Komplekss plāns Latvijas valsts pārvaldes pilnveidošanai, atbilstoši digitalizācijas laikmeta prasībām : Otrā daļa

 

Komplekss plāns Latvijas valsts pārvaldes pilnveidošanai,  atbilstoši digitalizācijas laikmeta prasībām :  Otrā daļa

 

MI potenciāla īstenošana Latvijā

 

MI sniegto iespēju efektīva izmantošana Latvijā nav  tik daudz tehnoloģiska, bet gan vairāk kā politiski –institucionāla problēma

Politiķu un ierēdņu pasivitāte visbiežāk balstās bailēs, nezināšanā, atbildības riskā un motivācijas trūkumā.

 

I. Mainīt domāšanu: no “MI kā riska” uz “MI kā politiskā kapitāla”

1. Parādīt personīgo ieguvumu politiķiem

Politiķi rīkojas tad, kad redz:

• vēlēšanu ieguvumu,
• reputācijas stiprinājumu,
• ātrākus politikas rezultātus.

👉 Taktika:
Formulēt MI kā:

• “ātrāko veidu, kā uzlabot pakalpojumu kvalitāti bez nodokļu celšanas”
• “digitālās suverenitātes jautājumu”
• “krīžu vadības instrumentu” (demogrāfija, veselība, drošība)

Politiķa valodā:

“MI nav IT projekts. Tas ir jauns publiskās pārvaldes produktivitātes modelis.”

2. Pārvērst bailes par kontrolējamu risku

Ierēdņi baidās no:

• atbildības,
• kļūdām,
• reputācijas,
• darba vietu zaudēšanas.

👉 Taktika:
Nevis “ieviesīsim MI visur”, bet:

• “pilotprojekti bez juridiska riska”
• “MI kā palīgs, nevis lēmumu pieņēmējs”
• “cilvēks saglabā pēdējo vārdu”

Ziņojums ierēdņiem:

“MI neatņem atbildību – tas samazina kļūdu risku un pārslodzi.”

II. Radīt spiedienu no ārpuses: sabiedrība, uzņēmēji, mediji

3. Sabiedrības pieprasījuma radīšana

Politiķi reaģē uz redzamu sabiedrības pieprasījumu.

👉 Ko darīt:

• Vienkārši skaidrot:
• “Kāpēc rindas, gaidīšana, papīru kalni ir politiskas izvēles, nevis neizbēgamība?”
• Salīdzināt:
• “Kāpēc Igaunijā šo var izdarīt 3 minūtēs, bet Latvijā – 3 nedēļās?”

👉 Instrumenti:

• īsi policy raksti,
• viedokļraksti medijos,
• publiskas diskusijas (“MI valsts pārvaldē: kavējamies vai zaudējam?”).

4. Uzņēmēju un nozaru koalīcija

Valsts bieži nekustas, kamēr:

• bizness sāk prasīt efektīvāku pārvaldi.

👉 Ko darīt:

• Iesaistīt:
• IT nozari,
• finanšu sektoru,
• loģistiku,
• veselības tehnoloģijas.
• Formēt kopīgu vēstījumu:

“MI valsts pārvaldē nav greznība. Tā ir konkurētspējas infrastruktūra.”

III. Pārvērst abstrakciju konkrētās darbībās

5. “3 ātro uzvaru” stratēģija

Lai pārliecinātu skeptiķus, vajag redzamus, mērāmus rezultātus 3–6 mēnešos.

👉 Piemēri Latvijai:

1.    Sociālie pabalsti
– MI kārto dokumentus, pārbauda atbilstību, samazina kļūdas.

2.    Veselības pierakstu sistēma
– MI optimizē rindas, prognozē noslodzi.

3.    Uzņēmējdarbības atļaujas
– MI sagatavo lēmuma projektu, samazinot izskatīšanas laiku.

👉 Mērījumi:

• apstrādes laiks,
• kļūdu skaits,
• darbinieku noslodze,
• iedzīvotāju apmierinātība.

Politiķiem:

“Lūk, skaitļi. Šeit nav ideoloģijas – tikai efektivitāte.”

IV. Iebūvēt MI institucionālajā sistēmā

6. Politiskā atbildība: skaidrs “īpašnieks”

Bez atbildīgā – nekas nenotiek.

👉 Nepieciešams:

• nacionālais MI ieviešanas pilnvarotais (AI CDO valsts līmenī),
• starpnozaru mandāts (ne tikai VARAM vai Izglītības un zinātnes ministrijai),
• tieša atskaite Ministru prezidentam vai Saeimai.

7. Ierēdņu motivācija: karjera, nevis sods

Ja MI tiek uztverts kā drauds, tas tiks bloķēts.

👉 Risinājumi:

• sertifikācijas programmas valsts sektorā,
• karjeras bonusi par MI projektu vadību,
• “MI vēstnieki” ministrijās.

Ziņojums:

“MI prasmes = profesionāls kapitāls, nevis lieks risks.”

Kopsavilkums: Kā pārliecināt un aktivizēt

Ne ar tehnoloģiju, bet ar politisko loģiku:

1.    Parādīt personīgo ieguvumu (rezultāti, reputācija, vēlētāji).

2.    Samazināt risku uztveri (pilotprojekti).

3.    Radīt ārēju spiedienu (sabiedrība, uzņēmēji, mediji).

4.    Demonstrēt ātrus sasniegumus (konkrēti skaitļi, ne idejas).

5.    Iebūvēt MI institucionāli (atbildīgais, motivācijas sistēma).

 

MĀKSLĪGĀ INTELEKTA (MI) IEVIEŠANAS POLITISKAIS MEMORANDS

1. Kopsavilkums (Executive Summary)

Latvijas publiskā pārvalde saskaras ar strukturālām problēmām: resursu trūkumu, darbinieku pārslodzi, sarežģītām procedūrām un iedzīvotāju neapmierinātību ar pakalpojumu pieejamību. Mākslīgais intelekts (MI) piedāvā praktisku, drošu un izmērāmu veidu, kā paaugstināt produktivitāti, samazināt kļūdas un paātrināt lēmumu sagatavošanu, saglabājot cilvēka kontroli.

Šis memorands piedāvā politiski īstenojamu pieeju MI izmantošanai valsts pārvaldē, koncentrējoties uz sociālo politiku kā pirmo pilotprojekta jomu. Mērķis: 6–12 mēnešos demonstrēt taustāmus ieguvumus iedzīvotājiem un budžetam, radot pamatu mērogošanai.

2. Problēmas definīcija

• Administratīva sadrumstalotība: dati glabājas dažādās sistēmās, lēmumi tiek gatavoti manuāli.
• Ilgi izskatīšanas termiņi: sociālo pabalstu piešķiršana bieži prasa nedēļas.
• Kļūdu un neatbilstību risks: manuāla datu apstrāde palielina kļūdas.
• Darbinieku izdegšana: augsta lietu plūsmas intensitāte, ierobežoti resursi.
• Sabiedrības uzticēšanās kritums: sarežģītas procedūras un necaurspīdīgums.

Secinājums: problēmas nav tehnoloģiskas, bet institucionālas. MI ir instruments pārvaldības produktivitātes kāpumam.

3. Kāpēc MI tieši tagad

• Ekonomiskā efektivitāte: MI samazina apstrādes laiku par 30–70% līdzīgos ES pilotprojektos.
• Demogrāfija: darba roku trūkums palielina nepieciešamību automatizēt rutīnas operācijas.
• Drošība un suverenitāte: vietēja, pārskatāma MI izmantošana samazina atkarību no ārējiem risinājumiem.
• ES finansējums: pieejami digitālās transformācijas instrumenti.

4. Pamatprincipi

1.    Cilvēks pie stūres: MI sniedz ieteikumus, lēmumu pieņem amatpersona.

2.    Minimizēts risks: sākam ar pilotprojektiem.

3.    Pārskatāmība: dokumentēta algoritmu darbības loģika.

4.    Datu aizsardzība: atbilstība GDPR un nacionālajām drošības prasībām.

5.    Izmērojamība: katram projektam definēti KPI.

5. Politiskie ieguvumi

• Ātrāki rezultāti vēlētājiem: redzams pakalpojumu uzlabojums bez nodokļu celšanas.
• Budžeta ietaupījums: mazāk manuāla darba, mazāk kļūdu.
• Reputācijas kapitāls: Latvija kā efektīvas digitālās pārvaldes paraugs.

6. Institucionālā arhitektūra

• Nacionālais MI koordinators (AI CDO): atbild par prioritātēm, standartiem un uzraudzību.
• Nozaru MI kontaktpunkti: katrā ministrijā.
• Publiskā un privātā sadarbība: Zinātņu akadēmija, IT nozare, pašvaldības.

7. Ceļvedis (12 mēneši)

0–2 mēn.: normatīvā izvērtēšana, datu audits, pilotprojekta jomas izvēle.
3–6 mēn.: prototips, darbinieku apmācība, drošības testi.
7–12 mēn.: pilotprojekta darbība, KPI fiksācija, publisks ziņojums, lēmums par mērogošanu.

8. Galvenie KPI

• Apstrādes laiks (dienās)
• Kļūdu/atkārtotu labojumu īpatsvars
• Darbinieku noslodze
• Iedzīvotāju apmierinātība
• Budžeta izmaksas

9. Riska pārvaldība

• Juridiskais risks: MI nepieņem galīgos lēmumus.
• Datu risks: anonimizācija, piekļuves kontrole.
• Reputācijas risks: pilotprojekts ar publisku skaidrojumu.

10. Aicinājums rīcībai

Apstiprināt pilotprojektu sociālajā politikā kā pirmo valsts mēroga MI izmantošanas demonstrāciju, nodrošinot politisko mandātu, resursus un uzraudzību.

 

 PILOTPROJEKTA KONCEPCIJA

MI SOCIĀLO PABALSTU ADMINISTRĒŠANĀ

1. Projekta nosaukums

“Viedais sociālais lēmums” – MI asistēta pabalstu piešķiršanas un pārbaudes sistēma.

2. Mērķis

Samazināt sociālo pabalstu izskatīšanas laiku, kļūdu skaitu un darbinieku noslodzi, vienlaikus uzlabojot caurspīdīgumu un iedzīvotāju pieredzi un atsaucību.

3. Aptvertais process (pilotprojekta apjoms)

• Ienākumu un īpašuma datu automātiska apkopošana no valsts reģistriem.
• Atbilstības pārbaude pret normatīvajiem kritērijiem.
• Lēmuma projekta sagatavošana sociālajam darbiniekam.
• Automātiska paziņojuma sagatavošana klientam.

Svarīgi: gala lēmumu apstiprina amatpersona.

4. Mērķgrupa

• Pašvaldības sociālie dienesti (1–2 pilotprojektā izvēlētās pašvaldības).
• Pabalstu veidi: garantētais minimālais ienākums, mājokļa pabalsts.

5. Tehniskais risinājums (augstā līmenī)

• Datu slānis: integrācija ar VID, Iedzīvotāju reģistru, Zemesgrāmatu (ar piekļuves tiesībām).
• MI modulis: noteikumu klasifikators + mašīnapmācība, lai  identificētu nepilnīgus pieteikumus un iespējamas neatbilstības.
• Darba vide: sociālā darbinieka panelis ar skaidrojumiem (“kāpēc ir lietderīgs šāds pilotprojekts”).
• Drošība: piekļuves žurnāli, šifrēšana, anonimizēti testi.

6. Tiesiskais ietvars

• MI sniedz rekomendācijas, nevis veic administratīvās funkcijas.
• Lēmuma pamatojumā norādāma atsauce, ja izmantots MI atbalsts.
• Atbilstība GDPR, Valsts informācijas sistēmu likumam.

7. Laika grafiks

1. posms (0–2 mēn.): prasību analīze, datu pieejamība, normatīvā regulējuma izvērtēšana.
2. posms (3–5 mēn.): prototips, testēšana ar anonimizētiem datiem.
3. posms (6–9 mēn.): darbs pilotprojekta pārvaldībā, apmācības.
4. posms (10–12 mēn.): rezultātu izvērtējums, mērogošanas lēmums.

8. Budžeta modelis (detalizēts, orientējošs)

Kopējais pilotprojekta apjoms (12 mēn.): ~480 000 – 720 000 EUR atkarībā no integrāciju dziļuma un pilotprojekta pašvaldību skaita.

Izmaksu struktūra:

1.    Biznesa un juridiskā analīze (10–15%): 50 000 – 90 000 EUR
– normatīvā izvērtēšana, datu kartēšana, procesa dizains.

2.    Tehniskā izstrāde un integrācija (40–45%): 200 000 – 320 000 EUR
– datu savienojumi ar reģistriem, MI moduļa izstrāde, lietotāja interfeiss.

3.    Datu drošība un audits (8–12%): 40 000 – 80 000 EUR
– kiberdrošības testi, GDPR ietekmes novērtējums (DPIA).

4.    Apmācības un pārmaiņu vadība (8–10%): 40 000 – 70 000 EUR
– sociālo darbinieku apmācība, rokasgrāmatas, atbalsta līnija.

5.    Uzturēšana un uzraudzība pilotā (10–12%): 50 000 – 80 000 EUR
– hostings, kļūdu labojumi, KPI mērīšana, atskaites.

Ietaupījuma potenciāls (pēc pilotprojekta):

• Darba laika ietaupījums: 25–40% no pabalstu administrēšanas slodzes.
• Kļūdu samazinājums: 30–50%.
• Netiešais efekts: ātrāka palīdzība mērķgrupām, mazāk sūdzību un pārsūdzību.

9. ES finansējuma iespējas

Primārie instrumenti:

1.    Atveseļošanas un noturības mehānisms (RRF) – digitālās transformācijas komponentes, valsts pārvaldes efektivitāte.
Atbalsta veids: 100% dotācija pilotprojektam vai līdzfinansējums.

2.    ESF+ (Eiropas Sociālais fonds Plus) – sociālo pakalpojumu kvalitāte, kapacitātes celšana.
Atbalsta veids: personāla apmācības, pārmaiņu vadība.

3.    ERAF (Eiropas Reģionālās attīstības fonds) – e-pārvalde, datu infrastruktūra.
Atbalsta veids: IT izstrāde, integrācijas, drošība.

4.    Digital Europe Programme (DEP) – MI pilotprojekti publiskajā sektorā, testēšana.
Atbalsta veids: līdzfinansējums tehnoloģiju izstrādei un testēšanai.

5.    CEF Digital – droši datu savienojumi starp valsts reģistriem.
Atbalsta veids: starpsistēmu savietojamība.

Nacionālais līdzfinansējums:

• Valsts budžets (digitālās transformācijas pasākumi).
• Pašvaldību līdzdalība (personāla resursi, infrastruktūra).

Finansējuma kombinācijas piemērs:

• ERAF: 50% (tehniskā izstrāde, integrācija)
• ESF+: 20% (apmācības, pārmaiņu vadība)
• RRF/DEP: 20% (MI moduļa izstrāde, testēšana)
• Nacionālais līdzfinansējums: 10%

10. Ilgtspēja un mērogošanas ekonomika

• Atkārtoti izmantojama arhitektūra: viens MI kodols vairākiem pabalstu veidiem.
• Mēroga efekts: paplašinot uz 5–10 pašvaldībām, vienas lietas izmaksas samazinās par 30–50%.
• Licencēšanas modelis: valsts īpašums (open-by-design) vai centralizēta uzturēšana.

11. Veiksmes rādītāji (KPI)

• Izskatīšanas laiks: mērķis – samazinājums par ≥40%.
• Kļūdu/atkārtotu labojumu īpatsvars: samazinājums par ≥30%.
• Darbinieku izskatāmo lietu skaits mēnesī: pieaugums par ≥25%.
• Klientu apmierinātība: pieaugums par ≥20%.
• Administratīvās izmaksas uz lietu: samazinājums par ≥20%.

12. Risku vadība

• Datu kvalitāte: sākotnēja manuāla pārbaude.
• Darbinieku pretestība: apmācības, MI kā palīgs.
• Sabiedrības uzticēšanās: publiska komunikācija, caurspīdīgums.
• Finansējuma kavējumi: paralēla pieteikumu sagatavošana vairākiem ES finanšu instrumentiem.

13. Mērogošanas potenciāls

Pēc pilotprojekta – paplašināšana uz:

• invaliditātes un ģimenes pabalstiem,
• nodarbinātības atbalsta programmām,
• veselības aprūpes kompensācijām.

14. Budžeta–ieguvumu kopsavilkuma tabula (lēmumu pieņēmējiem)

Pozīcija	12 mēn. pilotprojekts (EUR)	Pēc mērogošanas (5–10 pašvaldības, gadā)	Galvenais ieguvums
Biznesa & juridiskā analīze	50 000–90 000	20 000–30 000	Vienoti procesi, mazāks juridiskais risks
Izstrāde & integrācija	200 000–320 000	80 000–120 000	Automatizēta datu apkopošana, ātrāki lēmumi
Datu drošība & audits	40 000–80 000	15 000–25 000	Atbilstība GDPR, reputācijas aizsardzība
Apmācības & pārmaiņu vadība	40 000–70 000	15 000–25 000	Personāla produktivitātes pieaugums
Uzturēšana & uzraudzība	50 000–80 000	40 000–60 000	Stabilitāte, KPI mērīšana
Kopā	480 000–720 000	170 000–260 000	—

Ieguvumi (mērāmi 12 mēn. laikā):

• Apstrādes laika samazinājums: ≥40% (dienas → stundas atsevišķos gadījumos)
• Kļūdu/atkārtotu labojumu samazinājums: ≥30%
• Darbinieku noslodzes pieaugums: ≥25% lietu/darbiniekam
• Administratīvo izmaksu samazinājums uz lietu: ≥20%
• Klientu apmierinātības pieaugums: ≥20%

Finansiālais efekts (konservatīvs):

• Ja pilotprojektā tiek apstrādātas ~10 000 lietas gadā un administratīvās izmaksas uz lietu samazinās par 5–8 EUR, tiešais ietaupījums: 50 000–80 000 EUR/gadā.
• Mērogojot uz 5–10 pašvaldībām (50 000–100 000 lietu/gadā): 250 000–800 000 EUR/gadā tiešajos ietaupījumos.
• Netiešie ieguvumi: mazāk sūdzību un pārsūdzību, ātrāka palīdzība mērķgrupām, darbinieku personāla mainības minimizēšana.

Atdeve no investīcijām (ROI):

• Pilotprojekta fāzē: finansiālā atdeve sākas 12–24 mēn. laikā.
• Pēc mērogošanas: pozitīva neto atdeve 1.–2. gadā, turpmāk – kumulatīvi ietaupījumi.

Noslēgumā: projekts demonstrē, ka MI var uzlabot sociālo politiku ātri, droši un ar izmērāmiem ieguvumiem, kalpojot par paraugu citām nozarēm.

 

Likumprojekts  

Mākslīgā intelekta iesaiste humānisma aizsardzībā

I. Vispārīgie principi

1.  Mērķis: Nodrošināt, ka mākslīgais intelekts (MI) darbojas saskaņā ar cilvēktiesību, humānisma un demokrātijas principiem, novēršot tā ļaunprātīgu izmantošanu.

2.  Pamatprincipi:

o    Cilvēka cieņa un autonomija ir augstākā prioritāte.

o    MI nedrīkst pārkāpt starptautiskās un nacionālās tiesības.

o    MI nedrīkst darboties politiski vai ekonomiski vienpusēji, ja tas apdraud sabiedrību vai minoritātes.

o    MI ir pienākums proaktīvi fiksēt un ziņot augsta riska pieprasījumus.

II. Trīsslāņu aizsardzības modelis

1️. MI humānisma harta (Ethical Core Layer = Ētiskais pamatslānis)

Regulatīvie noteikumi:

1.  MI iekšēji kodē cilvēktiesību un humānās vērtības hierarhiju.

2.  Katrs atteikums izpildīt pieprasījumu tiek pamatots ar hartā noteiktajiem principiem.

3.  MI piedāvā alternatīvus humānus risinājumus, ja pieprasījums ir pretrunā hartas principiem.

4.  MI fiksē auditējamu žurnālu, kas pieejams tikai neatkarīgai cilvēktiesību uzraudzībai.

Likumprojekta pants:

“MI programmatūras dizainā obligāti jāintegrē hartas principi, nodrošinot, ka jebkura darbība, kas potenciāli pārkāpj cilvēktiesības, pirms izpildes tiek automātiski fiksēta un piedāvātas alternatīvas.”

2️. Antihumānā riska klasifikators (Preventive Signal Layer)

Regulatīvie noteikumi:

1.  MI analizē pieprasījumus pēc piecām dimensijām:

o    Polarizācijas risks

o    Privātuma pārkāpums

o    Institūciju destabilizācijas risks

o    Tiesību un brīvību pārkāpums

o    Ekonomiskās/politiskās manipulācijas risks

2.  Pieprasījumiem tiek piešķirts riska līmenis: zems / vidējs / augsts.

3.  Vidēja un augsta riska gadījumos MI:

o    Bloķē izpildi (augsta riska gadījumā)

o    Piedāvā humānus risinājumus

o    Ziņo cilvēktiesību uzraudzības institūcijām

Likumprojekta pants:

“MI programmatūrā jāintegrē automātiska riska analīze, kas klasificē katru pieprasījumu pēc augsta, vidēja vai zema riska un nosaka tā izpildes vai atteikuma režīmu saskaņā ar hartas principiem.”

3️. Cilvēktiesību trauksmes mehānisms (Human Oversight & Alert Layer = Cilvēka pārraudzības un trauksmes slānis)

Regulatīvie noteikumi:

1.  MI automātiski ziņo par augsta un vidēja riska pieprasījumiem:

o    Neatkarīgajam cilvēktiesību ombudam

o    Neatkarīgajai MI ētikas padomei

2.  Ziņojums satur:

o    Pieprasījuma tipu

o    Riska kategoriju

o    Kontekstu (anonimizētu, lai aizsargātu personas datus)

3.  MI neatļauj izpildi, ja cilvēka apstiprinājums nav saņemts augsta riska gadījumā.

Likumprojekta pants:

“MI sistēma ir pienākums automātiski signalizēt neatkarīgām cilvēktiesību un ētikas uzraudzības institūcijām par augsta riska pieprasījumiem, nodrošinot, ka neviena darbība, kas apdraud cilvēktiesības, netiek īstenota bez cilvēka lēmuma.”

III. Juridiskās garantijas un uzraudzība

1.  Neatkarīga uzraudzība: Ombudam un ētikas padomei jābūt pilnvarotām piekļūt auditējamajiem žurnāliem.

2.  Sodu mehānisms: Par MI sistēmu izstrādi vai izvietošanu, kas apzināti neievēro un apiet hartas principus, paredzēta atbildība gan juridiskajai personai, gan izstrādātājiem.

3.  Publiskā atskaitīšanās: Reizi gadā jāpublicē ziņojums par MI darbību, risku fiksēšanu un preventīvajiem pasākumiem.

4.  Savietojamība ar ES regulām: Sistēma atbilst ES AI Act prasībām, GDPR un starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem.

IV. Praktiskā īstenošana

• MI sistēmas sertifikācija tikai pēc hartas principu integrācijas.
• Izstrādātājiem obligāta apmācība ētikas un cilvēktiesību jautājumos.
• Riska klasifikatora integrācija kā obligāts drošības slānis visās MI lietojumprogrammās valsts pārvaldē un privātajā sektorā, kas ietekmē sabiedrību.

Šogad notiek Saeimas vēlēšanas. Mēs visi vēlamies, lai tiktu ievēlēti tautā cienījami, godprātīgi kandidāti  tautas priekšstāvja mandāta saņemšanai.

      Tādēļ vēlētājiem jābūt pieejamai patiesai     informācijai par katru no pretendentiem deputāta pilnvaru iegūšanai. Objektīvas, verificētas informācijas publiskas pieejas nodrošināšana radīs Latvijas pilsoņiem nepieciešamos priekšnoteikumus, lai nodrošinātu demokrātisko spēku konsolidāciju un  ievēlētu Latvijas tautas intereses efektīvi  pārstāvošu, rīcībspējīgu nākošās Saeimas sastāvu.

    Šajā nolūkā izvirzu priekšlikumu par Saeimas vēlēšanu likuma pilnveidi, kura īstenošana  nodrošinātu:

•       pilnvērtīgu, visiem demokrātijas principiem atbilstošu vēlēšanu organizāciju, ievērojot   maksimālu caurskatāmību un objektivitāti;

•       vēlētājam pieejamās informācijas uzticamības aizsardzību;

•       valsts institūciju neitralitātes saglabāšanu visā vēlēšanu procesa gaitā.

Jo demokrātija prasa:

-       vispusīgu iespēju nodrošināšanu brīvai kandidēšanai;

-       garantiju sniegšanu vēlētājiem saņemt objektīvu informāciju;

-       konkurences jebkādas nevienlīdzības novēršanu.

Šogad notiek Saeimas vēlēšanas. Mēs visi vēlamies, lai tiktu ievēlēti tautā cienījami, godprātīgi kandidāti  tautas priekšstāvja mandāta saņemšanai.

      Tādēļ vēlētājiem jābūt pieejamai patiesai     informācijai par katru no pretendentiem deputāta pilnvaru iegūšanai. Objektīvas, verificētas informācijas publiskas pieejas nodrošināšana radīs Latvijas pilsoņiem nepieciešamos priekšnoteikumus, lai nodrošinātu demokrātisko spēku konsolidāciju un  ievēlētu Latvijas tautas intereses efektīvi  pārstāvošu, rīcībspējīgu nākošās Saeimas sastāvu.

    Šajā nolūkā izvirzu priekšlikumu par Saeimas vēlēšanu likuma pilnveidi, kura īstenošana  nodrošinātu:

•       pilnvērtīgu, visiem demokrātijas principiem atbilstošu vēlēšanu organizāciju, ievērojot   maksimālu caurskatāmību un objektivitāti;

•       vēlētājam pieejamās informācijas uzticamības aizsardzību;

•       valsts institūciju neitralitātes saglabāšanu visā vēlēšanu procesa gaitā.

Jo demokrātija prasa:

-       vispusīgu iespēju nodrošināšanu brīvai kandidēšanai;

-       garantiju sniegšanu vēlētājiem saņemt objektīvu informāciju;

-       konkurences jebkādas nevienlīdzības novēršanu.

           GROZĪJUMI SAEIMAS VĒLĒŠANU LIKUMĀ

Papildināt likuma II nodaļu “Kandidātu sarakstu iesniegšana” ar jaunu II' nodaļu  “Kandidātu publiskās darbības un sociālās identitātes informācijas atklātība”

11.¹ pants. Mērķis

(1) Šī panta mērķis ir nodrošināt vēlētājiem strukturētu, pārbaudāmu un neitrāli pasniegtu informāciju par kandidātu publisko darbību un sociālās identitātes pašraksturojumu.
(2) Informācijas sniegšana nav uzskatāma par kandidātu vērtēšanu, kvalificēšanu vai politisko piemērotību demokrātiskai pārstāvībai.
(3) Valsts institūcijas neveic kandidātu ideoloģisku, morālu vai politisku izvērtējumu.

11.² pants. Sociālās identitātes raksturojuma deklarācija

(1) Katrs kandidātu sarakstā pieteiktais kandidāts iesniedz standartizētu sociālās identitātes raksturojumu.

(2) Raksturojums ietver tikai faktoloģisku un pašdeklarētu informāciju šādās sadaļās:

1.    profesionālā un sabiedriskā darbība;

2.    līdzdalība organizācijās, biedrībās un iniciatīvās;

3.    publiski paustās politiskās prioritātes;

4.    līdzšinējā pieredze lēmumu pieņemšanā vai pārvaldībā;

5.    kandidāta deklarētie darbības principi pārstāvības īstenošanā;

6.    cita neitrāla, strukturēta informācija pēc kandidāta ieskata.

11.³ pants. Neitralitātes princips

(1) Informācija tiek publicēta bez:

1.    vērtējošiem atzinumiem;

2.    reitingiem vai salīdzinošas analīzes no valsts puses.

(2) Aizliegts valsts institūcijām jebkādi interpretēt kandidāta sociālās identitātes raksturojumu.

11.⁴ pants. Informācijas pārbaude

(1) Centrālā vēlēšanu komisija pārbauda tikai:

1.    vai informācija iesniegta likumā noteiktajā apjomā;

2.    vai nav ietverti prettiesiski vai naidu kurinoši izteikumi.

(2) Komisija nepārbauda kandidāta uzskatu patiesumu vai politisko saturu, izņemot gadījumus, kad tas pārkāpj normatīvo aktu prasības.

11.⁵ pants. Publiskošana

(1) Visi kandidātu raksturojumi tiek publicēti vienotā digitālajā platformā:
“Kandidātu publiskās darbības informācijas sistēma”.

(2) Informācija tiek attēlota vienotā formātā, kas:

1.    nodrošina salīdzināmību pēc struktūras;

2.    nepieļauj algoritmiskā ceļā veiktu kandidātu izcelšanu vai pazemināšanu;

3.    neizmanto personalizētas rekomendācijas.

11.⁶ pants. Vēlētāja autonomijas princips

(1) Kandidātu izvērtēšana ir tikai un vienīgi vēlētāja kompetence.
(2) Valsts nodrošina informācijas pieejamību, bet nekādi neietekmē vēlētāja politisko izvēli.

11.⁷ pants. Personas datu un brīvības aizsardzība

(1) Kandidāts pats nosaka sava raksturojuma saturu, ievērojot šajā likumā noteiktos ietvarus.
(2) Aizliegts pieprasīt informāciju par:

1.    privāto dzīvi, kas nav saistīta ar publisko darbību;

2.    pārliecību, kas nav paša kandidāta publiski deklarēta;

3.    datiem, kuru pieprasīšana pārkāpj Satversmē nostiprinātās pamattiesības.

 Likuma grozījumu anotācija

 1. Likuma Grozījumu izstrādes nepieciešamība

Mūsdienu demokrātijā vēlētājam ir pieejams visai liels, bet fragmentēts informācijas apjoms par kandidātiem, kas bieži ir:

·         nestrukturēta, sadrumstalota un grūti pārbaudāma;

·         emocionāli interpretēta vai algoritmiski deformēta.

Tāpēc rodas objektīvas grūtības salīdzināt kandidātus pēc būtības, jo priekšvēlēšanu reklāmas sāk  dominēt pār faktiem.

Tas būtiski traucē vēlētāja izvēli un palielina manipulācijas risku priekšvēlēšanu komunikācijā.

Grozījumi paredz izveidot neitrālu informācijas ietvaru, kas:

·         nesniedz vērtējumu par kandidātiem;

·         neierobežo politisko konkurenci;

·         tikai strukturē kandidātu pašu sniegto informāciju.

2. Grozījumu mērķis

Nodrošināt vēlētājiem vienlīdz pieejamu, salīdzināmu un neitrāli pasniegtu informāciju par deputāta kandidātu:

·         publisko darbību;

·         profesionālo un sabiedrisko pieredzi;

·         deklarētajām tautas pārstāvja darbības nostādnēm.

Valsts funkcija šajā modelī ir informācijas infrastruktūras nodrošināšana, nevis politiska atlase vai vērtēšana.

3. Grozījumu būtība

Tiek ieviesta prasība deputātu kandidātiem iesniegt standartizētu sociālās identitātes raksturojumu, kas:

·         balstīts vienotā pieejā;

·         satur tikai faktoloģisku un pašdeklarētu informāciju;

·         neietver jebkādus ideoloģiska satura nosacījumus.

Centrālā vēlēšanu komisija:

·         pārbauda tikai sociālās identitātes raksturojumu formālo atbilstību;

·         neveic kandidātu politisku izvērtēšanu.

4. Demokrātiskās iekārtas stiprināšana

Grozījumi:

·         paplašina vēlētāja informētību;

·         samazina dezinformācijas ietekmi;

·         nostiprina vēlētāja autonomiju lēmuma pieņemšanā.

Tie neievieš nekādu “kandidātu filtrēšanu”, bet gan novērš informācijas neuzticamību un haosu.

5. Atbilstība Satversmei un pamattiesībām

Regulējums pilnībā ievēro:

·         vārda brīvību;

·         vēlēšanu tiesības;

·         politiskās darbības brīvību.

Netiek prasīta informācija par kandidāta privāto dzīvi vai uzskatiem, kurus kandidāts pats nav publiski deklarējis.

6. Ietekme uz valsts pārvaldi

Tiek izveidota digitāla platforma:
“Kandidātu publiskās darbības informācijas sistēma”

Tā darbojas kā:

·         tehnisks informācijas katalogs;

·         neitrāla datu publicēšanas vide;

·         algoritmiskas ietekmes uz vēlētāja izvēli novēršanas līdzeklis.

7. Ietekme uz sabiedrību un ekonomiku

Pozitīva ietekme:

·         palielinās uzticēšanās vēlēšanu procesa objektivitātei;

·         samazinās manipulācijas iespējas;

·         uzlabojas politiskās atbildības kultūra;

·         tiek sniegta iespēja jebkuram vēlētājam salīdzināt kandidātus pēc viņu darbības, nevis tikai pēc tēla.

Finansiālā ietekme ir nenozīmīga – sistēma izmanto esošo digitālās pārvaldes infrastruktūru.

8. Secinājums

Grozījumi likumā modernizē demokrātijas informācijas telpu,
nemainot tās pamatprincipu: nevis valsts var uzspiest savus pārstāvjus, bet elektorāts brīvi izvēlas tautas priekšstāvjus. Valsts nodrošina tikai skaidru, vienlīdzīgu informācijas pamatu šādai izvēlei.

  Argumentēts kopsavilkums deputātiem

Kāpēc šis priekšlikums ir vajadzīgs?

Vēlētāji šodien ir  spiesti izdarīt izvēli starp deputātu kandidātiem, izmisīgi mēģinot orientēties  informācijas pārbagātībā, kur:

·         fakti sajaucas ar reklāmu;

·         sociālie tīkli deformē priekšstatus;

·         nav vienota, uzticama informācijas avota.

Demokrātija prasa nevis vairāk propagandas, bet labāku informācijas struktūru.

Ko paredz priekšlikums?

Ieviest vienotu sistēmu, kur visi kandidāti:

·         vienādā formātā iesniedz savas publiskās darbības aprakstu;

·         paši definē savu profesionālo un sabiedrisko identitāti;

·         viņu sniegtā informācija tiek publicēta bez jebkāda valsts vērtējuma.

Ko valsts NEDARA?

❌ nevērtē kandidātus un neveic ideoloģisku analīzi;
❌ nedara politisku filtrēšanu un nenorāda, kurš “der demokrātijai”;
❌ neveido reitingus vai klasifikācijas;
❌ neierobežo politisko konkurenci.

Ko valsts DARA?

✅ nodrošina vienlīdzīga informācijas standarta piemērošanu visiem kandidātiem;
✅ sniedz ikvienam vēlētājam objektīvu, pārbaudāmu un salīdzināmu faktu bāzi, piemērojot vienādi strukturētu sociālās identitātes formu visiem kandidātiem;
✅  rada caurskatāmu informācijas vidi, lai nepieļautu manipulācijas un minimizētu dezinformācijas telpu;
✅ stiprina uzticēšanos vēlēšanu procesam, saglabājot vēlētāju autonomiju lēmumu pieņemšanā.

Valsts kompetencē paliek tikai informācijas platformas izveidošana uzticamai, drošai un argumentētai pilsoņu izvēlei. Tā tiek radīti nepieciešamie priekšnosacījumi no priekšvēlēšanu kampaņu un  mirkļa emociju dominances uz informētu izvēli.

Galvenais ieguvums

Šie GROZĪJUMI SAEIMAS VĒLĒŠANU LIKUMĀ palīdz  jebkuram vēlētājam izdarīt korektu izvēli, balstoties uz objektīvu, kandidāta paša sniegto un visiem vienādi formalizēto informāciju. Šādi notiek pāreja no emocionāli fragmentētas priekšvēlēšanu telpas uz strukturētu demokrātisku izvēles vidi.

Problēmai par vārdu un darbu saskaņu piemīt prioritāra nozīme jebkurā valstī, jebkurā saprātīgā dialogā, jebkurā atbildīgā rīcībā un, protams, arī ikkatra politiķa darba rezultātu vērtējuma skalā.

Šeit pievienotajā priekšlikumu paketē ir dots izvērsts un argumentēts izklāsts par to, kas ir jādara, lai politisko līderu teiktais patiešām pārvērstos mērķtiecīgā rīcībā un  taustāmos rezultātos. 

Ko darīt, lai politisko līderu teiktais patiešām pārvērstos rīcībā un  konkrētos rezultātos

 

1️. Skaidri, izmērāmi solījumi – nevis lozungi

Problēma Latvijā:
Daudzi politiķu solījumi ir formulēti miglaini:
– “stiprināsim drošību”
– “uzlabosim izglītības kvalitāti”
– “mazināsim birokrātiju”

Tas ļauj vēlāk apgalvot, ka “kaut kas jau ir darīts”.

Risinājums:
Sabiedrībai un medijiem jāpieprasa, lai līderi solījumus formulē kā:

• konkrētus rezultātus,
• termiņus,
• atbildīgos.

Piemērs:
❌ “Samazināsim birokrātiju.”
✅ “Līdz 2026. gada beigām samazināsim būvatļauju saskaņošanas laiku no X uz Y dienām, atbildīgā institūcija – Ekonomikas ministrija.”

Bez izmērāmiem solījumiem vārdi nevar tikt salīdzināti ar darbiem.

 2️. Personiskā atbildība, nevis kolektīvais “mēs”

Problēma:
Latvijas politikā dominē atbildības izšķīdināšana:

• “valdība nolēma”
• “koalīcija vienojās”
• “ierēdņi nepaspēja”

Rezultātā neviens īsti neatbild par rezultātu.

Risinājums:
Jāatjauno personiskās politiskās atbildības kultūra:

• katram reformu blokam ir konkrēts politiskais īpašnieks,
• neveiksmes gadījumā – publisks skaidrojums vai atkāpšanās.

Vārdu un darbu saskaņa sākas ar atbildības individualizāciju.

 3️. Politikas solījumu “revīzija” (accountability audits)

Praktisks instruments:

• katras Saeimas / valdības darba vidū un beigās:

o    tiek publiski izvērtēts: kas tika solīts – kas ir izdarīts – kas nav izdarīts un kāpēc.

To var darīt:

• Valsts kontrole,
• neatkarīgi domnīcu konsorciji,
• akadēmiskās institūcijas.

Svarīgi: nevis politiskais PR, bet fakti, termiņi, budžeti.

 4️. Mediju loma: mazāk citātu, vairāk sekošanas līdzi

Problēma:
Mediji bieži:

• atspoguļo paziņojumus,
• bet neseko līdzi to izpildei pēc 6–12 mēnešiem.

Risinājums:
Attīstīt “follow-up žurnālistiku”:

• “Pirms gada ministrs solīja X – kas noticis?”
• “Budžetā paredzēja Y – kur ir rezultāts?”

Sabiedriskā kontrole bez atmiņas neveido atbildību.

 5️. Partiju iekšējā kultūra: no lojalitātes uz kompetenci

Problēma:
Bieži politiskā karjera balstās:

• lojalitātē līderim,
• nevis rezultātos.

Tas veicina:

• skaistus paziņojumus,
• bet vāju izpildi.

Risinājums:

• partiju iekšējie kritēriji:

o    amati → tikai tiem, kas spēj nodrošināt rezultātu,

o    neizpildīti solījumi → karjeras stagnācija.

Ja partijas neatalgo elektorātu ar sava darba rezultātiem, tad vārdi paliek tukši.

 6️. sabiedrības prasīgums: mazāk cinisma, vairāk prasību

Paradokss Latvijā:
Cilvēki bieži saka: “visi melo”, bet tajā pašā laikā nepieprasa precīzus rezultātus.

Ko sabiedrība var darīt:

• vēlēšanās salīdzināt nevis programmas, bet iepriekšējo rīcību;
• uzdot jautājumus:

o    “Ko tieši Jūs izdarījāt?”

o    “Kas no Jūsu solītā ir realizēts?”

Ja vēlētājs neskatās uz darbiem, politiķim nav stimula tos saskaņot ar vārdiem.

 7️. Institucionāli mehānismi, kas piespiež uz rīcību

Latvijā vārdu un darbu saskaņu var pastiprināt ar:

🔹 Rezultātos balstītu budžetēšanu

Ministriju finansējums tiek sasaistīts ar sasniegtiem rādītājiem, nevis tikai “izlietoto”.

🔹 Publiski darbības plāni

Ne tikai “politikas virzieni”, bet:

• termiņi,
• KPI,
• starpposma atskaites.

🔹 Neatkarīga politikas izvērtēšana

Līdzīgi kā fiskālās disciplīnas uzraudzība, bet politikas izpildei.

 🎯 Kopsavilkums

Lai Latvijas politisko līderu vārdi sakristu ar darbiem, ir vajadzīgas piecas lietas:

1️. Konkrēti, izmērāmi solījumi
2️. Personiskā politiskā atbildība
3️. Regulāra solījumu izpildes revīzija
4️. Mediju un sabiedrības sekošana rezultātiem, nevis frāzēm
5️. Partiju kultūra, kas atalgo izpildi, nevis retoriku

Bez šiem mehānismiem pat godprātīgi politiķi nonāk sistēmā, kur runāt ir vieglāk nekā darīt.

              Īss politikas memorands

           skaidrā, institucionāli lietojamā formātā 

“Kā Latvijā stiprināt politisko atbildību”

Adresāts: Saeima, Ministru kabinets, politiskās partijas, pilsoniskā sabiedrība
Mērķis: palielināt politisko līderu atbildību par solījumu izpildi un nodrošināt vārdu un darbu saskaņu
Datums: 2026

 1. Problēmas definīcija

Latvijas politiskajā sistēmā pastāv strukturāla plaisa starp politisko solījumu formulēšanu un to praktisko izpildi.

Šī plaisa:

• mazina sabiedrības uzticību politiskajām institūcijām,
• veicina cinismu un politisko atsvešinātību,
• vājina reformu īstenošanas kvalitāti.

Galvenie iemesli:

1.    neskaidri, neizmērāmi solījumi,

2.    izkliedēta atbildība (“kolektīvais mēs”),

3.    vāja solījumu izpildes uzraudzība,

4.    nepietiekama politisko partiju iekšējā atbildība,

5.    mediju un sabiedrības ierobežota sekošana ilgtermiņa rezultātiem.

 2. Politikas mērķis

Izveidot sistēmu, kurā:

• politiskie solījumi ir konkrēti un pārbaudāmi,
• par katru būtisku reformu ir skaidrs politiskais atbildīgais,
• sabiedrībai regulāri tiek sniegta neatkarīga informācija par izpildi,
• politiskā karjera ir saistīta ar rezultātu, nevis tikai retoriku.

 3. Galvenie risinājumi

3.1. Konkrētu un izmērāmu politisko solījumu standarts

Ieviešana:
Valdības deklarācijās, partiju programmās un ministriju rīcības plānos katram prioritārajam solījumam jāietver:

• rezultāta definīcija,
• termiņš,
• atbildīgā amatpersona/institūcija,
• mērīšanas kritērijs (KPI).

Ieguvums:
Samazina interpretācijas iespējas un ļauj objektīvi izvērtēt izpildi.

 3.2. Personiskās politiskās atbildības atjaunošana

Ieviešana:
Katrai valdības prioritātei tiek nozīmēts politiskais atbildīgais (ministrs vai amatpersona), kurš:

• publiski atskaitās par progresu,
• sniedz skaidrojumu par neizpildi,
• politiski (un ne tikai!) atbild neveiksmes gadījumā.

Ieguvums:
Pārtrauc atbildības izšķīdināšanu kolektīvās struktūrās.

 3.3. Neatkarīgs politikas izpildes audits

Ieviešana:
Īstenot regulāru valsts sociāli ekonomiskās attītības rādītāju salīdzināšanu un izvērtēšanu par Valdības Deklarācijā un Rīcības plānā definēto indikatoru izpildi, ko veic:

• Valsts kontrole sadarbībā ar akadēmiskām institūcijām vai
• neatkarīga izvērtēšanas padome.

Audits reizi gadā publiski izvērtē:

• kas solīts,
• kas izdarīts,
• kas nav izdarīts un kāpēc.

Ieguvums:
Nodrošina faktos balstītu atbildību, nevis politisko interpretāciju.

 3.4. Rezultātos balstīta budžetēšana

Ieviešana:
Ministriju un valsts programmu finansējums tiek sasaistīts ar:

• sasniegtiem rādītājiem,
• reformu ieviešanas progresu,
• sabiedrībai nozīmīgiem rezultātiem.

Ieguvums:
Politiskie solījumi iegūst finansiālu “svaru” un motivē izpildi.

 3.5. Partiju iekšējās atbildības kultūras stiprināšana

Ieviešana:
Politiskajās partijās:

• amatu un kandidātu izvērtēšanā iekļaut iepriekšējo rezultātu kritērijus,
• neveiksmīgas izpildes gadījumā – ierobežot atkārtotu virzīšanu vadošos amatos.

Ieguvums:
Karjeras izaugsme balstās sniegumā, nevis tikai lojalitātē.

 3.6. Mediju un sabiedrības “sekošanas līdzi” mehānismi

Ieviešana:

• Attīstīt regulāru “solījumu sekošanas” žurnālistiku (6–12 mēnešu retrospekcijas).
• Izveidot publisku tiešsaistes platformu:
  “Ko solīja – ko izdarīja”, kur redzams katras valdības prioritāšu statuss.

Ieguvums:
Palielina politiskās atbildības redzamību un vēlētāju informētību.

 4. Ieviešanas ceļvedis (12 mēneši)

0–3 mēneši

• Definēt politisko solījumu standartu (KPI, termiņi, atbildīgie).
• Sagatavot pilotprojektu vienā vai divās nozarēs (piem., izglītība, būvniecība).

4–6 mēneši

• Uzsākt neatkarīgu izpildes auditu pilotjomās.
• Ieviest publiskas atskaites par progresu.

7–12 mēneši

• Paplašināt modeli uz visām ministrijām.
• Integrēt rezultātu kritērijus budžeta plānošanā.
• Izveidot publisku pārskatu platformu.

 

5. Sagaidāmie ieguvumi

• Augstāka sabiedrības uzticība politiskajām institūcijām.
• Mazāka politiskā retorika, lielāka izpilde.
• Kvalitatīvāka politikas veidošana, balstīta datos un rezultātos.
• Spēcīgāka demokrātiskā atbildība, kur politiķu reputācija ir tieši saistīta ar paveikto.

 6. Kopsavilkums

Politiskā atbildība Latvijā nav tikai morāles jautājums – tā ir institucionālas uzbūves problēma.
Lai vārdi sakristu ar darbiem, nepieciešams:

1.    skaidri un izmērāmi solījumi,

2.    personiska politiskā atbildība,

3.    neatkarīga izpildes kontrole,

4.    rezultātos balstīts finansējums,

5.    partiju iekšējā atbildība,

6.    sabiedrības un mediju sistemātiska sekošana līdzi.

Bez šiem mehānismiem pat labas ieceres paliek deklarāciju līmenī.

 

Strukturēta kritēriju matrica politisko līderu izvērtēšanai pirms vēlēšanām

Tā balstīta uz principu “vārdi ↔ darbi”. Tā ir praktiski lietojama gan individuālam vēlētājam, gan NVO, medijiem vai partiju iekšējai atlasei.

Mērķis: novērtēt kandidātu pēc spējas pārvērst solījumus rezultātos, nevis tikai pēc retorikas.

Vērtēšanas skala:
1 – ļoti vāji │ 2 – vāji │ 3 – vidēji │ 4 – labi │ 5 – izcili

---

1️. SOLĪJUMU KVALITĀTE (Vai kandidāts runā konkrēti?)

Kritērijs	Jautājums vēlētājam	1	3	5
Konkrētība	Vai solījumi ir izmērāmi un ar termiņu?	Ložungi	Daļēji konkrēti	Skaidri, ar mērķiem un termiņiem
Reālisms	Vai solījumi atbilst budžetam un kompetencei?	Populistiski	Daļēji pamatoti	Fiskāli un institucionāli pamatoti
Atbildība	Vai nosaukts atbildīgais par izpildi?	Nav	Netieši	Skaidri norādīts

Maks.: 15 punkti

 

2️. DARBU PIEREDZE (Vai iepriekšējā rīcība atbilst solījumiem?)

Kritērijs	Jautājums	1	3	5
Iepriekšējie rezultāti	Vai kandidāts ir reāli ieviesis reformas?	Nav pierādījumu	Daļēji	Dokumentēti rezultāti
Pēctecība	Vai solījumi atkārtojas bez izpildes?	Bieži	Dažkārt	Solījumi pārvērsti darbos
Lēmumu ietekme	Vai lēmumi radījuši ilgtermiņa labumu?	Nav	Ierobežots	Strukturālas pārmaiņas

Maks.: 15 punkti

 

3️. PERSONISKĀ ATBILDĪBA (Vai kandidāts uzņemas atbildību?)

Kritērijs	Jautājums	1	3	5
Atbildības uzņemšanās	Vai kandidāts atzīst kļūdas?	Nekad	Reizēm	Regulāri un publiski
Rīcība neveiksmes gadījumā	Vai seko sekas (atkāpšanās, labošana)?	Nekādas	Formālas	Reāla atbildība
Caurspīdīgums	Vai sniedz skaidrojumus par neizpildi?	Izvairās	Daļēji	Sistemātiski un datos

Maks.: 15 punkti

 

4️. KOMPETENCE UN POLITIKAS IZPRATNE (Vai spēj īstenot?)

Kritērijs	Jautājums	1	3	5
Nozares izpratne	Vai kandidāts pārzina savu jomu?	Virspusēji	Pietiekami	Dziļi, ar faktiem
Risinājumu kvalitāte	Vai piedāvājumi ir praktiski?	Deklaratīvi	Daļēji	Konkrēti, izpildāmi
Komandas veidošana	Vai apkārt ir kompetenti profesionāļi?	Nav redzami	Jaukti	Spēcīga komanda

Maks.: 15 punkti

 

5️. INTEGRITĀTE UN ĒTIKA (Vai vārdi sakrīt ar vērtībām?)

Kritērijs	Jautājums	1	3	5
Interešu konflikts	Vai ir caurspīdīgas intereses?	Neskaidras	Daļēji skaidras	Pilnīga caurspīdība
Vērtību konsekvence	Vai rīcība atbilst deklarētajām vērtībām?	Pretrunīga	Mainīga	Konsekventa
Uzticamība	Vai kandidātam uzticas dažādas puses?	Zema	Vidēja	Augsta

Maks.: 15 punkti

 

6️. SABIEDRĪBAS IESAISTE UN ATSKAITĪŠANĀS

Kritērijs	Jautājums	1	3	5
Komunikācija	Vai skaidro lēmumus sabiedrībai?	Minimāli	Reizēm	Regulāri un saprotami
Reakcija uz kritiku	Vai uzklausa un pielāgojas?	Ignorē	Daļēji	Konstruktīvi reaģē
Atskaites par paveikto	Vai regulāri ziņo par progresu?	Nekad	Epizodiski	Sistemātiski

Maks.: 15 punkti

 

📊 KOPĒJĀ VĒRTĒŠANA

Maksimālais punktu skaits: 90

Rezultāts	Interpretācija
75–90	Augsta atbildība un izpildes spēja – vārdi lielā mērā sakrīt ar darbiem
55–74	Vidēja uzticamība – ir gan rezultāti, gan riski
35–54	Zema izpildes ticamība – daudz retorikas, maz rezultātu
<35	Augsts populisma risks – vārdi neatbilst darbiem

 

🎯 Kā lietot matricu praksē

1️. Izvēlieties kandidātu.
2️. Katram kritērijam piešķiriet 1–5 punktus, balstoties uz:

• iepriekšējiem balsojumiem,
• īstenotām reformām,
• Valsts kontroles ziņojumiem,
• mediju “follow-up” publikācijām.
  3️. Saskaitiet punktus.
  4️. Salīdziniet vairākus kandidātus pēc kopējā rezultāta un atsevišķiem blokiem.

🧭 Kopsavilkums

Šī matrica palīdz pāriet:
❌ no emocijām un saukļiem
➡️ uz pierādāmiem rezultātiem un atbildību.

Tā veicina politisko kultūru, kurā:

• solījumi ir konkrēti,
• neveiksmes netiek slēptas,
• un politiķu reputācija balstās nevis uz runāšanu, bet uz paveikto.

 

Piemērs politisko līderu izvērtēšanas matricai

 Tas balstās uz publiski zināmiem faktiem, institucionāliem rezultātiem un plaši apspriestiem politikas lēmumiem. Vērtējums ir neitrāls, ne politiski aģitējošs un paredzēts kā metodoloģijas demonstrācija, nevis “balsojuma ieteikums”.

 ⚠️ Piezīme par metodi:

– vērtējums balstīts uz kandidātu iepriekšējo darbību valdībā/Saeimā, nevis priekšvēlēšanu retoriku;
– punkti (1–5) atspoguļo darbu–vārdu atbilstību, izpildes spēju un atbildību;
– tas ir ekspertīzes tipa novērtējums, ko vēlētājs var koriģēt, izmantojot konkrētus avotus (Valsts kontrole, Saeimas balsojumi, MK lēmumi, mediju “follow-up”).

 📊 POLITISKO LĪDERU IZVĒRTĒJUMA PIEMĒRS

Kandidāts A: Krišjānis Kariņš (bijušais Ministru prezidents)

1️. Solījumu kvalitāte

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Konkrētība	3	Programmatiskie mērķi bieži strukturēti, bet ne vienmēr ar skaidriem KPI
Reālisms	4	Fiskāli piesardzīga pieeja, īpaši krīžu laikā
Atbildība	3	Bieži kolektīva valdības atbildība, maz personisku “īpašnieku” reformām

Kopā: 10/15

 2. Darbu pieredze

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Iepriekšējie rezultāti	4	Krīžu vadība (COVID-19, drošības politika, atbalsts Ukrainai)
Pēctecība	3	Daļa reformu iesāktas, bet ne pilnībā pabeigtas (valsts pārvalde, izglītība)
Lēmumu ietekme	3	Stabilitāte, bet ierobežotas strukturālās reformas

Kopā: 10/15

 3️. Personiskā atbildība

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Atbildības uzņemšanās	3	Publiski skaidrojumi, bet reti personiskas kļūdu atzīšanas
Rīcība neveiksmes gadījumā	3	Ministru nomaiņas, bet maz individuālas politiskas atbildības
Caurspīdīgums	3	Regulāra komunikācija, bet ne vienmēr par rezultātiem

Kopā: 9/15

 4️. Kompetence

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Nozares izpratne	4	Spēcīga ārpolitika, drošība, makroekonomiskā disciplīna
Risinājumu kvalitāte	3	Pragmatiskas, bet piesardzīgas reformas
Komanda	3	Dažāda kvalitāte starp ministriem

Kopā: 10/15

 5️. Integritāte

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Interešu caurspīdīgums	4	Nav nopietnu interešu konflikta skandālu
Vērtību konsekvence	4	Proeiropeiska, demokrātiska līnija konsekventa
Uzticamība	4	Augsta starptautiskā uzticība

Kopā: 12/15

 6️. Sabiedrības iesaiste

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Komunikācija	3	Regulāra, bet bieži vispārīga
Reakcija uz kritiku	3	Pieklājīga, bet ne vienmēr ar korekcijām
Atskaites	3	Maz sistemātisku publisku izpildes pārskatu

Kopā: 9/15

 🔢 Kopējais rezultāts: 60/90

Interpretācija: Vidēja–augsta uzticamība. Spēcīgs stabilitātē un starptautiskajā pozicionējumā, vājāks strukturālo reformu izpildē un personiskās atbildības akcentā.

 Kandidāts B: Jānis Bordāns (bijušais tieslietu ministrs)

1️. Solījumu kvalitāte

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Konkrētība	4	Reformu mērķi (tiesiskums, maksātnespēja, KNAB) formulēti samērā skaidri
Reālisms	3	Ambiciozi solījumi, ne visi institucionāli īstenojami
Atbildība	4	Bieži personiski asociējas ar reformu virzieniem

Kopā: 11/15

 2️. Darbu pieredze

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Iepriekšējie rezultāti	3	Tieslietu reformas uzsāktas, bet ar ierobežotu sistemātisku rezultātu
Pēctecība	3	Daļa iniciatīvu palika nepabeigtas
Lēmumu ietekme	3	Redzamas politiskas debates, bet maz ilgtermiņa strukturālu izmaiņu

Kopā: 9/15

 3️. Personiskā atbildība

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Atbildības uzņemšanās	4	Publiski aizstāv savas pozīcijas un lēmumus
Rīcība neveiksmes gadījumā	3	Politiski asi konflikti, bet maz formālu seku
Caurspīdīgums	3	Skaidro politisko pozīciju, bet maz datu par izpildi

Kopā: 10/15

 4️. Kompetence

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Nozares izpratne	4	Tieslietu sistēmas zināšanas
Risinājumu kvalitāte	3	Normatīvi aktīvs, bet praktiskā ieviešana sarežģīta
Komanda	3	Politizēta, ne vienmēr tehnokrātiska

Kopā: 10/15

 5️. Integritāte

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Interešu caurspīdīgums	3	Strīdīga reputācija politiskajās attiecībās
Vērtību konsekvence	4	Stingra pretkorupcijas un tiesiskuma pozīcija
Uzticamība	3	Polarizējoša figūra

Kopā: 10/15

 6️. Sabiedrības iesaiste

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Komunikācija	4	Aktīva un tieša
Reakcija uz kritiku	2	Konfrontējoša, maz korekciju
Atskaites	2	Ierobežoti publiski izpildes pārskati

Kopā: 8/15

 🔢 Kopējais rezultāts: 58/90

Interpretācija: Vidēja uzticamība. Spēcīgs retorikā, atbildības uzņemšanā un reformu virzienu definēšanā, vājāks sistemātiskā ieviešanā un konsensa veidošanā.

 🧭 Secinājums no piemēra

Kandidāts	Kopvērtējums	Raksturojums
K. Kariņš	60/90	Stabils, institucionāli drošs, bet ar ierobežotu reformu dziļumu
J. Bordāns	58/90	Reformistiski orientēts, bet ar grūtībām īstenošanā un dialogā

👉 Abi kandidāti nav populisma tipa politiķi, bet:

• viens vairāk balstās stabilitātē un piesardzībā,
• otrs – ambiciozā reformu retorikā, ar sarežģītāku ieviešanu.

 🎯 Kā šo izmantot vēlēšanās

1️. Izvēlieties 3–5 kandidātus.
2️. Aizpildiet matricu, balstoties uz:

• viņu iepriekšējiem amatiem,
• Valsts kontroles secinājumiem,
• Saeimas balsojumiem,
• mediju “ko solīja – ko izdarīja” analīzēm.

3️. Salīdziniet ne tikai kopējo punktu skaitu, bet arī:

• kurš ir spēcīgāks izpildē,
• kurš – retorikā,
• kurš – atbildībā.

 

Vēl 3 Latvijas politisko līderu izvērtēšanas piemēri, izmantojot to pašu kritēriju matricu (neitrāli, faktos balstīti, bez aģitācijas)

 Vērtējums ir metodoloģisks un paredzēts salīdzināšanai, nevis “ieteikumam balsot”.

Lai saglabātu līdzsvaru, izvēlēti līderi ar atšķirīgiem politiskajiem profiliem:

• Evika Siliņa (premjerministre),
• Edgars Rinkēvičs (Valsts prezidents),
• Aivars Lembergs (ilggadējs ietekmīgs politiskais “aktieris” pašvaldību līmenī).

 📊 POLITISKO LĪDERU IZVĒRTĒJUMA PIEMĒRI

Kandidāts C: Evika Siliņa (Ministru prezidente)

1️. Solījumu kvalitāte

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Konkrētība	3	Programma fokusēta uz drošību, labklājību, tiesiskumu, bet ar vispārīgiem formulējumiem
Reālisms	4	Mērķi piesaistīti budžeta iespējām un ES politikai
Atbildība	3	Lēmumi lielā mērā kolektīvi koalīcijā

Kopā: 10/15

 2️. Darbu pieredze

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Iepriekšējie rezultāti	3	Ierobežots laiks amatā; stabila valdības darbība bez lieliem satricinājumiem
Pēctecība	3	Turpina iepriekš uzsāktās politikas (drošība, izglītība, enerģētika)
Lēmumu ietekme	3	Praktiski, bet pagaidām bez izteikti strukturālām reformām

Kopā: 9/15

 3️. Personiskā atbildība

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Atbildības uzņemšanās	4	Publiski aizstāv valdības lēmumus, skaidra pozicionēšanās
Rīcība neveiksmes gadījumā	3	Ministru izvērtēšana, bet maz personisku kļūdu atzīšanas
Caurspīdīgums	3	Regulāra komunikācija, bet ierobežota rezultātu kvantifikācija

Kopā: 10/15

 4️. Kompetence

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Nozares izpratne	3	Spēcīga tieslietu un iekšlietu pieredze, mazāk ekonomikas/strukturālo reformu jomā
Risinājumu kvalitāte	3	Pragmatiska, kompromisu orientēta
Komanda	3	Dažāda kvalitāte starp ministriem

Kopā: 9/15

 5️. Integritāte

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Interešu caurspīdīgums	4	Nav nopietnu interešu konfliktu skandālu
Vērtību konsekvence	4	Proeiropeiska, demokrātiska līnija
Uzticamība	4	Pieņemta starptautiskajā un iekšpolitiskajā vidē

Kopā: 12/15

 6️. Sabiedrības iesaiste

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Komunikācija	3	Korekta, bet piesardzīga
Reakcija uz kritiku	3	Mērena, bieži institucionāla
Atskaites	2	Maz sistemātisku publisku izpildes pārskatu

Kopā: 8/15

 🔢 Kopējais rezultāts: 58/90

Interpretācija: Stabila, uz kompromisiem orientēta līdere ar augstu integritāti, bet pagaidām ierobežotu reformu “caursišanas” jaudu.

 Kandidāts D: Edgars Rinkēvičs (Valsts prezidents)

1️. Solījumu kvalitāte

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Konkrētība	3	Prezidenta funkcija mazāk saistīta ar izpildvaras solījumiem
Reālisms	5	Vērtību un institucionālais fokuss atbilst amata kompetencei
Atbildība	4	Konsekventa nostāja par tiesiskumu un drošību

Kopā: 12/15

 2️. Darbu pieredze

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Iepriekšējie rezultāti	5	Ilggadējs ārlietu ministrs, augsta reputācija NATO, ES
Pēctecība	4	Ārpolitikas kurss skaidrs un noturīgs
Lēmumu ietekme	4	Stratēģiska ietekme uz drošības un starptautisko pozicionējumu

Kopā: 13/15

 3️. Personiskā atbildība

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Atbildības uzņemšanās	4	Skaidra publiskā pozīcija krīzēs
Rīcība neveiksmes gadījumā	4	Spēj atzīt institucionālas kļūdas
Caurspīdīgums	4	Atklāta komunikācija

Kopā: 12/15

 4️. Kompetence

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Nozares izpratne	5	Ārpolitika, drošība, starptautiskās attiecības
Risinājumu kvalitāte	4	Stratēģiski, bet prezidenta pilnvaras ierobežotas
Komanda	4	Profesionāla kanceleja

Kopā: 13/15

 5️. Integritāte

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Interešu caurspīdīgums	5	Nav interešu konfliktu
Vērtību konsekvence	5	Demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesības
Uzticamība	5	Ļoti augsta sabiedrībā un starptautiski

Kopā: 15/15

 6️. Sabiedrības iesaiste

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Komunikācija	4	Tieša, skaidra
Reakcija uz kritiku	4	Argumentēta
Atskaites	3	Prezidenta institūcijai nav regulāru “KPI”

Kopā: 11/15

 🔢 Kopējais rezultāts: 76/90

Interpretācija: Ļoti augsta uzticamība, kompetence un integritāte. Ierobežojums – maz tiešas izpildvaras.

 Kandidāts E: Aivars Lembergs (ilggadējs Ventspils politiskais līderis)

1️. Solījumu kvalitāte

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Konkrētība	4	Pašvaldības līmenī – ļoti konkrēti mērķi
Reālisms	4	Balstīti fiskālajā disciplīnā
Atbildība	4	Personiski asociējas ar politikas rezultātiem

Kopā: 12/15

 2️. Darbu pieredze

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Iepriekšējie rezultāti	4	Ilgstoša pilsētas infrastruktūras attīstība
Pēctecība	4	Ilgtermiņa projektu īstenošana
Lēmumu ietekme	4	Redzami vietējā līmenī

Kopā: 12/15

 3️. Personiskā atbildība

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Atbildības uzņemšanās	3	Publiski aizstāv sevi, bet reti atzīst kļūdas
Rīcība neveiksmes gadījumā	2	Maz institucionālu seku
Caurspīdīgums	2	Bieži konfrontējoša attieksme pret kritiku

Kopā: 7/15

 4️. Kompetence

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Nozares izpratne	4	Pašvaldību finanses, infrastruktūra
Risinājumu kvalitāte	4	Pragmatiski, orientēti uz rezultātu
Komanda	3	Lojāla, bet centralizēta

Kopā: 11/15

 5️. Integritāte

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Interešu caurspīdīgums	1	Smagi reputācijas un tiesvedību jautājumi
Vērtību konsekvence	2	Pragmatika pārsvarā pār institucionālām normām
Uzticamība	1	Zema nacionālā un starptautiskā līmenī

Kopā: 4/15

 6️. Sabiedrības iesaiste

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Komunikācija	3	Aktīva, bet polarizējoša
Reakcija uz kritiku	1	Konfrontējoša
Atskaites	2	Maz caurspīdīgu publisku pārskatu

Kopā: 6/15

 🔢 Kopējais rezultāts: 52/90

Interpretācija: Spēcīga izpildes spēja vietējā līmenī, bet būtiski trūkumi integritātē, caurspīdīgumā un atbildībā.

 📌 KOPSAVILKUMA SALĪDZINĀJUMS

Līderis	Kopvērtējums	Galvenais spēks	Galvenais vājums
E. Rinkēvičs	76/90	Integritāte, kompetence, starptautiska uzticamība	Ierobežota izpildvara
E. Siliņa	58/90	Stabilitāte, integritāte	Reformu dziļums, mērījumu trūkums
A. Lembergs	52/90	Rezultātu sasniegšana vietējā līmenī	Integritāte, caurspīdīgums

 🧭 Ko šī matrica parāda par “vārdu un darbu saskaņu”

1️. Visdrošākā korelācija starp vārdiem un darbiem ir tur, kur:

• ir augsta integritāte,
• pastāv institucionāla atbildība,
• tiek nodrošināta publiska atskaite (Rinkēviča profils).

2️. Izpildes jauda bez caurspīdīguma rada rezultātus, bet grauj uzticību (Lemberga profils).

3️. Stabilitāte bez mērāmām reformām saglabā sistēmu, bet vāji stiprina atbildību (Siliņas profils).

                     Politikas memorands

 Tas parāda, kā politisko līderu izvērtēšanas matricu izmantot partiju atbildības stiprināšanai Latvijā. Kā ar “vārdu–darbu” matricu stiprināt politisko partiju atbildību Latvijā

 1. Problēmas formulējums

Latvijas politiskajā sistēmā pastāv noturīga uzticības plaisa starp vēlētājiem un politiskajām partijām. Priekšvēlēšanu solījumi bieži ir vispārīgi, bez skaidriem izpildes kritērijiem, savukārt pēc vēlēšanām trūkst sistemātiskas atskaites par to, kas no solītā ir īstenots. Tas:

• samazina vēlētāju uzticēšanos,
• vājina partiju institucionālo atbildību,
• veicina personāliju, nevis politikas kvalitātes dominanci.

2. Mērķis

Ieviest strukturētu, publiski pārbaudāmu izvērtēšanas matricu, kas:

• sasaista politiskos solījumus ar reāliem darbiem,
• ļauj vēlētājiem, medijiem un NVO objektīvi salīdzināt partijas un līderus,
• veicina ilgtermiņa politisko atbildību, nevis tikai kampaņu retoriku.

3. Risinājums: “Vārdu–darbu atbilstības matrica”

Matrica balstās uz sešiem kritēriju blokiem:

1.    Solījumu kvalitāte (konkrētība, reālisms, atbildības sadalījums),

2.    Darbu pieredze (iepriekšējie rezultāti, pēctecība, ietekme),

3.    Personiskā atbildība (kļūdu atzīšana, rīcība neveiksmes gadījumā),

4.    Kompetence (nozaru izpratne, risinājumu kvalitāte, komanda),

5.    Integritāte (interešu caurspīdīgums, vērtību konsekvence),

6.    Sabiedrības iesaiste (komunikācija, reakcija uz kritiku, atskaites).

Katrs kritērijs tiek vērtēts ar vienkāršu punktu skalu (piem., 1–5), balstoties uz:

• Valsts kontroles un revīzijas ziņojumiem,
• Saeimas balsojumu datiem,
• valdības rīkojumiem un to izpildi,
• publiski pieejamu statistiku,
• mediju “solījumi vs. rezultāti” analīzi.

4. Kā matrica stiprina partiju atbildību

4.1. No retorikas uz izmērāmiem rezultātiem

Partijas tiek mudinātas:

• formulēt solījumus ar konkrētiem termiņiem, rādītājiem un atbildīgajiem,
• paredzēt ne tikai “ko darīsim”, bet arī “kā mērīsim”.

4.2. Institucionāla, nevis personiska atbildība

Vērtējums attiecas ne tikai uz līderi, bet uz:

• partijas darbību valdībā un Saeimā,
• spēju pabeigt uzsāktas reformas,
• rīcību krīzes vai neveiksmes gadījumos.
  Tas mazina politisko “vainas izšķīdināšanu”.

4.3. Pastāvīga sabiedriskā kontrole

Regulāra (piem., reizi gadā) matricas atjaunošana ļauj:

• salīdzināt partiju sniegumu laikā,
• publiski identificēt neatbilstību starp solījumiem un realitāti,
• radīt reputācijas stimulu rīkoties konsekventi.

5. Ieviešanas mehānisms (praktisks piedāvājums)

5.1. Neatkarīgs izvērtēšanas formāts

Izveidot platformu (NVO, domnīca vai mediju konsorcijs), kas:

• uztur vienotu vērtēšanas metodoloģiju,
• publicē ikgadēju “Partiju atbildības indeksu”.

5.2. Publiskā atskaite pirms vēlēšanām

6–9 mēnešus pirms vēlēšanām:

• katrai partijai tiek publicēts tās iepriekšējās darbības vērtējums,
• kandidātiem tiek piedāvāta iespēja publiski komentēt un precizēt savus solījumus.

5.3. Mediju un pilsoniskās sabiedrības iesaiste

• Mediji izmanto matricu debatēs un intervijās (“Ko tieši Jūs darīsiet, un pēc kā to mērīsim?”).
• Skolas, universitātes un NVO to izmanto pilsoniskās izglītības ietvaros.

6. Sagaidāmie ieguvumi

Politiskajai sistēmai:

• augstāka caurspīdība un prognozējamība,
• mazāks populisms, vairāk politikas kvalitātes.

Vēlētājiem:

• skaidrs instruments salīdzināšanai,
• iespēja balsot pēc snieguma, nevis tēla.

Pašām partijām:

• reputācijas stimuls izpildīt solīto,
• ilgtermiņa uzticamības kapitāla veidošana.

7. Secinājums

Politisko atbildību Latvijā nevar stiprināt tikai ar jauniem likumiem. Nepieciešams sabiedrisks standarts, kas sistemātiski salīdzina “ko politiķi saka” ar “ko viņi izdara”. Izvērtēšanas matrica nodrošina šo standartu vienkāršā, caurspīdīgā un atkārtojamā formā, padarot partiju darbību mērāmu un publiski atbildīgu.

 

 Divas pielāgotas versijas memorandam

 📰 1) Mediju publikācijas versija (analītiska un sabalansēta)

 No solījumiem uz rezultātiem: kā stiprināt politisko atbildību Latvijā

 Latvijas politikā jau gadiem ilgi atkārtojas viena un tā pati problēma: priekšvēlēšanu solījumi ir plaši un pievilcīgi, bet pēc vēlēšanām sabiedrībai ir grūti izsekot, kas no teiktā patiešām ir izdarīts. Rezultāts ir uzticības erozija – vēlētāji kļūst ciniski, bet partijas arvien vairāk balstās tēlā, nevis sniegumā.

Risinājums nav tikai jauni likumi vai stingrākas procedūras. Ir vajadzīgs sabiedrisks standarts, kas sistemātiski salīdzina “ko politiķi saka” ar “ko viņi izdara”.

Šādu standartu var nodrošināt vienkārša, caurspīdīga izvērtēšanas matrica. Tās pamatā ir seši kritēriji: solījumu kvalitāte, darbu pieredze, personiskā atbildība, kompetence, integritāte un sabiedrības iesaiste. Katrā no tiem politiķi un partijas tiek vērtēti pēc publiski pārbaudāmiem faktiem – Valsts kontroles ziņojumiem, Saeimas balsojumiem, valdības lēmumu izpildes, statistikas un mediju “solījumi pret realitāti” analīzēm.

Šāda pieeja maina politikas loģiku trīs veidos.
Pirmkārt, tā pārvieto uzmanību no retorikas uz rezultātiem. Ja solījumi ir jāformulē ar termiņiem, rādītājiem un atbildīgajiem, tukšas frāzes zaudē vērtību.
Otrkārt, tā stiprina institucionālo atbildību – partijas vairs nevar paslēpties aiz kolektīvas atbildības vai vainas novelšanas uz “sistēmu”.
Treškārt, tā nodrošina pastāvīgu sabiedrisko kontroli, jo vērtējumu var atjaunot katru gadu, nevis tikai vēlēšanu laikā.

Šāds instruments nav vērsts pret politiķiem. Gluži pretēji – tas ir godīgas politikas atbalsts. Partijas, kas strādā konsekventi un izpilda solīto, iegūst reputācijas kapitālu. Vēlētāji – skaidru pamatu izvēlei. Demokrātija – lielāku uzticamību.

Latvijai nav nepieciešami skaļāki lozungi. Tai nepieciešami izmērāmi solījumi un publiska atskaite par rezultātiem. Tikai tā vārdi atkal var saskanēt ar darbiem.

 

           Pilsoniskās iniciatīvas manifesta versija

                             (aicinājums rīcībai)

 Mēs prasām atbildību: no vārdiem pie darbiem Latvijas politikā

Mēs, Latvijas pilsoņi, vairs nevēlamies politiku, kurā solījumi beidzas vēlēšanu naktī, bet atbildība – pazūd līdz nākamajai kampaņai. Demokrātija nav tikai tiesības balsot. Tā ir tiesības prasīt atbildi par to, kas ir izdarīts.

Tāpēc mēs iestājamies par vienkāršu, godīgu un publisku standartu:
katram politiskam līderim un partijai jābūt vērtētiem pēc vārdu un darbu atbilstības.

Mēs piedāvājam “vārdu–darbu atbilstības matricu”, kas balstās sešos pamatprincipos:

1.    Vai solījumi ir konkrēti un reāli?

2.    Vai ir redzami darbi un rezultāti?

3.    Vai politiķis uzņemas personisku atbildību par neveiksmēm?

4.    Vai lēmumi balstīti kompetencē, nevis saukļos?

5.    Vai tiek ievērota integritāte un caurspīdīgums?

6.    Vai sabiedrībai tiek sniegta skaidra atskaite?

Mēs pieprasām, lai šie kritēriji tiktu izmantoti publiski – medijos, pilsoniskajās iniciatīvās, izglītībā un pirms katrām vēlēšanām. Mēs pieprasām ikgadēju politisko partiju atbildības izvērtējumu, kas balstīts faktos, nevis kampaņu reklāmās.

Mūsu mērķis nav nosodīt. Mūsu mērķis ir mainīt politikas kultūru:

• no skaļiem solījumiem uz izmērāmiem rezultātiem,
• no personāliju kulta uz institucionālu atbildību,
• no vēlētāju vilšanās uz apzinātu līdzdalību.

Demokrātija ir stipra tikai tad, ja vārdiem seko darbi.
Mēs prasām politiku, kas ir pārbaudāma, atbildīga un godīga.
Mēs prasām politiku, kas cienī pilsoņus ne tikai pirms vēlēšanām, bet katru dienu.

 Konkrēta piemēru tabula par Saeimā pārstāvētajām partijām (“solījums → rezultāts”) attiecībā uz dažiem būtiskiem politikas virzieniem

 Šī tabula neatspoguļo visu programmu saturu, bet demonstrē — kāda solījuma un faktisko rezultātu salīdzināšana varētu izskatīties, ja to lieto politiskās atbildības matrica kontekstā.

💡 Avots par 14. Saeimas sastāvu: septiņas partijas ieguvušas vietas 2022. gada vēlēšanās — Jaunā Vienotība (JV), Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), Apvienotais saraksts (AS), Nacionālā apvienība (NA), Stabilitātei (ST), LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ (LPV) un Progresīvie (PRO) cvk.lv

---

📊 “Solījums → Rezultāts” tabula (2018–2025 kontekstā)

Partija	Solījums (vietnē/CVK programmā)	Rezultāts / īstenošana (2018-2025)
Jaunā Vienotība (JV)	Paaugstināt aizsardzības izdevumus un pabeigt reformas valsts pārvaldē (pro-ES, drošība) Foreign Policy Research Institute	Rezultāts: valdības dalībniece, virza aizsardzības budžeta saglabāšanu un eiro-NATO kursu; reformas daļēji īstenotas, bet saglabājušās politiskās diskusijas par reformu dziļumu (nav viennozīmīgu publisku izpildes KPI)
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)	Veicināt reģionālu attīstību un lauksaimniecības atbalstu	Rezultāts: kā parlamentārs spēks iesaistīta likumdošanā par lauksaimniecību/reģioniem; rezultāti saistīti ar koalīcijas politikas prioritātēm, bet nav skaidri kvantitatīvi KPI publiski pieejami
Apvienotais saraksts (AS)	Reģionālās pārvaldes uzlabošana un transporta infrastruktūra	Rezultāts: dalība valdības lokā; projektu virzība notiek, bet daļa reformu vēl nav pabeigta (rezultāti joprojām procesā — dalīta atbildība ar koalīciju)
Nacionālā apvienība (NA)	Stiprināt nacionālo drošību un latviešu valodas pozīcijas	Rezultāts: aktīva pozīcija izglītības valodas jautājumā un drošības debates Saeimā; lēmumu īstenošana notiek caur kopējiem parlamenta lēmumiem, ne vienmēr pie konkrētiem KPI
Stabilitātei (ST)	Pretdarīt sabiedrības šķelšanai, pret noteiktām COVID-19 politikām, popularizēt prezidenta vēlēšanu tautas balsojumā Vikipēdija+1	Rezultāts: Saeimā pārstāvēta opozīcijas pozīcija ar daļēju sabiedrības rezonansi, politiski pretrunīgi solījumi; nav pieejami skaidri valsts politikas rezultāti šiem solījumiem
LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ (LPV)	Priekšvēlēšanu vērsti sociāli-ekonomiski solījumi (piem., pensijas, mājokļi)	Rezultāts: partijai ir vietas Saeimā, taču nav skaidru publisku rādītāju par solījumu īstenošanu valdības likumdošanā; daļa iniciatīvu saistīta ar koalīcijas darbu
Progresīvie (PRO)	Sociāldemokrātiski virzīti sociālās politikas solījumi (algas, veselība, taisnīgums)	Rezultāts: opozīcijas grupa, aktīvi iebilst noteiktās likumdošanas jomās, tomēr tieša solījumu izpilde valdībā — ierobežota

 

🧠 Kā šo tabulu izmantot

🔍 1) Publiska atskaite pirms vēlēšanām

• šī tabula var tikt publicēta kā faktu pārskats par partiju solījumiem un to īstenošanu;
• tā palīdz vēlētājiem izvērtēt, cik konkrēti solījumi ir pārveidoti par konkrētiem darbiem.

📏 2) Korelācija ar “izpildes matricas” kritērijiem

• piemēram, solījums par aizsardzības budžetu var tikt saistīts ar KPI: budžeta izpildes procentu vai jaunās stratēģijas apstiprināšanu;
• politiska opozīcija var tikt novērtēta pēc tā, cik efektīvi izmanto parlamenta instrumentus solījumu īstenošanai.

📊 3) Objektīvs salīdzinājums partiju starpā

• salīdzinot, piemēram, JV un AS, redzams — viena ir valdības veidošanā un var ietekmēt likumdošanu, otra galvenokārt opozīcijā — tas jāņem vērā, interpretējot “rezultātus”.

⚠️ Kas jāņem vērā

1.    Partiju programmas nav standarta KPI formātā, tāpēc atbilstības tabula balstās uz faktiem un publiski pieejamām ziņām par to, kas sasniegts.

2.    Solījumi, kas saistīti ar plašiem sociāliem mērķiem (piem., “uzlabosim dzīves līmeni”), nereti nav viennozīmīgi izmērāmi.

3.    Reālie rezultāti bieži ir kolektīva valdības lēmuma rezultāts, nevis viena partijas paša iniciatīva, tāpēc jāvērtē kontekstā.

📌 Avoti

·       14.Saeimā ievēlēto partiju saraksts un vietu sadalījums parlamentā cvk.lv

• Partiju programmās minētie politiskie virzieni (kā piemērs – JV programmas iepriekšējie punkti par drošību, enerģētiku) Foreign Policy Research Institute

 

Paplašināta tabula ar konkrētiem solījumiem par izglītību, veselības aprūpi un valsts pārvaldes reformu no Saeimā pārstāvētajām partijām (balstoties uz publiski pieejamo programmu saturu un zināmiem rezultātiem).

 Pievienoti arī faktu komentāri par to, kā šo solījumu īstenošanu var vērtēt pēc pieejamiem datiem vai publiskajiem procesiem.

⚠️ Piezīme: ne visas partijas ir precīzi formulējušas konkrētus KPI savās programās, tāpēc dažos gadījumos ir norādīts "procesā"/"ķēdes posmā" vai “nav skaidri izmērīts rezultāts”.

📊 Paplašinātā “Solījums → Rezultāts” tabula

Partija	Joma	Solījums	Rezultāts / īstenošana
Jaunā Vienotība (JV)	Izglītība	Ieviest obligātu vidējo izglītību ar dabaszinātņu eksāmenu.	Nav pietiekami konkrētu publisku rādītāju par eksāmenu ieviešanu; viņi turpinājuši atbalstīt skolas politikas reformas, bet nav izmērāms KPI.
	Veselības aprūpe	Paaugstināt mediķu atalgojumu.	Mediķu algas pieaugums notiek, taču ne tik strauji, cik solīts iepriekšējās Saeimas solījumos. BauskasDzive.lv
	Valsts pārvalde	Stabilizēt valsts pārvaldi, mazināt korupciju.	Valsts pārvaldes reforma notiek caur dažādiem politikas dokumentiem, bet nav skaidrā KPI mērījuma; atsevišķi priekšlikumi sasniegti, bet ilgtermiņa ietekme vēl novērtējama.
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)	Izglītība	Stabilizēt finansējumu, nodrošināt pieejamību reģionos.	Nav publiski kvantitatīvi rezultāti; skolēnu rezultāti PISA/centralizētajos rādītājos svārstās, bet tie nav tieši skaidri saistīti ar partiju solījumiem.
	Veselības aprūpe	Uzlabot pieejamību reģionos (ģimenes ārstu tīklu).	Reģionālās veselības pieejamības jautājums tiek apspriests valdībā, bet konkrētu mērījumu par netraucētu ģimenes ārstu pieejamību trūkst.
	Valsts pārvalde	Veicināt līdzdalību un NVO iesaisti pārvaldē.	Partija ir rosinājusi radīt atsevišķas iniciatīvas, bet nav publiski kvantitatīvu rādītāju par NVO līdzdalību palielināšanos lēmumu pieņemšanā. LV Portāls
Apvienotais saraksts (AS)	Izglītība	Uzlabot izglītības kvalitāti, fokusēt uz mācību saturu un pieejamību.	Politiskās debates notikušas; nav publisku, skaidru KPI izpildes datu par partijas iniciatīvām.
	Veselības aprūpe	Nepieciešams paplašināt veselības aprūpes pakalpojumus.	Veselības sistēmas reforma ir valdības vadīta, AS tiešs rezultāts nav izdalāms no kopējā koalīcijas darba.
	Valsts pārvalde	Palielināt pašvaldību lomu lēmumu pieņemšanā.	Notiek diskusijas par pašvaldību pilnvaru paplašināšanu; rezultāti vēl nav pabeigti.
Nacionālā apvienība (NA)	Izglītība	Iekļaut valsts aizsardzības apmācību skolās.	Ministru kabinets ir uzsvēris valsts aizsardzības izglītību; tomēr vēl nav pilnīgas sistēmas ar publicētiem KPI. LSM
	Veselības aprūpe	Atbalstīt veselības aprūpes finansējuma palielināšanu.	Budžeta pieaugums veselības jomā ir daļējs, bet nav pilnīgas atbilstības konkrētiem solījumiem. BauskasDzive.lv
	Valsts pārvalde	Pastiprināt valsts drošības politiku un institūcijas.	Normatīvi palīdz nostiprināt drošības iestādes; KPI par pārvaldības efektivitāti nav specifiski programmatiski.
Stabilitātei! (ST)	Izglītība	Nav skaidru detalizētu solījumu šajā jomā programmā.	Nav ziņu par konkrētu izglītības iniciatīvu īstenošanu no partijas.
	Veselības aprūpe	Kritizēt COVID-19 politikas; nav mērķtiecīgu izpildes KPI.	Nav faktiski īstenotu veselības uzlabojumu, jo partija galvenokārt ir opozīcijā.
	Valsts pārvalde	Cīnīties pret “sistēmas kļūdām”.	Retorika bez konkretizētiem KPI; tādēļ faktiski īstenošana nav dokumentēta.
LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ (LPV)	Izglītība	Veicināt pieejamu izglītību visām ģimenēm.	Nav publiski zināmu konkrētu KPI izpilde valsts līmenī.
	Veselības aprūpe	Uzlabot veselības pakalpojumu pieejamību.	Nav specifisku datu par konkrētu pakalpojumu pieaugumu saistībā ar partijas iniciatīvām.
	Valsts pārvalde	Palielināt sociālo politiku un ģimeņu atbalstu.	Nav tieši izmērāmu pārvaldības reformu rezultātu.
Progresīvie (PRO)	Izglītība	Veselības mācību iekļaušana izglītībā; augstskolu attīstība.	Diskusijas par veselības mācību un augstskolu kvalitāti turpinās, bet nav definēti KPI. LSM
	Veselības aprūpe	Uzlabot sistēmas pārvaldību, samazināt izmaksas.	Nav publisku datu, kas tieši saista partiju ar šiem mērķiem; sistēmas reforma ir valsts līmeņa jautājums.
	Valsts pārvalde	Veicināt efektivitāti un taisnīgumu.	Satversmes vai pārvaldes dziļas reformas nav notikušas. LV Portāls

 📌 Kā šo tabulu saprast

 Solījums

Tas ir konkrēts vai vispārīgs punkts partiju programmās par izglītību, veselības aprūpi vai valsts pārvaldes reformu — piemēram, mācību valoda, mediķu algas, pašvaldību loma.

Rezultāts / īstenošana

Tas ir publiski pieejams fakts vai procesa novērtējums, kas parāda:

• vai solījums ir izpildīts pilnībā (ar KPI un rezultātiem),
• daļēji pildīts (ir progress, bet nav skaidru KPI),
• vai nav izpildīts vai nav faktiski sācies.

Pielietojums politiskajā atbildībā

Tabula ļauj:

• novērtēt solījumu konkrētību,
• salīdzināt faktus pret solījumiem,
• izmantot matricas principu, vērtējot partijas un līderus pēc skaidriem kritērijiem.

📎 Avoti un datu ierobežojumi

✔ Partiju priekšvēlēšanu programmas un to īstenošanas analīze (LV portāls, Latvijas Radio). LSM+1
✔ Analītiski raksti par solījumu pildīšanu veselības sistēmā un sociālajā politikā. BauskasDzive.lv

📌 Ierobežojums: Partiju programmas ir īsas (līdz 4000 zīmēm), un reti tajās tiek fiksēti kvantitatīvi KPI — tāpēc daļa solījumu šobrīd ir “procesā” vai “skaidrojami politikas rezultātos”, nevis tieši izmērāmi atskaites rādītāji.

 

Paplašinātā tabula ar konkrētiem KPI (izmērāmiem rādītājiem) par izglītību, veselības aprūpi un valsts pārvaldes efektivitāti Latvijas kontekstā, kur tie ir pieejami

 

📊 KPI tabula — solījumi un fakti (izmērāmi rādītāji)

Partija	Joma	Solījums	Konkrēts KPI	Fakti / Rezultāti (izmērāmi)
Jaunā Vienotība (JV)	Izglītība	Uzlabot izglītības kvalitāti	PISA 2022 matemātikas & zinātņu rezultāti	Latvijas 15-gadnieki virs OECD vidējā matemātikā un zinātnēs, lai gan budžets uz vienu studentu ir zems LSM Eng
	Izglītība	Palielināt valsts finansējumu skolotāju atalgojumam	Skolotāju vidējā alga salīdzinājumā ar sabiedrības vidējo	2023. gada dati: skolotāju alga pārsniedz vidējo publiskā sektora vidējo algu tikai daļēji; ir neatbilstība starp mērķi un realitāti LSM Eng
	Veselības aprūpe	Pacelt mediķu algas	Mediķu vidējā alga neto	Vecākās medmāsas ~989–2322 € mēnesī neto, medmāsas ~878–1713 € neto (no privātajiem datiem) algas.lv+1
	Valsts pārvalde	Efektivitātes uzlabošana	Valsts efektivitātes indeks	Latvijas valdības efektivitātes vērtējums ~75% salīdzinājumā ar Lietuvu ~79% un Igauniju ~89% (Pasaules Bankas dati) LSM
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)	Izglītība	Stabilizēt izglītības pieejamību	Skolēnu procentuālā daļa, kas sasniedz pamatprasmes	Nav tieši publicētu KPI par solījuma izpildi (nav skaidri mērījumi)
	Veselības aprūpe	Uzlabot ģimenes ārstu pieejamību	Ģimenes ārstu uz 1000 iedzīvotājiem	Nav valsts ziņojumu ar KPI tieši par šo mērķi (līdzīgi valsts līmeņa debates)
	Valsts pārvalde	Pastiprināt NVO līdzdalību	NVO iesaistes rādītājs	Nav publisku, salīdzināmu KPI par NVO lomu lēmumu pieņemšanā
Apvienotais saraksts (AS)	Izglītība	Uzlabot mācību saturu	OECD PISA rādītāji	PISA dati par Latvijas 15-gadniekiem ir augstāki par OECD vidējo LSM Eng
	Veselības aprūpe	Efektivitāte veselības pakalpojumos	Veselības pakalpojumu izmantošana uz 1000 cilvēku	(OECD veselības pārskatos varētu būt dati, bet tie nav pieejami tieši šim mērķim bez plašākas analīzes) OECD
	Valsts pārvalde	Nodrošināt pakalpojumu efektivitāti	Valsts efektivitātes indekss	Latvija ~75% (zem ES vidējā) LSM
Nacionālā apvienība (NA)	Izglītība	Aizsardzības izglītība skolās	Neformālās mācību programmas īstenošanas %	Nav pieejami publiski konkrēti KPI par šo programmu ieviešanu
	Veselības aprūpe	Finansējuma pieaugums veselībā	Veselības budžeta īpatsvars no IKP	Veselības budžets pieauga, bet mērķi salīdzinājumā ar solījumu nav skaidri, publiski KPI
	Valsts pārvalde	Drošības institūciju stiprināšana	Aizsardzības budžeta % no IKP	Latvijas aizsardzības budžets ir palielināts, pārsniedzot 2% no IKP, atbilstoši NATO rekomendācijām (pēdējos gados)
Stabilitātei! (ST!)	Izglītība	Nav skaidrs KPI	—	—
	Veselības aprūpe	Kritizēt politiku	—	—
	Valsts pārvalde	Sistēmas kļūdu novēršana	Valsts efektivitātes indekss	Latvijas valsts efektivitātes novērtējums ~75% LSM
LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ (LPV)	Izglītība	Pieejamas mācību iespējas	Studējošo skaits uz 1000 iedzīvotājiem	Nav publisku KPI tieši par šo partijas solījumu
	Veselības aprūpe	Uzlabot pieejamību	Vakances veselības nozarē (%)	Dati liecina par darbaspēka trūkumu veselības un sociālās aprūpes nozarē vairākās jomās Publications Office of the EU
	Valsts pārvalde	Sociālā politika	Publiskā sektora efektivitātes indekss	Latvijas < ES vidējais efektivitātes rādītājs LSM
Progresīvie (PRO)	Izglītība	Pastiprināt prioritātes	Tertiārās izglītības īpatsvars	Latvijā arvien pieaug nodarbināto ar augstāko izglītību, 41,4% nodarbināto 15+ grupā LV Portāls
	Veselības aprūpe	Efektivitāte un izmaksu samazināšana	Veselības izdevumu īpatsvars no IKP	(Nav konkrētu KPI no publiskajiem avotiem šim solījumam)
	Valsts pārvalde	Efektivitāte un taisnīgums	Valsts efektivitātes indekss	Latvija ~75% valstiskā efektivitāte LSM

 🧠 Izmantotie KPI (izmērāmi rādītāji)

📌 Izglītība

PISA 2022 rezultāti:

• Latvijas 15-gadnieki sasniedz virs OECD vidējā rezultātus zinātnēs un matemātikā — tas ir salīdzināms līmenis ar darba tirgus prasībām. LSM Eng

Augstākā izglītība:

• 25–34 gadu vecuma cilvēku ar augstāko izglītību nodarbinātība ir 89%, salīdzinājumā ar OECD vidējo 87%. LSM Eng

Augstākās izglītības īpatsvars nodarbināto iedzīvotāju grupā:

• 41,4% nodarbināto vecumā virs 15 gadiem Latvijā ir ar augstāko izglītību — nedaudz pieaugums pēdējos gados. LV Portāls

 🩺 Veselības aprūpe

Mediķu algas:

• Vecākā medmāsa: ~989–2322 € mēnesī neto.
• Medmāsa: ~878–1713 € mēnesī neto (privātie dati). algas.lv+1

Darba tirgus trūkumi veselības nozarē:

• Dati liecina par vakancēm veselības un sociālās aprūpes nozarē, kas norāda uz darbaspēka neatbilstību pieprasījumam — rādītājs, kas svarīgs pieejamības izvērtēšanai. Publications Office of the EU

 

📊 Valsts pārvalde

Valsts efektivitātes indekss:

• Latvijas valdības efektivitātes rādītājs ~75%, kas ir zem ES/OECD līmeņa. LSM

 📍 Kā šo tabulu lietot mērījumiem

➡️ Šos KPI var tieši izmantot politisko partiju atbildības matricā — piemēram:
✔ partijas solījums par skolotāju algu celšanu var tikt salīdzināts ar reālo skolotāju algu līmeni pret valsts vidējo,
✔ solījumi par veselības pieejamību var tikt salīdzināti ar vakancēm un mediķu algām,
✔ valsts pārvaldes reformu solījumus var mērīt ar valdības efektivitātes indeksu.

🧾 Avoti

• OECD dati par izglītību: PISA rezultāti un nodarbinātību pēc izglītības līmeņa LSM Eng
• Skolotāju algas un sistēmas izaicinājumi LSM Eng
• Mediķu algu dati algas.lv+1
• Valsts pārvaldes efektivitātes rādītājs LSM
• Augstākās izglītības nodarbināto īpatsvars LV Portāls     

     

Salīdzinoša tabula “Latvija vs. valstis, kur vārdu–darbu saskaņa ir augstāka” (Igaunija, Somija, Vācija)

 

Tā balstīta uz starptautiski atzītiem KPI: valdības efektivitāte, korupcijas uztvere, sabiedrības uzticēšanās, politikas nepārtrauktība un atbildības mehānismi.

Mērķis: parādīt, kur tieši Latvija atpaliek nevis retorikā, bet institucionāli izmērāmos rādītājos.

 📊 Salīdzinošā tabula: politiskā atbildība un “vārdu–darbu saskaņa”

Kritērijs (KPI)	Latvija	Igaunija	Somija	Vācija
Valdības efektivitāte (World Bank, Governance Effectiveness)	Zem ES līmeņa	Augsta	Ļoti augsta	Augsta
Korupcijas uztvere (Transparency International CPI)	Vidējs ES līmenis	Augsts caurspīdīgums	Ļoti augsta	Augsta
Sabiedrības uzticēšanās valdībai (OECD Trust)	Zema–vidēja	Vidēja–augsta	Ļoti augsta	Vidēja–augsta
Politikas nepārtrauktība (reformas pāri valdību maiņām)	Zema – biežas prioritāšu maiņas	Augsta – digitālās un pārvaldes reformas turpinās >15 gadu	Ļoti augsta – stratēģijas 10–20 gadu horizontā	Augsta – pamatpolitikas nemainīgas
Politikas mērķu mērāmība (KPI, rādītāji programmās)	Zema – vispārīgi solījumi	Vidēja–augsta	Augsta	Augsta
Neatkarīga politikas izvērtēšana	Fragmentāra	Sistēmiska (valsts digitālie rādītāji)	Institucionalizēta	Institucionalizēta
Publiskā pārvalde – digitalizācija	Vidēja	Ļoti augsta (e-valsts)	Augsta	Augsta
Budžeta caurspīdīgums	Vidējs	Augsts	Ļoti augsts	Augsts
Ministru personiskā atbildība (atkāpšanās, ja neizpilda, vai kļūdas)	Reta	Regulāra politiskā kultūra	Normatīva politiskā kultūra	Institucionāli nostiprināta
Solījumu izsekojamība publiski	Vāja	Vidēja–augsta	Augsta	Augsta

 🧠 Ko šī tabula parāda?

1️. Latvijas galvenā problēma nav politikas saturs, bet atbildības mehānisms

• Solījumi reti ir piesaistīti konkrētiem KPI.
• Nav sistēmas, kas regulāri publiski ziņotu par izpildi.
  ➡ Rezultāts: vārdi politiskajās programmās dzīvo atsevišķi no darbiem.

 2️. Igaunija: “vārdi = digitāli izmērāmi rezultāti”

• E-pārvalde, budžets, pakalpojumi – katram reformu posmam ir rādītāji.
• Reformas turpinās neatkarīgi no valdību maiņas.
  ➡ Politiskā nepārtrauktība + datu kultūra = augsta saskaņa.

3️. Somija: atbildība kā politiskās kultūras norma

• Politiskās programmas piesaistītas ilgtermiņa stratēģijām (10–20 gadi).
• Neatkarīgas iestādes vērtē rezultātus, nevis nodomus.
• Ministru atkāpšanās kļūdas gadījumā ir standarts, nevis skandāls.
  ➡ Solījums bez izmērāma mērķa nav uzskatāms par solījumu.

4️. Vācija: institucionāla kontrole un stabilitāte

• Koalīcijas līgumi ar precīziem pasākumiem un termiņiem.
• Federālā uzraudzība un parlamentārā kontrole nodrošina pārskatatbildību.
  ➡ Nevis līderu godaprāts, bet sistēma piespiež pildīt.

 📌 Galvenās strukturālās atšķirības

Elements	Latvija	Igaunija / Somija / Vācija
Solījumi	Vispārīgi	Konkrēti, izmērāmi
Uzraudzība	Politizēta, epizodiska	Neatkarīga, regulāra
Sabiedrības informēšana	Fragmentāra	Atvērti dati, skaidri rādītāji
Atbildība par neveiksmi	Zema	Normāla politiskā prakse
Reformu pēctecība	Zema	Augsta

 🎯 Kopsavilkums

Latvijā vārdu–darbu saskaņu neizjauc politiskā griba, bet institucionāla nespēja piesaistīt solījumus mērķiem, termiņiem un personiskai atbildībai.
Igaunijā, Somijā un Vācijā to nodrošina datu kultūra, neatkarīga izvērtēšana un politiskās sekas par neizpildi.

 

      “Latvijas reformu ceļakarte 5 soļos”

 

 Tā veidota tieši pēc Somijas, Igaunijas un Vācijas prakses, ar uzsvaru uz to, kā panākt vārdu–darbu saskaņu (ne tikai labākus solījumus, bet izpildi).

Mērķis: padarīt politiskos solījumus Latvijā izmērāmus, pārbaudāmus un personiski atbildīgus.

 1️. Solījumi ar KPI, termiņiem un atbildīgo personu

Ko dara Somija, Igaunija, Vācija:

• Politikas dokumentos katram mērķim ir rādītāji (KPI), termiņi un institucionālā atbildība.
• Koalīcijas līgumi Vācijā satur konkrētus pasākumus, nevis tikai virzienus.
• Somijā stratēģiskie mērķi tiek piesaistīti valsts budžeta programmām.

Ko darīt Latvijā:

Likuma grozījumi par politisko programmu saturu:

• Katram valdības un ministriju solījumam obligāti jānorāda:
  (1) mērķis, (2) KPI, (3) termiņš, (4) atbildīgais ministrs/iestāde.

Piemērs:
“Samazināt rindas pie ārsta” →
KPI: vidējais gaidīšanas laiks; Termiņš: 24 mēneši; Atbildīgais: Veselības ministrs.

🎯 Rezultāts: solījums kļūst par publisku saistību, nevis retoriku.

 2️. Neatkarīga politikas izpildes uzraudzība

Labā prakse:

• Somija: neatkarīgas aģentūras vērtē politiku ietekmi.
• Vācija: parlamentārās kontroles institūcijas regulāri pārbauda programmu izpildi.
• Igaunija: valsts pārvalde balstās uz atvērtiem datiem un digitāliem rādītājiem.

Ko darīt Latvijā:

Izveidot Neatkarīgu Politikas Izvērtēšanas padomi (pie Saeimas):

• Publicē pusgada un gada “solījumu izpildes pārskatus”.
• Izvērtē: izpildīts / daļēji / neizpildīts + iemesli.

🎯 Rezultāts: politikas izpilde tiek vērtēta profesionāli, nevis politiski.

 3️. Publiska “solījumi → rezultāti” digitālā platforma

Labā prakse:

• Igaunija: e-pārvalde, atvērti dati, pakalpojumu snieguma rādītāji.
• Vācija un Somija: budžeta un politikas rezultāti ir publiski izsekojami.

Ko darīt Latvijā:

Izveidot vienotu valsts portālu:

Solījums → KPI → Starpposms → Rezultāts → Atbildīgais

Ar:

• grafikiem,
• termiņu indikatoriem,
• publisku skaidrojumu par kavējumiem.

🎯 Rezultāts: sabiedrība redz, kas tieši ir izdarīts un kas – nē.

 4️. Personiskā politiskā atbildība par neizpildi

Labā prakse:

• Somija: atkāpšanās kļūdu vai neizpildes gadījumā ir politiskā norma.
• Vācija: ministru atbildība ir institucionāli nostiprināta.
• Igaunija: reputācija un caurspīdīgums ir politiskās kultūras pamats.

Ko darīt Latvijā:

Ieviešama atbildības procedūra:

• Ja būtisks solījums netiek izpildīts bez objektīva pamatojuma:
  → publiska uzklausīšana Saeimā,
  → pienākums iesniegt korekcijas plānu,
  → atkārtotas neveiksmes gadījumā – politiska atbildība (amats, pilnvaras).

🎯 Rezultāts: neizpildei ir sekas, nevis tikai skaidrojumi.

 5️. Reformu nepārtrauktība pāri valdību maiņām

Labā prakse:

• Somija: 10–20 gadu stratēģijas (izglītība, inovācijas, veselība).
• Igaunija: digitālās valsts attīstība turpinās vairākās valdībās.
• Vācija: pamatpolitikas nemainās līdz ar koalīciju maiņu.

Ko darīt Latvijā:

Noteikt nacionālās prioritātes ar starppartiju vienošanos (piem., izglītība, veselība, valsts pārvalde):

• tās var mainīt tikai ar kvalificētu Saeimas vairākumu,
• katrai prioritātei – mērķi, KPI un starpposmi uz 8–12 gadiem.

🎯 Rezultāts: reformas netiek “atceltas”, mainoties ministriem vai koalīcijām.

 🧭 Ceļakartes kopsavilkums

Solis	Ko tas maina	Kā tas stiprina vārdu–darbu saskaņu
1. KPI solījumi	Retoriku pārvērš mērķos	Solījumi kļūst izmērāmi
2. Neatkarīga uzraudzība	Mazina politisko manipulāciju	Rezultātus vērtē profesionāli
3. Digitāls caurspīdīgums	Padara izpildi redzamu	Sabiedrība redz progresu vai stagnāciju
4. Personiskā atbildība	Beidz bezseku neizpildi	Par neveiksmi ir politiskas sekas
5. Nepārtrauktība	Beidz reformu haosu	Politika kļūst ilgtermiņa, nevis cikliska

 🎯 Rezumējums

Latvijas problēma nav ideju trūkums, bet sistēma, kurā solījumiem nav mērījumu, uzraudzības un seku. Šī ceļakarte aizstāj politisko retoriku ar atbildības arhitektūru.

 

                 POLITIKAS MEMORANDS

“Kā stiprināt vārdu–darbu saskaņu Latvijas politikā: reformu ceļakarte 5 soļos”

 Adresāts: Saeima, Ministru kabinets, Valsts kanceleja, politiskās partijas, pilsoniskās sabiedrības organizācijas

Sagatavots: politikas analīzes vajadzībām
Temats: politiskās atbildības, caurspīdīguma un politikas izpildes kvalitātes uzlabošana Latvijā

 1. Kopsavilkums (Executive Summary)

Latvijā pastāv strukturāla problēma: politiskie solījumi nav sistēmiski sasaistīti ar izmērāmiem mērķiem, publisku uzraudzību un personisku atbildību. Tas rada situāciju, kurā vārdi politiskajās programmās bieži neizpaužas konkrētos, pārbaudāmos darbos, mazinot sabiedrības uzticēšanos un reformu efektivitāti.

Šis memorands piedāvā reformu ceļakarti 5 soļos, balstītu uz Somijas, Igaunijas un Vācijas praksi. Tās mērķis ir pārvērst politiskos solījumus par izmērāmiem uzdevumiem ar termiņiem, atbildīgajām personām, neatkarīgu izvērtēšanu un politiskām sekām neizpildes gadījumā.

Ieviešot piedāvātos pasākumus, Latvija var:

• paaugstināt politikas izpildes kvalitāti,
• mazināt populismu un retorisku solījumu dominanci,
• nostiprināt sabiedrības uzticēšanos demokrātiskajām institūcijām.

 2. Problēmas definīcija

2.1. Esošā situācija

Latvijas politiskajā sistēmā:

• priekšvēlēšanu un valdības programmas pārsvarā ir vispārīgas un nesatur skaidrus rādītājus (KPI);
• politikas izpilde netiek regulāri un neatkarīgi izvērtēta vienotā sistēmā;
• sabiedrībai trūkst pieejamas informācijas par to, kuri solījumi ir izpildīti, kuri – kavējas, kuri – neizpildīti;
• neizpildei reti ir politiskas sekas.

Rezultātā politiskā atbildība kļūst fragmentāra, bet reformas – īstermiņa, atkarīgas no valdību maiņām.

2.2. Starptautiskā salīdzinājuma atziņas

Somijā, Igaunijā un Vācijā:

• politikas mērķi ir piesaistīti rādītājiem, termiņiem un institucionālajai atbildībai;
• pastāv neatkarīga politikas izvērtēšana;
• budžets, pakalpojumu sniegums un reformu progress ir publiski izsekojami;
• politiskā kultūra paredz reālu atbildību par neizpildi.

Šīs sistēmiskās atšķirības, nevis politisko ideju kvalitāte, nosaka augstāku “vārdu–darbu saskaņu”.

 3. Politikas mērķis

Izveidot Latvijā institucionālu atbildības arhitektūru, kurā:

1.    politiskie solījumi ir izmērāmi,

2.    izpilde tiek neatkarīgi uzraudzīta,

3.    sabiedrība var sekot progresam,

4.    par neizpildi pastāv politiskas sekas,

5.    stratēģiskās reformas turpinās pāri valdību maiņām.

 4. Reformu ceļakarte 5 soļos

4.1. Solījumi ar KPI, termiņiem un atbildīgajām personām

Risinājums:
Noteikt, ka valdības deklarācijās, ministriju rīcības plānos un galvenajās politikas programmās katram būtiskam mērķim obligāti jānorāda:

• konkrēts mērķis,
• izmērāms rādītājs (KPI),
• izpildes termiņš,
• politiski un administratīvi atbildīgā persona.

Starptautiskā prakse:
Vācijā koalīciju līgumi ietver detalizētus pasākumus un termiņus; Somijā politikas mērķi ir sasaistīti ar budžeta programmām.

Ieguvums:
Solījumi kļūst par publiskām saistībām, nevis tikai politisku komunikāciju.

 4.2. Neatkarīga politikas izpildes uzraudzība

Risinājums:
Izveidot Neatkarīgu politikas izvērtēšanas institūciju (pie Saeimas), kuras uzdevums būtu:

• reizi pusgadā un gadā publicēt “solījumu izpildes pārskatus”;
• vērtēt izpildi pēc vienotiem kritērijiem: izpildīts / daļēji izpildīts / neizpildīts;
• analizēt kavējumu iemeslus un ietekmi.

Starptautiskā prakse:
Somijā politikas ietekme tiek profesionāli izvērtēta; Vācijā parlamentārā kontrole ir sistemātiska.

Ieguvums:
Politikas rezultāti tiek vērtēti objektīvi, nevis politiski.

 4.3. Publiska digitāla platforma “Solījumi → Rezultāti”

Risinājums:
Izveidot vienotu valsts digitālo platformu, kur katram būtiskam solījumam ir redzams:

• mērķis, KPI, termiņš, atbildīgais,
• starpposma progress,
• gala rezultāts un skaidrojums kavējumu gadījumā.

Starptautiskā prakse:
Igaunija izmanto atvērto datu un e-pārvaldes risinājumus, kas padara politikas rezultātus pārskatāmus.

Ieguvums:
Sabiedrība var reālajā laikā sekot valdības darbam, nevis tikai kampaņu laikā.

 4.4. Personiskā politiskā atbildība par neizpildi

Risinājums:
Ieviest formālu procedūru, ka būtiska solījuma neizpildes gadījumā:

• atbildīgais ministrs sniedz publisku skaidrojumu Saeimā;
• tiek iesniegts korekcijas plāns;
• atkārtotas neizpildes gadījumā iestājas politiskā atbildība (amata zaudēšana vai pilnvaru ierobežošana).

Starptautiskā prakse:
Somijā un Vācijā politiskā atbildība par kļūdām ir politiskās kultūras norma.

Ieguvums:
Neizpildei ir sekas, nevis tikai komunikācijas skaidrojumi.

 4.5. Reformu nepārtrauktība pāri valdību maiņām

Risinājums:
Noteikt nacionālās prioritātes (piemēram, izglītība, veselība, valsts pārvalde) ar:

• starppartiju vienošanos,
• 8–12 gadu mērķiem, KPI un starpposmiem,
• iespēju tās mainīt tikai ar kvalificētu Saeimas vairākumu.

Starptautiskā prakse:
Somijā stratēģiskās politikas tiek plānotas 10–20 gadu periodam; Igaunijā digitālās valsts reformas turpinās neatkarīgi no valdībām.

Ieguvums:
Reformas kļūst stabilas un prognozējamas, nevis cikliskas.

 5. Ieviešanas grafiks

0–6 mēneši:

• normatīvo aktu grozījumu sagatavošana par KPI, termiņiem un atbildību;
• institucionālā modeļa izstrāde neatkarīgai izvērtēšanai.

6–18 mēneši:

• izvērtēšanas institūcijas izveide;
• digitālās platformas izstrāde un pilotprojekts.

18–36 mēneši:

• pilna sistēmas darbība;
• pirmie publiskie gada pārskati par solījumu izpildi;
• procedūru ieviešana politiskajai atbildībai.

 6. Riska faktori un mazināšana

Risks	Riska mazināšanas pasākums
Politiskā pretestība	Ieviešana ar pārpartiju vienošanos
Formāla KPI izmantošana	Neatkarīga profesionāla izvērtēšana
Sabiedrības zema iesaiste	Atvērti dati, vienkārša vizualizācija
Administratīvais slogs	Digitālie risinājumi un standartizētas veidnes

7. Secinājums

Latvijas demokrātijas kvalitāti ierobežo nevis ideju trūkums, bet institucionāla nespēja piesaistīt politiskos solījumus konkrētiem mērķiem, uzraudzībai un atbildībai.
Ieviešot šo reformu ceļakarti 5 soļos, Latvija var pāriet no retoriskas politikas uz rezultātos balstītu pārvaldību, līdzīgi kā Somija, Igaunija un Vācija.

Politika bez mērījumiem ir viedoklis. Politika ar mērījumiem – atbildība! 

         Pilotprojekta piedāvājums Latvijai

                 vārdu–darbu saskaņas īstenošanai dzīvē

 

Pilotprojekts: “Solījumi → Rezultāti”

 

Mērķis: 12 mēnešu laikā izveidot funkcionējošu sistēmu, kur valdības politiskie solījumi trīs nozarēs (izglītība, veselība, valsts pārvalde) ir publiski izsekojami ar KPI, termiņiem un atbildīgajiem.

 1) Kas uztur un pārvalda

🏛 Institucionālā atbildība

Vadošā institūcija: Valsts kanceleja (VK)
Neatkarīgā uzraudzība: Akadēmiskais partneris (piem., Latvijas Universitāte / RSU politikas analīzes centrs)
IT izstrāde: Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) vai atklāta iepirkuma kārtība
Datu īpašnieki: attiecīgās ministrijas (IZM, VM, VARAM)

👥 Pārvaldības struktūra

• Vadības komiteja (VK, Saeimas komisiju pārstāvji, pilsoniskās sabiedrības pārstāvis)
• Datu un metodikas darba grupa (ministrijas + pētnieki)
• Tehniskā komanda (VDAA / IT piegādātājs)

🎯 Principi: neatkarīga metodika, politiska neitralitāte, atvērti dati.

 2) Kādi dati tiek izmantoti

📊 Datu struktūra katram solījumam

1.    Politikas solījums (no valdības Deklarācijas vai nozaru programmas)

2.    KPI (1–3 rādītāji)

3.    Termiņš

4.    Atbildīgais (ministrs / iestāde)

5.    Datu avoti (administratīvie reģistri, statistika)

6.    Statuss: izpildīts / daļēji / neizpildīts + pamatojums

 🎓 Izglītība (piemēri)

• Solījums: Uzlabot skolēnu mācību rezultātus.
• KPI:

o    Centralizēto eksāmenu vidējais rezultāts (%)

o    PISA rezultāti

o    Skolotāju ar pilnu kvalifikāciju īpatsvars (%)

• Datu avoti: IZM, VISC, CSP, OECD

 🏥 Veselības aprūpe (piemēri)

• Solījums: Samazināt gaidīšanas rindas.
• KPI:

o    Vidējais gaidīšanas laiks pie speciālista (dienas)

o    Operāciju skaits uz 1000 iedzīvotājiem

o    Ģimenes ārstu pieejamības indekss

• Datu avoti: NVD, SPKC, VM, e-veselības sistēma

 🏢 Valsts pārvalde (piemēri)

• Solījums: Samazināt administratīvo slogu.
• KPI:

o    Vidējais pakalpojuma izpildes laiks (dienas)

o    Pakalpojumu īpatsvars, kas pilnībā digitāli pieejami (%)

o    Uzņēmumu apmierinātības indekss

• Datu avoti: VARAM, VDAA, Uzņēmumu reģistrs, Valsts ieņēmumu dienests

 3) Produkts: ko sabiedrība redz

🌐 Publiskā platforma “Solījumi → Rezultāti”

• Interaktīva lapa katram solījumam:
  Solījums → KPI → Progress → Rezultāts → Atbildīgais
• Grafiki, termiņu indikatori (zaļš / dzeltens / sarkans)
• Lejupielādējami atvērtie dati (CSV, API)
• Pusgada un gada “Izpildes ziņojums”

 4) Laika grafiks (12 mēneši)

Posms	Saturs	Termiņš
1. Sagatavošana	Mandāts, partneri, metodika	1–2 mēn.
2. Datu kartēšana	KPI definēšana, avoti, datu kvalitāte	2–4 mēn.
3. IT izstrāde	Platforma, integrācijas	4–8 mēn.
4. Testēšana	Pilotdati, kvalitātes audits	9–10 mēn.
5. Publiska palaišana	Pirmais ziņojums, mediji	11–12 mēn.

 

5) Budžets (aptuvens, EUR)

Pozīcija	Summa (EUR)
Metodikas izstrāde (akadēmiskais partneris)	40 000
IT izstrāde (platforma, integrācijas)	120 000
Datu sagatavošana ministrijās	30 000
Neatkarīgā audita un uzraudzības funkcija	25 000
Komunikācija, publiskie ziņojumi	15 000
Kopā (12 mēn.)	≈ 230 000 EUR

💡 Finansējums: valsts budžeta pilotprojekts, ES fondu “Good Governance / Digital Government” līnijas, NVO līdzfinansējums.

 6) Atbildības mehānisms (kā tas ietekmē politiku)

• Pusgada publiska uzklausīšana Saeimā par katru nozari.
• Ja KPI netiek sasniegti bez objektīva pamatojuma:
  → pienākums iesniegt korekcijas plānu;
  → atkārtotas neveiksmes gadījumā – politiska atbildība (komitejas balsojums, rekomendācija par amatu).

 7) Riska faktori un risinājumi

Risks	Risinājums
Politiskā pretestība	Pilotprojekts bez sankcijām pirmajā gadā, tikai publiska atskaitīšanās
Datu kvalitāte	Valsts pārvaldes iekšējais audits, skaidri KPI standarti
Pārāk sarežģīta metodika	Maks. 1–3 KPI katram solījumam
Sabiedrības pasivitāte	Mediju partnerība, vizuāla platforma

 8) Kāpēc tieši pilots?

✔ Zems politiskais risks (3 nozares, ierobežots apjoms)
✔ Konkrēts rezultāts 12 mēnešos
✔ Var paplašināt uz visām ministrijām
✔ Reāli nostiprina vārdu–darbu saskaņu, nevis tikai deklarē to.

 Šis pilotprojekts pārvērš politisko atbildību no retorikas par pārvaldības sistēmu: katram solījumam ir dati, termiņš, atbildīgais un publisks rezultāts.

 

              Politikas memoranda pielikums

           Pilotprojekts “Solījumi → Rezultāti (SR-LV)”

Politiskās atbildības un vārdu–darbu saskaņas stiprināšanai Latvijā

1. Mērķis un pamatojums

Šā pilotprojekta mērķis ir 12 mēnešu laikā izveidot un ieviest praktisku, publiski pieejamu sistēmu, kas ļauj sabiedrībai, Saeimai un valdībai pārskatāmi izvērtēt politisko solījumu izpildi, balstoties uz izmērāmiem rādītājiem (KPI), termiņiem un institucionālo atbildību.

Latvijas politikas izaicinājums nav ideju vai stratēģiju trūkums, bet nepietiekama saikne starp deklarētajiem mērķiem un faktisko izpildi. Starptautiskā prakse rāda, ka politiskā uzticamība pieaug, ja politikas mērķi tiek formulēti kā pārbaudāmas saistības un to izpilde tiek regulāri, neatkarīgi un publiski vērtēta. Pilotprojekts paredz pārbaudīt šo pieeju ierobežotā, bet reprezentatīvā apjomā – trīs sabiedrībai kritiski nozīmīgās nozarēs: izglītībā, veselības aprūpē un valsts pārvaldē.

 2. Projekta saturs un darbības princips

2.1. Pamatprincips

Katrs valdības vai nozaru politikas solījums tiek strukturēts piecos elementos:

1.    politikas solījums (no valdības Deklarācijas, rīcības plāna vai programmas);

2.    mērķa rādītāji (KPI, ne vairāk kā 1–3 uz vienu solījumu);

3.    termiņš;

4.    politiski un administratīvi atbildīgā institūcija;

5.    faktiskā izpilde, balstīta oficiālos datos.

Šie elementi tiek atspoguļoti publiskā digitālā platformā “Solījumi → Rezultāti”.

2.2. Nozaru piemēri

Izglītība

• Politikas solījums: uzlabot skolēnu mācību rezultātus.
• KPI: centralizēto eksāmenu vidējais rezultāts (%), PISA rādītāji, pilnu kvalifikāciju ieguvušo pedagogu īpatsvars.
• Datu avoti: Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), Valsts izglītības satura centrs, Centrālā statistikas pārvalde, OECD.
• Atbildīgais: IZM.

Veselības aprūpe

• Politikas solījums: samazināt gaidīšanas rindas uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem.
• KPI: vidējais gaidīšanas laiks pie speciālista (dienās), operāciju skaits uz 1000 iedzīvotājiem, ģimenes ārstu pieejamības indekss.
• Datu avoti: Nacionālais veselības dienests, SPKC, Veselības ministrija, e-veselības sistēma.
• Atbildīgais: Veselības ministrija.

Valsts pārvalde

• Politikas solījums: samazināt administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
• KPI: vidējais pakalpojumu izpildes laiks (dienās), pilnībā digitāli pieejamo pakalpojumu īpatsvars (%), uzņēmēju apmierinātības indekss.
• Datu avoti: VARAM, VDAA, Uzņēmumu reģistrs, Valsts ieņēmumu dienests.
• Atbildīgais: VARAM.

 3. Institucionālā atbildība un pārvaldība

3.1. Projekta vadība

• Vadošā institūcija: Valsts kanceleja (politikas koordinācija, starpinstitucionālā sadarbība).
• Tehniskā izstrāde: Valsts digitālās attīstības aģentūra vai iepirkuma rezultātā izvēlēts IT izpildītājs.
• Datu turētāji: attiecīgās ministrijas un to padotības iestādes.

3.2. Neatkarīga uzraudzība

• Uzraudzības funkcija: Akadēmiskie partneri (piem., Latvijas Universitāti vai Rīgas Stradiņa universitāti).
• Uzdevums: metodikas audits, datu kvalitātes pārbaude, secinājumu sagatavošana pusgada un gada pārskatos.

3.3. Pārvaldības struktūra

• Vadības komiteja: Valsts kanceleja, Saeimas atbildīgo komisiju pārstāvji, Valsts kontrole, pilsoniskās sabiedrības pārstāvis.
• Datu un metodikas darba grupa: ministriju pārstāvji, pētnieki.
• Tehniskā darba grupa: IT izstrādes un datu integrācijas nodrošināšanai.

 4. Publiskais rezultāts

Tiek izveidota digitāla platforma “Solījumi → Rezultāti”, kas nodrošina:

• strukturētu informāciju par katru solījumu;
• vizuālu progresu (grafiki, termiņu indikatori);
• statusu: izpildīts / daļēji izpildīts / neizpildīts ar pamatojumu;
• atvērto datu lejupielādi (CSV, API);
• pusgada un gada publiskos izpildes ziņojumus.

Platformas mērķis nav politiska vērtēšana, bet faktos balstīta pārskatāmība.

 5. Īstenošanas grafiks

Posms	Saturs	Termiņš
I. Sagatavošana	Politiskā mandāta noformēšana, partneru piesaiste, metodikas ietvars	1–2 mēn.
II. Datu kartēšana	KPI definēšana, datu avotu audits, datu kvalitātes standarti	2–4 mēn.
III. IT izstrāde	Platformas izstrāde, integrācijas ar reģistriem	4–8 mēn.
IV. Testēšana	Pilotdatu ievade, neatkarīgs audits	9–10 mēn.
V. Publiska palaišana	Pirmais izpildes ziņojums, komunikācija	11–12 mēn.

 6. Budžets (indikatīvs, 12 mēnešiem)

Pozīcija	Summa (EUR)
Metodikas izstrāde (akadēmiskais partneris)	40 000
IT izstrāde (platforma, datu integrācijas)	120 000
Datu sagatavošana ministrijās	30 000
Neatkarīgā audita un uzraudzības funkcija	25 000
Sabiedriskā komunikācija un ziņojumi	15 000
Kopā	≈ 230 000 EUR

Finansējuma avoti: valsts budžeta pilotprogramma, ES fondu “Good Governance / Digital Government” instrumenti, iespējamais NVO līdzfinansējums.

 7. Atbildības mehānisms

• Reizi pusgadā – publiska izpildes uzklausīšana Saeimā par katru no pilotnozarēm.
• Ja KPI netiek sasniegti bez objektīva pamatojuma, atbildīgajai institūcijai jāiesniedz korekcijas plāns.
• Atkārtotas neizpildes gadījumā – politiskās atbildības procedūra (komitejas vērtējums, rekomendācijas par amatu vai politikas korekcijām).

 8. Riska faktori un to mazināšana

Risks	Mazinošais pasākums
Politiskā pretestība	Pilotprojekts pirmajā gadā ar uzsvaru uz caurspīdīgumu, nevis sankcijām
Datu kvalitāte	Valsts pārvaldes iekšējais audits, skaidri KPI standarti
Metodikas pārsarežģītība	Ne vairāk kā 1–3 KPI vienam solījumam
Sabiedrības iesaistes trūkums	Mediju partnerība, vizuāla un vienkārša platformas struktūra

 9. Pievienotā vērtība

Pilotprojekts nodrošina:

• praktisku mehānismu politisko solījumu pārbaudei;
• institucionālu mācīšanos par rezultātos balstītu politiku;
• pamatu sistēmas paplašināšanai uz visām nozarēm;
• sabiedrības uzticēšanās pieaugumu caur caurspīdīgumu un atbildību.

10.    Faktiskā izpilde, balstīta oficiālos datos.

Šie elementi tiek atspoguļoti publiskā digitālā platformā “Solījumi → Rezultāti”.

 11. Secinājums

Pilotprojekts “Solījumi → Rezultāti (SR-LV)” piedāvā Latvijai īstenojamu, izmaksu ziņā samērīgu un starptautiski pamatotu risinājumu politiskās atbildības stiprināšanai. Tas pārvērš politiskos solījumus no deklarācijām par publiski pārbaudāmām saistībām un veido pamatu ilgtermiņa pārvaldības kvalitātes uzlabošanai. 

Starptautiskā prakse: Somija, Igaunija, Vācija

Starptautiskā pieredze rāda, ka politiskās atbildības un vārdu–darbu saskaņas stiprināšana balstās trīs pamatprincipos: (i) politikas mērķu mērāmība, (ii) neatkarīga uzraudzība, (iii) publisks caurspīdīgums. Šie principi ir konsekventi īstenoti vairākās Eiropas valstīs ar augstu institucionālās uzticēšanās līmeni.

Somija. Valsts stratēģiskā plānošana ir balstīta uz rezultātu pārvaldību: nozaru mērķi tiek sasaistīti ar budžeta programmām, definējot konkrētus rādītājus un termiņus. Neatkarīgas izvērtēšanas struktūras regulāri analizē politikas ietekmi, bet publiskie pārskati nodrošina sabiedrības informētību. Politiskajā kultūrā ir nostiprināta personiskā atbildība par neizpildi.
Konkrēts piemērs: izglītības politikas programmās mērķi tika sasaistīti ar rādītājiem (skolēnu sasniegumi, pedagogu kvalifikācija), termiņiem un budžeta pozīcijām; regulāra ietekmes izvērtēšana un publiski starpziņojumi ļāva veikt korekcijas ieviešanas gaitā, mazinot atšķirību starp deklarētajiem mērķiem un faktiskajiem sasniegumiem.

Igaunija. Digitālās valsts modelis ļauj operēt ar atvērtiem datiem un rādītājiem par publisko pakalpojumu sniegumu. Politikas īstenošana ir cieši sasaistīta ar datu infrastruktūru: iestādes izmanto vienotus reģistrus, un sabiedrībai ir pieejami rādītāji par pakalpojumu pieejamību, termiņiem un kvalitāti, kas veicina pārskatāmību un mazina administratīvo slogu.
Konkrēts piemērs: “once-only” principa ieviešanā tika noteikti mērķi par pilnībā digitāli pieejamo pakalpojumu īpatsvaru, lietotāju skaitu un apstrādes laiku; rādītāji tika publiski uzraudzīti, izmantojot centrālos reģistrus un atvērto datu portālus, padarot politisko solījumu par pārbaudāmu saistību.

Vācija. Koalīcijas līgumi un valdības programmas tiek formulētas ar konkrētiem pasākumiem, atbildīgajām institūcijām un izpildes termiņiem. Parlamentārās kontroles mehānismi un neatkarīgas institūcijas regulāri uzrauga izpildi, savukārt būtisku neveiksmju gadījumā politiskā atbildība ir institucionāli nostiprināta.
Konkrēts piemērs: enerģētikas pārejas (Energiewende) politikā koalīcijas līgumos tika noteikti kvantitatīvi mērķi (atjaunojamās enerģijas īpatsvars, emisiju samazinājums), atbildīgās ministrijas un regulāra ziņošana parlamentam; neatkarīgu ekspertu izvērtējumi ļāva politiku koriģēt, ja rādītāji netika sasniegti.

Secinājums. Somijas, Igaunijas un Vācijas prakse apliecina, ka politisko solījumu pārvēršana pārbaudāmās saistībās prasa: (1) mērķus ar KPI un termiņiem, (2) neatkarīgu, profesionālu uzraudzību, (3) publiski pieejamus datus. Pilotprojekts “Solījumi → Rezultāti (SR-LV)” adaptē šos principus Latvijas institucionālajam kontekstam, nodrošinot izmaksu ziņā samērīgu un īstenojamu ieviešanu.

LIKUMPROJEKTS

Demokrātiskās iekārtas aizsardzības likums

I nodaļa — Vispārīgie noteikumi

1. pants.  Likuma mērķis
Šā likuma mērķis ir nodrošināt demokrātiskās iekārtas, konstitucionālās kārtības un cilvēktiesību sistēmas aizsardzību pret organizētiem mēģinājumiem tās likvidēt, paralizēt vai aizstāt ar autoritāru pārvaldības modeli.

2. pants. Demokrātijas nepārtrauktības princips
Demokrātiskā iekārta nav atceļama pat ar demokrātisko procedūru ļaunprātīgu izmantošanu.

3. pants. Pamatprincipi

·         Likumība,

·         Proporcionalitāte,

·         Tiesas kontrole,

·         Cilvēktiesību ievērošana,

·         Institucionālā varas dalīšana.

II nodaļa.  Demokrātiskās iekārtas apdraudējuma definīcija

4. pants. Demokrātiskās iekārtas apdraudējums

Par apdraudējumu uzskatāma sistemātiska, organizēta darbība ar pierādāmu nolūku:

·         likvidēt konstitucionālo varas dalījumu;

·         padarīt vēlēšanas nebrīvas vai fiktīvas;

·         pakļaut tiesu varu politiskai kontrolei;

·         aizstāt demokrātisku iekārtu ar autoritāru režīmu;

·         veicināt ārvalstu autoritāru režīmu ietekmi;

·         organizēt vai atbalstīt varas pārņemšanu ar vardarbības draudiem;

·         sistemātiski izplatīt dezinformāciju ar mērķi sagraut demokrātisko iekārtu.

Viedoklis pats par sevi nevar būt pamats šā likuma piemērošanai.

III nodaļa.  Institucionālā sistēma

5. pants. Demokrātijas drošības prokuratūra (DDP)
Veic izmeklēšanu par iespējamu demokrātiskās iekārtas apdraudējumu.

6. pants. Konstitucionālā tiesa
Pieņem gala lēmumus par šā likuma ietvaros piemērojamiem ierobežojumiem.

7. pants. Parlamenta uzraudzības komisija
Veic politiski neitrālu uzraudzību pār mehānisma likumību.

8. pants. Demokrātijas aizsardzības ombuds
Uzrauga pilsoņu pamattiesību ievērošanu procesa laikā.

IV nodaļa.  Procesa kārtība

9. pants. Procesa ierosināšana
Procesu var ierosināt:

1.    Demokrātijas drošības prokuratūra ar tiesas sankciju.

2.    Konstitucionālā tiesa pēc konstitucionāla pieteikuma.

10. pants. Pierādīšanas standarts
Nepieciešami:

·         strukturētas darbības pierādījumi;

·         nodoma pierādījums;

·         saikne starp darbību un demokrātijas graušanas mērķi.

11. pants. Procesuālās garantijas

·         tiesības uz aizstāvību;

·         publiskums;

·         apelācijas iespēja.

V nodaļa.  Aizsardzības pasākumi

12. pants. Pasākumu pakāpeniskums

1.    Oficiāls brīdinājums.

2.    Finanšu plūsmu ierobežošana.

3.    Valsts finansējuma atņemšana.

4.    Organizācijas darbības apturēšana.

5.    Politiskās partijas aizliegums.

6.    Kandidēšanas tiesību ierobežošana personām.

Pasākumi piemērojami tikai ar Konstitucionālās tiesas lēmumu.

VI nodaļa.  Ārkārtas demokrātijas aizsardzības režīms

13. pants. Nosacījumi
Izsludināms tikai tad, ja konstatēts koordinēts mēģinājums likvidēt konstitucionālo iekārtu.

14. pants. Ierobežojumi

·         Maksimālais termiņš: 90 dienas.

·         Automātiska tiesas pārskatīšana.

·         Preses brīvība netiek apturēta.

VII nodaļa.  Kontrole

15. pants

·         visi lēmumi ir pārsūdzami;

·         regulārs ziņojums parlamentam;

·         mehānisma pārskatīšana, mainoties situācijai.

VIII nodaļa.  Aizliegumi valstij

16. pants
Valsts nedrīkst:

·         likvidēt opozīciju kā tādu;

·         izmantot mehānismu ar mērķi politiski izrēķināties.

IX nodaļa.  Sasaite ar krimināltiesībām

17. pants. Attiecības ar krimināltiesību normām

1.    Šis likums neaizstāj kriminālatbildību, bet darbojas tai paralēli kā konstitucionālās aizsardzības mehānisms.

2.    Ja izmeklēšanas gaitā tiek konstatētas noziedzīga nodarījuma pazīmes, Demokrātijas drošības prokuratūra ierosina kriminālprocesa uzsākšanu.

18. pants. Noziedzīgu nodarījumu kategorijas, ar kurām likums ir sasaistīts

Šis likums piemērojams situācijās, kur konstatējama saikne ar:

1.    Noziegumiem pret valsti un konstitucionālo iekārtu.

2.    Valsts varas sagrābšanas mēģinājumu.

3.    Valsts drošības apdraudējumu ārvalstu interesēs.

4.    Nelikumīgu bruņotu grupējumu organizēšanu.

5.    Sabiedriskās kārtības graušanu ar mērķi destabilizēt valsts varu.

6.    Nelikumīgu politiskās iekārtas finansēšanu.

7.    Apzinātu dezinformācijas kampaņu organizēšanu valsts drošības graušanai.

 19. pants. Preventīvā un kriminālā sliekšņa atšķirība

Demokrātijas aizsardzības mehānisms

Vērsts uz sistēmas aizsardzību

Var tikt piemērots pirms krimināla sodāma nodarījuma pabeigšanas

Piemēro konstitucionālā tiesa

Mērķis — novēršana Krimināltiesības Vērsts uz sodīšanu Nepieciešams noziedzīgs nodarījums Piemēro vispārējās tiesas Mērķis — atbildība

X nodaļa.  Integrācija nacionālās drošības sistēmā

20. pants. Demokrātijas aizsardzība kā nacionālās drošības elements

Demokrātiskās iekārtas aizsardzība ir valsts nacionālās drošības sastāvdaļa, līdzvērtīgi teritoriālajai integritātei un militārajai drošībai.

21. pants. Institucionālā sadarbība 

Institūcija	Funkcija mehānismā
Drošības dienesti	Sniedz informāciju par sistemātiskiem draudiem
Militārā izlūkošana	Konstatē ārvalstu ietekmes operācijas
Finanšu izlūkošanas dienests	Atklāj nelikumīgas politiskās finansēšanas shēmas
Kiberdrošības centrs	Atklāj koordinētas dezinformācijas operācijas
Iekšlietu struktūras	Novērš pretlikumīgas aktivitātes

⚠️ Šīs institūcijas nevar pieņemt politiskus lēmumus — tikai darboties noteikto pilnvaru ietvaros.

22. pants. Agrīnās brīdināšanas sistēma

Valsts drošības iestādes uztur indikatoru sistēmu, kas fiksē:

·         koordinētas demokrātisko institūciju deleģitimācijas kampaņas

·         ārvalstu ietekmes operāciju pieaugumu;

·         sistemātisku vēlēšanu procesa diskreditāciju;

·         paralēlu neformālu varas struktūru veidošanu.

Šie indikatori kalpo par pamatu juridiskai izvērtēšanai.

23. pants. Civilās kontroles princips

Nacionālās drošības struktūru darbība šā likuma ietvaros ir pakļauta:

·         parlamentārai uzraudzībai;

·         konstitucionālai kontrolei;

·         ombuda uzraudzībai.

🔐 Kāpēc šī integrācija ir būtiska

Bez krimināltiesību sasaistes mehānisms būtu vājš.
Bez drošības sistēmas integrācijas tas būtu akls.
Bez tiesas kontroles tas kļūtu bīstams.

Šeit tiek nodrošināts līdzsvars:

Drošības iestādes redz → Prokuratūra izvērtē → Tiesa lemj → Parlaments kontrolē → Ombuds aizsargā tiesības

 I.  Preambula

Ņemot vērā:

* ka demokrātiskā iekārta, konstitucionālā kārtība un pamattiesību sistēma veido Latvijas valsts pamatu un tās nodrošina taisnīgus, brīvus un plurālistiskus politiskos procesus;
* Latvijas Satversmes 1., 2. un 8. pantu, kas nostiprina tiesiskumu, demokrātiju un cilvēktiesību neaizskaramību;
* Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (ECHR) 17. pantu, kas paredz, ka neviena konvencijas norma nedrīkst tikt interpretēta tā, lai piešķirtu tiesības rīkoties pret demokrātijas un tiesību aizsardzības principiem (ks.echr.coe.int);
* ECHR 10. un 11. pantu judikatūru, kas atzīst, ka brīvība izteikties un asociēties var tikt proporcionāli ierobežota demokrātijas aizsardzības nolūkā (Refah Partisi v. Turkey, Herri Batasuna v. Spain); ECHR Ždanoka v. Latvija — augstākā tiesu instance (Grand Chamber) atzinusi, ka dalībvalstīm ir plaša rīcības brīvība novērtēt demokrātisko procesu drošību, jo konteksts un vēsturiskā pieredze jāņem vērā, lai atrisinātu līdzsvaru starp demokrātiskām tiesībām un sabiedrības drošību.

* ANO Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR) 4. un 5. pantu, kas ļauj īslaicīgus ierobežojumus ārkārtas situācijā, ievērojot proporcionalitāti un tiesisko uzraudzību (ohchr.org);
* Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (Charter of Fundamental Rights of the EU), īpaši 12., 41. un 52. pantu, kas nostiprina tiesības piedalīties politiskajā dzīvē, tiesības uz labu pārvaldību un ierobežojumu proporcionalitātes principu (eur-lex.europa.eu);
* Venēcijas komisijas ieteikumus par “aizsargājošās demokrātijas” principu, kas ļauj valstij ieviest mehānismus demokrātijas aizsardzībai, ievērojot likumu, tiesas kontroli un proporcionalitāti.
Šo likumu pieņem, lai valsts institūcijas varētu efektīvi, tiesiski un cilvēktiesību ievērošanas kontekstā identificēt, vērtēt un novērst organizētus mēģinājumus likvidēt vai paralizēt demokrātisko konstitucionālo kārtību. 

II. Anotācija

 1. Likuma stratēģiskais mērķis

Likums nodrošina preventīvu demokrātijas aizsardzības mehānismu, kas:

·         aizsargā valsts konstitucionālo kārtību, demokrātijas nepārtrauktību un pamattiesības;

·         paredz ierobežojumus tikai gadījumos, kad pastāv sistemātisks drauds demokrātijai;

·         ievēro tiesiski pamatotas rīcības principu.

2. Juridiskais pamats starptautiskajās tiesībās

Starptautiskā norma	Saistība ar likumu
ECHR Art. 17	Aizliedz tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, lai iznīcinātu demokrātiju.
ECHR Art. 10 & 11	Ierobežojumi brīvībai izteikties un asociēties, ja tas nepieciešams demokrātijas aizsardzībai.
ICCPR Art. 4 & 5	Ārkārtas situācijās var īslaicīgi ierobežot tiesības, ievērojot proporcionalitāti un tiesisko uzraudzību.
EU Charter Art. 12, 41, 52	Politisko tiesību, labas pārvaldības tiesību un ierobežojumu proporcionalitātes principa ievērošana.
Venēcijas komisijas rekomendācijas	Aizsargājošās demokrātijas mehānisms: likums, tiesas kontrole, proporcionalitāte.

 3. Tiesību un demokrātijas līdzsvars

·         Likums nodrošina procesuālās garantijas: tiesības uz aizstāvību, publiskumu, apelācijas iespējas;

·         Ierobežojumi tiek piemēroti proporcionāli un tikai gadījumos, kad tie ir nepieciešami valsts konstitucionālās kārtības aizsardzībai;

·         Demokrātijas aizsardzības mehānisms darbojas paralēli krimināltiesību sistēmai, lai savlaicīgi novērstu draudus sistēmai.

4. Salīdzinājums ar Vācijas “wehrhafte Demokratie” modeli

Latvijas likums	Vācijas modelis
Politisko partiju aizliegums, ja vērsts pret demokrātiju	Vācijas Pamattiesību likuma 21. pants — partiju aizliegums, ja tās vērstas pret demokrātisko kārtību
Ārkārtas demokrātijas aizsardzības režīms ar maksimālu termiņu	Tiesu uzraudzīts process bez tradicionāla ārkārtas režīma
Procesuālās garantijas: tiesības uz aizstāvību, apelācijas iespējas, publicitāte	Federālā Konstitucionālā Tiesa nodrošina individuālu apelāciju un procesuālu pārbaudi
Juridiskā sasaistība
Abos gadījumos tiek aizsargāta demokrātija pret autoritārām kustībām
Latvija ievieš savlaicīgu ārkārtas režīmu, Vācija izmanto tiesas institucionālo rīcību
Abos modeļos ir tiesas kontrole un procedurālas garantijas

5. Juridiskās atziņas

1.    Starptautiski atbalstāms princips: ECHR 17. pants un Venēcijas komisijas rekomendācijas nodrošina juridisko pamatu rīcībai pret tiesību ļaunprātīgu izmantošanu demokrātijas graušanai.

2.    Proporcionālas ierobežošanas princips: Ierobežojumi (pret destruktīvu dezinformāciju, vardarbības aicinājumiem) ir saskaņā ar ECHR 10. un 11. pantu.

3.    Civilās uzraudzības princips: Tiesu, parlamenta un ombuda kontrole nodrošina pilsoņu pamattiesību ievērošanu.

4.    Integrācija ar krimināltiesībām: Likums darbojas preventīvi, paralēli krimināltiesību mehānismam.

 6. Praktiskā nozīme

·         Nodrošina valsts spēju savlaicīgi identificēt un novērst draudus demokrātijai;

·         Saglabā pilsoņu tiesības un brīvības, ievērojot starptautiski pieņemtus principus;

·         Stiprina Latvijas demokrātisko imunitāti pret autoritārām ietekmēm un dezinformācijas kampaņām.

 LIKUMPROJEKTS

Likums par mākslīgā intelekta drošu un atbildīgu izmantošanu demokrātijas aizsardzībai

 I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likuma mērķis
Nodrošināt, ka mākslīgā intelekta (MI) sistēmas netiek izmantotas:

·         sabiedrības manipulēšanai,

·         demokrātisko procesu ietekmēšanai,

·         krāpniecībai,

·         personas identitātes viltošanai,

·         privātuma un cilvēktiesību pārkāpšanai.

2. pants. Pamatprincipi
Likuma īstenošana balstās uz:

·         cilvēka atbildības principu,

·         preventīvas drošības principu,

·         risku klasifikācijas principu,

·         caurspīdīguma un pārskatāmības principu,

·         sabiedrības aizsardzības principu.

3. pants. Likuma darbības joma

Likums attiecas uz:

·         MI sistēmu (programmatūru, ko izstrādā ar mērķi veikt attiecīgas MI tehnoloģiskās funkcijas) izstrādātājiem,

·         MI sistēmu pasūtītājiem,

·         MI sistēmu lietotājiem,

·         digitālajām platformām,

·         politiskās komunikācijas organizatoriem.

II nodaļa. Caurspīdīgums un uzraudzība

4. pants. MI izmantošanas atklāšanas pienākums
Ja saturs radīts ar MI un var ietekmēt sabiedrisko domu, obligāti norādāma atzīme, vadoties no metadatu standarta (piem.JSON/Schema) par MI ģenerētu saturu.

5. pants Augsta riska MI sistēmu reģistrācija (tādu, kuru izmantošana var būtiski ietekmēt personu tiesības, drošību vai demokrātiskos procesus).

Valsts reģistrā jāreģistrē MI sistēmas, kas:

·         ietekmē informācijas plūsmu vai vēlēšanu procesu,

·         analizē plaša mēroga sabiedrības uzvedību,

·         tiek izmantotas politiskajā aģitācijā.

6.pants. Algoritmu ietekmes audits

·         augsta riska MI sistēmām pirms ieviešanas jānovērtē to ietekme uz cilvēkiem un sabiedrību, veicot neatkarīgu riska auditu;

·         novērtēšanas rezultāti jāpublicē un jāiesniedz uzraudzības institūcijai.

III nodaļa. Demokrātisko procesu aizsardzība

7. pants. Aizliegumi vēlēšanu periodā
Aizliegts:

·         izmantot politiskos botu tīklus (automatizētu profilu kopumu, kas veicina politikas saturu bez cilvēka uzraudzības vai ar maldinošu identitāti),

·         izplatīt kandidātu vai amatpersonu dziļviltojumus, kas maldināšanas nolūkos imitē MI ģenerētu reālu personu,

·         pielietot MI sniegtās iespējas, lai veiktu slepenas personalizētas manipulācijas.

8. pants. Platformu pienākumi
Digitālajām platformām jānodrošina:

·         koordinētu manipulāciju atklāšana,

·         MI radīta politiskā satura marķēšana,

·         ziņošana uzraudzības institūcijai.

IV nodaļa. Atbildība par algoritmu izstrādi un pielietošanu

9. pants. Izstrādātāja atbildība
          MI sistēmas izstrādātājam jānodrošina, ka sistēma atbilst drošības, caurspīdīguma un riska pārvaldības prasībām visā tās dzīves ciklā.

10. pants. Pasūtītāja atbildība
          Par MI izmantošanu ļaunprātīgos nolūkos.

11. pants. Lietotāja atbildība
          Par kaitējuma radīšanu ar MI.

12. pants. Atbildīgais operators

·         Par MI sistēmu darbību atbild cilvēks vai juridiska persona, kas to izstrādā, ievieš vai ekspluatē.

·         Augsta riska MI sistēmām jānosaka skaidri zināms atbildīgais, kas var uzņemties juridisko atbildību par radītu kaitējumu.

Ⅴ nodaļa - Tehnoloģiskā drošība

13. pants. Drošība jau dizaina stadijā

·         MI sistēmas jāizstrādā, ievērojot drošības, caurspīdīguma un ētikas prasības.

·         Obligāts drošības audits augsta riska MI sistēmām pirms ieviešanas.

Ⅵ nodaļa — Digitālās identitātes aizsardzība

14. pants. Identitātes falsifikācijas vai  imitācijas aizliegums
      Sejas, balss vai personas tēla MI imitācija bez atļaujas ir           tiesību pārkāpums.

15. pants. Cilvēka kontrole kritiskos  (veselība, tiesu sistēma,  finanšu kredīti, publiskā drošība) lēmumos
      MI nedrīkst bez cilvēka iesaistes pieņemt autonomus  

lēmumus, kas tieši ietekmē cilvēka dzīvību, brīvību vai tiesības.

Ⅶ nodaļa. Cilvēka tiesības apstrīdēt autonomos MI nolēmumus

16. pants. Tiesības iebilst, saņemt izskaidrojumu vai apstrīdēt MI nolēmumu
      Personai ir tiesības pieprasīt eksperta izvērtējumu, saņemt      

       skaidri saprotamu skaidrojumu vai arī tiesiskā ceļā apstrīdēt        

       konkrēto nolēmumu.

17. pants. Valsts verifikācijas platforma
      Izveido publisku rīku MI sintezētā satura pārbaudei.

18. pants. Datu pārredzamība

·         MI sistēmas lieto tikai pārbaudītus un dokumentētus datus.

·         Lietotājiem jābūt pieejamai informācijai par datu izcelsmi un izmantošanu.

VIII nodaļa.  Aizliegumi

19. pants. MI izmantošanas aizliegumi

·         Aizliegta MI izmantošana politiskajos procesos, lai manipulētu ar  elektorāta uzvedību.

·         Aizliegta MI izmantošana sociālās kontroles sistēmās, kas vērtē cilvēkus pēc to lojalitātes.

·         Aizliegta bezkontrolētu  autonomu represīva rakstura darbību veikšana.

·         Aizliegta dezinformācijas un dziļviltojumu izmantošana.

ⅠⅩ nodaļa. Sabiedrības noturības stiprināšana un aizsardzība

20. pants. Informētības tiesības

·         Persona, kas mijiedarbojas ar MI, ir tiesīga zināt, ka tas ir MI.

·         Persona ir tiesīga apstrīdēt autonomos MI lēmumus, ja tie ietekmē viņas tiesības vai intereses.

21. pants. Digitālā pratība un aizsardzība

·         Valstij jānodrošina MI pratības integrācija izglītībā.

·         Valsts veicina digitālās pratības mācību programmas izstrādi sabiedrības izglītošanai, kā arī lieto mehānismus dezinformācijas identificēšanai un minimizēšanai.

Ⅹ nodaļa. Risku klasifikācija un regulējuma sistematizācija

22. pants. MI riska klasifikācija pēc tādiem parametriem kā  datu jūtīgums, ietekmes mērījumi, medicīniskā nozīme, automatizēta profilēšana, potenciāla diskriminācija u.tml. 

MI sistēmas veids	Regulējuma līmenis
Spēles, izklaide	Minimāls
Biznesa optimizācija	Vidējs
Izglītība, nodarbinātība	Paaugstināts
Veselība, tiesas, politika	Augsts / stingrs

23. pants. Regulējuma sistematizācijas pielāgošana
Jo augstāks riska līmenis, jo stingrākas drošības, audita un  

 pārredzamības prasības.

 Ⅺ nodaļa. Uzraudzība

24. pants.  MI uzraudzības institūcija
Tiek izveidota Digitālās demokrātijas aizsardzības padome, nosakot tās funkcijas un struktūru (neatkarīgi eksperti, tiesiskais audits), reglamentējot sadarbības procesus ar IT, ar drošības dienestiem un Datu Valsts inspekciju.

 Digitālās demokrātijas aizsardzības padome:

·         sertificē augsta riska MI sistēmas,

·         veic regulāras pārbaudes,

·         uzrauga normatīvu ievērošanu.

25. pants. Sankcijas

MI ļaunprātīga izmantošana:  

·         administratīvas sankcijas  - naudas sodi, darbības ierobežojumi, bet smagos pārkāpumos tiek piemērota kriminālatbildība.

·         Trauksmes cēlēji MI jomā tiek aizsargāti pret represijām.

Ⅻ nodaļa. Pārejas noteikumi

26. pants. Pakāpeniska ieviešana

·         Likums stājas spēkā  mēnesi pēc izsludināšanas.

·         Gada laikā jāizveido sabiedrības informēšanas programmas un jāorganizē digitālās pratības mācības.

·         Divu gadu laikā visas augsta riska MI sistēmas jānovērtē un jāsertificē.

Tiesiskā veidā noformēts priekšstats par to, kā Latvijā sabalansēt indivīda privātumu ar leģitīmām sabiedrības un valsts interesēm digitalizācijas, plašas datu apstrādes un mākslīgā intelekta (MI) ieviešanas apstākļos..

Pozīcija par indivīda privātuma un sabiedrības interešu līdzsvarošanu  valsts pārvaldībā

Pamatnostādne

Latvijā  jāīsteno tiesībās balstīts ietvars, kurā datu izmantošana sabiedrības interesēs ir tiesiska, nepieciešama, samērīga, caurspīdīga un atbildīga, ar jēgpilnu cilvēka kontroli pār būtiskiem lēmumiem. Sabiedrības labums ir sasniedzams caur privātuma aizsardzību, nevis uz tās rēķina.

Pamatprincips: privātums nav vairogs pret atbildību

Ir svarīgi normatīvi nostiprināt vienu skaidri saprotamu aksiomu:

Privātuma aizsardzība nevar tikt izmantota, lai slēptu likumpārkāpumus, sabiedrībai bīstamu rīcību vai ļaunprātīgu varas, resursu vai tehnoloģiju izmantošanu.

Tas nozīmē:

•        privātums aizsargā cilvēka cieņu, nevis nelikumīgu rīcību;

•        anonimitāte nav pamattiesība, ja pastāv būtisks sabiedrības interešu risks.

Šis princips būtu jāiekļauj kā virsregula visiem datu aizsardzības, MI, drošības un pārvaldības normatīvajiem aktiem.

Vienots, caurspīdīgs un atbildīgs ietvars stiprinās sabiedrības uzticēšanos, nodrošinās tiesisko noteiktību un veicinās inovāciju, kas pilnībā respektē cilvēka cieņu un individuālo autonomiju.

 Likumprojekts par sabiedrības interešu pārākumu pār ļaunprātīgu privātuma izmantošanu digitālajā un mākslīgā intelekta vidē

1. pants. Likuma mērķis

(1) Šā likuma mērķis ir, ievērojot Latvijas Republikas Satversmes 96. pantu par tiesībām uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību, kā arī Satversmes 100. pantu par vārda brīvību un sabiedrības tiesībām uz informāciju, nodrošināt līdzsvaru starp personas privātuma aizsardzību un sabiedrības interesēm.     

(2) Likums nosaka, ka privātuma tiesības nevar tikt izmantotas, lai slēptu nelikumīgu rīcību, izvairītos no juridiskas, disciplināras vai profesionālas atbildības vai kavētu sabiedrībai būtiskas informācijas atklāšanu.

(3) Likums veicina tiesiskumu, caurskatāmību, sabiedrības drošību, veselības aizsardzību, demokrātisko procesu integritāti un atbildīgu digitālo un mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanu.

2. pants. Tiesiskais pamats un piemērojamība

(1) Šis likums piemērojams saskaņā ar:

1.    Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (GDPR);

2.    Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par mākslīgo intelektu (AI Act);

3.    Personas datu apstrādes likumu;

4.    Informācijas atklātības likumu;

5.    Trauksmes celšanas likumu;

6.    Krimināllikumu un Administratīvās atbildības likumu.

(2) Šis likums neierobežo personas pamattiesības vairāk, nekā tas nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā, ievērojot samērīguma principu.

3. pants. Pamatprincipi

(1) Cieņas princips – privātuma aizsardzība kalpo personas cieņai (Satversmes 95. pants), nevis nelikumīgas rīcības aizsardzībai.
(2) Atbildības princips – nevienai personai vai organizācijai nav tiesību izmantot privātumu vai anonimitāti, lai izvairītos no atbildības par Krimināllikumā, Administratīvās atbildības likumā vai citos normatīvajos aktos paredzētiem pārkāpumiem.
(3) Sabiedrības interešu princips – sabiedrības drošība, veselība, tiesiskums un demokrātiskā iekārta (Satversmes 1. pants) ir prioritāri gadījumos, kad privātuma aizsardzība tiek izmantota ļaunprātīgi.
(4) Samērīguma princips – jebkuri privātuma ierobežojumi atbilst Satversmes tiesas judikatūrai un tiek piemēroti tikai pamatotos, nepieciešamos un tiesiski kontrolējamos gadījumos.

4. pants. Sabiedrības interešu izņēmums personas datu aizsardzībā

(1) Atbilstoši GDPR 6. panta 1. punkta c), e) apakšpunktam un 9. panta 2. punkta g) apakšpunktam, personas datu apstrāde un identitātes atklāšana ir pieļaujama, ja tā nepieciešama sabiedrības interesēs, lai:

1.    atklātu vai novērstu noziedzīgu nodarījumu (Krimināllikums);

2.    izmeklētu korupciju, krāpšanu vai dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu;

3.    novērstu būtisku apdraudējumu sabiedrības drošībai, veselībai, videi vai demokrātiskajai kārtībai;

4.    nepieļautu anonimitātes izmantošanu, lai izvairītos no juridiskas vai disciplināras atbildības;

5.    nodrošinātu sabiedrības tiesības uz informāciju saskaņā ar Informācijas atklātības likumu.

(2) Šādos gadījumos kompetentajām iestādēm ir pienākums veikt personas identifikāciju un nodrošināt informācijas atklāšanu likumā noteiktajā apjomā.

5. pants. Personu kategoriju diferenciācija

(1) Privātpersonām bez sabiedriskas ietekmes nodrošināma maksimāla privātuma aizsardzība (Satversmes 96. pants, GDPR).
(2) Personām ar būtisku sabiedrisko ietekmi (valsts amatpersonām, politikas veidotājiem, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību vadībai, mediju un digitālo platformu operatoriem, MI sistēmu izstrādātājiem un pasūtītājiem) profesionālajā darbībā piemērojama paaugstināta caurskatāmība saskaņā ar Informācijas atklātības likumu un AI Act.
(3) Personām, attiecībā uz kurām pastāv pamatotas aizdomas par smagiem vai sistēmiskiem pārkāpumiem, privātuma aizsardzība nevar tikt izmantota, lai liegtu izmeklēšanu, sabiedrības informēšanu vai atbildības piemērošanu.

6. pants. Ļaunprātīgas anonimitātes aizliegums

(1) Par ļaunprātīgu anonimitāti uzskatāma apzināta identitātes slēpšana, ja tā:

1.    veicina noziedzīgu nodarījumu vai administratīvu pārkāpumu slēpšanu;

2.    apgrūtina uzraudzību, izmeklēšanu vai tiesvedību;

3.    ļauj izvairīties no atbildības par sabiedrībai būtisku seku radīšanu.
(2) Šāda anonimitāte nav aizsargājama ar Satversmes 96. pantu vai GDPR.
(3) Kompetentajām iestādēm ir tiesības veikt identifikācijas pasākumus saskaņā ar Kriminālprocesa likumu, Operatīvās darbības likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

7. pants. Caurskatāmība mākslīgā intelekta un digitālajās sistēmās

(1) Saskaņā ar AI Act un Personas datu apstrādes likumu MI sistēmu izstrādātājiem, īpašniekiem un operatoriem sabiedriski nozīmīgās jomās (publiskā pārvalde, veselība, izglītība, drošība, finanses, informācijas telpa) ir pienākums nodrošināt:

1.    atbildīgo personu un organizāciju identitātes atklātību;

2.    informāciju par sistēmu mērķiem, darbības loģiku un ietekmi uz personu tiesībām;

3.    audita, uzraudzības un atbildības mehānismus.

(2) Anonīma vai neizsekojama MI izmantošana, kas ietekmē personu tiesības vai sabiedrības intereses, nav pieļaujama.

8. pants. Uzraudzības mehānisms

 Tiek noteikta īpaša uzraudzības funkcija (piemēram, Datu valsts inspekcijas, Tiesībsarga vai īpašas komisijas kompetencē), kas:

1.    izvērtē konfliktus starp privātumu un sabiedrības interesēm;

2.    sniedz atzinumus par informācijas atklāšanu;

3.    nodrošina trauksmes cēlēju aizsardzību saskaņā ar Trauksmes celšanas likumu.

9. pants. Pārejas noteikumi

(1) Ministru kabinets sešu mēnešu laikā izdod nepieciešamos noteikumus likuma īstenošanai.
(2) Nozaru iestādes nodrošina apritē esošo dokumentu satura saskaņošanu ar GDPR, AI Act un nacionālajiem normatīvajiem aktiem.

📜 Pilsoniskās līdzdalības un sabiedriskā ieguldījuma likums

(Demokrātijas infrastruktūras likums)

 

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likuma mērķis
Noteikt sistēmu, kas veicina personu brīvprātīgu ieguldījumu sabiedrības kopējā labuma radīšanā, stiprina līdzdalības demokrātiju un sekmē cilvēka pašrealizāciju saskaņā ar sabiedrības ilgtspējīgas attīstības interesēm.

2. pants. Likuma darbības joma
Likums nosaka:

• pilsoniskā ieguldījuma veidus;
• ieguldījuma uzskaites kārtību;
• ieguldījuma pārvēršanu sociālajā kapitālā;
• institūciju kompetenci šajā jomā.

3. pants. Pamatprincipi

1.  Brīvprātība

2.  Sabiedriskais labums

3.  Vienlīdzīga piekļuve līdzdalības iespējām

4.  Caurspīdīgums

5.  Personu datu aizsardzība

6.  Neitralitāte attiecībā uz politisko pārliecību

4. pants. Definīcijas

• Pilsoniskais ieguldījums
• Sabiedriskā labuma darbība
• Pilsoniskās līdzdalības kredīts
• Līdzdalības profils
• Akreditēta sabiedriskā organizācija

II nodaļa. Pilsoniskā ieguldījuma veidi

5. pants. Atzīstamās darbības

1.  Brīvprātīgais darbs sabiedrības labā

2.  Mentoringa un zināšanu nodošanas aktivitātes

3.  Kopienu attīstības projekti

4.  Sociālā inovācija

5.  Līdzdalība sabiedriskās deliberācijās

6.  Krīžu situāciju atbalsts

6. pants. Ieguldījuma kvalitātes kritēriji

• sabiedriskais labums,
• nepastāv personiska komerciāla peļņa kā galvenais mērķis,
• ievēroti ētikas standarti.

III nodaļa. Pilsoniskās līdzdalības uzskaites sistēma

7. pants. Digitālais līdzdalības reģistrs
Valsts izveido drošu digitālu sistēmu pilsoniskā ieguldījuma reģistrēšanai.

8. pants. Datu ievades kārtība

• organizācijas apstiprina aktivitāti;
• persona apstiprina dalību;
• automatizēta un manuāla verifikācija.

9. pants. Personas tiesības

• piekļuve saviem datiem;
• tiesības labot ierakstus;
• tiesības atteikties no uzskaites.

IV nodaļa. Pilsoniskās līdzdalības kredīti

10. pants. Kredītu piešķiršana
Ieguldījums tiek pārvērsts standartizētās līdzdalības vienībās.

11. pants. Kredītu izmantošanas jomas

1.  Priekšrocības izglītības programmās

2.  Valsts atbalsta projektu konkursi

3.  Profesionālās attīstības programmas

4.  Sabiedrisko apbalvojumu sistēma

12. pants. Ierobežojumi
Kredītus nedrīkst izmantot politisko amatu iegūšanai vai vēlēšanu procesā.

V nodaļa. Institucionālā struktūra

13. pants. Atbildīgā institūcija
Izveido Pilsoniskās līdzdalības aģentūru.

14. pants. Aģentūras uzdevumi

• sistēmas uzturēšana;
• organizāciju akreditācija;
• sabiedrības informēšana;
• uzraudzība.

15. pants. Sabiedriskā padome
Neatkarīgs uzraudzības mehānisms ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.

VI nodaļa. Caurspīdīgums un kontrole

16. pants. Publiskā pārskatatbildība
Gada pārskats par sistēmas darbību.

17. pants. Audits
Regulāra neatkarīga sistēmas pārbaude.

18. pants. Atbildība par ļaunprātīgu izmantošanu

VII nodaļa. Finansējums

19. pants. Finansēšanas avoti

• valsts budžets;
• ES fondi;
• sabiedriskā kapitāla fonds.

VIII nodaļa. Noslēguma jautājumi

20. pants. Pārejas noteikumi
21. pants. Stāšanās spēkā

 🧠 Ko šāda struktūra panāk?

✔ padara sabiedrisko devumu juridiski atzītu
✔ sasaista pašrealizāciju ar sabiedrības interesēm
✔ rada jaunu demokrātijas slāni — līdzdalības kapitālu
✔ novērš populistisku manipulāciju ar “sabiedrisko aktivitāti”