Kā nodrošināt Cilvēka cienīgu dzīvi

       Pro bono publico

            Kā  nodrošināt Cilvēka cienīgu dzīvi
             

Mūsdienu zinātnes sasniegumi, tautsaimniecībā izmantotā modernā tehnika un progresīvās tehnoloģijas beidzot ir radījušas reālas iespējas likvidēt nabadzību, veidot nepieciešamos apstākļus ikviena sabiedrības locekļa pilnvērtīgai un laimīgai dzīvei. Tad rodas jautājums: kāpēc vēl joprojām ne tikai pastāv, bet pat padziļinās nabadzība, vēl krasāka kļūst vairākuma ekonomiski attīstīto valstu iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzība?!

          Atbilde jāmeklē daudzu valstu vadītāju demonstrētajā savtīgajā aprobežotībā, neprasmē reformēt esošo sociāli ekonomisko sistēmu, efektīvas atgriezeniskās saites starp vēlētājiem un tautas pilnvarotiem varas pārstāvjiem neesamībā. Diemžēl arī nespējā vienmēr un visur ņemt vērā, ka jebkuru sociālo pārmaiņu atslēgas figūra ir pats cilvēks kā personība ar visu viņam piemītošo rakstura īpašību, vajadzību, interešu, vērtību orientācijas sistēmu, kas tad arī nosaka ikviena indivīda mērķtiecīgas darbības motivāciju. 

          Lai veidotos rīcībspējīga valsts pārvalde, kuras vadītāji prasmīgi izmanto modernās postindustriālās sabiedrības sasniegumus visu valsts iedzīvotāju interesēs, ir jābūt tālredzīgiem, jāprot saskatīt un uztvert progresa iedīgļus, izmantot ilgtspējīgās novitātes. Par tādu daudzsološu novitāti šodien iezīmējas ideja ieviest (pagaidām vēl eksperimentāli) tā saucamo garantēto bāzes ienākumu (GBI) kā valsts sociālās nodrošināšanas sistēmas pamatelementu (sk. piem. Richard Murphy and Howard Reed, “Financing the Social State: Towards a full employment economy”; Allan Sheahen “Basic Income Guarantee:Your right to economic security”: http://www.basicincome.org/news). … turpinājums grāmatā “Kā atbrīvoties no totalitārisma skavām. Izaicinājums pārvarēt politisko vientiesību“: https://buki.lv/product/ka-atbrivoties-no-totalitarisma-skavam-e-gramata

         

                                                     *    *    *

Universālais pamatienākums – glābiņš vai utopija?

Lija Strašuna “Swedbank” vecākā ekonomiste

Globalizācija, automatizācija un robotizācija, augusi nevienlīdzība, bažas par darbvietu izzušanu un nepieciešamību pārkvalificēties – nav brīnums, ka ideja par universālo pamatienākumu šķiet tik saistoša. Eiropā vidēji vairāk nekā 60% aptauju respondentu atbalsta šo ideju, jo īpaši jaunieši.

Skan jau vilinoši – var saņemt naudu, neko nedarot. Nesenais OECD pētījums liecina, ka ap 60% darbvietu Lietuvā un 47% Igaunijā ir pakļauti augstam automatizācijas riskam. Latvija netika iekļauta šajā analīzē, bet domājams, ka rezultāti varētu būt kaut kur pa vidu. Arī ienākumu nevienlīdzība Latvijā ir viena no augstākajām Eiropā. Vai universālā pamatienākuma (UP) ieviešana var risināt šīs problēmas?

Par un pret

Universālā pamatienākuma ideja ir vienkārša – tā vietā, lai uzturētu pašreizējās, bieži diezgan sarežģītās un dārgās, sociālo pabalstu un pensiju sistēmas, visiem iedzīvotājiem tiek maksāts regulārs pamatienākums bez jebkādiem nosacījumiem. Šīs idejas atbalstītāji uzsver, ka tieši UP vienkāršība un vieglā administrēšana ir tā trumpis. Turklāt stabils, nodrošināts ienākums varētu motivēt iedzīvotājus attīstīt jaunas prasmes un mācīties, meklēt un strādāt interesantāku un radošāku darbu, veidot jaunus projektus un uzņēmumus, nebaidoties uzņemties risku. Lielāka ienākumu drošība varētu mazināt gan ienākumu, gan iespēju nevienlīdzību.

Tomēr, lai arī ir bijuši daži eksperimentāli pilotprojekti ierobežotam iedzīvotāju lokam (piemēram, Somijā un Spānijā), UP ideja vēl arvien ir tikai ideja, un potenciālie ieguvumi nav pierādīti dzīvē. Somijā pilotprojekts, kā tika plānots, noslēgsies šī gada beigās – tad būs pieejami pirmie rezultāti un secinājumi. Pozitīva ietekme uz darba tirgu varētu palikt vēlmju līmenī, jo tikpat labi UP varētu mazināt motivāciju maksāt nodokļus un meklēt darbu – šim ienākumam nav nosacījumu un tas nav saistīts ar nomaksātajiem nodokļiem. Latvijā tas varētu būt īpaši aktuāli, ņemot vērā jau pastāvošās problēmas ar nodokļu iekasējamību. Turklāt UP ir regresīvs, to saņemtu gan turīgi, gan nabadzīgi iedzīvotāji – tas varētu pat palielināt ienākumu nevienlīdzību, vismaz sākumposmā. Somijas eksperimenta ietvaros UP saņēmēji tika izvēlēti tikai no bezdarbniekiem, kas gluži nav pilnā mērā "universāla" situācija.

Neatbildētie jautājumi

Ir arī daudz jautājumu, uz kuriem jāatbild, pirms ķerties pie UP ieviešanas dzīvē. Vai UP maksātu valsts pilsoņiem vai rezidentiem? Ja rezidentiem – kā kontrolēt migrācijas plūsmas uz to valsti, kas maksā lielāku UP? Vai UP jābūt atkarīgam no vecuma, piemēram, mazāks UP bērniem? Cik lielam UP jābūt, proti, kas ir tās pamatnepieciešamības? Kā UP jāmainās ar laiku, vai tas tiek kaut kādā veidā indeksēts? Tie ir tehniski jautājumi, bet no tiem ir atkarīgs, cik veiksmīgi UP ideju var realizēt un kā tā ietekmēs darba tirgu. UP ideja šķiet ļoti skaista uz papīra, bet īstenošana ir diezgan piņķerīga, un vēl nav labās prakses piemēru, uz kuriem varētu balstīties.

Pat ja šie jautājumi ir atbildēti, manuprāt, viens no svarīgākajiem jautājumiem ir, vai šo modeli varam atļauties. Latvijā (un Baltijas valstīs kopumā) sociālais budžets nav liels, zem ES vidējā. Pieņemot, ka visi valsts tēriņi sociālajai aizsardzībai (tai skaitā vecuma pensijām) tiek aizvietoti ar UP visiem valsts iedzīvotājiem vienādā apmērā, veidojas situācija, ka Latvija var maksāt 117 eiro mēnesī vienai personai (aprēķini balstīti uz 2015. gada datiem). Tas ir mazāk nekā puse no nabadzības riska sliekšņa, kas pašlaik tiek vērtēts ap 250 eiro! Turklāt, ja neaiztiekam vecuma pensijas (pensionāri diez vai būs ar mieru atteikties no pensijas mazāka UP dēļ), tad tie ir tikai 55 eiro! Pat pieņemot, ka bērniem līdz 16 gadu vecumam tiek izmaksāti tikai 50% no UP, cipari nav daudz lielāki.

Savukārt, lai maksātu 250 eiro lielu UP, kas atbilstu nabadzības slieksnim, Latvijas sociālais budžets būtu jādubulto! Lai finansētu šo robu budžetā, nodokļu ieņēmumiem būtu jāpieaug no līdzšinējiem 30% no IKP virs 40%, kas būtu pat virs ES vidējā līmeņa. Ja visu šī brīža valsts budžetu atvēl UP, būtu ap 500 eiro uz cilvēku, bet tad nebūtu naudas ne izglītībai, ne veselībai, ne aizsardzībai...

Ceļā uz labāku sociālās aizsardzības sistēmu

Šie aprēķini skaidri parāda, ka pašreizējās sociālās aizsardzības sistēmas pilnīgu aizvietošanu ar UP ne Latvija, ne kāda cita Baltijas valsts nevar atļauties. Turklāt UP modelis vēl nav pietiekami testēts, nepieciešams vairāk eksperimentu, detalizētāka analīze, pirms ko tādu mēģināt īstenot dzīvē. Vienlaikus atsevišķu UP modeļa elementu ieviešana varētu palīdzēt uzlabot sociālo iekļaušanu un sociālās apdrošināšanas sistēmas efektivitāti, piemēram, vienkāršojot un padarot pieejamāku pašreizējo sistēmu vai mēģinot ieviest UP atsevišķām iedzīvotāju grupām, piemēram, jauniešiem.

Dažas potenciālas priekšrocības un iespējamie trūkumi, ieviešot UP (detalizētāk var apskatīt Swedbank Baltijas jūras reģiona apskatā)

Priekšrocības	Trūkumi
Viegli un efektīvi administrējams (proti, mazākas administrēšanas izmaksas un birokrātija).	Regresīvs (vienāds maksājums gan turīgiem, gan nabadzīgiem).
Lielāka motivācija pieņemt darbu ar salīdzinoši zemu algu (jo, uzsākot darbu, UP netiek zaudēts) – pašlaik, zaudējot bezdarbnieka statusu, tiek zaudēts gan pabalsts, gan tiek maksāti lielāki nodokļi.	Var mazināt motivāciju maksāt nodokļus (jo ienākums nav nekādā veidā saistīts ar nomaksātajiem nodokļiem).
Lielāka ienākumu stabilitāte, kas atbalstītu mūžizglītību un inovācijas (piemēram, uzsākot radošus projektus un uzņēmējdarbību).	Var arī mazināt motivāciju meklēt darbu, jo tāpat tiek nodrošināts stabils ienākums. Darba devējiem, iespējams, grūtāk atrast darbiniekus, jo tie ir izvēlīgāki.

http://www.delfi.lv/news/comment/comment/lija-strasuna-universalais-pamatienakums-glabins-vai-utopija.d?id=49998743

Somijā universālā pamatienākuma eksperiments nonācis strupceļā

 Ēvalds Dukuls (LTV7 korespondents)

Universālo pamatienākumu eksperiments Somijā nonācis strupceļā. Somijas eksperimentā bez darba palikušie divus gadus saņēma garantētus nepilnus 600 eiro, un turpināja tos saņemt arī gadu pēc iekārtošanās jaunā darbā, bet tagad eksperiments apturēts.  

Tikai attīstītajās valstīs vien, kas veido OECD jeb Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju, bezdarbs pērn tuvojās 36 miljoniem cilvēku. Savukārt visā pasaulē bez darba bija 195 miljoni cilvēku saskaņā ar Starptautiskās darba organizācijas datiem.

Darba vietu skaita pieaugums atpaliek no darbspējīgo iedzīvotāju skaita pieauguma, tādēļ prognozē, ka bezdarba rādītāji turpinās augt.

Tā dēvētais universālais pamatienākums tādēļ šķita daudzsološs veids, kā izvairīties no sociālas krīzes.

Itālijas populistiskā Piecu zvaigžņu kustība izteikusi pārdrošu solījumu – garantēt katram iedzīvotājam vismaz 780 eiro ienākumu mēnesī.

Somijā universālā pamatienākuma eksperimentā 2000 bezdarbnieku saņēma aptuveni 600 eiro mēnesī. Šo summu izmaksā vēl gadu pēc iekārtošanās darbā. Taču eksperiments apturēts. Somijas premjera biroja pārstāvis, domnīcas “Tänk” vadītājs Markus Kanerva saka – to vairs neturpinās. Un piebilst “diemžēl”.

“Nav ziņu par to, ka pēc šī eksperimenta būs vēl kāds. Manuprāt, tas nav labi, jo jābūt gataviem nākotnē gaidāmajām pārmaiņām. Jāeksperimentē ar dažādām sociālām reformām,” atzina Kanerva.

“Ja mēs vienkārši gaidīsim, kad sāksies lielās pārmaiņas, mums nebūs pietiekami informācijas visefektīvākajai rīcībai,” piebilda pētnieks.  

Vidējā alga Somijā ir 2500 eiro, bet Latvijā - tikai ap tūkstoti eiro. Pabalstā izmaksājamo summu rēķina pēc īpašas formulas, ņemot vērā dažādus apstākļus, preču un pakalpojumu cenas. Taču, ja mēs to rēķinātu pret vidējo algu, Somijas 560 eiro vietā bezdarbnieks Latvijā saņemtu nedaudz vairāk par 200 eiro.

Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone nav pārliecināta, ka mūsu sabiedrība tam ir gatava.

Latvijas sociālā atbalsta sistēma veidota tā, ka, atrodot darbu, cilvēks nekavējoties zaudē bezdarbnieka pabalstu. Un bieži arī citus pabalstus, piemēram, garantēto minimālo ienākumu, pašvaldības sniegtu atbalstu komunālo maksājumu segšanai vai bērna palaišanai skolā.

Samērojot ieguvumus ar zaudējumiem, daļa, iespējams, nemaz nav motivēta meklēt darbu vai strādāt oficiāli.

Pirmajā ceturksnī Latvijā bez darba bija 8,2% darbspējīgo iedzīvotāju (aptuveni 80 000 cilvēku.) Salīdzinoši Somijā - 8,4 % bezdarbnieku (231 000 cilvēku), bet Itālijā – teju 11% (3 000 000 cilvēku). Līmeņi atšķirīgi, tomēr caurmērā tas nozīmē, ka teju katrs desmitais ir bez darba vai vismaz nestrādā oficiāli. Viens no ilgstoša bezdarba iemesliem ir jauno tehnoloģiju ienākšana. Latvijas gadījumā – arī zema darbaspēka mobilitāte. Turklāt, jo ilgāk bez darba, jo grūtāk pārvarēt inerci.

“Katru dienu jāceļas un jāiet uz darbu, jābūt gatavam pakļauties darba devēja prasībām, un dažiem tā ir problēma,” stāstīja karjeras konsultante Inese Markēviča.

Garantēts minimālais ienākums šķita daudzsološa iespēja pārvarēt inerci un cilvēkiem atgriezties darba tirgū. Tomēr tas līdz šim tas nav attaisnojis uz sevi liktās cerības. Bet augošais bezdarba līmenis gan attīstītajā gan jaunattīstības pasaulē prasa drīzu risinājumu.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/somija-universala-pamatienakuma-eksperiments-nonacis-strupcela.a280240/?utm_source=email+marketing+Mailigen&utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+31.05.2018.&utm_medium=email

 When a California city gave people a guaranteed income, they worked more — not less

Stockton’s experiment shows what $500 per month in “free money” can do for employment, mental health, and more.

By Sigal Samuel  Mar 6, 2021, 9:00am EST

https://www.vox.com/future-perfect/22313272/stockton-basic-income-guaranteed-free-money

Preliminary Analysis: SEED's First Year 1 Poverty is the biggest issue.

Everything we deal with stems from that. There’s so many people working incredibly hard, and if life happens, there’s no bottom. —Michael D. Tubbs

 Executive Summary

The Stockton Economic Empowerment Demonstration, or SEED, was the nation’s first mayor-led guaranteed income initiative. Launched in February 2019 by former Mayor Michael D. Tubbs, SEED gave 125 Stocktonians $500 per month for 24 months. The cash was unconditional, with no strings attached and no work requirements. This Randomized Control Trial (RCT) pilot is being evaluated by a team of independent researchers, Dr. Stacia West of the University of Tennessee and Dr. Amy Castro Baker of the University of Pennsylvania, and funded by the Evidence for Action Program at the Robert Wood Johnson Foundation. Our primary research questions are the following: How does guaranteed income impact income volatility? How do changes in income volatility impact psychological health and physical well-being? How does guaranteed income generate agency over one’s future? In March 2021, SEED released its preliminary findings from the first year of the experiment. These findings encompass the pre-COVID time period from February 2019 through February 2020. Key Findings Include: https://static1.squarespace.com/static/6039d612b17d055cac14070f/t/603ef1194c474b329f33c329/1614737690661/SEED_Preliminary+Analysis-SEEDs+First+Year_Final+Report_Individual+Pages+-2.pdf

 Everywhere basic income has been tried, in one map

Which countries have experimented with basic income — and what were the results?

By Sigal Samuel  Updated Oct 20, 2020, 9:50am EDT

https://www.vox.com/future-perfect/2020/2/19/21112570/universal-basic-income-ubi-map

Finland gave people free money. It didn’t help them get jobs — but does that matter?

Receiving a basic income had other great effects on the unemployed.

By Sigal Samuel  Feb 9, 2019,

https://www.vox.com/future-perfect/2019/2/9/18217566/finland-basic-income

A Canadian study gave $7,500 to homeless people. Here’s how they spent it.

The results show the power of cash transfers to reduce homelessness.

By Sigal Samuel  Oct 27, 2020, https://www.vox.com/future-perfect/21528569/homeless-poverty-cash-transfer-canada-new-leaf-project

These mayors want to fight Covid-19 and the recession with one big idea: A guaranteed income

Mayors of Atlanta, Los Angeles, Stockton, and other cities want a federal cash program to support their residents in need.

By Dylan Matthewsdylan@vox.com  Jul 21, 2020, https://www.vox.com/future-perfect/2020/7/21/21327413/basic-income-guaranteed-income-ubi-michael-tubbs-keisha-lance-bottoms-eric-garcetti

11-24-2025

Closing the wealth gap: The solution is hiding in plain sight

And the timing to make lasting change could not be better.

Bagātības plaisas mazināšana: Risinājums slēpjas acu priekšā

Un laiks ilgstošu pārmaiņu veikšanai nevarētu būt labāks.

BY Mike Brady

When an X user recently pointed out the eye-popping increase in billionaires’ wealth since 2015, entrepreneur Mark Cuban, a billionaire himself, responded with his opinion on why, but he urged followers to consider a different question:

“Why are we not giving incentives to companies to require them to give shares in their companies to all employees, at the same percentage of cash earnings as the CEO?” Cuban said. 

It is the right question to be asking. Because while the debate over wealth inequality continues, the solution has been hiding in plain sight for decades.

The top 10% of U.S. households now control 67% of all wealth, while the bottom half holds just 2.5%. The typical American worker approaches retirement with about $4,000 in savings, which is less than the cost of one month in an assisted living facility. That imbalance is not sustainable, economically or socially.

The fix does not require new legislation or another corporate responsibility pledge. It lies in a proven model that has been quietly transforming companies and communities for 50 years: employee ownership.

From Silicon Valley to Main Street

Silicon Valley figured this out long ago. Equity compensation has been the foundation of the tech sector’s innovation economy since the 1970s. Stock options allowed startups to attract world-class talent without paying top-tier salaries, align employee incentives with company performance, and build wealth for workers who might otherwise never own an asset.

Yet outside of tech, broad-based ownership remains rare. Fewer than 7,000 U.S. companies—mostly in traditional sectors like manufacturing, construction, and distribution—operate under an employee stock ownership plan (ESOP). The results, however, mirror the Valley’s success.

Employee-owned firms grow more than 2% faster per year than their peers and are half as likely to go bankrupt. During the 2008 financial crisis, they laid off workers at only one-third the rate of conventional firms. For employees, the impact is just as powerful. ESOP participants hold 92% higher median household wealth, twice the retirement savings, and 33% higher median income than comparable workers.

This is not philanthropy. It is a durable, market-tested strategy that drives growth, resilience, and equity at the same time.

The Timing Could Not Be Better

Today, several powerful trends make this the perfect moment to bring ownership to scale.

A massive generational handoff is underway. Ten thousand baby boomers retire each day, many of them owners of successful small and midsize businesses with no succession plan. Transferring ownership to employees keeps those businesses rooted in their communities, preserves good jobs, and rewards founders with fair market value.

The retirement crisis demands new solutions. With average savings at historic lows, workers need wealth-building tools that go beyond 401(k) plans. Ownership creates an asset base that compounds over time, restoring what traditional pensions once offered.

Labor shortages are reshaping industries. As skilled workers grow scarce, companies that offer ownership will win the competition for talent, not only by paying well but by giving people a reason to stay.

Economic volatility favors resilience. Employee-owned companies outperform during downturns because people at every level have a stake in the outcome. Ownership builds both financial and cultural strength.

Beyond Good Intentions

America has no shortage of programs designed to help workers. What it lacks is awareness and adoption of the ownership mechanisms that allow employees to share in the value they create. As long as labor and ownership remain separated, inequality will continue to deepen.

When employees have an equity stake, their focus shifts from completing tasks to building lasting value. They think like owners because they are owners, and that mindset fuels innovation, strengthens loyalty, and creates a powerful cycle of trust and accountability.

The impact case is clear, and the business case is even stronger. Broad-based ownership builds companies that last. It keeps wealth circulating within communities instead of extracting it, and it turns employees into long-term investors in the enterprise they help build.

The Moment to Act

We are standing on the edge of a once-in-a-generation opportunity to reimagine capitalism for shared prosperity. Employee ownership will not fix every inequity in our economy, but it addresses one of the most fundamental: who benefits from the value a company creates.

Cuban’s challenge should not disappear into the social media ether. It should become a call to action for policymakers, investors, and business leaders to make employee ownership the standard, not the exception.

America does not need another wealth redistribution debate. It needs a wealth participation strategy.

Employee ownership represents capitalism at its best: fair, inclusive, and fiercely competitive. It aligns profit with purpose and ensures that the people who build our companies share in their success. If we scale it now, we can turn today’s inequality into tomorrow’s shared prosperity.

https://www.fastcompany.com/91446200/closing-the-wealth-gap-the-solution-hiding-in-plain-sight

Бедность – зло, неравенство – норма 12.03.2021, 08:08

6 НОЯБРЯ 2020

Бездомным канадцам выдали по $5700. Как они распорядились деньгами?

Результаты нового эксперимента с базовым безусловным доходом в Канаде опровергают расхожие стереотипы

Денис Шлянцев : https://republic.ru/posts/98418

 

11 МАРТА

«Бесплатные деньги» стимулируют занятость: опубликованы результаты первого года эксперимента с безусловным доходом в Стоктоне

Результаты исследования пришлись как никогда кстати: конгресс утвердил план поддержки экономики на $1,9 трлн, в нем предусматриваются прямые выплаты по $1400 большинству американцев

В 2019 году в калифорнийском Стоктоне начался смелый эксперимент с безусловным базовым доходом (ББД): инициаторы программы SEED (Stockton Economic Empowerment Demonstration), получив грант в размере $1 млн от филантропов из Economic Security Project, решили в течение 2 лет выплачивать по $500 в месяц 125 участникам. Люди были отобраны случайным образом, их доходы не превышали медианные доходы домохозяйства в городе, они были вольны тратить полученные деньги, как им заблагорассудится. Исследователи же наблюдали за тем, какой эффект эта сумма оказывала на жизни людей.

Как сообщает Vox, на днях стали известны результаты первого года (с февраля 2019-го по февраль 2020-го) эксперимента, и сторонники идеи ББД как эффективного оружия борьбы с бедностью явно возьмут их на вооружение.

Самый, пожалуй, удивительный результат первого ⁠года эксперимента: полная занятость у людей, получавших $500 в месяц, стала ⁠вдвое выше, чем у людей из контрольной группы эксперимента (не ⁠получавших никаких выплат). За год наблюдения количество работающих полный рабочий ⁠день людей в первой группе выросло с 28% до 40%. В контрольной ⁠группе прирост составил ⁠лишь 5%.

Исследователи утверждают, что выплаты, пусть и не такие уж большие, обеспечили людям стабильность и свободу, которые им были нужны для того, чтобы поставить перед собой цели, определиться с желаниями, взять на себя некоторые риски и обучиться чему-то новому, чтобы найти работу.

Критики программ гарантированного дохода ⁠часто заявляют, что «бесплатные деньги» превратят людей в бездельников. Однако результаты многих исследований указывают на обратное: деньги, полученные без каких-либо условий, вовсе не лишают людей стимула к поиску работы. Эксперименты, проведенные в различных частях света – от Финляндии и Испании до Аляски и Северной Каролины – и вовсе говорили о том, что ББД почти не влияет на занятость. В некоторых случаях выплаты поощряли в людях склонность к предпринимательству: так, в Японии, согласно опросам, получатели ББД в 3,9 раз больше были заинтересованы в открытии своего бизнеса.

Стоктонский эксперимент (смоделирован как рандомизированное контролируемое исследование, прошел независимую экспертную оценку) лишь укрепляет доказательную базу сторонников ББД по всему миру. В копилке аргументов в пользу теории довольно существенные: безусловные выплаты укрепляют здоровье, делают человека более счастливым, повышают школьную посещаемость и доверие к социальным институтам, а также снижают преступность.

В ходе эксперимента в Стоктоне были замечены и другие преимущества. Получатели выплат были менее склонны к тревожности и депрессии, чем люди из контрольной группы. В среднем, за год эксперимента первые продемонстрировали «клинически и статистически значительные улучшения в психическом здоровье» в то время, как у людей из второй группы их не было. Благодаря выплатам получатели также смогли помочь своей семье и друзьям, и это не первый раз, когда программы ББД оказывали позитивное влияние на сообщество в целом. Так, в Кении безусловные выплаты стимулировали экономику, от них выиграли не только их прямые адресаты, но и жители близлежащих деревень.

Стоит, впрочем, уточнить, что эксперимент в Стоктоне нельзя назвать безупречным. Каждый его участник ежемесячно получал $500 на дебетовую карту, чтобы исследователям было видно, на что тратятся деньги. Однако 40% получателей выплат сразу же снимали их или переводили на личный счет, так что исследователям ничего не оставалось, кроме как доверять участникам эксперимента в том плане, куда они их потратили.

В тех же случаях, когда траты удавалось отследить напрямую, выяснилось, что деньги уходят на еду (37%), товары для дома и одежду (22%), коммунальные услуги (11%) и расходы на авто (10%). Менее 1% уходило на алкоголь и сигареты. Эти цифры, конечно же, не отражают полную картину, но даже они представляют веский аргумент в борьбе с неверными предположениями о том, что, например, люди беднеют из-за того, что не умеют себя контролировать и принимать разумные решения, и о том, что все свободные деньги они будут тратить на алкоголь и другие вещества. Имеющиеся доказательства, как выяснилось, не поддерживают эти стереотипы.

Эксперимент в Стоктоне – сравнительно маленькое исследование (всего 125 участников), однако даже по нему видно, что бедность – лишь нехватка денег, а не интеллектуальных способностей или силы воли.

Публикация результатов первого года исследований о том, что «бесплатные деньги» стимулируют к поиску работы и улучшают занятость, пришлась как нельзя кстати: Конгресс США утвердил план поддержки американской экономики на $1,9 трлн, который предусматривает прямые выплаты по $1400 большинству американцев. Сама идея прямых выплат жителям страны стала весьма популярной в ходе пандемии.

На этом фоне, помимо программы SEED, появилась коалиция мэров различных американских городов (Атланта, Лос-Анджелес и др) под названием «Мэры – за гарантированный доход» (Mayors for a Guaranteed Income), созданная (как и SEED) экс-градоначальником Стоктона Майклом Табсом. Коалиция преследует цель принятия идеи гарантированного дохода на федеральном уровне. По мнению Табса, Стоктон олицетворяет собой Америку, ее народ, ее разнообразие – это «место, где появляются большие и смелые идеи». Такие, например, как гарантированный доход, способный улучшить жизнь миллионам американцев.

Исследователи SEED не считают гарантированный доход панацеей и единственным методом для стабилизации положения домохозяйств в стране. Это, по их мнению, один из эффективных вариантов, который нужно применять наряду с обеспечением нуждающихся доступным жильем и повышением МРОТ.

Пока что нам доступны результаты лишь первого года Стоктонского эксперимента, полностью информация будет открыта в 2022-м. Однако уже полученные данные говорят о том, что программы ББД, совместно с улучшением жилищной политики и другими мерами, могут эффективно бороться с бедностью.

https://republic.ru/posts/99806?utm_source