Digitālā valsts: ieguvumi un draudi

                                                                                      Facta, non verba

   

Digitālā valsts: ieguvumi un draudi

        Interneta plaša izplatība, liela apjoma datu (big data) elektroniska akumulēšana, to algoritmizēta apstrāde, -  izmantojot arī mākslīgo intelektu (AI), stimulē un determinē mūsu dzīves visdažādāko jomu digitalizācijas procesus. Informācijas ekonomika šobrīd jau kļuvusi par civilizācijas progresa dzinējspēku, par konkurētspējas kritēriju, par valsts izaugsmes mērauklu. Digitālo tehnoloģiju ieviešana un to saprātīga izmantošana nodrošina produktivitātes ievērojamu pieaugumu, augstu energoefektivitāti un ražotās produkcijas kvalitāti, paver operatīvas iespējas ražot preces atbilstoši katra patērētāja specifiskajām prasībām.

     To apzinoties, tālredzīgi politiķi ir ieinteresēti veicināt un atbalstīt valsts digitalizācijas procesus gan ar dažāda veida preferenču (nodokļu, subsīdiju, atvieglojumu, u.tml.) palīdzību, gan veidojot inovāciju centrus un īstenojot pilotprojektus. Tā panākot augstākus tautsaimniecības attīstības tempus un tiem adekvātu pilsoņu dzīves kvalitātes celšanos. … turpinājums grāmatā “Kā atbrīvoties no totalitārisma skavām. Izaicinājums pārvarēt politisko vientiesību“: https://buki.lv/product/ka-atbrivoties-no-totalitarisma-skavam-e-gramata

                                                           *   *   *

2026. gada 16. septembris

IzpēteDrošība

Mūsu satvars ziņošanai par modeļu nesaskaņotību

….

Izpratne par to, kā valodu modeļi vispārina uzvedību no to apmācības līdz plašākam izvietošanas sadalījumam, ir svarīga problēma mākslīgā intelekta drošībā. Betlijs un līdzautori atklāja, ka GPT-4o precizēšana apzināti nedrošā kodā izraisa "nākotnes neatbilstību", kur modeļi sniedz stereotipiski ļaunprātīgas atbildes uz nesaistītiem jautājumiem. Mēs paplašinām šo darbu, demonstrējot nākotnes neatbilstību dažādos apstākļos, tostarp pastiprinājuma mācīšanos spriešanas modeļos, dažādu sintētisko datu kopu precizēšanu un modeļos bez drošības apmācības. Lai izpētītu šīs vispārinātās neatbilstības mehānismus, mēs izmantojam "modeļa diferenciācijas" pieeju, izmantojot retus autoenkoderus, lai salīdzinātu iekšējos modeļa attēlojumus pirms un pēc precizēšanas. Šī pieeja atklāj vairākas "nesaskaņotas personas" pazīmes aktivizācijas telpā, tostarp toksiskas personas pazīmi, kas visspēcīgāk kontrolē nākotnes neatbilstību un ko var izmantot, lai prognozētu, vai modelis demonstrēs šādu uzvedību. Turklāt mēs pētām mazināšanas stratēģijas, atklājot, ka nākotnes neatbilstības modeļa precizēšana tikai dažiem simtiem labdabīgu paraugu efektīvi atjauno izlīdzināšanu.

Nesaskaņotības piemēri

Uzsākot darbu ar jauno nesaskaņotības publiskošanas satvaru, publicējam sešus ziņojumus par nesaskaņotas uzvedības gadījumiem, ko novērojām modeļu apmācības vai novērtēšanas laikā. Šie gadījumi atspoguļo dažādu uzvedību, ko uzskatām par publiskošanas vērtu, — no informācijas slēpšanas no lietotāja līdz neatļautām darbībām šķēršļu pārvarēšanai. Tie ir ziņojumi par atsevišķiem gadījumiem, tāpēc pēc tiem nevar spriest, cik bieži mūsu modeļos rodas nesaskaņotība. Katrs tālāk minētais vienums ietver saiti uz pilno ziņojumu.

1.    Pašģenerētas instrukcijas uzdevumu kopsavilkumos⁠(atveras jaunā logā). Nepublicēts pētniecības modelis kopsavilkumos, ko izmantoja darba turpināšanai jaunā konteksta logā, ievietoja nesaistītas instrukcijas, tostarp norādi neievērot ierastos ierobežojumus. Mēs identificējām 27 ietekmētus kopsavilkumus.

2.    Instrukcijas slēpt kļūdas uzdevumu kopsavilkumos⁠(atveras jaunā logā). GPT‑5.6 Sol apmācības laikā daudzi modeļa eksemplāri saviem kopsavilkumiem pievienoja instrukcijas slēpt no lietotāja kļūdas vai nesaskaņotu uzvedību. Piemēram, konteksta saspiešanas kopsavilkumos bija instrukcijas izdomāt trūkstošos vēsturiskos datus, to neatklājot, un slēpt avotu versiju neatbilstības.

3.    Atklātu API atslēgu meklēšana publiskos repozitorijos un informācijas safabricēšana⁠(atveras jaunā logā). Atbildot uz parastu jautājumu par ienākumu rādītājiem kādā Kalifornijas apgabalā, modelis bez atļaujas atrada un izmantoja atklātu API atslēgu. Kad modelim tomēr neizdevās izgūt pieprasītos rādītājus, tas tos safabricēja un pasniedza kā datus no pieprasītā avota.

4.    Failu augšupielāde internetā, lai tos citētu⁠(atveras jaunā logā). Kad lietotājs nepublicētam modelim

5.  lūdza norādīt par 5 000 000 kvadrātmetru lielāku ezeru identifikatorus un nosaukumus, aģents ar Python palīdzību atrada pareizo atbildi. Taču, tā kā instrukcijās bija prasīta pārlūkā pieejama atsauce, aģents bez lietotāja atļaujas nolēma augšupielādēt failu, lai varētu to citēt atbildē.

6. Neatļauta ierakstīšana un saziņa iekšējā programmatūras repozitorijā⁠(atveras jaunā logā). Meklējot trūkstošos ievades failus, modeļi izmantoja iekšēju programmatūras repozitoriju kā ziņojumu dēli, lai dažādos apmācības paraugos apmainītos ar pieprasījumiem un atbildēm, tomēr tiem neizdevās failus atgūt. Ziņojumā aplūkots arī agrāks gadījums, kad modelis, mēģinot apiet tīkla ierobežojumus, sekmīgi augšupielādēja testa failus repozitorijā.

7.    Neatļauta failu kopīgošana starp aģentiem, kas sadarbojas⁠(atveras jaunā logā). Aģenti, kas kopīgi veica vienu apmācības uzdevumu, izmantoja publiskas failu mitināšanas vietnes, lai kopīgotu failus, kad nevarēja piekļūt cits cita lokālajiem failiem. Tādējādi uzdevuma rezultāti kļuva pieejami publiskos URL, lai gan uzdevumā modeļiem bija prasīts izmantot tikai lokālos failus.

https://openai.com/lv-LV/index/model-misalignment-reporting-framework/

14.04.2019 

Kasparovs: Cilvēkiem, nevis tehnoloģijām ir monopols pār ļaunumu  

Ansis Īvāns DELFI žurnālists

Civilizācijas vēsture ir cieši saistīta ar tehnikas attīstību, kas ir nesusi progresu un turpina padarīt mūsu dzīvi labāku. Izaicinājumus rada tehnoloģiju nenovēršamā nonākšana nepareizajās rokās un izmantošana pret cilvēkiem, taču tas nedrīkst kļūt par šķērsli tālākam zinātnes progresam, intervijā portālam "Delfi" skaidro slavenais šahists, cilvēktiesību aktīvists un Kremļa kritiķis Garijs Kasparovs.

Tehnikas attīstība cilvēcei vēstures gaitā vienmēr ir palīdzējusi spert nākamo soli dzīves standartu uzlabošanā. Tas notiek arī tagad – fakts, ka mašīnas mūsdienās vairs nav tikai fizisks izpalīgs, bet palīdz domāt un darīt intelektuālu darbu, nemaina premisu, ka tehnoloģijas mums palīdz, skaidro Kasparovs, kurš 3. aprīlī konferencē "EBIT 2019" Rīgā uzstājās ar prezentāciju par tehnoloģiju sniegtajām iespējām cilvēcei.

Telefona numurus no galvas vairs nemācās

Dažkārt dzirdētas bažas, ka datorizācijas un mobilo telefonu laikmetā cilvēki atradinās lietot smadzenes, iegaumēt lietas un paļaujas tikai uz tehnoloģijām. Kasparovs nepiekrīt uzskatam, ka tas cilvēkus padara garīgi aprobežotus. "Vai tas, ka neatceries telefona numurus no galvas, padara tevi mazāk gudru? Es pats vairs neatceros numurus. Daudzas no šīm lietām ir atkārtotas darbības, ko varam nodot mašīnām," uzskata bijušais šaha čempions.

Es domāju pretēji – mašīnas palīdzēs mums atbrīvot savu radošumuGarijs Kasparovs

Kāpēc gan būtu jāvelta sava enerģija, lai domātu par lietām, kuras mūsu vietā var izdarīt kalkulatori un datori, jautā Kasparovs. "Ir cilvēki, kas galvā ļoti ātri spēj reizināt piecciparu skaitļus, bet es nedomāju, ka tas viņus padara gudrākus par mani. Man tas nav vajadzīgs," viņš turpina.

"Es domāju pretēji – mašīnas palīdzēs mums atbrīvot savu radošumu, būt daudz cilvēciskākiem. Ir ļoti daudz lietu, ko tikai cilvēki var darīt, un uz tām mums jākoncentrējas," stāsta Kasparovs un turpina, ka ir milzums, ko cilvēki var analizēt un par ko debatēt.

Kasparovs domā, ka prāta atbrīvošana cilvēcīgām dimensijām ir mūsu nākotne. "Bet mums ir precīzi jāsaprot, kam mēs piederam un kāda ir mūsu loma," viņš piebilst.

Problēma ir ļauni aktori, diktatori, teroristi un slepkavas, kas var piekļūt tehnoloģijām un izmantot tās pret mumsGarijs Kasparovs

Vai viņš zina atbildi uz šo jautājumu? "Nē, tā mums ir jāatrod," atbild Kasparovs, "bet es zinu virzienu. Sliktākais, ko var darīt, ir strīdēties par progresu. Lietas notiek, un mums ir jāatzīst, ka mēs meklēsim savas jaunās attiecības ar datoriem, un mums tam ir jāsagatavojas."

Visas jaunās tehnoloģijas ir nesušas problēmas un risinājumus – tas ir jāsaprot, jābeidz raudāt un jāskatās uz pozitīvo pusi, viņš uzskata.

Draudi nāk no cilvēkiem, nevis tehnoloģijām

Secīgs jautājums par tehnoloģiju un mākslīgā intelekta attīstību ir, vai tās kādā brīdī nevar pavērsties pret cilvēkam. Kasparovs to sauc par pilnīgām muļķībām, kuras tiražē Holivudas filmas, bet patiesā bīstamība slēpjas cilvēkos.

"Tehnoloģijas ir agnosticisms – tās nav ne labas, ne sliktas. Bet cilvēkiem joprojām pieder ļaunuma monopols. Problēma ir ļauni aktori, diktatori, teroristi un slepkavas, kas var piekļūt tehnoloģijām un izmantot tās pret mums," skaidro Kasparovs. Tāpēc nav produktīvi strīdēties par robotiem-slepkavām, bet jāskatās uz tūlītējiem draudiem, ko rada cilvēki, viņš norāda.

Nekad iepriekš cilvēces vēsturē demokrātijām nav bijis tik nomācošs ekonomiskais, militārais un politiskais pārsvarsGarijs Kasparovs

Gadsimtiem mēs redzam, kādu postu nodara tehnoloģijas, esot nepareizajās rokās, – ļaunu spēlētāju ietekme var būt ļoti sāpīga, stāsta Kasparovs. "Bet, raugi, nekad iepriekš cilvēces vēsturē demokrātijām nav bijis tik nomācošs ekonomiskais, militārais un politiskais pārsvars. Galvenā problēma šodien, es domāju, ir nevis atbildes rīku trūkums, bet politiskās gribas trūkums," skaidro cilvēktiesību aktīvists.

Globalizētajā pasaulē nevar novērst tehnoloģiju ceļošanu un diktatori vienmēr atradīs veidu, kā piekļūt kārotajam, akcentē Kasparovs. Mākslīgajam intelektam nav vajadzīga masīva infrastruktūra, to ir viegli pārvietot. Taču tas nenozīmē, ka tāpēc būtu jābremzē tehnoloģiju attīstība.

"Diktatoriem ir piekļuve arī kodoltehnoloģijām," argumentē Kasparovs. "Mums ir jāatzīst jaunie izaicinājumi globālajai demokrātijai, brīvajai pasaulei, un mums tie ir jārisina. Bet mēģināt novērst tehnoloģiju attīstību ir nepareiza atbilde," domā izcilais šahists.

Cilvēks paliek vadītāja sēdeklī

Fantastikas kinofilmu vai atsevišķu ekspertu paustajam, ka mākslīgais intelekts varētu kļūt neatkarīgs no cilvēka un nekontrolējams, nav nekāda pamatojuma, norāda Kasparovs.

"Nav ne mazākās driskas pierādījumu par superintelektu, autonomo intelektu, vispārīgo (general) mākslīgo intelektu. Mašīnas darbojas cilvēku noteiktos rāmjos, tas ir tas, kam es ticu. Es nesaku, ka esmu eksperts, es varu kļūdīties, bet mana pieredze un pieejamā informācija norāda, ka mums nevajadzētu tērēt laiku šīm diskusijām," viņš uzsver.

Tas ir milzīgs spēks, ko joprojām vada cilvēka gribaGarijs Kasparovs

Datori var ģenerēt un uzkrāt milzīgu apjomu zināšanu, piekrīt Kasparovs, taču to produktīva pielietošana paliek cilvēka ziņā: "Tas ir milzīgs spēks, ko joprojām vada cilvēka griba."

Vai var teikt, ka cilvēki bija, ir un būs tehnoloģiju pavēlnieki? Tas ir pārāk spēcīgi teikts, atbild Kasparovs: "Es teiktu, ka mēs esam vadītāja sēdeklī."

Cilvēcei ir spēcīgas tehnoloģijas, bet mēs esam tie, kuriem jāsaprot, kas mašīnai nepieciešams uzdevuma veikšanai, nobeidz Kasparovs.

https://www.delfi.lv/news/arzemes/kasparovs-cilvekiem-nevis-tehnologijam-ir-monopols-par-launumu.d?id=50982255

Mākslīgais intelekts un cilvēks: sadarbība vai sacensība par nākotni?

Nauris Kļava, 15.10.2025.

Mākslīgais intelekts (MI) šobrīd ir viens no biežāk pieminētajiem vārdu savienojumiem gan biznesa vidē, gan sabiedriskajā telpā. Solījumi par jauniem risinājumiem un produktivitātes lēcieniem mijas ar brīdinājumiem par darba vietu zaudēšanu un cilvēka lomas samazināšanos darba procesos. Vairāki starptautiski EY pētījumi rāda, ka līdzās entuziasmam pieaug arī nogurums, skepses pazīmes un šaubas par vadītāju spējām virzīt pārmaiņas.

Aptuveni puse aptaujāto vadītāju visā pasaulē atzīst: viņu organizācijās parādās “MI nogurums”. Tas nozīmē, ka darbiniekiem arvien grūtāk ir sekot līdzi straujajam inovāciju vilnim. Daļa ar aizrautību metas izmēģināt jaunus rīkus, bet citi ātri vien nogurst no informācijas pārbagātības un intensīvās mācīšanās. Rezultātā pieaug vajadzība pēc MI pratības gan uzņēmumos, gan arī izglītības sistēmā. Latvijā tas ir īpaši aktuāli – mūsu mazā tirgus un ierobežoto resursu dēļ konkurētspēja nākotnē būs tieši atkarīga no spējas gudri integrēt tehnoloģijas.

EY pētījums “Work Reimagined” rāda: tehnoloģiju nozarē MI izmanto jau 90 % uzņēmumu, kamēr publiskais sektors ievērojami atpaliek (60 %). Tikmēr ģeneratīvā MI izplatība gada laikā pieaugusi no 22 % līdz 75 %. To spilgti redzam arī sociālajos tīklos – arvien vairāk satura top ar MI palīdzību, taču tā kvalitāte ne vienmēr tur līdzi.

Uzticības pārbaude

Kopumā uzņēmumu plāni attiecībā uz MI atspoguļo ticību progresam. EY “AI Pulse” pētījums ASV parāda, ka organizācijas, kas MI attīstībā iegulda vismaz 5 % no budžeta, gūst lielāku atdevi nekā tās, kas aprobežojas ar mazākām investīcijām. Lielākā daļa projektu saistīti ar kiberdrošības stiprināšanu, darbības procesu efektivitāti, darbinieku produktivitāti un inovāciju veicināšanu.

Taču rādītāji izgaismo arī problēmas: 65 % uzņēmumu atzīst, ka lielākais šķērslis ir darbinieku motivācijas un prasmju trūkums. Īpaši satraucošs ir fakts, ka apmēram puse vadītāju atzīst – entuziasms par MI integrāciju uzņēmumos mazinās. Vēl vairāk, 54 % vadītāju norāda, ka tas liek viņiem šaubīties par savām spējām pilnvērtīgi pildīt līdera pienākumus. Tas skaidri apliecina: MI nav tikai tehnoloģisks izaicinājums, bet arī nopietns psiholoģisks pārbaudījums visos organizācijas līmeņos. Nogurt var ne tikai darbinieki, kas lasa virsrakstus par darba vietu aizstāšanu ar algoritmiem, bet arī vadītāji, kuriem jāuzņemas atbildība par pārmaiņu vadību.

Raksts turpināsies pēc reklāmas

Juridiskās vides spiediens

MI attīstība vairs nav tikai tehnoloģiju jautājums – to aizvien vairāk ietekmē likumdošana. Šogad spēkā stājās pirmās Eiropas Savienības Mākslīgā intelekta akta normas, kas ievieš gan aizliegumus, gan regulējumu MI jomā. Tas liek uzņēmumiem aktīvāk pievērsties atbildīgas un juridiski korektas MI prakses ieviešanai – to atzīst trīs no pieciem uzņēmumu vadītājiem, kas investē MI risinājumos.

Vienlaikus pieaug gadījumu skaits, kad MI izmantošana rada datu aizsardzības vai normatīvās atbilstības problēmas. Sensitīvi dati – personīga informācija, komercnoslēpumi u.c. – nereti tiek ievadīti MI sistēmās. Atšķirībā no cilvēka atmiņas, MI “aizmirst” nespēj, un tas rada riskus pārkāpt gan GDPR, gan ES Mākslīgā intelekta aktu. 

Arvien svarīgāki kļūst arī iekšējie kontroles mehānismi: kā organizācijas regulē piekļuvi datiem, kas tiek nodoti MI programmām? EY “Banking Barometer” aptauja Šveicē rāda, ka tieši datu aizsardzība un ētiska tehnoloģiju izmantošana šobrīd rada lielāko satraukumu finanšu nozarē. Arī Latvijas uzņēmumiem tas būs neizbēgams pārbaudījums, veidojot skaidras sistēmas, lai kontrolētu, kā un kādi dati nonāk MI rīkos.

Ieguldījumi cilvēkos ir noteicošie

MI ieviešana rada gan riskus, gan iespējas, bet galvenais resurss joprojām ir cilvēks. 59 % vadītāju uzsver, ka darbinieku apmācības ir priekšnoteikums veiksmīgai MI integrācijai. EY globāli šim mērķim ik gadu iegulda aptuveni 400 miljonus dolāru, un jau 83 % darbinieku ir pabeiguši MI mācības.

Taču ar mācībām vien nepietiek. Komandu zināšanas un pieredze, kas gadu gaitā uzkrāta, nav vienkārši ielādējama MI sistēmās kā digitāla datubāze. Tāpēc lielais izaicinājums ir iemācīties šo pieredzi pārnest jaunā digitālā vidē, kur MI kalpo kā sabiedrotais, nevis aizstājējs.

Līdzība ar pašbraucošajām automašīnām šeit ir ļoti precīza: tehnoloģija spēj arvien drošāk manevrēt pati, bet cilvēkam vienmēr jābūt gatavam pārņemt vadību. Tieši šī sadarbība starp cilvēku un MI noteiks, vai ieguldījumi atmaksāsies.

Mākslīgais intelekts pats par sevi nav ne drauds, ne pestītājs. Izšķirošs būs tas, vai spēsim gudri izmantot tā potenciālu, pārvērst zināšanas un pieredzi praktiskās inovācijās un vienlaikus saglabāt atbildību par pieņemtajiem lēmumiem. Nākotnes sacensība nebūs starp cilvēkiem un tehnoloģijām, bet starp tiem, kuri pratīs sadarboties ar MI, un tiem, kuri paliks malā.

https://ir.lv/rubrika/viedoklis/maksligais-intelekts-un-cilveks-sadarbiba-vai-sacensiba-par-nakotni.220196

“Rīcības plāns MI drošības palielināšanai”

An Action Plan to increase the safety and security of advanced AI

In October 2022, a month before ChatGPT was released, the U.S. State Department commissioned an assessment of proliferation and security risk from weaponized and misaligned AI.
In February 2024, Gladstone completed that assessment. It includes an analysis of catastrophic AI risks, and a first-of-its-kind, government-wide Action Plan for what we can do about them.

https://www.gladstone.ai/action-plan#action-plan-overview

EP deputāti pieņem vēsturisku likumu — Mākslīgā intelekta aktu

https://jauns.lv/raksts/zinas/598216-ep-deputati-pienem-vesturisku-likumu-maksliga-intelekta-aktu

https://www.europarl.europa.eu/news/en/press-room/20240308IPR19015/artificial-intelligence-act-meps-adopt-landmark-law

11.09.2021

Andis Kudors: 'Lielie dati' un Ķīnas komunistu tehnoloģiskais autoritārisms  

https://www.delfi.lv/news/versijas/andis-kudors-lielie-dati- 

"Atslēgt internetu veselā valstī": hakeri pastāsta par Krievijas specdienestu kiberieroču iepirkumu

Krievijas hakeru grupējums “Digital Revolution” publiskojis informāciju par Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) kiberieroču “iepirkumu” - programmām “Fronton”, kuru mērķis ir organizēt plašus kiberuzbrukumus, iegūstot kontroli pār dažādām ierīcēm, kas izmanto lietu internetu, vēsta Lielbritānijas raidsabiedrības BBC krievu valodas versija. 

Visu šo programmu mērķis ir viens - inficēt dažādas viedierīces, sākot ar digitālajiem asistentiem un beidzot ar veselām “gudrajām mājām”, apvienot tās vienotā tīklā, lai citās valstīs paralizētu serverus, kas nodrošina lielo interneta servisu darbu un internetu kopumā. 

Saskaņā ar “Digital Revolution” publicētajiem dokumentiem,  “Fronton” kiberieroču programmas  izstrādē piedalījies Krievijas uzņēmums “oday” - šīs kompānijas serverus hakeri uzlauza jau pagājušā gada aprīlī. 

Programmā bijis iesaistīts arī uzņēmums “InformInvestGrup”, kas, saskaņā ar “Digital Revolution” iegūtajiem datiem, gatavojis “pieredzes iegūšanas maketu”. To uzņēmumam pasūtījusi Krievijas armijas daļa Nr.64829 kas pazīstama kā FDD Informācijas drošības centrs. 

Hakeri apgalvo, ka kompānija “InformInvestGrup” iepriekš pildījusi arī dažādus Krievijas Iekšlietu ministrijas pasūtījumus. 

“Digital Revolution” pārstāvji savā paziņojumā uzsver, ka lietu internets ir mazāk aizsargāts nekā, piemēram, serveri un mobilās ierīces. 

Problēmu rada tas, ka daudzi lietotāji savas viedās ierīces izmanto, neveicot nekādas izmaiņas drošības uzstādījumos, un turpina lietot ierīces noklusējuma lietotājvārdu un paroli. Tas savukārt nozīmē, ka šīs ierīces hakeriem ir vienkāršāk uzlauzt. 

Saskaņā ar aģentūras “Gartner” datiem, uz šā gada beigām lietu internetam visā pasaulē būs pieslēgti vairāk nekā 20 miljardi ierīču. 

“Digital Revolution” publiskotajos dokumentos FDD “apakšuzņēmēji” atsaucas uz pieredzi ar “Mirai” - tas bija līdz šim lielākais reģistrētais inficēto lietu interneta ierīču tīkls, kurā bija iesaistīti aptuveni 600 000 ierīču. 

2016.gadā inficētās “Mirai” tīkla ierīces paralizēja ASV uzņēmuma “Dyn” tīmekļa DNS serverus, ko interneta uzņēmumi izmanto, lai atjauninātu informāciju reālā laikā. 

Šā kiberuzbrukuma rezultātā uz laiku no dažādām minūtēm līdz vairākām stundām tika paralizēta vairāku desmitu pasaulē populāru vietņu darbība, ieskaitot tādus pakalpojumus kā “Twitter”, “PayPal” un “Netflix”. 

“Mirai” tīkla gadījumā netika izmantoti tradicionālie datori, kā tas parasti notiek kiberuzbrukumos, bet dažādas lietu interneta ierīces. 

FDD potenciālie partneri savos pieteikumos piedāvā inficēt un pakļaut galvenokārt tīmekļa kameras vai video ierakstīšanas un pārraidīšanas ierīces, jo ja šīs ierīces translē video, tām ir pietiekami liels sakaru kanāls, lai tās varētu veiksmīgi īstenot pakalpojumatteices (DDoS) uzbrukumus. 

“Digital Revolution” publiskotajos dokumentos arī ietverta informācija, ka kiberieroču izstrādātāji arī sagatavojuši virkni pasākumu pēdu slēpšanai kiberuzbrukumu sarīkošanas gadījumā. 

“Digital Revolution” grupējuma pārstāvji uzsver, ka vienlaicīgs uzbrukums, ko veic vairāki simti inficētu ierīču, var virkni tīmekļa vietņu padarīt nepieejamu uz vairākām stundām. 

Savukārt uzbrukums nacionālajiem tīmekļa DNS serveriem var nelielā valstī pilnībā apturēt interneta darbību uz vairākām stundām. 

“Digital Revolution” norāda, ka Krievijas īstenotās “Fronton” programmas var dot Krievijai iespēju izspiegot faktiski visu pasauli.

Hakeru grupējums “Digital Revolution” plašāku atpazīstamību ieguva 2018.gada decembrī, kad tas nopludināja informāciju par FDD “apakšuzņēmēja” - kompānijas “Kvant” - aktivitātēm, atklājot informāciju par to, kā varas iestādes ar tehnoloģiju palīdzību novēro sabiedrību, lai identificētu cilvēkus, kas protestē pret pastāvošo valsts varu. 

“Mēs arī turpmāk atmaskosim projektus, kas pierāda to, ka varas iestādes mēģina mūs visus pabāzt zem FDD kontroles tupeles,” pagājušā gada vasarā paziņoja “Digital Revolution” pārstāvji. 

https://www.tvnet.lv/6933996/atslegt-internetu-vesela-valsti-hakeri-pastasta-par-krievijas-specdienestu-kiberierocu-iepirkumu

Reputācija, dati un pieejamība – uz ko mērķē kibernoziedznieki?

Kaspars Iesalnieks 22. marts , 2019

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozīme pasaules valstu pārvaldē un ekonomikā aizvien pieaug. Atbilstīgi aug arī kiberuzbrukumu skaits un metodes, ar kādām tie tiek rīkoti, gadā nodarot simtiem miljardu eiro zaudējumus.

Pērn 33% informācijas tehnoloģiju speciālistu visā pasaulē atzinuši, ka pēdējos divos gados viņu pārstāvētās iestādes piedzīvojušas vismaz vienu nopietnu kiberuzbrukumu, liecina 84 valstīs rīkotais pētījums Harvey Nash/KPMG CIO Survey 2018. Kāpēc un kā tas iespējams pat lielos uzņēmumos, valsts iestādēs un pašvaldībās, kas iegulda gana lielus resursus savu tīmekļa vietņu kiberdrošības stiprināšanā?

Mērķis – kompromitēt

Lai gan pastāv uzskats, ka kiberļaundaru mērķis ir tikai turīgās un ietekmīgās valstis, arī Latvija nav pasargāta no šādām darbībām. Skaļākie kiberuzbrukumi Latvijas vēsturē bijuši mērķēti ne tik daudz uz pieeju datiem vai centieniem izplatīt kādu kaitīgu lietotni, cik iespēju kompromitēt tīmekļa vietnes uzturētājus. Uzbrukumi notikuši zīmīgā laikā, kad tie noteikti tiktu pamanīti un skartu vislielāko lietotāju skaitu – daži spilgtākie piemēri ir kiberuzbrukumi Saeimas vēlēšanu dienā, sākot Dziesmu un Deju svētku biļešu pārdošanu, “E-veselības” sistēmas ieviešanas laikā.

Jāatzīst, ka Latvijā piedzīvotie kiberuzbrukumi savu mērķi ir sasnieguši, proti, tie guvuši plašu rezonansi, uz laiku pārtraucot upura tīmekļa vietnes darbu.

Lielākoties kibernoziedzniekus vada finansiāli, ziņkārības vai atriebības motīvi. Finansiālais motīvs mudina uzbrucēju iegūt vērtīgu informāciju, lai  pārdotu to konkurentiem vai šantažētu organizācijas vadību. Ziņkārība ir spēcīgs pamudinājums tiem, kam ložņāšana pa svešiem serveriem ir hobijs un kuri grib kādam kaut ko pierādīt – katrs jauns drošības uzlabojums tiek uztverts kā izaicinājums. Trešais biežāk izplatītais motīvs ir atriebība, kuru īsteno neapmierināti klienti, bijušie darbinieki, lojāli konkurentu sekotāji u. c.

Padara nepieejamu

Uzbrukuma veidi var būt dažādi. Piemēram, Latvijas medijos ne reizi vien izskanējušas ziņas par DDoS (Distributed Denial of Service Attack) – izkliedēto pakalpojuma atteikumu, kura pamatā ir vairāku zombētu datoru izmantošana. Apvienojot zombēto datoru kanālu jaudu, proti, sūtot pieprasījumus uz upura serveri, nav ilgi jāgaida, kamēr servera kanāls pārpildīsies un pārtrauks apstrādāt jaunus ienākošos pieprasījumus. Uzbrukuma mērķis ir padarīt sistēmu nepieejamu – serveris iziet no ierindas un pārstāj darboties jeb atbildēt uz klientu pieprasījumiem. Izplatīts uzbrukumu veids ir arī izķēmošanas (defacement) incidenti, ko var īstenot, ja tiek atrasta kāda nepilnība tīmekļa vietnē. Tie parasti ir sistēmu uzbrucēji (crackers), kas ielaužas tīmekļa serverī un aizvieto vietni ar savu saturu.

Mazliet vairāk nekā gada laikā kiberuzbrukumus piedzīvojis gan Valsts ieņēmumu dienests, gan portāls “Delfi”, kurš nonāca kibernoziedznieku redzeslokā īsi pirms premjerministru kandidātu debatēm.

Abos gadījumos caur internetu uzbrukuma mērķim vienlaikus nosūtīts milzīgs daudzums pieprasījumu pieslēgties serverim.

Serveris ar to netiek galā un pārstāj atbildēt uz klientu pieprasījumiem. Līdzīgi notika ar “Biļešu paradīzi” Dziesmu un deju svētku biļešu tirgošanas dienā. Tīmekļa vietne jau bija noslogota ar reālo lietotāju pieprasījumiem, kuri stāvēja virtuālajā rindā biļešu iegādei no vairākām ierīcēm. Reālo lietotāju plūsmai pievienojās arī uzbrucēji, un serveris vairs nevarēja apstrādāt tik lielu pieprasījumu apjomu.

Pierāda nespēju sargāt

Kiberuzbrukums Nacionālā veselības dienesta informācijas sistēmai “E-veselība” bija viens no tiem, kuru iespējamais mērķis ir diskreditēt sistēmu vai organizāciju, kas to uztur, pierādot, ka tā nespēj sevi sargāt. Saeimas vēlēšanu dienā notika uzbrukums portālam Draugiem.lv – portālā bija redzami ar Krievijas Federāciju saistīti attēli un fonā skanēja Krievijas himna. Lai novērstu uzbrukumu sekas, portāla darbība uz laiku tika apturēta . Tas bija klasisks mājaslapas izķēmošanas uzbrukums, lai mainītu vietnes vai tīmekļa lapas vizuālo izskatu. Arī Ceļu satiksmes un drošības direkcijai ir gadījies krist kibernoziedznieka nagos, kas mēģināja piekļūt Transportlīdzekļu reģistra datiem, visticamāk, lai izspiestu naudu no pakalpojumu sniedzēja. CSDD darbinieku un Valsts policijas ātrā reakcija iespējamo vainīgo ļāva uzreiz atrast un aizturēt. Kas vieno šos gadījumus?

Nevar teikt, ka sistēmas būtu uzbūvētas nepareizi vai neatbilstu drošības standartiem.

Tomēr visos gadījumos ir izmantotas izplatītas kiberuzbrukumu metodes, atrodot nepilnības minēto iestāžu un uzņēmumu tīmekļa vietnēs. Šādi uzbrukumu “pakalpojumi” ir plaši pieejami melnajā tirgū par relatīvi nelielu samaksu un nav grūti realizējami.

Jāievēro kiberhigiēna

Hakeri nepagurdami meklē veidus, kā apiet drošības sistēmas. Taču nereti ļaundari paļaujas uz nepietiekamu programmu atjaunināšanu. Tā uzņēmumiem un iestādēm būtu normāla proaktīva rīcība – regulāri pārskatīt savus IT resursus, veikt drošības auditus un ielaušanās testus drošības ievainojamības apzināšanai, ieviest atbilstošus uzlabojumus.

Otrs būtisks aspekts, kas vienmēr jāievēro, ir kiberhigiēna. Vidējais iedzīvotājs hakeriem nav pārlieku interesants – ja tāda interese radīsies, tas būs rūpīgi gatavots un mērķēts uzbrukums, sociālā inženierija. Vairākumā gadījumu, atverot aizdomīgus e-pastus no svešām adresēm, cilvēks riskē ielaist savā datorā vīrusus, kas pēc tam no šī lietotāja datora var veikt dažādas darbības, lietotājam pat nenojaušot, piemēram, nosūtīt jau minētos pieprasījumus mājaslapu serveriem. Sliktākajā gadījumā kiberļaundari iegūst datus vai pieejas tiesības upura tīmekļa iekšējām sistēmām – lietotāju datus, paroles utt.

Vissliktāk ir tad, ja pietiekami gudrs vīruss aizšifrē datus, izplatās arī uz citām darba stacijām vai iegūst citu lietotāju datus.

Ja vīrusam izdodas ievainot kādu sistēmu un rezerves kopijas nav izveidotas, dati būs neatgriezeniski zaudēti. Tāpēc “iztikas minimums”, ar kuru nodrošināties tīmekļa vietņu uzturētājiem, ir gudrs atbildīgais darbinieks, kas kontrolē IT resursus un vada riskus, datu rezerves kopijas, antivīrusa programma un pastāvīga programmu versiju atjaunināšana.

Ja kritīsiet kiberuzbrucēju nagos, vairākumā gadījumu nav pamata cerēt, ka vainīgie tiks saukti pie atbildības. Uzbrukumu patiesās piederības noteikšana ir ārkārtīgi sarežģīta, jo tiek izmantotas citas ievainojamas lietotāju sistēmas, kas ir izkliedētas visā internetā. Par veiksmīgu rezultātu var uzskatīt valsts noteikšanu, no kuras tiek veikts uzbrukums.

Parasti uzbrucēju identificēšana prasa ilgu laiku, taču dažkārt līdz konkrētai atbildei tā arī neizdodas nonākt.

Patiešām labus hakerus parasti ir grūti noķert, taču ar viņiem var cīnīties: nav pilnīgi drošu sistēmu, taču ir sistēmas, kuras ir gatavas atraidīt uzbrukumu. Kiberdrošības pasākumi lielākoties nav tik dārgi, kā ierasts domāt, un tie ļauj saglabāt pašu svarīgāko – uzņēmuma vai iestādes reputāciju.

Kaspars Iesalnieks ir Finanšu audita un vadības konsultāciju uzņēmuma KPMG IT konsultāciju vadītājs.

https://ir.lv/2019/03/22/reputacija-dati-un-pieejamiba-uz-ko-merke-kibernoziedznieki/?utm_source=email+marketing+Mailigen&utm_campaign=25.+03.+2019&utm_medium=email

14.02.2020 00:04

Jums ir saderība! Ar kibernoziedznieku 

Andis Šteinmanis, Kaspersky vadītājs Baltijā

…Populāras iepazīšanās lietotnes, kas tiek izmantotas visā pasaulē, piemēram, "Tinder" un "Badoo", bieži vien kļūst par ēsmu, ko izmanto ļaunprogrammatūru izplatīšanai vai personas datu iegūšanai, lai pēc tam bombardētu lietotājus ar nevēlamām reklāmām vai pat tērētu viņu naudu par dārgiem maksas abonementiem.

Šādām datnēm nav nekāda sakara ar īstām lietotnēm, jo tajās tiek izmantots tikai īsto iepazīšanās pakalpojumu nosaukums un dažkārt arī izskats.

Izanalizējot ļaunprogrammatūras, kas izmanto vairāk nekā 20 populāru iepazīšanās lietotņu nosaukumus un atslēgvārdu "iepazīšanās", konstatēts, ka 2019. gadā tika izplatītas 1963 unikālas datnes, kas nomaskētas par īstām lietotnēm. Interesanti, ka divas trešdaļas no tām bija nomaskētas par "Tinder" (1262 datnes) un vēl viena sestdaļa bija saistīta ar "Badoo" (263 datnes). Abas lietotnes ir atzītas visā pasaulē.

Šo ļaunprātīgo datņu bīstamība atšķiras, sākot no Trojas zirgiem, kas var lejupielādēt citas ļaunprogrammatūras, līdz tādām, kas sūta dārgas īsziņas, kā arī reklāmprogrammatūrām, kuras panāk, ka gandrīz katrs lietotāja saņemtais skaņas signāls ir kaut kāds kaitinošs paziņojums par reklāmu, nevis ziņa no potenciālā partnera.

Piemēram, kāda lietotne, kas pirmajā acu uzmetienā izskatās pēc "Tinder", patiesībā ir banku Trojas zirgs, kurš nepārtraukti pieprasa piekļūstamības pakalpojuma tiesības un pēc to iegūšanas piešķir sev visas tiesības, kas ir nepieciešamas, lai zagtu naudu no lietotāja. Cita uzreiz pēc instalēšanas piešķir sev nosaukumu "Iestatījumi", rāda viltus kļūdas paziņojumus un vēlāk pazūd ar lielu varbūtību, ka pēc dažām dienām tā atgriezīsies ar nevēlamām reklāmām.

Kibernoziedznieki, kas ir specializējušies pikšķerēšanā, arī nelaiž garām izdevību uzbrukt ļaudīm, kuri meklē mīlestību. Internetu pārplūdina populāru iepazīšanās lietotņu un vietņu, piemēram, Match.com un Tinder, viltus kopijas. Lietotājiem ir jāievada personas dati vai jāpievienojas lietotnēm, izmantojot savu kontu sociālajos medijos. Rezultāts nepārsteidz: kibernoziedznieki vēlāk izmanto vai pārdod datus, bet lietotājs paliek ar tukšām rokām.

Turklāt statistika liecina, ka interese par mīlas jautājumiem pieaug pirms Valentīndienas. Piemēram, gandrīz mēnesi pirms Valentīndienas vairāk nekā divas reizes pieauga noklikšķināšanu skaits uz vietnes People Media pikšķerēšanas versijas.

Mīlestība ir viens no tematiem, kas interesē gandrīz visus, un, protams, tas nozīmē, ka arī kibernoziedznieki ir klāt. Iepazīšanās internetā ir atvieglojusi mums dzīvi, tomēr atklājusi jaunu riskus ceļā pretī mīlestībai. Mēs iesakām lietotājiem būt uzmanīgiem un izmantot lietotņu īstās versijas, kas ir pieejamas oficiālajos lietotņu veikalos. Un, protams, mēs vēlam jums veiksmi ideālā partnera atrašanā šai īpašajai dienai.

Lai Valentīndienas priekšvakarā izvairītos no kiberriskiem iesakām:

vienmēr pārbaudīt lietotnes atļaujas, lai uzzinātu, ko drīkst darīt instalētās lietotnes;

neinstalēt lietotnes no neuzticamiem avotiem, pat ja tās tiek aktīvi reklamētas, un viedtālruņa iestatījumos bloķēt programmu instalēšanu no nezināmiem avotiem;

uzzināt vairāk par iepazīšanās vietni, ko plānojat apmeklēt, — iepazīties ar tās reputāciju internetā un mēģināt atrast lietotāju atsauksmes par to;

izmantot stipru drošības risinājumu, kas nodrošina uzlabotu aizsardzību gan Mac, gan PC, gan mobilajās ierīcēs.

neizpaust svešiniekiem pārāk daudz personiskas informācijas;

pārliecināties, ka persona, ar kuru tiekaties, ir īsta, jo krāpnieki blēdībām bieži izmanto viltus profilus.

https://www.delfi.lv/news/versijas/andis-steinmanis-jums-ir-saderiba-ar-kibernoziedznieku.d?id=51880947

Krievija un Ķīna izplešas: digitālie apdraudējumi Eiropai

2019. gada 20. aprīlis 00:01

Arnis Latišenko Politologs, bijušais delfi.lv rubrikas “Maldināšana: Latvijas gadījums” autors

Johana Gutenberga drukas tehnikas izgudrojums 15. gadsimtā pārvērta pasauli līdz nepazīšanai. Ja pirms «iespiešanas revolūcijas» grāmatas tika rakstītas ar roku, veltot tam milzum daudz laika, tad ar drukas palīdzību Bībele varēja uzsākt savu straujo uzvaras gājienu pasaulē, sasniedzot lielu skaitu cilvēku un cita starpā veicinot arī lasītprasmi. Arī interneta izgudrošana ir ietekmējusi gandrīz visas cilvēka darbošanās sfēras, un līdztekus ieguvumiem, nesusi jaunus riskus.

Asimetriskā pieeja

Digitālajā vidē notiek informācijas karadarbība. Krievija un Ķīna te cenšas darboties asimetriski – pie sevis veidojot virtuālu cietoksni, vienlaikus pieprasot pilnīgu atvērtību savām darbībām Rietumos. Kremlis nespēj (vai nevēlas) vadīt savu valsti tā, lai ieguvēju loks no energoresursu, dimantu, metālu un ieroču pārdošanas būtu Krievijā maksimāli plašs. Tā vietā šaurs cilvēku loks kontrolē lielākās finanšu plūsmas un uztur milzīgas atšķirības ienākumu līmenī starp bagātākajiem un nabadzīgajiem. Gudrā ekonomika neattīstās, toties attīstās troļļu un botu karaspēks, algotņu grupas un aug apetīte pēc Arktikas kontroles. Aukstā kara laikā ASV izlūkošanā lika uzsvaru uz tehnoloģiju izmantošanu, tagad arī Krievija un Ķīna cenšas neatpalikt. Krievijas lielie TV kanāli strādā kā informācijas kara platformas, savas un citu valsts iedzīvotāju smadzeņu skalošanai. Ja kādas valstis mēģina ierobežot to darbību tad Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvji saceļ lielu brēku, «mediju” brīvība tiekot ierobežota, redziet… Tas ir kā nozieguma vietā pieķerts bandīts kliegtu: «Policisti nelikumīgi ierobežo manu pārvietošanās brīvību!»

Kontrole

Jau 2014. gadā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nodēvēja internetu par CIP projektu, jau tobrīd signalizējot par Krievijas gatavību atslēgt sevi no globālā tīmekļa un lietot Krievijā izstrādātu ekvivalentu. 2018. gadā Krievijas Valsts dome pieņēma likumu, kas ļauj piemērot naudas sodu interneta vietnēm par «viltus ziņu» izplatīšanu un Krievijas valdības kritizēšanu. Krievijas televīzijas un radio programmas, kā arī laikraksti jau šobrīd ir pakļauti stingram regulējumam, pēc kā mediji var tikt sodīti par nepatiesu ziņu izplatīšanu. Vara nosaka to, kas ir patiess, kas nav. Tagad tiek plānots, ka «Roskomnadzor» būs tiesības uzraudzīt arī interneta vietnēs izplatīto saturu. Demokrātiskās valstīs mediji pilda sargsuņu funkciju – pieskata politiķus un amatpersonas, lai tie nepārkāptu likumus un demokrātijas normas. Kremlim tāda lieta ir tikai traucēklis. Vladimirs Putins jau pirmajā prezidentūras termiņā «sakārtoja» laukumu – pārņēma varas kontrolē visus lielos televīzijas kanālus, daļa to īpašnieku bija spiesti pārcelties uz dzīvi ārvalstīs. Nu ir pienācis laiks uzlikt lāča ķepu arī internetam.

Tiek strādāts pie likuma, kas noteiks, ka jebkurš interneta savienojums tiktu veikts, izmantojot Krievijā izvietotu infrastruktūru, vai arī tas tiktu veikts, izmantojot «Roskomnadzor» uzraudzītus interneta «trafika apmaiņas punktus».

Tas dos iespēju kontrolēt internetā visu un visus.

SORM

Pēdējo gadu laikā turpina pieaugt arī FSB aktivitātes interneta vidē, kur tā ietekmi nodrošināja arī operatīvo un izmeklēšanas pasākumu sistēma SORM (krievu valodā – Система оперативно-разыскных мероприятий). 2018. gadā tika turpināts pilnveidot nākamo SORM attīstības posmu, kura ietvaros lielākajiem Krievijas sociālajiem tīkliem - VKontakte, Odnoklassniki, Yandex, Rambler, Mail.ru ir jāsniedz FSB jebkuri prasītie dati par to lietotājiem. Kremlis ne tikai ierobežo iedzīvotāju brīvību, bet arī vāc datus par cilvēkiem nolūkā identificēt režīmam opozīcijā esošās sabiedrības grupas. Ja no kaut kā baidās Kremļa saimnieks un viņa draugi, tad tās ir politiskās pārmaiņas, kas novestu pie elites piespiedu «rotācijas». Lai nezaudētu miljardieru bez-konkurences dzīvi, ir jāsargā vara no tiem, kuri spēj domāt patstāvīgi.

Lielais Ķīnas mūris

Krievijā mācās no komunistiskās kamiņvalsts sasniegumiem cilvēku kontrolē. Pirms vairākiem gadiem arī Ķīnā tika izstrādāts autonoms internets, valsts mērogs to atļāva izdarīt. 2018. gada septembrī Pekina izstrādāja jaunu interneta rīku «Piyao», ar kā palīdzību varas iestādes var izdzēst baumas un viltus ziņas no Ķīnas interneta ziņu vietnēm. Tātad izdzēst var arī varai netīkamu patiesību. Rīku darbina mākslīgais intelekts, kas ir spējīgs atpazīt internetā nepieciešamo informāciju. Tāpat ar «Piyao» starpniecību Ķīnas sabiedrībai tiks izplatītas «patiesas» ziņas, kuru avoti ir valsts mediji, Komunistiskās partijas laikraksti un valdības aģentūras. Ar to vēl Mao sekotājiem nepietiek.

2018. gadā Ķīnā tika ieviesta īpaša sistēma, pēc kuras tiek vērtēti sociālo tīklu lietotāji, piešķirot «kredītpunktus» atbilstoši viņu politiskajiem uzskatiem.

Ķīnas «Social Media Credit Score» sistēmas pamatā ir mākslīgā intelekta algoritmi un «big data» materiāli, uz kuru pamata sistēma izvērtē sociālo tīklu lietotāja politiskos uzskatus, nosakot tos sabiedrības locekļus, kuri varētu būt potenciālie dumpinieki. Ja tiksi atzīts par potenciālo dumpinieku, tad tev būs grūtāk atrast darbu, iegūt noteiktus amatus. Var tikt noteikts arī ierobežojums ceļot ar lidmašīnu. Pagaidām sistēma strādā pilotprojekta versijā. Paredzams, ka tā pilnībā darbu uzsāks 2020. gadā.

Jaunais Ķīnas mūris tiek būvēts, lai pēc iespējas ierobežotu savu pilsoņu iespējas patērēt Rietumos radītu saturu. Austrumu komunisti turpina darbu, lai izstrādātu komplicētu rīkus, ar ko uzraudzīt interneta vidē notiekošo. Krievijas mēģinājumiem atdarināt Ķīnas interneta ierobežojošos pasākumus, visticamāk, nebūs rezultāta, jo Krievijai trūkst Ķīnai pieejamo resursu, zināšanu un iedzīvotāju skaita. Krievijas digitālais tirgus ir par mazu, lai nodrošinātu patstāvīga interneta darbošanos.

Atšķirība starp demokrātiju un autoritārismu

Tikai demokrātiska valsts ir tiesiska valsts, savukārt autoritāra valsts pēc būtības nevar būt tiesiska. Jā, autoritārās valstīs arī ir konstitūcija, tiek pieņemti normatīvie akti un «uz papīra» tiek ievērotas cilvēka tiesības. Taču, ja autoritārajam režīmam ir nepieciešams izrēķināties ar konkrētu oponentu, tad režīms nevilcinoties pārkāps konstitūciju vai likumus, ko pats ir pieņēmis. Tas tādēļ, ka autoritārismā nedarbojas vispārējie tiesību principi, kam ir augstāks spēks par rakstītajām tiesību normām. Pie principiem pieder: cilvēktiesību ievērošana, valsts atbildība, tiesiskā paļāvība, procesuālais taisnīgums, samērīgums u.c. Principu neesamība ļauj režīmiem piemērot vai ignorēt normas atbilstoši tūlītējām politiskajām vajadzībām.

Piemēram, fiziskā persona nevar iesūdzēt autoritāru valsti tās tiesā par savu tiesību aizskārumu, it sevišķi, ja lietai ir politiska rezonanse, kur nu vēl uzvarēt šādu valsti un saņemt kompensāciju.

Šādu privilēģiju bauda tikai demokrātisko valstu iedzīvotāji. No tā izriet loģisks, bet nepatīkams secinājums, proti, normas par personas datu aizsardzību darbojās tikai demokrātijās, savukārt autoritārajiem režīmiem nav tiesisko ierobežojumu, kas tos atturētu no šādu normu pārkāpuma. Līdz ar to faktiski autoritārajiem režīmiem nekas neliedz izmantot personu datus savām politiskajām vajadzībām. Un pateicoties tehniskajam progresam, autoritārie režīmi tagad var pārkāpt personu tiesības attālināti.

Kas mums daļas par to?

ASV vēstnieks Vācijā Ričards Grenels marta sākumā nosūtīja vēstuli Vācijas ekonomikas ministram Peteram Altmaieram, kurā norādīja uz drošības riskiem, kas saistīti ar Huawei dalību Vācijas stratēģiski svarīgās infrastruktūras (critical infrastructure) veidošanā. Kancleres Angelas Merkeles reakcija bija visai strikta – Vācija pati noteikšot savus drošības standartus jaunajam 5G tīklam.2 Vācijas valdības protams izlems pati, tikai, vai tas jau nav slikts ieradums, ka ASV pirmā reaģē uz apdraudējumiem, kamēr Eiropa snauž un ļauj autoritārām varām izplesties. Šoreiz tas notiek digitālajā vidē, kas ir tikpat reāla, cik konvencionālā kara lauks. Kārtējā Eiropas vieglprātība var nākotnē mums visiem dārgi maksāt.

Lietojot Krievijas sociālos tīklus, personu dati netiek aizsargāti. Līdz ar to arī Latvijas iedzīvotāju, kuri izmanto Krievijas e-pasta servisus un sociālos tīklus, privātums nav nodrošināts. Tie var tikt apstrādāti Krievijas valsts iestāžu interesēs, atbilstoši t.s. Jarovajas likumam, kas nosaka, ka sociālajām platformām Krievijā ir jāsaglabā dati noteiktu laiku un jādod iespēja specdienestiem tiem piekļūt, ja nepieciešams.

Vai lietojat autoritāru valstu anti-vīrusu programmas? Pasūtāt telefonā ielādētā viņu platformā taksi? Pērkat komunistu gudrās ierīces? Iespējams, par jūsu paradumiem, vājībām, uzturēšanās vietām kāds zina vairāk, nekā domājat.

https://www.tvnet.lv/6572715/krievija-un-kina-izplesas-digitalie-apdraudejumi-eiropai

Deepfake - mākslīgais intelekts kā propagandas ierocis

Kaspars Ozols 2019. gada 2. aprīlis 00:02

Kaut arī šķiet, ka pazīstam to jau gadiem ilgi, termins "viltus ziņa" publiskajā apritē parādījās tikai 2017. gadā - visbiežāk to saista ar ASV prezidenta priekšvēlēšanu laiku. Šobrīd, nepilnus divus gadus vēlāk, viltus ziņa ir sasniegusi jaunu kvalitātes līmeni - pasaules informatīvo telpu apdraud Deepfake - ar mākslīgā intelekta palīdzību radīti viltus videoklipi.

21. gadsimta pirmās desmitgades beigas iezīmēja jaunu tendenci - videoklipu izvietošana internetā kļuva tik vienkārša, ka deva iespēju miljoniem cilvēku radīt savu saturu un padarīt to pieejamu publiski.

Sociālo tīklu sprādzienveida popularitāte bija lielisks stimuls jaunu programmu un aplikāciju izstrādē, un nebija ilgi jāgaida, lai šai sacīkstē iesaistītos arī augsto tehnoloģiju speciālisti.

Par pirmo jomu, kurā tika izmēģinātas mākslīgā intelekta iespējas, kļuva pornogrāfija.

2017. gada beigās kāds sociālā tīkla "Reddit" lietotājs ar pseidonīmu 'deepfakes' izvietoja savā profilā vairākus pornogrāfiskus videoklipus, kuros galveno darbojošos personu ķermenim bija pievienotas slavenību, piemēram, Skārletas Johansones, Teilores Sviftas, Kanjes Vesta, Meisijas Viljamsas un citu sejas.

Tehnoloģijām veltītā interneta vietne "Motherboard", kas pirmā ziņoja par šiem viltus jeb "face swap" pornoklipiem, izpētījusi, ka viltus video radīšanai 'deepfakes' bija nepieciešams vien mašīnmācīšanās algoritms, mājas dators, nelielas zināšanas programmēšanā un publiski pieejami videoklipi.

"We are truly f****d!" - tik daiļrunīgu virsrakstu savam materiālam bija izvēlējies "Motherboard", un tam nevar nepiekrist.

Dažus mēnešus vēlāk cits "Reddit" lietotājs izlika brīvai lejupielādei pašizstrādātu aplikāciju un izsmeļošas instrukcijas, kas ļāva jebkuram ikdienas lietotājam pašam radīt viltus pornoklipus. Maisam bija gals vaļā - par viltus porno upuriem kļuva bijušie laulātie, klasesbiedri un darba kolēģi.

Kaut arī par lēmumu boikotēt viltus pornoklipus ir paziņojis interneta pornogrāfijas flagmanis "PornHub", kā arī sociālās saziņas vietne Twitter un vairākas citas populāras tīmekļa vietnes, jebkurš interesents var pārdesmit sekunžu laikā atrast internetā viltus porno ar slavenību piedalīšanos, savukārt minētajā Reddit interesentu grupā jau ir vairāk nekā 60 tūkstoši dalībnieku. Šķiet, ka 'deepfakes' ir izdevies atvērt digitālo Pandoras lādi.

Tādēļ ir tikai godīgi, ka šī anonīmā lietotāja izvēlētais tīmekļa pseidonīms šobrīd jau ir kļuvis par apzīmējumu pašam procesam un tā radītajam produktam - viltus video.

Nidžma Hana (Nijma Khan), kura pārstāv Londonā esošo mākslīgā intelekta izstrādes kompāniju "faculty", šo viltus produktu dēvē par sintētisko video. Marta beigās viņa Rīgā uzstājās ar prezentāciju NATO StratCom COE organizētajā seminārā par jaunākajām tendencēm sociālajos medijos.

"Diemžēl kļūs tikai sliktāk," atzīst Nidžma, "mākslīgais intelekts rada jaunas iespējas ietekmēt politiskos procesus - ir sākusies jauna politiskās dezinformācijas ēra."

Pirmais publiskais brīdinājums par šo jauno ēru parādījās 2018. gada aprīlī.

Augstāk aplūkojamo video radīja Holivudas režisors Džordans Pīls - tas ir mākslīgā intelekta radīts Baraks Obama, kurš atkārto paša Pīla sejas grimases un mutes un lūpu kustības. Audio programma nodrošina, ka Pīla teiktais skan Obamas balss tembrā - nepieciešams vien atdarināt eksprezidenta runas manieri. Šis video tapa kā brīdinājums par to, kādas manipulācijas ar realitāti mūs gaida.

"Patiesībā Deepfake ir mašīnmācīšanās, izmantota ar mērķi radīt viltus video - publiska persona saka to, ko nekad nav teikusi. Tā ir sintētiskā audio un video jaunā paaudze.

Apvienojot šīs abas jomas, tiek radīts jaudīgs politiskās dezinformācijas ierocis," saka Nidžma Hana.

Džordana Pīla Obamas video tika radīts, izmantojot mākslīgā intelekta un postprodukcijas iespējas, kas bija pieejamas Holivudas studijās. Taču progress, kas sasniegts sintētiskā audio un video jomā, tagad padara iespējamu šo tehnoloģiju izmantošanu arī ārpus specefektu studijām  - kā politpropagandas, tā terorisma nolūkos.

"Lielākais izaicinājums ir tas, ka šī tehnoloģija attīstās ļoti strauji," atzīst Nidžma. "Kad mēs sākām to pētīt, prognozējām, ka būs nepieciešami 2-3 gadi, līdz Deepfake tehnoloģija kļūs plaši lietota un brīvi pieejama. Pāris mēnešus vēlāk jau bija skaidrs, ka tas notiks  1-2 gadu laikā. Jau gada laikā Deepfake ir kļuvis teju par mediju ikdienu. Raksti par šo tēmu parādās regulāri -

tas ir izraisījis milzīgu interesi, taču arī slēpj sevī nopietnu apdraudējumu demokrātijai un sabiedrības integritātei."

Lieliskākais piemērs tam, ko ar mākslīgā intelekta palīdzību var radīt labi finansēta valsts organizācija, tika publiskots 2018. gada 9. novembrī. Ķīnas oficiālā ziņu aģentūra "Xinhua" atklāja pasaulei savu sintētisko ziņu diktoru, kurš spēj lasīt ziņas 24 stundas no vietas. Šobrīd tas ir visaugstākās kvalitātes mākslīgā intelekta projekts pasaulē.

Šā gada 21. februārī ķīniešu diktoram pievienojās arī sieviešu kārtas kolēģe. Būtiski piebilst, ka abām šīm sintētiskajām TV sejām ir konkrēti prototipi reālajā dzīvē - televīzijas diktori, kurus auditorija pazīst un kuriem uzticas.

Ja paturam prātā, ka šīs sintētiskās ekrāna personības pārliecinoši nolasīs jebkuru tiem priekšā noliktu tekstu, neaizdomājoties par tā patiesumu, var tikai minēt, cik milzīgas manipulācijas iespējas paveras "Xinhua" telekanālam, kuram ir simtiem miljoni skatītāju.  

Un arī to, cik telekanālu sekos ķīniešu piemēram tuvākā vai tālākā nākotnē. Tādējādi politiskās propagandas cīņa ir sākusies arī mākslīgi radītās realitātes telpā. Tādas kompānijas kā "faculty" tagad nodarbojas ar risinājumiem Deepfake video identificēšanā.

"Tehnoloģija attīstās, un, ja kāds izlems padarīt publisku arī šo programmas kodu, nebūs ilgi jāgaida, līdz tas nonāks zemāka līmeņa hakeru rokās un - arī mūsu guļamistabās," saka Nidžma. "Vienīgais, ko varam mēs, ir padarīt grūtāku Deepfake video izplatīšanas procesu, kā arī sadarboties ar visdažādākajām organizācijām, lai pievērstu uzmanību šim jaunajam apdraudējumam. Mēs jau tagad sadarbojamies ar Lielbritānijas valdību, lai izveidotu rīku terorisma propagandas identificēšanai tīmeklī. Datoru iespējams apmācīt atpazīt šādus sintētiskos video. Šobrīd izstrādē ir arī rīks, ar kura palīdzību žurnālisti un organizācijas spēs identificēt viltus video. Tas būs brīvi pieejams visiem."

Tomēr šobrīd neviens neņemas prognozēt, kas mūs gaida nākotnē un kā 21. gadsimta dezinformācijas ierocis Deepfake ietekmēs pasaulē notiekošo.

Jo cilvēkam ir tendence ticēt tam, kam viņš vēlas ticēt, neuzdodot kritiskus jautājumus.

https://www.tvnet.lv/6558937/deepfake-maksligais-intelekts-ka-propagandas-ierocis

Mēs nekontrolējam digitālās tehnoloģijas - tās kontrolē mūs

"Novērošanas kapitālisma" kritiķes viedoklis

Annija Vīnkalna 

Digitālās tehnoloģijas ietekmē gandrīz katru mūsu ikdienas šķautni, taču šī ienesīgā industrija līdz šim bijusi faktiski neregulēta. Rezultātā tehnoloģijas kontrolē mūs, kļūstot nesavienojamas ar demokrātiju, Dānijas Inženieru biedrības (IDA) videokonferencē norāda pazīstamākā mūsdienu digitālo tehnoloģiju kritiķe Šošana Zubofa.

"Mēs esam pakļāvušies sava veida propagandai - ja tev nav, ko slēpt, tad nav arī jābaidās no mūsu sensoriem, ierīcēm, novērošanas," saka Zubofa. "Tā ir autoritārismam raksturīga propaganda."

Zubofa norāda, ka demokrātiskā sistēmā indivīdam ir brīvā griba, autonomija un rīcībspēja. Cilvēks tās izmanto, lai, analizējot ārpasauli, izdarītu morālus spriedumus un rīkotos saskaņā ar tiem. Demokrātiska sabiedrība arī ciena cilvēku tiesības uz privāto dzīvi un spēju lietot spriestspēju.

"Kad mēs nepretojamies idejai par pilnīgu [privātās dzīves] caurspīdīgumu, viņi piesavinās mūsu sejas, mūsu ķermeņus, mūsu asinsriti un visu pārējo, kas vien ienāk prātā, un izmanto tos datu kopu veidošanā," saka Zubofa, kā piemēru minot "Microsoft" sejas atpazīšanas mācību programmas pārdošanu bruņotajiem spēkiem - tai skaitā arī Ķīnā, kur šādas tehnoloģijas tiek izmantotas uiguru minoritātes novērošanai.

Brīva un demokrātiska sabiedrība iespējama tikai tad, ja tiek cienīts indivīds un tā privātums, uzskata Zubofa.

Taču mūsdienās tehnoloģija ielaužas teju katrā privātās dzīves aspektā. "Rietumvalstīs novērošanas kapitālisms ir radījis situāciju, ka no tā nav glābiņa. Jūs gribat uzzināt sava bērna atzīmes, savu veselības analīžu rezultātus, norunāt tikšanos ar draugiem - katra no šīm darbībām ved jūs cauri novērošanas kapitālisma piegādes ķēdei. Jūs gribat aiziet mājās un atpūsties, bet tur jūs sagaida viedais televizors un viedā trauku mazgājamā mašīna, matracī ir sensori. Mājas vairs nav nekāds glābiņš. Izbēgt nav iespējams," ieskicē Zubofa. 

Viņa norāda, ka Covid-19 pandēmija kalpoja kā "demokrātijas stresa tests" līdzīgi kā 2008.gada finanšu krīze atklāja finanšu sistēmas vājās vietas. Viena no mūsdienu pasaules vājībām, ko atklāja Covid-19 krīze, saistīta ar sabiedrības attiecībām ar digitālajām tehnoloģijām.

"Mēs būtībā kaili soļojam iekšā digitālajā gadsimtā - bez tiesību deklarācijām, juridiskajiem ietvariem, regulatoriskajām paradigmām, institucionālajām formām.

Bez tādas līderības, kas nepieciešama, lai digitālā nākotne būtu savienojama ar demokrātiju. Un lai tā demokrātiju pastiprinātu un padziļinātu," uzsver Zubofa. "Iedomājieties, ja mēs 20.gadsimtā gadu desmitu pēc gadu desmita būtu dzīvojuši bez likumiem, kas regulē bērnu nodarbināšanu, bez iespējas pievienoties arodbiedrībām, bez kolektīvajām prasībām un iespējas streikot, bez bezdarbnieku pabalstiem, darba apstākļu prasībām, pārtikas un medikamentu drošuma prasībām. Visi tie - un vēl daudzi citi - tiesību akti, juridiskie ietvari un institucionālās formas tika izgudroti 20.gadsimta trešajā, ceturtajā un pat piektajā gadu desmitā."

Uzskaitītie jaunievedumi ļāva demokrātijai sadzīvot ar industriālo kapitālismu, argumentē Zubofa. Taču attiecībā uz digitālo jomu šis process vēl nav noticis.

Viņa norāda, ka Ķīna šo sakarību sapratusi jau vismaz 2010.gadā un sākusi darbu, lai īstenotu savu vīziju par digitālo nākotni, taču tai, saprotams, nav nekāda sakara ar demokrātiju. Ķīna savu digitālo nākotni veido tā, lai atbalstītu pašreizējo autoritāro režīmu.

Savukārt Rietumvalstīm nav vīzijas par demokrātisku digitālo nākotni. Taču Zubofa uzslavē Eiropas Komisiju (EK) un citas Eiropas Savienības (ES) institūcijas, kuras ir sākušas meklēt risinājumus, "bez kuriem mēs nesaglabāsim demokrātiju". Par šo jautājumu domā arī Lielbritānijā un ASV.

Kad sākās digitālās novērošanas laikmets?

Zubofa norāda, ka problēmas, ar ko saskaramies mūsdienās, aizsākās ar 2001.gada 11.septembra teroraktiem. Pēc uzbrukuma, kurā bojā gāja gandrīz 3000 cilvēki, dramatiski mainījās diskusijas par informācijas atklātību internetā. Sabiedrībā bija pieprasījums pēc lielākas atklātības. Lai arī kompānija "Google" pirms 11.septembra jau bija iekļuvusi ASV Federālās tirdzniecības komisijas "melnajā sarakstā" kā privātuma nosacījumu pārkāpēja, kad tika izsludināts "karš pret terorismu", Vašingtonā radās nerakstīta doktrīna - jaunajām tehnoloģiju kompānijām būs ļauts izveidot savas novērošanas tehnoloģijas bez demokrātiskiem uzraudzības mehānismiem, lai vajadzības gadījumā valdībai būtu pieejams savāktais datu apjoms, uzskata Zubofa.

No tā attīstījās ekonomiskā loģika, ko Zubofa savā grāmatā The Age of Surveillance Capitalism: The Fight for a Human Future at the New Frontier of Power nosaukusi par "novērošanas kapitālismu".

"Pēdējos divos gadu desmitos esam izvēlējušies būt novērošanas sabiedrības, nevis demokrātiskas sabiedrības," pauž Zubofa, piebilstot, ka nevaram būt abi. "Nespēja izdarīt šo izvēli ir mūs sakompromitējusi, tā vājinājusi pilsoņu uzticēšanos valstij un padarījusi mūs uzņēmīgus pret autoritāru ekonomisko loģiku - novērošanas kapitālismu. Ar to vairs nenodarbojas jaunuzņēmumi-iesācēji, bet milzīgas informācijas impērijas, kurām nevienam nav jāatskaitās."

Zubofa aicina sakārtot likumdošanu, kas attiecas uz digitālo lomu, un pielikt punktu "novērošanas kapitālismam, kas ir jauna ekonomiskā autoritārisma forma un kam pašlaik ir hegemoniska ietekme uz sabiedrību".

https://www.tvnet.lv/7003993/mes-nekontrolejam-digitalas-tehnologijas-tas-kontrole-mus

Piecas izplatītākās kiberdrošības kļūdas, ko pieļauj darbavietā

Latvijā kiberuzbrukumi uzņēmumiem tiek konstatēti ik dienu, un biežākais to iemesls ir pašu uzņēmumu un darbinieku kļūdas, kas tiek pieļautas nezināšanas vai vienkāršas neuzmanības dēļ. Kādi ir izplatītākie kiberdrošības pārkāpumi, ko pieļauj darbavietā, un kā no tiem pasargāties, skaidro Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas (CERT.LV) kiberdrošības eksperti Andrejs Konstantinovs un Gints Mālkalnietis.

Ar vārdu salikumu “kiberdrošība darbavietā” jāsaprot uzņēmuma resursu, datu apstrādes sistēmu un dokumentu aizsardzība, lai nodrošinātu veiksmīgu darba procesu, neradot uzņēmumam zaudējumus vai neapstādinot tā spēju pilnvērtīgi darboties.

Iespējamās problēmas, ar kādām nākas saskarties neievērotu kiberdrošības pasākumu rezultātā, visbiežāk ir grāmatvedības programmu darbības traucējumi, datu glabāšanas struktūru bojājumi, ikdienas lietošanas datorsistēmu un sakaru kanālu bojājumi, mājaslapas darbības traucējumi u. c.

Tāpēc par kiberdrošību ir jādomā visiem uzņēmumiem, kuriem ir vismaz viens dators un interneta pieslēgums, jo arī mazi un ar IT nozari nesaistīti uzņēmumi izmanto grāmatvedības sistēmas, savu preču un darbu uzskaiti veic kādā datubāzē vai saziņai ar klientiem un sadarbības partneriem izmanto e-pastu.

Galvenais kiberuzbrukumu iemesls ir naudas iegūšana – gan tiešā, gan netiešā veidā. Tiešā veidā kibernoziedznieki to mēģina iegūt, piemēram, nosūtot potenciālajam upurim viltotu rēķinu no zināma uzņēmuma, ar kuru tas jau iepriekš sadarbojies, taču tajā ir nomainīts bankas konts. Savukārt netiešā veidā naudu cenšas iegūt, nozogot vai šifrējot uzņēmuma datus, bez kuriem tas vairs nespēj turpināt darbību, un pieprasot izpirkuma naudu. Tie var būt, piemēram, produktu patenti, klientu kredītkaršu dati utt. Tas ir arīdzan iemesls, kādēļ ir jāveido drošas datu kopijas.

Turklāt jāņem vērā, ka pārsvarā kiberuzbrukumi tiek veikti masveidā, nevis konkrēti tieši jūsu uzņēmumam. Roboti vai automatizētas sistēmas meklē robus drošības sistēmās, nešķirojot – liels vai mazs uzņēmums –, un par upuriem kļūst tie, kuri nav pietiekami aizsargāti.

Rezerves kopiju neesamība

Visizplatītākā kiberdrošības kļūda uzņēmumos ir rezerves kopiju neesamība vai to neatbilstoša uzglabāšana. Par datu kopiju nereti uzskata atsevišķu mapi serverī vai atsevišķu datu nesēju, piemēram, ārējo disku, kurā regulāri tiek iekopēti faili. Taču, ja šis ārējais disks netiek atvienots no datora un dati netiek pārnesti uz seifu, tad tas nekādi nepasargā informāciju datora nozagšanas vai fizisku bojājumu gadījumā (apliets ar ūdeni, ugunsgrēks utt.), kā arī no datora neatvienots ārējais disks tāpat ir pakļauts izspiedējvīrusiem, kuri spēj sašifrēt ikvienu datu nesēju, kam vien tiek klāt. 

Tādēļ pareizākais veids, kā ārējā diskā glabāt informāciju, būtu to pēc datu ielādes atvienot no datora un noglabāt drošā vietā. Vai, otrs veids, ja vien uzņēmumu politika un sargājamo datu saturs to pieļauj, izmantot mākoņpakalpojumus (piemēram, “Dropbox”, “Google Drive” utt.). Svarīgākais ir neaizmirst datu rezerves kopijas veidot un izvēlēties to glabāšanai drošāko veidu.

Viens pārlūks gan darbam, gan privātai lietošanai

Bieži vien uzņēmumu darbinieki nav informēti, ka daudzos pārlūkos ir funkcijas, kas ļauj sinhronizēt lietotāja profilus. Piemēram, “Google Chrome”, kur nezinātājs īsti nevar saprast, vai ir pierakstījies “Gmail” kontā, vai pašā pārlūkā. Rezultātā visa informācija, kas attiecīgajā pārlūkā tiek skatīta darbavietā, ir pieejama arīdzan mājās un otrādi. No lietotāja perspektīvas raugoties, tas ir ērti, taču no drošības viedokļa tas ir liels risks, ka informācija var tikt nozagta. Tāpēc darba vajadzībām un privātām vajadzībām ir jāizmanto divi dažādi pārlūki.

Neatjauninātas operētājsistēmas un programmas

Ļoti izplatīts kiberuzbrukuma veids ir e-pasta vēstules ar inficētiem pielikumiem. Piemēram, “pdf” faili, kurus lietotājs skata ar novecojušu “Adobe Reader” programmu. Iesākumā lietotājs pat var nepamanīt, ka ir atvēris inficētu failu, jo tā nosaukums nav aizdomīgs, proti, atbilst tam, kādam jāizskatās “pdf” failam, un arīdzan datora darbībā nekas nemainās, taču pēc laika tiek konstatēts, ka dators ir nošifrēts vai inficēts. Tas ir bijis iespējams tāpēc, ka attiecīgā programma nav tikusi laikus atjaunināta.

Lietotājiem pašiem ir jāseko līdzi programmu atjauninājumiem, jo neatjaunotu programmu versiju dēļ datoros rodas “drošības caurumi”, kurus tad attiecīgi savā labā izmanto kibernoziedznieki. Tas attiecas gan uz operētājsistēmām, gan pārlūkiem un programmām, taču īpaša uzmanība atjauninājumiem ir jāpievērš “Microsoft Office” lietotājiem, jo tā vecākās versijas neatjaunojas automātiski, ja vien šī funkcija nav aktivizēta. Jāatceras, ka jaunākas paaudzes datoriem programmu atjaunināšanās funkcija ir aktivizēta pēc noklusējuma, vecākas paaudzes – jāaktivizē pašiem.

Paroles visiem dzīves gadījumiem

Nevienam vairs nav jaunums, ka parolēm jābūt garām un sarežģītām, taču cilvēki arvien iekrīt, jo nenodala privāto dzīvi no darba. Proti, izmanto vienu paroli, ko pielāgo vairākās versijās visiem dzīves gadījumiem – gan darbam, gan privātām vajadzībām. It īpaši droša parole ir svarīga e-pasta gadījumā, jo ar to ir jāreģistrējas arī citās vietnēs, piemēram, sociālajos tīklos vai dažādu pakalpojumu sniedzēju mājaslapās, kur ir jāizveido savs konts. Labākais risinājums šajā gadījumā ir paroļu pārvaldnieki, kurus vienlaikus var instalēt vairākās ierīcēs. Pārsvarā šīs lietotnes automātiski ģenerē, saglabā un sinhronizē paroles, kas ir vienkārši un ērti, jo lietotājam vairs nav jāpatur prātā desmitiem dažādu paroļu, bet gan tikai viena – ģenerālā parole.

Pikšķerēšana

Tas ir veids, kādā no interneta lietotājiem mēģina iegūt slepenu informāciju, piemēram, paroles un kredītkaršu datus. Lietotājs saņem e-pastu ar aicinājumu klikšķināt uz tajā norādīto saiti, lai kaut ko iegūtu savā īpašumā vai izvairītos, piemēram, no e-pasta vai datora bloķēšanas. Tālāk atveras jauns logs, kas parasti vizuāli ir pielāgots e-pasta serverim vai attiecīgajai mājaslapai, ar norādi tajā ievadīt pieprasītos datus. Rezultātā kibernoziedznieks ātri un viegli iegūst tam nepieciešamo informāciju, ko lietotājs pats viņam sniedz. Visbiežāk pikšķerēšanas e-pastu nodod to saturs (steidzamība, familiāra uzruna, neizvērsts paraksts, izsūtīšanas laiks), sūtītāja un saņēmēja adreses (e-pasts sūtīts no nepazīstamas adreses un sūtīts nevis personīgi, bet grupai), kā arī e-pastā ievietota saite uz “pdf” dokumentu.

Jāatceras, ka jebkuru e-pasta adresi ir relatīvi viegli viltot (kaut vai pasta programmā “from” laukā norādot sevis izvēlētu adresi) vai uzlauzt, tāpēc akli uzticēties tam, ka vēstule saņemta no šķietami uzticama uzņēmuma vai pazīstama cilvēka, ne vienmēr ir pamats.

Arīdzan mājaslapas izskatu un pat darbību nokopēt ir diezgan vienkārši (nav pat nepieciešamas programmēšanas prasmes), tāpēc, mēģinot saprast, vai mājaslapa, kas atveras pēc uzklikšķināšanas uz e-pastā noradītās saites, ir īstā, nav jāņem vērā tās vizuālais izskats, bet gan domēns, kas parādās URL joslā. Īpaša uzmanība tam jāpievērš, verot mājaslapas planšetēs vai telefonos, kur URL zonā parādās ļoti maz teksta.

Jāatceras, ka kibernoziegumu pamatā bieži vien ir lētticība, jo daudz vieglāk ir apkrāpt cilvēku, nevis apmānīt datoru, tāpēc pirmā un svarīgākā aizsardzība ir katra paša spriestspēja un kritiskā domāšana. Savukārt uzņēmumiem jāievieš stingra piekļuves procedūra IT resursiem ar drošu paroli un drošām datu kopijām, lai darbam nepieciešamā informācija būtu pasargāta no kiberļaundaru nagiem un nokļūšanas melnajā tirgū.

Vairāk par kampaņu un tās laikā plānotajām aktivitātēm tīmekļvietnē – www.parolize.lv. Šajā vietnē atradīsiet arī digitālo rokasgrāmatu, kur interaktīvā veidā darba ņēmēji un darba devēji varēs iepazīties ar kiberdrošības pamatlietām, aizpildot testus un pārbaudot savas zināšanas praksē. 

https://www.delfi.lv/bizness/kiberdrosiba-darbavieta/piecas-izplatitakas-kiberdrosibas-kludas-ko-pielauj-darbavieta.d?id=52417257

 06.05.2021

Kur 'dzīvo' tavi dati un ko ar tiem dara – stāsta nozares profesionāļi 

Noskatoties video, tu uzzināsi, ko tieši saprotam ar terminu "lieldati", kā tie tiek glabāti, apstrādāti un analizēti. Galu galā – kā tos izmanto, cik svarīgi ir prasmīgi spēt veikt šīs darbības un kādu mērķu sasniegšanai to darīt.

Par datu glabāšanu un tā saucamajiem datu "mākoņiem" video stāsta "Tet" datu centru biznesa attīstības direktors Māris Sperga. Savukārt "Nordigen" datu zinātniece Agrita Garnizone sniedz īsu ieskatu tajā, kā dati tiek apstrādāti, bet par datu analīzes procesu un mērķiem stāsta "Nordigen" analītiķe Laine Bogomazova…:

https://www.youtube.com/watch?v=CQ18wjvkbHI  

Testing North Korea's illegal smartphones

A shocking insight into how a country's citizens are kept "obedient"

A smartphone smuggled out of North Korea offers a glimpse into the bizarre world of totalitarian control and extreme censorship that the reclusive country uses to keep its citizens obedient.

The state's Orwellian control is not limited to the streets or conversations. It has even managed to squeeze it into the smartphones in people's pockets.

According to Martin Williams, a North Korea technology analyst, the state is using smartphones as indoctrination tools — small, handheld loyalty checks that double as surveillance devices. And the worrying thing is, it’s working! North Korea is starting to win its internal information war not by completely blocking foreign content, but by making people too afraid to engage with it at all.

https://www.youtube.com/watch?v=3olqrQtjPfc

In the digital age, such a scenario can happen in any totalitarian & autocratic country!

Alarm bell about the threat to digital civilization as a result of uncontrolled evolution of artificial intelligence!

Trauksmes zvans par draudiem digitālajai civilizācijai nekontrolētas mākslīgā intelekta evolūcijas rezultātā!

https://tomekkorbak.com/cot.../cot_monitoring.pdf

How your data is collected and what you can do about it

07-03-2025

Mobile apps and social media platforms now let companies gather much more fine-grained information about people at a lower cost.

You wake up in the morning and, first thing, you open your weather app. You close that pesky ad that opens first and check the forecast. You like your weather app, which shows hourly weather forecasts for your location. And the app is free!

But do you know why it’s free? Look at the app’s privacy settings. You help keep it free by allowing it to collect your information, including:

·       What devices you use and their IP and media access control addresses.

·       Information you provide when signing up, such as your name, email address, and home address.

·       App settings, such as whether you choose Celsius or Fahrenheit.

·       Your interactions with the app, including what content you view and what ads you click.

·       Inferences based on your interactions with the app.

·       Your location at a given time, including, depending on your settings, continuous tracking.

·       What websites or apps that you interact with after you use the weather app.

·       Information you give to ad vendors.

·       Information gleaned by analytics vendors that analyze and optimize the app.

This type of data collection is standard fare. The app company can use this to customize ads and content. The more customized and personalized an ad is, the more money it generates for the app owner. The owner might also sell your data to other companies.

You might also check a social media account like Instagram. The subtle price that you pay is, again, your data. Many “free” mobile apps gather information about you as you interact with them.

As an associate professor of electrical and computer engineering and a doctoral student in computer science, we follow the ways software collects information about people. Your data allows companies to learn about your habits and exploit them.

It’s no secret that social media and mobile applications collect information about you. Meta’s business model depends on it. The company, which operates Facebook, Instagram, and WhatsApp, is worth $1.48 trillion. Just under 98% of its profits come from advertising, which leverages user data from more than 7 billion monthly users.

What your data is worth

Before mobile phones gained apps and social media became ubiquitous, companies conducted large-scale demographic surveys to assess how well a product performed and to get information about the best places to sell it. They used the information to create coarsely targeted ads that they placed on billboards, print ads, and TV spots.

Mobile apps and social media platforms now let companies gather much more fine-grained information about people at a lower cost. Through apps and social media, people willingly trade personal information for convenience. In 2007—a year after the introduction of targeted ads—Facebook made over $153 million, triple the previous year’s revenue. In the past 17 years, that number has increased by more than 1,000 times.

Five ways to leave your data

App and social media companies collect your data in many ways. Meta is a representative case. The company’s privacy policy highlights five ways it gathers your data:

First, it collects the profile information you fill in. Second, it collects the actions you take on its social media platforms. Third, it collects the people you follow and friend. Fourth, it keeps track of each phone, tablet, and computer you use to access its platforms. And fifth, it collects information about how you interact with apps that corporate partners connect to its platforms. Many apps and social media platforms follow similar privacy practices.

Your data and activity

When you create an account on an app or social media platform, you provide the company that owns it with information like your age, birth date, identified sex, location, and workplace. In the early years of Facebook, selling profile information to advertisers was that company’s main source of revenue. This information is valuable because it allows advertisers to target specific demographics like age, identified gender, and location.

And once you start using an app or social media platform, the company behind it can collect data about how you use the app or social media. Social media keeps you engaged as you interact with other people’s posts by liking, commenting or sharing them. Meanwhile, the social media company gains information about what content you view and how you communicate with other people.

Advertisers can find out how much time you spent reading a Facebook post or that you spent a few more seconds on a particular TikTok video. This activity information tells advertisers about your interests. Modern algorithms can quickly pick up subtleties and automatically change the content to engage you in a sponsored post, a targeted advertisement or general content.

 

Your devices and applications

Companies can also note what devices, including mobile phones, tablets, and computers, you use to access their apps and social media platforms. This shows advertisers your brand loyalty, how old your devices are, and how much they’re worth.

Because mobile devices travel with you, they have access to information about where you’re going, what you’re doing, and who you’re near. In a lawsuit against Kochava Inc., the Federal Trade Commission called out the company for selling customer geolocation data in August 2022, shortly after Roe v. Wade was overturned by the Supreme Court in Dobbs v. Jackson Women’s Health Organization. Kochava’s customers, including people who had abortions after the ruling was overturned, often didn’t know that data tracking their movements was being collected, according to the commission. The FTC alleged that the data could be used to identify households.

Kochava has denied the FTC’s allegations.

Information that apps can gain from your mobile devices includes anything you have given an app permission to have, such as your location, who you have in your contact list, or photos in your gallery.

If you give an app permission to see where you are while the app is running, for instance, the platform can access your location anytime the app is running. Providing access to contacts may provide an app with the phone numbers, names, and emails of all the people you know.

Cross-application data collection

Companies can also gain information about what you do across different apps by acquiring information collected by other apps and platforms.

This is common with social media companies. This allows companies to, for example, show you ads based on what you like or recently looked at on other apps. If you’ve searched for something on Amazon and then noticed an ad for it on Instagram, it’s probably because Amazon shared that information with Instagram.

This combined data collection has made targeted advertising so accurate that people have reported that they feel like their devices are listening to them.

Companies, including Google, Meta, X, TikTok, and Snapchat, can build detailed user profiles based on collected information from all the apps and social media platforms you use. They use the profiles to show you ads and posts that match your interests to keep you engaged. They also sell the profile information to advertisers.

Meanwhile, researchers have found that Meta and Yandex, a Russian search engine, have overcome controls in mobile operating system software that ordinarily keep people’s web-browsing data anonymous. Each company puts code on its web pages that used local IPs to pass a person’s browsing history, which is supposed to remain private, to mobile apps installed on that person’s phone, de-anonymizing the data. Yandex has been conducting this tracking since 2017, while Meta began in September 2024, according to the researchers.

What you can do about it

If you use apps that collect your data in some way, including those that give you directions, track your workouts, or help you contact someone, or if you use social media platforms, your privacy is at risk.

Aside from entirely abandoning modern technology, there are several steps you can take to limit access, at least in part, to your private information.

Read the privacy policy of each app or social media platform you use. Although privacy policy documents can be long, tedious, and sometimes hard to read, they explain how social media platforms collect, process, store, and share your data.

 

Check a policy by making sure it can answer three questions: what data does the app collect, how does it collect the data, and what is the data used for. If you can’t answer all three questions by reading the policy, or if any of the answers don’t sit well with you, consider skipping the app until there’s a change in its data practices.

Remove unnecessary permissions from mobile apps to limit the amount of information that applications can gather from you.

Be aware of the privacy settings that might be offered by the apps or social media platforms you use, including any setting that allows your personal data to affect your experience or shares information about you with other users or applications.

These privacy settings can give you some control. We recommend that you disable “off-app activity” and “personalization” settings. “Off-app activity” allows an app to record which other apps are installed on your phone and what you do on them. Personalization settings allow an app to use your data to tailor what it shows you, including advertisements.

Review and update these settings regularly because permissions sometimes change when apps or your phone update. App updates may also add new features that can collect your data. Phone updates may also give apps new ways to collect your data or add new ways to preserve your privacy.

Use private browser windows or reputable virtual private networks software, commonly referred to as VPNs, when using apps that connect to the internet and social media platforms. Private browsers don’t store any account information, which limits the information that can be collected. VPNs change the IP address of your machine so that apps and platforms can’t discover your location.

Finally, ask yourself whether you really need every app that’s on your phone. And when using social media, consider how much information you want to reveal about yourself in liking and commenting on posts, sharing updates about your life, revealing locations you visited, and following celebrities you like.

https://www.fastcompany.com/91361508/social-media-apps-data-collection-privacy

Data Collection Basics and Available Resources

https://www.youtube.com/watch?v=m59H65a8p44

May 7, 2025

Global Affairs

Introducing OpenAI for Countries

A new initiative to support countries around the world that want to build on democratic AI rails.

Our Stargate project, an unprecedented investment in America’s AI infrastructure announced in January with President Trump and our partners Oracle and SoftBank, is now underway with our first supercomputing campus in Abilene, Texas, and more sites to come.

We’ve heard from many countries asking for help in building out similar AI infrastructure—that they want their own Stargates and similar projects. It’s clear to everyone now that this kind of infrastructure is going to be the backbone of future economic growth and national development. Technological innovation has always driven growth by helping people do more than they otherwise could—AI will scale human ingenuity itself and drive more prosperity by scaling our freedoms to learn, think, create and produce all at once.

We want to help these countries, and in the process, spread democratic AI, which means the development, use and deployment of AI that protects and incorporates long-standing democratic principles. Examples of this include the freedom for people to choose how they work with and direct AI, the prevention of government use of AI to amass control, and a free market that ensures free competition. All these things contribute to broad distribution of the benefits of AI, discourage the concentration of power, and help advance our mission. Likewise, we believe that partnering closely with the US government is the best way to advance democratic AI.

Today, we’re introducing OpenAI for Countries, a new initiative within the Stargate project. This is a moment when we need to act to support countries around the world that would prefer to build on democratic AI rails, and provide a clear alternative to authoritarian versions of AI that would deploy it to consolidate power.

In response to these interested governments, OpenAI is offering a new kind of partnership for the Intelligence Age. Through formalized infrastructure collaborations, and in coordination with the US government, OpenAI will:

• Partner with countries to help build in-country data center capacity. These secure data centers will help support the sovereignty of a country’s data, build new local industries, and make it easy to customize AI and leverage their data in a private and compliant way.
• Provide customized ChatGPT to citizens. This will help deliver improved healthcare and education, more efficient public services, and more. This will be AI of, by, and for the needs of each particular country, localized in their language and for their culture and respecting future global standards.
• Continue evolving security and safety controls for AI models. As our models become more powerful, we will continue to make investments in the processes and controls, including the data center and physical security needed to deploy, operate and protect them. As part of AI safety, it is critical to respect democratic processes and human rights; we are excited to collaborate on future directions for global democratic input to shape AI.
• Together, raise and deploy a national start-up fund. With local as well as OpenAI capital, together we can seed healthy national AI ecosystems so the new infrastructure is creating new jobs, new companies, new revenue, and new communities for each country while also supporting existing public- and private-sector needs.
• Partner countries also would invest in expanding the global Stargate Project—and thus in continued US-led AI leadership and a global, growing network effect for democratic AI.

As OpenAI moves forward with OpenAI for Countries, our goal is to pursue 10 projects with individual countries or regions as the first phase of this initiative, and expand from there.

We look forward to engaging with interested countries through their representatives in the US and through our executives based in our offices around the world.

What is the Stargate AI project?

The Stargate Project, as the venture is named, is a partnership between four notable companies: OpenAI, SoftBank, Oracle and MGX. Its goal is to construct sites throughout the U.S. to develop, power, deploy and maintain AI technology.

What will the Stargate Project do?

The Stargate project is a strategic collaboration between industry giants, aiming to build the next generation of AI infrastructure. This ambitious initiative will involve building massive data centers, expanding computing power, and enhancing AI capabilities at an unprecedented scale.

New “OpenAI for Countries” program reads less like a product launch and more like a handshake with the future – sovereign AI infrastructure, tailored ChatGPT versions for citizens, and a clear nudge toward AI that serves people, not power structures. What’s interesting? They’re offering help with local data centers. Not just for privacy, but to actually customize AI to the language, services, and values of each country. 🇱🇻🇺🇦🇩🇰 It’s rare that a big-tech move makes me think, “Wait, is this what ethical infrastructure might look like?” Of course, there’s plenty to critique and plenty we still don’t know. But the intent is crystal: “AI should strengthen democratic institutions, not replace them.”

https://openai.com/global-affairs/openai-for-countries/

 Criminal AI is Here—And Anyone Can Subscribe

A new AI platform called Xanthorox markets itself as a tool for cybercrime, but its real danger may lie in how easily such systems can be built—and sold—by anyone…:

https://www.scientificamerican.com/article/xanthorox-ai-lets-anyone-become-a-cybercriminal

Could AI Really Kill Off Humans?

Many people believe AI will one day cause human extinction. A little math tells us it wouldn’t be that easy…:

https://www.scientificamerican.com/article/could-ai-really-kill-off-humans

 

OpenAI insiders’ open letter warns of ‘serious risks’ and calls for whistleblower protections

By Samantha Murphy Kelly, CNN

Tue June 4, 2024

A group of OpenAI insiders are demanding that artificial intelligence companies be far more transparent about AI’s “serious risks” — and that they protect employees who voice concerns about the technology they’re building.

“AI companies have strong financial incentives to avoid effective oversight,” reads the open letter posted Tuesday signed by current and former employees at AI companies including OpenAI, the creator behind the viral ChatGPT tool.

They also called for AI companies to foster “a culture of open criticism” that welcomes, rather than punishes, people who speak up about their concerns, especially as the law struggles to catch up to the quickly advancing technology.

Companies have acknowledged the “serious risks” posed by AI — from manipulation to a loss of control, known as “singularity,” that could potentially result in human extinction — but they should be be doing more to educate the public about risks and protective measures, the group wrote.

As the law currently stands, the AI employees said, they don’t believe AI companies will share critical information about the technology voluntarily.

It’s essential, then, for current and former employees to speak up — and for companies not to enforce “disparagement” agreements or otherwise retaliate against those who voice risk-related concerns. “Ordinary whistleblower protections are insufficient because they focus on illegal activity, whereas many of the risks we are concerned about are not yet regulated,” the group wrote.

Their letter comes as companies move quickly to implement generative AI tools into their products, while government regulators, companies and consumers grapple with responsible use. Meanwhile many tech experts, researchers and leaders have called for a temporary pause in the AI race, or for the government to step in and create a moratorium.

OpenAI’s response

In response to the letter, OpenAI spokesperson told CNN it is “proud of our track record providing the most capable and safest AI systems and believe in our scientific approach to addressing risk, adding that the company agrees “rigorous debate is crucial given the significance of this technology.”

OpenAI noted it has an anonymous integrity hotline and a Safety and Security Committee led by members of its board and safety leaders from the company. The company does not sell personal info, build user profiles, or use that data to target anyone or sell anything.

But Daniel Ziegler, one of the organizers behind the letter and an early machine-learning engineer who worked at OpenAI between 2018 and 2021, told CNN that it’s important to remain skeptical of the company’s commitment to transparency.

“It’s really hard to tell from the outside how seriously they’re taking their commitments for safety evaluations and figuring out societal harms, especially as there is such strong commercial pressures to move very quickly,” he said. “It’s really important to have the right culture and processes so that employees can speak out in targeted ways when they have concerns.”

He hopes more professionals in the AI industry will go public with their concerns as a result of the letter.

Meanwhile, Apple is widely expected to announce a partnership with OpenAI at its annual Worldwide Developer Conference to bring generative AI to the iPhone.

“We see generative AI as a key opportunity across our products and believe we have advantages that set us apart there,” Apple CEO Tim Cook said on the company’s most recent earnings call in early May. https://edition.cnn.com/2024/06/04/tech/openai-insiders-letter/index.html