Kādos apstākļos mākslīgais intelekts no drauga pārvēršas par ienaidnieku?!

 

                 Kādos apstākļos mākslīgais intelekts no drauga pārvēršas par ienaidnieku?!

Tas ir atkarīgs no pie varas esošo politiķu un viņu atbalstītāju rīcības konfrontācijā ar opozīciju

Līdzšinējā digitalizācijas globālā pieredze liecina, ka daudzas valstis cenšas izmantot zinātnes sasniegumu un IT tehnoloģiju progresa rezultātus visaptverošai privāto datu vākšanai un uzkrāšanai. Ar vienu mērķi - nodrošināt efektīvu kontroli pār saviem pilsoņiem.

Šajā ziņā īpaši apdraudēti ir to valstu iedzīvotāji, kurās vara ir autokrātisku režīmu rokās, kurās pie varas esošie politiķi nevilcinās organizēt totālu kontroli pār valsts iedzīvotāju privāto dzīvi un viņu aktivitātēm. Pie varas esošie reglamentē un soda jebkuras, valdošā režīma pārstāvju pasaules redzējumam neatbilstošas, darbības. Drastiski ierobežo saviem egoistiskajiem motīviem un uzskatiem pretrunīgus viedokļus, iniciatīvas, radošas izpausmes.

         Valstiskās institūcijas šāda veida kontroles nodrošināšanai ir ieinteresētas savākt, akumulēt un varas interesēs apstrādāt iespējami lielāku un daudzpusīgāku informāciju par pilsoņiem.

         Autokrātiska tipa valstīs varas elite cenšas organiski savienot dažādas IT inovācijas integrālā digitālās platformas tīklā, šādi panākot totālu varas kontroli pār valsts iedzīvotāju privāto dzīvi. Nodrošinot praktiski neierobežotas iespējas to organizēt un optimizēt, atbilstoši varas priekšstatiem par paklausību, pareizu uzvedību, sociālo kārtību, likumību un tā joprojām.

Lai nepieļautu dehumāna valsts digitalizācijas scenārija īstenošanu, ir jānonāk pie vēsturiskajā pieredzē balstītas atziņas, ka nav jēgas paniski baidīties no zinātnes un tehniskā progresa sasniegumiem. Tie nav jānoliedz, jo ir bezcerīgi tiem pretoties. Bet jāmobilizē gribasspēks, jānomāc iepotētā bezpalīdzība, jāpārvar redzesloka aprobežotībā dzimusī vienaldzība un pašiem aktīvi jāiesaistās visā notiekošajā. Tikai līdzdarbojoties, publiski uzraugot un kontrolējot digitalizācijas procesus valstī, ir iespējams tos virzīt demokrātijas pilnveidošanas nolūkā: tos humanizējot un formējot atbilstoši sabiedrības vajadzībām un pilsoņu kopējām interesēm!

Ņemot to vērā, var prognozēt iespējamos mākslīgā intelekta evolūcijas virzienus.

Pirmais un visbīstamākais scenārijs, kad autokrātiskā, totalitārā valstī politiskie līderi - diktatori, izmantojot visas viņiem pieejamās varas sviras, dzelžaini kontrolē un virza mākslīgā intelekta progresu sev izdevīgā virzienā. Represīvi & materiāli stimulē mākslīgā intelekta rīku izveidi un izmantošanu savas varas saglabāšanas interesēs:

▼ lai slavinātu sevi, vispusīgi uzraudzītu valsts iedzīvotāju dzīvi un mērķtiecīgi orientētu viņu uzvedību;

▼ lai cenzētu un modificētu visas iedzīvotājiem pieejamās informācijas plūsmas;

▼ lai vardarbīgi uzspiestu personalizētu vērtību skalu savas valsts iedzīvotājiem, represīvi apspiežot katru nepaklausīgo personu, drastiski ierobežojot, kriminalizējot opozīcijas un disidentu aktivitātes.

Šādos apstākļos IT uzņēmumi, kas attīsta MI un tuvojas vispārējā mākslīgā intelekta (AGI- Artificial General Intelligence)  līmenim, tiek pakļauti varas struktūru spiedienam. Tas notiek, izmantojot dažādus valsts varas rīcībā esošos instrumentus – sākot ar preferencēm un juridiskiem ierobežojumiem, cenu un nodokļu politiku, beidzot ar uzņēmumu nacionalizāciju un to darbības pilnīgu pakļaušanu varas interešu īstenošanai. Patiesībā dzīvē tiek īstenota modernizēta orveliskā vīzija, līdzīgi kā pašlaik tas notiek Ziemeļkorejā, arī Ķīnā, Krievijā.

Otrais un, visticamāk, prognozējamais mākslīgā intelekta attīstības virziens demokrātiskajās valstīs pašreizējā situācijā ir dominējošo IT uzņēmumu centieni gan savā valstī, gan  starptautiskajā jomā diskriminēt konkurentus. Ierobežot viņu spējas veiksmīgi konkurēt esošajā tirgū, arī pārpirkt tos, iekļaujot savā korporācijā.

Rezultātā rodas un nostiprinās oligopols, kad konkurentu ienākšana esošajā IT tirgū kļūst ļoti apgrūtināta. Faktiski tirgus tiek monopolizēts. Dominējošie uzņēmumi sāk diktēt sev labvēlīgus komerciālus nosacījumus un iegūst spēju noteikt mākslīgā intelekta attīstības stratēģiju un mērķus. Līdz brīdim, kad valsts pārvaldes struktūras sāk stingrāk reglamentēt, kontrolēt, ierobežot IT uzņēmumu rīcības brīvību.

          Bieži vien tas notiek esošo politisko spēku interesēs, kas ne vienmēr sakrīt ar patērētāju & MI pakalpojumu lietotāju vēlmēm. Vai disonē ar kopējā sabiedriskā labuma kritēriju prasībām, pat nonākot konfliktā ar universālajām cilvēciskajām vērtībām.

Droša, uzticama, empātiska mākslīgā superintelekta izveide ir mūsu laika vissvarīgākā sociālā & tehnoloģiskā problēma, kuru risinot, ir jānodrošina, ka digitālās transformācijas centrā ir un paliek cilvēks.

          Šīs obligātās prasības ievērošanu var nodrošināt, ejot pa Trešo, visoptimālāko, arī drošāko MI  harmoniska progresa ceļu, kurš balstās uz Cilvēces kolektīvā saprāta mobilizācijas īstenošanu:

▼ lai sadarbībā ar mākslīgo intelektu veidotu demokrātisku Cilvēces nākotni;

▼lai visaptverošā tvērumā nodrošinātu optimālu ļaužu prioritāro interešu ievērošanu visā pasaulē;

▼lai nepieļautu, ka MI tehnoloģija diktatoru rokās tiek izmantota kā ierocis cilvēku paverdzināšanai, viņu izpausmes brīvības apspiešanai, viņu personības degradācijai, pārvēršanai par  nevarīgiem,  varai pakļautiem, nepilnvērtīgiem indivīdiem;

▼ lai inovatīvais mākslīgais superintelekts (ASI- Artificial Superintelligence) kļūtu par cilvēces labdari, nevis posta nesēju;

▼ lai  cilvēkiem palīdzētu rast sev cienīgu vietu pasaulē, un viņu dzīve iegūtu jēgpilnu piepildījumu;

▼ lai novērstu autokrātu & diktatoru joprojām plaši piekopto populisma un demagoģijas praksi izmantot pašpasludinātas  “nacionālās”  intereses & tradicionālās vērtības, kā arī valsts suverenitātes jēdzienu par manipulācijas rīkiem ar valsts pilsoņu jūtām un prātiem, lai par katru cenu saglabātu savu varu.

Šāda mērķa vārdā  vispirms ir nepieciešams organizēt un veidot pārnacionālas struktūras, kuras integrē, apvieno, mērķtiecīgi koordinē un uzrauga  IT kompāniju centienus AGI jomā.  Ja sākumā tās varētu būt reģionāla mēroga, tad tuvākajā nākotnē tām jākļūst par globālām (piemēram, ANO paspārnē).

Tā tiktu nodrošināta savstarpēji izdevīga, auglīga starpvalstu kooperācija, AGI radīšanas procesā būtiski samazināta politiskā spiediena & komerckritēriju noteicošā loma. Izstrādātas  racionālas tiesību normas, kurās definēti mērķi, noteikti stimuli to sasniegšanai un nepieciešamie ierobežojumi. Lai inovācijas MI tehnoloģiju jomā tālāk paplašinātu cilvēka spējas un  patiešām nestu sabiedrībai daudzveidīgu labumu, veicinātu civilizācijas uzplaukumu.

         Tas nodrošinātu, ka par vispārēju prioritāti kļūst prasība  AGI un tālākā perspektīvā arī ASI superspēju izmantošanu par      labu visai sabiedrībai un katram cilvēkam. Šādi varēs  novērst arī varas koncentrāciju negodprātīgu politiķu rokās, iniciēt apstākļus, lai izzustu krasā sociālā nevienlīdzība. Radīt nepieciešamos priekšnoteikumus, lai humānisma ideju reprezentējošie, racionāli domājošie valstu politiskie līderi savu rīcību un aktivitātes motivētu, apzinoties un saprotot:

▼ka ikvienas nācijas spēka potenciāls visā pilnībā atklājas tikai sadarbībā, solidaritātē, uzticībā;

▼ka jebkura politiķa diženums slēpjas viņa cilvēcībā, bet ne varas ambīcijās;

▼ka cilvēktiesību ievērošana gan vārdos, gan darbos ir obligāta prasība nācijas laimīgas un ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanā;

▼ka ikviena cilvēka personības pašapliecināšanās brīvības nodrošināšana arī kalpo par garantu adekvātai visu pārējo sabiedrības locekļu brīvībai.

          Lai arī šeit prognozētais, rekomendētais MI attīstības ceļš neapšaubāmi ir vislabākais no civilizācijas progresīvas evolūcijas skata punkta - jo atbilst visu pasaules nāciju kopējām interesēm,- tomēr šodienas apstākļos tas ir arī visgrūtāk realizējamais.

Kas tad ir nepieciešams, lai šeit piedāvātā vīzija tiktu veiksmīgi īstenota?!

Vispirms jau  jāņem vērā universālā atziņa, ka saprātīgs cilvēks racionāli izvērtē apstākļus  un veic mērķtiecīgas darbības. Tātad viss sākas ar cilvēku, izpaužas caur cilvēku un galu galā arī atgriežas pie cilvēka viņa darbības likumsakarīgu seku veidā. Ja cilvēks savā subjektīvajā rīcībā neievēro objektīvās cēloņsakarības, tās voluntārā veidā neapdomīgi, muļķīgi pārkāpj– sekas vienmēr būs viņam un, diemžēl, arī līdzcilvēkiem nelabvēlīgas!

          Tas nozīmē, ka obligāti jāņem vērā subjektīvā faktora primārā lomu stratēģijas un politisko pozīciju & nostādņu izstrādē un to īstenošanas mehānisma organizācijā. Un soli pa solim jāpanāk, lai valstu vadītāji, visu rangu politiķi un arī ierēdņi ar savu kompetenci, tikumiskajām īpašībām atbilstu savam sociālajam statusam.

Vistiešāk tas attiecas uz valsts vadītājiem, politiskajiem līderiem, kuru pasaules redzējums, rīcības motīvi, morāle, ambīcijas, prāta spējas, t.i, viņu personības raksturiezīmju kopums lielā mērā nosaka valsts attīstības kursu, reglamentē nācijas sasniegumus. Valsts varas sviru nonākšana nekompetentu, negodprātīgu, varas necienīgu politiķu rokās rada lielus regresa un sociālās degradācijas riskus, apdraud nācijas progresu.

Ar varas pilnvarām apveltīti tāda tipa politiķi kļūst sociāli  bīstami, jo nostiprina necilvēcību, veicina diskrimināciju, cilvēkus šķiro pēc lojalitātes kritērija, necenšas novērst nevienlīdzību. Izplata neiecietību un naidu, vairojot agresīvas tieksmes, sociālās nelaimes un traģēdijas. Ar savu rīcību kļūstot par dominējošu faktoru humānisma deficītam pasaulē.

Tātad izšķiroša nozīme nāciju progresīvas attīstības nodrošināšanā ir valsts vadītāju un varas elites (istablišmenta) īstenotai politikai, tās ietvaros izvirzītajiem mērķiem, izvēlētajām metodēm un līdzekļiem šo mērķu sasniegšanai. Savukārt, šādu politikas izstrādi un ieviešanu determinē partiju līderu lietpratība, cilvēcība, viņu rīcības motīvi.

         Kas tad ir vajadzīgs, lai vēlētājs, pirms izdara izvēli un nodod savu balsi par labu konkrētajam politiķim, - iegūtu pārliecību par izvēles pareizību, lai viņš kārtējo reizi neuzķertos uz demagoģijas un populisma ēsmas?!

         Ir jābūt iedibinātai kārtībai, izstrādātai metodikai, kas ļauj optimizēt elektorāta izvēli: sniedz iespēju rast un atpazīt kompetentus, varas cienīgus politiķus. Tā ir aktuālākā un droši vien arī nozīmīgākā problēma mūsdienu demokrātijā!

         Lai sekmīgi risinātu šo pamatproblēmu, jāveic politiķu kompetences prasību konkretizēšana un noteikšana.   Politiķa personības vispusīga izvērtēšana praktiski jāuzsāk ar profesionālatlases algoritmu kompleksa izstrādi un aprobāciju pilotprojekta veidā. Pēc algoritmu sistēmas sekmīgas testēšanas un praktiskās pārbaudes veikšanas  šāda profesionālās atlases kārtība ir jālegalizē. Tālāk tā jāpielieto ikvienas, elektorāta pilnvarojuma tīkojošas, personas objektīva, zinātniski argumentēta, vispusīga raksturojuma iegūšanai. Šādi tiks izveidots  personas humānais portrets (profils, pase, karte), kurā tiks pārliecinoši atspoguļots attiecīgā indivīda personisko īpašību, prasmju kopums. Arī sniegts viņa profesionālo spēju izklāsts, konstatēta viņa līdzšinējās darbības atbilstība sabiedrības vajadzībām.

Iegūtais personas portrets sniegtu elektorātam patiesu, pietiekami pilnīgu un skaidru priekšstatu par kandidātu tautas pilnvarojuma saņemšanai. Ļautu prognozēt attiecīgā indivīda spējas efektīvi risināt sabiedrībai aktuālās problēmas. Objektīvi raksturotu viņa potences nodrošināt pilsoniskās sabiedrības progresu, sekmīgi īstenojot viņa pārstāvētās partijas programmā piedāvātās reformas, iniciatīvas, mērķus un solījumus.

         Ikviens darba devējs ar lielu rūpību izvēlas sev darbiniekus, iespējami detalizētāk izpēta viņu raksturiezīmes un profesionalitāti, šajā nolūkā izmantojot arī specializēto personālatlases firmu pakalpojumus.

       Kāpēc gan tautai, kura ir darba devējs politiķiem, - būtu jāturpina samierināties ar dziļi aplamo, bet joprojām plaši praktizēto manipulatīvo, necaurspīdīgo, riskantas - partiju rāmjos ierobežotas,- izvēles procedūru?!

         Reāli tā ir elektorāta izvēles brīvību nicinoša kārtība. Kad slēptā veidā no pilsoņu vairākuma tiek virzīti un vēlētājiem piedāvāti ambiciozi, nereti negodprātīgi, humānisma kritērijiem un sociālā progresa  prasībām neatbilstoši, nekompetenti, varaskāri karjeristi. Toties varenu un sociāli ietekmīgu cilvēku grupām pietuvināti, viņiem noderīgi un vajadzīgi indivīdi. Rezultātā cieš visa sabiedrība, ikkatrs vēlētājs: izplatās korupcija, sociālā nevienlīdzība, gara nabadzība, konformisms, favorītisms, liekulība, meli, vairojas konflikti, pastāv un rodas jauni eksistenciālie draudi.

         Ticu, esmu pārliecināts, ka mūsu vidū ir daudz gudru, talantīgu, godprātīgu un tautas pilnvarojuma cienīgu, emocionāli inteliģentu cilvēku, kuri tautas kopējo interešu vārdā spēj digitalizēt valsti, veidot atvērtu sabiedrību un attīstīt tiešo demokrātiju. Tā novēršot totalitārisma draudus un vedot mūs visus pretī laimīgai nākotnei.

         Šādas personības ir mērķtiecīgi jāmeklē mūsu vidū, jāatrod un jārada viņiem pilnvērtīgas iespējas sava radošā potenciāla izmantošanai sabiedrības labā. Jāprezentē šos cilvēkus vēlētājiem, lai viņi pelnīti saņemtu tautas uzticības mandātu. Tāda būtībā arī ir sociālās identitātes portreta mērķfunkcija un uzdevums….:  Skat detalizētāku iniciatīvas  izklāstu grāmatā “Kā atbrīvoties no totalitārisma skavām. Izaicinājums pārvarēt politisko vientiesību “ https://buki.lv/product/ka-atbrivoties-no-totalitarisma-skavam-e-gramata

Sociālās identitātes portreta ideja ir inovatīva atbilde uz reāldemokrātijas institūtu mazspēju. Tas ir līdzeklis demokrātiskās iekārtas rīcībspējas stiprināšanai un orientieris  nepieciešamai reformēšanai. Tā ir humānista reakcija uz demokrātijas vājuma izpausmēm, uz nepieciešamību novērst slimības simptomus. Tas ir konsolidācijas mēģinājums dažādu partiju daudzveidīgām ideoloģijām rast vispārcilvēciskajās vērtībās balstītu kopsaucēju. 

Tas ir mans - kā cilvēkam, kurš pārdzīvo trauksmainās mūsdienas, nevēlas grimt bezcerīgā apātijā, - izmisīgs mēģinājums brīdināt visus saprātīgi domājošos, aktīvos sabiedrības pārstāvjus par esošajiem draudiem, lai apvienotiem spēkiem novērstu eventuālos eksistences riskus. Nevar un nedrīkst paļauties uz to, ka arī bez manas līdzdarbības atradīsies kāds gudrāks, aktīvāks, kurš nodrošinās happy end mums visiem! Ir bezjēdzīgi uz to cerēt, ignorēt vai noniecināt savas spējas jebkādi ietekmēt nelabvēlīgu notikumu gaitu.

Šodienas realitātē, kad  sociālās identitātes portreta ideja vēl ir tikai  ierosmes stadijā, būtu lietderīgi izmantot IT uzņēmuma Safe Superintelligence Inc. iestrādes, kā arī NEAR AI pieredzi centienos apvienot blokķēdes un MI tehnoloģijas. Lai ar MI rīku palīdzību aktivizētu un veicinātu ANO Vispārējo cilvēktiesību deklarācijā, kā arī Eiropas Padomes Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā pasludināto pamatnostādņu  beznosacījuma ievērošanu.

Pētījums, kas paredz, ka mākslīgais intelekts 2027. gadā kļūs nekontrolējams un desmit gadu laikā novedīs pie cilvēces izmiršanas, rada satraukumu tehnoloģiju pasaulē :

A research paper predicting that artificial intelligence will go rogue in 2027 and lead to humanity's extinction within a decade is making waves in the tech world.

This video is from Tech Now, the BBC's flagship technology programme : https://www.bbc.com/reel/video/p0lwdg8y/is-this-how-ai-might-eliminate-humanity-