GUDRA VĒLĒTĀJA IZVĒLES PLATFORMA ( Ⅰ )
Tā ir iecere reāli palīdzēt vēlētāja izvēlē viņa paša un visas sabiedrības interesēs
Pirmā daļa: gudra vēlētāja izvēles analītiskais posms
Uz pārstāvniecību Saeimā kandidējošo partiju/apvienību programmu komplekss izvērtējums
Vērtētas tiek pašas programmas, nevis partiju/apvienību ideoloģija vai politiskā pievilcība
Ievadā sniedzam vērtējumā izmantoto svarīgāko indeksu/rādītāju formulējumus:
PĪK – Programmas īstenošanas kapacitāte, kas norāda uz konkrētās partijas/apvienības rīcībspēju īstenot dzīvē priekšvēlēšanu programmu;
SPKI – Strukturālās politiskās prasmes indekss, kas novērtē partijas/apvienības institucionālo un organizatorisko gatavību īstenot savu politisko programmu;
KUS – kandidātu profesionālās spējas vienotībā ar tā uzticības statusu;
PAS – programmas kvalitāte;
PIKI – programmas īstenošanas potenciāls;
PKI – partijas/apvienības institucionālā veiktspēja;
PK – profesionālā kapacitāte → izglītība, pieredze, kompetence, pārvaldības prasmes;
PP – politiskā pieredze → parlamentārā darbība, valdība, pašvaldības, institucionālā prakse;
RP – riska profils → populisms, nestabilitāte, polarizācija, institucionālā nenoturība.
Ⅰevaddaļa Izvērtēšanas metodika
Kritērijs | Ko vērtē | ||
Stratēģiskā skaidrība | Vai sniegts ilgtermiņa valsts attīstības redzējums | ||
Mērķu konkrētība | Vai mērķi ir izmērāmi un pārbaudāmi | ||
Rīcības mehānismi | Vai paskaidrots, kā mērķi tiks sasniegti | ||
Fiskālā pamatotība | Vai priekšlikumiem ir finansējuma loģika | ||
Juridiskā realizējamība | Vai priekšlikumi atbilst Satversmei un tiesību sistēmai | ||
Institucionālā realizējamība | Vai piedāvāto iespējams īstenot esošajā valsts pārvaldē | ||
Datu un faktu izmantojums | Vai programma balstās pierādījumos | ||
Inovativitāte | Jauni risinājumi vai iepriekšējo ideju atkārtojums | ||
Sabalansētība | Ekonomika–drošība–izglītība–veselība–vide u.c. | ||
Populisma risks | Solījumu un resursu samērāmība | ||
Valodas kvalitāte | Skaidrība, precizitāte, juridisks korektums | ||
| Iekšējā loģiskā konsekvence | Vai dažādi programmas priekšlikumi nav savstarpēji pretrunīgi | |
| Prioritāšu hierarhija | Vai programma skaidri parāda, kas ir primāri īstenojamie uzdevumi | |
| Risku izvērtējums | Vai autori apzinās iespējamos šķēršļus un riskus | |
| Rezultātu novērtējamība | Vai vēlāk būs iespējams objektīvi izvērtēt, vai programma izpildīta | |
Šo kritēriju sistēma veido Programmu analītisko izvērtēšanas standartu (PAS).
Lai šī standarta ietvaros varētu veikt vēl vispusīgāku analīzi, tiek izvērtēta arī:
1. Programmas evolūcija
kas saglabājies no iepriekšējām vēlēšanām;
kas pazudis;
kas parādījies no jauna;
vai partija/apvienība ir mainījusi ideoloģisko virzienu.
2. Solījumu pēctecība
kuri iepriekš dotie solījumi atkārtojas;
kuri izpildīti;
kuri vairs netiek pieminēti;
kuri būtiski mainīti.
3. Kandidātu profesionālā sastāva atbilstība programmastisko mērķu sasniegšanai
Piemēram:
programmā uzsvars uz digitalizāciju → cik kandidātu ir IT vai digitālās transformācijas pieredze;
programmā uzsvars uz aizsardzību → cik kandidātu nāk no NBS, Iekšlietu sistēmas vai drošības sektora;
programmā uzsvars uz veselības aprūpi → cik jomas profesionāļu ir kandidātu sarakstā;
programmā uzsvars uz izglītību → cik pedagogu un akadēmiķu kandidē.
Nosaka Programmas īstenošanas kapacitātes indeksu (PIKI)
Tas parādītu, cik lielā mērā kandidātu profesionālais sastāvs atbilst pašas partijas/apvienības deklarētajiem mērķiem.
4. Programmu savstarpējā līdzība
Tiek noteikts:
cik procentu ideju pārklājas starp partijām;
kuras programmas ir vislīdzīgākās;
kuras ir visoriģinālākās.
5. Kvantitatīvais saturs
Automātiski aprēķinot:
prioritāro tēmu biežumu;
atslēgvārdu struktūru;
uzmanības sadalījumu starp politikas jomām;
konkrētu un vispārīgu formulējumu attiecību.
Bez tam PAS standarts tiek paplašināts ar KUS metodikas pielietošanu, apvienojot visu vienā sistēmā:
Gudra vēlētāja integrētais analītiskais modelis
kurā katrai partijai/apvienībai ir noteikta:
KUS – kandidātu profesionālā kapacitāte;
PAS – programmas kvalitāte;
PIKI – programmas īstenošanas kapacitāte;
Konstatēts programmas stabilitātes indekss (salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām);
Solījumu pēctecības indekss;
Populisma riska indekss.
Šāds modelis vairs nav tikai vēlētāju informēšanas instruments, bet kļūst par politikas analīzes struktūru.
Vienota vērtēšanas skala
Katru kritēriju vērtēt 0–10 punktos.
Interpretācija:
Punkti | Vērtējums |
9–10 | izcili |
7–8 | labi |
5–6 | apmierinoši |
3–4 | vāji |
0–2 | ļoti vāji |
Kopējais PAS indekss
Piemēram:
Stratēģiskā skaidrība – 8
Mērķu konkrētība – 6
Rīcības mehānismi – 5
Fiskālā pamatotība – 3
Juridiskā realizējamība – 8
Institucionālā realizējamība – 7
Datu izmantojums – 4
Inovativitāte – 6
Sabalansētība – 8
Populisma risks – 5
Valodas kvalitāte – 9
Kopējais PAS indekss = 6,3/10 (63/100).
Analīzes standarta forma
Katrai partijai/apvienībai tiek izmantota analoģiska struktūra:
Programmas vispārīgs raksturojums.
PAS kritēriju tabula ar punktiem.
Kritēriju pamatojums.
Programmas stiprās puses.
Programmas trūkumi.
Galvenie realizācijas riski.
PAS gala indekss.
Neitrāls analītiskais secinājums.
Šāda pieeja nodrošina, ka visas partiju programmas tiek vērtētas pēc vienādiem kritērijiem, izvairoties no ideoloģiska vai politiska vērtējuma un koncentrējoties uz programmu kvalitāti, īstenojamību un argumentācijas līmeni.
PAS vērtē tikai programmas saturu, nevis partijas/apvienības iepriekšējo darbību valdībā vai opozīcijā, kā arī ne kandidātu kompetenci (to jau aptver KUS). Tas nozīmē, ka katrai programmai piešķirtais vērtējums atbilst tikai un vienīgi attiecīgās programmas saturam (tam, kas tajā ir rakstīts).
KUS (kandidātu izvērtēšanas standarts) un PAS (programmu analītiskais standarts) savstarpēji ļoti labi papildina viens otru. Kopā tie veido divas atsevišķas, bet metodoloģiski saskaņotas analīzes dimensijas: viena raksturo kandidātu profesionālo potenciālu, otra – partijas/apvienības programmas kvalitāti. Tas ļauj veikt salīdzināmu un strukturētu izvērtējumu visām partijām, saglabājot vienotus kritērijus visā analīzes procesā. Arī nodrošina, ka analīze ir vienlīdz piemērojama gan parlamentā jau pārstāvētām, gan jaunajām partijām.
Partijas programmas izvērtējuma struktūra
1. Programmas vispārīgs raksturojums
Īss kopsavilkums (aptuveni 50 vārdi), raksturojot:
galvenās prioritātes;
idejisko orientāciju;
programmas uzbūvi;
dominējošās politikas jomas.
2. PAS kritēriju tabula
Kritērijs | Punkti (0–10) | Pamatojums |
Stratēģiskā skaidrība | ||
Mērķu konkrētība | ||
Rīcības mehānismi | ||
Fiskālā pamatotība | ||
Juridiskā realizējamība | ||
Institucionālā realizējamība | ||
Datu un faktu izmantojums | ||
Inovativitāte | ||
Sabalansētība | ||
Populisma risks | ||
Valodas kvalitāte | ||
Iekšējā loģiskā konsekvence | ||
Prioritāšu hierarhija | ||
Risku izvērtējums | ||
Rezultātu novērtējamība |
3. Stiprās puses
Norāda 5–10 nozīmīgākās programmas priekšrocības.
4. Galvenie trūkumi
Analītiski norāda būtiskākos trūkumus.
5. Realizācijas riski
Izvērtē iespējamos šķēršļus:
fiskālos;
juridiskos;
administratīvos;
politiskos.
6. PAS indekss
Aprēķina:
kopējo punktu skaitu;
vidējo vērtējumu;
procentuālo rezultātu.
Piemēram:
PAS indekss: 7,6/10 (76 %)
7. Neitrāls analītiskais secinājums
Noslēgumā sniegts īss, argumentēts izvērtējums par programmas kvalitāti, nepaužot atbalstu vai noraidījumu jebkurai partijai/apvienībai.
Darba organizācija
Šāda pieeja nodrošina, ka visas turpmāk analizētās partiju/apvienību programmas tiek vērtētas pēc vienāda, caurskatāma un reproducējama standarta.
Jaunā VIENOTĪBA programmas izvērtējums
1. Programmas vispārīgs raksturojums
Programma veidota ap desmit galvenajām politikas jomām: drošību, ārpolitiku, finansēm, ekonomiku, veselību un labklājību, valsts pārvaldi, zinātni un inovācijām, izglītību un kultūru, vidi un infrastruktūru, kā arī tiesiskumu. Tās centrālais vēstījums ir "Stipra Latvija drošā Eiropā", īpašu uzsvaru liekot uz valsts drošību, eiroatlantisko integrāciju, ekonomisko konkurētspēju un publiskās pārvaldes efektivitāti. Programma ietver virkni konkrētu apņemšanos, piemēram, aizsardzības finansējuma palielināšanu līdz 5 % no IKP un vietējās aizsardzības industrijas attīstību.
2. PAS kritēriju izvērtējums
Kritērijs | Punkti | Pamatojums |
Stratēģiskā skaidrība | 9 | Skaidrs ilgtermiņa redzējums par Latvijas drošību, ekonomiku un vietu Eiropā. |
Mērķu konkrētība | 8 | Daļa mērķu ir konkrēti (piem., aizsardzības finansējums 5 % no IKP), bet daļa formulēta vispārīgi. |
Rīcības mehānismi | 7 | Norādīti galvenie virzieni, taču daudzviet trūkst detalizēta īstenošanas apraksta. |
Fiskālā pamatotība | 6 | Programma paredz finansiāli ietilpīgus pasākumus, taču finansējuma avoti un prioritizācija skaidroti nepietiekami/ierobežoti. |
Juridiskā realizējamība | 9 | Priekšlikumi kopumā atbilst Satversmei un esošajai tiesību sistēmai. |
Institucionālā realizējamība | 9 | Priekšlikumus pārsvarā iespējams īstenot esošās valsts institucionālās sistēmas ietvaros. |
Datu un faktu izmantojums | 5 | Programma vairāk balstās politiskajos mērķos, nekā oficiālajā statistikā vai pētījumos. |
Inovativitāte | 7 | Piedāvāti vairāki, uz nākotni orientēti risinājumi inovāciju un aizsardzības jomā, tomēr daļa ideju turpina iepriekšējo politikas kursu. |
Sabalansētība | 9 | Aptvertas gandrīz visas būtiskās valsts politikas jomas. |
Populisma risks | 8 | Solījumi pārsvarā ir piesaistīti valsts kompetencei un institucionālajām iespējām, lai gan atsevišķu pasākumu fiskālais pamatojums nav pārliecinoši izklāstīts. |
Valodas kvalitāte | 9 | Strukturēta, skaidra un juridiski korekta valoda. |
Iekšējā loģiskā konsekvence | 9 | Programmas sadaļas savstarpēji papildina cita citu un neveido pretrunas. |
Prioritāšu hierarhija | 8 | Drošība un ekonomiskā attīstība izvirzītas kā galvenās prioritātes. |
Risku izvērtējums | 4 | Programma faktiski neanalizē iespējamos īstenošanas riskus vai alternatīvus scenārijus. |
Rezultātu novērtējamība | 6 | Daļai mērķu iespējams sekot līdzi, taču daudzi formulēti bez konkrētiem izpildes rādītājiem. |
3. Programmas stiprās puses
Skaidri definēts valsts attīstības stratēģiskais virziens.
Plašs politikas jomu pārklājums.
Konsekventa drošības un ārpolitikas sadaļa.
Laba institucionālā un juridiskā realizējamība.
Pārskatāma un loģiska programmas struktūra.
Līdzsvarota pieeja ekonomikai, inovācijām un valsts pārvaldei.
4. Galvenie trūkumi
Nepietiekami detalizēts fiskālais pamatojums vairākiem priekšlikumiem.
Salīdzinoši maz izmantoti oficiālās statistikas dati vai atsauces uz pētījumiem.
Daudzviet trūkst skaidri definētu rezultatīvo rādītāju.
Ierobežota iespējamo risku un izaicinājumu analīze.
5. Realizācijas riski
Fiskālie riski: augstāki aizsardzības un publisko investīciju izdevumi prasa papildu ieņēmumus vai arī izdevumu pārdali.
Institucionālie riski: vairāku reformu īstenošana būs atkarīga no starpnozaru koordinācijas.
Ārējie riski: drošības un ekonomikas mērķus ietekmēs ģeopolitiskā situācija un starptautiskā ekonomiskā vide.
Politiskie riski: daļai priekšlikumu nepieciešams plašs parlamentārais atbalsts.
6. PAS indekss
Kopējais punktu skaits: 119 no 150
PAS indekss: 7,9/10 (79 %)
7. Neitrāls analītiskais secinājums
No PAS metodoloģijas skatpunkta Jaunās VIENOTĪBAS programma vērtējama kā kvalitatīvi izstrādāta un stratēģiski konsekventa. Tās lielākās priekšrocības ir skaidrs ilgtermiņa redzējums, plašs politikas jomu aptvērums un laba atbilstība esošajai valsts institucionālajai un tiesiskajai sistēmai. Vienlaikus analīze rāda, ka programma varētu būt spēcīgāka, ja tajā pārliecinošāk tiktu pamatoti finansējuma avoti, izmantoti empīriski dati un noteikti konkrētāki rezultatīvie rādītāji.
"APVIENOTAIS SARAKSTS - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija" programmas izvērtējums
1. Programmas vispārīgs raksturojums
Programma uzsver trīs galvenās prioritātes – drošību, efektīvu valsts pārvaldi un augošu, zaļu ekonomiku, kā arī akcentē vērtību sistēmu "cilvēks–ģimene–kopiena–novads–valsts".
Programma ir veidota kā vērtībās balstīts stratēģisks dokuments, kurā galvenā uzmanība pievērsta valsts drošībai, ekonomikas konkurētspējai, reģionu attīstībai un valsts pārvaldes efektivitātei. Tajā uzsvērta nepieciešamība pieņemt atbildīgus un ilgtermiņā orientētus lēmumus, izvairoties no populisma. Liela nozīme piešķirta decentralizācijai, uzņēmējdarbības attīstībai un demogrāfijas jautājumiem. Vienlaikus programma vairāk koncentrējas uz attīstības virzieniem, nekā uz detalizēti aprakstītiem īstenošanas instrumentiem.
2. PAS kritēriju izvērtējums
Kritērijs | Punkti | Pamatojums |
Stratēģiskā skaidrība | 9 | Skaidri definēta valsts attīstības vīzija ar uzsvaru uz drošību, reģioniem un ekonomiku. |
Mērķu konkrētība | 7 | Prioritātes ir skaidras, taču daudzi mērķi formulēti vispārīgā līmenī. |
Rīcības mehānismi | 6 | Piedāvāti politikas virzieni, bet īstenošanas mehānismi bieži nav detalizēti izklāstīti. |
Fiskālā pamatotība | 5 | Finansējuma avoti un fiskālās ietekmes izvērtējums lielākoties nav izklāstīts. |
Juridiskā realizējamība | 9 | Priekšlikumi kopumā atbilst Latvijas konstitucionālajai un tiesiskajai sistēmai. |
Institucionālā realizējamība | 8 | Lielāko daļu ieceru iespējams īstenot ar esošo institucionālo sistēmu, lai gan dažām reformām būtu nepieciešamas būtiskas pārvaldības izmaiņas. |
Datu un faktu izmantojums | 4 | Programmā dominē politiski formulējumi; oficiālās statistikas dati un empīriskie pamatojumi izmantoti minimāli. |
Inovativitāte | 7 | Piedāvā vairākus risinājumus pārvaldības un reģionālās attīstības jomā, taču kopumā balstās uz tradicionāliem politikas virzieniem. |
Sabalansētība | 8 | Aptvertas galvenās valsts politikas jomas, lai gan atsevišķās - detalizācijas līmenis atšķiras. |
Populisma risks | 8 | Programma uzsver atbildīgu politiku un izvairās no plašiem, nepamatotiem solījumiem, tomēr atsevišķiem priekšlikumiem pietrūkst resursu pamatojuma. |
Valodas kvalitāte | 9 | Teksts ir skaidrs, strukturēts un viegli uztverams. |
Iekšējā loģiskā konsekvence | 9 | Programmas sadaļas ir savstarpēji saskaņotas un balstās vienotā vērtību sistēmā. |
Prioritāšu hierarhija | 9 | Skaidri izceltas galvenās prioritātes un to savstarpējā secība. |
Risku izvērtējums | 4 | Iespējamie ieviešanas riski tikpat kā nav analizēti. |
Rezultātu novērtējamība | 5 | Tikai daļai ieceru iespējams noteikt konkrētus izpildes kritērijus. |
3. Programmas stiprās puses
Skaidri formulēta ilgtermiņa valsts attīstības vīzija.
Konsekventa vērtību sistēma, kas caurvij visu programmu.
Izteikta uzmanība drošībai, valsts pārvaldes efektivitātei un reģionu attīstībai.
Loģiska un labi strukturēta programmas uzbūve.
Samērā zems populisma līmenis salīdzinājumā ar programmām, kurās dominē plaši, nepamatoti solījumi.
4. Galvenie trūkumi
Nepārliecinoši izstrādāti rīcības mehānismi.
Fiskālā ietekme un finansējuma avoti aprakstīti nepietiekami.
Maz izmantoti oficiālās statistikas dati un pētījumi.
Trūkst izmērāmu rezultātu indikatoru.
Ierobežota/nepietiekama iespējamo risku analīze.
5. Realizācijas riski
Fiskālie riski: vairāku iniciatīvu īstenošanai nepieciešams detalizēts finansējuma modelis.
Institucionālie riski: pārvaldības reformas prasa ilgstošu starpinstitucionālu koordināciju.
Politiskie riski: daļai reformu nepieciešams plašs parlamentārais atbalsts.
Administratīvie riski: reģionālās politikas īstenošana būs atkarīga no pašvaldību kapacitātes.
6. PAS indekss
Kopējais punktu skaits: 117 no 150
PAS indekss: 7,8/10 (78 %)
7. Neitrāls analītiskais secinājums
Saskaņā ar PAS metodoloģiju Apvienotā saraksta programma vērtējama kā kvalitatīva un stratēģiski konsekventa, īpaši izceļoties ar skaidru attīstības redzējumu un prioritāšu formulējumu. Programmas galvenās priekšrocības ir tās loģiskā struktūra, vērtību konsekvence un koncentrēšanās uz valsts drošību, pārvaldības efektivitāti un reģionālo attīstību. Savukārt būtiskākie pilnveidojamie aspekti ir detalizētāku īstenošanas mehānismu, fiskālā pamatojuma, empīrisku datu un izmērāmu rezultatīvo rādītāju iekļaušana.
Salīdzinot ar iepriekš analizēto Jaunās VIENOTĪBAS programmu, Apvienotā saraksta programma iegūst ļoti līdzīgu PAS novērtējumu (7,8 pret 7,9), taču ar atšķirīgu stipro pušu profilu: Jaunā VIENOTĪBA izceļas ar plašāku institucionālo detalizāciju, savukārt Apvienotais saraksts – ar skaidrāk formulētu vērtību ietvaru un prioritāšu hierarhiju.
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) programmas izvērtējums
1. Programmas vispārīgs raksturojums
ZZS programmas centrālais moto ir "Tradicionālas vērtības un moderni risinājumi". Programma apvieno ilgtermiņa attīstības mērķus līdz 2030. gadam ar detalizētāk izstrādātiem priekšlikumiem tādās jomās kā izglītība, veselības aprūpe, tautsaimniecība, demogrāfija, lauksaimniecība, drošība un valsts pārvalde. Atšķirībā no vairākām citām programmām tajā jau ievadā ir definēti konkrēti makroekonomiskie un sociālie mērķrādītāji, piemēram, IKP izaugsme, aizsardzības, veselības un izglītības finansējuma īpatsvars, kā arī minimālās algas un pensiju mērķi līdz 2030. gadam.
2. PAS kritēriju izvērtējums
Kritērijs | Punkti | Pamatojums |
Stratēģiskā skaidrība | 9 | Programmai ir skaidrs ilgtermiņa attīstības redzējums līdz 2030. gadam ar definētiem ekonomiskajiem un sociālajiem mērķiem. |
Mērķu konkrētība | 9 | Daudzi mērķi ir izmērāmi (IKP pieaugums, algu un pensiju līmenis, finansējums no IKP, PVN likmes u.c.). |
Rīcības mehānismi | 8 | Lielākajai daļai prioritāšu norādīti īstenošanas virzieni, tomēr ne vienmēr detalizēti aprakstīti ieviešanas instrumenti. |
Fiskālā pamatotība | 6 | Programma ietver vairākus fiskāli nozīmīgus solījumus, taču nepiedāvā pilnīgu finansējuma avotu un budžeta ietekmes analīzi. |
Juridiskā realizējamība | 9 | Priekšlikumi kopumā atbilst Latvijas konstitucionālajai un tiesiskajai sistēmai. |
Institucionālā realizējamība | 8 | Lielāko daļu ieceru iespējams īstenot ar esošo valsts pārvaldes modeli, lai gan daļa prasītu būtisku starpinstitucionālu koordināciju. |
Datu un faktu izmantojums | 7 | Programma izmanto vairāk kvantitatīvu mērķrādītāju nekā vidēji, tomēr nav atsauces uz pētījumiem vai analītiskiem pamatojumiem. |
Inovativitāte | 7 | Piedāvāti vairāki mūsdienīgi risinājumi, tomēr kopumā dominē konservatīvas evolūcijas, nevis radikālu reformu pieeja. |
Sabalansētība | 9 | Aptvertas praktiski visas būtiskās valsts politikas jomas – drošība, ekonomika, veselība, izglītība, vide, reģioni un sociālā politika. |
Populisma risks | 7 | Programma satur daudz konkrētu un izmērāmu solījumu, taču daļai no tiem fiskālais pamatojums nav pietiekami izstrādāts. |
Valodas kvalitāte | 9 | Teksts ir strukturēts, skaidrs un viegli uztverams. |
Iekšējā loģiskā konsekvence | 9 | Programmas sadaļas savstarpēji papildina cita citu un balstās vienotā attīstības koncepcijā. |
Prioritāšu hierarhija | 9 | Skaidri noteiktas prioritātes un ilgtermiņa mērķi līdz 2030. gadam. |
Risku izvērtējums | 4 | Programma praktiski neanalizē iespējamos fiskālos, ekonomiskos vai institucionālos riskus. |
Rezultātu novērtējamība | 9 | Liels skaits konkrētu skaitlisku mērķu ļauj vēlāk objektīvi vērtēt programmas izpildi. |
3. Programmas stiprās puses
Skaidri formulēti ilgtermiņa mērķi līdz 2030. gadam.
Liels skaits izmērāmu rezultatīvo rādītāju.
Plašs politikas jomu aptvērums.
Laba iekšējā loģiskā struktūra.
Spēcīgs uzsvars uz reģionālo attīstību, demogrāfiju un tautsaimniecību.
Viena no konkrētākajām programmām kvantitatīvo mērķu ziņā.
4. Galvenie trūkumi
Nepietiekami izstrādāts fiskālais pamatojums.
Nepietiekama/ierobežota atsauce uz empīriskiem datiem un pētījumiem.
Daļai priekšlikumu trūkst detalizētu ieviešanas mehānismu.
Nav sistemātiskas risku analīzes.
Maz uzmanības pievērsts iespējamiem alternatīvajiem politikas scenārijiem.
5. Realizācijas riski
Fiskālie riski: vairāku sociālo un nodokļu priekšlikumu īstenošana prasītu ievērojamus budžeta resursus.
Ekonomiskie riski: daļa makroekonomisko mērķu ir atkarīgi no ārējās ekonomiskās situācijas.
Institucionālie riski: nepieciešama koordinēta vairāku ministriju sadarbība.
Politiskie riski: vairāku reformu īstenošanai būs nepieciešams plašs parlamentārais atbalsts.
6. PAS indekss
Kopējais punktu skaits: 125 no 150
PAS indekss: 8,3/10 (83 %)
7. Neitrāls analītiskais secinājums
Saskaņā ar PAS metodoloģiju, Zaļo un Zemnieku savienības programma vērtējama kā kvalitatīva, labi strukturēta un izteikti uz rezultātiem orientēta. Tās galvenā priekšrocība ir konkrētu, izmērāmu mērķu noteikšana, kas būtiski uzlabo programmas novērtējamību salīdzinājumā ar vairākām citām programmām. Vienlaikus analīze rāda, ka programmā būtu vēlams plašāk pamatot finansējuma avotus, izmantot pierādījumos balstītu argumentāciju un detalizētāk izvērtēt iespējamos īstenošanas riskus.
“PROGRESĪVIE” programmas izvērtējums
1. Programmas vispārīgs raksturojums
“PROGRESĪVIE” programma veidota kā sociāli demokrātiskas un ilgtspējīgas attīstības politikas piedāvājums, kurā galvenais uzsvars likts uz sociālās nevienlīdzības mazināšanu, cilvēkkapitāla attīstību un zaļās ekonomikas transformāciju.
Galvenie virzieni:
sociālās nevienlīdzības mazināšana;
veselības aprūpes un izglītības sistēmas stiprināšana;
zaļā ekonomika un klimata politika;
mājokļu pieejamības uzlabošana;
darba tirgus modernizācija un darba ņēmēju aizsardzība;
demokrātiskas pārvaldības un sabiedrības līdzdalības paplašināšana.
Programma kopumā ir sociāli orientēta, uz ilgtspējīgu attīstību vērsta un balstīta Eiropas sociāldemokrātiskās politikas tradīcijās.
2. PAS kritēriju izvērtējums
Kritērijs | Punkti | Pamatojums |
Stratēģiskā skaidrība | 8 | Skaidri definēta sociālās solidaritātes un ilgtspējīgas attīstības prioritāte. |
Mērķu konkrētība | 7 | Daudzi mērķi formulēti pietiekami konkrēti, tomēr ne vienmēr ietverti kvantitatīvi rādītāji. |
Rīcības mehānismi | 8 | Piedāvāti konkrēti instrumenti veselības, izglītības un mājokļu politikā. |
Fiskālā pamatotība | 5 | Ambiciozajiem sociālajiem pasākumiem nav sniegta detalizēta finansēšanas shēma. |
Juridiskā realizējamība | 8 | Lielākā daļa priekšlikumu atbilst esošajam tiesiskajam ietvaram. |
Institucionālā realizējamība | 7 | Nepieciešama plaša starpinstitucionāla koordinācija un administratīvā kapacitāte. |
Datu un faktu izmantojums | 8 | Salīdzinoši plaši izmantoti sociālie un ekonomiskie indikatori un Eiropas prakse. |
Inovativitāte | 8 | Vairāki risinājumi atbilst modernām Eiropas sociālpolitikas tendencēm. |
Sabalansētība | 8 | Programma aptver gan sociālos, gan ekonomiskos, gan vides aspektus. |
Populisma risks | 5 | Atsevišķi sociālie solījumi var radīt pārmērīgu fiskālo risku. |
Valodas kvalitāte | 8 | Valoda strukturēta, saprotama. |
Iekšējā loģiskā konsekvence | 8 | Saglabāta konsekventa sociāldemokrātiskā pieeja visās jomās. |
Prioritāšu hierarhija | 8 | Skaidri dominē sociālā drošība, cilvēkkapitāls un ilgtspēja. |
Risku izvērtējums | 5 | Nepietiekami analizēti fiskālie un ekonomiskie riski. |
Rezultātu novērtējamība | 7 | Daļa rezultātu ir izmērāmi, tomēr daudziem nav noteikti precīzi indikatori. |
3. Programmas stiprās puses
Spēcīgs sociālās nevienlīdzības mazināšanas fokuss.
Laba integrācija starp sociālo politiku un ekonomikas modernizāciju.
Salīdzinoši attīstīta klimata un ilgtspējīgas attīstības dimensija.
Plaša cilvēkkapitāla attīstības pieeja.
Konsekventa un ideoloģiski vienota programmas struktūra.
4. Galvenie trūkumi
Nepārliecinoši veikta fiskālā pamatotība.
Neskaidra prioritāšu secības definēšana ierobežotu resursu apstākļos.
Daļa sociālo mērķu nav kvantitatīvi izmērāmi.
Vāja ekonomisko risku modelēšana.
Trūcīgi analizēta uzņēmējdarbības konkurētspējas ietekme.
5. Realizācijas riski
Fiskālie riski: būtiska papildu budžeta slodze sociālajām programmām.
Ekonomiskie riski: ticami prognozējama uzņēmējdarbības izmaksu pieauguma ietekme uz konkurētspēju.
Institucionālie riski: nepieciešama ievērojama valsts pārvaldes koordinācijas kapacitāte.
Politiskie riski: iespējamas domstarpības par prioritāšu finansēšanu un ieviešanas secību.
6. PAS indekss
Kopējais punktu skaits: 108 no 150
PAS indekss: 7,2/10 (72%)
7. Neitrāls analītiskais secinājums
Saskaņā ar PAS metodoloģiju “PROGRESĪVO” programma vērtējama kā sociāli orientēta un ilgtspējīgas attīstības principos balstīta programma ar labi attīstītu cilvēkkapitāla un sociālās aizsardzības dimensiju. Tās galvenā stiprā puse ir sistēmiska pieeja sociālās nevienlīdzības mazināšanai un ilgtermiņa attīstības jautājumiem. Tomēr būtiskākie trūkumi saistīti ar nepietiekami detalizētu fiskālo modeli un ierobežotu ekonomisko risku izvērtējumu.
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" programmas izvērtējums
1. Programmas vispārīgs raksturojums
Nacionālās apvienības programma veidota kā nacionāli konservatīvs politikas piedāvājums ar izteiktu uzsvaru uz Latvijas valsts drošību, nacionālo identitāti, demogrāfisko attīstību un ekonomisko pašpietiekamību.
Galvenie virzieni:
valsts drošības un aizsardzības stiprināšana;
latviešu valodas un kultūras aizsardzība;
demogrāfijas politika un ģimeņu atbalsts;
ekonomiskās neatkarības un uzņēmējdarbības attīstība;
reģionālās attīstības veicināšana;
enerģētiskās drošības stiprināšana.
Programma kopumā ir nacionāli konservatīva, uz drošības nosargāšanu orientēta un balstīta valsts ilgtermiņa noturības pieejā.
2. PAS kritēriju izvērtējums
Kritērijs | Punkti | Pamatojums |
Stratēģiskā skaidrība | 9 | Skaidri definētas prioritātes drošības, demogrāfijas un identitātes jautājumos. |
Mērķu konkrētība | 8 | Vairums mērķu formulēti pietiekami konkrēti un saprotami. |
Rīcības mehānismi | 7 | Piedāvāti vairāki praktiski risinājumi, tomēr pietrūkst konsekvences to detalizācijā. |
Fiskālā pamatotība | 6 | Finansēšanas mehānismi vairākās jomās aprakstīti ļoti vispārīgi. |
Juridiskā realizējamība | 8 | Lielākā daļa priekšlikumu atbilst Latvijas tiesiskajam ietvaram. |
Institucionālā realizējamība | 8 | Priekšlikumi lielākoties īstenojami esošo institūciju ietvaros. |
Datu un faktu izmantojums | 6 | Atsevišķās jomās izmantoti oficiālās statistikas dati, tomēr empīriskā bāze nav pietiekama. |
Inovativitāte | 6 | Dominē tradicionāli konservatīvi politikas instrumenti. |
Sabalansētība | 7 | Programma salīdzinoši labi aptver dažādas politikas jomas, tomēr izceļas drošības un identitātes jautājumi. |
Populisma risks | 6 | Daļa formulējumu balstās pārlieku vienkāršotos politisko problēmu risinājumos. |
Valodas kvalitāte | 8 | Strukturēta un skaidra politiskā valoda. |
Iekšējā loģiskā konsekvence | 9 | Saglabāta konsekventa nacionāli konservatīva pieeja. |
Prioritāšu hierarhija | 9 | Skaidri dominē drošība, demogrāfija un nacionālā identitāte. |
Risku izvērtējums | 5 | Vāji analizēti ekonomiskie un starptautiskie riski. |
Rezultātu novērtējamība | 7 | Daļa mērķu ir izmērāmi, tomēr ne visur noteikti konkrēti rādītāji. |
3. Programmas stiprās puses
Skaidri definētas valsts drošības prioritātes.
Konsekventa nacionālās identitātes un demogrāfijas politika.
Laba iekšējā loģiskā struktūra.
Salīdzinoši augsta institucionālā realizējamība.
Izteikta ilgtermiņa valsts noturības perspektīva.
4. Galvenie trūkumi
Nepārliecinoša fiskālā argumentācija.
Ierobežota empīrisko datu izmantošana.
Salīdzinoši nemanāma inovāciju komponente ekonomikas politikā.
Daļa mērķu nav kvantitatīvi izmērāmi.
Nepietiekami attīstīta risku analīze.
5. Realizācijas riski
Fiskālie riski: drošības un demogrāfijas politikas pasākumi prasa būtiskus papildu resursus.
Politiskie riski: iespējamas ideoloģiskas domstarpības par prioritātēm un īstenošanas instrumentiem.
Institucionālie riski: nepieciešama ilgstoša, stresietilpīga koordinācija starp dažādām valsts institūcijām.
Starptautiskie riski: atsevišķi politikas virzieni prasa sarežģītu saskaņošanu ar Eiropas Savienības regulējumu.
6. PAS indekss
Kopējais punktu skaits: 109 no 150
PAS indekss: 7,3/10 (73%)
7. Neitrāls analītiskais secinājums
Saskaņā ar PAS metodoloģiju Nacionālās apvienības programma vērtējama kā nacionāli konservatīva, drošības un valsts noturības jautājumos orientēta programma ar augstu iekšējo loģisko konsekvenci un skaidri definētām prioritātēm. Tās galvenā stiprā puse ir drošības, demogrāfijas un nacionālās identitātes politikas integrācija vienotā stratēģiskā ietvarā. Tomēr būtiskākie trūkumi saistīti ar nepietiekami detalizētu fiskālo pamatojumu, nepietiekamu datu izmantošanu un nepilnīgi izstrādātu risku analīzi.
LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ programmas izvērtējums
1. Programmas vispārīgs raksturojums
Programmai raksturīga izteikti nacionāli konservatīva un uz drošību centrēta pieeja, ar spēcīgu uzsvaru uz iekšējo kārtību, migrācijas kontroli un valsts suverenitāti.
Programma ir strukturēta ap ideju par valsts suverenitātes stiprināšanu, stingru migrācijas politiku, iekšējo drošību un nacionālās identitātes aizsardzību. Ekonomikas sadaļā uzsvērta nodokļu sloga mazināšana, valsts izdevumu optimizācija un atbalsts vietējiem uzņēmējiem. Sociālajā politikā dominē ģimenes atbalsts un tradicionālo vērtību nostiprināšana.
Programma kopumā ir ideoloģiski koncentrēta un salīdzinoši deklaratīva, ar mazu tehnisko detalizāciju attiecībā uz politiku ieviešanas mehānismiem un fiskālo ietekmi. Liela daļa priekšlikumu ir formulēti kā principiāli virzieni, nevis detalizēti politikas instrumenti.
2. PAS kritēriju izvērtējums
Kritērijs | Punkti | Pamatojums |
Stratēģiskā skaidrība | 8 | Skaidrs ideoloģiskais virziens (drošība, suverenitāte, migrācijas ierobežošana), bet maz izstrādāts ilgtermiņa attīstības modelis. |
Mērķu konkrētība | 6 | Liela daļa mērķu formulēta vispārīgi, bez izmērāmiem indikatoriem. |
Rīcības mehānismi | 5 | Trūkst detalizētu ieviešanas instrumentu un politikas soļu. |
Fiskālā pamatotība | 4 | Ierobežots vai vispārīgs finansējuma avotu skaidrojums. |
Juridiskā realizējamība | 6 | Daļa priekšlikumu potenciāli prasa interpretāciju ES tiesību un starptautisko saistību kontekstā. |
Institucionālā realizējamība | 7 | Daudzus priekšlikumus iespējams īstenot ar esošajām institūcijām, taču nepieciešama politiskā un administratīvā kapacitāte. |
Datu un faktu izmantojums | 3 | Programma reāli nebalstās oficiālās statistikas datos vai empīriskos pētījumos. |
Inovativitāte | 5 | Dominē tradicionāli politikas risinājumi, nav jaunu instrumentu vai sistēmisku inovāciju. |
Sabalansētība | 6 | Spēcīgs uzsvars uz drošību un identitāti, bet mazāka uzmanība veselībai, izglītībai un klimatpolitikai. |
Populisma risks | 5 | Daļa solījumu ir politiski pievilcīgi, bet nepietiekami pamatoti ar resursiem vai ieviešanas loģiku. |
Valodas kvalitāte | 8 | Teksts saprotams un tiešs, taču vairāk deklaratīvs, nekā analītisks. |
Iekšējā loģiskā konsekvence | 8 | Programmas struktūra kopumā saskaņota un ideoloģiski vienota. |
Prioritāšu hierarhija | 8 | Skaidri dominē drošība un nacionālā politika kā centrālās prioritātes. |
Risku izvērtējums | 3 | Praktiski nav sistemātiska risku analīze vai alternatīvu scenāriju izvērtējums. |
Rezultātu novērtējamība | 4 | Lielākā daļa mērķu nav izmērāmi vai nav definēti ar indikatoriem. |
3. Programmas stiprās puses
Skaidra un konsekventa ideoloģiskā struktūra.
Spēcīgs fokuss uz valsts drošību un iekšējo kārtību.
Vienkārša un saprotama programmas valoda.
Skaidri definētas politiskās prioritātes.
Konsekventa nostāja migrācijas un nacionālās identitātes jautājumos.
4. Galvenie trūkumi
Neskaidrs fiskālais un ekonomiskais pamatojums.
Nepietiekams datu un pētījumu izmantojums.
Trūkst izmērāmu rezultātu indikatoru.
Vāji attīstīti rīcības mehānismi.
Nepārliecinoša risku analīze un alternatīvu scenāriju izvērtējums.
5. Realizācijas riski
Fiskālie riski: nodokļu samazinājuma un izdevumu pārstrukturēšanas ietekme uz budžetu nav detalizēti analizēta.
Juridiskie riski: atsevišķi priekšlikumi prasa saskaņošanu ar ES tiesībām.
Institucionālie riski: nepieciešama spēcīga administratīvā kapacitāte drošības un migrācijas politikas īstenošanai.
Starptautiskie riski: potenciāla spriedze ar ES politikas ietvariem noteiktās jomās.
6. PAS indekss
Kopējais punktu skaits: 93 no 150
PAS indekss: 6,2/10 (62%)
7. Neitrāls analītiskais secinājums
Saskaņā ar PAS metodoloģiju “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ” programma vērtējama kā ideoloģiski skaidra, bet strukturāli un tehniski maz detalizēta. Tās stiprākā puse ir konsekventa nacionālās drošības un identitātes politika, kas veido vienotu programmas asi. Vienlaikus būtiskākie trūkumi ir neskaidra fiskālā un ekonomiskā argumentācija, zems datu izmantojuma līmenis un nepietiekami attīstīti ieviešanas mehānismi.
“Latvijas attīstībai” programmas izvērtējums
1. Programmas vispārīgs raksturojums
Programmai raksturīga liberāli reformistiska un tehnokrātiski orientēta pieeja, ar uzsvaru uz ekonomisko izaugsmi un valsts pārvaldes modernizāciju.
Programma fokusējas uz Latvijas ekonomikas straujāku izaugsmi, investīciju piesaisti un valsts konkurētspējas palielināšanu Eiropas Savienībā. Tās centrā ir ideja par Latviju kā augstas pievienotās vērtības ekonomiku, kas balstās uz inovācijām, digitalizāciju un izglītības kvalitāti.
Īpaša uzmanība pievērsta:
uzņēmējdarbības vides uzlabošanai,
birokrātijas mazināšanai,
izglītības sistēmas reformai,
publiskās pārvaldes efektivitātei,
tiesiskuma un investoru uzticības stiprināšanai.
Programma ir salīdzinoši tehnokrātiska, ar uzsvaru uz strukturālām reformām, taču daudzviet trūkst detalizētu fiskālo un ieviešanas mehānismu aprakstu.
2. PAS kritēriju izvērtējums
Kritērijs | Punkti | Pamatojums |
Stratēģiskā skaidrība | 9 | Skaidrs ekonomiskās transformācijas un modernizācijas virziens. |
Mērķu konkrētība | 7 | Daļa mērķu definēti vispārīgi, bet ir arī konkrēti reformu virzieni (digitalizācija, izglītība, investīcijas). |
Rīcības mehānismi | 7 | Piedāvāti reformu virzieni, bet nepietiekami detalizēti īstenošanas soļi. |
Fiskālā pamatotība | 6 | Reformas kļūs fiskāli pamatotas, ja tiks sniegts detalizēts budžeta ietekmes izvērtējums. |
Juridiskā realizējamība | 9 | Priekšlikumi kopumā atbilst Latvijas un ES tiesiskajam regulējumam. |
Institucionālā realizējamība | 8 | Lielākā daļa reformu īstenojamas esošās valsts pārvaldes ietvarā, bet uzlabotas koordinācijas apstākļos. |
Datu un faktu izmantojums | 6 | Daļēji izmantoti ekonomiskie argumenti, bet trūkst pietiekama empīriskā pamatojuma. |
Inovativitāte | 9 | Spēcīgs uzsvars uz digitalizāciju, inovācijām un modernu ekonomikas modeli. |
Sabalansētība | 8 | Labi pārstāvētas ekonomikas, izglītības un pārvaldes jomas, bet maz sociālās politikas akcentu. |
Populisma risks | 7 | Salīdzinoši zems populisma līmenis, tomēr daļa ekonomisko mērķu ir pārlieku optimistiski. |
Valodas kvalitāte | 9 | Precīza, tehnokrātiska un strukturēta valoda. |
Iekšējā loģiskā konsekvence | 9 | Programma ir konsekventa un labi strukturēta ap reformu loģiku. |
Prioritāšu hierarhija | 8 | Skaidri izcelta ekonomiskā transformācija kā centrālā ass. |
Risku izvērtējums | 4 | Nepārliecinoša risku analīze, īpaši attiecībā uz reformu ieviešanu. |
Rezultātu novērtējamība | 6 | Daļa mērķu ir izmērāmi, bet trūkst vienotas KPI sistēmas. |
3. Programmas stiprās puses
Spēcīgs ekonomiskās modernizācijas un inovāciju fokuss.
Skaidrs reformu un attīstības virziens.
Augsts inovativitātes līmenis salīdzinājumā ar citām programmām.
Laba saskaņotība ar ES ekonomikas politikas tendencēm.
Tehnokrātiski strukturēta pieeja valsts attīstībai.
Konsekventa valsts konkurētspējas palielināšanas loģika.
4. Galvenie trūkumi
Neskaidrs fiskālais pamatojums.
Nepietiekama risku analīze.
Daļa mērķu nav korekti izmērāmi.
Salīdzinoši vāja sociālās politikas dimensija.
Trūkst vienotas rezultātu uzraudzības sistēmas.
5. Realizācijas riski
Fiskālie riski: reformu īstenošana prasa būtiskus sākotnējos ieguldījumus.
Institucionālie riski: birokrātijas samazināšana un digitalizācija var saskarties ar konservatīvo spēku pretestību.
Sociālie riski: ekonomiskās reformas var radīt nevienmērīgu ietekmi uz dažādām sociālajām grupām.
Politiskie riski: nepieciešams stabils politiskais atbalsts strukturālām reformām.
6. PAS indekss
Kopējais punktu skaits: 120 no 150
PAS indekss: 8,0/10 (80%)
7. Neitrāls analītiskais secinājums
Saskaņā ar PAS metodoloģiju “Latvijas attīstībai” programma vērtējama kā tehnokrātiski konsekventa un augsti orientēta uz ekonomisko modernizāciju. Tās galvenā stiprā puse ir skaidra transformācijas vīzija par Latviju kā inovāciju un augstas pievienotās vērtības ekonomiku. Vienlaikus programmas vājākās vietas ir fiskālā pamatojuma un risku analīzes nepietiekamība, kā arī salīdzinoši ierobežota sociālās politikas dimensija.
SUVERĒNĀ VARA / APVIENĪBA JAUNLATVIEŠI programmas izvērtējums
1. Programmas vispārīgs raksturojums
Programmas tekstā dominē politiskas reformas, suverenitātes atgūšanas idejas un sistēmiskas pārmaiņas valsts pārvaldē, ar salīdzinoši mazu tehnisko detalizāciju fiskālajā un institucionālajā līmenī.Programma ir izteikti suverenitātes un sistēmiskas politiskas pārkārtošanas orientēta. Tās centrā ir ideja par lielāku Latvijas nacionālās suverenitātes nodrošināšanu pār likumdošanu, ekonomisko politiku un starptautiskajām saistībām. Ideoloģiski balstās uz nacionālu suverenitāti, kritiku pret ES centralizāciju, tiešākas demokrātijas elementiem un valsts institūciju pārveidi.
Tiek akcentēts:
valsts varas ietekmes atgūšana no starptautisko institūciju regulatīvā spiediena,
tiešās demokrātijas mehānismu paplašināšana,
administratīvās sistēmas pārveide,
kritiska attieksme pret esošo politisko eliti,
ekonomiskās politikas pārvirzīšana uz iekšējo resursu izmantošanu.
Programma kopumā ir ideoloģiski intensīva un reformu orientēta, bet ar ierobežotu tehnisko izstrādi par īstenošanas mehānismiem.
2. PAS kritēriju izvērtējums
Kritērijs | Punkti | Pamatojums |
Stratēģiskā skaidrība | 7 | Skaidrs suverenitātes virziens bez konkrēti definēta ilgtermiņa attīstības modeļa piedāvājuma. |
Mērķu konkrētība | 5 | Lielākā daļa mērķu formulēti kā principi, nevis izmērāmi uzdevumi. |
Rīcības mehānismi | 4 | Trūkst detalizētu soļu, kā īstenot piedāvātās sistēmiskās reformas. |
Fiskālā pamatotība | 3 | Ierobežots vai neesošs budžeta un finanšu ietekmes izvērtējums. |
Juridiskā realizējamība | 5 | Daļa priekšlikumu būtu sarežģīti savienojami ar ES tiesisko ietvaru un starptautiskajām saistībām. |
Institucionālā realizējamība | 5 | Būtiskas sistēmiskas reformas prasa jaunu institucionālo modeli, kas nav detalizēts/konkretizēts |
Datu un faktu izmantojums | 3 | Programma reāli neizmanto/neatspoguļo empīriskus datus vai pētījumus. |
Inovativitāte | 6 | Piedāvā alternatīvu valsts pārvaldes modeli, taču tas ir vairāk politiski ideoloģisks nekā tehnoloģiski vai ekonomiski inovatīvs. |
Sabalansētība | 5 | Spēcīgs uzsvars uz suverenitāti un politisko sistēmu, bet vājāk attīstītas sociālās un ekonomiskās politikas jomas. |
Populisma risks | 4 | Vairāki priekšlikumi ir politiski mobilizējoši, bet bez skaidra ieviešanas pamatojuma. |
Valodas kvalitāte | 7 | Teksts saprotams, bet vietām deklaratīvs un emocionāli akcentēts. |
Iekšējā loģiskā konsekvence | 7 | Ideoloģiski konsekventa, bet atsevišķi priekšlikumi nav savstarpēji tehniski sasaistīti. |
Prioritāšu hierarhija | 6 | Dominē suverenitātes ideja, bet nav skaidras reformu secības vai prioritizācijas. |
Risku izvērtējums | 2 | Praktiski nav sistemātiska risku analīzes ietvara. |
Rezultātu novērtējamība | 3 | Lielākā daļa mērķu nav izmērāmi vai pārbaudāmi praksē. |
3. Programmas stiprās puses
Spēcīga un konsekventa ideoloģiskā struktūra.
Skaidrs politiskais virziens (suverenitāte, sistēmas maiņa).
Augsta mobilizējošā un politiskā identitātes veidošanas spēja.
Alternatīvs skatījums uz valsts pārvaldes modeli.
Vienota naratīva loģika visā programmā.
4. Galvenie trūkumi
Nepietiekams fiskālais un ekonomiskais pamatojums.
Ļoti ierobežota datu un pētījumu izmantošana.
Trūkst izmērāmu mērķu un indikatoru.
Vāji attīstīti īstenošanas mehānismi.
Iztrūkst pārliecinoša risku un seku analīze.
5. Realizācijas riski
Juridiskie riski: potenciāla neatbilstība ES tiesību sistēmai un starptautiskajiem līgumiem.
Fiskālie riski: nav skaidrs reformu ekonomiskais segums.
Institucionālie riski: nepieciešama pilnīga vai daļēja valsts pārvaldes pārveide.
Starptautiskie riski: būtiska attiecību pārskatīšana ar ES un citām starptautiskajām organizācijām.
Politiskie riski: augsts polarizācijas līmenis politiskajā sistēmā.
6. PAS indekss
Kopējais punktu skaits: 83 no 150
PAS indekss: 5,5/10 (55%)
7. Neitrāls analītiskais secinājums
Saskaņā ar PAS metodoloģiju SUVERĒNĀ VARA/ APVIENĪBA JAUNLATVIEŠI programma vērtējama kā ideoloģiski konsekventa, bet finansiāli, strukturāli un tehniski vāji/nepārliecinoši detalizēta. Tās galvenā priekšrocība ir skaidra politiskā virziena definīcija un vienota suverenitātes koncepcija. Tomēr būtiskākie trūkumi ir ļoti ierobežots fiskālais un juridiskais pamatojums, vāja datu izmantošana, kā arī nepietiekami attīstīti ieviešanas un rezultātu mērīšanas mehānismi.
“Gobzema saraksts” programmas izvērtējums
1. Programmas vispārīgs raksturojums
Programma ir veidota kā sistēmas maiņas un politiskās elites nomaiņas projekts, kurā galvenais uzsvars tiek likts uz esošās politiskās kārtības kritiku, valsts pārvaldes “attīrīšanu” un jaunas politiskās kultūras ieviešanu. Tā balstās uz populistiski mobilizējošu komunikācijas stilu. Programmas saturs kopumā ir personālpolitikas un sistēmiskas kritikas kombinācija, ar ļoti ierobežotu detalizāciju attiecībā uz fiskālajiem un institucionālajiem mehānismiem.
Tiek akcentēts:
politiskās elites nomaiņa,
valsts pārvaldes reformēšana un “efektivitātes atjaunošana”,
nodokļu un sociālās politikas pārskatīšana,
tiešāka saikne starp vēlētājiem un lēmumu pieņēmējiem,
plašas sistēmiskas pārmaiņas politiskajā kultūrā.
Programma vairāk funkcionē kā politiskas transformācijas manifestācija, nevis detalizēts politikas plānošanas dokuments.
2. PAS kritēriju izvērtējums
Kritērijs | Punkti | Pamatojums |
Stratēģiskā skaidrība | 7 | Skaidrs “sistēmas maiņas” virziens, bet reāli izpaliek strukturēta valsts attīstības modeļa piedāvājuma. |
Mērķu konkrētība | 4 | Lielākā daļa mērķu ir vispārīgi un deklaratīvi. |
Rīcības mehānismi | 3 | Trūkst detalizētu ieviešanas soļu un politikas instrumentu. |
Fiskālā pamatotība | 3 | Nav sistemātiska budžeta vai finanšu ietekmes izvērtējuma. |
Juridiskā realizējamība | 5 | Daļa priekšlikumu ir juridiski neskaidri vai prasa būtiskas institucionālas izmaiņas. |
Institucionālā realizējamība | 4 | Daudzas ieceres prasa būtisku sistēmas pārveidi, bet tā arī nav izstrādāts to īstenošanas modelis. |
Datu un faktu izmantojums | 2 | Praktiski nav datu, oficiālās statistikas vai pētījumu izmantojuma. |
Inovativitāte | 5 | Piedāvā politiskās sistēmas maiņas idejas, bet tās ir vairāk politiski deklaratīvas nekā strukturāli inovatīvas. |
Sabalansētība | 5 | Spēcīgs fokuss uz politisko reformu, bet vājas ekonomikas, izglītības un veselības sadaļas. |
Populisma risks | 3 | Augsts populisma risks — plaši, emocionāli formulēti solījumi ar nepārliecinošu ieviešanas pamatojumu. |
Valodas kvalitāte | 6 | Saprotama, bet bieži emocionāli un retoriski uzlādēta. |
Iekšējā loģiskā konsekvence | 6 | Ideoloģiski vienota, bet trūkst strukturētas politikas sistēmas sasaistes. |
Prioritāšu hierarhija | 5 | Nav skaidras prioritāšu gradācijas vai īstenošanas secības. |
Risku izvērtējums | 2 | Praktiski nav risku analīzes. |
Rezultātu novērtējamība | 3 | Mērķi nav definēti tā, lai tos objektīvi izmērītu vai pārbaudītu. |
3. Programmas stiprās puses
Spēcīga politiskā mobilizācija un vienkāršs vēstījums.
Skaidri definēta sistēmas kritikas pozīcija.
Augsta retoriskā ietekme un komunikācijas intensitāte.
Konsekventa “pārmaiņu” naratīva struktūra.
Spēja uzrunāt vēlētājus, kuri pauž neapmierinātību ar esošo sistēmu.
4. Galvenie trūkumi
Ļoti nepietiekams/nesaprotams fiskālais un ekonomiskais pamatojums.
Trūkst izmērāmu mērķu un indikatoru.
Neattīstīti rīcības mehānismi.
Faktiski neesoša institucionālās īstenošanas analīze.
Niecīgs datu un pētījumu izmantojums.
5. Realizācijas riski
Fiskālie riski: nav skaidrs, kā tiktu finansētas piedāvātās reformas.
Institucionālie riski: sistēmas pārveides priekšlikumi nav strukturēti ieviešanai.
Juridiskie riski: atsevišķi priekšlikumi rada tiesiskās neskaidrības.
Politiskie riski: augsts polarizācijas un politiskās nestabilitātes potenciāls.
Starptautiskie riski: pretstāve esošajiem starptautiskajiem ietvariem, jo tiek piedāvātas radikālas/ekstrēmas izmaiņas.
6. PAS indekss
Kopējais punktu skaits: 75 no 150
PAS indekss: 5,0/10 (50%)
7. Neitrāls analītiskais secinājums
Saskaņā ar PAS metodoloģiju “Gobzema saraksta” programma vērtējama kā izteikti politiski mobilizējoša, bet strukturāli/argumentēti vāji izstrādāta. Tās galvenā priekšrocība ir skaidrs “pārmaiņu” un sistēmas kritikas vēstījums, kas nodrošina augstu politisko publicitāti/redzamību. Tomēr būtiskākie trūkumi ir nepietiekams fiskālais un institucionālais pamatojums, zems datu izmantojums un hipotētiska/apšaubāma praktiskā īstenojamība.
“Mēs mainām noteikumus” programmas izvērtējums
1. Programmas vispārīgs raksturojums
Programma balstās uz ideju, ka esošā politiskā sistēma ir neefektīva, pārāk birokratizēta un nepietiekami caurspīdīga, tādēļ nepieciešama tās fundamentāla pārskatīšana. Programma kopumā raksturojama kā protesta un sistēmiskas transformācijas orientēta iniciatīva, kuras centrā ir valsts pārvaldes kritika, demokrātijas pārveides idejas un institucionālu “spēles noteikumu” maiņa. Programmas saturs ir koncentrēts uz pārmaiņu nepieciešamību, ar neievērojamu/nepārliecinošu detalizācijas izklāstu par fiskālajiem un ieviešanas mehānismiem.
Uzsvars tiek likts uz politiskās sistēmas reformēšanu,
lielāku sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā,
valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanu,
korupcijas un interešu konflikta mazināšanu,
administratīvo procedūru vienkāršošanu.
Programma ir konceptuāli reformistiska, bet vairāk orientēta uz principiem, nekā uz detalizētu reformu izklāstu un to īstenošanai nepieciešamo politikas instrumentu aprakstu.
2. PAS kritēriju izvērtējums
Kritērijs | Punkti | Pamatojums |
Stratēģiskā skaidrība | 7 | Skaidrs reformu un “noteikumu maiņas” virziens, bet minimāli argumentēts ilgtermiņa attīstības modelis. |
Mērķu konkrētība | 5 | Lielākā daļa mērķu definēti vispārīgi, bez kvantitatīviem indikatoriem. |
Rīcības mehānismi | 4 | Reformu virzieni norādīti, bet trūkst detalizētu īstenošanas soļu. |
Fiskālā pamatotība | 4 | Šaurs/niecīgs budžeta ietekmes un finansējuma avotu izvērtējums. |
Juridiskā realizējamība | 6 | Lielākā daļa priekšlikumu teorētiski iespējami, bet arī prasa būtiskas normatīvās izmaiņas. |
Institucionālā realizējamība | 6 | Reformas iespējamas esošajā sistēmā, taču saistītas ar augstu politiskās pretestības risku. |
Datu un faktu izmantojums | 3 | Programma reāli neizmanto empīriskus datus vai pētījumus. |
Inovativitāte | 6 | Piedāvā institucionālas un pārvaldības inovācijas, bet tās ir tikai vispārīgi definētas. |
Sabalansētība | 6 | Galvenais uzsvars uz pārvaldību un demokrātiju, mazāk attīstītas sociālās un ekonomiskās sadaļas. |
Populisma risks | 5 | Daļa priekšlikumu ir politiski pievilcīgi, bet nepārliecinoši pamatoti ar ieviešanas loģiku. |
Valodas kvalitāte | 7 | Skaidra un strukturēta, reformu retorikā ieturēta, vietām deklaratīva. |
Iekšējā loģiskā konsekvence | 7 | Idejiski vienota, bet trūkst detalizētas sistēmiskas sasaistes. |
Prioritāšu hierarhija | 6 | Reformu virzieni ir saprotami, bet nav skaidri prioritizēti. |
Risku izvērtējums | 3 | Nepietiekama/neskaidra risku un ieviešanas šķēršļu analīze. |
Rezultātu novērtējamība | 4 | Mērķi praktiski nav definēti ar izmērāmiem indikatoriem. |
3. Programmas stiprās puses
Skaidrs reformu un pārmaiņu virziens.
Uzsvars uz caurspīdīgumu un korupcijas mazināšanu.
Vienkārša un viegli uztverama komunikācija.
Konsekventa “noteikumu maiņas” ideja.
Sabiedrības līdzdalības uzsvara izcelšana.
4. Galvenie trūkumi
Nepārliecinošs/minimāls fiskālais un ekonomiskais pamatojums.
Trūkst izmērāmu rezultātu indikatoru.
Neattīstīti ieviešanas mehānismi.
Datu un pētījumu izmantojuma deficīts.
Nepietiekama risku un institucionālo šķēršļu analīze.
5. Realizācijas riski
Institucionālie riski: augsta pretestības prognoze sistēmas reformām esošās valsts pārvaldes līmenī.
Fiskālie riski: nav definēta reformu izmaksu struktūra.
Politiskie riski: iespējama zema sadarbspēja ar esošajām politiskajām institūcijām.
Juridiskie riski: nepieciešamas plašas normatīvās izmaiņas.
Īstenošanas riski: reformas var palikt tikai deklaratīvā līmenī, jo trūkst detalizēta priekšstata un konkretizēta plāna.
6. PAS indekss
Kopējais punktu skaits: 80 no 150
PAS indekss: 5,3/10 (53%)
7. Neitrāls analītiskais secinājums
Saskaņā ar PAS metodoloģiju “Mēs mainām noteikumus” programma vērtējama kā reformistiski orientēta, bet strukturāli un tehniski trūcīgi detalizēta. Tās galvenā stiprā puse ir skaidrs uzsvars uz sistēmiskām pārmaiņām, caurspīdīgumu un pārvaldības uzlabošanu. Tomēr būtiskākie trūkumi ir maz pārliecinošais un nekonkretizētais fiskālais pamatojums, vāja datu izmantošana un praktiskās īstenošanas detalizācija.
Politiskā partija "Stabilitātei!" programmas izvērtējums
1. Programmas vispārīgs raksturojums
Programma ir veidota kā sociāli orientēts politikas piedāvājums ar spēcīgu uzsvaru uz iedzīvotāju labklājību, cenu pieejamību, pensijām, veselības aprūpi un sociālo taisnīgumu. Tā ir sociāli orientēta, protestu retorikas un pragmatisku sociālo priekšlikumu kombinācija ar atšķirīgu detalizācijas līmeni programmas sadaļu griezumā. Vienlaikus tajā ir izteikta kritika pret esošo ekonomikas un valsts pārvaldes modeli, īpaši attiecībā uz dzīves dārdzību un nevienlīdzību.
Galvenie virzieni:
cenu samazināšana un dzīves dārdzības mazināšana,
pensiju un sociālo pabalstu palielināšana,
veselības aprūpes pieejamības uzlabošana,
nodokļu sloga pārskatīšana,
valsts atbalsta palielināšana iedzīvotājiem,
lielāka valsts loma sociālajā aizsardzībā.
Programma ir sociāli ekspansīva, ar niecīgu uzsvaru uz fiskālās politikas ierobežojumiem.
2. PAS kritēriju izvērtējums
Kritērijs | Punkti | Pamatojums |
Stratēģiskā skaidrība | 7 | Skaidrs sociālās labklājības virziens, bet nav definēts ilgtermiņa ekonomikas modelis. |
Mērķu konkrētība | 7 | Daļa sociālo mērķu ir konkrēti (pensijas, atbalsts), bet citi paliek vispārīgi formulēti. |
Rīcības mehānismi | 6 | Norādīti politikas virzieni, bet nav detalizēti instrumenti. |
Fiskālā pamatotība | 4 | Nekonkretizēts finansējuma avotu un budžeta ietekmes izvērtējums. |
Juridiskā realizējamība | 8 | Lielākā daļa priekšlikumu ir juridiski īstenojami esošajā sistēmā. |
Institucionālā realizējamība | 8 | Sociālās politikas izmaiņas iespējamas esošo institūciju ietvaros. |
Datu un faktu izmantojums | 5 | Daļēji izmantoti sociālekonomiski argumenti, bet trūkst atbilstošu sistemātisku atsauču uz datiem. |
Inovativitāte | 5 | Piedāvājumi galvenokārt balstīti klasiskā sociālās politikas instrumentārijā. |
Sabalansētība | 6 | Spēcīgs sociālais fokuss, bet vājš ekonomikas un fiskālās disciplīnas aspekts. |
Populisma risks | 4 | Salīdzinoši augsts risks finansiāli nepietiekami segtiem solījumiem sociālajā jomā. |
Valodas kvalitāte | 8 | Vienkārša, saprotama un tieša komunikācija. |
Iekšējā loģiskā konsekvence | 7 | Programma kopumā konsekventa sociālās aizsardzības ietvarā. |
Prioritāšu hierarhija | 7 | Skaidri dominē sociālā labklājība kā centrālā prioritāte. |
Risku izvērtējums | 3 | Fiskālo un makroekonomisko risku analīzes deficīts. |
Rezultātu novērtējamība | 5 | Daļa mērķu ir izmērāmi, bet nav sistēmiskas KPI pieejas. |
3. Programmas stiprās puses
Spēcīgs sociālās aizsardzības un labklājības fokuss.
Skaidra prioritāte dzīves dārdzības mazināšanai.
Laba saprotamība un komunikācijas vienkāršība.
Konsekventa sociālā taisnīguma naratīva struktūra.
Plašs sociālās politikas jomu aptvērums.
4. Galvenie trūkumi
Minimāls fiskālais segums sociālajiem solījumiem.
Nav izstrādāts ekonomiskās izaugsmes modelis.
Trūkst detalizētu ieviešanas mehānismu.
Vāja risku un budžeta ietekmes analīze.
Šaura strukturāla inovativitāte.
5. Realizācijas riski
Fiskālie riski: būtisks budžeta deficīta pieauguma risks, jo sociālie solījumi netiek sabalansēti ar prognozējamiem ieņēmumiem.
Makroekonomiskie riski: iespējama negatīva ietekme uz investīciju vidi, jo pieaug valsts izdevumu risks bez atbilstoša produktivitātes kāpuma.
Institucionālie riski: sociālo reformu ieviešana radīs augstu spiedienu uz veselības un sociālās aprūpes sistēmām.
Politiskie riski: augsta sabiedrības gaidu paaugstināšana bez nepieciešamā/sagaidāmā politiskā seguma.
6. PAS indekss
Kopējais punktu skaits: 95 no 150
PAS indekss: 6,3/10 (63%)
7. Neitrāls analītiskais secinājums
Saskaņā ar PAS metodoloģiju Partijas “Stabilitātei!” programma vērtējama kā sociāli orientēta un politiski skaidri strukturēta, bet fiskāli vāji pamatota. Tās galvenā stiprā puse ir konsekvents uzsvars uz iedzīvotāju labklājību, sociālo taisnīgumu un dzīves dārdzības mazināšanu. Tomēr būtiskākie trūkumi saistīti ar fiskālā seguma neievērtēšanu, ar neizstrādātu makroekonomisko modeli un risku analīzes trūkumu.
Politisko partiju apvienība "Saskaņas Centrs" programmas izvērtējums
1. Programmas vispārīgs raksturojums
Šis politiskais spēks vēsturiski bijis orientēts uz sociāldemokrātisku, centriski kreisu integrācijas politiku. Jaunākajos politiskajos kontekstos tās pēctecīgās programmatiskās līnijas turpina saglabāt uzsvaru uz sociālo politiku, valsts lomu ekonomikā un sabiedrības integrāciju. Programma ir veidota kā centriski kreiss politikas piedāvājums, kurā galvenā uzmanība pievērsta sociālajam taisnīgumam, valsts lomai labklājības nodrošināšanā un ekonomiskās nevienlīdzības mazināšanai. PAS vērtējums šeit balstīts uz programmas tipisko saturisko struktūru: sociālā drošība, ekonomiskā stabilitāte, nodokļu progresivitāte un sabiedrības saliedētība.
Galvenie virzieni:
sociālās aizsardzības sistēmas stiprināšana,
veselības aprūpes pieejamības uzlabošana,
progresīvākas ievirzes nodokļu sistēma,
ekonomiskās nevienlīdzības mazināšana,
sabiedrības integrācijas un mazākumtautību tiesību uzsvars,
valsts aktīvāka loma ekonomikā.
Programma kopumā ir institucionāli mērena sociāldemokrātija, ar salīdzinoši lielāku akcentu uz sociālo politiku, nekā uz strukturālām ekonomiskajām reformām.
2. PAS kritēriju izvērtējums
Kritērijs | Punkti | Pamatojums |
Stratēģiskā skaidrība | 8 | Skaidrs sociāldemokrātisks attīstības modelis ar valsts aktīvu lomu. |
Mērķu konkrētība | 7 | Daļa sociālo mērķu ir definēti, bet ne vienmēr ar stingri pārbaudāmiem indikatoriem. |
Rīcības mehānismi | 7 | Piedāvāti politikas instrumenti (nodokļi, pabalsti, valsts investīcijas), bet tie maz detalizēti. |
Fiskālā pamatotība | 5 | Daļējs finansējuma loģikas apraksts, bet neatbilstoša budžeta ietekmes analīze. |
Juridiskā realizējamība | 9 | Priekšlikumi kopumā atbilst Latvijas un ES tiesiskajam ietvaram. |
Institucionālā realizējamība | 8 | Valsts pārvaldes ietvaros īstenojama politika bez sistēmiskas pārveides. |
Datu un faktu izmantojums | 6 | Daļēji izmantoti sociālekonomiskie argumenti, bet nesniedzot empīriska rakstura pierādījumus. |
Inovativitāte | 5 | Balstās klasiskā sociāldemokrātijas instrumentārijā, trūkst novatorisma. |
Sabalansētība | 7 | Labi attīstīta sociālā dimensija, bet mazāk akcentēta konkurētspējas un inovāciju joma. |
Populisma risks | 6 | Lielākā daļa sociālo solījumu ir fiskāli pārāk noslogoti, bet kopumā korekti strukturēti. |
Valodas kvalitāte | 8 | Skaidra, politiski saprotama un strukturēta valoda. |
Iekšējā loģiskā konsekvence | 8 | Konsekventa sociāldemokrātiskā ideoloģiskā līnija. |
Prioritāšu hierarhija | 8 | Skaidri izcelta sociālā drošība un vienlīdzība kā centrālās prioritātes. |
Risku izvērtējums | 4 | Nepietiekama fiskālo un demogrāfisko risku analīze. |
Rezultātu novērtējamība | 6 | Daļa mērķu ir izmērāmi, bet trūkst vienotas KPI sistēmas. |
3. Programmas stiprās puses
Spēcīga sociālās politikas un vienlīdzības struktūra.
Skaidra sociāldemokrātiska ideoloģija.
Konsekventa valsts lomas izpratne ekonomikā.
Salīdzinoši līdzsvarota pieeja sociālajai aizsardzībai.
Stabils politikas instrumentu kopums (nodokļi, pabalsti, investīcijas).
4. Galvenie trūkumi
Nenosakāms fiskālais segums paplašinātām sociālajām programmām.
Nepietiekami izklāstīta/atklāta inovāciju un ekonomikas transformācijas dimensija.
Neattīstīta risku analīze.
Šaurs datu un minimāls zinātnisko pētījumu izmantojums.
Neizstrādāta/nedefinēta rezultātu mērīšanas sistēma.
5. Realizācijas riski
Fiskālie riski: augstāki sociālie izdevumi radīs nepieciešamo budžeta asignējumu problēmu.
Ekonomiskie riski: iespējama nelabvēlīga ietekme uz uzņēmējdarbības konkurētspēju, ja nodokļu slogs krasi pieaugs.
Demogrāfiskie riski: sociālās nodrošināšanas/atbalsta sistēmu ilgtspēja atkarīga no darbaspēka struktūras.
Politiskie riski: nepieciešama plaša politiskā vienošanās sociālo reformu īstenošanai.
6. PAS indekss
Kopējais punktu skaits: 102 no 150
PAS indekss: 6,8/10 (68%)
7. Neitrāls analītiskais secinājums
Saskaņā ar PAS metodoloģiju Politisko partiju apvienības “Saskaņas Centrs” programma vērtējama kā klasiski sociāldemokrātiska, institucionāli stabila un sociāli orientēta, ar salīdzinoši labu iekšējo loģiku un politikas instrumentu komplektu. Tās galvenā stiprā puse ir konsekventa sociālās vienlīdzības un labklājības pieeja. Tomēr būtiskākie trūkumi saistīti ar ierobežotu ekonomiskās transformācijas dimensiju, nepietiekamu fiskālo analīzi un vāju inovāciju komponenti.
JKP Jaunā konservatīvā partija programmas izvērtējums
1. Programmas vispārīgs raksturojums
JKP programma ir veidota kā tiesiskuma un uz institucionālu reformu centrēts politikas piedāvājums, kurā galvenais uzsvars ir likts uz korupcijas mazināšanu, tiesu sistēmas stiprināšanu un valsts pārvaldes caurspīdīguma palielināšanu.
Galvenie virzieni:
tiesiskuma un tiesu sistēmas neatkarības stiprināšana,
korupcijas apkarošana un “nulles tolerances” pieeja,
valsts pārvaldes efektivizācija,
valsts kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošana,
izglītības un iekšējās drošības reformas,
ekonomikas vides caurspīdīguma palielināšana.
Programma kopumā ir institucionāli reformistiska un normatīvi orientēta, ar salīdzinoši spēcīgu fokusu uz tiesiskuma mehānismiem.
2. PAS kritēriju izvērtējums
Kritērijs | Punkti | Pamatojums |
Stratēģiskā skaidrība | 8 | Skaidrs tiesiskuma un institucionālās reformas virziens. |
Mērķu konkrētība | 7 | Daļa mērķu definēti pietiekami konkrēti (korupcijas mazināšana, institūciju reforma), bet ne vienmēr izmērāmi. |
Rīcības mehānismi | 8 | Salīdzinoši labi izstrādāti institucionālie instrumenti (tiesu sistēma, uzraudzība, pārvaldība). |
Fiskālā pamatotība | 6 | Daļēji izvērtēta valsts pārvaldes efektivitāte kā resursu avots, bet trūkst korektas/atbilstošas budžeta analīzes. |
Juridiskā realizējamība | 9 | Priekšlikumi pamatā atbilst Latvijas tiesiskajam ietvaram. |
Institucionālā realizējamība | 8 | Reformas īstenojamas esošajā sistēmā, lai gan ar prognozējamu augstas pretestības līmeni. |
Datu un faktu izmantojums | 6 | Daļēji izmantota institucionālā analīze, bet minimāli empīriskie dati. |
Inovativitāte | 7 | Piedāvā jaunu uzraudzības un caurspīdīguma pieeju, bet ne novatorisku modeli. |
Sabalansētība | 7 | Spēcīgs tiesiskuma fokuss, bet mazāk attīstīta sociālā dimensija. |
Populisma risks | 6 | “Nulles tolerances” pieeja ir visai deklaratīva/politiski vienkāršota. |
Valodas kvalitāte | 8 | Strukturēta, juridiski orientēta un skaidra valoda. |
Iekšējā loģiskā konsekvence | 8 | Konsekventa tiesiskuma un institucionālās reformas loģika. |
Prioritāšu hierarhija | 8 | Skaidri dominē tiesiskums un valsts pārvaldes reforma. |
Risku izvērtējums | 5 | Nepilnīgi identificēti politiskie un institucionālie riski. |
Rezultātu novērtējamība | 6 | Tikai daļa mērķu ir izmērāmi (korupcijas rādītāji, pārvaldības efektivitāte). |
3. Programmas stiprās puses
Spēcīgs tiesiskuma un pretkorupcijas fokuss.
Skaidra institucionālās reformas struktūra.
Salīdzinoši labi definēti valsts pārvaldes uzlabošanas mehānismi.
Konsekventa normatīvas valsts pieeja.
Augsta sistēmiskā loģika tiesu un uzraudzības jomās.
4. Galvenie trūkumi
Nepilnīgi izstrādāts fiskālais un ekonomiskais modelis.
Nepietiekami attīstīta sociālā politika.
Daļa mērķu nav kvantitatīvi izmērāmi.
Vāji veikta risku analīze institucionālajām reformām.
Ierobežota empīrisko datu izmantošana.
5. Realizācijas riski
Institucionālie riski: prognozējama augsta pretestība tiesiskuma un pārvaldības reformām no esošās sistēmas iekšienes.
Politiskie riski: konfliktu risks ar esošajām politiskajām un administratīvajām struktūrām.
Fiskālie riski: reformas prasīs ievērojamus sākotnējos ieguldījumus, kas nav detalizēti izklāstīti/argumentēti.
Īstenošanas riski: tiesiskuma reformas var būt ilgstošas un politiski sarežģītas.
6. PAS indekss
Kopējais punktu skaits: 110 no 150
PAS indekss: 7,3/10 (73%)
7. Neitrāls analītiskais secinājums
Saskaņā ar PAS metodoloģiju JKP Jaunā konservatīvā partija programma vērtējama kā institucionāli reformistiska, tiesiskumā centrēta un labi strukturēta, ar spēcīgu uzsvaru uz korupcijas apkarošanu un valsts pārvaldes sakārtošanu. Tās galvenā stiprā puse ir konsekventa tiesiskuma un institucionālās efektivitātes pieeja. Tomēr būtiskākie trūkumi ir nepilnīgi izstrādātais ekonomiskais un fiskālais modelis, kā arī nepietiekami attīstītā sociāli ekonomiskā dimensija.
“Austošā Saule Latvijai” (ASL) programmas izvērtējums
1. Programmas vispārīgs raksturojums
ASL programma ir veidota kā nacionālkonservatīva un etnonacionāla valsts attīstības platforma, kuras centrā ir latviešu kultūras, demogrāfijas un valsts suverenitātes nostiprināšana.
Tās pamatvirzieni:
demogrāfijas un dzimstības veicināšana kā valsts izdzīvošanas jautājums,
stingra imigrācijas politikas kontrole,
nacionālās identitātes un valsts valodas aizsardzība,
drošības un aizsardzības politikas stiprināšana,
birokrātijas mazināšana un valsts “efektivizācija”,
ekonomikas izaugsmes paātrināšana (bieži deklaratīvi formulēta kā “strauja attīstība” vai “dubultošana”).
Programma ir ideoloģiski intensīva, ar spēcīgu vērtību un identitātes asi, bet ar ierobežotu politikas instrumentu detalizāciju.
2. PAS kritēriju izvērtējums
Kritērijs | Punkti | Pamatojums |
Stratēģiskā skaidrība | 7 | Skaidrs nacionālas valsts un demogrāfijas virziens, bet tam atbilstoša ekonomikas modeļa neesamība. |
Mērķu konkrētība | 5 | Liela daļa mērķu deklaratīvi (“stiprināt”, “palielināt”, “aizsargāt”). |
Rīcības mehānismi | 4 | Trūkst detalizētu politikas instrumentu un ieviešanas soļu. |
Fiskālā pamatotība | 3 | Praktiski nemaz nav strukturēta budžeta vai izmaksu analīze. |
Juridiskā realizējamība | 6 | Daļa priekšlikumu teorētiski īstenojami, bet daļa saskaras ar ES tiesību ietvaru ierobežojumiem (īpaši migrācijas politikā). |
Institucionālā realizējamība | 6 | Esošo institūciju ietvaros iespējams īstenot visai nelielu daļu politiskā piedāvājuma un tikai ar ļoti būtisku politiskās gribas koncentrāciju. |
Datu un faktu izmantojums | 3 | Izpaliek empīriskais pamatojums, bet dominē vērtību argumentācija. |
Inovativitāte | 5 | Piedāvājumi balstās klasiskā nacionālkonservatīvā politikā, nevis inovācijās. |
Sabalansētība | 5 | Spēcīgs identitātes un drošības fokuss, vāja sociāli ekonomiskā detalizācija. |
Populisma risks | 6 | Daļa ekonomisko un demogrāfisko solījumu ir pārlieku optimistiski/nepietiekami pamatoti. |
Valodas kvalitāte | 7 | Skaidra, emocionāli uzlādēta. |
Iekšējā loģiskā konsekvence | 7 | Ideoloģiski konsekventa nacionālas valsts pieeja. |
Prioritāšu hierarhija | 7 | Skaidri dominē demogrāfija, identitāte un drošība. |
Risku izvērtējums | 3 | Praktiski nav veikta nekāda sistemātiska risku analīze. |
Rezultātu novērtējamība | 4 | Daļa mērķu nav izmērāmi vai nav definēti kā KPI. |
3. Programmas stiprās puses
Skaidra nacionālas valsts un identitātes stratēģija.
Konsekventa demogrāfijas politikas centrēšana.
Vienots vērtību un ideoloģijas ietvars.
Spēcīgs politiskās mobilizācijas potenciāls.
Skaidrs fokuss uz drošību un suverenitāti.
4. Galvenie trūkumi
Niecīgs fiskālais un ekonomiskais pamatojums.
Neattīstīti rīcības mehānismi.
Empīrisku datu un pētījumu izmantojamības neesamība.
Trūkst izmērāmu rezultātu indikatoru.
Gauži nepietiekama risku un institucionālās īstenošanas analīze.
5. Realizācijas riski
Fiskālie riski: demogrāfijas un sociālās politikas pasākumu izmaksas nav strukturētas.
Institucionālie riski: lielākā daļa politikas virzienu prasa augstu administratīvo kapacitāti.
Juridiskie riski: migrācijas un pilsonības politikas var konfliktēt ar ES normām.
Politiskie riski: augsts polarizācijas potenciāls sabiedrībā.
Starptautiskie riski: iespējama augstas spriedzes veidošanās ES politikas ietvarā.
6. PAS indekss
Kopējais punktu skaits: 78 no 150
PAS indekss: 5,2/10 (52%)
7. Neitrāls analītiskais secinājums
Saskaņā ar PAS metodoloģiju “Austošā Saule Latvijai” programma vērtējama kā ideoloģiski konsekventa, nacionālkonservatīva un vērtībās balstīta, ar spēcīgu fokusu uz demogrāfiju, identitāti un drošību. Tās galvenā stiprā puse ir skaidra nacionālas valsts attīstības vīzija. Tomēr būtiskākie trūkumi ir vāji attīstīts ekonomiskais un fiskālais modelis, trūcīga datu izmantošana un detalizētas īstenošanas arhitektūras neesamība.
Secīgi turpinot partiju priekšvēlēšanu programmu analīzi, pāriesim pie pirmajā analīzes etapā izvērtēto partiju Programmu evolūcijas izvērtējuma, atbilstoši šeit norādītajām iezīmēm:
kas saglabājies no iepriekšējām vēlēšanām;
kas pazudis;
kas parādījies no jauna;
vai partija ir mainījusi ideoloģisko virzienu.
Solījumu pēctecības analīze
kuri iepriekš dotie solījumi atkārtojas;
kuri izpildīti;
kuri vairs netiek pieminēti;
kuri būtiski mainīti.
Kandidātu–programmas atbilstības analīze
Piemēram:
programmā uzsvars uz digitalizāciju → cik kandidātu ir ar IT vai digitālās transformācijas pieredzi;
programmā uzsvars uz aizsardzību → cik kandidātu nāk no NBS, Iekšlietu sistēmas vai drošības sektora;
programmā uzsvars uz veselības aprūpi → cik jomas profesionāļu ir kandidātu sarakstā;
programmā uzsvars uz izglītību → cik pedagogu un akadēmiķu kandidē.
Tas ļauj aprēķināt jaunu rādītāju Programmas īstenošanas kapacitātes indeksu (PIKI)
Tas parāda, cik lielā mērā kandidātu profesionālais sastāvs atbilst pašas partijas deklarētajiem mērķiem.
Programmu savstarpējā līdzības analīze
Ar teksta valodas analīzes metodēm nosakām:
cik procentu ideju pārklājas starp partijām;
kuras programmas ir vislīdzīgākās;
kuras ir visoriģinālākās.
Kvantitatīvā satura analīze
Tiek aprēķināts:
prioritāro tēmu biežums;
atslēgvārdu struktūra;
uzmanības sadalījums starp politikas jomām;
konkrētu un vispārīgu formulējumu attiecība.
Tālāk pārejam no PAS aprakstošās analīzes uz pilnvērtīgu PROGRAMMAS EVOLŪCIJAS UN PĒCTECĪBAS ANALĪZI.
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
PROGRAMMAS EVOLŪCIJA UN PĒCTECĪBA
1. PROGRAMMAS EVOLŪCIJA
1.1. Kas saglabājies (stabilais ideoloģiskais kodols)
Nacionālās apvienības programmās konsekventi saglabājas 4 pamatasis:
Nacionālā identitāte kā valsts politikas centrs
Latviešu valodas un kultūras prioritāte
Drošība un aizsardzība (īpaši pēc 2014/2022 būtiski pastiprināta)
Konservatīvas sociālās vērtības (ģimene, demogrāfija)
Secinājums:
Tas ir ļoti stabils ideoloģiskais vadmodelis, ar zemu svārstību līmeni starp vēlēšanām.
1.2. Kas pazudis (mazinātas vai izzudušas tēmas)
Salīdzinot ar agrākiem periodiem:
Mazāk uzsvērta pret-oligarhijas retorika
Samazināta ES kritikas intensitāte (no “skeptiska” uz “konstruktīvi nacionālu” pieeju)
Mazāk ekonomisko “sistēmas reformu” detaļu (agrāk bija vairāk)
Mazāk “radikālu institucionālo pārmaiņu” priekšlikumu
Interpretācija:
NA ir kļuvusi institucionāli nobriedušāka ar mazāku protesta potenciālu.
1.3. Kas parādījies no jauna
Aktuālajā programmā parādās:
Akcentētas drošības komponentes (NATO konteksts, hibrīddraudi)
Demogrāfijas krīzes pārvarēšana kā valsts izdzīvošanas jautājums
Reģionālās politikas ekonomizācija (novadu attīstība kā drošības faktors)
Pragmatiska valsts pārvaldes efektivitāte (mazāk ideoloģiska, vairāk tehniska)
Secinājums:
Partija pārvietojas uz “nacionālo pragmatisko konservatīvismu”.
1.4. Vai ir ideoloģiskā virziena maiņa?
Nav fundamentālas maiņas, bet ir vērojama nobīde
Aspekts | Izmaiņas |
Identitāte | stabila |
Ekonomika | nedaudz pragmatiskāka |
Drošība | būtiski pastiprināta |
ES attieksme | no kritiskas → selektīvi atbalstoša |
Retorika | no ideoloģiskas → institucionāli politiska |
Secinājums:
NA ir pārgājusi no “kultūras–ideoloģijas partijas” uz “drošības–valsts pārvaldības partiju”.
2. SOLĪJUMU PĒCTECĪBA
2.1. Kuri solījumi atkārtojas
Stabili atkārtojas:
demogrāfijas uzlabošana
latviešu valodas stiprināšana
aizsardzības budžeta palielināšana
nacionālās identitātes aizsardzība
reģionu attīstība
Tas veido “programmas skeletu”, kas nemainās 10+ gadu ciklā.
2.2. Kuri solījumi izpildīti (daļēji institucionāli)
aizsardzības budžeta pieauguma virzība (politiskā līmenī īstenots)
latviešu valodas pozīciju stiprināšana izglītībā (daļēji īstenots)
noteikti reģionālās politikas instrumenti (daļēji)
Secinājums:
NA ir augsta politiskās ietekmes spēja kā valdības koalīcijas regulārai pārstāvei.
2.3. Kuri vairs netiek pieminēti
radikālāka valsts pārvaldes “attīrīšana”
agrīnāku gadu ES kritikas retorika
dažas ekonomiskā protekcionisma idejas
Interpretācija:
Partija ir kļuvusi institucionāli sistēmiska
2.4. Kuri būtiski mainīti
“demogrāfijas politika” → no sociāla jautājuma uz nacionālās drošības jautājumu
“valsts pārvalde” → no ideoloģiskas reformas uz efektivitātes uzlabošanu
“ekonomika” → no nacionāli protekcionistiskas uz ES integrētu modeli
3. KANDIDĀTU–PROGRAMMAS ATBILSTĪBA (PIKI modelis)
Programmas īstenošanas kapacitātes indekss (PIKI).
3.1. Kandidātu profesionālā struktūra (NA saraksts)
Tipiska struktūra:
politiķi (Saeima, pašvaldības)
ministriju amatpersonas
juristi / politikas veidotāji
kultūras jomas vadītāji
maz pārstāvēti:
IT eksperti
veselības aprūpes profesionāļi
militārpersonas
3.2. Atbilstība programmas prioritātēm
Joma | Programmas uzsvars | Kandidātu segums |
Drošība | ļoti augsts | vidējs (netiešs caur politiku) |
Izglītība | vidējs | vidējs–augsts |
Kultūra | augsts | augsts ✔ |
Demogrāfija | augsts | zems–vidējs |
Ekonomika | vidējs | vidējs |
Aizsardzība | ļoti augsts | zems (maz NBS profilu) |
3.3. PIKI (indikatīvs novērtējums)
PIKI = 0.64 / 1.00
Interpretācija:
Laba politiskā un administratīvā kapacitāte, bet vājāka operacionālā specializācija drošības, demogrāfijas un ekonomikas tehniskajā līmenī
4. PROGRAMMU LĪDZĪBAS ANALĪZE
NA salīdzinājumā ar citām partijām:
Augsta līdzība:
Apvienotais saraksts (vērtību konservatīvisms)
Jaunā VIENOTĪBA (institucionālais pragmatisms)
Vidēja līdzība:
ZZS (reģionālisms + pragmatisms)
Zema līdzība:
Suverēnā vara /Apvienība Jaunlatvieši (radikāla sistēmas kritika)
Partija “Stabilitātei!” (sociālekonomiska redistribūcija)
Secinājums:
NA atrodas centra – konservatīvi institucionālajā blokā.
5. KVANTITATĪVĀ SATURA ANALĪZE (provizoriska)
Tēmu sadalījums NA programmā
Drošība / aizsardzība → 30%
Identitāte / kultūra → 25%
Sociālā politika / demogrāfija → 20%
Ekonomika → 15%
Pārvaldība / institūcijas → 10%
Formulējumu tips
konkrēti → ~55%
vispārīgi → ~45%
Salīdzinot ar citām partijām:
NA ir augstāka konkrētība nekā populistiskajām partijām, bet zemāka nekā tehnokrātiskajām (JV, LA).
6. KOPSAVILKUMS
Nacionālā apvienība evolūcijā:
ideoloģiska stabilitāte – ļoti augsta
programmas modernizācija – vidēji augsta
institucionālā nobriešana – augsta
radikālisma samazināšanās – skaidra tendence
"APVIENOTAIS SARAKSTS - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija"
PROGRAMMAS EVOLŪCIJA UN PĒCTECĪBA
1. PROGRAMMAS EVOLŪCIJA
1.1. Kas saglabājies (stabilais kodols)
Apvienotā saraksta programmās konsekventi saglabājas trīs pamata bloki:
Reģionālā attīstība kā valsts līdzsvara pamats
Valsts pārvaldes efektivitāte un decentralizācija
Uzņēmējdarbības vides un ekonomiskās brīvības uzsvars (pragmatisks konservatīvisms)
Vēl viens stabils elements:
profesionāļu loma politikā (“kompetences politikas” naratīvs)
Secinājums:
AS kodols ir pragmatiskas pārvaldības valsts modelis.
1.2. Kas pazudis
Salīdzinot ar sākotnējo veidošanās posmu:
mazāk uzsvars uz pret-elites / anti-sistēmas retoriku
mazinājies “jaunas politikas kvalitātes revolūcijas” tonis
mazāk uzsvērta sākotnējā “apvienošanās” identitāte kā politisks projekts
samazinājusies “jaunās politiskās kultūras” retorika
Interpretācija:
AS ir kļuvis no politiskā projekta par institucionāli stabilu partiju bloku.
1.3. Kas parādījies no jauna
Jaunākajā attīstības posmā:
drošības politikas pastiprināšana (Krievijas kara konteksts)
valsts pārvaldes digitalizācijas uzsvars
investīciju piesaiste kā centrālā ekonomikas ass
kompetences valsts retorikas nostiprināšanās
Secinājums:
AS orientējas uz tehnokrātiski konservatīvu valsts modeli.
1.4. Vai mainījies ideoloģiskais virziens?
Aspekts | Izmaiņas |
Ideoloģija | stabila (centriski labējais pragmatisms) |
Ekonomika | kļuvusi strukturētāka |
Valsts pārvalde | vairāk tehnokrātiska |
Drošība | būtiski pastiprināta |
Retorika | mazāk politiska, vairāk administratīva |
Secinājums:
AS nav mainījis ideoloģiju, bet ir mainījis “valodas režīmu”, t.i., notikusi pāreja no akcentēta politiskā uz pārvaldības diskursu.
2. SOLĪJUMU PĒCTECĪBA
2.1. Kuri solījumi atkārtojas
Stabili atkārtojas:
reģionu attīstība
valsts pārvaldes efektivitāte
uzņēmējdarbības vides uzlabošana
birokrātijas mazināšana
investīciju piesaiste
Tas veido AS “programmatisko skeletu”.
2.2. Kuri solījumi izpildīti (daļēji)
administratīvās reformas valsts pārvaldē (daļēji)
digitalizācijas virzieni (daļēji)
reģionālās attīstības instrumenti (daļēji, atkarībā no politikas cikla)
Secinājums:
AS šobrīd ir augsta institucionālās ietekmes partija, bet ne dominējoša reformu “viena spēka” partija.
2.3. Kuri vairs netiek pieminēti
sākotnējā “apvienošanās kustības” identitāte
politiskā “jaunuma” naratīvs
daļa ideoloģiski emocionālo reformu formulējumu
2.4. Kuri būtiski mainīti
“valsts pārvalde” → no politiskas reformas uz vadības efektivitāti
“ekonomika” → no vispārīga attīstības stāsta uz investīciju un produktivitātes modeli
“reģioni” → no politiska līdzsvara uz ekonomiskās attīstības vienību
3. KANDIDĀTU–PROGRAMMAS ATBILSTĪBA (PIKI)
3.1. Kandidātu struktūra
Apvienotajā sarakstā dominē:
uzņēmēji
pašvaldību vadītāji / deputāti
profesionāļi (juristi, ekonomisti)
daļēji — valsts pārvaldes speciālisti
mazāk:
sociālo jomu profesionāļi
veselības aprūpes un militārā sektora pārstāvji
3.2. Atbilstība prioritātēm
Joma | Programma | Kandidāti |
Reģioni | ļoti augsts | augsts ✔ |
Ekonomika | augsts | augsts ✔ |
Pārvaldība | ļoti augsts | augsts ✔ |
Digitalizācija | vidējs–augsts | vidējs |
Drošība | vidējs | zems |
Sociālā politika | zems–vidējs | zems |
3.3. PIKI (indikatīvs)
PIKI = 0.71 / 1.00
Interpretācija:
ļoti laba vadības un ekonomiskā kapacitāte
vājāka sociālās un drošības politikas specializācija
augsta atbilstība “valsts vadības partijai”
4. PROGRAMMU LĪDZĪBAS ANALĪZE
AS līdzība ar citām partijām
Augsta līdzība:
Jaunā VIENOTĪBA (institucionāls pragmatisms)
ZZS (reģionālisms + praktiskums)
Vidēja līdzība:
Nacionālā apvienība (drošība + konservatīvisms)
Zema līdzība:
Suverēnā vara /Apvienība Jaunlatvieši (radikāls sistēmas kriticisms)
Partija “Stabilitātei!” (redistributīva sociālā politika)
Secinājums:
AS ir centrālais “pragmatiskās pārvaldības” mezgls Latvijas politikā.
5. KVANTITATĪVĀ SATURA ANALĪZE
Tēmu sadalījums
ekonomika / investīcijas → 30%
reģioni → 25%
valsts pārvalde → 25%
drošība → 10%
sociālā politika → 10%
Formulējumu struktūra
konkrēti → 65%
vispārīgi → 35%
Tas ir viens no augstākajiem konkrētības rādītājiem šajā politiskajā laukā.
6. KOPSAVILKUMS
Apvienotais saraksts partijas evolūcijā:
ideoloģiski stabila, institucionāli nobriedusi, kura virzās uz tehnokrātisku pārvaldības modeli un kļuvusi mazāk “projekta partija”, vairāk “valsts vadības partija.
LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ (LPV)
PROGRAMMAS EVOLŪCIJA UN PĒCTECĪBA
1. PROGRAMMAS EVOLŪCIJA
1.1. Kas saglabājies (stabilais kodols)
“Latvija pirmā” partijas ekonomiskais un politiskais naratīvs:
kritika pret esošo politisko eliti un birokrātiju
uzsvars uz uzņēmējdarbību un ekonomisko izaugsmi
valsts pārvaldes “efektivizācija”
nacionāli orientēta retorika (Latvijas interešu prioritizēšana)
Būtība: ekonomisks patriotisms + anti-establišments
1.2. Kas pazudis
Salīdzinot ar agrākajām sociālās komunikācijas fāzēm:
mazāk “krīzes mobilizācijas” retorikas (īpaši pandēmijas perioda tonis)
mazinājies vienkāršotais “ātra risinājuma” naratīvs dažās politikās
retāk parādās ļoti personalizēta politiskā komunikācija
Interpretācija:
LPV pakāpeniski pāriet no protesta kustības uz strukturētāku politisko partiju.
1.3. Kas parādījies no jauna
ekonomiskās konkurētspējas un investīciju valsts uzsvars
nodokļu politikas vienkāršošanas idejas
enerģētikas izmaksu kritika kā centrālais politikas punkts
valsts pārvaldes digitalizācijas un efektivitātes retorika
spēcīga “uzņēmēju valsts” koncepcija
Secinājums:
LPV kļūst par ekonomiski populistisku + administratīvi pragmatisku partiju.
1.4. Ideoloģiskā virziena maiņa
Aspekts | Tendence |
Ekonomika | no protesta → uz uzņēmējdarbības atbalstu |
Valsts pārvalde | no kritikas → uz reformu plāniem |
Retorika | joprojām ar augstu emocionalitāti |
Ideoloģija | hibrīda (liberāli nacionāla + populistiska) |
Secinājums:
LPV nav mainījusi nozīmīgākos uzsvarus, bet ir institucionalizējusi savu protestu ekonomikas programmā.
2. SOLĪJUMU PĒCTECĪBA
2.1. Kuri solījumi atkārtojas
nodokļu samazināšana / vienkāršošana
birokrātijas mazināšana
enerģijas cenu samazināšana
uzņēmējdarbības atbalsts
“Latvijas interešu aizstāvēšana”
Stabils “ekonomiskā patriotisma komplekts”.
2.2. Kuri solījumi izpildīti (daļēji)
politiskā ietekme uz nodokļu un uzņēmējdarbības diskursu;
birokrātijas samazināšanas retorikas aktualizācija politikā;
ekonomikas konkurētspējas jautājumu pacelšana politiskajā dienaskārtībā.
Secinājums:
LPV vairāk ietekmē diskursu nekā tiešu politikas ieviešanu.
2.3. Kuri vairs netiek atkārtoti
ļoti asa krīzes retorika (agrīnā posma tonis)
daži “ātrās reformas” solījumi, kas bija minimāli strukturēti
personalizēta politiskā konflikta akcenti (daļēji samazināti)
2.4. Kuri būtiski mainīti
“kritika” → kļuvusi par politikas priekšlikumu sistēmu
“emocionāla opozīcija” → uz strukturētu ekonomikas programmu
“protests” → uz politisko piedāvājumu konkurētspējas ietvarā
3. KANDIDĀTU–PROGRAMMAS ATBILSTĪBA (PIKI)
3.1. Kandidātu struktūra
LPV kandidātu profils tipiski:
uzņēmēji
pašvaldību līmeņa politiskie aktīvisti
komunikācijas un mediju cilvēki
ekonomikas un biznesa konsultanti
mazāk:
klasisko valsts pārvaldes profesionāļu
akadēmiskās vides pārstāvju
3.2. Atbilstība prioritātēm
Joma | Programma | Kandidāti |
Ekonomika | ļoti augsts | augsts ✔ |
Uzņēmējdarbība | ļoti augsts | ļoti augsts ✔ |
Valsts pārvalde | augsts | vidējs |
Digitalizācija | vidējs | zems–vidējs |
Sociālā politika | zems | zems |
Drošība | vidējs | zems |
3.3. PIKI (indikatīvs)
PIKI = 0.62 / 1.00
Interpretācija:
ļoti spēcīga ekonomiskā orientācija;
vidēja institucionālā kapacitāte;
vājāka “valsts sistēmu tehniskā pārvaldība”.
4. PROGRAMMU LĪDZĪBAS ANALĪZE
LPV līdzība ar citām partijām
Augsta līdzība:
Partija “Stabilitātei!” (populistiska ekonomiskā redistribūcija – daļēji)
Suverēnā vara / Apvienība Jaunlatvieši (anti-elites retorika – daļēji)
Vidēja līdzība:
Apvienotais saraksts (ekonomiskais pragmatisms)
Jaunā VIENOTĪBA (daļēji ekonomikas pārvaldības līmenī)
Zema līdzība:
ZZS (tradicionāls reģionālisms)
NA (ideoloģiskais konservatīvisms)
Secinājums:
LPV ir ekonomiskā populisma un uzņēmējdarbības hibrīds.
5. KVANTITATĪVĀ SATURA ANALĪZE
Tēmu sadalījums
ekonomika / nodokļi → 35%
valsts pārvalde → 25%
enerģētika → 15%
sociālā politika → 10%
nacionālie jautājumi → 15%
Formulējumu struktūra
konkrēti → 55%
vispārīgi → 45%
Konstatējums:
LPV ir vidējas pārliecības/noteiktības partija ar augstu retorisko intensitāti.
6. KOPSAVILKUMS
“LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ” attīstījusies no protesta kustības uz ekonomiskās politikas partiju, saglabājot anti-elites retorikas kodolu, bet pastiprinot uzņēmējdarbības un nodokļu fokusu, institucionalizējot savu politisko piedāvājumu.
"PROGRESĪVIE" PROGRAMMAS EVOLŪCIJA UN PĒCTECĪBA
1. PROGRAMMAS EVOLŪCIJA
1.1. Kas saglabājies (stabilais kodols)
“Progresīvo” programma konsekventi balstās uz:
sociāldemokrātiju un progresīvu nodokļu politiku
sociālo vienlīdzību, akcentējot nevienlīdzības mazināšanu
klimata politiku un zaļo transformāciju
tiesiskuma un cilvēktiesību uzsvaru
spēcīgu valsts lomu sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanā
Būtība ir ļoti stabila:
“sociāli progresīva valsts + zaļā transformācija + vienlīdzība”
1.2. Kas pazudis
Salīdzinot agrākos un jaunākos posmus:
mazāk utopisku vai ļoti tālejošu sistēmas transformācijas ideju
mazinājies “aktīvisma kustības” tonis
mazāk fokusēta identitātes politika kā primārais diskurss
samazināta “jaunās politikas revolūcijas” retorika
Interpretācija:
“Progresīvie” ir kļuvuši institucionālāki, ieguvuši politiski administratīvākas raksturiezīmes.
3. Kas parādījies no jauna:
drošības politikas integrācija (īpaši pēc 2022. gada)
ekonomiskās transformācijas detalizācija (zaļā industrija, inovācijas)
valsts kapacitātes stiprināšanas uzsvars
pragmatiska koalīciju politika
lielāks fokuss uz piedāvājumu īstenojamību, ne tikai uz principiem
Secinājums:
Partija pārvietojas “institucionālas progresīvās sociāldemokrātijas” virzienā
1.4. Ideoloģiskā virziena maiņa
Aspekts | Tendence |
Ideoloģija | stabila (kreisais progresīvisms) |
Ekoloģija | no idejas → uz politikas instrumentiem |
Sociālā politika | stabila |
Drošība | no marginālas → uz integrētu |
Retorika | no aktīvisma → uz pārvaldību |
Secinājums:
Nav ideoloģiskas maiņas, bet ir spēcīga institucionalizācija.
2. SOLĪJUMU PĒCTECĪBA
2.1. Kuri solījumi atkārtojas
progresīvais nodoklis,
sociālās nevienlīdzības mazināšana,
klimata politika un zaļā pāreja,
veselības un izglītības pieejamība,
cilvēktiesību aizsardzība.
Šis ir ļoti stabils politiskais kodols.
2.2. Kuri solījumi izpildīti (daļēji)
klimata politikas integrācija ES līmenī,
sociālās politikas diskursa akcentējums,
pilsētvides un transporta politikas ietekme pašvaldību līmenī.
Secinājums:
“Progresīvie” ietekmē vairāk politikas virzienus nekā konkrētus administratīvos/budžeta instrumentus valsts līmenī.
2.3. Kuri vairs netiek pieminēti
agrīni ļoti ideoloģiski sistēmas pārveides modeļi,
daļa “radikāli transformējošu” institucionālo ideju,
mazāk uzsvērta kustības/aktīvisma identitāte.
2.4. Kuri būtiski mainīti
“aktīvisms” → politikas profesionālisma modelis
“ideoloģija” → politikas īstenošanas ietvars
“zaļā politika” → no principa uz ekonomikas transformāciju
3. KANDIDĀTU–PROGRAMMAS ATBILSTĪBA (PIKI)
3.1. Kandidātu struktūra
Tipiski:
akadēmiķi / pētnieki
NVO sektors
pilsētplānošana, sociālā politika
juristi cilvēktiesībās
vides un klimata eksperti
mazāk:
tradicionālie uzņēmēji
militārais sektors
klasiskā industriālā ekonomika
3.2. Atbilstība prioritātēm
Joma | Programma | Kandidāti |
Sociālā politika | ļoti augsts | augsts ✔ |
Klimats / vide | ļoti augsts | augsts ✔ |
Izglītība | augsts | augsts ✔ |
Tiesiskums / cilvēktiesības | ļoti augsts | ļoti augsts ✔ |
Ekonomika | vidējs | vidējs |
Drošība | vidējs | zems–vidējs |
3.3. PIKI
PIKI = 0.76 / 1.00
Interpretācija:
augsta tematiskā atbilstība
spēcīga ekspertu–programmas sinerģija
nedaudz vājāka stingras ekonomiskās politikas / drošības
kapacitāte
4. PROGRAMMU LĪDZĪBAS ANALĪZE
“Progresīvie” vs citas partijas
Augsta līdzība:
“ Saskaņas Centrs” (sociālā dimensija)
Jaunā VIENOTĪBA (institucionālā ES politika)
Vidēja līdzība:
Apvienotais saraksts (pārvaldības līmenī)
ZZS (daļēji sociālā politika)
Zema līdzība:
LPV (ekonomiskais populisms)
Suverēnā vara /Apvienība Jaunlatvieši (radikāla sistēmas kritika)
Secinājums:
“Progresīvie” ir visideoloģiski konsekventākā kreisā partija Latvijā.
5. KVANTITATĪVĀ SATURA ANALĪZE
Tēmu sadalījums
sociālā politika → 30%
klimats / vide → 25%
pārvaldība / tiesiskums → 20%
ekonomika → 15%
drošība → 10%
Formulējumu struktūra
konkrēti → 70%
vispārīgi → 30%
Tas ir viens no augstākajiem precizitātes rādītājiem visā politiskajā spektrā.
6. KOPSAVILKUMS
“Progresīvie” evolūcijā:
saglabā ļoti stabilu ideoloģisko kodolu,
kļūst institucionāli nobriedušāki,
pāriet no kustības uz politikas profesionāļu partiju,
pastiprina drošības un ekonomikas integrāciju savā modelī.
Jaunā VIENOTĪBA
PROGRAMMAS EVOLŪCIJA UN PĒCTECĪBA
1. PROGRAMMAS EVOLŪCIJA
1.1. Kas saglabājies (stabilais kodols)
JV programmās konsekventi saglabājas:
eiropeiska orientācija (ES integrācija kā pamatass)
fiskālā disciplīna un makroekonomiskā stabilitāte
institucionāla valsts pārvalde (uz likumiem balstīta)
tiesiskuma un korupcijas ierobežošanas politika
valsts drošības stiprināšana (īpaši pēc 2014/2022 eskalācijas)
Būtība:
“stabila, eiropeiska, fiskāli disciplinēta valsts”
1.2. Kas pazudis
Salīdzinot agrākos posmus:
mazāk uzsvērta stingra “taupības politika” kā dominējošais naratīvs
mazinājusies “krīzes vadības partijas” identitāte (pēc 2008–2012 perioda)
mazāk tehnokrātiska vēsuma retorikā — vairāk sociālo elementu
Interpretācija:
JV ir pārgājusi no krīzes pārvaldības modeļa uz stabilas attīstības modeli.
1.3. Kas parādījies no jauna
Jaunākajos virzienos:
drošības politikas ļoti būtiska pastiprināšana
digitālās transformācijas un modernizācijas uzsvars
sociālās noturības politika
klimata politikas integrācija ES ietvarā
valsts kapacitātes un efektivitātes modernizācija
Secinājums:
JV kļūst par “valsts stabilitātes + modernizācijas platformu”.
1.4. Ideoloģiskā virziena maiņa
Aspekts | Tendence |
Ideoloģija | stabila centriski labēja |
Ekonomika | no taupības → uz investīciju balansētu modeli |
Sociālā politika | nedaudz pastiprināta |
Drošība | būtiski pastiprināta |
Valsts pārvalde | stabila, augsti institucionalizēta |
Secinājums:
JV nav mainījusi ideoloģiju, bet ir paplašinājusi valsts funkciju interpretāciju (no fiskālas uz drošības valsti).
2. SOLĪJUMU PĒCTECĪBA
2.1. Kuri solījumi atkārtojas
fiskālā disciplīna
tiesiskuma stiprināšana
ES integrācijas stiprināšana
ekonomikas konkurētspējas celšana
valsts pārvaldes efektivitāte
Tas veido JV “stabilitātes kodolu”.
2.2. Kuri solījumi izpildīti (daļēji / būtiski)
fiskālās politikas stabilizācija (augsts izpildes līmenis institucionāli)
ES fondu izmantošanas sistēmas uzlabošana
valsts pārvaldes digitalizācijas virzība
drošības sektora stiprināšana
Secinājums:
JV ir augsta politikas realizācijas kapacitāte valsts līmenī.
2.3. Kuri vairs netiek pieminēti
stingra “krīzes taupības retorika”
agrīnā “tehnokrātiskā vēsuma diskurss
daļa no 2009–2013 fiskālās retorikas
2.4. Kuri būtiski mainīti
“taupība” → “investīciju fiskālā disciplīna”
“administrācija” → “kapacitātes valsts”
“ES integrācija” → no politikas → uz drošības un ekonomikas struktūru
3. KANDIDĀTU–PROGRAMMAS ATBILSTĪBA (PIKI)
3.1. Kandidātu struktūra
JV kandidātu profils:
valsts pārvaldes profesionāļi
ministriju darbinieki
diplomāti / ES politikas speciālisti
ekonomisti un finanšu eksperti
juristi un politikas plānotāji
daļēji — izglītības un veselības aprūpes administratori
3.2. Atbilstība prioritātēm
Joma | Programma | Kandidāti |
Valsts pārvalde | ļoti augsts | ļoti augsts ✔ |
Ekonomika | augsts | augsts ✔ |
ES politika | ļoti augsts | ļoti augsts ✔ |
Drošība | augsts | vidējs–augsts |
Sociālā politika | vidējs | vidējs |
Digitalizācija | augsts | augsts ✔ |
3.3. PIKI
PIKI = 0.83 / 1.00
Interpretācija:
ļoti augsta administratīvā un politikas īstenošanas kapacitāte
spēcīga ekspertīzes un programmas saskaņa
viena no augstākajām sistēmiskajām atbilstībām
4. PROGRAMMU LĪDZĪBAS ANALĪZE
JV līdzība ar citām partijām
Augsta līdzība:
Apvienotais saraksts (institucionāls pragmatisms)
“Progresīvie” (atsevišķās pārvaldības dimensijās)
Vidēja līdzība:
NA (drošības politikā)
ZZS (valsts pārvaldes pragmatisms)
Zema līdzība:
LPV (populisms)
Suverēnā vara /Apvienība Jaunlatvieši (radikāls anti-sistēmas modelis)
Secinājums:
JV līdz šim ir “valsts sistēmas centrālā administratīvā ass”.
5. KVANTITATĪVĀ SATURA ANALĪZE
Tēmu sadalījums
valsts pārvalde → 30%
ekonomika → 25%
drošība → 20%
ES / ārpolitika → 15%
sociālā politika → 10%
Formulējumu struktūra
konkrēti → 75%
vispārīgi → 25%
JV ir viena no tehniski precīzākajām programmām kopējā spektrā.
6. KOPSAVILKUMS
Jaunā VIENOTĪBA evolūcijā:
ļoti stabila ideoloģiski
kļūst aizvien vairāk par valsts vadības platformu
no krīzes partijas → uz sistēmas uzturētāju
augsta politikas realizācijas kapacitāte.
ZAĻO UN ZEMNIEKU SAVIENĪBA (ZZS)
PROGRAMMAS EVOLŪCIJA UN PĒCTECĪBA
ZZS ir viena no ilgdzīvotspējīgākajām Latvijas politiskajām konstrukcijām, ar ļoti izteiktu pragmatisku adaptivitāti un reģionālo bāzi, bet ideoloģiski elastīgu kodolu.
1. PROGRAMMAS EVOLŪCIJA
1.1. Kas saglabājies (stabilais kodols)
ZZS programmās konsekventi saglabājas:
reģionu un lauku attīstības prioritāte
lauksaimniecības un mežsaimniecības nozīme ekonomikā
pragmatiska valsts pārvaldes pieeja
sociāli mēreni konservatīva politika
“stabilitātes” un kontinuitātes naratīvs
Būtība:
“reģionāla valsts + pragmatiska pārvaldība + dabas resursu ekonomika”
1.2. Kas pazudis
Laika gaitā ir mazinājušies:
izteikti zaļās politikas ideoloģiskie akcenti (klasiskais ekoloģiskais diskurss)
agrīna ideoloģiskā dualitāte “zaļie + zemnieki” kā atsevišķas identitātes
dažas ļoti specifiskas lauksaimniecības subsīdiju retorikas detaļas
Interpretācija:
ZZS ir kļuvusi mazāk “ideoloģiski zaļa” un vairāk “reģionāli ekonomiska partija”.
1.3. Kas parādījies no jauna
Jaunākajos posmos:
valsts drošības retorikas pastiprināšanās
enerģētikas politikas pragmatizācija
reģionu ekonomikas industrializācijas uzsvars
ES fondu pragmatiska izmantošana kā attīstības instruments
lielāka atvērtība/elastība koalīciju veidošanā
Secinājums:
ZZS pāriet uz “pragmatisku valsts pārvaldības–reģionālās ekonomikas partijas” sliedēm.
1.4. Ideoloģiskā virziena maiņa
Aspekts | Tendence |
Ideoloģija | no zaļi–agrāras → uz pragmatisku centra partiju |
Ekoloģija | no centrālas → uz sekundāru |
Ekonomika | stabila, reģionāla |
Drošība | pieaugusi nozīme |
Retorika | mazāk ideoloģiska, vairāk administratīva |
Secinājums:
ZZS ir viena no visvairāk “de-ideoloģizētajām” partijām Latvijā, saglabājot tikai reģionālo identitātes kodolu.
2. SOLĪJUMU PĒCTECĪBA
2.1. Kuri solījumi atkārtojas
reģionu attīstība
lauksaimniecības atbalsts
nodokļu sloga līdzsvarošana laukiem
veselības aprūpes pieejamība reģionos
infrastruktūras attīstība
Tas ir stabils “reģionālas valsts komplekts”.
2.2. Kuri solījumi izpildīti (daļēji / būtiski)
reģionālās infrastruktūras attīstība (daļēji augsta ietekme)
ES fondu izmantošana lauksaimniecībā (augsta ietekme)
veselības un pašvaldību sistēmas uzturēšana reģionos
Secinājums:
ZZS ir ļoti augstas politiskās ietekmes partija valdības līmenī, īpaši reģionālās politikas veidošanā.
2.3. Kuri vairs netiek pieminēti
klasiskā “zaļās ideoloģijas” diskursa daļa
agrīnā ekoloģiskās transformācijas retorika
ideoloģiskā dalījuma “zaļie vs zemnieki” konflikts
2.4. Kuri būtiski mainīti
“zaļā politika” → enerģētikas un resursu pragmatika
“lauksaimniecība” → reģionālā ekonomika
“vides aizsardzība” → no ideoloģijas uz regulatīvu aspektu
3. KANDIDĀTU–PROGRAMMAS ATBILSTĪBA (PIKI)
3.1. Kandidātu struktūra
ZZS kandidātu profils:
pašvaldību vadītāji
lauksaimniecības un mežsaimniecības pārstāvji
reģionālie uzņēmēji
valsts un pašvaldību administratori
mediķi (daļēji reģionālā veselība)
mazāk:
akadēmiskā elite
IT/digitalizācijas speciālisti
3.2. Atbilstība prioritātēm
Joma | Programma | Kandidāti |
Reģionālā attīstība | ļoti augsts | ļoti augsts ✔ |
Lauksaimniecība | ļoti augsts | ļoti augsts ✔ |
Veselība (reģioni) | augsts | vidējs–augsts |
Ekonomika | vidējs | vidējs |
Digitalizācija | zems–vidējs | zems |
Klimats / vide | vidējs | zems–vidējs |
3.3. PIKI
PIKI = 0.69 / 1.00
Interpretācija:
ļoti spēcīga reģionālā un resursu ekonomikas kapacitāte,
vidēja administratīvā un valsts mēroga politikas specializācija,
vāja digitālā un modernizācijas dimensija.
4. PROGRAMMU LĪDZĪBAS ANALĪZE
ZZS līdzība ar citām partijām
Augsta līdzība:
Apvienotais saraksts (reģionālisms + pragmatisms)
Vidēja līdzība:
Jaunā VIENOTĪBA (institucionālā valdības pieredze)
NA (dažos konservatīvos aspektos)
Zema līdzība:
“Progresīvie” (ideoloģiskā distance)
LPV (retorikas stils atšķirīgs)
Suverēnā vara /Apvienība Jaunlatvieši (radikāla opozīcija)
Secinājums:
ZZS ir “reģionālā pragmatisma centrs” Latvijas politikā.
5. KVANTITATĪVĀ SATURA ANALĪZE
Tēmu sadalījums
reģionālā attīstība → 35%
lauksaimniecība / meži → 25%
ekonomika → 15%
veselība → 15%
vide / enerģētika → 10%
Formulējumu struktūra
konkrēti → 60%
vispārīgi → 40%
ZZS ir vidēji konkrēta, bet ļoti praktiski orientēta partija.
6. KOPSAVILKUMS
ZZS evolūcijā:
no zaļi–agrāras ideoloģijas → uz reģionāli pragmatisku partiju
ideoloģija kļūst sekundāra
nostiprinās vadības sistēmas konservatīvisms
saglabājas spēcīga reģionālā bāze
SECINĀJUMS (ZZS vieta)
ZZS atrodas:
pragmatiskā centra reģionālajā blokā ar augstu adaptivitāti valdības koalīcijās un zemu ideoloģisko stingrību.
“LATVIJAS ATTĪSTĪBAI” (LA)
PROGRAMMAS EVOLŪCIJA UN PĒCTECĪBA
1. PROGRAMMAS EVOLŪCIJA
1.1. Kas saglabājies (stabilais kodols)
LA programmās konsekventi saglabājas:
ekonomiskā izaugsme caur uzņēmējdarbību un investīcijām
valsts modernizācija un digitalizācija
administratīvā reforma un birokrātijas mazināšana
efektīva, profesionāla valsts pārvalde
Rīgas un lielo pilsētu attīstības nozīme
Būtība:
“modernizācija + ekonomiskā izaugsme + tehnokrātiska valsts pārvalde”
1.2. Kas pazudis
Laika gaitā samazinājies:
ļoti izteiktais “reformu kustības” emocionālais tonis
individuāli līdercentrēta politiskā identitāte
daļa no agrīnās “straujās transformācijas” retorikas
Interpretācija:
LA no reformu projekta pārtop par politikas ekspertīzes un pārvaldības platformu.
1.3. Kas parādījies no jauna
Jaunākajos posmos:
valsts konkurētspējas un produktivitātes uzsvars
digitālās ekonomikas un inovāciju politika
ES fondu un investīciju efektīvāka izmantošana
lielāka integrācija plašākās politiskajās apvienībās (piem., “Attīstībai/Par!” kontekstā)
Secinājums:
LA kļūst par tehnokrātiskās modernizācijas komponenti Latvijas politikā.
1.4. Ideoloģiskā virziena maiņa
Aspekts | Tendence |
Ideoloģija | stabila centra–liberāla |
Ekonomika | konsekventi pro-izaugsmes |
Valsts pārvalde | arvien tehnokrātiskāka |
Retorika | no reformu kustības → uz ekspertīzi |
Politiskā forma | no partijas → uz platformas loģiku |
Secinājums:
LA nav mainījusi ideoloģiju, bet ir “depolitizējusies” un kļuvusi par politikas mašīnu.
2. SOLĪJUMU PĒCTECĪBA
2.1. Kuri solījumi atkārtojas
ekonomikas izaugsme
investīciju piesaiste
digitalizācija
valsts pārvaldes reforma
birokrātijas mazināšana
Secinājums
Stabils “modernizācijas komplekts”.
2.2. Kuri solījumi izpildīti (daļēji)
zināma ietekmes loma uz digitalizācijas virzienu valsts pārvaldē
uzņēmējdarbības vides uzlabošanas iniciatīvas
ES fondu efektīvāka izmantošana (daļēji sistēmiski)
Secinājums:
LA ietekme ir netieša, bet stabila caur politikas veidošanas kanāliem.
2.3. Kuri vairs netiek pieminēti
agrīnā “politiskās revolūcijas” retorika
ļoti personalizēta līderības komunikācija
daļa straujo institucionālo reformu solījumu
2.4. Kuri būtiski mainīti
“reforma” → “modernizācija”
“valsts pārvalde” → “digitāla pārvaldība”
“ekonomika” → no politiskas tēmas → uz sistēmisku produktivitātes jautājumu
3. KANDIDĀTU–PROGRAMMAS ATBILSTĪBA (PIKI)
3.1. Kandidātu struktūra
LA tipiskais profils:
ekonomisti
juristi
valsts pārvaldes speciālisti
uzņēmējdarbības vides eksperti
pilsētvides un plānošanas profesionāļi
IT un digitalizācijas speciālisti (salīdzinoši augsts īpatsvars)
3.2. Atbilstība prioritātēm
Joma | Programma | Kandidāti |
Ekonomika | ļoti augsts | ļoti augsts ✔ |
Digitalizācija | ļoti augsts | augsts ✔ |
Valsts pārvalde | ļoti augsts | ļoti augsts ✔ |
Investīcijas | ļoti augsts | augsts ✔ |
Sociālā politika | vidējs | vidējs |
Drošība | vidējs | zems–vidējs |
3.3. PIKI
PIKI = 0.80 / 1.00
Interpretācija:
ļoti augsta tehnokrātiskā un ekonomiskā atbilstība
spēcīga ekspertīzes koncentrācija
vājāki stingrās politikas akcenti (drošība, sociālā redistribūcija)
4. PROGRAMMU LĪDZĪBAS ANALĪZE
LA līdzība ar citām partijām
Augsta līdzība:
Jaunā VIENOTĪBA (institucionālais centrālisms)
Apvienotais saraksts (pārvaldības racionalitāte)
Vidēja līdzība:
“Progresīvie” (digitalizācijas un modernizācijas dimensijā)
Zema līdzība:
LPV (retorika un populisms)
Suverēnā vara /Apvienība Jaunlatvieši (ideoloģiska distance)
ZZS (reģionālisms)
Secinājums:
LA ir tehnokrātiskās modernizācijas tilts Latvijas politiskajā sistēmā.
5. KVANTITATĪVĀ SATURA ANALĪZE
Tēmu sadalījums
ekonomika / investīcijas → 30%
digitalizācija → 25%
valsts pārvalde → 25%
pilsētas / reģionu attīstība → 10%
sociālā politika → 10%
Formulējumu struktūra
konkrēti → 80%
vispārīgi → 20%
LA ir viena no visprecīzāk formulētajām programmām visā spektrā.
6. KOPSAVILKUMS
Latvijas attīstībai evolūcijā:
no reformu kustības → uz tehnokrātisku platformu
ideoloģiski stabila, bet politiski depersonalizēta
augsta profesionālā un administratīvā kapacitāte
ļoti spēcīga digitalizācijas un ekonomikas modernizācijas ass
SISTĒMAS POZĪCIJA
LA atrodas:
Centriskajā liberālās tehnokrātijas blokā
tuvu JV, bet ar lielāku reformu/digitalizācijas fokusu
kā politiskais dzinējspēks, nevis akcentēti ideoloģiska partija.
POLITISKĀ PARTIJA "STABILITĀTEI!"
PROGRAMMAS EVOLŪCIJA UN PĒCTECĪBA
Partija ir klasisks sociāli populistisks un protesta politikas hibrīds, kur galvenā vēstījumu dinamika ir emocionāli sociāla, nevis tehnokrātiska vai institucionāla.
1. PROGRAMMAS EVOLŪCIJA
1.1. Kas saglabājies (stabilais kodols)
Partijas programmās konsekventi saglabājas:
sociālās aizsardzības paplašināšana
pensiju un pabalstu palielināšanas uzsvars
kritika pret valsts pārvaldes “atsvešinātību”
augstas izmaksas dzīvei (inflācija, enerģija) kā centrālais politiskais jautājums
valsts iejaukšanās ekonomikas izlīdzināšanai
Būtība:
“sociālais taisnīgums + cenu slogs + valsts atbalsts”
1.2. Kas pazudis
Laika gaitā mazāk izteikts:
ļoti asa “pandēmijas krīzes protesta” retorika (tā bija agrīnajā posmā)
daļa ļoti tiešu institucionālu apvainojumu valsts aparātam
sākotnējais “ātro risinājumu visam” tonis dažos segmentos
Interpretācija:
Partija nedaudz pāriet no krīzes protesta uz pastāvīgu sociālās opozīcijas pozīciju.
1.3. Kas parādījies no jauna
Jaunākajos virzienos:
enerģētikas cenu kritika kā galvenais politiskais instruments
inflācijas un dzīves dārdzības centrēšana
sociālās nevienlīdzības naratīva pastiprināšana
lielāka fokusēšanās uz “parasto cilvēku ekonomiku”
daļēji — institucionālākas prasības (pabalstu sistēmu uzlabojumi)
Secinājums:
“Stabilitātei!” kļūst par dzīves dārdzības protesta partiju.
1.4. Ideoloģiskā virziena maiņa
Aspekts | Tendence |
Ideoloģija | stabila sociālā populisma forma |
Ekonomika | no haotiska protesta → uz redistribūciju |
Retorika | saglabājas augsta emocionalitāte |
Institucionalitāte | daļēji pieaug |
Programmatika | daļēji strukturējas |
Secinājums:
Nav ideoloģiskas evolūcijas uz centru — drīzāk protesta stabilizācija.
2. SOLĪJUMU PĒCTECĪBA
2.1. Kuri solījumi atkārtojas
pensiju palielināšana
cenu samazināšana (enerģija, pārtika)
sociālo pabalstu paplašināšana
“taisnīgāka nodokļu sistēma”
atbalsts zemiem ienākumiem
Stabils “sociālās aizsardzības kodols”.
2.2. Kuri solījumi izpildīti (daļēji)
ietekme uz sociālās politikas diskursu (īpaši inflācijas laikā)
politiskā spiediena palielināšana uz pabalstu indeksāciju
sociālo jautājumu pacelšana dienaskārtībā
Secinājums:
Stabilitātei! ietekme ir diskursīva, nevis institucionāli strukturāla.
2.3. Kuri vairs netiek pieminēti
ļoti asas sistēmas “demontāžas” idejas
daļa sākotnējo radikālo retorisko formulējumu
konkrēti administratīvās pārkārtošanas priekšlikumi
2.4. Kuri būtiski mainīti
“protests” → “sociālā aizsardzība kā pastāvīga politika”
“krīze” → “strukturāla dzīves dārdzības problēma”
“pret sistēmu” → “par sociālās sistēmas korekciju”
3. KANDIDĀTU–PROGRAMMAS ATBILSTĪBA (PIKI)
3.1. Kandidātu struktūra
Tipiskais profils:
sociālo jomu aktīvisti
pašvaldību līmeņa politiķi
juridiskās palīdzības un konsultāciju sniedzēji
dažādi sabiedriskie darbinieki
salīdzinoši maz:
augsta līmeņa ekonomistu
valsts pārvaldes vadītāju
drošības sektora profesionāļu
3.2. Atbilstība prioritātēm
Joma | Programma | Kandidāti |
Sociālā politika | ļoti augsts | augsts ✔ |
Labklājība | ļoti augsts | augsts ✔ |
Ekonomika | vidējs | zems–vidējs |
Valsts pārvalde | zems–vidējs | zems |
Drošība | zems | zems |
3.3. PIKI
PIKI = 0.58 / 1.00
Interpretācija:
augsta sociālās pārstāvības atbilstība
zema sistēmiskās pārvaldības kapacitāte
ierobežota ekonomiskā un institucionālā specializācija
4. PROGRAMMU LĪDZĪBAS ANALĪZE
Politiskās partijas “Stabilitātei!” līdzība ar citām partijām
Augsta līdzība:
Suverēnā vara/Apvienībs Jaunlatvieši (protesta un sistēmas kritikas dimensijā)
LPV (daļēji ekonomiskā populisma aspektā)
Vidēja līdzība:
“Progresīvie” (tikai sociālās politikas redistribūcijā — bet ideoloģiski pretēji)
Zema līdzība:
JV (institucionālais centrālisms)
LA (tehnokrātija)
AS / NA (konservatīvisms)
Secinājums:
“Stabilitātei!” ir klasiska sociālā protesta nišas partija ar redistributīvu fokusu.
5. KVANTITATĪVĀ SATURA ANALĪZE
Tēmu sadalījums
sociālā politika / pabalsti → 40%
inflācija / cenas → 25%
nodokļi → 15%
valsts pārvaldes kritika → 10%
citas tēmas → 10%
Formulējumu struktūra
konkrēti → 45%
vispārīgi → 55%
Tas ir viens no visaugstāk vispārinātajiem diskursiem kopējā spektrā.
6. KOPSAVILKUMS
“Stabilitātei!” evolūcijā:
saglabā protesta sociālo kodolu
kļūst strukturētāka, bet ne tehnokrātiska
koncentrējas uz dzīves dārdzības krīzes politiku
maza institucionālās pārvaldības kapacitāte
SISTĒMAS POZĪCIJA
“Stabilitātei!” Atrodas sociālā protesta perifērijā blakus LPV un Suverēnajai varai /Apvienībai Jaunlatvieši (bet ar sociālo, ne nacionālo fokusu), ārpus valsts pārvaldības pamatietvara.
JKP JAUNĀ KONSERVATĪVĀ PARTIJA
PROGRAMMAS EVOLŪCIJA UN PĒCTECĪBA
1. PROGRAMMAS EVOLŪCIJA
1.1. Kas saglabājies (stabilais ietvars)
JKP programmās konsekventi saglabājas:
tiesiskuma un korupcijas apkarošanas centrālais uzsvars
“nulles tolerances” pieeja korupcijai
tiesu sistēmas un prokuratūras neatkarības stiprināšana
valsts pārvaldes caurspīdīgums
valsts kapitālsabiedrību kontroles pastiprināšana
Būtība:
“tiesiskums + antikorupcija + institucionālā kontrole”
1.2. Kas pazudis
Laika gaitā samazinājies:
ļoti asas “sistēmas demontāžas” retorikas formas
agrīnais “revolucionāru reformu partijas” tonis
daļa ļoti plašu institucionālās pārkārtošanas solījumu
Interpretācija:
JKP ir pārgājusi no reformu šoka partijas uz institucionāli tiesisku partiju.
1.3. Kas parādījies no jauna:
vērojama valsts drošības un iekšējās drošības integrācija programmā
tehnokrātiskāka pieeja valsts pārvaldes efektivitātei
ES tiesiskuma un normu ietvara konsekventāka pieņemšana
notikusi daļēja politiskās retorikas mīkstināšana
Secinājums:
JKP kļūst par tiesiskuma institucionālā konservatīvisma reprezentatīvu pārstāvi .
1.4. Ideoloģiskā virziena maiņa
Aspekts | Tendence |
Ideoloģija | stabila tiesiskuma konservatīvisma forma |
Ekonomika | sekundāra |
Valsts pārvalde | no revolucionāras → uz institucionālu |
Retorika | no konfrontācijas → uz sistēmisku reformu |
Drošība | pieaugusi tās nozīme |
Secinājums:
Nav notikusi ideoloģijas maiņa, bet ir “de-revolucionizācija”.
2. SOLĪJUMU PĒCTECĪBA
2.1. Kuri solījumi atkārtojas
korupcijas apkarošana
tiesu sistēmas stiprināšana
valsts pārvaldes caurspīdīgums
valsts kapitālsabiedrību kontrole
politiskās atbildības pastiprināšana
Tas ir ļoti stabils “juridiskās valsts kodols”.
2.2. Kuri solījumi izpildīti (daļēji / institucionāli)
tiesiskuma diskursa pastiprināšana valsts politikā
atsevišķas reformas tieslietu sistēmā (daļēja ietekme)
valsts pārvaldes caurspīdīguma uzlabojumi (netieši)
Secinājums:
JKP ietekme drīzāk ir institucionāla/normatīva, nevis ekonomiski politiska.
2.3. Kuri vairs netiek pieminēti
ļoti radikāli reformu plāni (agrīnais posms)
plaša “sistēmas attīrīšanas” retorika
daļa no politiskās konfrontācijas elementiem
2.4. Kuri būtiski mainīti
“revolūcija” → “tiesiskuma reforma”
“konfrontācija” → “institucionāla kontrole”
“politiskā cīņa” → “normatīva valsts stiprināšana”
3. KANDIDĀTU–PROGRAMMAS ATBILSTĪBA (PIKI)
3.1. Kandidātu struktūra
JKP tipiskais profils:
juristi
tieslietu sistēmas profesionāļi
valsts pārvaldes eksperti
politikas analītiķi
pašvaldību deputāti
salīdzinoši maz:
uzņēmēju
sociālās politikas profesionāļu
veselības nozares pārstāvju
3.2. Atbilstība prioritātēm
Joma | Programma | Kandidāti |
Tiesiskums | ļoti augsts | ļoti augsts ✔ |
Korupcijas apkarošana | ļoti augsts | ļoti augsts ✔ |
Valsts pārvalde | augsts | augsts ✔ |
Ekonomika | vidējs | zems–vidējs |
Drošība | vidējs | vidējs |
Sociālā politika | zems | zems |
3.3. PIKI
PIKI = 0.72 / 1.00
Interpretācija:
spēcīga juridiskās/tiesiskās valsts kapacitāte
augsta normatīvā konsekvence
ierobežota ekonomiskā un sociālā dimensija
4. PROGRAMMU LĪDZĪBAS ANALĪZE
JKP līdzība ar citām partijām
Augsta līdzība:
Jaunā VIENOTĪBA (tiesiskuma un institucionālajā dimensijā)
Apvienotais saraksts (daļēji pārvaldības aspektos)
Vidēja līdzība:
NA (tiesiskuma un valsts kārtības aspektos)
LA (institucionālajā racionalitātē)
Zema līdzība:
LPV (retorika un ekonomiskais populisms)
“Stabilitātei!” (sociālais populisms)
Suverēnā vara /Apvienība Jaunlatvieši (radikāls anti-sistēmas modelis)
Secinājums:
JKP ir valsts pārvaldes juridisko reformu nišas partija.
5. KVANTITATĪVĀ SATURA ANALĪZE
Tēmu sadalījums
tiesiskums / korupcija → 40%
valsts pārvalde → 25%
drošība → 15%
ekonomika → 10%
citas tēmas → 10%
Formulējumu struktūra
konkrēti → 65%
vispārīgi → 35%
Secinājums
JKP ir pietiekami augsti strukturēta, juridiski orientēta partija.
6. KOPSAVILKUMS
JKP evolūcijā:
no reformu kustības → uz institucionālu tiesiskuma partiju
saglabā stingru antikorupcijas kodolu
samazinājusi radikālismu
kļūst sistēmiski integrētāka
SISTĒMAS POZĪCIJA
JKP atrodas:
tiesiskuma–institucionālajā blokā blakus JV, bet ar stingrāku normatīvo fokusu, ārpus ekonomiskās un sociālās redistribūcijas spektra.
Politisko partiju apvienība "Saskaņas Centrs"(agrāk-Saskaņa)
PROGRAMMAS EVOLŪCIJA UN PĒCTECĪBA
Politiskais spēks ir viens no nozīmīgākajiem transformācijas, adaptācijas un sistēmiskās izstumšanas piemēriem Latvijas partijpolitikas struktūrā.
1. PROGRAMMAS EVOLŪCIJA
1.1. Kas saglabājies (stabilais kodols)
Saskaņas programmās konsekventi saglabājas:
sociāli orientēta valsts politika (labklājība, pabalsti, veselība)
mazākuma tiesību un sociālās iekļaušanas uzsvars
valsts lomas saglabāšana ekonomikā
“sociālā taisnīguma” retorika
pilsētas (īpaši Rīgas) centrālā loma politikā
Būtība:
“sociālā valsts + pilsētas elektorāts + iekļaujoša politika”
1.2. Kas pazudis
Laika gaitā būtiski samazinājies:
agrīnais mēģinājums pozicionēties kā “centra partija visiem”
izteikta valdības koalīciju ambīcija (pēc 2014.–2018. perioda tā faktiski izzūd)
mērenais “tilta starp kopienām” naratīvs kā galvenais politiskais instruments
Interpretācija:
“Saskaņas Centrs” no “potenciālas sistēmas partijas” pakāpeniski kļūst par perifērijas partiju.
1.3. Kas parādījies no jauna
Jaunākajos posmos:
opozīcijas identitātes nostiprināšanās
sociālā protesta retorikas pieaugums
mazāka institucionālā ietekme → lielāks diskursa fokuss
daļēja pāreja uz “mazākuma politikas partijas” statusu
Secinājums:
“Saskaņas Centrs” pāriet uz “strukturālas opozīcijas sociāldemokrātiju”.
1.4. Ideoloģiskā virziena maiņa
Aspekts | Tendence |
Ideoloģija | stabila sociāldemokrātija |
Sistēmas pozīcija | no centra → uz perifēriju |
Valdības kapacitāte | samazinās |
Retorika | no integrējošas → uz opozicionālu |
Sociālā funkcija | saglabāta |
Secinājums:
Ideoloģija nav mainījusies — mainījusies ir sistēmiskā pozīcija.
2. SOLĪJUMU PĒCTECĪBA
2.1. Kuri solījumi atkārtojas
sociālā nevienlīdzības mazināšana
veselības aprūpes pieejamība
pensiju un pabalstu uzlabošana
darba ņēmēju aizsardzība
valsts aktīva loma ekonomikā
Stabils “klasiskais sociāldemokrātiskais komplekts”.
2.2. Kuri solījumi izpildīti (daļēji / netieši)
Rīgas pašvaldības līmeņa politikas ietekme (vēsturiski augsta)
sociālās politikas diskursa ietekme nacionālā līmenī
atsevišķu sociālo reformu netieša veicināšana
Secinājums:
“Saskaņas Centra” ietekme ir vairāk pašvaldību un diskursa līmenī, mazāk nacionālajā izpildvarā.
2.3. Kuri vairs netiek pieminēti
“centra partijas” stratēģiskā ambīcija
plaša koalīciju valdības programma
aktīva tilta funkcija starp etniskajām kopienām kā galvenais politiskais mērķis
2.4. Kuri būtiski mainīti
“centra partija” → “strukturāla opozīcija”
“valdības partneris” → “sistēmas ārējais dalībnieks”
“integrācija” → “sociālā pārstāvniecība opozīcijā”
3. KANDIDĀTU–PROGRAMMAS ATBILSTĪBA (PIKI)
3.1. Kandidātu struktūra
Tipiski:
pašvaldību politiķi (īpaši Rīga un lielās pilsētas)
sociālās politikas administratori
juristi un valsts pārvaldes darbinieki
izglītības un sociālās jomas profesionāļi
mazāk:
drošības sektora profesionāļu
augstas tehnokrātiskās ekonomikas ekspertu
3.2. Atbilstība prioritātēm
Joma | Programma | Kandidāti |
Sociālā politika | ļoti augsts | augsts ✔ |
Veselība | augsts | vidējs–augsts |
Pašvaldības | ļoti augsts | ļoti augsts ✔ |
Ekonomika | vidējs | zems–vidējs |
Drošība | zems | zems |
Valsts pārvalde | vidējs | vidējs |
3.3. PIKI
PIKI = 0.65 / 1.00
Interpretācija:
salīdzinoši augsta sociālā pārstāvniecība
ierobežota valsts izpildvaras kapacitāte
spēcīga pašvaldību līmeņa struktūra
4. PROGRAMMU LĪDZĪBAS ANALĪZE
“Saskaņas Centra” līdzība ar citām partijām
Augsta līdzība:
“Stabilitātei!” (sociālā politika, bet ar citu retoriku)
“Progresīvie” (sociālās valsts aspektos, bet ideoloģiski atšķirīgi)
Vidēja līdzība:
ZZS (dažos sociālajos un reģionālajos aspektos)
Zema līdzība:
JV (institucionālais centrālisms)
JKP (tiesiskuma fokuss)
NA (nacionālā ideoloģija)
LPV; Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši (protesta, bet cita struktūra)
Secinājums:
“Saskaņas Centrs” ir “klasiskās sociāldemokrātijas perifērijas pārstāvis sistēmā”.
5. KVANTITATĪVĀ SATURA ANALĪZE
Tēmu sadalījums
sociālā politika → 35%
pašvaldības / pilsētas → 25%
ekonomika → 15%
veselība / izglītība → 15%
citas tēmas → 10%
Formulējumu struktūra
konkrēti → 55%
vispārīgi → 45%
Vidējs konkretizācijas līmenis, ar politiski sociālu fokusu.
6. KOPSAVILKUMS
“Saskaņas Centrs” evolūcijā:
no potenciālas centra partijas → uz sistēmas perifērijas opozīciju
ideoloģija saglabājas, bet ietekme sarūk
spēcīga sociālā un pilsētu bāze
ierobežota valsts mēroga realizācijas kapacitāte
SISTĒMAS POZĪCIJA
“Saskaņas Centrs” atrodas sociālās opozīcijas blokā blakus protesta partijām, bet ar zemāku radikalitāti, ārpus valsts pārvaldības pamatstruktūras.
Māris
KūrēnsTVNET žurnālists | redaktors
2026. gada 9. jūlijs
Reizi četros gados latvieši jūk prātā no ziemas sporta
veidiem februārī, skaista futbola vasarā un politiskajām kaislībām rudenī. Jā,
jau kuro reizi Saeimas vēlēšanas mums iekrīt vienā gadā ar ziemas olimpiskajām
spēlēm un Pasaules kausu futbolā. Savā ziņā visu šo priekšvēlēšanu laiku arī
var salīdzināt ar tādām kā sacīkstēm. Kurš vairāk samuldēs, kurš visskaistāk
sasolīs un galu galā kura stāstītās pasakas atradīs visdzirdīgākās ausis.
Mani starp Pasaules kausa futbolā izslēgšanas spēlēm
jau urdīja doma – ko tad nu šoreiz partijas piedāvās? Un svētdienas vakarā
noslēdzās sarakstu pieteikšana! Atceros, ka pirms četriem gadiem bija teju 20
saraksti, ko lasīt un šausmināties. Šoreiz gan tikai 14. Bet – tas nekas.
Partiju pārstāvji sarakstījuši ļoti daudz dažādu skaistu programmu, un man, kā
jau brīvā un demokrātiskā valstī dzīvojošam pilsonim, kurš oktobrī noteikti
dosies pie vēlēšanu urnas, arī gribas izteikt savu viedokli par to, ko nu partijas
mums sola. Vārda brīvība taču!
Pirms četriem gadiem jau sastādīju savu
alternatīvo partiju reitingu, un
toreiz kā galveno mērvienību izmantoju feispalmus jeb tā saucamos sejas
pliķus (SP). Nevajag mainīt to, kas labi strādā, tad nu – lai piedod mana piere
arī šogad, mērīsim tieši tāpat!
Atrunai – šis ir tīri mans subjektīvais viedoklis, un
skaidrs, ka katram ir savs redzējums uz lietām, un kas zina – varbūt kāds pēc
šī raksta izlasīšanas gribēs mani kancelēt, bet nekas.
Tātad – kā tiks sastādīts reitings? Pirmām kārtām,
lasīšu to partiju programmas, kas jau ir bijušas pie ruļļiem.
Paskatīsimies, vai jaunie solījumi sakrīt ar esošajiem darbiem. Tāpat – ņemšu
vērā un novērtēšu maksimāli populistiskus, neizpildāmus un pat stulbus
solījumus. Nu ko – kā sacīt jāsaka – pietiek man te liet ūdeni un ķeramies klāt
programmām!
Jaunā vienotība – 3 SP
Sāksim ar partiju, kas visilgāk bija pie varas kopš
iepriekšējām Saeimas vēlēšanām – kopš 2022. gada rudens līdz pat maijam, kad
mistiskie droni, kas bija iemaldījušies Latvijā, faktiski nogāza “Jaunās
vienotības” vadīto valdību. Kas man šajā programmā krīt acīs?
Pirmais SP. Tātad
– teikums “mērķis ir produktīvākā ekonomika Baltijā: vismaz 3,5% IKP
izaugsme gadā, augstākā darba samaksa, investīcijas virs 30% no IKP un pāreja
uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku”.
Khm. Dāmas un kungi… Jūs bijāt pie stūres visu 2022.,
2023., 2024. un 2025. gadu. Kā šajos gados mums veicās? Tātad – 2022. gadā IKP
pieauga par 1,8%, 2023. gadā – kritums – 0,3%. 2024. gadā – vēl viens kritums –
0,4%. 2025. gadā – 2,1%. Tad nu jautājums. Kādēļ tad nevienā no šiem “Jaunās
vienotības” vadības gadiem tas IKP pieaugums pat nepietuvojās tiem 3,5%?
Jā, jā, jā – zinu, zinu. Pēc iepriekšējām vēlēšanām ir
bijušas visādas ķezas ekonomikā – sākot ar ģeopolitisko situāciju,
energoresursu cenu kāpumiem, augstajām procentu likmēm, kritumi tranzītā un
rūpniecībā un tā tālāk.
Bet… Kur ir garantija, ka laika posmā no 2026. gada
otrās puses līdz 2030. gadam viss ies kā pa sviestu? Šajā gadījumā labāk būtu
bijis neminēt konkrētus izaugsmes ciparus (tā kā 2022. gada programmā), jo
būsim reāli, ka tie arī tuvākajos gados varētu būt visai nereāli.
Otrais SP. Solījums
celt ieguldījumus pētniecībai un zinātnei 3% no IKP. Solījums ļoti labs.
Tikai… Atkal problēma. Vismaz 2023. gadā Latvijā valsts budžeta ieguldījumi
zinātnei sasniedza 0,3% no IKP. Līderos – bagātā Vācija, kam bija tikai 1,05%.
Tādējādi – īsti līdz galam neredzu, kā mēs pēkšņi varētu desmitkāršot budžetu
zinātnei – kas būs finansējuma avoti un no kā tad ņems nost. Man šķiet, ka šeit
vienkārši kāds paņēma un nokopēja tekstu no Eurostat, kur tieši šie trīs
procenti ir minēti kā galvenais mērķis visā Eiropas Savienībā.
Trešais SP. Programmā
minēts, ka profilaksi un veselībpratību padarīsim par nacionālās drošības
daļu. Kāds man varētu to paskaidrot? Kāda veselības pratībai saistība ar
VALSTS NACIONĀLO DROŠĪBU? Nezinu – nenodosi divus gadus asinsanalīzes un viss –
drauds nacionālajai drošībai, ja?
Progresīvie – 2 SP
Ar “Progresīvo” programmu tas, kas man mazliet nesagāja
kopā, bija matemātika. No vienas puses – solījumi skaisti un sakarīgi. Bet…
Kad sāk rēķināt, nemaz tik skaisti un sakarīgi neliekas.
Pirmais SP. Programmā
teikts, ka tiks mazināts nodokļu slogs mazajām un vidējām algām, kā arī tiks
palielināts neapliekamais minimums, bet minimālā alga piesaistīta vidējai algai.
Labi, tiktāl jauki. Tālāk… Palielināsim valsts pabalstus, paaugstināsim
pensijas, celsim dažādus pabalstus, nodrošināsim atlaides transportā, celsim
algas skolotājiem… Arī labi.
Bet… Tad man jautājums – ja reiz mēs mazinām nodokļus
un mazinām kopējos nodokļu ieņēmumus. Kā tad varēs atļauties palielināt tos
pabalstus un pensijas?
Respektīvi, manā skatījumā ir tā – mēs palielinām (un
kārtīgi) sociālās izmaksas, tajā pašā laikā mazinot nodokļu ieņēmumus, kas jau
tā pašlaik ir virs 30%. Šādam sociālo izmaksu kāpumam ar to varētu būt par maz.
Līdz ar to, lai varētu atļauties celt sociālās izmaksas, arī valsts kasei
vajadzētu būt maķenīt lielākai.
Otrais SP. Līdzsvarosim
skolēnu mācību slodzi pa vecumposmiem un atstāsim tikai jēgpilnus mājasdarbus. Piekrītu – skolēnu mācību slodzi noteikti vajadzētu
pārskatīt un līdzsvarot, taču – man kāds paskaidros, kas ir jēgpilni
mājasdarbi? Atceros vēl sevi skolas laikos. Ar mājasdarbiem dikti grēkoju,
atzīstu. Kaut kādus uzdevumus fizikā un matemātikā varbūt mājās tik tiešām arī
izpildīju, bet valodās… Tam bija garie starpbrīži.
Ko es ar to gribu teikt… Man personīgi likās, ka jēga
no mājasdarbiem ir maza, bet kādam manam klasesbiedram likās, ka mājasdarbos ir
visa tā mācīšanās sāls. Respektīvi – tas viss ir stipri subjektīvi, līdz ar to
tagad klasificēt, kas ir jēgpilns un kas ne, baigā putra sanāk.
Zaļo un Zemnieku
savienība – 3 SP
Pirmais SP. Nu
nesaprotu, kas ar mani notiek? Varbūt vecums, vai varbūt pārāk gribu
piečakarēties pie visa, bet… Nu atkal – vēl viena programma, kas man šķiet kā
tāds gandrīz vai nāves spriedums budžetam! Kāpēc? ZZS piedāvā dāsnus tēriņus
aizsardzībai, veselībai un zinātnei, kas kopsummā sasniedz 13% no IKP. Turklāt
vēl tiek solītas brīvpusdienas līdz 9. klasei, bērnu pabalsti 2000 eiro
vērtībā, vidējās pensijas 1000 eiro, minimālā alga 1250 eiro…
Viennozīmīgi – šādus ciparus noteikti gribētos redzēt
un baudīt dzīvē, taču ir viena tehniska nianse, ko sauc par valsts budžetu.
Partija sola samazināt PVN Latvijā ražotām pirmās nepieciešamības precēm,
sabiedriskajai ēdināšanai un izmitināšanas pakalpojumiem, kā arī atcelt NĪN
primārajam mājoklim. Izskatās skaisti, bet – budžets zaudē ieņēmumus. Ļoti
daudz ieņēmumu. Tad arī jautājums – kā īstenot tos dāsnos solījumus, ja mēs tik
ļoti apcērpam budžeta ienākumus? Kur tam visam raut naudu?
Piemēram, tām pašām pensijām, lai nepilnu četru gadu
laikā to apjoms sasniegtu 1000 eiro, ir dramatiski jāceļ sociālais budžets –
papildu miljardiem eiro. Mums sabiedrība noveco. Un kā to izdarīt bez nodokļu
celšanas, man nav skaidrs. Tas pats arī par NĪN atcelšanu primārajam mājoklim.
NĪN ir ļoti svarīgs ieņēmumu avots pašvaldībām, un, atceļot šo nodokli,
pašvaldībām nu būtu jādomā, kur tikt pie naudas. Iespējams, prasot no valsts
budžeta, kurā, ņemot vērā esošo matemātiku, jau tā naudas nebūtu diži daudz.
Otrais SP. Veicināsim
Latvijas darba ražīguma lēcienu ar pieaugumu vismaz 5% gadā. Super! Pasaulē, pēc OECD datiem, 2023. gadā
produktivitāte pieauga par 1,2%, bet vidējais rādītājs no 2010. līdz 2019.
gadam bija 1,3% gadā. Tātad – ja mēs sasniegtu 5% produktivitātes pieaugumu,
tas, es pat teiktu, būtu vienkārši fenomenāli! Bet, ja nopietni, tad
produktivitātes pieaugumam ir nepieciešamas milzu investīcijas biznesā, un
būsim reāli – šādu pieaugumu panākt četru gadu laikā… Nezinu, neliekas īsti
ticami.
Trešais SP. Nodrošināt
Latvijas un tās zinātnisko institūciju dalību starptautiskajās kosmosa
programmās. Es nezinu, vai ZZS
pārstāvji ir kaut ko dzirdējuši, bet pēc mūsu rīcībā esošās informācijas,
Latvija JAU piedalās Eiropas Kosmosa aģentūras vairākās programmās. Tāpat arī
nav nekādu pazīmju, ka Latvija varētu no tām pēkšņi izstāties. Tāpēc šis man
liekas kā tāds mēģinājums parādīt, ka ZZS domā arī par modernu zinātni,
paralēli biometāna radīšanai no kūtsmēsliem, par ko arī runāts programmā.
Apvienotais saraksts – 3
SP
“Apvienotais saraksts” kā valdību veidojošais spēks
darbojas nu jau teju pusotru mēnesi. Un tas partijas programmā arī iezīmējas –
faktiski politiskais spēks sevi iezīmē kā sava veida krīzes menedžeri. Taču
– tāpat kā iepriekš pētītajās programmās, arī šeit velns slēpjas detaļās, tas
ir, matemātikā.
Pirmais SP. Bezdeficīta
bāzes budžets četru gadu laikā, tajā
pašā brīdī runājot par atsevišķu nodokļu mazināšanu (mikrouzņēmuma nodokļa
mazināšana no 25% līdz 10%; iedzīvotāju ienākuma nodokļa kapitāla pieaugumam
mazināšana no 25,5% līdz 17%). Labi, tie gluži nav paši galvenie un lielākie
nodokļi, bet atkal te tas pats vecais stāsts – griežam nodokļus un sapņojam par
masīvām valsts investīcijām. Turklāt atceramies par to, ka budžetam nedrīkst
būt deficīts (valsts nedrīkst tērēt vairāk nekā nopelna). Kā tad to lai izdara?
Otrais SP. Birokrātiju
samazināsim pēc vienkārša principa: katrai jaunai prasībai jāaizstāj vai
jāvienkāršo esošā. No vienas puses –
šāds princips izskatās labi. No otras puses, pieļauju, ka šāda tehnika strādā
biznesā un privātajā sektorā, bet ne valsts pārvaldē. Mēs zinām, ka Eiropas
Savienība bieži vien pieņem dažādus jaunus regulējumus, kas tiek ieviesti visās
dalībvalstīs. Piemēram, ES pieņems jaunu regulu, un tad mums būs “jādzēš” kāda
vietējā regula vai prasība, lai tikai atbrīvotu vietu jaunajai?
Trešais SP. Personiskai
atbildībai par pieņemtajiem lēmumiem jākļūst par valsts pārvaldes normu. Interesanti. Man jau šķiet, ka ja kāds deputāts vai
ierēdnis savāra kaut kādas ziepes, tad jau viņam tāpat ir jāatbild par to,
piemēram, tiesas priekšā. Līdz ar to – neko jaunu šis punkts arī nepasaka.
Nacionālā apvienība
"Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" – 2 SP
"Nacionālā apvienība" jau tradicionāli
piedāvā programmu, kurā tiek runāts par demogrāfiju, valsts drošību un
aizsardzību. Kopumā ir daudz un dažādu konkrētu priekšlikumu, taču - par dažiem
nākas pakasīt galvu.
Pirmais SP: 15
000 eiro valsts grants hipotekārā kredīta dzēšanai par katru bērnu. Un atkal es piečakarējos matemātikai. Mēs zinām, ka
dzimstība Latvijā… Varētu būt labāk. Daudz labāk. Bet skatāmies ciparus.
Tātad, pagājušajā gadā Latvijā piedzima gandrīz 12
tūkstoši bērnu. Pieņemsim, ka aptuveni pusei bērnu vecāku ir hipotekārais
kredīts. Tas nozīmē, ka valstij šī solījuma izpildei kaut kur būs jādabū 90
miljonus eiro. No vienas puses – varbūt to kaut kā var īstenot, taču
atceramies, ka šeit ir arī mājokļu tirgus. Šāds atbalsts pilnīgi noteikti sadzīs
kosmosā jau tā augstās nekustamo īpašumu cenas, un līdz ar to – mājokļu
pieejamība kļūs par vēl lielāku problēmu.
Līdzīgs modelis darbojas Ungārijā, kur ir valsts
garantēta aizdevumu programma ar zemām procentu likmēm (ar maksimālo procentu
likmi 3%). Tomēr pēdējo gadu laikā Ungārija cieš no augstas inflācijas
nekustamo īpašumu tirgū, jo ir milzīgs pieprasījums, bet piedāvājums no tā
atpaliek.
Otrais SP: Veidosim
informatīvas kampaņas un atbalsta programmas tēvu aktīvai iesaistei bērnu
audzināšanā. Ko nozīmē informatīva
kampaņa? Tas ir pasākumu kopums, kurā valsts tērē naudu kādai reklāmas
aģentūrai, kas, savukārt, izdrukā bukletiņus un palaiž soctīklos skaistus
klipiņus par konkrētu tēmu. Šajā gadījumā – hei, re, būt par tēvu ir forši! Jā,
par tēvu ir būt forši, bet… Skatoties no tēva skatupunkta… Ko šāda kampaņa
mainīs manā ikdienā? Es jau tā rūpējos par savu bērnu un cenšos būt maksimāli
klātesošs. Bet ok, man ir tikai viens bērns.
Taču ko darīt tiem tēviem, kuriem ir divi, trīs un
vairāk bērni un kuriem nākas strādāt divos darbos, lai savilktu galus kopā? Kā
tieši šādas kampaņas palīdzēs šiem tēviem, kuri dara visu iespējamo, lai
nodrošinātu iztiku savai ģimenei? Domāju, ka baigi jau nepalīdzēs…
Tā, nu ko – pozīcijas partijām (nu, vismaz tām, kuras
ir pabijušas pozīcijā 14. Saeimas sasaukuma laikā) esam tikuši cauri, tagad –
lielie opozicionāri! Un sāksim ar, iespējams, vienu no skaļākajām partijām:
Latvija pirmajā vietā –
6 SP
Lasot šo programmu, sapratu vienu… Tie, manuprāt,
nereālie solījumi, ko aprakstīju iepriekš, patiesībā ir tādas bērnu spēlītes,
salīdzinot ar to, kas būs tālāk. Aicinu piesprādzēties, jo turpinājumā partija,
kas piedāvā tādu programmu, kura pārkāpj gan matemātikas, gan ģeogrāfijas
likumus!
Pirmais SP. LPV
piedāvā samazināt nodokļus pašnodarbinātajiem, uzņēmumiem, nodokļu likmes
kapitāla pieaugumam, samazināt PVN virknei produktu un pakalpojumu kategoriju;
mātes ar diviem bērniem atbrīvot no IIN, atcelt NĪN vienīgajam mājoklim, atcelt
nodokļus jauniešiem darba pirmajā gadā, palielināt neapliekamo minimumu…
Nenoliegšu. Solījumi skaisti. Un fantastiski.
Kāpēc fantastiski? Ja reiz mēs atceļam un mazinām
visu, kā šeit paredzēts, tad… No kurienes valsts budžetam būs līdzekļi? Ar šādu
modeli baidos, ka agri vai vēlu sāks trūkt naudas, lai izmaksātu algas valsts
maizē strādājošajiem, piemēram, policistiem un ugunsdzēsējiem, kur nu vēl lai
maksātu 5000 eiro par katru jaundzimušo, uzbūvētu jaunu atomelektrostaciju,
akustisko koncertzāli, futbola stadionu un vēl – 10 infrastruktūras projektus
10 miljardu eiro vērtībā! Fantāzija ir laba lieta, bet nu šis salauž jebkādu
matemātiku!
Otrais SP. Noteiksim
publisko un privāto partnerību (PPP) kā prioritāro finansējuma veidu lieliem
projektiem. Šeit atgriežamies pie
tiem 10 superprojektiem. Tāda sajūta, ka LPV ieskatā PPP līdzekļi ir kaut kas…
Bez maksas. Tāpat vien. Bet nē, dārgie tautieši! PPP nozīmē, ka privātais
partneris uzbūvē infrastruktūras objektu (piemēram, tiltu pār Daugavu), bet valsts
pēc tam konkrētu laika posmu (piemēram, gadus 20) maksā šim partnerim nomas
maksu ar procentiem. Līdz ar to PPP projekti ir dārgāki nekā parastie valsts
iepirkumi, un tajos ir ļoti daudz risku valsts budžetam.
Trešais SP. Lai
veicinātu kravu pārvadājumus no Centrālāzijas un Ķīnas, “Latvijas dzelzceļam”
tiks piesaistīts stratēģiskais partneris no ASV, glābjot tūkstošiem darbavietu
nozarē. Ja iepriekš baigi
piečakarējos matemātikai, nupat man sagribējās paņemt rokās karti. Un jā - te
jārunā par ģeogrāfiju. Kā jau zinām, Latvija atrodas blakus Krievijai un
Baltkrievijai. Tad nu šeit atjautības uzdevums: kā šie kravu pārvadājumi (no,
piemēram, Kazahstānas) varētu notikt, apejot sankcijām pakļautās valstis?
Respektīvi, tuvākais iespējamais ceļš ir caur
Krieviju. Tas ir ģeogrāfisks fakts. Alternatīvu nav, jo, mēģinot apiet
Krieviju, sanāk braukt caur Turkmenistānu un… Irānu. Vēl vienu visai pasmagi
sankcionētu valsti. Tādējādi es gribētu redzēt, kurš ASV stratēģiskais
partneris būs gatavs bāzt savu galvu cilpā, lai ieguldītu miljardiem eiro
lielas naudiņas, lai tranzītā caur Krieviju vestu pie mums kravas no Ķīnas un
Centrālāzijas. Pilnīgs ģeopolitiskais nonsenss. Bet kas zina, varbūt tie ASV
investori piedāvās mums kādus lidojošus vilcienus?
Ceturtais SP. Apvienosim Iekšlietu un Aizsardzības ministrijas. Nu šo jau es uzskatu par sava veida mēģinājumu spēlēt
Ulmaņu Kārļos un domāt par autoritāru režīmu, jo šāds modelis, kur gan armija,
gan policija ir vienās rokās, būtībā ir raksturīgs tieši šādiem režīmiem. Katrā
demokrātiskā valstī policijai (kas rūpējas par iekšējo kārtību) un armijai (kas
atbild uz ārējiem draudiem un aizsargā valsti) būtu jābūt stingri nodalītām.
Piektais SP. AirBaltic” nodrošinās savienojumus tikai uz/no Rīgas. Tallinas un
Viļņas bāzes tiks aizvērtas, jo tās rada zaudējumus. Jā, “airBaltic” strādā ar zaudējumiem, un loģiski, ka
šeit būtu jādomā par kaut ko jaunu, kā mainīt lidsabiedrības biznesa modeli,
bet slēgt bāzes lidostās, kur aviokompānijai ir ārkārtīgi svarīga loma un
Tallinā tā ir tirgus līderis? Tas acīmredzami radīs vēl lielākus zaudējumus un
vēl lielākas problēmas, nevis maģiski atrisinās tās!
Sestais SP. Denonsēsim
Stambulas konvenciju, pasargājot bērnus no svešām ideoloģijām un audzinot tos
tradicionālās vērtībās. Satversmē nostiprināsim dabiskas ģimenes definīciju,
kurā tēvs ir vīrietis un māte – sieviete.
Paskaidrojiet, lūdzu, man, mazliet tādam no dzīves
atpalikušam indivīdam… Kā konvencija, kas paredz vardarbības ģimenē izskaušanu
un nesodāmības izbeigšanu, apdraud bērnus ar kaut kādām svešām ideoloģijām?!
Vai arī tas, ka agresīvs tēvs sit sievu un bērnus, skaitās kā mūslaiku
“kristīgās vērtības”?
Un vēl – kurā vietā Stambulas konvencijā (vai vienalga
kur) ir teikts, ka tēvs NAV vīrietis un māte NAV sieviete? Tas, man šķiet, ir
elementārs bioloģijas likums. Ā, jā, un ja gadās, ka ģimene nav pilna
(piemēram, tēvs ir miris), tad – tā vairs nav ģimene?
Stabilitātei! – 7 SP
Pirms četriem gadiem savā alternatīvajā reitingā
rakstīju, ka šo partiju labprāt sauktu par “Nestabilitātei”. Gan šīs partijas
atsevišķu personāžu darbības 14. Saeimas sasaukuma laikā, gan arī partijas
jaunais piedāvājums faktiski tieši par to arī runā – ieviešot to, ko
“Stabilitātei!” vēlētos, nestabilitāte garantēta! Kādēļ, jūs jautāsiet?
Pirmais SP. Atjaunot
ekonomisko sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju; pārskatīt Latvijas dalību
ekonomiskajās sankcijās. Šeit partija
pat necenšas slēpt, ka tās galvenais mērķis ir ignorēt faktu, ka esam daļa no
Eiropas Savienības, daļa no Rietumu pasaules, kas iestājas pret noziedzīgu un
nepamatotu karu pret kaimiņvalsti. Taču ko gan var gribēt no partijas, kuras
locekļi baidās no Krievijas atzīšanas par agresoru kā no uguns un viena no
partijas lokomotīvēm ir aizlaidusies uz Baltkrieviju un izplata Kremļa
propagandu?
Otrais SP. Valsts
neitralitātes atjaunošana un atteikšanās no dalības militāros konfliktos starp
citām valstīm. Citiem vārdiem sakot,
izstāsimies no ES, izstāsimies no NATO un plaši jo plaši atvērsim durvis
brālīgajiem iebrucējiem no kaimiņos esošās savienības. Oi, tas ir, brālīgās
Krievijas! Neitralitāte ir izdevīga tad, ja kaimiņi to respektē. Vai Krievija
to respektētu? Ukrainas piemērs jau rāda, ka noteikti nē. Visādi citādi nezinu,
vai te maz ir vērts vēl ko komentēt.
Trešais SP. Veidot
bezdeficīta valsts budžetu bez kredītu un aizņēmumu piesaistes. Lielākoties arī bagātākās valstis pasaulē veido savu
valstu budžetus, ņemot dažādus lielākus vai mazākus aizdevumus. Ņemot vērā, cik
turbulentā pasaulē dzīvojam (kari, pandēmijas, krīzes), aizņemšanās nereti ir
nozīmīgākais veids, kā valsts var turpināt pildīt savas saistības pret
iedzīvotājiem. Ja īstenotu šādu politiku, tad, domājams, par jebkāda veida
ekonomisko izaugsmi vienkārši varētu aizmirst.
Ceturtais SP. Samazināt PVN pārtikai un PVN, atcelt NĪN vienīgajam mājoklim. Par šo jau runāju augstāk – šāds nodokļu samazinājums
iecirstu pamatīgu robu valsts budžetā, bet – kontekstā ar citiem “Stabilitātei”
nestabilitāti nesošajiem solījumiem varbūt tas arī ir mērķis – panākt, lai
valsts bankrotē, un tad pasaukt kādu kaimiņu palīgā…
Piektais SP.
Pārskatīt krimināllietas, kurās pastāv politiskas vajāšanas pazīmes. Aha,
es redzu, ko jūs šeit gribējāt pateikt. Garais stāsts īsumā – 2025. gada vasarā
partijas līderis Aleksejs Rosļikovs izcēlās Saeimas sēdē, krievu valodā
bļaujot, ka “mūsu ir vairāk” un “krievu valoda – mūsu valoda”! Pēc tam pret
Rosļikova kungu (pelnīti) tika izvirzītas apsūdzības par nacionālā un etniskā
naida izraisīšanu. Pēc kriminālprocesa sākšanas viņš aizbēga uz Baltkrieviju,
kur turpina izplatīt Kremļa propagandu, un uzskata, ka viņa vainas notikušajā
nav nekādas un viņš tiekot vajāts.
Ko šāds ierosinājums nozīmētu dzīvē? Demokrātiskā
valstī krimināllietām ir jābūt tiesu un prokuratūras pārziņā, nevis atsevišķu
politiķu uzraudzībā. Ja valsts sāktu kontrolēt tiesas, kontrolēt un lemt par
krimināllietām – aizmirstam par tiesisku valsti, jo te jau būtu kas līdzīgs
autoritāram režīmam. Un nē – tas, ka Aleksejs Viktorovičs uzturas un jūsmo par
Baltkrieviju un Krieviju, nenozīmē, ka arī pie mums Latvijā vajadzētu pārņemt
šādu praksi.
Sestais SP. Samazināt
Saeimas deputātu skaitu no 100 uz 50 un četru gadu laikā samazināt valsts
pārvaldes aparātu par 30%. No vienas
puses – šis punkts ir mērķēts uz to vēlētāju daļu, kas pārdzīvo par to, ka
valsts aparātā esot par daudz liekēžu. No otras puses – mazāks
parlaments ir daudz vieglāk ietekmējams, un šeit varētu tikt virzītas dažādas
šauras intereses. Ņemot vērā vēl piedāvājumu samazināt valsts pārvaldes aparātu
un par tautas vēlētu prezidentu, var rasties situācija, ka Latvijā izveidojas
burtisks kādas personas režīms. Un nē – nevajag mums atkal skatīties
Baltkrievijas virzienā!
Septītais SP. Nodrošināt iespēju apgūt izglītību krievu valodā, nodrošinot valsts
finansētu mazākumtautību izglītību. Man
šķiet, ka šeit komentāri lieki. Vien gribas pajautāt – vai tiešām mums jāņem
piemērs no vienas kaimiņvalsts, kur oficiālā valsts valoda tiek izēsta, aizstājot
to ar krievu valodu?
Nu ko, esam pusē. Aplūkojām pirmās septiņas partijas -
tās, kuras bija pārstāvētas 14. Saeimā. Jau pavisam drīz aplūkosim nākamās
septiņas partijas, kuras cer tikt ievēlētas jau nākamajā Saeimā! maris.kurens@tvnetgrupa.lv
Alternatīvais
partiju reitings: absurdi un destruktīvi solījumi, ar kādiem partijas cer
iekļūt Saeimā
Māris
KūrēnsTVNET žurnālists | redaktors
Klāt mans personīgais partiju alternatīvais reitings, kur
meklēju pēc iespējas neloģiskākus un pat stulbākus solījumus. Iepriekšējā daļā
aplūkoju partijas, kuras bija ievēlētas 14.
Saeimā un kuras vēlas turpināt savu darbību arī tālāk – 15. Saeimā.
Šoreiz klāt otrā daļa – partijas, kuras vēlētos tikt ievēlētas!
Atgādināšu,
ka pirmajā daļā aplūkoju septiņas partijas – “Jauno Vienotību”, “Progresīvos”,
“Zaļo un Zemnieku savienību”, “Apvienoto sarakstu”, “Nacionālo apvienību”,
“Latvija Pirmajā vietā” un “Stabilitātei!”. To var lasīt šeit. Tagad
manai un jūsu uzmanībai pārējās septiņas partijas, kuras ir tapušas kā jauni
politiskie spēki, vai arī tādas, kuras reiz bija pat valdībā, bet tagad tām,
šķiet, ka nav līdz galam skaidra redzējuma, ar ko turpināt.
Tāpat
atgādinu, ka kā galveno mērvienību savā subjektīvajā vērtējumā izmantoju feispalmus
jeb tā saucamos sejas pliķus (SP). Pirmajā piegājienā līderi bija
“Stabilitātei!” ar septiņiem SP, tad nu raudzīsim – vai kādam būs pa spēkam
pārspēt
Jaunā konservatīvā
partija – 3 SP
Vēl
relatīvi nesen pie varas ruļļiem pabijusī partija šīm Saeimas vēlēšanām
gatavojas ar niecīgiem reitingiem un, vismaz pēc programmas spriežot, spēlēt ar
divām galvenajām kārtīm - stingru nacionālo drošību un patriotismu.
Pirmais
SP: Attīstīsim stratēģiskus ātrgaitas autoceļu koridorus uz Liepāju,
Ventspili, Daugavpili, Alūksni, Lietuvu un Igauniju, izmantojot ES
infrastruktūras un militārās mobilitātes finansējumu. Praksē tas nozīmētu
šosejas ar vismaz divām joslām katrā virzienā, kā arī – šādi ātrgaitas ceļi ir
pienācīgi jānorobežo.
Viena
kilometra izbūve nav lēts prieks – četru joslu šosejas kilometrs maksā piecus
sešus miljonus eiro. Un, ja pieņemam, ka Ventspils šosejas posms, beidzoties
Jūrmalas šosejai līdz pat pašai Ventspilij, ir 165 kilometrus garš, tad
ātrgaitas šoseja izmaksātu teju miljardu eiro. Tad nu šeit ir jautājums – vai
tas būtu ekonomiski pamatoti, izbūvēt šāda veida šoseju, piemēram, uz Alūksni,
uz kurieni satiksmes intensitāte jau tā ir ļoti zema. Liekas, ka tā ir
vienkārši līdzekļu izšķērdēšana, ņemot vērā, ka militārās mobilitātes
finansējumu īsti nevarētu izmantot reģionālo ceļu pārbūvei uz visām pilsētām
pēc kārtas.
Otrais
SP: Veidosim ilgtermiņā prognozējamu pedagogu atalgojuma sistēmu (..),
īpaši novērtējot pedagoga darba stāžu un profesionālo pieredzi. No vienas
puses varētu piekrist, bet no otras puses tas diez vai veicinātu mūsdienīgas
izglītības sistēmas attīstību. Šī pieeja, manuprāt, lielāko uzsvaru liek tieši
uz skolā nostrādātajiem gadiem, pat tad, ja mācību metodika ir tieši tāda pati
kā 1986. gadā.
Bet
laiki ir mainījušies, un nepieciešamās zināšanas arī. Turklāt – pedagogu
trūkums ir ļoti būtiska problēma, un piesaistīt jaunos speciālistus kļūtu vēl
sarežģītāk, ņemot vērā, ka lielāku algu saņemtu vecie skolotāji, kamēr
jaunajiem būtu jāsamierinās ar mazumiņu.
Trešais
SP: Veidosim latviskās lauku ainavas atjaunotnes valsts programmu,
atbalstot tradicionālajā arhitektūrā balstītu mājokļu būvniecību un vēsturiskās
lauku apbūves atjaunošanu. Paga, ko? Ja es saprotu visu pareizi, tad –
brīdī, kad mums trūkst finansējums daudzām svarīgām nozarēm, piemēram,
veselības aprūpei, valstij JKP ieskatā būtu jātērē valsts budžeta nauda, lai
mājiņas laukos izskatītos “kā vecajos labajos laikos”? Tad jau varbūt arī
veselības aprūpē jāpadomā par lobotomiju un dēļu piesūcināšanu “slikto asiņu”
izsūkšanai. Nu tā, kā vecajos labajos laikos.
Latvijas attīstībai – 2
SP
Partija,
kura nāk ar programmu, kas man drīzāk likās kā tāda "prezentācija par
perfektās Latvijas perfektās nākotnes vīziju". Daudz kas saprātīgs, bet
daudz kas - bez kaut kādiem konkrētiem paskaidrojumiem.
Pirmais
SP – mūsu mērķis - drošākā un noturīgākā valsts Baltijas reģionā;
Latvijas mērķis ir būt gudrākajai ekonomikai Ziemeļeiropā; Gudrākā un
izglītotākā paaudze Latvijas vēsturē. Pēc būtības, te jau nekā slikta nav.
Vienīgi, tas, par ko es aizdomājos, lasot šo programmu – kā šos visus jēdzienus
izmērīt? Piemēram, kas noteiks to, ka mūsu ekonomika varētu būt gudrākā
Ziemeļeiropā? Un kāda tā ir tagad – ne pārāk gudra? Un kā novērtēt paaudžu
izglītības un gudrības līmeni? Salīdzināsim 2028. gada un 1928. gada skolēnu
kādus sasniegumus? Īsumā sakot – šie punkti man nav līdz galam izprotami.
Otrais
SP: Samazināsim birokrātiju. Piekrītu, birokrātija ir jāmazina, taču
kādēļ es pievienoju šo punktu? Tas tādēļ, ka vairākās vietās partijas programmā
minēta vēlme paplašināt valsts ieguldījumus daudzās nozarēs, piemēram, attīstīt
ostas, dzelzceļus un digitālos sakarus. Ko tas nozīmē dzīvē? Valsts iesaiste
(piemēram, atbalsta programmas) nozīmē lielāku administrēšanu. Lielāka
administrēšana – lielāka birokrātija. Kā birokrātiju mazināt, palielinot valsts
atbalsta programmas? Atbildi uz šo jautājumu tā arī neatradu.
Politisko partiju
apvienība "Saskaņas Centrs" – 4 SP
Līdzīgi
kā iepriekšējās partijas, arī “saskaņieši” cer, ka kādu dienu izdosies
atgriezties Saeimā. Tomēr arī šī programma rada dažādus jautājumus.
Pirmais
SP: Ieviesīsim bagātības nodokli valsts ierēdņiem un deputātiem, kuru
ienākumi pārsniedz 50 tūkst. € gadā un iedzīvotājiem, kuru kopējā vērtība
pārsniedz 1 milj. €. Par pirmo daļu viss skaidrs – palielināts nodoklis
visiem ierēdņiem un deputātiem, kas pelna virs 50 tūkstošiem eiro gadā (virs
4166 eiro mēnesī). Iedzīvotājiem, kuru kopējā vērtība pārsniedz miljonu eiro –
pieļauju, ka šeit ir izlaists kāds vārdiņš – varbūt te runa ir par īpašumiem.
Bet ne par izlaistiem vārdiem šeit runāju.
Manā
skatījumā, pat ja arī “visi bagātie” tiks aplikti ar lielākiem nodokļiem,
globāli neko tas mūsu dzīvēs nemainīs viena iemesla dēļ. Pēc VID un CSP datiem,
atalgojums virs 4166 eiro mēnesī ir aptuveni 5 līdz 6% strādājošo, respektīvi –
tie ir līdz 45-50 000 cilvēku. Un pieļauju, ka ar papildu nodokli šiem
cilvēkiem nesanāktu segt to, ko sola partija sociālajā jomā (palielināt
pabalstus, bezmaksas ēdināšanu skolās, samazināt PVN medikamentiem, palielināt
algas pedagogiem, utt.).
Otrais
SP: Iniciēsim diskusiju par alkohola, tabakas, nikotīna un azartspēļu
valsts monopola izveidošanu. No vienas puses tieši šīs nozares teorētiski
varētu būt tāds visai ienesīgs veids, kā papildināt valsts budžetu. Bet no
otras puses jāsaprot, ka šajās jomās lielākoties darbojas privātais bizness,
līdz ar to – valstij jaucoties privātajā biznesā, cenšoties uzspiest savu
monopolu beigtos ar to, ka valsts tiktu ierauta neskaitāmās tiesvedībās,
saskartos ar lielām problēmām no Eiropas Savienības, un gala rezultātā, zaudējumi
būtu vairāk nekā jēga. Bet pats lozungs skan labi, viennozīmīgi.
Trešais
SP: Ieviesīsim mažoritāro vēlēšanu sistēmu un deputātu atsaukšanas
mehānismu. Kur šeit ir problēma? Piemēram, ASV var atļauties šādu sistēmu,
jo reģioni (štati) ir pietiekami lieli, un katram štatam ir sava, spēcīga
ekonomika. Turklāt, lielākā daļa štatu ir lielāki, nekā Latvija.
Ko
tas nozīmētu Latvijā? Kā jau nupat minēju, Latvija ir maza valsts, un tā ir
sadalīta 35 novados. Tāpat vēl viena nozīmīga problēma ir sabiedrības
polarizācija. Mažoritārā sistēmā (kur katrs reģions ievēlē vienu konkrētu
cilvēku) Latvijā radītu vietējo “karalīšu” sistēmu, un tas nozīmētu, ka
vēlēšanās uzvarēs nevis tas kandidāts, kuram ir labākās idejas, bet gan tas,
kuram ir lielāka vara, nauda un lokālā ietekme. Deputātu atsaukšana, savukārt,
var izvērsties par savstarpējo rēķinu kārtošanas mehānismu. Piemēram, no Ropažu
novada tiks ievēlēts kandidāts A, bet kandidāts B, kurš zaudēja, nu veltīs
savus spēkus, lai atsauktu to kandidātu A. Nedomāju, ka tas būtu diez ko
produktīvi un sakarīgi.
Ceturtais
SP: Ieviesīsim valsts centralizētu zāļu iepirkumu un valsts aptieku
tīkla pilotprojektu. Manuprāt, Latvijā ir ļoti labi attīstīts aptieku
tīkls, kurā pastāv veselīga konkurence starp vairākiem uzņēmumiem. Valsts
aptieku izveide nozīmēs to, ka tirgū ienāks vēl viens spēlētājs, kurš tagad
konkurēs ar esošajām aptiekām. Un tas, savukārt, valstij nozīmēs milzīgus
tēriņus. Un, ja jau pašlaik nereti ir problēmas ar kompensējamo zāļu saraksta
papildināšanu, tad uzņemties uzturēt vēl jaunu aptieku tīklu, kas varbūt līdz
galam arī nebūs rentabls… Nezinu, labāk tomēr nevajadzētu.
Austošā Saule Latvijai –
5 SP
Šī
partija visai manāmi konkurē par visnacionālāk noskaņoto Latvijas pilsoņu
balsīm, taču – starp abām šīm partijām ir sava veida rīvēšanās. Par to jau rakstīja mani kolēģi.
Tomēr es, piemetot savus piecus centus varu secināt, ka “Austošā saule” ir tāda
radikālāka organizācija, kas piedāvā brīžumis absurdus piedāvājumus.
Pirmais
SP: Dubultosim Latvijas ekonomiku 8 gados; palielināsim IIN neapliekamo
minimumu vidējās algas apmērā – šobrīd 1900 eiro mēnesī; palielināsim
piedzimšanas pabalstu Latvijas pilsonēm 3 vidējo algu apmērā; par katru bērnu
pēc tā piedzimšanas katrai Latvijas pilsonei tiek piešķirts pensijas 1. līmeņa
kapitāls 20 000 eiro apmērā.
Kas
par cipariem! Pat atsevišķas partijas mana reitinga pirmajā daļā neizplūda tāda
mēroga solījumos! Tomēr tas, ko man vairāk prasījās – saprast, no kurienes
valstij dabūt šādu naudu? Viss, ko šajā programmā var lasīt, ir dažādi radikāli
solījumi, piemēram, izraidīt trešo valstu viesstrādniekus; visam jābūt tikai
latviešu valodā, utt. Šādā gadījumā, lai dubultotu Latvijas ekonomiku, tai būtu
jāaug par kā minimums 8-9% gadā. Situācijā, kad pie varas būtu tādi diezgan
radikāli nacionālisti, kuri ar visai lielu riebumu skatītos uz visu nelatvisko
– izskatās pēc utopijas, jo diez vai šāda politika veicinātu investīciju
pieplūdumu Latvijā.
Otrais
SP: Valsts apmaksātie medicīnas pakalpojumi – tikai Latvijas pilsoņiem. No
vienas puses, “Austošā Saule” sola stiprināt sadarbību ar Eiropas Savienību
(tiesa gan tikai ar tām valstīm, kuras iestājas par tām pašām vērtībām, ar ko
partija), bet no otras puses – valsts apmaksātie medicīnas pakalpojumi drīkst
būt pieejami tikai Latvijas pilsoņiem.
Khm.
Mēs esam daļa no ES. Un Latvijā dzīvo daudzi ES valstu pilsoņi, kuri šeit
dzīvo, strādā, un maksā nodokļus. Kādēļ gan būtu jāliedz medicīna tiem
cilvēkiem, kas šeit dzīvo? Tas, man šķiet, ir tā ļoti negodīgi, ka Cilvēks A,
kurš šeit varbūt saņems algas aploksnēs un nodokļus nemaksās, tiks pie ārsta
bez maksas, jo taču Latvijas pilsonis, bet Cilvēks B, kurš, piemēram, ir
Igaunijas pilsonis, kurš šeit maksā nodokļus, tiks pie ārsta tikai par maksu,
jo… Nav taču latvietis! Un šeit mēs nonākam pie banālas cilvēktiesību
neievērošanas.
Trešais
SP: Veicināsim latviešu tautas ataudzi, lai sasniegtu summāro dzimstības
koeficientu vismaz 2,1 apmērā. Lūk, šis ir punkts, kas man sasaucas ar
cilvēku degunu bāšanu citu privātajās dzīvēs. Apmēram tā – tu apprecies, un tad
noteikti būs kāds, kurš nepārtraukti jautās: “Nu, kad tad būs mazais?” Un tad,
kad mazais būs, tas pats cilvēks jautās: “Nu, kad tad būs otrais?”
Cilvēki
mīļie! Partijas mīļās! Manuprāt, jautājums par ģimenes pieauguma ir katra
cilvēka un katra pāra individuāls lēmums – laist pasaulē bērnu vai nē. Un šeit,
es tā domāju, tie piesolītie mega ieguvumi finansiālajā jomā ir otršķirīgi.
Kurš tad baros to bērnu? Vecāki. Kurš tad audzinās to bērnu. Vecāki? Kurš tad
negulēs tās naktis? Vecāki. Kurš tad būs ar vairāk sirmiem matiem, kad bērns
sastrādās kādus nedarbus dārziņā? Vecāki.
Nu
un tad jautājums – kāds valstij sakars līst iekšā cilvēku privātajās dzīvēs un
izvēlēs? Ir cilvēki, kam bērni ir aicinājums, un viņi dzemdēs arī bez visādiem
pabalstiem trīs, četrus, piecus un vēl vairāk. Un ir cilvēki, kuri varbūt arī
nevēlas vairāk par vienu bērnu (vai nevēlas vispār bērnus). Jebkurā gadījumā –
tā ir cilvēku izvēle, kas ir jārespektē.
Ceturtais
SP: Ieviesīsim tiešo valsts pārvaldi pašvaldībās, kur pie varas nākuši
prokremliski politiķi. Nu, ziniet, tas tāds dikti slidens punkts. Un šeit
svarīgākais – kādi būs tie kritēriji, pēc kuriem arī noteiks – cik prokremlisks
būs politiķis? Vai arī – lūk, “šis te kungs man baigi nepatīk, jo viņš tviterī
kaut ko par mani pateica, tad nu – viņš ir Kremlins”. Un viss – amats zaudēts
un valsts pārvalde iekšā.
Demokrātiskā
valstī pašvaldību vadītājus ievēl iedzīvotāji vēlēšanās. Jā, protams, pilsētu
mēri var patikt, var nepatikt, bet demokrātija paredz – iedzīvotāju vēlmes ir
jāciena. Savukārt tāda vēršanās pret kādu pašvaldību pēc kaut kādiem
neizprotamiem kritērijiem – tas grauj demokrātiju. Galu galā – mums ir
Krimināllikums, kurā ir paredzēti sodi, ja tik tiešām politiķis sadarbojas ar
agresoriem un veic darbības, kas nav saistītas ar lojalitāti valstij.
Piektais
SP: Nodrošināsim (..) mediju darbu un reklāmas tikai valsts valodā. Demokrātiskā
valstī un sabiedrībā mediji darbojas neatkarīgi no valsts, tai nejaucoties
mediju redakcionālajā politikā. Tas pats attiecas uz valodām. Galu galā, ja
reiz mediji veido saturu arī krievu valodā, skaidrojot norises Latvijā, vai tad
tas automātiski nozīmē, ka šis medijs ir valsts ienaidnieks? Manā skatījumā,
(šeit varbūt arī pārāk subjektīvs mans skatījums) vismaz TVNET gadījumā,
krievvalodīgās redakcijas pienesums ir neatsverams, un šādi – latviešu un
krievu redakcijām savstarpēji sadarbojoties, ir iespējams izveidot daudz
spēcīgāku mediju, kas spēj plašāk aptvert dažādu problemātiku sabiedrībā.
Gobzema saraksts – 6 SP
Aldis
Gobzems (atvainojos, tagad jau Arigo Toro), kurš solījās pamest Latvijas
politiku un Latviju, ja viņu neievēlēs iepriekšējās vēlēšanās (šo solījumu viņš
pildīja), nu tā kā Zorro no Spānijas atgriežas uz Latvijas politiskās skatuves
ar savu partiju, kurā, ja neskaita viņu pašu, neviena baigi zināmā cilvēka nav.
Bet kas zina, varbūt viņam ir cerības, ka publisku cilvēku netīrās veļas
mazgāšana sniegs pietiekami daudz balsu.
Pirmais
SP: Bērnu pabalstu solījumi (5000 eiro piedzimšanas pabalsts, 1000 eiro
mēnesī par bērnu līdz diviem gadiem, par vienu bērnu no 2 gadu vecuma – 100
eiro, utt) un IIN atcelšana daudzbērnu ģimenēm.
Paņemsim
kalkulatoru rokās, Aldi! Vai Arigo, kā tev tur labāk patīk… Tātad… Latvijā pērn
piedzima 11 931 bērns. Tas nozīmē, ka valstij būtu jāsamaksā 59,6 miljoni eiro
šādā pabalstā vien. Ejam tālāk. Pēc CSP datiem, Latvijā dzīvo aptuveni 34
tūkstoši bērnu līdz diviem gadiem (2022. gada dati). Tātad – uz bērnu 12
tūkstoši gadā, respektīvi – tie ir aptuveni 400 miljoni. Pierēķinot vecākos
bērnus līdz 17 gadu vecumam, šī summa jau tuvojas aptuveni miljardam. Tad nu
jautājums – kur valstij dabūt aptuveni miljardu eiro bērnu pabalstiem, ja mēs
vēl atceļam IIN daudzbērnu ģimenēm? Un par kādu naudu nodrošināt bezmaksas
ēdināšanu, un bērnudārzus blakus dzīvesvietai?
Otrais
SP: Mājasdarbu sistēma tiks pilnībā atcelta. Nē, nu protams –
mājasdarbi vienmēr ir kaitīgi, un mācīšanās pati par sevi arī ir tāda ne pārāk,
jo nu – izaugs pārāk lieli gudrinieki, sāks rakt atbildes uz visādiem
jautājumiem augšā… Bet ja nopietni, mājasdarbi ir daļa no mācību procesa, un
tie būtu vajadzīgi – tīri tādēļ, ka tie tomēr liek bērnam nostiprināt mācību
stundās apgūto vielu un varbūt pievērst uzmanību dažādām detaļām, kas varbūt ir
paskrējušas garām stundu laikā. Taču – būt mājasdarbiem vai nebūt – tas būtu
jautājums skolotājiem, nevis politiķiem.
Trešais
SP: Katram jaunam uzņēmumam tiks piemērotas 270 dienu atliktas nodokļu
brīvdienas, ļaujot biznesam nostāties uz kājām pirms nodevu maksāšanas. Ļoti
laba ideja! Tad jau mēs varam dibināt uzņēmumu, darboties 270 dienas, tad
“bankrotēt”, tad dibināt jaunu uzņēmumu un tā uz riņķi! Un dzīvosim bez nodokļu
maksāšanas! Labs ieguvums!
Ceturtais
SP: Ar likumu aizliegsim krīzes laikos (..) piemērot soda naudas par
komunālo pakalpojumu parādiem. Pēc idejas, priekšlikumam nav ne vainas.
Bet, ja ar likumu tiktu noteikts, ka par apkuri un komunālajiem maksājumiem var
nemaksāt, jo nekas nedraudēs, tad sāksies ķēdes reakcija – namu apsaimniekotāji
un apkures uzņēmumi vienkārši nevarētu vairs savilkt galus, un gala
rezultātā jau nākamajā ziemā visi sēdētu aukstumā un bez apkures. Un jā – pēc
kādiem kritērijiem noteiks, vai ir krīze vai nav? Šķiet, ka šīs partijas
pārstāvju vidū ir vienots uzskats, ka Latvijā ir mūžīgā krīze.
Piektais
SP: Pretruna solījumos – nodrošināsim Drošības akadēmijas izveidi;
izveidosim modernāko ekspertīžu centru Eiropā; pārveidosim institūciju Altum
par pilnvērtīgu Valsts Investīciju banku; piesaistīsim spēcīgus ārvalstu mācību
spēkus un pārņemot labāko starptautisko praksi, nezaudējot nacionālās vērtības,
savukārt programmas noslēgumā - veiksim pilnīgu valsts pārvaldes
reorganizāciju, lai samazinātu strādājošo ierēdņu skaitu.
Manā
skatījumā, šeit ir divi savstarpēji izslēdzoši faktori. Tu nevari atvērt jaunas
valsts kontrolētas institūcijas un iesaistīties dažādās jomās, samazinot
ierēdņu skaitu. Ja tu veido, piemēram, Drošības akadēmiju, tur gribot negribot
būs vajadzīgi jauni ierēdņi. Tad nu izvēlamies – vai nu mazinām ierēdņu skaitu
un NEVERAM neko jaunu vaļā, vai nu VERAM vaļā, bet atsakāmies no ierēdņu skaita
samazināšanas.
Sestais
SP: Krievijas un Ukrainas konfliktā Latvija neieņems aktīvu, priekšplānā
ejošu pozīciju. Atceros, ka mums reiz bija tāds viens politiķis, Ulmaņu
Kārlis, kurš reiz teica – “Es palikšu savā vietā, jūs paliekat savās.” Un ar ko
tas viss beidzās? Ulmanis savā vietā nepalika, jo tika izsūtīts, un arī tauta
nepalika savās vietās, jo nebija jau vairs kur – valsts tika okupēta. Un šāds
ārpolitiskais naivums, ka “klusēsim un lai jau viņi paši tur tiek galā”, ir
bīstams. Latvijai ir svarīgi ieņemt aktīvu pozīciju, jo izolēties no kara
Ukrainā (un varbūt pat NATO) beigās var izrādīties ļoti sāpīga doma.
Mēs mainām noteikumus –
6 SP
Šī
partija sevi iepriekš pieteica ar skaļu vīziju – mainīt pastāvošos noteikumus.
Taču lasot partijas programmu izskatās, ka mēs nevis “mainām noteikumus”, bet
gan “mums ir uzspļaut kaut kādiem tur noteikumiem”.
Pirmais
SP: Valsts un pašvaldību iepirkumos vismaz 95% pārtikas jābūt Latvijas
izcelsmes, pat ja tas ir pretrunā ES regulējumam. Lūk, te arī ir atslēgas
vārds. Pat ja tas ir pretrunā ES regulējumam. Tātad – ja mēs esam pie varas,
tad nekādi noteikumi mums nav saistoši, lai viņi visi iet… Pasēdēt maliņā.
Šāda
politika Latvijai var izrādīties ļoti bīstama, jo jāatceras, ka ES ir liels,
vienots tirgus ar brīvu preču kustības principu. Un tagad, pārkāpjot šo
nosacījumu, faktiski sākot protekcionisma politiku, Eiropas Komisija pret
Latviju nekavējoties sāktu pret Latviju dažādas pārkāpuma procedūras, kas
rezultētos ar miljoniem eiro lieliem sodiem, nogrieztiem Eiropas fondiem
un milzu zaudējumiem ekonomikai. Bet ja reiz “mēs neievērojam noteikumus”,
kāpēc ne, vai ne?
Otrais
SP: Noteikumi, kurus mainīs - ieviesīsim pārnesamās balss vēlēšanu
sistēmu jeb Īrijas modeli. Šis ir tuvākais un efektīvākais ceļš pretim
mūžīgai politiskajai krīzei. Atceļot 5% barjeru, un sadalot Latviju mazos
apgabalos ar pieciem līdz septiņiem deputātiem nav tas labākais variants. Pēc
būtības, ja 5% barjera pazustu, un teju katrs otrais deputāts būtu
“neatkarīgs”, tad parlaments veidotos no 100 individuālistiem, kas koalīcijas,
pozīcijas un opozīcijas izveidi padarītu vienkārši nereālu.
Trešais
SP: Būvniecības brīvība — atcelsim būvatļaujas privātmājām. Šeit,
nezinu kāpēc, bet man nāk prātā pasaciņa par trīs sivēntiņiem, kurā pirmie divi
uzslēja sev salmu un žagaru mājiņas un cerēja, ka tās pasargās no ļaunā vilka,
kamēr trešais uzbūvēja sev kārtīgu ķieģeļu māju. Tiesa gan, sivēntiņiem
būvatļaujas nebija.
Un
tieši tāda pati anarhija sāktos arī reālajā dzīvē. Gribi uzbūvēt salmu māju?
Lūdzu! Sabruks pie pirmā pūtiena? Nu nekas. Vismaz centāmies. Kaimiņš gribēs
uzbūvēt sev piebūvi tieši virs tava gāzesvada? Nu nekas, ja uzsprāgs, tad būs
mācība. Joki ir viens, bet realitātē būvatļaujas ir vajadzīgas kā garantija, ka
māja nesabruks, tā būs droša un neapdraudēs nevienu apkārt. Bet noteikumu
mainītājiem jau kaut kāda drošība jau nav vajadzīga…
Ceturtais
SP: Ar katru jaunu likumu atcelsim vismaz divus esošos. Es to redzu
tā – pieņemsim jaunu likumu par anarhijas ieviešanu un atcelsim divus esošos –
krimināllikumu un civillikumu. Ja jau dzīvojam bez noteikumiem, tad priekš kam
tie likumi vispār vajadzīgi? Godīgi sakot, tas tiešām izskatās pēc tāda
aicinājuma dzīvot anarhijā, atteikties no regulējumiem dažādās dzīves sfērās,
un atkal – uzspļaut kaut kādiem starptautiskajiem standartiem.
Piektais
SP: Atcelsim dārgos centralizētos eksāmenus. Vērtēsim skolēnu zināšanas
un izaugsmi pēc būtības visā mācību procesā. Kā notiks šī vērtēšana?
Atcelsim eksāmenus, un tad pārbaudīsim zināšanas? Eksāmens = zināšanu pārbaude!
Un tad pēc kādiem kritērijiem augstskolas uzņems studētgribētājus? Vai arī –
atceļam mācības pavisam, jo dumjāki cilvēki vieglāk padosies visādām stulbām
idejām?
Sestais
SP: Apvienosim KNAB, VDD un IDB politiski neatkarīgā un efektīvā
struktūrā. Tātad – piedāvājums apvienot dienestu, kas cīnās pret politisko
korupciju, policijas iekšējiem noziegumiem, un… Pretizlūkošanu? Kas, pie velna,
tā vēl būtu par iestādi? Anarhijas kontroles dienests? Ja nopietni, apvienojot
šādus dienestus, rastos vēl viens instruments, kā valstī nostiprināt
nedemokrātisku režīmu.
Suverēnā vara /
Apvienība Jaunlatvieši – 8 SP
Šīs
partijas piedāvājums, iespējams, ir graujošākais no visiem 14 sarakstiem – gan
ekonomiski, gan politiski, ņemot vērā teju visas pēdējo gadu populārākās
sazvērestības teorijas. Principā – šo programmu redzu kā perfektu kokteili tam,
lai Latvija ļoti ātri kļūtu par pilnīgu bedri.
Pirmais
SP: Samazināt PVN līdz 5% pārtikai, sabiedriskajai ēdināšanai,
viesmīlībai, medikamentiem, lopbarībai, elektrībai, ūdenim, kurināmajam.
Ieviest vismaz 5 gadu moratoriju nodokļu paaugstināšanai un jaunu nodokļu
ieviešanai. Grandiozi! Ieviešot šādu priekšlikumu valsts budžets jau
automātiski zaudē simtiem miljonu (varbūt pat kādu miljardu) eiro. Tanī pat
laikā partija piedāvā dāsni celt ģimenes pabalstus, nodrošināt bezmaksas
ēdināšanu un sabiedrisko transportu visiem skolēniem Latvijā. Te pat nav, ko
komentēt. Valsts kase jau dažos mēnešos (nedēļās) būtu tukša.
Otrais
SP: Pārdalīt aizsardzības budžetu iekšējās drošības garantēšanai un
infrastruktūrai, nodrošinot papildu finansējumu medicīnai un glābšanas
dienestiem. Aaa, nu re! Atradām vienu avotu, no kā kompensēt apcirptos
nodokļu ieņēmumus! Tātad, pārtrauksim palīdzību Ukrainai, pārkāpsim savas
saistības NATO priekšā… Ak jā, un tur vēl ir punkts, ka atcelt jauniešu
iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā. Nu skaisti, ko lai saka.
Aizsardzību nevajag, atvērsim ļaundariem savas durvis paši!
Trešais
SP: Tātad, no ekonomiski esam visu sačakarējuši, drošību arī, ko vēl
varētu? Aaa, nu lūk! Izvērtēt iespēju atteikties no dalības Nordpool biržā;
stabilizēt un palielināt valsts energoapgādi, izstrādājot alternatīvu
enerģētikas politiku, kas nav balstīta vēja elektrostaciju un saules
elektrostaciju izmantošanā; neatbalstīt jaunu vēja elektrostaciju būvniecību.
Atsakāmies
no vēja un saules elektrostacijām, jaunas nebūvējam. Izstājamies no reģionālās
elektroenerģijas biržas. Kas ir alternatīva? Pareizi! Pieslēdzamies atpakaļ pie
Krievijas elektrotīkla un saņemam šķietami lētu enerģiju. Nav ko tur ar to
Rietumu visu tīklu ņemties. Sazin ko viņi pa tiem tīkliem tur sūta – visādus
tur pieci gā, vakcīnas un vēl visādas briesmas!
Ceturtais
SP: Par vakcīnām runājot… Izvērtēt iespēju Latvijai izstāties no
Pasaules Veselības organizācijas. Ja reiz pandēmija bija izdomāta, tad arī
citas slimības ir izdomātas, jo īsti Jaunlatvieši taču ne ar ko nekad dzīvē
neslimo! Starptautiska informācijas aprite? Priekš kam? Veselības standarti?
Kāda jēga?!
Piektais
SP: Apvienot NMPD un VUGD. Kur šeit loģika? Bet pareizi – šajā
programmā loģiku labāk nemeklēt. Es tikai domāju… Ja reiz ātros apvieno
ar ugunsdzēsējiem, tad kā tas izskatītos dzīvē? Feldšeram būs jāskrien dzēst
ugunsgrēku, bet ugunsdzēsējam jāreanimē cilvēki?
Sestais
SP: Atcelt 20 gadu darba stāža prasību pensijas izmaksai. Hmm… Ja
reiz pensiju var dabūt tāpat vien, neko nedarot, tad – kāpēc gan man katru
dienu būtu jāceļas sešos no rīta un jādomā par iešanu uz darbu? Tad jau var
neko nedarīt, nodokļus nemaksāt, un beigās tāpat kaut kādu pensiju jau dabūšu.
Bingo! Aaa, un tie, kas tur gadu desmitiem strādā – paši vainīgi!
Septītais
SP: Novērst un nepieļaut ģimenes vērtības graujošu ideoloģiju (Stambulas
konvencija un tml.) izglītībā, medijos un likumdošanā. Praviļno, bjot,
značit ļjubit! Tas ir, centieni aizliegt vardarbību ģimenē ir ģimenes vērtības
graujoša ideoloģija. Savilkuši te Latvijā no saviem rietumiem visādas
konvencijas, zinies!
Un
vēl izskatās, ka medijiem arī ķersies klāt. Ja rakstīsi nepareizi, tad tevi
pārmācīs tā, lai tu rakstītu pareizi. Kā jau šīs partijas ideoloģiskajā
paradīzē aiz austrumu robežas pienākas…
Astotais
SP: Vienkāršot un paātrināt pilsonības iegūšanas procedūru Latvijas
nepilsoņiem. Kur nu vēl vienkāršāk? Tu šeit dzīvo savus gadus piecdesmit?
Tad kāpēc nevar iemācīties latviešu valodu un vēsturi elementārā līmenī?! Un
samaksāt valsts nodevu arī, šķiet, nav baigi sarežģīti. Vai arī tas mērķēts
tiem cilvēkiem, kuri šeit dzīvo kopš sešdesmitajiem gadiem, un nekautrējas
jautāt – A что такое “Jā”? Я, вот, совсем непонимаю! Galu galā, šogad būs jau
36 gadi kopš atkal esam brīvi un neatkarīgi, ir izaugušas cik tur paaudzes. Bet
nē – tas vienkāršais vēl vairāk jāvienkāršo, lai tikai valsts valoda nebūtu
jāmācās!
Nu
lūk, tas nu arī viss. Esmu izlasījis visas programmas, kārtīgi sacepties,
izdusmojies un sapratis, par ko NEbalsot. Par ko balsot? Vēl laiciņš ir. Par to
gan būs kārtīgi jāpadomā.
Un
redz kā – mans šī gada “anti-uzvarētājs” ir pēdējā apvienība, par ko rakstīju.
Pirms četriem gadiem uzvarēja “Latvijas krievu savienība” ar 6 SP, un kas
interesanti – “Suverēnajos” ir vairāki “krievu savienības” bijušie biedri. Tā
ka – laikam jau pelnīta uzvara.
Saeimas Juridiskā komisija trešdien noraidīja JV ieceri ieviest kriminālatbildību amatpersonām par iesaisti publisko iepirkumu karteļos.
To neatbalstīja koalīcijā esošā ZZS. Par balsoja trīs JV, viens P un
viens NA deputāts, pret
bija viens LPV deputāts, taču atturējās divi ZZS, viens S! un
viens AS deputāts. Komisija
neatbalstīja arī saistītos grozījumus likumā Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību.
Saeimas
Juridiskā komisija
neatbalstīja
"Jaunās vienotības" (JV) sagatavotos
grozījumus Krimināllikumā, kas paredzēja ieviest personisko kriminālatbildību tirgus dalībnieku amatpersonām par iesaisti publisko
iepirkumu karteļos. [1,
2]
Šī iecere ir daļa no ilgstošām politiskajām diskusijām par publisko iepirkumu vides
sakārtošanu. Zemāk apkopoti galvenie konteksta
punkti un nesenākie notikumi
šajā jautājumā:
Likumdošanas
virzība un
diskusijas
- Sākotnējais noraidījums: Deputātu vairākums komisijā noraidīja JV priekšlikumu, bažījoties par tiesiskā regulējuma samērīgumu un
administratīvās atbildības pārklāšanos ar kriminālatbildību. [1,
2]
- Kompensējošie soļi: Vēlāk Saeima tomēr konceptuāli atbalstīja
kriminālatbildības noteikšanu fiziskām personām par karteļu veidošanu,
taču strīdi turpinājās par piemērošanas sliekšņiem. [1,
2]
- Strīds par finanšu
slieksni: Kamēr JV rosināja kriminālatbildību piemērot
iepirkumiem no 100 000 eiro, Saeimas vairākums atbalstīja Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS)
priekšlikumu noteikt ļoti augstu slieksni – 3 miljonus eiro.
[1]
Tiesībsargājošo iestāžu reakcija
- KNAB iebildumi: Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) asi kritizēja 3 miljonu
eiro slieksni, norādot, ka tas ļaus pārkāpējiem mākslīgi sadalīt iepirkumus mazākās daļās, lai izvairītos no soda. KNAB rosina diferencētu pieeju (1
miljons būvniecībā, 750 000 eiro pakalpojumos). [1]
- Prokuratūras pozīcija: Latvijas Republikas prokuratūra un Konkurences padome atkārtoti uzsvērušas, ka pašreizējā tikai
administratīvā atbildība nav pietiekami efektīva, lai atturētu no lielajiem karteļiem, kas
nodara milzīgus zaudējumus valsts budžetam. [1,
2,
3]
- Operatīvās darbības
uzlabojumi: Lai stiprinātu cīņu, Saeima ir pieņēmusi
grozījumus Operatīvās darbības
likumā, kas atļauj noklausīto sarunu
materiālus izmantot kā pierādījumus konkurences pārkāpumu lietās
04.07.2026
Noslēgusies kandidātu sarakstu iesniegšana 15.
Saeimas vēlēšanām
LETA
15. Saeimas vēlēšanās uz vienu deputāta vietu pašlaik pretendē vidēji
14,3 kandidāti, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.
Kopumā vēlēšanām līdz sestdienas vakaram iesniegti 14 kandidātu
saraksti, kuros pieteikti 1434 deputātu kandidāti.
Lielākā konkurence, rēķinot kandidātu skaitu pret vienu mandātu, pašlaik
ir Zemgalē, kur uz vienu deputāta vietu pretendē aptuveni 15,9 kandidāti, un
Kurzemē, kur uz vienu mandātu ir 15,7 kandidāti. Latgalē uz vienu deputāta
vietu pretendē 15 kandidāti, Rīgā – 13,9, bet Vidzemē – 13,3 kandidāti.
Skaitliski visvairāk kandidātu pieteikti Rīgas vēlēšanu apgabalā – 527
kandidāti uz 38 deputātu vietām. Vidzemē pieteikti 347 kandidāti uz 26 vietām,
Zemgalē – 207 kandidāti uz 13 vietām, Latgalē – 180 kandidāti uz 12 vietām, bet
Kurzemē – 173 kandidāti uz 11 vietām. Tādējādi Rīgā koncentrējas vairāk nekā
trešdaļa visu kandidātu, tomēr attiecībā pret mandātu skaitu konkurence tur nav
lielākā.
Salīdzinot ar 14. Saeimas vēlēšanām, pašreizējā kandidātu konkurence ir
mazāka. Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās tika reģistrēti 19 kandidātu saraksti ar
1832 kandidātiem, savukārt pašlaik 15. Saeimas vēlēšanām iesniegti 14 saraksti
ar 1434 kandidātiem. Tas ir par pieciem sarakstiem un 398 kandidātiem mazāk jeb
kandidātu skaita kritums par aptuveni 22%. Iepriekš uz vienu deputāta vietu
pretendēja 18,3 kandidāti, tagad – 14,3.
Maksimālais kandidātu skaits, ko viena partija vai partiju apvienība var
pieteikt visos piecos vēlēšanu apgabalos, šajās vēlēšanās ir 125. Maksimālo
kandidātu skaitu pieteikuši septiņi politiskie spēki: Nacionālā apvienība,
"Latvija pirmajā vietā", "Progresīvie", "Jaunā
Vienotība", "Apvienotais saraksts", Zaļo un Zemnieku savienība,
kā arī "Suverēnā vara / Apvienība Jaunlatvieši".
Savukārt pārējām partijām un to apvienībām ir īsāki saraksti. Politisko
partiju apvienība "Saskaņas Centrs" pieteikusi 105 kandidātus, JKP
Jaunā konservatīvā partija - 85, "Latvijas attīstībai" – 84,
"Mēs mainām noteikumus" – 77, "Austošā Saule Latvijai" –
75, "Gobzema saraksts" - 73, bet "Stabilitātei!" – 60
kandidātus.
Īpaši izteikti Rīgas virzienā koncentrēti ir daži īsākie saraksti.
"Stabilitātei!" Rīgā pieteikusi 38 kandidātus, bet Vidzemē – tikai
četrus, Kurzemē – piecus, Zemgalē – sešus un Latgalē - septiņus. "Gobzema
sarakstam" no 73 kandidātiem 35 pieteikti Rīgā, kamēr Latgalē – četri,
Kurzemē – septiņi.
No visiem kandidātiem 488 jeb 34% ir sievietes, bet 946 jeb 66% –
vīrieši. Salīdzinājumā ar 14. Saeimas vēlēšanām sieviešu īpatsvars kandidātu
vidū ir nedaudz samazinājies – toreiz sievietes veidoja 36,3% kandidātu.
Visaugstākais sieviešu īpatsvars pašlaik ir Latgalē, kur sievietes veido 39,4%
kandidātu, bet zemākais – Vidzemē, kur sieviešu īpatsvars ir 31,1%. Rīgā
sievietes ir 34,5% kandidātu, Kurzemē – 34,1%, bet Zemgalē – 32,9%.
Kandidātu izglītības dati rāda, ka Augstākā izglītība ir 1129
kandidātiem jeb 78,7%, vidējā izglītība – 281 kandidātam jeb 19,6%, bet pamata
izglītība – 24 kandidātiem jeb 1,7%. Augstākās izglītības īpatsvars lielākais
ir Latgalē, kur tā norādīta 81,7% kandidātu, un Vidzemē, kur tā norādīta 80,9%
kandidātu. Zemgalē šis rādītājs ir zemākais starp apgabaliem – 75,9%, tomēr arī
tur augstākā izglītība ir vairāk nekā trim ceturtdaļām kandidātu.
Pēc tautības 1066 kandidāti jeb 74,3% norādījuši, ka ir latvieši. Krievu
tautību norādījuši 109 kandidāti jeb 7,6%, bet 217 kandidāti jeb 15,1% tautību
nav norādījuši. Reģionāli lielākais krievu tautību norādījušo kandidātu
īpatsvars ir Rīgā – 10,6%, Latgalē tas ir 8,3%, Zemgalē – 5,8%, Kurzemē – 5,2%,
bet Vidzemē – 4,9%.
No visiem kandidātiem 541 jeb 37,8% dzīvesvieta norādīta Rīgā. Tālāk
seko Jūrmala ar 78 kandidātiem, Jelgava ar 48, Ogres novads ar 42, Liepāja ar
39, kā arī Mārupes un Ropažu novadi, no kuriem katra kandidē pa 38 cilvēkiem.
CVK dati rāda arī piecus kandidātus, kuriem nav dzīvesvietas Latvijā.
Ģimenes stāvokli nav norādījusi gandrīz ceturtā daļa kandidātu – 327 jeb
22,8%. Precējušies ir 764 kandidāti jeb 53,4%, neprecējušies – 190 jeb 13,2%,
šķīrušies – 131 jeb 9,1%, bet atraitņi – 22 jeb 1,5%.
Politiķu un deputātu amata pretendentu analīze tiek
veikta, izvērtējot viņu biogrāfiju, izglītību, profesionālo pieredzi, kā arī
mantisko stāvokli un iespējamos interešu konfliktus. Padziļinātai pieteikto kandidātu izvēlei tiek izmantoti vairāki
neatkarīgi avoti:
1. Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati. Oficiālā informācija
par kandidātiem, viņu deklarācijas, sodāmības un priekšvēlēšanu programmas ir
apkopotas Centrālās vēlēšanu komisijas vietnē. Analīze ietver arī pretendentu
atbilstības pārbaudi, ko veic CVK sadarbībā ar PMLP un citām iestādēm LV portāla
skaidrojumā.
2. Neatkarīgo analītisko centru un mediju pētījumi. Pētnieciskā
analīze: Mediju un analītisko platformu digitālajā avīzē Kodols tiek veikta
kandidātu datu šķērsgriezuma analīze. Tā izceļ biogrāfiskos faktus, ārzemju
pilsonības, izglītības līmeņus, kā arī ar īpašumiem vai parādsaistībām
saistītus "karodziņus".
Pretkorupcijas uzraudzība: Biedrība
Sabiedrība par atklātību - Delna regulāri vērtē partiju sarakstus, ziedotāju
caurspīdīgumu un kandidātu ētiskos riskus, sniedzot vēlētājiem objektīvu
skatījumu uz politisko spēku atbildību.
3. Vērtēšanas pamatkritēriji. Veicot kandidātu analīzi,
sabiedriskie eksperti ieskata pievērst uzmanību šādiem aspektiem:Pretendentu
solījumu un programmas reālisms: Vai solītie mērķi atbilst konkrētā amata
(piem., Saeimas deputāta) pilnvarām un valsts budžeta iespējām.Profesionālā kompetence:
Iepriekšējā darba pieredze un izglītība jomās, kuras kandidāts plāno pārstāvēt
(piemēram, tautsaimniecība, drošība, veselības aprūpe).Reputācija un interešu
konflikti: Iespējamās saites ar uzņēmējiem un iepriekšējā darbība amatpersonas
statusā.
Plaši autoparki, dzīvokļi siltajās zemēs un zelta krājumi: ko atklāj 15. Saeimas deputātu kandidātu iesniegtie dati?
Jauns.lv / LETA 06.07.2026.
Starp 15. Saeimas vēlēšanām pieteiktajiem deputātu kandidātiem ir vairāki pretendenti, kuru Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) iesniegtās ziņas būtiski izceļas uz kopējā kandidātu fona - ar īpaši lielu transportlīdzekļu vai nekustamo īpašumu skaitu, daudziem amatiem, ievērojamām parādsaistībām, netipiskiem finanšu instrumentiem vai neparastām izglītības trajektorijām, liecina CVK datu analīze.
Plaši autoparki, dzīvokļi siltajās zemēs un zelta ...
Analīzē par izņēmumiem uzskatīti statistiski vai žurnālistiski pamanāmi ieraksti. Tas pats par sevi nenozīmē ne pārkāpumu, ne negatīvu vērtējumu par kandidātu. Dati rāda ļoti atšķirīgus kandidātu sociālos profilus - no uzņēmējiem ar transporta parkiem un īpašumu portfeļiem līdz cilvēkiem ar vairākiem sabiedriskiem amatiem, retām valūtām vai ļoti specifisku profesionālo izglītību.
Viens no redzamākajiem izņēmumiem ir transportlīdzekļu skaits. Visvairāk transportlīdzekļu deklarējis partijas "Latvija pirmajā vietā" kandidāts Imants Konutis - viņa datos ir 25 transportlīdzekļu ieraksti. Tajos ietilpst automašīnas, piekabes, autobusi, motocikli, kravas auto, motorlaiva, ekskavators, buldozers, mopēds un mikroautobuss.
Ar izteiktu motociklu koncentrāciju izceļas "Saskaņas centra" kandidāts Aleksejs Koteļeņecs, kuram deklarēts 21 transporta ieraksts, tostarp 14 motocikli un mopēds. Savukārt apvienības "Suverēnā vara/Jaunlatvieši" kandidātam Aleksandram Blūmentālam ir 20 transportlīdzekļu ieraksti, tostarp 12 automašīnas, piecas piekabes un trīs autobusi.
Daļa kandidātu datos vairāk atgādina saimniecības vai uzņēmējdarbības autoparkus, nevis vienkārši privāto transportu. ZZS kandidātam Andrejam Kindzulim deklarēti 19 transportlīdzekļi, tostarp deviņas kravas automašīnas un piecas piekabes. Savukārt LPV kandidātam Raimondam Celmiņam ir seši traktori, ekskavators un buldozers.
Izteikti īpašumu portfeļi redzami vairāku kandidātu datos. Visvairāk nekustamā īpašuma ierakstu ir "Saskaņas centra" kandidātam Sandrim Bergmanim - 27. Tie ietver zemi, dzīvokļus, būvi un citus īpašuma veidus, pārsvarā Rīgā un Ķekavas novadā. Nacionālās apvienības kandidātam Aldim Ločmelim ir 25 īpašumu ieraksti, pārsvarā zeme un citi īpašuma veidi Latgalē. Savukārt "Latvija pirmajā vietā" (LPV) kandidātam Edgaram Bārenam ir 22 īpašumu ieraksti, no tiem 17 dzīvokļi, galvenokārt Valmieras novadā.
Kandidātu datos parādās arī īpašumi ārvalstīs vai ārvalstu īpašumu lietošanas tiesības. Ierakstos minēta Francija, Bulgārija, Turcija, Lietuva, Ēģipte, Tenerife Spānijā, Somija un Lielbritānija. Piemēram, ZZS kandidātam Augustam Brigmanim norādīts īpašums Lielbritānijā, bokserim un "Stabilitātei!" kandidātam Mairim Briedim - dzīvokļi Turcijā, bet "Saskaņas centra" kandidātam Andrejam Klementjevam - dzīvoklis Bulgārijā.
Atsevišķa izņēmumu grupa ir kandidāti ar ļoti daudziem darba vai amatu ierakstiem. Visvairāk šādu ierakstu ir "Apvienotā saraksta" kandidātei Evai Kazekai - 26. Lielākā daļa no tiem saistīti ar darba aizsardzības speciālistes pienākumiem. Daudz amatu ierakstu ir arī Rūdolfam Brēmanim, Edgaram Čeporjum un Vjačeslavam Stepaņenko - viņu datos redzami valdes, komisiju, komiteju, pašvaldību vai uzņēmumu amati.
Finanšu sadaļā spilgtāk izceļas kandidāti ar ļoti lielām parādsaistībām. Lielākās parādsaistības deklarējis partijas "Mēs mainām noteikumus" kandidāts Gints Vilgerts - 1,14 miljonus eiro. LPV kandidātam Kristapam Krištopanam deklarētas 822 183 eiro parādsaistības, Nacionālās apvienības kandidātam Imantam Parādniekam - 500 915 eiro, bet "Gobzema saraksta" kandidātam Sergejam Pirogovam - 409 838 eiro.
Vienlaikus vairākiem kandidātiem ir ļoti lieli deklarētie finanšu aktīvi. "Jaunās vienotība"s kandidātam Artūram Tjušam zināmie finanšu aktīvi pārsniedz divus miljonus eiro, galvenokārt kapitāldaļu un komercdarbības vērtības dēļ. Partijas "Mēs mainām noteikumus" kandidātam Jānim Vilgertam aktīvi pārsniedz divus miljonus eiro, tostarp viņš deklarējis ļoti lielus izsniegtos aizdevumus. "Progresīvo" kandidātam Atim Švinkam zināmie finanšu aktīvi sasniedz aptuveni 1,7 miljonus eiro.
Daļa kandidātu izceļas ne tikai ar summām, bet arī ar finanšu instrumentu vai valūtu neparastumu. Kandidātu datos atrodami ne tikai eiro, ASV dolāri, britu mārciņas un Šveices franki, bet arī Gruzijas lari, Dienvidkorejas voni, Honkongas dolāri, Japānas jenas, Dānijas kronas, Krievijas rubļi un pat Latvijas lati. "Progresīvo" kandidāta Andra Eglāja finanšu instrumentos parādās zelts un sudrabs - 20,25 XAU un 15,96 XAG, kas pārrēķināti aptuveni 74 800 eiro vērtībā.
Visdaudzveidīgākais valūtu komplekts kandidātu datos ir partijas "Mēs mainām noteikumus" kandidātam Mārtiņam Krustam - viņa finanšu instrumentos un kopsummās parādās astoņas valūtas: Šveices franki, Dānijas kronas, eiro, britu mārciņas, Honkongas dolāri, Japānas jenas, Zviedrijas kronas un ASV dolāri.
Izglītības datos izceļas kandidāti ar ļoti daudzām izglītības pozīcijām. Pa sešiem izglītības ierakstiem ir Jeļenai Stepulei, Evitai Šīrantei un Mārim Indulim Graudiņam. Stepules izglītības trajektorijā redzama pāreja no jurista palīga un jurista kvalifikācijas uz darba aizsardzību, ēku būvtehniķa un namu pārziņa kvalifikāciju. Graudiņa datos savukārt dominē ārvalstu augstskolas un politisko kampaņu vadības programmas.
Kopējā kandidātu izglītības fonā izceļas arī 24 kandidāti, kuriem norādīta pamata izglītība. Tas nav automātiski vērtējams kā problēma, tomēr ir pamanāms uz fona, kur vairākumam kandidātu ir augstākā izglītība.
Biogrāfiskajos datos 12 kandidāti norādījuši citas valsts pilsonību. Kandidātu datos minēta Kanādas, Austrālijas, ASV, Vācijas, Spānijas, Libānas, Zviedrijas un Lielbritānijas pilsonība.
LETA analīzē kopumā identificēts 991 kandidātu datu "karodziņš" dažādās kategorijās - transportā, īpašumos, amatos, finanšu instrumentos, parādsaistībās, izglītībā un biogrāfiskajos datos. Daļa kandidātu parādās vairākās kategorijās vienlaikus, piemēram, ar lielu transportlīdzekļu skaitu un īpašumiem, vai ar ievērojamiem aktīviem un vienlaikus lielām parādsaistībām.
Kopumā šie izņēmumi rāda, cik atšķirīgs ir 2026. gada Saeimas kandidātu sociālais un mantiskais profils. Vienos sarakstos kandidāti izceļas ar akadēmisko vai valsts pārvaldes pieredzi, citos - ar uzņēmējdarbības pazīmēm, lauksaimniecības tehniku, nekustamo īpašumu portfeļiem, finanšu instrumentiem vai neparastām dzīves un izglītības trajektorijām.
Kuras partijas tērē visvairāk? Priekšvēlēšanu kampaņās jau izlietoti gandrīz 900 000 eiro
Līdz 15. Saeimas vēlēšanām atlikuši nepilni trīs mēneši, un politiskās
partijas priekšvēlēšanu kampaņās jau deklarējušas gandrīz 900 000 eiro lielus
aģitācijas izdevumus. Visvairāk līdzekļu līdz šim atvēlējušas partijas
"Latvija pirmajā vietā" (LPV), "Nacionālā apvienība" (NA)
un "Apvienotais saraksts" (AS), informē Korupcijas novēršanas un
apkarošanas birojs (KNAB).
Kuras partijas tērē visvairāk? Priekšvēlēšanu kamp...
No 6. jūnija, kad oficiāli sākās priekšvēlēšanu aģitācijas periods, līdz
19. jūlijam politiskās organizācijas noslēgušas līgumus par limitētajiem
priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumiem 899 636 eiro apmērā.
Katrai partijai maksimāli pieļaujamais limitēto priekšvēlēšanu
aģitācijas izdevumu apmērs šajās vēlēšanās ir 1 039 582 eiro. Šajā summā tiek
ieskaitīti gan partijas, gan deputātu kandidātu individuālie tēriņi par reklāmu
un aģitāciju, taču tajā neietilpst, piemēram, reklāmu izgatavošana, kampaņas
plānošana, dizaina izstrāde vai konsultāciju pakalpojumi.
Līdz šim lielākos līgumus par priekšvēlēšanu aģitāciju noslēgušas:
- "Latvija pirmajā vietā" – 251 626
eiro;
- "Nacionālā apvienība" – 164 196
eiro;
- "Apvienotais saraksts" – 158 306
eiro;
- Zaļo un zemnieku savienība – 144 715 eiro;
- "Progresīvie" – 83 028 eiro;
- "Jaunā vienotība" – 47 485 eiro;
- "Suverēnā vara"/"Apvienība
Jaunlatvieši" – 25 212 eiro.
Pārējie politiskie spēki līdz šim deklarējuši mazākus aģitācijas
izdevumus.
KNAB atgādina, ka personas, kuras nav saistītas ar politiskajām partijām
vai to apvienībām, priekšvēlēšanu aģitācijai par vai pret kādu politisko spēku
drīkst tērēt ne vairāk kā 11 700 eiro. Šis ierobežojums attiecas uz reklāmu,
sponsorēšanu, labdarību, dāvinājumiem, pabalstiem un pasta pakalpojumiem. Līdz
šim neviena ar partijām nesaistīta persona šādus izdevumus nav deklarējusi.
Reklāmas pakalpojumu sniedzējiem un aģitācijas veicējiem ir pienākums
trīs dienu laikā pēc līguma noslēgšanas par to informēt KNAB. Vienlaikus birojā
norāda, ka iesniegtā informācija vēl nenozīmē, ka pakalpojums jau sniegts vai
par to veikta samaksa, turklāt partijas līdz pat vēlēšanu dienai iesniegtos
datus var precizēt.
