Kā būtiski uzlabot elektorāta izvēles vērtīgumu,

palīdzot vēlētājam pieņemt vispusīgi argumentētu, nevis emocionāli manipulētu lēmumu

 

🧭  PROBLĒMAS BŪTĪBA

Vēlētāja izvēli šobrīd ietekmē:

• vairāk emocijas nekā fakti;
• vairāk vienkāršoti naratīvi  nekā sarežģīta realitāte;
• vairāk īstermiņa iespaidi nekā nekā sūri gūtā pieredze.

Tas nav “vēlētāja trūkums”, bet līdzšinējās  informācijas arhitektūras problēma.

🧱  RISINĀJUMU MODELIS (4 pīlāri)

🧩 I. OBJEKTĪVAS INFORMĀCIJAS SISTĒMA

👉 Izveidot neatkarīgu, standartizētu kandidātu profilu platformu

Ko tā ietver:

• biogrāfija (strukturēta, nevis PR stilā);
• profesionālā pieredze;
• balsojumu vēsture (ja bijis amatā);
• solījumu izpildes analīze;
• reputācijas indikatori.

👉 potenciālais īstenotājs:

• Centrālā vēlēšanu komisija sadarbībā ar Providus & Delna

🧠 II. KANDIDĀTU KVALITĀTES INDIKATORI

👉 attīstīt “kandidāta kvalitātes profilu”

piemēram:

• integritāte (vārdu/darbu atbilstība);
• kompetence (pieredze + rezultāti);
• empātija (sabiedrības atsauksmes);
• psiholoģiskā stabilitāte (uzvedības konsekvence).

⚠️ svarīgi:

• tas NAV “reitingu tops”;
• tas ir daudzdimensionāls profils, ko interpretē pats vēlētājs.

📊 III. SALĪDZINĀŠANAS RĪKI

👉 vēlētājam jābūt iespējai:

• salīdzināt kandidātus vienotā skatā;
• filtrēt pēc sev svarīgām īpašībām.

piemērs:

• “parādi kandidātus ar augstu integritāti + pieredzi valsts pārvaldē”

👉 to veic digitālais rīks (vēlētāju asistents)

🛡️ IV. DEZINFORMĀCIJAS UN POPULISMA NEITRALIZĒŠANA

instrumenti:

• solījumu “realitātes pārbaude”;
• automātiska populisma signālu identifikācija:
• nerealizējami solījumi,
• emocionāli manipulējoši vēstījumi.

👉 sadarbība ar:

• Eiropas Savienības iniciatīvām,
• neatkarīgiem medijiem. 

⚙️  PRAKTISKS RISINĀJUMS LATVIJAI

  “Kandidātu raksturojošas neitrālas informācijas sistēma”

🧭 Sistēmas elementi

1. Kandidāta profils (standartizēts)

• vienota forma visiem kandidātiem,
• nav brīvā PR dominances.

2. Datu verifikācija

• fakti tiek pārbaudīti,
• nepatiesa informācija tiek marķēta.

3. Sabiedrības atsauksmes (strukturētas)

• nevis anonīmi komentāri,
• bet verificētas atsauksmes (piem., profesionālās vides).

4. MI asistēta analīze

• identificē pretrunas,
• analizē solījumu realizējamību,
• atklāj uzvedības modeļus.

🧠 4. VĒLĒTĀJA KRITISKAS DOMĀŠANAS ATBALSTS

Svarīgākais nav tikai dati, bet:
👉 kā cilvēks pieņem lēmumu

Tāpēc jāievieš:

“kognitīvās palīdzības rīki”

• jautājumu ceļvedis:
• Vai kandidāts ir konsekvents?
• Vai viņa solījumi ir realizējami?
• Kāda ir viņa reālā pieredze?

🎓 5. ILGTERMIŅA RISINĀJUMS — IZGLĪTĪBA

👉 nepieciešams:

• kritiskās domāšanas attīstība skolās,
• medijpratība,
• politiskās atbildības izpratne.

👉 to organizē sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju

⚠️ 6. SVARĪGĀKAIS IEROBEŽOJUMS

Jāizvairās no:

• “pareizā kandidāta” noteikšanas algoritmizēšanas;
• politiskām manipulācijām ar “kvalitātes reitingiem”.

👉 princips:

sistēma palīdz domāt, bet nepieņem lēmumu vēlētāja vietā

🌍 7. STRATĒĢISKAIS EFEKTS

Ja šāda sistēma darbojas:

• samazinās populisma ietekme,
• pieaug politikas kvalitāte,
• nostiprinās demokrātijas ilgtspēja.

🔑 PRIMĀRĀ IDEJA

Demokrātijas vērtīgumu pirmām kārtām nosaka vēlētājam sniegtās izvēles argumentācija. 

🟢  Digitālās platformas dizains 

🎯 Mērķis

Neitrāla sistēma, kas:

• sniedz objektīvu kandidātu profilu,
• strukturē informāciju par humānajām īpašībām un profesionālo pieredzi,
• palīdz vēlētājam salīdzināt kandidātus un pieņemt pārdomātu lēmumu.

🧩 Funkcionālās sadaļas

1. Kandidāta profils

• Biogrāfija (strukturēta),
• Profesionālā pieredze un rezultāti,
• Solījumu vēsture un izpilde,
• Balsojumu vēsture (ja bijis amatā),
• Sabiedrības un kolēģu atsauksmes (verificētas).

2. Kvalitātes indikatori

• Integritāte (vārdu/darbu atbilstība),
• Empātija un morāle,
• Psiholoģiskā stabilitāte,
• Kompetence politikas jautājumos.

3. Salīdzināšanas rīks

• Salīdzina līdz 5 kandidātiem vienlaikus,
• Filtrē pēc īpašībām, pieredzes, kvalifikācijas,
• Vizualizē novērtējumus diagrammās (ne reitinga formā).

4. Brīdinājumu modulis

• Populistisko un nerealizējamo solījumu atzīmēšan,
• Pretrunu un neprecizitāšu identificēšana.

5. Interaktīvie kognitīvie ceļveži

• Īsi jautājumi “Vai kandidāts ir konsekvents?”,
• Ieteikumi pārdomāt izvēli, nevis diktēt lēmumu.

🖥️  Ieteikumi

• Vienkārša, caurspīdīga saskarne,
• Skats: profils + salīdzinājums + brīdinājumi,
• Mobilā versija prioritāra (pieejamība visiem vēlētājiem),
• Atvērts datu API pētniekiem un medijiem.

🟢 2️. Normatīvā regulējuma projekts Latvijai

🎯 Mērķis

Radīt juridisko ietvaru, kas nodrošina:

• objektīvu informācijas publicēšanu,
• datu aizsardzību,
• platformas darbību bez politiskas iejaukšanās.

🧱 Galvenie elementi

1. Likums “Par kandidātu informācijas objektivitāti vēlēšanās”

• Definē kandidāta profilu saturu,
• Obligātas datu verifikācijas procedūras,
• Neitrālas datu apstrādes principus.

2. Ministru kabineta noteikumi

• Rīcības kārtība datu vākšanai,
• Solījumu izpildes analīzes metodika,
• Platformas tehniskās prasības.

3. Uzraudzība

• Centrālā vēlēšanu komisija,
• Datu valsts inspekcija,
• neatkarīgi vērtētāji (piemēram, Providus).

⚖️ Juridiskie ierobežojumi

• Nav reitingu vai “pareizā kandidāta” noteikšanas,
• Platforma sniedz tikai informāciju un analīzes,
• Dati tiek anonimizēti, pārskatāmi un atvērtībā.

🟢 3️. Vizuālā “vēlētāja lēmuma ceļakarte”

🧭 Lēmuma plūsma

1️. Kandidāta profils
   │
   ▼
2️. Kvalitātes indikatori
   │
   ▼
3️. Salīdzināšanas rīks
   │
   ▼
4️. Brīdinājumu modulis
   │
   ▼
5️. Kognitīvais ceļvedis
   │
   ▼
6️. Vēlētāja izvēle

🔄 Lēmumu cikla atgriezeniskā saite

• Pēc vēlēšanām:
• platforma apkopo kandidātu solījumu izpildes rezultātus,
• atjauno profilu datubāzi nākamajām vēlēšanām,
• nodrošina ilgtermiņa mācību iespējas vēlētājam.

🖼️ Vizualizācijas ieteikumi

• Krāsu kodējums:
• zilā = dati
• zaļā = rīcība
• oranžā = brīdinājumi / atgriezeniskā saite
• Interaktīvas diagrammas (novietot kursoru informācija

(hover info) par katru indikatoru)

• Vienkāršs un caurspīdīgs dizains — uzsvars uz funkcionalitāti, ne uz dekoru.

KANDIDĀTU   PUBLISKĀS DARBĪBAS NEITRĀLA IZVĒRTĒŠANAS METODIKA

Mērķis

Nodrošināt vēlētājiem strukturētu, pārbaudāmu, neitrālu informāciju par kandidātu publisko darbību, neizdarot spriedumus, neklasificējot personas, neiesakot izvēli.

Pamatprincips

Netiek vērtēts cilvēks. Tiek strukturēta viņa publiskā rīcība.

I. DATU AVOTU KRITĒRIJI

Atļauti tikai:

• oficiāli dokumenti (parlaments, valdība, pašvaldības)
• balsojumu reģistri
• likumprojektu iniciatīvas
• publiskas intervijas, runas, publikācijas
• tiesu vai uzraugošo institūciju publiski lēmumi
• oficiāli partiju dokumenti

Nav pieļaujami:

• anonīmi avoti
• baumas
• sociālo tīklu interpretācijas bez primārā avota
• psiholoģiski minējumi

 II. ANALĪZES STRUKTŪRA (nevis vērtēšana)

Katram kandidātam informācija tiek organizēta identiskā struktūrā:

1️. Institucionālā darbība

Fakti par:

• amatiem
• pilnvaru ilgumu
• atbildības jomām

2️. Likumdošanas uzvedība

Ja bijis amatā:

• balsojumu piemēri
• likumprojektu iesniegšana / līdzautors
• balsojumu dinamika laika gaitā

3️. Publiskās nostājas laika griezumā

• pozīcijas konkrētos jautājumos
• nostāju maiņas ar datumiem

4️. Attieksme pret institucionālo sistēmu

Tiek fiksēti fakti par izteikumiem vai rīcību attiecībā uz:

• medijiem
• tiesu varu
• opozīciju
• vēlēšanu procesu
• pilsonisko sabiedrību

(bez secinājuma par “demokrātiskumu”)

5️. Krīžu situāciju uzvedība

Fakti par rīcību situācijās, kur:

• sabiedrībā bija konflikts
• tika ierobežotas tiesības
• bija politiska spriedze

6️. Juridiskie procesi (publiski)

• izmeklēšanas
• spriedumi
• attaisnojumi
  Bez interpretācijas.

 📊  INDIKATORU SISTĒMA (BEZ VĒRTĒJUMA)

Tie nav “labuma/sliktuma” rādītāji. Tie ir uzvedības dimensiju rādītāji.

Dimensija	Ko tā mēra	Kā tiek izteikts
Nostāju stabilitāte	Vai pozīcijas mainījušās	“X jautājumā nostāja mainīta 3 reizes (2018–2024)”
Institucionālā iesaiste	Darbības intensitāte	“Līdzautors 12 likumprojektiem”
Publiskās retorikas raksturs	Tēmu loks	“Regulāri uzsver X, reti piemin Y”
Attiecības ar varas atzariem	Mijiedarbības gadījumi	“Kritiski izteikumi par tiesām (4 reizes)”
Konfliktu situāciju rīcība	Uzvedība spriedzē	“Atbalstījis ārkārtas pasākumus X situācijā”
Sadarbības loks	Politiskie partneri	“Strādājis koalīcijā ar …”

Nav skalas “labs–slikts”. Nav procentu. Nav reitingu.

Tikai kvantitatīvi un kvalitatīvi apraksti.

 🧩  KĀ TO PASNIEGT SABIEDRĪBAI, LAI TAS NEIZSKATĪTOS PĒC POLITISKAS IETEKMĒŠANAS

🔹 A. IETVARS (frame)

Nevis:

“Kandidātu izvērtēšanas sistēma”

Bet:

“Publiskās darbības informācijas platforma vēlētājiem”

Nevis kontrole. Bet informācijas infrastruktūra.

 🔹 B. SKAIDRS ROBEŽU PAZIŅOJUMS

Platformas sākumā obligāti:

“Šī sistēma neveic kandidātu vērtēšanu, nesniedz ieteikumus un nenosaka, kurš ir piemērots amatam. Tā tikai strukturē publiski pieejamus faktus par kandidātu darbību.”

 🔹 C. VIENĀDA STRUKTŪRA VISIEM

Nevar būt:

• dažiem detalizēti
• citiem virspusēji

Vienāds formāts = uzticamība.

 🔹 D. AVOTU PILNĪGA CAURSPĪDĪBA

Katram faktam:

“Avots: balsojums Nr. X, datums, institūcija”

Bez šī sistēma kļūst par propagandas instrumentu.

 🔹 E. NAV VIZUĀLAS “SARKANO KAROGU” SIMBOLIKAS

❌ Nedrīkst būt:

• brīdinājuma zīmes
• “riska līmenis”
• krāsu kodi

Tas jau ir vērtējums.

 🔹 F. PĀRVALDĪBAS MODELIS

Ja šādu sistēmu veido:

• nevalstiska institūcija
• akadēmiska institūcija
• starpdisciplināra padome

Ne partija. Ne valdība.

 🌍 KAS ŠEIT PATIESĪBĀ TIEK IZVEIDOTS

Tas nav politisks rīks.
Tas ir:

Demokrātijas atmiņas mehānisms

Cilvēka atmiņa ir īsa. Demokrātijai vajag ilgu atmiņu.

Šāda pieeja ļauj:

• novērst manipulācijas ar pagātnes izdzēšanu
• mazināt populisma efektu
• stiprināt informētu uzticēšanos

Un tas tiek darīts bez viena vienīga politiska sprieduma.

 

GROZĪJUMI SAEIMAS VĒLĒŠANU LIKUMĀ

Papildināt likuma II nodaļu “Kandidātu sarakstu iesniegšana” ar jaunu II' nodaļu  “Kandidātu publiskās darbības un sociālās identitātes informācijas atklātība”

11.¹ pants. Mērķis

(1) Šī panta mērķis ir nodrošināt vēlētājiem strukturētu, pārbaudāmu un neitrāli pasniegtu informāciju par kandidātu publisko darbību un sociālās identitātes pašraksturojumu.
(2) Informācijas sniegšana nav uzskatāma par kandidātu vērtēšanu, kvalificēšanu vai politisko piemērotību demokrātiskai pārstāvībai.
(3) Valsts institūcijas neveic kandidātu ideoloģisku, morālu vai politisku izvērtējumu.

11.² pants. Sociālās identitātes raksturojuma deklarācija

(1) Katrs kandidātu sarakstā pieteiktais kandidāts iesniedz standartizētu sociālās identitātes raksturojumu.

(2) Raksturojums ietver tikai faktoloģisku un pašdeklarētu informāciju šādās sadaļās:

1.    profesionālā un sabiedriskā darbība;

2.    līdzdalība organizācijās, biedrībās un iniciatīvās;

3.    publiski paustās politiskās prioritātes;

4.    līdzšinējā pieredze lēmumu pieņemšanā vai pārvaldībā;

5.    kandidāta deklarētie darbības principi pārstāvības īstenošanā;

6.    cita neitrāla, strukturēta informācija pēc kandidāta ieskata.

11.³ pants. Neitralitātes princips

(1) Informācija tiek publicēta bez:

1.    vērtējošiem atzinumiem;

2.    reitingiem vai salīdzinošas analīzes no valsts puses.

(2) Aizliegts valsts institūcijām jebkādi interpretēt kandidāta sociālās identitātes raksturojumu.

11.⁴ pants. Informācijas pārbaude

(1) Centrālā vēlēšanu komisija pārbauda tikai:

1.    vai informācija iesniegta likumā noteiktajā apjomā;

2.    vai nav ietverti prettiesiski vai naidu kurinoši izteikumi.

(2) Komisija nepārbauda kandidāta uzskatu patiesumu vai politisko saturu, izņemot gadījumus, kad tas pārkāpj normatīvo aktu prasības.

11.⁵ pants. Publiskošana

(1) Visi kandidātu raksturojumi tiek publicēti vienotā digitālajā platformā:
“Kandidātu publiskās darbības informācijas sistēma”.

(2) Informācija tiek attēlota vienotā formātā, kas:

1.    nodrošina salīdzināmību pēc struktūras;

2.    nepieļauj algoritmiskā ceļā veiktu kandidātu izcelšanu vai pazemināšanu;

3.    neizmanto personalizētas rekomendācijas.

11.⁶ pants. Vēlētāja autonomijas princips

(1) Kandidātu izvērtēšana ir tikai un vienīgi vēlētāja kompetence.
(2) Valsts nodrošina informācijas pieejamību, bet nekādi neietekmē vēlētāja politisko izvēli.

11.⁷ pants. Personas datu un brīvības aizsardzība

(1) Kandidāts pats nosaka sava raksturojuma saturu, ievērojot šajā likumā noteiktos ietvarus.
(2) Aizliegts pieprasīt informāciju par:

1.    privāto dzīvi, kas nav saistīta ar publisko darbību;

2.    pārliecību, kas nav paša kandidāta publiski deklarēta;

3.    datiem, kuru pieprasīšana pārkāpj Satversmē nostiprinātās pamattiesības.

 

Likuma grozījumu anotācija

 

1. Likuma Grozījumu izstrādes nepieciešamība

Mūsdienu demokrātijā vēlētājam ir pieejams visai liels, bet fragmentēts informācijas apjoms par kandidātiem, kas bieži ir:

·         nestrukturēta, sadrumstalota un grūti pārbaudāma;

·         emocionāli interpretēta vai algoritmiski deformēta.

Tāpēc rodas objektīvas grūtības salīdzināt kandidātus pēc būtības, jo priekšvēlēšanu reklāmas sāk  dominēt pār faktiem.

Tas būtiski traucē vēlētāja izvēli un palielina manipulācijas risku priekšvēlēšanu komunikācijā.

Grozījumi paredz izveidot neitrālu informācijas ietvaru, kas:

·         nesniedz vērtējumu par kandidātiem;

·         neierobežo politisko konkurenci;

·         tikai strukturē kandidātu pašu sniegto informāciju.

2. Grozījumu mērķis

Nodrošināt vēlētājiem vienlīdz pieejamu, salīdzināmu un neitrāli pasniegtu informāciju par deputāta kandidātu:

·         publisko darbību;

·         profesionālo un sabiedrisko pieredzi;

·         deklarētajām tautas pārstāvja darbības nostādnēm.

Valsts funkcija šajā modelī ir informācijas infrastruktūras nodrošināšana, nevis politiska atlase vai vērtēšana.

3. Grozījumu būtība

Tiek ieviesta prasība deputātu kandidātiem iesniegt standartizētu sociālās identitātes raksturojumu, kas:

·         balstīts vienotā pieejā;

·         satur tikai faktoloģisku un pašdeklarētu informāciju;

·         neietver jebkādus ideoloģiska satura nosacījumus.

Centrālā vēlēšanu komisija:

·         pārbauda tikai sociālās identitātes raksturojumu formālo atbilstību;

·         neveic kandidātu politisku izvērtēšanu.

4. Demokrātiskās iekārtas stiprināšana

Grozījumi:

·         paplašina vēlētāja informētību;

·         samazina dezinformācijas ietekmi;

·         nostiprina vēlētāja autonomiju lēmuma pieņemšanā.

Tie neievieš nekādu “kandidātu filtrēšanu”, bet gan novērš informācijas neuzticamību un haosu.

5. Atbilstība Satversmei un pamattiesībām

Regulējums pilnībā ievēro:

·         vārda brīvību;

·         vēlēšanu tiesības;

·         politiskās darbības brīvību.

Netiek prasīta informācija par kandidāta privāto dzīvi vai uzskatiem, kurus kandidāts pats nav publiski deklarējis.

6. Ietekme uz valsts pārvaldi

Tiek izveidota digitāla platforma:
“Kandidātu publiskās darbības informācijas sistēma”

Tā darbojas kā:

·         tehnisks informācijas katalogs;

·         neitrāla datu publicēšanas vide;

·         algoritmiskas ietekmes uz vēlētāja izvēli novēršanas līdzeklis.

7. Ietekme uz sabiedrību un ekonomiku

Pozitīva ietekme:

·         palielinās uzticēšanās vēlēšanu procesa objektivitātei;

·         samazinās manipulācijas iespējas;

·         uzlabojas politiskās atbildības kultūra;

·         tiek sniegta iespēja jebkuram vēlētājam salīdzināt kandidātus pēc viņu darbības, nevis tikai pēc tēla.

Finansiālā ietekme ir nenozīmīga – sistēma izmanto esošo digitālās pārvaldes infrastruktūru.

8. Secinājums

Grozījumi likumā modernizē demokrātijas informācijas telpu,
nemainot tās pamatprincipu: nevis valsts var uzspiest savus pārstāvjus, bet elektorāts brīvi izvēlas tautas priekšstāvjus. Valsts nodrošina tikai skaidru, vienlīdzīgu informācijas pamatu šādai izvēlei.

 

 Argumentēts kopsavilkums deputātiem

Kāpēc šis priekšlikums ir vajadzīgs?

Vēlētāji šodien ir  spiesti izdarīt izvēli starp deputātu kandidātiem, izmisīgi mēģinot orientēties  informācijas pārbagātībā, kur:

·         fakti sajaucas ar reklāmu;

·         sociālie tīkli deformē priekšstatus;

·         nav vienota, uzticama informācijas avota.

Demokrātija prasa nevis vairāk propagandas, bet labāku informācijas struktūru.

Ko paredz priekšlikums?

Ieviest vienotu sistēmu, kur visi kandidāti:

·         vienādā formātā iesniedz savas publiskās darbības aprakstu;

·         paši definē savu profesionālo un sabiedrisko identitāti;

·         viņu sniegtā informācija tiek publicēta bez jebkāda valsts vērtējuma.

Ko valsts NEDARA?

❌ nevērtē kandidātus un neveic ideoloģisku analīzi;
❌ nedara politisku filtrēšanu un nenorāda, kurš “der demokrātijai”;
❌ neveido reitingus vai klasifikācijas;
❌ neierobežo politisko konkurenci.

Ko valsts DARA?

✅ nodrošina vienlīdzīga informācijas standarta piemērošanu visiem kandidātiem;
✅ sniedz ikvienam vēlētājam objektīvu, pārbaudāmu un salīdzināmu faktu bāzi, piemērojot vienādi strukturētu sociālās identitātes formu visiem kandidātiem;
✅  rada caurskatāmu informācijas vidi, lai nepieļautu manipulācijas un minimizētu dezinformācijas telpu;
✅ stiprina uzticēšanos vēlēšanu procesam, saglabājot vēlētāju autonomiju lēmumu pieņemšanā.

Valsts kompetencē paliek tikai informācijas platformas izveidošana uzticamai, drošai un argumentētai pilsoņu izvēlei. Tā tiek radīti nepieciešamie priekšnosacījumi no priekšvēlēšanu kampaņu un  mirkļa emociju dominances uz informētu izvēli.

Galvenais ieguvums

Šie GROZĪJUMI SAEIMAS VĒLĒŠANU LIKUMĀ palīdz  jebkuram vēlētājam izdarīt korektu izvēli, balstoties uz objektīvu, kandidāta paša sniegto un visiem vienādi formalizēto informāciju. Šādi notiek pāreja no emocionāli fragmentētas priekšvēlēšanu telpas uz strukturētu demokrātisku izvēles vidi.

Piedāvātais priekšlikums ir izstrādāts sadarbība ar OpenAI GPT

 

 

LIKUMPROJEKTS

Demokrātiskās iekārtas aizsardzības likums 

I nodaļa — Vispārīgie noteikumi

1. pants.  Likuma mērķis
Šā likuma mērķis ir nodrošināt demokrātiskās iekārtas, konstitucionālās kārtības un cilvēktiesību sistēmas aizsardzību pret organizētiem mēģinājumiem tās likvidēt, paralizēt vai aizstāt ar autoritāru pārvaldības modeli.

2. pants. Demokrātijas nepārtrauktības princips
Demokrātiskā iekārta nav atceļama pat ar demokrātisko procedūru ļaunprātīgu izmantošanu.

3. pants. Pamatprincipi

·         Likumība,

·         Proporcionalitāte,

·         Tiesas kontrole,

·         Cilvēktiesību ievērošana,

·         Institucionālā varas dalīšana.

II nodaļa.  Demokrātiskās iekārtas apdraudējuma definīcija

4. pants. Demokrātiskās iekārtas apdraudējums

Par apdraudējumu uzskatāma sistemātiska, organizēta darbība ar pierādāmu nolūku:

·         likvidēt konstitucionālo varas dalījumu;

·         padarīt vēlēšanas nebrīvas vai fiktīvas;

·         pakļaut tiesu varu politiskai kontrolei;

·         aizstāt demokrātisku iekārtu ar autoritāru režīmu;

·         veicināt ārvalstu autoritāru režīmu ietekmi;

·         organizēt vai atbalstīt varas pārņemšanu ar vardarbības draudiem;

·         sistemātiski izplatīt dezinformāciju ar mērķi sagraut demokrātisko iekārtu.

Viedoklis pats par sevi nevar būt pamats šā likuma piemērošanai.

III nodaļa.  Institucionālā sistēma

5. pants. Demokrātijas drošības prokuratūra (DDP)
Veic izmeklēšanu par iespējamu demokrātiskās iekārtas apdraudējumu.

6. pants. Konstitucionālā tiesa
Pieņem gala lēmumus par šā likuma ietvaros piemērojamiem ierobežojumiem.

7. pants. Parlamenta uzraudzības komisija
Veic politiski neitrālu uzraudzību pār mehānisma likumību.

8. pants. Demokrātijas aizsardzības ombuds
Uzrauga pilsoņu pamattiesību ievērošanu procesa laikā.

IV nodaļa.  Procesa kārtība

9. pants. Procesa ierosināšana
Procesu var ierosināt:

1.    Demokrātijas drošības prokuratūra ar tiesas sankciju.

2.    Konstitucionālā tiesa pēc konstitucionāla pieteikuma.

10. pants. Pierādīšanas standarts
Nepieciešami:

• strukturētas darbības pierādījumi;
• nodoma pierādījums;
• saikne starp darbību un demokrātijas graušanas mērķi.

11. pants. Procesuālās garantijas

• tiesības uz aizstāvību;
• publiskums;
• apelācijas iespēja.

V nodaļa.  Aizsardzības pasākumi

12. pants. Pasākumu pakāpeniskums

1.    Oficiāls brīdinājums.

2.    Finanšu plūsmu ierobežošana.

3.    Valsts finansējuma atņemšana.

4.    Organizācijas darbības apturēšana.

5.    Politiskās partijas aizliegums.

6.    Kandidēšanas tiesību ierobežošana personām.

Pasākumi piemērojami tikai ar Konstitucionālās tiesas lēmumu.

VI nodaļa.  Ārkārtas demokrātijas aizsardzības režīms

13. pants. Nosacījumi
Izsludināms tikai tad, ja konstatēts koordinēts mēģinājums likvidēt konstitucionālo iekārtu.

14. pants. Ierobežojumi

• Maksimālais termiņš: 90 dienas.
• Automātiska tiesas pārskatīšana.
• Preses brīvība netiek apturēta.

VII nodaļa.  Kontrole

15. pants

• visi lēmumi ir pārsūdzami;
• regulārs ziņojums parlamentam;
• mehānisma pārskatīšana, mainoties situācijai.

VIII nodaļa.  Aizliegumi valstij

16. pants
Valsts nedrīkst:

• likvidēt opozīciju kā tādu;
• izmantot mehānismu ar mērķi politiski izrēķināties. 

IX nodaļa.  Sasaite ar krimināltiesībām

17. pants. Attiecības ar krimināltiesību normām

1.    Šis likums neaizstāj kriminālatbildību, bet darbojas tai paralēli kā konstitucionālās aizsardzības mehānisms.

2.    Ja izmeklēšanas gaitā tiek konstatētas noziedzīga nodarījuma pazīmes, Demokrātijas drošības prokuratūra ierosina kriminālprocesa uzsākšanu.

18. pants. Noziedzīgu nodarījumu kategorijas, ar kurām likums ir sasaistīts

Šis likums piemērojams situācijās, kur konstatējama saikne ar:

1.    Noziegumiem pret valsti un konstitucionālo iekārtu.

2.    Valsts varas sagrābšanas mēģinājumu.

3.    Valsts drošības apdraudējumu ārvalstu interesēs.

4.    Nelikumīgu bruņotu grupējumu organizēšanu.

5.    Sabiedriskās kārtības graušanu ar mērķi destabilizēt valsts varu.

6.    Nelikumīgu politiskās iekārtas finansēšanu.

7.    Apzinātu dezinformācijas kampaņu organizēšanu valsts drošības graušanai.

 

 

19. pants. Preventīvā un kriminālā sliekšņa atšķirība

Demokrātijas aizsardzības mehānisms	Krimināltiesības
Vērsts uz sistēmas aizsardzību	Vērsts uz sodīšanu
Var tikt piemērots pirms krimināla sodāma nodarījuma pabeigšanas	Nepieciešams noziedzīgs nodarījums
Piemēro konstitucionālā tiesa	Piemēro vispārējās tiesas
Mērķis — novēršana	Mērķis — atbildība

X nodaļa.  Integrācija nacionālās drošības sistēmā

20. pants. Demokrātijas aizsardzība kā nacionālās drošības elements

Demokrātiskās iekārtas aizsardzība ir valsts nacionālās drošības sastāvdaļa, līdzvērtīgi teritoriālajai integritātei un militārajai drošībai.

21. pants. Institucionālā sadarbība

Institūcija	Funkcija mehānismā
Drošības dienesti	Sniedz informāciju par sistemātiskiem draudiem
Militārā izlūkošana	Konstatē ārvalstu ietekmes operācijas
Finanšu izlūkošanas dienests	Atklāj nelikumīgas politiskās finansēšanas shēmas
Kiberdrošības centrs	Atklāj koordinētas dezinformācijas operācijas
Iekšlietu struktūras	Novērš pretlikumīgas aktivitātes

⚠️ Šīs institūcijas nevar pieņemt politiskus lēmumus — tikai darboties noteikto pilnvaru ietvaros.

22. pants. Agrīnās brīdināšanas sistēma

Valsts drošības iestādes uztur indikatoru sistēmu, kas fiksē:

• koordinētas demokrātisko institūciju deleģitimācijas kampaņas
• ārvalstu ietekmes operāciju pieaugumu;
• sistemātisku vēlēšanu procesa diskreditāciju;
• paralēlu neformālu varas struktūru veidošanu.

Šie indikatori kalpo par pamatu juridiskai izvērtēšanai.

23. pants. Civilās kontroles princips

Nacionālās drošības struktūru darbība šā likuma ietvaros ir pakļauta:

• parlamentārai uzraudzībai;
• konstitucionālai kontrolei;
• ombuda uzraudzībai.

🔐 Kāpēc šī integrācija ir būtiska

Bez krimināltiesību sasaistes mehānisms būtu vājš.
Bez drošības sistēmas integrācijas tas būtu akls.
Bez tiesas kontroles tas kļūtu bīstams.

Šeit tiek nodrošināts līdzsvars:

Drošības iestādes redz → Prokuratūra izvērtē → Tiesa lemj → Parlaments kontrolē → Ombuds aizsargā tiesības 

 

I.  Preambula

 

Ņemot vērā:

* ka demokrātiskā iekārta, konstitucionālā kārtība un pamattiesību sistēma veido Latvijas valsts pamatu un tās nodrošina taisnīgus, brīvus un plurālistiskus politiskos procesus;
* Latvijas Satversmes 1., 2. un 8. pantu, kas nostiprina tiesiskumu, demokrātiju un cilvēktiesību neaizskaramību;
* Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (ECHR) 17. pantu, kas paredz, ka neviena konvencijas norma nedrīkst tikt interpretēta tā, lai piešķirtu tiesības rīkoties pret demokrātijas un tiesību aizsardzības principiem (ks.echr.coe.int);
* ECHR 10. un 11. pantu judikatūru, kas atzīst, ka brīvība izteikties un asociēties var tikt proporcionāli ierobežota demokrātijas aizsardzības nolūkā (Refah Partisi v. Turkey, Herri Batasuna v. Spain); ECHR Ždanoka v. Latvija — augstākā tiesu instance (Grand Chamber) atzinusi, ka dalībvalstīm ir plaša rīcības brīvība novērtēt demokrātisko procesu drošību, jo konteksts un vēsturiskā pieredze jāņem vērā, lai atrisinātu līdzsvaru starp demokrātiskām tiesībām un sabiedrības drošību.

* ANO Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR) 4. un 5. pantu, kas ļauj īslaicīgus ierobežojumus ārkārtas situācijā, ievērojot proporcionalitāti un tiesisko uzraudzību (ohchr.org);
* Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (Charter of Fundamental Rights of the EU), īpaši 12., 41. un 52. pantu, kas nostiprina tiesības piedalīties politiskajā dzīvē, tiesības uz labu pārvaldību un ierobežojumu proporcionalitātes principu (eur-lex.europa.eu);
* Venēcijas komisijas ieteikumus par “aizsargājošās demokrātijas” principu, kas ļauj valstij ieviest mehānismus demokrātijas aizsardzībai, ievērojot likumu, tiesas kontroli un proporcionalitāti.
Šo likumu pieņem, lai valsts institūcijas varētu efektīvi, tiesiski un cilvēktiesību ievērošanas kontekstā identificēt, vērtēt un novērst organizētus mēģinājumus likvidēt vai paralizēt demokrātisko konstitucionālo kārtību.

 

II. Anotācija

 

1. Likuma stratēģiskais mērķis

Likums nodrošina preventīvu demokrātijas aizsardzības mehānismu, kas:

• aizsargā valsts konstitucionālo kārtību, demokrātijas nepārtrauktību un pamattiesības;
• paredz ierobežojumus tikai gadījumos, kad pastāv sistemātisks drauds demokrātijai;
• ievēro tiesiski pamatotas rīcības principu.

2. Juridiskais pamats starptautiskajās tiesībās

Starptautiskā norma	Saistība ar likumu
ECHR Art. 17	Aizliedz tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, lai iznīcinātu demokrātiju.
ECHR Art. 10 & 11	Ierobežojumi brīvībai izteikties un asociēties, ja tas nepieciešams demokrātijas aizsardzībai.
ICCPR Art. 4 & 5	Ārkārtas situācijās var īslaicīgi ierobežot tiesības, ievērojot proporcionalitāti un tiesisko uzraudzību.
EU Charter Art. 12, 41, 52	Politisko tiesību, labas pārvaldības tiesību un ierobežojumu proporcionalitātes principa ievērošana.
Venēcijas komisijas rekomendācijas	Aizsargājošās demokrātijas mehānisms: likums, tiesas kontrole, proporcionalitāte.

 

 3. Tiesību un demokrātijas līdzsvars

• Likums nodrošina procesuālās garantijas: tiesības uz aizstāvību, publiskumu, apelācijas iespējas;
• Ierobežojumi tiek piemēroti proporcionāli un tikai gadījumos, kad tie ir nepieciešami valsts konstitucionālās kārtības aizsardzībai;
• Demokrātijas aizsardzības mehānisms darbojas paralēli krimināltiesību sistēmai, lai savlaicīgi novērstu draudus sistēmai.

 

4. Salīdzinājums ar Vācijas “wehrhafte Demokratie” modeli

Latvijas likums	Vācijas modelis	Juridiskā sasaistība
Politisko partiju aizliegums, ja vērsts pret demokrātiju	Vācijas Pamattiesību likuma 21. pants — partiju aizliegums, ja tās vērstas pret demokrātisko kārtību	Abos gadījumos tiek aizsargāta demokrātija pret autoritārām kustībām
Ārkārtas demokrātijas aizsardzības režīms ar maksimālu termiņu	Tiesu uzraudzīts process bez tradicionāla ārkārtas režīma	Latvija ievieš savlaicīgu ārkārtas režīmu, Vācija izmanto tiesas institucionālo rīcību
Procesuālās garantijas: tiesības uz aizstāvību, apelācijas iespējas, publicitāte	Federālā Konstitucionālā Tiesa nodrošina individuālu apelāciju un procesuālu pārbaudi	Abos modeļos ir tiesas kontrole un procedurālas garantijas

 

5. Juridiskās atziņas

1.    Starptautiski atbalstāms princips: ECHR 17. pants un Venēcijas komisijas rekomendācijas nodrošina juridisko pamatu rīcībai pret tiesību ļaunprātīgu izmantošanu demokrātijas graušanai.

2.    Proporcionālas ierobežošanas princips: Ierobežojumi (pret destruktīvu dezinformāciju, vardarbības aicinājumiem) ir saskaņā ar ECHR 10. un 11. pantu.

3.    Civilās uzraudzības princips: Tiesu, parlamenta un ombuda kontrole nodrošina pilsoņu pamattiesību ievērošanu.

4.    Integrācija ar krimināltiesībām: Likums darbojas preventīvi, paralēli krimināltiesību mehānismam.

 

6. Praktiskā nozīme

• Nodrošina valsts spēju savlaicīgi identificēt un novērst draudus demokrātijai;
• Saglabā pilsoņu tiesības un brīvības, ievērojot starptautiski pieņemtus principus;
• Stiprina Latvijas demokrātisko imunitāti pret autoritārām ietekmēm un dezinformācijas kampaņām. 

 

LIKUMPROJEKTS

Likums par mākslīgā intelekta drošu un atbildīgu izmantošanu demokrātijas aizsardzībai

 

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likuma mērķis
Nodrošināt, ka mākslīgā intelekta (MI) sistēmas netiek izmantotas:

• sabiedrības manipulēšanai,
• demokrātisko procesu ietekmēšanai,
• krāpniecībai,
• personas identitātes viltošanai,
• privātuma un cilvēktiesību pārkāpšanai.

2. pants. Pamatprincipi
Likuma īstenošana balstās uz:

·         cilvēka atbildības principu,

·         preventīvas drošības principu,

·         risku klasifikācijas principu,

·         caurspīdīguma un pārskatāmības principu,

·         sabiedrības aizsardzības principu.

3. pants. Likuma darbības joma

Likums attiecas uz:

• MI sistēmu (programmatūru, ko izstrādā ar mērķi veikt attiecīgas MI tehnoloģiskās funkcijas) izstrādātājiem,
• MI sistēmu pasūtītājiem,
• MI sistēmu lietotājiem,
• digitālajām platformām,
• politiskās komunikācijas organizatoriem.

II nodaļa. Caurspīdīgums un uzraudzība

4. pants. MI izmantošanas atklāšanas pienākums
Ja saturs radīts ar MI un var ietekmēt sabiedrisko domu, obligāti norādāma atzīme, vadoties no metadatu standarta (piem.JSON/Schema) par MI ģenerētu saturu.

5. pants Augsta riska MI sistēmu reģistrācija (tādu, kuru izmantošana var būtiski ietekmēt personu tiesības, drošību vai demokrātiskos procesus).

Valsts reģistrā jāreģistrē MI sistēmas, kas:

• ietekmē informācijas plūsmu vai vēlēšanu procesu,
• analizē plaša mēroga sabiedrības uzvedību,
• tiek izmantotas politiskajā aģitācijā.

6.pants. Algoritmu ietekmes audits

·         augsta riska MI sistēmām pirms ieviešanas jānovērtē to ietekme uz cilvēkiem un sabiedrību, veicot neatkarīgu riska auditu;

·         novērtēšanas rezultāti jāpublicē un jāiesniedz uzraudzības institūcijai.

III nodaļa. Demokrātisko procesu aizsardzība

7. pants. Aizliegumi vēlēšanu periodā
Aizliegts:

• izmantot politiskos botu tīklus (automatizētu profilu kopumu, kas veicina politikas saturu bez cilvēka uzraudzības vai ar maldinošu identitāti),
• izplatīt kandidātu vai amatpersonu dziļviltojumus, kas maldināšanas nolūkos imitē MI ģenerētu reālu personu,
• pielietot MI sniegtās iespējas, lai veiktu slepenas personalizētas manipulācijas.

8. pants. Platformu pienākumi
Digitālajām platformām jānodrošina:

• koordinētu manipulāciju atklāšana,
• MI radīta politiskā satura marķēšana,
• ziņošana uzraudzības institūcijai.

IV nodaļa. Atbildība par algoritmu izstrādi un pielietošanu

9. pants. Izstrādātāja atbildība
           MI sistēmas izstrādātājam jānodrošina, ka sistēma atbilst drošības, caurspīdīguma un riska pārvaldības prasībām visā tās dzīves ciklā.

10. pants. Pasūtītāja atbildība
           Par MI izmantošanu ļaunprātīgos nolūkos.

11. pants. Lietotāja atbildība
           Par kaitējuma radīšanu ar MI.

12. pants. Atbildīgais operators

·         Par MI sistēmu darbību atbild cilvēks vai juridiska persona, kas to izstrādā, ievieš vai ekspluatē.

·         Augsta riska MI sistēmām jānosaka skaidri zināms atbildīgais, kas var uzņemties juridisko atbildību par radītu kaitējumu.

Ⅴ nodaļa - Tehnoloģiskā drošība

13. pants. Drošība jau dizaina stadijā

·         MI sistēmas jāizstrādā, ievērojot drošības, caurspīdīguma un ētikas prasības.

·         Obligāts drošības audits augsta riska MI sistēmām pirms ieviešanas.

Ⅵ nodaļa — Digitālās identitātes aizsardzība

14. pants. Identitātes falsifikācijas vai  imitācijas aizliegums
       Sejas, balss vai personas tēla MI imitācija bez atļaujas ir           tiesību pārkāpums.

15. pants. Cilvēka kontrole kritiskos  (veselība, tiesu sistēma,  finanšu kredīti, publiskā drošība) lēmumos
       MI nedrīkst bez cilvēka iesaistes pieņemt autonomus   

lēmumus, kas tieši ietekmē cilvēka dzīvību, brīvību vai tiesības.

Ⅶ nodaļa. Cilvēka tiesības apstrīdēt autonomos MI nolēmumus

16. pants. Tiesības iebilst, saņemt izskaidrojumu vai apstrīdēt MI nolēmumu
       Personai ir tiesības pieprasīt eksperta izvērtējumu, saņemt       

       skaidri saprotamu skaidrojumu vai arī tiesiskā ceļā apstrīdēt        

       konkrēto nolēmumu.

17. pants. Valsts verifikācijas platforma
       Izveido publisku rīku MI sintezētā satura pārbaudei.

18. pants. Datu pārredzamība

·         MI sistēmas lieto tikai pārbaudītus un dokumentētus datus.

·         Lietotājiem jābūt pieejamai informācijai par datu izcelsmi un izmantošanu.

VIII nodaļa.  Aizliegumi

19. pants. MI izmantošanas aizliegumi

·         Aizliegta MI izmantošana politiskajos procesos, lai manipulētu ar  elektorāta uzvedību.

·         Aizliegta MI izmantošana sociālās kontroles sistēmās, kas vērtē cilvēkus pēc to lojalitātes.

·         Aizliegta bezkontrolētu  autonomu represīva rakstura darbību veikšana.

·         Aizliegta dezinformācijas un dziļviltojumu izmantošana.

ⅠⅩ nodaļa. Sabiedrības noturības stiprināšana un aizsardzība

20. pants. Informētības tiesības

·         Persona, kas mijiedarbojas ar MI, ir tiesīga zināt, ka tas ir MI.

·         Persona ir tiesīga apstrīdēt autonomos MI lēmumus, ja tie ietekmē viņas tiesības vai intereses.

21. pants. Digitālā pratība un aizsardzība

·         Valstij jānodrošina MI pratības integrācija izglītībā.

·         Valsts veicina digitālās pratības mācību programmas izstrādi sabiedrības izglītošanai, kā arī lieto mehānismus dezinformācijas identificēšanai un minimizēšanai.

Ⅹ nodaļa. Risku klasifikācija un regulējuma sistematizācija

22. pants. MI riska klasifikācija pēc tādiem parametriem kā  datu jūtīgums, ietekmes mērījumi, medicīniskā nozīme, automatizēta profilēšana, potenciāla diskriminācija u.tml.

MI sistēmas veids	Regulējuma līmenis
Spēles, izklaide	Minimāls
Biznesa optimizācija	Vidējs
Izglītība, nodarbinātība	Paaugstināts
Veselība, tiesas, politika	Augsts / stingrs

23. pants. Regulējuma sistematizācijas pielāgošana
 Jo augstāks riska līmenis, jo stingrākas drošības, audita un   

 pārredzamības prasības.

 Ⅺ nodaļa. Uzraudzība

24. pants.  MI uzraudzības institūcija
 Tiek izveidota Digitālās demokrātijas aizsardzības padome, nosakot tās funkcijas un struktūru (neatkarīgi eksperti, tiesiskais audits), reglamentējot sadarbības procesus ar IT, ar drošības dienestiem un Datu Valsts inspekciju.

 Digitālās demokrātijas aizsardzības padome:

·         sertificē augsta riska MI sistēmas,

·         veic regulāras pārbaudes,

·         uzrauga normatīvu ievērošanu.

25. pants. Sankcijas

MI ļaunprātīga izmantošana:  

·         administratīvas sankcijas  - naudas sodi, darbības ierobežojumi, bet smagos pārkāpumos tiek piemērota kriminālatbildība.

·         Trauksmes cēlēji MI jomā tiek aizsargāti pret represijām.

Ⅻ nodaļa. Pārejas noteikumi

26. pants. Pakāpeniska ieviešana

·         Likums stājas spēkā  mēnesi pēc izsludināšanas.

·         Gada laikā jāizveido sabiedrības informēšanas programmas un jāorganizē digitālās pratības mācības.

·         Divu gadu laikā visas augsta riska MI sistēmas jānovērtē un jāsertificē.