GUDRA VĒLĒTĀJA IZVĒLES PLATFORMA ( Ⅰ )
Tā ir iecere reāli palīdzēt vēlētāja izvēlē viņa paša un visas sabiedrības interesēs
Pirmā daļa: gudra vēlētāja izvēles analītiskais posms
Uz pārstāvniecību Saeimā kandidējošo partiju/apvienību programmu komplekss izvērtējums
Vērtētas tiek pašas programmas, nevis partiju/apvienību ideoloģija vai politiskā pievilcība
Ievadā sniedzam vērtējumā izmantoto svarīgāko indeksu/rādītāju formulējumus:
PĪK – Programmas īstenošanas kapacitāte, kas norāda uz konkrētās partijas/apvienības rīcībspēju īstenot dzīvē priekšvēlēšanu programmu;
SPKI – Strukturālās politiskās prasmes indekss, kas novērtē partijas/apvienības institucionālo un organizatorisko gatavību īstenot savu politisko programmu;
KUS – kandidātu profesionālās spējas vienotībā ar tā uzticības statusu;
PAS – programmas kvalitāte;
PIKI – programmas īstenošanas potenciāls;
PKI – partijas/apvienības institucionālā veiktspēja;
PK – profesionālā kapacitāte → izglītība, pieredze, kompetence, pārvaldības prasmes;
PP – politiskā pieredze → parlamentārā darbība, valdība, pašvaldības, institucionālā prakse;
RP – riska profils → populisms, nestabilitāte, polarizācija, institucionālā nenoturība.
Ⅰevaddaļa Izvērtēšanas metodika
Kritērijs | Ko vērtē | ||
Stratēģiskā skaidrība | Vai sniegts ilgtermiņa valsts attīstības redzējums | ||
Mērķu konkrētība | Vai mērķi ir izmērāmi un pārbaudāmi | ||
Rīcības mehānismi | Vai paskaidrots, kā mērķi tiks sasniegti | ||
Fiskālā pamatotība | Vai priekšlikumiem ir finansējuma loģika | ||
Juridiskā realizējamība | Vai priekšlikumi atbilst Satversmei un tiesību sistēmai | ||
Institucionālā realizējamība | Vai piedāvāto iespējams īstenot esošajā valsts pārvaldē | ||
Datu un faktu izmantojums | Vai programma balstās pierādījumos | ||
Inovativitāte | Jauni risinājumi vai iepriekšējo ideju atkārtojums | ||
Sabalansētība | Ekonomika–drošība–izglītība–veselība–vide u.c. | ||
Populisma risks | Solījumu un resursu samērāmība | ||
Valodas kvalitāte | Skaidrība, precizitāte, juridisks korektums | ||
| Iekšējā loģiskā konsekvence | Vai dažādi programmas priekšlikumi nav savstarpēji pretrunīgi | |
| Prioritāšu hierarhija | Vai programma skaidri parāda, kas ir primāri īstenojamie uzdevumi | |
| Risku izvērtējums | Vai autori apzinās iespējamos šķēršļus un riskus | |
| Rezultātu novērtējamība | Vai vēlāk būs iespējams objektīvi izvērtēt, vai programma izpildīta | |
Šo kritēriju sistēma veido Programmu analītisko izvērtēšanas standartu (PAS).
Lai šī standarta ietvaros varētu veikt vēl vispusīgāku analīzi, tiek izvērtēta arī:
1. Programmas evolūcija
kas saglabājies no iepriekšējām vēlēšanām;
kas pazudis;
kas parādījies no jauna;
vai partija/apvienība ir mainījusi ideoloģisko virzienu.
2. Solījumu pēctecība
kuri iepriekš dotie solījumi atkārtojas;
kuri izpildīti;
kuri vairs netiek pieminēti;
kuri būtiski mainīti.
3. Kandidātu profesionālā sastāva atbilstība programmastisko mērķu sasniegšanai
Piemēram:
programmā uzsvars uz digitalizāciju → cik kandidātu ir IT vai digitālās transformācijas pieredze;
programmā uzsvars uz aizsardzību → cik kandidātu nāk no NBS, Iekšlietu sistēmas vai drošības sektora;
programmā uzsvars uz veselības aprūpi → cik jomas profesionāļu ir kandidātu sarakstā;
programmā uzsvars uz izglītību → cik pedagogu un akadēmiķu kandidē.
Nosaka Programmas īstenošanas kapacitātes indeksu (PIKI)
Tas parādītu, cik lielā mērā kandidātu profesionālais sastāvs atbilst pašas partijas/apvienības deklarētajiem mērķiem.
4. Programmu savstarpējā līdzība
Tiek noteikts:
cik procentu ideju pārklājas starp partijām;
kuras programmas ir vislīdzīgākās;
kuras ir visoriģinālākās.
5. Kvantitatīvais saturs
Automātiski aprēķinot:
prioritāro tēmu biežumu;
atslēgvārdu struktūru;
uzmanības sadalījumu starp politikas jomām;
konkrētu un vispārīgu formulējumu attiecību.
Bez tam PAS standarts tiek paplašināts ar KUS metodikas pielietošanu, apvienojot visu vienā sistēmā:
Gudra vēlētāja integrētais analītiskais modelis
kurā katrai partijai/apvienībai ir noteikta:
KUS – kandidātu profesionālā kapacitāte;
PAS – programmas kvalitāte;
PIKI – programmas īstenošanas kapacitāte;
Konstatēts programmas stabilitātes indekss (salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām);
Solījumu pēctecības indekss;
Populisma riska indekss.
Šāds modelis vairs nav tikai vēlētāju informēšanas instruments, bet kļūst par politikas analīzes struktūru.
Vienota vērtēšanas skala
Katru kritēriju vērtēt 0–10 punktos.
Interpretācija:
Punkti | Vērtējums |
9–10 | izcili |
7–8 | labi |
5–6 | apmierinoši |
3–4 | vāji |
0–2 | ļoti vāji |
Kopējais PAS indekss
Piemēram:
Stratēģiskā skaidrība – 8
Mērķu konkrētība – 6
Rīcības mehānismi – 5
Fiskālā pamatotība – 3
Juridiskā realizējamība – 8
Institucionālā realizējamība – 7
Datu izmantojums – 4
Inovativitāte – 6
Sabalansētība – 8
Populisma risks – 5
Valodas kvalitāte – 9
Kopējais PAS indekss = 6,3/10 (63/100).
Analīzes standarta forma
Katrai partijai/apvienībai tiek izmantota analoģiska struktūra:
Programmas vispārīgs raksturojums.
PAS kritēriju tabula ar punktiem.
Kritēriju pamatojums.
Programmas stiprās puses.
Programmas trūkumi.
Galvenie realizācijas riski.
PAS gala indekss.
Neitrāls analītiskais secinājums.
Šāda pieeja nodrošina, ka visas partiju programmas tiek vērtētas pēc vienādiem kritērijiem, izvairoties no ideoloģiska vai politiska vērtējuma un koncentrējoties uz programmu kvalitāti, īstenojamību un argumentācijas līmeni.
PAS vērtē tikai programmas saturu, nevis partijas/apvienības iepriekšējo darbību valdībā vai opozīcijā, kā arī ne kandidātu kompetenci (to jau aptver KUS). Tas nozīmē, ka katrai programmai piešķirtais vērtējums atbilst tikai un vienīgi attiecīgās programmas saturam (tam, kas tajā ir rakstīts).
KUS (kandidātu izvērtēšanas standarts) un PAS (programmu analītiskais standarts) savstarpēji ļoti labi papildina viens otru. Kopā tie veido divas atsevišķas, bet metodoloģiski saskaņotas analīzes dimensijas: viena raksturo kandidātu profesionālo potenciālu, otra – partijas/apvienības programmas kvalitāti. Tas ļauj veikt salīdzināmu un strukturētu izvērtējumu visām partijām, saglabājot vienotus kritērijus visā analīzes procesā. Arī nodrošina, ka analīze ir vienlīdz piemērojama gan parlamentā jau pārstāvētām, gan jaunajām partijām.
Partijas programmas izvērtējuma struktūra
1. Programmas vispārīgs raksturojums
Īss kopsavilkums (aptuveni 50 vārdi), raksturojot:
galvenās prioritātes;
idejisko orientāciju;
programmas uzbūvi;
dominējošās politikas jomas.
2. PAS kritēriju tabula
Kritērijs | Punkti (0–10) | Pamatojums |
Stratēģiskā skaidrība | ||
Mērķu konkrētība | ||
Rīcības mehānismi | ||
Fiskālā pamatotība | ||
Juridiskā realizējamība | ||
Institucionālā realizējamība | ||
Datu un faktu izmantojums | ||
Inovativitāte | ||
Sabalansētība | ||
Populisma risks | ||
Valodas kvalitāte | ||
Iekšējā loģiskā konsekvence | ||
Prioritāšu hierarhija | ||
Risku izvērtējums | ||
Rezultātu novērtējamība |
3. Stiprās puses
Norāda 5–10 nozīmīgākās programmas priekšrocības.
4. Galvenie trūkumi
Analītiski norāda būtiskākos trūkumus.
5. Realizācijas riski
Izvērtē iespējamos šķēršļus:
fiskālos;
juridiskos;
administratīvos;
politiskos.
6. PAS indekss
Aprēķina:
kopējo punktu skaitu;
vidējo vērtējumu;
procentuālo rezultātu.
Piemēram:
PAS indekss: 7,6/10 (76 %)
7. Neitrāls analītiskais secinājums
Noslēgumā sniegts īss, argumentēts izvērtējums par programmas kvalitāti, nepaužot atbalstu vai noraidījumu jebkurai partijai/apvienībai.
Darba organizācija
Šāda pieeja nodrošina, ka visas turpmāk analizētās partiju/apvienību programmas tiek vērtētas pēc vienāda, caurskatāma un reproducējama standarta.
Jaunā VIENOTĪBA programmas izvērtējums
1. Programmas vispārīgs raksturojums
Programma veidota ap desmit galvenajām politikas jomām: drošību, ārpolitiku, finansēm, ekonomiku, veselību un labklājību, valsts pārvaldi, zinātni un inovācijām, izglītību un kultūru, vidi un infrastruktūru, kā arī tiesiskumu. Tās centrālais vēstījums ir "Stipra Latvija drošā Eiropā", īpašu uzsvaru liekot uz valsts drošību, eiroatlantisko integrāciju, ekonomisko konkurētspēju un publiskās pārvaldes efektivitāti. Programma ietver virkni konkrētu apņemšanos, piemēram, aizsardzības finansējuma palielināšanu līdz 5 % no IKP un vietējās aizsardzības industrijas attīstību.
2. PAS kritēriju izvērtējums
Kritērijs | Punkti | Pamatojums |
Stratēģiskā skaidrība | 9 | Skaidrs ilgtermiņa redzējums par Latvijas drošību, ekonomiku un vietu Eiropā. |
Mērķu konkrētība | 8 | Daļa mērķu ir konkrēti (piem., aizsardzības finansējums 5 % no IKP), bet daļa formulēta vispārīgi. |
Rīcības mehānismi | 7 | Norādīti galvenie virzieni, taču daudzviet trūkst detalizēta īstenošanas apraksta. |
Fiskālā pamatotība | 6 | Programma paredz finansiāli ietilpīgus pasākumus, taču finansējuma avoti un prioritizācija skaidroti nepietiekami/ierobežoti. |
Juridiskā realizējamība | 9 | Priekšlikumi kopumā atbilst Satversmei un esošajai tiesību sistēmai. |
Institucionālā realizējamība | 9 | Priekšlikumus pārsvarā iespējams īstenot esošās valsts institucionālās sistēmas ietvaros. |
Datu un faktu izmantojums | 5 | Programma vairāk balstās politiskajos mērķos, nekā oficiālajā statistikā vai pētījumos. |
Inovativitāte | 7 | Piedāvāti vairāki, uz nākotni orientēti risinājumi inovāciju un aizsardzības jomā, tomēr daļa ideju turpina iepriekšējo politikas kursu. |
Sabalansētība | 9 | Aptvertas gandrīz visas būtiskās valsts politikas jomas. |
Populisma risks | 8 | Solījumi pārsvarā ir piesaistīti valsts kompetencei un institucionālajām iespējām, lai gan atsevišķu pasākumu fiskālais pamatojums nav pārliecinoši izklāstīts. |
Valodas kvalitāte | 9 | Strukturēta, skaidra un juridiski korekta valoda. |
Iekšējā loģiskā konsekvence | 9 | Programmas sadaļas savstarpēji papildina cita citu un neveido pretrunas. |
Prioritāšu hierarhija | 8 | Drošība un ekonomiskā attīstība izvirzītas kā galvenās prioritātes. |
Risku izvērtējums | 4 | Programma faktiski neanalizē iespējamos īstenošanas riskus vai alternatīvus scenārijus. |
Rezultātu novērtējamība | 6 | Daļai mērķu iespējams sekot līdzi, taču daudzi formulēti bez konkrētiem izpildes rādītājiem. |
3. Programmas stiprās puses
Skaidri definēts valsts attīstības stratēģiskais virziens.
Plašs politikas jomu pārklājums.
Konsekventa drošības un ārpolitikas sadaļa.
Laba institucionālā un juridiskā realizējamība.
Pārskatāma un loģiska programmas struktūra.
Līdzsvarota pieeja ekonomikai, inovācijām un valsts pārvaldei.
4. Galvenie trūkumi
Nepietiekami detalizēts fiskālais pamatojums vairākiem priekšlikumiem.
Salīdzinoši maz izmantoti oficiālās statistikas dati vai atsauces uz pētījumiem.
Daudzviet trūkst skaidri definētu rezultatīvo rādītāju.
Ierobežota iespējamo risku un izaicinājumu analīze.
5. Realizācijas riski
Fiskālie riski: augstāki aizsardzības un publisko investīciju izdevumi prasa papildu ieņēmumus vai arī izdevumu pārdali.
Institucionālie riski: vairāku reformu īstenošana būs atkarīga no starpnozaru koordinācijas.
Ārējie riski: drošības un ekonomikas mērķus ietekmēs ģeopolitiskā situācija un starptautiskā ekonomiskā vide.
Politiskie riski: daļai priekšlikumu nepieciešams plašs parlamentārais atbalsts.
6. PAS indekss
Kopējais punktu skaits: 119 no 150
PAS indekss: 7,9/10 (79 %)
7. Neitrāls analītiskais secinājums
No PAS metodoloģijas skatpunkta Jaunās VIENOTĪBAS programma vērtējama kā kvalitatīvi izstrādāta un stratēģiski konsekventa. Tās lielākās priekšrocības ir skaidrs ilgtermiņa redzējums, plašs politikas jomu aptvērums un laba atbilstība esošajai valsts institucionālajai un tiesiskajai sistēmai. Vienlaikus analīze rāda, ka programma varētu būt spēcīgāka, ja tajā pārliecinošāk tiktu pamatoti finansējuma avoti, izmantoti empīriski dati un noteikti konkrētāki rezultatīvie rādītāji.
"APVIENOTAIS SARAKSTS - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija" programmas izvērtējums
1. Programmas vispārīgs raksturojums
Programma uzsver trīs galvenās prioritātes – drošību, efektīvu valsts pārvaldi un augošu, zaļu ekonomiku, kā arī akcentē vērtību sistēmu "cilvēks–ģimene–kopiena–novads–valsts".
Programma ir veidota kā vērtībās balstīts stratēģisks dokuments, kurā galvenā uzmanība pievērsta valsts drošībai, ekonomikas konkurētspējai, reģionu attīstībai un valsts pārvaldes efektivitātei. Tajā uzsvērta nepieciešamība pieņemt atbildīgus un ilgtermiņā orientētus lēmumus, izvairoties no populisma. Liela nozīme piešķirta decentralizācijai, uzņēmējdarbības attīstībai un demogrāfijas jautājumiem. Vienlaikus programma vairāk koncentrējas uz attīstības virzieniem, nekā uz detalizēti aprakstītiem īstenošanas instrumentiem.
2. PAS kritēriju izvērtējums
Kritērijs | Punkti | Pamatojums |
Stratēģiskā skaidrība | 9 | Skaidri definēta valsts attīstības vīzija ar uzsvaru uz drošību, reģioniem un ekonomiku. |
Mērķu konkrētība | 7 | Prioritātes ir skaidras, taču daudzi mērķi formulēti vispārīgā līmenī. |
Rīcības mehānismi | 6 | Piedāvāti politikas virzieni, bet īstenošanas mehānismi bieži nav detalizēti izklāstīti. |
Fiskālā pamatotība | 5 | Finansējuma avoti un fiskālās ietekmes izvērtējums lielākoties nav izklāstīts. |
Juridiskā realizējamība | 9 | Priekšlikumi kopumā atbilst Latvijas konstitucionālajai un tiesiskajai sistēmai. |
Institucionālā realizējamība | 8 | Lielāko daļu ieceru iespējams īstenot ar esošo institucionālo sistēmu, lai gan dažām reformām būtu nepieciešamas būtiskas pārvaldības izmaiņas. |
Datu un faktu izmantojums | 4 | Programmā dominē politiski formulējumi; oficiālās statistikas dati un empīriskie pamatojumi izmantoti minimāli. |
Inovativitāte | 7 | Piedāvā vairākus risinājumus pārvaldības un reģionālās attīstības jomā, taču kopumā balstās uz tradicionāliem politikas virzieniem. |
Sabalansētība | 8 | Aptvertas galvenās valsts politikas jomas, lai gan atsevišķās - detalizācijas līmenis atšķiras. |
Populisma risks | 8 | Programma uzsver atbildīgu politiku un izvairās no plašiem, nepamatotiem solījumiem, tomēr atsevišķiem priekšlikumiem pietrūkst resursu pamatojuma. |
Valodas kvalitāte | 9 | Teksts ir skaidrs, strukturēts un viegli uztverams. |
Iekšējā loģiskā konsekvence | 9 | Programmas sadaļas ir savstarpēji saskaņotas un balstās vienotā vērtību sistēmā. |
Prioritāšu hierarhija | 9 | Skaidri izceltas galvenās prioritātes un to savstarpējā secība. |
Risku izvērtējums | 4 | Iespējamie ieviešanas riski tikpat kā nav analizēti. |
Rezultātu novērtējamība | 5 | Tikai daļai ieceru iespējams noteikt konkrētus izpildes kritērijus. |
3. Programmas stiprās puses
Skaidri formulēta ilgtermiņa valsts attīstības vīzija.
Konsekventa vērtību sistēma, kas caurvij visu programmu.
Izteikta uzmanība drošībai, valsts pārvaldes efektivitātei un reģionu attīstībai.
Loģiska un labi strukturēta programmas uzbūve.
Samērā zems populisma līmenis salīdzinājumā ar programmām, kurās dominē plaši, nepamatoti solījumi.
4. Galvenie trūkumi
Nepārliecinoši izstrādāti rīcības mehānismi.
Fiskālā ietekme un finansējuma avoti aprakstīti nepietiekami.
Maz izmantoti oficiālās statistikas dati un pētījumi.
Trūkst izmērāmu rezultātu indikatoru.
Ierobežota/nepietiekama iespējamo risku analīze.
5. Realizācijas riski
Fiskālie riski: vairāku iniciatīvu īstenošanai nepieciešams detalizēts finansējuma modelis.
Institucionālie riski: pārvaldības reformas prasa ilgstošu starpinstitucionālu koordināciju.
Politiskie riski: daļai reformu nepieciešams plašs parlamentārais atbalsts.
Administratīvie riski: reģionālās politikas īstenošana būs atkarīga no pašvaldību kapacitātes.
6. PAS indekss
Kopējais punktu skaits: 117 no 150
PAS indekss: 7,8/10 (78 %)
7. Neitrāls analītiskais secinājums
Saskaņā ar PAS metodoloģiju Apvienotā saraksta programma vērtējama kā kvalitatīva un stratēģiski konsekventa, īpaši izceļoties ar skaidru attīstības redzējumu un prioritāšu formulējumu. Programmas galvenās priekšrocības ir tās loģiskā struktūra, vērtību konsekvence un koncentrēšanās uz valsts drošību, pārvaldības efektivitāti un reģionālo attīstību. Savukārt būtiskākie pilnveidojamie aspekti ir detalizētāku īstenošanas mehānismu, fiskālā pamatojuma, empīrisku datu un izmērāmu rezultatīvo rādītāju iekļaušana.
Salīdzinot ar iepriekš analizēto Jaunās VIENOTĪBAS programmu, Apvienotā saraksta programma iegūst ļoti līdzīgu PAS novērtējumu (7,8 pret 7,9), taču ar atšķirīgu stipro pušu profilu: Jaunā VIENOTĪBA izceļas ar plašāku institucionālo detalizāciju, savukārt Apvienotais saraksts – ar skaidrāk formulētu vērtību ietvaru un prioritāšu hierarhiju.
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) programmas izvērtējums
1. Programmas vispārīgs raksturojums
ZZS programmas centrālais moto ir "Tradicionālas vērtības un moderni risinājumi". Programma apvieno ilgtermiņa attīstības mērķus līdz 2030. gadam ar detalizētāk izstrādātiem priekšlikumiem tādās jomās kā izglītība, veselības aprūpe, tautsaimniecība, demogrāfija, lauksaimniecība, drošība un valsts pārvalde. Atšķirībā no vairākām citām programmām tajā jau ievadā ir definēti konkrēti makroekonomiskie un sociālie mērķrādītāji, piemēram, IKP izaugsme, aizsardzības, veselības un izglītības finansējuma īpatsvars, kā arī minimālās algas un pensiju mērķi līdz 2030. gadam.
2. PAS kritēriju izvērtējums
Kritērijs | Punkti | Pamatojums |
Stratēģiskā skaidrība | 9 | Programmai ir skaidrs ilgtermiņa attīstības redzējums līdz 2030. gadam ar definētiem ekonomiskajiem un sociālajiem mērķiem. |
Mērķu konkrētība | 9 | Daudzi mērķi ir izmērāmi (IKP pieaugums, algu un pensiju līmenis, finansējums no IKP, PVN likmes u.c.). |
Rīcības mehānismi | 8 | Lielākajai daļai prioritāšu norādīti īstenošanas virzieni, tomēr ne vienmēr detalizēti aprakstīti ieviešanas instrumenti. |
Fiskālā pamatotība | 6 | Programma ietver vairākus fiskāli nozīmīgus solījumus, taču nepiedāvā pilnīgu finansējuma avotu un budžeta ietekmes analīzi. |
Juridiskā realizējamība | 9 | Priekšlikumi kopumā atbilst Latvijas konstitucionālajai un tiesiskajai sistēmai. |
Institucionālā realizējamība | 8 | Lielāko daļu ieceru iespējams īstenot ar esošo valsts pārvaldes modeli, lai gan daļa prasītu būtisku starpinstitucionālu koordināciju. |
Datu un faktu izmantojums | 7 | Programma izmanto vairāk kvantitatīvu mērķrādītāju nekā vidēji, tomēr nav atsauces uz pētījumiem vai analītiskiem pamatojumiem. |
Inovativitāte | 7 | Piedāvāti vairāki mūsdienīgi risinājumi, tomēr kopumā dominē konservatīvas evolūcijas, nevis radikālu reformu pieeja. |
Sabalansētība | 9 | Aptvertas praktiski visas būtiskās valsts politikas jomas – drošība, ekonomika, veselība, izglītība, vide, reģioni un sociālā politika. |
Populisma risks | 7 | Programma satur daudz konkrētu un izmērāmu solījumu, taču daļai no tiem fiskālais pamatojums nav pietiekami izstrādāts. |
Valodas kvalitāte | 9 | Teksts ir strukturēts, skaidrs un viegli uztverams. |
Iekšējā loģiskā konsekvence | 9 | Programmas sadaļas savstarpēji papildina cita citu un balstās vienotā attīstības koncepcijā. |
Prioritāšu hierarhija | 9 | Skaidri noteiktas prioritātes un ilgtermiņa mērķi līdz 2030. gadam. |
Risku izvērtējums | 4 | Programma praktiski neanalizē iespējamos fiskālos, ekonomiskos vai institucionālos riskus. |
Rezultātu novērtējamība | 9 | Liels skaits konkrētu skaitlisku mērķu ļauj vēlāk objektīvi vērtēt programmas izpildi. |
3. Programmas stiprās puses
Skaidri formulēti ilgtermiņa mērķi līdz 2030. gadam.
Liels skaits izmērāmu rezultatīvo rādītāju.
Plašs politikas jomu aptvērums.
Laba iekšējā loģiskā struktūra.
Spēcīgs uzsvars uz reģionālo attīstību, demogrāfiju un tautsaimniecību.
Viena no konkrētākajām programmām kvantitatīvo mērķu ziņā.
4. Galvenie trūkumi
Nepietiekami izstrādāts fiskālais pamatojums.
Nepietiekama/ierobežota atsauce uz empīriskiem datiem un pētījumiem.
Daļai priekšlikumu trūkst detalizētu ieviešanas mehānismu.
Nav sistemātiskas risku analīzes.
Maz uzmanības pievērsts iespējamiem alternatīvajiem politikas scenārijiem.
5. Realizācijas riski
Fiskālie riski: vairāku sociālo un nodokļu priekšlikumu īstenošana prasītu ievērojamus budžeta resursus.
Ekonomiskie riski: daļa makroekonomisko mērķu ir atkarīgi no ārējās ekonomiskās situācijas.
Institucionālie riski: nepieciešama koordinēta vairāku ministriju sadarbība.
Politiskie riski: vairāku reformu īstenošanai būs nepieciešams plašs parlamentārais atbalsts.
6. PAS indekss
Kopējais punktu skaits: 125 no 150
PAS indekss: 8,3/10 (83 %)
7. Neitrāls analītiskais secinājums
Saskaņā ar PAS metodoloģiju, Zaļo un Zemnieku savienības programma vērtējama kā kvalitatīva, labi strukturēta un izteikti uz rezultātiem orientēta. Tās galvenā priekšrocība ir konkrētu, izmērāmu mērķu noteikšana, kas būtiski uzlabo programmas novērtējamību salīdzinājumā ar vairākām citām programmām. Vienlaikus analīze rāda, ka programmā būtu vēlams plašāk pamatot finansējuma avotus, izmantot pierādījumos balstītu argumentāciju un detalizētāk izvērtēt iespējamos īstenošanas riskus.
“PROGRESĪVIE” programmas izvērtējums
1. Programmas vispārīgs raksturojums
“PROGRESĪVIE” programma veidota kā sociāli demokrātiskas un ilgtspējīgas attīstības politikas piedāvājums, kurā galvenais uzsvars likts uz sociālās nevienlīdzības mazināšanu, cilvēkkapitāla attīstību un zaļās ekonomikas transformāciju.
Galvenie virzieni:
sociālās nevienlīdzības mazināšana;
veselības aprūpes un izglītības sistēmas stiprināšana;
zaļā ekonomika un klimata politika;
mājokļu pieejamības uzlabošana;
darba tirgus modernizācija un darba ņēmēju aizsardzība;
demokrātiskas pārvaldības un sabiedrības līdzdalības paplašināšana.
Programma kopumā ir sociāli orientēta, uz ilgtspējīgu attīstību vērsta un balstīta Eiropas sociāldemokrātiskās politikas tradīcijās.
2. PAS kritēriju izvērtējums
Kritērijs | Punkti | Pamatojums |
Stratēģiskā skaidrība | 8 | Skaidri definēta sociālās solidaritātes un ilgtspējīgas attīstības prioritāte. |
Mērķu konkrētība | 7 | Daudzi mērķi formulēti pietiekami konkrēti, tomēr ne vienmēr ietverti kvantitatīvi rādītāji. |
Rīcības mehānismi | 8 | Piedāvāti konkrēti instrumenti veselības, izglītības un mājokļu politikā. |
Fiskālā pamatotība | 5 | Ambiciozajiem sociālajiem pasākumiem nav sniegta detalizēta finansēšanas shēma. |
Juridiskā realizējamība | 8 | Lielākā daļa priekšlikumu atbilst esošajam tiesiskajam ietvaram. |
Institucionālā realizējamība | 7 | Nepieciešama plaša starpinstitucionāla koordinācija un administratīvā kapacitāte. |
Datu un faktu izmantojums | 8 | Salīdzinoši plaši izmantoti sociālie un ekonomiskie indikatori un Eiropas prakse. |
Inovativitāte | 8 | Vairāki risinājumi atbilst modernām Eiropas sociālpolitikas tendencēm. |
Sabalansētība | 8 | Programma aptver gan sociālos, gan ekonomiskos, gan vides aspektus. |
Populisma risks | 5 | Atsevišķi sociālie solījumi var radīt pārmērīgu fiskālo risku. |
Valodas kvalitāte | 8 | Valoda strukturēta, saprotama. |
Iekšējā loģiskā konsekvence | 8 | Saglabāta konsekventa sociāldemokrātiskā pieeja visās jomās. |
Prioritāšu hierarhija | 8 | Skaidri dominē sociālā drošība, cilvēkkapitāls un ilgtspēja. |
Risku izvērtējums | 5 | Nepietiekami analizēti fiskālie un ekonomiskie riski. |
Rezultātu novērtējamība | 7 | Daļa rezultātu ir izmērāmi, tomēr daudziem nav noteikti precīzi indikatori. |
3. Programmas stiprās puses
Spēcīgs sociālās nevienlīdzības mazināšanas fokuss.
Laba integrācija starp sociālo politiku un ekonomikas modernizāciju.
Salīdzinoši attīstīta klimata un ilgtspējīgas attīstības dimensija.
Plaša cilvēkkapitāla attīstības pieeja.
Konsekventa un ideoloģiski vienota programmas struktūra.
4. Galvenie trūkumi
Nepārliecinoši veikta fiskālā pamatotība.
Neskaidra prioritāšu secības definēšana ierobežotu resursu apstākļos.
Daļa sociālo mērķu nav kvantitatīvi izmērāmi.
Vāja ekonomisko risku modelēšana.
Trūcīgi analizēta uzņēmējdarbības konkurētspējas ietekme.
5. Realizācijas riski
Fiskālie riski: būtiska papildu budžeta slodze sociālajām programmām.
Ekonomiskie riski: ticami prognozējama uzņēmējdarbības izmaksu pieauguma ietekme uz konkurētspēju.
Institucionālie riski: nepieciešama ievērojama valsts pārvaldes koordinācijas kapacitāte.
Politiskie riski: iespējamas domstarpības par prioritāšu finansēšanu un ieviešanas secību.
6. PAS indekss
Kopējais punktu skaits: 108 no 150
PAS indekss: 7,2/10 (72%)
7. Neitrāls analītiskais secinājums
Saskaņā ar PAS metodoloģiju “PROGRESĪVO” programma vērtējama kā sociāli orientēta un ilgtspējīgas attīstības principos balstīta programma ar labi attīstītu cilvēkkapitāla un sociālās aizsardzības dimensiju. Tās galvenā stiprā puse ir sistēmiska pieeja sociālās nevienlīdzības mazināšanai un ilgtermiņa attīstības jautājumiem. Tomēr būtiskākie trūkumi saistīti ar nepietiekami detalizētu fiskālo modeli un ierobežotu ekonomisko risku izvērtējumu.
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" programmas izvērtējums
1. Programmas vispārīgs raksturojums
Nacionālās apvienības programma veidota kā nacionāli konservatīvs politikas piedāvājums ar izteiktu uzsvaru uz Latvijas valsts drošību, nacionālo identitāti, demogrāfisko attīstību un ekonomisko pašpietiekamību.
Galvenie virzieni:
valsts drošības un aizsardzības stiprināšana;
latviešu valodas un kultūras aizsardzība;
demogrāfijas politika un ģimeņu atbalsts;
ekonomiskās neatkarības un uzņēmējdarbības attīstība;
reģionālās attīstības veicināšana;
enerģētiskās drošības stiprināšana.
Programma kopumā ir nacionāli konservatīva, uz drošības nosargāšanu orientēta un balstīta valsts ilgtermiņa noturības pieejā.
2. PAS kritēriju izvērtējums
Kritērijs | Punkti | Pamatojums |
Stratēģiskā skaidrība | 9 | Skaidri definētas prioritātes drošības, demogrāfijas un identitātes jautājumos. |
Mērķu konkrētība | 8 | Vairums mērķu formulēti pietiekami konkrēti un saprotami. |
Rīcības mehānismi | 7 | Piedāvāti vairāki praktiski risinājumi, tomēr pietrūkst konsekvences to detalizācijā. |
Fiskālā pamatotība | 6 | Finansēšanas mehānismi vairākās jomās aprakstīti ļoti vispārīgi. |
Juridiskā realizējamība | 8 | Lielākā daļa priekšlikumu atbilst Latvijas tiesiskajam ietvaram. |
Institucionālā realizējamība | 8 | Priekšlikumi lielākoties īstenojami esošo institūciju ietvaros. |
Datu un faktu izmantojums | 6 | Atsevišķās jomās izmantoti oficiālās statistikas dati, tomēr empīriskā bāze nav pietiekama. |
Inovativitāte | 6 | Dominē tradicionāli konservatīvi politikas instrumenti. |
Sabalansētība | 7 | Programma salīdzinoši labi aptver dažādas politikas jomas, tomēr izceļas drošības un identitātes jautājumi. |
Populisma risks | 6 | Daļa formulējumu balstās pārlieku vienkāršotos politisko problēmu risinājumos. |
Valodas kvalitāte | 8 | Strukturēta un skaidra politiskā valoda. |
Iekšējā loģiskā konsekvence | 9 | Saglabāta konsekventa nacionāli konservatīva pieeja. |
Prioritāšu hierarhija | 9 | Skaidri dominē drošība, demogrāfija un nacionālā identitāte. |
Risku izvērtējums | 5 | Vāji analizēti ekonomiskie un starptautiskie riski. |
Rezultātu novērtējamība | 7 | Daļa mērķu ir izmērāmi, tomēr ne visur noteikti konkrēti rādītāji. |
3. Programmas stiprās puses
Skaidri definētas valsts drošības prioritātes.
Konsekventa nacionālās identitātes un demogrāfijas politika.
Laba iekšējā loģiskā struktūra.
Salīdzinoši augsta institucionālā realizējamība.
Izteikta ilgtermiņa valsts noturības perspektīva.
4. Galvenie trūkumi
Nepārliecinoša fiskālā argumentācija.
Ierobežota empīrisko datu izmantošana.
Salīdzinoši nemanāma inovāciju komponente ekonomikas politikā.
Daļa mērķu nav kvantitatīvi izmērāmi.
Nepietiekami attīstīta risku analīze.
5. Realizācijas riski
Fiskālie riski: drošības un demogrāfijas politikas pasākumi prasa būtiskus papildu resursus.
Politiskie riski: iespējamas ideoloģiskas domstarpības par prioritātēm un īstenošanas instrumentiem.
Institucionālie riski: nepieciešama ilgstoša, stresietilpīga koordinācija starp dažādām valsts institūcijām.
Starptautiskie riski: atsevišķi politikas virzieni prasa sarežģītu saskaņošanu ar Eiropas Savienības regulējumu.
6. PAS indekss
Kopējais punktu skaits: 109 no 150
PAS indekss: 7,3/10 (73%)
7. Neitrāls analītiskais secinājums
Saskaņā ar PAS metodoloģiju Nacionālās apvienības programma vērtējama kā nacionāli konservatīva, drošības un valsts noturības jautājumos orientēta programma ar augstu iekšējo loģisko konsekvenci un skaidri definētām prioritātēm. Tās galvenā stiprā puse ir drošības, demogrāfijas un nacionālās identitātes politikas integrācija vienotā stratēģiskā ietvarā. Tomēr būtiskākie trūkumi saistīti ar nepietiekami detalizētu fiskālo pamatojumu, nepietiekamu datu izmantošanu un nepilnīgi izstrādātu risku analīzi.
LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ programmas izvērtējums
1. Programmas vispārīgs raksturojums
Programmai raksturīga izteikti nacionāli konservatīva un uz drošību centrēta pieeja, ar spēcīgu uzsvaru uz iekšējo kārtību, migrācijas kontroli un valsts suverenitāti.
Programma ir strukturēta ap ideju par valsts suverenitātes stiprināšanu, stingru migrācijas politiku, iekšējo drošību un nacionālās identitātes aizsardzību. Ekonomikas sadaļā uzsvērta nodokļu sloga mazināšana, valsts izdevumu optimizācija un atbalsts vietējiem uzņēmējiem. Sociālajā politikā dominē ģimenes atbalsts un tradicionālo vērtību nostiprināšana.
Programma kopumā ir ideoloģiski koncentrēta un salīdzinoši deklaratīva, ar mazu tehnisko detalizāciju attiecībā uz politiku ieviešanas mehānismiem un fiskālo ietekmi. Liela daļa priekšlikumu ir formulēti kā principiāli virzieni, nevis detalizēti politikas instrumenti.
2. PAS kritēriju izvērtējums
Kritērijs | Punkti | Pamatojums |
Stratēģiskā skaidrība | 8 | Skaidrs ideoloģiskais virziens (drošība, suverenitāte, migrācijas ierobežošana), bet maz izstrādāts ilgtermiņa attīstības modelis. |
Mērķu konkrētība | 6 | Liela daļa mērķu formulēta vispārīgi, bez izmērāmiem indikatoriem. |
Rīcības mehānismi | 5 | Trūkst detalizētu ieviešanas instrumentu un politikas soļu. |
Fiskālā pamatotība | 4 | Ierobežots vai vispārīgs finansējuma avotu skaidrojums. |
Juridiskā realizējamība | 6 | Daļa priekšlikumu potenciāli prasa interpretāciju ES tiesību un starptautisko saistību kontekstā. |
Institucionālā realizējamība | 7 | Daudzus priekšlikumus iespējams īstenot ar esošajām institūcijām, taču nepieciešama politiskā un administratīvā kapacitāte. |
Datu un faktu izmantojums | 3 | Programma reāli nebalstās oficiālās statistikas datos vai empīriskos pētījumos. |
Inovativitāte | 5 | Dominē tradicionāli politikas risinājumi, nav jaunu instrumentu vai sistēmisku inovāciju. |
Sabalansētība | 6 | Spēcīgs uzsvars uz drošību un identitāti, bet mazāka uzmanība veselībai, izglītībai un klimatpolitikai. |
Populisma risks | 5 | Daļa solījumu ir politiski pievilcīgi, bet nepietiekami pamatoti ar resursiem vai ieviešanas loģiku. |
Valodas kvalitāte | 8 | Teksts saprotams un tiešs, taču vairāk deklaratīvs, nekā analītisks. |
Iekšējā loģiskā konsekvence | 8 | Programmas struktūra kopumā saskaņota un ideoloģiski vienota. |
Prioritāšu hierarhija | 8 | Skaidri dominē drošība un nacionālā politika kā centrālās prioritātes. |
Risku izvērtējums | 3 | Praktiski nav sistemātiska risku analīze vai alternatīvu scenāriju izvērtējums. |
Rezultātu novērtējamība | 4 | Lielākā daļa mērķu nav izmērāmi vai nav definēti ar indikatoriem. |
3. Programmas stiprās puses
Skaidra un konsekventa ideoloģiskā struktūra.
Spēcīgs fokuss uz valsts drošību un iekšējo kārtību.
Vienkārša un saprotama programmas valoda.
Skaidri definētas politiskās prioritātes.
Konsekventa nostāja migrācijas un nacionālās identitātes jautājumos.
4. Galvenie trūkumi
Neskaidrs fiskālais un ekonomiskais pamatojums.
Nepietiekams datu un pētījumu izmantojums.
Trūkst izmērāmu rezultātu indikatoru.
Vāji attīstīti rīcības mehānismi.
Nepārliecinoša risku analīze un alternatīvu scenāriju izvērtējums.
5. Realizācijas riski
Fiskālie riski: nodokļu samazinājuma un izdevumu pārstrukturēšanas ietekme uz budžetu nav detalizēti analizēta.
Juridiskie riski: atsevišķi priekšlikumi prasa saskaņošanu ar ES tiesībām.
Institucionālie riski: nepieciešama spēcīga administratīvā kapacitāte drošības un migrācijas politikas īstenošanai.
Starptautiskie riski: potenciāla spriedze ar ES politikas ietvariem noteiktās jomās.
6. PAS indekss
Kopējais punktu skaits: 93 no 150
PAS indekss: 6,2/10 (62%)
7. Neitrāls analītiskais secinājums
Saskaņā ar PAS metodoloģiju “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ” programma vērtējama kā ideoloģiski skaidra, bet strukturāli un tehniski maz detalizēta. Tās stiprākā puse ir konsekventa nacionālās drošības un identitātes politika, kas veido vienotu programmas asi. Vienlaikus būtiskākie trūkumi ir neskaidra fiskālā un ekonomiskā argumentācija, zems datu izmantojuma līmenis un nepietiekami attīstīti ieviešanas mehānismi.
“Latvijas attīstībai” programmas izvērtējums
1. Programmas vispārīgs raksturojums
Programmai raksturīga liberāli reformistiska un tehnokrātiski orientēta pieeja, ar uzsvaru uz ekonomisko izaugsmi un valsts pārvaldes modernizāciju.
Programma fokusējas uz Latvijas ekonomikas straujāku izaugsmi, investīciju piesaisti un valsts konkurētspējas palielināšanu Eiropas Savienībā. Tās centrā ir ideja par Latviju kā augstas pievienotās vērtības ekonomiku, kas balstās uz inovācijām, digitalizāciju un izglītības kvalitāti.
Īpaša uzmanība pievērsta:
uzņēmējdarbības vides uzlabošanai,
birokrātijas mazināšanai,
izglītības sistēmas reformai,
publiskās pārvaldes efektivitātei,
tiesiskuma un investoru uzticības stiprināšanai.
Programma ir salīdzinoši tehnokrātiska, ar uzsvaru uz strukturālām reformām, taču daudzviet trūkst detalizētu fiskālo un ieviešanas mehānismu aprakstu.
2. PAS kritēriju izvērtējums
Kritērijs | Punkti | Pamatojums |
Stratēģiskā skaidrība | 9 | Skaidrs ekonomiskās transformācijas un modernizācijas virziens. |
Mērķu konkrētība | 7 | Daļa mērķu definēti vispārīgi, bet ir arī konkrēti reformu virzieni (digitalizācija, izglītība, investīcijas). |
Rīcības mehānismi | 7 | Piedāvāti reformu virzieni, bet nepietiekami detalizēti īstenošanas soļi. |
Fiskālā pamatotība | 6 | Reformas kļūs fiskāli pamatotas, ja tiks sniegts detalizēts budžeta ietekmes izvērtējums. |
Juridiskā realizējamība | 9 | Priekšlikumi kopumā atbilst Latvijas un ES tiesiskajam regulējumam. |
Institucionālā realizējamība | 8 | Lielākā daļa reformu īstenojamas esošās valsts pārvaldes ietvarā, bet uzlabotas koordinācijas apstākļos. |
Datu un faktu izmantojums | 6 | Daļēji izmantoti ekonomiskie argumenti, bet trūkst pietiekama empīriskā pamatojuma. |
Inovativitāte | 9 | Spēcīgs uzsvars uz digitalizāciju, inovācijām un modernu ekonomikas modeli. |
Sabalansētība | 8 | Labi pārstāvētas ekonomikas, izglītības un pārvaldes jomas, bet maz sociālās politikas akcentu. |
Populisma risks | 7 | Salīdzinoši zems populisma līmenis, tomēr daļa ekonomisko mērķu ir pārlieku optimistiski. |
Valodas kvalitāte | 9 | Precīza, tehnokrātiska un strukturēta valoda. |
Iekšējā loģiskā konsekvence | 9 | Programma ir konsekventa un labi strukturēta ap reformu loģiku. |
Prioritāšu hierarhija | 8 | Skaidri izcelta ekonomiskā transformācija kā centrālā ass. |
Risku izvērtējums | 4 | Nepārliecinoša risku analīze, īpaši attiecībā uz reformu ieviešanu. |
Rezultātu novērtējamība | 6 | Daļa mērķu ir izmērāmi, bet trūkst vienotas KPI sistēmas. |
3. Programmas stiprās puses
Spēcīgs ekonomiskās modernizācijas un inovāciju fokuss.
Skaidrs reformu un attīstības virziens.
Augsts inovativitātes līmenis salīdzinājumā ar citām programmām.
Laba saskaņotība ar ES ekonomikas politikas tendencēm.
Tehnokrātiski strukturēta pieeja valsts attīstībai.
Konsekventa valsts konkurētspējas palielināšanas loģika.
4. Galvenie trūkumi
Neskaidrs fiskālais pamatojums.
Nepietiekama risku analīze.
Daļa mērķu nav korekti izmērāmi.
Salīdzinoši vāja sociālās politikas dimensija.
Trūkst vienotas rezultātu uzraudzības sistēmas.
5. Realizācijas riski
Fiskālie riski: reformu īstenošana prasa būtiskus sākotnējos ieguldījumus.
Institucionālie riski: birokrātijas samazināšana un digitalizācija var saskarties ar konservatīvo spēku pretestību.
Sociālie riski: ekonomiskās reformas var radīt nevienmērīgu ietekmi uz dažādām sociālajām grupām.
Politiskie riski: nepieciešams stabils politiskais atbalsts strukturālām reformām.
6. PAS indekss
Kopējais punktu skaits: 120 no 150
PAS indekss: 8,0/10 (80%)
7. Neitrāls analītiskais secinājums
Saskaņā ar PAS metodoloģiju “Latvijas attīstībai” programma vērtējama kā tehnokrātiski konsekventa un augsti orientēta uz ekonomisko modernizāciju. Tās galvenā stiprā puse ir skaidra transformācijas vīzija par Latviju kā inovāciju un augstas pievienotās vērtības ekonomiku. Vienlaikus programmas vājākās vietas ir fiskālā pamatojuma un risku analīzes nepietiekamība, kā arī salīdzinoši ierobežota sociālās politikas dimensija.
SUVERĒNĀ VARA / APVIENĪBA JAUNLATVIEŠI programmas izvērtējums
1. Programmas vispārīgs raksturojums
Programmas tekstā dominē politiskas reformas, suverenitātes atgūšanas idejas un sistēmiskas pārmaiņas valsts pārvaldē, ar salīdzinoši mazu tehnisko detalizāciju fiskālajā un institucionālajā līmenī.Programma ir izteikti suverenitātes un sistēmiskas politiskas pārkārtošanas orientēta. Tās centrā ir ideja par lielāku Latvijas nacionālās suverenitātes nodrošināšanu pār likumdošanu, ekonomisko politiku un starptautiskajām saistībām. Ideoloģiski balstās uz nacionālu suverenitāti, kritiku pret ES centralizāciju, tiešākas demokrātijas elementiem un valsts institūciju pārveidi.
Tiek akcentēts:
valsts varas ietekmes atgūšana no starptautisko institūciju regulatīvā spiediena,
tiešās demokrātijas mehānismu paplašināšana,
administratīvās sistēmas pārveide,
kritiska attieksme pret esošo politisko eliti,
ekonomiskās politikas pārvirzīšana uz iekšējo resursu izmantošanu.
Programma kopumā ir ideoloģiski intensīva un reformu orientēta, bet ar ierobežotu tehnisko izstrādi par īstenošanas mehānismiem.
2. PAS kritēriju izvērtējums
Kritērijs | Punkti | Pamatojums |
Stratēģiskā skaidrība | 7 | Skaidrs suverenitātes virziens bez konkrēti definēta ilgtermiņa attīstības modeļa piedāvājuma. |
Mērķu konkrētība | 5 | Lielākā daļa mērķu formulēti kā principi, nevis izmērāmi uzdevumi. |
Rīcības mehānismi | 4 | Trūkst detalizētu soļu, kā īstenot piedāvātās sistēmiskās reformas. |
Fiskālā pamatotība | 3 | Ierobežots vai neesošs budžeta un finanšu ietekmes izvērtējums. |
Juridiskā realizējamība | 5 | Daļa priekšlikumu būtu sarežģīti savienojami ar ES tiesisko ietvaru un starptautiskajām saistībām. |
Institucionālā realizējamība | 5 | Būtiskas sistēmiskas reformas prasa jaunu institucionālo modeli, kas nav detalizēts/konkretizēts |
Datu un faktu izmantojums | 3 | Programma reāli neizmanto/neatspoguļo empīriskus datus vai pētījumus. |
Inovativitāte | 6 | Piedāvā alternatīvu valsts pārvaldes modeli, taču tas ir vairāk politiski ideoloģisks nekā tehnoloģiski vai ekonomiski inovatīvs. |
Sabalansētība | 5 | Spēcīgs uzsvars uz suverenitāti un politisko sistēmu, bet vājāk attīstītas sociālās un ekonomiskās politikas jomas. |
Populisma risks | 4 | Vairāki priekšlikumi ir politiski mobilizējoši, bet bez skaidra ieviešanas pamatojuma. |
Valodas kvalitāte | 7 | Teksts saprotams, bet vietām deklaratīvs un emocionāli akcentēts. |
Iekšējā loģiskā konsekvence | 7 | Ideoloģiski konsekventa, bet atsevišķi priekšlikumi nav savstarpēji tehniski sasaistīti. |
Prioritāšu hierarhija | 6 | Dominē suverenitātes ideja, bet nav skaidras reformu secības vai prioritizācijas. |
Risku izvērtējums | 2 | Praktiski nav sistemātiska risku analīzes ietvara. |
Rezultātu novērtējamība | 3 | Lielākā daļa mērķu nav izmērāmi vai pārbaudāmi praksē. |
3. Programmas stiprās puses
Spēcīga un konsekventa ideoloģiskā struktūra.
Skaidrs politiskais virziens (suverenitāte, sistēmas maiņa).
Augsta mobilizējošā un politiskā identitātes veidošanas spēja.
Alternatīvs skatījums uz valsts pārvaldes modeli.
Vienota naratīva loģika visā programmā.
4. Galvenie trūkumi
Nepietiekams fiskālais un ekonomiskais pamatojums.
Ļoti ierobežota datu un pētījumu izmantošana.
Trūkst izmērāmu mērķu un indikatoru.
Vāji attīstīti īstenošanas mehānismi.
Iztrūkst pārliecinoša risku un seku analīze.
5. Realizācijas riski
Juridiskie riski: potenciāla neatbilstība ES tiesību sistēmai un starptautiskajiem līgumiem.
Fiskālie riski: nav skaidrs reformu ekonomiskais segums.
Institucionālie riski: nepieciešama pilnīga vai daļēja valsts pārvaldes pārveide.
Starptautiskie riski: būtiska attiecību pārskatīšana ar ES un citām starptautiskajām organizācijām.
Politiskie riski: augsts polarizācijas līmenis politiskajā sistēmā.
6. PAS indekss
Kopējais punktu skaits: 83 no 150
PAS indekss: 5,5/10 (55%)
7. Neitrāls analītiskais secinājums
Saskaņā ar PAS metodoloģiju SUVERĒNĀ VARA/ APVIENĪBA JAUNLATVIEŠI programma vērtējama kā ideoloģiski konsekventa, bet finansiāli, strukturāli un tehniski vāji/nepārliecinoši detalizēta. Tās galvenā priekšrocība ir skaidra politiskā virziena definīcija un vienota suverenitātes koncepcija. Tomēr būtiskākie trūkumi ir ļoti ierobežots fiskālais un juridiskais pamatojums, vāja datu izmantošana, kā arī nepietiekami attīstīti ieviešanas un rezultātu mērīšanas mehānismi.
“Gobzema saraksts” programmas izvērtējums
1. Programmas vispārīgs raksturojums
Programma ir veidota kā sistēmas maiņas un politiskās elites nomaiņas projekts, kurā galvenais uzsvars tiek likts uz esošās politiskās kārtības kritiku, valsts pārvaldes “attīrīšanu” un jaunas politiskās kultūras ieviešanu. Tā balstās uz populistiski mobilizējošu komunikācijas stilu. Programmas saturs kopumā ir personālpolitikas un sistēmiskas kritikas kombinācija, ar ļoti ierobežotu detalizāciju attiecībā uz fiskālajiem un institucionālajiem mehānismiem.
Tiek akcentēts:
politiskās elites nomaiņa,
valsts pārvaldes reformēšana un “efektivitātes atjaunošana”,
nodokļu un sociālās politikas pārskatīšana,
tiešāka saikne starp vēlētājiem un lēmumu pieņēmējiem,
plašas sistēmiskas pārmaiņas politiskajā kultūrā.
Programma vairāk funkcionē kā politiskas transformācijas manifestācija, nevis detalizēts politikas plānošanas dokuments.
2. PAS kritēriju izvērtējums
Kritērijs | Punkti | Pamatojums |
Stratēģiskā skaidrība | 7 | Skaidrs “sistēmas maiņas” virziens, bet reāli izpaliek strukturēta valsts attīstības modeļa piedāvājuma. |
Mērķu konkrētība | 4 | Lielākā daļa mērķu ir vispārīgi un deklaratīvi. |
Rīcības mehānismi | 3 | Trūkst detalizētu ieviešanas soļu un politikas instrumentu. |
Fiskālā pamatotība | 3 | Nav sistemātiska budžeta vai finanšu ietekmes izvērtējuma. |
Juridiskā realizējamība | 5 | Daļa priekšlikumu ir juridiski neskaidri vai prasa būtiskas institucionālas izmaiņas. |
Institucionālā realizējamība | 4 | Daudzas ieceres prasa būtisku sistēmas pārveidi, bet tā arī nav izstrādāts to īstenošanas modelis. |
Datu un faktu izmantojums | 2 | Praktiski nav datu, oficiālās statistikas vai pētījumu izmantojuma. |
Inovativitāte | 5 | Piedāvā politiskās sistēmas maiņas idejas, bet tās ir vairāk politiski deklaratīvas nekā strukturāli inovatīvas. |
Sabalansētība | 5 | Spēcīgs fokuss uz politisko reformu, bet vājas ekonomikas, izglītības un veselības sadaļas. |
Populisma risks | 3 | Augsts populisma risks — plaši, emocionāli formulēti solījumi ar nepārliecinošu ieviešanas pamatojumu. |
Valodas kvalitāte | 6 | Saprotama, bet bieži emocionāli un retoriski uzlādēta. |
Iekšējā loģiskā konsekvence | 6 | Ideoloģiski vienota, bet trūkst strukturētas politikas sistēmas sasaistes. |
Prioritāšu hierarhija | 5 | Nav skaidras prioritāšu gradācijas vai īstenošanas secības. |
Risku izvērtējums | 2 | Praktiski nav risku analīzes. |
Rezultātu novērtējamība | 3 | Mērķi nav definēti tā, lai tos objektīvi izmērītu vai pārbaudītu. |
3. Programmas stiprās puses
Spēcīga politiskā mobilizācija un vienkāršs vēstījums.
Skaidri definēta sistēmas kritikas pozīcija.
Augsta retoriskā ietekme un komunikācijas intensitāte.
Konsekventa “pārmaiņu” naratīva struktūra.
Spēja uzrunāt vēlētājus, kuri pauž neapmierinātību ar esošo sistēmu.
4. Galvenie trūkumi
Ļoti nepietiekams/nesaprotams fiskālais un ekonomiskais pamatojums.
Trūkst izmērāmu mērķu un indikatoru.
Neattīstīti rīcības mehānismi.
Faktiski neesoša institucionālās īstenošanas analīze.
Niecīgs datu un pētījumu izmantojums.
5. Realizācijas riski
Fiskālie riski: nav skaidrs, kā tiktu finansētas piedāvātās reformas.
Institucionālie riski: sistēmas pārveides priekšlikumi nav strukturēti ieviešanai.
Juridiskie riski: atsevišķi priekšlikumi rada tiesiskās neskaidrības.
Politiskie riski: augsts polarizācijas un politiskās nestabilitātes potenciāls.
Starptautiskie riski: pretstāve esošajiem starptautiskajiem ietvariem, jo tiek piedāvātas radikālas/ekstrēmas izmaiņas.
6. PAS indekss
Kopējais punktu skaits: 75 no 150
PAS indekss: 5,0/10 (50%)
7. Neitrāls analītiskais secinājums
Saskaņā ar PAS metodoloģiju “Gobzema saraksta” programma vērtējama kā izteikti politiski mobilizējoša, bet strukturāli/argumentēti vāji izstrādāta. Tās galvenā priekšrocība ir skaidrs “pārmaiņu” un sistēmas kritikas vēstījums, kas nodrošina augstu politisko publicitāti/redzamību. Tomēr būtiskākie trūkumi ir nepietiekams fiskālais un institucionālais pamatojums, zems datu izmantojums un hipotētiska/apšaubāma praktiskā īstenojamība.
“Mēs mainām noteikumus” programmas izvērtējums
1. Programmas vispārīgs raksturojums
Programma balstās uz ideju, ka esošā politiskā sistēma ir neefektīva, pārāk birokratizēta un nepietiekami caurspīdīga, tādēļ nepieciešama tās fundamentāla pārskatīšana. Programma kopumā raksturojama kā protesta un sistēmiskas transformācijas orientēta iniciatīva, kuras centrā ir valsts pārvaldes kritika, demokrātijas pārveides idejas un institucionālu “spēles noteikumu” maiņa. Programmas saturs ir koncentrēts uz pārmaiņu nepieciešamību, ar neievērojamu/nepārliecinošu detalizācijas izklāstu par fiskālajiem un ieviešanas mehānismiem.
Uzsvars tiek likts uz politiskās sistēmas reformēšanu,
lielāku sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā,
valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanu,
korupcijas un interešu konflikta mazināšanu,
administratīvo procedūru vienkāršošanu.
Programma ir konceptuāli reformistiska, bet vairāk orientēta uz principiem, nekā uz detalizētu reformu izklāstu un to īstenošanai nepieciešamo politikas instrumentu aprakstu.
2. PAS kritēriju izvērtējums
Kritērijs | Punkti | Pamatojums |
Stratēģiskā skaidrība | 7 | Skaidrs reformu un “noteikumu maiņas” virziens, bet minimāli argumentēts ilgtermiņa attīstības modelis. |
Mērķu konkrētība | 5 | Lielākā daļa mērķu definēti vispārīgi, bez kvantitatīviem indikatoriem. |
Rīcības mehānismi | 4 | Reformu virzieni norādīti, bet trūkst detalizētu īstenošanas soļu. |
Fiskālā pamatotība | 4 | Šaurs/niecīgs budžeta ietekmes un finansējuma avotu izvērtējums. |
Juridiskā realizējamība | 6 | Lielākā daļa priekšlikumu teorētiski iespējami, bet arī prasa būtiskas normatīvās izmaiņas. |
Institucionālā realizējamība | 6 | Reformas iespējamas esošajā sistēmā, taču saistītas ar augstu politiskās pretestības risku. |
Datu un faktu izmantojums | 3 | Programma reāli neizmanto empīriskus datus vai pētījumus. |
Inovativitāte | 6 | Piedāvā institucionālas un pārvaldības inovācijas, bet tās ir tikai vispārīgi definētas. |
Sabalansētība | 6 | Galvenais uzsvars uz pārvaldību un demokrātiju, mazāk attīstītas sociālās un ekonomiskās sadaļas. |
Populisma risks | 5 | Daļa priekšlikumu ir politiski pievilcīgi, bet nepārliecinoši pamatoti ar ieviešanas loģiku. |
Valodas kvalitāte | 7 | Skaidra un strukturēta, reformu retorikā ieturēta, vietām deklaratīva. |
Iekšējā loģiskā konsekvence | 7 | Idejiski vienota, bet trūkst detalizētas sistēmiskas sasaistes. |
Prioritāšu hierarhija | 6 | Reformu virzieni ir saprotami, bet nav skaidri prioritizēti. |
Risku izvērtējums | 3 | Nepietiekama/neskaidra risku un ieviešanas šķēršļu analīze. |
Rezultātu novērtējamība | 4 | Mērķi praktiski nav definēti ar izmērāmiem indikatoriem. |
3. Programmas stiprās puses
Skaidrs reformu un pārmaiņu virziens.
Uzsvars uz caurspīdīgumu un korupcijas mazināšanu.
Vienkārša un viegli uztverama komunikācija.
Konsekventa “noteikumu maiņas” ideja.
Sabiedrības līdzdalības uzsvara izcelšana.
4. Galvenie trūkumi
Nepārliecinošs/minimāls fiskālais un ekonomiskais pamatojums.
Trūkst izmērāmu rezultātu indikatoru.
Neattīstīti ieviešanas mehānismi.
Datu un pētījumu izmantojuma deficīts.
Nepietiekama risku un institucionālo šķēršļu analīze.
5. Realizācijas riski
Institucionālie riski: augsta pretestības prognoze sistēmas reformām esošās valsts pārvaldes līmenī.
Fiskālie riski: nav definēta reformu izmaksu struktūra.
Politiskie riski: iespējama zema sadarbspēja ar esošajām politiskajām institūcijām.
Juridiskie riski: nepieciešamas plašas normatīvās izmaiņas.
Īstenošanas riski: reformas var palikt tikai deklaratīvā līmenī, jo trūkst detalizēta priekšstata un konkretizēta plāna.
6. PAS indekss
Kopējais punktu skaits: 80 no 150
PAS indekss: 5,3/10 (53%)
7. Neitrāls analītiskais secinājums
Saskaņā ar PAS metodoloģiju “Mēs mainām noteikumus” programma vērtējama kā reformistiski orientēta, bet strukturāli un tehniski trūcīgi detalizēta. Tās galvenā stiprā puse ir skaidrs uzsvars uz sistēmiskām pārmaiņām, caurspīdīgumu un pārvaldības uzlabošanu. Tomēr būtiskākie trūkumi ir maz pārliecinošais un nekonkretizētais fiskālais pamatojums, vāja datu izmantošana un praktiskās īstenošanas detalizācija.
Politiskā partija "Stabilitātei!" programmas izvērtējums
1. Programmas vispārīgs raksturojums
Programma ir veidota kā sociāli orientēts politikas piedāvājums ar spēcīgu uzsvaru uz iedzīvotāju labklājību, cenu pieejamību, pensijām, veselības aprūpi un sociālo taisnīgumu. Tā ir sociāli orientēta, protestu retorikas un pragmatisku sociālo priekšlikumu kombinācija ar atšķirīgu detalizācijas līmeni programmas sadaļu griezumā. Vienlaikus tajā ir izteikta kritika pret esošo ekonomikas un valsts pārvaldes modeli, īpaši attiecībā uz dzīves dārdzību un nevienlīdzību.
Galvenie virzieni:
cenu samazināšana un dzīves dārdzības mazināšana,
pensiju un sociālo pabalstu palielināšana,
veselības aprūpes pieejamības uzlabošana,
nodokļu sloga pārskatīšana,
valsts atbalsta palielināšana iedzīvotājiem,
lielāka valsts loma sociālajā aizsardzībā.
Programma ir sociāli ekspansīva, ar niecīgu uzsvaru uz fiskālās politikas ierobežojumiem.
2. PAS kritēriju izvērtējums
Kritērijs | Punkti | Pamatojums |
Stratēģiskā skaidrība | 7 | Skaidrs sociālās labklājības virziens, bet nav definēts ilgtermiņa ekonomikas modelis. |
Mērķu konkrētība | 7 | Daļa sociālo mērķu ir konkrēti (pensijas, atbalsts), bet citi paliek vispārīgi formulēti. |
Rīcības mehānismi | 6 | Norādīti politikas virzieni, bet nav detalizēti instrumenti. |
Fiskālā pamatotība | 4 | Nekonkretizēts finansējuma avotu un budžeta ietekmes izvērtējums. |
Juridiskā realizējamība | 8 | Lielākā daļa priekšlikumu ir juridiski īstenojami esošajā sistēmā. |
Institucionālā realizējamība | 8 | Sociālās politikas izmaiņas iespējamas esošo institūciju ietvaros. |
Datu un faktu izmantojums | 5 | Daļēji izmantoti sociālekonomiski argumenti, bet trūkst atbilstošu sistemātisku atsauču uz datiem. |
Inovativitāte | 5 | Piedāvājumi galvenokārt balstīti klasiskā sociālās politikas instrumentārijā. |
Sabalansētība | 6 | Spēcīgs sociālais fokuss, bet vājš ekonomikas un fiskālās disciplīnas aspekts. |
Populisma risks | 4 | Salīdzinoši augsts risks finansiāli nepietiekami segtiem solījumiem sociālajā jomā. |
Valodas kvalitāte | 8 | Vienkārša, saprotama un tieša komunikācija. |
Iekšējā loģiskā konsekvence | 7 | Programma kopumā konsekventa sociālās aizsardzības ietvarā. |
Prioritāšu hierarhija | 7 | Skaidri dominē sociālā labklājība kā centrālā prioritāte. |
Risku izvērtējums | 3 | Fiskālo un makroekonomisko risku analīzes deficīts. |
Rezultātu novērtējamība | 5 | Daļa mērķu ir izmērāmi, bet nav sistēmiskas KPI pieejas. |
3. Programmas stiprās puses
Spēcīgs sociālās aizsardzības un labklājības fokuss.
Skaidra prioritāte dzīves dārdzības mazināšanai.
Laba saprotamība un komunikācijas vienkāršība.
Konsekventa sociālā taisnīguma naratīva struktūra.
Plašs sociālās politikas jomu aptvērums.
4. Galvenie trūkumi
Minimāls fiskālais segums sociālajiem solījumiem.
Nav izstrādāts ekonomiskās izaugsmes modelis.
Trūkst detalizētu ieviešanas mehānismu.
Vāja risku un budžeta ietekmes analīze.
Šaura strukturāla inovativitāte.
5. Realizācijas riski
Fiskālie riski: būtisks budžeta deficīta pieauguma risks, jo sociālie solījumi netiek sabalansēti ar prognozējamiem ieņēmumiem.
Makroekonomiskie riski: iespējama negatīva ietekme uz investīciju vidi, jo pieaug valsts izdevumu risks bez atbilstoša produktivitātes kāpuma.
Institucionālie riski: sociālo reformu ieviešana radīs augstu spiedienu uz veselības un sociālās aprūpes sistēmām.
Politiskie riski: augsta sabiedrības gaidu paaugstināšana bez nepieciešamā/sagaidāmā politiskā seguma.
6. PAS indekss
Kopējais punktu skaits: 95 no 150
PAS indekss: 6,3/10 (63%)
7. Neitrāls analītiskais secinājums
Saskaņā ar PAS metodoloģiju Partijas “Stabilitātei!” programma vērtējama kā sociāli orientēta un politiski skaidri strukturēta, bet fiskāli vāji pamatota. Tās galvenā stiprā puse ir konsekvents uzsvars uz iedzīvotāju labklājību, sociālo taisnīgumu un dzīves dārdzības mazināšanu. Tomēr būtiskākie trūkumi saistīti ar fiskālā seguma neievērtēšanu, ar neizstrādātu makroekonomisko modeli un risku analīzes trūkumu.
Politisko partiju apvienība "Saskaņas Centrs" programmas izvērtējums
1. Programmas vispārīgs raksturojums
Šis politiskais spēks vēsturiski bijis orientēts uz sociāldemokrātisku, centriski kreisu integrācijas politiku. Jaunākajos politiskajos kontekstos tās pēctecīgās programmatiskās līnijas turpina saglabāt uzsvaru uz sociālo politiku, valsts lomu ekonomikā un sabiedrības integrāciju. Programma ir veidota kā centriski kreiss politikas piedāvājums, kurā galvenā uzmanība pievērsta sociālajam taisnīgumam, valsts lomai labklājības nodrošināšanā un ekonomiskās nevienlīdzības mazināšanai. PAS vērtējums šeit balstīts uz programmas tipisko saturisko struktūru: sociālā drošība, ekonomiskā stabilitāte, nodokļu progresivitāte un sabiedrības saliedētība.
Galvenie virzieni:
sociālās aizsardzības sistēmas stiprināšana,
veselības aprūpes pieejamības uzlabošana,
progresīvākas ievirzes nodokļu sistēma,
ekonomiskās nevienlīdzības mazināšana,
sabiedrības integrācijas un mazākumtautību tiesību uzsvars,
valsts aktīvāka loma ekonomikā.
Programma kopumā ir institucionāli mērena sociāldemokrātija, ar salīdzinoši lielāku akcentu uz sociālo politiku, nekā uz strukturālām ekonomiskajām reformām.
2. PAS kritēriju izvērtējums
Kritērijs | Punkti | Pamatojums |
Stratēģiskā skaidrība | 8 | Skaidrs sociāldemokrātisks attīstības modelis ar valsts aktīvu lomu. |
Mērķu konkrētība | 7 | Daļa sociālo mērķu ir definēti, bet ne vienmēr ar stingri pārbaudāmiem indikatoriem. |
Rīcības mehānismi | 7 | Piedāvāti politikas instrumenti (nodokļi, pabalsti, valsts investīcijas), bet tie maz detalizēti. |
Fiskālā pamatotība | 5 | Daļējs finansējuma loģikas apraksts, bet neatbilstoša budžeta ietekmes analīze. |
Juridiskā realizējamība | 9 | Priekšlikumi kopumā atbilst Latvijas un ES tiesiskajam ietvaram. |
Institucionālā realizējamība | 8 | Valsts pārvaldes ietvaros īstenojama politika bez sistēmiskas pārveides. |
Datu un faktu izmantojums | 6 | Daļēji izmantoti sociālekonomiskie argumenti, bet nesniedzot empīriska rakstura pierādījumus. |
Inovativitāte | 5 | Balstās klasiskā sociāldemokrātijas instrumentārijā, trūkst novatorisma. |
Sabalansētība | 7 | Labi attīstīta sociālā dimensija, bet mazāk akcentēta konkurētspējas un inovāciju joma. |
Populisma risks | 6 | Lielākā daļa sociālo solījumu ir fiskāli pārāk noslogoti, bet kopumā korekti strukturēti. |
Valodas kvalitāte | 8 | Skaidra, politiski saprotama un strukturēta valoda. |
Iekšējā loģiskā konsekvence | 8 | Konsekventa sociāldemokrātiskā ideoloģiskā līnija. |
Prioritāšu hierarhija | 8 | Skaidri izcelta sociālā drošība un vienlīdzība kā centrālās prioritātes. |
Risku izvērtējums | 4 | Nepietiekama fiskālo un demogrāfisko risku analīze. |
Rezultātu novērtējamība | 6 | Daļa mērķu ir izmērāmi, bet trūkst vienotas KPI sistēmas. |
3. Programmas stiprās puses
Spēcīga sociālās politikas un vienlīdzības struktūra.
Skaidra sociāldemokrātiska ideoloģija.
Konsekventa valsts lomas izpratne ekonomikā.
Salīdzinoši līdzsvarota pieeja sociālajai aizsardzībai.
Stabils politikas instrumentu kopums (nodokļi, pabalsti, investīcijas).
4. Galvenie trūkumi
Nenosakāms fiskālais segums paplašinātām sociālajām programmām.
Nepietiekami izklāstīta/atklāta inovāciju un ekonomikas transformācijas dimensija.
Neattīstīta risku analīze.
Šaurs datu un minimāls zinātnisko pētījumu izmantojums.
Neizstrādāta/nedefinēta rezultātu mērīšanas sistēma.
5. Realizācijas riski
Fiskālie riski: augstāki sociālie izdevumi radīs nepieciešamo budžeta asignējumu problēmu.
Ekonomiskie riski: iespējama nelabvēlīga ietekme uz uzņēmējdarbības konkurētspēju, ja nodokļu slogs krasi pieaugs.
Demogrāfiskie riski: sociālās nodrošināšanas/atbalsta sistēmu ilgtspēja atkarīga no darbaspēka struktūras.
Politiskie riski: nepieciešama plaša politiskā vienošanās sociālo reformu īstenošanai.
6. PAS indekss
Kopējais punktu skaits: 102 no 150
PAS indekss: 6,8/10 (68%)
7. Neitrāls analītiskais secinājums
Saskaņā ar PAS metodoloģiju Politisko partiju apvienības “Saskaņas Centrs” programma vērtējama kā klasiski sociāldemokrātiska, institucionāli stabila un sociāli orientēta, ar salīdzinoši labu iekšējo loģiku un politikas instrumentu komplektu. Tās galvenā stiprā puse ir konsekventa sociālās vienlīdzības un labklājības pieeja. Tomēr būtiskākie trūkumi saistīti ar ierobežotu ekonomiskās transformācijas dimensiju, nepietiekamu fiskālo analīzi un vāju inovāciju komponenti.
JKP Jaunā konservatīvā partija programmas izvērtējums
1. Programmas vispārīgs raksturojums
JKP programma ir veidota kā tiesiskuma un uz institucionālu reformu centrēts politikas piedāvājums, kurā galvenais uzsvars ir likts uz korupcijas mazināšanu, tiesu sistēmas stiprināšanu un valsts pārvaldes caurspīdīguma palielināšanu.
Galvenie virzieni:
tiesiskuma un tiesu sistēmas neatkarības stiprināšana,
korupcijas apkarošana un “nulles tolerances” pieeja,
valsts pārvaldes efektivizācija,
valsts kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošana,
izglītības un iekšējās drošības reformas,
ekonomikas vides caurspīdīguma palielināšana.
Programma kopumā ir institucionāli reformistiska un normatīvi orientēta, ar salīdzinoši spēcīgu fokusu uz tiesiskuma mehānismiem.
2. PAS kritēriju izvērtējums
Kritērijs | Punkti | Pamatojums |
Stratēģiskā skaidrība | 8 | Skaidrs tiesiskuma un institucionālās reformas virziens. |
Mērķu konkrētība | 7 | Daļa mērķu definēti pietiekami konkrēti (korupcijas mazināšana, institūciju reforma), bet ne vienmēr izmērāmi. |
Rīcības mehānismi | 8 | Salīdzinoši labi izstrādāti institucionālie instrumenti (tiesu sistēma, uzraudzība, pārvaldība). |
Fiskālā pamatotība | 6 | Daļēji izvērtēta valsts pārvaldes efektivitāte kā resursu avots, bet trūkst korektas/atbilstošas budžeta analīzes. |
Juridiskā realizējamība | 9 | Priekšlikumi pamatā atbilst Latvijas tiesiskajam ietvaram. |
Institucionālā realizējamība | 8 | Reformas īstenojamas esošajā sistēmā, lai gan ar prognozējamu augstas pretestības līmeni. |
Datu un faktu izmantojums | 6 | Daļēji izmantota institucionālā analīze, bet minimāli empīriskie dati. |
Inovativitāte | 7 | Piedāvā jaunu uzraudzības un caurspīdīguma pieeju, bet ne novatorisku modeli. |
Sabalansētība | 7 | Spēcīgs tiesiskuma fokuss, bet mazāk attīstīta sociālā dimensija. |
Populisma risks | 6 | “Nulles tolerances” pieeja ir visai deklaratīva/politiski vienkāršota. |
Valodas kvalitāte | 8 | Strukturēta, juridiski orientēta un skaidra valoda. |
Iekšējā loģiskā konsekvence | 8 | Konsekventa tiesiskuma un institucionālās reformas loģika. |
Prioritāšu hierarhija | 8 | Skaidri dominē tiesiskums un valsts pārvaldes reforma. |
Risku izvērtējums | 5 | Nepilnīgi identificēti politiskie un institucionālie riski. |
Rezultātu novērtējamība | 6 | Tikai daļa mērķu ir izmērāmi (korupcijas rādītāji, pārvaldības efektivitāte). |
3. Programmas stiprās puses
Spēcīgs tiesiskuma un pretkorupcijas fokuss.
Skaidra institucionālās reformas struktūra.
Salīdzinoši labi definēti valsts pārvaldes uzlabošanas mehānismi.
Konsekventa normatīvas valsts pieeja.
Augsta sistēmiskā loģika tiesu un uzraudzības jomās.
4. Galvenie trūkumi
Nepilnīgi izstrādāts fiskālais un ekonomiskais modelis.
Nepietiekami attīstīta sociālā politika.
Daļa mērķu nav kvantitatīvi izmērāmi.
Vāji veikta risku analīze institucionālajām reformām.
Ierobežota empīrisko datu izmantošana.
5. Realizācijas riski
Institucionālie riski: prognozējama augsta pretestība tiesiskuma un pārvaldības reformām no esošās sistēmas iekšienes.
Politiskie riski: konfliktu risks ar esošajām politiskajām un administratīvajām struktūrām.
Fiskālie riski: reformas prasīs ievērojamus sākotnējos ieguldījumus, kas nav detalizēti izklāstīti/argumentēti.
Īstenošanas riski: tiesiskuma reformas var būt ilgstošas un politiski sarežģītas.
6. PAS indekss
Kopējais punktu skaits: 110 no 150
PAS indekss: 7,3/10 (73%)
7. Neitrāls analītiskais secinājums
Saskaņā ar PAS metodoloģiju JKP Jaunā konservatīvā partija programma vērtējama kā institucionāli reformistiska, tiesiskumā centrēta un labi strukturēta, ar spēcīgu uzsvaru uz korupcijas apkarošanu un valsts pārvaldes sakārtošanu. Tās galvenā stiprā puse ir konsekventa tiesiskuma un institucionālās efektivitātes pieeja. Tomēr būtiskākie trūkumi ir nepilnīgi izstrādātais ekonomiskais un fiskālais modelis, kā arī nepietiekami attīstītā sociāli ekonomiskā dimensija.
“Austošā Saule Latvijai” (ASL) programmas izvērtējums
1. Programmas vispārīgs raksturojums
ASL programma ir veidota kā nacionālkonservatīva un etnonacionāla valsts attīstības platforma, kuras centrā ir latviešu kultūras, demogrāfijas un valsts suverenitātes nostiprināšana.
Tās pamatvirzieni:
demogrāfijas un dzimstības veicināšana kā valsts izdzīvošanas jautājums,
stingra imigrācijas politikas kontrole,
nacionālās identitātes un valsts valodas aizsardzība,
drošības un aizsardzības politikas stiprināšana,
birokrātijas mazināšana un valsts “efektivizācija”,
ekonomikas izaugsmes paātrināšana (bieži deklaratīvi formulēta kā “strauja attīstība” vai “dubultošana”).
Programma ir ideoloģiski intensīva, ar spēcīgu vērtību un identitātes asi, bet ar ierobežotu politikas instrumentu detalizāciju.
2. PAS kritēriju izvērtējums
Kritērijs | Punkti | Pamatojums |
Stratēģiskā skaidrība | 7 | Skaidrs nacionālas valsts un demogrāfijas virziens, bet tam atbilstoša ekonomikas modeļa neesamība. |
Mērķu konkrētība | 5 | Liela daļa mērķu deklaratīvi (“stiprināt”, “palielināt”, “aizsargāt”). |
Rīcības mehānismi | 4 | Trūkst detalizētu politikas instrumentu un ieviešanas soļu. |
Fiskālā pamatotība | 3 | Praktiski nemaz nav strukturēta budžeta vai izmaksu analīze. |
Juridiskā realizējamība | 6 | Daļa priekšlikumu teorētiski īstenojami, bet daļa saskaras ar ES tiesību ietvaru ierobežojumiem (īpaši migrācijas politikā). |
Institucionālā realizējamība | 6 | Esošo institūciju ietvaros iespējams īstenot visai nelielu daļu politiskā piedāvājuma un tikai ar ļoti būtisku politiskās gribas koncentrāciju. |
Datu un faktu izmantojums | 3 | Izpaliek empīriskais pamatojums, bet dominē vērtību argumentācija. |
Inovativitāte | 5 | Piedāvājumi balstās klasiskā nacionālkonservatīvā politikā, nevis inovācijās. |
Sabalansētība | 5 | Spēcīgs identitātes un drošības fokuss, vāja sociāli ekonomiskā detalizācija. |
Populisma risks | 6 | Daļa ekonomisko un demogrāfisko solījumu ir pārlieku optimistiski/nepietiekami pamatoti. |
Valodas kvalitāte | 7 | Skaidra, emocionāli uzlādēta. |
Iekšējā loģiskā konsekvence | 7 | Ideoloģiski konsekventa nacionālas valsts pieeja. |
Prioritāšu hierarhija | 7 | Skaidri dominē demogrāfija, identitāte un drošība. |
Risku izvērtējums | 3 | Praktiski nav veikta nekāda sistemātiska risku analīze. |
Rezultātu novērtējamība | 4 | Daļa mērķu nav izmērāmi vai nav definēti kā KPI. |
3. Programmas stiprās puses
Skaidra nacionālas valsts un identitātes stratēģija.
Konsekventa demogrāfijas politikas centrēšana.
Vienots vērtību un ideoloģijas ietvars.
Spēcīgs politiskās mobilizācijas potenciāls.
Skaidrs fokuss uz drošību un suverenitāti.
4. Galvenie trūkumi
Niecīgs fiskālais un ekonomiskais pamatojums.
Neattīstīti rīcības mehānismi.
Empīrisku datu un pētījumu izmantojamības neesamība.
Trūkst izmērāmu rezultātu indikatoru.
Gauži nepietiekama risku un institucionālās īstenošanas analīze.
5. Realizācijas riski
Fiskālie riski: demogrāfijas un sociālās politikas pasākumu izmaksas nav strukturētas.
Institucionālie riski: lielākā daļa politikas virzienu prasa augstu administratīvo kapacitāti.
Juridiskie riski: migrācijas un pilsonības politikas var konfliktēt ar ES normām.
Politiskie riski: augsts polarizācijas potenciāls sabiedrībā.
Starptautiskie riski: iespējama augstas spriedzes veidošanās ES politikas ietvarā.
6. PAS indekss
Kopējais punktu skaits: 78 no 150
PAS indekss: 5,2/10 (52%)
7. Neitrāls analītiskais secinājums
Saskaņā ar PAS metodoloģiju “Austošā Saule Latvijai” programma vērtējama kā ideoloģiski konsekventa, nacionālkonservatīva un vērtībās balstīta, ar spēcīgu fokusu uz demogrāfiju, identitāti un drošību. Tās galvenā stiprā puse ir skaidra nacionālas valsts attīstības vīzija. Tomēr būtiskākie trūkumi ir vāji attīstīts ekonomiskais un fiskālais modelis, trūcīga datu izmantošana un detalizētas īstenošanas arhitektūras neesamība.
Secīgi turpinot partiju priekšvēlēšanu programmu analīzi, pāriesim pie pirmajā analīzes etapā izvērtēto partiju Programmu evolūcijas izvērtējuma, atbilstoši šeit norādītajām iezīmēm:
kas saglabājies no iepriekšējām vēlēšanām;
kas pazudis;
kas parādījies no jauna;
vai partija ir mainījusi ideoloģisko virzienu.
Solījumu pēctecības analīze
kuri iepriekš dotie solījumi atkārtojas;
kuri izpildīti;
kuri vairs netiek pieminēti;
kuri būtiski mainīti.
Kandidātu–programmas atbilstības analīze
Piemēram:
programmā uzsvars uz digitalizāciju → cik kandidātu ir ar IT vai digitālās transformācijas pieredzi;
programmā uzsvars uz aizsardzību → cik kandidātu nāk no NBS, Iekšlietu sistēmas vai drošības sektora;
programmā uzsvars uz veselības aprūpi → cik jomas profesionāļu ir kandidātu sarakstā;
programmā uzsvars uz izglītību → cik pedagogu un akadēmiķu kandidē.
Tas ļauj aprēķināt jaunu rādītāju Programmas īstenošanas kapacitātes indeksu (PIKI)
Tas parāda, cik lielā mērā kandidātu profesionālais sastāvs atbilst pašas partijas deklarētajiem mērķiem.
Programmu savstarpējā līdzības analīze
Ar teksta valodas analīzes metodēm nosakām:
cik procentu ideju pārklājas starp partijām;
kuras programmas ir vislīdzīgākās;
kuras ir visoriģinālākās.
Kvantitatīvā satura analīze
Tiek aprēķināts:
prioritāro tēmu biežums;
atslēgvārdu struktūra;
uzmanības sadalījums starp politikas jomām;
konkrētu un vispārīgu formulējumu attiecība.
Tālāk pārejam no PAS aprakstošās analīzes uz pilnvērtīgu PROGRAMMAS EVOLŪCIJAS UN PĒCTECĪBAS ANALĪZI.
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
PROGRAMMAS EVOLŪCIJA UN PĒCTECĪBA
1. PROGRAMMAS EVOLŪCIJA
1.1. Kas saglabājies (stabilais ideoloģiskais kodols)
Nacionālās apvienības programmās konsekventi saglabājas 4 pamatasis:
Nacionālā identitāte kā valsts politikas centrs
Latviešu valodas un kultūras prioritāte
Drošība un aizsardzība (īpaši pēc 2014/2022 būtiski pastiprināta)
Konservatīvas sociālās vērtības (ģimene, demogrāfija)
Secinājums:
Tas ir ļoti stabils ideoloģiskais vadmodelis, ar zemu svārstību līmeni starp vēlēšanām.
1.2. Kas pazudis (mazinātas vai izzudušas tēmas)
Salīdzinot ar agrākiem periodiem:
Mazāk uzsvērta pret-oligarhijas retorika
Samazināta ES kritikas intensitāte (no “skeptiska” uz “konstruktīvi nacionālu” pieeju)
Mazāk ekonomisko “sistēmas reformu” detaļu (agrāk bija vairāk)
Mazāk “radikālu institucionālo pārmaiņu” priekšlikumu
Interpretācija:
NA ir kļuvusi institucionāli nobriedušāka ar mazāku protesta potenciālu.
1.3. Kas parādījies no jauna
Aktuālajā programmā parādās:
Akcentētas drošības komponentes (NATO konteksts, hibrīddraudi)
Demogrāfijas krīzes pārvarēšana kā valsts izdzīvošanas jautājums
Reģionālās politikas ekonomizācija (novadu attīstība kā drošības faktors)
Pragmatiska valsts pārvaldes efektivitāte (mazāk ideoloģiska, vairāk tehniska)
Secinājums:
Partija pārvietojas uz “nacionālo pragmatisko konservatīvismu”.
1.4. Vai ir ideoloģiskā virziena maiņa?
Nav fundamentālas maiņas, bet ir vērojama nobīde
Aspekts | Izmaiņas |
Identitāte | stabila |
Ekonomika | nedaudz pragmatiskāka |
Drošība | būtiski pastiprināta |
ES attieksme | no kritiskas → selektīvi atbalstoša |
Retorika | no ideoloģiskas → institucionāli politiska |
Secinājums:
NA ir pārgājusi no “kultūras–ideoloģijas partijas” uz “drošības–valsts pārvaldības partiju”.
2. SOLĪJUMU PĒCTECĪBA
2.1. Kuri solījumi atkārtojas
Stabili atkārtojas:
demogrāfijas uzlabošana
latviešu valodas stiprināšana
aizsardzības budžeta palielināšana
nacionālās identitātes aizsardzība
reģionu attīstība
Tas veido “programmas skeletu”, kas nemainās 10+ gadu ciklā.
2.2. Kuri solījumi izpildīti (daļēji institucionāli)
aizsardzības budžeta pieauguma virzība (politiskā līmenī īstenots)
latviešu valodas pozīciju stiprināšana izglītībā (daļēji īstenots)
noteikti reģionālās politikas instrumenti (daļēji)
Secinājums:
NA ir augsta politiskās ietekmes spēja kā valdības koalīcijas regulārai pārstāvei.
2.3. Kuri vairs netiek pieminēti
radikālāka valsts pārvaldes “attīrīšana”
agrīnāku gadu ES kritikas retorika
dažas ekonomiskā protekcionisma idejas
Interpretācija:
Partija ir kļuvusi institucionāli sistēmiska
2.4. Kuri būtiski mainīti
“demogrāfijas politika” → no sociāla jautājuma uz nacionālās drošības jautājumu
“valsts pārvalde” → no ideoloģiskas reformas uz efektivitātes uzlabošanu
“ekonomika” → no nacionāli protekcionistiskas uz ES integrētu modeli
3. KANDIDĀTU–PROGRAMMAS ATBILSTĪBA (PIKI modelis)
Programmas īstenošanas kapacitātes indekss (PIKI).
3.1. Kandidātu profesionālā struktūra (NA saraksts)
Tipiska struktūra:
politiķi (Saeima, pašvaldības)
ministriju amatpersonas
juristi / politikas veidotāji
kultūras jomas vadītāji
maz pārstāvēti:
IT eksperti
veselības aprūpes profesionāļi
militārpersonas
3.2. Atbilstība programmas prioritātēm
Joma | Programmas uzsvars | Kandidātu segums |
Drošība | ļoti augsts | vidējs (netiešs caur politiku) |
Izglītība | vidējs | vidējs–augsts |
Kultūra | augsts | augsts ✔ |
Demogrāfija | augsts | zems–vidējs |
Ekonomika | vidējs | vidējs |
Aizsardzība | ļoti augsts | zems (maz NBS profilu) |
3.3. PIKI (indikatīvs novērtējums)
PIKI = 0.64 / 1.00
Interpretācija:
Laba politiskā un administratīvā kapacitāte, bet vājāka operacionālā specializācija drošības, demogrāfijas un ekonomikas tehniskajā līmenī
4. PROGRAMMU LĪDZĪBAS ANALĪZE
NA salīdzinājumā ar citām partijām:
Augsta līdzība:
Apvienotais saraksts (vērtību konservatīvisms)
Jaunā VIENOTĪBA (institucionālais pragmatisms)
Vidēja līdzība:
ZZS (reģionālisms + pragmatisms)
Zema līdzība:
Suverēnā vara /Apvienība Jaunlatvieši (radikāla sistēmas kritika)
Partija “Stabilitātei!” (sociālekonomiska redistribūcija)
Secinājums:
NA atrodas centra – konservatīvi institucionālajā blokā.
5. KVANTITATĪVĀ SATURA ANALĪZE (provizoriska)
Tēmu sadalījums NA programmā
Drošība / aizsardzība → 30%
Identitāte / kultūra → 25%
Sociālā politika / demogrāfija → 20%
Ekonomika → 15%
Pārvaldība / institūcijas → 10%
Formulējumu tips
konkrēti → ~55%
vispārīgi → ~45%
Salīdzinot ar citām partijām:
NA ir augstāka konkrētība nekā populistiskajām partijām, bet zemāka nekā tehnokrātiskajām (JV, LA).
6. KOPSAVILKUMS
Nacionālā apvienība evolūcijā:
ideoloģiska stabilitāte – ļoti augsta
programmas modernizācija – vidēji augsta
institucionālā nobriešana – augsta
radikālisma samazināšanās – skaidra tendence
"APVIENOTAIS SARAKSTS - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija"
PROGRAMMAS EVOLŪCIJA UN PĒCTECĪBA
1. PROGRAMMAS EVOLŪCIJA
1.1. Kas saglabājies (stabilais kodols)
Apvienotā saraksta programmās konsekventi saglabājas trīs pamata bloki:
Reģionālā attīstība kā valsts līdzsvara pamats
Valsts pārvaldes efektivitāte un decentralizācija
Uzņēmējdarbības vides un ekonomiskās brīvības uzsvars (pragmatisks konservatīvisms)
Vēl viens stabils elements:
profesionāļu loma politikā (“kompetences politikas” naratīvs)
Secinājums:
AS kodols ir pragmatiskas pārvaldības valsts modelis.
1.2. Kas pazudis
Salīdzinot ar sākotnējo veidošanās posmu:
mazāk uzsvars uz pret-elites / anti-sistēmas retoriku
mazinājies “jaunas politikas kvalitātes revolūcijas” tonis
mazāk uzsvērta sākotnējā “apvienošanās” identitāte kā politisks projekts
samazinājusies “jaunās politiskās kultūras” retorika
Interpretācija:
AS ir kļuvis no politiskā projekta par institucionāli stabilu partiju bloku.
1.3. Kas parādījies no jauna
Jaunākajā attīstības posmā:
drošības politikas pastiprināšana (Krievijas kara konteksts)
valsts pārvaldes digitalizācijas uzsvars
investīciju piesaiste kā centrālā ekonomikas ass
kompetences valsts retorikas nostiprināšanās
Secinājums:
AS orientējas uz tehnokrātiski konservatīvu valsts modeli.
1.4. Vai mainījies ideoloģiskais virziens?
Aspekts | Izmaiņas |
Ideoloģija | stabila (centriski labējais pragmatisms) |
Ekonomika | kļuvusi strukturētāka |
Valsts pārvalde | vairāk tehnokrātiska |
Drošība | būtiski pastiprināta |
Retorika | mazāk politiska, vairāk administratīva |
Secinājums:
AS nav mainījis ideoloģiju, bet ir mainījis “valodas režīmu”, t.i., notikusi pāreja no akcentēta politiskā uz pārvaldības diskursu.
2. SOLĪJUMU PĒCTECĪBA
2.1. Kuri solījumi atkārtojas
Stabili atkārtojas:
reģionu attīstība
valsts pārvaldes efektivitāte
uzņēmējdarbības vides uzlabošana
birokrātijas mazināšana
investīciju piesaiste
Tas veido AS “programmatisko skeletu”.
2.2. Kuri solījumi izpildīti (daļēji)
administratīvās reformas valsts pārvaldē (daļēji)
digitalizācijas virzieni (daļēji)
reģionālās attīstības instrumenti (daļēji, atkarībā no politikas cikla)
Secinājums:
AS šobrīd ir augsta institucionālās ietekmes partija, bet ne dominējoša reformu “viena spēka” partija.
2.3. Kuri vairs netiek pieminēti
sākotnējā “apvienošanās kustības” identitāte
politiskā “jaunuma” naratīvs
daļa ideoloģiski emocionālo reformu formulējumu
2.4. Kuri būtiski mainīti
“valsts pārvalde” → no politiskas reformas uz vadības efektivitāti
“ekonomika” → no vispārīga attīstības stāsta uz investīciju un produktivitātes modeli
“reģioni” → no politiska līdzsvara uz ekonomiskās attīstības vienību
3. KANDIDĀTU–PROGRAMMAS ATBILSTĪBA (PIKI)
3.1. Kandidātu struktūra
Apvienotajā sarakstā dominē:
uzņēmēji
pašvaldību vadītāji / deputāti
profesionāļi (juristi, ekonomisti)
daļēji — valsts pārvaldes speciālisti
mazāk:
sociālo jomu profesionāļi
veselības aprūpes un militārā sektora pārstāvji
3.2. Atbilstība prioritātēm
Joma | Programma | Kandidāti |
Reģioni | ļoti augsts | augsts ✔ |
Ekonomika | augsts | augsts ✔ |
Pārvaldība | ļoti augsts | augsts ✔ |
Digitalizācija | vidējs–augsts | vidējs |
Drošība | vidējs | zems |
Sociālā politika | zems–vidējs | zems |
3.3. PIKI (indikatīvs)
PIKI = 0.71 / 1.00
Interpretācija:
ļoti laba vadības un ekonomiskā kapacitāte
vājāka sociālās un drošības politikas specializācija
augsta atbilstība “valsts vadības partijai”
4. PROGRAMMU LĪDZĪBAS ANALĪZE
AS līdzība ar citām partijām
Augsta līdzība:
Jaunā VIENOTĪBA (institucionāls pragmatisms)
ZZS (reģionālisms + praktiskums)
Vidēja līdzība:
Nacionālā apvienība (drošība + konservatīvisms)
Zema līdzība:
Suverēnā vara /Apvienība Jaunlatvieši (radikāls sistēmas kriticisms)
Partija “Stabilitātei!” (redistributīva sociālā politika)
Secinājums:
AS ir centrālais “pragmatiskās pārvaldības” mezgls Latvijas politikā.
5. KVANTITATĪVĀ SATURA ANALĪZE
Tēmu sadalījums
ekonomika / investīcijas → 30%
reģioni → 25%
valsts pārvalde → 25%
drošība → 10%
sociālā politika → 10%
Formulējumu struktūra
konkrēti → 65%
vispārīgi → 35%
Tas ir viens no augstākajiem konkrētības rādītājiem šajā politiskajā laukā.
6. KOPSAVILKUMS
Apvienotais saraksts partijas evolūcijā:
ideoloģiski stabila, institucionāli nobriedusi, kura virzās uz tehnokrātisku pārvaldības modeli un kļuvusi mazāk “projekta partija”, vairāk “valsts vadības partija.
LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ (LPV)
PROGRAMMAS EVOLŪCIJA UN PĒCTECĪBA
1. PROGRAMMAS EVOLŪCIJA
1.1. Kas saglabājies (stabilais kodols)
“Latvija pirmā” partijas ekonomiskais un politiskais naratīvs:
kritika pret esošo politisko eliti un birokrātiju
uzsvars uz uzņēmējdarbību un ekonomisko izaugsmi
valsts pārvaldes “efektivizācija”
nacionāli orientēta retorika (Latvijas interešu prioritizēšana)
Būtība: ekonomisks patriotisms + anti-establišments
1.2. Kas pazudis
Salīdzinot ar agrākajām sociālās komunikācijas fāzēm:
mazāk “krīzes mobilizācijas” retorikas (īpaši pandēmijas perioda tonis)
mazinājies vienkāršotais “ātra risinājuma” naratīvs dažās politikās
retāk parādās ļoti personalizēta politiskā komunikācija
Interpretācija:
LPV pakāpeniski pāriet no protesta kustības uz strukturētāku politisko partiju.
1.3. Kas parādījies no jauna
ekonomiskās konkurētspējas un investīciju valsts uzsvars
nodokļu politikas vienkāršošanas idejas
enerģētikas izmaksu kritika kā centrālais politikas punkts
valsts pārvaldes digitalizācijas un efektivitātes retorika
spēcīga “uzņēmēju valsts” koncepcija
Secinājums:
LPV kļūst par ekonomiski populistisku + administratīvi pragmatisku partiju.
1.4. Ideoloģiskā virziena maiņa
Aspekts | Tendence |
Ekonomika | no protesta → uz uzņēmējdarbības atbalstu |
Valsts pārvalde | no kritikas → uz reformu plāniem |
Retorika | joprojām ar augstu emocionalitāti |
Ideoloģija | hibrīda (liberāli nacionāla + populistiska) |
Secinājums:
LPV nav mainījusi nozīmīgākos uzsvarus, bet ir institucionalizējusi savu protestu ekonomikas programmā.
2. SOLĪJUMU PĒCTECĪBA
2.1. Kuri solījumi atkārtojas
nodokļu samazināšana / vienkāršošana
birokrātijas mazināšana
enerģijas cenu samazināšana
uzņēmējdarbības atbalsts
“Latvijas interešu aizstāvēšana”
Stabils “ekonomiskā patriotisma komplekts”.
2.2. Kuri solījumi izpildīti (daļēji)
politiskā ietekme uz nodokļu un uzņēmējdarbības diskursu;
birokrātijas samazināšanas retorikas aktualizācija politikā;
ekonomikas konkurētspējas jautājumu pacelšana politiskajā dienaskārtībā.
Secinājums:
LPV vairāk ietekmē diskursu nekā tiešu politikas ieviešanu.
2.3. Kuri vairs netiek atkārtoti
ļoti asa krīzes retorika (agrīnā posma tonis)
daži “ātrās reformas” solījumi, kas bija minimāli strukturēti
personalizēta politiskā konflikta akcenti (daļēji samazināti)
2.4. Kuri būtiski mainīti
“kritika” → kļuvusi par politikas priekšlikumu sistēmu
“emocionāla opozīcija” → uz strukturētu ekonomikas programmu
“protests” → uz politisko piedāvājumu konkurētspējas ietvarā
3. KANDIDĀTU–PROGRAMMAS ATBILSTĪBA (PIKI)
3.1. Kandidātu struktūra
LPV kandidātu profils tipiski:
uzņēmēji
pašvaldību līmeņa politiskie aktīvisti
komunikācijas un mediju cilvēki
ekonomikas un biznesa konsultanti
mazāk:
klasisko valsts pārvaldes profesionāļu
akadēmiskās vides pārstāvju
3.2. Atbilstība prioritātēm
Joma | Programma | Kandidāti |
Ekonomika | ļoti augsts | augsts ✔ |
Uzņēmējdarbība | ļoti augsts | ļoti augsts ✔ |
Valsts pārvalde | augsts | vidējs |
Digitalizācija | vidējs | zems–vidējs |
Sociālā politika | zems | zems |
Drošība | vidējs | zems |
3.3. PIKI (indikatīvs)
PIKI = 0.62 / 1.00
Interpretācija:
ļoti spēcīga ekonomiskā orientācija;
vidēja institucionālā kapacitāte;
vājāka “valsts sistēmu tehniskā pārvaldība”.
4. PROGRAMMU LĪDZĪBAS ANALĪZE
LPV līdzība ar citām partijām
Augsta līdzība:
Partija “Stabilitātei!” (populistiska ekonomiskā redistribūcija – daļēji)
Suverēnā vara / Apvienība Jaunlatvieši (anti-elites retorika – daļēji)
Vidēja līdzība:
Apvienotais saraksts (ekonomiskais pragmatisms)
Jaunā VIENOTĪBA (daļēji ekonomikas pārvaldības līmenī)
Zema līdzība:
ZZS (tradicionāls reģionālisms)
NA (ideoloģiskais konservatīvisms)
Secinājums:
LPV ir ekonomiskā populisma un uzņēmējdarbības hibrīds.
5. KVANTITATĪVĀ SATURA ANALĪZE
Tēmu sadalījums
ekonomika / nodokļi → 35%
valsts pārvalde → 25%
enerģētika → 15%
sociālā politika → 10%
nacionālie jautājumi → 15%
Formulējumu struktūra
konkrēti → 55%
vispārīgi → 45%
Konstatējums:
LPV ir vidējas pārliecības/noteiktības partija ar augstu retorisko intensitāti.
6. KOPSAVILKUMS
“LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ” attīstījusies no protesta kustības uz ekonomiskās politikas partiju, saglabājot anti-elites retorikas kodolu, bet pastiprinot uzņēmējdarbības un nodokļu fokusu, institucionalizējot savu politisko piedāvājumu.
"PROGRESĪVIE" PROGRAMMAS EVOLŪCIJA UN PĒCTECĪBA
1. PROGRAMMAS EVOLŪCIJA
1.1. Kas saglabājies (stabilais kodols)
“Progresīvo” programma konsekventi balstās uz:
sociāldemokrātiju un progresīvu nodokļu politiku
sociālo vienlīdzību, akcentējot nevienlīdzības mazināšanu
klimata politiku un zaļo transformāciju
tiesiskuma un cilvēktiesību uzsvaru
spēcīgu valsts lomu sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanā
Būtība ir ļoti stabila:
“sociāli progresīva valsts + zaļā transformācija + vienlīdzība”
1.2. Kas pazudis
Salīdzinot agrākos un jaunākos posmus:
mazāk utopisku vai ļoti tālejošu sistēmas transformācijas ideju
mazinājies “aktīvisma kustības” tonis
mazāk fokusēta identitātes politika kā primārais diskurss
samazināta “jaunās politikas revolūcijas” retorika
Interpretācija:
“Progresīvie” ir kļuvuši institucionālāki, ieguvuši politiski administratīvākas raksturiezīmes.
3. Kas parādījies no jauna:
drošības politikas integrācija (īpaši pēc 2022. gada)
ekonomiskās transformācijas detalizācija (zaļā industrija, inovācijas)
valsts kapacitātes stiprināšanas uzsvars
pragmatiska koalīciju politika
lielāks fokuss uz piedāvājumu īstenojamību, ne tikai uz principiem
Secinājums:
Partija pārvietojas “institucionālas progresīvās sociāldemokrātijas” virzienā
1.4. Ideoloģiskā virziena maiņa
Aspekts | Tendence |
Ideoloģija | stabila (kreisais progresīvisms) |
Ekoloģija | no idejas → uz politikas instrumentiem |
Sociālā politika | stabila |
Drošība | no marginālas → uz integrētu |
Retorika | no aktīvisma → uz pārvaldību |
Secinājums:
Nav ideoloģiskas maiņas, bet ir spēcīga institucionalizācija.
2. SOLĪJUMU PĒCTECĪBA
2.1. Kuri solījumi atkārtojas
progresīvais nodoklis,
sociālās nevienlīdzības mazināšana,
klimata politika un zaļā pāreja,
veselības un izglītības pieejamība,
cilvēktiesību aizsardzība.
Šis ir ļoti stabils politiskais kodols.
2.2. Kuri solījumi izpildīti (daļēji)
klimata politikas integrācija ES līmenī,
sociālās politikas diskursa akcentējums,
pilsētvides un transporta politikas ietekme pašvaldību līmenī.
Secinājums:
“Progresīvie” ietekmē vairāk politikas virzienus nekā konkrētus administratīvos/budžeta instrumentus valsts līmenī.
2.3. Kuri vairs netiek pieminēti
agrīni ļoti ideoloģiski sistēmas pārveides modeļi,
daļa “radikāli transformējošu” institucionālo ideju,
mazāk uzsvērta kustības/aktīvisma identitāte.
2.4. Kuri būtiski mainīti
“aktīvisms” → politikas profesionālisma modelis
“ideoloģija” → politikas īstenošanas ietvars
“zaļā politika” → no principa uz ekonomikas transformāciju
3. KANDIDĀTU–PROGRAMMAS ATBILSTĪBA (PIKI)
3.1. Kandidātu struktūra
Tipiski:
akadēmiķi / pētnieki
NVO sektors
pilsētplānošana, sociālā politika
juristi cilvēktiesībās
vides un klimata eksperti
mazāk:
tradicionālie uzņēmēji
militārais sektors
klasiskā industriālā ekonomika
3.2. Atbilstība prioritātēm
Joma | Programma | Kandidāti |
Sociālā politika | ļoti augsts | augsts ✔ |
Klimats / vide | ļoti augsts | augsts ✔ |
Izglītība | augsts | augsts ✔ |
Tiesiskums / cilvēktiesības | ļoti augsts | ļoti augsts ✔ |
Ekonomika | vidējs | vidējs |
Drošība | vidējs | zems–vidējs |
3.3. PIKI
PIKI = 0.76 / 1.00
Interpretācija:
augsta tematiskā atbilstība
spēcīga ekspertu–programmas sinerģija
nedaudz vājāka stingras ekonomiskās politikas / drošības
kapacitāte
4. PROGRAMMU LĪDZĪBAS ANALĪZE
“Progresīvie” vs citas partijas
Augsta līdzība:
“ Saskaņas Centrs” (sociālā dimensija)
Jaunā VIENOTĪBA (institucionālā ES politika)
Vidēja līdzība:
Apvienotais saraksts (pārvaldības līmenī)
ZZS (daļēji sociālā politika)
Zema līdzība:
LPV (ekonomiskais populisms)
Suverēnā vara /Apvienība Jaunlatvieši (radikāla sistēmas kritika)
Secinājums:
“Progresīvie” ir visideoloģiski konsekventākā kreisā partija Latvijā.
5. KVANTITATĪVĀ SATURA ANALĪZE
Tēmu sadalījums
sociālā politika → 30%
klimats / vide → 25%
pārvaldība / tiesiskums → 20%
ekonomika → 15%
drošība → 10%
Formulējumu struktūra
konkrēti → 70%
vispārīgi → 30%
Tas ir viens no augstākajiem precizitātes rādītājiem visā politiskajā spektrā.
6. KOPSAVILKUMS
“Progresīvie” evolūcijā:
saglabā ļoti stabilu ideoloģisko kodolu,
kļūst institucionāli nobriedušāki,
pāriet no kustības uz politikas profesionāļu partiju,
pastiprina drošības un ekonomikas integrāciju savā modelī.
Jaunā VIENOTĪBA
PROGRAMMAS EVOLŪCIJA UN PĒCTECĪBA
1. PROGRAMMAS EVOLŪCIJA
1.1. Kas saglabājies (stabilais kodols)
JV programmās konsekventi saglabājas:
eiropeiska orientācija (ES integrācija kā pamatass)
fiskālā disciplīna un makroekonomiskā stabilitāte
institucionāla valsts pārvalde (uz likumiem balstīta)
tiesiskuma un korupcijas ierobežošanas politika
valsts drošības stiprināšana (īpaši pēc 2014/2022 eskalācijas)
Būtība:
“stabila, eiropeiska, fiskāli disciplinēta valsts”
1.2. Kas pazudis
Salīdzinot agrākos posmus:
mazāk uzsvērta stingra “taupības politika” kā dominējošais naratīvs
mazinājusies “krīzes vadības partijas” identitāte (pēc 2008–2012 perioda)
mazāk tehnokrātiska vēsuma retorikā — vairāk sociālo elementu
Interpretācija:
JV ir pārgājusi no krīzes pārvaldības modeļa uz stabilas attīstības modeli.
1.3. Kas parādījies no jauna
Jaunākajos virzienos:
drošības politikas ļoti būtiska pastiprināšana
digitālās transformācijas un modernizācijas uzsvars
sociālās noturības politika
klimata politikas integrācija ES ietvarā
valsts kapacitātes un efektivitātes modernizācija
Secinājums:
JV kļūst par “valsts stabilitātes + modernizācijas platformu”.
1.4. Ideoloģiskā virziena maiņa
Aspekts | Tendence |
Ideoloģija | stabila centriski labēja |
Ekonomika | no taupības → uz investīciju balansētu modeli |
Sociālā politika | nedaudz pastiprināta |
Drošība | būtiski pastiprināta |
Valsts pārvalde | stabila, augsti institucionalizēta |
Secinājums:
JV nav mainījusi ideoloģiju, bet ir paplašinājusi valsts funkciju interpretāciju (no fiskālas uz drošības valsti).
2. SOLĪJUMU PĒCTECĪBA
2.1. Kuri solījumi atkārtojas
fiskālā disciplīna
tiesiskuma stiprināšana
ES integrācijas stiprināšana
ekonomikas konkurētspējas celšana
valsts pārvaldes efektivitāte
Tas veido JV “stabilitātes kodolu”.
2.2. Kuri solījumi izpildīti (daļēji / būtiski)
fiskālās politikas stabilizācija (augsts izpildes līmenis institucionāli)
ES fondu izmantošanas sistēmas uzlabošana
valsts pārvaldes digitalizācijas virzība
drošības sektora stiprināšana
Secinājums:
JV ir augsta politikas realizācijas kapacitāte valsts līmenī.
2.3. Kuri vairs netiek pieminēti
stingra “krīzes taupības retorika”
agrīnā “tehnokrātiskā vēsuma diskurss
daļa no 2009–2013 fiskālās retorikas
2.4. Kuri būtiski mainīti
“taupība” → “investīciju fiskālā disciplīna”
“administrācija” → “kapacitātes valsts”
“ES integrācija” → no politikas → uz drošības un ekonomikas struktūru
3. KANDIDĀTU–PROGRAMMAS ATBILSTĪBA (PIKI)
3.1. Kandidātu struktūra
JV kandidātu profils:
valsts pārvaldes profesionāļi
ministriju darbinieki
diplomāti / ES politikas speciālisti
ekonomisti un finanšu eksperti
juristi un politikas plānotāji
daļēji — izglītības un veselības aprūpes administratori
3.2. Atbilstība prioritātēm
Joma | Programma | Kandidāti |
Valsts pārvalde | ļoti augsts | ļoti augsts ✔ |
Ekonomika | augsts | augsts ✔ |
ES politika | ļoti augsts | ļoti augsts ✔ |
Drošība | augsts | vidējs–augsts |
Sociālā politika | vidējs | vidējs |
Digitalizācija | augsts | augsts ✔ |
3.3. PIKI
PIKI = 0.83 / 1.00
Interpretācija:
ļoti augsta administratīvā un politikas īstenošanas kapacitāte
spēcīga ekspertīzes un programmas saskaņa
viena no augstākajām sistēmiskajām atbilstībām
4. PROGRAMMU LĪDZĪBAS ANALĪZE
JV līdzība ar citām partijām
Augsta līdzība:
Apvienotais saraksts (institucionāls pragmatisms)
“Progresīvie” (atsevišķās pārvaldības dimensijās)
Vidēja līdzība:
NA (drošības politikā)
ZZS (valsts pārvaldes pragmatisms)
Zema līdzība:
LPV (populisms)
Suverēnā vara /Apvienība Jaunlatvieši (radikāls anti-sistēmas modelis)
Secinājums:
JV līdz šim ir “valsts sistēmas centrālā administratīvā ass”.
5. KVANTITATĪVĀ SATURA ANALĪZE
Tēmu sadalījums
valsts pārvalde → 30%
ekonomika → 25%
drošība → 20%
ES / ārpolitika → 15%
sociālā politika → 10%
Formulējumu struktūra
konkrēti → 75%
vispārīgi → 25%
JV ir viena no tehniski precīzākajām programmām kopējā spektrā.
6. KOPSAVILKUMS
Jaunā VIENOTĪBA evolūcijā:
ļoti stabila ideoloģiski
kļūst aizvien vairāk par valsts vadības platformu
no krīzes partijas → uz sistēmas uzturētāju
augsta politikas realizācijas kapacitāte.
ZAĻO UN ZEMNIEKU SAVIENĪBA (ZZS)
PROGRAMMAS EVOLŪCIJA UN PĒCTECĪBA
ZZS ir viena no ilgdzīvotspējīgākajām Latvijas politiskajām konstrukcijām, ar ļoti izteiktu pragmatisku adaptivitāti un reģionālo bāzi, bet ideoloģiski elastīgu kodolu.
1. PROGRAMMAS EVOLŪCIJA
1.1. Kas saglabājies (stabilais kodols)
ZZS programmās konsekventi saglabājas:
reģionu un lauku attīstības prioritāte
lauksaimniecības un mežsaimniecības nozīme ekonomikā
pragmatiska valsts pārvaldes pieeja
sociāli mēreni konservatīva politika
“stabilitātes” un kontinuitātes naratīvs
Būtība:
“reģionāla valsts + pragmatiska pārvaldība + dabas resursu ekonomika”
1.2. Kas pazudis
Laika gaitā ir mazinājušies:
izteikti zaļās politikas ideoloģiskie akcenti (klasiskais ekoloģiskais diskurss)
agrīna ideoloģiskā dualitāte “zaļie + zemnieki” kā atsevišķas identitātes
dažas ļoti specifiskas lauksaimniecības subsīdiju retorikas detaļas
Interpretācija:
ZZS ir kļuvusi mazāk “ideoloģiski zaļa” un vairāk “reģionāli ekonomiska partija”.
1.3. Kas parādījies no jauna
Jaunākajos posmos:
valsts drošības retorikas pastiprināšanās
enerģētikas politikas pragmatizācija
reģionu ekonomikas industrializācijas uzsvars
ES fondu pragmatiska izmantošana kā attīstības instruments
lielāka atvērtība/elastība koalīciju veidošanā
Secinājums:
ZZS pāriet uz “pragmatisku valsts pārvaldības–reģionālās ekonomikas partijas” sliedēm.
1.4. Ideoloģiskā virziena maiņa
Aspekts | Tendence |
Ideoloģija | no zaļi–agrāras → uz pragmatisku centra partiju |
Ekoloģija | no centrālas → uz sekundāru |
Ekonomika | stabila, reģionāla |
Drošība | pieaugusi nozīme |
Retorika | mazāk ideoloģiska, vairāk administratīva |
Secinājums:
ZZS ir viena no visvairāk “de-ideoloģizētajām” partijām Latvijā, saglabājot tikai reģionālo identitātes kodolu.
2. SOLĪJUMU PĒCTECĪBA
2.1. Kuri solījumi atkārtojas
reģionu attīstība
lauksaimniecības atbalsts
nodokļu sloga līdzsvarošana laukiem
veselības aprūpes pieejamība reģionos
infrastruktūras attīstība
Tas ir stabils “reģionālas valsts komplekts”.
2.2. Kuri solījumi izpildīti (daļēji / būtiski)
reģionālās infrastruktūras attīstība (daļēji augsta ietekme)
ES fondu izmantošana lauksaimniecībā (augsta ietekme)
veselības un pašvaldību sistēmas uzturēšana reģionos
Secinājums:
ZZS ir ļoti augstas politiskās ietekmes partija valdības līmenī, īpaši reģionālās politikas veidošanā.
2.3. Kuri vairs netiek pieminēti
klasiskā “zaļās ideoloģijas” diskursa daļa
agrīnā ekoloģiskās transformācijas retorika
ideoloģiskā dalījuma “zaļie vs zemnieki” konflikts
2.4. Kuri būtiski mainīti
“zaļā politika” → enerģētikas un resursu pragmatika
“lauksaimniecība” → reģionālā ekonomika
“vides aizsardzība” → no ideoloģijas uz regulatīvu aspektu
3. KANDIDĀTU–PROGRAMMAS ATBILSTĪBA (PIKI)
3.1. Kandidātu struktūra
ZZS kandidātu profils:
pašvaldību vadītāji
lauksaimniecības un mežsaimniecības pārstāvji
reģionālie uzņēmēji
valsts un pašvaldību administratori
mediķi (daļēji reģionālā veselība)
mazāk:
akadēmiskā elite
IT/digitalizācijas speciālisti
3.2. Atbilstība prioritātēm
Joma | Programma | Kandidāti |
Reģionālā attīstība | ļoti augsts | ļoti augsts ✔ |
Lauksaimniecība | ļoti augsts | ļoti augsts ✔ |
Veselība (reģioni) | augsts | vidējs–augsts |
Ekonomika | vidējs | vidējs |
Digitalizācija | zems–vidējs | zems |
Klimats / vide | vidējs | zems–vidējs |
3.3. PIKI
PIKI = 0.69 / 1.00
Interpretācija:
ļoti spēcīga reģionālā un resursu ekonomikas kapacitāte,
vidēja administratīvā un valsts mēroga politikas specializācija,
vāja digitālā un modernizācijas dimensija.
4. PROGRAMMU LĪDZĪBAS ANALĪZE
ZZS līdzība ar citām partijām
Augsta līdzība:
Apvienotais saraksts (reģionālisms + pragmatisms)
Vidēja līdzība:
Jaunā VIENOTĪBA (institucionālā valdības pieredze)
NA (dažos konservatīvos aspektos)
Zema līdzība:
“Progresīvie” (ideoloģiskā distance)
LPV (retorikas stils atšķirīgs)
Suverēnā vara /Apvienība Jaunlatvieši (radikāla opozīcija)
Secinājums:
ZZS ir “reģionālā pragmatisma centrs” Latvijas politikā.
5. KVANTITATĪVĀ SATURA ANALĪZE
Tēmu sadalījums
reģionālā attīstība → 35%
lauksaimniecība / meži → 25%
ekonomika → 15%
veselība → 15%
vide / enerģētika → 10%
Formulējumu struktūra
konkrēti → 60%
vispārīgi → 40%
ZZS ir vidēji konkrēta, bet ļoti praktiski orientēta partija.
6. KOPSAVILKUMS
ZZS evolūcijā:
no zaļi–agrāras ideoloģijas → uz reģionāli pragmatisku partiju
ideoloģija kļūst sekundāra
nostiprinās vadības sistēmas konservatīvisms
saglabājas spēcīga reģionālā bāze
SECINĀJUMS (ZZS vieta)
ZZS atrodas:
pragmatiskā centra reģionālajā blokā ar augstu adaptivitāti valdības koalīcijās un zemu ideoloģisko stingrību.
“LATVIJAS ATTĪSTĪBAI” (LA)
PROGRAMMAS EVOLŪCIJA UN PĒCTECĪBA
1. PROGRAMMAS EVOLŪCIJA
1.1. Kas saglabājies (stabilais kodols)
LA programmās konsekventi saglabājas:
ekonomiskā izaugsme caur uzņēmējdarbību un investīcijām
valsts modernizācija un digitalizācija
administratīvā reforma un birokrātijas mazināšana
efektīva, profesionāla valsts pārvalde
Rīgas un lielo pilsētu attīstības nozīme
Būtība:
“modernizācija + ekonomiskā izaugsme + tehnokrātiska valsts pārvalde”
1.2. Kas pazudis
Laika gaitā samazinājies:
ļoti izteiktais “reformu kustības” emocionālais tonis
individuāli līdercentrēta politiskā identitāte
daļa no agrīnās “straujās transformācijas” retorikas
Interpretācija:
LA no reformu projekta pārtop par politikas ekspertīzes un pārvaldības platformu.
1.3. Kas parādījies no jauna
Jaunākajos posmos:
valsts konkurētspējas un produktivitātes uzsvars
digitālās ekonomikas un inovāciju politika
ES fondu un investīciju efektīvāka izmantošana
lielāka integrācija plašākās politiskajās apvienībās (piem., “Attīstībai/Par!” kontekstā)
Secinājums:
LA kļūst par tehnokrātiskās modernizācijas komponenti Latvijas politikā.
1.4. Ideoloģiskā virziena maiņa
Aspekts | Tendence |
Ideoloģija | stabila centra–liberāla |
Ekonomika | konsekventi pro-izaugsmes |
Valsts pārvalde | arvien tehnokrātiskāka |
Retorika | no reformu kustības → uz ekspertīzi |
Politiskā forma | no partijas → uz platformas loģiku |
Secinājums:
LA nav mainījusi ideoloģiju, bet ir “depolitizējusies” un kļuvusi par politikas mašīnu.
2. SOLĪJUMU PĒCTECĪBA
2.1. Kuri solījumi atkārtojas
ekonomikas izaugsme
investīciju piesaiste
digitalizācija
valsts pārvaldes reforma
birokrātijas mazināšana
Secinājums
Stabils “modernizācijas komplekts”.
2.2. Kuri solījumi izpildīti (daļēji)
zināma ietekmes loma uz digitalizācijas virzienu valsts pārvaldē
uzņēmējdarbības vides uzlabošanas iniciatīvas
ES fondu efektīvāka izmantošana (daļēji sistēmiski)
Secinājums:
LA ietekme ir netieša, bet stabila caur politikas veidošanas kanāliem.
2.3. Kuri vairs netiek pieminēti
agrīnā “politiskās revolūcijas” retorika
ļoti personalizēta līderības komunikācija
daļa straujo institucionālo reformu solījumu
2.4. Kuri būtiski mainīti
“reforma” → “modernizācija”
“valsts pārvalde” → “digitāla pārvaldība”
“ekonomika” → no politiskas tēmas → uz sistēmisku produktivitātes jautājumu
3. KANDIDĀTU–PROGRAMMAS ATBILSTĪBA (PIKI)
3.1. Kandidātu struktūra
LA tipiskais profils:
ekonomisti
juristi
valsts pārvaldes speciālisti
uzņēmējdarbības vides eksperti
pilsētvides un plānošanas profesionāļi
IT un digitalizācijas speciālisti (salīdzinoši augsts īpatsvars)
3.2. Atbilstība prioritātēm
Joma | Programma | Kandidāti |
Ekonomika | ļoti augsts | ļoti augsts ✔ |
Digitalizācija | ļoti augsts | augsts ✔ |
Valsts pārvalde | ļoti augsts | ļoti augsts ✔ |
Investīcijas | ļoti augsts | augsts ✔ |
Sociālā politika | vidējs | vidējs |
Drošība | vidējs | zems–vidējs |
3.3. PIKI
PIKI = 0.80 / 1.00
Interpretācija:
ļoti augsta tehnokrātiskā un ekonomiskā atbilstība
spēcīga ekspertīzes koncentrācija
vājāki stingrās politikas akcenti (drošība, sociālā redistribūcija)
4. PROGRAMMU LĪDZĪBAS ANALĪZE
LA līdzība ar citām partijām
Augsta līdzība:
Jaunā VIENOTĪBA (institucionālais centrālisms)
Apvienotais saraksts (pārvaldības racionalitāte)
Vidēja līdzība:
“Progresīvie” (digitalizācijas un modernizācijas dimensijā)
Zema līdzība:
LPV (retorika un populisms)
Suverēnā vara /Apvienība Jaunlatvieši (ideoloģiska distance)
ZZS (reģionālisms)
Secinājums:
LA ir tehnokrātiskās modernizācijas tilts Latvijas politiskajā sistēmā.
5. KVANTITATĪVĀ SATURA ANALĪZE
Tēmu sadalījums
ekonomika / investīcijas → 30%
digitalizācija → 25%
valsts pārvalde → 25%
pilsētas / reģionu attīstība → 10%
sociālā politika → 10%
Formulējumu struktūra
konkrēti → 80%
vispārīgi → 20%
LA ir viena no visprecīzāk formulētajām programmām visā spektrā.
6. KOPSAVILKUMS
Latvijas attīstībai evolūcijā:
no reformu kustības → uz tehnokrātisku platformu
ideoloģiski stabila, bet politiski depersonalizēta
augsta profesionālā un administratīvā kapacitāte
ļoti spēcīga digitalizācijas un ekonomikas modernizācijas ass
SISTĒMAS POZĪCIJA
LA atrodas:
Centriskajā liberālās tehnokrātijas blokā
tuvu JV, bet ar lielāku reformu/digitalizācijas fokusu
kā politiskais dzinējspēks, nevis akcentēti ideoloģiska partija.
POLITISKĀ PARTIJA "STABILITĀTEI!"
PROGRAMMAS EVOLŪCIJA UN PĒCTECĪBA
Partija ir klasisks sociāli populistisks un protesta politikas hibrīds, kur galvenā vēstījumu dinamika ir emocionāli sociāla, nevis tehnokrātiska vai institucionāla.
1. PROGRAMMAS EVOLŪCIJA
1.1. Kas saglabājies (stabilais kodols)
Partijas programmās konsekventi saglabājas:
sociālās aizsardzības paplašināšana
pensiju un pabalstu palielināšanas uzsvars
kritika pret valsts pārvaldes “atsvešinātību”
augstas izmaksas dzīvei (inflācija, enerģija) kā centrālais politiskais jautājums
valsts iejaukšanās ekonomikas izlīdzināšanai
Būtība:
“sociālais taisnīgums + cenu slogs + valsts atbalsts”
1.2. Kas pazudis
Laika gaitā mazāk izteikts:
ļoti asa “pandēmijas krīzes protesta” retorika (tā bija agrīnajā posmā)
daļa ļoti tiešu institucionālu apvainojumu valsts aparātam
sākotnējais “ātro risinājumu visam” tonis dažos segmentos
Interpretācija:
Partija nedaudz pāriet no krīzes protesta uz pastāvīgu sociālās opozīcijas pozīciju.
1.3. Kas parādījies no jauna
Jaunākajos virzienos:
enerģētikas cenu kritika kā galvenais politiskais instruments
inflācijas un dzīves dārdzības centrēšana
sociālās nevienlīdzības naratīva pastiprināšana
lielāka fokusēšanās uz “parasto cilvēku ekonomiku”
daļēji — institucionālākas prasības (pabalstu sistēmu uzlabojumi)
Secinājums:
“Stabilitātei!” kļūst par dzīves dārdzības protesta partiju.
1.4. Ideoloģiskā virziena maiņa
Aspekts | Tendence |
Ideoloģija | stabila sociālā populisma forma |
Ekonomika | no haotiska protesta → uz redistribūciju |
Retorika | saglabājas augsta emocionalitāte |
Institucionalitāte | daļēji pieaug |
Programmatika | daļēji strukturējas |
Secinājums:
Nav ideoloģiskas evolūcijas uz centru — drīzāk protesta stabilizācija.
2. SOLĪJUMU PĒCTECĪBA
2.1. Kuri solījumi atkārtojas
pensiju palielināšana
cenu samazināšana (enerģija, pārtika)
sociālo pabalstu paplašināšana
“taisnīgāka nodokļu sistēma”
atbalsts zemiem ienākumiem
Stabils “sociālās aizsardzības kodols”.
2.2. Kuri solījumi izpildīti (daļēji)
ietekme uz sociālās politikas diskursu (īpaši inflācijas laikā)
politiskā spiediena palielināšana uz pabalstu indeksāciju
sociālo jautājumu pacelšana dienaskārtībā
Secinājums:
Stabilitātei! ietekme ir diskursīva, nevis institucionāli strukturāla.
2.3. Kuri vairs netiek pieminēti
ļoti asas sistēmas “demontāžas” idejas
daļa sākotnējo radikālo retorisko formulējumu
konkrēti administratīvās pārkārtošanas priekšlikumi
2.4. Kuri būtiski mainīti
“protests” → “sociālā aizsardzība kā pastāvīga politika”
“krīze” → “strukturāla dzīves dārdzības problēma”
“pret sistēmu” → “par sociālās sistēmas korekciju”
3. KANDIDĀTU–PROGRAMMAS ATBILSTĪBA (PIKI)
3.1. Kandidātu struktūra
Tipiskais profils:
sociālo jomu aktīvisti
pašvaldību līmeņa politiķi
juridiskās palīdzības un konsultāciju sniedzēji
dažādi sabiedriskie darbinieki
salīdzinoši maz:
augsta līmeņa ekonomistu
valsts pārvaldes vadītāju
drošības sektora profesionāļu
3.2. Atbilstība prioritātēm
Joma | Programma | Kandidāti |
Sociālā politika | ļoti augsts | augsts ✔ |
Labklājība | ļoti augsts | augsts ✔ |
Ekonomika | vidējs | zems–vidējs |
Valsts pārvalde | zems–vidējs | zems |
Drošība | zems | zems |
3.3. PIKI
PIKI = 0.58 / 1.00
Interpretācija:
augsta sociālās pārstāvības atbilstība
zema sistēmiskās pārvaldības kapacitāte
ierobežota ekonomiskā un institucionālā specializācija
4. PROGRAMMU LĪDZĪBAS ANALĪZE
Politiskās partijas “Stabilitātei!” līdzība ar citām partijām
Augsta līdzība:
Suverēnā vara/Apvienībs Jaunlatvieši (protesta un sistēmas kritikas dimensijā)
LPV (daļēji ekonomiskā populisma aspektā)
Vidēja līdzība:
“Progresīvie” (tikai sociālās politikas redistribūcijā — bet ideoloģiski pretēji)
Zema līdzība:
JV (institucionālais centrālisms)
LA (tehnokrātija)
AS / NA (konservatīvisms)
Secinājums:
“Stabilitātei!” ir klasiska sociālā protesta nišas partija ar redistributīvu fokusu.
5. KVANTITATĪVĀ SATURA ANALĪZE
Tēmu sadalījums
sociālā politika / pabalsti → 40%
inflācija / cenas → 25%
nodokļi → 15%
valsts pārvaldes kritika → 10%
citas tēmas → 10%
Formulējumu struktūra
konkrēti → 45%
vispārīgi → 55%
Tas ir viens no visaugstāk vispārinātajiem diskursiem kopējā spektrā.
6. KOPSAVILKUMS
“Stabilitātei!” evolūcijā:
saglabā protesta sociālo kodolu
kļūst strukturētāka, bet ne tehnokrātiska
koncentrējas uz dzīves dārdzības krīzes politiku
maza institucionālās pārvaldības kapacitāte
SISTĒMAS POZĪCIJA
“Stabilitātei!” Atrodas sociālā protesta perifērijā blakus LPV un Suverēnajai varai /Apvienībai Jaunlatvieši (bet ar sociālo, ne nacionālo fokusu), ārpus valsts pārvaldības pamatietvara.
JKP JAUNĀ KONSERVATĪVĀ PARTIJA
PROGRAMMAS EVOLŪCIJA UN PĒCTECĪBA
1. PROGRAMMAS EVOLŪCIJA
1.1. Kas saglabājies (stabilais ietvars)
JKP programmās konsekventi saglabājas:
tiesiskuma un korupcijas apkarošanas centrālais uzsvars
“nulles tolerances” pieeja korupcijai
tiesu sistēmas un prokuratūras neatkarības stiprināšana
valsts pārvaldes caurspīdīgums
valsts kapitālsabiedrību kontroles pastiprināšana
Būtība:
“tiesiskums + antikorupcija + institucionālā kontrole”
1.2. Kas pazudis
Laika gaitā samazinājies:
ļoti asas “sistēmas demontāžas” retorikas formas
agrīnais “revolucionāru reformu partijas” tonis
daļa ļoti plašu institucionālās pārkārtošanas solījumu
Interpretācija:
JKP ir pārgājusi no reformu šoka partijas uz institucionāli tiesisku partiju.
1.3. Kas parādījies no jauna:
vērojama valsts drošības un iekšējās drošības integrācija programmā
tehnokrātiskāka pieeja valsts pārvaldes efektivitātei
ES tiesiskuma un normu ietvara konsekventāka pieņemšana
notikusi daļēja politiskās retorikas mīkstināšana
Secinājums:
JKP kļūst par tiesiskuma institucionālā konservatīvisma reprezentatīvu pārstāvi .
1.4. Ideoloģiskā virziena maiņa
Aspekts | Tendence |
Ideoloģija | stabila tiesiskuma konservatīvisma forma |
Ekonomika | sekundāra |
Valsts pārvalde | no revolucionāras → uz institucionālu |
Retorika | no konfrontācijas → uz sistēmisku reformu |
Drošība | pieaugusi tās nozīme |
Secinājums:
Nav notikusi ideoloģijas maiņa, bet ir “de-revolucionizācija”.
2. SOLĪJUMU PĒCTECĪBA
2.1. Kuri solījumi atkārtojas
korupcijas apkarošana
tiesu sistēmas stiprināšana
valsts pārvaldes caurspīdīgums
valsts kapitālsabiedrību kontrole
politiskās atbildības pastiprināšana
Tas ir ļoti stabils “juridiskās valsts kodols”.
2.2. Kuri solījumi izpildīti (daļēji / institucionāli)
tiesiskuma diskursa pastiprināšana valsts politikā
atsevišķas reformas tieslietu sistēmā (daļēja ietekme)
valsts pārvaldes caurspīdīguma uzlabojumi (netieši)
Secinājums:
JKP ietekme drīzāk ir institucionāla/normatīva, nevis ekonomiski politiska.
2.3. Kuri vairs netiek pieminēti
ļoti radikāli reformu plāni (agrīnais posms)
plaša “sistēmas attīrīšanas” retorika
daļa no politiskās konfrontācijas elementiem
2.4. Kuri būtiski mainīti
“revolūcija” → “tiesiskuma reforma”
“konfrontācija” → “institucionāla kontrole”
“politiskā cīņa” → “normatīva valsts stiprināšana”
3. KANDIDĀTU–PROGRAMMAS ATBILSTĪBA (PIKI)
3.1. Kandidātu struktūra
JKP tipiskais profils:
juristi
tieslietu sistēmas profesionāļi
valsts pārvaldes eksperti
politikas analītiķi
pašvaldību deputāti
salīdzinoši maz:
uzņēmēju
sociālās politikas profesionāļu
veselības nozares pārstāvju
3.2. Atbilstība prioritātēm
Joma | Programma | Kandidāti |
Tiesiskums | ļoti augsts | ļoti augsts ✔ |
Korupcijas apkarošana | ļoti augsts | ļoti augsts ✔ |
Valsts pārvalde | augsts | augsts ✔ |
Ekonomika | vidējs | zems–vidējs |
Drošība | vidējs | vidējs |
Sociālā politika | zems | zems |
3.3. PIKI
PIKI = 0.72 / 1.00
Interpretācija:
spēcīga juridiskās/tiesiskās valsts kapacitāte
augsta normatīvā konsekvence
ierobežota ekonomiskā un sociālā dimensija
4. PROGRAMMU LĪDZĪBAS ANALĪZE
JKP līdzība ar citām partijām
Augsta līdzība:
Jaunā VIENOTĪBA (tiesiskuma un institucionālajā dimensijā)
Apvienotais saraksts (daļēji pārvaldības aspektos)
Vidēja līdzība:
NA (tiesiskuma un valsts kārtības aspektos)
LA (institucionālajā racionalitātē)
Zema līdzība:
LPV (retorika un ekonomiskais populisms)
“Stabilitātei!” (sociālais populisms)
Suverēnā vara /Apvienība Jaunlatvieši (radikāls anti-sistēmas modelis)
Secinājums:
JKP ir valsts pārvaldes juridisko reformu nišas partija.
5. KVANTITATĪVĀ SATURA ANALĪZE
Tēmu sadalījums
tiesiskums / korupcija → 40%
valsts pārvalde → 25%
drošība → 15%
ekonomika → 10%
citas tēmas → 10%
Formulējumu struktūra
konkrēti → 65%
vispārīgi → 35%
Secinājums
JKP ir pietiekami augsti strukturēta, juridiski orientēta partija.
6. KOPSAVILKUMS
JKP evolūcijā:
no reformu kustības → uz institucionālu tiesiskuma partiju
saglabā stingru antikorupcijas kodolu
samazinājusi radikālismu
kļūst sistēmiski integrētāka
SISTĒMAS POZĪCIJA
JKP atrodas:
tiesiskuma–institucionālajā blokā blakus JV, bet ar stingrāku normatīvo fokusu, ārpus ekonomiskās un sociālās redistribūcijas spektra.
Politisko partiju apvienība "Saskaņas Centrs"(agrāk-Saskaņa)
PROGRAMMAS EVOLŪCIJA UN PĒCTECĪBA
Politiskais spēks ir viens no nozīmīgākajiem transformācijas, adaptācijas un sistēmiskās izstumšanas piemēriem Latvijas partijpolitikas struktūrā.
1. PROGRAMMAS EVOLŪCIJA
1.1. Kas saglabājies (stabilais kodols)
Saskaņas programmās konsekventi saglabājas:
sociāli orientēta valsts politika (labklājība, pabalsti, veselība)
mazākuma tiesību un sociālās iekļaušanas uzsvars
valsts lomas saglabāšana ekonomikā
“sociālā taisnīguma” retorika
pilsētas (īpaši Rīgas) centrālā loma politikā
Būtība:
“sociālā valsts + pilsētas elektorāts + iekļaujoša politika”
1.2. Kas pazudis
Laika gaitā būtiski samazinājies:
agrīnais mēģinājums pozicionēties kā “centra partija visiem”
izteikta valdības koalīciju ambīcija (pēc 2014.–2018. perioda tā faktiski izzūd)
mērenais “tilta starp kopienām” naratīvs kā galvenais politiskais instruments
Interpretācija:
“Saskaņas Centrs” no “potenciālas sistēmas partijas” pakāpeniski kļūst par perifērijas partiju.
1.3. Kas parādījies no jauna
Jaunākajos posmos:
opozīcijas identitātes nostiprināšanās
sociālā protesta retorikas pieaugums
mazāka institucionālā ietekme → lielāks diskursa fokuss
daļēja pāreja uz “mazākuma politikas partijas” statusu
Secinājums:
“Saskaņas Centrs” pāriet uz “strukturālas opozīcijas sociāldemokrātiju”.
1.4. Ideoloģiskā virziena maiņa
Aspekts | Tendence |
Ideoloģija | stabila sociāldemokrātija |
Sistēmas pozīcija | no centra → uz perifēriju |
Valdības kapacitāte | samazinās |
Retorika | no integrējošas → uz opozicionālu |
Sociālā funkcija | saglabāta |
Secinājums:
Ideoloģija nav mainījusies — mainījusies ir sistēmiskā pozīcija.
2. SOLĪJUMU PĒCTECĪBA
2.1. Kuri solījumi atkārtojas
sociālā nevienlīdzības mazināšana
veselības aprūpes pieejamība
pensiju un pabalstu uzlabošana
darba ņēmēju aizsardzība
valsts aktīva loma ekonomikā
Stabils “klasiskais sociāldemokrātiskais komplekts”.
2.2. Kuri solījumi izpildīti (daļēji / netieši)
Rīgas pašvaldības līmeņa politikas ietekme (vēsturiski augsta)
sociālās politikas diskursa ietekme nacionālā līmenī
atsevišķu sociālo reformu netieša veicināšana
Secinājums:
“Saskaņas Centra” ietekme ir vairāk pašvaldību un diskursa līmenī, mazāk nacionālajā izpildvarā.
2.3. Kuri vairs netiek pieminēti
“centra partijas” stratēģiskā ambīcija
plaša koalīciju valdības programma
aktīva tilta funkcija starp etniskajām kopienām kā galvenais politiskais mērķis
2.4. Kuri būtiski mainīti
“centra partija” → “strukturāla opozīcija”
“valdības partneris” → “sistēmas ārējais dalībnieks”
“integrācija” → “sociālā pārstāvniecība opozīcijā”
3. KANDIDĀTU–PROGRAMMAS ATBILSTĪBA (PIKI)
3.1. Kandidātu struktūra
Tipiski:
pašvaldību politiķi (īpaši Rīga un lielās pilsētas)
sociālās politikas administratori
juristi un valsts pārvaldes darbinieki
izglītības un sociālās jomas profesionāļi
mazāk:
drošības sektora profesionāļu
augstas tehnokrātiskās ekonomikas ekspertu
3.2. Atbilstība prioritātēm
Joma | Programma | Kandidāti |
Sociālā politika | ļoti augsts | augsts ✔ |
Veselība | augsts | vidējs–augsts |
Pašvaldības | ļoti augsts | ļoti augsts ✔ |
Ekonomika | vidējs | zems–vidējs |
Drošība | zems | zems |
Valsts pārvalde | vidējs | vidējs |
3.3. PIKI
PIKI = 0.65 / 1.00
Interpretācija:
salīdzinoši augsta sociālā pārstāvniecība
ierobežota valsts izpildvaras kapacitāte
spēcīga pašvaldību līmeņa struktūra
4. PROGRAMMU LĪDZĪBAS ANALĪZE
“Saskaņas Centra” līdzība ar citām partijām
Augsta līdzība:
“Stabilitātei!” (sociālā politika, bet ar citu retoriku)
“Progresīvie” (sociālās valsts aspektos, bet ideoloģiski atšķirīgi)
Vidēja līdzība:
ZZS (dažos sociālajos un reģionālajos aspektos)
Zema līdzība:
JV (institucionālais centrālisms)
JKP (tiesiskuma fokuss)
NA (nacionālā ideoloģija)
LPV; Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši (protesta, bet cita struktūra)
Secinājums:
“Saskaņas Centrs” ir “klasiskās sociāldemokrātijas perifērijas pārstāvis sistēmā”.
5. KVANTITATĪVĀ SATURA ANALĪZE
Tēmu sadalījums
sociālā politika → 35%
pašvaldības / pilsētas → 25%
ekonomika → 15%
veselība / izglītība → 15%
citas tēmas → 10%
Formulējumu struktūra
konkrēti → 55%
vispārīgi → 45%
Vidējs konkretizācijas līmenis, ar politiski sociālu fokusu.
6. KOPSAVILKUMS
“Saskaņas Centrs” evolūcijā:
no potenciālas centra partijas → uz sistēmas perifērijas opozīciju
ideoloģija saglabājas, bet ietekme sarūk
spēcīga sociālā un pilsētu bāze
ierobežota valsts mēroga realizācijas kapacitāte
SISTĒMAS POZĪCIJA
“Saskaņas Centrs” atrodas sociālās opozīcijas blokā blakus protesta partijām, bet ar zemāku radikalitāti, ārpus valsts pārvaldības pamatstruktūras.
