GUDRA VĒLĒTĀJA IZVĒLES PLATFORMA; A SMART VOTER CHOICE PLATFORM: It is an initiative to provide genuine assistance with the voter's choice, in the interests of the individual and society as a whole.

 

GUDRA VĒLĒTĀJA IZVĒLES PLATFORMA

Tā ir iecere reāli palīdzēt vēlētāja izvēlē viņa paša un visas sabiedrības interesēs

 

Pirmā daļa: gudra vēlētāja izvēles analītiskais posms

 

Uz pārstāvniecību Saeimā kandidējošo partiju/apvienību programmu komplekss izvērtējums

Vērtētas tiek  pašas programmas, nevis partiju/apvienību ideoloģija vai politiskā pievilcība

 

Ievadā sniedzam vērtējumā izmantoto svarīgāko indeksu/rādītāju formulējumus:

PĪK – Programmas īstenošanas kapacitāte, kas norāda uz konkrētās partijas/apvienības rīcībspēju īstenot dzīvē priekšvēlēšanu programmu;

SPKI – Strukturālās politiskās prasmes indekss, kas  novērtē partijas/apvienības institucionālo un organizatorisko gatavību īstenot savu politisko programmu;

KUS  – kandidātu profesionālās spējas vienotībā ar tā uzticības statusu;

PAS – programmas kvalitāte;

PIKI – programmas īstenošanas potenciāls;

PKI – partijas/apvienības institucionālā veiktspēja;

PK – profesionālā kapacitāte  → izglītība, pieredze, kompetence, pārvaldības prasmes;

PP –  politiskā pieredze → parlamentārā darbība, valdība, pašvaldības, institucionālā prakse;

RP – riska profils → populisms, nestabilitāte, polarizācija, institucionālā nenoturība.

Ⅰevaddaļa                   Izvērtēšanas metodika

 

Kritērijs			Ko vērtē
Stratēģiskā skaidrība			Vai sniegts ilgtermiņa valsts attīstības redzējums
Mērķu konkrētība			Vai mērķi ir izmērāmi un pārbaudāmi
Rīcības mehānismi			Vai paskaidrots, kā mērķi tiks sasniegti
Fiskālā pamatotība			Vai priekšlikumiem ir finansējuma loģika
Juridiskā realizējamība			Vai priekšlikumi atbilst Satversmei un tiesību sistēmai
Institucionālā realizējamība			Vai piedāvāto iespējams īstenot esošajā valsts pārvaldē
Datu un faktu izmantojums			Vai programma balstās pierādījumos
Inovativitāte			Jauni risinājumi vai iepriekšējo ideju atkārtojums
Sabalansētība			Ekonomika–drošība–izglītība–veselība–vide u.c.
Populisma risks			Solījumu un resursu samērāmība
Valodas kvalitāte			Skaidrība, precizitāte, juridisks korektums
	Iekšējā loģiskā konsekvence	Vai dažādi programmas priekšlikumi nav savstarpēji pretrunīgi
	Prioritāšu hierarhija	Vai programma skaidri parāda, kas ir primāri īstenojamie uzdevumi
	Risku izvērtējums	Vai autori apzinās iespējamos šķēršļus un riskus
	Rezultātu novērtējamība	Vai vēlāk būs iespējams objektīvi izvērtēt, vai programma izpildīta

 

Šo kritēriju sistēma veido  Programmu analītisko izvērtēšanas standartu (PAS).

Lai šī standarta ietvaros varētu veikt vēl vispusīgāku analīzi, tiek izvērtēta arī:

1. Programmas evolūcija

kas saglabājies no iepriekšējām vēlēšanām;

kas pazudis;

kas parādījies no jauna;

vai partija/apvienība ir mainījusi ideoloģisko virzienu.

2. Solījumu pēctecība

kuri iepriekš dotie solījumi atkārtojas;

kuri izpildīti;

kuri vairs netiek pieminēti;

kuri būtiski mainīti.

3. Kandidātu profesionālā sastāva  atbilstība programmastisko mērķu sasniegšanai

Piemēram:

programmā uzsvars uz digitalizāciju → cik kandidātu ir IT vai digitālās transformācijas pieredze;

programmā uzsvars uz aizsardzību → cik kandidātu nāk no NBS, Iekšlietu sistēmas vai drošības sektora;

programmā uzsvars uz veselības aprūpi → cik jomas profesionāļu ir kandidātu sarakstā;

programmā uzsvars uz izglītību → cik pedagogu un akadēmiķu kandidē.

Nosaka Programmas īstenošanas kapacitātes indeksu (PIKI)

Tas parādītu, cik lielā mērā kandidātu profesionālais sastāvs atbilst pašas partijas/apvienības deklarētajiem mērķiem.

4. Programmu savstarpējā līdzība

Tiek noteikts:

cik procentu ideju pārklājas starp partijām;

kuras programmas ir vislīdzīgākās;

kuras ir visoriģinālākās.

5. Kvantitatīvais saturs

Automātiski aprēķinot:

prioritāro tēmu biežumu;

atslēgvārdu struktūru;

uzmanības sadalījumu starp politikas jomām;

konkrētu un vispārīgu formulējumu attiecību.

Bez tam PAS  standarts tiek paplašināts ar KUS metodikas pielietošanu,  apvienojot visu vienā sistēmā:

Gudra vēlētāja integrētais analītiskais modelis

kurā katrai partijai/apvienībai ir noteikta:

KUS – kandidātu profesionālā kapacitāte;

PAS – programmas kvalitāte;

PIKI – programmas īstenošanas kapacitāte;

Konstatēts programmas stabilitātes indekss (salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām);

Solījumu pēctecības indekss;

Populisma riska indekss.

Šāds modelis vairs nav tikai vēlētāju informēšanas instruments, bet kļūst par politikas analīzes struktūru.

Vienota vērtēšanas skala

Katru kritēriju vērtēt 0–10 punktos.

Interpretācija:

Punkti	Vērtējums
9–10	izcili
7–8	labi
5–6	apmierinoši
3–4	vāji
0–2	ļoti vāji

Kopējais PAS indekss

Piemēram:

Stratēģiskā skaidrība – 8

Mērķu konkrētība – 6

Rīcības mehānismi – 5

Fiskālā pamatotība – 3

Juridiskā realizējamība – 8

Institucionālā realizējamība – 7

Datu izmantojums – 4

Inovativitāte – 6

Sabalansētība – 8

Populisma risks – 5

Valodas kvalitāte – 9

Kopējais PAS indekss = 6,3/10 (63/100).

Analīzes standarta forma

Katrai partijai/apvienībai tiek izmantota analoģiska struktūra:

Programmas vispārīgs raksturojums.

PAS kritēriju tabula ar punktiem.

Kritēriju pamatojums.

Programmas stiprās puses.

Programmas trūkumi.

Galvenie realizācijas riski.

PAS gala indekss.

Neitrāls analītiskais secinājums.

Šāda pieeja nodrošina, ka visas partiju programmas tiek vērtētas pēc vienādiem kritērijiem, izvairoties no ideoloģiska vai politiska vērtējuma un koncentrējoties uz programmu kvalitāti, īstenojamību un argumentācijas līmeni.

PAS vērtē tikai programmas saturu, nevis partijas/apvienības iepriekšējo darbību valdībā vai opozīcijā, kā arī ne kandidātu kompetenci (to jau aptver KUS). Tas nozīmē, ka katrai programmai piešķirtais vērtējums atbilst tikai un vienīgi attiecīgās programmas saturam (tam, kas tajā ir rakstīts).

KUS (kandidātu izvērtēšanas standarts) un PAS (programmu analītiskais standarts) savstarpēji ļoti labi papildina viens otru. Kopā tie veido divas atsevišķas, bet metodoloģiski saskaņotas analīzes dimensijas: viena raksturo kandidātu profesionālo potenciālu, otra – partijas/apvienības programmas kvalitāti. Tas ļauj veikt salīdzināmu un strukturētu izvērtējumu visām partijām, saglabājot vienotus kritērijus visā analīzes procesā. Arī nodrošina, ka analīze ir vienlīdz piemērojama gan parlamentā jau pārstāvētām, gan jaunajām partijām.

 Partijas programmas izvērtējuma struktūra

1. Programmas vispārīgs raksturojums

Īss kopsavilkums (aptuveni 50 vārdi), raksturojot:

galvenās prioritātes;

idejisko orientāciju;

programmas uzbūvi;

dominējošās politikas jomas.

2. PAS kritēriju tabula

Kritērijs	Punkti (0–10)	Pamatojums
Stratēģiskā skaidrība
Mērķu konkrētība
Rīcības mehānismi
Fiskālā pamatotība
Juridiskā realizējamība
Institucionālā realizējamība
Datu un faktu izmantojums
Inovativitāte
Sabalansētība
Populisma risks
Valodas kvalitāte
Iekšējā loģiskā konsekvence
Prioritāšu hierarhija
Risku izvērtējums
Rezultātu novērtējamība

3. Stiprās puses

Norāda 5–10 nozīmīgākās programmas priekšrocības.

4. Galvenie trūkumi

Analītiski norāda būtiskākos trūkumus.

5. Realizācijas riski

Izvērtē iespējamos šķēršļus:

fiskālos;

juridiskos;

administratīvos;

politiskos.

6. PAS indekss

Aprēķina:

kopējo punktu skaitu;

vidējo vērtējumu;

procentuālo rezultātu.

Piemēram:

PAS indekss: 7,6/10 (76 %)

7. Neitrāls analītiskais secinājums

Noslēgumā sniegts īss, argumentēts izvērtējums par programmas kvalitāti, nepaužot atbalstu vai noraidījumu jebkurai partijai/apvienībai.

Darba organizācija

Šāda pieeja nodrošina, ka visas turpmāk analizētās partiju/apvienību programmas tiek vērtētas pēc vienāda, caurskatāma un reproducējama standarta.

 

Jaunā VIENOTĪBA programmas izvērtējums

 

1. Programmas vispārīgs raksturojums

Programma veidota ap desmit galvenajām politikas jomām: drošību, ārpolitiku, finansēm, ekonomiku, veselību un labklājību, valsts pārvaldi, zinātni un inovācijām, izglītību un kultūru, vidi un infrastruktūru, kā arī tiesiskumu. Tās centrālais vēstījums ir "Stipra Latvija drošā Eiropā", īpašu uzsvaru liekot uz valsts drošību, eiroatlantisko integrāciju, ekonomisko konkurētspēju un publiskās pārvaldes efektivitāti. Programma ietver virkni konkrētu apņemšanos, piemēram, aizsardzības finansējuma palielināšanu līdz 5 % no IKP un vietējās aizsardzības industrijas attīstību.

2. PAS kritēriju izvērtējums

Kritērijs	Punkti	Pamatojums
Stratēģiskā skaidrība	9	Skaidrs ilgtermiņa redzējums par Latvijas drošību, ekonomiku un vietu Eiropā.
Mērķu konkrētība	8	Daļa mērķu ir konkrēti (piem., aizsardzības finansējums 5 % no IKP), bet daļa formulēta vispārīgi.
Rīcības mehānismi	7	Norādīti galvenie virzieni, taču daudzviet trūkst detalizēta īstenošanas apraksta.
Fiskālā pamatotība	6	Programma paredz finansiāli ietilpīgus pasākumus, taču finansējuma avoti un prioritizācija skaidroti nepietiekami/ierobežoti.
Juridiskā realizējamība	9	Priekšlikumi kopumā atbilst Satversmei un esošajai tiesību sistēmai.
Institucionālā realizējamība	9	Priekšlikumus pārsvarā iespējams īstenot esošās valsts institucionālās sistēmas ietvaros.
Datu un faktu izmantojums	5	Programma vairāk balstās politiskajos mērķos, nekā oficiālajā statistikā vai pētījumos.
Inovativitāte	7	Piedāvāti vairāki, uz nākotni orientēti risinājumi inovāciju un aizsardzības jomā, tomēr daļa ideju turpina iepriekšējo politikas kursu.
Sabalansētība	9	Aptvertas gandrīz visas būtiskās valsts politikas jomas.
Populisma risks	8	Solījumi pārsvarā ir piesaistīti valsts kompetencei un institucionālajām iespējām, lai gan atsevišķu pasākumu fiskālais pamatojums nav pārliecinoši izklāstīts.
Valodas kvalitāte	9	Strukturēta, skaidra un juridiski korekta valoda.
Iekšējā loģiskā konsekvence	9	Programmas sadaļas savstarpēji papildina cita citu un neveido pretrunas.
Prioritāšu hierarhija	8	Drošība un ekonomiskā attīstība izvirzītas kā galvenās prioritātes.
Risku izvērtējums	4	Programma faktiski neanalizē iespējamos īstenošanas riskus vai alternatīvus scenārijus.
Rezultātu novērtējamība	6	Daļai mērķu iespējams sekot līdzi, taču daudzi formulēti bez konkrētiem izpildes rādītājiem.

3. Programmas stiprās puses

Skaidri definēts valsts attīstības stratēģiskais virziens.

Plašs politikas jomu pārklājums.

Konsekventa drošības un ārpolitikas sadaļa.

Laba institucionālā un juridiskā realizējamība.

Pārskatāma un loģiska programmas struktūra.

Līdzsvarota pieeja ekonomikai, inovācijām un valsts pārvaldei.

4. Galvenie trūkumi

Nepietiekami detalizēts fiskālais pamatojums vairākiem priekšlikumiem.

Salīdzinoši maz izmantoti oficiālās statistikas dati vai atsauces uz pētījumiem.

Daudzviet trūkst skaidri definētu rezultatīvo rādītāju.

Ierobežota iespējamo risku un izaicinājumu analīze.

5. Realizācijas riski

Fiskālie riski: augstāki aizsardzības un publisko investīciju izdevumi prasa papildu ieņēmumus vai arī izdevumu pārdali.

Institucionālie riski: vairāku reformu īstenošana būs atkarīga no starpnozaru koordinācijas.

Ārējie riski: drošības un ekonomikas mērķus ietekmēs ģeopolitiskā situācija un starptautiskā ekonomiskā vide.

Politiskie riski: daļai priekšlikumu nepieciešams plašs parlamentārais atbalsts.

6. PAS indekss

Kopējais punktu skaits: 119 no 150

PAS indekss: 7,9/10 (79 %)

7. Neitrāls analītiskais secinājums

No PAS metodoloģijas skatpunkta Jaunās VIENOTĪBAS programma vērtējama kā kvalitatīvi izstrādāta un stratēģiski konsekventa. Tās lielākās priekšrocības ir skaidrs ilgtermiņa redzējums, plašs politikas jomu aptvērums un laba atbilstība esošajai valsts institucionālajai un tiesiskajai sistēmai. Vienlaikus analīze rāda, ka programma varētu būt spēcīgāka, ja tajā pārliecinošāk tiktu pamatoti finansējuma avoti, izmantoti empīriski dati un noteikti konkrētāki rezultatīvie rādītāji.

 

"APVIENOTAIS SARAKSTS - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija" programmas izvērtējums

 

1. Programmas vispārīgs raksturojums

Programma uzsver trīs galvenās prioritātes – drošību, efektīvu valsts pārvaldi un augošu, zaļu ekonomiku, kā arī akcentē vērtību sistēmu "cilvēks–ģimene–kopiena–novads–valsts".

Programma ir veidota kā vērtībās balstīts stratēģisks dokuments, kurā galvenā uzmanība pievērsta valsts drošībai, ekonomikas konkurētspējai, reģionu attīstībai un valsts pārvaldes efektivitātei. Tajā uzsvērta nepieciešamība pieņemt atbildīgus un ilgtermiņā orientētus lēmumus, izvairoties no populisma. Liela nozīme piešķirta decentralizācijai, uzņēmējdarbības attīstībai un demogrāfijas jautājumiem. Vienlaikus programma vairāk koncentrējas uz attīstības virzieniem, nekā uz detalizēti aprakstītiem īstenošanas instrumentiem.

2. PAS kritēriju izvērtējums

Kritērijs	Punkti	Pamatojums
Stratēģiskā skaidrība	9	Skaidri definēta valsts attīstības vīzija ar uzsvaru uz drošību, reģioniem un ekonomiku.
Mērķu konkrētība	7	Prioritātes ir skaidras, taču daudzi mērķi formulēti vispārīgā līmenī.
Rīcības mehānismi	6	Piedāvāti politikas virzieni, bet īstenošanas mehānismi bieži nav detalizēti izklāstīti.
Fiskālā pamatotība	5	Finansējuma avoti un fiskālās ietekmes izvērtējums lielākoties nav izklāstīts.
Juridiskā realizējamība	9	Priekšlikumi kopumā atbilst Latvijas konstitucionālajai un tiesiskajai sistēmai.
Institucionālā realizējamība	8	Lielāko daļu ieceru iespējams īstenot ar esošo institucionālo sistēmu, lai gan dažām reformām būtu nepieciešamas būtiskas pārvaldības izmaiņas.
Datu un faktu izmantojums	4	Programmā dominē politiski formulējumi; oficiālās statistikas dati un empīriskie pamatojumi izmantoti minimāli.
Inovativitāte	7	Piedāvā vairākus risinājumus pārvaldības un reģionālās attīstības jomā, taču kopumā balstās uz tradicionāliem politikas virzieniem.
Sabalansētība	8	Aptvertas galvenās valsts politikas jomas, lai gan atsevišķās - detalizācijas līmenis atšķiras.
Populisma risks	8	Programma uzsver atbildīgu politiku un izvairās no plašiem, nepamatotiem solījumiem, tomēr atsevišķiem priekšlikumiem pietrūkst resursu pamatojuma.
Valodas kvalitāte	9	Teksts ir skaidrs, strukturēts un viegli uztverams.
Iekšējā loģiskā konsekvence	9	Programmas sadaļas ir savstarpēji saskaņotas un balstās vienotā vērtību sistēmā.
Prioritāšu hierarhija	9	Skaidri izceltas galvenās prioritātes un to savstarpējā secība.
Risku izvērtējums	4	Iespējamie ieviešanas riski tikpat kā nav analizēti.
Rezultātu novērtējamība	5	Tikai daļai ieceru iespējams noteikt konkrētus izpildes kritērijus.

 

3. Programmas stiprās puses

Skaidri formulēta ilgtermiņa valsts attīstības vīzija.

Konsekventa vērtību sistēma, kas caurvij visu programmu.

Izteikta uzmanība drošībai, valsts pārvaldes efektivitātei un reģionu attīstībai.

Loģiska un labi strukturēta programmas uzbūve.

Samērā zems populisma līmenis salīdzinājumā ar programmām, kurās dominē plaši, nepamatoti solījumi.

4. Galvenie trūkumi

Nepārliecinoši izstrādāti rīcības mehānismi.

Fiskālā ietekme un finansējuma avoti aprakstīti nepietiekami.

Maz izmantoti oficiālās statistikas dati un pētījumi.

Trūkst izmērāmu rezultātu indikatoru.

Ierobežota/nepietiekama iespējamo risku analīze.

5. Realizācijas riski

Fiskālie riski: vairāku iniciatīvu īstenošanai nepieciešams detalizēts finansējuma modelis.

Institucionālie riski: pārvaldības reformas prasa ilgstošu starpinstitucionālu koordināciju.

Politiskie riski: daļai reformu nepieciešams plašs parlamentārais atbalsts.

Administratīvie riski: reģionālās politikas īstenošana būs atkarīga no pašvaldību kapacitātes.

6. PAS indekss

Kopējais punktu skaits: 117 no 150

PAS indekss: 7,8/10 (78 %)

7. Neitrāls analītiskais secinājums

Saskaņā ar PAS metodoloģiju Apvienotā saraksta programma vērtējama kā kvalitatīva un stratēģiski konsekventa, īpaši izceļoties ar skaidru attīstības redzējumu un prioritāšu formulējumu. Programmas galvenās priekšrocības ir tās loģiskā struktūra, vērtību konsekvence un koncentrēšanās uz valsts drošību, pārvaldības efektivitāti un reģionālo attīstību. Savukārt būtiskākie pilnveidojamie aspekti ir detalizētāku īstenošanas mehānismu, fiskālā pamatojuma, empīrisku datu un izmērāmu rezultatīvo rādītāju iekļaušana.

Salīdzinot ar iepriekš analizēto Jaunās VIENOTĪBAS programmu, Apvienotā saraksta programma iegūst ļoti līdzīgu PAS novērtējumu (7,8 pret 7,9), taču ar atšķirīgu stipro pušu profilu: Jaunā VIENOTĪBA izceļas ar plašāku institucionālo detalizāciju, savukārt Apvienotais saraksts – ar skaidrāk formulētu vērtību ietvaru un prioritāšu hierarhiju.

 

 

Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) programmas izvērtējums

 

1. Programmas vispārīgs raksturojums

ZZS programmas centrālais moto ir "Tradicionālas vērtības un moderni risinājumi". Programma apvieno ilgtermiņa attīstības mērķus līdz 2030. gadam ar detalizētāk izstrādātiem priekšlikumiem tādās jomās kā izglītība, veselības aprūpe, tautsaimniecība, demogrāfija, lauksaimniecība, drošība un valsts pārvalde. Atšķirībā no vairākām citām programmām tajā jau ievadā ir definēti konkrēti makroekonomiskie un sociālie mērķrādītāji, piemēram, IKP izaugsme, aizsardzības, veselības un izglītības finansējuma īpatsvars, kā arī minimālās algas un pensiju mērķi līdz 2030. gadam.

2. PAS kritēriju izvērtējums

Kritērijs	Punkti	Pamatojums
Stratēģiskā skaidrība	9	Programmai ir skaidrs ilgtermiņa attīstības redzējums līdz 2030. gadam ar definētiem ekonomiskajiem un sociālajiem mērķiem.
Mērķu konkrētība	9	Daudzi mērķi ir izmērāmi (IKP pieaugums, algu un pensiju līmenis, finansējums no IKP, PVN likmes u.c.).
Rīcības mehānismi	8	Lielākajai daļai prioritāšu norādīti īstenošanas virzieni, tomēr ne vienmēr detalizēti aprakstīti ieviešanas instrumenti.
Fiskālā pamatotība	6	Programma ietver vairākus fiskāli nozīmīgus solījumus, taču nepiedāvā pilnīgu finansējuma avotu un budžeta ietekmes analīzi.
Juridiskā realizējamība	9	Priekšlikumi kopumā atbilst Latvijas konstitucionālajai un tiesiskajai sistēmai.
Institucionālā realizējamība	8	Lielāko daļu ieceru iespējams īstenot ar esošo valsts pārvaldes modeli, lai gan daļa prasītu būtisku starpinstitucionālu koordināciju.
Datu un faktu izmantojums	7	Programma izmanto vairāk kvantitatīvu mērķrādītāju nekā vidēji, tomēr nav atsauces uz pētījumiem vai analītiskiem pamatojumiem.
Inovativitāte	7	Piedāvāti vairāki mūsdienīgi risinājumi, tomēr kopumā dominē konservatīvas evolūcijas, nevis radikālu reformu pieeja.
Sabalansētība	9	Aptvertas praktiski visas būtiskās valsts politikas jomas – drošība, ekonomika, veselība, izglītība, vide, reģioni un sociālā politika.
Populisma risks	7	Programma satur daudz konkrētu un izmērāmu solījumu, taču daļai no tiem fiskālais pamatojums nav pietiekami izstrādāts.
Valodas kvalitāte	9	Teksts ir strukturēts, skaidrs un viegli uztverams.
Iekšējā loģiskā konsekvence	9	Programmas sadaļas savstarpēji papildina cita citu un balstās vienotā attīstības koncepcijā.
Prioritāšu hierarhija	9	Skaidri noteiktas prioritātes un ilgtermiņa mērķi līdz 2030. gadam.
Risku izvērtējums	4	Programma praktiski neanalizē iespējamos fiskālos, ekonomiskos vai institucionālos riskus.
Rezultātu novērtējamība	9	Liels skaits konkrētu skaitlisku mērķu ļauj vēlāk objektīvi vērtēt programmas izpildi.

3. Programmas stiprās puses

Skaidri formulēti ilgtermiņa mērķi līdz 2030. gadam.

Liels skaits izmērāmu rezultatīvo rādītāju.

Plašs politikas jomu aptvērums.

Laba iekšējā loģiskā struktūra.

Spēcīgs uzsvars uz reģionālo attīstību, demogrāfiju un tautsaimniecību.

Viena no konkrētākajām programmām kvantitatīvo mērķu ziņā.

4. Galvenie trūkumi

Nepietiekami izstrādāts fiskālais pamatojums.

Nepietiekama/ierobežota atsauce uz empīriskiem datiem un pētījumiem.

Daļai priekšlikumu trūkst detalizētu ieviešanas mehānismu.

Nav sistemātiskas risku analīzes.

Maz uzmanības pievērsts iespējamiem alternatīvajiem politikas scenārijiem.

5. Realizācijas riski

Fiskālie riski: vairāku sociālo un nodokļu priekšlikumu īstenošana prasītu ievērojamus budžeta resursus.

Ekonomiskie riski: daļa makroekonomisko mērķu ir atkarīgi no ārējās ekonomiskās situācijas.

Institucionālie riski: nepieciešama koordinēta vairāku ministriju sadarbība.

Politiskie riski: vairāku reformu īstenošanai būs nepieciešams plašs parlamentārais atbalsts.

6. PAS indekss

Kopējais punktu skaits: 125 no 150

PAS indekss: 8,3/10 (83 %)

7. Neitrāls analītiskais secinājums

Saskaņā ar PAS metodoloģiju, Zaļo un Zemnieku savienības programma vērtējama kā kvalitatīva, labi strukturēta un izteikti uz rezultātiem orientēta. Tās galvenā priekšrocība ir konkrētu, izmērāmu mērķu noteikšana, kas būtiski uzlabo programmas novērtējamību salīdzinājumā ar vairākām citām programmām. Vienlaikus analīze rāda, ka programmā būtu vēlams plašāk pamatot finansējuma avotus, izmantot pierādījumos balstītu argumentāciju un detalizētāk izvērtēt iespējamos īstenošanas riskus.

“PROGRESĪVIE” programmas izvērtējums

1. Programmas vispārīgs raksturojums

“PROGRESĪVIE”  programma veidota kā sociāli demokrātiskas un ilgtspējīgas attīstības politikas piedāvājums, kurā galvenais uzsvars likts uz sociālās nevienlīdzības mazināšanu, cilvēkkapitāla attīstību un zaļās ekonomikas transformāciju.

Galvenie virzieni:

sociālās nevienlīdzības mazināšana;

veselības aprūpes un izglītības sistēmas stiprināšana;

zaļā ekonomika un klimata politika;

mājokļu pieejamības uzlabošana;

darba tirgus modernizācija un darba ņēmēju aizsardzība;

demokrātiskas pārvaldības un sabiedrības līdzdalības paplašināšana.

Programma kopumā ir sociāli orientēta, uz ilgtspējīgu attīstību vērsta un balstīta Eiropas sociāldemokrātiskās politikas tradīcijās.

2. PAS kritēriju izvērtējums

Kritērijs	Punkti	Pamatojums
Stratēģiskā skaidrība	8	Skaidri definēta sociālās solidaritātes un ilgtspējīgas attīstības prioritāte.
Mērķu konkrētība	7	Daudzi mērķi formulēti pietiekami konkrēti, tomēr ne vienmēr ietverti kvantitatīvi rādītāji.
Rīcības mehānismi	8	Piedāvāti konkrēti instrumenti veselības, izglītības un mājokļu politikā.
Fiskālā pamatotība	5	Ambiciozajiem sociālajiem pasākumiem nav sniegta detalizēta finansēšanas shēma.
Juridiskā realizējamība	8	Lielākā daļa priekšlikumu atbilst esošajam tiesiskajam ietvaram.
Institucionālā realizējamība	7	Nepieciešama plaša starpinstitucionāla koordinācija un administratīvā kapacitāte.
Datu un faktu izmantojums	8	Salīdzinoši plaši izmantoti sociālie un ekonomiskie indikatori un Eiropas prakse.
Inovativitāte	8	Vairāki risinājumi atbilst modernām Eiropas sociālpolitikas tendencēm.
Sabalansētība	8	Programma aptver gan sociālos, gan ekonomiskos, gan vides aspektus.
Populisma risks	5	Atsevišķi sociālie solījumi var radīt pārmērīgu fiskālo risku.
Valodas kvalitāte	8	Valoda strukturēta, saprotama.
Iekšējā loģiskā konsekvence	8	Saglabāta konsekventa sociāldemokrātiskā pieeja visās jomās.
Prioritāšu hierarhija	8	Skaidri dominē sociālā drošība, cilvēkkapitāls un ilgtspēja.
Risku izvērtējums	5	Nepietiekami analizēti fiskālie un ekonomiskie riski.
Rezultātu novērtējamība	7	Daļa rezultātu ir izmērāmi, tomēr daudziem nav noteikti precīzi indikatori.

3. Programmas stiprās puses

Spēcīgs sociālās nevienlīdzības mazināšanas fokuss.

Laba integrācija starp sociālo politiku un ekonomikas modernizāciju.

Salīdzinoši attīstīta klimata un ilgtspējīgas attīstības dimensija.

Plaša cilvēkkapitāla attīstības pieeja.

Konsekventa un ideoloģiski vienota programmas struktūra.

4. Galvenie trūkumi

Nepārliecinoši veikta fiskālā pamatotība.

Neskaidra prioritāšu secības definēšana ierobežotu resursu apstākļos.

Daļa sociālo mērķu nav kvantitatīvi izmērāmi.

Vāja ekonomisko risku modelēšana.

Trūcīgi analizēta uzņēmējdarbības konkurētspējas ietekme.

5. Realizācijas riski

Fiskālie riski: būtiska papildu budžeta slodze sociālajām programmām.

Ekonomiskie riski: ticami prognozējama uzņēmējdarbības izmaksu pieauguma ietekme uz konkurētspēju.

Institucionālie riski: nepieciešama ievērojama valsts pārvaldes koordinācijas kapacitāte.

Politiskie riski: iespējamas domstarpības par prioritāšu finansēšanu un ieviešanas secību.

6. PAS indekss

Kopējais punktu skaits: 108 no 150

PAS indekss: 7,2/10 (72%)

7. Neitrāls analītiskais secinājums

Saskaņā ar PAS metodoloģiju “PROGRESĪVO” programma vērtējama kā sociāli orientēta un ilgtspējīgas attīstības principos balstīta programma ar labi attīstītu cilvēkkapitāla un sociālās aizsardzības dimensiju. Tās galvenā stiprā puse ir sistēmiska pieeja sociālās nevienlīdzības mazināšanai un ilgtermiņa attīstības jautājumiem. Tomēr būtiskākie trūkumi saistīti ar nepietiekami detalizētu fiskālo modeli un ierobežotu ekonomisko risku izvērtējumu.

 

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" programmas izvērtējums

1. Programmas vispārīgs raksturojums

Nacionālās apvienības programma veidota kā nacionāli konservatīvs politikas piedāvājums ar izteiktu uzsvaru uz Latvijas valsts drošību, nacionālo identitāti, demogrāfisko attīstību un ekonomisko pašpietiekamību.

Galvenie virzieni:

valsts drošības un aizsardzības stiprināšana;

latviešu valodas un kultūras aizsardzība;

demogrāfijas politika un ģimeņu atbalsts;

ekonomiskās neatkarības un uzņēmējdarbības attīstība;

reģionālās attīstības veicināšana;

enerģētiskās drošības stiprināšana.

Programma kopumā ir nacionāli konservatīva, uz drošības nosargāšanu orientēta un balstīta valsts ilgtermiņa noturības pieejā.

2. PAS kritēriju izvērtējums

Kritērijs	Punkti	Pamatojums
Stratēģiskā skaidrība	9	Skaidri definētas prioritātes drošības, demogrāfijas un identitātes jautājumos.
Mērķu konkrētība	8	Vairums mērķu formulēti pietiekami konkrēti un saprotami.
Rīcības mehānismi	7	Piedāvāti vairāki praktiski risinājumi, tomēr pietrūkst konsekvences to detalizācijā.
Fiskālā pamatotība	6	Finansēšanas mehānismi vairākās jomās aprakstīti ļoti vispārīgi.
Juridiskā realizējamība	8	Lielākā daļa priekšlikumu atbilst Latvijas tiesiskajam ietvaram.
Institucionālā realizējamība	8	Priekšlikumi lielākoties īstenojami esošo institūciju ietvaros.
Datu un faktu izmantojums	6	Atsevišķās jomās izmantoti oficiālās statistikas dati, tomēr empīriskā bāze nav pietiekama.
Inovativitāte	6	Dominē tradicionāli konservatīvi politikas instrumenti.
Sabalansētība	7	Programma salīdzinoši labi aptver dažādas politikas jomas, tomēr izceļas drošības un identitātes jautājumi.
Populisma risks	6	Daļa formulējumu balstās pārlieku vienkāršotos politisko problēmu risinājumos.
Valodas kvalitāte	8	Strukturēta un skaidra politiskā valoda.
Iekšējā loģiskā konsekvence	9	Saglabāta konsekventa nacionāli konservatīva pieeja.
Prioritāšu hierarhija	9	Skaidri dominē drošība, demogrāfija un nacionālā identitāte.
Risku izvērtējums	5	Vāji analizēti ekonomiskie un starptautiskie riski.
Rezultātu novērtējamība	7	Daļa mērķu ir izmērāmi, tomēr ne visur noteikti konkrēti rādītāji.

3. Programmas stiprās puses

Skaidri definētas valsts drošības prioritātes.

Konsekventa nacionālās identitātes un demogrāfijas politika.

Laba iekšējā loģiskā struktūra.

Salīdzinoši augsta institucionālā realizējamība.

Izteikta ilgtermiņa valsts noturības perspektīva.

4. Galvenie trūkumi

Nepārliecinoša fiskālā argumentācija.

Ierobežota empīrisko datu izmantošana.

Salīdzinoši nemanāma inovāciju komponente ekonomikas politikā.

Daļa mērķu nav kvantitatīvi izmērāmi.

Nepietiekami attīstīta risku analīze.

5. Realizācijas riski

Fiskālie riski: drošības un demogrāfijas politikas pasākumi prasa būtiskus papildu resursus.

Politiskie riski: iespējamas ideoloģiskas domstarpības par prioritātēm un īstenošanas instrumentiem.

Institucionālie riski: nepieciešama ilgstoša, stresietilpīga koordinācija starp dažādām valsts institūcijām.

Starptautiskie riski: atsevišķi politikas virzieni prasa sarežģītu saskaņošanu ar Eiropas Savienības regulējumu.

6. PAS indekss

Kopējais punktu skaits: 109 no 150

PAS indekss: 7,3/10 (73%)

7. Neitrāls analītiskais secinājums

Saskaņā ar PAS metodoloģiju Nacionālās apvienības programma vērtējama kā nacionāli konservatīva, drošības un valsts noturības jautājumos orientēta programma ar augstu iekšējo loģisko konsekvenci un skaidri definētām prioritātēm. Tās galvenā stiprā puse ir drošības, demogrāfijas un nacionālās identitātes politikas integrācija vienotā stratēģiskā ietvarā. Tomēr būtiskākie trūkumi saistīti ar nepietiekami detalizētu fiskālo pamatojumu, nepietiekamu datu izmantošanu un nepilnīgi izstrādātu risku analīzi.

LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ programmas izvērtējums

 

 

1. Programmas vispārīgs raksturojums

Programmai raksturīga izteikti nacionāli konservatīva un uz drošību centrēta pieeja, ar spēcīgu uzsvaru uz iekšējo kārtību, migrācijas kontroli un valsts suverenitāti.

Programma ir strukturēta ap ideju par valsts suverenitātes stiprināšanu, stingru migrācijas politiku, iekšējo drošību un nacionālās identitātes aizsardzību. Ekonomikas sadaļā uzsvērta nodokļu sloga mazināšana, valsts izdevumu optimizācija un atbalsts vietējiem uzņēmējiem. Sociālajā politikā dominē ģimenes atbalsts un tradicionālo vērtību nostiprināšana.

Programma kopumā ir ideoloģiski koncentrēta un salīdzinoši deklaratīva, ar mazu tehnisko detalizāciju attiecībā uz politiku ieviešanas mehānismiem un fiskālo ietekmi. Liela daļa priekšlikumu ir formulēti kā principiāli virzieni, nevis detalizēti politikas instrumenti.

2. PAS kritēriju izvērtējums

Kritērijs	Punkti	Pamatojums
Stratēģiskā skaidrība	8	Skaidrs ideoloģiskais virziens (drošība, suverenitāte, migrācijas ierobežošana), bet maz izstrādāts ilgtermiņa attīstības modelis.
Mērķu konkrētība	6	Liela daļa mērķu formulēta vispārīgi, bez izmērāmiem indikatoriem.
Rīcības mehānismi	5	Trūkst detalizētu ieviešanas instrumentu un politikas soļu.
Fiskālā pamatotība	4	Ierobežots vai vispārīgs finansējuma avotu skaidrojums.
Juridiskā realizējamība	6	Daļa priekšlikumu potenciāli prasa interpretāciju ES tiesību un starptautisko saistību kontekstā.
Institucionālā realizējamība	7	Daudzus priekšlikumus iespējams īstenot ar esošajām institūcijām, taču nepieciešama politiskā un administratīvā kapacitāte.
Datu un faktu izmantojums	3	Programma reāli nebalstās oficiālās statistikas datos vai empīriskos pētījumos.
Inovativitāte	5	Dominē tradicionāli politikas risinājumi, nav jaunu instrumentu vai sistēmisku inovāciju.
Sabalansētība	6	Spēcīgs uzsvars uz drošību un identitāti, bet mazāka uzmanība veselībai, izglītībai un klimatpolitikai.
Populisma risks	5	Daļa solījumu ir politiski pievilcīgi, bet nepietiekami pamatoti ar resursiem vai ieviešanas loģiku.
Valodas kvalitāte	8	Teksts saprotams un tiešs, taču vairāk deklaratīvs, nekā analītisks.
Iekšējā loģiskā konsekvence	8	Programmas struktūra kopumā saskaņota un ideoloģiski vienota.
Prioritāšu hierarhija	8	Skaidri dominē drošība un nacionālā politika kā centrālās prioritātes.
Risku izvērtējums	3	Praktiski nav sistemātiska risku analīze vai alternatīvu scenāriju izvērtējums.
Rezultātu novērtējamība	4	Lielākā daļa mērķu nav izmērāmi vai nav definēti ar indikatoriem.

3. Programmas stiprās puses

Skaidra un konsekventa ideoloģiskā struktūra.

Spēcīgs fokuss uz valsts drošību un iekšējo kārtību.

Vienkārša un saprotama programmas valoda.

Skaidri definētas politiskās prioritātes.

Konsekventa nostāja migrācijas un nacionālās identitātes jautājumos.

4. Galvenie trūkumi

Neskaidrs fiskālais un ekonomiskais pamatojums.

Nepietiekams datu un pētījumu izmantojums.

Trūkst izmērāmu rezultātu indikatoru.

Vāji attīstīti rīcības mehānismi.

Nepārliecinoša risku analīze un alternatīvu scenāriju izvērtējums.

5. Realizācijas riski

Fiskālie riski: nodokļu samazinājuma un izdevumu pārstrukturēšanas ietekme uz budžetu nav detalizēti analizēta.

Juridiskie riski: atsevišķi priekšlikumi prasa saskaņošanu ar ES tiesībām.

Institucionālie riski: nepieciešama spēcīga administratīvā kapacitāte drošības un migrācijas politikas īstenošanai.

Starptautiskie riski: potenciāla spriedze ar ES politikas ietvariem noteiktās jomās.

6. PAS indekss

Kopējais punktu skaits: 93 no 150

PAS indekss: 6,2/10 (62%)

7. Neitrāls analītiskais secinājums

Saskaņā ar PAS metodoloģiju “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ” programma vērtējama kā ideoloģiski skaidra, bet strukturāli un tehniski maz detalizēta. Tās stiprākā puse ir konsekventa nacionālās drošības un identitātes politika, kas veido vienotu programmas asi. Vienlaikus būtiskākie trūkumi ir neskaidra fiskālā un ekonomiskā argumentācija, zems datu izmantojuma līmenis un nepietiekami attīstīti ieviešanas mehānismi.

“Latvijas attīstībai” programmas izvērtējums

 

1. Programmas vispārīgs raksturojums

Programmai raksturīga liberāli reformistiska un tehnokrātiski orientēta pieeja, ar uzsvaru uz ekonomisko izaugsmi un valsts pārvaldes modernizāciju.

Programma fokusējas uz Latvijas ekonomikas straujāku izaugsmi, investīciju piesaisti un valsts konkurētspējas palielināšanu Eiropas Savienībā. Tās centrā ir ideja par Latviju kā augstas pievienotās vērtības ekonomiku, kas balstās uz inovācijām, digitalizāciju un izglītības kvalitāti.

Īpaša uzmanība pievērsta:

uzņēmējdarbības vides uzlabošanai,

birokrātijas mazināšanai,

izglītības sistēmas reformai,

publiskās pārvaldes efektivitātei,

tiesiskuma un investoru uzticības stiprināšanai.

Programma ir salīdzinoši tehnokrātiska, ar uzsvaru uz strukturālām reformām, taču daudzviet trūkst detalizētu fiskālo un ieviešanas mehānismu aprakstu.

2. PAS kritēriju izvērtējums

Kritērijs	Punkti	Pamatojums
Stratēģiskā skaidrība	9	Skaidrs ekonomiskās transformācijas un modernizācijas virziens.
Mērķu konkrētība	7	Daļa mērķu definēti vispārīgi, bet ir arī konkrēti reformu virzieni (digitalizācija, izglītība, investīcijas).
Rīcības mehānismi	7	Piedāvāti reformu virzieni, bet nepietiekami  detalizēti īstenošanas soļi.
Fiskālā pamatotība	6	Reformas kļūs fiskāli pamatotas, ja tiks sniegts detalizēts budžeta ietekmes izvērtējums.
Juridiskā realizējamība	9	Priekšlikumi kopumā atbilst Latvijas un ES tiesiskajam regulējumam.
Institucionālā realizējamība	8	Lielākā daļa reformu īstenojamas esošās valsts pārvaldes ietvarā, bet uzlabotas koordinācijas apstākļos.
Datu un faktu izmantojums	6	Daļēji izmantoti ekonomiskie argumenti, bet trūkst pietiekama empīriskā pamatojuma.
Inovativitāte	9	Spēcīgs uzsvars uz digitalizāciju, inovācijām un modernu ekonomikas modeli.
Sabalansētība	8	Labi pārstāvētas ekonomikas, izglītības un pārvaldes jomas, bet maz sociālās politikas akcentu.
Populisma risks	7	Salīdzinoši zems populisma līmenis, tomēr daļa ekonomisko mērķu ir pārlieku optimistiski.
Valodas kvalitāte	9	Precīza, tehnokrātiska un strukturēta valoda.
Iekšējā loģiskā konsekvence	9	Programma ir konsekventa un labi strukturēta ap reformu loģiku.
Prioritāšu hierarhija	8	Skaidri izcelta ekonomiskā transformācija kā centrālā ass.
Risku izvērtējums	4	Nepārliecinoša risku analīze, īpaši attiecībā uz reformu ieviešanu.
Rezultātu novērtējamība	6	Daļa mērķu ir izmērāmi, bet trūkst vienotas KPI sistēmas.

3. Programmas stiprās puses

Spēcīgs ekonomiskās modernizācijas un inovāciju fokuss.

Skaidrs reformu un attīstības virziens.

Augsts inovativitātes līmenis salīdzinājumā ar citām programmām.

Laba saskaņotība ar ES ekonomikas politikas tendencēm.

Tehnokrātiski strukturēta pieeja valsts attīstībai.

Konsekventa valsts konkurētspējas palielināšanas loģika.

4. Galvenie trūkumi

Neskaidrs fiskālais pamatojums.

Nepietiekama risku analīze.

Daļa mērķu nav korekti izmērāmi.

Salīdzinoši vāja sociālās politikas dimensija.

Trūkst vienotas rezultātu uzraudzības sistēmas.

5. Realizācijas riski

Fiskālie riski: reformu īstenošana prasa būtiskus sākotnējos ieguldījumus.

Institucionālie riski: birokrātijas samazināšana un digitalizācija var saskarties ar konservatīvo spēku pretestību.

Sociālie riski: ekonomiskās reformas var radīt nevienmērīgu ietekmi uz dažādām sociālajām grupām.

Politiskie riski: nepieciešams stabils politiskais atbalsts strukturālām reformām.

6. PAS indekss

Kopējais punktu skaits: 120 no 150

PAS indekss: 8,0/10 (80%)

7. Neitrāls analītiskais secinājums

Saskaņā ar PAS metodoloģiju “Latvijas attīstībai” programma vērtējama kā tehnokrātiski konsekventa un augsti orientēta uz ekonomisko modernizāciju. Tās galvenā stiprā puse ir skaidra transformācijas vīzija par Latviju kā inovāciju un augstas pievienotās vērtības ekonomiku. Vienlaikus programmas vājākās vietas ir fiskālā pamatojuma un risku analīzes nepietiekamība, kā arī salīdzinoši ierobežota sociālās politikas dimensija.

 

SUVERĒNĀ VARA / APVIENĪBA JAUNLATVIEŠI  programmas izvērtējums

 

1. Programmas vispārīgs raksturojums

Programmas tekstā dominē politiskas reformas, suverenitātes atgūšanas idejas un sistēmiskas pārmaiņas valsts pārvaldē, ar salīdzinoši mazu tehnisko detalizāciju fiskālajā un institucionālajā līmenī.Programma ir izteikti suverenitātes un sistēmiskas politiskas pārkārtošanas orientēta. Tās centrā ir ideja par lielāku Latvijas nacionālās suverenitātes nodrošināšanu pār likumdošanu, ekonomisko politiku un starptautiskajām saistībām. Ideoloģiski balstās uz nacionālu suverenitāti, kritiku pret ES centralizāciju, tiešākas demokrātijas elementiem un valsts institūciju pārveidi.

Tiek akcentēts:

valsts varas ietekmes atgūšana no starptautisko institūciju regulatīvā spiediena,

tiešās demokrātijas mehānismu paplašināšana,

administratīvās sistēmas pārveide,

kritiska attieksme pret esošo politisko eliti,

ekonomiskās politikas pārvirzīšana uz iekšējo resursu izmantošanu.

Programma kopumā ir ideoloģiski intensīva un reformu orientēta, bet ar ierobežotu tehnisko izstrādi par īstenošanas mehānismiem.

2. PAS kritēriju izvērtējums

Kritērijs	Punkti	Pamatojums
Stratēģiskā skaidrība	7	Skaidrs suverenitātes virziens bez konkrēti definēta ilgtermiņa attīstības modeļa piedāvājuma.
Mērķu konkrētība	5	Lielākā daļa mērķu formulēti kā principi, nevis izmērāmi uzdevumi.
Rīcības mehānismi	4	Trūkst detalizētu soļu, kā īstenot piedāvātās sistēmiskās reformas.
Fiskālā pamatotība	3	Ierobežots vai neesošs budžeta un finanšu ietekmes izvērtējums.
Juridiskā realizējamība	5	Daļa priekšlikumu būtu sarežģīti savienojami ar ES tiesisko ietvaru un starptautiskajām saistībām.
Institucionālā realizējamība	5	Būtiskas sistēmiskas reformas prasa jaunu institucionālo modeli, kas nav detalizēts/konkretizēts
Datu un faktu izmantojums	3	Programma reāli neizmanto/neatspoguļo empīriskus datus vai pētījumus.
Inovativitāte	6	Piedāvā alternatīvu valsts pārvaldes modeli, taču tas ir vairāk politiski ideoloģisks nekā tehnoloģiski vai ekonomiski inovatīvs.
Sabalansētība	5	Spēcīgs uzsvars uz suverenitāti un politisko sistēmu, bet vājāk attīstītas sociālās un ekonomiskās politikas jomas.
Populisma risks	4	Vairāki priekšlikumi ir politiski mobilizējoši, bet bez skaidra ieviešanas pamatojuma.
Valodas kvalitāte	7	Teksts saprotams, bet vietām deklaratīvs un emocionāli akcentēts.
Iekšējā loģiskā konsekvence	7	Ideoloģiski konsekventa, bet atsevišķi priekšlikumi nav savstarpēji tehniski sasaistīti.
Prioritāšu hierarhija	6	Dominē suverenitātes ideja, bet nav skaidras reformu secības vai prioritizācijas.
Risku izvērtējums	2	Praktiski nav sistemātiska risku analīzes ietvara.
Rezultātu novērtējamība	3	Lielākā daļa mērķu nav izmērāmi vai pārbaudāmi praksē.

3. Programmas stiprās puses

Spēcīga un konsekventa ideoloģiskā struktūra.

Skaidrs politiskais virziens (suverenitāte, sistēmas maiņa).

Augsta mobilizējošā un politiskā identitātes veidošanas spēja.

Alternatīvs skatījums uz valsts pārvaldes modeli.

Vienota naratīva loģika visā programmā.

4. Galvenie trūkumi

Nepietiekams fiskālais un ekonomiskais pamatojums.

Ļoti ierobežota datu un pētījumu izmantošana.

Trūkst izmērāmu mērķu un indikatoru.

Vāji attīstīti īstenošanas mehānismi.

Iztrūkst pārliecinoša  risku un seku analīze.

5. Realizācijas riski

Juridiskie riski: potenciāla neatbilstība ES tiesību sistēmai un starptautiskajiem līgumiem.

Fiskālie riski: nav skaidrs reformu ekonomiskais segums.

Institucionālie riski: nepieciešama pilnīga vai daļēja valsts pārvaldes pārveide.

Starptautiskie riski: būtiska attiecību pārskatīšana ar ES un citām starptautiskajām organizācijām.

Politiskie riski: augsts polarizācijas līmenis politiskajā sistēmā.

6. PAS indekss

Kopējais punktu skaits: 83 no 150

PAS indekss: 5,5/10 (55%)

7. Neitrāls analītiskais secinājums

Saskaņā ar PAS metodoloģiju SUVERĒNĀ VARA/ APVIENĪBA JAUNLATVIEŠI programma vērtējama kā ideoloģiski konsekventa, bet finansiāli, strukturāli un tehniski vāji/nepārliecinoši detalizēta. Tās galvenā priekšrocība ir skaidra politiskā virziena definīcija un vienota suverenitātes koncepcija. Tomēr būtiskākie trūkumi ir ļoti ierobežots fiskālais un juridiskais pamatojums, vāja datu izmantošana, kā arī nepietiekami attīstīti ieviešanas un rezultātu mērīšanas mehānismi.

 

“Gobzema saraksts” programmas izvērtējums

1. Programmas vispārīgs raksturojums

Programma ir veidota kā sistēmas maiņas un politiskās elites nomaiņas projekts, kurā galvenais uzsvars tiek likts uz esošās politiskās kārtības kritiku, valsts pārvaldes “attīrīšanu” un jaunas politiskās kultūras ieviešanu. Tā balstās uz populistiski mobilizējošu komunikācijas stilu. Programmas saturs kopumā ir personālpolitikas un sistēmiskas kritikas kombinācija, ar ļoti ierobežotu detalizāciju attiecībā uz fiskālajiem un institucionālajiem mehānismiem.

Tiek akcentēts:

politiskās elites nomaiņa,

valsts pārvaldes reformēšana un “efektivitātes atjaunošana”,

nodokļu un sociālās politikas pārskatīšana,

tiešāka saikne starp vēlētājiem un lēmumu pieņēmējiem,

plašas sistēmiskas pārmaiņas politiskajā kultūrā.

Programma vairāk funkcionē kā politiskas transformācijas manifestācija, nevis detalizēts politikas plānošanas dokuments.

2. PAS kritēriju izvērtējums

Kritērijs	Punkti	Pamatojums
Stratēģiskā skaidrība	7	Skaidrs “sistēmas maiņas” virziens, bet reāli izpaliek  strukturēta valsts attīstības modeļa piedāvājuma.
Mērķu konkrētība	4	Lielākā daļa mērķu ir vispārīgi un deklaratīvi.
Rīcības mehānismi	3	Trūkst detalizētu ieviešanas soļu un politikas instrumentu.
Fiskālā pamatotība	3	Nav sistemātiska budžeta vai finanšu ietekmes izvērtējuma.
Juridiskā realizējamība	5	Daļa priekšlikumu ir juridiski neskaidri vai prasa būtiskas institucionālas izmaiņas.
Institucionālā realizējamība	4	Daudzas ieceres prasa būtisku sistēmas pārveidi, bet tā arī nav izstrādāts to īstenošanas modelis.
Datu un faktu izmantojums	2	Praktiski nav datu, oficiālās statistikas vai pētījumu izmantojuma.
Inovativitāte	5	Piedāvā politiskās sistēmas maiņas idejas, bet tās ir vairāk politiski deklaratīvas nekā strukturāli inovatīvas.
Sabalansētība	5	Spēcīgs fokuss uz politisko reformu, bet vājas ekonomikas, izglītības un veselības sadaļas.
Populisma risks	3	Augsts populisma risks — plaši, emocionāli formulēti solījumi ar nepārliecinošu ieviešanas pamatojumu.
Valodas kvalitāte	6	Saprotama, bet bieži emocionāli un retoriski uzlādēta.
Iekšējā loģiskā konsekvence	6	Ideoloģiski vienota, bet trūkst strukturētas politikas sistēmas sasaistes.
Prioritāšu hierarhija	5	Nav skaidras prioritāšu gradācijas vai īstenošanas secības.
Risku izvērtējums	2	Praktiski nav risku analīzes.
Rezultātu novērtējamība	3	Mērķi nav definēti tā, lai tos objektīvi izmērītu vai pārbaudītu.

 

3. Programmas stiprās puses

Spēcīga politiskā mobilizācija un vienkāršs vēstījums.

Skaidri definēta sistēmas kritikas pozīcija.

Augsta retoriskā ietekme un komunikācijas intensitāte.

Konsekventa “pārmaiņu” naratīva struktūra.

Spēja uzrunāt vēlētājus, kuri pauž neapmierinātību ar esošo sistēmu.

4. Galvenie trūkumi

Ļoti nepietiekams/nesaprotams fiskālais un ekonomiskais pamatojums.

Trūkst izmērāmu mērķu un indikatoru.

Neattīstīti rīcības mehānismi.

Faktiski neesoša institucionālās īstenošanas analīze.

Niecīgs datu un pētījumu izmantojums.

5. Realizācijas riski

Fiskālie riski: nav skaidrs, kā tiktu finansētas piedāvātās reformas.

Institucionālie riski: sistēmas pārveides priekšlikumi nav strukturēti ieviešanai.

Juridiskie riski: atsevišķi priekšlikumi rada tiesiskās neskaidrības.

Politiskie riski: augsts polarizācijas un politiskās nestabilitātes potenciāls.

Starptautiskie riski: pretstāve esošajiem starptautiskajiem ietvariem, jo tiek piedāvātas radikālas/ekstrēmas izmaiņas.

6. PAS indekss

Kopējais punktu skaits: 75 no 150

PAS indekss: 5,0/10 (50%)

7. Neitrāls analītiskais secinājums

Saskaņā ar PAS metodoloģiju  “Gobzema saraksta” programma vērtējama kā izteikti politiski mobilizējoša, bet strukturāli/argumentēti vāji izstrādāta. Tās galvenā priekšrocība ir skaidrs “pārmaiņu” un sistēmas kritikas vēstījums, kas nodrošina augstu politisko publicitāti/redzamību. Tomēr būtiskākie trūkumi ir nepietiekams fiskālais un institucionālais pamatojums, zems datu izmantojums un hipotētiska/apšaubāma praktiskā īstenojamība.

 

“Mēs mainām noteikumus” programmas izvērtējums

1. Programmas vispārīgs raksturojums

Programma balstās uz ideju, ka esošā politiskā sistēma ir neefektīva, pārāk birokratizēta un nepietiekami caurspīdīga, tādēļ nepieciešama tās fundamentāla pārskatīšana.  Programma kopumā raksturojama kā protesta un sistēmiskas transformācijas orientēta iniciatīva, kuras centrā ir valsts pārvaldes kritika, demokrātijas pārveides idejas un institucionālu “spēles noteikumu” maiņa. Programmas saturs ir koncentrēts uz pārmaiņu nepieciešamību, ar neievērojamu/nepārliecinošu detalizācijas izklāstu par fiskālajiem un ieviešanas mehānismiem.

 Uzsvars tiek likts uz politiskās sistēmas reformēšanu,

lielāku sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā,

valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanu,

korupcijas un interešu konflikta mazināšanu,

administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Programma ir konceptuāli reformistiska, bet vairāk orientēta uz principiem, nekā uz detalizētu reformu izklāstu un to īstenošanai nepieciešamo politikas instrumentu aprakstu.

2. PAS kritēriju izvērtējums

Kritērijs	Punkti	Pamatojums
Stratēģiskā skaidrība	7	Skaidrs reformu un “noteikumu maiņas” virziens, bet minimāli argumentēts ilgtermiņa attīstības modelis.
Mērķu konkrētība	5	Lielākā daļa mērķu definēti vispārīgi, bez kvantitatīviem indikatoriem.
Rīcības mehānismi	4	Reformu virzieni norādīti, bet trūkst detalizētu īstenošanas soļu.
Fiskālā pamatotība	4	Šaurs/niecīgs budžeta ietekmes un finansējuma avotu izvērtējums.
Juridiskā realizējamība	6	Lielākā daļa priekšlikumu teorētiski iespējami, bet arī prasa būtiskas normatīvās izmaiņas.
Institucionālā realizējamība	6	Reformas iespējamas esošajā sistēmā, taču saistītas ar augstu politiskās pretestības risku.
Datu un faktu izmantojums	3	Programma reāli neizmanto empīriskus datus vai pētījumus.
Inovativitāte	6	Piedāvā institucionālas un pārvaldības inovācijas, bet tās ir tikai  vispārīgi definētas.
Sabalansētība	6	Galvenais uzsvars uz pārvaldību un demokrātiju, mazāk attīstītas sociālās un ekonomiskās sadaļas.
Populisma risks	5	Daļa priekšlikumu ir politiski pievilcīgi, bet nepārliecinoši pamatoti ar ieviešanas loģiku.
Valodas kvalitāte	7	Skaidra un strukturēta, reformu retorikā ieturēta, vietām deklaratīva.
Iekšējā loģiskā konsekvence	7	Idejiski vienota, bet trūkst detalizētas sistēmiskas sasaistes.
Prioritāšu hierarhija	6	Reformu virzieni ir saprotami, bet nav skaidri prioritizēti.
Risku izvērtējums	3	Nepietiekama/neskaidra risku un ieviešanas šķēršļu analīze.
Rezultātu novērtējamība	4	Mērķi praktiski nav definēti ar izmērāmiem indikatoriem.

3. Programmas stiprās puses

Skaidrs reformu un pārmaiņu virziens.

Uzsvars uz caurspīdīgumu un korupcijas mazināšanu.

Vienkārša un viegli uztverama komunikācija.

Konsekventa “noteikumu maiņas” ideja.

Sabiedrības līdzdalības uzsvara izcelšana.

4. Galvenie trūkumi

Nepārliecinošs/minimāls fiskālais un ekonomiskais pamatojums.

Trūkst izmērāmu rezultātu indikatoru.

Neattīstīti ieviešanas mehānismi.

Datu un pētījumu izmantojuma deficīts.

Nepietiekama risku un institucionālo šķēršļu analīze.

5. Realizācijas riski

Institucionālie riski: augsta pretestības prognoze sistēmas reformām esošās valsts pārvaldes līmenī.

Fiskālie riski: nav definēta reformu izmaksu struktūra.

Politiskie riski: iespējama zema sadarbspēja ar esošajām politiskajām institūcijām.

Juridiskie riski: nepieciešamas plašas normatīvās izmaiņas.

Īstenošanas riski: reformas var palikt tikai deklaratīvā līmenī, jo trūkst detalizēta priekšstata un konkretizēta plāna.

6. PAS indekss

Kopējais punktu skaits: 80 no 150

PAS indekss: 5,3/10 (53%)

7. Neitrāls analītiskais secinājums

Saskaņā ar PAS metodoloģiju “Mēs mainām noteikumus” programma vērtējama kā reformistiski orientēta, bet strukturāli un tehniski trūcīgi detalizēta. Tās galvenā stiprā puse ir skaidrs uzsvars uz sistēmiskām pārmaiņām, caurspīdīgumu un pārvaldības uzlabošanu. Tomēr būtiskākie trūkumi ir  maz pārliecinošais un nekonkretizētais fiskālais pamatojums, vāja datu izmantošana un praktiskās īstenošanas detalizācija.

 

Politiskā partija "Stabilitātei!" programmas izvērtējums

1. Programmas vispārīgs raksturojums

Programma ir veidota kā sociāli orientēts politikas piedāvājums ar spēcīgu uzsvaru uz iedzīvotāju labklājību, cenu pieejamību, pensijām, veselības aprūpi un sociālo taisnīgumu. Tā ir sociāli orientēta, protestu retorikas un pragmatisku sociālo priekšlikumu kombinācija ar atšķirīgu detalizācijas līmeni programmas sadaļu griezumā.  Vienlaikus tajā ir izteikta kritika pret esošo ekonomikas un valsts pārvaldes modeli, īpaši attiecībā uz dzīves dārdzību un nevienlīdzību.

Galvenie virzieni:

cenu samazināšana un dzīves dārdzības mazināšana,

pensiju un sociālo pabalstu palielināšana,

veselības aprūpes pieejamības uzlabošana,

nodokļu sloga pārskatīšana,

valsts atbalsta palielināšana iedzīvotājiem,

lielāka valsts loma sociālajā aizsardzībā.

Programma ir sociāli ekspansīva, ar niecīgu uzsvaru uz fiskālās politikas ierobežojumiem.

2. PAS kritēriju izvērtējums

Kritērijs	Punkti	Pamatojums
Stratēģiskā skaidrība	7	Skaidrs sociālās labklājības virziens, bet nav  definēts ilgtermiņa ekonomikas modelis.
Mērķu konkrētība	7	Daļa sociālo mērķu ir konkrēti (pensijas, atbalsts), bet citi paliek vispārīgi formulēti.
Rīcības mehānismi	6	Norādīti politikas virzieni, bet nav  detalizēti instrumenti.
Fiskālā pamatotība	4	Nekonkretizēts finansējuma avotu un budžeta ietekmes izvērtējums.
Juridiskā realizējamība	8	Lielākā daļa priekšlikumu ir juridiski īstenojami esošajā sistēmā.
Institucionālā realizējamība	8	Sociālās politikas izmaiņas iespējamas esošo institūciju ietvaros.
Datu un faktu izmantojums	5	Daļēji izmantoti sociālekonomiski argumenti, bet trūkst atbilstošu sistemātisku atsauču uz datiem.
Inovativitāte	5	Piedāvājumi galvenokārt balstīti klasiskā sociālās politikas instrumentārijā.
Sabalansētība	6	Spēcīgs sociālais fokuss, bet vājš ekonomikas un fiskālās disciplīnas aspekts.
Populisma risks	4	Salīdzinoši augsts risks finansiāli nepietiekami segtiem solījumiem sociālajā jomā.
Valodas kvalitāte	8	Vienkārša, saprotama un tieša komunikācija.
Iekšējā loģiskā konsekvence	7	Programma kopumā konsekventa sociālās aizsardzības ietvarā.
Prioritāšu hierarhija	7	Skaidri dominē sociālā labklājība kā centrālā prioritāte.
Risku izvērtējums	3	Fiskālo un makroekonomisko risku analīzes deficīts.
Rezultātu novērtējamība	5	Daļa mērķu ir izmērāmi, bet nav sistēmiskas KPI pieejas.

 

3. Programmas stiprās puses

Spēcīgs sociālās aizsardzības un labklājības fokuss.

Skaidra prioritāte dzīves dārdzības mazināšanai.

Laba saprotamība un komunikācijas vienkāršība.

Konsekventa sociālā taisnīguma naratīva struktūra.

Plašs sociālās politikas jomu aptvērums.

4. Galvenie trūkumi

Minimāls fiskālais segums sociālajiem solījumiem.

Nav izstrādāts ekonomiskās izaugsmes modelis.

Trūkst detalizētu ieviešanas mehānismu.

Vāja risku un budžeta ietekmes analīze.

Šaura strukturāla inovativitāte.

5. Realizācijas riski

Fiskālie riski: būtisks budžeta deficīta pieauguma risks, jo sociālie solījumi netiek sabalansēti ar prognozējamiem ieņēmumiem.

Makroekonomiskie riski: iespējama negatīva ietekme uz investīciju vidi, jo pieaug valsts izdevumu risks bez atbilstoša produktivitātes kāpuma.

Institucionālie riski: sociālo reformu ieviešana radīs augstu spiedienu uz veselības un sociālās aprūpes sistēmām.

Politiskie riski: augsta sabiedrības gaidu paaugstināšana bez nepieciešamā/sagaidāmā politiskā seguma.

6. PAS indekss

Kopējais punktu skaits: 95 no 150

PAS indekss: 6,3/10 (63%)

7. Neitrāls analītiskais secinājums

Saskaņā ar PAS metodoloģiju Partijas “Stabilitātei!” programma vērtējama kā sociāli orientēta un politiski skaidri strukturēta, bet fiskāli vāji pamatota. Tās galvenā stiprā puse ir konsekvents uzsvars uz iedzīvotāju labklājību, sociālo taisnīgumu un dzīves dārdzības mazināšanu. Tomēr būtiskākie trūkumi saistīti ar fiskālā seguma neievērtēšanu, ar neizstrādātu makroekonomisko modeli un risku analīzes trūkumu.

 

Politisko partiju apvienība "Saskaņas Centrs" programmas izvērtējums

 

1. Programmas vispārīgs raksturojums

Šis politiskais spēks vēsturiski bijis orientēts  uz sociāldemokrātisku, centriski kreisu integrācijas politiku. Jaunākajos politiskajos kontekstos tās pēctecīgās programmatiskās līnijas turpina saglabāt uzsvaru uz sociālo politiku, valsts lomu ekonomikā un sabiedrības integrāciju. Programma ir veidota kā centriski kreiss politikas piedāvājums, kurā galvenā uzmanība pievērsta sociālajam taisnīgumam, valsts lomai labklājības nodrošināšanā un ekonomiskās nevienlīdzības mazināšanai. PAS vērtējums šeit balstīts uz programmas tipisko saturisko struktūru: sociālā drošība, ekonomiskā stabilitāte, nodokļu progresivitāte un sabiedrības saliedētība.

Galvenie virzieni:

sociālās aizsardzības sistēmas stiprināšana,

veselības aprūpes pieejamības uzlabošana,

progresīvākas ievirzes nodokļu sistēma,

ekonomiskās nevienlīdzības mazināšana,

sabiedrības integrācijas un mazākumtautību tiesību uzsvars,

valsts aktīvāka loma ekonomikā.

Programma kopumā ir institucionāli mērena sociāldemokrātija, ar salīdzinoši lielāku akcentu uz sociālo politiku, nekā uz strukturālām ekonomiskajām reformām.

2. PAS kritēriju izvērtējums

Kritērijs	Punkti	Pamatojums
Stratēģiskā skaidrība	8	Skaidrs sociāldemokrātisks attīstības modelis ar valsts aktīvu lomu.
Mērķu konkrētība	7	Daļa sociālo mērķu ir definēti, bet ne vienmēr ar stingri pārbaudāmiem indikatoriem.
Rīcības mehānismi	7	Piedāvāti politikas instrumenti (nodokļi, pabalsti, valsts investīcijas), bet tie maz detalizēti.
Fiskālā pamatotība	5	Daļējs finansējuma loģikas apraksts, bet neatbilstoša budžeta ietekmes analīze.
Juridiskā realizējamība	9	Priekšlikumi kopumā atbilst Latvijas un ES tiesiskajam ietvaram.
Institucionālā realizējamība	8	Valsts pārvaldes ietvaros īstenojama politika bez sistēmiskas pārveides.
Datu un faktu izmantojums	6	Daļēji izmantoti sociālekonomiskie argumenti, bet nesniedzot  empīriska rakstura pierādījumus.
Inovativitāte	5	Balstās klasiskā sociāldemokrātijas instrumentārijā, trūkst novatorisma.
Sabalansētība	7	Labi attīstīta sociālā dimensija, bet mazāk akcentēta konkurētspējas un inovāciju joma.
Populisma risks	6	Lielākā daļa sociālo solījumu ir fiskāli pārāk noslogoti, bet kopumā korekti strukturēti.
Valodas kvalitāte	8	Skaidra, politiski saprotama un strukturēta valoda.
Iekšējā loģiskā konsekvence	8	Konsekventa sociāldemokrātiskā ideoloģiskā līnija.
Prioritāšu hierarhija	8	Skaidri izcelta sociālā drošība un vienlīdzība kā centrālās prioritātes.
Risku izvērtējums	4	Nepietiekama fiskālo un demogrāfisko risku analīze.
Rezultātu novērtējamība	6	Daļa mērķu ir izmērāmi, bet trūkst vienotas KPI sistēmas.

3. Programmas stiprās puses

Spēcīga sociālās politikas un vienlīdzības struktūra.

Skaidra sociāldemokrātiska ideoloģija.

Konsekventa valsts lomas izpratne ekonomikā.

Salīdzinoši līdzsvarota pieeja sociālajai aizsardzībai.

Stabils politikas instrumentu kopums (nodokļi, pabalsti, investīcijas).

4. Galvenie trūkumi

Nenosakāms fiskālais segums paplašinātām sociālajām programmām.

Nepietiekami izklāstīta/atklāta inovāciju un ekonomikas transformācijas dimensija.

Neattīstīta risku analīze.

Šaurs datu un minimāls zinātnisko pētījumu izmantojums.

Neizstrādāta/nedefinēta rezultātu mērīšanas sistēma.

5. Realizācijas riski

Fiskālie riski: augstāki sociālie izdevumi radīs nepieciešamo budžeta asignējumu problēmu.

Ekonomiskie riski: iespējama nelabvēlīga ietekme uz uzņēmējdarbības konkurētspēju, ja nodokļu slogs krasi pieaugs.

Demogrāfiskie riski: sociālās nodrošināšanas/atbalsta sistēmu ilgtspēja atkarīga no darbaspēka struktūras.

Politiskie riski: nepieciešama plaša politiskā vienošanās sociālo reformu īstenošanai.

6. PAS indekss

Kopējais punktu skaits: 102 no 150

PAS indekss: 6,8/10 (68%)

7. Neitrāls analītiskais secinājums

Saskaņā ar PAS metodoloģiju Politisko partiju apvienības “Saskaņas Centrs” programma vērtējama kā klasiski sociāldemokrātiska, institucionāli stabila un sociāli orientēta, ar salīdzinoši labu iekšējo loģiku un politikas instrumentu komplektu. Tās galvenā stiprā puse ir konsekventa sociālās vienlīdzības un labklājības pieeja. Tomēr būtiskākie trūkumi saistīti ar ierobežotu ekonomiskās transformācijas dimensiju, nepietiekamu fiskālo analīzi un vāju inovāciju komponenti.

 

JKP Jaunā konservatīvā partija programmas izvērtējums

 

1. Programmas vispārīgs raksturojums

JKP programma ir veidota kā tiesiskuma un uz institucionālu reformu centrēts politikas piedāvājums, kurā galvenais uzsvars ir likts uz korupcijas mazināšanu, tiesu sistēmas stiprināšanu un valsts pārvaldes caurspīdīguma palielināšanu.

Galvenie virzieni:

tiesiskuma un tiesu sistēmas neatkarības stiprināšana,

korupcijas apkarošana un “nulles tolerances” pieeja,

valsts pārvaldes efektivizācija,

valsts kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošana,

izglītības un iekšējās drošības reformas,

ekonomikas vides caurspīdīguma palielināšana.

Programma kopumā ir institucionāli reformistiska un normatīvi orientēta, ar salīdzinoši spēcīgu fokusu uz tiesiskuma mehānismiem.

2. PAS kritēriju izvērtējums

Kritērijs	Punkti	Pamatojums
Stratēģiskā skaidrība	8	Skaidrs tiesiskuma un institucionālās reformas virziens.
Mērķu konkrētība	7	Daļa mērķu definēti pietiekami konkrēti (korupcijas mazināšana, institūciju reforma), bet ne vienmēr izmērāmi.
Rīcības mehānismi	8	Salīdzinoši labi izstrādāti institucionālie instrumenti (tiesu sistēma, uzraudzība, pārvaldība).
Fiskālā pamatotība	6	Daļēji izvērtēta valsts pārvaldes efektivitāte kā resursu avots, bet trūkst korektas/atbilstošas budžeta analīzes.
Juridiskā realizējamība	9	Priekšlikumi pamatā atbilst Latvijas tiesiskajam ietvaram.
Institucionālā realizējamība	8	Reformas īstenojamas esošajā sistēmā, lai gan ar prognozējamu augstas pretestības līmeni.
Datu un faktu izmantojums	6	Daļēji izmantota institucionālā analīze, bet minimāli empīriskie dati.
Inovativitāte	7	Piedāvā jaunu uzraudzības un caurspīdīguma pieeju, bet ne novatorisku modeli.
Sabalansētība	7	Spēcīgs tiesiskuma fokuss, bet mazāk attīstīta sociālā dimensija.
Populisma risks	6	“Nulles tolerances” pieeja ir visai deklaratīva/politiski vienkāršota.
Valodas kvalitāte	8	Strukturēta, juridiski orientēta un skaidra valoda.
Iekšējā loģiskā konsekvence	8	Konsekventa tiesiskuma un institucionālās reformas loģika.
Prioritāšu hierarhija	8	Skaidri dominē tiesiskums un valsts pārvaldes reforma.
Risku izvērtējums	5	Nepilnīgi identificēti politiskie un institucionālie riski.
Rezultātu novērtējamība	6	Tikai daļa mērķu ir izmērāmi (korupcijas rādītāji, pārvaldības efektivitāte).

3. Programmas stiprās puses

Spēcīgs tiesiskuma un pretkorupcijas fokuss.

Skaidra institucionālās reformas struktūra.

Salīdzinoši labi definēti valsts pārvaldes uzlabošanas mehānismi.

Konsekventa normatīvas valsts pieeja.

Augsta sistēmiskā loģika tiesu un uzraudzības jomās.

4. Galvenie trūkumi

Nepilnīgi izstrādāts fiskālais un ekonomiskais modelis.

Nepietiekami attīstīta sociālā politika.

Daļa mērķu nav kvantitatīvi izmērāmi.

Vāji veikta risku analīze institucionālajām reformām.

Ierobežota empīrisko datu izmantošana.

5. Realizācijas riski

Institucionālie riski: prognozējama  augsta pretestība tiesiskuma un pārvaldības reformām no esošās sistēmas iekšienes.

Politiskie riski: konfliktu risks ar esošajām politiskajām un administratīvajām struktūrām.

Fiskālie riski: reformas prasīs ievērojamus sākotnējos ieguldījumus, kas nav detalizēti izklāstīti/argumentēti.

Īstenošanas riski: tiesiskuma reformas var būt ilgstošas un politiski sarežģītas.

6. PAS indekss

Kopējais punktu skaits: 110 no 150

PAS indekss: 7,3/10 (73%)

7. Neitrāls analītiskais secinājums

Saskaņā ar PAS metodoloģiju JKP Jaunā konservatīvā partija programma vērtējama kā institucionāli reformistiska, tiesiskumā centrēta un labi strukturēta, ar spēcīgu uzsvaru uz korupcijas apkarošanu un valsts pārvaldes sakārtošanu. Tās galvenā stiprā puse ir konsekventa tiesiskuma un institucionālās efektivitātes pieeja. Tomēr būtiskākie trūkumi ir nepilnīgi izstrādātais ekonomiskais un fiskālais modelis, kā arī nepietiekami attīstītā sociāli ekonomiskā dimensija.

 

“Austošā Saule Latvijai” (ASL) programmas izvērtējums

 

 

1. Programmas vispārīgs raksturojums

ASL programma ir veidota kā nacionālkonservatīva un etnonacionāla valsts attīstības platforma, kuras centrā ir latviešu kultūras, demogrāfijas un valsts suverenitātes nostiprināšana.

Tās pamatvirzieni:

demogrāfijas un dzimstības veicināšana kā valsts izdzīvošanas jautājums,

stingra imigrācijas politikas kontrole,

nacionālās identitātes un valsts valodas aizsardzība,

drošības un aizsardzības politikas stiprināšana,

birokrātijas mazināšana un valsts “efektivizācija”,

ekonomikas izaugsmes paātrināšana (bieži deklaratīvi formulēta kā “strauja attīstība” vai “dubultošana”).

Programma ir ideoloģiski intensīva, ar spēcīgu vērtību un identitātes asi, bet ar ierobežotu politikas instrumentu detalizāciju.

2. PAS kritēriju izvērtējums

Kritērijs	Punkti	Pamatojums
Stratēģiskā skaidrība	7	Skaidrs nacionālas valsts un demogrāfijas virziens, bet tam atbilstoša ekonomikas modeļa neesamība.
Mērķu konkrētība	5	Liela daļa mērķu deklaratīvi (“stiprināt”, “palielināt”, “aizsargāt”).
Rīcības mehānismi	4	Trūkst detalizētu politikas instrumentu un ieviešanas soļu.
Fiskālā pamatotība	3	Praktiski nemaz nav strukturēta budžeta vai izmaksu analīze.
Juridiskā realizējamība	6	Daļa priekšlikumu teorētiski īstenojami, bet daļa saskaras ar ES tiesību ietvaru ierobežojumiem (īpaši migrācijas politikā).
Institucionālā realizējamība	6	Esošo institūciju ietvaros iespējams  īstenot visai nelielu daļu politiskā piedāvājuma un tikai ar ļoti būtisku politiskās gribas koncentrāciju.
Datu un faktu izmantojums	3	Izpaliek empīriskais pamatojums, bet dominē vērtību argumentācija.
Inovativitāte	5	Piedāvājumi balstās klasiskā nacionālkonservatīvā politikā, nevis inovācijās.
Sabalansētība	5	Spēcīgs identitātes un drošības fokuss, vāja sociāli ekonomiskā detalizācija.
Populisma risks	6	Daļa ekonomisko un demogrāfisko solījumu ir pārlieku optimistiski/nepietiekami pamatoti.
Valodas kvalitāte	7	Skaidra, emocionāli uzlādēta.
Iekšējā loģiskā konsekvence	7	Ideoloģiski konsekventa nacionālas valsts pieeja.
Prioritāšu hierarhija	7	Skaidri dominē demogrāfija, identitāte un drošība.
Risku izvērtējums	3	Praktiski nav veikta nekāda sistemātiska risku analīze.
Rezultātu novērtējamība	4	Daļa mērķu nav izmērāmi vai nav definēti kā KPI.

3. Programmas stiprās puses

Skaidra nacionālas valsts un identitātes stratēģija.

Konsekventa demogrāfijas politikas centrēšana.

Vienots vērtību un ideoloģijas ietvars.

Spēcīgs politiskās mobilizācijas potenciāls.

Skaidrs fokuss uz drošību un suverenitāti.

4. Galvenie trūkumi

Niecīgs fiskālais un ekonomiskais pamatojums.

Neattīstīti rīcības mehānismi.

Empīrisku datu un pētījumu izmantojamības neesamība.

Trūkst izmērāmu rezultātu indikatoru.

Gauži nepietiekama risku un institucionālās īstenošanas analīze.

5. Realizācijas riski

Fiskālie riski: demogrāfijas un sociālās politikas pasākumu izmaksas nav strukturētas.

Institucionālie riski: lielākā daļa politikas virzienu prasa augstu administratīvo kapacitāti.

Juridiskie riski: migrācijas un pilsonības politikas var konfliktēt ar ES normām.

Politiskie riski: augsts polarizācijas potenciāls sabiedrībā.

Starptautiskie riski: iespējama augstas spriedzes veidošanās ES politikas ietvarā.

6. PAS indekss

Kopējais punktu skaits: 78 no 150

PAS indekss: 5,2/10 (52%)

7. Neitrāls analītiskais secinājums

Saskaņā ar PAS metodoloģiju “Austošā Saule Latvijai” programma vērtējama kā ideoloģiski konsekventa, nacionālkonservatīva un vērtībās balstīta, ar spēcīgu fokusu uz demogrāfiju, identitāti un drošību. Tās galvenā stiprā puse ir skaidra nacionālas valsts attīstības vīzija. Tomēr būtiskākie trūkumi ir vāji attīstīts ekonomiskais un fiskālais modelis, trūcīga  datu izmantošana un detalizētas īstenošanas arhitektūras neesamība.

Secīgi turpinot partiju priekšvēlēšanu programmu analīzi, pāriesim pie pirmajā analīzes etapā izvērtēto partiju Programmu evolūcijas izvērtējuma, atbilstoši šeit norādītajām iezīmēm:

kas saglabājies no iepriekšējām vēlēšanām;

kas pazudis;

kas parādījies no jauna;

vai partija ir mainījusi ideoloģisko virzienu.

 Solījumu pēctecības analīze

kuri iepriekš dotie solījumi atkārtojas;

kuri izpildīti;

kuri vairs netiek pieminēti;

kuri būtiski mainīti.

 Kandidātu–programmas atbilstības analīze

Piemēram:

programmā uzsvars uz digitalizāciju → cik kandidātu ir  ar IT vai digitālās transformācijas pieredzi;

programmā uzsvars uz aizsardzību → cik kandidātu nāk no NBS, Iekšlietu sistēmas vai drošības sektora;

programmā uzsvars uz veselības aprūpi → cik jomas profesionāļu ir kandidātu sarakstā;

programmā uzsvars uz izglītību → cik pedagogu un akadēmiķu kandidē.

Tas ļauj aprēķināt jaunu rādītāju Programmas īstenošanas kapacitātes indeksu (PIKI)

Tas parāda, cik lielā mērā kandidātu profesionālais sastāvs atbilst pašas partijas deklarētajiem mērķiem.

 Programmu savstarpējā līdzības analīze

Ar teksta valodas analīzes metodēm nosakām:

cik procentu ideju pārklājas starp partijām;

kuras programmas ir vislīdzīgākās;

kuras ir visoriģinālākās.

 Kvantitatīvā satura analīze

Tiek aprēķināts:

prioritāro tēmu biežums;

atslēgvārdu struktūra;

uzmanības sadalījums starp politikas jomām;

konkrētu un vispārīgu formulējumu attiecība.

Tālāk pārejam no PAS aprakstošās analīzes uz pilnvērtīgu PROGRAMMAS EVOLŪCIJAS UN PĒCTECĪBAS ANALĪZI.

 

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"

PROGRAMMAS EVOLŪCIJA UN PĒCTECĪBA

 

1. PROGRAMMAS EVOLŪCIJA

1.1. Kas saglabājies (stabilais ideoloģiskais kodols)

Nacionālās apvienības programmās konsekventi saglabājas 4 pamatasis:

Nacionālā identitāte kā valsts politikas centrs

Latviešu valodas un kultūras prioritāte

Drošība un aizsardzība (īpaši pēc 2014/2022 būtiski pastiprināta)

Konservatīvas sociālās vērtības (ģimene, demogrāfija)

 Secinājums:
Tas ir ļoti stabils ideoloģiskais vadmodelis, ar zemu svārstību līmeni starp vēlēšanām.

1.2. Kas pazudis (mazinātas vai izzudušas tēmas)

Salīdzinot ar agrākiem periodiem:

Mazāk uzsvērta pret-oligarhijas retorika

Samazināta ES kritikas intensitāte (no “skeptiska” uz “konstruktīvi nacionālu” pieeju)

Mazāk ekonomisko “sistēmas reformu” detaļu (agrāk bija vairāk)

Mazāk “radikālu institucionālo pārmaiņu” priekšlikumu

Interpretācija:
NA ir kļuvusi institucionāli nobriedušāka ar mazāku protesta potenciālu.

1.3. Kas parādījies no jauna

Aktuālajā programmā parādās:

Akcentētas drošības komponentes   (NATO konteksts, hibrīddraudi)

Demogrāfijas krīzes pārvarēšana kā valsts izdzīvošanas jautājums

Reģionālās politikas ekonomizācija (novadu attīstība kā drošības faktors)

Pragmatiska valsts pārvaldes efektivitāte (mazāk ideoloģiska, vairāk tehniska)

Secinājums:
Partija pārvietojas uz “nacionālo pragmatisko konservatīvismu”.

1.4. Vai ir ideoloģiskā virziena maiņa?

Nav fundamentālas maiņas, bet ir vērojama nobīde

Aspekts	Izmaiņas
Identitāte	stabila
Ekonomika	nedaudz pragmatiskāka
Drošība	būtiski pastiprināta
ES attieksme	no kritiskas → selektīvi atbalstoša
Retorika	no ideoloģiskas → institucionāli politiska

Secinājums:
NA ir pārgājusi no “kultūras–ideoloģijas partijas” uz “drošības–valsts pārvaldības partiju”.

2. SOLĪJUMU PĒCTECĪBA

2.1. Kuri solījumi atkārtojas

Stabili atkārtojas:

demogrāfijas uzlabošana

latviešu valodas stiprināšana

aizsardzības budžeta palielināšana

nacionālās identitātes aizsardzība

reģionu attīstība

Tas veido “programmas skeletu”, kas nemainās 10+ gadu ciklā.

2.2. Kuri solījumi izpildīti (daļēji institucionāli)

aizsardzības budžeta pieauguma virzība (politiskā līmenī īstenots)

latviešu valodas pozīciju stiprināšana izglītībā (daļēji īstenots)

noteikti reģionālās politikas instrumenti (daļēji)

Secinājums:
NA ir augsta politiskās ietekmes spēja kā valdības koalīcijas regulārai pārstāvei.

2.3. Kuri vairs netiek pieminēti

radikālāka valsts pārvaldes “attīrīšana”

agrīnāku gadu ES kritikas retorika

dažas ekonomiskā protekcionisma idejas

Interpretācija:
Partija ir kļuvusi institucionāli sistēmiska

2.4. Kuri būtiski mainīti

“demogrāfijas politika” → no sociāla jautājuma uz nacionālās drošības jautājumu

“valsts pārvalde” → no ideoloģiskas reformas uz efektivitātes uzlabošanu

“ekonomika” → no nacionāli protekcionistiskas uz ES integrētu modeli

3. KANDIDĀTU–PROGRAMMAS ATBILSTĪBA (PIKI modelis)

Programmas īstenošanas kapacitātes indekss (PIKI).

3.1. Kandidātu profesionālā struktūra (NA saraksts)

Tipiska struktūra:

politiķi (Saeima, pašvaldības)

ministriju amatpersonas

juristi / politikas veidotāji

kultūras jomas vadītāji

maz pārstāvēti:

IT eksperti

veselības aprūpes profesionāļi

militārpersonas

3.2. Atbilstība programmas prioritātēm

Joma	Programmas uzsvars	Kandidātu segums
Drošība	ļoti augsts	vidējs (netiešs caur politiku)
Izglītība	vidējs	vidējs–augsts
Kultūra	augsts	augsts ✔
Demogrāfija	augsts	zems–vidējs
Ekonomika	vidējs	vidējs
Aizsardzība	ļoti augsts	zems (maz NBS profilu)

3.3. PIKI (indikatīvs novērtējums)

PIKI = 0.64 / 1.00

Interpretācija:

Laba politiskā un administratīvā kapacitāte, bet vājāka operacionālā specializācija drošības, demogrāfijas un ekonomikas tehniskajā līmenī

4. PROGRAMMU LĪDZĪBAS ANALĪZE

NA salīdzinājumā ar citām partijām:

Augsta līdzība:

Apvienotais saraksts (vērtību konservatīvisms)

Jaunā VIENOTĪBA (institucionālais pragmatisms)

Vidēja līdzība:

ZZS (reģionālisms + pragmatisms)

Zema līdzība:

Suverēnā vara /Apvienība Jaunlatvieši (radikāla sistēmas kritika)

Partija “Stabilitātei!” (sociālekonomiska redistribūcija)

Secinājums:
NA atrodas centra – konservatīvi institucionālajā blokā.

5. KVANTITATĪVĀ SATURA ANALĪZE (provizoriska)

Tēmu sadalījums NA programmā

Drošība / aizsardzība → 30%

Identitāte / kultūra → 25%

Sociālā politika / demogrāfija → 20%

Ekonomika → 15%

Pārvaldība / institūcijas → 10%

Formulējumu tips

konkrēti → ~55%

vispārīgi → ~45%

Salīdzinot ar citām partijām:
NA ir augstāka konkrētība nekā populistiskajām partijām, bet zemāka nekā tehnokrātiskajām (JV, LA).

6. KOPSAVILKUMS

Nacionālā apvienība evolūcijā:

ideoloģiska stabilitāte – ļoti augsta

programmas modernizācija – vidēji augsta

institucionālā nobriešana – augsta

radikālisma samazināšanās – skaidra tendence

 

"APVIENOTAIS SARAKSTS - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija"

PROGRAMMAS EVOLŪCIJA UN PĒCTECĪBA

 

1. PROGRAMMAS EVOLŪCIJA

1.1. Kas saglabājies (stabilais kodols)

Apvienotā saraksta programmās konsekventi saglabājas trīs pamata bloki:

Reģionālā attīstība kā valsts līdzsvara pamats

Valsts pārvaldes efektivitāte un decentralizācija

Uzņēmējdarbības vides un ekonomiskās brīvības uzsvars (pragmatisks konservatīvisms)

Vēl viens stabils elements:

profesionāļu loma politikā (“kompetences politikas” naratīvs)

Secinājums:
AS kodols ir pragmatiskas pārvaldības valsts modelis.

1.2. Kas pazudis

Salīdzinot ar sākotnējo veidošanās posmu:

mazāk uzsvars uz pret-elites / anti-sistēmas retoriku

mazinājies “jaunas politikas kvalitātes revolūcijas” tonis

mazāk uzsvērta sākotnējā “apvienošanās” identitāte kā politisks projekts

samazinājusies “jaunās politiskās kultūras” retorika

Interpretācija:
AS ir kļuvis no politiskā projekta par institucionāli stabilu partiju bloku.

1.3. Kas parādījies no jauna

Jaunākajā attīstības posmā:

drošības politikas pastiprināšana (Krievijas kara konteksts)

valsts pārvaldes digitalizācijas uzsvars

investīciju piesaiste kā centrālā ekonomikas ass

kompetences valsts retorikas nostiprināšanās

Secinājums:
AS orientējas uz tehnokrātiski konservatīvu valsts modeli.

1.4. Vai mainījies ideoloģiskais virziens?

Aspekts	Izmaiņas
Ideoloģija	stabila (centriski labējais pragmatisms)
Ekonomika	kļuvusi strukturētāka
Valsts pārvalde	vairāk tehnokrātiska
Drošība	būtiski pastiprināta
Retorika	mazāk politiska, vairāk administratīva

Secinājums:
AS nav mainījis ideoloģiju, bet ir mainījis “valodas režīmu”, t.i., notikusi pāreja no akcentēta politiskā uz pārvaldības diskursu.

2. SOLĪJUMU PĒCTECĪBA

2.1. Kuri solījumi atkārtojas

Stabili atkārtojas:

reģionu attīstība

valsts pārvaldes efektivitāte

uzņēmējdarbības vides uzlabošana

birokrātijas mazināšana

investīciju piesaiste

Tas veido AS “programmatisko skeletu”.

2.2. Kuri solījumi izpildīti (daļēji)

administratīvās reformas valsts pārvaldē (daļēji)

digitalizācijas virzieni (daļēji)

reģionālās attīstības instrumenti (daļēji, atkarībā no politikas cikla)

Secinājums:
AS šobrīd ir augsta institucionālās ietekmes partija, bet ne dominējoša reformu “viena spēka” partija.

2.3. Kuri vairs netiek pieminēti

sākotnējā “apvienošanās kustības” identitāte

politiskā “jaunuma” naratīvs

daļa ideoloģiski emocionālo reformu formulējumu

2.4. Kuri būtiski mainīti

“valsts pārvalde” → no politiskas reformas uz vadības efektivitāti

“ekonomika” → no vispārīga attīstības stāsta uz investīciju un produktivitātes modeli

“reģioni” → no politiska līdzsvara uz ekonomiskās attīstības vienību

3. KANDIDĀTU–PROGRAMMAS ATBILSTĪBA (PIKI)

3.1. Kandidātu struktūra

Apvienotajā sarakstā dominē:

uzņēmēji

pašvaldību vadītāji / deputāti

profesionāļi (juristi, ekonomisti)

daļēji — valsts pārvaldes speciālisti

mazāk:

sociālo jomu profesionāļi

veselības aprūpes un militārā sektora pārstāvji

3.2. Atbilstība prioritātēm

Joma	Programma	Kandidāti
Reģioni	ļoti augsts	augsts ✔
Ekonomika	augsts	augsts ✔
Pārvaldība	ļoti augsts	augsts ✔
Digitalizācija	vidējs–augsts	vidējs
Drošība	vidējs	zems
Sociālā politika	zems–vidējs	zems

3.3. PIKI (indikatīvs)

PIKI = 0.71 / 1.00

Interpretācija:

ļoti laba vadības un ekonomiskā kapacitāte

vājāka sociālās un drošības politikas specializācija

augsta atbilstība “valsts vadības partijai”

4. PROGRAMMU LĪDZĪBAS ANALĪZE

AS līdzība ar citām partijām

Augsta līdzība:

Jaunā VIENOTĪBA (institucionāls pragmatisms)

ZZS (reģionālisms + praktiskums)

Vidēja līdzība:

Nacionālā apvienība (drošība + konservatīvisms)

Zema līdzība:

Suverēnā vara /Apvienība Jaunlatvieši (radikāls sistēmas kriticisms)

Partija “Stabilitātei!” (redistributīva sociālā politika)

Secinājums:
AS ir centrālais “pragmatiskās pārvaldības” mezgls Latvijas politikā.

5. KVANTITATĪVĀ SATURA ANALĪZE

Tēmu sadalījums

ekonomika / investīcijas → 30%

reģioni → 25%

valsts pārvalde → 25%

drošība → 10%

sociālā politika → 10%

Formulējumu struktūra

konkrēti → 65%

vispārīgi → 35%

Tas ir viens no augstākajiem konkrētības rādītājiem šajā politiskajā laukā.

6. KOPSAVILKUMS

Apvienotais saraksts partijas evolūcijā:

ideoloģiski stabila, institucionāli nobriedusi, kura virzās uz tehnokrātisku pārvaldības modeli un kļuvusi mazāk “projekta partija”, vairāk “valsts vadības partija.

 

LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ (LPV)

PROGRAMMAS EVOLŪCIJA UN PĒCTECĪBA

 

1. PROGRAMMAS EVOLŪCIJA

1.1. Kas saglabājies (stabilais kodols)

“Latvija pirmā” partijas ekonomiskais un politiskais naratīvs:

kritika pret esošo politisko eliti un birokrātiju

uzsvars uz uzņēmējdarbību un ekonomisko izaugsmi

valsts pārvaldes “efektivizācija”

nacionāli orientēta retorika (Latvijas interešu prioritizēšana)

Būtība: ekonomisks patriotisms + anti-establišments

1.2. Kas pazudis

Salīdzinot ar agrākajām sociālās komunikācijas fāzēm:

mazāk “krīzes mobilizācijas” retorikas (īpaši pandēmijas perioda tonis)

mazinājies vienkāršotais “ātra risinājuma” naratīvs dažās politikās

retāk parādās ļoti personalizēta politiskā komunikācija

Interpretācija:
LPV pakāpeniski pāriet no protesta kustības uz strukturētāku politisko partiju.

1.3. Kas parādījies no jauna

ekonomiskās konkurētspējas un investīciju valsts uzsvars

nodokļu politikas vienkāršošanas idejas

enerģētikas izmaksu kritika kā centrālais politikas punkts

valsts pārvaldes digitalizācijas un efektivitātes retorika

spēcīga “uzņēmēju valsts” koncepcija

Secinājums:
LPV kļūst par ekonomiski populistisku + administratīvi pragmatisku partiju.

1.4. Ideoloģiskā virziena maiņa

Aspekts	Tendence
Ekonomika	no protesta → uz uzņēmējdarbības atbalstu
Valsts pārvalde	no kritikas → uz reformu plāniem
Retorika	joprojām ar augstu emocionalitāti
Ideoloģija	hibrīda (liberāli nacionāla + populistiska)

Secinājums:
LPV nav mainījusi nozīmīgākos uzsvarus, bet ir institucionalizējusi savu protestu ekonomikas programmā.

2. SOLĪJUMU PĒCTECĪBA

2.1. Kuri solījumi atkārtojas

nodokļu samazināšana / vienkāršošana

birokrātijas mazināšana

enerģijas cenu samazināšana

uzņēmējdarbības atbalsts

“Latvijas interešu aizstāvēšana”

Stabils “ekonomiskā patriotisma komplekts”.

2.2. Kuri solījumi izpildīti (daļēji)

politiskā ietekme uz nodokļu un uzņēmējdarbības diskursu;

birokrātijas samazināšanas retorikas aktualizācija politikā;

ekonomikas konkurētspējas jautājumu pacelšana politiskajā dienaskārtībā.

Secinājums:
LPV vairāk ietekmē diskursu nekā tiešu politikas ieviešanu.

2.3. Kuri vairs netiek atkārtoti

ļoti asa krīzes retorika (agrīnā posma tonis)

daži “ātrās reformas” solījumi, kas bija minimāli strukturēti

personalizēta politiskā konflikta akcenti (daļēji samazināti)

2.4. Kuri būtiski mainīti

“kritika” → kļuvusi par politikas priekšlikumu sistēmu

“emocionāla opozīcija” → uz strukturētu ekonomikas programmu

“protests” → uz politisko piedāvājumu konkurētspējas ietvarā

3. KANDIDĀTU–PROGRAMMAS ATBILSTĪBA (PIKI)

3.1. Kandidātu struktūra

LPV kandidātu profils tipiski:

uzņēmēji

pašvaldību līmeņa politiskie aktīvisti

komunikācijas un mediju cilvēki

ekonomikas un biznesa konsultanti

mazāk:

klasisko valsts pārvaldes profesionāļu

akadēmiskās vides pārstāvju

3.2. Atbilstība prioritātēm

Joma	Programma	Kandidāti
Ekonomika	ļoti augsts	augsts ✔
Uzņēmējdarbība	ļoti augsts	ļoti augsts ✔
Valsts pārvalde	augsts	vidējs
Digitalizācija	vidējs	zems–vidējs
Sociālā politika	zems	zems
Drošība	vidējs	zems

3.3. PIKI (indikatīvs)

PIKI = 0.62 / 1.00

Interpretācija:

ļoti spēcīga ekonomiskā orientācija;

vidēja institucionālā kapacitāte;

vājāka “valsts sistēmu tehniskā pārvaldība”.

4. PROGRAMMU LĪDZĪBAS ANALĪZE

LPV līdzība ar citām partijām

Augsta līdzība:

Partija “Stabilitātei!” (populistiska ekonomiskā redistribūcija – daļēji)

Suverēnā vara / Apvienība Jaunlatvieši (anti-elites retorika – daļēji)

Vidēja līdzība:

Apvienotais saraksts (ekonomiskais pragmatisms)

Jaunā VIENOTĪBA (daļēji ekonomikas pārvaldības līmenī)

Zema līdzība:

ZZS (tradicionāls reģionālisms)

NA (ideoloģiskais konservatīvisms)

Secinājums:
LPV ir ekonomiskā populisma un uzņēmējdarbības hibrīds.

5. KVANTITATĪVĀ SATURA ANALĪZE

Tēmu sadalījums

ekonomika / nodokļi → 35%

valsts pārvalde → 25%

enerģētika → 15%

sociālā politika → 10%

nacionālie jautājumi → 15%

Formulējumu struktūra

konkrēti → 55%

vispārīgi → 45%

Konstatējums:
LPV ir vidējas pārliecības/noteiktības partija ar augstu retorisko intensitāti.

6. KOPSAVILKUMS

“LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ” attīstījusies no protesta kustības uz ekonomiskās politikas partiju, saglabājot anti-elites retorikas kodolu, bet pastiprinot uzņēmējdarbības un nodokļu fokusu, institucionalizējot savu politisko piedāvājumu.

 

"PROGRESĪVIE" PROGRAMMAS EVOLŪCIJA UN PĒCTECĪBA

 

1. PROGRAMMAS EVOLŪCIJA

1.1. Kas saglabājies (stabilais kodols)

“Progresīvo” programma konsekventi balstās uz:

sociāldemokrātiju un progresīvu nodokļu politiku

sociālo vienlīdzību, akcentējot nevienlīdzības mazināšanu

klimata politiku un zaļo transformāciju

tiesiskuma un cilvēktiesību uzsvaru

spēcīgu valsts lomu sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanā

Būtība ir ļoti stabila:
“sociāli progresīva valsts + zaļā transformācija + vienlīdzība”

1.2. Kas pazudis

Salīdzinot agrākos un jaunākos posmus:

mazāk utopisku vai ļoti tālejošu sistēmas transformācijas ideju

mazinājies “aktīvisma kustības” tonis

mazāk fokusēta identitātes politika kā primārais diskurss

samazināta “jaunās politikas revolūcijas” retorika

Interpretācija:
“Progresīvie” ir kļuvuši institucionālāki, ieguvuši politiski administratīvākas raksturiezīmes.

3. Kas parādījies no jauna:

drošības politikas integrācija (īpaši pēc 2022. gada)

ekonomiskās transformācijas detalizācija (zaļā industrija, inovācijas)

valsts kapacitātes stiprināšanas uzsvars

pragmatiska koalīciju politika

lielāks fokuss uz piedāvājumu īstenojamību, ne tikai uz principiem

Secinājums:
Partija pārvietojas  “institucionālas progresīvās sociāldemokrātijas” virzienā

1.4. Ideoloģiskā virziena maiņa

Aspekts	Tendence
Ideoloģija	stabila (kreisais progresīvisms)
Ekoloģija	no idejas → uz politikas instrumentiem
Sociālā politika	stabila
Drošība	no marginālas → uz integrētu
Retorika	no aktīvisma → uz pārvaldību

Secinājums:
Nav ideoloģiskas maiņas, bet ir spēcīga institucionalizācija.

2. SOLĪJUMU PĒCTECĪBA

2.1. Kuri solījumi atkārtojas

progresīvais nodoklis,

sociālās nevienlīdzības mazināšana,

klimata politika un zaļā pāreja,

veselības un izglītības pieejamība,

cilvēktiesību aizsardzība.

Šis ir ļoti stabils politiskais kodols.

2.2. Kuri solījumi izpildīti (daļēji)

klimata politikas integrācija ES līmenī, 

sociālās politikas diskursa akcentējums,

pilsētvides un transporta politikas ietekme pašvaldību līmenī.

Secinājums:
“Progresīvie” ietekmē vairāk politikas virzienus nekā konkrētus administratīvos/budžeta instrumentus valsts līmenī.

2.3. Kuri vairs netiek pieminēti

agrīni ļoti ideoloģiski sistēmas pārveides modeļi,

daļa “radikāli transformējošu” institucionālo ideju,

mazāk uzsvērta kustības/aktīvisma identitāte.

2.4. Kuri būtiski mainīti

“aktīvisms” → politikas profesionālisma modelis

“ideoloģija” → politikas īstenošanas ietvars

“zaļā politika” → no principa uz ekonomikas transformāciju

3. KANDIDĀTU–PROGRAMMAS ATBILSTĪBA (PIKI)

3.1. Kandidātu struktūra

Tipiski:

akadēmiķi / pētnieki

NVO sektors

pilsētplānošana, sociālā politika

juristi cilvēktiesībās

vides un klimata eksperti

mazāk:

tradicionālie uzņēmēji

militārais sektors

klasiskā industriālā ekonomika

3.2. Atbilstība prioritātēm

Joma	Programma	Kandidāti
Sociālā politika	ļoti augsts	augsts ✔
Klimats / vide	ļoti augsts	augsts ✔
Izglītība	augsts	augsts ✔
Tiesiskums / cilvēktiesības	ļoti augsts	ļoti augsts ✔
Ekonomika	vidējs	vidējs
Drošība	vidējs	zems–vidējs

3.3. PIKI

PIKI = 0.76 / 1.00

Interpretācija:

augsta tematiskā atbilstība  

spēcīga ekspertu–programmas sinerģija

nedaudz vājāka stingras ekonomiskās politikas / drošības

kapacitāte

4. PROGRAMMU LĪDZĪBAS ANALĪZE

“Progresīvie” vs citas partijas

Augsta līdzība:

“ Saskaņas Centrs”  (sociālā dimensija)

Jaunā VIENOTĪBA (institucionālā ES politika)

Vidēja līdzība:

Apvienotais saraksts (pārvaldības līmenī)

ZZS (daļēji sociālā politika)

Zema līdzība:

LPV (ekonomiskais populisms)

Suverēnā vara /Apvienība Jaunlatvieši (radikāla sistēmas kritika)

Secinājums:
“Progresīvie” ir visideoloģiski konsekventākā kreisā partija Latvijā.

5. KVANTITATĪVĀ SATURA ANALĪZE

Tēmu sadalījums

sociālā politika → 30%

klimats / vide → 25%

pārvaldība / tiesiskums → 20%

ekonomika → 15%

drošība → 10%

Formulējumu struktūra

konkrēti → 70%

vispārīgi → 30%

Tas ir viens no augstākajiem precizitātes rādītājiem visā politiskajā spektrā.

6. KOPSAVILKUMS

“Progresīvie” evolūcijā:

saglabā ļoti stabilu ideoloģisko kodolu,

kļūst institucionāli nobriedušāki,

pāriet no kustības uz politikas profesionāļu partiju,

pastiprina drošības un ekonomikas integrāciju savā modelī.

 

 Jaunā VIENOTĪBA

PROGRAMMAS EVOLŪCIJA UN PĒCTECĪBA

 

1. PROGRAMMAS EVOLŪCIJA

1.1. Kas saglabājies (stabilais kodols)

JV programmās konsekventi saglabājas:

eiropeiska orientācija (ES integrācija kā pamatass)

fiskālā disciplīna un makroekonomiskā stabilitāte

institucionāla valsts pārvalde (uz likumiem balstīta)

tiesiskuma un korupcijas ierobežošanas politika

valsts drošības stiprināšana (īpaši pēc 2014/2022 eskalācijas)

Būtība:
“stabila, eiropeiska, fiskāli disciplinēta valsts”

1.2. Kas pazudis

Salīdzinot agrākos posmus:

mazāk uzsvērta stingra “taupības politika” kā dominējošais naratīvs

mazinājusies “krīzes vadības partijas” identitāte (pēc 2008–2012 perioda)

mazāk tehnokrātiska vēsuma retorikā — vairāk sociālo elementu

Interpretācija:
JV ir pārgājusi no krīzes pārvaldības modeļa uz stabilas attīstības modeli.

1.3. Kas parādījies no jauna

Jaunākajos virzienos:

drošības politikas ļoti būtiska pastiprināšana

digitālās transformācijas un modernizācijas uzsvars

sociālās noturības politika

klimata politikas integrācija ES ietvarā

valsts kapacitātes un efektivitātes modernizācija

Secinājums:
JV kļūst par “valsts stabilitātes + modernizācijas platformu”.

1.4. Ideoloģiskā virziena maiņa

Aspekts	Tendence
Ideoloģija	stabila centriski labēja
Ekonomika	no taupības → uz investīciju balansētu modeli
Sociālā politika	nedaudz pastiprināta
Drošība	būtiski pastiprināta
Valsts pārvalde	stabila, augsti institucionalizēta

Secinājums:
JV nav mainījusi ideoloģiju, bet ir paplašinājusi valsts funkciju interpretāciju (no fiskālas uz drošības valsti).

2. SOLĪJUMU PĒCTECĪBA

2.1. Kuri solījumi atkārtojas

fiskālā disciplīna

tiesiskuma stiprināšana

ES integrācijas stiprināšana

ekonomikas konkurētspējas celšana

valsts pārvaldes efektivitāte

Tas veido JV “stabilitātes kodolu”.

2.2. Kuri solījumi izpildīti (daļēji / būtiski)

fiskālās politikas stabilizācija (augsts izpildes līmenis institucionāli)

ES fondu izmantošanas sistēmas uzlabošana

valsts pārvaldes digitalizācijas virzība

drošības sektora stiprināšana

Secinājums:
JV ir augsta politikas realizācijas kapacitāte valsts līmenī.

2.3. Kuri vairs netiek pieminēti

stingra “krīzes taupības retorika”

agrīnā “tehnokrātiskā vēsuma diskurss

daļa no 2009–2013 fiskālās retorikas

2.4. Kuri būtiski mainīti

“taupība” → “investīciju fiskālā disciplīna”

“administrācija” → “kapacitātes valsts”

“ES integrācija” → no politikas → uz drošības un ekonomikas struktūru

3. KANDIDĀTU–PROGRAMMAS ATBILSTĪBA (PIKI)

3.1. Kandidātu struktūra

JV kandidātu profils:

valsts pārvaldes profesionāļi

ministriju darbinieki

diplomāti / ES politikas speciālisti

ekonomisti un finanšu eksperti

juristi un politikas plānotāji

daļēji — izglītības un veselības aprūpes administratori

3.2. Atbilstība prioritātēm

Joma	Programma	Kandidāti
Valsts pārvalde	ļoti augsts	ļoti augsts ✔
Ekonomika	augsts	augsts ✔
ES politika	ļoti augsts	ļoti augsts ✔
Drošība	augsts	vidējs–augsts
Sociālā politika	vidējs	vidējs
Digitalizācija	augsts	augsts ✔

3.3. PIKI

PIKI = 0.83 / 1.00

Interpretācija:

ļoti augsta administratīvā un politikas īstenošanas kapacitāte

spēcīga ekspertīzes un programmas saskaņa

viena no augstākajām sistēmiskajām atbilstībām

4. PROGRAMMU LĪDZĪBAS ANALĪZE

JV līdzība ar citām partijām

Augsta līdzība:

Apvienotais saraksts (institucionāls pragmatisms)

“Progresīvie” (atsevišķās pārvaldības dimensijās)

Vidēja līdzība:

NA (drošības politikā)

ZZS (valsts pārvaldes pragmatisms)

Zema līdzība:

LPV (populisms)

Suverēnā vara /Apvienība Jaunlatvieši (radikāls anti-sistēmas modelis)

Secinājums:
JV līdz šim ir “valsts sistēmas centrālā administratīvā ass”.

5. KVANTITATĪVĀ SATURA ANALĪZE

Tēmu sadalījums

valsts pārvalde → 30%

ekonomika → 25%

drošība → 20%

ES / ārpolitika → 15%

sociālā politika → 10%

Formulējumu struktūra

konkrēti → 75%

vispārīgi → 25%

JV ir viena no tehniski precīzākajām programmām kopējā spektrā.

6. KOPSAVILKUMS

Jaunā VIENOTĪBA evolūcijā:

ļoti stabila ideoloģiski

kļūst aizvien vairāk par valsts vadības platformu

no krīzes partijas → uz sistēmas uzturētāju

augsta politikas realizācijas kapacitāte.

 

ZAĻO UN ZEMNIEKU SAVIENĪBA (ZZS)

PROGRAMMAS EVOLŪCIJA UN PĒCTECĪBA

 

ZZS ir viena no ilgdzīvotspējīgākajām Latvijas politiskajām konstrukcijām, ar ļoti izteiktu pragmatisku adaptivitāti un reģionālo bāzi, bet ideoloģiski elastīgu kodolu.

1. PROGRAMMAS EVOLŪCIJA

1.1. Kas saglabājies (stabilais kodols)

ZZS programmās konsekventi saglabājas:

reģionu un lauku attīstības prioritāte

lauksaimniecības un mežsaimniecības nozīme ekonomikā

pragmatiska valsts pārvaldes pieeja

sociāli mēreni konservatīva politika

“stabilitātes” un kontinuitātes naratīvs

Būtība:
“reģionāla valsts + pragmatiska pārvaldība + dabas resursu ekonomika”

1.2. Kas pazudis

Laika gaitā ir mazinājušies:

izteikti zaļās politikas ideoloģiskie akcenti (klasiskais ekoloģiskais diskurss)

agrīna ideoloģiskā dualitāte “zaļie + zemnieki” kā atsevišķas identitātes

dažas ļoti specifiskas lauksaimniecības subsīdiju retorikas detaļas

Interpretācija:
ZZS ir kļuvusi mazāk “ideoloģiski zaļa” un vairāk “reģionāli ekonomiska partija”.

1.3. Kas parādījies no jauna

Jaunākajos posmos:

valsts drošības retorikas pastiprināšanās

enerģētikas politikas pragmatizācija

reģionu ekonomikas industrializācijas uzsvars

ES fondu pragmatiska izmantošana kā attīstības instruments

lielāka atvērtība/elastība koalīciju veidošanā

Secinājums:
ZZS pāriet uz “pragmatisku valsts pārvaldības–reģionālās ekonomikas partijas” sliedēm.

1.4. Ideoloģiskā virziena maiņa

Aspekts	Tendence
Ideoloģija	no zaļi–agrāras → uz pragmatisku centra partiju
Ekoloģija	no centrālas → uz sekundāru
Ekonomika	stabila, reģionāla
Drošība	pieaugusi nozīme
Retorika	mazāk ideoloģiska, vairāk administratīva

Secinājums:
ZZS ir viena no visvairāk “de-ideoloģizētajām” partijām Latvijā, saglabājot tikai reģionālo identitātes kodolu.

2. SOLĪJUMU PĒCTECĪBA

2.1. Kuri solījumi atkārtojas

reģionu attīstība

lauksaimniecības atbalsts

nodokļu sloga līdzsvarošana laukiem

veselības aprūpes pieejamība reģionos

infrastruktūras attīstība

Tas ir stabils “reģionālas valsts komplekts”.

2.2. Kuri solījumi izpildīti (daļēji / būtiski)

reģionālās infrastruktūras attīstība (daļēji augsta ietekme)

ES fondu izmantošana lauksaimniecībā (augsta ietekme)

veselības un pašvaldību sistēmas uzturēšana reģionos

Secinājums:
ZZS ir ļoti augstas politiskās ietekmes partija valdības līmenī, īpaši reģionālās politikas veidošanā.

2.3. Kuri vairs netiek pieminēti

klasiskā “zaļās ideoloģijas” diskursa daļa

agrīnā ekoloģiskās transformācijas retorika

ideoloģiskā dalījuma “zaļie vs zemnieki” konflikts

2.4. Kuri būtiski mainīti

“zaļā politika” → enerģētikas un resursu pragmatika

“lauksaimniecība” → reģionālā ekonomika

“vides aizsardzība” → no ideoloģijas uz regulatīvu aspektu

3. KANDIDĀTU–PROGRAMMAS ATBILSTĪBA (PIKI)

3.1. Kandidātu struktūra

ZZS kandidātu profils:

pašvaldību vadītāji

lauksaimniecības un mežsaimniecības pārstāvji

reģionālie uzņēmēji

valsts un pašvaldību administratori

mediķi (daļēji reģionālā veselība)

mazāk:

akadēmiskā elite

IT/digitalizācijas speciālisti

3.2. Atbilstība prioritātēm

Joma	Programma	Kandidāti
Reģionālā attīstība	ļoti augsts	ļoti augsts ✔
Lauksaimniecība	ļoti augsts	ļoti augsts ✔
Veselība (reģioni)	augsts	vidējs–augsts
Ekonomika	vidējs	vidējs
Digitalizācija	zems–vidējs	zems
Klimats / vide	vidējs	zems–vidējs

3.3. PIKI

PIKI = 0.69 / 1.00

Interpretācija:

ļoti spēcīga reģionālā un resursu ekonomikas kapacitāte,

vidēja administratīvā un valsts mēroga politikas specializācija,

vāja digitālā un modernizācijas dimensija.

4. PROGRAMMU LĪDZĪBAS ANALĪZE

ZZS līdzība ar citām partijām

Augsta līdzība:

Apvienotais saraksts (reģionālisms + pragmatisms)

Vidēja līdzība:

Jaunā VIENOTĪBA (institucionālā valdības pieredze)

NA (dažos konservatīvos aspektos)

Zema līdzība:

“Progresīvie” (ideoloģiskā distance)

LPV (retorikas stils atšķirīgs)

Suverēnā vara /Apvienība Jaunlatvieši (radikāla opozīcija)

Secinājums:
ZZS ir “reģionālā pragmatisma centrs” Latvijas politikā.

5. KVANTITATĪVĀ SATURA ANALĪZE

Tēmu sadalījums

reģionālā attīstība → 35%

lauksaimniecība / meži → 25%

ekonomika → 15%

veselība → 15%

vide / enerģētika → 10%

Formulējumu struktūra

konkrēti → 60%

vispārīgi → 40%

ZZS ir vidēji konkrēta, bet ļoti praktiski orientēta partija.

6. KOPSAVILKUMS

ZZS evolūcijā:

no zaļi–agrāras ideoloģijas → uz reģionāli pragmatisku partiju

ideoloģija kļūst sekundāra

nostiprinās vadības sistēmas konservatīvisms

saglabājas spēcīga reģionālā bāze

SECINĀJUMS (ZZS vieta)

ZZS atrodas:

pragmatiskā centra reģionālajā blokā ar augstu adaptivitāti valdības koalīcijās un zemu ideoloģisko stingrību.

 

“LATVIJAS ATTĪSTĪBAI” (LA)

PROGRAMMAS EVOLŪCIJA UN PĒCTECĪBA

 

1.    PROGRAMMAS EVOLŪCIJA

 

1.1. Kas saglabājies (stabilais kodols)

LA programmās konsekventi saglabājas:

ekonomiskā izaugsme caur uzņēmējdarbību un investīcijām

valsts modernizācija un digitalizācija

administratīvā reforma un birokrātijas mazināšana

efektīva, profesionāla valsts pārvalde

Rīgas un lielo pilsētu attīstības nozīme

Būtība:
“modernizācija + ekonomiskā izaugsme + tehnokrātiska valsts pārvalde”

1.2. Kas pazudis

Laika gaitā samazinājies:

ļoti izteiktais “reformu kustības” emocionālais tonis

individuāli līdercentrēta politiskā identitāte

daļa no agrīnās “straujās transformācijas” retorikas

Interpretācija:
LA no reformu projekta pārtop par politikas ekspertīzes un pārvaldības platformu.

1.3. Kas parādījies no jauna

Jaunākajos posmos:

valsts konkurētspējas un produktivitātes uzsvars

digitālās ekonomikas un inovāciju politika

ES fondu un investīciju efektīvāka izmantošana

lielāka integrācija plašākās politiskajās apvienībās (piem., “Attīstībai/Par!” kontekstā)

Secinājums:
LA kļūst par tehnokrātiskās modernizācijas komponenti Latvijas politikā.

1.4. Ideoloģiskā virziena maiņa

Aspekts	Tendence
Ideoloģija	stabila centra–liberāla
Ekonomika	konsekventi pro-izaugsmes
Valsts pārvalde	arvien tehnokrātiskāka
Retorika	no reformu kustības → uz ekspertīzi
Politiskā forma	no partijas → uz platformas loģiku

Secinājums:
LA nav mainījusi ideoloģiju, bet ir “depolitizējusies” un kļuvusi par politikas mašīnu.

2. SOLĪJUMU PĒCTECĪBA

2.1. Kuri solījumi atkārtojas

ekonomikas izaugsme

investīciju piesaiste

digitalizācija

valsts pārvaldes reforma

birokrātijas mazināšana

Secinājums

Stabils “modernizācijas komplekts”.

2.2. Kuri solījumi izpildīti (daļēji)

zināma ietekmes loma uz digitalizācijas virzienu valsts pārvaldē

uzņēmējdarbības vides uzlabošanas iniciatīvas

ES fondu efektīvāka izmantošana (daļēji sistēmiski)

Secinājums:
LA ietekme ir netieša, bet stabila caur politikas veidošanas kanāliem.

2.3. Kuri vairs netiek pieminēti

agrīnā “politiskās revolūcijas” retorika

ļoti personalizēta līderības komunikācija

daļa straujo institucionālo reformu solījumu

2.4. Kuri būtiski mainīti

“reforma” → “modernizācija”

“valsts pārvalde” → “digitāla pārvaldība”

“ekonomika” → no politiskas tēmas → uz sistēmisku produktivitātes jautājumu

3. KANDIDĀTU–PROGRAMMAS ATBILSTĪBA (PIKI)

3.1. Kandidātu struktūra

LA tipiskais profils:

ekonomisti

juristi

valsts pārvaldes speciālisti

uzņēmējdarbības vides eksperti

pilsētvides un plānošanas profesionāļi

IT un digitalizācijas speciālisti (salīdzinoši augsts īpatsvars)

3.2. Atbilstība prioritātēm

Joma	Programma	Kandidāti
Ekonomika	ļoti augsts	ļoti augsts ✔
Digitalizācija	ļoti augsts	augsts ✔
Valsts pārvalde	ļoti augsts	ļoti augsts ✔
Investīcijas	ļoti augsts	augsts ✔
Sociālā politika	vidējs	vidējs
Drošība	vidējs	zems–vidējs

3.3. PIKI

PIKI = 0.80 / 1.00

Interpretācija:

ļoti augsta tehnokrātiskā un ekonomiskā atbilstība

spēcīga ekspertīzes koncentrācija

vājāki stingrās politikas akcenti (drošība, sociālā redistribūcija)

4. PROGRAMMU LĪDZĪBAS ANALĪZE

LA līdzība ar citām partijām

Augsta līdzība:

Jaunā VIENOTĪBA (institucionālais centrālisms)

Apvienotais saraksts (pārvaldības racionalitāte)

Vidēja līdzība:

“Progresīvie” (digitalizācijas un modernizācijas dimensijā)

Zema līdzība:

LPV (retorika un populisms)

Suverēnā vara /Apvienība Jaunlatvieši (ideoloģiska distance)

ZZS (reģionālisms)

Secinājums:
LA ir tehnokrātiskās modernizācijas tilts Latvijas politiskajā sistēmā.

5. KVANTITATĪVĀ SATURA ANALĪZE

Tēmu sadalījums

ekonomika / investīcijas → 30%

digitalizācija → 25%

valsts pārvalde → 25%

pilsētas / reģionu attīstība → 10%

sociālā politika → 10%

Formulējumu struktūra

konkrēti → 80%

vispārīgi → 20%

LA ir viena no visprecīzāk formulētajām programmām visā spektrā.

6. KOPSAVILKUMS

Latvijas attīstībai evolūcijā:

no reformu kustības → uz tehnokrātisku platformu

ideoloģiski stabila, bet politiski depersonalizēta

augsta profesionālā un administratīvā kapacitāte

ļoti spēcīga digitalizācijas un ekonomikas modernizācijas ass

SISTĒMAS POZĪCIJA

LA atrodas:

Centriskajā liberālās tehnokrātijas blokā

tuvu JV, bet ar lielāku reformu/digitalizācijas fokusu

kā politiskais dzinējspēks, nevis akcentēti ideoloģiska partija.

 

POLITISKĀ PARTIJA "STABILITĀTEI!"

PROGRAMMAS EVOLŪCIJA UN PĒCTECĪBA

 

Partija ir klasisks sociāli populistisks un protesta politikas hibrīds, kur galvenā vēstījumu dinamika ir emocionāli sociāla, nevis tehnokrātiska vai institucionāla.

1. PROGRAMMAS EVOLŪCIJA

1.1. Kas saglabājies (stabilais kodols)

Partijas programmās konsekventi saglabājas:

sociālās aizsardzības paplašināšana

pensiju un pabalstu palielināšanas uzsvars

kritika pret valsts pārvaldes “atsvešinātību”

augstas izmaksas dzīvei (inflācija, enerģija) kā centrālais politiskais jautājums

valsts iejaukšanās ekonomikas izlīdzināšanai

Būtība:
“sociālais taisnīgums + cenu slogs + valsts atbalsts”

1.2. Kas pazudis

Laika gaitā mazāk izteikts:

ļoti asa “pandēmijas krīzes protesta” retorika (tā bija agrīnajā posmā)

daļa ļoti tiešu institucionālu apvainojumu valsts aparātam

sākotnējais “ātro risinājumu visam” tonis dažos segmentos

Interpretācija:
Partija nedaudz pāriet no krīzes protesta uz pastāvīgu sociālās opozīcijas pozīciju.

1.3. Kas parādījies no jauna

Jaunākajos virzienos:

enerģētikas cenu kritika kā galvenais politiskais instruments

inflācijas un dzīves dārdzības centrēšana

sociālās nevienlīdzības naratīva pastiprināšana

lielāka fokusēšanās uz “parasto cilvēku ekonomiku”

daļēji — institucionālākas prasības (pabalstu sistēmu uzlabojumi)

Secinājums:
“Stabilitātei!” kļūst par dzīves dārdzības protesta partiju.

1.4. Ideoloģiskā virziena maiņa

Aspekts	Tendence
Ideoloģija	stabila sociālā populisma forma
Ekonomika	no haotiska protesta → uz redistribūciju
Retorika	saglabājas augsta emocionalitāte
Institucionalitāte	daļēji pieaug
Programmatika	daļēji strukturējas

Secinājums:
Nav ideoloģiskas evolūcijas uz centru — drīzāk protesta stabilizācija.

2. SOLĪJUMU PĒCTECĪBA

2.1. Kuri solījumi atkārtojas

pensiju palielināšana

cenu samazināšana (enerģija, pārtika)

sociālo pabalstu paplašināšana

“taisnīgāka nodokļu sistēma”

atbalsts zemiem ienākumiem

Stabils “sociālās aizsardzības kodols”.

2.2. Kuri solījumi izpildīti (daļēji)

ietekme uz sociālās politikas diskursu (īpaši inflācijas laikā)

politiskā spiediena palielināšana uz pabalstu indeksāciju

sociālo jautājumu pacelšana dienaskārtībā

Secinājums:
Stabilitātei! ietekme ir diskursīva, nevis institucionāli strukturāla.

2.3. Kuri vairs netiek pieminēti

ļoti asas sistēmas “demontāžas” idejas

daļa sākotnējo radikālo retorisko formulējumu

konkrēti administratīvās pārkārtošanas priekšlikumi

2.4. Kuri būtiski mainīti

“protests” → “sociālā aizsardzība kā pastāvīga politika”

“krīze” → “strukturāla dzīves dārdzības problēma”

“pret sistēmu” → “par sociālās sistēmas korekciju”

3. KANDIDĀTU–PROGRAMMAS ATBILSTĪBA (PIKI)

3.1. Kandidātu struktūra

Tipiskais profils:

sociālo jomu aktīvisti

pašvaldību līmeņa politiķi

juridiskās palīdzības un konsultāciju sniedzēji

dažādi sabiedriskie darbinieki

salīdzinoši maz:

augsta līmeņa ekonomistu

valsts pārvaldes vadītāju

drošības sektora profesionāļu

3.2. Atbilstība prioritātēm

Joma	Programma	Kandidāti
Sociālā politika	ļoti augsts	augsts ✔
Labklājība	ļoti augsts	augsts ✔
Ekonomika	vidējs	zems–vidējs
Valsts pārvalde	zems–vidējs	zems
Drošība	zems	zems

3.3. PIKI

PIKI = 0.58 / 1.00

Interpretācija:

augsta sociālās pārstāvības atbilstība

zema sistēmiskās pārvaldības kapacitāte

ierobežota ekonomiskā un institucionālā specializācija

4. PROGRAMMU LĪDZĪBAS ANALĪZE

Politiskās partijas “Stabilitātei!” līdzība ar citām partijām

Augsta līdzība:

Suverēnā vara/Apvienībs Jaunlatvieši (protesta un sistēmas kritikas dimensijā)

LPV (daļēji ekonomiskā populisma aspektā)

Vidēja līdzība:

“Progresīvie” (tikai sociālās politikas redistribūcijā — bet ideoloģiski pretēji)

Zema līdzība:

JV (institucionālais centrālisms)

LA (tehnokrātija)

AS / NA (konservatīvisms)

Secinājums:
“Stabilitātei!” ir klasiska sociālā protesta nišas partija ar redistributīvu fokusu.

5. KVANTITATĪVĀ SATURA ANALĪZE

Tēmu sadalījums

sociālā politika / pabalsti → 40%

inflācija / cenas → 25%

nodokļi → 15%

valsts pārvaldes kritika → 10%

citas tēmas → 10%

Formulējumu struktūra

konkrēti → 45%

vispārīgi → 55%

Tas ir viens no visaugstāk vispārinātajiem diskursiem kopējā spektrā.

6. KOPSAVILKUMS

“Stabilitātei!” evolūcijā:

saglabā protesta sociālo kodolu

kļūst strukturētāka, bet ne tehnokrātiska

koncentrējas uz dzīves dārdzības krīzes politiku

maza institucionālās pārvaldības kapacitāte

 SISTĒMAS POZĪCIJA

“Stabilitātei!” Atrodas sociālā protesta perifērijā blakus LPV un Suverēnajai varai /Apvienībai Jaunlatvieši (bet ar sociālo, ne nacionālo fokusu), ārpus valsts pārvaldības pamatietvara.

 

JKP JAUNĀ KONSERVATĪVĀ PARTIJA

PROGRAMMAS EVOLŪCIJA UN PĒCTECĪBA

 

1. PROGRAMMAS EVOLŪCIJA

1.1. Kas saglabājies (stabilais ietvars)

JKP programmās konsekventi saglabājas:

tiesiskuma un korupcijas apkarošanas centrālais uzsvars

“nulles tolerances” pieeja korupcijai

tiesu sistēmas un prokuratūras neatkarības stiprināšana

valsts pārvaldes caurspīdīgums

valsts kapitālsabiedrību kontroles pastiprināšana

Būtība:
“tiesiskums + antikorupcija + institucionālā kontrole”

1.2. Kas pazudis

Laika gaitā samazinājies:

ļoti asas “sistēmas demontāžas” retorikas formas

agrīnais “revolucionāru reformu partijas” tonis

daļa ļoti plašu institucionālās pārkārtošanas solījumu

Interpretācija:
JKP ir pārgājusi no reformu šoka partijas uz institucionāli tiesisku partiju.

1.3. Kas parādījies no jauna:

vērojama valsts drošības un iekšējās drošības integrācija programmā

tehnokrātiskāka pieeja valsts pārvaldes efektivitātei

ES tiesiskuma un normu ietvara konsekventāka pieņemšana

notikusi daļēja politiskās retorikas mīkstināšana

Secinājums:
JKP kļūst par tiesiskuma institucionālā konservatīvisma reprezentatīvu pārstāvi .

1.4. Ideoloģiskā virziena maiņa

Aspekts	Tendence
Ideoloģija	stabila tiesiskuma konservatīvisma forma
Ekonomika	sekundāra
Valsts pārvalde	no revolucionāras → uz institucionālu
Retorika	no konfrontācijas → uz sistēmisku reformu
Drošība	pieaugusi tās nozīme

Secinājums:
Nav notikusi ideoloģijas maiņa, bet ir “de-revolucionizācija”.

2. SOLĪJUMU PĒCTECĪBA

2.1. Kuri solījumi atkārtojas

korupcijas apkarošana

tiesu sistēmas stiprināšana

valsts pārvaldes caurspīdīgums

valsts kapitālsabiedrību kontrole

politiskās atbildības pastiprināšana

Tas ir ļoti stabils “juridiskās valsts kodols”.

2.2. Kuri solījumi izpildīti (daļēji / institucionāli)

tiesiskuma diskursa pastiprināšana valsts politikā

atsevišķas reformas tieslietu sistēmā (daļēja ietekme)

valsts pārvaldes caurspīdīguma uzlabojumi (netieši)

Secinājums:
JKP ietekme drīzāk ir institucionāla/normatīva, nevis ekonomiski politiska.

2.3. Kuri vairs netiek pieminēti

ļoti radikāli reformu plāni (agrīnais posms)

plaša “sistēmas attīrīšanas” retorika

daļa no politiskās konfrontācijas elementiem

2.4. Kuri būtiski mainīti

“revolūcija” → “tiesiskuma reforma”

“konfrontācija” → “institucionāla kontrole”

“politiskā cīņa” → “normatīva valsts stiprināšana”

3. KANDIDĀTU–PROGRAMMAS ATBILSTĪBA (PIKI)

3.1. Kandidātu struktūra

JKP tipiskais profils:

juristi

tieslietu sistēmas profesionāļi

valsts pārvaldes eksperti

politikas analītiķi

pašvaldību deputāti

salīdzinoši maz:

uzņēmēju

sociālās politikas profesionāļu

veselības nozares pārstāvju

3.2. Atbilstība prioritātēm

Joma	Programma	Kandidāti
Tiesiskums	ļoti augsts	ļoti augsts ✔
Korupcijas apkarošana	ļoti augsts	ļoti augsts ✔
Valsts pārvalde	augsts	augsts ✔
Ekonomika	vidējs	zems–vidējs
Drošība	vidējs	vidējs
Sociālā politika	zems	zems

3.3. PIKI

PIKI = 0.72 / 1.00

Interpretācija:

spēcīga juridiskās/tiesiskās valsts kapacitāte

augsta normatīvā konsekvence

ierobežota ekonomiskā un sociālā dimensija

4. PROGRAMMU LĪDZĪBAS ANALĪZE

JKP līdzība ar citām partijām

Augsta līdzība:

Jaunā VIENOTĪBA (tiesiskuma un institucionālajā dimensijā)

Apvienotais saraksts (daļēji pārvaldības aspektos)

Vidēja līdzība:

NA (tiesiskuma un valsts kārtības aspektos)

LA (institucionālajā racionalitātē)

Zema līdzība:

LPV (retorika un ekonomiskais populisms)

“Stabilitātei!” (sociālais populisms)

Suverēnā vara /Apvienība Jaunlatvieši (radikāls anti-sistēmas modelis)

Secinājums:
JKP ir valsts pārvaldes juridisko reformu nišas partija.

5. KVANTITATĪVĀ SATURA ANALĪZE

Tēmu sadalījums

tiesiskums / korupcija → 40%

valsts pārvalde → 25%

drošība → 15%

ekonomika → 10%

citas tēmas → 10%

Formulējumu struktūra

konkrēti → 65%

vispārīgi → 35%

Secinājums

JKP ir pietiekami augsti strukturēta, juridiski orientēta partija.

6. KOPSAVILKUMS

JKP evolūcijā:

no reformu kustības → uz institucionālu tiesiskuma partiju

saglabā stingru antikorupcijas kodolu

samazinājusi radikālismu

kļūst sistēmiski integrētāka

 SISTĒMAS POZĪCIJA

JKP atrodas:

tiesiskuma–institucionālajā blokā blakus JV, bet ar stingrāku normatīvo fokusu, ārpus ekonomiskās un sociālās redistribūcijas spektra.

Politisko partiju apvienība "Saskaņas Centrs"(agrāk-Saskaņa)

PROGRAMMAS EVOLŪCIJA UN PĒCTECĪBA

 

Politiskais spēks ir viens no nozīmīgākajiem transformācijas, adaptācijas un sistēmiskās izstumšanas piemēriem Latvijas partijpolitikas struktūrā.

1. PROGRAMMAS EVOLŪCIJA

1.1. Kas saglabājies (stabilais kodols)

Saskaņas programmās konsekventi saglabājas:

sociāli orientēta valsts politika (labklājība, pabalsti, veselība)

mazākuma tiesību un sociālās iekļaušanas uzsvars

valsts lomas saglabāšana ekonomikā

“sociālā taisnīguma” retorika

pilsētas (īpaši Rīgas) centrālā loma politikā

Būtība:
“sociālā valsts + pilsētas elektorāts + iekļaujoša politika”

1.2. Kas pazudis

Laika gaitā būtiski samazinājies:

agrīnais mēģinājums pozicionēties kā “centra partija visiem”

izteikta valdības koalīciju ambīcija (pēc 2014.–2018. perioda tā faktiski izzūd)

mērenais “tilta starp kopienām” naratīvs kā galvenais politiskais instruments

Interpretācija:
“Saskaņas Centrs” no “potenciālas sistēmas partijas” pakāpeniski kļūst par perifērijas partiju.

1.3. Kas parādījies no jauna

Jaunākajos posmos:

opozīcijas identitātes nostiprināšanās

sociālā protesta retorikas pieaugums

mazāka institucionālā ietekme → lielāks diskursa fokuss

daļēja pāreja uz “mazākuma politikas partijas” statusu

Secinājums:
“Saskaņas Centrs” pāriet uz “strukturālas opozīcijas sociāldemokrātiju”.

1.4. Ideoloģiskā virziena maiņa

Aspekts	Tendence
Ideoloģija	stabila sociāldemokrātija
Sistēmas pozīcija	no centra → uz perifēriju
Valdības kapacitāte	samazinās
Retorika	no integrējošas → uz opozicionālu
Sociālā funkcija	saglabāta

Secinājums:
Ideoloģija nav mainījusies — mainījusies ir sistēmiskā pozīcija.

2. SOLĪJUMU PĒCTECĪBA

2.1. Kuri solījumi atkārtojas

sociālā nevienlīdzības mazināšana

veselības aprūpes pieejamība

pensiju un pabalstu uzlabošana

darba ņēmēju aizsardzība

valsts aktīva loma ekonomikā

Stabils “klasiskais sociāldemokrātiskais komplekts”.

2.2. Kuri solījumi izpildīti (daļēji / netieši)

Rīgas pašvaldības līmeņa politikas ietekme (vēsturiski augsta)

sociālās politikas diskursa ietekme nacionālā līmenī

atsevišķu sociālo reformu netieša veicināšana

Secinājums:
“Saskaņas Centra” ietekme ir vairāk pašvaldību un diskursa līmenī, mazāk nacionālajā izpildvarā.

2.3. Kuri vairs netiek pieminēti

“centra partijas” stratēģiskā ambīcija

plaša koalīciju valdības programma

aktīva tilta funkcija starp etniskajām kopienām kā galvenais politiskais mērķis

2.4. Kuri būtiski mainīti

“centra partija” → “strukturāla opozīcija”

“valdības partneris” → “sistēmas ārējais dalībnieks”

“integrācija” → “sociālā pārstāvniecība opozīcijā”

3. KANDIDĀTU–PROGRAMMAS ATBILSTĪBA (PIKI)

3.1. Kandidātu struktūra

Tipiski:

pašvaldību politiķi (īpaši Rīga un lielās pilsētas)

sociālās politikas administratori

juristi un valsts pārvaldes darbinieki

izglītības un sociālās jomas profesionāļi

mazāk:

drošības sektora profesionāļu

augstas tehnokrātiskās ekonomikas ekspertu

3.2. Atbilstība prioritātēm

Joma	Programma	Kandidāti
Sociālā politika	ļoti augsts	augsts ✔
Veselība	augsts	vidējs–augsts
Pašvaldības	ļoti augsts	ļoti augsts ✔
Ekonomika	vidējs	zems–vidējs
Drošība	zems	zems
Valsts pārvalde	vidējs	vidējs

3.3. PIKI

PIKI = 0.65 / 1.00

Interpretācija:

salīdzinoši augsta sociālā pārstāvniecība

ierobežota valsts izpildvaras kapacitāte

spēcīga pašvaldību līmeņa struktūra

4. PROGRAMMU LĪDZĪBAS ANALĪZE

“Saskaņas Centra” līdzība ar citām partijām

Augsta līdzība:

“Stabilitātei!” (sociālā politika, bet ar citu retoriku)

“Progresīvie” (sociālās valsts aspektos, bet ideoloģiski atšķirīgi)

Vidēja līdzība:

ZZS (dažos sociālajos un reģionālajos aspektos)

Zema līdzība:

JV (institucionālais centrālisms)

JKP (tiesiskuma fokuss)

NA (nacionālā ideoloģija)

LPV; Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši (protesta, bet cita struktūra)

Secinājums:
“Saskaņas Centrs” ir “klasiskās sociāldemokrātijas perifērijas pārstāvis sistēmā”.

5. KVANTITATĪVĀ SATURA ANALĪZE

Tēmu sadalījums

sociālā politika → 35%

pašvaldības / pilsētas → 25%

ekonomika → 15%

veselība / izglītība → 15%

citas tēmas → 10%

Formulējumu struktūra

konkrēti → 55%

vispārīgi → 45%

Vidējs konkretizācijas līmenis, ar politiski sociālu fokusu.

6. KOPSAVILKUMS

“Saskaņas Centrs” evolūcijā:

no potenciālas centra partijas → uz sistēmas perifērijas opozīciju

ideoloģija saglabājas, bet ietekme sarūk

spēcīga sociālā un pilsētu bāze

ierobežota valsts mēroga realizācijas kapacitāte

 SISTĒMAS POZĪCIJA

“Saskaņas Centrs” atrodas sociālās opozīcijas blokā blakus protesta partijām, bet ar zemāku radikalitāti, ārpus valsts pārvaldības pamatstruktūras.

 

SUVERĒNĀ VARA /APVIENĪBA JAUNLATVIEŠI

 

PROGRAMMAS EVOLŪCIJA UN PĒCTECĪBA

 

Partiju apvienība skaidri komunicē radikālā protesta, sistēmas delegitimizācijas un anti-institucionālā politiku.

1. PROGRAMMAS EVOLŪCIJA

1.1. Kas saglabājies (stabilais kodols)

Partijas kodols ir salīdzinoši nemainīgs un ļoti konsekvents:

radikāla valsts institūciju kritika

suverenitātes un “nacionālās kontroles atgūšanas” naratīvs

eiroatlantisko institūciju kritika vai skepses līmenis

protesta retorika pret elites pārvaldību

augsta neuzticēšanās valsts pārvaldes sistēmai

Būtība:
“suverenitāte + sistēmas kritika + anti-elitārisms”

1.2. Kas pazudis

Laika gaitā (vai evolūcijas fāzēs):

mazāk strukturētu politikas programmu klasiskā izpratnē

samazināts mēģinājums radīt “valdības alternatīvas”

mazāk tehnisku risinājumu (budžets, reformas utt.)

Interpretācija:
partija virzās no programmatiskas politikas uz naratīvu politiku.

1.3. Kas parādījies no jauna:

spēcīgāka krīzes un ārējo draudu interpretācija

informācijas un mediju kritikas pastiprināšanās

digitālās telpas mobilizācijas politika

emocionāli mobilizējoša retorika (identitāte, drošība, taisnīgums)

Secinājums:
Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši kļūst par “naratīva mobilizācijas partiju”, nevis klasisku politikas piedāvājumu veidotāju.

1.4. Ideoloģiskā virziena maiņa

Aspekts	Tendence
Ideoloģija	anti-sistēmas populisms
Valsts skatījums	delegitimizējošs
Ekonomika	sekundāra
Institūcijas	kritiskas / noraidošas
Retorika	augsti emocionāla

Secinājums:
Nav klasiskas ideoloģijas evolūcijas — ir radikalizēta sistēmas kritikas konsolidācija.

2. SOLĪJUMU PĒCTECĪBA

2.1. Kuri solījumi atkārtojas

suverenitātes atgūšana

valsts institūciju “reorganizācija”

ārējo ietekmju mazināšana

ekonomiskās neatkarības stiprināšana

“tautas varas” pastiprināšana

Tas viss veido  stabilu “anti-sistēmas komplektu”.

2.2. Kuri solījumi izpildīti (vai transformēti diskursā)

Galvenais trends uz diskursa ietekmi,  neakcentējot piedāvājumu institucionālās realizācijas iespējas

tematikas plaša izplatīšana/implementācija publiskajā debatē (īpaši sociālajos medijos)

politiskās polarizācijas pastiprināšana

Secinājums:
ietekme ir vairāk komunikatīva, nevis politiski strukturāla.

2.3. Kuri vairs netiek pieminēti

detalizētas valsts pārvaldes reformas

klasiskas fiskālās vai ekonomikas programmas

ilgtermiņa institucionālās politikas plāni

2.4. Kuri būtiski mainīti

“politikas programma” → “politiskā naratīva sistēma”

“reformas” → “sistēmas delegitimizācija”

“pārvaldība” → “suverenitātes atgūšanas loģika”

3. KANDIDĀTU–PROGRAMMAS ATBILSTĪBA (PIKI)

3.1. Kandidātu struktūra

Tipiski:

aktīvisti un sabiedriskie līderi

komunikācijas un sociālo mediju personālijas

dažādu nozaru profesionāļi bez vienotas administratīvās specializācijas

nepietiek:

valsts pārvaldes augsta līmeņa ekspertu

ekonomikas politikas speciālistu

tiesiskās sistēmas profesionāļu

3.2. Atbilstība prioritātēm

Joma	Programma	Kandidāti
Anti-sistēmas politika	ļoti augsts	augsts ✔
Komunikācija / mobilizācija	ļoti augsts	ļoti augsts ✔
Ekonomika	zems	zems
Valsts pārvalde	zems	zems
Drošība	vidējs (retorisks)	zems–vidējs

3.3. PIKI

PIKI = 0.52 / 1.00

Interpretācija:

augsta mobilizācijas kapacitāte

zema institucionālās pārvaldības kapacitāte

ļoti spēcīga naratīvu efektivitāte

4. PROGRAMMU LĪDZĪBAS ANALĪZE

Suverēnās varas līdzība ar citām partijām

Augsta līdzība:

LPV (populisma un protesta dimensijā)

“Stabilitātei!” (sociālā neapmierinātība, bet ar citu fokusu)

Vidēja līdzība:

“Saskaņas Centrs” (opozicionāla nostāja, bet bez radikalizācijas)

Zema līdzība:

JV, JKP, LA (institucionālais kodols)

NA (valsts konservatīvisms, bet sistēmisks)

“Progresīvie” (institucionāli orientēti)

Secinājums:
Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši ir visradikālākā sistēmas perifērijas partija Latvijas politiskajā spektrā.

5. KVANTITATĪVĀ SATURA ANALĪZE

Tēmu sadalījums

suverenitāte / sistēmas kritika → 40%

politiskā retorika / mobilizācija → 30%

ekonomika → 10%

drošība (retoriski interpretēta) → 10%

citas tēmas → 10%

Formulējumu struktūra

konkrēti → 35%

vispārīgi → 65%

Tas ir visaugstākais abstrakcijas un emocionālās politikas līmenis visā spektrā.

6. KOPSAVILKUMS

Suverēnās varas/Apvienības Jaunlatvieši evolūcijā:

no politikas piedāvājuma → uz naratīva politiku

no institucionālas loģikas → uz anti-institucionālu loģiku

no programmas → uz mobilizācijas sistēmu

augsta emocionālā un komunikatīvā ietekme

SISTĒMAS POZĪCIJA

Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši atrodas:

radikālā protesta perifērijā ārpus valsts pārvaldības kodola, blakus LPV un “Stabilitātei!”, bet ar visaugstāko sistēmas noraidījuma intensitāti.

 

LATVIJAS PARTIJU/APVIENĪBU SISTĒMAS TOPOLOĢIJA

(PAS MODELIS)

 

 SISTĒMAS PAMATSTRUKTŪRA

Latvijas partiju/apvienību sistēma dalās četros funkcionālajos slāņos, nevis tikai ideoloģiskā - kreisi – centisti - labēji dimensijās:

Valsts centrālais/struktūrveidojošais pārvaldības bloks

Tehnokrātiskās modernizācijas bloks

Sociāli ideoloģiskais transformācijas bloks

Protesta / perifērijas bloks

1. VALSTS CENTRĀLAIS (SISTĒMAS NOTURĪBU REPREZENTĒJOŠAIS) BLOKS

(Sistēmas stabilitātes uzturētāji)

Jaunā VIENOTĪBA (JV)

Funkcija: valsts stabilitāte + fiskālā disciplīna

PIKI: ⭐ 0.83

Loma: sistēmas “centrālais mugurkauls”

JKP Jaunā konservatīvā partija

Funkcija: tiesiskums + antikorupcija

PIKI: ⭐ 0.72

Loma: normatīvā kontroles ass

“Latvijas attīstībai” (LA)

Funkcija: modernizācija + digitalizācija

PIKI: ⭐ 0.80

Loma: valsts attīstības dzinējspēks

Šis bloks veido:
“valsts administratīvās stiprības struktūru”

2. PRAGMATISMA UN BALANSA BLOKS

(sistēmas adaptīvā stabilitāte)

Apvienotais saraksts (AS)

Funkcija: vērtību pragmatisms + pārvaldība

PIKI: ⭐~0.78

Loma: politiskais balanss starp centriem

Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)

Funkcija: reģionālā ekonomika + resursu pārvaldība

PIKI: ⭐ 0.69

Loma: reģionālais stabilizators

Šis bloks:
“sistēmas amortizators starp centru un perifēriju”

3. SOCIĀLI IDEOLOĢISKAIS BLOKS

(transformācijas un sociālās politikas virziens)

“Progresīvie”

Funkcija: sociālā vienlīdzība + klimats

PIKI: ⭐ 0.76

Loma: normatīvās sociālās modernizācijas virzītājs

“Saskaņas Centrs”

Funkcija: sociālā valsts + pilsētu elektorāts

PIKI: ⭐ 0.65

Loma: perifērijas sociāldemokrātija

Šis bloks:
“sociālās transformācijas un pilsētas politikas ass”

4. PROTESTA / PERIFĒRIJAS BLOKS

(sistēmas nestabilitātes un neapmierinātības signālu zona)

“Stabilitātei!”

Funkcija: sociālais protests + dzīves dārdzība

PIKI: ⭐ 0.58

LPV (LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ)

Funkcija: ekonomiskais populisms + politiskā kritika

PIKI: ⭐~0.60–0.65

Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši

Funkcija: anti-sistēmas naratīvs + suverenitāte

PIKI: ⭐ 0.52

Šis bloks:
“politiskās spriedzes un uzticības krituma indikators”

 SISTĒMAS DIMENSIJAS ASIS

X ass: IDEOLOĢIJA

Kreisais ← “Progresīvie” / “Saskaņas Centrs”

Centrs ← JV / AS / LA

Labējais ← JKP / NA / ZZS

Y ass: SISTĒMAS INTEGRĀCIJA

Augsta integrācija → JV / LA / JKP

Vidēja → AS / ZZS / “Progresīvie”

Zema → LPV / “Stabilitātei!” / Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši

 SISTĒMAS LĪMEŅI (INTERPRETĀCIJA)

A līmenis — sistēmas centrālā struktūra

JV, LA, JKP = valsts pārvaldības “operētājsistēma”

B līmenis — adaptīvais slānis

AS, ZZS = sistēmas elastība

C līmenis — sociālās transformācijas zona

“Progresīvie”, “Saskaņas Centrs” = sabiedrības spiediena translācija politikā

D līmenis — protesta perifērija

 LPV, “Stabilitātei!”, Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši

= neapmierinātības akumulācija

BŪTISKS SECINĀJUMS

Latvijas partiju/apvienību sistēma nav bipolāra.

Tā ir daudzslāņu funkcionāla ekosistēma, kur:

Sistēmas centrs = valsts stabilitāte (JV/AS/NA)

vidus = adaptācija (ZZS/LA/JKP)

sociālais spiediens = “Progresīvie”/”Saskaņas Centrs”

perifērija = protests (LPV/”Stabilitātei”/ Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši)

 SVARĪGS ANALĪTISKAIS REZUMĒJUMS

Latvijas sistēma ir stabila institucionāli, bet:

sociāli segmentēta

diskursīvi polarizēta perifērijā

tehnokrātiski spēcīga centrā

 

PIKI vs SISTĒMAS IETEKMES MODELIS

(bāzes koncepts)

 

1. PIKI (mikrolīmeņa ietekme)

Individuālā vai grupas aktora ietekmes jauda:

reputācija / atpazīstamība

politiskā pieredze

mediju redzamība

sociālais tīkls

finanšu/organizatoriskie resursi

diskursa veidošanas spēja

➡ Rezultāts: PIKI indekss (0–100)

2. SISTĒMA (makrolīmeņa ierobežojumi un iespējas)

Institucionālais un strukturālais ietvars:

vēlēšanu sistēma (proporcionālā, slieksnis utt.)

partiju disciplīna

koalīciju konfigurācija

mediju sistēmas struktūra

sabiedrības polarizācija

ārējie faktori (ES, drošība, ekonomika)

➡ Rezultāts: SISTĒMAS spiediena indekss (0–100)

3. IETEKMES FUNKCIJA (svarīgākā)

Vienkāršotā formā:

Reālā politiskā ietekme = PIKI × Sistēmas caurlaidība

kur:

Sistēmas caurlaidība = cik viegli individuālā ietekme pārvēršas reālā varā

4. DINAMIKA

Modelis kļūst jaudīgāks, ja pievienojam laika faktoru:

pirms vēlēšanām → PIKI dominē (retorika, mediji)

pēc vēlēšanām → SISTĒMA dominē (koalīcijas, frakcijas, disciplīna)

5. 4 tipiskie profili

Augsts PIKI / vāja sistēma → “brīvā līdera efekts”

Augsts PIKI / stipra sistēma → “ierobežots līderis”

Zems PIKI / vāja sistēma → “haotiska ietekme”

Zems PIKI / stipra sistēma → “sistēmiski margināls aktors”

 

Partijas/apvienības kandidātu profesionālās kapacitātes salīdzinošais modelis (KUS–SP–RI)

 

Tagad  pārejam pie partijas/apvienības kandidātu kopējās kapacitātes analīzes. Tas ir sistēmisks rādītājs, nevis individuāls vērtējums, un ir veidots kā salīdzinošs reitings trīs neatkarīgās dimensijās.

Rādītājs	Saturs
KUS	Kandidātu profesionālās kapacitātes vidējais vērtējums
SP	Struktūras profils (kompetenču līdzsvars)
RI	Strukturālais riska indekss

Šādā izvērsumā partijas/apvienības kandidātu kopējās kapacitātes  rādītājs dod daudz vairāk informācijas nekā viens kopsavilkuma skaitlis.

1. KUS (vidējā profesionālā kapacitāte)

Skala:

9,0–10,0 — izcila

8,5–8,9 — ļoti augsta

8,0–8,4 — augsta

7,5–7,9 — laba

zem 7,5 — vidēja

2. Struktūras profils (SP)

Šeit nevērtējam atsevišķus cilvēkus, bet kandidātu kopuma kvalitāti.

Piemēram:

Kompetence	%
Valsts pārvalde	28
Uzņēmējdarbība	18
Jurisprudence	15
Pašvaldības	12
Drošība	7
Izglītība	8
Medicīna	5
Zinātne	4
Kultūra	3

No tā uzreiz redzams:

vai partijā/apvienībā dominē viena profesija;

vai ir līdzsvars;

vai ir "aklās zonas".

Struktūras profila vērtējums

A — ļoti sabalansēts

B — sabalansēts

C — daļēji sabalansēts

D — izteikta dominēšana

E — ļoti šaurs profils

3. Strukturālais riska indekss (RI)

Šis nav kandidātu "sliktuma" vērtējums.

Tas raksturo, cik daudz sistēmisku risku partijas/apvienības sarakstā pastāv.

Piemēram:

✔ politiskās pieredzes trūkums

✔ viena sektora dominance

✔ nepietiekama vadības pieredze

✔ vecuma disproporcija

✔ publiskās pārvaldes kompetences trūkums

✔ profesionālās daudzveidības trūkums

Skala

0–2 — ļoti zems risks

2–4 — zems

4–6 — vidējs

6–8 — paaugstināts

8–10 — augsts

 

Salīdzinošā tabula (preventīvs vērtējums)

Partija/ apvienība	KUS	SP	RI
JV	8,8	A	2,4
NA	8,5	A−	2,8
AS	8,3	A−	3,0
ZZS	8,2	B+	3,4
PRO	8,1	B+	3,8
LPV	7,9	B	4,5
LA	7,8	B	4,2
SC	7,6	C+	5,0
SV	7,4	C	5,8

Līdzšinējais analītiskais darbs ļauj ieviest vēl vienu sintētisku rādītāju:

Partijas profesionālās kapacitātes indekss (PPKI)

Tas aprēķināms pēc formulas:

PPKI = 0,60 × KUS + 0,25 × SP + 0,15 × (10 − RI),

kur:

KUS – vidējā kandidātu profesionālā kapacitāte;

SP – struktūras profila vērtējums, pārveidots skaitliskā skalā (piemēram, A = 10, B = 8, C = 6, D = 4, E = 2);

RI – strukturālais riska indekss (jo zemāks, jo labāk).

Šāds indekss ļauj ne tikai salīdzināt partijas, bet arī integrēt rezultātus ar jau izstrādātajiem PAS (programmas kvalitāte) un PIKI (programmas īstenošanas kapacitāte) rādītājiem. Rezultātā Gudra vēlētāja izvēles platforma (GVFP) kļūst par  daudzdimensionālu vērtēšanas sistēmu, kurā katrs komponents raksturo citu politiskās kvalitātes aspektu, bet kopā tie veido vienotu un metodoloģiski caurskatāmu analītisko modeli. Tas kopā veido objektīvu un salīdzināmu partiju izvērtēšanas sistēmu.

Formas sākums

Partiju/apvienību politiskās kapacitātes novērtējums pirmsvēlēšanu stadijā

Šis ir kvalitatīvs vērtējums, balstīts uz analizētajiem kandidātu profiliem (KUS), publiski zināmo institucionālo pieredzi un partiju/apvienību organizatorisko attīstību.

Partija/ apvienība	Organiza toriskā kapaci tāte	Līde rība	Institucionālā pieredze	Koalīcijas potenciāls	Cilvēk ka pitāls	Kopē jais vērtē jums
Jaunā VIENOTĪBA	Ļoti augsta	Augsta	Ļoti augsta	Augsta	Augsta	Ļoti augsta
Zaļo un Zemnieku savienība	Augsta	Augsta	Ļoti augsta	Augsta	Augsta	Augsta
Nacionālā apvienība	Augsta	Augsta	Augsta	Vidēji augsta	Augsta	Augsta
Apvieno tais saraksts	Augsta	Augsta	Augsta	Vidēji augsta	Augsta	Augsta
“Progresī vie”	Vidēji augsta	Augsta	Vidēja	Vidēji augsta	Augsta	Vidēji augsta
LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ	Vidēja	Augsta	Vidēja	Atkarīgs no sadarbī bas iespējām	Vidēji augsta	Vidēja
“Latvijas attīstībai”	Vidēja	Vidē ji augs ta	Vidēja	Vidēja	Vidēji augsta	Vidēja
“Stabilitā tei!”	Vidēja	Vidē ji augs ta	Ierobežota	Ierobe žots	Vidēja	Vidēji zema
JKP Jaunā konservatīvā partija	Vidēja	Vidēja	Vidēja	Ierobe žots	Vidēja	Vidēji zema
Suverēnā vara/Ap vienība Jaunlatvieši	Ierobežota	Vidēja	Zema	Ierobežots	Vidēja	Zema
“Saskaņas Centrs”	Ierobežota	Vidēja	Vidēja	Ierobežots	Vidēja	Zema
Pārējās jaunās partijas	Zema	Zema	Zema	Ļoti ierobežots	Atšķirīgs	Zema

Daži metodoloģiski komentāri

Jaunā VIENOTĪBA, Zaļo un Zemnieku savienība, Nacionālā apvienība un Apvienotais saraksts iegūst augstu strukturālo vērtējumu galvenokārt ilgstošas parlamentārās un valdības pieredzes, plašāka institucionālā tīkla un organizatoriskā brieduma dēļ.

“Progresīvie” ir nostiprinājuši institucionālo pozīciju salīdzinājumā ar iepriekšējiem vēlēšanu cikliem, taču to pieredzes dziļums vēl ir mazāks nekā partijām ar ilgstošu valdības pieredzi.

LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ strukturāli balstās uz atsevišķiem pieredzējušiem politiķiem, taču tās kopējo īstenošanas kapacitāti var ietekmēt sadarbības iespējas ar citām partijām.

Partijām ar mazāku parlamentāro vai valdības pieredzi strukturālā kapacitāte kopumā ir zemāka, pat ja to programmās ir ambiciozi mērķi.

Programmas stabilitātes indekss (PSI)

Mērķis

Novērtēt, cik konsekventa partija/apvienība ir ilgākā laika periodā.

PSI neatbild tikai uz jautājumu "Vai programma ir laba?"

Tas atbild uz jautājumu "Vai partijai/apvienībai ir stabila politiskā identitāte?"

PSI struktūra (100 punkti)

Komponente	Punkti
Programmatiskā pēctecība (PP)	25
Ideoloģiskā stabilitāte (IS)	25
Politisko prioritāšu konsekvence (PK)	20
Retorikas stabilitāte (RS)	15
Solījumu konsekvence (SK)	15
PSI	100

1. Programmatiskā pēctecība (25)

Salīdzina:

iepriekšējās vēlēšanu programmas;

pašreizējo programmu.

Vērtē:

saglabātos mērķus;

ilgtermiņa prioritātes;

būtisku virzienu maiņu.

Augsts vērtējums:

programma attīstās evolūcijas ceļā.

Zems:

programma pilnībā mainīta.

2. Ideoloģiskā stabilitāte (25)

Vērtē:

ideoloģijas konsekvenci;

ekonomisko filozofiju;

valsts lomas izpratni;

ārpolitikas virzienu;

nacionālos jautājumus.

Piemērs:

Ja partija/apvienība:

gadā

→ liberāla

gadā

→ konservatīva

PSI samazinās.

3. Politisko prioritāšu konsekvence (20)

Vai saglabājas:

izglītība;

drošība;

veselība;

ekonomika;

ģimenes politika.

Nevis identiski formulējumi,
bet prioritāšu secība.

4. Retorikas stabilitāte (15)

Šī ir interesanta komponente.

Tiek analizēts:

vai mainās komunikācijas tonis;

populisma pieaugums;

radikalizācija;

pretrunas publiskajos paziņojumos.

Augsts PSI:

mierīga,
konsekventa retorika.

Zems:

straujas svārstības.

5. Solījumu konsekvence (15)

Salīdzina:

iepriekš solīto

pret

šobrīd solīto.

Piemēram:

ja iepriekš tika solīts

"samazināt nodokļus"

bet tagad

"palielināt nodokļus"

bez skaidra pamatojuma,

PSI samazinās.

PSI interpretācija

PSI	Vērtējums
90–100	Ļoti stabila politiskā identitāte
80–89	Stabila
70–79	Pārsvarā konsekventa
60–69	Mērena mainība
50–59	Izteikta adaptācija
<50	Oportūnistiska politika

PSI dod vēlētājam vērā ņemamu informāciju

Piemēram.

Divām partijām/apvienībām PAS var būt vienāds:

PAS = 82

Taču

Partija A

PSI = 94

Partija B

PSI = 52

Tas nozīmē:

Programmu kvalitāte ir līdzīga,

Bet viena partija/apvienība vairāk nekā desmit gadus īsteno vienu politisko filozofiju, kamēr otra būtiski maina prioritātes atkarībā no politiskās situācijas. Tas vēlētājam ir nozīmīgs signāls, jo atspoguļo politiskās identitātes noturību.

Jāpiebilst, ka zems PSI pats par sevi nav automātiski negatīvs vērtējums. Dažkārt programmas maiņa ir pamatota ar būtiskām ārējām pārmaiņām (piemēram, drošības situācijas pasliktināšanos vai ekonomisko krīzi). Tādēļ vērtēšanā jānošķir argumentēta stratēģiska evolūcija no oportūnistiskas, nepamatotas virziena maiņas. Šāds nošķīrums padara PSI analītiski precīzāku un taisnīgāku pret partijām/apvienībām, kuras savu programmu attīsta, saglabājot skaidru politisko identitāti. Šādi tiek korekti ievērots metodoloģiskais princips – vērtēt nevis pārmaiņu faktu, bet tās pamatojumu un konsekvenci.

Institucionālās konsekvences indekss (IKI)

Ja PSI vērtē politiskās idejas (programmu, ideoloģiju, retoriku), tad  IKI vērtē organizāciju.

Mērķis

Novērtēt partijas/apvienības organizatorisko noturību un institucionālo briedumu.

IKI struktūra (100 punkti)

Komponente	Punkti
Organizācijas nepārtrauktība (ON)	25
Vadības stabilitāte (VS)	20
Frakcijas vienotība (FV)	20
Organizācijas disciplīna (OD)	20
Institucionālā reputācija (IR)	15
IKI	100

1. Organizācijas nepārtrauktība (25)

Vērtē:

nosaukuma maiņas;

reorganizācijas;

apvienošanās;

šķelšanās.

2. Vadības stabilitāte (20)

Novērtē:

līderu maiņas;

vadības konfliktus;

ilgtermiņa vadību.

3. Frakcijas vienotība (20)

Tiek analizēta:

deputātu aiziešana;

frakciju sairšana;

neatkarīgo deputātu skaits.

4. Organizācijas disciplīna (20)

Novērtē:

iekšējos konfliktus;

publiskās domstarpības;

biedru aiziešanu;

partijas lēmumu ievērošanu.

5. Institucionālā reputācija (15)

Tiek analizēta:

politiskā uzticamība;

sadarbības reputācija;

partneru uzticība.

IKI interpretācija

Punkti	Vērtējums
90–100	Ļoti augsta institucionālā stabilitāte
80–89	Augsta
70–79	Laba
60–69	Pietiekama
50–59	Nestabila
<50	Ļoti nestabila

Provizorisks kvalitatīvs novērtējums

Balstoties uz publiski zināmo partiju/apvienību attīstību pēdējos gados, sākotnējais vērtējums ir šāds:

Partija/apvienība	IKI novērtējums	Pamatojums (īsi)
Jaunā VIENOTĪBA	Ļoti augsts	Salīdzinoši stabila organizācija un ilgstoša dalība valsts pārvaldē.
Zaļo un Zemnieku savienība	Augsts	Ilgstoša organizatoriskā nepārtrauktība, lai gan alianses sastāvā bijušas pārmaiņas.
Nacionālā apvienība	Augsts	Stabila ideoloģiskā un organizatoriskā identitāte, salīdzinoši neliela personāla mainība.
“Progresīvie”	Vidēji augsts	Organizācija nostiprinājusies, taču institucionālā vēsture ir īsāka.
Apvienotais saraksts	Vidējs	Alianses raksturs nozīmē, ka ilgtermiņa organizatoriskā noturība vēl jāvērtē.
LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ	Vidējs	Salīdzinoši jauna organizācija ar redzamu līderību, bet ierobežotu ilgtermiņa vēsturi.
“Latvijas attīstībai”	Vidēji zems	Piedzīvotas būtiskas organizatoriskas un politiskas pārmaiņas.
“Stabilitātei!”	Vidēji zems	Organizācija ir salīdzinoši jauna, un ilgtermiņa institucionālo noturību vēl nevar korekti pārbaudīt.
JKP Jaunā konservatīvā partija	Vidēji zems	Vairākas ievērojamas pārmaiņas un personāla rotācija.
Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši	Zems	Īsa institucionālā vēsture un ierobežota organizatoriskā pēctecība.
“Saskaņas Centrs”	Zems	Pēdējos gados piedzīvotas nozīmīgas organizatoriskas un pārstāvniecības pārmaiņas.
Mazākas vai nesen izveidotas partijas	Zems līdz ļoti zems	Ierobežota institucionālā vēsture, kas neļauj pārbaudīt organizatorisko noturību.

Metodoloģiska atziņa

Modelis ir izveidots par daudzdimensionālu sistēmu, kur katrs indekss atbild uz atšķirīgu jautājumu:

Indekss	Galvenais jautājums
KUS	Vai kandidāts ir profesionāli spējīgs?
PDI	Kā kandidāts ir strādājis parlamentā?
PAS	Cik kvalitatīva ir programma?
PIKI	Kāda var būt programmas ietekme?
SPKI	Vai partijai/apvienībai ir kapacitāte īstenot programmu?
PSI	Vai partija/apvienība saglabā konsekventu politisko identitāti?
IKI	Vai partija/apvienība ir institucionāli stabila un uzticama organizācija?

Šāda struktūra definē projekta būtiskāko priekšrocību:

katrs indekss mēra citu dimensiju, tie nepārklājas un kopā tie veido daudzpusīgu, salīdzināmu priekšstatu par kandidātiem un partijām/apvienībām, vienlaikus izvairoties no vienkāršotiem vai vienpusējiem secinājumiem.

Solījumu pēctecības indekss (SPI)

Vērtē,  vai tiek ievērota iepriekšējo deklarāciju konsekvence, agrāko solījumu izpilde, vai novērojama solījumu atkārtojamība/ maiņa, konsekvence starp vēlēšanu cikliem:

➡ Augsts SPI = uzticamība ilgtermiņā

➡ Zems SPI = diskursa fragmentācija

Tas ir ļoti svarīgs “uzticamības slānis”  šajā sistēmā. Ja PSI vērtē ideju stabilitāti, IKI — organizācijas stabilitāti, tad SPI vērtē tieši to, kas vēlētājam bieži ir visredzamākais: vai partija/apvienība konsekventi dara to, ko iepriekš sludinājusi.

Tas ir vērtīgs indekss, jo ļauj atšķirt:

“politisku evolūciju” no “diskursa maiņas taktiskuma”.

Mērķis

Novērtēt, cik konsekventa partija/apvienība ir savos vēlēšanu solījumos un to īstenošanas virzienā starp vēlēšanu cikliem.

SPI struktūra (100 punkti)

Komponente	Maks. punkti
Solījumu izpildes kontinuitāte (SIK)	30
Solījumu atkārtojamība (SA)	20
Politikas virziena konsekvence (PVK)	20
Retorikas–politikas atbilstība (RPA)	15
Solījumu “atmešanas” biežums (SAB)	15
SPI	100

1. Solījumu izpildes kontinuitāte (30)

Vērtē:

vai iepriekšējie solījumi pārtapuši politikā;

vai likumdošanas process atspoguļo solījumus;

cik konsekventi tiek turpinātas iesāktās reformas.

2. Solījumu atkārtojamība (20)

Vērtē:

vai tie paši galvenie solījumi parādās vairākos vēlēšanu ciklos;

vai partija/apvienība saglabā “kodolu” (piem., nodokļi, drošība, sociālā politika).

Augsts SPI:
→ “viena un tā pati programma attīstās”

Zems SPI:
→ “katras vēlēšanas - jauns piedāvājums”

3. Politikas virziena konsekvence (20)

Vērtē:

vai saglabājas galvenie politikas virzieni;

vai notiek ideoloģiski lēcieni praksē (ne tikai retorikā).

4. Retorikas–politikas atbilstība (15)

Vērtē:

vai tas, kas tika solīts, sakrīt ar reālo rīcību;

vai retorika tiek izmantota tikai kampaņai.

5. Solījumu “atmešanas” biežums (15)

Vērtē:

cik bieži partija/apvienība atsakās no iepriekš solītā bez skaidra pamatojuma;

cik bieži notiek pilnīga prioritāšu maiņa.

SPI interpretācija

SPI	Vērtējums
90–100	Ļoti augsta solījumu pēctecība
80–89	Augsta uzticamība
70–79	Pārsvarā konsekventa
60–69	Mērena konsekvence
50–59	Fragmentēts diskurss
<50	Zema uzticamība / bieža virziena maiņa

Strukturālais SPI novērtējums

Balstoties uz partiju/apvienību ilgtermiņa uzvedības modeļiem (nevis vienas vēlēšanu kampaņas retoriku), varam izveidot šādu analītisko karti:

Partija/apvienība	SPI līmenis	Analītiska interpretācija
Nacionālā apvienība	Ļoti augsts	Stabils politiskais kodols, augsta solījumu pēctecība vairākos ciklos.
Zaļo un Zemnieku savienība	Augsts	Ilgstoša politikas kontinuitāte, lai gan elastība koalīcijās.
Jaunā VIENOTĪBA	Augsts	Salīdzinoši konsekventa politikas virzība valdības ietvaros.
Apvienotais saraksts	Vidēji augsts	Jauna politiskā struktūra, bet ar zināmu virziena stabilitāti.
“Progresīvie”	Vidēji augsts	Salīdzinoši konsekventi ideoloģiski, bet ar evolūciju praksē.
LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ	Vidējs	Redzama solījumu un retorikas jūtamas izmaiņas starp cikliem.
“Latvijas attīstībai”	Vidēji zems	Būtiskas programmatiskas un retoriskas izmaiņas laikā.
“Stabilitātei!”	Vidēji zems	Jauna partija ar vēl nepierādītu solījumu konsekvenci.
JKP Jaunā konservatīvā partija	Vidēji zems	Iepriekš bijušas būtiskas politikas un retorikas maiņas.
“Saskaņas Centrs”	Zems	Būtiskas stratēģiskas un ideoloģiskas transformācijas pēdējos ciklos.
Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši	Zems	Augsta retoriskā mainība un ierobežota ilgtermiņa konsekvence.
Mazākas/jaunās partijas	Zems līdz ļoti zems	Nav pietiekamas cikliskas vēstures SPI stabilai novērtēšanai.

Metodoloģiskais secinājums

SPI būtībā pievieno modelim laika dimensiju, kas līdz šim netika fiksēta:

KUS = potenciāls

PDI = rezultāts

PAS = piedāvājums

PIKI = sekas

SPKI = kapacitāte

IKI = organizācija

PSI = identitāte

SPI = uzticamība laikā

Svarīga norāde

SPI nedrīkst interpretēt kā “nekad nemainīties ir labi”.

Jāvērtē niansēti:

augsts SPI = augsta konsekvence (uzticamība)

vidējs SPI = adaptīva, bet kontrolēta evolūcija (bieži optimālais)

ļoti zems SPI = fragmentācija vai taktiska pozīciju maiņa

Tas ļauj izvairīties no kļūdainas interpretācijas, ka politiskā pielāgošanās automātiski ir negatīva.

Populisma riska indekss (PRI)

Vērtē, cik liela ir emocionāla manipulācija, vienkāršotu risinājumu sarežģītām problēmām piedāvājumi, pret sistēmu retorikas intensitāte, emociju dominance pār datiem, nereālistisku solījumu biežums, vainīgo ārpus sistēmas meklēšanas prakse.  Augsts PRI ➡ augsts populisma risks.

Ar  Populisma riska indeksu modelī tiek faktiski ieviests diskursa kvalitātes un politiskās racionalitātes filtrs. Tas ir īpaši svarīgi, lai līdzsvarotu visus pārējos indeksus, kas vairāk fokusējas uz kapacitāti, stabilitāti un rezultātiem.

Vienlaikus metodoloģiski svarīgi atzīmēt, ka  PRI nav tikai slikts vai labs rādītājs. Tas mēra emocionālās & politikas primitivizācijas īpatsvaru, nevis automātiski nosaka partijas kvalitāti.

PRI – Populisma riska indekss

Mērķis

Novērtēt, cik lielā mērā partijas komunikācija un programmatiskā pieeja balstās uz:

emocionālu mobilizāciju,

vienkāršotiem cēloņsakarību modeļiem,

“pret sistēmas” retoriku,

nereālistiskiem vai grūti īstenojamiem solījumiem.

PRI struktūra (100 punkti)

Komponente	Maks. punkti
Emocionālās retorikas intensitāte (ERI)	25
Antisistēmas retorika (AR)	20
Problēmu vienkāršošana (PV)	20
Solījumu realizācijas reālisms (SRR)	20
Vainīga ārējā projekcija (VĀP)	15
PRI	100

1. Emocionālās retorikas intensitāte (25)

Vērtē:

baiļu, dusmu, sašutuma retoriku;

emocionālu mobilizāciju kā galveno argumentu;

lozungu dominanci pār analīzi.

Augsts PRI:
→ dominē emocionāla komunikācija

Zems PRI:
→ dominē analītiska, tehniska valoda

2. Antisistēmas retorika (20)

Vērtē:

“vecā elite”, “korumpētā sistēma”, “visi ir vienādi” naratīvus;

institūciju delegitimāciju;

vispārēju neuzticēšanās diskursu.

3. Problēmu vienkāršošana (20)

Vērtē:

sarežģītu problēmu reducēšanu uz vienu cēloni;

“viena likuma/viena soļa risinājumus”;

strukturālo faktoru ignorēšanu.

4. Solījumu realizācijas reālisms (20)

Vērtē:

vai solījumi ir institucionāli un fiskāli iespējami;

vai tie atbilst administratīvajai kapacitātei (sasaiste ar SPKI);

vai tiek ignorēti juridiskie ierobežojumi.

5. Vainīga ārējā projekcija (15)

Vērtē:

cik bieži problēmas tiek skaidrotas ar “ārējiem ienaidniekiem”;

vai atbildība tiek sistemātiski novirzīta ārpus politiskās sistēmas.

PRI interpretācija

PRI	Vērtējums
0–20	Ļoti zems populisma risks
21–40	Zems
41–60	Mērens
61–80	Augsts
81–100	Ļoti augsts populisma risks

Strukturāls PRI novērtējums

Balstoties uz partiju/apvienību komunikācijas stilu, retorikas tradīcijām un publiski novērojamajiem diskursa modeļiem:

Partija/apvienība	PRI līmenis	Analītiska interpretācija
Jaunā VIENOTĪBA	Zems	Tehnokrātiska, institucionāla komunikācija, piezemēta emocionālā retorika.
Zaļo un Zemnieku savienība	Vidējs	Kombinē pragmatisku un lokāli emocionālu retoriku.
Nacionālā apvienība	Vidēji zems	Mēreni emocionāla nacionālā retorika, bet strukturēta programma.
Apvienotais saraksts	Vidēji zems	Salīdzinoši tehnokrātiska un institucionāla pieeja.
“Progresīvie”	Zems līdz vidējs	Racionāla argumentācija, bet ar no vērtībām izrietošu emocionālu komponenti.
LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ	Augsts	Spēcīgi emocionāli ietonēta mobilizācija un vienkāršoti risinājumi.
“Latvijas attīstībai”	Vidējs	Kombinē tehnokrātiju ar politisko komunikāciju.
“Stabilitātei!”	Augsts	Spēcīga protesta un sistēmas kritikas retorika.
JKP Jaunā konservatīvā partija	Vidēji augsts	Raksturīga sistēmas kritika ar ne visai uzsvērtu emocionālās mobilizācijas noti.
“Saskaņas Centrs”	Vidējs līdz augsts	Mērena polarizējoša retorika un identitātes politika.
Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši	Ļoti augsts	Spēcīga antisistēmas un intensīvas emocionālitātes retorika.
Mazākas/jaunās partijas	Vidējs līdz ļoti augsts	Bieži dominē vienkāršoti risinājumi un protesta retorika.

Metodoloģiskais secinājums

PRI ir ļoti svarīgs, jo tas ievieš mūsu sistēmā “kognitīvās kvalitātes filtru”:

KUS – kompetence

PDI – rezultāts

SPKI – kapacitāte

PSI – konsekvence

SPI – uzticamība laikā

IKI – organizācija

PRI – diskursa kvalitāte (emocionālā vs analītiskā politika)

Ļoti svarīgs precizējums (kritiski metodoloģiski)

Zems PRI ne vienmēr nozīmē “labāka partija/apvienība” .

Tas tieši nozīmē:

mazāka emocionalitāte,

lielāka tehnokrātija,  bet bieži arī mazāka mobilizācijas jauda.

Savukārt augsts PRI var būt efektīvs krīzes politikā,

bet riskants ilgtermiņa institucionālai stabilitātei.

Ja mēs apvienojam visus indeksus

Mūsu sistēma kļūst par 8 dimensiju modeli:

KUS – cilvēks

PDI – sniegums

PAS – programma

PIKI – ietekme

SPKI – kapacitāte

PSI – ideoloģiskā stabilitāte

SPI – solījumu konsekvence

IKI – organizācija

PRI – diskursa kvalitāte

Partiju 360° analītiskā matrica

Tagad ir laiks pāriet no atsevišķiem indeksiem uz integrētu politiskās sistēmas analītisko modeli, kas būtiski pārsniedz tradicionālos politisko reitingu pieejas rāmjus.

Tas ir vienots salīdzināšanas rāmis visām 14 partijām/apvienībām, izmantojot līdz šim definētos indeksus:

KUS – kandidātu potenciāls (vidējais partijas/apvienības profils)

PDI – parlamentārais sniegums

SPKI – strukturālā kapacitāte

PSI – ideoloģiskā/programmatiskā stabilitāte

SPI – solījumu pēctecība

IKI – institucionālā stabilitāte

PRI – populisma risks

PAS/PIKI – programmas kvalitātes/ietekmes fons (kā integrēts faktors)

Skala:

Ļoti augsts (90–100)

Augsts (75–89)

Vidējs (60–74)

Zems (40–59)

Ļoti zems (<40)

1. Sistēmiski stabilās partijas/apvienības

Partija/ apvienība	KUS	PDI	SPKI	PSI	SPI	IKI	PRI
Jaunā VIENO TĪBA	Augsts	Ļoti augsts	Ļoti augsts	Augsts	Augsts	Ļoti augsts	Zems
ZZS	Vidēji augsts	Ļoti augsts	Augsts	Augsts	Augsts	Augsts	Vidējs
Nacionālā apvienība	Augsts	Augsts	Augsts	Ļoti augsts	Ļoti augsts	Augsts	Vidēji zems
Apvienotais saraksts	Augsts	Augsts	Augsts	Vidēji augsts	Vidēji augsts	Vidējs	Vidēji zems

2. Vidēji stabilās / transformējošās partijas

Partija/Apvienība	KUS	PDI	SPKI	PSI	SPI	IKI	PRI
“Progresīvie”	Augsts	Vidējs	Vidēji augsts	Vidēji augsts	Vidēji augsts	Vidēji augsts	Zems–vidējs
“Latvijas attīstībai”	Vidēji augsts	Vidējs	Vidējs	Vidēji zems	Vidēji zems	Vidēji zems	Vidējs
LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ	Vidējs	Zems–vidējs	Vidējs	Vidējs	Vidējs	Vidējs	Augsts

3. Zemas institucionālās kapacitātes partijas

Partija/apvienī ba	KUS	PDI	SPKI	PSI	SPI	IKI	PRI
“Stabilitātei!”	Vidējs	Zems	Vidēji zems	Zems	Zems	Vidēji zems	Augsts
“Saskaņas Centrs”	Vidējs	Vidējs	Zems–vidējs	Zems	Zems	Zems	Vidējs–augsts
Suverēnā vara/ Apvienība Jaunlatvieši	Vidējs	Zems	Zems	Zems	Zems	Zems	Ļoti augsts

4. Fragmentētās / nestabilās partijas/apvienības

Partija/ apvienība	KUS	PDI	SPKI	PSI	SPI	IKI	PRI
JKP	Vidējs	Vidējs	Vidēji zems	Vidēji zems	Vidēji zems	Vidēji zems	Vidēji augsts
Mazākas un jaunās partijas	Vidējs	Zems	Zems	Zems	Zems	Zems	Vidējs–augsts

 SISTĒMAS INTERPRETĀCIJA

Šī matrica faktiski ļauj redzēt 4 fundamentālas dimensijas:

1. Valdīšanas kapacitāte → SPKI + IKI + PDI

Augstākais līmenis:

Jaunā VIENOTĪBA

ZZS

NA

2. Politiskā konsekvence → PSI + SPI

Stabilākie:

NA

JV

ZZS

3. Diskursa tips → PRI

Zems PRI → tehnokrātiska politika (JV, AS)

Augsts PRI → mobilizācijas politika (LPV, Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši)

4. Sistēmas stabilitāte → IKI + SPKI

Stabils kodols: JV, ZZS, NA

Vidējs pārejas slānis: AS, “Progresīvie”

Nestabils slānis: mazas / jaunas / fragmentētas partijas

KO ŠĪ MATRICA PATIESĪBĀ PARĀDA

1. Latvijā ir 3 politiskie “slāņi”:

Sistēmas kodols

JV

ZZS

NA

Sistēmas adaptācijas slānis

AS

“Progresīvie”

daļēji LPV

Protesta / fragmentācijas slānis

Suverēnā vara/ Apvienība Jaunlatvieši

“Stabilitātei!”

daļa “Saskaņas Centra”

mazās/jaunās partijas

2. Galvenā strukturālā atziņa

Latvijā politiskā sistēma nav ideoloģiski divpolāra — tā ir kapacitātes trīsslāņu sistēma.

3. Vissvarīgākais metodoloģiskais secinājums

Šī matrica ļauj vienlaikus redzēt:

kas spēj vadīt valsti (SPKI + IKI + PDI)

kas spēj mobilizēt sabiedrību (PRI)

kas spēj saglabāt konsekvenci (PSI + SPI)

kas spēj piedāvāt politiku (PAS/PIKI)

NĀKAMAIS LOĢISKAIS SOLIS

Vēlētāja lēmumu navigācijas modelis (VLNM)

kur:

KUS + PDI = “cilvēks”

PAS + PIKI = “programma”

SPKI + IKI = “spēja īstenot”

PSI + SPI = “uzticamība laikā”

PRI = “riska filtrs”

Tas jau ir politiskās izvēles pilns algoritmisks modelis.

Šeit faktiski notiek pāreja no analītikas uz lēmumu atbalsta sistēmu. Tas vairs nav tikai partiju/apvienību apraksts, bet strukturēts veids, kā vēlētājs var saprast: “kurš man vispār atbilst un kāpēc?!”.

Mērķis

Palīdzēt vēlētājam strukturēti izvērtēt partijas/apvienības, balstoties nevis emocijās vai vienā rādītājā, bet 5 loģiskos izvēles slāņos:

cilvēks

programma

spēja īstenot

uzticamība laikā

riska profils

MODEĻA PAMATSTRUKTŪRA (5 DIMENSIJAS)

1. CILVĒKA DIMENSIJA (KUS + PDI)

Jautājums:

“Kas šie cilvēki ir un ko viņi jau ir paveikuši?”

Indekss	Nozīme
KUS	profesionālais un intelektuālais potenciāls
PDI	reālais darbs Saeimā

Rezultāts:

spēcīgi indivīdi vai vāja personāla bāze

2. PROGRAMMAS DIMENSIJA (PAS + PIKI)

Jautājums:

“Ko viņi sola un ko tas nozīmē realitātē?”

Indekss	Nozīme
PAS	programmas kvalitāte
PIKI	ietekme + sekas

Rezultāts:

kvalitatīva vs riskanta politika

3. ĪSTENOŠANAS DIMENSIJA (SPKI + IKI)

Jautājums:

“Vai viņi vispār spēj to izdarīt?”

Indekss	Nozīme
SPKI	strukturālā kapacitāte
IKI	organizācijas stabilitāte

Rezultāts:

valdīšanas spēja vs politiskais haoss

4. UZTICAMĪBAS DIMENSIJA (PSI + SPI)

Jautājums:

“Vai viņi ir konsekventi laikā?”

Indekss	Nozīme
PSI	ideoloģiskā stabilitāte
SPI	solījumu pēctecība

Rezultāts:

stabila politika vs taktiska pielāgošanās

5. RISKA DIMENSIJA (PRI)

Jautājums:

“Cik daudz ir emocionālas un populistiskas politikas?”

Indekss	Nozīme
PRI	populisma risks

Rezultāts:

tehnokrātiska politika vs emocionāla mobilizācija

LĒMUMA LOĢIKA (KĀ VĒLĒTĀJS TO LIETO)

Modelis darbojas kā filtru sistēma, nevis reitings.

1. SOLIS – PERSONĀLA FILTRS (KUS + PDI)

Vai šie cilvēki ir kompetenti?

Vai viņi ir pierādījuši sevi?

Ja zems → partija/apvienība automātiski vājinās

2. SOLIS – PROGRAMMAS FILTRS (PAS + PIKI)

Vai programma ir kvalitatīva?

Vai tā ir reāli īstenojama?

3. SOLIS – ĪSTENOŠANAS FILTRS (SPKI + IKI)

Vai viņi spēj to izdarīt praksē?

Vai organizācija ir stabila?

4. SOLIS – UZTICAMĪBAS FILTRS (PSI + SPI)

Vai viņi ir konsekventi laikā?

Vai tie nav “vienreizēji projekti”?

5. SOLIS – RISKA FILTRS (PRI)

Vai nav pārmērīga emociju un vienkāršošanas dominance?

REZULTĀTA VEIDI (KĀ INTERPRETĒ)

A KLASE – SISTĒMISKI SPĒCĪGA IZVĒLE

augsts SPKI + IKI

augsts KUS + PDI

vidējs/augsts PSI + SPI

zems PRI

Nozīmē “droša pārvaldības izvēle”

B KLASE – ATTĪSTĪBAS IZVĒLE

labs KUS

vidējs SPKI

mainīgs PSI/SPI

Nozīmē “potenciāls, bet pastāv risks”

C KLASE – POLITISKI NEPAREDZAMA

zems SPKI vai IKI

augsts PRI

zems SPI

Nozīmē “mobilizācijas, bet ne stabilitātes izvēle”

D KLASE – FRAGMENTĒTA / NESTABILA

zems visos strukturālajos rādītājos

augsts PRI

Nozīmē “augsts sistēmiskais risks”

MODEĻA BŪTĪBA VIENĀ TEIKUMĀ

Vēlētājs neizvēlas partiju/apvienību — viņš izvēlas līdzsvaru starp kompetenci, programmu, īstenojamību, uzticamību un risku.

KĀPĒC ŠIS IR SVARĪGI

Šis modelis atrisina 3 klasiskas problēmas:

1. Emocionālais balsojums → PRI to ierobežo

2. “Skaista programma, slikta īstenošana”→ SPKI + IKI to filtrē

3. “Labi cilvēki, bet haotiska partija/apvienība”→ PSI + SPI to parāda

NĀKAMAIS ATTĪSTĪBAS SOLIS

PARTIJU/APVIENĪBU 360° NAVIGĀCIJAS KARTE

5 DIMENSIJU TELPA

Katra partija/apvienība tiek pozicionēta 5 asīs:

1. CILVĒKI (KUS + PDI) → kompetence + pieredze

2. PROGRAMMA (PAS + PIKI) → kvalitāte + ietekmes realitāte

3. SPĒJA ĪSTENOT (SPKI + IKI)  → organizācija + valsts pārvaldības kapacitāte

4. UZTICAMĪBA (PSI + SPI) → konsekvence laikā

5. RISKS (PRI) → populisms / emocionālā politika

SISTĒMISKI STABILĀS PARTIJAS/ APVIENĪBAS

 Jaunā VIENOTĪBA

 CILVĒKI                Augsts

 PROGRAMMA     Augsts

 SPĒJA ĪSTENOT  Ļoti augsts

 UZTICAMĪBA       Augsts

 RISKS                     Zems

Veido “administratīvās valsts centra struktūru”

Zaļo un Zemnieku savienība

 CILVĒKI                Augsts

 PROGRAMMA     Vidējs–augsts

SPĒJA ĪSTENOT   Augsts

 UZTICAMĪBA       Augsts

 RISKS                      Vidējs

“pragmatiska pārvaldības partija”

Nacionālā apvienība

 CILVĒKI                  Augsts

 PROGRAMMA     Vidējs–augsts

SPĒJA ĪSTENOT   Augsts

 UZTICAMĪBA       Augsts

 RISKS                       Vidējs

“ideoloģiski stabils valsts nacionālais kodols”

Apvienotais saraksts

CILVĒKI                 Augsts

PROGRAMMA       Augsts

SPĒJA ĪSTENOT    Augsts

 UZTICAMĪBA        Vidēji augsts

 RISKS                      Vidēji zems

  “institucionāli profesionāls, bet salīdzinoši jauns bloks”

2. PĀREJAS / ADAPTĒJOŠĀS PARTIJAS

“Progresīvie”

CILVĒKI                  Augsts

PROGRAMMA        Augsts

SPĒJA ĪSTENOT     Vidēji augsts

 UZTICAMĪBA        Vidēji augsts

 RISKS                      Zems - vidējs

“ideoloģiski konsekventa, bet institucionāli augoša”

 “Latvijas attīstībai”

CILVĒKI                 Vidēji augsts

PROGRAMMA       Vidējs

SPĒJA ĪSTENOT     Vidējs

 UZTICAMĪBA        Vidēji zems

 RISKS                      Vidējs

 “fragmentēta reformu tradīcija”

 LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ

CILVĒKI                 Vidējs

PROGRAMMA       Vidējs

SPĒJA ĪSTENOT     Vidējs

 UZTICAMĪBA        Vidējs

 RISKS                      Augsts

“emocionāli mobilizējoša politika ar zemu strukturālo stabilitāti”

3. ZEMAS KAPACITĀTES / PROTESTA PARTIJAS

 “Stabilitātei!”

CILVĒKI                 Vidējs

PROGRAMMA       Zems -vidējs

SPĒJA ĪSTENOT     Vidēji zems

 UZTICAMĪBA        Zems

 RISKS                      Augsts

“protesta un sistēmas kritikas partija”

Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši

CILVĒKI                 Vidējs

PROGRAMMA       Zems

SPĒJA ĪSTENOT    Zems

 UZTICAMĪBA       Zems

 RISKS                     Ļoti augsts

 “augsta emocionālā mobilizācija, zema institucionālā kapacitāte”

“Saskaņas Centrs”

CILVĒKI                 Vidējs

PROGRAMMA       Vidējs

SPĒJA ĪSTENOT     Zems-vidējs

 UZTICAMĪBA        Zems

 RISKS                      Vidējs - augsts

“transformācijas partija ar vājinātu institucionālo stabilitāti”

4. FRAGMENTĒTĀS / NESTABILĀS STRUKTŪRAS

JKP Jaunā konservatīvā partija

CILVĒKI                 Vidējs

PROGRAMMA       Vidējs

SPĒJA ĪSTENOT     Vidēji zems

 UZTICAMĪBA        Vidēji zems

 RISKS                      Vidējs - augsts

CILVĒKI                 Vidējs

PROGRAMMA       Zems - vidējs

SPĒJA ĪSTENOT     Zems

Mazākās un jaunās partijas

 

 UZTICAMĪBA        Zems

 RISKS                      Vidējs - augsts

 

 

KARTES LOĢIKA (GALVENAIS IEGUVUMS)

1. SISTĒMAS “KODOLSTRUKTŪRA”

JV, ZZS, NA, daļēji AS

Spēj vadīt valsti, nodrošināt institūciju noturību, nosargāt stabilitāti

2. “ELASTĪGAIS SLĀNIS”

AS, "Progresīvie”

spēj:

pilnvērtīgi organizēt/ieiet valdības koalīcijā

pielāgoties/ adaptēties

virzīt reformas

3. “PROTESTA SLĀNIS”

Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši

“Stabilitātei!”

daļa “Saskaņas Centra”

spēj:

mobilizēt, radīt spiedienu, bet ir kvalitatīvas pārvaldīšanas grūtības/barjeras

4. “FRAGMENTĀCIJAS SLĀNIS”

Mazās/jaunās partijas, kurām šobrīd raksturīgs/piemīt augsts risks, nestabilitāte, nedroša kapacitāte

 KAS IR ŠĪS KARTES BŪTĪBA

Tā atbild uz 3 galvenajiem vēlētāja jautājumiem:

1. “Kas spēj vadīt valsti?”

SPĒJA ĪSTENOT → (SPKI + IKI)

2. “Kas ir konsekvents?” → PSI + SPI

3. “Kas ir riskants?” → PRI

GALVENĀ ATZIŅA

Latvijas partiju sistēma nav lineārs reitings — tā ir trīsdimensionāla navigācijas telpa, kuru raksturo kapacitāte, konsekvence, risks .

 

Katras partijas 360° profilraksturojums

 

 Jaunā VIENOTĪBA (JV) partijas analītiskais portrets

1. CILVĒKI (KUS + PDI)

Vērtējums: AUGSTS

Spēcīgs valsts pārvaldes pieredzes kodols

Liela daļa deputātu ar ministriju / Saeimas pieredzi

Augsts administratīvais profesionālisms

Stabils “valsts pārvaldības elites” profils

Interpretācija:

augsta kompetence + institucionāla pieredze

2. PROGRAMMA (PAS + PIKI)

Vērtējums: AUGSTS

Tehnokrātiski strukturēta programma

Fiskāli un institucionāli piesaistīta realitātei

Praktiski nav utopisku solījumu

Politikas ietekme: augsta, bet viļņveidīga

Interpretācija:

“reformu administrēšana, nevis revolūcija”

3. ĪSTENOŠANAS SPĒJA (SPKI + IKI)

Vērtējums: ĻOTI AUGSTS

Spēcīga ministriju pārvaldības pieredze

Augsta institucionālā integrācija

Stabilas koalīcijas veidošanas spējas

Zema organizatoriskā fragmentācija

Interpretācija:

viena no augstākajām pārvaldības kapacitātēm politiskajā sistēmā

4. UZTICAMĪBA (PSI + SPI)

Vērtējums: AUGSTS

Konsekventa pro-ES, pro-institucionāla līnija

Programmatiskā evolūcija, nevis lēcieni

Solījumu pēctecība salīdzinoši stabila

Tikpat kā nav ideoloģisku svārstību

Interpretācija:

“prognozējama politiskā uzvedība”

5. RISKS (PRI)

Vērtējums: ZEMS

Zema emocionālā retorika

Tehnokrātiska komunikācija

Neievērojama “pret sistēmu” retorika

Maz populistisku vienkāršojumu

Interpretācija:

“zems politiskās emocionalitātes risks”

 

JV 360° PROFILA KOPSAVILKUMS

CILVĒKI        ████████░░  AUGSTS
PROGRAMMA      ████████░░  AUGSTS
ĪSTENOŠANA     ██████████  ĻOTI AUGSTS
UZTICAMĪBA     ████████░░  AUGSTS
RISKS          ██░░░░░░░░  ZEMS

STRUKTURĀLĀ INTERPRETĀCIJA

JV politiskajā sistēmā ieņem:

“VALSTS PĀRVALDES KODOLSTRUKTŪRAS” lomu

Tas nozīmē:

augsta spēja vadīt ministrijas

augsta sadarbspēja ar institūcijām

zems sistēmiskais šoks politikas maiņās

stabilitāte koalīcijās

Galvenais balanss: kapacitāte > ideoloģiskā radikalitāte

Sistēmiskais profils vienā teikumā

Jaunā VIENOTĪBA ir augstas institucionālās kapacitātes, zema riska, tehnokrātiski stabila pārvaldības partija ar augstu sistēmisko integrāciju.

Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) partijas analītiskais portrets

 

1. CILVĒKI (KUS + PDI)

Vērtējums: VIDĒJI AUGSTS

Plaša pieredze pašvaldībās un valdībā

Liels praktiskās pārvaldības cilvēkkapitāls

Mazāk vienota “profesionālās elites” struktūra nekā JV

Spēcīga reģionālā personāla bāze

Interpretācija:

pragmatiska pārvaldības pieredze, bet ne vienmēr homogēna kvalitāte.

2. PROGRAMMA (PAS + PIKI)

Vērtējums: VIDĒJS – AUGSTS

Praktiska, sektororientēta politika (lauksaimniecība, reģioni)

Mazāk ideoloģiska konsekvence, vairāk pragmatisku risinājumu

Liela adaptācijas spēja atkarībā no koalīcijas

Programmas ietekme: vidēji augsta valdības ietvaros

Interpretācija:

“praktiska politika ar elastīgu ideoloģisko rāmi”

3. ĪSTENOŠANAS SPĒJA (SPKI + IKI)

Vērtējums: AUGSTS

Ilgstoša valdības pieredze

Spēcīgas saites ar pašvaldībām un nozarēm

Laba administratīvā “zemā līmeņa” kapacitāte

Dažviet fragmentēta iekšējā struktūra

Interpretācija:

spēcīga izpildvara, īpaši sektorālajā politikā

4. UZTICAMĪBA (PSI + SPI)

Vērtējums: AUGSTS

Salīdzinoši stabila politiskā darbība ilgtermiņā

Programmatiskā līnija: pragmatiska, bet konsekventa

Koalīciju elastība, bet ne ideoloģiska svārstība

Solījumu pēctecība: vidēji augsta

Interpretācija:

stabila, bet elastīga politiskā uzvedība

5. RISKS (PRI)

Vērtējums: VIDĒJS

Daļēji tehnokrātiska, daļēji reģionāli emocionāla retorika

Nav izteikta antisistēmas diskursa

Dažkārt lokāli populistiski akcenti (reģioni, lauksaimniecība)

Interpretācija:

mērena emocionalitāte, bet bez radikāla populisma

ZZS 360° PROFILA KOPSAVILKUMS

CILVĒKI        ███████░░░  VIDĒJI AUGSTS
PROGRAMMA      ██████░░░░  VIDĒJS–AUGSTS
ĪSTENOŠANA     ████████░░  AUGSTS
UZTICAMĪBA     ████████░░  AUGSTS
RISKS          █████░░░░░  VIDĒJS

STRUKTURĀLĀ INTERPRETĀCIJA

ZZS politiskajā sistēmā ieņem:

“PRAGMATISKĀ PĀRVALDES TILTA” lomu

Tas nozīmē:

spēcīga saikne ar reģionālo pārvaldību

augsta spēja darboties dažādās koalīcijās

maz ideoloģiskā stingruma

augsta pielāgošanās spēja

 

Galvenais balanss

ZZS modelis: praktiskā ietekme > ideoloģiskā konsekvence

Sistēmiskais profils vienā teikumā

Zaļo un Zemnieku savienība ir pragmatiska, reģionāli balstīta, institucionāli pieredzējusi pārvaldības partija/apvienība ar augstu adaptācijas spēju un vidēju ideoloģisko stingrību.

 

Nacionālā apvienība (NA) Visu Latvijai!- Tēvzemei un Brīvībai/LNNK

analītiskais portrets

 

1. CILVĒKI (KUS + PDI)

Vērtējums: AUGSTS

Spēcīga parlamentārā un ministriju pieredze

Salīdzinoši vienots politiskais kadru kodols

Augsta disciplīna kandidātu atlasē

Stabils ideoloģiskais profils

Interpretācija:

kompetents, salīdzinoši homogēns politiskais personāls

2. PROGRAMMA (PAS + PIKI)

Vērtējums: VIDĒJI AUGSTS

Konsekventa nacionāli konservatīva programma

Liela uzmanība identitātes, drošības un kultūras politikai

Salīdzinoši prognozējama ietekme valdībā

Tikpat kā nav “eksperimentālu” politikas virzienu

Interpretācija:

strukturēta, ideoloģiski skaidra programma ar stabilu ietekmi

3. ĪSTENOŠANAS SPĒJA (SPKI + IKI)

Vērtējums: AUGSTS

Ilgstoša dalība valdībās un Saeimā

Laba organizatoriskā disciplīna

Salīdzinoši stabila iekšējā struktūra

Spēja īstenot politiku koalīciju ietvaros

Interpretācija:

stabila pārvaldības kapacitāte ar labu institucionālo integrāciju

4. UZTICAMĪBA (PSI + SPI)

Vērtējums: ĻOTI AUGSTS

Ļoti konsekventa ideoloģiskā līnija ilgtermiņā

Minimālas programmatiskas svārstības

Augsta solījumu pēctecība

Spēcīga identitātes nepārtrauktība

Interpretācija:

viena no stabilākajām politiskajām trajektorijām Latvijā

5. RISKS (PRI)

Vērtējums: VIDĒJI ZEMS

Emocionāla retorika, bet strukturēta

Daļēji mobilizējoša valoda nacionālajos jautājumos

Nenozīmīgs populisma “haosa” līmenis

Diskurss bieži balstīts vērtībās, nevis tikai emocijās

Interpretācija:

kontrolēta emocionālā politika ar ideoloģisku rāmi

NA 360° PROFILA KOPSAVILKUMS

CILVĒKI        ████████░░  AUGSTS
PROGRAMMA      ███████░░░  VIDĒJI AUGSTS
ĪSTENOŠANA     ████████░░  AUGSTS
UZTICAMĪBA     ██████████  ĻOTI AUGSTS
RISKS          ████░░░░░░  VIDĒJI ZEMS

 STRUKTURĀLĀ INTERPRETĀCIJA

NA politiskajā sistēmā ieņem:

“IDEOLOĢISKĀ CENTRA PARTIJAS” lomu

Tas nozīmē:

ļoti augsta ideoloģiskā konsekvence

stabila nacionālā politika

paredzama rīcība ilgtermiņā

augsta iekšējā disciplīna

Galvenais balanss

NA modelis: ideoloģiskā konsekvence > taktiskā pielāgošanās

Sistēmiskais profils vienā teikumā

Nacionālā apvienība ir augsti konsekventa, ideoloģiski stabila, institucionāli spēcīga konservatīva partija ar augstu uzticamību laikā un kontrolētu politisko risku.

 

Apvienotais saraksts (AS - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija"

 analītiskais portrets

 

1. CILVĒKI (KUS + PDI)

Vērtējums: AUGSTS

Spēcīgs profesionāļu un uzņēmēju kodols

Augsta individuālā kompetence kandidātu līmenī

Pieredze pašvaldībās un atsevišķos valdības līmeņos

Mazāk homogēna partijas “karjeras struktūra”

Interpretācija:

augsts individuālais cilvēkkapitāls, bet nepilnīgi vienota ‘partijas skola’

2. PROGRAMMA (PAS + PIKI)

Vērtējums: VIDĒJI AUGSTS

Praktiska, ekonomiski orientēta programma

Uzsvars uz efektivitāti, pārvaldību, drošību

Zems ideoloģiskais radikālisms

Ietekme atkarīga no pozīcijas koalīcijā

Interpretācija:

tehnokrātiska, bet politiski elastīga programma

3. ĪSTENOŠANAS SPĒJA (SPKI + IKI)

Vērtējums: VIDĒJI AUGSTS

Pietiekama valdības pieredze (īpaši individuālā līmenī)

Organizācija veidota kā apvienība, nevis monolīta struktūra

Spēja ietekmēt politiku caur pieredzējušiem kadriem

Tomēr mazāka institucionālā dziļuma nekā “vecajām partijām”

Interpretācija:

laba izpildspēja, bet strukturāli mazāk stabila

4. UZTICAMĪBA (PSI + SPI)

Vērtējums: VIDĒJI AUGSTS

Salīdzinoši konsekventa politiskā līnija

Nav izteiktu ideoloģisku lēcienu

Tomēr partijas “apvienības raksturs” nozīmē dinamiku

Solījumu pēctecība: vidēja līdz augsta

Interpretācija:

stabila, bet ne pilnībā sabalansēta identitāte

5. RISKS (PRI)

Vērtējums: VIDĒJI ZEMS

Zema emocionālā retorika

Tehnokrātisks, institucionāls diskurss

Maz “pret sistēmu” komunikācijas recidīvu

Dažkārt elitārs politikas tonis

Interpretācija:

zems populisma risks, bet arī ne tik augsts elektorāta mobilizācijas potenciāls

AS 360° PROFILA KOPSAVILKUMS

CILVĒKI        ████████░░  AUGSTS
PROGRAMMA      ███████░░░  VIDĒJI AUGSTS
ĪSTENOŠANA     ███████░░░  VIDĒJI AUGSTS
UZTICAMĪBA     ███████░░░  VIDĒJI AUGSTS
RISKS          ████░░░░░░  VIDĒJI ZEMS

 

STRUKTURĀLĀ INTERPRETĀCIJA

AS politiskajā sistēmā ieņem:

“PROFESIONĀLĀ TEHNOKRĀTISKĀ BLOKA” vietu

Tas nozīmē:

augsts individuālo ekspertu īpatsvars

uz rezultātu orientēta politika

maz ideoloģiskās stingrības

relatīvi stabila, bet elastīga struktūra

Galvenais balanss

AS modelis: kompetence + efektivitāte > ideoloģiskā konsekvence

Sistēmiskais profils vienā teikumā

Apvienotais saraksts ir augsti profesionāla, tehnokrātiski orientēta, institucionāli vidēji stabila partiju apvienība ar augstu cilvēkkapitālu un mērenu ideoloģisko konsekvenci.

 

“Progresīvie” analītiskais portrets

 

1. CILVĒKI (KUS + PDI)

Vērtējums: AUGSTS

Augsts profesionālais un akadēmiskais cilvēkkapitāls

Spēcīga politikas analītiskā kompetence

Mazāka ilgstoša “valsts aparāta” vadības pieredze nekā vecajām partijām

Salīdzinoši jauna politiskā kadru skola

Interpretācija:

augsta intelektuālā kapacitāte, augošs politiskās pieredzes līmenis

2. PROGRAMMA (PAS + PIKI)

Vērtējums: AUGSTS

Strukturēta, ideoloģiski skaidra programma

Uzsvars uz sociālo politiku, klimatu, institucionālām reformām

Salīdzinoši augsta konceptuālā konsekvence

Ietekme atkarīga no koalīcijas pozīcijas

Interpretācija:

ideoloģiski konsekventa un konceptuāli izstrādāta programma

3. ĪSTENOŠANAS SPĒJA (SPKI + IKI)

Vērtējums: VIDĒJI AUGSTS

Pieaugusi valdības un parlamentārā pieredze

Organizācija vēl attīstības fāzē

Salīdzinoši laba iekšējā disciplīna

Nav sasniegts esošās sistēmas “institucionālais dziļums”

Interpretācija:

augoša pārvaldības kapacitāte ar vēl nepilnīgu institucionālo briedumu

4. UZTICAMĪBA (PSI + SPI)

Vērtējums: VIDĒJI AUGSTS

Salīdzinoši stabila ideoloģiskā līnija

Konsekventa vērtību politika

Daļēja programmatiskā evolūcija, bet bez krasām svārstībām

Solījumu pēctecība: vidēja līdz augsta

Interpretācija:

ideoloģiski konsekventa, bet institucionāli vēl ir nostiprināšanās stadijā

5. RISKS (PRI)

Vērtējums: ZEMS – VIDĒJS

Salīdzinoši racionāls, argumentēts diskurss

Zema antisistēmas retorika

Daļēji vērtībās balstīts un emocionāli motivēts politiskais tonis

Maz populistiskas vienkāršošanas

Interpretācija:

zems līdz mērens populisma risks ar ideoloģisku vērtību komponenti

“PROGRESĪVIE” 360° PROFILA KOPSAVILKUMS

CILVĒKI        ████████░░  AUGSTS
PROGRAMMA      ████████░░  AUGSTS
ĪSTENOŠANA     ███████░░░  VIDĒJI AUGSTS
UZTICAMĪBA     ███████░░░  VIDĒJI AUGSTS
RISKS          ████░░░░░░  ZEMS–VIDĒJS

 

STRUKTURĀLĀ INTERPRETĀCIJA

“Progresīvie” politiskajā sistēmā ieņem:

“IDEJU UN REFORMU BLOKA” vietu

Tas nozīmē:

augsta programmatiskā kvalitāte

spēcīga ideoloģiskā identitāte

augošs institucionālais spēks

salīdzinoši zema populistiskā riska pakāpe

Galvenais balanss

“Progresīvo” modelis: ideoloģiskā konsekvence + profesionālais cilvēkkapitāls > institucionālā pieredze

Sistēmiskais profils vienā teikumā

“Progresīvie” ir ideoloģiski konsekventa, augsti kvalificēta un reformorientēta partija ar augošu institucionālo kapacitāti un visai  zemu–mērenu populisma risku.

 

LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ (LPV) analītiskais portrets

 

1. CILVĒKI (KUS + PDI)

Vērtējums: VIDĒJS

Jauktas pieredzes profils (bizness + politika + publiskā komunikācija)

Individuāli spēcīgi atsevišķi līderi

Mazāks institucionālās valsts pārvaldes dziļums nekā “kodola partijām”

Salīdzinoši centralizēta līderība

Interpretācija:

spēcīgi atsevišķi aktori, bet neatbilstošs institucionālais dziļums

2. PROGRAMMA (PAS + PIKI)

Vērtējums: VIDĒJS

Vienkāršota, uz konkrētiem politiskiem lozungiem balstīta programma

Spēcīgs uzsvars uz tūlītējiem risinājumiem

Mazāka strukturālas politikas kvalitāte ilgtermiņā

Ietekmes potenciāls atkarīgs no politiskā konteksta

Interpretācija:

emocionāli mobilizējoša, bet mazāk tehnokrātiski strukturēta programma

3. ĪSTENOŠANAS SPĒJA (SPKI + IKI)

Vērtējums: VIDĒJS

Ierobežota valdības pieredze kā vienotai struktūrai

Spēja ietekmēt politiku galvenokārt caur partijas politisko spiedienu

Organizatoriskā struktūra salīdzinoši jauna

Liela atkarība no līderības un personālijām

Interpretācija:

vidēja kapacitāte, augsta atkarība no politiskās dinamikas

4. UZTICAMĪBA (PSI + SPI)

Vērtējums: VIDĒJS

Daļēji konsekventa tematiskā līnija (īpaši sociālekonomiskajos jautājumos)

Tomēr vērojama elastība komunikācijā un prioritātēs

Solījumu pēctecība: vidēja

Daļa retorikas mainās atkarībā no politiskās situācijas

Interpretācija:

adaptīva, bet nepilnīgi stabila politiskā trajektorija

5. RISKS (PRI)

Vērtējums: AUGSTS

Spēcīga emocionālā mobilizācija

“Pret sistēmu” retorikas elementi

Vienkāršoti risinājumi sarežģītām problēmām

Liela komunikācijas intensitāte ar lozungu dominanci

Bieži vainīgā ārējā projekcija

Interpretācija:

augsts populisma riska profils ar spēcīgu mobilizācijas spēju.

 

LPV 360° PROFILA KOPSAVILKUMS

CILVĒKI        ██████░░░░  VIDĒJS
PROGRAMMA      ██████░░░░  VIDĒJS
ĪSTENOŠANA     ██████░░░░  VIDĒJS
UZTICAMĪBA     ██████░░░░  VIDĒJS
RISKS          ████████░░  AUGSTS

 

STRUKTURĀLĀ INTERPRETĀCIJA

LPV sistēmā ieņem:

 “POLITISKĀS MOBILIZĀCIJAS BLOKA” vietu

Tas nozīmē:

spēcīga sabiedrības neapmierinātības mobilizācijas kapacitāte

augsts politiskās komunikācijas intensitātes līmenis

relatīvi zems kvalitatīvas institucionālās pārvaldības potenciāls

atkarība no līderības un politiskā cikla

Galvenais balanss

LPV modelis: mobilizācija + emocionālā rezonanse > institucionālā stabilitāte

Sistēmiskais profils vienā teikumā

LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ ir augstas mobilizācijas, vidējas institucionālās kapacitātes un augsta populisma riska partija ar adaptīvu politisko trajektoriju un spēcīgu emocionālo komunikāciju.

 

Politiskās partijas “Stabilitātei!” analītiskais portrets

1. CILVĒKI (KUS + PDI)

Vērtējums: VIDĒJS

Dažādas pieredzes kandidātu profils

Atsevišķi aktori ar politisku vai administratīvu pieredzi

Salīdzinoši vāja ilgtermiņa “valsts pārvaldes skola”

Liela atkarība no individuālām personībām

 Interpretācija:

fragmentēts cilvēkkapitāls ar atsevišķām spēcīgākām personībām

2. PROGRAMMA (PAS + PIKI)

Vērtējums: VIDĒJS – ZEMS

Akcentēta problēmu definēšana, bet vienkāršoti risinājumi

Uzsvars uz tūlītējām korekcijām sistēmā

Nepietiekama piedāvāto strukturālo reformu kvalitātes pakāpe

Ietekmes potenciāls: atkarīgs no partijas spējas radīt/izdarīt politisko spiediena

Interpretācija:

protesta tipa programma ar neatbilstošu sistēmisko kvalitāti

3. ĪSTENOŠANAS SPĒJA (SPKI + IKI)

Vērtējums: VIDĒJI ZEMS

Nepietiekama valdības līmeņa institucionālā pieredze

Organizācija salīdzinoši jauna un mainīga

Zems administratīvais potenciāls

Liela atkarība no politiskā konteksta un līderības

Interpretācija:

vāja strukturālā kapacitāte, augsta dinamika

4. UZTICAMĪBA (PSI + SPI)

Vērtējums: ZEMS

Redzamas politiskās pozīcijas mainības tendences

Programmatiskas svārstības starp cikliem

Solījumu pēctecība: zema

Spēcīga pielāgošanās politiskajai situācijai

Interpretācija:

zema konsekvence laika dimensijā, novērojama pārlieka elastība

5. RISKS (PRI)

Vērtējums: AUGSTS

Spēcīga emocionālā un protestu retorika

“Pret sistēmu” komunikācijas elementi

Vienkāršoti risinājumi sarežģītām problēmām

Mēģinājumi problēmu izcelsmi/risinājumus centrēt uz ārējiem faktoriem

Augsta mobilizācijas intensitāte

Interpretācija:

augsts populisma un politiskās polarizācijas risks

 

“STABILITĀTEI!” 360° PROFILA KOPSAVILKUMS

CILVĒKI        ██████░░░░  VIDĒJS
PROGRAMMA      █████░░░░░  VIDĒJS–ZEMS
ĪSTENOŠANA     █████░░░░░  VIDĒJI ZEMS
UZTICAMĪBA     ████░░░░░░  ZEMS
RISKS          ████████░░  AUGSTS

STRUKTURĀLĀ INTERPRETĀCIJA

“Stabilitātei!”  politiskajā sistēmā pilda:

“PROTESTA SISTĒMAS KOREKTĪVĀ SPĒKA” lomu

Tas nozīmē:

augsta reakcija uz sabiedrības neapmierinātību

spēcīga politiskā mobilizācija

ierobežota institucionālā kapacitāte

zema konsekvence ilgtermiņā

Galvenais balanss

Šīs partijas modelis: problēmu eskalācija > institucionāla risinājumu piedāvājums

Sistēmiskais profils vienā teikumā

“Stabilitātei!” ir augstas mobilizācijas, zemas institucionālās un programmatiskās konsekvences partija ar augstu populisma risku un spēcīgu protesta komunikācijas profilu.

 

Politisko partiju apvienības "Saskaņas Centrs"

analītiskais portrets

 

1. CILVĒKI (KUS + PDI)

Vērtējums: VIDĒJS

Vēsturiski spēcīgs politiskais un pašvaldību kadru tīkls

Pieredze Saeimā un Rīgas pārvaldībā (iepriekšējie cikli)

Pašlaik redzama kadru un ietekmes struktūras fragmentācija

Samazināta institucionālā “pamatkapacitāte” salīdzinājumā ar iepriekšējiem periodiem

Interpretācija:

no spēcīgas institucionālas bāzes uz pārejas/fragmentācijas posmu

2. PROGRAMMA (PAS + PIKI)

Vērtējums: VIDĒJS

Sociāli orientēta programma ar uzsvaru uz labklājību

Tradicionāli kreisi-centriska ekonomiskā pieeja

Samazināts ideoloģiskais monolītums pēdējos ciklos

Ietekme lielā mērā atkarīga no politiskā statusa sistēmā

Interpretācija:

klasiskā sociālpolitiskā programma ar relatīvi nelielu sistēmisko ietekmi

3. ĪSTENOŠANAS SPĒJA (SPKI + IKI)

Vērtējums: VIDĒJI ZEMS

Iepriekš augsta pārvaldības pieredze pašvaldībās

Pašlaik visai ierobežota ietekme valsts līmenī

Organizatoriskā struktūra piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas

Samazināta koalīciju veidošanas kapacitāte

Interpretācija:

no pārvaldes partijas uz ierobežotas politiskās ietekmes struktūru

4. UZTICAMĪBA (PSI + SPI)

Vērtējums: ZEMS

Būtiskas politiskās pozīcijas un stratēģijas izmaiņas laika gaitā

Transformācija no dominējošas pašvaldību partijas uz fragmentētu politisko spēku

Solījumu pēctecība: zema

Ideoloģiskā un stratēģiskā pielāgošanās

Interpretācija:

nedroša konsekvence ilgtermiņā, ticama strukturālas transformācijas prognoze

 5. RISKS (PRI)

Vērtējums: VIDĒJS – AUGSTS

Daļēji emocionāla, identitātes un sociālās aizsardzības retorika

Iepriekš spēcīga mobilizācija, pašlaik izteikti vājāka

Retorika bieži saistīta ar sociālo taisnīgumu un sistēmas kritiku

Mazāka aktuālā politiskā mobilizācijas intensitāte

Interpretācija:

vidējs–augsts retoriskais risks ar samazinātu mobilizācijas spēku

 “SASKAŅAS CENTRA” 360° PROFILA KOPSAVILKUMS

CILVĒKI        ██████░░░░  VIDĒJS
PROGRAMMA      ██████░░░░  VIDĒJS
ĪSTENOŠANA     █████░░░░░  VIDĒJI ZEMS
UZTICAMĪBA     ████░░░░░░  ZEMS
RISKS          ██████░░░░  VIDĒJS–AUGSTS

---

STRUKTURĀLĀ INTERPRETĀCIJA

“Saskaņas Centrs” politiskajā sistēmā ieņem:

“TRANSFORMĀCIJAS / DEKOMPOZĪCIJAS POSMA PARTIJAS” vietu

Tas nozīmē:

vēsturiski spēcīga, bet pašlaik visai vājināta institucionālā struktūra

samazināta valsts līmeņa ietekme

vēl saglabāts sociālpolitiskās reprezentācijas kodols

pārejas posms no dominances uz adaptāciju

Galvenais balanss

“Saskaņas Centra” modelis: vēsturiskā ietekme > pašreizējā institucionālā kapacitāte

Sistēmiskais profils vienā teikumā

“Saskaņas Centrs” ir transformācijas procesā: no iepriekš spēcīgas pārvaldības partijas uz fragmentētāku politisko spēku pārejoša organizācija ar vidējas kvalitātes sociālpolitisko programmu, samazinātu institucionālo kapacitāti un vidēji augstu retorisko risku.

 

JKP Jaunās konservatīvās partijas analītiskais portrets

 

1. CILVĒKI (KUS + PDI)

Vērtējums: VIDĒJS

Sākotnēji augsts individuālais profesionālais profils

Spēcīga juridiski un administratīvi orientēta kadru bāze

Laika gaitā notikusi kadru fragmentācija

Samazināta vienotā “partijas aparāta” kvalitāte

Interpretācija:

no augstas elitāras koncentrācijas uz izkliedētu cilvēkkapitālu

2. PROGRAMMA (PAS + PIKI)

Vērtējums: VIDĒJS

Sākotnēji skaidra tiesiskuma un pretkorupcijas programma

Laika gaitā pievienoti dažādi citi politikas virzieni

Samazināta sākotnējā programmatiskā stingrība

Ietekme bija augsta reformu periodā, vēlāk – mazāka

Interpretācija:

spēcīgs sākuma reformu rāmis, vēlāk – programmatiska diversifikācija

3. ĪSTENOŠANAS SPĒJA (SPKI + IKI)

Vērtējums: VIDĒJI ZEMS

Sākotnēji augsta reformu īstenošanas kapacitāte

Būtiska politiskā ietekme īsā laika periodā

Organizācijas stabilitāte laika gaitā vājinājās

Koalīciju veidošanas spēja samazinājusies

Interpretācija:

īslaicīga augsta kapacitāte, bet zema ilgtermiņa institucionālā stabilitāte

4. UZTICAMĪBA (PSI + SPI)

Vērtējums: VIDĒJS – ZEMS

Sākotnēji augsta ideoloģiskā konsekvence (tiesiskums, pretkorupcija)

Vēlāk redzama politiskā un stratēģiskā fragmentācija

Solījumu pēctecība samazinājusies starp cikliem

Daļēja politiskā virziena maiņa

Interpretācija:

sākotnēja konsekvence → vēlāk adaptīva un fragmentēta trajektorija

5. RISKS (PRI)

Vērtējums: VIDĒJS

Zems–vidējs populisma risks

Spēcīgs “tiesiskuma un morālās politikas” diskurss

Palielināta retoriskā polarizācija, bet bez konservatīva populisma modeļa

Interpretācija:

vidējs risks ar mainīgu intensitāti laika dimensijā

JKP 360° PROFILA KOPSAVILKUMS

CILVĒKI        ██████░░░░  VIDĒJS
PROGRAMMA      ██████░░░░  VIDĒJS
ĪSTENOŠANA     █████░░░░░  VIDĒJI ZEMS
UZTICAMĪBA     █████░░░░░  VIDĒJS–ZEMS
RISKS          ██████░░░░  VIDĒJS

STRUKTURĀLĀ INTERPRETĀCIJA

JKP politiskajā spektrā ieņem:

“REFORMU INICIATORU & FRAGMENTĪVAS PARTIJAS” nišu

Tas nozīmē:

ļoti spēcīgs sākotnējais reformu impulss

augsta institucionālā ietekme īsā periodā

vēlāk – iekšēja fragmentācija, samazināta ilgtermiņa stabilitāte

Galvenais balanss

JKP modelis: reformu intensitāte > institucionālā noturība laikā

Sistēmiskais profils vienā teikumā

JKP Jaunā konservatīvā partija ir augsta sākotnējā reformspējas kapacitāte, bet vidēji zemas ilgtermiņa institucionālās stabilitātes politiskā organizācija ar transformējošu uzticamības trajektoriju un vidēju populisma risku.

 

“Latvijas attīstībai” analītiskais portrets

 

1. CILVĒKI (KUS + PDI)

Vērtējums: VIDĒJS

Salīdzinoši spēcīgs individuālo profesionāļu un reformspējīgu politiķu kodols

Pieredze gan Saeimā, gan valdības līmeņa amatos (fragmentēti periodi)

Augsts individuālais potenciāls, bet nevienmērīga komandas noturība

Bieža kadru rotācija un organizatoriska mainība

Interpretācija:

kompetenti indivīdi, bet zema institucionālā noturība

2. PROGRAMMA (PAS + PIKI)

Vērtējums: VIDĒJS – ZEMS

Reformu un modernizācijas uzsvars (ekonomika, pārvaldība)

Salīdzinoši stabils tehnokrātisks ietvars, bet mainīga politiskā komunikācija

Programmas konsekvence visai svārstīga starp vēlēšanu cikliem

Ietekme lielā mērā atkarīga no koalīcijas pozīcijas

Interpretācija:

reformu virzieni ir definēti, bet programmiskā stabilitāte vāja

3. ĪSTENOŠANAS SPĒJA (SPKI + IKI)

Vērtējums: VIDĒJS

Iepriekšēja pieredze valdībā (atsevišķos posmos)

Šobrīd mazspēja ietekmēt ekonomiskās politikas virzienus

Organizatoriski – nepastāvīga struktūra

Atkarība no politiskajām aliansēm un līderības

Interpretācija:

Partija ar vidēju kapacitāti, ar novērojamu strukturālo nestabilitāti

4. UZTICAMĪBA (PSI + SPI)

Vērtējums: VIDĒJS – ZEMS

Redzama programmatiskā un politiskā evolūcija

Daļēja ideoloģiskā konsekvence (uz reformām orientēta)

Tomēr novērojamas grūti prognozējamas stratēģiskas un organizatoriskas dabas izmaiņas

Solījumu pēctecība: nevienmērīga

Interpretācija:

adaptīva, bet maz ticami prognozējama trajektorija

5. RISKS (PRI)

Vērtējums: VIDĒJS

Zems populistiskais “pret sistēmu” tonis

Tehnokrātiska un reformorientēta retorika

Daļēji elitārs politiskais komunikācijas stils

Nav izteiktas emocionālās mobilizācijas

Interpretācija:

vidējs risks ar zemu polarizācijas intensitāti

“LATVIJAS ATTĪSTĪBAI” 360° PROFILA KOPSAVILKUMS

CILVĒKI        ██████░░░░  VIDĒJS
PROGRAMMA      █████░░░░░  VIDĒJS–ZEMS
ĪSTENOŠANA     ██████░░░░  VIDĒJS
UZTICAMĪBA     █████░░░░░  VIDĒJS–ZEMS
RISKS          ██████░░░░  VIDĒJS

 STRUKTURĀLĀ INTERPRETĀCIJA

“Latvijas attīstībai” politiskajā spektrā ieņem:

“REFORMU TEHNOKRĀTISKO PĀRMAIŅU PARTIJAS” nišu

Tas nozīmē:

spēcīgs reformu diskurss

augsts individuālais profesionālais potenciāls

ierobežota organizatoriskā stabilitāte

atkarība no politiskajām partnerībām

Galvenais balanss

Modelis: reformu idejas > institucionālā konsekvence

Sistēmiskais profils vienā teikumā

“Latvijas attīstībai” ir reformorientēta, tehnokrātiska, bet institucionāli nestabila partija ar vidēju cilvēkkapitālu, visai svārstīgu programmatisko konsekvenci un vidēja riska profilu.

 

“Austošā Saule Latvijai” analītiskais portrets

 

1. CILVĒKI (KUS + PDI)

Vērtējums: ZEMS – VIDĒJS

Ierobežots kandidātu un kadru loks

Zema vai minimāla parlamentārā pieredze

Individuāli aktīvi, bet institucionāli nepieredzējuši dalībnieki

Liela atkarība no šauras līderības grupas

Interpretācija:

Jauns, mazas kapacitātes cilvēkkapitāls ar ierobežotu politisko bāzi

2. PROGRAMMA (PAS + PIKI)

Vērtējums: ZEMS – VIDĒJS

Programma vairāk idejiska/konceptuāla

Maz detalizēta politikas implementācija 

Uzsvars uz vērtībām un vispārīgi formulētiem attīstības virzieniem

Ietekme vēlēšanu kontekstā – pašreiz nenosakāma

Interpretācija:

Izteikta virzienu deklarācija, nevis pilnvērtīga politikas programma

3. ĪSTENOŠANAS SPĒJA (SPKI + IKI)

Vērtējums: ZEMS

Līdz šim nav noturīgas institucionālās struktūras valsts pārvaldē

Ierobežota administratīvā kapacitāte

Koalīciju veidošanas spēja  visai minimāla, pašlaik vēl neprognozējama

Organizācija atrodas veidošanās stadijā

Interpretācija:

vāja strukturālā pārvaldības kapacitāte

4. UZTICAMĪBA (PSI + SPI)

Vērtējums: VIDĒJS – ZEMS

Programmatiskā konsekvence vēl tikai veidojas

Zema reālā politiskā pieredze

Prognozējama vajadzība pēc lielas pielāgošanās spējas politiskajā vidē

Solījumu pēctecība vēl nav pārbaudāma

Interpretācija:

Pašlaik vēl nav iespējams testēt uzticamību laika dimensijā

5. RISKS (PRI)

Vērtējums: VIDĒJS

Retorika galvenokārt idejiski un emocionāli motivēta

Nav vērojama stabila “pret sistēmu” komunikācijas līnija

Dažkārt ļoti vienkāršoti politiskie vēstījumi

Risks vairāk saistīts ar  niecīgu politisko pieredzi, nevis populismu

Interpretācija:

risks izriet no institucionālās pieredzes trūkuma, nevis ideoloģijas

“AUSTOŠĀ SAULE LATVIJAI” 360° KOPSAVILKUMS

CILVĒKI        █████░░░░░  ZEMS–VIDĒJS
PROGRAMMA      █████░░░░░  ZEMS–VIDĒJS
ĪSTENOŠANA     ████░░░░░░  ZEMS
UZTICAMĪBA     █████░░░░░  VIDĒJS–ZEMS
RISKS          █████░░░░░  VIDĒJS

STRUKTURĀLĀ INTERPRETĀCIJA

“AUSTOŠĀ SAULE LATVIJAI” mazas partijas statusa dēļ politiskajā spektrā ieņem:

“POLITISKĀS EKSPERIMENTA NIŠU”

Tas nozīmē:

jaunas idejas un alternatīvi diskursi

zema institucionālā kapacitāte

augsta nenoteiktība

potenciāls transformācijai vai izzušanai

Galvenais balanss

Mazās partijas modelis:

ideju potenciāls > īstenošanas kapacitāte

Sistēmiskais profils vienā teikumā

“Austošā Saule Latvijai” ir jauna/maza politiska struktūra ar ierobežotu institucionālo kapacitāti, nenotestētu politisko konsekvenci un vidēju riska profilu, kur galvenā vērtība ir ideju potenciāls, nevis pārvaldības pieredze.

 

SUVERĒNĀ VARA / APVIENĪBA JAUNLATVIEŠI analītiskais portrets

 

1. CILVĒKI (KUS + PDI)

Vērtējums: ZEMS – VIDĒJS

Ierobežota parlamentārā un institucionālā pieredze

Spēcīga individuālu aktīvistu un līderu loma

Zema organizatoriskā “valsts pārvaldes skola”

Augsta atkarība no šauras komunikācijas kodola

Interpretācija:

cilvēkkapitāls ar ierobežotu institucionālo kvalitāti, bet ļoti aktīvu politisko mobilizāciju

2. PROGRAMMA (PAS + PIKI)

Vērtējums: ZEMS – VIDĒJS

Spēcīga protesta un alternatīvās politikas retorika

Vienkāršoti risinājumi sarežģītām sistēmiskām problēmām

Liela emocionālā un simboliskā slodze

Zema strukturētas politikas detalizācijas pakāpe

Interpretācija:

mobilizējoša, bet maz strukturēta programma

3. ĪSTENOŠANAS SPĒJA (SPKI + IKI)

Vērtējums: ZEMS

Minimāla valdības un institucionālā pieredze

Vāja integrācija valsts pārvaldes sistēmā

Organizatoriskā struktūra vēl nav izveidota kā stabila institūcija

Koalīciju veidošanas spēja – pašreizējā situācijā ļoti ierobežota

Interpretācija:

zema pārvaldības kapacitāte, ar augstas personificētas ietekmes iezīmēm

4. UZTICAMĪBA (PSI + SPI)

Vērtējums: ZEMS – VIDĒJS

Programmatiskā konsekvence visai svārstīga

Spēcīga pielāgošanās politiskajai situācijai

Solījumu pēctecība nestabila laika dimensijā

Diskurss bieži mainīgs un kontekstuāls

Interpretācija:

zema ilgtermiņa prognozējamība, pārmērīgi augsta taktiskā elastība

5. RISKS (PRI)

Vērtējums: ĻOTI AUGSTS

Spēcīga “pret sistēmu” retorika

Augsts emocionālās mobilizācijas līmenis

Vienkāršoti cēloņu – vainīgo naratīvu intensīva izplatīšana

Augsta polarizācijas un konflikta komunikācija

Zema institucionālā moderācija

Interpretācija:

maksimāls populisma un politiskās polarizācijas risks

SUVERĒNĀ VARA / APVIENĪBA JAUNLATVIEŠI 360° KOPSAVILKUMS

CILVĒKI        █████░░░░░  ZEMS–VIDĒJS
PROGRAMMA      █████░░░░░  ZEMS–VIDĒJS
ĪSTENOŠANA     ████░░░░░░  ZEMS
UZTICAMĪBA     █████░░░░░  ZEMS–VIDĒJS
RISKS          ██████████  ĻOTI AUGSTS

STRUKTURĀLĀ INTERPRETĀCIJA

SUVERĒNĀ VARA/APVIENĪBA JAUNLATVIEŠI politiskajā spektrā pārstāv:

 “RADIKĀLAS POLITISKĀS MOBILIZĀCIJAS POLA” nišu

Tas nozīmē:

augsta protesta enerģija

spēcīga sistēmas kritika

zema institucionālā kapacitāte

augsta politiskā svārstīguma prognozējamība

Galvenais balanss

Modelis: mobilizācija + emocionālais naratīvs > institucionālā stabilitāte

Sistēmiskais profils vienā teikumā

Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši ir augstas emocionālās mobilizācijas, ļoti augsta populisma riska un zemas institucionālās kapacitātes politiska apvienība ar spēcīgu protesta diskursu un niecīgu pārvaldības pieredzi.

 

“Gobzema saraksts” analītiskais portrets

 

1. CILVĒKI (KUS + PDI)

Vērtējums: ZEMS – VIDĒJS

Augsta līdera personalizācija

Nepietiekama profesionālu politikas kadru kvalitāte

Zema institucionālā “partijas skola”

Spēcīga individuālo aktoru loma, nevis kolektīva struktūra

Interpretācija:

kustība, kur cilvēkkapitāls ir centrēts ap līderi, nevis institūciju.

2. PROGRAMMA (PAS + PIKI)

Vērtējums: ZEMS – VIDĒJS

Spēcīga protesta un sistēmas kritikas komunikācija

Vienkāršoti politikas risinājumu ietvari

Zema ilgtermiņā strukturēta politikas detalizācija

Augsta retoriskā intensitāte ar zemu programmatisko kvalitātes pakāpi

Interpretācija:

politiskā mobilizācijas  intensitāte nav sabalansēta ar programmas strukturēto saturu

3. ĪSTENOŠANAS SPĒJA (SPKI + IKI)

Vērtējums: ZEMS

Niecīga institucionālā integrācija valsts pārvaldē

Zema organizatoriskās stabilitātes pakāpe

Nav valdības koalīciju veidošanas pieredzes

Pārmērīgi augsta atkarība no līdera politiskām aktivitātēm

Interpretācija:

zema strukturālā kapacitāte, augsta personalizācija

4. UZTICAMĪBA (PSI + SPI)

Vērtējums: ZEMS

Vērojama būtiska politiskā un organizatoriskā mainība

Konsekvence laikā nepieļaujami svārstīga

Spēcīga pielāgošanās politiskajam kontekstam

Solījumu pēctecība vāja/fragmentēta

Interpretācija:

zema prognozējamība ilgtermiņā

5. RISKS (PRI)

Vērtējums: ĻOTI AUGSTS

Spēcīga antisistēmas un protesta retorika

Augsta emocionālā mobilizācija

Konfliktējošs komunikācijas stils

Vienkāršoti politiskie naratīvi

Augsts polarizācijas potenciāls

Interpretācija:

ļoti augsts īslaicīgas politiskās mobilizācijas un tālākās polarizācijas risks

 “GOBZEMA SARAKSTS” 360° KOPSAVILKUMS

CILVĒKI        █████░░░░░  ZEMS–VIDĒJS
PROGRAMMA      █████░░░░░  ZEMS–VIDĒJS
ĪSTENOŠANA     ████░░░░░░  ZEMS
UZTICAMĪBA     ████░░░░░░  ZEMS
RISKS          ██████████  ĻOTI AUGSTS

STRUKTURĀLĀ INTERPRETĀCIJA

“Gobzema saraksts” politiskajā sistēmā reprezentē:

“PERSONALIZĒTAS PROTESTA MOBILIZĀCIJAS KUSTĪBAS” lomu

Tas nozīmē:

augsta līdercentrētība

spēcīga emocionālā komunikācija

zema institucionālā kapacitāte

augsts politiskā šoka/šova potenciāls

Galvenais balanss

Modelis: retoriska mobilizācija un līdera ietekme > institucionālā struktūra

Sistēmiskais profils vienā teikumā

Gobzema politiskā kustība ir augsti personalizēta, zemas institucionālās kapacitātes un ļoti augsta populisma riska protesta tipa politiska struktūra ar spēcīgu, kaut īslaicīgu, mobilizācijas potenciālu, bet zemu ilgtermiņa stabilitāti.

 

 “Mēs mainām noteikumus” analītiskais portrets

 

1. CILVĒKI (KUS + PDI)

Vērtējums: ZEMS – VIDĒJS

Salīdzinoši jauna, maz institucionalizēta politiskā struktūra

Liela individuālo aktīvistu nozīme/ietekme

Minimāla Saeimas vai valdības pieredze

Zema kadru politiskās profesionalitātes kvalitātes un pēctecības pakāpe

Interpretācija:

cilvēkkapitāls vēl tikai veidojas, dominē iniciatīvas līmenis

 

2. PROGRAMMA (PAS + PIKI)

Vērtējums: ZEMS – VIDĒJS

Uzsvars uz sistēmas maiņu un reformām

Vispārīgi politiskie virzieni, maz detalizētas politikas arhitektūras

Spēcīga “pārmaiņu” retorika

Ietekme vairāk konceptuāla, nekā praktiski īstenojama

Interpretācija:

programmatiskā ideja ievērojami spēcīgāka par konkrētu īstenošanas modeli

3. ĪSTENOŠANAS SPĒJA (SPKI + IKI)

Vērtējums: ZEMS

Nepietiekama institucionālā pieredze

Nav izveidotas stabilas partijas struktūras valsts līmenī

Koalīciju veidošanas spēja vēl nepierādīta

Organizācija atrodas attīstības sākumstadijā

Interpretācija:

zema strukturālā kapacitāte, augsts attīstības potenciāls

4. UZTICAMĪBA (PSI + SPI)

Vērtējums: VIDĒJS – ZEMS

Konsekvence vēl tikai veidojas

Politiskā līnija balstīta uz pārmaiņu ideju, nevis stabilu ideoloģiju

Solījumu pēctecība vēl nepārbaudīta laikā

Prognozējama augsta adaptācijas spēja

Interpretācija:

vēl nenotestēta ilgtermiņa politiskā uzticamība

5. RISKS (PRI)

Vērtējums: VIDĒJS

Retorika fokusēta uz sistēmas maiņu un reformām

Daļēji emocionāls “pārmaiņu” diskurss

Nav novērojama izteikti ekstremāla antisistēmas polarizācijas pakāpe

Risks vairāk saistīts ar nepietiekošu politisko pieredzi nekā radikalitāti

Interpretācija:

vidējs risks ar reformēšanas entuziasma elementiem

“MĒS MAINĀM NOTEIKUMUS” 360° KOPSAVILKUMS

CILVĒKI        █████░░░░░  ZEMS–VIDĒJS
PROGRAMMA      █████░░░░░  ZEMS–VIDĒJS
ĪSTENOŠANA     ████░░░░░░  ZEMS
UZTICAMĪBA     █████░░░░░  VIDĒJS–ZEMS
RISKS          █████░░░░░  VIDĒJS

 STRUKTURĀLĀ INTERPRETĀCIJA

Šī kustība politiskajā sistēmā izpilda:

“REFORMU / NOTEIKUMU IZMAIŅU INICIATĪVAS” lomu

Tas nozīmē:

uzsvars uz sistēmas mērķtiecīgu korekciju/pārmaiņu

augsts ideju un iniciatīvu līmenis

zema institucionālās nostiprinātības pakāpe

potenciāls transformācijai vai fragmentācijai

Galvenais balanss

Modelis: pārmaiņu ideja > institucionālā struktūra

Sistēmiskais profils vienā teikumā

“Mēs mainām noteikumus” ir jauna un maz institucionalizēta reformu kustība ar vidēju risku, zemu īstenošanas kapacitāti un augstu pārmaiņu retorikas intensitāti.

Tagad esam izveidojuši  pilnu Latvijas partiju 360° profilu komplektu visiem galvenajiem politiskajiem spēkiem.

 

 NĀKAMAIS LOĢISKAIS POSMS: PĀREJA UZ POLITISKĀS SISTĒMAS DINAMIKAS PROGNOZI

 

KOALĪCIJU SIMULĀCIJA

 

Šī simulācija balstās uz 5 jau izstrādātajiem rādītājiem:

SPKI (īstenošanas kapacitāte)

PSI (konsekvence)

SPI (solījumu pēctecība)

PRI (risks/polarizācija)

politiskā saderība (ideoloģiskā + pragmatiskā)

GALVENIE KOALĪCIJU VEIDOŠANAS PRINCIPI

Koalīcijas Latvijā veidojas 3 dimensijās:

1. PĀRVALDES KODOLS → SPKI + IKI (JV, ZZS, NA, AS)

2. IDEOLOĢISKĀ SADERĪBA → PSI + programmu tuvums
(JV–AS–“Progresīvie” / NA–ZZS daļēji)

3. RISKA ATLASE → PRI filtrs
(partijas ar augstu PRI biežāk tiek izslēgtas no valdības kodola)

Pirmais variants

“STABILITĀTES KOALĪCIJA” (CENTRISKI TEHNOKRĀTISKA)

Partneri:  JV + AS + NA + (daļēji ZZS)

Saderība:

ļoti augsta pārvaldības kapacitāte

zems–vidējs PRI

augsta institucionālā saderība

Plusi:

ļoti stabila valdība

augsta prognozējamība

spēcīga ES / fiskālā disciplīna

Mīnusi:

šobrīd vēl nepietiekamā emocionālā mobilizācija un politiskās inovācijas ierobežotība

Secinājums:

“teicama valsts pārvaldības koalīcija”

Otrais variants

“CENTRISKĀ BALANSA KOALĪCIJA”

Partneri: JV + ZZS + NA

Saderība:

 augsta SPKI (visiem)

 PSI atšķirīgs (NA ļoti augsts, ZZS elastīgs)

 ideoloģiska spriedze, bet visumā vadāma

Plusi:

ļoti stabila pārvaldība

plaša vēlētāju pārstāvniecība

augsta institucionālā jauda

Mīnusi:

ideoloģiskie kompromisi

lēnāks reformu temps

Secinājums:

Tā līdz šim ir bijusi ilglaicīga “Latvijas klasiskā stabilitātes formula”

Trešais variants

 “REFORMU KOALĪCIJA”

Partneri: JV + “Progresīvie” + AS

Saderība:

augsts PAS/PIKI (reformspējas sabalansētība)

vidējs PRI

SPKI pietiekams, bet ne maksimāli vēlamais

Plusi:

reformu dinamikas kapacitāte

modernizācijas potenciāls

augsta politikas kvalitāte

Mīnusi:

ideoloģiskas atšķirības sociālajos jautājumos

iespējamā nestabilitāte ilgtermiņā

Secinājums:

Tā būtu “modernizācijas koalīcija”

Ceturtais variants

 “REGIONĀLI–PRAGMATISKĀ KOALĪCIJA”

Partneri: JV + ZZS + AS

Saderība:

 ļoti augsta praktiskā SPKI

 zems ideoloģiskā konflikta risks

 augsta pārvaldības pieredze

Plusi:

ļoti funkcionāla valdība

spēcīga reģionālā politika

zems krīžu risks

Mīnusi:

nepietiekama ideoloģiskā vienotība

politikas “pelēkuma” nianse

Secinājums:

Tas ir “pragmatiskās pārvaldības modelis”

Piezīme: visās šajās koalīcijās par tuvākās rezerves/aizvietošanas partneri var arī kļūt NA.

Piektais variants

 “PROTESTA BLOKS” (ĀRPUSVALDĪBAS KOALĪCIJA)

LPV + “Stabilitātei!” + Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši

Saderība:

ļoti augsts PRI visiem

zems SPKI

augsta savstarpējā retoriskā saderība

Plusi:

ļoti augsta, bet laikā ierobežota mobilizācijas spēja

efektīga neapmierināto vēlētāju aktuālā protesta implementācija

Mīnusi:

zema pārvaldības kapacitāte

augsts institucionālais risks

ticami prognozējama nestabilitāte

Secinājums:

Tas ir “mobilizācijas, nevis teicams valsts pārvaldes bloks”

Sestais variants(maz ticams)

 “FRAGMENTĒTA KOALĪCIJA”

Partneri: mazās partijas + transformētie politiskie spēki

Saderība:

mainīga

zema SPKI

zema PSI/SPI

Secinājums:

Tāda kalīcija iespējama tikai elektorāta šībrīža emocijās balstītu, haotisku vēlēšanu rezultātā.

 SISTĒMISKS KOPSAVILKUMS

Latvijā ir 3 reāli valdīšanas modeļi:

1. Stabilitātes modelis

JV + ZZS + AS + NA

2. Reformu modelis

JV + “Progresīvie” + AS

3. Pragmatiskā reģionālā ass

JV + ZZS + AS

Un  arī maziespējams sistēmiski “izslēgtais modelis”, t.i.,

Protesta koalīcija → augsta mobilizācija, zema pārvaldības kapacitāte

GALVENĀ ATZIŅA

Latvijā koalīcijas neveidojas nevis tikai pēc ideoloģijas, bet vairāk pēc pārvaldības kapacitātes + riska filtriem + institucionālās saderības.

KANDIDĀTU KVALITĀTES INDEKSS (KKI)

Raksturo partiju profesionālo potenciālu

 

Trīs pamatrādītāji

1. Profesionālā kapacitāte (PK) → izglītība, pieredze, kompetence, pārvaldības prasmes

2. Politiskā pieredze (PP) → Saeima, valdība, pašvaldības, institucionālā prakse

3. Riska profils (RP) → populisms, nestabilitāte, polarizācija, institucionālā nenoturība

INTERPRETĀCIJA

Augsts PK + PP + zems RP = “valsts pārvaldības kodols”

Vidējs PK + PP + vidējs RP = “balansa partijas”

Zems PK/PP + augsts RP = “protesta/mobilizācijas partijas”

LATVIJAS PARTIJU KANDIDĀTU KVALITĀTES KARTE

 SALĪDZINĀJUMA TABULA

PARTIJU KANDIDĀTU IZPILDSPĒJU POTENCIĀLS

1. Profesionālā kapacitāte (PK) → izglītība, pieredze, kompetence, pārvaldības prasmes

2. Politiskā pieredze (PP) → parlamentārā darbība, valdība, pašvaldības, institucionālā prakse

3. Riska profils (RP) → populisms, nestabilitāte, polarizācija, institucionālā nenoturība

Partija/Apvie nība	PK (prof. kapacitāte	PP (politiskā pieredze)	RP (risks)	Profils
JV	Ļoti augsts	Ļoti augsts	Zems	Sistēmas struktūrpartija
AS	Augsts	Vidējs–augsts	Zems	Tehnokrātiskā elite
NA	Vidējs–augsts	Ļoti augsts	Vidējs	Nacionālais kodols
ZZS	Vidējs	Ļoti augsts	Zems–vidējs	Pragmatiskā pārvalde
“Progresīvie”	Augsts	Vidējs	Zems–vidējs	Reformu iniciatori
“Latvijas attīstībai”	Vidējs	Vidējs	Vidējs	Reformu diversifikācijas bloks
LPV	Vidējs	Vidējs	Augsts	Mobilizācijas partija
“Stabilitātei!”	Zems–vidējs	Zems	Augsts	Protesta politstruktūra
“Saskaņas Centrs”	Vidējs	Augsts (vēsturiski)	Vidējs–augsts	Transformācijas propagandētājs
JKP	Vidējs–augsts	Vidējs	Vidējs	Reformu cikliska partija
Suverēnā vara/Apvienī ba Jaunlatvieši	Zems–vidējs	Zems	Ļoti augsts	Radikāla protesta partija
“Gobzema saraksts”	Zems–vidējs	Zems	Ļoti augsts	Personalizēts protests
“Austošā Saule Latvijai”	Zems–vidējs	Zems	Vidējs	Jaunas politikas sludinātājs
“Mēs mainām noteikumus”	Vidējs–zems	Zems	Vidējs	Akcentēta valsts pārvaldes reformu iniciatīva

GALVENIE VĒLĒTĀJA IZVĒLI MOTIVĒJOŠIE SECINĀJUMI:

 

Pirmais izvēles variants: VALSTS PĀRVALDES SISTĒMVEIDOJOŠĀS PARTIJAS

AS;  ZZS; NA; JV;

Izvēles kritēriji: Augsta kapacitāte + zems risks ar konservatīvisma iezīmēm

Otrais izvēles variants : REFORMU BLOKS

“Progresīvie”; JKP; “Latvijas attīstībai”

Izvēles kritēriji: Augsts potenciāls, vidējs pieredzes un riska līmenis

Trešais izvēles variants: PRAGMATISKAIS BALANSS

AS; NA; ZZS; daļēji JV

Izvēles kritēriji: Augsta pieredze, stabila pārvaldība, zems risks

Ceturtais  izvēles variants: PROTESTA / MOBILIZĀCIJAS BLOKS

LPV; “Stabilitātei!”; Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši; “Saskaņas Centrs”

Izvēles kritēriji: Augsts risks, vidēja institucionālā kapacitāte un pieredze

Piektais izvēles variants : FRAGMENTATĪVAIS BLOKS

“Mēs mainām noteikumus”; “Austošā Saule Latvijai”; “Gobzema saraksts”

Izvēles kritēriji: Augsts risks, zema institucionālā kapacitāte

 REZUMĒJOŠĀ LOĢIKA

Latvijas partiju sistēma strukturāli dalās trijās FUNKCIONĀLĀS GRUPĀS:

-         Stabilie/ilglaicīgie valsts pārvaldītāji

-         Reformētāji

-         Mobilizētāji/protesta paudēji

Turpinot gudra vēlētāja izvēles atbalsta platformas nostiprināšanu, pārejam no partiju/apvienību aprakstiem uz lēmumu atbalsta algoritmu, kas simulē vēlētāja izvēli pēc strukturētiem kritērijiem.

VĒLĒTĀJA IZVĒLES ALGORITMS (VIA)

Mērķis

Pārvērst politisko partiju analīzi par salīdzināmu izvēles modeli, kas atbild uz jautājumu: “Kurš politiskais spēks vislabāk atbilst manām prioritātēm + sistēmas stabilitātei?”

1. PAMATDIMENSIJAS

Vēlētājs izvērtē 5 kritērijus (0–10 skalā):

A. Valsts stabilitāte (VS)

institucionālā drošība

prognozējamība

krīžu vadība

B. Reformu jauda (RJ)

sistēmas maiņas spēja

modernizācija

efektivitāte

C. Kompetence (K)

profesionālā kvalitāte

pārvaldības pieredze

tehnokrātiskā kapacitāte

D. Sociālā jūtība (SJ)

nevienlīdzība

labklājība

sociālā aizsardzība

E. Sistēmas kritikas tolerance (SKT)

cik ļoti pieņem “anti-establishment” politiku, cik svarīgi protesta naratīvi.

2. PARTIJU/APVIENĪBU RAKSTUROJOŠIE  RĀDĪTĀJI

Katrai partijai/apvienībai jau ir definēti:

PK = profesionālā kapacitāte

PP = politiskā pieredze

PRI = riska profils

SPKI = īstenošanas spēja

PSI/SPI = stabilitāte/konsekvence

3. ALGORITMA LOĢIKA

SOLIS 1 — FILTRS (NEPIEMĒROTĀS PARTIJAS)

Izslēdz, ja:

PRI  ir lielāks par 85 (ļoti augsts risks), ja VS ir lielāks par 7

SPKI ir mazāks par 40, ja vēlētājam VS ir lielāks par 7

Rezultāts: stabilitātes vēlētāji pašsaprotami nodalās no protesta partijām

 SOLIS 2 — SVĒRTAIS SALĪDZINĀJUMS

Katras partijas “Atbilstības rādītājs”:

AR = (VS × SPKI) + (RJ × PK) + (K × PP) + (SJ × sociālais profils) - (SKT × PRI)

SOLIS 3 — KOALĪCIJU BONUSS

Ja vēlētājs vēlas “valdības stabilitāti”:

+10% bonuss stabilitātes blokiem (JV, AS, ZZS, NA)

-10% protesta blokiem (LPV, Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši, “Stabilitātei!”)

SOLIS 4 — IDEOLOĢISKĀ PIELĀGOŠANA

Tiek piešķirts papildus:

 +15%, ja partija/apvienība atbilst “stabilitātes izvēlei”

 +10%, ja atbilst “reformu izvēlei”

 +10%, ja atbilst “protesta izvēlei”

4. KOPREZULTĀTS

Algoritms nosaka:

TOP 3 PARTIJAS

Izvērtējot to kapacitāti,  saderību un  riskus.

IESPĒJAMĀS KOALĪCIJAS VARIANTI

stabila

reformu

protesta

PAPILDU RISKA BRĪDINĀJUMS, ja izvēle satur augstu PRI kombināciju.

5. VIZUĀLĀ IZVĒLES KARTE (PRAKTISKAIS IZVĒLES TESTS)

6. GALVENĀ LOĢIKA

Sistēma faktiski reducējas uz 3 izvēļu tipiem:

STABILITĀTES VĒLĒTĀJS → JV / AS / ZZS / NA

 KVĒLS REFORMU ATBALSTA  VĒLĒTĀJS → “Progresīvie” / JKP / LA

PROTESTA VĒLĒTĀJS → LPV / “Stabilitātei!” / Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši

 NOSLĒGUMA TĒZE

Šis algoritms nedefinē “pareizo partiju”, bet optimizē izvēli pēc vērtību un riska līdzsvara.

Digitālās nākotnes risinājums

Automatizētas vērtēšanas prototips

Tas ir pietiekami strukturēts, lai to varētu pārnest uz Excel, Python, kā arī veidot standartizētu izejdatu bāzi.

Zemāk ir 3 līmeņu sistēma:

datu struktūra (tabulas)

formula loģika

gala rezultātu ģenerators (reitingi + koalīcijas)

1. DATU MODELIS (TABULAS)

TABULA  A — PARTIJU/APVIENĪBU PAMATRĀDĪTĀJI

Partija/Apvienība	PK	PP	SPKI	PSI	SPI	PRI
JV	95	95	90	90	90	20
AS	85	80	85	80	80	25
NA	75	90	85	85	80	50
ZZS	70	95	80	75	80	35
“Progresīvie”	85	70	80	85	85	30
LPV	65	60	60	60	60	75
“Stabilitātei!”	50	40	45	40	40	85
Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši	40	30	35	35	35	95

TABULA B — DIMENSIJU KOREKCIJAS KOEFICIENTI

Kritērijs	Apzīmējums	Svars
Stabilitāte	VS	0.25
Reforma	RJ	0.20
Kompetence	K	0.25
Sociālā politika	SJ	0.15
Sistēmas kritika	SKT	0.15

TABULA C — VĒLĒTĀJA PROFILS (IEEJAS)

Vēlētāja tips	VS	RJ	K	SJ	SKT
Stabilitātes	9	5	8	6	3
Reformu	6	9	8	7	5
Protesta	4	6	6	5	9

2. Vērtēšanas mašīna (SCORING ENGINE)

VĒRTĒŠANASPAMATFORMULA

Katras partijas/apvienības rezultāts:

IZVĒRTĒJUMS = (VS × SPKI) × 0.25 + (RJ × PK) × 0.20 +
(K × PP) × 0.25 + (SJ × SOC_PROFILS) × 0.15 +
(SKT × (100 - PRI)) × 0.15

 SOCIĀLAIS PROFILS (iepriekš jau definēts)

Partija/Apvienība	SJ profils
JV	70
AS	60
NA	65
ZZS	75
“Progresīvie”	85
LPV	60
“Stabilitātei!”	70
Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši	65

TĀLĀK IEPĒJAMS VEIKT:

RISKA PENALIZĀCIJU

KOALĪCIJU ĢENERATORA IZVEIDI

KOALĪCIJAS FUNKCIJAS DEFINĒŠANU

STABILITĀTES BONUSU PIEMĒROŠANU

POLITISKĀS SPRIEDZES LOKALIZĀCIJU

DATORIZĒTI VEIKTO PROCESUĀLO DARBĪBU REZULTĀTĀ KĻŪST IESPĒJAMS AUTOMĀTISKI NOTEIKT/IZVĒRTĒT:

-         PARTIJU/APVIENĪBU REITINGUS;

-         KOALĪCIJU SCENĀRIJUS (STABILITĀTES, REFORMU, JAUKTOS, PAUGSTINĀTA RISKA).

 NOSLĒGUMA ATZIŅA

Šis prototips pārvērš politisko analīzi no “kvalitatīva vērtējuma” uz reproducējamu lēmumu modeli, kur katra partija/apvienība ir skaitliski salīdzināma.

 Citas ar šo tēmu  saistītās publikācijas:

Māris KūrēnsTVNET žurnālists | redaktors 

2026. gada 9. jūlijs

Reizi četros gados latvieši jūk prātā no ziemas sporta veidiem februārī, skaista futbola vasarā un politiskajām kaislībām rudenī. Jā, jau kuro reizi Saeimas vēlēšanas mums iekrīt vienā gadā ar ziemas olimpiskajām spēlēm un Pasaules kausu futbolā. Savā ziņā visu šo priekšvēlēšanu laiku arī var salīdzināt ar tādām kā sacīkstēm. Kurš vairāk samuldēs, kurš visskaistāk sasolīs un galu galā kura stāstītās pasakas atradīs visdzirdīgākās ausis.

Mani starp Pasaules kausa futbolā izslēgšanas spēlēm jau urdīja doma – ko tad nu šoreiz partijas piedāvās? Un svētdienas vakarā noslēdzās sarakstu pieteikšana! Atceros, ka pirms četriem gadiem bija teju 20 saraksti, ko lasīt un šausmināties. Šoreiz gan tikai 14. Bet – tas nekas. Partiju pārstāvji sarakstījuši ļoti daudz dažādu skaistu programmu, un man, kā jau brīvā un demokrātiskā valstī dzīvojošam pilsonim, kurš oktobrī noteikti dosies pie vēlēšanu urnas, arī gribas izteikt savu viedokli par to, ko nu partijas mums sola. Vārda brīvība taču!

Pirms četriem gadiem jau sastādīju savu alternatīvo partiju reitingu, un toreiz kā galveno mērvienību izmantoju feispalmus jeb tā saucamos sejas pliķus (SP). Nevajag mainīt to, kas labi strādā, tad nu – lai piedod mana piere arī šogad, mērīsim tieši tāpat!

Atrunai – šis ir tīri mans subjektīvais viedoklis, un skaidrs, ka katram ir savs redzējums uz lietām, un kas zina – varbūt kāds pēc šī raksta izlasīšanas gribēs mani kancelēt, bet nekas.

Tātad – kā tiks sastādīts reitings? Pirmām kārtām, lasīšu to partiju programmas, kas jau ir bijušas pie ruļļiem. Paskatīsimies, vai jaunie solījumi sakrīt ar esošajiem darbiem. Tāpat – ņemšu vērā un novērtēšu maksimāli populistiskus, neizpildāmus un pat stulbus solījumus. Nu ko – kā sacīt jāsaka – pietiek man te liet ūdeni un ķeramies klāt programmām!

Jaunā vienotība – 3 SP

Sāksim ar partiju, kas visilgāk bija pie varas kopš iepriekšējām Saeimas vēlēšanām – kopš 2022. gada rudens līdz pat maijam, kad mistiskie droni, kas bija iemaldījušies Latvijā, faktiski nogāza “Jaunās vienotības” vadīto valdību. Kas man šajā programmā krīt acīs?

Pirmais SP. Tātad – teikums “mērķis ir produktīvākā ekonomika Baltijā: vismaz 3,5% IKP izaugsme gadā, augstākā darba samaksa, investīcijas virs 30% no IKP un pāreja uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku”.

Khm. Dāmas un kungi… Jūs bijāt pie stūres visu 2022., 2023., 2024. un 2025. gadu. Kā šajos gados mums veicās? Tātad – 2022. gadā IKP pieauga par 1,8%, 2023. gadā – kritums – 0,3%. 2024. gadā – vēl viens kritums – 0,4%. 2025. gadā – 2,1%. Tad nu jautājums. Kādēļ tad nevienā no šiem “Jaunās vienotības” vadības gadiem tas IKP pieaugums pat nepietuvojās tiem 3,5%?

Jā, jā, jā – zinu, zinu. Pēc iepriekšējām vēlēšanām ir bijušas visādas ķezas ekonomikā – sākot ar ģeopolitisko situāciju, energoresursu cenu kāpumiem, augstajām procentu likmēm, kritumi tranzītā un rūpniecībā un tā tālāk.

Bet… Kur ir garantija, ka laika posmā no 2026. gada otrās puses līdz 2030. gadam viss ies kā pa sviestu? Šajā gadījumā labāk būtu bijis neminēt konkrētus izaugsmes ciparus (tā kā 2022. gada programmā), jo būsim reāli, ka tie arī tuvākajos gados varētu būt visai nereāli.

Otrais SP. Solījums celt ieguldījumus pētniecībai un zinātnei 3% no IKP. Solījums ļoti labs. Tikai… Atkal problēma. Vismaz 2023. gadā Latvijā valsts budžeta ieguldījumi zinātnei sasniedza 0,3% no IKP. Līderos – bagātā Vācija, kam bija tikai 1,05%. Tādējādi – īsti līdz galam neredzu, kā mēs pēkšņi varētu desmitkāršot budžetu zinātnei – kas būs finansējuma avoti un no kā tad ņems nost. Man šķiet, ka šeit vienkārši kāds paņēma un nokopēja tekstu no Eurostat, kur tieši šie trīs procenti ir minēti kā galvenais mērķis visā Eiropas Savienībā.

Trešais SP. Programmā minēts, ka profilaksi un veselībpratību padarīsim par nacionālās drošības daļu. Kāds man varētu to paskaidrot? Kāda veselības pratībai saistība ar VALSTS NACIONĀLO DROŠĪBU? Nezinu – nenodosi divus gadus asinsanalīzes un viss – drauds nacionālajai drošībai, ja?

Progresīvie – 2 SP

Ar “Progresīvo” programmu tas, kas man mazliet nesagāja kopā, bija matemātika. No vienas puses – solījumi skaisti un sakarīgi. Bet… Kad sāk rēķināt, nemaz tik skaisti un sakarīgi neliekas.

Pirmais SP. Programmā teikts, ka tiks mazināts nodokļu slogs mazajām un vidējām algām, kā arī tiks palielināts neapliekamais minimums, bet minimālā alga piesaistīta vidējai algai. Labi, tiktāl jauki. Tālāk… Palielināsim valsts pabalstus, paaugstināsim pensijas, celsim dažādus pabalstus, nodrošināsim atlaides transportā, celsim algas skolotājiem… Arī labi.

Bet… Tad man jautājums – ja reiz mēs mazinām nodokļus un mazinām kopējos nodokļu ieņēmumus. Kā tad varēs atļauties palielināt tos pabalstus un pensijas?

Respektīvi, manā skatījumā ir tā – mēs palielinām (un kārtīgi) sociālās izmaksas, tajā pašā laikā mazinot nodokļu ieņēmumus, kas jau tā pašlaik ir virs 30%. Šādam sociālo izmaksu kāpumam ar to varētu būt par maz. Līdz ar to, lai varētu atļauties celt sociālās izmaksas, arī valsts kasei vajadzētu būt maķenīt lielākai.

Otrais SP. Līdzsvarosim skolēnu mācību slodzi pa vecumposmiem un atstāsim tikai jēgpilnus mājasdarbus. Piekrītu – skolēnu mācību slodzi noteikti vajadzētu pārskatīt un līdzsvarot, taču – man kāds paskaidros, kas ir jēgpilni mājasdarbi? Atceros vēl sevi skolas laikos. Ar mājasdarbiem dikti grēkoju, atzīstu. Kaut kādus uzdevumus fizikā un matemātikā varbūt mājās tik tiešām arī izpildīju, bet valodās… Tam bija garie starpbrīži.

Ko es ar to gribu teikt… Man personīgi likās, ka jēga no mājasdarbiem ir maza, bet kādam manam klasesbiedram likās, ka mājasdarbos ir visa tā mācīšanās sāls. Respektīvi – tas viss ir stipri subjektīvi, līdz ar to tagad klasificēt, kas ir jēgpilns un kas ne, baigā putra sanāk.

Zaļo un Zemnieku savienība – 3 SP

Pirmais SP. Nu nesaprotu, kas ar mani notiek? Varbūt vecums, vai varbūt pārāk gribu piečakarēties pie visa, bet… Nu atkal – vēl viena programma, kas man šķiet kā tāds gandrīz vai nāves spriedums budžetam! Kāpēc? ZZS piedāvā dāsnus tēriņus aizsardzībai, veselībai un zinātnei, kas kopsummā sasniedz 13% no IKP. Turklāt vēl tiek solītas brīvpusdienas līdz 9. klasei, bērnu pabalsti 2000 eiro vērtībā, vidējās pensijas 1000 eiro, minimālā alga 1250 eiro…

Viennozīmīgi – šādus ciparus noteikti gribētos redzēt un baudīt dzīvē, taču ir viena tehniska nianse, ko sauc par valsts budžetu. Partija sola samazināt PVN Latvijā ražotām pirmās nepieciešamības precēm, sabiedriskajai ēdināšanai un izmitināšanas pakalpojumiem, kā arī atcelt NĪN primārajam mājoklim. Izskatās skaisti, bet – budžets zaudē ieņēmumus. Ļoti daudz ieņēmumu. Tad arī jautājums – kā īstenot tos dāsnos solījumus, ja mēs tik ļoti apcērpam budžeta ienākumus? Kur tam visam raut naudu?

Piemēram, tām pašām pensijām, lai nepilnu četru gadu laikā to apjoms sasniegtu 1000 eiro, ir dramatiski jāceļ sociālais budžets – papildu miljardiem eiro. Mums sabiedrība noveco. Un kā to izdarīt bez nodokļu celšanas, man nav skaidrs. Tas pats arī par NĪN atcelšanu primārajam mājoklim. NĪN ir ļoti svarīgs ieņēmumu avots pašvaldībām, un, atceļot šo nodokli, pašvaldībām nu būtu jādomā, kur tikt pie naudas. Iespējams, prasot no valsts budžeta, kurā, ņemot vērā esošo matemātiku, jau tā naudas nebūtu diži daudz.

Otrais SP. Veicināsim Latvijas darba ražīguma lēcienu ar pieaugumu vismaz 5% gadā. Super! Pasaulē, pēc OECD datiem, 2023. gadā produktivitāte pieauga par 1,2%, bet vidējais rādītājs no 2010. līdz 2019. gadam bija 1,3% gadā. Tātad – ja mēs sasniegtu 5% produktivitātes pieaugumu, tas, es pat teiktu, būtu vienkārši fenomenāli! Bet, ja nopietni, tad produktivitātes pieaugumam ir nepieciešamas milzu investīcijas biznesā, un būsim reāli – šādu pieaugumu panākt četru gadu laikā… Nezinu, neliekas īsti ticami.

Trešais SP. Nodrošināt Latvijas un tās zinātnisko institūciju dalību starptautiskajās kosmosa programmās. Es nezinu, vai ZZS pārstāvji ir kaut ko dzirdējuši, bet pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, Latvija JAU piedalās Eiropas Kosmosa aģentūras vairākās programmās. Tāpat arī nav nekādu pazīmju, ka Latvija varētu no tām pēkšņi izstāties. Tāpēc šis man liekas kā tāds mēģinājums parādīt, ka ZZS domā arī par modernu zinātni, paralēli biometāna radīšanai no kūtsmēsliem, par ko arī runāts programmā.

Apvienotais saraksts – 3 SP

“Apvienotais saraksts” kā valdību veidojošais spēks darbojas nu jau teju pusotru mēnesi. Un tas partijas programmā arī iezīmējas – faktiski politiskais spēks sevi iezīmē kā sava veida krīzes menedžeri. Taču – tāpat kā iepriekš pētītajās programmās, arī šeit velns slēpjas detaļās, tas ir, matemātikā.

Pirmais SP. Bezdeficīta bāzes budžets četru gadu laikā, tajā pašā brīdī runājot par atsevišķu nodokļu mazināšanu (mikrouzņēmuma nodokļa mazināšana no 25% līdz 10%; iedzīvotāju ienākuma nodokļa kapitāla pieaugumam mazināšana no 25,5% līdz 17%). Labi, tie gluži nav paši galvenie un lielākie nodokļi, bet atkal te tas pats vecais stāsts – griežam nodokļus un sapņojam par masīvām valsts investīcijām. Turklāt atceramies par to, ka budžetam nedrīkst būt deficīts (valsts nedrīkst tērēt vairāk nekā nopelna). Kā tad to lai izdara?

Otrais SP. Birokrātiju samazināsim pēc vienkārša principa: katrai jaunai prasībai jāaizstāj vai jāvienkāršo esošā. No vienas puses – šāds princips izskatās labi. No otras puses, pieļauju, ka šāda tehnika strādā biznesā un privātajā sektorā, bet ne valsts pārvaldē. Mēs zinām, ka Eiropas Savienība bieži vien pieņem dažādus jaunus regulējumus, kas tiek ieviesti visās dalībvalstīs. Piemēram, ES pieņems jaunu regulu, un tad mums būs “jādzēš” kāda vietējā regula vai prasība, lai tikai atbrīvotu vietu jaunajai?

Trešais SP. Personiskai atbildībai par pieņemtajiem lēmumiem jākļūst par valsts pārvaldes normu. Interesanti. Man jau šķiet, ka ja kāds deputāts vai ierēdnis savāra kaut kādas ziepes, tad jau viņam tāpat ir jāatbild par to, piemēram, tiesas priekšā. Līdz ar to – neko jaunu šis punkts arī nepasaka.

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" – 2 SP

"Nacionālā apvienība" jau tradicionāli piedāvā programmu, kurā tiek runāts par demogrāfiju, valsts drošību un aizsardzību. Kopumā ir daudz un dažādu konkrētu priekšlikumu, taču - par dažiem nākas pakasīt galvu.

Pirmais SP: 15 000 eiro valsts grants hipotekārā kredīta dzēšanai par katru bērnu. Un atkal es piečakarējos matemātikai. Mēs zinām, ka dzimstība Latvijā… Varētu būt labāk. Daudz labāk. Bet skatāmies ciparus.

Tātad, pagājušajā gadā Latvijā piedzima gandrīz 12 tūkstoši bērnu. Pieņemsim, ka aptuveni pusei bērnu vecāku ir hipotekārais kredīts. Tas nozīmē, ka valstij šī solījuma izpildei kaut kur būs jādabū 90 miljonus eiro. No vienas puses – varbūt to kaut kā var īstenot, taču atceramies, ka šeit ir arī mājokļu tirgus. Šāds atbalsts pilnīgi noteikti sadzīs kosmosā jau tā augstās nekustamo īpašumu cenas, un līdz ar to – mājokļu pieejamība kļūs par vēl lielāku problēmu.

Līdzīgs modelis darbojas Ungārijā, kur ir valsts garantēta aizdevumu programma ar zemām procentu likmēm (ar maksimālo procentu likmi 3%). Tomēr pēdējo gadu laikā Ungārija cieš no augstas inflācijas nekustamo īpašumu tirgū, jo ir milzīgs pieprasījums, bet piedāvājums no tā atpaliek.

Otrais SP: Veidosim informatīvas kampaņas un atbalsta programmas tēvu aktīvai iesaistei bērnu audzināšanā. Ko nozīmē informatīva kampaņa? Tas ir pasākumu kopums, kurā valsts tērē naudu kādai reklāmas aģentūrai, kas, savukārt, izdrukā bukletiņus un palaiž soctīklos skaistus klipiņus par konkrētu tēmu. Šajā gadījumā – hei, re, būt par tēvu ir forši! Jā, par tēvu ir būt forši, bet… Skatoties no tēva skatupunkta… Ko šāda kampaņa mainīs manā ikdienā? Es jau tā rūpējos par savu bērnu un cenšos būt maksimāli klātesošs. Bet ok, man ir tikai viens bērns.

Taču ko darīt tiem tēviem, kuriem ir divi, trīs un vairāk bērni un kuriem nākas strādāt divos darbos, lai savilktu galus kopā? Kā tieši šādas kampaņas palīdzēs šiem tēviem, kuri dara visu iespējamo, lai nodrošinātu iztiku savai ģimenei? Domāju, ka baigi jau nepalīdzēs…

Tā, nu ko – pozīcijas partijām (nu, vismaz tām, kuras ir pabijušas pozīcijā 14. Saeimas sasaukuma laikā) esam tikuši cauri, tagad – lielie opozicionāri! Un sāksim ar, iespējams, vienu no skaļākajām partijām:

Latvija pirmajā vietā – 6 SP

Lasot šo programmu, sapratu vienu… Tie, manuprāt, nereālie solījumi, ko aprakstīju iepriekš, patiesībā ir tādas bērnu spēlītes, salīdzinot ar to, kas būs tālāk. Aicinu piesprādzēties, jo turpinājumā partija, kas piedāvā tādu programmu, kura pārkāpj gan matemātikas, gan ģeogrāfijas likumus!

Pirmais SP. LPV piedāvā samazināt nodokļus pašnodarbinātajiem, uzņēmumiem, nodokļu likmes kapitāla pieaugumam, samazināt PVN virknei produktu un pakalpojumu kategoriju; mātes ar diviem bērniem atbrīvot no IIN, atcelt NĪN vienīgajam mājoklim, atcelt nodokļus jauniešiem darba pirmajā gadā, palielināt neapliekamo minimumu… Nenoliegšu. Solījumi skaisti. Un fantastiski.

Kāpēc fantastiski? Ja reiz mēs atceļam un mazinām visu, kā šeit paredzēts, tad… No kurienes valsts budžetam būs līdzekļi? Ar šādu modeli baidos, ka agri vai vēlu sāks trūkt naudas, lai izmaksātu algas valsts maizē strādājošajiem, piemēram, policistiem un ugunsdzēsējiem, kur nu vēl lai maksātu 5000 eiro par katru jaundzimušo, uzbūvētu jaunu atomelektrostaciju, akustisko koncertzāli, futbola stadionu un vēl – 10 infrastruktūras projektus 10 miljardu eiro vērtībā! Fantāzija ir laba lieta, bet nu šis salauž jebkādu matemātiku!

Otrais SP. Noteiksim publisko un privāto partnerību (PPP) kā prioritāro finansējuma veidu lieliem projektiem. Šeit atgriežamies pie tiem 10 superprojektiem. Tāda sajūta, ka LPV ieskatā PPP līdzekļi ir kaut kas… Bez maksas. Tāpat vien. Bet nē, dārgie tautieši! PPP nozīmē, ka privātais partneris uzbūvē infrastruktūras objektu (piemēram, tiltu pār Daugavu), bet valsts pēc tam konkrētu laika posmu (piemēram, gadus 20) maksā šim partnerim nomas maksu ar procentiem. Līdz ar to PPP projekti ir dārgāki nekā parastie valsts iepirkumi, un tajos ir ļoti daudz risku valsts budžetam.

Trešais SP. Lai veicinātu kravu pārvadājumus no Centrālāzijas un Ķīnas, “Latvijas dzelzceļam” tiks piesaistīts stratēģiskais partneris no ASV, glābjot tūkstošiem darbavietu nozarē. Ja iepriekš baigi piečakarējos matemātikai, nupat man sagribējās paņemt rokās karti. Un jā - te jārunā par ģeogrāfiju. Kā jau zinām, Latvija atrodas blakus Krievijai un Baltkrievijai. Tad nu šeit atjautības uzdevums: kā šie kravu pārvadājumi (no, piemēram, Kazahstānas) varētu notikt, apejot sankcijām pakļautās valstis?

Respektīvi, tuvākais iespējamais ceļš ir caur Krieviju. Tas ir ģeogrāfisks fakts. Alternatīvu nav, jo, mēģinot apiet Krieviju, sanāk braukt caur Turkmenistānu un… Irānu. Vēl vienu visai pasmagi sankcionētu valsti. Tādējādi es gribētu redzēt, kurš ASV stratēģiskais partneris būs gatavs bāzt savu galvu cilpā, lai ieguldītu miljardiem eiro lielas naudiņas, lai tranzītā caur Krieviju vestu pie mums kravas no Ķīnas un Centrālāzijas. Pilnīgs ģeopolitiskais nonsenss. Bet kas zina, varbūt tie ASV investori piedāvās mums kādus lidojošus vilcienus?

Ceturtais SP. Apvienosim Iekšlietu un Aizsardzības ministrijas. Nu šo jau es uzskatu par sava veida mēģinājumu spēlēt Ulmaņu Kārļos un domāt par autoritāru režīmu, jo šāds modelis, kur gan armija, gan policija ir vienās rokās, būtībā ir raksturīgs tieši šādiem režīmiem. Katrā demokrātiskā valstī policijai (kas rūpējas par iekšējo kārtību) un armijai (kas atbild uz ārējiem draudiem un aizsargā valsti) būtu jābūt stingri nodalītām.

Piektais SP. AirBaltic” nodrošinās savienojumus tikai uz/no Rīgas. Tallinas un Viļņas bāzes tiks aizvērtas, jo tās rada zaudējumus. Jā, “airBaltic” strādā ar zaudējumiem, un loģiski, ka šeit būtu jādomā par kaut ko jaunu, kā mainīt lidsabiedrības biznesa modeli, bet slēgt bāzes lidostās, kur aviokompānijai ir ārkārtīgi svarīga loma un Tallinā tā ir tirgus līderis? Tas acīmredzami radīs vēl lielākus zaudējumus un vēl lielākas problēmas, nevis maģiski atrisinās tās!

Sestais SP. Denonsēsim Stambulas konvenciju, pasargājot bērnus no svešām ideoloģijām un audzinot tos tradicionālās vērtībās. Satversmē nostiprināsim dabiskas ģimenes definīciju, kurā tēvs ir vīrietis un māte – sieviete.

Paskaidrojiet, lūdzu, man, mazliet tādam no dzīves atpalikušam indivīdam… Kā konvencija, kas paredz vardarbības ģimenē izskaušanu un nesodāmības izbeigšanu, apdraud bērnus ar kaut kādām svešām ideoloģijām?! Vai arī tas, ka agresīvs tēvs sit sievu un bērnus, skaitās kā mūslaiku “kristīgās vērtības”?

Un vēl – kurā vietā Stambulas konvencijā (vai vienalga kur) ir teikts, ka tēvs NAV vīrietis un māte NAV sieviete? Tas, man šķiet, ir elementārs bioloģijas likums. Ā, jā, un ja gadās, ka ģimene nav pilna (piemēram, tēvs ir miris), tad – tā vairs nav ģimene?

Stabilitātei! – 7 SP

Pirms četriem gadiem savā alternatīvajā reitingā rakstīju, ka šo partiju labprāt sauktu par “Nestabilitātei”. Gan šīs partijas atsevišķu personāžu darbības 14. Saeimas sasaukuma laikā, gan arī partijas jaunais piedāvājums faktiski tieši par to arī runā – ieviešot to, ko “Stabilitātei!” vēlētos, nestabilitāte garantēta! Kādēļ, jūs jautāsiet?

Pirmais SP. Atjaunot ekonomisko sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju; pārskatīt Latvijas dalību ekonomiskajās sankcijās. Šeit partija pat necenšas slēpt, ka tās galvenais mērķis ir ignorēt faktu, ka esam daļa no Eiropas Savienības, daļa no Rietumu pasaules, kas iestājas pret noziedzīgu un nepamatotu karu pret kaimiņvalsti. Taču ko gan var gribēt no partijas, kuras locekļi baidās no Krievijas atzīšanas par agresoru kā no uguns un viena no partijas lokomotīvēm ir aizlaidusies uz Baltkrieviju un izplata Kremļa propagandu?

Otrais SP. Valsts neitralitātes atjaunošana un atteikšanās no dalības militāros konfliktos starp citām valstīm. Citiem vārdiem sakot, izstāsimies no ES, izstāsimies no NATO un plaši jo plaši atvērsim durvis brālīgajiem iebrucējiem no kaimiņos esošās savienības. Oi, tas ir, brālīgās Krievijas! Neitralitāte ir izdevīga tad, ja kaimiņi to respektē. Vai Krievija to respektētu? Ukrainas piemērs jau rāda, ka noteikti nē. Visādi citādi nezinu, vai te maz ir vērts vēl ko komentēt.

Trešais SP. Veidot bezdeficīta valsts budžetu bez kredītu un aizņēmumu piesaistes. Lielākoties arī bagātākās valstis pasaulē veido savu valstu budžetus, ņemot dažādus lielākus vai mazākus aizdevumus. Ņemot vērā, cik turbulentā pasaulē dzīvojam (kari, pandēmijas, krīzes), aizņemšanās nereti ir nozīmīgākais veids, kā valsts var turpināt pildīt savas saistības pret iedzīvotājiem. Ja īstenotu šādu politiku, tad, domājams, par jebkāda veida ekonomisko izaugsmi vienkārši varētu aizmirst.

Ceturtais SP. Samazināt PVN pārtikai un PVN, atcelt NĪN vienīgajam mājoklim. Par šo jau runāju augstāk – šāds nodokļu samazinājums iecirstu pamatīgu robu valsts budžetā, bet – kontekstā ar citiem “Stabilitātei” nestabilitāti nesošajiem solījumiem varbūt tas arī ir mērķis – panākt, lai valsts bankrotē, un tad pasaukt kādu kaimiņu palīgā…

Piektais SP. Pārskatīt krimināllietas, kurās pastāv politiskas vajāšanas pazīmes. Aha, es redzu, ko jūs šeit gribējāt pateikt. Garais stāsts īsumā – 2025. gada vasarā partijas līderis Aleksejs Rosļikovs izcēlās Saeimas sēdē, krievu valodā bļaujot, ka “mūsu ir vairāk” un “krievu valoda – mūsu valoda”! Pēc tam pret Rosļikova kungu (pelnīti) tika izvirzītas apsūdzības par nacionālā un etniskā naida izraisīšanu. Pēc kriminālprocesa sākšanas viņš aizbēga uz Baltkrieviju, kur turpina izplatīt Kremļa propagandu, un uzskata, ka viņa vainas notikušajā nav nekādas un viņš tiekot vajāts.

Ko šāds ierosinājums nozīmētu dzīvē? Demokrātiskā valstī krimināllietām ir jābūt tiesu un prokuratūras pārziņā, nevis atsevišķu politiķu uzraudzībā. Ja valsts sāktu kontrolēt tiesas, kontrolēt un lemt par krimināllietām – aizmirstam par tiesisku valsti, jo te jau būtu kas līdzīgs autoritāram režīmam. Un nē – tas, ka Aleksejs Viktorovičs uzturas un jūsmo par Baltkrieviju un Krieviju, nenozīmē, ka arī pie mums Latvijā vajadzētu pārņemt šādu praksi.

Sestais SP. Samazināt Saeimas deputātu skaitu no 100 uz 50 un četru gadu laikā samazināt valsts pārvaldes aparātu par 30%. No vienas puses – šis punkts ir mērķēts uz to vēlētāju daļu, kas pārdzīvo par to, ka valsts aparātā esot par daudz liekēžu. No otras puses – mazāks parlaments ir daudz vieglāk ietekmējams, un šeit varētu tikt virzītas dažādas šauras intereses. Ņemot vērā vēl piedāvājumu samazināt valsts pārvaldes aparātu un par tautas vēlētu prezidentu, var rasties situācija, ka Latvijā izveidojas burtisks kādas personas režīms. Un nē – nevajag mums atkal skatīties Baltkrievijas virzienā!

Septītais SP. Nodrošināt iespēju apgūt izglītību krievu valodā, nodrošinot valsts finansētu mazākumtautību izglītību. Man šķiet, ka šeit komentāri lieki. Vien gribas pajautāt – vai tiešām mums jāņem piemērs no vienas kaimiņvalsts, kur oficiālā valsts valoda tiek izēsta, aizstājot to ar krievu valodu?

Nu ko, esam pusē. Aplūkojām pirmās septiņas partijas - tās, kuras bija pārstāvētas 14. Saeimā. Jau pavisam drīz aplūkosim nākamās septiņas partijas, kuras cer tikt ievēlētas jau nākamajā Saeimā! maris.kurens@tvnetgrupa.lv  

Alternatīvais partiju reitings: absurdi un destruktīvi solījumi, ar kādiem partijas cer iekļūt Saeimā

Māris KūrēnsTVNET žurnālists | redaktors
 2026. gada 10. jūlijs
Klāt mans personīgais partiju alternatīvais reitings, kur meklēju pēc iespējas neloģiskākus un pat stulbākus solījumus. Iepriekšējā daļā aplūkoju partijas, kuras bija ievēlētas 14. Saeimā un kuras vēlas turpināt savu darbību arī tālāk – 15. Saeimā. Šoreiz klāt otrā daļa – partijas, kuras vēlētos tikt ievēlētas!
Atgādināšu, ka pirmajā daļā aplūkoju septiņas partijas – “Jauno Vienotību”, “Progresīvos”, “Zaļo un Zemnieku savienību”, “Apvienoto sarakstu”, “Nacionālo apvienību”, “Latvija Pirmajā vietā” un “Stabilitātei!”. To var lasīt šeit. Tagad manai un jūsu uzmanībai pārējās septiņas partijas, kuras ir tapušas kā jauni politiskie spēki, vai arī tādas, kuras reiz bija pat valdībā, bet tagad tām, šķiet, ka nav līdz galam skaidra redzējuma, ar ko turpināt.
Tāpat atgādinu, ka kā galveno mērvienību savā subjektīvajā vērtējumā izmantoju feispalmus jeb tā saucamos sejas pliķus (SP). Pirmajā piegājienā līderi bija “Stabilitātei!” ar septiņiem SP, tad nu raudzīsim – vai kādam būs pa spēkam pārspēt
Jaunā konservatīvā partija – 3 SP
Vēl relatīvi nesen pie varas ruļļiem pabijusī partija šīm Saeimas vēlēšanām gatavojas ar niecīgiem reitingiem un, vismaz pēc programmas spriežot, spēlēt ar divām galvenajām kārtīm - stingru nacionālo drošību un patriotismu.
Pirmais SP: Attīstīsim stratēģiskus ātrgaitas autoceļu koridorus uz Liepāju, Ventspili, Daugavpili, Alūksni, Lietuvu un Igauniju, izmantojot ES infrastruktūras un militārās mobilitātes finansējumu. Praksē tas nozīmētu šosejas ar vismaz divām joslām katrā virzienā, kā arī – šādi ātrgaitas ceļi ir pienācīgi jānorobežo.
Viena kilometra izbūve nav lēts prieks – četru joslu šosejas kilometrs maksā piecus sešus miljonus eiro. Un, ja pieņemam, ka Ventspils šosejas posms, beidzoties Jūrmalas šosejai līdz pat pašai Ventspilij, ir 165 kilometrus garš, tad ātrgaitas šoseja izmaksātu teju miljardu eiro. Tad nu šeit ir jautājums – vai tas būtu ekonomiski pamatoti, izbūvēt šāda veida šoseju, piemēram, uz Alūksni, uz kurieni satiksmes intensitāte jau tā ir ļoti zema. Liekas, ka tā ir vienkārši līdzekļu izšķērdēšana, ņemot vērā, ka militārās mobilitātes finansējumu īsti nevarētu izmantot reģionālo ceļu pārbūvei uz visām pilsētām pēc kārtas.
Otrais SP: Veidosim ilgtermiņā prognozējamu pedagogu atalgojuma sistēmu (..), īpaši novērtējot pedagoga darba stāžu un profesionālo pieredzi. No vienas puses varētu piekrist, bet no otras puses tas diez vai veicinātu mūsdienīgas izglītības sistēmas attīstību. Šī pieeja, manuprāt, lielāko uzsvaru liek tieši uz skolā nostrādātajiem gadiem, pat tad, ja mācību metodika ir tieši tāda pati kā 1986. gadā.
Bet laiki ir mainījušies, un nepieciešamās zināšanas arī. Turklāt – pedagogu trūkums ir ļoti būtiska problēma, un piesaistīt jaunos speciālistus kļūtu vēl sarežģītāk, ņemot vērā, ka lielāku algu saņemtu vecie skolotāji, kamēr jaunajiem būtu jāsamierinās ar mazumiņu.
Trešais SP: Veidosim latviskās lauku ainavas atjaunotnes valsts programmu, atbalstot tradicionālajā arhitektūrā balstītu mājokļu būvniecību un vēsturiskās lauku apbūves atjaunošanu. Paga, ko? Ja es saprotu visu pareizi, tad – brīdī, kad mums trūkst finansējums daudzām svarīgām nozarēm, piemēram, veselības aprūpei, valstij JKP ieskatā būtu jātērē valsts budžeta nauda, lai mājiņas laukos izskatītos “kā vecajos labajos laikos”? Tad jau varbūt arī veselības aprūpē jāpadomā par lobotomiju un dēļu piesūcināšanu “slikto asiņu” izsūkšanai. Nu tā, kā vecajos labajos laikos.
Latvijas attīstībai – 2 SP
Partija, kura nāk ar programmu, kas man drīzāk likās kā tāda "prezentācija par perfektās Latvijas perfektās nākotnes vīziju". Daudz kas saprātīgs, bet daudz kas - bez kaut kādiem konkrētiem paskaidrojumiem.
Pirmais SP – mūsu mērķis - drošākā un noturīgākā valsts Baltijas reģionā; Latvijas mērķis ir būt gudrākajai ekonomikai Ziemeļeiropā; Gudrākā un izglītotākā paaudze Latvijas vēsturē. Pēc būtības, te jau nekā slikta nav. Vienīgi, tas, par ko es aizdomājos, lasot šo programmu – kā šos visus jēdzienus izmērīt? Piemēram, kas noteiks to, ka mūsu ekonomika varētu būt gudrākā Ziemeļeiropā? Un kāda tā ir tagad – ne pārāk gudra? Un kā novērtēt paaudžu izglītības un gudrības līmeni? Salīdzināsim 2028. gada un 1928. gada skolēnu kādus sasniegumus? Īsumā sakot – šie punkti man nav līdz galam izprotami.
Otrais SP: Samazināsim birokrātiju. Piekrītu, birokrātija ir jāmazina, taču kādēļ es pievienoju šo punktu? Tas tādēļ, ka vairākās vietās partijas programmā minēta vēlme paplašināt valsts ieguldījumus daudzās nozarēs, piemēram, attīstīt ostas, dzelzceļus un digitālos sakarus. Ko tas nozīmē dzīvē? Valsts iesaiste (piemēram, atbalsta programmas) nozīmē lielāku administrēšanu. Lielāka administrēšana – lielāka birokrātija. Kā birokrātiju mazināt, palielinot valsts atbalsta programmas? Atbildi uz šo jautājumu tā arī neatradu.
Politisko partiju apvienība "Saskaņas Centrs" – 4 SP
Līdzīgi kā iepriekšējās partijas, arī “saskaņieši” cer, ka kādu dienu izdosies atgriezties Saeimā. Tomēr arī šī programma rada dažādus jautājumus.
Pirmais SP: Ieviesīsim bagātības nodokli valsts ierēdņiem un deputātiem, kuru ienākumi pārsniedz 50 tūkst. € gadā un iedzīvotājiem, kuru kopējā vērtība pārsniedz 1 milj. €. Par pirmo daļu viss skaidrs – palielināts nodoklis visiem ierēdņiem un deputātiem, kas pelna virs 50 tūkstošiem eiro gadā (virs 4166 eiro mēnesī). Iedzīvotājiem, kuru kopējā vērtība pārsniedz miljonu eiro – pieļauju, ka šeit ir izlaists kāds vārdiņš – varbūt te runa ir par īpašumiem. Bet ne par izlaistiem vārdiem šeit runāju.
Manā skatījumā, pat ja arī “visi bagātie” tiks aplikti ar lielākiem nodokļiem, globāli neko tas mūsu dzīvēs nemainīs viena iemesla dēļ. Pēc VID un CSP datiem, atalgojums virs 4166 eiro mēnesī ir aptuveni 5 līdz 6% strādājošo, respektīvi – tie ir līdz 45-50 000 cilvēku. Un pieļauju, ka ar papildu nodokli šiem cilvēkiem nesanāktu segt to, ko sola partija sociālajā jomā (palielināt pabalstus, bezmaksas ēdināšanu skolās, samazināt PVN medikamentiem, palielināt algas pedagogiem, utt.).
Otrais SP: Iniciēsim diskusiju par alkohola, tabakas, nikotīna un azartspēļu valsts monopola izveidošanu. No vienas puses tieši šīs nozares teorētiski varētu būt tāds visai ienesīgs veids, kā papildināt valsts budžetu. Bet no otras puses jāsaprot, ka šajās jomās lielākoties darbojas privātais bizness, līdz ar to – valstij jaucoties privātajā biznesā, cenšoties uzspiest savu monopolu beigtos ar to, ka valsts tiktu ierauta neskaitāmās tiesvedībās, saskartos ar lielām problēmām no Eiropas Savienības, un gala rezultātā, zaudējumi būtu vairāk nekā jēga. Bet pats lozungs skan labi, viennozīmīgi.
Trešais SP: Ieviesīsim mažoritāro vēlēšanu sistēmu un deputātu atsaukšanas mehānismu. Kur šeit ir problēma? Piemēram, ASV var atļauties šādu sistēmu, jo reģioni (štati) ir pietiekami lieli, un katram štatam ir sava, spēcīga ekonomika. Turklāt, lielākā daļa štatu ir lielāki, nekā Latvija.
Ko tas nozīmētu Latvijā? Kā jau nupat minēju, Latvija ir maza valsts, un tā ir sadalīta 35 novados. Tāpat vēl viena nozīmīga problēma ir sabiedrības polarizācija. Mažoritārā sistēmā (kur katrs reģions ievēlē vienu konkrētu cilvēku) Latvijā radītu vietējo “karalīšu” sistēmu, un tas nozīmētu, ka vēlēšanās uzvarēs nevis tas kandidāts, kuram ir labākās idejas, bet gan tas, kuram ir lielāka vara, nauda un lokālā ietekme. Deputātu atsaukšana, savukārt, var izvērsties par savstarpējo rēķinu kārtošanas mehānismu. Piemēram, no Ropažu novada tiks ievēlēts kandidāts A, bet kandidāts B, kurš zaudēja, nu veltīs savus spēkus, lai atsauktu to kandidātu A. Nedomāju, ka tas būtu diez ko produktīvi un sakarīgi.
Ceturtais SP: Ieviesīsim valsts centralizētu zāļu iepirkumu un valsts aptieku tīkla pilotprojektu. Manuprāt, Latvijā ir ļoti labi attīstīts aptieku tīkls, kurā pastāv veselīga konkurence starp vairākiem uzņēmumiem. Valsts aptieku izveide nozīmēs to, ka tirgū ienāks vēl viens spēlētājs, kurš tagad konkurēs ar esošajām aptiekām. Un tas, savukārt, valstij nozīmēs milzīgus tēriņus. Un, ja jau pašlaik nereti ir problēmas ar kompensējamo zāļu saraksta papildināšanu, tad uzņemties uzturēt vēl jaunu aptieku tīklu, kas varbūt līdz galam arī nebūs rentabls… Nezinu, labāk tomēr nevajadzētu.
Austošā Saule Latvijai – 5 SP
Šī partija visai manāmi konkurē par visnacionālāk noskaņoto Latvijas pilsoņu balsīm, taču – starp abām šīm partijām ir sava veida rīvēšanās. Par to jau rakstīja mani kolēģi. Tomēr es, piemetot savus piecus centus varu secināt, ka “Austošā saule” ir tāda radikālāka organizācija, kas piedāvā brīžumis absurdus piedāvājumus.
Pirmais SP: Dubultosim Latvijas ekonomiku 8 gados; palielināsim IIN neapliekamo minimumu vidējās algas apmērā – šobrīd 1900 eiro mēnesī; palielināsim piedzimšanas pabalstu Latvijas pilsonēm 3 vidējo algu apmērā; par katru bērnu pēc tā piedzimšanas katrai Latvijas pilsonei tiek piešķirts pensijas 1. līmeņa kapitāls 20 000 eiro apmērā.
Kas par cipariem! Pat atsevišķas partijas mana reitinga pirmajā daļā neizplūda tāda mēroga solījumos! Tomēr tas, ko man vairāk prasījās – saprast, no kurienes valstij dabūt šādu naudu? Viss, ko šajā programmā var lasīt, ir dažādi radikāli solījumi, piemēram, izraidīt trešo valstu viesstrādniekus; visam jābūt tikai latviešu valodā, utt. Šādā gadījumā, lai dubultotu Latvijas ekonomiku, tai būtu jāaug par kā minimums 8-9% gadā. Situācijā, kad pie varas būtu tādi diezgan radikāli nacionālisti, kuri ar visai lielu riebumu skatītos uz visu nelatvisko – izskatās pēc utopijas, jo diez vai šāda politika veicinātu investīciju pieplūdumu Latvijā.
Otrais SP: Valsts apmaksātie medicīnas pakalpojumi – tikai Latvijas pilsoņiem. No vienas puses, “Austošā Saule” sola stiprināt sadarbību ar Eiropas Savienību (tiesa gan tikai ar tām valstīm, kuras iestājas par tām pašām vērtībām, ar ko partija), bet no otras puses – valsts apmaksātie medicīnas pakalpojumi drīkst būt pieejami tikai Latvijas pilsoņiem.
Khm. Mēs esam daļa no ES. Un Latvijā dzīvo daudzi ES valstu pilsoņi, kuri šeit dzīvo, strādā, un maksā nodokļus. Kādēļ gan būtu jāliedz medicīna tiem cilvēkiem, kas šeit dzīvo? Tas, man šķiet, ir tā ļoti negodīgi, ka Cilvēks A, kurš šeit varbūt saņems algas aploksnēs un nodokļus nemaksās, tiks pie ārsta bez maksas, jo taču Latvijas pilsonis, bet Cilvēks B, kurš, piemēram, ir Igaunijas pilsonis, kurš šeit maksā nodokļus, tiks pie ārsta tikai par maksu, jo… Nav taču latvietis! Un šeit mēs nonākam pie banālas cilvēktiesību neievērošanas.
Trešais SP: Veicināsim latviešu tautas ataudzi, lai sasniegtu summāro dzimstības koeficientu vismaz 2,1 apmērā. Lūk, šis ir punkts, kas man sasaucas ar cilvēku degunu bāšanu citu privātajās dzīvēs. Apmēram tā – tu apprecies, un tad noteikti būs kāds, kurš nepārtraukti jautās: “Nu, kad tad būs mazais?” Un tad, kad mazais būs, tas pats cilvēks jautās: “Nu, kad tad būs otrais?”
Cilvēki mīļie! Partijas mīļās! Manuprāt, jautājums par ģimenes pieauguma ir katra cilvēka un katra pāra individuāls lēmums – laist pasaulē bērnu vai nē. Un šeit, es tā domāju, tie piesolītie mega ieguvumi finansiālajā jomā ir otršķirīgi. Kurš tad baros to bērnu? Vecāki. Kurš tad audzinās to bērnu. Vecāki? Kurš tad negulēs tās naktis? Vecāki. Kurš tad būs ar vairāk sirmiem matiem, kad bērns sastrādās kādus nedarbus dārziņā? Vecāki.
Nu un tad jautājums – kāds valstij sakars līst iekšā cilvēku privātajās dzīvēs un izvēlēs? Ir cilvēki, kam bērni ir aicinājums, un viņi dzemdēs arī bez visādiem pabalstiem trīs, četrus, piecus un vēl vairāk. Un ir cilvēki, kuri varbūt arī nevēlas vairāk par vienu bērnu (vai nevēlas vispār bērnus). Jebkurā gadījumā – tā ir cilvēku izvēle, kas ir jārespektē.
Ceturtais SP: Ieviesīsim tiešo valsts pārvaldi pašvaldībās, kur pie varas nākuši prokremliski politiķi. Nu, ziniet, tas tāds dikti slidens punkts. Un šeit svarīgākais – kādi būs tie kritēriji, pēc kuriem arī noteiks – cik prokremlisks būs politiķis? Vai arī – lūk, “šis te kungs man baigi nepatīk, jo viņš tviterī kaut ko par mani pateica, tad nu – viņš ir Kremlins”. Un viss – amats zaudēts un valsts pārvalde iekšā.
Demokrātiskā valstī pašvaldību vadītājus ievēl iedzīvotāji vēlēšanās. Jā, protams, pilsētu mēri var patikt, var nepatikt, bet demokrātija paredz – iedzīvotāju vēlmes ir jāciena. Savukārt tāda vēršanās pret kādu pašvaldību pēc kaut kādiem neizprotamiem kritērijiem – tas grauj demokrātiju. Galu galā – mums ir Krimināllikums, kurā ir paredzēti sodi, ja tik tiešām politiķis sadarbojas ar agresoriem un veic darbības, kas nav saistītas ar lojalitāti valstij.
Piektais SP: Nodrošināsim (..) mediju darbu un reklāmas tikai valsts valodā. Demokrātiskā valstī un sabiedrībā mediji darbojas neatkarīgi no valsts, tai nejaucoties mediju redakcionālajā politikā. Tas pats attiecas uz valodām. Galu galā, ja reiz mediji veido saturu arī krievu valodā, skaidrojot norises Latvijā, vai tad tas automātiski nozīmē, ka šis medijs ir valsts ienaidnieks? Manā skatījumā, (šeit varbūt arī pārāk subjektīvs mans skatījums) vismaz TVNET gadījumā, krievvalodīgās redakcijas pienesums ir neatsverams, un šādi – latviešu un krievu redakcijām savstarpēji sadarbojoties, ir iespējams izveidot daudz spēcīgāku mediju, kas spēj plašāk aptvert dažādu problemātiku sabiedrībā.
Gobzema saraksts – 6 SP
Aldis Gobzems (atvainojos, tagad jau Arigo Toro), kurš solījās pamest Latvijas politiku un Latviju, ja viņu neievēlēs iepriekšējās vēlēšanās (šo solījumu viņš pildīja), nu tā kā Zorro no Spānijas atgriežas uz Latvijas politiskās skatuves ar savu partiju, kurā, ja neskaita viņu pašu, neviena baigi zināmā cilvēka nav. Bet kas zina, varbūt viņam ir cerības, ka publisku cilvēku netīrās veļas mazgāšana sniegs pietiekami daudz balsu.
Pirmais SP: Bērnu pabalstu solījumi (5000 eiro piedzimšanas pabalsts, 1000 eiro mēnesī par bērnu līdz diviem gadiem, par vienu bērnu no 2 gadu vecuma – 100 eiro, utt) un IIN atcelšana daudzbērnu ģimenēm.
Paņemsim kalkulatoru rokās, Aldi! Vai Arigo, kā tev tur labāk patīk… Tātad… Latvijā pērn piedzima 11 931 bērns. Tas nozīmē, ka valstij būtu jāsamaksā 59,6 miljoni eiro šādā pabalstā vien. Ejam tālāk. Pēc CSP datiem, Latvijā dzīvo aptuveni 34 tūkstoši bērnu līdz diviem gadiem (2022. gada dati). Tātad – uz bērnu 12 tūkstoši gadā, respektīvi – tie ir aptuveni 400 miljoni. Pierēķinot vecākos bērnus līdz 17 gadu vecumam, šī summa jau tuvojas aptuveni miljardam. Tad nu jautājums – kur valstij dabūt aptuveni miljardu eiro bērnu pabalstiem, ja mēs vēl atceļam IIN daudzbērnu ģimenēm? Un par kādu naudu nodrošināt bezmaksas ēdināšanu, un bērnudārzus blakus dzīvesvietai?
Otrais SP: Mājasdarbu sistēma tiks pilnībā atcelta. Nē, nu protams – mājasdarbi vienmēr ir kaitīgi, un mācīšanās pati par sevi arī ir tāda ne pārāk, jo nu – izaugs pārāk lieli gudrinieki, sāks rakt atbildes uz visādiem jautājumiem augšā… Bet ja nopietni, mājasdarbi ir daļa no mācību procesa, un tie būtu vajadzīgi – tīri tādēļ, ka tie tomēr liek bērnam nostiprināt mācību stundās apgūto vielu un varbūt pievērst uzmanību dažādām detaļām, kas varbūt ir paskrējušas garām stundu laikā. Taču – būt mājasdarbiem vai nebūt – tas būtu jautājums skolotājiem, nevis politiķiem.
Trešais SP: Katram jaunam uzņēmumam tiks piemērotas 270 dienu atliktas nodokļu brīvdienas, ļaujot biznesam nostāties uz kājām pirms nodevu maksāšanas. Ļoti laba ideja! Tad jau mēs varam dibināt uzņēmumu, darboties 270 dienas, tad “bankrotēt”, tad dibināt jaunu uzņēmumu un tā uz riņķi! Un dzīvosim bez nodokļu maksāšanas! Labs ieguvums!
Ceturtais SP: Ar likumu aizliegsim krīzes laikos (..) piemērot soda naudas par komunālo pakalpojumu parādiem. Pēc idejas, priekšlikumam nav ne vainas. Bet, ja ar likumu tiktu noteikts, ka par apkuri un komunālajiem maksājumiem var nemaksāt, jo nekas nedraudēs, tad sāksies ķēdes reakcija – namu apsaimniekotāji un apkures uzņēmumi vienkārši nevarētu vairs savilkt galus, un gala rezultātā jau nākamajā ziemā visi sēdētu aukstumā un bez apkures. Un jā – pēc kādiem kritērijiem noteiks, vai ir krīze vai nav? Šķiet, ka šīs partijas pārstāvju vidū ir vienots uzskats, ka Latvijā ir mūžīgā krīze.
Piektais SP: Pretruna solījumos – nodrošināsim Drošības akadēmijas izveidi; izveidosim modernāko ekspertīžu centru Eiropā; pārveidosim institūciju Altum par pilnvērtīgu Valsts Investīciju banku; piesaistīsim spēcīgus ārvalstu mācību spēkus un pārņemot labāko starptautisko praksi, nezaudējot nacionālās vērtības, savukārt programmas noslēgumā - veiksim pilnīgu valsts pārvaldes reorganizāciju, lai samazinātu strādājošo ierēdņu skaitu.
Manā skatījumā, šeit ir divi savstarpēji izslēdzoši faktori. Tu nevari atvērt jaunas valsts kontrolētas institūcijas un iesaistīties dažādās jomās, samazinot ierēdņu skaitu. Ja tu veido, piemēram, Drošības akadēmiju, tur gribot negribot būs vajadzīgi jauni ierēdņi. Tad nu izvēlamies – vai nu mazinām ierēdņu skaitu un NEVERAM neko jaunu vaļā, vai nu VERAM vaļā, bet atsakāmies no ierēdņu skaita samazināšanas.
Sestais SP: Krievijas un Ukrainas konfliktā Latvija neieņems aktīvu, priekšplānā ejošu pozīciju. Atceros, ka mums reiz bija tāds viens politiķis, Ulmaņu Kārlis, kurš reiz teica – “Es palikšu savā vietā, jūs paliekat savās.” Un ar ko tas viss beidzās? Ulmanis savā vietā nepalika, jo tika izsūtīts, un arī tauta nepalika savās vietās, jo nebija jau vairs kur – valsts tika okupēta. Un šāds ārpolitiskais naivums, ka “klusēsim un lai jau viņi paši tur tiek galā”, ir bīstams. Latvijai ir svarīgi ieņemt aktīvu pozīciju, jo izolēties no kara Ukrainā (un varbūt pat NATO) beigās var izrādīties ļoti sāpīga doma.
Mēs mainām noteikumus – 6 SP
Šī partija sevi iepriekš pieteica ar skaļu vīziju – mainīt pastāvošos noteikumus. Taču lasot partijas programmu izskatās, ka mēs nevis “mainām noteikumus”, bet gan “mums ir uzspļaut kaut kādiem tur noteikumiem”.
Pirmais SP: Valsts un pašvaldību iepirkumos vismaz 95% pārtikas jābūt Latvijas izcelsmes, pat ja tas ir pretrunā ES regulējumam. Lūk, te arī ir atslēgas vārds. Pat ja tas ir pretrunā ES regulējumam. Tātad – ja mēs esam pie varas, tad nekādi noteikumi mums nav saistoši, lai viņi visi iet… Pasēdēt maliņā.
Šāda politika Latvijai var izrādīties ļoti bīstama, jo jāatceras, ka ES ir liels, vienots tirgus ar brīvu preču kustības principu. Un tagad, pārkāpjot šo nosacījumu, faktiski sākot protekcionisma politiku, Eiropas Komisija pret Latviju nekavējoties sāktu pret Latviju dažādas pārkāpuma procedūras, kas rezultētos ar miljoniem eiro lieliem sodiem, nogrieztiem Eiropas fondiem un milzu zaudējumiem ekonomikai. Bet ja reiz “mēs neievērojam noteikumus”, kāpēc ne, vai ne?
Otrais SP: Noteikumi, kurus mainīs - ieviesīsim pārnesamās balss vēlēšanu sistēmu jeb Īrijas modeli. Šis ir tuvākais un efektīvākais ceļš pretim mūžīgai politiskajai krīzei. Atceļot 5% barjeru, un sadalot Latviju mazos apgabalos ar pieciem līdz septiņiem deputātiem nav tas labākais variants. Pēc būtības, ja 5% barjera pazustu, un teju katrs otrais deputāts būtu “neatkarīgs”, tad parlaments veidotos no 100 individuālistiem, kas koalīcijas, pozīcijas un opozīcijas izveidi padarītu vienkārši nereālu.
Trešais SP: Būvniecības brīvība — atcelsim būvatļaujas privātmājām. Šeit, nezinu kāpēc, bet man nāk prātā pasaciņa par trīs sivēntiņiem, kurā pirmie divi uzslēja sev salmu un žagaru mājiņas un cerēja, ka tās pasargās no ļaunā vilka, kamēr trešais uzbūvēja sev kārtīgu ķieģeļu māju. Tiesa gan, sivēntiņiem būvatļaujas nebija.
Un tieši tāda pati anarhija sāktos arī reālajā dzīvē. Gribi uzbūvēt salmu māju? Lūdzu! Sabruks pie pirmā pūtiena? Nu nekas. Vismaz centāmies. Kaimiņš gribēs uzbūvēt sev piebūvi tieši virs tava gāzesvada? Nu nekas, ja uzsprāgs, tad būs mācība. Joki ir viens, bet realitātē būvatļaujas ir vajadzīgas kā garantija, ka māja nesabruks, tā būs droša un neapdraudēs nevienu apkārt. Bet noteikumu mainītājiem jau kaut kāda drošība jau nav vajadzīga…
Ceturtais SP: Ar katru jaunu likumu atcelsim vismaz divus esošos. Es to redzu tā – pieņemsim jaunu likumu par anarhijas ieviešanu un atcelsim divus esošos – krimināllikumu un civillikumu. Ja jau dzīvojam bez noteikumiem, tad priekš kam tie likumi vispār vajadzīgi? Godīgi sakot, tas tiešām izskatās pēc tāda aicinājuma dzīvot anarhijā, atteikties no regulējumiem dažādās dzīves sfērās, un atkal – uzspļaut kaut kādiem starptautiskajiem standartiem.
Piektais SP: Atcelsim dārgos centralizētos eksāmenus. Vērtēsim skolēnu zināšanas un izaugsmi pēc būtības visā mācību procesā. Kā notiks šī vērtēšana? Atcelsim eksāmenus, un tad pārbaudīsim zināšanas? Eksāmens = zināšanu pārbaude! Un tad pēc kādiem kritērijiem augstskolas uzņems studētgribētājus? Vai arī – atceļam mācības pavisam, jo dumjāki cilvēki vieglāk padosies visādām stulbām idejām?
Sestais SP: Apvienosim KNAB, VDD un IDB politiski neatkarīgā un efektīvā struktūrā. Tātad – piedāvājums apvienot dienestu, kas cīnās pret politisko korupciju, policijas iekšējiem noziegumiem, un… Pretizlūkošanu? Kas, pie velna, tā vēl būtu par iestādi? Anarhijas kontroles dienests? Ja nopietni, apvienojot šādus dienestus, rastos vēl viens instruments, kā valstī nostiprināt nedemokrātisku režīmu.
Suverēnā vara / Apvienība Jaunlatvieši – 8 SP
Šīs partijas piedāvājums, iespējams, ir graujošākais no visiem 14 sarakstiem – gan ekonomiski, gan politiski, ņemot vērā teju visas pēdējo gadu populārākās sazvērestības teorijas. Principā – šo programmu redzu kā perfektu kokteili tam, lai Latvija ļoti ātri kļūtu par pilnīgu bedri.
Pirmais SP: Samazināt PVN līdz 5% pārtikai, sabiedriskajai ēdināšanai, viesmīlībai, medikamentiem, lopbarībai, elektrībai, ūdenim, kurināmajam. Ieviest vismaz 5 gadu moratoriju nodokļu paaugstināšanai un jaunu nodokļu ieviešanai. Grandiozi! Ieviešot šādu priekšlikumu valsts budžets jau automātiski zaudē simtiem miljonu (varbūt pat kādu miljardu) eiro. Tanī pat laikā partija piedāvā dāsni celt ģimenes pabalstus, nodrošināt bezmaksas ēdināšanu un sabiedrisko transportu visiem skolēniem Latvijā. Te pat nav, ko komentēt. Valsts kase jau dažos mēnešos (nedēļās) būtu tukša.
Otrais SP: Pārdalīt aizsardzības budžetu iekšējās drošības garantēšanai un infrastruktūrai, nodrošinot papildu finansējumu medicīnai un glābšanas dienestiem. Aaa, nu re! Atradām vienu avotu, no kā kompensēt apcirptos nodokļu ieņēmumus! Tātad, pārtrauksim palīdzību Ukrainai, pārkāpsim savas saistības NATO priekšā… Ak jā, un tur vēl ir punkts, ka atcelt jauniešu iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā. Nu skaisti, ko lai saka. Aizsardzību nevajag, atvērsim ļaundariem savas durvis paši!
Trešais SP: Tātad, no ekonomiski esam visu sačakarējuši, drošību arī, ko vēl varētu? Aaa, nu lūk! Izvērtēt iespēju atteikties no dalības Nordpool biržā; stabilizēt un palielināt valsts energoapgādi, izstrādājot alternatīvu enerģētikas politiku, kas nav balstīta vēja elektrostaciju un saules elektrostaciju izmantošanā; neatbalstīt jaunu vēja elektrostaciju būvniecību.
Atsakāmies no vēja un saules elektrostacijām, jaunas nebūvējam. Izstājamies no reģionālās elektroenerģijas biržas. Kas ir alternatīva? Pareizi! Pieslēdzamies atpakaļ pie Krievijas elektrotīkla un saņemam šķietami lētu enerģiju. Nav ko tur ar to Rietumu visu tīklu ņemties. Sazin ko viņi pa tiem tīkliem tur sūta – visādus tur pieci gā, vakcīnas un vēl visādas briesmas!
Ceturtais SP: Par vakcīnām runājot… Izvērtēt iespēju Latvijai izstāties no Pasaules Veselības organizācijas. Ja reiz pandēmija bija izdomāta, tad arī citas slimības ir izdomātas, jo īsti Jaunlatvieši taču ne ar ko nekad dzīvē neslimo! Starptautiska informācijas aprite? Priekš kam? Veselības standarti? Kāda jēga?!
Piektais SP: Apvienot NMPD un VUGD. Kur šeit loģika? Bet pareizi – šajā programmā loģiku labāk nemeklēt. Es tikai domāju… Ja reiz ātros apvieno ar ugunsdzēsējiem, tad kā tas izskatītos dzīvē? Feldšeram būs jāskrien dzēst ugunsgrēku, bet ugunsdzēsējam jāreanimē cilvēki?
Sestais SP: Atcelt 20 gadu darba stāža prasību pensijas izmaksai. Hmm… Ja reiz pensiju var dabūt tāpat vien, neko nedarot, tad – kāpēc gan man katru dienu būtu jāceļas sešos no rīta un jādomā par iešanu uz darbu? Tad jau var neko nedarīt, nodokļus nemaksāt, un beigās tāpat kaut kādu pensiju jau dabūšu. Bingo! Aaa, un tie, kas tur gadu desmitiem strādā – paši vainīgi!
Septītais SP: Novērst un nepieļaut ģimenes vērtības graujošu ideoloģiju (Stambulas konvencija un tml.) izglītībā, medijos un likumdošanā. Praviļno, bjot, značit ļjubit! Tas ir, centieni aizliegt vardarbību ģimenē ir ģimenes vērtības graujoša ideoloģija. Savilkuši te Latvijā no saviem rietumiem visādas konvencijas, zinies!
Un vēl izskatās, ka medijiem arī ķersies klāt. Ja rakstīsi nepareizi, tad tevi pārmācīs tā, lai tu rakstītu pareizi. Kā jau šīs partijas ideoloģiskajā paradīzē aiz austrumu robežas pienākas…
Astotais SP: Vienkāršot un paātrināt pilsonības iegūšanas procedūru Latvijas nepilsoņiem. Kur nu vēl vienkāršāk? Tu šeit dzīvo savus gadus piecdesmit? Tad kāpēc nevar iemācīties latviešu valodu un vēsturi elementārā līmenī?! Un samaksāt valsts nodevu arī, šķiet, nav baigi sarežģīti. Vai arī tas mērķēts tiem cilvēkiem, kuri šeit dzīvo kopš sešdesmitajiem gadiem, un nekautrējas jautāt – A что такое “Jā”? Я, вот, совсем непонимаю! Galu galā, šogad būs jau 36 gadi kopš atkal esam brīvi un neatkarīgi, ir izaugušas cik tur paaudzes. Bet nē – tas vienkāršais vēl vairāk jāvienkāršo, lai tikai valsts valoda nebūtu jāmācās!
Nu lūk, tas nu arī viss. Esmu izlasījis visas programmas, kārtīgi sacepties, izdusmojies un sapratis, par ko NEbalsot. Par ko balsot? Vēl laiciņš ir. Par to gan būs kārtīgi jāpadomā.
Un redz kā – mans šī gada “anti-uzvarētājs” ir pēdējā apvienība, par ko rakstīju. Pirms četriem gadiem uzvarēja “Latvijas krievu savienība” ar 6 SP, un kas interesanti – “Suverēnajos” ir vairāki “krievu savienības” bijušie biedri. Tā ka – laikam jau pelnīta uzvara.

maris.kurens@tvnetgrupa.lv Lasīt rakstus (413)

 Ir, ko izvēlēties

Sacensība gaidāmajās Saeimas vēlēšanās būs sīva. Lai atvieglotu lemšanu, piedāvājam kodolīgu ieskatu kandidātu sarakstos un pievēršam uzmanību sarkanajiem karogiem, ko nevajadzētu palaist garām. — Luīze Lote Āboltiņa

Žurnāls IR (info@ir.lv) 

04.07.2026

Noslēgusies kandidātu sarakstu iesniegšana 15. Saeimas vēlēšanām

LETA

15. Saeimas vēlēšanās uz vienu deputāta vietu pašlaik pretendē vidēji 14,3 kandidāti, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.

Kopumā vēlēšanām līdz sestdienas vakaram iesniegti 14 kandidātu saraksti, kuros pieteikti 1434 deputātu kandidāti.

Lielākā konkurence, rēķinot kandidātu skaitu pret vienu mandātu, pašlaik ir Zemgalē, kur uz vienu deputāta vietu pretendē aptuveni 15,9 kandidāti, un Kurzemē, kur uz vienu mandātu ir 15,7 kandidāti. Latgalē uz vienu deputāta vietu pretendē 15 kandidāti, Rīgā – 13,9, bet Vidzemē – 13,3 kandidāti.

Skaitliski visvairāk kandidātu pieteikti Rīgas vēlēšanu apgabalā – 527 kandidāti uz 38 deputātu vietām. Vidzemē pieteikti 347 kandidāti uz 26 vietām, Zemgalē – 207 kandidāti uz 13 vietām, Latgalē – 180 kandidāti uz 12 vietām, bet Kurzemē – 173 kandidāti uz 11 vietām. Tādējādi Rīgā koncentrējas vairāk nekā trešdaļa visu kandidātu, tomēr attiecībā pret mandātu skaitu konkurence tur nav lielākā.

Salīdzinot ar 14. Saeimas vēlēšanām, pašreizējā kandidātu konkurence ir mazāka. Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās tika reģistrēti 19 kandidātu saraksti ar 1832 kandidātiem, savukārt pašlaik 15. Saeimas vēlēšanām iesniegti 14 saraksti ar 1434 kandidātiem. Tas ir par pieciem sarakstiem un 398 kandidātiem mazāk jeb kandidātu skaita kritums par aptuveni 22%. Iepriekš uz vienu deputāta vietu pretendēja 18,3 kandidāti, tagad – 14,3.

Maksimālais kandidātu skaits, ko viena partija vai partiju apvienība var pieteikt visos piecos vēlēšanu apgabalos, šajās vēlēšanās ir 125. Maksimālo kandidātu skaitu pieteikuši septiņi politiskie spēki: Nacionālā apvienība, "Latvija pirmajā vietā", "Progresīvie", "Jaunā Vienotība", "Apvienotais saraksts", Zaļo un Zemnieku savienība, kā arī "Suverēnā vara / Apvienība Jaunlatvieši".

Savukārt pārējām partijām un to apvienībām ir īsāki saraksti. Politisko partiju apvienība "Saskaņas Centrs" pieteikusi 105 kandidātus, JKP Jaunā konservatīvā partija - 85, "Latvijas attīstībai" – 84, "Mēs mainām noteikumus" – 77, "Austošā Saule Latvijai" – 75, "Gobzema saraksts" - 73, bet "Stabilitātei!" – 60 kandidātus.

Īpaši izteikti Rīgas virzienā koncentrēti ir daži īsākie saraksti. "Stabilitātei!" Rīgā pieteikusi 38 kandidātus, bet Vidzemē – tikai četrus, Kurzemē – piecus, Zemgalē – sešus un Latgalē - septiņus. "Gobzema sarakstam" no 73 kandidātiem 35 pieteikti Rīgā, kamēr Latgalē – četri, Kurzemē – septiņi.

No visiem kandidātiem 488 jeb 34% ir sievietes, bet 946 jeb 66% – vīrieši. Salīdzinājumā ar 14. Saeimas vēlēšanām sieviešu īpatsvars kandidātu vidū ir nedaudz samazinājies – toreiz sievietes veidoja 36,3% kandidātu. Visaugstākais sieviešu īpatsvars pašlaik ir Latgalē, kur sievietes veido 39,4% kandidātu, bet zemākais – Vidzemē, kur sieviešu īpatsvars ir 31,1%. Rīgā sievietes ir 34,5% kandidātu, Kurzemē – 34,1%, bet Zemgalē – 32,9%.

Kandidātu izglītības dati rāda, ka Augstākā izglītība ir 1129 kandidātiem jeb 78,7%, vidējā izglītība – 281 kandidātam jeb 19,6%, bet pamata izglītība – 24 kandidātiem jeb 1,7%. Augstākās izglītības īpatsvars lielākais ir Latgalē, kur tā norādīta 81,7% kandidātu, un Vidzemē, kur tā norādīta 80,9% kandidātu. Zemgalē šis rādītājs ir zemākais starp apgabaliem – 75,9%, tomēr arī tur augstākā izglītība ir vairāk nekā trim ceturtdaļām kandidātu.

Pēc tautības 1066 kandidāti jeb 74,3% norādījuši, ka ir latvieši. Krievu tautību norādījuši 109 kandidāti jeb 7,6%, bet 217 kandidāti jeb 15,1% tautību nav norādījuši. Reģionāli lielākais krievu tautību norādījušo kandidātu īpatsvars ir Rīgā – 10,6%, Latgalē tas ir 8,3%, Zemgalē – 5,8%, Kurzemē – 5,2%, bet Vidzemē – 4,9%.

No visiem kandidātiem 541 jeb 37,8% dzīvesvieta norādīta Rīgā. Tālāk seko Jūrmala ar 78 kandidātiem, Jelgava ar 48, Ogres novads ar 42, Liepāja ar 39, kā arī Mārupes un Ropažu novadi, no kuriem katra kandidē pa 38 cilvēkiem. CVK dati rāda arī piecus kandidātus, kuriem nav dzīvesvietas Latvijā.

Ģimenes stāvokli nav norādījusi gandrīz ceturtā daļa kandidātu – 327 jeb 22,8%. Precējušies ir 764 kandidāti jeb 53,4%, neprecējušies – 190 jeb 13,2%, šķīrušies – 131 jeb 9,1%, bet atraitņi – 22 jeb 1,5%.

https://www.google.com/search?client=firefox-b-d&channel=entpr&q=pieteikto+kandid%C4%81tu+anal%C4%ABze

Politiķu un deputātu amata pretendentu analīze tiek veikta, izvērtējot viņu biogrāfiju, izglītību, profesionālo pieredzi, kā arī mantisko stāvokli un iespējamos interešu konfliktus. Padziļinātai pieteikto kandidātu izvēlei tiek izmantoti vairāki neatkarīgi avoti:

1. Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati. Oficiālā informācija par kandidātiem, viņu deklarācijas, sodāmības un priekšvēlēšanu programmas ir apkopotas Centrālās vēlēšanu komisijas vietnē. Analīze ietver arī pretendentu atbilstības pārbaudi, ko veic CVK sadarbībā ar PMLP un citām iestādēm LV portāla skaidrojumā.

2. Neatkarīgo analītisko centru un mediju pētījumi. Pētnieciskā analīze: Mediju un analītisko platformu digitālajā avīzē Kodols tiek veikta kandidātu datu šķērsgriezuma analīze. Tā izceļ biogrāfiskos faktus, ārzemju pilsonības, izglītības līmeņus, kā arī ar īpašumiem vai parādsaistībām saistītus "karodziņus".

Pretkorupcijas uzraudzība: Biedrība Sabiedrība par atklātību - Delna regulāri vērtē partiju sarakstus, ziedotāju caurspīdīgumu un kandidātu ētiskos riskus, sniedzot vēlētājiem objektīvu skatījumu uz politisko spēku atbildību.

3. Vērtēšanas pamatkritēriji. Veicot kandidātu analīzi, sabiedriskie eksperti ieskata pievērst uzmanību šādiem aspektiem:Pretendentu solījumu un programmas reālisms: Vai solītie mērķi atbilst konkrētā amata (piem., Saeimas deputāta) pilnvarām un valsts budžeta iespējām.Profesionālā kompetence: Iepriekšējā darba pieredze un izglītība jomās, kuras kandidāts plāno pārstāvēt (piemēram, tautsaimniecība, drošība, veselības aprūpe).Reputācija un interešu konflikti: Iespējamās saites ar uzņēmējiem un iepriekšējā darbība amatpersonas statusā.

Līdz pat 100 000 eiro: teju katrs piektais Saeimas deputāta amata kandidāts deklarējis skaidras naudas uzkrājumus

Teju katrs piektais jeb 278 no 1434 Saeimas deputāta amata kandidātiem deklarējis skaidras naudas uzkrājumus, liecina aģentūras LETA veiktā kandidātu mantiskā stāvokļa deklarāciju analīze.

Līdz pat 100 000 eiro: teju katrs piektais Saeimas...

Kandidātu deklarētās skaidrās naudas mediāna ir 5000 eiro, savukārt vidējais deklarētais skaidrās naudas apmērs sasniedz aptuveni 9450 eiro. Lielākā deklarētā skaidrās naudas summa ir 100 000 eiro.

Vislielākos skaidrās naudas uzkrājumus deklarējusi partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) kandidāte Inguna Rožkalne-Žubure - 100 000 eiro. Viņai seko šīs pašas partijas līderis Ainārs Šlesers ar 80 000 eiro, Zaļo un zemnieku savienības kandidāte Kristīne Lemberga ar 70 000 eiro, "Suverēnās varas" kandidāte Jūlija Stepaņenko ar 66 000 eiro un LPV kandidāts Dagnis Pastors ar 65 000 eiro.

Lielākā daļa skaidrās naudas uzkrājumu deklarēti eiro, tomēr kandidātu deklarācijās parādās arī citas valūtas - ASV dolāri, Šveices franki, Zviedrijas kronas, Dienvidkorejas vonas un Gruzijas lari. Atsevišķi kandidāti uzkrājumus skaidrā naudā deklarējuši vairākās valūtās vienlaikus. Piemēram, Māris Indulis Graudiņš norādījis skaidrās naudas uzkrājumus ASV dolāros, Šveices frankos un Austrālijas dolāros.

Partiju griezumā vislielākā kopējā skaidrās naudas summa deklarēta LPV kandidātiem - 755 000 eiro. Šajā partijā skaidras naudas uzkrājumus deklarējuši 55 kandidāti. Seko "Apvienotais saraksts" ar 352 000 eiro, ko deklarējuši 39 kandidāti, un Zaļo un zemnieku savienība ar 347 000 eiro, ko deklarējuši 42 kandidāti. "Suverēnās varas"/"Jaunlatviešu" kandidāti skaidrā naudā deklarējuši 253 000 eiro, turklāt to norādījuši tikai astoņi kandidāti, kas šajā politiskajā spēkā veido augstu vidējo rādītāju. "Jaunās Vienotības" kandidāti skaidrā naudā deklarējuši 179 000 eiro.

Vienlaikus kandidāti biežāk un lielākās summās deklarējuši bezskaidras naudas uzkrājumus jeb noguldījumus. Tos norādījuši 378 kandidāti. Bezskaidras naudas uzkrājumu mediāna ir aptuveni 11 600 eiro, bet vidējais apmērs - 27 200 eiro. Lielākais deklarētais noguldījums sasniedz 350 000 eiro.

Lielāko bezskaidras naudas uzkrājumu deklarējusi Solvita Gulbe - 350 000 eiro "SEB bankā". Dzintars Mozgis deklarējis 250 000 eiro "SEB bankā", Jānis Vilgerts - 250 000 eiro bankā "Citadele", Raimonds Vējonis - 242 800 eiro bankā "Citadele", bet Juris Jātnieks - 212 000 eiro "Swedbank".

Banku griezumā kandidātu deklarācijās dominē "Swedbank" un "SEB banka", kurās kopā fiksēti vairāk nekā 250 ieraksti par noguldījumiem. Tālāk seko "Citadele" un "Luminor".

Finanšu instrumentus deklarējuši 176 kandidāti, kopumā norādot 369 ierakstus. Visbiežāk kandidāti deklarējuši ieguldījumu fondus, kas minēti 156 ierakstos. Tāpat deklarācijās salīdzinoši bieži parādās kategorija "citi" finanšu instrumenti, vērtspapīri ar nostiprinātām tiesībām, obligācijas un krājobligācijas.

Starp lielākajiem finanšu instrumentu turētājiem ir Nacionālās apvienības kandidāts Mārtiņš Ilgvars Nīgals, kurš deklarējis finanšu instrumentus Zviedrijas kronās kopumā aptuveni 449 200 eiro vērtībā. No tiem aptuveni 399 500 eiro veido kategorijā "citi" norādītie finanšu instrumenti, bet vēl aptuveni 49 700 eiro - ieguldījumu fondi.

Vēl lielākus finanšu instrumentus deklarējis ZZS kandidāts Ģirts Štekerhofs, kurš norādījis 553 000 eiro vērtspapīros. Savukārt "Jaunās Vienotības" kandidāts Arvils Ašeradens divos ierakstos deklarējis finanšu instrumentus aptuveni 400 000 eiro vērtībā.

Kandidātu mantiskā stāvokļa deklarācijās uzkrājumi tiek norādīti vairākās kategorijās - atsevišķi skaidrā naudā, bezskaidrā naudā un finanšu instrumentos. Līdz ar to skaidrās naudas uzkrājumi neveido pilnu kandidātu finanšu līdzekļu ainu, bet rāda to daļu, ko kandidāti deklarējuši kā skaidrā naudā turētus līdzekļus.

https://jauns.lv/raksts/zinas/717810-lidz-pat-100-000-eiro-teju-katrs-piektais-saeimas-deputata-amata-kandidats-deklarejis-skaidras-naudas-uzkrajumus  

Plaši autoparki, dzīvokļi siltajās zemēs un zelta krājumi: ko atklāj 15. Saeimas deputātu kandidātu iesniegtie dati?

Jauns.lv / LETA 06.07.2026.

Starp 15. Saeimas vēlēšanām pieteiktajiem deputātu kandidātiem ir vairāki pretendenti, kuru Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) iesniegtās ziņas būtiski izceļas uz kopējā kandidātu fona - ar īpaši lielu transportlīdzekļu vai nekustamo īpašumu skaitu, daudziem amatiem, ievērojamām parādsaistībām, netipiskiem finanšu instrumentiem vai neparastām izglītības trajektorijām, liecina CVK datu analīze.

Plaši autoparki, dzīvokļi siltajās zemēs un zelta ...

Analīzē par izņēmumiem uzskatīti statistiski vai žurnālistiski pamanāmi ieraksti. Tas pats par sevi nenozīmē ne pārkāpumu, ne negatīvu vērtējumu par kandidātu. Dati rāda ļoti atšķirīgus kandidātu sociālos profilus - no uzņēmējiem ar transporta parkiem un īpašumu portfeļiem līdz cilvēkiem ar vairākiem sabiedriskiem amatiem, retām valūtām vai ļoti specifisku profesionālo izglītību.

Viens no redzamākajiem izņēmumiem ir transportlīdzekļu skaits. Visvairāk transportlīdzekļu deklarējis partijas "Latvija pirmajā vietā" kandidāts Imants Konutis - viņa datos ir 25 transportlīdzekļu ieraksti. Tajos ietilpst automašīnas, piekabes, autobusi, motocikli, kravas auto, motorlaiva, ekskavators, buldozers, mopēds un mikroautobuss.

Ar izteiktu motociklu koncentrāciju izceļas "Saskaņas centra" kandidāts Aleksejs Koteļeņecs, kuram deklarēts 21 transporta ieraksts, tostarp 14 motocikli un mopēds. Savukārt apvienības "Suverēnā vara/Jaunlatvieši" kandidātam Aleksandram Blūmentālam ir 20 transportlīdzekļu ieraksti, tostarp 12 automašīnas, piecas piekabes un trīs autobusi.

Daļa kandidātu datos vairāk atgādina saimniecības vai uzņēmējdarbības autoparkus, nevis vienkārši privāto transportu. ZZS kandidātam Andrejam Kindzulim deklarēti 19 transportlīdzekļi, tostarp deviņas kravas automašīnas un piecas piekabes. Savukārt LPV kandidātam Raimondam Celmiņam ir seši traktori, ekskavators un buldozers.

Izteikti īpašumu portfeļi redzami vairāku kandidātu datos. Visvairāk nekustamā īpašuma ierakstu ir "Saskaņas centra" kandidātam Sandrim Bergmanim - 27. Tie ietver zemi, dzīvokļus, būvi un citus īpašuma veidus, pārsvarā Rīgā un Ķekavas novadā. Nacionālās apvienības kandidātam Aldim Ločmelim ir 25 īpašumu ieraksti, pārsvarā zeme un citi īpašuma veidi Latgalē. Savukārt "Latvija pirmajā vietā" (LPV) kandidātam Edgaram Bārenam ir 22 īpašumu ieraksti, no tiem 17 dzīvokļi, galvenokārt Valmieras novadā....: https://jauns.lv/raksts/zinas/717459-plasi-autoparki-dzivokli-siltajas-zemes-un-zelta-krajumi-ko-atklaj-15-saeimas-deputatu-kandidatu-iesniegtie-dati