Garīgā izaugsme

IEVADANOTĀCIJA (SINOPSE)

Iepazīstoties un kritiski izvērtējot šo rūpīgi un detalizēti izstrādāto, uz 15. Saeimas deputāta statusa pretendējošo, partiju virzīto kandidātu darbības analīzes izvērtēšanas Metodiku kā Gudra vēlētāja izvēles platformas pamatsastāvdaļu, jāvērš uzmanību uz to, ka šībrīža reālajā situācijā tā jāuztver kā idealizēts prototips – mērķis, uz kuru virzīties, turpinot pilnveidot šo Metodiku.

Piedāvātā metodikas etalonversijas aprobācija un praktiskā īstenošana ir veicama pakāpeniski, ar lielu piesardzību un toleranci. Ņemot vērā visas privātuma aizsardzības regulu un noteikumu prasības, pārliecinot progresīvos sabiedrības pārstāvjus un nodrošinot viņu atbalstu. Tādēļ sākotnējā Metodikas demoversija būs vienkāršota un visai tāla no šeit piedāvātā prototipa, jo nepieciešamo izejdatu kopuma sagatavošana, standartizācija, to pilnīguma un objektivitātes nodrošināšana, procesu algoritmizācija un MI iesaiste ir darbietilpīga/laikietilpīga.

Šeit tiek reflektēta sociāli sensitīva, visām ieinteresētajām pusēm ļoti jūtīga informācija. Tādēļ tas prasīs milzu pūles, lai pārvarētu konservatīvo politisko spēku pretestību, politiķu iebildumus un fobijas. Bet, pats svarīgākais, izšķirošais šajā ziņā ir nepieciešamība rast atbalstu un spēt pārliecināt pašus vēlētājus par šādas iniciatīvas aktualitāti, lietderīgumu. Tās atbilstību digitālā laikmeta prasībām valsts progresa un tautas vispusīgas labklājības nodrošināšanas interesēm.

To visu iespējams nodrošināt, tikai argumentēti pārliecinot racionāli domājošos vēlētājus, lai demokrātiskas izvēles ceļā viņi uzticētu varas pilnvaras tikai tiem politiķiem, kuri ar saviem darbiem, ar savu profesionalitāti, personību un godaprātu ir pierādījuši būt par cienīgiem tautas priekšstāvjiem.

Ja vēl pietiks spēka un izdosies nozīmīgu elektorāta daļu – ierindas vēlētāju pārliecināt par balsošanas jēgu. Par nepieciešamību pārvarēt savu iedomāto, - nereti kļūmīgās dzīves pieredzes radīto mazdūšību vai varas uzspiesto pakļāvību. Apvaldīt tik ierasto politisko bezspēcību par iespējām humāno interešu vārdā pozitīvi izmainīt esošo situāciju. Tā tiekot galā ar savu šķietamo nevarību, lai beidzot topošās digitālās sabiedrības ietvaros rastos patiesa vēlmi racionāli mainīt iesīkstējošās politiskās elites dominanci par labu Humānās demokrātijas digitālās pārvaldības sistēmas organizēšanai.

Tā ir kompleksa programma, kuras īstenošana rada un sniedz nepieciešamos apstākļus, lai sociāli aktīvie ļaudis beidzot rastu argumentētu atbildi uz demokrātijas mūžseno jautājumu: “Ko man darīt, lai manas balsstiesības patiešām iegūtu reālu svaru un es nudien varētu nozīmīgi ietekmēt politiķu rīcību?”. Beidzot panākt, ka ar manu līdzdalību ievēlētie deputāti ir patiesi uzticami, - atbildīgi un neatlaidīgi strādā savu vēlētāju labā, un tā rezultātā aug valsts labklājība, pozitīvi mainās manas dzīves vides apstākļi.

Viss labais, kā arī sliktais aizsākas ar jebkura cilvēka sociālās apkārtnes motivētu un varas pārstāvju, valsts propagandas aparāta mērķtiecīgi orientētu darbību. Ļauna, savtīga rīcība rada jaunu ļaunumu un tam adekvātu egoistisku atbildes reakciju. Jāsaprot vienkārša, bet bieži aizmirsta vai pie varas esošo centīgi nomaskēta cēloņsakarība: Tikai īstajiem cilvēkiem atrodoties pareizajās vietās, reāli paaugstināsies mūsu visu dzīves kvalitāte! Un labie darbi tiks pilnā mērā atalgoti. Ļaunais soli pa solim izplēnēs, dabīgā ceļā iznīks, jo tad tas raisīs tikai bumeranga efektu - vispārēju sabiedrības nosodījumu un nenovēršamu kaitējumu pašam sev.

PUBLISKĀS DARBĪBAS ANALĪZES METODIKA

Uz 15. Saeimas deputāta statusa pretendējošo, partiju/apvienību virzīto kandidātu izvērtēšanai

Lai rosinātu Humānās demokrātijas digitālās pārvaldības ieviešanu un aktivizētu Latvijas virzību uz transformācijas elites dominanci valsts pārvaldē, nepieciešams Gudra vēlētāja izvēles platformu stiprināt, tajā ietverot uz 15. Saeimu kandidējošo partiju/apvienību kandidātu PUBLISKĀS DARBĪBAS ANALĪZES METODIKU.

Šajā nolūkā rekomendēju izveidot Kandidāta publiskās darbības izvērtēšanas karti, kura vienādi piemērota visiem kandidātiem. Uz šādas kartes pamata izstrādāt integrētu Kandidāta publiskās uzticamības un Cilvēkfaktora riska indeksu.

Kandidāta publiskās darbības izvērtēšanas kartes izveidošanai svarīgi izmantot maksimāli objektīvu, ticamos faktos balstītu, drošu un adekvāti pārbaudāmu informāciju par katra kandidāta personību.

Tas prasa noteikt konkrētus vērtēšanas kritērijus:

Dzīves un darba gājums: mūža būtiskākie aspekti no emocionālās inteliģences skatpunkta, sociāli nevienozīmīgi vērtējumas epizodes, notikumi, politiskā konsekvence, pozitīvas sabiedriskās rīcības gadījumi, kādi ir līdzšinējās darbības sociāli svarīgākie rezultāti bez atsaucēm uz blakus faktoriem u.tml.

Profesionālā pieredze: kādi sociāli nozīmīgi dzīves sasniegumi, kādas nozīmīgas likumdošanas aktivitātes (iniciatīvas), kāda loma valdības koalīcijas stabilitātē, sabiedrības integrācijas procesā, konkrēti piemēri u.tml.

Likumdošanas darbs un balsojumu konsekvence: individuālā pozīcija sociāli jūtīgos, valstij svarīgos balsojumos, kādi ir darba rezultāti no sabiedrības kopējo interešu viedokļa, cik pārliecinoši argumentē savu politisko nostāju, vai balsojumos izpaužas personības profils, vai tā ir pakļauta tikai partijas disciplīnai u.tml.

Publiski pausto solījumu izpilde: salīdzinājums ar iepriekšējā pirmsvēlēšanu kampaņā deklarēto un deputāta darbības laikā paveikto, deputāta aktivitāšu sociālais vērtējums, darba ieguldījums u.tml.

Publiskā reputācija: individuālo uzvedību cildinoša vai diskreditējoša informācija, reakcija uz sociālo nevienlīdzību, konfliktiem, diskrimināciju (piemēram, līdzdalība pie izmaiņām Darba likumā, darbība cilvēkkapitāla attīstībā, labklājības un produktivitātes celšanā, nostāja attiecībā uz kriminālatbildības ieviešanu amatpersonām par iesaisti publisko iepirkumu karteļos, reakcija uz atteikšanos no Stambulas konvencijas, attieksme pret politiskajiem oponentiem, u.tml.

Interešu konflikta risku izvērtējums: gan materiālā stāvokļa atbilstība deklarētajiem ienākumiem, gan lobisma recidīvi, gan finansiālā ieinteresētība u.tml.

Vadības kompetence: sociāli nozīmīgi, izmērāmi darba rezultāti un sasniegumi, svarīgākās darba stila iezīmes, fakti, kas par to liecina u.tml.

Komunikācijas kultūras raksturojums: publiskās uzvedības fakti, raksturīgas epizodes, sociālās uzvedības adekvātums, konsekvence, sociāli atbildīga vai stūrgalvīgi pašpārliecinoša rīcība, vai arī politiskās pārliecības uzspiešana populistiskā, demagoģiskā, melīgā veidā u.tml.

Pie risku izvērtēšanas vēlams neaprobežoties ar vispārīgu atziņu par “salīdzinoši nelielu administratīvās vadības pieredzi vai izteiktu ideoloģisko orientāciju”, bet konkrēti norādīt, kāda ir šī pieredze, kāda ir šī orientācija. “Stabila reputācija” – kā tā izpaužas?! “Mierīgs darba stils” - kāda veida tas ir, kas par to liecina?! “Reģionālā kompetence” – kāda tā ir?! Maksimāli jāizvairās no vispārīgiem, nekonkrētiem secinājumiem, atziņām, bez to faktiskās ilustrācijas.

Šo kritēriju interpretācija tiek veikta atbilstoši vispārcilvēcislo vērtību kritērijiem un privātuma aizsardzības prasībām.

Faktiski tādā veidā mēs spējam pakāpeniski pāriet no tradicionāli aprakstošā varianta uz pierādījumos balstītu izvērtējumu. Tas padara piedāvāto metodiku akadēmiski un juridiski noturīgu.

Katrs secinājums ir izsekojams līdz konkrētiem faktiem.

Tas nozīmē, ka izvērtēšanas kartē katrs vērtējums ir balstīts nevis subjektīvā interpretācijā, bet pārbaudāmā faktu ķēdē.

Piemēram:

Vērtējums		Argumentācija
"Mierīgs darba stils."		Kas par to liecina?
"Stabila reputācija."		Kādos datos tā balstās?
"Laba komunikācija."		Ar ko tas pierādāms?
Kritērijs	Fakti		Novērojums	Secinājums
Debašu kultūra	Saeimas sēdēs nav konstatēti personiski apvainojumi; regulāri argumentē ar faktiem		konsekventa cieņpilna komunikācija	Zems komunikācijas kultūras risks

Tieši šāda izvērtējuma struktūra neļauj sajaukt faktus ar interpretāciju.

I. Fakti

Tikai pārbaudāmi dati.

Piemēram:

ieņemamie amati;
balsojumi;
iesniegtie likumprojekti;
komisiju darbs;
publiskas intervijas;
deklarācijas;
disciplinārlietas;
tiesu nolēmumi;
revīzijas;
neatkarīgu institūciju ziņojumi.

Bez komentāriem.

II. Faktu analīze

Šeit tiek analizētas likumsakarības.

Piemēram:

vai balsojumi ir konsekventi;
vai argumentācija mainās;
vai vērojama atbildības uzņemšanās;
vai kandidāts labo kļūdas;
vai ir ilgtermiņa politiska konsekvence.

III. Cilvēkfaktora indikatori

Emocionālā stabilitāte

pierādījumi:

reakcija krīzēs;
reakcija uz kritiku;
uzvedība konfliktos;
spēja sadarboties.

Integritāte

pierādījumi:

solījumu izpilde;
interešu konflikta gadījumi;
kļūdu atzīšana;
finanšu caurspīdība.

Sociālā orientācija

pierādījumi:

attieksme pret mazāk aizsargātām grupām;
ilgtermiņa redzējums;
valsts interešu prioritāte;
sabiedrības saliedēšanas iniciatīvas.

IV. Riska indikatori

Katrs risks tiek aprakstīts pēc vienotas formulas.

Ideoloģiskās dominances risks

Pierādījumi:

...

Izpausmes:

...

Ietekme uz lēmumiem:

...

Risks:

Zems / Vidējs / Augsts.

Administratīvās vadības pieredze:

… gadi pašvaldībā;
Ir/nav vadījis valsts institūcijas;
Ir/nav vadījis sabiedriskās organizācijas.

Iespējamā ietekme: krīzes vadības pieredzes ierobežojumi.

V. Integrētais profils

Šeit parādās kopsavilkums.

Piemēram:

Stiprās puses

Attīstāmās jomas

Cilvēkfaktora riski

Publiskās uzticamības indekss

...

Cilvēkfaktora riska indekss

...

Kopējais profils

...

Piemēram:

❌ "Populists."

✔

Publiskajā komunikācijā regulāri izmanto emocionāli piesātinātus, vienkāršotus vēstījumus, kuros sarežģītas problēmas tiek reducētas uz vienu cēloni vai vienu risinājumu.

Izvērtējumā norādāmi konkrēti publiskie piemēri.

❌ "Autoritārs."

✔

Pieņem lēmumus centralizēti, reti deleģē pilnvaras, publiski maz atsaucas uz alternatīviem viedokļiem.

Izvērtējums balstīts dokumentētos darba organizācijas un publiskās komunikācijas piemēros.

❌ "Izturēts/Tolerants."

✔

Publiskajās debatēs saglabā līdzsvarotu komunikācijas stilu, neizmanto personiskus apvainojumus, argumentē ar faktiem un konsekventi reaģē uz oponentu iebildumiem.

Secinājums balstīts uz analizētajiem publiskās uzstāšanās materiāliem.

Pierādījumu kvalitātes novērtējums

Ne visi fakti ir vienlīdz uzticami. Tāpēc katram secinājumam tiek norādīta arī izmantoto pierādījumu kvalitāte.

Līmenis	Raksturojums
A	Oficiālie dokumenti (balsojumi, deklarācijas, tiesu nolēmumi, valsts institūciju lēmumi, u.tml.)
B	Kandidāta paša publiskie izteikumi, intervijas, debates, raksti
C	Neatkarīgu mediju un pētnieciskās žurnālistikas materiāli, kas balstīti pārbaudāmos faktos
D	Vairāku savstarpēji neatkarīgu avotu saskanīgas liecības, kuras tomēr nav iespējams pilnībā verificēt
E	Nepārbaudīti apgalvojumi, baumas vai anonīmi avoti- analītiskajā vērtējumā nav izmantojami

Šāda klasifikācija būtiski stiprina metodikas uzticamību un pasargā to no pārmetumiem par subjektivitāti vai selektīvu faktu izvēli.

Noslēguma apsvērums

Šādā ceļā mēs veidojam standartizētu, pierādījumos balstītu publiskās uzticamības un cilvēkfaktora riska novērtēšanas sistēmu, kura ir piemērojama ikvienam publiska amata kandidātam, neatkarīgi no viņa politiskās piederības vai ideoloģiskās pārliecības.

Tieši šis universālums ir metodikas lielākā priekšrocība. Ja kritēriji ir vienādi visiem, balstīti pārbaudāmos faktos un skaidri nodala novērojumus no interpretācijām, tad izvērtējums kļūst nevis par subjektīvi ietonētu politisku spriedumu, bet par strukturētu analītisku instrumentu. Tas pilnībā saskan un tālāk attīsta Humānās demokrātijas preventīvās pārvaldības (HED-PPA) pamatideju: cilvēkfaktora risku identificēšana, izmantojot caurskatāmu, konsekventu un uz pierādījumiem balstītu metodoloģiju. Tieši šāds pamats dod iespēju izstrādāt integrēto Publiskās uzticamības un Cilvēkfaktora riska indeksu, kura rezultāti ir ne vien salīdzināmi, bet arī saprotami un pārbaudāmi gan ekspertiem, gan sabiedrībai.

HED–PPA filozofija balstās uz izskaidrojamu un auditējamu vērtēšanu. Tāpēc metodiku ir mērķtiecīgi papildināt ar Kandidāta publiskās uzticamības indeksu (KPUI), kur katrs kandidāts tiktu vērtēts pēc vienas un tās pašas skalas, piemēram:

Profesionālā kompetence (0–10)
Likumdošanas aktivitāte (0–10)
Publisko solījumu izpilde (0–10)
Vadības pieredze (0–10)
Ētikas un reputācijas indikatori (0–10)
Politiskā konsekvence (0–10)
Sabiedrības interešu pārstāvniecība (0–10)

Svarīgi, ka šāds indekss nav balstīts uz politiskajiem uzskatiem, bet gan uz publiski pārbaudāmiem datiem un vienotiem kritērijiem. Tas ļoti labi saskan ar HED–PPA mērķi – veicināt objektīvāku, uz pierādījumiem balstītu demokrātisku izvērtēšanu. Tieši šāds standartizēts modelis var kļūt par vienu no praktiski spēcīgākajiem HED–PPA instrumentiem gan Latvijas, gan starptautiskā mērogā.

Šādi kandidātu izvērtēšanas metodika kļūst par objektīvu demokrātiskās kvalitātes mērīšanas instrumentu. Tas ļoti organiski papildina HED–PPA arhitektūru.

HED–PPA Kandidāta publiskās uzticamības indekss (KPUI)

I bloks — Profesionālā kompetence (maks. 20 p.)

Kritērijs	Punkti
Izglītības atbilstība	0–4
Profesionālā pieredze	0–6
Vadības pieredze	0–5
Stratēģiskā domāšana	0–5

II bloks — Parlamentārā darba kvalitāte (maks. 20 p.)

Kritērijs	Punkti
Likumprojektu iniciatīvas	0–5
Komisiju darbs	0–5
Balsojumu konsekvence	0–5
Darba disciplīna	0–5

III bloks — Solījumu izpilde (maks. 15 p.)

Kritērijs	Punkti
Solījumu izpildes līmenis	0–8
Rezultātu sasniegšana	0–7

IV bloks — Publiskā reputācija (maks. 15 p.)

Kritērijs	Punkti
Ētiski morālā reputācija	0–5
Korupcijas risku indikatori	0–5
Sabiedriskā uzticība	0–5

V bloks — Demokrātiskās pārvaldības kvalitāte (maks. 15 p.)

Kritērijs	Punkti
Dialoga kultūra	0–5
Argumentācijas kvalitāte	0–5
Cieņa pret demokrātiskām procedūrām	0–5

VI bloks — Stratēģiskā valsts attīstības kompetence (maks. 15 p.)

Kritērijs	Punkti
Ilgtermiņa redzējums	0–5
Krīžu pārvaldība	0–5
Valsts interešu aizstāvība	0–5

Maksimums

100 punkti

Mūsu HED–PPA pieejai ir ļoti svarīgi atšķirt pierādījumos balstītu vērtējumu no subjektīva pieņēmuma.

Tāpēc katram kritērijam tiek pievienots pierādījumu ticamības koeficients (PTK).

Piemēram:

Datu avots	Ticamība
Oficiālie balsojumi	1,00
Valsts kontroles ziņojumi	0,95
Tiesu nolēmumi	1,00
KNAB dati	0,95
Ministriju darbības rezultātu pārskati	0,90
Akadēmiski pētījumi	0,90
Neatkarīgi mediji	0,80
Kandidāta paša solījumi	0,60
Sociālie tīkli	0,30

Tas nozīmē, ka augstāku svaru iegūst pārbaudāmi fakti, nevis politiska retorika.

No kandidāta kompetences/reputācijas izvērtēšanas pārejam pie

cilvēkfaktora risku minimizācijas. Tāpēc metodikai pievienojam Cilvēkfaktora riska indeksu (CRI). Tas nevērtē kandidāta politiskos uzskatus, bet gan iespējamos pārvaldības riskus, piemēram:

pārmērīga varas koncentrēšanas tendence;
nespēja pieņemt pamatotu kritiku;
lēmumu caurskatāmība vai necaurspīdība;
kompromisu un sadarbības spēja;
publiskās komunikācijas stabilitāte;
interešu konflikta riski;
atbildības uzņemšanās par kļūdām.

Šāds CRI papildina KPUI, ļaujot līdzās profesionālajai kapacitātei vērtēt arī potenciālos pārvaldības riskus. Tieši šāda divu indeksu sistēma — KPUI (kompetence un publiskā darbība) + CRI (cilvēkfaktora riski) — vispilnīgāk atspoguļo HED–PPA ideju par preventīvu un uz pierādījumiem balstītu demokrātijas kvalitātes izvērtēšanu. Tas ir ne tikai praktisks instruments Latvijas vēlētājiem, bet galu galā var kļūt arī par konceptuāli interesantu pienesumu starptautiska demokrātijas pārvaldības diskursa ietvaros.

Attīstot un soli pa solim pilnveidojot Humānās demokrātijas digitālās pārvaldības modeli, tagad varam strukturizēt Gudra vēlētāja izvēles platformu un tālāk konkretizēt kandidātu publiskās darbības objektīvas izvērtēšanas metodiku, lai iegūtu

praktiski izmantojamu un verificētu izvērtēšanas instrumentu.

Gala rezultātā metodikai jābūt tādai, lai, to piemērojot neatkarīgiem vērtētājiem, izmantojot vienus un tos pašus publiski pieejamos datus, rezultāti būtu praktiski līdzīgi.

1. Divu līmeņu izvērtēšanas sistēma (pilnais profils + kopsavilkuma indeksi).

2. Pierādījumu kvalitātes un nozīmīguma atdalīšana.

3. Ietekmes vektora (+ / − / ±) ieviešana.

4. Cilvēkfaktora profila un cilvēkfaktora risku nošķiršana.

5. Partijas programmas humānisma un sabiedriskā labuma audits.

Tādā veidā mēs panākam, ka piedāvātā metodika pāraug no vienkāršas kandidātu salīdzināšanas tabulas par pilnvērtīgu demokrātijas izvērtēšanas instrumentu, kas atbilst HED-PPA modeļa mērķfunkcijai.

KANDIDĀTA PUBLISKĀS DARBĪBAS IZVĒRTĒŠANAS KARTE

I LĪMENIS

ĀTRĀ VĒLĒTĀJA IZVĒLE

Kandidāts

Vārds, uzvārds:

Pārstāvētā partija:

Vēlēšanu apgabals:

Izvērtējuma datums:

Publiskās uzticamības indekss (PUI)

____ /100

Interpretācija:

Vērtība	Novērtējums
80–100	Ļoti augsta uzticamība
60–79	Augsta uzticamība
40–59	Vidēja uzticamība
20–39	Zema uzticamība
0–19	Ļoti zema uzticamība

Cilvēkfaktora riska indekss (CRI)

Raksturo kandidāta emocionālo stabilitāti, integritāti, atbildības uzņemšanos, sociālo empātiju, sadarbības spējas, atvērtību kritikai, attieksmi pret varu, stratēģiskās domāšanas kapacitāti.

____ /100

Interpretācija:

Vērtība	Risks
0–20	Ļoti zems
21–40	Zems
41–60	Vidējs
61–80	Augsts
81–100	Ļoti augsts

Kandidāta profila lakonisks analītiskais raksturojums

Piemērs:

"Pieredzējis publiskās pārvaldes vadītājs ar augstu integritātes līmeni un stabilu profesionālo reputāciju un ar vidēju ideoloģiskās dominances risku."

Stiprākās puses

• __________________

Galvenie cilvēkfaktora riski

• __________________

Vēlētāja izvēles kritēriju rezumē

Pamatojoties uz PUI un CRI rezultātiem:

□ Kandidāts demonstrē augstu sabiedrisko uzticamību un zemu cilvēkfaktora risku.

□ Kandidāta izvērtēšanai nepieciešama papildu analīze.

□ Kandidātam konstatējami paaugstināti cilvēkfaktora riski.

Sabiedriskās uzticamības statuss

🟢 Augsta uzticamība

🟡 Nepieciešama papildu izvērtēšana

🔴 Paaugstināts piesardzības līmenis

II LĪMENIS

PADZIĻINĀTĀ ANALĪZE

1. Biogrāfiskais profils

Pārbaudāmi fakti

Kods	Fakts	Kvalitāte	Nozīmīgums	Virziens
P-1
P-2

Analītiskais novērojums

2. Profesionālā darbība

Pārbaudāmi fakti

Kods	Fakts	Kvalitāte	Nozīmīgums	Virziens
P-3
P-4

Rezultātu izvērtējums

Deklarētie mērķi

• __________________

Faktiski sasniegtie rezultāti

• __________________

Neatkarīgi verificētais rezultāts

• __________________

Analītiskais novērojums

3. Parlamentārā darbība

Pārbaudāmi fakti

Darbs komisijās, deputātu grupās u.c.

• __________________

Likumdošanas iniciatīvas

• __________________

Referētie likumprojekti

• __________________

Sociāli nozīmīgo balsojumu analīze

Balsojums	Kandidāta balsojums	Pamatojums	Sabiedriskā ietekme

Analītiskais novērojums

4. Publisko solījumu izpilde

Solījums	Solījuma veids	Izpildes pakāpe

Izpildes vērtējums:

□ Pilnībā izpildīts

□ Daļēji izpildīts

□ Nav izpildīts

□ Nepietiek datu

5. Publiskā reputācija

Pārbaudāmi fakti

Faktors	Rezultāts
Korupcijas lietas
Ētikas pārkāpumi
Interešu konflikti
Tiesvedības
Sabiedriskās uzticības indikatori

Analītiskais novērojums

6. Interešu konfliktu riski

Faktors	Konstatējums	Risks
Amatu savienošana
Finanšu intereses
Ģimenes saistības
Lobēšanas pazīmes

7. Vadības kompetence

Vadības pieredze

Līmenis	Pieredze
Pašvaldība
Valsts pārvalde
Privātais sektors
Sabiedriskās organizācijas un NVO sektors

Krīžu vadības pieredze

Situācija	Rezultāts

8. Komunikācijas kultūra

Novērojamie indikatori

Kritērijs	Vērtējums (0–10)
Argumentācijas kvalitāte
Cieņpilna komunikācija
Emocionālā paškontrole
Spēja skaidrot lēmumus
Atvērtība kritikai

9. Cilvēkfaktora profils

Kritērijs	Vērtējums
Integritāte
Emocionālā stabilitāte
Atbildības uzņemšanās
Empātija
Sadarbības spēja
Taisnīguma izjūta
Paškritika
Ilgtermiņa konsekvence
Sabiedriskā orientācija
Stratēģiskā domāšana

10. Cilvēkfaktora riski

Risks	Līmenis
Varas koncentrācijas risks
Ideoloģiskās dominances risks
Korporatīvās ietekmes risks
Populisma risks
Manipulatīvas komunikācijas risks
Interešu konflikta risks
Impulsīvas rīcības risks
Autoritārisma noslieču risks II LĪMENIS

Partijas programmas izvērtējums

Humānisma indekss (HI)

____ /100

Sabiedriskā labuma indekss (SLI)

____ /100

Sabiedrības saliedētības potenciāls (SSP)

____ /100

Programmas kvalitātes novērtējums

Kritērijs	Vērtējums
Reālisms/izpildāmība
Agrāko solījumu īstenošana
Sociālā atbildība
Nacionālās intereses
Ilgtspēja
Demagoģijas risks

Analītiskais novērojums

______________________________________________

III LĪMENIS

DEPUTĀTA KANDIDĀTA DZĪVES UN SOCIĀLO AKTIVITĀŠU VERIFICĒTO DATU KOMPLEKTS

Katrs secinājums ir jābalsta ne tikai uz faktu esamību, bet arī uz to uzticamību (avotu ticamību un pārbaudāmību), nozīmīgumu un ietekmes virzienu.

Šis trīspakāpju modelis — Primārā datubāze → Analītiskā metodika → Validācijas un audita standarts padara Gudra vēlētāja izvēles platformu par pilnvērtīgu analītisko sistēmu, kas ir ne tikai praktiski izmantojama, bet arī metodoloģiski aizsargāta pret pārmetumiem par subjektivitāti. Tas būtiski stiprina iniciatīvas autoritāti un ilgtspēju.Formas sākums

Ja pirmais līmenis nosaka, ko vācam, otrais – kā analizējam, tad trešais līmenis atbild uz jautājumu: kā pierādīt, ka analīze ir objektīva, reproducējama un uzticama.

Šādā veidā metodika jau sasniedz līmeni, kurā to var uzskatīt ne tikai par kandidātu izvērtēšanas karti, bet par standartizētu demokrātiskās uzticamības audita protokolu. Nākotnē to iespējams piemērot jebkuram deputāta kandidātam, ministram, pašvaldības vadītājam vai citai publiskai amatpersonai.

Tieši šeit parādās saikne ar projektu par cilvēkfaktora risku preventīvu pārvaldību demokrātiskā sabiedrībā. Atklājas civilizācijas evolūcijas gaitā apstiprinātā pamattēze/vēsturiskā aksioma, ka demokrātijas kvalitāti nosaka ne tikai institūcijas un procedūras, bet, pirmām kārtām, - cilvēkfaktora loma lēmumu pieņēmēju darbībā. Tieši šī doma caurvij visu šeit izveidoto sistēmu.

PIERĀDĪJUMU AUDITA BLOKS

Pierādījumu kvalitātes klasifikācija

Līmenis	Raksturojums
A	Oficiālie dokumenti
B	Neatkarīgi mediji
C	Ekspertu vērtējumi
D	Daļēji verificējami avoti
E	Nepārbaudīti apgalvojumi

Pierādījumu nozīmīguma klasifikācija

Līmenis	Raksturojums
N-5	Ļoti augsta nozīmība
N-4	Augsta nozīmība
N-3	Vidēja nozīmība
N-2	Neliela nozīmība
N-1	Informatīva nozīmība

Ietekmes vektors

Simbols	Nozīme
+	Stiprina uzticamību
−	Palielina risku
±	Neitrāls vai kontekstatkarīgs

IV LĪMENIS

AR MI STARPNIECĪBUAPRĒĶINĀMIE INDEKSI

Publiskās uzticamības indekss (PUI)

PUI = Σ(K × N × V)

Cilvēkfaktora riska indekss (CRI)

CRI = no bāzes 100 atņem tālāk fiksēto pazeminošo faktoru vērtējuma punktus, tādējādi veicot risku adekvātu korekciju.

Humānisma indekss (HI)

HI = Empātija + Sociālā atbildība + Cilvēktiesību ievērošana + Sabiedrības saliedētība

Demokrātiskās noturības indekss (DNI)

DNI = (PUI + HI + SSP − CRI) ÷ 3

Gala secinājums

Šī kandidāta kopējais novērtējums:

□ Ļoti ieteicams

□ Ieteicams

□ Nepieciešama papildu izvērtēšana

□ Paaugstināts piesardzības līmenis

□ Augsts cilvēkfaktora risks

Tagad ir izveidots kandidāta publiskās darbības izvērtēšanas kartes četrdaļīgs šablons, sastāvošs no:

1) Deputāta kandidāta publiskās darbības izvērtēšanas kartes konspektīvā versija & slēdziens

2) Deputāta kandidāta publiskās darbības izvērtēšanas kartes analītiskā bāze

3) Deputāta kandidāta dzīves un sociālo aktivitāšu verificēto datu komplekts

4) Deputāta kandidāta publiskās darbības izvērtēšanas indikatoru aprēķins un tam atbilstošais klasificētais atzinums

Atbilstoši šādai Kandidāta publiskās darbības izvērtēšanas kartes izstrādes metodikai kandidāts netiek vērtēts pēc simpātijām vai partijas piederības, bet pēc verificējamu faktu, cilvēkfaktora kvalitātes un sabiedriskā labuma kritēriju kopuma.

Līdzšinējā darbā ir izkristalizējušies trīs nozīmīgākie rezultāti:

1. Izveidots kandidātu izvērtēšanas metodiskais karkass.

2. Definēti galvenie uzticamības un riska indikatori.

3. Ieskicēts ceļš uz standartizētu un replicējamu, MI atbalstītu izvērtēšanas platformu.

4. patiesā inovācija nav tikai KSUR formula. Tā ir pierādījumos balstīta politiskās informācijas standartizācija. Mērķis nav pateikt vēlētājam, par ko balsot, bet gan nodrošināt, lai katrs kandidāts tiktu analizēts pēc vienādiem kritērijiem, ar vienādu algoritmu un vienādu prasību pēc pierādījumiem.

Pašlaik izmantotā datubāze vēl ir visai ierobežota/limitēta. Lai šī sadaļa sasniegtu tādu pašu analītisko precizitāti kā vadības kompetences vai profesionālās pieredzes vērtējums, ir lietderīgi sistemātiski analizēt konkrētus Saeimas balsojumus, debašu stenogrammas, komisiju darbu un publiskās uzstāšanās, u.tml.

Paveiktais analītiskais darbs pie Kandidāta publiskās darbības izvērtēšanas kartes izveides ļauj pāriet pie Gudra vēlētāja platformas standartizācijas.

GUDRĀ VĒLĒTĀJA PLATFORMAS PAMATALGORITMS (GVP-1)

Mērķis

Aprēķināt kandidāta:

Publiskās uzticamības indeksu (PUI)
Cilvēkfaktora riska indeksu (CRI)
Kompetences indeksu (KI)
Solījumu izpildes indeksu (SII)
Demokrātiskās atbildības indeksu (DAI)

un iegūt:

Kandidāta Kopējo Sabiedriskās Uzticamības Reitingu (KSUR).

Skala:

0–100 punkti.

I. DATU IEGŪŠANAS STANDARTS

Katram kandidātam tiek analizēti pēdējie 8 gadi.

Ja kandidāts politikā darbojas īsāku laiku:

analizē visu pieejamo periodu.

Datu bloks A

Identitāte un karjera

Avoti:

CVK
Saeima
Valsts un pašvaldību institūcijas
sabiedriskās organizācijas
publiskās biogrāfijas

Fiksē:

izglītību;
profesionālo pieredzi;
amatus;
politisko stāžu.

Datu bloks B

Politiskā darbība

Avoti:

Saeimas datubāzes;
Arhīvi.

Fiksē:

balsojumu skaitu;
kavējumus;
iesniegtos priekšlikumus;
likumprojektu autorību;
uzstāšanās.

Datu bloks C

Mantiskais stāvoklis

Avoti:

VID deklarācijas.

Fiksē:

ienākumus;
uzkrājumus;
īpašumus;
parādus;
kapitāldaļas.

Par katru gadu.

Datu bloks D

Ētikas un tiesiskuma dati

Avoti:

KNAB;
tiesu informācija;
Valsts kontrole;
Valsts drošības iestādes.

Fiksē:

sodus;
pārkāpumus;
disciplinārlietas;
interešu konfliktus.

Datu bloks E

Solījumi

Avoti:

CVK iesniegtās programmas;
intervijas;
publiski paziņojumi.

Fiksē:

konkrētos un izmērāmos solījumus.

Datu bloks F

Publiskā komunikācija

Avoti:

mediji;
intervijas;
sociālie tīkli.

Fiksē:

faktu precizitāti;
konstatētas pretrunas;
maldinošus apgalvojumus.

II. INDEKSU APRĒĶINA SISTĒMA

1. Publiskās uzticamības indekss (PUI)

Maksimums:

100 punkti.

Formula: PUI = 100 – RP, kur:

RP = riska punktu summa.

Riska faktori:

Faktors	Mīnuspunkts
Nepatiess publisks apgalvojums	-5
Atkārtota nepatiesība	-10
Interešu konflikta konstatācija	-15
Administratīvs pārkāpums	-10
Kriminālprocess	-25

Minimums = 0.

2. Cilvēkfaktora riska indekss (CRI)

Mērķis:

novērtēt iespējamo varas ļaunprātīgas izmantošanas risku.

Sākuma vērtība:

100.

Atņem:

Faktors	Punkti
Nepotisma (radu/draugu būšanas) pazīmes	-10
Interešu konflikts	-15
Nepaskaidrota mantas izaugsme	-20
Sistēmiska necaurspīdība	-15
Autoritāras uzvedības recidīvi	-10

3. Kompetences indekss (KI)

Formula:

KI = 0.3 × EP + 0.3 × PP + 0.4 × PD

kur:

EP = izglītība

PP = profesionālā pieredze

PD = publiskās darbības rezultāti

Izglītība

Līmenis	Punkti
Vidējā	40
Bakalaurs	60
Maģistrs	80
Doktors	100

Pieredze

0–100.

Pēc profesionālās darbības ilguma un atbildības.

Darbības rezultāti

0–100.

Ekspertu vai MI vērtējums pēc sasniegtajiem rezultātiem.

4. Solījumu izpildes indekss (SII)

SII =
Izpildīti solījumi / Pārbaudāmi solījumi ×100

Piemērs:

20 pārbaudāmi solījumi.

12 izpildīti.

SII = 60.

5. Demokrātiskās atbildības indekss (DAI)

DAI sastāv no:

Faktors	Svars
Balsojumu aktivitāte	30%
Komisiju darbs	20%
Debates	20%
Priekšlikumi	15%
Atskaites sabiedrībai	15%

Formula:

DAI = 0.30A + 0.20K + 0.20D + 0.15P + 0.15S

III. KOPĒJAIS REITINGS

KSUR

Kandidāta Sabiedriskās Uzticamības Reitings

Formula:

KSUR = 0.30PUI + 0.25CRI + 0.15KI + 0.15SII + 0.15DAI

Interpretācija:

Rezultāts	Novērtējums
85–100	Ļoti augsta uzticamība
70–84	Augsta uzticamība
55–69	Vidēja uzticamība
40–54	Paaugstināts risks
<40	Augsts risks

IV. TICAMĪBAS KOEFICIENTS (TK)

Vēlētājam jāredz ne tikai rezultāts, bet arī datu pilnīgums.

Formula:

TK = (Iegūto datu vienību skaits / Nepieciešamo datu vienību skaits) ×100

Piemērs:

pieejami 72 dati no vajadzīgajiem 100.

TK = 72%.

Tad kandidāta kartē tiek norādīts, piemēram:

KSUR = 78 punkti
Ticamības koeficients = 72%

PRASĪBA

Lai šis algoritma prototips būtu iespējami objektīvāks un vieglāk aizstāvams publiskajā telpā, katram negatīvam vai pozitīvam vērtējumam obligāti jāpievieno atsauce uz konkrētu publisko avotu.

Tas nozīmētu, ka platforma ne tikai parāda indeksu, bet arī ļauj vēlētājam aplūkot faktu sarakstu, uz kura šī indeksa aprēķins balstās. Tieši šī pārbaudāmība ir galvenais priekšnoteikums, lai "Gudrā vēlētāja platforma" iegūtu sabiedrības uzticību un varētu kļūt par praktiski izmantojamu MI laikmeta demokrātijas instrumentu.

GUDRA VĒLĒTĀJA IZVĒLES ANALĪTISKAIS STANDARTS (GVAS)

Primārā datubāze un analītiskā metodika

Mērķis

Standarts nosaka metodoloģiju un prasības, bet Gudra vēlētāja platforma ir instruments, kas šo standartu īsteno praksē. Primārās datubāzes uzdevums ir nodrošināt vienotu, objektīvu un publiski verificējamu informācijas pamatu deputātu kandidātu izvērtēšanai, izmantojot standartizētu analīzes un indeksu aprēķina metodiku. Tas nodrošina, ka visi kandidāti tiek vērtēti vienādā informācijas telpā.

Pamatprincipi:

publiski verificējami dati;
vienāda metodika visiem kandidātiem;
reproducējami aprēķini;
faktu un interpretāciju nodalīšana;
datu kvalitātes novērtēšana.

I LĪMENIS PRIMĀRĀ DATUBĀZE

1. Datu avotu klasifikācija

Visi dati tiek iedalīti četrās ticamības klasēs.

A klase

Oficiālie valsts dati

Piemēri:

• CVK

• Saeimas informācija

• Balsojumi

• Likumprojekti

• Valsts amatpersonu deklarācijas

• Tiesu nolēmumi

• Valsts reģistri

B klase

Oficiāli publiskotie dokumenti

Piemēri

• ministriju dokumenti

• valdības ziņojumi

• pašvaldību lēmumi

• partiju programmas

• ministru rīkojumi

C klase

Publiskā komunikācija

• intervijas

• diskusijas

• publiskās debates

• sociālie tīkli

• preses konferences

D klase

Neatkarīgie informācijas avoti

• mediji

• pētījumi

• sabiedrisko organizāciju un NVO izvērtējumi

• akadēmiskās publikācijas

• starptautiskās organizācijas

2. Datu strukturēšana

Katram faktam tiek piešķirti šādi atribūti.

Datums

Datu avots

Avota klase

Apraksts

Tematiskā kategorija

Pierādījuma saite

Verifikācijas statuss

Eksperta komentārs

3. Tematiskās datu grupas

Personība

izglītība

darba pieredze

valodas

kompetences

Politiskā darbība

amati

balsojumi

likumprojekti

komisijas

uzstāšanās

Publiskā reputācija

intervijas

mediju analīze

komunikācijas kvalitāte

ētika

Solījumi

priekšvēlēšanu programma

publiskie solījumi

izpildes statuss

Finanšu dati

deklarācijas

ienākumi

īpašumi

interešu konflikti

Sabiedriskā darbība

biedrības

pilsoniskās iniciatīvas

sabiedriskā līdzdalība

4. Datu kvalitātes kontrole

Katram faktam tiek piešķirts viens no statusiem.

Verificēts

Daļēji verificēts

Nepietiekami verificēts

Pretrunīgs

Nepārbaudāms

5. Datu kvalitātes indekss

Primārās datubāzes rezultāts ir

DKI

(Datu kvalitātes indekss)

To aprēķina pēc formulas:

DKI=∑(Vi×Ti)∑TiDKI=\frac{\sum(V_i\times T_i)}{\sum T_i}DKI=∑Ti∑(Vi×Ti), kur

V – verifikācijas pakāpe

T – avota ticamības koeficients.

Rezultāts: 0–100

6. Primārā datubāze rezumējums

Primārās datubāzes nesniedz kandidāta vērtējumu.

Tas ir verificēts datu kopums, kurš tiek izmantots analīzei.

Katrs kandidāts tiek raksturots ar standartizētu datu kopu.

A. Identifikācijas dati

vārds, uzvārds;
partija;
vēlēšanu apgabals;
kandidāta numurs sarakstā;
ieņemamie amati;
iepriekšējā politiskā pieredze.

Šie dati netiek vērtēti – tie kalpo identifikācijai.

B. Profesionālās darbības dati

izglītība;
profesionālā pieredze;
valsts pārvaldes pieredze;
akadēmiskā darbība;
uzņēmējdarbība;
darbība nevalstiskajās organizācijās.

No šīs sadaļas tiek aprēķināts Kompetences indekss (KI).

C. Parlamentārās darbības dati

balsojumi;
likumprojekti;
komisiju darbs;
sēžu apmeklējums;
debates;
priekšlikumi;
līdzautoru iniciatīvas.

Šī sadaļa veido Pilsoniskās atbildības indikācijas (PAI) pamatu.

D. Solījumu datubāze

Katram solījumam tiek izveidots atsevišķs ieraksts ar šādiem laukiem:

Lauks	Saturs
Solījuma formulējums	Precīzs teksts
Datums	Kad dots
Avots	Publikācija, intervija, programma
Tematika	Ekonomika, izglītība u.c.
Pārbaudāmība	augsta / vidēja / zema
Izpildes statuss	izpildīts / daļēji izpildīts / nav izpildīts / nav pārbaudāms
Pamatojums	atsauce uz verificējamu faktu

Tieši šeit veidojas Solījumu izpildes indeksa (SII) datubāze.

E. Balsojumu matrica

Katrs nozīmīgais balsojums tiek klasificēts pēc vienota standarta:

sociālā politika;
ekonomika;
drošība;
tiesiskums;
demokrātijas kvalitāte;
cilvēktiesības;
valsts pārvalde;
vide;
starptautiskā politika.

Katram balsojumam tiek pievienoti:

datums;
balsojuma rezultāts;
kandidāta balsojums;
skaidrojums;
avots.

F. Deklarāciju datubāze

Par katru deklarāciju tiek analizēts:

ienākumu dinamika;
amatu izmaiņas;
kapitāldaļas;
nekustamais īpašums;
aizdevumi;
parādi;
darījumi;
interešu konflikta iespējamība.

Svarīgi ir uzsvērt, ka šī sadaļa neveido juridiskus secinājumus, bet raksturo datu caurskatāmību un pilnīgumu.

II LĪMENIS ANALĪTISKĀ METODIKA

Mērķis

No verificētajiem datiem iegūt objektīvus un salīdzināmus kandidāta kvalitātes rādītājus.

Šajā līmenī tiek aprēķināti visi indeksi.

1. Kompetences indekss (KI)

Raksturo profesionālo sagatavotību.

Veido:

izglītība

pieredze

amata rezultāti

likumdošanas kvalitāte

kompetences attīstība

Formula : KI=∑WiKiKI=\sum W_iK_iKI=∑WiKi

2. Pilsoniskās atbildības indikācija (PAI)

Veido

balsojumi

debates

komisiju darbs

vēlētāju informēšana

iniciatīvas

Formula: PAI=∑WiPiPAI=\sum W_iP_iPAI=∑WiPi

3. Solījumu izpildes indekss (SII)

Katram solījumam nosaka:

Izpildīts 100

Daļēji 50

nav izpildīts 0

nepārbaudāms

nav vērtējams

Formula: SII=∑PiNSII=\frac{\sum P_i}{N}SII=N∑Pi

4. Deklarāciju analīzes indekss (DAI)

Veido:

caurskatāmība

ienākumu loģika

interešu konflikti

atbilstība normatīvajiem aktiem

5. Publiskās uzticamības indekss (PUI)

Veido:

reputācija

komunikācijas kultūra

ētika

faktu precizitāte

sabiedrības uzticība

6. Cilvēkfaktora riska indekss (CRI)

Tas raksturo kandidāta subjektīvi iespējamos, no viņa līdzšinējās publiskās dzīves aktivitātēm izrietošus/prognozējamus riskus. Balstās tikai uz publiski novērojamu rīcību, nevis pieņēmumiem par personību.

Tajā ietverti tādi standartizēti novērojumu indikatori kā:

atbildības uzņemšanās pēc pieļautajām kļūdām;
attieksme pret oponentiem;
komunikācijas kultūra;
cieņpilna izturēšanās pret demokrātiskām institūcijām;
sadarbības spēja;
konsekvence publiskajos izteikumos;
reakcija uz pamatotu kritiku.

Komponentes:

emocionālā stabilitāte

godprātība

atbildība

empātija

sadarbība

kritikas pieņemšana

vara un autoritārisma risks

ētiskā noturība

demokrātiskā uzvedība

konfliktu risināšanas kultūra

Tā nav psiholoģiska diagnostika, bet gan publiski novērojamā uzvedības analīze, saskaņā ar verificētiem faktiem.

7. Datu kvalitātes indekss (DKI), atbilstoši Primārajā datubāzē konstatētajam izvērtējumam.

Tas nosaka analīzes ticamības pakāpi.

8. Kopējais sabiedriskās uzticības reitings (KSUR)

Tas ir galvenais sintezētais Gudra vēlētāja izvēles platformas rezultāts.

Ieteicamā formula:

KSUR=0.20KI+0.15PAI+0.15SII+0.10DAI+0.15PUI+0.15CRI+0.10DKIKSUR= 0.20KI+ 0.15PAI+ 0.15SII+ 0.10DAI+ 0.15PUI+ 0.15CRI+ 0.10DKIKSUR=0.20KI+0.15PAI+0.15SII+0.10DAI+0.15PUI+0.15CRI+0.10DKI

Ieviešot politiskās programmas kvalitātes indekss (HI, SLI un SSP sintēze), tas jāintegrē kā atsevišķa komponente, attiecīgi pārskatot svarus, lai kopējā summa saglabātos 100.

9. Rezultātu interpretācija

KSUR	Interpretācija
90–100	Ļoti augsta sabiedriskā uzticamība
80–89	Augsta uzticamība
70–79	Pietiekami augsta uzticamība
60–69	Vidēja uzticamība
50–59	Zema uzticamība
zem 50	Augsts sabiedriskais risks

10. Finalizētā izvērtējuma struktūra

Katram kandidātam tiek sagatavots standartizēts izvērtējuma ziņojums:

1. kandidāta profils;

2. datu kvalitātes novērtējums (DKI);

3. visu indeksu aprēķins (KI, PAI, SII, DAI, PUI, CRI);

4. kopējais sabiedriskās uzticības reitings (KSUR);

5. kandidāta stiprās puses;

6. konstatētie riska faktori;

7. secinājumi un metodiskās piezīmes.

III LĪMENIS

VERIFIKĀCIJAS, KVALITĀTES KONTROLES, ĒTIKAS UN OBJEKTIVITĀTES STANDARTS

I. VERIFIKĀCIJAS UN KVALITĀTES KONTROLES PROCEDŪRA

1. Mērķis

Šīs procedūras mērķis ir nodrošināt, ka Gudra vēlētāja izvēles platformā izmantotie dati un analītiskie rezultāti ir:

patiesi/objektīvi;
pārbaudāmi/salīdzināmi;
aktuāli un metodoloģiski pamatoti;
pilnīgi;
reproducējami;
auditējami.

Kvalitātes kontrole aptver visu analīzes ciklu – no datu iegūšanas līdz gala izvērtējuma publicēšanai.

Šis standarts garantē, ka vienādi dati, izmantojot vienādu metodiku, vienmēr rada/radīs analogu rezultātu.

2. Verifikācijas pamatprincipi

Katrs analīzē izmantotais fakts tiek pārbaudīts atbilstoši pieciem pamatprincipiem.

2.1. Autentiskums

Tiek pārbaudīts, vai informācijas avots ir identificējams un autentisks.

2.2. Precizitāte

Tiek pārbaudīts, vai fakts atbilst sākotnējam avotam un nav izmainīts vai interpretēts.

2.3. Aktualitāte

Tiek pārbaudīts, vai informācija ir aktuāla izvērtējuma veikšanas brīdī un vai nav aizstājama ar jaunākiem datiem.

2.4. Pilnīgums

Tiek izvērtēts, vai konkrētais fakts nav izrauts no konteksta un vai nav pieejama papildu būtiska informācija, kas varētu ietekmēt tā interpretāciju.

2.5. Izsekojamība/Pārskatāmība

Katram gala vērtējumam iespējams izsekot:

primārais fakts

↓

verifikācija

↓

aprēķins

↓

indekss

↓

KSUR

↓

gala secinājums.

Katram izmantotajam faktam tiek piešķirts:

unikāls identifikators;
datuma atzīme;
avots;
verifikācijas statuss;
izmantošanas vieta aprēķinos.

Tādējādi iespējams identificēt katra secinājuma izcelsmi.

3. Verifikācijas/validācijas process

Analīzes izstrāde notiek piecos secīgos posmos.

I posms

Primāro datu validācija un avotu pārbaude

Tiek noteikts:

avota statuss (primārais, sekundārais vai verificējošais), publicēšanas datums;
datu pilnīgums un avota uzticamība/kvalitāte;
faktu savstarpējā atbilstība;
verifikācijas līmenis un pieejamība atkārtotai pārbaudei.

Rezultāts: DKI.

II posms – Faktu salīdzināšana

Katrs būtiskais fakts tiek salīdzināts ar citiem neatkarīgiem avotiem.

Ja tiek konstatētas pretrunas, tās tiek dokumentētas un atspoguļotas izvērtējumā.

III posms – Verifikācijas statusa noteikšana

Katram datu ierakstam piešķir vienu no statusiem:

pilnībā verificēts;
verificēts no vairākiem neatkarīgiem avotiem;
daļēji verificēts;
nepietiekami verificēts;
nepārbaudāms.

IV posms – Dokumentēšana

Katram verificētajam faktam tiek saglabāta:

avota atsauce;
verifikācijas datums;
izmantotā metodika;
analītiķa piezīmes (ja nepieciešams).

II posms

Individuālo indeksu validācija

Pārbauda katra indeksa aprēķinu.

Katram indeksam tiek pārbaudīts:

aprēķinu pareizums;
izmantotie dati;
svaru piemērošana;
starprezultāti.

III posms

KSUR validācija

Pārbauda:

visu indeksu korektu integrāciju;
svaru summu;
gala aprēķinu;
rezultāta matemātisko korektumu.

IV posms

Loģiskā validācija

Pārbauda:

vai secinājumi atbilst aprēķiniem.

Piemēram, ja

KI = 91

PAI = 87

PUI = 84

bet gala secinājumā rakstīts "zema kompetence", šāda pretruna tiek fiksēta.

V posms

Galīgā ekspertu validācija

Analītiķis pārbauda:

secinājumu loģiku;
terminoloģiju;
interpretāciju;
rekomendāciju pamatotību.

4. Kvalitātes kontroles/audita procedūra

Kvalitātes kontrole tiek veikta trīs pakāpēs.

4.1. Datu pakāpe

Pārbauda:

datu pilnīgumu;
pretrunas;
datumu korektumu;
avotu atbilstību.

4.2. Analītiskā pakāpe

Pārbauda:

indeksu aprēķinu pareizību;
svaru piemērošanu;
starprezultātu loģiku;
matemātisko precizitāti.

4.3. Gala rezultāta pakāpe

Pārbauda:

secinājumu atbilstību datiem;
interpretācijas pamatotību;
metodoloģisko konsekvenci;

· gala ziņojuma pilnīgumu.

Katram izvērtējumam tiek saglabāta pilna audita informācija.

Audita protokols ietver

Izvērtējuma datumu.

Analītiķa identifikatoru.

Metodikas versiju.

Datu bāzes versiju.

Aprēķinu algoritma versiju.

DKI.

Izmantotos avotus.

Izmantotās formulas.

KSUR rezultātu.

Pārbaudes statusu.

5. Versiju kontrole un Datu aktualizācija

Primārā datubāze tiek aktualizēta:

pēc jaunu oficiālu datu publicēšanas;
pēc būtiskiem publiskās darbības notikumiem;
pirms katra jauna izvērtējuma.

Ja būtiski mainās kandidāta publiskā darbība, tiek sagatavota jauna izvērtējuma versija.

Katram izvērtējumam tiek piešķirtas versijas.

Piemērs

GVAS

1.0

↓

1.1

↓

1.2

↓

2.0

Katras izmaiņas tiek dokumentētas.

Norāda:

kas mainīts;
kāpēc mainīts;
kad mainīts;
kurš apstiprināja.

6. Izmaiņu reģistrs

Visām metodikas korekcijām tiek uzturēts izmaiņu žurnāls.

Piemērs:

Datums	Izmaiņas	Pamatojums	Autors
15.08.2026	CRI paplašināts	Jauni dati	Ekspertu grupa

7. Kvalitātes kontroles līmeņi

Automātiskā kontrole

Pārbauda:

matemātiku;
datu pilnīgumu;
formulu korektumu.

Analītiķa kontrole

Pārbauda:

loģiku;
faktus;
secinājumus.

Neatkarīgā eksperta kontrole

Atkārtoti analizē:

datus;
aprēķinus;
interpretāciju.

Publiskās pārskatāmības kontrole

Sabiedrībai pieejams:

metodika;
izmantotie datu avoti;
formulas;
aprēķinu principi.

Tas nodrošina uzticēšanos platformai.

8. Kļūdu klasifikācija un pārvaldība

Konstatētās neatbilstības iedala četrās kategorijās.

I pakāpe

Tehniska kļūda

Piemēram, drukas kļūda.

II pakāpe

Datu kļūda – piemēram, neprecīzs vai nepilnīgs avots.

III pakāpe

Aprēķinu kļūda, piemēram, nepareizi piemērota formula.

IV pakāpe

Metodoloģiska kļūda, piemēram, nekorekti definēti vērtēšanas kritēriji.

Katra kļūda tiek dokumentēta, izlabota un atspoguļota izmaiņu reģistrā.

9. Kvalitātes indikatori

Katram izvērtējumam nosaka kvalitātes rādītājus.

Datu pilnīgums %

Verificēto datu īpatsvars %

Avotu daudzveidība %

Aprēķinu precizitāte %

Ekspertu vienprātības līmenis %

Atkārtojamības koeficients %

Visi secinājumi balstīti tikai uz verificētiem datiem.

Nav pieļaujama:

• politiska interpretācija;

• subjektīvi vērtējumi;

• ideoloģiska ietekme;

• emocionāli secinājumi.

10. Reproducējamības princips

Ja:

tiek izmantota tā pati datubāze un identiski ievaddati;
tiek izmantota tā pati metodika;
tiek izmantoti tie paši svari.

Šādos apstākļos atkārtotai analīzei jāsniedz analogs rezultāts.

Šis princips ir visa standarta galvenais kvalitātes kritērijs.

II. ĒTIKAS UN OBJEKTIVITĀTES PRINCIPI

Platformas pamatnostādne

Gudra vēlētāja izvēles platforma ir analītisks informācijas instruments. Tās uzdevums ir sniegt sabiedrībai strukturētu, faktos balstītu un metodoloģiski pamatotu informāciju par publisku amatpersonu vai deputātu kandidātu darbību un tās rezultātiem.

Platforma neaizstāj vēlētāja personisko pārliecību, vērtības vai politisko izvēli.

1. Politiskā neitralitāte

Platforma:

neatbalsta nevienu politisko partiju;
neatbalsta nevienu kandidātu;
neveic politisku aģitāciju;
neveicina negatīvu vai pozitīvu priekšvēlēšanu kampaņu.

Visi kandidāti tiek vērtēti pēc vienotiem kritērijiem.

2. Faktu prioritāte

Visi secinājumi balstās uz publiski pārbaudāmiem faktiem.

Ja fakts nav pietiekami pārbaudāms, tas netiek izmantots kā pamats analītiskajam secinājumam.

3. Objektivitāte

Analītiķim nav tiesību:

papildināt faktus ar pieņēmumiem;
izdarīt nepamatotus secinājumus;
interpretēt informāciju ārpus metodikas ietvara;
piemērot atšķirīgus kritērijus dažādiem kandidātiem.

4. Vienlīdzīgas attieksmes princips

Visiem kandidātiem tiek piemērota:

identiska datu iegūšanas procedūra;
identiska verifikācijas kārtība;
identiski aprēķinu algoritmi;
identiska rezultātu interpretācijas sistēma.

5. Nevainīguma prezumpcija

Ja par kādu apstākli nav pietiekamu, publiski verificējamu datu, tas netiek interpretēts kā negatīvs vērtējums.

Nepietiekami dati nekalpo par pierādījumu.

6. Personas cieņas ievērošana

Platforma:

nevērtē personas privāto dzīvi;
neizmanto nepārbaudītu informāciju;
neveic jebkādu psiholoģiski orientētu vai medicīnisku diagnostiku;
respektē personas pamattiesības un cilvēka cieņu.

Analīzes priekšmets ir kandidāta publiskā darbība un publiski pieejamie dati, ciktāl tie ir nozīmīgi amata pienākumu izvērtēšanai.

7. Atklātības princips

Platformas metodika, vērtēšanas kritēriji un aprēķinu principi ir publiski pieejami.

Tas nodrošina sabiedrībai iespēju izprast un pārbaudīt analītisko secinājumu pamatojumu.

8. Tiesības uz precizējumu

Ja pēc izvērtējuma publicēšanas tiek iesniegti jauni fakti, platforma nodrošina iespēju:

papildināt datubāzi;
atkārtoti veikt analīzi;
publicēt precizētu izvērtējumu.

Šādi tiek nodrošināta metodikas atvērtība korekcijām un nepārtraukta pilnveide.

9. Sabiedriskās atbildības princips

Platforma darbojas sabiedrības interesēs, sekmējot:

verificētā informācijā balstītu vēlētāju demokrātisku izvēli;
atbildīgu politisko kultūru;
demokrātijas kvalitāti;
uzticēšanos publiskajai pārvaldībai.

Tās mērķis nav noteikt, par kuru kandidātu būtu jābalso. Bet palīdzēt vēlētājam pieņemt saprātīgu & pārdomātu savas izvēles lēmumu.

10. Noslēguma deklarācija

Gudra vēlētāja izvēles platforma ir neatkarīga analītiska sistēma, kuras pamatā ir publiski pieejamu, verificējamu datu sistemātiska apkopošana un izvērtēšana saskaņā ar iepriekš definēto metodoloģiju. Platforma neveido politiskus ieteikumus, neaizstāj vēlētāja individuālo spriedumu un neierobežo demokrātiskās izvēles brīvību. Tās uzdevums ir sniegt strukturētu, caurskatāmu, uz faktiem balstītu informāciju, kas palīdz vēlētājam kritiski izvērtēt kandidātu publisko darbību un pieņemt informētu lēmumu. Platforma skaidri deklarē, ka tā izveidota, lai sniegtu analītisku, faktos balstītu informāciju, nevis aizstāt vēlētāja paša politisko izvēli.

PUBLISKĀS DARBĪBAS ANALĪZES METODIKAS ČETRI PIELIKUMI

1. METODIKAS ROKASGRĀMATA

Mērķis

Nodrošināt objektīvu, pārbaudāmu, reproducējamu un politiski neitrālu deputātu kandidātu publiskās darbības izvērtēšanu, balstoties uz verificējamiem faktiem, cilvēkfaktora indikatoriem un sabiedriskā labuma kritērijiem. Garantēt precīzi definētus analīzes kritērijus, vērtēšanas skalu un pierādījumu prasības.

1. Pamatprincipi

Izvērtēšanas procesā obligāti jāievēro šādi principi:

Faktu prioritāte

Vērtējumi balstāmi tikai uz pārbaudāmiem faktiem.

Nav pieļaujami:

pieņēmumi;
baumas;
anonīmi apgalvojumi;
nepierādītas apsūdzības.

Politiskā neitralitāte

Kandidāts netiek vērtēts:

pēc partijiskās piederības;
ideoloģiskās pārliecības;
reliģiskajiem uzskatiem;
tautības;
dzimuma.

Tiek vērtēta tikai publiskā darbība un tās sekas, rezultāti.

Vienotu kritēriju princips

Vieni un tie paši kritēriji piemērojami visiem kandidātiem.

Nedrīkst piemērot atšķirīgus standartus dažādiem politiskajiem spēkiem.

Pierādāmības princips

Katram secinājumam jābūt sasaistītam ar konkrētu pierādījumu.

Ja pierādījumu nav:

secinājumu izdarīt nedrīkst.

2. Pierādījumu kvalitātes klasifikācija

A līmenis

Augstākās ticamības pierādījumi.

Piemēri:

tiesu spriedumi;
valsts reģistri;
Saeimas dokumenti;
Ministru kabineta dokumenti;
KNAB lēmumi;
Valsts kontroles ziņojumi;
oficiālas amatpersonu deklarācijas.

Koeficients:

1.00

B līmenis

Profesionāli un neatkarīgi avoti.

Piemēri:

nacionālie mediji;
akadēmiski pētījumi;
profesionālas intervijas;
sabiedrisko un starptautisko organizāciju ziņojumi.

Koeficients:

0.80

C līmenis

Ekspertu interpretācijas.

Piemēri:

ekspertu komentāri;
politologu analīzes;
sabiedriskās domas pētījumi.

Koeficients:

0.60

D līmenis

Daļēji verificējama informācija.

Piemēri:

neidentificēti avoti;
nepilnīgi dokumenti.

Koeficients:

0.30

E līmenis

Nepārbaudāma informācija.

Piemēri:

baumas;
anonīmi apgalvojumi;
sociālo tīklu spekulācijas.

Koeficients:

0.00

Šādi dati izvērtējumā netiek izmantoti.

3. Pierādījumu nozīmīguma skala

N-5

Ļoti augsta nozīmība

Tieši raksturo:

integritāti;
korupcijas risku;
vadības kvalitāti;
atbildības uzņemšanos.

Piemēri:

tiesas spriedums;
konkrēti darba rezultāti;
sociāli būtiski balsojumi.

N-4

Augsta nozīmība

Ievērojami papildina galveno izvērtējumu.

Piemēri:

ilgtermiņa profesionālā pieredze;
komisiju vadība;
krīzes vadība.

N-3

Vidēja nozīmība

Sniedz būtisku kontekstu.

Piemēri:

publiski izteikti mērķi;
sadarbības iniciatīvas.

· apbalvojumi.

N-2

Neliela nozīmība

Raksturo kandidātu netieši.

Piemēri:

izglītība;

N-1

Informatīva nozīmība

Fakti ar minimālu ietekmi uz gala vērtējumu.

4. Ietekmes vektora definīcija

Pozitīvs (+)

Fakts stiprina:

uzticamību;
integritāti;
kompetenci.

Piemērs:

veiksmīgi īstenota iniciatīva, priekšlikums, reforma.

Negatīvs (−)

Fakts palielina:

risku;
neuzticamību;
liecina par sabiedrisko kaitējumu.

Piemērs:

tiesiski apstiprināts interešu konflikts.

Neitrāls (±)

Interpretācija atkarīga no konteksta.

Piemērs:

publisks pašvērtējums.

5. Cilvēkfaktora profila kritēriji

Katrs indikators tiek vērtēts 0–10 punktu skalā.

Integritāte

Definīcija:

Spēja ievērot ētikas un tiesiskuma principus.

0–2

Būtiski integritātes pārkāpumi.

3–4

Atkārtotas reputācijas problēmas.

5–6

Nav būtisku pārkāpumu, bet ir datu nepietiekamība.

7–8

Augsta uzticamība.

9–10

Ilgstoši pierādīta nevainojama reputācija.

Emocionālā stabilitāte

Definīcija:

Spēja saglabāt paškontroli konflikta un stresa apstākļos.

0–2

Impulsīva reakcija.

3–4

Bieži konflikti.

5–6

Vidēja stabilitāte.

7–8

Laba paškontrole.

9–10

Ļoti augsta emocionālā noturība.

Atbildības uzņemšanās

Definīcija:

Gatavība pieņemt sarežģītus lēmumus un uzņemties sekas.

0–2

Izvairīšanās no atbildības.

3–4

Vainas pārlikšana uz citiem.

5–6

Vidēja atbildības uzņemšanās.

7–8

Konsekventa atbildība.

9–10

Līderības līmeņa atbildība.

Empātija

Definīcija:

Spēja ņemt vērā dažādu sabiedrības grupu vajadzības.

0–2

Ignorē sociālās sekas.

3–4

Šaurs interešu loks.

5–6

Daļēja sociālā jūtība.

7–8

Sabiedriski orientēta pieeja.

9–10

Izteikta humāna orientācija.

Sadarbības spēja

Definīcija:

Spēja sasniegt rezultātus kopīgā darbā ar dažādām grupām.

0–2

Pastāvīga konfrontācija.

3–4

Grūtības sadarboties.

5–6

Vidēja sadarbības kvalitāte.

7–8

Efektīva sadarbība.

9–10

Izcila konsolidējoša līderība.

6. Cilvēkfaktora riska kritēriji

Katrs risks tiek vērtēts:

0–10 punktu skalā.

0 = risks nav konstatēts

10 = ļoti augsts risks

Autoritārisma noslieču risks

Indikatori:

neiecietība pret kritiku;
varas koncentrēšana & varas vertikāles veidošana;
lēmumu centralizācija.

Populisma risks

Indikatori:

nereāli solījumi;
emocionāla manipulācija;
faktoloģiska nekonsekvence.

Ideoloģiskās dominances risks

Indikatori:

nespēja pieņemt alternatīvus viedokļus;
pārmērīga partijas disciplīnas prioritāte.

Manipulatīvas komunikācijas risks

Indikatori:

dezinformācija;
maldinoša statistika;
selektīva faktu izmantošana.

7. Publiskās uzticamības indekss (PUI)

Formula:

PUI = Σ(K × N × V) ÷ Maksimāli iespējamais rezultāts × 100

Rezultāts:

0–100

8. Cilvēkfaktora riska indekss (CRI)

Formula:

CRI = visu riska indikatoru vidējais aritmētiskais × 10

Rezultāts:

0–100

9. Gala novērtējuma klasifikācija

PUI	CRI	Secinājums
Augsts	Zems	Ļoti ieteicams
Augsts	Vidējs	Ieteicams
Vidējs	Zems	Nepieciešama papildu izvērtēšana
Vidējs	Augsts	Paaugstināts piesardzības līmenis
Zems	Augsts	Augsts cilvēkfaktora risks

Metodikas noslēguma princips

Neviena atsevišķa pozitīva vai negatīva pazīme pati par sevi nedrīkst noteikt gala secinājumu. Gala vērtējums veidojams tikai no verificētu faktu, pierādījumu kvalitātes, nozīmīguma un cilvēkfaktora indikatoru kopuma.

Tieši šis princips vislabāk aizsargā metodiku no subjektivitātes, politiskas ietekmes un emocionāliem spriedumiem, vienlaikus saglabājot tās preventīvo un sabiedriski atbildīgo raksturu.Formas sākums

Formas beigas

2. VĒRTĒTĀJA INSTRUKCIJA

Instrukcijas mērķis

Instrukcija palīdz skaidri nodalīt faktus, analītiskus novērojumus un secinājumus, mazinot subjektivitātes risku. Pat visprecīzākā izvērtēšanas karte un visdetalizētākā metodikas rokasgrāmata nevar pilnībā garantēt objektivitāti, ja nav skaidri definēti noteikumi pašam vērtētājam.

Patiesībā lielākā daļa subjektivitātes kļūdu rodas tieši brīdī, kad vērtētājs:

sajauc faktu ar interpretāciju;
interpretāciju pasniedz kā faktu;
secinājumu izdara pirms pietiekamu pierādījumu apkopošanas;
neapzināti ļauj saviem politiskajiem, ideoloģiskajiem vai emocionālajiem priekšstatiem ietekmēt vērtējumu.

Šīs instrukcijas uzdevums ir nodrošināt:

vienotu pieeju visiem vērtētājiem;
maksimālu objektivitāti;
faktu un interpretāciju nodalīšanu;
subjektivitātes mazināšanu;
izvērtējuma reproducējamību.

1. Vērtētāja profesionālais pienākums

Vērtētāja uzdevums nav:

✗ aizstāvēt kandidātu;

✗ kritizēt kandidātu;

✗ atbalstīt partiju;

✗ cīnīties pret partiju.

Vērtētāja uzdevums ir:

✓ identificēt faktus;

✓ novērtēt faktu kvalitāti;

✓ analizēt iespējamo nozīmi;

✓ formulēt pierādījumos balstītus secinājumus.

2. Trīs līmeņu princips

Katram ierakstam izvērtējumā skaidri jānorāda, kuram no trim līmeņiem tas pieder.

I līmenis — FAKTS

Definīcija:

Objektīvi pārbaudāma informācija.

Faktam jāatbild uz jautājumu:

"Kas notika?"

Piemēri:

✓ Kandidāts no 2022. līdz 2023. gadam bija ekonomikas ministrs.

✓ Kandidāts balsoja par konkrētu likumprojektu.

✓ Kandidāts ieņēma noteiktu amatu.

Faktu nedrīkst papildināt ar vērtējumu.

Nepareizi:

✗ Kandidāts veiksmīgi vadīja ministriju.

Pareizi:

✓ Kandidāts vadīja ministriju no konkrēta datuma līdz konkrētam datumam.

II līmenis — ANALĪTISKAIS NOVĒROJUMS

Definīcija:

Pierādījumos balstīta interpretācija.

Atbild uz jautājumu:

"Ko šie fakti varētu liecināt?"

Piemērs:

Fakts:

Kandidāts 8 gadus strādājis pašvaldībā un 4 gadus Saeimā.

Analītiskais novērojums:

Tas liecina par ilgstošu pieredzi publiskajā pārvaldē.

Svarīgs noteikums:

Katram analītiskajam novērojumam jābūt sasaistītam ar konkrētiem faktiem. Ja šādas saiknes nav, analītisko novērojumu nedrīkst izmantot.

III līmenis — SECINĀJUMS

Definīcija:

Kopsavilkuma vērtējums, kas izriet no vairāku faktu un analītisko novērojumu kopuma.

Atbild uz jautājumu:

"Kādu pamatotu atziņu iespējams izdarīt?"

Piemērs:

Fakti:

ilgstoša vadības pieredze;
krīžu vadība;
stabila reputācija.

Analītiskie novērojumi:

pieredze dažādos pārvaldes līmeņos;
spēja strādāt sarežģītos apstākļos.

Secinājums:

Kandidātam ir augsta publiskās pārvaldes kompetence.

3. Pierādījumu minimuma princips

Analītisku novērojumu drīkst formulēt tikai tad, ja pastāv:

vismaz 2 (divi) neatkarīgi pierādījumi.

Secinājumu drīkst formulēt tikai tad, ja pastāv:

vismaz 3(trīs) savstarpēji saistīti pierādījumi.

Piemērs

Viena intervija nav pietiekams pierādījums.

Viena intervija + balsojumu analīze = iespējamais novērojums.

Intervija + balsojumi + faktiskā rīcība = iespējamais secinājums.

4. Neitralitātes tests

Pirms jebkura secinājuma publicēšanas vērtētājs sev uzdod jautājumu:

"Vai es formulētu tieši tādu pašu secinājumu, ja kandidāts pārstāvētu pretēju politisko spēku?"

Ja atbilde nav viennozīmīgi "jā", tad secinājums jāpārskata.

5. Simetrijas princips

Pozitīvie un negatīvie fakti jāvērtē pēc vienādiem standartiem.

Ja korupcijas aizdomas tiek uzskatītas par risku vienam kandidātam, tad tās pašas aizdomas jāvērtē identiski jebkuram citam kandidātam.

6. Nenoteiktības atzīšanas princips

Ja nav pietiekamu datu, nedrīkst izdarīt pieņēmumu.

Jālieto formulējums:

"Pieejamā informācija nav pietiekama secinājuma izdarīšanai."

Šāds formulējums ir metodoloģiski daudz korektāks nekā spekulācija.

7. Aizliegtie formulējumi

Vērtētājs nedrīkst izmantot:

✗ "acīmredzami"

✗ "neapšaubāmi"

✗ "visi zina"

✗ "droši vien"

✗ "visticamāk"

✗ "šķiet"

bez pierādījumu norādes.

8. Ieteicamie formulējumi

✓ "Pieejamie dati liecina..."

✓ "Publiski verificētie fakti norāda..."

✓ "Šī izvērtējuma ietvaros konstatēts..."

✓ "Pamatojoties uz pieejamo informāciju..."

✓ "Nav pietiekamu datu, lai secinātu..."

9. Cilvēkfaktora izvērtēšanas īpašie noteikumi

Īpaši uzmanīgi jāvērtē:

empātija;
emocionālā stabilitāte;
līderības stils;
sadarbības spēja;
integritāte.

Šie kritēriji nedrīkst balstīties uz vienu atsevišķu epizodi.

Nepieciešama ilgstošas uzvedības pazīmju kopuma analīze.

10. Kļūdu novēršanas kontrolsaraksts

Pirms izvērtējuma publicēšanas vērtētājs pārbauda:

□ Vai visi fakti ir verificēti?

□ Vai katram faktam ir avots?

□ Vai interpretācija nav pasniegta kā fakts?

□ Vai secinājums balstās uz vairākiem pierādījumiem?

□ Vai nav izmantoti emocionāli formulējumi?

□ Vai pozitīvie un negatīvie fakti vērtēti vienādi?

□ Vai atzīmētas nenoteiktības zonas?

□ Vai līdzīgu secinājumu varētu reproducēt cits neatkarīgs vērtētājs?

Vērtētāja profesionālās ētikas deklarācija

"Es apliecinu, ka izvērtējums veikts, balstoties uz verificējamiem faktiem, ievērojot metodikas prasības, neitralitātes principu un vienotus izvērtēšanas standartus. Manā izvērtējumā nav apzināti iekļauti nepatiesi, nepārbaudīti vai tendenciozi apgalvojumi."

3. ANALĪTISKO KĻŪDU KATALOGS

Mērķis

Identificēt un novērst biežāk sastopamās domāšanas, uztveres un interpretācijas kļūdas (halo efekts, partijas efekts, autoritātes efekts, pirmā iespaida kļūda, apstiprinājuma aizspriedums u.c.), kas var samazināt izvērtējuma objektivitāti. Šis dokuments nostiprina metodikas zinātnisko kvalitāti. Katalogs palīdz ne tikai atklāt kļūdas pēc fakta, bet arī preventīvi tās nepieļaut. Tā uzdevums ir mazināt cilvēkfaktora radītos riskus ne tikai politiķu, bet arī pašu vērtētāju darbā.

I. UZTVERES KĻŪDAS

AK-1 Halo efekts

Definīcija

Viena izteikti pozitīva īpašība var nepamatoti izmainīt visu kandidāta vērtējumu.

Piemērs

Kandidāts ir harismātisks runātājs.

Vērtētājs automātiski pieņem, ka viņš ir arī labs vadītājs.

Risks

Tiek pārvērtētas kompetences.

Profilakse

Katru kritēriju vērtēt neatkarīgi.

AK-2 Ragu efekts (Horn Effect)

Definīcija

Viena negatīva epizode ietekmē visu kandidāta novērtējumu.

Piemērs

Kandidāts neveiksmīgi izteicies debatēs.

Tiek secināts, ka viņš kopumā ir nekompetents.

Profilakse

Vērtēt ilgtermiņa uzvedības modeli, nevis vienu notikumu.

AK-3 Pirmā iespaida kļūda

Definīcija

Sākotnējais priekšstats nosaka turpmāko informācijas interpretāciju.

Piemērs

Pirmais mediju raksts rada ļoti pozitīvu vai negatīvu iespaidu.

Turpmākie fakti šādā gaismā tiek uztverti selektīvi.

Profilakse

Vispirms apkopot faktus, tikai pēc tam formulēt novērojumus.

II. DOMĀŠANAS KĻŪDAS

AK-4 Apstiprinājuma aizspriedums (Confirmation Bias)

Definīcija

Tiek meklēta tikai informācija, kas apstiprina jau esošu viedokli.

Piemērs

Vērtētājs uzskata kandidātu par labu, un tas orientē uz pretrunīgās pārejās informācijas noniecināšanu & ignorēšanu

Profilakse

Obligāti meklēt un vispusīgi izvērtēt gan pozitīvus, gan negatīvus faktus.

AK-5 Selektīvā faktu atlase

Definīcija

Tiek atlasīti tikai tie dati, kas atbalsta iepriekš prognozētu & izvēlētu secinājumu.

Risks

Manipulatīvs izvērtējums.

Profilakse

Visiem būtiskajiem faktiem jābūt iekļautiem neatkarīgi no to virziena un ietekmes.

AK-6 Pārsteidzīgs secinājums

Definīcija

Secinājums izdarīts pirms pietiekamu pierādījumu apkopošanas.

Piemērs

Viena intervija tiek izmantota personības raksturošanai.

Profilakse

Ievērot minimālo pierādījumu prasību.

III. POLITISKĀS NEITRALITĀTES KĻŪDAS

AK-7 Partijas efekts

Definīcija

Kandidāta vērtējumu faktiski nosaka piederība pie partijas, nevis viņa individuālā darbība.

Piemērs

"Šīs partijas politiķi vienmēr ir..."

Profilakse

Katru kandidātu analizēt individuāli.

AK-8 Ideoloģiskā projekcija

Definīcija

Vērtētājs personīgos politiskos uzskatus uzskata par objektīvu standartu.

Piemērs

Atšķirīgs viedoklis tiek automātiski interpretēts kā kļūda.

Profilakse

Vienmēr vērtēt sekas un faktus, neraugoties uz ideoloģisko piederību.

AK-9 Morālā pārākuma ilūzija

Definīcija

Pieņēmums, ka paša vērtētāja uzskati ir morāli pārāki/pareizāki.

Risks

Subjektīvs nosodījums.

Profilakse

Balstīties tikai uz metodikas kritērijiem.

IV. PIERĀDĪJUMU ANALĪZES KĻŪDAS

AK-10 Autoritātes efekts

Definīcija

Apgalvojums tiek pieņemts par patiesu tikai tāpēc vien, ka to izteikusi autoritatīva persona.

Piemērs

Ministrs apgalvo, ka reforma ir veiksmīga.

Tas tiek pieņemts bez reālas pārbaudes.

Profilakse

Vienmēr pārbaudīt informāciju, izmantojot neatkarīgus avotus.

AK-11 Popularitātes efekts

Definīcija

Sabiedrības vairākuma viedoklis tiek uztverts kā pierādījums.

Piemērs

Augsts reitings tiek interpretēts kā augsta kompetence.

Profilakse

Popularitāti neuzskatīt par pārliecinošu kvalitātes pierādījumu.

AK-12 Mediju dominances efekts

Definīcija

Plaši atspoguļota, medijos dominējoša informācija tiek uzspiesta un šķiet svarīgāka par mazāk pieejamu informāciju.

Profilakse

Vienmēr vērtēt visu pieejamo faktu nozīmīgumu, nevis vadīties no publicitātes apjoma.

V. CILVĒKFAKTORA IZVĒRTĒŠANAS KĻŪDAS

AK-13 Vienas epizodes kļūda

Definīcija

Par personību tiek spriests pēc viena notikuma vai epizodes.

Piemērs

Viena emocionāla reakcija tiek interpretēta kā dominējoša darba vai uzvedības stila īpašība.

Profilakse

Nepieciešams ilgtermiņa uzvedības modelis.

AK-14 Psiholoģiskā diagnostika bez datiem

Definīcija

Vērtētājs mēģina prognozēt personības izpausmi bez pārliecinošiem un objektīvi drošiem pierādījumiem.

Piemērs

"Kandidāts ir narcistisks."

Profilakse

Vērtēt tikai ilgtermiņā novērojamu uzvedību un nepaust diagnozes bez attiecīgas kompetences.

AK-15 Motīvu pieņēmums

Definīcija

Tiek pieņemts, ka jau zināmi kandidāta iekšējie motīvi.

Nepareizi

"Kandidāts to darīja savtīgu interešu dēļ."

Pareizi

"Pieejamie dati vēl neļauj noteikt kandidāta motīvus."

VI. SECINĀJUMU FORMULĒŠANAS KĻŪDAS

AK-16 Absolūtais secinājums

Definīcija

Pārāk kategoriski formulējumi.

Nepareizi

"Kandidāts vienmēr..."

"Kandidāts nekad..."

Profilakse

Lietot samērīgus, realitātei atbilstošus formulējumus.

AK-17 Nenoteiktības ignorēšana

Definīcija

Netiek atzīmēts datu deficīta/nepietiekamības līmenis.

Profilakse

Norādīt:

"Pieejamā informācija nav pietiekama galīga secinājuma izdarīšanai."

AK-18 Korelācijas sajaukšana ar cēloņsakarību

Definīcija

Tiek pieņemts, ka divi vienlaicīgi notikumi ir cēloņsakarībā.

Piemērs

Ekonomikas izaugsme ministra pilnvaru laikā.

Nepareizs secinājums:

"To pilnībā nodrošinājis pats ministrs."

Profilakse

Vērtēt visu faktoru kopsakaru

VII. METODIKAS KVALITĀTES KONTROLES TESTS

Pirms gala ziņojuma publicēšanas vērtētājs pārbauda:

Faktu pārbaude

□ Vai visi fakti ir verificēti?

□ Vai visiem faktiem ir norādīts avots?

□ Vai nav izmantoti nepārbaudīti apgalvojumi?

Analīzes pārbaude

□ Vai nav halo efekta?

□ Vai nav partijas efekta?

□ Vai nav aizspriedumaina vērtējuma iezīmes?

□ Vai nav veikta selektīva faktu atlase?

Secinājumu pārbaude

□ Vai secinājums balstās uz vairākiem faktiem?

□ Vai ir atzīmēta nenoteiktība?

□ Vai līdzīgu secinājumu var izdarīt cits neatkarīgs vērtētājs?

Analītiskās uzticamības princips

Jo vairāk izvērtējums ir aizsargāts pret analītiskajām kļūdām, jo lielāka ir tā sabiedriskā uzticamība.

Tieši tādēļ kandidāta publiskās darbības izvērtēšanas sistēmā par kvalitātes standartu jāuzskata nevis tas, cik pārliecinoši ir noformēts vērtējums, bet gan tas, cik labi tas spēj izturēt kritisku, neatkarīgu un atkārtotu pārbaudi. Tas ir būtisks priekšnosacījums, lai sistēma kalpotu nevis politiskai cīņai, bet demokrātiskas izvēles kvalitātes paaugstināšanai.

4.VIENOTĀ IZVĒRTĒŠANAS VEIDLAPA

Visa paveiktā darba loģiskais noslēgums ir Vienotā izvērtēšanas veidlapa. Ja:

kandidāta publiskās darbības izvērtēšanas karte nosaka, ko vērtējam;
Metodikas rokasgrāmata nosaka, kā vērtējam;
Vērtētāja instrukcija nosaka, kā izvairāmies no subjektivitātes;
Analītisko kļūdu katalogs nosaka, kā novēršamas kļūdas,

tad Veidlapa nosaka, kādā formā vērtētājiem ir jādokumentē savi secinājumi.

Vienota izvērtēšanas veidlapa izstrādāta, lai jebkurš vērtētājs, izmantojot vienus un tos pašus faktus, nonāktu pie salīdzināmiem rezultātiem. Un tieši šis dokuments nodrošina metodikas reproducējamību un salīdzināmību.

Izvērtēšanas veidlapas struktūra

Dokumenta identifikācija

Izvērtējuma Nr.: __________

Datums: __________

Vērtētājs: __________

Neatkarīgais recenzents: __________

Kandidāts: __________

Partija: __________

Vēlēšanu apgabals: __________

I. AVOTU REĢISTRĀCIJAS BLOKS

Izmantotie avoti

Nr.	Avots	Veids	Kvalitāte
A-1
A-2
A-3

Avotu kvalitātes sadalījums

Līmenis	Skaits
A
B
C
D
E

Kvalitātes pārbaude

□ Nav izmantoti E līmeņa avoti.

□ Katram faktam ir avota atsauce.

□ Visi avoti ir pārbaudāmi.

II. FAKTU REĢISTRS

Biogrāfiskais profils

Kods	Fakts	Avots	Kvalitāte
P-1
P-2

Profesionālā darbība

Kods	Fakts	Avots	Kvalitāte
P-3
P-4

Parlamentārā darbība

Kods	Fakts	Avots	Kvalitāte
P-5
P-6

Publiskā reputācija

Kods	Fakts	Avots	Kvalitāte
P-7
P-8

Vadības kompetence

Kods	Fakts	Avots	Kvalitāte
P-9
P-10

III. PIERĀDĪJUMU ANALĪZES TABULA

Kods	Kvalitāte	Nozīmīgums	Virziens	Punkti
P-1
P-2
P-3
P-4
P-5
P-6
P-7
P-8
P-9
P-10

IV. ANALĪTISKO NOVĒROJUMU BLOKS

Svarīgs noteikums:

Katram novērojumam jābalstās vismaz uz diviem faktiem.

Novērojums Nr. 1

Pamatojošie fakti:

□ P-___

Analītiskais novērojums:

Novērojums Nr. 2

Pamatojošie fakti:

□ P-___

Analītiskais novērojums:

Novērojums Nr. 3

Pamatojošie fakti:

□ P-___

Analītiskais novērojums:

V. CILVĒKFAKTORA PROFILA NOVĒRTĒJUMS

Vērtēšanas skala

0–2 = ļoti zems

3–4 = zems

5–6 = vidējs

7–8 = augsts

9–10 = ļoti augsts

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojošie fakti
Integritāte
Emocionālā stabilitāte
Atbildības uzņemšanās
Empātija
Sadarbības spēja
Taisnīguma izjūta
Paškritika
Konsekvence
Sabiedriskā orientācija
Stratēģiskā domāšana

VI. CILVĒKFAKTORA RISKU NOVĒRTĒJUMS

Riska skala

0–2 = ļoti zems

3–4 = zems

5–6 = vidējs

7–8 = augsts

9–10 = ļoti augsts

Risks	Vērtējums	Pamatojums
Autoritārisma risks
Ideoloģiskās dominances risks
Populisma risks
Manipulatīvas komunikācijas risks
Interešu konflikta risks
Korporatīvās ietekmes risks
Impulsivitātes risks

VII. PARTIJAS PROGRAMMAS IZVĒRTĒJUMS

Kritērijs	Vērtējums (0–10)
Sociālā atbildība
Humānisms
Sabiedrības saliedētība
Reālisms
Izpildāmība
Ilgtspēja

Analītiskais novērojums

VIII. MI aprēķinātie INDEKSI

Publiskās uzticamības indekss (PUI)

Aprēķins:

Σ(K × N × V)

Rezultāts:

________ /100

Cilvēkfaktora riska indekss (CRI)

Vidējais riska rādītājs × 10

Rezultāts:

________ /100

Humānisma indekss (HI)

Vidējais humānisma kritēriju vērtējums × 10

Rezultāts:

________ /100

Demokrātiskās noturības indekss (DNI)

(PUI + HI − CRI) ÷ 2

Rezultāts:

________ /100

IX. SECINĀJUMU BLOKS

Kandidāta stiprās puses

Attīstāmās jomas

Galvenie cilvēkfaktora riski

Kandidāta profils vienā teikumā

X. GALA NOVĒRTĒJUMS

Kategorija	Atzīme
Publiskā uzticamība
Cilvēkfaktora risks
Vadības kompetence
Sabiedriskā orientācija
Demokrātiskā noturība

Rezultējošā klasifikācija

□ Ļoti ieteicams

□ Ieteicams

□ Nepieciešama papildu izvērtēšana

□ Paaugstināts piesardzības līmenis

□ Augsts cilvēkfaktora risks

XI. KVALITĀTES KONTROLES BLOKS

Vērtētājs apliecina:

□ Visi fakti ir verificēti.

□ Nav izmantoti E līmeņa avoti.

□ Analītiskie novērojumi nav interpretēti kā pārliecinoši fakti.

□ Secinājumi balstās uz vairākiem pierādījumiem.

□ Veikta analītisko kļūdu pārbaude.

□ Ievērots politiskās neitralitātes princips.

Paraksts: ____________________

Datums: ____________________

Soli pa solim no sākotnējās kandidāta izvērtēšanas idejas izveidots sistēmisks un zināmā mērā pat standartizēts “Gudra vēlētāja izvēles platformas” metodoloģiskais ietvars, kurā iekļautas šādas sastāvdaļas:

kandidāta publiskās darbības izvērtēšanas karte;
pierādījumu kvalitātes un nozīmīguma sistēma;
publiskās uzticamības un cilvēkfaktora riska indeksu koncepcija;
metodikas rokasgrāmata;
vērtētāja instrukcija;
analītisko kļūdu katalogs;
vienotā izvērtēšanas veidlapa;
kvalitātes kontroles un reproducējamības principu definīcijas;

Gudra vēlētāja izvēles analītiskais standarts (GVAS), kurš nosaka metodoloģiju un prasības un sastāv no GVAS–1 – Metodoloģiskais pamatojums; GVAS–2 – Primārās datubāzes standarts; GVAS–3 – Datu avotu katalogs; GVAS–4 – Indeksu aprēķina metodika un GVAS–5 – Analītiskās validācijas un audita standarts.

Tas liecina par konceptuālu “Gudra vēlētāja izvēles sistēmas” izstrādi: no datu iegūšanas līdz analītiskajam auditam, verifikācijai un ētikas principiem. Tālāk jānodrošina sistēmas praktiskā validācija un nepieciešamā pilnveide, primārās datubāzes paplašināšana, standartizācija un algoritmizācija, saprātīgi un vispusīgi izmantojot MI iespējas, tā arvien pieaugošo potenciālu.

Garīgā izaugsme

piektdiena, 2026. gada 7. augusts

PUBLISKĀS DARBĪBAS ANALĪZES METODIKA ; Methodology for the Analysis of Public Activities

Emuāra arhīvs