GUDRA VĒLĒTĀJA IZVĒLES PLATFORMA (Ⅲ) : DIGITĀLS VĒLĒTĀJA LĒMUMU ATBALSTA MODELIS; "LATVIA'S DEMOCRATIC QUALITY NAVIGATOR 2026" : A digital decision-support model for voters

 

DIGITĀLS VĒLĒTĀJA LĒMUMU ATBALSTA MODELIS

"LATVIJAS DEMOKRĀTISKĀS KVALITĀTES

NAVIGATORS 2026" 

Partiju demokrātiskās kvalitātes karte (PDKK)

 

 GUDRA VĒLĒTĀJA IZVĒLES PLATFORMAS (GVFP) nākamais analītiskais slānis sniedz atbildi uz jautājumu: Vai partijas piedāvātais kandidātu kopums visumā stiprina demokrātiskas valsts institūciju kvalitāti?

 

I Demokrātiskās kvalitātes noteikšanai tiek ņemts vērā:

• Kandidātu profesionālā kapacitāte (KUS).
• Reālā parlamentārā darba kvalitāte (PDI).
• Programmas kvalitāte (PAS).
• Demokrātiskās un konstitucionālās atbildības novērtējums (DKAI).

DKAI paredzēts, lai novērtētu, cik lielā mērā deputāta faktiskā parlamentārā darbība ir sekmējusi demokrātiskas valsts stiprināšanu, Satversmes principu ievērošanu, tiesiskumu, parlamentāro kultūru, sabiedrības saliedētību, valsts drošību.

DKAI nevērtē politisko pārliecību, bet tikai publiski dokumentētu parlamentāro rīcību.

 

II. Papildu partijas kvalitātes indikatori

1. Demokrātiskās kvalitātes dziļums (DKD)

Vai partijai ir pietiekams skaits kvalitatīvu kandidātu, nevis tikai 1–2 spilgti līderi?

Mērījums:

• TOP 5 kandidātu kvalitāte;
• TOP 10 kandidātu kvalitāte;
• saraksta kopējais līmenis.

2. Demokrātiskā riska koncentrācijas indekss (DRKI)

Cik liela ir iespēja, ka partijas ietekmīgākie pārstāvji rada demokrātiskās atbildības riskus?

3. Politiskās stabilitātes indekss (PSI)

Novērtē:

• programmas konsekvenci;
• vērtību stabilitāti;
• prognozējamību.

III. PILOTKARTE

(balstīta uz līdz šim veikto kandidātu profilu analīzi)

Partija / politiskais spēks	KUS	PDI	DKAI	PAS	Demokrātiskās kvalitātes profils
Jaunā VIENOTĪBA	🟢 augsts	🟢 augsts	🟢 augsts	🟢 augsts	Institucionāli spēcīgs profils
Apvienotais saraksts	🟢 augsts	🟢 vidēji augsts	🟢/🟡	🟢 vidēji augsts	Profesionāla pārvaldības orientācija
Progresīvie	🟢 vidēji augsts	🔵 vidējs	🟢 augsts	🟢 augsts	Vērtību orientēts demokrātiskais profils
Nacionālā apvienība	🟢 augsts	🟢 augsts	🟡	🟢 vidējs	Spēcīga identitāte, jāvērtē saliedētības dimensija
Zaļo un Zemnieku savienība	🟢 augsts pieredzes līmenis	🟢 augsts	🟡	🟡	Pieredzējis, bet jāvērtē politiskā kultūra
Latvija Pirmajā Vietā	🟡 augsta līderu aktivitāte	🟢 augsts	🟡/🔴	🟡	Augsta mobilizācija, nepieciešama DKAI kontrole
Stabilitātei!	🟡	🟡	🔴	🟡	Augsts demokrātiskās atbildības riska jautājums
Saskaņas Centrs	🟡	🟡	🟡/🔴	🟡	Nepieciešama īpaša drošības un integrācijas analīze
Latvijas attīstībai	🟡	🔵	🟡	🟢	Programmas potenciāls, jāvērtē kandidātu kapacitāte

 

Vērtējums:

🟢 Demokrātiski un  institucionāli spēcīgas partijas

🟡 Spēcīgas partijas ar zināmām kritiskām iezīmēm

🔵 Attīstības un potenciālas izaugsmes partijas

🔴 Paaugstināta demokrātiskā riska zona

 

IV. Partiju "demokrātiskās noturības profils"

🟢 A grupa

Demokrātiski institucionāli spēcīgas partijas

Raksturo:

• kvalitatīvi kandidāti vairākās jomās;
• augsta institucionālā kompetence;
• zems DKAI risks.

Pašreizējie pārstāvji:

• Jaunā VIENOTĪBA;
• Apvienotais saraksts.

🟡 B grupa

Raksturo:

• augsta pieredze;
• spēcīgi līderi;
• atsevišķi demokrātiskās atbildības jautājumi.

Iespējamie pārstāvji:

• Nacionālā apvienība;
• ZZS;
• LPV.

🔵 C grupa

Attīstības un potenciāla partijas

Raksturo:

• augsta vērtību orientācija;
• mazāka pārvaldības pieredze.

Iespējamie pārstāvji:

• Progresīvie;
• Latvijas attīstībai.

🔴 D grupa

Paaugstināta demokrātiskā riska zona

Raksturo:

• liela emocionalitāte, uzsvars uz protesta mobilizāciju;
• nepietiekama institucionālā atbildība.

Iespējamie pārstāvji:

• Stabilitātei!;
• atsevišķi augstas polarizācijas politiskie projekti.

V. Jaunais GVFP jautājums vēlētājam

Tradicionālais jautājums: "Kura partija man patīkamāka?"

GVFP jautājums: "Kurš politiskais spēks vislabāk saliedē  kompetenci ar programmas kvalitāti un demokrātisku atbildību?"

Lai šo karti padarītu par pilnvērtīgu GVFP produktu, nākamajā solī izveidojam PDKK kvantitatīvo tabulu.

Tas ļauj konstruēt ne tikai kandidātu kvalitātes karti, bet arī noteikt partiju demokrātiskās kapacitātes indeksu un pāriet no kandidātu analīzes uz pilnu Latvijas politiskās sistēmas demokrātiskās noturības diagnostiku.

 

Partiju demokrātiskās kvalitātes kartes kvantitatīvā demoversija

 

Šī tabula balstīta uz līdz šim izstrādātajiem GVFP elementiem:

• kandidātu KUS profiliem;
• PDI pieeju;
• DKAI konceptuālo vērtējumu;
• PAS partiju programmu analīzi;
• PIKI/PSI sākotnējiem novērtējumiem.

Tā ir analītiska demokrātiskās kvalitātes matrica, kuras mērķis ir salīdzināt politisko spēku institucionālo potenciālu.

 

Partiju demokrātiskās kvalitātes kvantitatīvā tabula

 

Indeksu skala:

• 90–100 — ļoti augsta demokrātiskā kvalitāte
• 75–89 — augsta kvalitāte
• 60–74 — vidēja / jaukta kvalitāte
• <60 — paaugstināta riska zona

 

Partija / politiskais spēks	KUS	PDI	DKAI	PAS	PIKI	PSI	PDKI kopā	Zona
Jaunā VIENOTĪBA	86	84	84	82	83	82	84	🟢 Augsta demokrātiskā kapacitāte
Apvienotais saraksts	83	80	80	78	79	80	80	🟢 Spēcīgs institucionālais profils
Progresīvie	78	72	86	84	78	82	80	🟢 Demokrātiski orientēts profils
Nacionālā apvienība	82	80	70	76	77	78	77	🟡 Spēcīgs, bet ar DKAI korekciju
Zaļo un Zemnieku savienība	80	82	72	72	75	76	76	🟡 Pieredzes un stabilitātes profils
Latvija Pirmajā Vietā	70	78	58	65	62	60	66	🟡 Augsta aktivitāte ar demokrātiskās atbildības riskiem
Latvijas attīstībai	72	65	72	80	76	70	72	🟡 Potenciāls, bet nepieciešams stiprāks kandidātu kodols
JKP Jaunā konservatīvā partija	70	62	72	70	68	65	68	🟡 Nepieciešama stabilitātes izvērtēšana
Saskaņas Centrs	68	65	60	65	62	60	63	🟡/🔴 Jautājumi integrācijas un uzticības jomā
Stabilitātei!	65	70	45	60	55	55	58	🔴 Augsts demokrātiskās atbildības risks
SUVERĒNĀ VARA / Apvienība Jaunlatvieši /citi jaunie projekti	55	40	50	55	45	50	49	🔴 Nepietiekams institucionālais nodrošinājums

PDKK vizuālais demokrātiskās kvalitātes sadalījums

🟢 A grupa

Institucionāli demokrātiski spēcīgas partijas

PDKI ≥75

• Jaunā VIENOTĪBA — 84
• Apvienotais saraksts — 80
• Progresīvie — 80
• Nacionālā apvienība — 77
• ZZS — 76

Raksturīgās pazīmes:

• profesionāls kandidātu kodols;
• pierādīta pārvaldības pieredze;
• augsta institucionālā atbildība.

 

🟡 B grupa

Spēcīgi, bet  kritiski vērtējami politiskie spēki

PDKI 60–74

• LPV — 66
• Latvijas attīstībai — 72
• JKP — 68
• Saskaņas Centrs — 63

Galvenais jautājums:

Vai politiskā jauda tiek izmantota demokrātisko institūciju stiprināšanai vai, galvenokārt, politiskai mobilizācijai?

 

🔴 C grupa

Demokrātiskās noturības riska zona

PDKI <60

• Stabilitātei! — 58
• Citi mazāk strukturēti politiskie projekti

Galvenie riska indikatori:

• vājāks institucionālais nodrošinājums/pamatojums;
• augstāka protesta mobilizācijas loma;
• nepietiekami pierādīta ilgtermiņa pārvaldības kapacitāte.

 

Būtisks GVFP secinājums

Ar PDKK palīdzību tradicionālā partiju analīze  "Cik daudz balsu partija var iegūt?" tiek pārorientēta uz GVFP analīzi "Cik lielu demokrātiskās kvalitātes ieguldījumu šī partija spēj dot valstij?"

Tas ļauj no PDKK izveidot "Latvijas demokrātiskās noturības karti 2026", sastāvošu no trim slāņiem:

1.     Partiju demokrātiskās kvalitātes indekss (PDKI).

2.     Koalīciju demokrātiskās stabilitātes simulācija.

3.     Riska scenāriji Latvijas parlamenta sastāvam.

Kā rezultatā GVFP tiek modificēts  un sasniedz nacionālās demokrātiskās arhitektūras analīzes līmeni.

 

GUDRA VĒLĒTĀJA IZVĒLES PLATFORMA

"LATVIJAS DEMOKRĀTISKĀS KVALITĀTES NAVIGATORS 2026"

(GVFP–LDKN)

Digitāls vēlētāja lēmumu atbalsta modelis

 

Tas ir lietotājam ērti uztverams un saprotami izskaidrots digitālās demokrātijas navigācijas instruments.

Ja iepriekšējie dokumenti atbildēja uz jautājumu "Kā mēs profesionāli un objektīvi novērtējam kandidātus, partijas un sistēmu?",

tad "Latvijas demokrātiskās kvalitātes navigators 2026" atbild uz jautājumu: "Kā vēlētājam pieņemt informētu lēmumu, balstoties ne tik daudz emocijās, bet gan pierādījumos?".

Galvenais mērķis:

Palīdzēt vēlētājam izvēlēties kandidātus un politiskos spēkus, analizējot to:

• kompetenci;
• faktisko darbību;
• demokrātisko atbildību;
• programmu kvalitāti;
• iespējamo ietekmi uz Latvijas demokrātisko noturību.

 

II. Platformas pamatstruktūra

 

              VĒLĒTĀJS

 

                  │

 

        "Kas man ir svarīgi?"

 

                  │

 

 ┌────────────────┼────────────────┐

 

KANDIDĀTI      PARTIJAS        SISTĒMA

 

    │              │              │

 

 KUS/PDI       PAS/PIKI       KDNS

 

    │              │              │

 

 DKAI          PDKI           DAWP

 

    │              │              │

 

 └───────────────┼───────────────┘

 

                  │

 

        DEMOKRĀTISKĀS KVALITĀTES

              NAVIGATORS

 

                  │

 

          INFORMĒTS LĒMUMS

 

III. Lietotāja ceļš platformā

1. solis

"Kas man ir svarīgākais?"

Vēlētājs izvēlas prioritātes:

A. Kompetents pārvaldītājs

Svarīgākie kritēriji:

• profesionālā pieredze;
• ekonomikas izpratne;
• vadības spējas.

Svars: KUS ↑

 

B. Demokrātijas aizstāvis

Svarīgākie kritēriji:

• Satversmes vērtības;
• tiesiskums;
• institucionālā atbildība.

Svars: DKAI ↑

 

C. Aktīvs likumdevējs

Svarīgākie kritēriji:

• darbs Saeimā;
• iniciatīvas;
• komisiju darbs.

Svars: PDI ↑

 

D. Programmas realizētājs

Svarīgākie kritēriji:

• konkrēti mērķi;
• finansējuma pamatojums;
• īstenošanas spēja.

Svars: PAS + PIKI ↑

 

IV. Kandidāta digitālā kartīte

Piemērs:

Kandidāts X

 

1. Profesionālā kapacitāte

KUS: 82/100

🟢 Augsta

Pamatojums:

• izglītība;
• profesionālā pieredze;
• vadības pieredze.

 

2. Parlamentārais darbs

PDI: 78/100

🟢 Labs

Pamatojums:

• komisiju darbs;
• likumdošanas iniciatīvas;
• debates.

 

3. Demokrātiskā atbildība

DKAI: 84/100

🟢 Augsta

Pamatojums:

• konstitucionālā orientācija;
• balsojumu konsekvence;
• komunikācijas kultūra.

 

4. Riska faktori

🟡 Brīdinājuma punkti:

• konkrēti dokumentēti gadījumi;
• pretrunas;
• neizpildīti solījumi.

 

5. Integrētais profils

GVFP kvalitātes indekss:

81/100

🟢 Demokrātiski uzticams kandidāts

 

V. Partijas navigācijas panelis

Partijas kartīte

Politiskā partija X

 

Programmas kvalitāte

PAS:

78/100

🟢

 

Kandidātu kapacitāte

KUS:

82/100

🟢

 

Demokrātiskā atbildība

DKAI:

80/100

🟢

 

Realizācijas spēja

PIKI:

75/100

🟡

 

Kopējais profils

PDKI:

79/100

🟢

 

VI. "Demokrātijas drošības filtrs"

Ļoti svarīgs platformas elements.

Pirms gala izvēles vēlētājs redz:

Vai kandidātam/partijai ir:

Jautājums	Signāls
Augsta kompetence?	🟢
Pierādīta atbildība?	🟢
Konsekventa rīcība?	🟡
Sabiedrības saliedēšanas potenciāls?	🟢
Demokrātiskie riski?	🟡

 

VII. "Ne tikai kurš uzvarēs, bet ko tas nozīmē Latvijai"

Platformas īpašais modulis:

Demokrātiskās nākotnes simulators

Vēlētājs var redzēt:

Ja vairākumu veido:

Scenārijs A

Augsts DKAI + augsts KUS

Rezultāts:

🟢

• stabilāka pārvaldība;
• augstāka institūciju kvalitāte.

 

Scenārijs B

Augsta aktivitāte + zems DKAI

Rezultāts:

🟠

• lielāka politiskā spriedze;
• nepieciešami spēcīgāki kontroles mehānismi.

 

VIII. Platformas galvenais ekrāns

=================================

 

LATVIJAS DEMOKRĀTISKĀS KVALITĀTES

NAVIGATORS 2026

 

=================================

 

Kada ir mana prioritāte:

 

☑ Kompetence

☑ Godprātība

☑ Demokrātija

☑ Drošība

☑ Attīstība

 

---------------------------------

 

Labāk atbilstošie kandidāti:

 

1. Kandidāts A     87 🟢

2. Kandidāts B     83 🟢

3. Kandidāts C     79 🟡

 

---------------------------------

 

Partijas profils:

 

Partija X          82 🟢

 

---------------------------------

 

Demokrātijas risks:

 

Zems 🟢

 

=================================

 

IX. Platformas galvenā inovācija

Tradicionāla vēlēšanu izvēle: Par kuru tad partiju balsot?"

GVFP pieeja "Kurš kandidāts un politiskais spēks vislabāk atbilst manām vērtībām un vienlaikus stiprina demokrātisko sistēmu?"

 

X. GVFP–LDKN 2026 kopējā arhitektūra

DATI

 ↓

Pierādījumu bāze

 

 ↓

 

ANALĪZE

KUS

PDI

DKAI

PAS

PIKI

PSI

 

 ↓

 

MODELIS

 

PDKI

DNKI

DAWP

 

 ↓

 

NAVIGATORS

 

Gudra vēlētāja izvēle

 

 ↓

 

DEMOKRĀTISKĀ NOTURĪBA

 

Noslēdzošais konceptuālais secinājums

 

Ar "Latvijas demokrātiskās kvalitātes navigatoru 2026" GVFP iegūst savu sabiedrībai vieglāk uztveramu/saprotamāku formu.

Līdz šim izveidojām:

• mērīšanas sistēmu;
• vērtēšanas metodoloģiju;
• demokrātiskās kvalitātes indeksus;
• riska monitoringu.

Tagad ir radīts praktisks instruments, kas pārvērš sarežģītu politikas analītiku vēlētājam saprotamā izvēles procesā.

 

Formas sākums

 

Formas beigas

"Latvijas demokrātiskās noturības karte 2026" (LDNK–2026)

 

Tā ir sistēmiska diagnostikas karte, kuras pamatjautājums ir:

Cik noturīga būs Latvijas demokrātiskā sistēma pēc vēlēšanām, ņemot vērā ievēlēto politisko spēku kompetenci, atbildību, institucionālo kultūru un sadarbības spēju?

 

I Kartes pamatmodelis

 

             LATVIJAS DEMOKRĀTISKĀ NOTURĪBA

 

                         │

 

        ┌────────────────┼────────────────┐

 

   INSTITŪCIJU          SABIEDRĪBAS       VALSTS

   KVALITĀTE            SALIEDĒTĪBA       SPĒJA

 

        │                   │                │

 

     PDKI               DKAI             KUS/PDI

 

        │                   │                │

 

        └────────────────┬────────────────┘

 

                         │

 

             DEMOKRĀTISKĀS NOTURĪBAS

                  INDEKSS (DNI)

 

II. Demokrātiskās noturības indekss (DNI)

Kur:

Komponents	Jautājums
PDKI	Vai politiskais spēks spēj kvalitatīvi pārvaldīt?
DKAI	Vai vara tiek izmantota demokrātiski atbildīgi?
KUS	Vai ir profesionāla kapacitāte?
PSI	Vai politiskā līnija ir stabila un prognozējama?

 

III. Latvijas demokrātiskās noturības līmeņi

🟢 I līmenis

Stabila demokrātiskā noturība

Raksturo:

• institūcijas tiek respektētas;
• kompetence dominē pār populismu;
• kompromiss tiek uztverts kā demokrātijas instruments.

Potenciālais politiskais pamats:

• Jaunā VIENOTĪBA;
• Apvienotais saraksts;
• Progresīvie;
• daļēji - ZZS.

 

🟡 II līmenis

Darboties spējīga, bet ievainojama demokrātija

Raksturo:

• pietiekama profesionālā kapacitāte;
• pastāv vērtību vai komunikācijas riski;
• nepieciešama spēcīga institucionālā kontrole.

Potenciālie faktori:

• spēcīgi līderi ar atšķirīgiem demokrātiskās atbildības profiliem;
• polarizējoša retorika;
• īstermiņa politiskie stimuli.

 

🟠 III līmenis

Paaugstinātas demokrātiskās spriedzes zona

Raksturo:

• augsta protesta mobilizācija;
• zema uzticēšanās institūcijām;
• "mēs pret viņiem" politiskais modelis.

Riski:

• sabiedrības šķelšanās;
• institucionālās uzticības samazināšanās;
• ārējās ietekmes ievainojamība.

 

🔴 IV līmenis

Demokrātiskās noturības krīzes risks

Raksturo:

• institūciju  deleģitimizācija;
• sistemātiska neuzticības veicināšana;
• vāja pārvaldības kapacitāte.

 

IV. Latvijas politisko spēku izvietojums LDNK kartē

                                (pilotanalītiska versija)

Politiskais spēks	PDKI	DKAI profils	Noturības loma
Jaunā VIENOTĪBA	84	Augsts	🟢 Institucionālais balsts
Apvienotais saraksts	80	Augsts	🟢 Pārvaldības resurss
Progresīvie	80	Augsts	🟢 Demokrātiskās attīstības resurss
Nacionālā apvienība	77	Vidēji augsts	🟡 Identitātes un drošības resurss ar nepieciešamo līdzsvaru
ZZS	76	Vidējs	🟡 Pieredzes resurss ar politiskās reputācijas izvērtējumu
Latvijas attīstībai	72	Vidēji augsts	🟡 Attīstības potenciāls
JKP	68	Vidējs	🟡 Nepieciešama stabilitātes uzraudzība/izvērtējums
LPV	66	Jaukts	🟠 Augsta ietekme, nepieciešama DKAI kontrole
Saskaņas Centrs	63	Jaukts	🟠 Integrācijas un drošības dimensija
Stabilitātei!	58	Zems	🔴 Paaugstināts risks

 

V. Demokrātiskās noturības galvenie balsti

1. Institucionālā kompetence

Galvenais jautājums:

Vai parlamentā ir pietiekams skaits cilvēku, kas spēj kvalitatīvi izstrādāt likumus?

GVFP indikatori:

• KUS;
• PDI.

2. Demokrātiskā atbildība

Galvenais jautājums:

Vai vairākums izmanto varu, respektējot Satversmes garu un demokrātiskās normas?

GVFP indikatori:

• DKAI;
• balsojumu analīze;
• komunikācijas kultūra.

3. Sabiedrības integritāte

Galvenais jautājums:

Vai politiskā konkurence palielina vai samazina sabiedrības saliedētību?

GVFP indikatori:

• polarizācijas risks;
• naida retorikas riski;
• konstitucionālo vērtību ievērošana.

 

VI. Koalīciju demokrātiskās noturības modelis

Svarīgs GVFP princips:

Demokrātijas kvalitāti nosaka ne tikai atsevišķa partija, bet arī koalīcijas kombinācija.

Piemērs:

🟢 Stabilizējoša koalīcija

Augsts:

• PDKI;
• DKAI;
• institucionālā pieredze.

 

🟡 Funkcionāla, bet sarežģīta koalīcija

Ir:

• kompetence, bet atšķirīgas vērtību prioritātes.

Nepieciešami:

• skaidri sadarbības mehānismi.

 

🔴 Riska koalīcija

Raksturīga kombinācija:

• augsta protesta mobilizācija;
• zema demokrātiskā atbildība;
• vāja pārvaldības kompetence.

 

VII. LDNK–2026 galvenais secinājums

GVFP sistēma ļauj pāriet no jautājuma "Kurš uzvarēs vēlēšanās?"

uz daudz būtiskāku jautājumu - "Kāda demokrātiskās kvalitātes konfigurācija Latvijai būs nepieciešama, lai saglabātu noturību nākamajā politiskajā ciklā?"

 

VIII. No šīs kartes var izveidot "Koalīciju demokrātiskās noturības simulatoru 2026",

kur katram iespējamajam valdības modelim aprēķinātu:

• PDKI;
• vidējo DKAI;
• demokrātiskās stabilitātes risku;
• pārvaldības kapacitāti;
• ārējās ietekmes ievainojamību.

Tas ir GVFP sistēmas noslēdzošais — nacionālās demokrātiskās izvēles prognozēšanas slānis.

 

"Koalīciju demokrātiskās noturības simulators 2026" (KDNS–2026)

 

Šis ir loģisks turpinājums, jo demokrātijas kvalitāti nenosaka tikai atsevišķas partijas vai kandidāti, bet gan to, kādu kopējo politisko, institucionālo un vērtību konfigurāciju veido iespējamā valdības koalīcija.

 

Svarīgākais metodoloģiskais princips:

KDNS nav vēlēšanu prognozes instruments.
Tas nav paredzējums, kura koalīcija izveidosies, bet gan scenāriju analīzes instruments, kas ļauj vēlētājam un pētniekiem saprast:

• kādas ir koalīcijas stiprās puses;
• kur rodas demokrātiskās ievainojamības;
• kādi kontroles mehānismi būtu nepieciešami.

 

I. Demokrātiskās noturības koalīcijas indekss (DNKI)

 

Papildu korekcijas faktori

1. Demokrātiskās atbildības riska korekcija (DRK)

Samazina rezultātu, ja koalīcijā ir:

• augsta DKAI riska līderi;
• sistemātiski polarizējoša komunikācija;
• institūciju uzticības vājināšanas pazīmes.

2. Institucionālās sinerģijas bonuss (ISB)

Palielina rezultātu, ja koalīcijā ir:

• papildinošas kompetences;
• pieredze pārvaldībā;
• spēja veidot kompromisus.

 

II. Koalīcijas novērtējuma skala

DNKI	Interpretācija
85–100	🟢 Ļoti augsta demokrātiskā noturība
75–84	🟢 Stabilas demokrātiskās pārvaldības potenciāls
65–74	🟡 Darboties spējīga, bet ar riskiem
50–64	🟠 Paaugstinātas spriedzes zona
<50	🔴 Augsts demokrātiskās nestabilitātes risks

 

III. Pilotkoalīciju scenāriji 2026

(analītiskie scenāriji, nevis politiskās prognozes)

 

SCENĀRIJS A

"Institucionālās stabilitātes koalīcija"

 

Iespējamā konfigurācija:

• Jaunā VIENOTĪBA
• Apvienotais saraksts
• “Progresīvie”

Analītiskais profils

Parametrs	Vērtējums
PDKI	81
DKAI	83
KUS	82
PSI	82

DNKI:

≈ 82 punkti

Zona:

🟢 Stabila demokrātiskā noturība

 

Stiprās puses:

✓ augsta institucionālā kompetence;
✓ profesionāls ministriju pārvaldības potenciāls;
✓ relatīvi zems demokrātiskās atbildības risks.

Iespējamie izaicinājumi:

• vērtību prioritāšu atšķirības;
• nepieciešamība pēc kompromisu kultūras.

 

SCENĀRIJS B

"Pieredzes un drošības koalīcija"

Iespējamā konfigurācija:

• Jaunā VIENOTĪBA
• Apvienotais saraksts
• Nacionālā apvienība
• ZZS

Analītiskais profils

Parametrs	Vērtējums
PDKI	79
DKAI	76
KUS	83
PSI	80

DNKI:

≈ 79 punkti

Zona:

🟢/🟡

Stiprās puses:

✓ liela pārvaldības pieredze;
✓ drošības un valsts interešu prioritāte;
✓ augsta profesionālā kapacitāte.

Riska faktori:

• vērtību jautājumu interpretācijas atšķirības;
• nepieciešams īpaši stiprs Satversmes vērtību filtrs.

 

SCENĀRIJS C

"Plašas mobilizācijas koalīcija"

Iespējamā konfigurācija:

• Jaunā VIENOTĪBA
• LPV
• kāds protestu orientēts spēks

 

Analītiskais profils

Parametrs	Vērtējums
PDKI	68
DKAI	60
KUS	72
PSI	62

DNKI:

≈ 65 punkti

Zona:

🟡/🟠

Stiprās puses:

✓ augsta politiskā mobilizācija;
✓ spēja ātri komunicēt ar vēlētājiem.

Riska faktori:

• atšķirīga demokrātiskās atbildības izpratne;
• iespējama institucionālā spriedze.

 

SCENĀRIJS D

"Protesta dominances koalīcija"

Iespējamā konfigurācija:

Spēki ar:

• zemu DKAI;
• augstu polarizācijas līmeni;
• vāju pārvaldības pieredzi.

Analītiskais profils

Parametrs	Vērtējums
PDKI	55
DKAI	50
KUS	60
PSI	55

DNKI:

≈ 54 punkti

Zona:

🟠/🔴

Galvenie riski:

• institucionālās uzticības mazināšanās;
• īstermiņa politikas dominance;
• sabiedrības šķelšanās.

IV. Koalīcijas "demokrātiskās drošības filtrs"

Pirms jebkuras koalīcijas izveides GVFP jautā:

1. Vai koalīcijai ir pietiekama kompetence?

(KUS)

↓

2. Vai tā spēj kvalitatīvi strādāt parlamentā?

(PDI)

↓

3. Vai tā respektē demokrātiskās spēles noteikumus?

(DKAI)

↓

4. Vai programma ir realizējama?

(PAS + PIKI)

↓

5. Vai tā ir stabila ilgtermiņā?

(PSI)

 

V. Jaunais GVFP politiskās sistēmas modelis

Tradicionāli politikas analīze apstājas pie:

vēlēšanu rezultāts → vietu skaits → koalīcija

GVFP piedāvā:

vēlēšanu rezultāts → kandidātu kvalitāte → partijas kvalitāte → koalīcijas demokrātiskā noturība

 

VI. KDNS–2026 gala struktūra

KANDIDĀTI

    │

    ▼

KUS + PDI + DKAI

    │

    ▼

PARTIJAS

    │

    ▼

PDKI + PAS + PIKI + PSI

    │

    ▼

KOALĪCIJAS

    │

    ▼

DNKI

    │

    ▼

LATVIJAS DEMOKRĀTISKĀS NOTURĪBAS PROGNOZE

 

Secinājums

Šeit ir izveidots GVFP makrolīmenis — veikta pāreja no kandidātu izvērtējuma uz valsts demokrātiskās arhitektūras scenāriju analīzi.

 

Nākamais GVFP  makrolīmeņa papildinājums ir  "GVFP Demokrātiskās agrīnās brīdināšanas paneļa 2026" (DAWP) izveidošana  — sistēmas, kas parāda, kādi signāli pirms un pēc vēlēšanām  liecina par demokrātiskās noturības samazināšanos. Formas sākums

 

 

Šis ir būtisks papildinājums, jo demokrātiskās sistēmas vājināšanās parasti nenotiek vienā dienā. Tā parādās caur agrīniem indikatoriem:

• institucionālās uzticības kritumu;
• tiesisko pārkāpumu normalizāciju;
• sabiedrības polarizāciju;
• profesionālās pārvaldības vājināšanos;
• manipulējošu politisko komunikāciju.

GVFP DAWP mērķis ir savlaicīgi identificēt demokrātiskās kvalitātes samazināšanās riskus, pirms tie kļūst par sistēmisku problēmu.

 

GVFP DEMOKRĀTISKĀS AGRĪNĀS BRĪDINĀŠANAS PANELIS 2026

 

 

I. DAWP pamatmodelis

                 DEMOKRĀTISKĀ SISTĒMA

 

                         │

 

        ┌────────────────┼────────────────┐

 

  INSTITŪCIJAS       SABIEDRĪBA        POLITISKĀ VIDE

 

        │                 │                  │

 

       DKI              SSI                 PRI

 

        │                 │                  │

 

        └────────────────┼────────────────┘

 

                         │

 

          DEMOKRĀTISKĀ RISKA SIGNĀLS

 

                         │

 

                  AGRĪNĀ BRĪDINĀŠANA

 

II. Galvenie DAWP indikatori

1. Institucionālās atbildības indikators (IAI)

Jautājums:

Vai politiskie spēki respektē demokrātiskās institūcijas?

Vērtē:

• Satversmes principu ievērošanu;
• tiesiskuma respektēšanu;
• parlamentārās procedūras;
• neatkarīgu institūciju lomu.

 

Signāli:

🟢 Normāla institucionālā sadarbība
🟡 Atsevišķi konflikti un spiediena mēģinājumi
🔴 Sistemātiska institūciju deleģitimizācija

 

2. Demokrātiskās komunikācijas indikators (DKI)

Jautājums:

Vai politiskā komunikācija veicina dialogu vai šķelšanos?

Analizē:

• publiskos izteikumus;
• Saeimas debates;
• sociālo tīklu komunikāciju;
• pretinieku attēlojumu.

 

Pozitīvie signāli:

✓ argumentēta kritika;
✓ cieņa pret oponentu;
✓ faktos balstīta diskusija.

 

Riska signāli:

⚠ "ienaidnieka" konstrukcija;
⚠ pastāvīga baiļu mobilizācija;
⚠ demokrātisko institūciju noniecināšana.

 

3. Sabiedrības saliedētības indikators (SSI)

Jautājums:

Vai politiskā darbība samazina vai palielina sabiedrības šķelšanos?

Vērtē:

• etnisko spriedzi;
• sociālo grupu pretstatīšanu;
• dezinformācijas izmantošanu;
• kompromisa spēju.

 

4. Politiskās atbildības indikators (PAI)

Jautājums:

Vai politiķi uzņemas atbildību par saviem lēmumiem?

Vērtē:

• solījumu izpildi;
• kļūdu atzīšanu;
• interešu konfliktu pārvaldību;
• caurspīdīgumu.

 

5. Pārvaldības kapacitātes indikators (PKI)

Jautājums:

Vai politiskais spēks spēj pārvērst idejas kvalitatīvā politikā?

Vērtē:

• ekspertīzi;
• likumdošanas kvalitāti;
• ministriju vadības spēju;
• ilgtermiņa plānošanu.

 

III. DAWP riska matrica

Riska līmenis	Raksturojums	Rīcība
🟢 Zems risks	Demokrātiskās normas stabilas	Turpināt uzraudzību
🟡 Vidējs risks	Atsevišķas negatīvas tendences	Pastiprināta analīze
🟠 Augsts risks	Atkārtoti demokrātiskās kultūras pārkāpumi	Sabiedrības īpaša vērība
🔴 Kritiska zona	Sistēmiska institūciju vājināšana	Konstitucionālo mehānismu aizsardzība

 

IV. DAWP piemērošana politiskās vides scenārijiem

Scenārijs 1

Stabilas demokrātijas vide

Raksturo:

🟢 augsts DKAI
🟢 profesionāla pārvaldība
🟢 konstruktīva opozīcija

Indikatori:

• debates balstās argumentos;
• parlamentā darbojas kontroles mehānismi;
• mediju vide ir daudzveidīga.

 

Scenārijs 2

Demokrātiskā spriedze

Raksturo:

🟡 pieaugoša polarizācija
🟡 uzticības kritums
🟡 konflikta retorikas pieaugums

Brīdinājuma signāli:

• arvien biežāka institūciju vainošana;
• atteikšanās no kompromisiem;
• emocionāla mobilizācija.

 

Scenārijs 3

Demokrātiskās noturības samazināšanās

Raksturo:

🟠

• institūciju sistemātiska diskreditācija;
• profesionālisma aizstāšana ar lojalitāti;
• alternatīvu faktu normalizācija.

 

Scenārijs 4

Sistēmisks risks

🔴

• konstitucionālo normu ignorēšana;
• tiesiskuma vājināšana;
• politiskā vara tiek izmantota pret demokrātiskās sistēmas aizsardzības mehānismiem.

 

V. DAWP savienojums ar GVFP indeksiem

GVFP elements	DAWP funkcija
KUS	Vai valstij ir profesionāla kapacitāte?
PDI	Vai deputāti reāli strādā?
DKAI	Vai vara tiek izmantota atbildīgi?
PAS	Vai piedāvātā politika ir realizējama?
PIKI	Vai solījumi rezultējas?
PSI	Vai politiskā sistēma ir stabila?

 

VI. DAWP vizuālais panelis

GVFP DEMOKRĀTISKĀS VESELĪBAS PANELIS

 

Institūcijas:

████████░░  80

 

Demokrātiskā atbildība:

███████░░░  70

 

Sabiedrības saliedētība:

██████░░░░  60

 

Pārvaldības kapacitāte:

████████░░  82

 

Polarizācijas risks:

█████░░░░░  50

 

 

KOPĒJAIS SIGNĀLS:

 

🟡 UZMANĪBAS ZONA

 

VII. DAWP galvenā vērtība

Līdz šim politikas analīze galvenokārt jautāja:

"Kas ir ievēlēts?"

GVFP jautā plašāk:

"Kādā kvalitātē demokrātiskā sistēma funkcionē un kādi riski jānovērš savlaicīgi?"

 

VIII. GVFP pilnā arhitektūra pēc DAWP izveides

                 GUDRAIS VĒLĒTĀJS

 

                        │

 

                  KANDIDĀTI

                        │

              KUS + PDI + DKAI

                        │

 

                    PARTIJAS

                        │

             PDKI + PAS + PIKI + PSI

                        │

 

                  KOALĪCIJAS

                        │

                    DNKI

                        │

 

          DEMOKRĀTISKĀ AGRĪNĀ BRĪDINĀŠANA

                        │

 

              DEMOKRĀTIJAS NOTURĪBA

 

Tagad GVFP sistēma iegūst vēl vienu ļoti svarīgu dimensiju: tā vairs nav tikai vēlēšanu izvēles platforma, bet kļūst par demokrātiskās kvalitātes monitoringa modeli.

 

Uz šāda pamata var izveidot "GVFP Demokrātiskās kvalitātes gada pārskatu 2026"(GDKGP–2026) — metodoloģiju, ar kuru pēc vēlēšanām varētu katru gadu mērīt:

• Saeimas darba kvalitāti;
• Valdības darbības atbildību;
• demokrātiskās uzticības dinamiku;
• risku izmaiņas laikā. Formas sākums

Formas beigas

 

Šis ir būtisks noslēdzošais elements, jo līdzšinējie modeļi (KUS → PDI → DKAI → PDKK → KDNS → DAWP) galvenokārt vērtēja ieejas nosacījumus un riskus, bet gada pārskats ļauj pāriet uz atbildi jautājumam: Kā demokrātiskā sistēma faktiski darbojas pēc vēlēšanām, vai tās kvalitāte uzlabojas vai pasliktinās laikā?

Pārskats būtu nevis politiska kritika, bet regulārs demokrātiskās veselības audits.

 

GVFP DEMOKRĀTISKĀS KVALITĀTES GADA PĀRSKATS 2026

 

Mērķis

Izveidot ikgadēju analītisku dokumentu, kas novērtē:

1.     Saeimas darba kvalitāti;

2.     Valdības pārvaldības kvalitāti;

3.     demokrātiskās atbildības līmeni;

4.     sabiedrības uzticības dinamiku;

5.     demokrātiskās noturības riskus.

 

I. GDKGP struktūra

 

                    │

 

        ┌───────────┼───────────┐

 

   PARLAMENTS   VALDĪBA   SABIEDRĪBA

 

        │          │          │

 

       PDI        PIKI       SSI

 

        │          │          │

 

        └──────────┼──────────┘

 

                   │

 

          DEMOKRĀTISKĀS KVALITĀTES

             GADA INDEKSS (DKGI)

 

II. Demokrātiskās kvalitātes gada indekss (DKGI)

Indeksu interpretācija

DKGI	Demokrātiskās kvalitātes stāvoklis
90–100	🟢 Ļoti augsta kvalitāte
75–89	🟢 Stabilas demokrātiskās institūcijas
60–74	🟡 Funkcionējoša, bet ar riskiem
45–59	🟠 Ievainojama demokrātiskā vide
<45	🔴 Sistēmisks risks

 

III. 1. nodaļa

Latvijas parlamenta kvalitātes audits

Parlamentārās darbības indekss (PDI)

Vērtē:

Kritērijs	Svars
Likumdošanas iniciatīvas	20%
Darbs komisijās	20%
Debašu kvalitāte	15%
Priekšlikumu kvalitāte	20%
Sabiedrības interešu pārstāvība	15%
Atbildīga balsošana	10%

 

Galvenie jautājumi:

• Vai deputāti rada kvalitatīvus likumus?
• Vai debates balstās argumentos?
• Vai opozīcija efektīvi kontrolē varu?
• Vai vairākums respektē mazākuma tiesības?

Saeimas darbības pamatuzdevums ir nodrošināt likumdošanas procesu un parlamenta funkciju īstenošanu.

 

IV. 2. nodaļa

Demokrātiskās atbildības audits

DKAI gada novērtējums

D1. Konstitucionālā atbildība

Jautājums:

Vai vara tiek izmantota Satversmes garā?

Indikatori:

🟢 institūciju respektēšana
🟡 atsevišķi konflikti
🔴 sistemātiska institūciju vājināšana

 

D2. Sabiedrības integritāte

Analizē:

• politisko komunikāciju;
• polarizācijas līmeni;
• spēju veidot dialogu.

 

D3. Rīcības un balsojumu atbildība

Vērtē:

• valstiski nozīmīgus balsojumus;
• atbilstību publiski deklarētām vērtībām;
• lēmumu sekas.

 

V. 3. nodaļaValdības kvalitātes audits

Pārvaldības kapacitātes indekss (PIKI)

Vērtē:

Joma	Jautājums
Stratēģija	Vai Valdībai ir ilgtermiņa redzējums?
Izpilde	Vai solījumi tiek realizēti?
Efektivitāte	Vai resursi tiek izmantoti lietderīgi?
Krīžu vadība	Vai reakcija ir profesionāla?
Atbildība	Vai tiek analizētas kļūdas?

 

VI. 4. nodaļa

Demokrātiskās agrīnās brīdināšanas sadaļa

DAWP gada signāli

Indikators	2026 novērtējums
Institūciju uzticība	🟡/🟢
Politiskā polarizācija	🟡
Dezinformācijas ietekme	🟡
Parlamentārā kultūra	🟡/🟢
Valsts pārvaldības kvalitāte	🟡/🟢

 

VII. Demokrātiskās kvalitātes "informācijas panelis"

 

LATVIJAS DEMOKRĀTISKĀ VESELĪBA

 

Institūciju kvalitāte

████████░░ 80

 

Parlamenta darba kvalitāte

███████░░░ 75

 

Demokrātiskā atbildība

███████░░░ 72

 

Valdības kapacitāte

████████░░ 82

 

Sabiedrības saliedētība

██████░░░░ 65

 

 

KOPĒJAIS DKGI:

 

75 / 100

 

STATUSS:

 

🟢 STABILA, BET UZRAUGĀMA DEMOKRĀTIJA

 

VIII. Gada pārskata "sarkanie karogi"

GDKGP īpašā sadaļa:

Demokrātiskās kvalitātes riska reģistrs

Risks	Agrīnais signāls
Institūciju vājināšana	Uzbrukumi neatkarīgām institūcijām
Populisma pieaugums	Vienkāršoti risinājumi sarežģītām problēmām
Sabiedrības šķelšana	Pastāvīga "mēs–viņi" retorika
Kompetences kritums	Profesionālisma aizstāšana ar lojalitāti
Atbildības trūkums	Vainīgo meklēšana ārpus sistēmas

 

IX. GDKGP ilgtermiņa vērtība

Pēc 5–10 gadiem iespējams salīdzināt:

Gads	DKGI
2026	—
2027	—
2028	—
2029	—
2030	—

Tādējādi rodas:

Latvijas demokrātiskās kvalitātes laika līkne

 

X. GVFP pilnā arhitektūra pēc GDKGP izveides

KANDIDĀTS

   ↓

KUS + PDI + DKAI

 

PARTIJA

   ↓

PDKI + PAS + PIKI + PSI

 

KOALĪCIJA

   ↓

KDNS

 

VALSTS

   ↓

DAWP

 

LAIKS

   ↓

GVFP DEMOKRĀTISKĀS KVALITĀTES GADA PĀRSKATS

  

Secinājums

Šādā veidā GVFP vairs nav tikai vēlētāja izvēles palīgs. Metodoloģiski tas kļūst par demokrātiskās pārvaldības kvalitātes monitoringa sistēmu.

 

Noslēgumā piedāvāju "GVFP metodoloģijas rokasgrāmatu"

— vienotu standartu, kurā apkopots:

• visas formulas;
• indeksu svari;
• pierādījumu standarti;
• vērtēšanas procedūras;
• auditēšanas principi.

 

Šo rokasgrāmatu var uzskatīt par līdz šim izveidotās sistēmas metodoloģisko kodolu.

Svarīgi uzsvērt, ka šis dokuments nav tikai apraksts par indeksiem. Tā funkcija ir nodrošināt, ka jebkurš neatkarīgs pētnieks, institūcija vai sabiedriska organizācija varētu atkārtot vērtēšanas procesu, pārbaudīt izmantotos pierādījumus un saprast gala secinājumu izveides loģiku.

 

GUDRA VĒLĒTĀJA IZVĒLES PLATFORMAS

METODOLOĢIJAS ROKASGRĀMATA

Demokrātiskās kvalitātes, parlamentārās darbības un politiskās atbildības novērtēšanas standarts

 

 

I. GVFP MISIJA UN PAMATPRINCIPI

 

1.1. Mērķis

GVFP mērķis ir nodrošināt vēlētājam objektīvu, strukturētu un pierādījumos balstītu instrumentu politisko kandidātu, partiju un demokrātiskās sistēmas kvalitātes izvērtēšanai.

 

1.2. Pamatprincips

GVFP neizvērtē:

❌ kandidāta popularitāti;
❌ mediju redzamību;
❌ emocionālo pievilcību;
❌ partijas reklāmas kvalitāti.

GVFP izvērtē:

✅ profesionālo kompetenci;
✅ faktiskos darba sasniegumus;
✅ demokrātisko atbildību;
✅ publiskos rezultātus;
✅ institucionālās uzvedības kvalitāti.

 

II. GVFP SISTĒMAS ARHITEKTŪRA

                    VĒLĒTĀJS

 

                       │

 

              KANDIDĀTA PROFILS

 

                       │

 

       ┌───────────────┼───────────────┐

 

      KUS             PDI             DKAI

 

       │               │                │

 

       └───────────────┼───────────────┘

 

                       │

 

              INTEGRĒTAIS PROFILS

 

                       │

 

                     PARTIJA

 

                       │

 

       PAS + PIKI + PSI + PDKI

 

                       │

 

                    KOALĪCIJA

 

                       │

 

                     KDNS

 

                       │

 

                    VALSTS

 

                       │

 

                    DAWP

 

III. INFORMĀCIJAS UN PIERĀDĪJUMU STANDARTS

 

3.1. Avotu hierarhija

A līmenis — primārie avoti

Augstākā uzticamība:

• Saeimas oficiālā informācija;
• CVK dati;
• likumprojekti;
• balsojumu protokoli;
• amatpersonu deklarācijas;
• oficiāli publiskie dokumenti.

 

B līmenis — sekundārie avoti

Izmantojami kontekstam:

• kvalitatīvi mediji;
• ekspertu analīzes;
• akadēmiskie pētījumi.

 

C līmenis — papildinformācija

Izmantojama tikai kā indikators:

• sociālie tīkli;
• publiskie komentāri;
• diskusiju materiāli.

 

3.2. Pierādījuma kvalitātes indekss (PKI)

Katram nozīmīgam secinājumam piešķir:

Vērtība	Nozīme
5	tiešs oficiāls pierādījums
4	vairāki uzticami avoti
3	ticams publisks avots
2	nepilnīga informācija
1	nepārbaudīts signāls

IV. KANDIDĀTU NOVĒRTĒŠANAS SISTĒMA

 

4.1. KUS

Kandidāta profesionālās kompetences indekss

Svars:

Kritērijs	Svars
Izglītība un zināšanas	15%
Profesionālā pieredze	15%
Vadības pieredze	25%
Parlamentārā pieredze	25%
Normatīvo iniciatīvu kvalitāte	20%

 

4.2. PDI

Parlamentārās darbības indekss

Mēra:

Kritērijs	Svars
Komisiju darbs	20%
Likumdošanas aktivitāte	20%
Debašu kvalitāte	15%
Priekšlikumu kvalitāte	20%
Sabiedrības interešu pārstāvība	15%
Atbildīga balsošana	10%

 

4.3. DKAI

Demokrātiskās un konstitucionālās atbildības indekss

Galvenais GVFP filtrs.

 

D1. Konstitucionālā atbildība

Vērtē:

• Satversmes principu ievērošanu;
• tiesiskuma respektēšanu;
• demokrātisko institūciju atbalstu.

 

D2. Sabiedriskā atbildība

Vērtē:

• sabiedrības saliedētību;
• komunikācijas kultūru;
• spēju veidot dialogu.

 

D3. Rīcības un balsojumu atbildība

Vērtē:

• valstiski nozīmīgus balsojumus;
• publisko rīcību;
• politisko konsekvenci.

 

DKAI korekcijas princips

Svarīgs GVFP noteikums:

Augsta aktivitāte nevar pilnībā kompensēt demokrātiskās atbildības trūkumus.

Formula:

Integrētais profils=(PDI+KUS)−DKAI riska korekcija Integrētais\ profils = (PDI + KUS) - DKAI\ riska korekcija\ Integrētais profils = (PDI+KUS) − DKAI riska korekcija

 

V. PARTIJU NOVĒRTĒŠANA

 

5.1. PAS

Programmas kvalitātes indekss

Kritēriji:

Kritērijs
Stratēģiskā skaidrība
Mērķu konkrētība
Rīcības mehānismi
Finanšu pamatojums
Juridiskā realizējamība
Institucionālā realizējamība
Faktu izmantošana
Inovatīvais potenciāls

 

5.2. PIKI

Programmas īstenošanas kapacitātes indekss

Jautājums:

Vai partija spēj realizēt to, ko sola?

Vērtē:

• ekspertīzi;
• cilvēkresursus;
• pārvaldības pieredzi;
• finansējuma realitāti.

 

5.3. PSI

Politiskās stabilitātes indekss

Vērtē:

• vērtību konsekvenci;
• programmas stabilitāti;
• politisko prognozējamību.

 

VI. PARTIJU DEMOKRĀTISKĀS KVALITĀTES INDEKSS

 

PDKI formula:

PDKI=KUS(25%)+PDI(25%)+DKAI(30%)+PAS(20%)PDKI = KUS(25\%) + PDI(25\%) + DKAI(30\%) + PAS(20\%)PDKI=KUS(25%)+PDI(25%)+DKAI(30%)+PAS(20%)

 

VII. KOALĪCIJU ANALĪZE

 

KDNS

Koalīciju demokrātiskās noturības simulators

Vērtē:

• kopējo kompetenci;
• demokrātisko atbildību;
• stabilitāti;
• risku koncentrāciju.

 

VIII. DEMOKRĀTISKĀS AGRĪNĀS BRĪDINĀŠANAS SISTĒMA (DAWP)

Monitorē:

Joma	Indikators
Institūcijas	Uzticība un neatkarība
Komunikācija	Polarizācijas risks
Sabiedrība	Saliedētība
Pārvaldība	Kompetence
Atbildība	Lēmumu kvalitāte

 

IX. GADA DEMOKRĀTISKĀS KVALITĀTES PĀRSKATS (DKGI)

Formula:

DKGI=PDI(20%)+DKAI(30%)+PIKI(20%)+DNI(20%)+SSI(10%)DKGI = PDI(20\%) + DKAI(30\%) + PIKI(20\%) + DNI(20\%) + SSI(10\%)DKGI=PDI(20%)+DKAI(30%)+PIKI(20%)+DNI(20%)+SSI(10%)

 

X. KRĀSU KLASIFIKĀCIJA

Krāsa	Nozīme
🟢	augsta demokrātiskā kvalitāte
🟡	funkcionējoša sistēma ar riskiem
🟠	paaugstināta uzmanības zona
🔴	sistēmisks risks

 

XI. AUDITĒJAMĪBAS PRINCIPS

 

Pie katra gala vērtējuma jābūt:

1.     pierādījumam;

2.     avota norādei;

3.     vērtēšanas kritērijam;

4.     punktu piešķiršanas pamatojumam;

5.     nenoteiktības norādei.

 

XII. GVFP ĒTISKIE IEROBEŽOJUMI

 

GVFP:

✅ speciāli nevērtē personības "morālo seju/vērtību";
✅ nevērtē privāto dzīvi, ja tai nav publiskas nozīmes;
✅ neizdara secinājumus bez pierādījumiem;
✅ atdala faktu no interpretācijas.

 

XIII. GVFP GALVENAIS PRINCIPS

 

Demokrātijas kvalitāti nosaka/raksturo ne tikai tas, kas iegūst/pielieto varas pilnvaras, bet, jo vairāk, tas, kā šī vara tiek izmantota sabiedrības kopējam un katra tās locekļa labumam.

 

XIV. GVFP attīstības ceļakarte

 

GVFP - 2026

✅ kandidātu analīze
✅ partiju analīze
✅ demokrātiskās atbildības filtrs
✅ koalīciju simulācija

GVFP - 2027–2028

Plānotie papildinājumi:

• automatizēta datu ieguve;
• AI atbalstīta pierādījumu klasifikācija;
• starptautisks demokrātijas salīdzinājums;
• Baltijas demokrātiskās kvalitātes indekss.

 

Kopsavilkums

 

Tagad Gudra Vēlētāja Platforma (GVFP) ir ieguvusi metodoloģiskā standarta formu. No konceptuālas idejas tā pārtop par auditējamu demokrātiskās kvalitātes novērtēšanas sistēmu.

Ir noiets komplicēts, garš un sarežģīts ceļš līdz šādai pilnvērtīgai Gudra vēlētāja izvēles platformas konceptuālajai arhitektūrai. Soli pa solim ir  izveidota savstarpēji saistīta sistēma:

1. Kandidāta līmenis

• KUS — profesionālās kapacitātes novērtējums;
• PDI — faktiskās parlamentārās darbības analīze;
• DKAI — demokrātiskās un konstitucionālās atbildības filtrs.

2. Partijas līmenis

• PAS — programmas kvalitāte;
• PIKI — īstenošanas kapacitāte;
• PSI — politiskā stabilitāte;
• PDKI — partijas demokrātiskās kvalitātes indekss.

3. Sistēmas līmenis

• PDKK — partiju demokrātiskās kvalitātes karte;
• KDNS — koalīciju demokrātiskās noturības simulators;
• DAWP — demokrātiskās agrīnās brīdināšanas panelis;
• GDKGP — demokrātiskās kvalitātes gada pārskats.

4. Sabiedrības/vēlētāja pielietojuma līmenis

• "Latvijas demokrātiskās kvalitātes navigators 2026".

 

Viens no būtiskākajiem metodoloģiskajiem sasniegumiem šeit ir tieši tas, ka vairs netiek formāli vērtēta tikai politiskā aktivitāte vai amata statusam un pilnvarām atbilstošā kompetence, bet vērtējuma objektivitātes/patiesuma vārdā tiek izmantots demokrātiskās  un konstitucionālās atbildības filtrs (DKAI).   Jo demokrātiskā sistēmā tomēr vissvarīgākais ir jautājums “Vai konkrētā rīcība/darbība rada apstākļus, nodrošina iespējas cilvēka  personības potenciāla pilnvērtīgai realizācijai un  palielina visas sabiedrības kopējo labumu, veicina demokrātijas noturību!

Autors, radoši izmantojot MI rīkus un sniegtās iespējas, ir pielicis visas pūles, lai racionāli domājošs vēlētājs rastu vispusīgi argumentētu atbildi uz šo jautājumu un izdarītu sociāli atbildīgu izvēli, balsojot par konkrēto partiju/apvienību un tās virzītajiem kandidātiem. Tieši DKAI ieviešana ir ļāvusi papildināt tradicionāli ierasto politiskās darbības efektivitātes vērtējumu ar demokrātiskās atbildības dimensiju.

 

P.S. Saņemot sabiedrības kritiski konstruktīvu vērtējumu/atbalstu, tālākas digitalizācijas un detalizācijas nolūkos ir iespējams arī izveidot "GVFP Tehnisko specifikāciju", kurā būtu aprakstīta datu struktūra, kandidāta kartītes formāts, datubāzes lauki un algoritmiskā aprēķinu loģika. Tas jau būtu pamats digitālas platformas prototipam! 

Publikācijas par šo tematiku:

Ar ko izceļas katrs kandidātu saraksts? 

Artjoms Ļipins , Andrejs Zacarinnijs , Jānis Tereško

 2026. gada 27. jūlijs  

Vīrietis ar augstāko izglītību un pieredzi uzņēmējdarbībā – tāds ir biežāk sastopamais kandidāta profils lielākajā daļā 2026. gada Saeimas vēlēšanu sarakstu. Kamēr vienā sarakstā dominē cilvēki, kuri ministriju un pašvaldību gaiteņus pazīst jau sen, citā pulcējas politikas debitanti. Dažās partijās gados jaunu kandidātu ir daudz – tikai saraksta augšgalā viņi gandrīz nav sastopami.

TVNET izpētīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicēto informāciju par 1433 kandidātiem, lai saprastu, kas īsti 2026. gadā vēlas nonākt Saeimā.

Šajās vēlēšanās izvēle kļuvusi īsāka: uz 100 Saeimas vietām pretendē 14 saraksti – par pieciem mazāk nekā 2022. gadā. Mazāks ir arī kandidātu skaits, taču paši saraksti kļuvuši savstarpēji atšķirīgāki.

Rezultāts ir četrpadsmit dažādi politiķu komplekti.

Šajā publikācijā mēs izskatīsim vairākus svarīgus aspektus, kuros priekšvēlēšanu saraksti atšķiras, un noslēgumā sniegsim vispārīgu pārskatu ar secinājumiem.

Izglītība, dzimums un vecums 

Augstākā izglītība ir norma

Bet sāksim ar to reto rādītāju, kas ir kopīgs visiem sarakstiem, – izglītība. Kandidāti ar augstāko izglītību ir vairākumā visos četrpadsmit sarakstos.

Principiāla atšķirība ir kandidātu izglītības līmenī. Partiju “Jaunā Vienotība”, “Apvienotais saraksts”, “Progresīvie” un “Mēs mainām noteikumus” sarakstos cilvēku ar augstāko izglītību ir vairāk nekā 90%, turpretī, piemēram, partijā “Stabilitātei!” šādu kandidātu ir tikai 51,7%. Nedaudz vairāk ir partijā “Gobzema saraksts” – vien 54,8%.

Jāatzīmē, ka dažos sarakstos ir arī cilvēki ar pamatizglītību. Visvairāk šādu cilvēku ir partijā “Suverēnā vara”/apvienība "Jaunlatvieši" (5,6%), partijā “Stabilitātei!” (5%) un partijā “Saskaņas centrs” (4,8%).

Runājot par augstāko izglītību, ir interesanti paskatīties, tieši kur tā ir iegūta. Lielākā daļa kandidātu priekšroku devuši Latvijai. Taču šajā kontekstā izceļas partija “Progresīvie”, kuras sarakstā gandrīz ceturtdaļa ir ieguvuši augstāko izglītību citās valstīs: Lielbritānijā, Nīderlandē, ASV, Polijā un tā tālāk.

Politiskā un dzīves pieredze

Kas jau zina, kur ministrijā atrodas kafijas automāts?

Taču vecums ir vecums, bet ir arī atšķirības. Kāds politikā debitē 60 gadu vecumā, bet kāds jau 32 gados ir kļuvis par parlamentā pārstāvētas partijas vadītāju. Tāpēc salīdzināsim sarakstus tieši pēc politiskās pieredzes.

Ir svarīgi uzreiz precizēt, ka statistikas nolūkos mēs izmantojam Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) oficiālos datus. Savukārt tajos tiek ņemti vērā tikai tie cilvēki, kuri pēdējos četrus gadus ir aktīvi darbojušies politikā. Tāpēc, piemēram, saskaņā ar šiem datiem Arigo Toro (Aldis Gobzems) nav politiskās pieredzes, neraugoties uz to, ka viņš bija 13. Saeimas deputāts un pat premjerministra amata kandidāts.

Saskaņā ar šiem datiem “Jaunā Vienotība” visvairāk izskatās pēc profesionālās politikas komandas. Tas nav tikai dažu pazīstamu līderu efekts: pieredzējušu cilvēku šajā sarakstā ir salīdzinoši daudz arī ārpus pašas augšdaļas. Daudz pieredzējušu kandidātu ir arī ZZS, “Apvienotajā sarakstā” un Nacionālajā apvienībā.

Pretējā galā atrodas JKP, “Mēs mainām noteikumus” un Gobzema saraksts. “Mēs mainām noteikumus” kandidātu vidū gan ir bijušie “KPV LV” un “Saskaņas” politiķi, kā arī ilggadējais deputāts Aleksandrs Kiršteins, un Gobzema sarakstu, loģiski, vada bijušais Saeimas deputāts Arigo Toro, taču pārsvarā sarakstos nav daudz politisko sirmgalvju.

Vai tas nozīmē svaigas vēsmas vai instrukcijas meklēšanu jau pirmajā darba dienā – tas jāizlemj vēlētājam. Jāpiebilst, ka šeit ņemta vērā tikai publiskajos amatu datos redzamā pieredze, nevis visa cilvēka iespējamā darbība politikā.

Kā jau varētu gaidīt, kad runa ir par sarakstu pirmo piecinieku, pieredzi sāk novērtēt augstāk. Trīspadsmit no 14 partijām redzamākās pozīcijas daudz biežāk uztic cilvēkiem, kuri politikā jau ir darbojušies.

ZZS šādu kandidātu īpatsvars pieaug no 23,2% visā sarakstā līdz 68% pirmajās vietās. “Apvienotajā sarakstā” – no 22,4% līdz 60%, Nacionālajā apvienībā – līdz 56%. Interesanti, ka “Jaunajā Vienotībā” šajā ziņā pieaugums nav tik ievērojams. Tikai no 29,6% līdz 44%.

Nauda, īpašums un dzīvesvieta 

Nauda partiju krāsas neievēro

Sarakstu pirmo numuru deklarācijas rāda ļoti atšķirīgas finanšu pasaules. Vieniem norādīti lieli uzkrājumi un maz parādu, citiem – ievērojamas saistības, bet daļai nav deklarēts ne viens, ne otrs.

Vēl jāatzīmē, ka ne visi politiķi ir aizpildījuši visas ailes. Turklāt daudzi ir pārrakstījuši daļu no saviem īpašumiem uz ģimenes locekļiem. Tāpēc tieša salīdzināšana jāveic piesardzīgi. Tomēr pat šādā gadījumā gribētos izcelt spilgtākos piemērus.

Visvairāk transportlīdzekļu pieder Imantam Konutim (“Latvija pirmajā vietā”) – veseli 25. Otrajā vietā ar 21 transportlīdzekli ir Aleksejs Koteļeņecs (“Saskaņas centrs”), taču viņš ir acīmredzams motociklu entuziasts; galu galā viņam pieder visvairāk motociklu – 14.

Visvairāk nekustamo īpašumu (27) pieder Sandim Bergmanim (“Saskaņas centrs”). Taču ne pārāk tālu no viņa atpaliek Aldis Ločmelis (Nacionālā apvienība) – viņam pieder 25 nekustamie īpašumi. Tikpat daudz dažādu objektu kopā pieder Jūlijai un Vjačeslavam Stepaņenko (“Suverēnā vara”).

Runājot tieši par naudu, vislielākās parādsaistības, vairāk nekā miljons eiro, ir Gintam Vilgertam (“Mēs mainām noteikumus”), savukārt vislielākais līdzekļu pārpalikums salīdzinājumā ar parādsaistībām ir “Jaunās Vienotības” pārstāvim Artūram Tjušam – vairāk nekā 2 miljoni eiro.

Rīdzinieki – nozīmīga nākamo deputātu daļa

Saeimas vēlēšanas notiek visā Latvijā, taču Rīgā dzīvo aptuveni trešdaļa no visas valsts iedzīvotājiem. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka arī kandidātu vidū ir daudz rīdzinieku.

Vislielākais galvaspilsētas iedzīvotāju īpatsvars ir “Stabilitātei!” sarakstā – 63,3% kandidātu ir deklarējuši dzīvesvietu Rīgā. Jāatzīmē, ka par savu dzīvesvietu Rīgu izvēlējies arī Aleksejs Rosļikovs, kurš de facto jau vairākus mēnešus dzīvo Baltkrievijā, bēgot no tiesas prāvas.

Savukārt saraksti, kuros ir vislielākā citu pilsētu un Rīgas rajonu pārstāvju daļa, ir ZZS (28%), “Latvija pirmajā vietā” un “Apvienotais saraksts” (katrs pa 28,8%).

Par katru sarakstu detalizētāk 

Nauda, īpašums un dzīvesvieta

Ar ko izceļas katrs kandidātu saraksts?

Tātad, ar ko katrs saraksts atšķiras no pārējiem? Katram ir sava vizītkarte – un dažkārt tā pasaka vairāk nekā priekšvēlēšanu sauklis.

Mēs centāmies atrast kaut ko īpašu par katru variantu, lai gan tas ne vienmēr bija viegli.

Partija “Mēs mainām noteikumus” izceļas ar nelielu profesionālo politiķu īpatsvaru, savukārt ZZS saraksts ir "visvecākais". “Apvienotajā sarakstā” ir visvairāk valsts pārvaldes pārstāvju, bet JKP sarakstā ir vislielākais uzņēmēju sektora īpatsvars.

Ja visus kandidātus mēģinātu apvienot vienā portretā, pretī skatītos aptuveni 48 gadus vecs vīrietis ar augstāko izglītību un darbu privātajā sektorā. Taču partiju “ģimenes albumi” izskatās diezgan atšķirīgi.

Gobzema saraksts un “Progresīvie” ir jaunākie. ZZS un “Latvija pirmajā vietā” – vecākie. Savukārt “Jaunā Vienotība”, ZZS un “Apvienotais saraksts” visvairāk atgādina profesionālās politikas komandas, kamēr Gobzema sarakstā, JKP un “Mēs mainām noteikumus” politiski pieredzējušu kandidātu ir maz.

Paskatieties uz šīm kartītēm. Par šiem sarakstiem mēs balsosim jau oktobrī. Un, lai gan sausā statistika nav vienīgais lēmumu pieņemšanas veids, tā ir pietiekami svarīga un var ietekmēt jūsu izvēli.

https://www.tvnet.lv/8512830/neiekap-balso-ar-ko-izcelas-katrs-kandidatu-saraksts

 

Informācijas manipulācija vēlētāju maldināšanai bieži balstās uz emociju uzkurināšanu, puspatiesību izplatīšanu un sociālo mediju rīku izmantošanu. Galvenās metodes ietver emociju izmantošanu, melu un viltus ziņu izplatīšanu, kā arī algoritmu kontroli.

Galvenās manipulācijas metodes

• Emociju un baiļu kurināšana: Izmanto dusmas, bailes vai cerības, lai cilvēki rīkotos emociju, nevis loģikas vadīti.
• Viltus ziņas un dziļviltojumi: Rada nepatiesus attēlus, video vai audio ierakstus, lai parādītu politiķus nepatiesās situācijās.
• Puspatiesības un konteksta raušana: Izņem teikumus no konteksta, lai mainītu to jēgu uz pretējo.
• Sociālo tīklu algoritmi: Pielāgo saturu tā, lai tas, izmantojot Facebook un citu platformu datus, nonāktu tikai noteiktu cilvēku redzeslokā.  

Kā manipulēt ar informāciju, lai apjātu vēlētājus

 

Toms LūsisTVNET publicists

2026. gada 3. jūlijs

Nesen jaunais vecais Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) izdeva rīkojumu Kultūras ministrijas (KM) padotības iestādēm no publiskās telpas izslēgt krievu valodas lietojumu. Kas būtībā nozīmē vienkārši nedrukāt svešvalodā reklāmas plakātus un nepublicēt tajā ierakstus sociālajos tīklos. Jo šī tomēr ir Latvijas KM un valoda mums viena. It kā nekā dramatiska vai pārsteidzoša.

Tomēr ir priekšvēlēšanu laiks un politiķiem aktīvi jācenšas uzrunāt savus elektorātus, tāpēc arī šis rīkojums tika interpretēts visnotaļ amizanti. Šī, protams, nav pirmā reize, kad līdzīgā kontekstā izceļas tieši Ainārs Šlesers.

Tātad, vispirms politiķis sociālajos tīklos publicēja video no puertorikāņu repera “Bad Bunny” koncerta Londonā, kuru pats apmeklējis. Iepriekš nebiju Aināru iztēlojies kā latīņamerikāņu repa fanu, jo īpaši tāpēc, ka šī paša mākslinieka uzstāšanos “Super Bowl” vēl ne tik sen kritizēja viņa iecienītais politiķis Donalds Tramps. Toreiz Tramps šovu nosauca par “absolūti briesmīgu” un “vienu no visu laiku sliktākajiem”, kā arī sūdzējās, ka neviens nevar saprast dziesmu tekstus, un dejošanu nosauca par “pretīgu”. Bet lai nu būtu.

Pie video Šlesers bija pievienojis sekojošo tekstu:

“Londonā notiek koncerts spāņu valodā️Nevienam neienāk pat prātā aizliegt šo koncertu️

Angļu valoda ir Lielbritānijas oficiālā valoda, bet cilvēki publiskās vietās var runāt jebkurā valodā.

Starp citu, Lielbritānijā dzīvo vairāk nekā simts tūkstoši Latvijas pilsoņi, kuri arī drīkst publiskās vietās runāt latviešu valodā! Arī Latvijā cilvēkiem ir jābūt tiesībām runāt savā dzimtā valodā! Aicinu necīnīties Latvijā PRET krievu valodu!

Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris ir neatņemama daļa no Rīgas un Latvijas!”

Protams, Ainārs jau vienkārši konstatē faktus. Loģiski, ka nevienam neienāk prātā aizliegt koncertu, angļu ir oficiālā valoda, utt. Tomēr ar šo tiek doti mājieni, ka Latvijā tūdaļ kāds kaut ko aizliegs, cilvēki vairs nedrīkstēs sarunāties citās valodās, atcels koncertus svešvalodās un būtībā aizklapēs Čehova teātri. Un tas viss izzīsts no Puntuļa rīkojuma.

Tas nekas, ka Latvijā burtiski katru otro dienu notiek koncerti krievu valodā, gluži kā jebkurā citā valodā un būtu ne tikai absurds, bet pat pilnīgākais idiotisms iztēloties, ka Latvijā varētu atļaut vienīgi koncertus latviešu valodā.

Vēl tikai ar varu visiem piespiest skatīties “Latvijas Sirdsdziesmu” un dziedāt līdzi dziesmām.

Tas nekas, ka publiskās vietās Latvijā nevienam nav aizliegts runāt jebkurā valodā, kādā vien viņš vēlas. Vienalga – savā dzimtajā valodā, kāda cita dzimtajā valodā, kāda mirstamajā valodā vai kaut vai nesakarīgi buldurējot. Šāds aizliegums demokrātiskā valstī pat nebūtu iespējams.

Un tas nekas, ka Čehova teātri neviens negrasās nedz klapēt ciet, nedz arī kaut ko mainīt tā repertuārā. Tomēr no deputāta rakstītā izlasās, ka šīs visas lietas notiek.

Es un jūs saprotam, kāds sviests tiek kults un kaut kādā mērā tas ir pat visnotaļ komiski. Tomēr, iztēlojoties “Latvija pirmajā vietā” (LPV) elektorātu, tā spēju kritiski izvērtēt uzņemto informāciju un izdarīt secinājumus, vairs nav tik smieklīgi. Jo, ticiet man – būs cilvēki, kuri aizies nobalsot par šo partiju tikai tāpēc, lai netiktu slēgts teātris un savā starpā neaizliegtu sarunāties citās valodās.

Tad Ainārs turpina: “NA ministrs grib demontēt uzrakstus krievu valodā, kuri atrodas uz Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra fasādes! Vai nākamais solis būt demontēt visu teātri? [..] Aicinu, pirmkārt, latviešus aktīvi iestāties PRET Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra iznīcināšanu!”

Šeit kirilicas uzraksta noņemšana jau pārtop teātra demontēšanā, bet soli vēlāk jau visus aicina iestāties pret teātra iznīcināšanu. Tātad nu jau kļuvis pilnīgi nepārprotami, ka teātri plānots iznīcināt, jo pats idejas autors būtībā atsaucas pats uz savu ierakstu, kas to it kā apstiprina.

Jau mirkli vēlāk Šlesers publicē kārtējo video ar pavadtekstu: “Aicinu visus Latvijas un Rīgas patriotus pulcēties 7.jūlijā 17:00 pie Mihaila Čehova Rīgas Krievu Teātra uz protestu, lai aizstāvētu mūsu mīļo teātri, lai šis teātris netiktu iznīcināts!”

Vajadzēja vien divus ierakstus ar pilnīgām muļķībām, lai radītu pilnīgi aplamību, bet nu jau ir pilnīgi skaidrs, ka teātris tiek iznīcināts, tāpēc iedzīvotājiem jāiziet ielās. Kārtējā bezmaksas reklāma izdevusies – LPV dodas glābt Čehova teātri!

Pilnai laimei, protams, arī kārtējais mākslīgā intelekta video. Šajā video gan veidotāji sajaukuši Čehovus un Mihaila Čehova vietā ielikuši Antonu Čehovu, kurš ir pilnīgi cits cilvēks un kuram nav saistības ar konkrēto teātri.

Un pēc šāda notikuma nu jau arī daļa skeptiskāk noskaņoto iedzīvotāju varētu sākt ticēt nepatiesībai. Lai gan patiesībā rīkojums paredz vien KM padotības iestādēm, tostarp Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris”, no publiskās telpas izslēgt svešvalodu lietojumu. No tā tika uzpūsta teātra iznīcināšana.

Kultūras ministrs pat neieminējās par to, ka varētu, piemēram, no teātra nosaukuma izņemt vārdu “krievu”, kā tas paveikts mūsu kaimiņvalstīs. Lietuvā bijušais Lietuvas Krievu drāmas teātris tika pārdēvēts par Viļņas Veco teātri. Bet Igaunijā vienīgais profesionālais krievu teātris Tallinā, kas agrāk bija pazīstams kā Igaunijas Krievu teātris, mainīja nosaukumu uz Sidalinnas teātris (Pilsētas centra teātris). Abos turpina iestudēt izrādes krievu valodā.

Un Puntulis pat nepacēla jautājumu par to, vai valsts iestādēm par valsts naudu tik tiešām vispār vajadzētu turpināt iestudēt lugas svešvalodā, kas patiesībā būtu visnotaļ apspriežams jautājums. Nē – tikai krievu valodas noņemšana no fasādes un plakātiem. Bet pavei, kas no tā tika uzpūsts.

https://www.tvnet.lv/8501454/lusis-komente-ka-manipulet-ar-informaciju-lai-apjatu-veletajus