otrdiena, 2026. gada 28. jūlijs

GUDRA VĒLĒTĀJA IZVĒLES PLATFORMA (Ⅲ) : DIGITĀLS VĒLĒTĀJA LĒMUMU ATBALSTA MODELIS; "LATVIA'S DEMOCRATIC QUALITY NAVIGATOR 2026" : A digital decision-support model for voters

 

DIGITĀLS VĒLĒTĀJA LĒMUMU ATBALSTA MODELIS



"LATVIJAS DEMOKRĀTISKĀS KVALITĀTES

NAVIGATORS 2026" 


Partiju demokrātiskās kvalitātes karte (PDKK)

 

 GUDRA VĒLĒTĀJA IZVĒLES PLATFORMAS (GVFP) nākamais analītiskais slānis sniedz atbildi uz jautājumu: Vai partijas piedāvātais kandidātu kopums visumā stiprina demokrātiskas valsts institūciju kvalitāti?

 

I Demokrātiskās kvalitātes noteikšanai tiek ņemts vērā:

  • Kandidātu profesionālā kapacitāte (KUS).
  • Reālā parlamentārā darba kvalitāte (PDI).
  • Programmas kvalitāte (PAS).
  • Demokrātiskās un konstitucionālās atbildības novērtējums (DKAI).

DKAI paredzēts, lai novērtētu, cik lielā mērā deputāta faktiskā parlamentārā darbība ir sekmējusi demokrātiskas valsts stiprināšanu, Satversmes principu ievērošanu, tiesiskumu, parlamentāro kultūru, sabiedrības saliedētību, valsts drošību.

DKAI nevērtē politisko pārliecību, bet tikai publiski dokumentētu parlamentāro rīcību.

 

II. Papildu partijas kvalitātes indikatori

1. Demokrātiskās kvalitātes dziļums (DKD)

Vai partijai ir pietiekams skaits kvalitatīvu kandidātu, nevis tikai 1–2 spilgti līderi?

Mērījums:

  • TOP 5 kandidātu kvalitāte;
  • TOP 10 kandidātu kvalitāte;
  • saraksta kopējais līmenis.

2. Demokrātiskā riska koncentrācijas indekss (DRKI)

Cik liela ir iespēja, ka partijas ietekmīgākie pārstāvji rada demokrātiskās atbildības riskus?

3. Politiskās stabilitātes indekss (PSI)

Novērtē:

  • programmas konsekvenci;
  • vērtību stabilitāti;
  • prognozējamību.

III. PILOTKARTE

(balstīta uz līdz šim veikto kandidātu profilu analīzi)

Partija / politiskais spēks

KUS

PDI

DKAI

PAS

Demokrātiskās kvalitātes profils

Jaunā VIENOTĪBA

🟢 augsts

🟢 augsts

🟢 augsts

🟢 augsts

Institucionāli spēcīgs profils

Apvienotais saraksts

🟢 augsts

🟢 vidēji augsts

🟢/🟡

🟢 vidēji augsts

Profesionāla pārvaldības orientācija

Progresīvie

🟢 vidēji augsts

🔵 vidējs

🟢 augsts

🟢 augsts

Vērtību orientēts demokrātiskais profils

Nacionālā apvienība

🟢 augsts

🟢 augsts

🟡

🟢 vidējs

Spēcīga identitāte, jāvērtē saliedētības dimensija

Zaļo un Zemnieku savienība

🟢 augsts pieredzes līmenis

🟢 augsts

🟡

🟡

Pieredzējis, bet jāvērtē politiskā kultūra

Latvija Pirmajā Vietā

🟡 augsta līderu aktivitāte

🟢 augsts

🟡/🔴

🟡

Augsta mobilizācija, nepieciešama DKAI kontrole

Stabilitātei!

🟡

🟡

🔴

🟡

Augsts demokrātiskās atbildības riska jautājums

Saskaņas Centrs

🟡

🟡

🟡/🔴

🟡

Nepieciešama īpaša drošības un integrācijas analīze

Latvijas attīstībai

🟡

🔵

🟡

🟢

Programmas potenciāls, jāvērtē kandidātu kapacitāte

 

Vērtējums:

🟢 Demokrātiski un  institucionāli spēcīgas partijas

🟡 Spēcīgas partijas ar zināmām kritiskām iezīmēm

🔵 Attīstības un potenciālas izaugsmes partijas

🔴 Paaugstināta demokrātiskā riska zona

 

IV. Partiju "demokrātiskās noturības profils"

🟢 A grupa

Demokrātiski institucionāli spēcīgas partijas

Raksturo:

  • kvalitatīvi kandidāti vairākās jomās;
  • augsta institucionālā kompetence;
  • zems DKAI risks.

Pašreizējie pārstāvji:

  • Jaunā VIENOTĪBA;
  • Apvienotais saraksts.

🟡 B grupa

Raksturo:

  • augsta pieredze;
  • spēcīgi līderi;
  • atsevišķi demokrātiskās atbildības jautājumi.

Iespējamie pārstāvji:

  • Nacionālā apvienība;
  • ZZS;
  • LPV.

🔵 C grupa

Attīstības un potenciāla partijas

Raksturo:

  • augsta vērtību orientācija;
  • mazāka pārvaldības pieredze.

Iespējamie pārstāvji:

  • Progresīvie;
  • Latvijas attīstībai.

🔴 D grupa

Paaugstināta demokrātiskā riska zona

Raksturo:

  • liela emocionalitāte, uzsvars uz protesta mobilizāciju;
  • nepietiekama institucionālā atbildība.

Iespējamie pārstāvji:

  • Stabilitātei!;
  • atsevišķi augstas polarizācijas politiskie projekti.

V. Jaunais GVFP jautājums vēlētājam

Tradicionālais jautājums: "Kura partija man patīkamāka?"

GVFP jautājums: "Kurš politiskais spēks vislabāk saliedē  kompetenci ar programmas kvalitāti un demokrātisku atbildību?"

Lai šo karti padarītu par pilnvērtīgu GVFP produktu, nākamajā solī izveidojam PDKK kvantitatīvo tabulu.

 

 

 

 

 

 

 

 

Tas ļauj konstruēt ne tikai kandidātu kvalitātes karti, bet arī noteikt partiju demokrātiskās kapacitātes indeksu un pāriet no kandidātu analīzes uz pilnu Latvijas politiskās sistēmas demokrātiskās noturības diagnostiku.

 

Partiju demokrātiskās kvalitātes kartes kvantitatīvā demoversija

 

Šī tabula balstīta uz līdz šim izstrādātajiem GVFP elementiem:

  • kandidātu KUS profiliem;
  • PDI pieeju;
  • DKAI konceptuālo vērtējumu;
  • PAS partiju programmu analīzi;
  • PIKI/PSI sākotnējiem novērtējumiem.

Tā ir analītiska demokrātiskās kvalitātes matrica, kuras mērķis ir salīdzināt politisko spēku institucionālo potenciālu.

 

Partiju demokrātiskās kvalitātes kvantitatīvā tabula

 

Indeksu skala:

  • 90–100 — ļoti augsta demokrātiskā kvalitāte
  • 75–89 — augsta kvalitāte
  • 60–74 — vidēja / jaukta kvalitāte
  • <60 — paaugstināta riska zona

 

Partija / politiskais spēks

KUS

PDI

DKAI

PAS

PIKI

PSI

PDKI kopā

Zona

Jaunā VIENOTĪBA

86

84

84

82

83

82

84

🟢 Augsta demokrātiskā kapacitāte

Apvienotais saraksts

83

80

80

78

79

80

80

🟢 Spēcīgs institucionālais profils

Progresīvie

78

72

86

84

78

82

80

🟢 Demokrātiski orientēts profils

Nacionālā apvienība

82

80

70

76

77

78

77

🟡 Spēcīgs, bet ar DKAI korekciju

Zaļo un Zemnieku savienība

80

82

72

72

75

76

76

🟡 Pieredzes un stabilitātes profils

Latvija Pirmajā Vietā

70

78

58

65

62

60

66

🟡 Augsta aktivitāte ar demokrātiskās atbildības riskiem

Latvijas attīstībai

72

65

72

80

76

70

72

🟡 Potenciāls, bet nepieciešams stiprāks kandidātu kodols

JKP Jaunā konservatīvā partija

70

62

72

70

68

65

68

🟡 Nepieciešama stabilitātes izvērtēšana

Saskaņas Centrs

68

65

60

65

62

60

63

🟡/🔴 Jautājumi integrācijas un uzticības jomā

Stabilitātei!

65

70

45

60

55

55

58

🔴 Augsts demokrātiskās atbildības risks

SUVERĒNĀ VARA / Apvienība Jaunlatvieši /citi jaunie projekti

55

40

50

55

45

50

49

🔴 Nepietiekams institucionālais nodrošinājums





PDKK vizuālais demokrātiskās kvalitātes sadalījums

🟢 A grupa

Institucionāli demokrātiski spēcīgas partijas

PDKI ≥75

  • Jaunā VIENOTĪBA — 84
  • Apvienotais saraksts — 80
  • Progresīvie — 80
  • Nacionālā apvienība — 77
  • ZZS — 76

Raksturīgās pazīmes:

  • profesionāls kandidātu kodols;
  • pierādīta pārvaldības pieredze;
  • augsta institucionālā atbildība.

 

🟡 B grupa

Spēcīgi, bet  kritiski vērtējami politiskie spēki

PDKI 60–74

  • LPV — 66
  • Latvijas attīstībai — 72
  • JKP — 68
  • Saskaņas Centrs — 63

Galvenais jautājums:

Vai politiskā jauda tiek izmantota demokrātisko institūciju stiprināšanai vai, galvenokārt, politiskai mobilizācijai?

 

🔴 C grupa

Demokrātiskās noturības riska zona

PDKI <60

  • Stabilitātei! — 58
  • Citi mazāk strukturēti politiskie projekti

Galvenie riska indikatori:

  • vājāks institucionālais nodrošinājums/pamatojums;
  • augstāka protesta mobilizācijas loma;
  • nepietiekami pierādīta ilgtermiņa pārvaldības kapacitāte.

 

Būtisks GVFP secinājums

Ar PDKK palīdzību tradicionālā partiju analīze  "Cik daudz balsu partija var iegūt?" tiek pārorientēta uz GVFP analīzi "Cik lielu demokrātiskās kvalitātes ieguldījumu šī partija spēj dot valstij?"

Tas ļauj no PDKK izveidot "Latvijas demokrātiskās noturības karti 2026", sastāvošu no trim slāņiem:

1.     Partiju demokrātiskās kvalitātes indekss (PDKI).

2.     Koalīciju demokrātiskās stabilitātes simulācija.

3.     Riska scenāriji Latvijas parlamenta sastāvam.

Kā rezultatā GVFP tiek modificēts  un sasniedz nacionālās demokrātiskās arhitektūras analīzes līmeni.

 

GUDRA VĒLĒTĀJA IZVĒLES PLATFORMA

"LATVIJAS DEMOKRĀTISKĀS KVALITĀTES NAVIGATORS 2026"

(GVFP–LDKN)

Digitāls vēlētāja lēmumu atbalsta modelis

 

Tas ir lietotājam ērti uztverams un saprotami izskaidrots digitālās demokrātijas navigācijas instruments.

Ja iepriekšējie dokumenti atbildēja uz jautājumu "Kā mēs profesionāli un objektīvi novērtējam kandidātus, partijas un sistēmu?",

tad "Latvijas demokrātiskās kvalitātes navigators 2026" atbild uz jautājumu: "Kā vēlētājam pieņemt informētu lēmumu, balstoties ne tik daudz emocijās, bet gan pierādījumos?".


Galvenais mērķis:

Palīdzēt vēlētājam izvēlēties kandidātus un politiskos spēkus, analizējot to:

  • kompetenci;
  • faktisko darbību;
  • demokrātisko atbildību;
  • programmu kvalitāti;
  • iespējamo ietekmi uz Latvijas demokrātisko noturību.

 

II. Platformas pamatstruktūra

 

              VĒLĒTĀJS

 

                  │

 

        "Kas man ir svarīgi?"

 

                  │

 

 ┌────────────────┼────────────────┐

 

KANDIDĀTI      PARTIJAS        SISTĒMA

 

    │              │              │

 

 KUS/PDI       PAS/PIKI       KDNS

 

    │              │              │

 

 DKAI          PDKI           DAWP

 

    │              │              │

 

 └───────────────┼───────────────┘

 

                  │

 

        DEMOKRĀTISKĀS KVALITĀTES

              NAVIGATORS

 

                  │

 

          INFORMĒTS LĒMUMS

 

III. Lietotāja ceļš platformā

1. solis

"Kas man ir svarīgākais?"

Vēlētājs izvēlas prioritātes:

A. Kompetents pārvaldītājs

Svarīgākie kritēriji:

  • profesionālā pieredze;
  • ekonomikas izpratne;
  • vadības spējas.

Svars: KUS ↑

 

B. Demokrātijas aizstāvis

Svarīgākie kritēriji:

  • Satversmes vērtības;
  • tiesiskums;
  • institucionālā atbildība.

Svars: DKAI ↑

 

C. Aktīvs likumdevējs

Svarīgākie kritēriji:

  • darbs Saeimā;
  • iniciatīvas;
  • komisiju darbs.

Svars: PDI ↑

 

D. Programmas realizētājs

Svarīgākie kritēriji:

  • konkrēti mērķi;
  • finansējuma pamatojums;
  • īstenošanas spēja.

Svars: PAS + PIKI ↑

 

IV. Kandidāta digitālā kartīte

Piemērs:

Kandidāts X

 

1. Profesionālā kapacitāte

KUS: 82/100

🟢 Augsta

Pamatojums:

  • izglītība;
  • profesionālā pieredze;
  • vadības pieredze.

 

2. Parlamentārais darbs

PDI: 78/100

🟢 Labs

Pamatojums:

  • komisiju darbs;
  • likumdošanas iniciatīvas;
  • debates.

 

3. Demokrātiskā atbildība

DKAI: 84/100

🟢 Augsta

Pamatojums:

  • konstitucionālā orientācija;
  • balsojumu konsekvence;
  • komunikācijas kultūra.

 

4. Riska faktori

🟡 Brīdinājuma punkti:

  • konkrēti dokumentēti gadījumi;
  • pretrunas;
  • neizpildīti solījumi.

 

5. Integrētais profils

GVFP kvalitātes indekss:

81/100

🟢 Demokrātiski uzticams kandidāts

 

V. Partijas navigācijas panelis

Partijas kartīte

Politiskā partija X

 

Programmas kvalitāte

PAS:

78/100

🟢

 

Kandidātu kapacitāte

KUS:

82/100

🟢

 

Demokrātiskā atbildība

DKAI:

80/100

🟢

 

Realizācijas spēja

PIKI:

75/100

🟡

 

Kopējais profils

PDKI:

79/100

🟢

 

VI. "Demokrātijas drošības filtrs"

Ļoti svarīgs platformas elements.

Pirms gala izvēles vēlētājs redz:

Vai kandidātam/partijai ir:

Jautājums

Signāls

Augsta kompetence?

🟢

Pierādīta atbildība?

🟢

Konsekventa rīcība?

🟡

Sabiedrības saliedēšanas potenciāls?

🟢

Demokrātiskie riski?

🟡

 

VII. "Ne tikai kurš uzvarēs, bet ko tas nozīmē Latvijai"

Platformas īpašais modulis:

Demokrātiskās nākotnes simulators

Vēlētājs var redzēt:

Ja vairākumu veido:

Scenārijs A

Augsts DKAI + augsts KUS

Rezultāts:

🟢

  • stabilāka pārvaldība;
  • augstāka institūciju kvalitāte.

 

Scenārijs B

Augsta aktivitāte + zems DKAI

Rezultāts:

🟠

  • lielāka politiskā spriedze;
  • nepieciešami spēcīgāki kontroles mehānismi.

 

VIII. Platformas galvenais ekrāns

=================================

 

LATVIJAS DEMOKRĀTISKĀS KVALITĀTES

NAVIGATORS 2026

 

=================================

 

Kada ir mana prioritāte:

 

Kompetence

Godprātība

Demokrātija

Drošība

Attīstība

 

---------------------------------

 

Labāk atbilstošie kandidāti:

 

1. Kandidāts A     87 🟢

2. Kandidāts B     83 🟢

3. Kandidāts C     79 🟡

 

---------------------------------

 

Partijas profils:

 

Partija X          82 🟢

 

---------------------------------

 

Demokrātijas risks:

 

Zems 🟢

 

=================================

 

IX. Platformas galvenā inovācija

Tradicionāla vēlēšanu izvēle: Par kuru tad partiju balsot?"

GVFP pieeja "Kurš kandidāts un politiskais spēks vislabāk atbilst manām vērtībām un vienlaikus stiprina demokrātisko sistēmu?"

 

X. GVFP–LDKN 2026 kopējā arhitektūra

DATI

 ↓

Pierādījumu bāze

 

 ↓

 

ANALĪZE

KUS

PDI

DKAI

PAS

PIKI

PSI

 

 ↓

 

MODELIS

 

PDKI

DNKI

DAWP

 

 ↓

 

NAVIGATORS

 

Gudra vēlētāja izvēle

 

 ↓

 

DEMOKRĀTISKĀ NOTURĪBA

 

Noslēdzošais konceptuālais secinājums

 

Ar "Latvijas demokrātiskās kvalitātes navigatoru 2026" GVFP iegūst savu sabiedrībai vieglāk uztveramu/saprotamāku formu.

Līdz šim izveidojām:

  • mērīšanas sistēmu;
  • vērtēšanas metodoloģiju;
  • demokrātiskās kvalitātes indeksus;
  • riska monitoringu.

Tagad ir radīts praktisks instruments, kas pārvērš sarežģītu politikas analītiku vēlētājam saprotamā izvēles procesā.

 

Formas sākums

 

Formas beigas

"Latvijas demokrātiskās noturības karte 2026" (LDNK–2026)

 

Tā ir sistēmiska diagnostikas karte, kuras pamatjautājums ir:

Cik noturīga būs Latvijas demokrātiskā sistēma pēc vēlēšanām, ņemot vērā ievēlēto politisko spēku kompetenci, atbildību, institucionālo kultūru un sadarbības spēju?

 

I Kartes pamatmodelis

 

             LATVIJAS DEMOKRĀTISKĀ NOTURĪBA

 

                         │

 

        ┌────────────────┼────────────────┐

 

   INSTITŪCIJU          SABIEDRĪBAS       VALSTS

   KVALITĀTE            SALIEDĒTĪBA       SPĒJA

 

        │                   │                │

 

     PDKI               DKAI             KUS/PDI

 

        │                   │                │

 

        └────────────────┬────────────────┘

 

                         │

 

             DEMOKRĀTISKĀS NOTURĪBAS

                  INDEKSS (DNI)

 

II. Demokrātiskās noturības indekss (DNI)

Kur:

Komponents

Jautājums

PDKI

Vai politiskais spēks spēj kvalitatīvi pārvaldīt?

DKAI

Vai vara tiek izmantota demokrātiski atbildīgi?

KUS

Vai ir profesionāla kapacitāte?

PSI

Vai politiskā līnija ir stabila un prognozējama?

 

III. Latvijas demokrātiskās noturības līmeņi

🟢 I līmenis

Stabila demokrātiskā noturība

Raksturo:

  • institūcijas tiek respektētas;
  • kompetence dominē pār populismu;
  • kompromiss tiek uztverts kā demokrātijas instruments.

Potenciālais politiskais pamats:

  • Jaunā VIENOTĪBA;
  • Apvienotais saraksts;
  • Progresīvie;
  • daļēji - ZZS.

 

🟡 II līmenis

Darboties spējīga, bet ievainojama demokrātija

Raksturo:

  • pietiekama profesionālā kapacitāte;
  • pastāv vērtību vai komunikācijas riski;
  • nepieciešama spēcīga institucionālā kontrole.

Potenciālie faktori:

  • spēcīgi līderi ar atšķirīgiem demokrātiskās atbildības profiliem;
  • polarizējoša retorika;
  • īstermiņa politiskie stimuli.

 

🟠 III līmenis

Paaugstinātas demokrātiskās spriedzes zona

Raksturo:

  • augsta protesta mobilizācija;
  • zema uzticēšanās institūcijām;
  • "mēs pret viņiem" politiskais modelis.

Riski:

  • sabiedrības šķelšanās;
  • institucionālās uzticības samazināšanās;
  • ārējās ietekmes ievainojamība.

 

🔴 IV līmenis

Demokrātiskās noturības krīzes risks

Raksturo:

  • institūciju  deleģitimizācija;
  • sistemātiska neuzticības veicināšana;
  • vāja pārvaldības kapacitāte.

 

IV. Latvijas politisko spēku izvietojums LDNK kartē

                                (pilotanalītiska versija)

Politiskais spēks

PDKI

DKAI profils

Noturības loma

Jaunā VIENOTĪBA

84

Augsts

🟢 Institucionālais balsts

Apvienotais saraksts

80

Augsts

🟢 Pārvaldības resurss

Progresīvie

80

Augsts

🟢 Demokrātiskās attīstības resurss

Nacionālā apvienība

77

Vidēji augsts

🟡 Identitātes un drošības resurss ar nepieciešamo līdzsvaru

ZZS

76

Vidējs

🟡 Pieredzes resurss ar politiskās reputācijas izvērtējumu

Latvijas attīstībai

72

Vidēji augsts

🟡 Attīstības potenciāls

JKP

68

Vidējs

🟡 Nepieciešama stabilitātes uzraudzība/izvērtējums

LPV

66

Jaukts

🟠 Augsta ietekme, nepieciešama DKAI kontrole

Saskaņas Centrs

63

Jaukts

🟠 Integrācijas un drošības dimensija

Stabilitātei!

58

Zems

🔴 Paaugstināts risks

 

V. Demokrātiskās noturības galvenie balsti

1. Institucionālā kompetence

Galvenais jautājums:

Vai parlamentā ir pietiekams skaits cilvēku, kas spēj kvalitatīvi izstrādāt likumus?

GVFP indikatori:

  • KUS;
  • PDI.

2. Demokrātiskā atbildība

Galvenais jautājums:

Vai vairākums izmanto varu, respektējot Satversmes garu un demokrātiskās normas?

GVFP indikatori:

  • DKAI;
  • balsojumu analīze;
  • komunikācijas kultūra.

3. Sabiedrības integritāte

Galvenais jautājums:

Vai politiskā konkurence palielina vai samazina sabiedrības saliedētību?

GVFP indikatori:

  • polarizācijas risks;
  • naida retorikas riski;
  • konstitucionālo vērtību ievērošana.

 

VI. Koalīciju demokrātiskās noturības modelis

Svarīgs GVFP princips:

Demokrātijas kvalitāti nosaka ne tikai atsevišķa partija, bet arī koalīcijas kombinācija.

Piemērs:

🟢 Stabilizējoša koalīcija

Augsts:

  • PDKI;
  • DKAI;
  • institucionālā pieredze.

 

🟡 Funkcionāla, bet sarežģīta koalīcija

Ir:

  • kompetence, bet atšķirīgas vērtību prioritātes.

Nepieciešami:

  • skaidri sadarbības mehānismi.

 

🔴 Riska koalīcija

Raksturīga kombinācija:

  • augsta protesta mobilizācija;
  • zema demokrātiskā atbildība;
  • vāja pārvaldības kompetence.

 

VII. LDNK–2026 galvenais secinājums

GVFP sistēma ļauj pāriet no jautājuma "Kurš uzvarēs vēlēšanās?"

uz daudz būtiskāku jautājumu - "Kāda demokrātiskās kvalitātes konfigurācija Latvijai būs nepieciešama, lai saglabātu noturību nākamajā politiskajā ciklā?"

 

VIII. No šīs kartes var izveidot "Koalīciju demokrātiskās noturības simulatoru 2026",

kur katram iespējamajam valdības modelim aprēķinātu:

  • PDKI;
  • vidējo DKAI;
  • demokrātiskās stabilitātes risku;
  • pārvaldības kapacitāti;
  • ārējās ietekmes ievainojamību.

Tas ir GVFP sistēmas noslēdzošais — nacionālās demokrātiskās izvēles prognozēšanas slānis.

 

"Koalīciju demokrātiskās noturības simulators 2026" (KDNS–2026)

 

Šis ir loģisks turpinājums, jo demokrātijas kvalitāti nenosaka tikai atsevišķas partijas vai kandidāti, bet gan to, kādu kopējo politisko, institucionālo un vērtību konfigurāciju veido iespējamā valdības koalīcija.

 

Svarīgākais metodoloģiskais princips:

KDNS nav vēlēšanu prognozes instruments.
Tas nav paredzējums, kura koalīcija izveidosies, bet gan scenāriju analīzes instruments, kas ļauj vēlētājam un pētniekiem saprast:

  • kādas ir koalīcijas stiprās puses;
  • kur rodas demokrātiskās ievainojamības;
  • kādi kontroles mehānismi būtu nepieciešami.

 

I. Demokrātiskās noturības koalīcijas indekss (DNKI)

 

Papildu korekcijas faktori

1. Demokrātiskās atbildības riska korekcija (DRK)

Samazina rezultātu, ja koalīcijā ir:

  • augsta DKAI riska līderi;
  • sistemātiski polarizējoša komunikācija;
  • institūciju uzticības vājināšanas pazīmes.

2. Institucionālās sinerģijas bonuss (ISB)

Palielina rezultātu, ja koalīcijā ir:

  • papildinošas kompetences;
  • pieredze pārvaldībā;
  • spēja veidot kompromisus.

 

II. Koalīcijas novērtējuma skala

DNKI

Interpretācija

85–100

🟢 Ļoti augsta demokrātiskā noturība

75–84

🟢 Stabilas demokrātiskās pārvaldības potenciāls

65–74

🟡 Darboties spējīga, bet ar riskiem

50–64

🟠 Paaugstinātas spriedzes zona

<50

🔴 Augsts demokrātiskās nestabilitātes risks

 

III. Pilotkoalīciju scenāriji 2026

(analītiskie scenāriji, nevis politiskās prognozes)

 

SCENĀRIJS A

"Institucionālās stabilitātes koalīcija"

 

Iespējamā konfigurācija:

  • Jaunā VIENOTĪBA
  • Apvienotais saraksts
  • “Progresīvie”

Analītiskais profils

Parametrs

Vērtējums

PDKI

81

DKAI

83

KUS

82

PSI

82

DNKI:

≈ 82 punkti

Zona:

🟢 Stabila demokrātiskā noturība

 

Stiprās puses:

augsta institucionālā kompetence;
profesionāls ministriju pārvaldības potenciāls;
relatīvi zems demokrātiskās atbildības risks.

Iespējamie izaicinājumi:

  • vērtību prioritāšu atšķirības;
  • nepieciešamība pēc kompromisu kultūras.

 

SCENĀRIJS B

"Pieredzes un drošības koalīcija"

Iespējamā konfigurācija:

  • Jaunā VIENOTĪBA
  • Apvienotais saraksts
  • Nacionālā apvienība
  • ZZS

Analītiskais profils

Parametrs

Vērtējums

PDKI

79

DKAI

76

KUS

83

PSI

80

DNKI:

≈ 79 punkti

Zona:

🟢/🟡

Stiprās puses:

liela pārvaldības pieredze;
drošības un valsts interešu prioritāte;
augsta profesionālā kapacitāte.

Riska faktori:

  • vērtību jautājumu interpretācijas atšķirības;
  • nepieciešams īpaši stiprs Satversmes vērtību filtrs.

 

SCENĀRIJS C

"Plašas mobilizācijas koalīcija"

Iespējamā konfigurācija:

  • Jaunā VIENOTĪBA
  • LPV
  • kāds protestu orientēts spēks

 

Analītiskais profils

Parametrs

Vērtējums

PDKI

68

DKAI

60

KUS

72

PSI

62

DNKI:

≈ 65 punkti

Zona:

🟡/🟠

Stiprās puses:

augsta politiskā mobilizācija;
spēja ātri komunicēt ar vēlētājiem.

Riska faktori:

  • atšķirīga demokrātiskās atbildības izpratne;
  • iespējama institucionālā spriedze.

 

SCENĀRIJS D

"Protesta dominances koalīcija"

Iespējamā konfigurācija:

Spēki ar:

  • zemu DKAI;
  • augstu polarizācijas līmeni;
  • vāju pārvaldības pieredzi.

Analītiskais profils

Parametrs

Vērtējums

PDKI

55

DKAI

50

KUS

60

PSI

55

DNKI:

≈ 54 punkti

Zona:

🟠/🔴

Galvenie riski:

  • institucionālās uzticības mazināšanās;
  • īstermiņa politikas dominance;
  • sabiedrības šķelšanās.

IV. Koalīcijas "demokrātiskās drošības filtrs"

Pirms jebkuras koalīcijas izveides GVFP jautā:

1. Vai koalīcijai ir pietiekama kompetence?

(KUS)

2. Vai tā spēj kvalitatīvi strādāt parlamentā?

(PDI)

3. Vai tā respektē demokrātiskās spēles noteikumus?

(DKAI)

4. Vai programma ir realizējama?

(PAS + PIKI)

5. Vai tā ir stabila ilgtermiņā?

(PSI)

 

V. Jaunais GVFP politiskās sistēmas modelis

Tradicionāli politikas analīze apstājas pie:

vēlēšanu rezultāts → vietu skaits → koalīcija

GVFP piedāvā:

vēlēšanu rezultāts → kandidātu kvalitāte → partijas kvalitāte → koalīcijas demokrātiskā noturība

 

VI. KDNS–2026 gala struktūra

KANDIDĀTI

    │

    ▼

KUS + PDI + DKAI

    │

    ▼

PARTIJAS

    │

    ▼

PDKI + PAS + PIKI + PSI

    │

    ▼

KOALĪCIJAS

    │

    ▼

DNKI

    │

    ▼

LATVIJAS DEMOKRĀTISKĀS NOTURĪBAS PROGNOZE

 

Secinājums

Šeit ir izveidots GVFP makrolīmenis — veikta pāreja no kandidātu izvērtējuma uz valsts demokrātiskās arhitektūras scenāriju analīzi.

 

Nākamais GVFP  makrolīmeņa papildinājums ir  "GVFP Demokrātiskās agrīnās brīdināšanas paneļa 2026" (DAWP) izveidošana  — sistēmas, kas parāda, kādi signāli pirms un pēc vēlēšanām  liecina par demokrātiskās noturības samazināšanos. Formas sākums

 

 

Šis ir būtisks papildinājums, jo demokrātiskās sistēmas vājināšanās parasti nenotiek vienā dienā. Tā parādās caur agrīniem indikatoriem:

  • institucionālās uzticības kritumu;
  • tiesisko pārkāpumu normalizāciju;
  • sabiedrības polarizāciju;
  • profesionālās pārvaldības vājināšanos;
  • manipulējošu politisko komunikāciju.

GVFP DAWP mērķis ir savlaicīgi identificēt demokrātiskās kvalitātes samazināšanās riskus, pirms tie kļūst par sistēmisku problēmu.

 

GVFP DEMOKRĀTISKĀS AGRĪNĀS BRĪDINĀŠANAS PANELIS 2026

 

 

I. DAWP pamatmodelis

                 DEMOKRĀTISKĀ SISTĒMA

 

                         │

 

        ┌────────────────┼────────────────┐

 

  INSTITŪCIJAS       SABIEDRĪBA        POLITISKĀ VIDE

 

        │                 │                  │

 

       DKI              SSI                 PRI

 

        │                 │                  │

 

        └────────────────┼────────────────┘

 

                         │

 

          DEMOKRĀTISKĀ RISKA SIGNĀLS

 

                         │

 

                  AGRĪNĀ BRĪDINĀŠANA

 

II. Galvenie DAWP indikatori

1. Institucionālās atbildības indikators (IAI)

Jautājums:

Vai politiskie spēki respektē demokrātiskās institūcijas?

Vērtē:

  • Satversmes principu ievērošanu;
  • tiesiskuma respektēšanu;
  • parlamentārās procedūras;
  • neatkarīgu institūciju lomu.

 

Signāli:

🟢 Normāla institucionālā sadarbība
🟡 Atsevišķi konflikti un spiediena mēģinājumi
🔴 Sistemātiska institūciju deleģitimizācija

 

2. Demokrātiskās komunikācijas indikators (DKI)

Jautājums:

Vai politiskā komunikācija veicina dialogu vai šķelšanos?

Analizē:

  • publiskos izteikumus;
  • Saeimas debates;
  • sociālo tīklu komunikāciju;
  • pretinieku attēlojumu.

 

Pozitīvie signāli:

argumentēta kritika;
cieņa pret oponentu;
faktos balstīta diskusija.

 

Riska signāli:

"ienaidnieka" konstrukcija;
pastāvīga baiļu mobilizācija;
demokrātisko institūciju noniecināšana.

 

3. Sabiedrības saliedētības indikators (SSI)

Jautājums:

Vai politiskā darbība samazina vai palielina sabiedrības šķelšanos?

Vērtē:

  • etnisko spriedzi;
  • sociālo grupu pretstatīšanu;
  • dezinformācijas izmantošanu;
  • kompromisa spēju.

 

4. Politiskās atbildības indikators (PAI)

Jautājums:

Vai politiķi uzņemas atbildību par saviem lēmumiem?

Vērtē:

  • solījumu izpildi;
  • kļūdu atzīšanu;
  • interešu konfliktu pārvaldību;
  • caurspīdīgumu.

 

5. Pārvaldības kapacitātes indikators (PKI)

Jautājums:

Vai politiskais spēks spēj pārvērst idejas kvalitatīvā politikā?

Vērtē:

  • ekspertīzi;
  • likumdošanas kvalitāti;
  • ministriju vadības spēju;
  • ilgtermiņa plānošanu.

 

III. DAWP riska matrica

Riska līmenis

Raksturojums

Rīcība

🟢 Zems risks

Demokrātiskās normas stabilas

Turpināt uzraudzību

🟡 Vidējs risks

Atsevišķas negatīvas tendences

Pastiprināta analīze

🟠 Augsts risks

Atkārtoti demokrātiskās kultūras pārkāpumi

Sabiedrības īpaša vērība

🔴 Kritiska zona

Sistēmiska institūciju vājināšana

Konstitucionālo mehānismu aizsardzība

 

IV. DAWP piemērošana politiskās vides scenārijiem

Scenārijs 1

Stabilas demokrātijas vide

Raksturo:

🟢 augsts DKAI
🟢 profesionāla pārvaldība
🟢 konstruktīva opozīcija

Indikatori:

  • debates balstās argumentos;
  • parlamentā darbojas kontroles mehānismi;
  • mediju vide ir daudzveidīga.

 

Scenārijs 2

Demokrātiskā spriedze

Raksturo:

🟡 pieaugoša polarizācija
🟡 uzticības kritums
🟡 konflikta retorikas pieaugums

Brīdinājuma signāli:

  • arvien biežāka institūciju vainošana;
  • atteikšanās no kompromisiem;
  • emocionāla mobilizācija.

 

Scenārijs 3

Demokrātiskās noturības samazināšanās

Raksturo:

🟠

  • institūciju sistemātiska diskreditācija;
  • profesionālisma aizstāšana ar lojalitāti;
  • alternatīvu faktu normalizācija.

 

Scenārijs 4

Sistēmisks risks

🔴

  • konstitucionālo normu ignorēšana;
  • tiesiskuma vājināšana;
  • politiskā vara tiek izmantota pret demokrātiskās sistēmas aizsardzības mehānismiem.

 

V. DAWP savienojums ar GVFP indeksiem

GVFP elements

DAWP funkcija

KUS

Vai valstij ir profesionāla kapacitāte?

PDI

Vai deputāti reāli strādā?

DKAI

Vai vara tiek izmantota atbildīgi?

PAS

Vai piedāvātā politika ir realizējama?

PIKI

Vai solījumi rezultējas?

PSI

Vai politiskā sistēma ir stabila?

 

VI. DAWP vizuālais panelis

GVFP DEMOKRĀTISKĀS VESELĪBAS PANELIS

 

Institūcijas:

████████░░  80

 

Demokrātiskā atbildība:

███████░░░  70

 

Sabiedrības saliedētība:

██████░░░░  60

 

Pārvaldības kapacitāte:

████████░░  82

 

Polarizācijas risks:

█████░░░░░  50

 

 

KOPĒJAIS SIGNĀLS:

 

🟡 UZMANĪBAS ZONA

 

VII. DAWP galvenā vērtība

Līdz šim politikas analīze galvenokārt jautāja:

"Kas ir ievēlēts?"

GVFP jautā plašāk:

"Kādā kvalitātē demokrātiskā sistēma funkcionē un kādi riski jānovērš savlaicīgi?"

 

VIII. GVFP pilnā arhitektūra pēc DAWP izveides

                 GUDRAIS VĒLĒTĀJS

 

                        │

 

                  KANDIDĀTI

                        │

              KUS + PDI + DKAI

                        │

 

                    PARTIJAS

                        │

             PDKI + PAS + PIKI + PSI

                        │

 

                  KOALĪCIJAS

                        │

                    DNKI

                        │

 

          DEMOKRĀTISKĀ AGRĪNĀ BRĪDINĀŠANA

                        │

 

              DEMOKRĀTIJAS NOTURĪBA

 

Tagad GVFP sistēma iegūst vēl vienu ļoti svarīgu dimensiju: tā vairs nav tikai vēlēšanu izvēles platforma, bet kļūst par demokrātiskās kvalitātes monitoringa modeli.

 

Uz šāda pamata var izveidot "GVFP Demokrātiskās kvalitātes gada pārskatu 2026"(GDKGP–2026) — metodoloģiju, ar kuru pēc vēlēšanām varētu katru gadu mērīt:

  • Saeimas darba kvalitāti;
  • Valdības darbības atbildību;
  • demokrātiskās uzticības dinamiku;
  • risku izmaiņas laikā. Formas sākums

Formas beigas

 

Šis ir būtisks noslēdzošais elements, jo līdzšinējie modeļi (KUS → PDI → DKAI → PDKK → KDNS → DAWP) galvenokārt vērtēja ieejas nosacījumus un riskus, bet gada pārskats ļauj pāriet uz atbildi jautājumam: Kā demokrātiskā sistēma faktiski darbojas pēc vēlēšanām, vai tās kvalitāte uzlabojas vai pasliktinās laikā?

Pārskats būtu nevis politiska kritika, bet regulārs demokrātiskās veselības audits.

 

GVFP DEMOKRĀTISKĀS KVALITĀTES GADA PĀRSKATS 2026

 

Mērķis

Izveidot ikgadēju analītisku dokumentu, kas novērtē:

1.     Saeimas darba kvalitāti;

2.     Valdības pārvaldības kvalitāti;

3.     demokrātiskās atbildības līmeni;

4.     sabiedrības uzticības dinamiku;

5.     demokrātiskās noturības riskus.

 

I. GDKGP struktūra

 

                    │

 

        ┌───────────┼───────────┐

 

   PARLAMENTS   VALDĪBA   SABIEDRĪBA

 

        │          │          │

 

       PDI        PIKI       SSI

 

        │          │          │

 

        └──────────┼──────────┘

 

                   │

 

          DEMOKRĀTISKĀS KVALITĀTES

             GADA INDEKSS (DKGI)

 

II. Demokrātiskās kvalitātes gada indekss (DKGI)

Indeksu interpretācija

DKGI

Demokrātiskās kvalitātes stāvoklis

90–100

🟢 Ļoti augsta kvalitāte

75–89

🟢 Stabilas demokrātiskās institūcijas

60–74

🟡 Funkcionējoša, bet ar riskiem

45–59

🟠 Ievainojama demokrātiskā vide

<45

🔴 Sistēmisks risks

 

III. 1. nodaļa

Latvijas parlamenta kvalitātes audits

Parlamentārās darbības indekss (PDI)

Vērtē:

Kritērijs

Svars

Likumdošanas iniciatīvas

20%

Darbs komisijās

20%

Debašu kvalitāte

15%

Priekšlikumu kvalitāte

20%

Sabiedrības interešu pārstāvība

15%

Atbildīga balsošana

10%

 

Galvenie jautājumi:

  • Vai deputāti rada kvalitatīvus likumus?
  • Vai debates balstās argumentos?
  • Vai opozīcija efektīvi kontrolē varu?
  • Vai vairākums respektē mazākuma tiesības?

Saeimas darbības pamatuzdevums ir nodrošināt likumdošanas procesu un parlamenta funkciju īstenošanu.

 

IV. 2. nodaļa

Demokrātiskās atbildības audits

DKAI gada novērtējums

D1. Konstitucionālā atbildība

Jautājums:

Vai vara tiek izmantota Satversmes garā?

Indikatori:

🟢 institūciju respektēšana
🟡 atsevišķi konflikti
🔴 sistemātiska institūciju vājināšana

 

D2. Sabiedrības integritāte

Analizē:

  • politisko komunikāciju;
  • polarizācijas līmeni;
  • spēju veidot dialogu.

 

D3. Rīcības un balsojumu atbildība

Vērtē:

  • valstiski nozīmīgus balsojumus;
  • atbilstību publiski deklarētām vērtībām;
  • lēmumu sekas.

 

V. 3. nodaļaValdības kvalitātes audits

Pārvaldības kapacitātes indekss (PIKI)

Vērtē:

Joma

Jautājums

Stratēģija

Vai Valdībai ir ilgtermiņa redzējums?

Izpilde

Vai solījumi tiek realizēti?

Efektivitāte

Vai resursi tiek izmantoti lietderīgi?

Krīžu vadība

Vai reakcija ir profesionāla?

Atbildība

Vai tiek analizētas kļūdas?

 

VI. 4. nodaļa

Demokrātiskās agrīnās brīdināšanas sadaļa

DAWP gada signāli

Indikators

2026 novērtējums

Institūciju uzticība

🟡/🟢

Politiskā polarizācija

🟡

Dezinformācijas ietekme

🟡

Parlamentārā kultūra

🟡/🟢

Valsts pārvaldības kvalitāte

🟡/🟢

 

VII. Demokrātiskās kvalitātes "informācijas panelis"

 

LATVIJAS DEMOKRĀTISKĀ VESELĪBA

 

Institūciju kvalitāte

████████░░ 80

 

Parlamenta darba kvalitāte

███████░░░ 75

 

Demokrātiskā atbildība

███████░░░ 72

 

Valdības kapacitāte

████████░░ 82

 

Sabiedrības saliedētība

██████░░░░ 65

 

 

KOPĒJAIS DKGI:

 

75 / 100

 

STATUSS:

 

🟢 STABILA, BET UZRAUGĀMA DEMOKRĀTIJA

 

VIII. Gada pārskata "sarkanie karogi"

GDKGP īpašā sadaļa:

Demokrātiskās kvalitātes riska reģistrs

Risks

Agrīnais signāls

Institūciju vājināšana

Uzbrukumi neatkarīgām institūcijām

Populisma pieaugums

Vienkāršoti risinājumi sarežģītām problēmām

Sabiedrības šķelšana

Pastāvīga "mēs–viņi" retorika

Kompetences kritums

Profesionālisma aizstāšana ar lojalitāti

Atbildības trūkums

Vainīgo meklēšana ārpus sistēmas

 

IX. GDKGP ilgtermiņa vērtība

Pēc 5–10 gadiem iespējams salīdzināt:

Gads

DKGI

2026

2027

2028

2029

2030

Tādējādi rodas:

Latvijas demokrātiskās kvalitātes laika līkne

 

X. GVFP pilnā arhitektūra pēc GDKGP izveides

KANDIDĀTS

   ↓

KUS + PDI + DKAI

 

PARTIJA

   ↓

PDKI + PAS + PIKI + PSI

 

KOALĪCIJA

   ↓

KDNS

 

VALSTS

   ↓

DAWP

 

LAIKS

   ↓

GVFP DEMOKRĀTISKĀS KVALITĀTES GADA PĀRSKATS

  

Secinājums

Šādā veidā GVFP vairs nav tikai vēlētāja izvēles palīgs. Metodoloģiski tas kļūst par demokrātiskās pārvaldības kvalitātes monitoringa sistēmu.

 

Noslēgumā piedāvāju "GVFP metodoloģijas rokasgrāmatu"

— vienotu standartu, kurā apkopots:

  • visas formulas;
  • indeksu svari;
  • pierādījumu standarti;
  • vērtēšanas procedūras;
  • auditēšanas principi.

 

Šo rokasgrāmatu var uzskatīt par līdz šim izveidotās sistēmas metodoloģisko kodolu.

Svarīgi uzsvērt, ka šis dokuments nav tikai apraksts par indeksiem. Tā funkcija ir nodrošināt, ka jebkurš neatkarīgs pētnieks, institūcija vai sabiedriska organizācija varētu atkārtot vērtēšanas procesu, pārbaudīt izmantotos pierādījumus un saprast gala secinājumu izveides loģiku.

 

GUDRA VĒLĒTĀJA IZVĒLES PLATFORMAS

METODOLOĢIJAS ROKASGRĀMATA

Demokrātiskās kvalitātes, parlamentārās darbības un politiskās atbildības novērtēšanas standarts

 

 

I. GVFP MISIJA UN PAMATPRINCIPI

 

1.1. Mērķis

GVFP mērķis ir nodrošināt vēlētājam objektīvu, strukturētu un pierādījumos balstītu instrumentu politisko kandidātu, partiju un demokrātiskās sistēmas kvalitātes izvērtēšanai.

 

1.2. Pamatprincips

GVFP neizvērtē:

kandidāta popularitāti;
mediju redzamību;
emocionālo pievilcību;
partijas reklāmas kvalitāti.

GVFP izvērtē:

profesionālo kompetenci;
faktiskos darba sasniegumus;
demokrātisko atbildību;
publiskos rezultātus;
institucionālās uzvedības kvalitāti.

 

II. GVFP SISTĒMAS ARHITEKTŪRA

                    VĒLĒTĀJS

 

                       │

 

              KANDIDĀTA PROFILS

 

                       │

 

       ┌───────────────┼───────────────┐

 

      KUS             PDI             DKAI

 

       │               │                │

 

       └───────────────┼───────────────┘

 

                       │

 

              INTEGRĒTAIS PROFILS

 

                       │

 

                     PARTIJA

 

                       │

 

       PAS + PIKI + PSI + PDKI

 

                       │

 

                    KOALĪCIJA

 

                       │

 

                     KDNS

 

                       │

 

                    VALSTS

 

                       │

 

                    DAWP

 

III. INFORMĀCIJAS UN PIERĀDĪJUMU STANDARTS

 

3.1. Avotu hierarhija

A līmenis — primārie avoti

Augstākā uzticamība:

  • Saeimas oficiālā informācija;
  • CVK dati;
  • likumprojekti;
  • balsojumu protokoli;
  • amatpersonu deklarācijas;
  • oficiāli publiskie dokumenti.

 

B līmenis — sekundārie avoti

Izmantojami kontekstam:

  • kvalitatīvi mediji;
  • ekspertu analīzes;
  • akadēmiskie pētījumi.

 

C līmenis — papildinformācija

Izmantojama tikai kā indikators:

  • sociālie tīkli;
  • publiskie komentāri;
  • diskusiju materiāli.

 

3.2. Pierādījuma kvalitātes indekss (PKI)

Katram nozīmīgam secinājumam piešķir:

Vērtība

Nozīme

5

tiešs oficiāls pierādījums

4

vairāki uzticami avoti

3

ticams publisks avots

2

nepilnīga informācija

1

nepārbaudīts signāls

 

IV. KANDIDĀTU NOVĒRTĒŠANAS SISTĒMA

 

4.1. KUS

Kandidāta profesionālās kompetences indekss

Svars:

Kritērijs

Svars

Izglītība un zināšanas

15%

Profesionālā pieredze

15%

Vadības pieredze

25%

Parlamentārā pieredze

25%

Normatīvo iniciatīvu kvalitāte

20%

 

4.2. PDI

Parlamentārās darbības indekss

Mēra:

Kritērijs

Svars

Komisiju darbs

20%

Likumdošanas aktivitāte

20%

Debašu kvalitāte

15%

Priekšlikumu kvalitāte

20%

Sabiedrības interešu pārstāvība

15%

Atbildīga balsošana

10%

 

4.3. DKAI

Demokrātiskās un konstitucionālās atbildības indekss

Galvenais GVFP filtrs.

 

D1. Konstitucionālā atbildība

Vērtē:

  • Satversmes principu ievērošanu;
  • tiesiskuma respektēšanu;
  • demokrātisko institūciju atbalstu.

 

D2. Sabiedriskā atbildība

Vērtē:

  • sabiedrības saliedētību;
  • komunikācijas kultūru;
  • spēju veidot dialogu.

 

D3. Rīcības un balsojumu atbildība

Vērtē:

  • valstiski nozīmīgus balsojumus;
  • publisko rīcību;
  • politisko konsekvenci.

 

DKAI korekcijas princips

Svarīgs GVFP noteikums:

Augsta aktivitāte nevar pilnībā kompensēt demokrātiskās atbildības trūkumus.

Formula:

Integrētais profils=(PDI+KUS)−DKAI riska korekcija Integrētais\ profils = (PDI + KUS) - DKAI\ riska korekcija\ Integrētais profils = (PDI+KUS) − DKAI riska korekcija

 

V. PARTIJU NOVĒRTĒŠANA

 

5.1. PAS

Programmas kvalitātes indekss

Kritēriji:

Kritērijs

Stratēģiskā skaidrība

Mērķu konkrētība

Rīcības mehānismi

Finanšu pamatojums

Juridiskā realizējamība

Institucionālā realizējamība

Faktu izmantošana

Inovatīvais potenciāls

 

5.2. PIKI

Programmas īstenošanas kapacitātes indekss

Jautājums:

Vai partija spēj realizēt to, ko sola?

Vērtē:

  • ekspertīzi;
  • cilvēkresursus;
  • pārvaldības pieredzi;
  • finansējuma realitāti.

 

5.3. PSI

Politiskās stabilitātes indekss

Vērtē:

  • vērtību konsekvenci;
  • programmas stabilitāti;
  • politisko prognozējamību.

 

VI. PARTIJU DEMOKRĀTISKĀS KVALITĀTES INDEKSS

 

PDKI formula:

PDKI=KUS(25%)+PDI(25%)+DKAI(30%)+PAS(20%)PDKI = KUS(25\%) + PDI(25\%) + DKAI(30\%) + PAS(20\%)PDKI=KUS(25%)+PDI(25%)+DKAI(30%)+PAS(20%)

 

VII. KOALĪCIJU ANALĪZE

 

KDNS

Koalīciju demokrātiskās noturības simulators

Vērtē:

  • kopējo kompetenci;
  • demokrātisko atbildību;
  • stabilitāti;
  • risku koncentrāciju.

 

VIII. DEMOKRĀTISKĀS AGRĪNĀS BRĪDINĀŠANAS SISTĒMA (DAWP)

Monitorē:

Joma

Indikators

Institūcijas

Uzticība un neatkarība

Komunikācija

Polarizācijas risks

Sabiedrība

Saliedētība

Pārvaldība

Kompetence

Atbildība

Lēmumu kvalitāte

 

IX. GADA DEMOKRĀTISKĀS KVALITĀTES PĀRSKATS (DKGI)

Formula:

DKGI=PDI(20%)+DKAI(30%)+PIKI(20%)+DNI(20%)+SSI(10%)DKGI = PDI(20\%) + DKAI(30\%) + PIKI(20\%) + DNI(20\%) + SSI(10\%)DKGI=PDI(20%)+DKAI(30%)+PIKI(20%)+DNI(20%)+SSI(10%)

 

X. KRĀSU KLASIFIKĀCIJA

Krāsa

Nozīme

🟢

augsta demokrātiskā kvalitāte

🟡

funkcionējoša sistēma ar riskiem

🟠

paaugstināta uzmanības zona

🔴

sistēmisks risks

 

XI. AUDITĒJAMĪBAS PRINCIPS

 

Pie katra gala vērtējuma jābūt:

1.     pierādījumam;

2.     avota norādei;

3.     vērtēšanas kritērijam;

4.     punktu piešķiršanas pamatojumam;

5.     nenoteiktības norādei.

 

XII. GVFP ĒTISKIE IEROBEŽOJUMI

 

GVFP:

speciāli nevērtē personības "morālo seju/vērtību";
nevērtē privāto dzīvi, ja tai nav publiskas nozīmes;
neizdara secinājumus bez pierādījumiem;
atdala faktu no interpretācijas.

 

XIII. GVFP GALVENAIS PRINCIPS

 

Demokrātijas kvalitāti nosaka/raksturo ne tikai tas, kas iegūst/pielieto varas pilnvaras, bet, jo vairāk, tas, kā šī vara tiek izmantota sabiedrības kopējam un katra tās locekļa labumam.

 

XIV. GVFP attīstības ceļakarte

 

GVFP - 2026

kandidātu analīze
partiju analīze
demokrātiskās atbildības filtrs
koalīciju simulācija

GVFP - 2027–2028

Plānotie papildinājumi:

  • automatizēta datu ieguve;
  • AI atbalstīta pierādījumu klasifikācija;
  • starptautisks demokrātijas salīdzinājums;
  • Baltijas demokrātiskās kvalitātes indekss.

 

Kopsavilkums

 

Tagad Gudra Vēlētāja Platforma (GVFP) ir ieguvusi metodoloģiskā standarta formu. No konceptuālas idejas tā pārtop par auditējamu demokrātiskās kvalitātes novērtēšanas sistēmu.

Ir noiets komplicēts, garš un sarežģīts ceļš līdz šādai pilnvērtīgai Gudra vēlētāja izvēles platformas konceptuālajai arhitektūrai. Soli pa solim ir  izveidota savstarpēji saistīta sistēma:

1. Kandidāta līmenis

  • KUS — profesionālās kapacitātes novērtējums;
  • PDI — faktiskās parlamentārās darbības analīze;
  • DKAI — demokrātiskās un konstitucionālās atbildības filtrs.

2. Partijas līmenis

  • PAS — programmas kvalitāte;
  • PIKI — īstenošanas kapacitāte;
  • PSI — politiskā stabilitāte;
  • PDKI — partijas demokrātiskās kvalitātes indekss.

3. Sistēmas līmenis

  • PDKK — partiju demokrātiskās kvalitātes karte;
  • KDNS — koalīciju demokrātiskās noturības simulators;
  • DAWP — demokrātiskās agrīnās brīdināšanas panelis;
  • GDKGP — demokrātiskās kvalitātes gada pārskats.

4. Sabiedrības/vēlētāja pielietojuma līmenis

  • "Latvijas demokrātiskās kvalitātes navigators 2026".

 

Viens no būtiskākajiem metodoloģiskajiem sasniegumiem šeit ir tieši tas, ka vairs netiek formāli vērtēta tikai politiskā aktivitāte vai amata statusam un pilnvarām atbilstošā kompetence, bet vērtējuma objektivitātes/patiesuma vārdā tiek izmantots demokrātiskās  un konstitucionālās atbildības filtrs (DKAI).   Jo demokrātiskā sistēmā tomēr vissvarīgākais ir jautājums “Vai konkrētā rīcība/darbība rada apstākļus, nodrošina iespējas cilvēka  personības potenciāla pilnvērtīgai realizācijai un  palielina visas sabiedrības kopējo labumu, veicina demokrātijas noturību!

Autors, radoši izmantojot MI rīkus un sniegtās iespējas, ir pielicis visas pūles, lai racionāli domājošs vēlētājs rastu vispusīgi argumentētu atbildi uz šo jautājumu un izdarītu sociāli atbildīgu izvēli, balsojot par konkrēto partiju/apvienību un tās virzītajiem kandidātiem. Tieši DKAI ieviešana ir ļāvusi papildināt tradicionāli ierasto politiskās darbības efektivitātes vērtējumu ar demokrātiskās atbildības dimensiju.

 

P.S. Saņemot sabiedrības kritiski konstruktīvu vērtējumu/atbalstu, tālākas digitalizācijas un detalizācijas nolūkos ir iespējams arī izveidot "GVFP Tehnisko specifikāciju", kurā būtu aprakstīta datu struktūra, kandidāta kartītes formāts, datubāzes lauki un algoritmiskā aprēķinu loģika. Tas jau būtu pamats digitālas platformas prototipam!