Komplekss plāns Latvijas valsts pārvaldes pilnveidošanai, atbilstoši digitalizācijas laikmeta prasībām Trešā daļa

 

Komplekss plāns Latvijas valsts pārvaldes pilnveidošanai,  atbilstoši digitalizācijas laikmeta prasībām

                          Trešā daļa

Politisko risku karte Latvijai līdz 2030. gadam

 Strukturēta politisko risku karte Latvijai līdz 2030. gadam, veidota kā praktisks lēmumu pieņemšanas instruments (ne akadēmisks pārskats). Tā apvieno varbūtību × ietekmi, agrīnos signālus un konkrētus mazināšanas soļus.

 🎯 Kā lasīt karti

• Varbūtība: zema / vidēja / augsta
• Ietekme: vidēja / augsta / eksistenciāla
• Prioritāte = kur valdībai jābūt proaktīvai jau tagad

 I. SISTĒMISKIE RISKI (augstākā prioritāte)

1️. Populisma un politiskās fragmentācijas pieaugums

• Varbūtība: augsta
• Ietekme: augsta
• Kas to izraisa: dzīves dārdzība, uzticēšanās trūkums, informācijas haoss
• Sekas: nestabilas koalīcijas, reformu apstāšanās, ārpolitikas neprognozējamība
• Agrīnie signāli: anti-sistēmas partiju reitingu kāpums, agresīva retorika
• Mazināšana: skaidras prioritātes, reāli rezultāti pirms vēlēšanām, mierīga valdības komunikācija

 

2️. Reformu paralīze vēlēšanu ciklu dēļ

• Varbūtība: augsta
• Ietekme: augsta
• Kas to izraisa: bailes no nepopulāriem lēmumiem
• Sekas: stagnācija, investīciju kritums
• Agrīnie signāli: “atliekam uz pēc vēlēšanām”
• Mazināšana: starppartiju vienošanās par 3–5 nacionālajām prioritātēm

 3️. Sabiedrības uzticēšanās erozija valstij

• Varbūtība: vidēji augsta
• Ietekme: augsta
• Kas to izraisa: solījumu nepildīšana, neskaidra komunikācija
• Sekas: protestu potenciāls, radikalizācija
• Agrīnie signāli: zema līdzdalība, cinisms publiskajā telpā
• Mazināšana: atbildība, publiski rezultātu pārskati, godīga kļūdu atzīšana

 II. DROŠĪBAS UN ĀRĒJĀS IETEKMES RISKI

4️. Krievijas hibrīdinstrumentu ietekme uz iekšpolitiku

• Varbūtība: vidēji augsta
• Ietekme: eksistenciāla
• Kas to izraisa: informatīvā sašķeltība, sociālās plaisas
• Sekas: sabiedrības polarizācija, uzticēšanās graušana
• Agrīnie signāli: dezinformācijas kampaņas, protestu kurināšana
• Mazināšana: stipri sabiedriskie mediji, integrācija, medijpratība

 5️. NATO/ES politiskās vienotības vājināšanās

• Varbūtība: vidēja
• Ietekme: ļoti augsta
• Kas to izraisa: lielvalstu iekšpolitika
• Sekas: drošības garantiju uztveres kritums
• Agrīnie signāli: pretrunīgi signāli no sabiedrotajiem
• Mazināšana: aktīva diplomātija, reģionālās alianses (Baltija–Ziemeļvalstis)

 III. SOCIĀLEKONOMISKIE RISKI

6️. Dzīves dārdzības un nevienlīdzības saasināšanās

• Varbūtība: vidēji augsta
• Ietekme: augsta
• Kas to izraisa: enerģijas cenas, zema produktivitāte
• Sekas: protesti, populisms
• Agrīnie signāli: cenu šoks, algu stagnācija
• Mazināšana: mērķēts atbalsts, produktivitātes politika, nodokļu stabilitāte

 7️. Demogrāfijas politizēšanās

• Varbūtība: vidēja
• Ietekme: augsta
• Kas to izraisa: imigrācijas debates, reģionu iztukšošanās
• Sekas: polarizācija, bremzēti lēmumi
• Agrīnie signāli: radikāli piedāvājumi
• Mazināšana: skaidrs, datos balstīts demogrāfijas plāns

 

IV. INSTITUCIONĀLIE RISKI

8️. Valsts pārvaldes kapacitātes izsīkums

• Varbūtība: vidēja
• Ietekme: augsta
• Kas to izraisa: pārslogotība, zems atalgojums
• Sekas: lēni lēmumi, kļūdas
• Agrīnie signāli: projektu kavējumi
• Mazināšana: pārvaldes konsolidācija, rezultātos balstīts atalgojums

 9️. Tiesiskuma uztveres pasliktināšanās

• Varbūtība: zema–vidēja
• Ietekme: augsta
• Kas to izraisa: skaļas lietas bez rezultāta
• Sekas: investoru atturēšanās
• Agrīnie signāli: kritika no uzņēmējiem/ES
• Mazināšana: tiesu procesu paātrināšana, caurspīdīgums

 

RISKU MATRICA (īsumā)

 

Risks	Varbūtība	Ietekme	Prioritāte
Populisma pieaugums	Augsta	Augsta	🔴
Reformu paralīze	Augsta	Augsta	🔴
Krievijas hibrīdi	Vid.-augsta	Eksistenciāla	🔴
Uzticēšanās erozija	Vid.-augsta	Augsta	🔴
Dzīves dārdzība	Vid.-augsta	Augsta	🟠
NATO/ES plaisas	Vidēja	Ļoti augsta	🟠
Demogrāfijas politizēšana	Vidēja	Augsta	🟠
Pārvaldes kapacitāte	Vidēja	Augsta	🟠

 

5 STRATĒĢISKIE “PRETLĪDZEKĻI” (kas samazina vairākus riskus vienlaikus)

1️. Skaidras 3–5 nacionālās prioritātes līdz 2035. gadam
2️. Reāli rezultāti pirmajos 12–24 mēnešos
3️. Mierīga, godīga valdības komunikācija
4️. Integrācija kā drošības politika
5️. Pārvaldes efektivitātes celšana

 Galvenā atziņa

Lielākais risks Latvijai līdz 2030. gadam nav viens konkrēts notikums, bet lēna uzticēšanās un rīcībspējas erozija.
Ja valsts ir skaidra, konsekventa un mierīga — vairums risku kļūst vadāmi.

 Turpinājumā var sagatavot:

• 🧭 politisko risku “early warning” indikatoru paneli,
• 🧠 scenārijus “kas, ja” līdz 2030. gadam,
• 🎯  noteikt, kā katru augsta riska punktu samazināt 12–24 mēnešos.

 

       Latvijas informācijas drošības sistēma

 

MI lēmumu cikla modelis (Decision-Cycle) – apraksts

Cikla posmi:

1.    Datu vākšana

o    MI sistēma apkopo plašu datu spektru: publiskus datu avotus, ekonomiskos rādītājus, sociālās tendences, hibrīdapdraudējuma indikatorus.

o    Automatizēti filtrē un klasificē saturu pēc risku kategorijām.

2.    Analīze un prognoze

o    MI modeļi identificē tendences un scenārijus, novērtē iespējamās sekas.

o    Veido risku kartes un alternatīvo lēmumu ietekmes simulācijas.

3.    Scenāriju izvērtēšana

o    Sistēma piedāvā dažādus stratēģiskos scenārijus, ar novērtējumiem par laiku, resursiem un ietekmi.

o    Cilvēks analītiķis vai lēmējinstitūcija izvērtē MI rekomendācijas.

4.    Lēmuma pieņemšana

o    Lēmumu pieņem cilvēks, balstoties uz MI sniegtajiem datiem un prognozēm.

o    Ievērota demokrātiskā pārraudzība un juridiskie ierobežojumi.

5.    Izpilde un monitorings

o    Lēmuma īstenošanas gaitā MI turpina monitorēt rezultātus reālajā laikā.

o    Sniedz korektīvas rekomendācijas, ja mainās apstākļi.

6.    Atsauksmes cilpa

o    Rezultāti tiek atgriezti datu bāzē un MI modeļos, lai uzlabotu turpmākās prognozes un paātrinātu nākamos lēmumu ciklus.

Vizuālais risinājums

• Diagramma koncentrējas uz ciklu ar 6 posmiem: Datu vākšana → Analīze → Scenāriji → Lēmums → Izpilde → Atsauksmes.
• Katrs posms attēlots ar ikonām un krāsām:
• Dati → mākonis/datubāze
• Analīze → grafiks/diagramma
• Scenāriji → plāna ikona
• Lēmums → cilvēks ar lēmuma karti
• Izpilde → bultiņa vai darbības simbols
• Atsauksmes → riņķa bultiņa uz datiem
• Cikls centrēts ap cilvēku kā lēmuma galveno elementu, MI kā palīganalītisko instrumentu.

 🌍  Starptautiskas iniciatīvas pret AI‑ģenerētu dezinformāciju

Lielākās tehnoloģiju kompānijas sadarbojas, lai ierobežotu AI‑ģenerēta satura negatīvo ietekmi uz vēlēšanām. Piemēram, Adobe, Meta, Google, Microsoft, OpenAI u.c. uzņēmumi parakstīja brīvprātīgu līgumu, lai attīstītu rīkus, ar kuriem identificēt un reaģēt uz deepfake saturu un maldinošiem materiāliem, kas var ietekmēt vēlētājus. Šī iniciatīva akcentē sabiedrības izglītošanu un caurskatāmību, nevis cenzūru vai automātisku bloķēšanu.

Līdzīga sadarbība notiek arī starp valstīm — piemēram, ASV un Itālija vienojās apvienot spēkus, izmantojot AI rīkus, lai uzlabotu stratēģijas pret informācijas manipulācijām un kopīgi veidotu datu apmaiņu par dezinformācijas taktikām.

🧠 AI tehnoloģijas lietošana demokrātiskas pārvaldības atbalstam

Lai gan valsts izmanto MI, lai cīnītos pret dezinformāciju, AI tiek izmantots arī plašāk valsts pārvaldē — ne tikai datu identifikācijai, bet arī administratīvo procesu paātrināšanai un atbildes reakcijas uz lēmumu rezultātu simulācijai.

Piemēram, akadēmiskie pētījumi rāda, ka AI var palīdzēt uzlabot pašvaldību spēju reaģēt uz iedzīvotāju sūdzībām un pieprasījumiem, izmantojot ML‑bāzētu attēlu analīzi un automatizētu protokolu ģenerēšanu, kas saīsina lēmumu pieņemšanas laiku reālām problēmām.

Citi pētījumi piedāvā kolektīvās atbildes sistēmas (collective response systems) — kur MI palīdz apkopot sabiedrības viedokļus un atrast kopīgus risinājumus politiskās diskusijas laikā, palīdzot pārvarēt iestrēgumus un paātrināt piekrišanu lēmumiem.

💡  Demokrātijas un uzticības nodrošināšana AI laikmetā

Akadēmiķi un politikas eksperti arvien biežāk runā par to, kā AI vajadzētu tikt integrēts tā, lai tas atbilst demokrātijas vērtībām — caurskatāmībai, cilvēku kontrolei un godprātībai. Šajā nolūkā ieteicams izstrādāt dubulto taksonomiju (izvietojumu noteiktā kārtībā, balstoties uz kopīgām īpašībām vai funkcionālām attiecībām), kas atpazīst AI riskus un pamatlīdzekļus, ar kuriem to izmantot, lai stiprinātu demokrātiskos procesus — piemēram, efektīvāka datu analīze, lēmumu caurskatāmība un publiskā diskusija, nevis cenzūras mehānismi.

 Eiropas Savienības pieeja

ES institūcijas ne tikai atzīst, ka dezinformācija apdraud demokrātiju, bet arī aktīvi veicina sabiedrības noturības celšanu pret to. Piemēram:

• Eiropas Digitālo mediju observatorija (EDMO) apvieno faktu pārbaudītājus, akadēmiskos resursus un citus ekspertus, lai identificētu manipulācijas un dalītos ar praksēm cīņā pret dezinformāciju.
• ES kopīgas kampaņas un materiāli palielina medijpratību, kas ļauj tautai labāk orientēties informācijas vidē un nekļūt par manipulācijas upuri.

📍 5. Reģionālas prakses — NATO un Baltija

Latvija un citi Baltijas valstis ir attīstījušas savu pieeju, iekļaujot informācijas telpas aizsardzību valsts drošības stratēģijā kā būtisku elementu. NATO Stratēģiskās komunikācijas centrs Rīgā sniedz analītiku par dezinformācijas taktikām un palīdz koordinēt starptautiskus pretpasākumus.

🧠 Kopsavilkumā — globālās mācības salīdzinājumā ar Latvijas modeli

🔹 Starptautiskā sadarbība un AI rīki: tehnoloģiju uzņēmumi un valstis veido instrumentus, lai identificētu un reaģētu uz manipulācijām (MI detektori, deepfake atpazīšana).
🔹 Lēmumu atbalsts demokrātiskā pārvaldē: AI tiek izmantots lai palielinātu administratīvo efektivitāti un analīzes bāzi lēmumu pieņemšanā, nevis aizstātu cilvēku.
🔹 Demokrātijas vērtības kā pamatā: starptautiskie pētījumi uzsver vajadzību pēc caurskatāmām un demokrātiski kontrolētām MI sistēmām.
🔹 ES medijpratība un sabiedrības noturība: sabiedrības izglītošana un kopīga informācijas kvalitātes uzraudzība ir daļa no sistēmas, nevis tikai tehniskie risinājumi.
🔹 NATO konteksts: informatīvās telpas drošība kā daļa no hibrīdapdraudējumu pretpasākumiem.

📌 Secinājums

Izstrādātie normatīvie un institucionālie modeļi labi atbilst globalajām tendencēm un labajai praksei. Tie ievēro demokrātiskās vērtības, fokusējas uz cilvēka kontroli lēmumos un izmanto MI kā analītisko atbalstu, nevis kā automatizētu varas instrumentu — tieši to, ko pasaules eksperti un politikas veidotāji uzskata par nepieciešamu, reaģējot uz AI un dezinformācijas izaicinājumiem.

🧠 Demokrātijas lēnums rodas nevis no balsošanas — bet no INFORMĀCIJAS APSTRĀDES

Lēmuma pieņemšanas ciklā ~70–80% laika aizņem:

1.    Informācijas savākšana

2.    Ekspertu viedokļu saskaņošana

3.    Ietekmes modelēšana

4.    Juridiskā analīze

5.    Alternatīvu salīdzināšana

6.    Kompromisu formulēšana

Tieši šeit MI var radīt demokrātisko “reakcijas paātrinātāju”, neko neatņemot parlamentārajai kontrolei (piemēram, Saeima vai European Parliament saglabā pilnu lēmuma varu).

⚙️ Kā MI var saīsināt demokrātisko lēmumu ciklu (praktisks modelis)

1️. Reāllaika situācijas analīzes dzinējs

MI nepārtraukti apkopo:

• ekonomiskos datus
• drošības indikatorus
• migrācijas plūsmas
• sankciju efektu
• sabiedriskās domas tendences

➡️ Deputāti saņem nevis 200 lappušu ziņojumu pēc 3 mēnešiem,
bet dinamisku situācijas karti katru dienu.

Ieguvums: pazūd birokrātiskais gaidīšanas laiks.

2️. Automātiska politikas scenāriju modelēšana

MI var 24 stundās izmodelēt:

• “Kas notiks, ja ieviesīsim šo regulu?”
• “Kā tas ietekmēs budžetu, drošību, inflāciju?”
• “Kā reaģēs konkrēti reģioni vai nozares?”

Cilvēku analītiskās grupas to dara mēnešiem.

MI → scenāriju simulācija kā meteoroloģijā.

3️. Normatīvo aktu “ātrā saskaņošana”

Viens no lielākajiem kavēkļiem — juridiskā savietojamība.

MI var momentā pārbaudīt:

• atbilstību ES tiesībām
• konfliktus ar esošajiem likumiem
• potenciālos Satversmes riskus
• starptautisko saistību ietekmi

➡️ Tas, ko juristu darba grupas dara 6–9 nedēļas,
var notikt dažu stundu laikā.

4️. Konsensa kartēšana (ļoti svarīgs demokrātijai instruments)

MI var analizēt:

• frakciju pozīcijas,
• publiskos izteikumus,
• balsojumu vēsturi.

Un prognozēt:

Kur iespējams kompromiss vēl PIRMS politiskās diskusijas sākuma.

Tas ļauj izvairīties no “aklās sarunu fāzes”.

5️. Krīzes režīma “Demokrātiskais ātrās reakcijas protokols”

Var ieviest īpašu mehānismu:

AI-supported Fast Track Decision Framework

Tas nozīmē:

• procedūra nemainās,
• bet MI sagatavo VISU lēmuma paketi iepriekš.

Parlaments:
👉 nevis sāk analizēt,
👉 bet uzreiz izvērtē gatavu, caurskatāmu modeli.

🏛️ Būtiskais princips — MI nedrīkst pieņemt lēmumu

MI loma demokrātijā nav vara.
Tā ir:

kognitīvās kavēšanās likvidēšana.

Autokrātijas ir ātras, jo domā viens cilvēks.
Demokrātijas var kļūt tikpat ātras, ja domāšanu palīdz strukturēt MI.

📊 Praktiska iniciatīva, ko varētu virzīt politiskā līmenī:

Demokrātijas funkcionēšanas modernizācija

“AI-supported Democratic Decision Acceleration Mechanism”

Ietver:

1.    Parlamenta MI analītisko centru

2.    Reāllaika politikas simulācijas platformu

3.    Krīžu lēmumu paātrināto procedūru

4.    Pilnīgu caurskatāmību (lai novērstu manipulācijas risku)

🌍 Kāpēc tas ir ģeopolitiski kritiski tieši tagad

Demokrātijas šobrīd sacenšas ne tikai ekonomikā vai militāri,
bet arī:

lēmumu pieņemšanas ātrumā.

Ja demokrātija reaģē 9 mēnešos, bet autoritārs režīms — 9 dienās,
tad rodas strukturāla nelīdzsvarotība.

MI ir pirmais instruments vēsturē,
kas ļauj demokrātijai paātrināties, nezaudējot brīvību.

 

POLITIKAS KONCEPTS
Par mākslīgā intelekta izmantošanu demokrātisko lēmumu pieņemšanas procesa paātrināšanai un kvalitātes stiprināšanai 

1. Koncepta mērķis

Nodrošināt Latvijas demokrātiskās pārvaldības spēju savlaicīgi un kvalitatīvi reaģēt uz mūsdienu drošības, ekonomiskajiem un sociālajiem izaicinājumiem, izmantojot mākslīgā intelekta (MI) analītiskās iespējas lēmumu sagatavošanas procesa optimizācijai, vienlaikus pilnībā saglabājot parlamentārās demokrātijas principus, cilvēka politisko atbildību un tiesiskuma kontroli.

2. Problēmas raksturojums

Demokrātiskās valstīs lēmumu pieņemšana ir balstīta uz:

• daudzpakāpju ekspertīzi,
• starpinstitucionālu saskaņošanu,
• juridisko izvērtējumu,
• sabiedrības līdzdalību,
• politisko kompromisu veidošanu.

Šie procesi nodrošina leģitimitāti un kvalitāti, taču prasa ievērojamu laiku.
Strauju ģeopolitisku un ekonomisku pārmaiņu apstākļos šāds laika patēriņš var samazināt valsts spēju operatīvi rīkoties krīzes situācijās.

Pašreizējais izaicinājums nav demokrātisko procedūru pārskatīšana, bet gan to intelektuālās sagatavošanas posma modernizācija.

3. Risinājuma būtība

MI izmantošana kā analītisks atbalsta instruments, kas:

✔ paātrina informācijas apstrādi;
✔ modelē iespējamo politisko lēmumu sekas;
✔ identificē juridiskos un ekonomiskos riskus;
✔ strukturē alternatīvas politiskai izvēlei;
✔ uzlabo starpinstitucionālo koordināciju.

MI netiek piešķirtas nekādas lēmumu pieņemšanas pilnvaras.
Visus lēmumus pieņem demokrātiski ievēlētas amatpersonas.

4. Galvenie ieviešamie instrumenti

4.1. Nacionālais MI politikas analīzes centrs

Specializēta analītiska vienība, kas:

• reāllaikā apkopo un analizē datus no valsts un starptautiskajiem avotiem;
• sagatavo strukturētus politikas izvēles scenārijus;
• sniedz prognozes par iespējamo lēmumu ietekmi.

4.2. Politikas scenāriju modelēšanas platforma

Digitāls rīks, kas ļauj:

• simulēt normatīvo aktu ietekmi pirms to pieņemšanas;
• novērtēt fiskālās, drošības un sociālās sekas;
• identificēt optimālākos risinājumus.

4.3. Normatīvās savietojamības automatizēta pārbaude

MI rīki, kas:

• paātrina likumprojektu juridisko analīzi;
• konstatē iespējamas pretrunas ar spēkā esošo regulējumu;
• samazina kļūdu un interpretācijas risku.

4.4. Demokrātiskās konsultēšanas digitālais atbalsts

Risinājumi, kas palīdz:

• strukturēt ekspertu viedokļus;
• analizēt sabiedrības iesaistes rezultātus;
• uzlabot caurskatāmību lēmumu sagatavošanā.

4.5. Paātrinātās rīcības procedūra krīzes situācijās

Iepriekš definēts mehānisms, kur MI:

• nekavējoties sagatavo visaptverošu analītisko ziņojumu;
• nodrošina lēmumu pieņēmējiem pilnu informācijas kopumu dažu dienu laikā, nevis mēnešos.

5. Sagaidāmie ieguvumi

• Būtiski saīsināts politikas izstrādes laiks.
• Augstāka lēmumu kvalitāte, balstīta datos un modelēšanā.
• Samazināts administratīvais slogs valsts institūcijām.
• Lielāka valsts spēja reaģēt uz ārējiem apdraudējumiem.
• Stiprināta sabiedrības uzticēšanās lēmumu caurskatāmībai.
• Demokrātijas konkurētspējas palielināšana globālajā vidē.

6. Demokrātijas un cilvēktiesību garantijas

Koncepts paredz skaidrus drošības mehānismus:

• MI izmantojams tikai kā konsultatīvs instruments.
• Lēmumu pieņemšana paliek cilvēku atbildībā.
• Pilnīga algoritmiskā caurskatāmība valsts institūcijām.
• Datu aizsardzības un pamattiesību ievērošana.
• Parlamentārā uzraudzība pār MI izmantošanu.
• Regulāra neatkarīga auditēšana.

7. Ieviešanas posmi

1. posms (12 mēneši): pilotprojekts valsts pārvaldes analītiskajā darbā.
2. posms (24 mēneši): integrācija likumdošanas procesa atbalstam.
3. posms (36 mēneši): pilnvērtīga izmantošana krīžu pārvaldībā un stratēģiskajā plānošanā.

8. Nepieciešamais politiskais lēmums

Lai uzsāktu iniciatīvu, nepieciešams:

1.    Atbalstīt koncepta turpmāku izstrādi valdības līmenī.

2.    Izveidot starpinstitucionālu darba grupu.

3.    Noteikt pilotprojekta institucionālo ietvaru.

4.    Sagatavot normatīvo regulējumu MI izmantošanai publiskajā pārvaldē.

9. Stratēģiskais redzējums

Mākslīgais intelekts nav demokrātijas aizstājējs, bet tās darbības efektivitātes instruments.
Tā mērķis ir panākt, lai demokrātiska valsts spētu rīkoties tikpat ātri, cik atbildīgi — saglabājot brīvību, tiesiskumu un cilvēka cieņu kā centrālās vērtības.

Koncepts paredz modernizēt lēmumu sagatavošanas procesu, nevis mainīt demokrātijas būtību. 

POLICY BRIEF
Mākslīgā intelekta izmantošana demokrātisko lēmumu pieņemšanas paātrināšanai

Kopsavilkums

Mūsdienu drošības, ekonomiskās un ģeopolitiskās situācijas prasa no demokrātiskām valstīm daudz ātrāku reakciju nekā līdz šim.
Pašreizējās procedūras nodrošina kvalitatīvus un leģitīmus lēmumus, taču to sagatavošana bieži ir laikietilpīga.

Mākslīgais intelekts (MI) piedāvā iespēju būtiski saīsināt lēmumu sagatavošanas laiku, nemainot demokrātiskās procedūras un nesamazinot parlamentāro kontroli.

MI nav paredzēts lēmumu pieņemšanai — tas kalpo kā analītisks atbalsta instruments.

Problēma

Demokrātiskā lēmumu pieņemšanas procesā lielāko laiku aizņem:

• informācijas apkopošana un analīze;
• ietekmes novērtējumi;
• juridiskā savietojamība;
• starpinstitucionālā saskaņošana;
• alternatīvu modelēšana.

Krīžu situācijās šis laika patēriņš var mazināt valsts spēju rīkoties operatīvi.

Piedāvātais risinājums

Izveidot MI balstītu analītisko atbalsta sistēmu, kas:

✔ automatizē datu analīzi un prognozes;
✔ modelē politikas scenārijus pirms lēmumu pieņemšanas;
✔ paātrina normatīvo aktu izvērtēšanu;
✔ palīdz identificēt riskus un optimālos risinājumus;
✔ nodrošina reāllaika informāciju lēmumu pieņēmējiem.

Sagaidāmie ieguvumi

• Lēmumu sagatavošanas laiks samazinās no mēnešiem uz nedēļām vai dienām.
• Palielinās lēmumu kvalitāte un datu pamatotība.
• Samazinās administratīvais slogs valsts pārvaldē.
• Uzlabojas krīžu pārvaldības efektivitāte.
• Stiprinās demokrātijas spēja reaģēt uz ārējiem izaicinājumiem.
• Palielinās sabiedrības uzticēšanās caurskatāmam lēmumu procesam.

Demokrātijas garantijas

Iniciatīva paredz stingrus principus:

• Lēmumus pieņem tikai cilvēki — vēlētas amatpersonas.
• MI izmantošana ir pilnībā caurskatāma un auditējama.
• Tiek ievērotas pamattiesības, datu aizsardzība un tiesiskums.
• Parlamentārā uzraudzība tiek saglabāta un stiprināta.

Ieviešanas soļi

1.    Uzsākt pilotprojektu valsts pārvaldes analītiskajā darbā.

2.    Izveidot starpinstitucionālu darba grupu MI izmantošanas ietvara izstrādei.

3.    Attīstīt digitālu politikas modelēšanas platformu.

4.    Sagatavot nepieciešamo normatīvo regulējumu.

Politiskā izvēle

Šī iniciatīva nemaina demokrātijas principus.
Tā modernizē valsts spēju sagatavot lēmumus laikmetā, kur informācijas apjoms un notikumu dinamika pieaug eksponenciāli.

Mērķis — panākt, lai demokrātija būtu ne tikai taisnīga, bet arī savlaicīga.

LIKUMPROJEKTS

Demokrātiskās iekārtas aizsardzības likums

I nodaļa — Vispārīgie noteikumi

1. pants.  Likuma mērķis
Šā likuma mērķis ir nodrošināt demokrātiskās iekārtas, konstitucionālās kārtības un cilvēktiesību sistēmas aizsardzību pret organizētiem mēģinājumiem tās likvidēt, paralizēt vai aizstāt ar autoritāru pārvaldības modeli.

2. pants. Demokrātijas nepārtrauktības princips
Demokrātiskā iekārta nav atceļama pat ar demokrātisko procedūru ļaunprātīgu izmantošanu.

3. pants. Pamatprincipi

·         Likumība,

·         Proporcionalitāte,

·         Tiesas kontrole,

·         Cilvēktiesību ievērošana,

·         Institucionālā varas dalīšana.

II nodaļa.  Demokrātiskās iekārtas apdraudējuma definīcija

4. pants. Demokrātiskās iekārtas apdraudējums

Par apdraudējumu uzskatāma sistemātiska, organizēta darbība ar pierādāmu nolūku:

·         likvidēt konstitucionālo varas dalījumu;

·         padarīt vēlēšanas nebrīvas vai fiktīvas;

·         pakļaut tiesu varu politiskai kontrolei;

·         aizstāt demokrātisku iekārtu ar autoritāru režīmu;

·         veicināt ārvalstu autoritāru režīmu ietekmi;

·         organizēt vai atbalstīt varas pārņemšanu ar vardarbības draudiem;

·         sistemātiski izplatīt dezinformāciju ar mērķi sagraut demokrātisko iekārtu.

Viedoklis pats par sevi nevar būt pamats šā likuma piemērošanai.

III nodaļa.  Institucionālā sistēma

5. pants. Demokrātijas drošības prokuratūra (DDP)
Veic izmeklēšanu par iespējamu demokrātiskās iekārtas apdraudējumu.

6. pants. Konstitucionālā tiesa
Pieņem gala lēmumus par šā likuma ietvaros piemērojamiem ierobežojumiem.

7. pants. Parlamenta uzraudzības komisija
Veic politiski neitrālu uzraudzību pār mehānisma likumību.

8. pants. Demokrātijas aizsardzības ombuds
Uzrauga pilsoņu pamattiesību ievērošanu procesa laikā.

IV nodaļa.  Procesa kārtība

9. pants. Procesa ierosināšana
Procesu var ierosināt:

1.    Demokrātijas drošības prokuratūra ar tiesas sankciju.

2.    Konstitucionālā tiesa pēc konstitucionāla pieteikuma.

10. pants. Pierādīšanas standarts
Nepieciešami:

·         strukturētas darbības pierādījumi;

·         nodoma pierādījums;

·         saikne starp darbību un demokrātijas graušanas mērķi.

11. pants. Procesuālās garantijas

·         tiesības uz aizstāvību;

·         publiskums;

·         apelācijas iespēja.

V nodaļa.  Aizsardzības pasākumi

12. pants. Pasākumu pakāpeniskums

1.    Oficiāls brīdinājums.

2.    Finanšu plūsmu ierobežošana.

3.    Valsts finansējuma atņemšana.

4.    Organizācijas darbības apturēšana.

5.    Politiskās partijas aizliegums.

6.    Kandidēšanas tiesību ierobežošana personām.

Pasākumi piemērojami tikai ar Konstitucionālās tiesas lēmumu.

VI nodaļa.  Ārkārtas demokrātijas aizsardzības režīms

13. pants. Nosacījumi
Izsludināms tikai tad, ja konstatēts koordinēts mēģinājums likvidēt konstitucionālo iekārtu.

14. pants. Ierobežojumi

·         Maksimālais termiņš: 90 dienas.

·         Automātiska tiesas pārskatīšana.

·         Preses brīvība netiek apturēta.

VII nodaļa.  Kontrole

15. pants

·         visi lēmumi ir pārsūdzami;

·         regulārs ziņojums parlamentam;

·         mehānisma pārskatīšana, mainoties situācijai.

VIII nodaļa.  Aizliegumi valstij

16. pants
Valsts nedrīkst:

·         likvidēt opozīciju kā tādu;

·         izmantot mehānismu ar mērķi politiski izrēķināties.

IX nodaļa.  Sasaite ar krimināltiesībām

17. pants. Attiecības ar krimināltiesību normām

1.    Šis likums neaizstāj kriminālatbildību, bet darbojas tai paralēli kā konstitucionālās aizsardzības mehānisms.

2.    Ja izmeklēšanas gaitā tiek konstatētas noziedzīga nodarījuma pazīmes, Demokrātijas drošības prokuratūra ierosina kriminālprocesa uzsākšanu.

18. pants. Noziedzīgu nodarījumu kategorijas, ar kurām likums ir sasaistīts

Šis likums piemērojams situācijās, kur konstatējama saikne ar:

1.    Noziegumiem pret valsti un konstitucionālo iekārtu.

2.    Valsts varas sagrābšanas mēģinājumu.

3.    Valsts drošības apdraudējumu ārvalstu interesēs.

4.    Nelikumīgu bruņotu grupējumu organizēšanu.

5.    Sabiedriskās kārtības graušanu ar mērķi destabilizēt valsts varu.

6.    Nelikumīgu politiskās iekārtas finansēšanu.

7.    Apzinātu dezinformācijas kampaņu organizēšanu valsts drošības graušanai.

 19. pants. Preventīvā un kriminālā sliekšņa atšķirība

Demokrātijas aizsardzības mehānisms

Vērsts uz sistēmas aizsardzību

Var tikt piemērots pirms krimināla sodāma nodarījuma pabeigšanas

Piemēro konstitucionālā tiesa

Mērķis — novēršana Krimināltiesības Vērsts uz sodīšanu Nepieciešams noziedzīgs nodarījums Piemēro vispārējās tiesas Mērķis — atbildība

X nodaļa.  Integrācija nacionālās drošības sistēmā

20. pants. Demokrātijas aizsardzība kā nacionālās drošības elements

Demokrātiskās iekārtas aizsardzība ir valsts nacionālās drošības sastāvdaļa, līdzvērtīgi teritoriālajai integritātei un militārajai drošībai.

21. pants. Institucionālā sadarbība 

Institūcija	Funkcija mehānismā
Drošības dienesti	Sniedz informāciju par sistemātiskiem draudiem
Militārā izlūkošana	Konstatē ārvalstu ietekmes operācijas
Finanšu izlūkošanas dienests	Atklāj nelikumīgas politiskās finansēšanas shēmas
Kiberdrošības centrs	Atklāj koordinētas dezinformācijas operācijas
Iekšlietu struktūras	Novērš pretlikumīgas aktivitātes

⚠️ Šīs institūcijas nevar pieņemt politiskus lēmumus — tikai darboties noteikto pilnvaru ietvaros.

22. pants. Agrīnās brīdināšanas sistēma

Valsts drošības iestādes uztur indikatoru sistēmu, kas fiksē:

·         koordinētas demokrātisko institūciju deleģitimācijas kampaņas

·         ārvalstu ietekmes operāciju pieaugumu;

·         sistemātisku vēlēšanu procesa diskreditāciju;

·         paralēlu neformālu varas struktūru veidošanu.

Šie indikatori kalpo par pamatu juridiskai izvērtēšanai.

23. pants. Civilās kontroles princips

Nacionālās drošības struktūru darbība šā likuma ietvaros ir pakļauta:

·         parlamentārai uzraudzībai;

·         konstitucionālai kontrolei;

·         ombuda uzraudzībai.

🔐 Kāpēc šī integrācija ir būtiska

Bez krimināltiesību sasaistes mehānisms būtu vājš.
Bez drošības sistēmas integrācijas tas būtu akls.
Bez tiesas kontroles tas kļūtu bīstams.

Šeit tiek nodrošināts līdzsvars:

Drošības iestādes redz → Prokuratūra izvērtē → Tiesa lemj → Parlaments kontrolē → Ombuds aizsargā tiesības

 I.  Preambula

Ņemot vērā:

* ka demokrātiskā iekārta, konstitucionālā kārtība un pamattiesību sistēma veido Latvijas valsts pamatu un tās nodrošina taisnīgus, brīvus un plurālistiskus politiskos procesus;
* Latvijas Satversmes 1., 2. un 8. pantu, kas nostiprina tiesiskumu, demokrātiju un cilvēktiesību neaizskaramību;
* Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (ECHR) 17. pantu, kas paredz, ka neviena konvencijas norma nedrīkst tikt interpretēta tā, lai piešķirtu tiesības rīkoties pret demokrātijas un tiesību aizsardzības principiem (ks.echr.coe.int);
* ECHR 10. un 11. pantu judikatūru, kas atzīst, ka brīvība izteikties un asociēties var tikt proporcionāli ierobežota demokrātijas aizsardzības nolūkā (Refah Partisi v. Turkey, Herri Batasuna v. Spain); ECHR Ždanoka v. Latvija — augstākā tiesu instance (Grand Chamber) atzinusi, ka dalībvalstīm ir plaša rīcības brīvība novērtēt demokrātisko procesu drošību, jo konteksts un vēsturiskā pieredze jāņem vērā, lai atrisinātu līdzsvaru starp demokrātiskām tiesībām un sabiedrības drošību.

* ANO Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR) 4. un 5. pantu, kas ļauj īslaicīgus ierobežojumus ārkārtas situācijā, ievērojot proporcionalitāti un tiesisko uzraudzību (ohchr.org);
* Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (Charter of Fundamental Rights of the EU), īpaši 12., 41. un 52. pantu, kas nostiprina tiesības piedalīties politiskajā dzīvē, tiesības uz labu pārvaldību un ierobežojumu proporcionalitātes principu (eur-lex.europa.eu);
* Venēcijas komisijas ieteikumus par “aizsargājošās demokrātijas” principu, kas ļauj valstij ieviest mehānismus demokrātijas aizsardzībai, ievērojot likumu, tiesas kontroli un proporcionalitāti.
Šo likumu pieņem, lai valsts institūcijas varētu efektīvi, tiesiski un cilvēktiesību ievērošanas kontekstā identificēt, vērtēt un novērst organizētus mēģinājumus likvidēt vai paralizēt demokrātisko konstitucionālo kārtību. 

II. Anotācija

 1. Likuma stratēģiskais mērķis

Likums nodrošina preventīvu demokrātijas aizsardzības mehānismu, kas:

·         aizsargā valsts konstitucionālo kārtību, demokrātijas nepārtrauktību un pamattiesības;

·         paredz ierobežojumus tikai gadījumos, kad pastāv sistemātisks drauds demokrātijai;

·         ievēro tiesiski pamatotas rīcības principu.

2. Juridiskais pamats starptautiskajās tiesībās

Starptautiskā norma	Saistība ar likumu
ECHR Art. 17	Aizliedz tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, lai iznīcinātu demokrātiju.
ECHR Art. 10 & 11	Ierobežojumi brīvībai izteikties un asociēties, ja tas nepieciešams demokrātijas aizsardzībai.
ICCPR Art. 4 & 5	Ārkārtas situācijās var īslaicīgi ierobežot tiesības, ievērojot proporcionalitāti un tiesisko uzraudzību.
EU Charter Art. 12, 41, 52	Politisko tiesību, labas pārvaldības tiesību un ierobežojumu proporcionalitātes principa ievērošana.
Venēcijas komisijas rekomendācijas	Aizsargājošās demokrātijas mehānisms: likums, tiesas kontrole, proporcionalitāte.

 3. Tiesību un demokrātijas līdzsvars

·         Likums nodrošina procesuālās garantijas: tiesības uz aizstāvību, publiskumu, apelācijas iespējas;

·         Ierobežojumi tiek piemēroti proporcionāli un tikai gadījumos, kad tie ir nepieciešami valsts konstitucionālās kārtības aizsardzībai;

·         Demokrātijas aizsardzības mehānisms darbojas paralēli krimināltiesību sistēmai, lai savlaicīgi novērstu draudus sistēmai.

4. Salīdzinājums ar Vācijas “wehrhafte Demokratie” modeli

Latvijas likums	Vācijas modelis
Politisko partiju aizliegums, ja vērsts pret demokrātiju	Vācijas Pamattiesību likuma 21. pants — partiju aizliegums, ja tās vērstas pret demokrātisko kārtību
Ārkārtas demokrātijas aizsardzības režīms ar maksimālu termiņu	Tiesu uzraudzīts process bez tradicionāla ārkārtas režīma
Procesuālās garantijas: tiesības uz aizstāvību, apelācijas iespējas, publicitāte	Federālā Konstitucionālā Tiesa nodrošina individuālu apelāciju un procesuālu pārbaudi
Juridiskā sasaistība
Abos gadījumos tiek aizsargāta demokrātija pret autoritārām kustībām
Latvija ievieš savlaicīgu ārkārtas režīmu, Vācija izmanto tiesas institucionālo rīcību
Abos modeļos ir tiesas kontrole un procedurālas garantijas

5. Juridiskās atziņas

1.    Starptautiski atbalstāms princips: ECHR 17. pants un Venēcijas komisijas rekomendācijas nodrošina juridisko pamatu rīcībai pret tiesību ļaunprātīgu izmantošanu demokrātijas graušanai.

2.    Proporcionālas ierobežošanas princips: Ierobežojumi (pret destruktīvu dezinformāciju, vardarbības aicinājumiem) ir saskaņā ar ECHR 10. un 11. pantu.

3.    Civilās uzraudzības princips: Tiesu, parlamenta un ombuda kontrole nodrošina pilsoņu pamattiesību ievērošanu.

4.    Integrācija ar krimināltiesībām: Likums darbojas preventīvi, paralēli krimināltiesību mehānismam.

 6. Praktiskā nozīme

·         Nodrošina valsts spēju savlaicīgi identificēt un novērst draudus demokrātijai;

·         Saglabā pilsoņu tiesības un brīvības, ievērojot starptautiski pieņemtus principus;

·         Stiprina Latvijas demokrātisko imunitāti pret autoritārām ietekmēm un dezinformācijas kampaņām.

 

MI Dezinformācijas Monitoringa Sistēmas Institucionālais Modelis Latvijā

 

1. Pamatprincips: “Nevis kontrolēt saturu, bet aizsargāt informācijas vidi”

Sistēma tiek veidota kā:

• analītiska un preventīva infrastruktūra,
• nevis uzraudzības vai cenzūras mehānisms.

Tās juridiskais statuss līdzinātos:

• kiberdrošības,
• civilās aizsardzības,
• epidemioloģiskās uzraudzības sistēmām.

2. Institucionālā struktūra (3 līmeņu modelis)

🔹 A. Stratēģiskais līmenis — politiskā un tiesiskā pārraudzība

Atbildīgā institūcija:

• Latvijas Republikas Saeima

Tiek izveidota:

Demokrātiskās informācijas telpas drošības padome

Tās sastāvā:

• Saeimas deputāti (pozīcija + opozīcija),
• akadēmiskā sektora pārstāvji,
• pilsoniskās sabiedrības eksperti.

Uzdevums:
✔ noteikt sistēmas robežas
✔ nepieļaut politisku instrumentalizāciju
✔ apstiprināt publiskos gada pārskatus

➡ Tas nodrošina demokrātisku kontroli pār tehnoloģiju.

🔹 B. Operacionālais līmenis — analīze un agrīnā brīdināšana

Kodolinstitūcija:

• CERT.LV

Uz tās bāzes tiek izveidota jauna vienība:

Informācijas Telpas Noturības Centrs (ITNC)

Tas nav jauns birokrātisks veidojums —
tas ir paplašināts CERT.LV mandāts.

Funkcijas:

• MI balstīta naratīvu monitorēšana,
• koordinētu kampaņu atklāšana,
• tehniskā sadarbība ar platformām,
• agrīnie brīdinājumi valsts institūcijām.

Modelis analogs kiberdrošībai:

Dezinformācija tiek traktēta kā hibrīdapdraudējums, nevis viedoklis.

🔹 C. Stratēģiskās komunikācijas un sabiedrības noturības līmenis

Sadarbības institūcijas:

• Latvijas Republikas Kultūras ministrija
• Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome
• NATO StratCom COE

Uzdevums nav “atspēkot internetu”.

Uzdevums ir:
✔ sniegt verificētu informāciju
✔ stiprināt medijpratību
✔ koordinēt krīzes komunikāciju
✔ izskaidrot manipulācijas mehānismus sabiedrībai

3. Datu aizsardzības un pamattiesību drošības slānis

Neatkarīgā uzraudzība:

• Datu valsts inspekcija

Tā:

• auditē MI algoritmus,
• kontrolē datu anonimizāciju,
• novērš personas izsekošanu.

⚖️ Sistēma drīkst analizēt tikai:

• publisku saturu,
• koordinācijas modeļus,
• tehniskus metadatus.

Aizliegts analizēt individuālus politiskos uzskatus.

⚖️ Nepieciešamie likuma grozījumi Latvijā

1. Jauns likums:

“Informācijas telpas drošības likums”

Tas definētu:

✔ Kas ir dezinformācijas operācija (juridiski)

Nevis “nepatiesa informācija”, bet:

ārvalstu vai organizēta manipulācija,  kas apdraud demokrātisku procesu.

Tas novērš vārda brīvības riskus.

2. Grozījumi Nacionālās drošības likumā

Dezinformācija tiek klasificēta kā:

• hibrīdapdraudējums līdztekus kiberuzbrukumiem.

Tas ļauj:
✔ reaģēt savlaicīgi
✔ iesaistīt drošības struktūras tikai tehniskā līmenī.

3. Elektronisko sakaru likuma papildinājumi

Tiek ieviests regulējums sadarbībai ar platformām:

• juridisks pamats ātrai datu apmaiņai,
• caurskatāma procedūra kontu tīklu apturēšanai,
• tikai tiesiski verificētos gadījumos.

4. Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma modernizācija

Tiek definēts:

• aizliegums izmantot sintētiskos (deepfake) materiālus bez marķējuma,
• pienākums digitāli atzīmēt politisko reklāmu izcelsmi.

5. MI izmantošanas caurskatāmības norma (saskaņota ar ES AI aktu)

Valsts izmanto MI tikai:

• riska analīzei,
• nevis satura dzēšanai bez cilvēka lēmuma.

Cilvēks vienmēr pieņem galīgo lēmumu.

🏛️ Kā modelis darbotos praksē?

Situācija	Atbildīgais
Koordinēta kampaņa	ITNC (CERT.LV ietvaros)
Juridiska izvērtēšana	Tieslietu sistēma
Sabiedrības informēšana	Kultūras ministrija + NEPLP
Demokrātiskā kontrole	Saeimas padome
Datu aizsardzība	Datu valsts inspekcija

📊 Kāpēc šis modelis ir piemērots tieši Latvijai?

Latvijai jau ir:

• augsti attīstīta kiberdrošības struktūra,
• starptautiski atzīts StratCom izcilības kompetences centrs,
• neliela, koordinējama institucionālā vide.

Tāpēc nav jābūvē jauna sistēma —ir jāintegrē esošās spējas.

🎯 Rezultāts

Latvija iegūtu:
✅ agrīnās brīdināšanas spēju pret informatīvajiem uzbrukumiem
✅ juridiski skaidras robežas (nav cenzūras riska)
✅ uzticamu vēlēšanu aizsardzības mehānismu
✅ ES līmeņa paraugmodeli demokrātijas noturībai

 

Informācijas telpas drošības likums (projekts)

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likuma mērķis
(1) Šā likuma mērķis ir aizsargāt Latvijas Republikas demokrātisko iekārtu, informācijas telpas drošību un sabiedrības uzticēšanos publiskajiem procesiem pret koordinētām manipulācijas un dezinformācijas operācijām.
(2) Likums nodrošina līdzsvaru starp valsts drošību un Satversmē nostiprināto vārda brīvību.

2. pants. Likuma darbības joma
(1) Likums attiecas uz koordinētu informatīvu ietekmes operāciju identificēšanu, analīzi un novēršanu.
(2) Likums neattiecas uz individuālu viedokļu paušanu, politisku kritiku vai žurnālistisko darbību.

3. pants. Pamatprincipi

1.    demokrātiskās pārraudzības princips;

2.    samērīguma princips;

3.    tehnoloģiskās neitralitātes princips;

4.    personas datu aizsardzības princips;

5.    valsts neiejaukšanās likumīgā vārda brīvībā.

II nodaļa

Terminu skaidrojums

4. pants. Koordinēta dezinformācijas operācija
Organizēta, sistemātiska darbība, kuras mērķis ir maldināt sabiedrību vai ietekmēt demokrātiskus procesus, izmantojot automatizētus līdzekļus, viltotus identitātes rīkus vai slēptu ārvalstu ietekmi.

5. pants. Sintētiskais saturs (deepfake)
Ar mākslīgā intelekta palīdzību radīts vai manipulēts saturs, kas imitē reālu personu vai notikumu.

6. pants. Informācijas telpas noturība
Sabiedrības, institūciju un mediju spēja identificēt un neitralizēt manipulējošu informāciju.

III nodaļa

Institucionālā sistēma

7. pants. Informācijas Telpas Noturības Centrs
(1) Informācijas Telpas Noturības Centrs darbojas uz CERT.LV bāzes.
(2) Centrs ir nacionālais kompetences punkts dezinformācijas tehniskajā analīzē.
(3) Centrs nepieņem lēmumus par satura dzēšanu.

8. pants. Centra uzdevumi

1.    identificēt koordinētas manipulācijas kampaņas;

2.    veikt datu analīzi, izmantojot MI rīkus;

3.    sniegt agrīnos brīdinājumus valsts institūcijām;

4.    sadarboties ar digitālajām platformām;

5.    sagatavot publiskus draudu novērtējumus.

9. pants. Stratēģiskās komunikācijas koordinācija
Sabiedrības informēšanu nodrošina sadarbībā ar:

• Latvijas Republikas Kultūras ministrija,
• Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.

10. pants. Starptautiskā sadarbība
Centrs sadarbojas ar NATO StratCom COE un citām sabiedroto institūcijām analītikas un pētniecības jomā.

IV nodaļa

Datu apstrāde un pamattiesību aizsardzība

11. pants. Atļautie datu veidi
Drīkst apstrādāt tikai:

1.    publiski pieejamu informāciju;

2.    tehniskos metadatus;

3.    anonimizētus datu kopumus.

12. pants. Aizliegtās darbības
Aizliegts:

1.    profilēt personas pēc politiskās pārliecības;

2.    veidot individuālus uzraudzības sarakstus;

3.    ierobežot saturu bez tiesiska pamata.

13. pants. Uzraudzība
Datu apstrādes likumību uzrauga Datu valsts inspekcija.

V nodaļa

Rīcība apdraudējuma gadījumā

14. pants. Agrīnās brīdināšanas procedūra
(1) Konstatējot apdraudējumu, Centrs sagatavo analītisku ziņojumu.
(2) Ziņojums tiek nodots atbildīgajām institūcijām lēmumu pieņemšanai.

15. pants. Platformu informēšana
Centrs ir tiesīgs nodot tehniskus indikatorus digitālajām platformām, lai ierobežotu neautentisku darbību.

16. pants. Sabiedrības informēšana
Valsts sniedz faktoloģisku skaidrojumu par konstatētajām manipulācijām, neierobežojot viedokļu daudzveidību.

VI nodaļa

MI izmantošanas nosacījumi

17. pants. Cilvēka kontroles princips
MI sistēmas izmanto tikai analītikai; galīgos lēmumus pieņem cilvēks.

18. pants. Algoritmu caurskatāmība
Jānodrošina auditējama MI darbība un dokumentēta metodoloģija.

19. pants. Riska klasifikācija
Šajā likumā paredzētās MI sistēmas klasificējamas kā augsta riska drošības analītikas sistēmas.

VII nodaļa

Demokrātiskā pārraudzība

20. pants. Parlamentārā kontrole
Saeima īsteno regulāru uzraudzību pār likuma piemērošanu.

21. pants. Gada pārskats
Centrs publicē ikgadēju publisku ziņojumu par:

1.    konstatētajiem apdraudējumiem;

2.    veiktajiem pasākumiem;

3.    pamattiesību ievērošanu.

VIII nodaļa

Atbildība un tiesiskā aizsardzība

22. pants. Tiesības pārsūdzēt
Personām un organizācijām ir tiesības pārsūdzēt ar šo likumu saistītas darbības tiesā.

23. pants. Amatpersonu atbildība
Par pilnvaru pārsniegšanu amatpersonas saucamas pie disciplinārās vai kriminālatbildības.

IX nodaļa

Noslēguma jautājumi

24. pants. Saistība ar citiem normatīvajiem aktiem
Likums piemērojams kopsakarā ar Nacionālās drošības likumu, Personas datu apstrādes likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

25. pants. Likuma spēkā stāšanās
Likums stājas spēkā sešus mēnešus pēc izsludināšanas.

✔️ Šis projekts dod:

• skaidru juridisko robežu starp drošību un cenzūru,
• MI izmantošanas tiesisko pamatu,
• parlamentāru kontroli,
• atbilstību ES regulējumam.

 

Likumprojekta “Informācijas telpas drošības likums” anotācija

 

1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

Pēdējos gados būtiski pieaugusi koordinētu informatīvās ietekmes operāciju intensitāte digitālajā vidē. Šādas operācijas:

• izmanto automatizētus kontu tīklus, mākslīgā intelekta ģenerētu saturu un identitātes imitāciju,
• ir vērstas uz sabiedrības uzticēšanās mazināšanu valsts institūcijām,
• īpaši aktivizējas vēlēšanu, krīžu un starptautisku konfliktu laikā,
• kvalificējamas kā hibrīdapdraudējuma forma līdztekus kiberuzbrukumiem.

Latvijas normatīvajā regulējumā pašlaik nav vienota tiesiska ietvara, kas:

• definētu koordinētu dezinformācijas operāciju juridiski,
• noteiktu institucionālo kompetenci to agrīnai identificēšanai,
• nodrošinātu līdzsvaru starp drošību un vārda brīvību digitālajā telpā.

Likumprojekts izstrādāts, lai aizpildītu šo regulējuma trūkumu un stiprinātu demokrātiskās iekārtas noturību.

2. Likumprojekta mērķis

Likumprojekta mērķis ir:

1.    izveidot tiesisku sistēmu koordinētu informatīvo manipulāciju savlaicīgai atklāšanai;

2.    aizsargāt demokrātiskos procesus, īpaši vēlēšanu integritāti;

3.    noteikt skaidras robežas, lai valsts neiejauktos likumīgā vārda brīvībā;

4.    nodrošināt mākslīgā intelekta izmantošanu tikai analītiskiem, nevis represīviem nolūkiem;

5.    integrēt informācijas telpas drošību nacionālās drošības sistēmā.

3. Likumprojekta būtība

Likumprojekts:

• nenosaka satura kontroli vai cenzūru;
• regulē tikai koordinētas, organizētas manipulācijas operācijas;
• paredz tehnisku, analītisku un caurskatāmu valsts reakcijas modeli.

Tiek izveidots specializēts analītiskais mehānisms uz CERT.LV institucionālās bāzes, kas:

• identificē neautentiskas koordinētas aktivitātes,
• analizē publiskās informācijas plūsmas,
• sniedz agrīnos brīdinājumus atbildīgajām institūcijām,
• neveic individuālu personu uzraudzību.

Sabiedrības informēšana un noturības stiprināšana tiek īstenota sadarbībā ar
Latvijas Republikas Kultūras ministrija un
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.

Starptautiskās analītikas sadarbība paredzēta ar
NATO StratCom COE.

Personas datu apstrādes likumību uzraudzīs
Datu valsts inspekcija.

Demokrātisko kontroli nodrošina Latvijas Republikas Saeima.

4. Ietekme uz pamattiesībām

Likumprojekts ir izstrādāts, ievērojot:

• Latvijas Republikas Satversmes 100. pantā nostiprināto vārda brīvību;
• Eiropas Cilvēktiesību konvenciju;
• ES Pamattiesību hartu.

Likumā tieši noteikts, ka aizliegts:

• analizēt personas politisko pārliecību,
• veidot individuālus profilēšanas mehānismus,
• ierobežot saturu bez tiesiska pamata.

Tādējādi tiek novērsts “uzraudzības valsts” risks.

5. Ietekme uz valsts drošību

Likumprojekts būtiski stiprina valsts drošību, jo:

• nodrošina agrīnu hibrīdapdraudējumu identificēšanu,
• samazina ārvalstu ietekmes operāciju efektivitāti,
• ļauj reaģēt preventīvi, nevis krīzes stadijā,
• integrē informācijas telpas aizsardzību esošajā kiberdrošības sistēmā.

6. Ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu

Netiek radīts jauns birokrātisks aparāts.

Modelis balstās uz esošo institucionālo kapacitāti, paplašinot funkcijas:

• kiberdrošības infrastruktūrai,
• medijpratības un stratēģiskās komunikācijas mehānismiem.

Administratīvais slogs uzņēmumiem netiek palielināts; sadarbība ar digitālajām platformām notiek drošības incidentu režīmā.

7. Ietekme uz valsts budžetu

Papildu finansējums nepieciešams:

• MI analītikas rīku izstrādei un uzturēšanai,
• speciālistu piesaistei datu zinātnē un stratēģiskajā komunikācijā,
• algoritmu auditēšanas mehānismiem.

Izmaksas ir salīdzināmas ar kiberdrošības kapacitātes uzturēšanu un ievērojami mazākas par iespējamo demokrātisko procesu destabilizācijas risku.

8. Atbilstība Eiropas Savienības tiesībām

Likumprojekts ir saskaņots ar:

• ES Digitālo pakalpojumu regulējuma principiem (DSA),
• ES Mākslīgā intelekta regulējuma riska pieeju,
• ES Stratēģiskā kompasa nostādnēm par hibrīdapdraudējumu mazināšanu.

Tas nerada pretrunas ar ES kompetenci, bet stiprina dalībvalsts noturību.

9. Sabiedrības ieguvumi

Sabiedrība iegūs:

• uzticamāku informācijas vidi,
• lielāku aizsardzību pret manipulācijām,
• skaidru valsts rīcības modeli krīzēs,
• lielāku caurskatāmību nekā pašreizējā neregulētā digitālajā telpā.

10. Ieviešanas termiņš

Likuma ieviešanai paredzēts pārejas periods — 6 mēneši pēc pieņemšanas, lai:

• izstrādātu metodoloģijas,
• nodrošinātu tehnisko infrastruktūru,
• veiktu neatkarīgu sistēmas auditu.

Kopsavilkums

Likumprojekts rada mērķētu, demokrātiski kontrolētu instrumentu informācijas telpas aizsardzībai, vienlaikus skaidri nostiprinot, ka valsts neuzrauga viedokļus, bet gan novērš koordinētas manipulācijas pret demokrātiju.

Informācijas telpas drošības likuma ieviešanas ceļa karte (24 mēneši)

Šī ceļa karte paredz pakāpenisku, zema riska ieviešanu, lai sistēma sāktu darboties praktiski, vienlaikus saglabājot pilnu demokrātisko kontroli un sabiedrības uzticēšanos.

📅 1. FĀZE — Normatīvā un organizatoriskā sagatavošana

Laiks: 0–6 mēneši pēc likuma pieņemšanas

Galvenais mērķis:

Izveidot pārvaldības struktūru un juridiski korektu darbības modeli.

Darbības:

✔ Izveidot Informācijas Telpas Noturības Centru (ITNC) uz
CERT.LV bāzes.

✔ Apstiprināt parlamentāro uzraudzības mehānismu sadarbībā ar
Latvijas Republikas Saeima.

✔ Noslēgt institucionālās sadarbības memorandus ar:

• Datu valsts inspekcija
• Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome
• Latvijas Republikas Kultūras ministrija.

✔ Izstrādāt:

• datu anonimizācijas metodoloģiju,
• MI izmantošanas ētikas protokolu,
• krīzes komunikācijas modeli.

Rezultāts: juridiski un institucionāli nostiprināta sistēma (vēl bez pilnas tehniskās kapacitātes).

📅 2. FĀZE — Tehniskās kapacitātes izveide

Laiks: 6–12 mēneši

Galvenais mērķis:

Izveidot analītisko infrastruktūru un testēt to kontrolētā režīmā.

Darbības:

✔ Iegādāties un konfigurēt:

• naratīvu analīzes MI rīkus,
• botu tīklu detekcijas sistēmas,
• sintētiskā satura identifikācijas risinājumus.

✔ Izveidot drošu datu apstrādes vidi (bez personas datu uzglabāšanas).

✔ Uzsākt pilotprojektu sadarbībā ar
NATO StratCom COE analītiskajai validācijai.

✔ Veikt pirmo neatkarīgo algoritmu auditu.

✔ Apmācīt speciālistus:

• datu zinātniekus,
• drošības analītiķus,
• stratēģiskās komunikācijas ekspertus.

Rezultāts: sistēma darbojas testa režīmā, neiejaucoties publiskajā telpā.

📅 3. FĀZE — Pilotdarbība (agrīnās brīdināšanas režīms)

Laiks: 12–18 mēneši

Galvenais mērķis:

Sākt reālu monitoringu ar ierobežotu operacionālo reakciju.

Darbības:

✔ Ieviest agrīnās brīdināšanas protokolu valsts institūcijām.

✔ Testēt reakcijas modeli simulētās krīzēs:

• vēlēšanu scenāriji,
• ārvalstu informatīvās ietekmes simulācijas,
• deepfake incidentu modelēšana.

✔ Izveidot sadarbības kanālus ar lielajām digitālajām platformām (incidentu ziņošanas līmenī).

✔ Uzsākt sabiedrības informēšanas programmu par manipulāciju atpazīšanu.

Rezultāts: sistēma sāk praktiski strādāt, bet vēl bez pilnas operacionālās slodzes.

📅 4. FĀZE — Pilna operacionālā darbība

Laiks: 18–24 mēneši

Galvenais mērķis:

Integrēt informācijas telpas drošību valsts drošības sistēmā.

Darbības:

✔ Aktivizēt nepārtrauktu informatīvās telpas risku monitoringu.

✔ Ieviest regulārus draudu novērtējuma ziņojumus valdībai un Saeimai.

✔ Uzsākt publisko gada pārskatu publicēšanu.

✔ Veikt:

• neatkarīgu cilvēktiesību ietekmes izvērtējumu,
• tehnoloģisko efektivitātes auditu,
• sabiedrības uzticēšanās pētījumu.

Rezultāts: sistēma darbojas kā pastāvīga valsts noturības infrastruktūra.

📊 Resursu plāns (indikatīvs)

Joma	Nepieciešamais
Personāls	25–35 augstas kvalifikācijas speciālisti
IT infrastruktūra	droša analītikas platforma
Apmācība	starpdisciplināra (tehnoloģijas + demokrātija)
Audits	ikgadējs neatkarīgs izvērtējums

⚖️ Riska vadības mehānisms

Lai novērstu iespējamos demokrātijas riskus:

✔ katra darbība ir auditējama;
✔ MI nepieņem autonomus lēmumus;
✔ sabiedrībai pieejami publiski pārskati;
✔ parlamentārā kontrole tiek īstenota regulāri;
✔ sistēma analizē tikai publisku informāciju.

🎯 Stratēģiskais rezultāts pēc 24 mēnešiem

Latvija iegūst:

✅ agrīnās brīdināšanas spēju pret informatīvajiem uzbrukumiem
✅ tehnoloģiski modernu, bet demokrātiski kontrolētu sistēmu
✅ uzticības vairošanu vēlēšanu procesiem
✅ modeli, ko iespējams eksportēt kā ES labās prakses piemēru

Budžeta un resursu aprēķins (24 mēneši)

1️. Personāla izmaksas

Pozīcija	Skaits	Alga mēnesī (€)	Periods (mēn.)	Kopā (€)
ITNC vadītājs	1	4,500	24	108,000
Datu analītiķi / MI speciālisti	10	3,500	24	840,000
Drošības eksperti / kiberdrošības analītiķi	5	3,200	24	384,000
Stratēģiskās komunikācijas speciālisti	5	3,000	24	360,000
Juristi / tiesību eksperti	3	3,500	24	252,000
Administratīvais personāls	3	2,500	24	180,000

Personāla izmaksas kopā: 2,124,000 €

Šajā postenī iekļauta sociālā apdrošināšana un nodokļi (~20%).

 

2️. IT infrastruktūra

Komponents	Apraksts	Vienības skaits	Cena (€)	Kopā (€)
Serveri (droša analītikas platforma)	2 serveru bloki ar augstu pieejamību	2	40,000	80,000
Datubāzes licences un drošības programmatūra	MI analītikai, datu apstrādei	–	50,000	50,000
Mākoņpakalpojumi	Papildu apstrādes jauda	–	40,000	40,000
Datu vizualizācijas un monitoringa rīki	Grafiskās analīzes paneļi	–	30,000	30,000
Drošības audita rīki	Logu, algoritmu, piekļuves auditi	–	20,000	20,000

IT infrastruktūra kopā: 220,000 €

 

3️. Apmācība un kapacitātes stiprināšana

Darbība	Dalībnieki	Cena vienam (€)	Kopā (€)
MI un datu analīzes kursi	15	3,000	45,000
Stratēģiskās komunikācijas kursi	10	2,500	25,000
Juridiskās izpratnes kursi par MI un datu aizsardzību	5	2,000	10,000

Kopā apmācībai: 80,000 €

 

4️. Starptautiskā sadarbība un pilotprojekti

Darbība	Apraksts	Budžets (€)
Pilota projekts ar NATO StratCom COE	Dataplānu validācija, simulācijas	50,000
Starptautiskie semināri un konsultācijas	2–3 gadā	30,000

Kopā: 80,000 €

 

5️. Publiskās komunikācijas un medijpratība

Darbība	Apraksts	Budžets (€)
Sabiedrības informēšanas kampaņa	Video, infografikas, sociālie mediji	50,000
Mediāciju un žurnālistu semināri	Izglītošana par deepfake un dezinformāciju	20,000

Kopā: 70,000 €

 

6️. Auditi un kontroles mehānismi

Darbība	Apraksts	Budžets (€)
Neatkarīgs algoritmu audits	1–2 reizes gadā	40,000
Cilvēktiesību un datu aizsardzības audits	1–2 reizes gadā	20,000

Kopā: 60,000 €

 

7️. Rezerves fonds un neparedzētās izmaksas

• 5% no kopējā budžeta darbības uzsākšanai → 130,000 €

 

💰 Budžeta kopsavilkums (24 mēn.)

Pozīcija	Summa (€)
Personāls	2,124,000
IT infrastruktūra	220,000
Apmācība	80,000
Starptautiskā sadarbība	80,000
Publiskā komunikācija	70,000
Auditi un kontrole	60,000
Rezerves fonds	130,000

KOPĀ: 2,764,000 €

Vidēji ~1,382,000 € gadā — salīdzinājumā ar valsts kiberdrošības budžetu, tas ir mēreni un atbilstoši sistēmas apjomam.

 

8️. Resursu sadalījums pa mēnešiem

• 0–6 mēn.: juridiskā un institucionālā sagatavošana (20% budžeta)
• 6–12 mēn.: IT infrastruktūra + apmācība (40% budžeta)
• 12–18 mēn.: pilotprojekti + sabiedrības komunikācija (20% budžeta)
• 18–24 mēn.: pilna operacionālā darbība + auditi (20% budžeta)

9️. Personāla resursu sadalījums

• ITNC analītiķi un MI speciālisti: 50% darba laika uz monitoringu
• Stratēģiskās komunikācijas eksperti: 30% darba laika uz kampaņām
• Juristi: 20% darba laika uz atbilstības un auditēšanas jautājumiem
• Administratīvais personāls: 100% uz koordināciju un atbalstu

 

Konkrēts scenārija piemērs, kā  MI dezinformācijas monitoringa un atmaskošanas sistēma varētu reaģēt uz reālu dezinformācijas uzbrukumu Latvijā

📍 Scenārijs: Koordinēts dezinformācijas uzbrukums pirms Saeimas vēlēšanām

Laiks: 72 stundas pirms balsošanas
Mērķis: Mazināt sabiedrības uzticību vēlēšanu procesam un radīt šķelšanos starp latviešu un krievvalodīgo auditoriju.
Uzbrukuma izcelsme: ārvalstu ietekmes operācija (tipiska “information laundering” taktika).

🧠 1. posms — Agrīnā anomāliju atklāšana (T–72h)

MI monitoringa sistēma nepārtraukti analizē:

• publiskos sociālo tīklu ierakstus,
• ziņu portālu komentārus,
• Telegram kanālus,
• video platformas,
• domēnu reģistrācijas aktivitāti.

Plkst. 02:14 naktī sistēma fiksē:

✔ Strauju vienādu naratīvu parādīšanos dažādās platformās
✔ Jaunizveidotus kontus ar sinhronu aktivitāti
✔ Identisku tekstu 3 valodās (LV/RU/EN)
✔ Mākslīgi ģenerētus profilattēlus (GAN sejas)

MI klasificē notikumu kā:

“Koordinēta neautentiska ietekmes kampaņa”
Ticamības līmenis: 87%

Automātiski tiek nosūtīts brīdinājums uz:

• CERT.LV
• NATO StratCom COE
• Centrālā vēlēšanu komisija

🔍 2. posms — Naratīva analīze (T–60h)

MI veic satura semantisko sadalīšanu un nosaka galveno vēstījumu:

Izplatītais viltus apgalvojums:

“Vēlēšanu sistēma Latvijā ir uzlauzta — rezultāti jau ir iepriekš noteikti.”

Papildu elementi:

• Deepfake video ar “vēlēšanu komisijas darbinieku”
• Viltota ziņu lapa, kas atdarina reālu mediju dizainu
• Aicinājumi neiet balsot
• Mērķētas reklāmas konkrētos reģionos

MI konstatē:

• 63% kontu ir automatizēti boti
• Ziņas izplatītas no serveriem ārpus ES
• Video balss sintezēta (voice-clone modelis)

⚙️ 3. posms — Reakcijas mehānisma aktivizēšana (T–48h)

Sistēma automātiski iedarbina trīs paralēlas aizsardzības līnijas:

A. Tehniskā ierobežošana

Sadarbībā ar platformām:

• Meta
• X
• Telegram

tiek nosūtīti strukturēti “threat intelligence” ziņojumi:

✔ botu tīklu kartes
✔ koordinējošo kontu identifikatori
✔ deepfake failu hash paraksti

Rezultāts 6 stundu laikā:

• slēgti ~12 000 kontu,
• apturēta maksas reklāmu izplatīšana,
• ierobežota algoritmiskā amplifikācija.

B. Stratēģiskā komunikācija (nevis propaganda — bet uzticības atjaunošana)

MI sagatavo pierādījumos balstītu publisku skaidrojumu, ko apstiprina cilvēki - eksperti.

Tiek aktivizēta vienota valsts komunikācijas līnija:

• fakti + dati,
• uzskatāmi grafiki,
• deepfake demonstrācija “kā tas tika izveidots”.

Svarīgi:
👉 netiek atkārtots melīgais naratīvs,
👉 tiek skaidrots manipulācijas mehānisms.

C. Sabiedrības “imunitātes” aktivizēšana

MI identificē auditorijas grupas, kuras visvairāk pakļautas ietekmei, un nodrošina:

• medijpratības mikro-skaidrojumus,
• žurnālistiem sagatavotas faktu paketes,
• pašvaldībām informatīvus materiālus.

📊 4. posms — Situācijas prognozēšana (T–36h)

MI simulē 12 iespējamos attīstības scenārijus:

Scenārijs	Risks	Rīcība
Uzbrukums pastiprinās	Augsts	paplašināt platformu sadarbību
Parādās jauns deepfake	Vidējs	aktivizēt video verifikācijas kampaņu
Naratīvs sabrūk	Zems	uzturēt mierīgu komunikāciju

Sistēma rekomendē:

Nerīkot preses “trauksmes konferenci” — tas pastiprinātu uzbrukuma efektu.

Tas ir būtiski:
MI palīdz nepārreaģēt, kas bieži ir dezinformācijas mērķis.

🛡️ 5. posms — Pēcuzbrukuma analīze (T+72h)

Pēc vēlēšanām sistēma apkopo:

• kā izplatījās naratīvs,
• cik cilvēku tas sasniedza,
• cik ātri uzticība tika atjaunota,
• kuri instrumenti bija efektīvākie.

Tiek izveidots nākamo uzbrukumu “modeļa profils”.

🎯 Ko šis scenārijs parāda?

Šāda MI sistēma:

✅ nereaģē politiski — bet analītiski
✅ neaizstāj demokrātiju — bet aizsargā tās informācijas telpu
✅ neizlemj patiesību — bet atklāj manipulāciju
✅ darbojas stundās, nevis nedēļās
✅ samazina paniku, kas ir galvenais uzbrukuma mērķis

📌 Būtiskākais princips

Šī nav “cenzūras sistēma”.

Tā ir:

Agrīnās brīdināšanas infrastruktūra demokrātijai.

Līdzīgi kā pretgaisa aizsardzība — tā nekam neuzbrūk,
tā tikai neļauj uzbrukt informācijas telpai.