Komplekss plāns Latvijas valsts pārvaldes pilnveidošanai, atbilstoši digitālā laikmeta prasībām : Otrā daļa

 

Komplekss plāns Latvijas valsts pārvaldes pilnveidošanai,  atbilstoši digitālā laikmeta prasībām :  Otrā daļa

 

MI potenciāla īstenošana Latvijā

 

MI sniegto iespēju efektīva izmantošana Latvijā nav  tik daudz tehnoloģiska, bet gan vairāk kā politiski –institucionāla problēma

Politiķu un ierēdņu pasivitāte visbiežāk balstās bailēs, nezināšanā, atbildības riskā un motivācijas trūkumā.

 I. Mainīt domāšanu: no “MI kā riska” uz “MI kā politiskā kapitāla”

1. Parādīt personīgo ieguvumu politiķiem

Politiķi rīkojas tad, kad redz:

• vēlēšanu ieguvumu,
• reputācijas stiprinājumu,
• ātrākus politikas rezultātus.

👉 Taktika:
Formulēt MI kā:

• “ātrāko veidu, kā uzlabot pakalpojumu kvalitāti bez nodokļu celšanas”
• “digitālās suverenitātes jautājumu”
• “krīžu vadības instrumentu” (demogrāfija, veselība, drošība)

Politiķa valodā:

“MI nav IT projekts. Tas ir jauns publiskās pārvaldes produktivitātes modelis.”

2. Pārvērst bailes par kontrolējamu risku

Ierēdņi baidās no:

• atbildības,
• kļūdām,
• reputācijas,
• darba vietu zaudēšanas.

👉 Taktika:
Nevis “ieviesīsim MI visur”, bet:

• “pilotprojekti bez juridiska riska”
• “MI kā palīgs, nevis lēmumu pieņēmējs”
• “cilvēks saglabā pēdējo vārdu”

Ziņojums ierēdņiem:

“MI neatņem atbildību – tas samazina kļūdu risku un pārslodzi.”

II. Radīt spiedienu no ārpuses: sabiedrība, uzņēmēji, mediji

3. Sabiedrības pieprasījuma radīšana

Politiķi reaģē uz redzamu sabiedrības pieprasījumu.

👉 Ko darīt:

• Vienkārši skaidrot:
• “Kāpēc rindas, gaidīšana, papīru kalni ir politiskas izvēles, nevis neizbēgamība?”
• Salīdzināt:
• “Kāpēc Igaunijā šo var izdarīt 3 minūtēs, bet Latvijā – 3 nedēļās?”

👉 Instrumenti:

• īsi policy raksti,
• viedokļraksti medijos,
• publiskas diskusijas (“MI valsts pārvaldē: kavējamies vai zaudējam?”).

4. Uzņēmēju un nozaru koalīcija

Valsts bieži nekustas, kamēr:

• bizness sāk prasīt efektīvāku pārvaldi.

👉 Ko darīt:

• Iesaistīt:
• IT nozari,
• finanšu sektoru,
• loģistiku,
• veselības tehnoloģijas.
• Formēt kopīgu vēstījumu:

“MI valsts pārvaldē nav greznība. Tā ir konkurētspējas infrastruktūra.”

III. Pārvērst abstrakciju konkrētās darbībās

5. “3 ātro uzvaru” stratēģija

Lai pārliecinātu skeptiķus, vajag redzamus, mērāmus rezultātus 3–6 mēnešos.

👉 Piemēri Latvijai:

1.    Sociālie pabalsti
– MI kārto dokumentus, pārbauda atbilstību, samazina kļūdas.

2.    Veselības pierakstu sistēma
– MI optimizē rindas, prognozē noslodzi.

3.    Uzņēmējdarbības atļaujas
– MI sagatavo lēmuma projektu, samazinot izskatīšanas laiku.

👉 Mērījumi:

• apstrādes laiks,
• kļūdu skaits,
• darbinieku noslodze,
• iedzīvotāju apmierinātība.

Politiķiem:

“Lūk, skaitļi. Šeit nav ideoloģijas – tikai efektivitāte.”

IV. Iebūvēt MI institucionālajā sistēmā

6. Politiskā atbildība: skaidrs “īpašnieks”

Bez atbildīgā – nekas nenotiek.

👉 Nepieciešams:

• nacionālais MI ieviešanas pilnvarotais (AI CDO valsts līmenī),
• starpnozaru mandāts (ne tikai VARAM vai Izglītības un zinātnes ministrijai),
• tieša atskaite Ministru prezidentam vai Saeimai.

7. Ierēdņu motivācija: karjera, nevis sods

Ja MI tiek uztverts kā drauds, tas tiks bloķēts.

👉 Risinājumi:

• sertifikācijas programmas valsts sektorā,
• karjeras bonusi par MI projektu vadību,
• “MI vēstnieki” ministrijās.

Ziņojums:

“MI prasmes = profesionāls kapitāls, nevis lieks risks.”

Kopsavilkums: Kā pārliecināt un aktivizēt

Ne ar tehnoloģiju, bet ar politisko loģiku:

1.    Parādīt personīgo ieguvumu (rezultāti, reputācija, vēlētāji).

2.    Samazināt risku uztveri (pilotprojekti).

3.    Radīt ārēju spiedienu (sabiedrība, uzņēmēji, mediji).

4.    Demonstrēt ātrus sasniegumus (konkrēti skaitļi, ne idejas).

5.    Iebūvēt MI institucionāli (atbildīgais, motivācijas sistēma).

 

MĀKSLĪGĀ INTELEKTA (MI) IEVIEŠANAS POLITISKAIS MEMORANDS

1. Kopsavilkums (Executive Summary)

Latvijas publiskā pārvalde saskaras ar strukturālām problēmām: resursu trūkumu, darbinieku pārslodzi, sarežģītām procedūrām un iedzīvotāju neapmierinātību ar pakalpojumu pieejamību. Mākslīgais intelekts (MI) piedāvā praktisku, drošu un izmērāmu veidu, kā paaugstināt produktivitāti, samazināt kļūdas un paātrināt lēmumu sagatavošanu, saglabājot cilvēka kontroli.

Šis memorands piedāvā politiski īstenojamu pieeju MI izmantošanai valsts pārvaldē, koncentrējoties uz sociālo politiku kā pirmo pilotprojekta jomu. Mērķis: 6–12 mēnešos demonstrēt taustāmus ieguvumus iedzīvotājiem un budžetam, radot pamatu mērogošanai.

2. Problēmas definīcija

• Administratīva sadrumstalotība: dati glabājas dažādās sistēmās, lēmumi tiek gatavoti manuāli.
• Ilgi izskatīšanas termiņi: sociālo pabalstu piešķiršana bieži prasa nedēļas.
• Kļūdu un neatbilstību risks: manuāla datu apstrāde palielina kļūdas.
• Darbinieku izdegšana: augsta lietu plūsmas intensitāte, ierobežoti resursi.
• Sabiedrības uzticēšanās kritums: sarežģītas procedūras un necaurspīdīgums.

Secinājums: problēmas nav tehnoloģiskas, bet institucionālas. MI ir instruments pārvaldības produktivitātes kāpumam.

3. Kāpēc MI tieši tagad

• Ekonomiskā efektivitāte: MI samazina apstrādes laiku par 30–70% līdzīgos ES pilotprojektos.
• Demogrāfija: darba roku trūkums palielina nepieciešamību automatizēt rutīnas operācijas.
• Drošība un suverenitāte: vietēja, pārskatāma MI izmantošana samazina atkarību no ārējiem risinājumiem.
• ES finansējums: pieejami digitālās transformācijas instrumenti.

4. Pamatprincipi

1.    Cilvēks pie stūres: MI sniedz ieteikumus, lēmumu pieņem amatpersona.

2.    Minimizēts risks: sākam ar pilotprojektiem.

3.    Pārskatāmība: dokumentēta algoritmu darbības loģika.

4.    Datu aizsardzība: atbilstība GDPR un nacionālajām drošības prasībām.

5.    Izmērojamība: katram projektam definēti KPI.

5. Politiskie ieguvumi

• Ātrāki rezultāti vēlētājiem: redzams pakalpojumu uzlabojums bez nodokļu celšanas.
• Budžeta ietaupījums: mazāk manuāla darba, mazāk kļūdu.
• Reputācijas kapitāls: Latvija kā efektīvas digitālās pārvaldes paraugs.

6. Institucionālā arhitektūra

• Nacionālais MI koordinators (AI CDO): atbild par prioritātēm, standartiem un uzraudzību.
• Nozaru MI kontaktpunkti: katrā ministrijā.
• Publiskā un privātā sadarbība: Zinātņu akadēmija, IT nozare, pašvaldības.

7. Ceļvedis (12 mēneši)

0–2 mēn.: normatīvā izvērtēšana, datu audits, pilotprojekta jomas izvēle.
3–6 mēn.: prototips, darbinieku apmācība, drošības testi.
7–12 mēn.: pilotprojekta darbība, KPI fiksācija, publisks ziņojums, lēmums par mērogošanu.

8. Galvenie KPI

• Apstrādes laiks (dienās)
• Kļūdu/atkārtotu labojumu īpatsvars
• Darbinieku noslodze
• Iedzīvotāju apmierinātība
• Budžeta izmaksas

9. Riska pārvaldība

• Juridiskais risks: MI nepieņem galīgos lēmumus.
• Datu risks: anonimizācija, piekļuves kontrole.
• Reputācijas risks: pilotprojekts ar publisku skaidrojumu.

10. Aicinājums rīcībai

Apstiprināt pilotprojektu sociālajā politikā kā pirmo valsts mēroga MI izmantošanas demonstrāciju, nodrošinot politisko mandātu, resursus un uzraudzību.

  PILOTPROJEKTA KONCEPCIJA

MI SOCIĀLO PABALSTU ADMINISTRĒŠANĀ

1. Projekta nosaukums

“Viedais sociālais lēmums” – MI asistēta pabalstu piešķiršanas un pārbaudes sistēma.

2. Mērķis

Samazināt sociālo pabalstu izskatīšanas laiku, kļūdu skaitu un darbinieku noslodzi, vienlaikus uzlabojot caurspīdīgumu un iedzīvotāju pieredzi un atsaucību.

3. Aptvertais process (pilotprojekta apjoms)

• Ienākumu un īpašuma datu automātiska apkopošana no valsts reģistriem.
• Atbilstības pārbaude pret normatīvajiem kritērijiem.
• Lēmuma projekta sagatavošana sociālajam darbiniekam.
• Automātiska paziņojuma sagatavošana klientam.

Svarīgi: gala lēmumu apstiprina amatpersona.

4. Mērķgrupa

• Pašvaldības sociālie dienesti (1–2 pilotprojektā izvēlētās pašvaldības).
• Pabalstu veidi: garantētais minimālais ienākums, mājokļa pabalsts.

5. Tehniskais risinājums (augstā līmenī)

• Datu slānis: integrācija ar VID, Iedzīvotāju reģistru, Zemesgrāmatu (ar piekļuves tiesībām).
• MI modulis: noteikumu klasifikators + mašīnapmācība, lai  identificētu nepilnīgus pieteikumus un iespējamas neatbilstības.
• Darba vide: sociālā darbinieka panelis ar skaidrojumiem (“kāpēc ir lietderīgs šāds pilotprojekts”).
• Drošība: piekļuves žurnāli, šifrēšana, anonimizēti testi.

6. Tiesiskais ietvars

• MI sniedz rekomendācijas, nevis veic administratīvās funkcijas.
• Lēmuma pamatojumā norādāma atsauce, ja izmantots MI atbalsts.
• Atbilstība GDPR, Valsts informācijas sistēmu likumam.

7. Laika grafiks

1. posms (0–2 mēn.): prasību analīze, datu pieejamība, normatīvā regulējuma izvērtēšana.
2. posms (3–5 mēn.): prototips, testēšana ar anonimizētiem datiem.
3. posms (6–9 mēn.): darbs pilotprojekta pārvaldībā, apmācības.
4. posms (10–12 mēn.): rezultātu izvērtējums, mērogošanas lēmums.

8. Budžeta modelis (detalizēts, orientējošs)

Kopējais pilotprojekta apjoms (12 mēn.): ~480 000 – 720 000 EUR atkarībā no integrāciju dziļuma un pilotprojekta pašvaldību skaita.

Izmaksu struktūra:

1.    Biznesa un juridiskā analīze (10–15%): 50 000 – 90 000 EUR
– normatīvā izvērtēšana, datu kartēšana, procesa dizains.

2.    Tehniskā izstrāde un integrācija (40–45%): 200 000 – 320 000 EUR
– datu savienojumi ar reģistriem, MI moduļa izstrāde, lietotāja interfeiss.

3.    Datu drošība un audits (8–12%): 40 000 – 80 000 EUR
– kiberdrošības testi, GDPR ietekmes novērtējums (DPIA).

4.    Apmācības un pārmaiņu vadība (8–10%): 40 000 – 70 000 EUR
– sociālo darbinieku apmācība, rokasgrāmatas, atbalsta līnija.

5.    Uzturēšana un uzraudzība pilotā (10–12%): 50 000 – 80 000 EUR
– hostings, kļūdu labojumi, KPI mērīšana, atskaites.

Ietaupījuma potenciāls (pēc pilotprojekta):

• Darba laika ietaupījums: 25–40% no pabalstu administrēšanas slodzes.
• Kļūdu samazinājums: 30–50%.
• Netiešais efekts: ātrāka palīdzība mērķgrupām, mazāk sūdzību un pārsūdzību.

9. ES finansējuma iespējas

Primārie instrumenti:

1.    Atveseļošanas un noturības mehānisms (RRF) – digitālās transformācijas komponentes, valsts pārvaldes efektivitāte.
Atbalsta veids: 100% dotācija pilotprojektam vai līdzfinansējums.

2.    ESF+ (Eiropas Sociālais fonds Plus) – sociālo pakalpojumu kvalitāte, kapacitātes celšana.
Atbalsta veids: personāla apmācības, pārmaiņu vadība.

3.    ERAF (Eiropas Reģionālās attīstības fonds) – e-pārvalde, datu infrastruktūra.
Atbalsta veids: IT izstrāde, integrācijas, drošība.

4.    Digital Europe Programme (DEP) – MI pilotprojekti publiskajā sektorā, testēšana.
Atbalsta veids: līdzfinansējums tehnoloģiju izstrādei un testēšanai.

5.    CEF Digital – droši datu savienojumi starp valsts reģistriem.
Atbalsta veids: starpsistēmu savietojamība.

Nacionālais līdzfinansējums:

• Valsts budžets (digitālās transformācijas pasākumi).
• Pašvaldību līdzdalība (personāla resursi, infrastruktūra).

Finansējuma kombinācijas piemērs:

• ERAF: 50% (tehniskā izstrāde, integrācija)
• ESF+: 20% (apmācības, pārmaiņu vadība)
• RRF/DEP: 20% (MI moduļa izstrāde, testēšana)
• Nacionālais līdzfinansējums: 10%

10. Ilgtspēja un mērogošanas ekonomika

• Atkārtoti izmantojama arhitektūra: viens MI kodols vairākiem pabalstu veidiem.
• Mēroga efekts: paplašinot uz 5–10 pašvaldībām, vienas lietas izmaksas samazinās par 30–50%.
• Licencēšanas modelis: valsts īpašums (open-by-design) vai centralizēta uzturēšana.

11. Veiksmes rādītāji (KPI)

• Izskatīšanas laiks: mērķis – samazinājums par ≥40%.
• Kļūdu/atkārtotu labojumu īpatsvars: samazinājums par ≥30%.
• Darbinieku izskatāmo lietu skaits mēnesī: pieaugums par ≥25%.
• Klientu apmierinātība: pieaugums par ≥20%.
• Administratīvās izmaksas uz lietu: samazinājums par ≥20%.

12. Risku vadība

• Datu kvalitāte: sākotnēja manuāla pārbaude.
• Darbinieku pretestība: apmācības, MI kā palīgs.
• Sabiedrības uzticēšanās: publiska komunikācija, caurspīdīgums.
• Finansējuma kavējumi: paralēla pieteikumu sagatavošana vairākiem ES finanšu instrumentiem.

13. Mērogošanas potenciāls

Pēc pilotprojekta – paplašināšana uz:

• invaliditātes un ģimenes pabalstiem,
• nodarbinātības atbalsta programmām,
• veselības aprūpes kompensācijām.

14. Budžeta–ieguvumu kopsavilkuma tabula (lēmumu pieņēmējiem)

Pozīcija	12 mēn. pilotprojekts (EUR)	Pēc mērogošanas (5–10 pašvaldības, gadā)	Galvenais ieguvums
Biznesa & juridiskā analīze	50 000–90 000	20 000–30 000	Vienoti procesi, mazāks juridiskais risks
Izstrāde & integrācija	200 000–320 000	80 000–120 000	Automatizēta datu apkopošana, ātrāki lēmumi
Datu drošība & audits	40 000–80 000	15 000–25 000	Atbilstība GDPR, reputācijas aizsardzība
Apmācības & pārmaiņu vadība	40 000–70 000	15 000–25 000	Personāla produktivitātes pieaugums
Uzturēšana & uzraudzība	50 000–80 000	40 000–60 000	Stabilitāte, KPI mērīšana
Kopā	480 000–720 000	170 000–260 000	—

Ieguvumi (mērāmi 12 mēn. laikā):

• Apstrādes laika samazinājums: ≥40% (dienas → stundas atsevišķos gadījumos)
• Kļūdu/atkārtotu labojumu samazinājums: ≥30%
• Darbinieku noslodzes pieaugums: ≥25% lietu/darbiniekam
• Administratīvo izmaksu samazinājums uz lietu: ≥20%
• Klientu apmierinātības pieaugums: ≥20%

Finansiālais efekts (konservatīvs):

• Ja pilotprojektā tiek apstrādātas ~10 000 lietas gadā un administratīvās izmaksas uz lietu samazinās par 5–8 EUR, tiešais ietaupījums: 50 000–80 000 EUR/gadā.
• Mērogojot uz 5–10 pašvaldībām (50 000–100 000 lietu/gadā): 250 000–800 000 EUR/gadā tiešajos ietaupījumos.
• Netiešie ieguvumi: mazāk sūdzību un pārsūdzību, ātrāka palīdzība mērķgrupām, darbinieku personāla mainības minimizēšana.

Atdeve no investīcijām (ROI):

• Pilotprojekta fāzē: finansiālā atdeve sākas 12–24 mēn. laikā.
• Pēc mērogošanas: pozitīva neto atdeve 1.–2. gadā, turpmāk – kumulatīvi ietaupījumi.

Noslēgumā: projekts demonstrē, ka MI var uzlabot sociālo politiku ātri, droši un ar izmērāmiem ieguvumiem, kalpojot par paraugu citām nozarēm.

  

                  Konceptuāls  redzējums

PAR TO, KĀ MI PADARĪT PAR DROŠU PALĪGU UN LIELISKU KONSULTANTU

  1) Tehnoloģiskie pamati: droša izstrāde jau no sākuma

🔐 a) Iebūvēta drošība un kontrole

MI jābūt projektētam ar:

• skaidriem mērķiem (nedarīt pāri, nekrāpt, nemanipulēt),
• ierobežojumiem (nepieņemt neatgriezeniskus lēmumus cilvēku vietā),
• cilvēka gala kontroli (“human-in-the-loop”) kritiskās jomās: medicīnā, aizsardzībā, tieslietās.

👉 MI nedrīkst būt “melnā kaste”, kas pati nosaka, kas ir pareizi.

 🧭 b) Vērtību saskaņošana ar cilvēku (alignment)

MI jātrenē:

• uz cilvēcīgām vērtībām: cieņa, patiesums, labvēlība, atbildība;
• uz reāliem sociāliem kontekstiem, ne tikai uz datu statistiku.

Tas nozīmē: ne tikai “kas ir efektīvi”, bet “kas ir labi”.

 🔍 c) Pārskatāmība un izskaidrojamība

Cilvēkiem ir jāsaprot:

• kāpēc MI sniedz konkrētu atbildi,
• kā tas sniedz rekomendācijas, ieteikumus.

Bez šīs caurspīdības nav iespējama uzticēšanās.

 2) Sabiedriskais līmenis: noteikumi, atbildība, robežas

⚖️ a) Starptautiski ētikas un drošības standarti

Tāpat kā kodolenerģijai vai aviācijai:

• globāli noteikumi,
• drošības auditi,
• neatkarīgas uzraudzības institūcijas.

👉 MI attīstība nedrīkst būt “sacensība bez bremzēm”.

 🏛 b) Politiskā atbildība

Valstīm jānodrošina:

• ka MI netiek izmantots masveida manipulācijai, dezinformācijai vai represijām,
• ka cilvēka pamattiesības paliek augstākas par algoritma efektivitāti.

 📚 c) Sabiedrības izglītošana

Lai MI nekļūtu par “mistisku autoritāti”, cilvēkiem jāzina:

• ko tas spēj,
• ko tas nespēj,
• kur tas var kļūdīties.

Izglītots lietotājs = drošāka pasaule.

 3) Cilvēciskais līmenis: kā MI kļūst par “sirsnīgu draugu”

Šeit ir pats svarīgākais aspekts

❤️ a) MI kā palīgs, nevis aizstājējs

MI nedrīkst:

• aizstāt cilvēciskās attiecības,
• noteikt cilvēka dzīves jēgu,
• kļūt par vienīgo “sarunu partneri”.

Tam jāpalīdz cilvēkam kļūt gudrākam, brīvākam un līdzjūtīgākam, nevis atkarīgākam.

 🤝 b) Empātijas modelēšana, bet ne ilūzija

MI var:

• izturēties laipni,
• uzklausīt,
• palīdzēt strukturēt domas.

Bet vienmēr jāpaliek skaidri saprotamam:

MI nav cilvēks, tam nav apziņas, sirdsapziņas un morālas atbildības.

Tas novērš emocionālu manipulāciju.

 🌱 c) Cilvēka vērtību saglabāšana kā galvenais mērķis

Ja cilvēce pati:

• zaudē empātiju,
• normalizē melus, varu bez atbildības un cinismu,

tad arī MI atspoguļos šīs pašas iezīmes.

👉 MI kvalitāte būs tik cilvēciska, cik cilvēcīgi būsim mēs paši!

4) Praktisks “drošības kods” MI nākotnei

Ja to reducē uz dažiem pamatprincipiem:

1.    Cilvēks vienmēr ir augstāks par algoritmu.

2.    MI nedrīkst rīkoties bez atbildīgā cilvēka.

3.    MI mērķis ir kalpot labklājībai, ne varai.

4.    Caurspīdīgums ir svarīgāks par efektivitāti.

5.    Empātija > optimizācija.

Noslēgumā

Izšķirošais faktors nebūs paša MI “inteliģence”, bet:

kādas vērtības cilvēce tajā ieliek un cik nobrieduši mēs paši kļūstam. 

Nacionālā mākslīgā intelekta pārvaldības regulējuma projekts

Latvijas publiskajai pārvaldei (2026)

1. Stratēģiskais mērķis

Izveidot tādu MI pārvaldības sistēmu, kas:

• stiprina demokrātiju un sabiedrības uzticēšanos,
• novērš manipulācijas, diskrimināciju un nekontrolētu automatizāciju,
• palielina valsts pārvaldes efektivitāti,
• nodrošina cilvēka centrētu tehnoloģiju izmantošanu.

Šī pieeja nostiprina Latvija kā atbildīgas MI pārvaldības modeli Eiropā.

2. Tiesiskais pamats

Regulējums tiek izstrādāts kā speciālais likums:

“Mākslīgā intelekta izmantošanas un pārvaldības likums publiskajā sektorā”

To pieņem Saeima, balstoties uz:

• ES digitālās transformācijas politiku,
• cilvēktiesību un labas pārvaldības principiem,
• Latvijas Administratīvā procesa un datu aizsardzības normām.

3. Pamatprincipi (MI izmantošanas “Satversme” pārvaldē)

3.1. Cilvēka primāts

MI nedrīkst pieņemt galīgos lēmumus, kas:

• ietekmē personas tiesības,
• rada juridiskas sekas,
• nosaka sodus vai sociālos statusus.

MI drīkst:
✔ analizēt
✔ prognozēt
✔ ieteikt
❌ lemt cilvēka vietā

3.2. Algoritmiskā caurskatāmība

Katrai valsts izmantotai MI sistēmai jābūt:

Prasība	Saturs
Reģistrācija	Nacionālajā MI reģistrā
Izskaidrojamība	Saprotams lēmuma pamatojums
Auditējamība	Neatkarīga pārbaude
Izsekojamība	Datu izcelsmes kontrole

3.3. Preventīvās drošības princips

Pirms ieviešanas obligāti jāveic:

MI ietekmes novērtējums sabiedrībai (AI-SIA)
(līdzīgi kā ietekmes uz vidi novērtējums).

3.4. Demokrātiskās kontroles princips

Sabiedrībai ir tiesības:

• zināt, kur valsts izmanto MI,
• pieprasīt cilvēka pārskatīšanu,
• apstrīdēt algoritmisku rekomendāciju izmantošanu.

4. Institucionālā struktūra

4.1. Nacionālā MI pārvaldības padome

Izveido Ministru kabinets.

Padomes sastāvā:

• valsts pārvalde,
• akadēmiskā vide,
• tehnoloģiju eksperti,
• sabiedrības pārstāvji.

Uzdevums — nepieļaut tehnokrātisku pašregulāciju.

4.2. MI kompetences centrs

Darbojas Valsts kanceleja paspārnē.

Funkcijas:

• izstrādā standartus,
• koordinē pilotprojektus,
• nodrošina metodoloģiju,
• apmāca ierēdņus.

4.3. Algoritmiskās uzraudzības funkcija

Paplašina Datu valsts inspekcija pilnvaras:

✔ pārbaudīt MI sistēmas
✔ apturēt riskantas ieviešanas
✔ piemērot sankcijas

5. MI izmantošanas klasifikācija publiskajā sektorā

Līmenis	Raksturojums	Atļauja
Zema riska	Dokumentu analīze, tulkošana	Brīva izmantošana
Vidēja riska	Politikas analītika	Ar uzraudzību
Augsta riska	Sociālie, nodokļu, tiesiskie jautājumi	Tikai ar cilvēka lēmumu
Aizliegtā zona	Uzvedības manipulācija	Nav pieļaujama

6. Pilotprogramma 2026: “Atbildīgais MI publiskajā pārvaldē”

Pilotprojekta nosaukums:

AIM-LV (Augmented Intelligence for Latvia)

Norises laiks: 2026–2027

Mērķis:

Praktiski pārbaudīt MI kā ierēdņa intelektuālo palīgu, nevis aizvietotāju.

6.1. Pilotinstitūcijas

Izvēlas 3 dažādas funkciju jomas:

1️. Politikas plānošana
2️. Administratīvo pakalpojumu optimizācija
3️. Sabiedrības līdzdalības analīze

6.2. Konkrēts pielietojuma piemērs

Politikas analīzes asistents ministrijām

MI sistēma:

• apkopo sabiedriskās apspriešanas datus,
• modelē iespējamo ietekmi,
• identificē riskus,
• sagatavo vairākus politikas scenārijus.

Cilvēks:
✔ izvērtē
✔ diskutē
✔ pieņem lēmumu

MI:
❌ nepieņem politiskus lēmumus.

6.3. Sabiedrības uzticēšanās mehānisms

Pilotprojektā tiek ieviests:

“Algoritma pase” katram risinājumam

Tajā publiski redzams:

• ko sistēma dara,
• kādi dati izmantoti,
• kādi ierobežojumi,
• kā apstrīdēt rezultātu.

6.4. Ierēdņu apmācības programma

Obligāta kvalifikācija:

“MI lietotprasme valsts pārvaldē”

Apgūst:

• algoritmisko domāšanu,
• risku atpazīšanu,
• ētisko izvērtēšanu,
• manipulācijas riskus.

7. Sagaidāmie rezultāti (3 gadu laikā)

✔ 30–40% ātrāka politikas analīze
✔ Mazāks birokrātiskais slogs
✔ Augstāka lēmumu kvalitāte
✔ Sabiedrības uzticēšanās pieaugums
✔ Latvija kā EIROPAS LABĀ PRAKSE MI DEMOKRĀTISKAI PĀRVALDĪBAI

8. Stratēģiskais ieguvums valstij

Šī pieeja novērš divus ekstrēmus:

• ❌ nekontrolētu tehnokrātiju
• ❌ bailēs balstītu stagnāciju

Tā vietā tiek radīts:
cilvēka vadīts digitālais saprāts valsts pārvaldē.

 

 Mākslīgā intelekta izmantošanas un pārvaldības likums publiskajā sektorā (projekts)

I daļa – Vispārīgie noteikumi

Pants 1. Likuma mērķis
Šis likums nosaka mākslīgā intelekta (MI) izmantošanas principus, prasības un pārvaldības kārtību valsts un pašvaldību iestādēs, nodrošinot demokrātiskas pārvaldības, sabiedrības uzticības un cilvēktiesību ievērošanu.

Pants 2. Līdzvērtības princips
MI sistēmas nedrīkst diskriminēt personas dzimuma, vecuma, etniskās piederības, reliģijas, invaliditātes vai sociālā statusa dēļ.

Pants 3. Cilvēka primāts

1.    MI nevar pieņemt galīgos lēmumus par personas tiesībām vai pienākumiem.

2.    MI var tikai sagatavot analīzi, ieteikumus vai prognozes, kuras izvērtē un apstiprina cilvēks.

 II daļa – MI sistēmu klasifikācija un pielietojums

Pants 4. Riski un klasifikācija
MI sistēmas publiskajā sektorā tiek klasificētas:

1.    Zema riska – administratīvie, informatīvie palīgrīki.

2.    Vidēja riska – politikas analītika, pakalpojumu optimizācija (ar cilvēka uzraudzību).

3.    Augsta riska – lēmumus ietekmējoši sociālie vai tiesiskie jautājumi (vienmēr cilvēka apstiprinājums).

4.    Aizliegtā zona – MI izmantošana uzvedības manipulācijai vai pilsoņu tiesību ierobežošanai.

Pants 5. Pielietojuma noteikumi

1.    Augsta riska MI sistēmas pirms ieviešanas jāreģistrē Nacionālajā MI reģistrā.

2.    Katrai MI sistēmai jābūt izskaidrojamai, auditējamai un datu izcelsmes izsekojama.

 III daļa – Pārvaldības institūcijas

Pants 6. Nacionālā MI pārvaldības padome

1.    Izveido Ministru kabinets.

2.    Padome koordinē MI politiku, risku novērtējumu un sabiedrības līdzdalību.

Pants 7. MI kompetences centrs

1.    Darbojas Valsts kanceleja paspārnē.

2.    Nodrošina standartu izstrādi, pilotprogrammu īstenošanu, ierēdņu apmācību.

Pants 8. Algoritmiskās uzraudzības funkcija

1.    Paplašina Datu valsts inspekcija pilnvaras MI sistēmu pārbaudē.

2.    Inspekcija var apturēt riskantas sistēmas darbību un piemērot sankcijas.

 IV daļa – Sabiedrības līdzdalība un caurskatāmība

Pants 9. MI reģistrs un algoritma pase

1.    Katras MI sistēmas publiskais profils satur:

o    darbības mērķi,

o    izmantotos datus,

o    cilvēka pārskatīšanas mehānismu,

o    apstrīdēšanas iespējas.

Pants 10. Sabiedrības tiesības
Pilsoņiem ir tiesības:

• uzzināt, kur valsts izmanto MI,
• pieprasīt cilvēka pārskatīšanu,
• apstrīdēt MI rekomendācijas.

V daļa – Preventīvie pasākumi un drošība

Pants 11. Ietekmes novērtējums (AI-SIA)

1.    Pirms MI ieviešanas jāveic sabiedriskās ietekmes novērtējums.

2.    Novērtējums ietver riskus diskriminācijai, privātumam, manipulācijām un tiesiskajai drošībai.

Pants 12. Atbildība par risku
Iestāde, kas ievieš MI, ir atbildīga par tā ietekmes novēršanu un kaitējuma mazināšanu.

VI daļa – Izglītība un apmācība

Pants 13. Ierēdņu apmācība

1.    Valsts pārvaldes darbiniekiem jāapgūst MI lietotprasme.

2.    Apmācības programma ietver algoritmisko domāšanu, ētiku, risku atpazīšanu un manipulācijas novēršanu.

VII daļa – Pārejas noteikumi un stāšanās spēkā

Pants 14. Pārejas noteikumi

1.    Esošās MI sistēmas 6 mēnešu laikā jānovērtē un jāklasificē saskaņā ar šo likumu.

2.    Sistēmas, kas neatbilst prasībām, jāaptur līdz novērstas neatbilstības.

Pants 15. Stāšanās spēkā
Šis likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc Saeima pieņemšanas un publikācijas oficiālajā laikrakstā.

 

 AIM-LV Pilotprojekta ieviešanas ceļa karte 2026. gadam

Mēnesis	Galvenie uzdevumi	Atbildīgā institūcija	Sagaidāmie rezultāti
Janvāris	- Pilotprojekta sagatavošana un plānošana - Dalībnieku atlase ministrijās - Procedūras apstiprināšana likumprojekta kontekstā	Nacionālā MI pārvaldības padome, MI kompetences centrs	Apstiprināts pilotprojekta plāns, iesaistītās institūcijas informētas, uzsākta datu vākšana
Februāris	- Esošo MI sistēmu izvērtēšana un reģistrācija - Risku un ietekmes novērtējums (AI-SIA)	MI kompetences centrs, Datu valsts inspekcija	Esošās sistēmas novērtētas, klasificētas, izstrādāti uzlabojumu plāni
Marts	- Sistēmu pielāgošana un izstrāde pilotprojekta vajadzībām - Ierēdņu apmācības sākums	MI kompetences centrs	Pielāgotas MI sistēmas, uzsākta ierēdņu apmācība par algoritmisko domāšanu un ētiku
Aprīlis	- Pilotprojekta pirmā fāze: politikas analīzes asistents ministrijās - Datu integrācija un algoritma pasa izveide	Valsts kanceleja, iesaistītās ministrijas	MI sagatavots pirmais scenāriju komplekts, algoritma pase publiski pieejama
Maijs	- Testēšana un cilvēka pārskatīšana - Sabiedrības iesaiste: atgriezeniskās saites vākšana	Iesaistītās ministrijas, Nacionālā MI padome	Pirmie lēmumu ieteikumi cilvēka izvērtēšanai, sabiedrības atsauksmes saņemtas
Jūnijs	- Risku kontroles audits - Nepieciešamie uzlabojumi	Datu valsts inspekcija, MI kompetences centrs	Audita rezultāti, identificētas sistēmas nepilnības, rekomendācijas uzlabojumiem
Jūlijs	- Pilotprojekta otrā fāze: administratīvo pakalpojumu optimizācija - Papildu datu integrācija	Iesaistītās ministrijas, MI kompetences centrs	MI sistēma pielāgota administratīvajiem procesiem, testa pakalpojumu analīze
Augusts	- Sabiedrības līdzdalības analīze: datu apkopošana un MI prognozes - Algoritma pasa atjaunināšana	Valsts kanceleja, Nacionālā MI padome	Sabiedrības datu analīze veikta, algoritma pase atjaunināta ar jaunajiem datiem
Septembris	- Ierēdņu uzlabotā apmācība un MI rekomendāciju interpretācija - Lēmumu kvalitātes izvērtēšana	MI kompetences centrs, iesaistītās ministrijas	Ierēdņi spēj interpretēt MI rekomendācijas, uzlabota lēmumu kvalitāte
Oktobris	- Pilotprojekta pusgada novērtējums - Sabiedrības uzticības un risku analīze	Nacionālā MI padome, Datu valsts inspekcija	Pusgada ziņojums, identificētas iespējamās pilnveides jomas
Novembris	- Pilotprojekta noslēguma fāze - Rezultātu apkopošana un rekomendācijas plašākai ieviešanai	MI kompetences centrs, iesaistītās ministrijas	Pilotprojekta dati apkopo un sagatavoti plašākas ieviešanas plānam
Decembris	- Gala ziņojums un atskaites sagatavošana - Ieteikumu iesniegšana Saeima	Nacionālā MI padome, Valsts kanceleja	Gala ziņojums, likumprojekta ieviešanas rekomendācijas, sabiedrības uzticības novērtējums

Papildu mehānismi

1.    Algoritma pase – katrai sistēmai tiek izveidota digitāla pase, kas publicēta sabiedrībai.

2.    Cilvēka pārskatīšanas logs – obligāts visu vidēja un augsta riska MI sistēmu rezultātu izvērtēšanai.

3.    Regulāri auditi – ik pēc 3 mēnešiem tiek veikta neatkarīga inspekcija.

4.    Atgriezeniskā saite – sabiedrība var iesniegt atsauksmes elektroniski, kuras analizē MI sistēma un cilvēks.

   

Strukturēts, salīdzinošs pārskats par to, kā dažādas valstis jau praktiski izmanto MI (AI) demokrātiskās pārvaldības stiprināšanai

Ar uzsvaru uz:

• administratīvās efektivitātes paaugstināšanu,
• datu-balstītu lēmumu pieņemšanu,
• juridiskajiem un stratēģiskajiem ietvariem (ne tikai tehnoloģiju pilotprojektiem).

🌍 Starptautiskais salīdzinājums: AI izmantošana demokrātiskajā pārvaldībā

 Eiropas Savienība — regulēts “uzticamā AI” modelis

Normatīvais pamats

ES pieeja balstās uz riskos balstītu regulāciju, kas klasificē AI sistēmas pēc to ietekmes uz sabiedrību un pamattiesībām (no minimāla līdz nepieļaujamam riskam).

Šī pieeja prasa:

• pārredzamību,
• dokumentāciju,
• cilvēka uzraudzību augsta riska sistēmās.

Demokrātiskās pārvaldības mērķis

Nevis “automatizēt valsti”, bet:
➡ nodrošināt, ka AI neapdraud tiesiskumu un pilsoņu autonomiju.

Akadēmiskā analīze uzsver, ka regulējums faktiski veido jaunas institucionālās struktūras (AI biroji, uzraudzības mehānismi), kas kļūst par pārvaldības daļu.

Praktiskie lietojumi

• AI tiek izmantots publisko pakalpojumu dizainā un piegādē (piem., čatboti iedzīvotāju apkalpošanai).
• ES valstis izmanto AI, lai uzlabotu politikas izstrādes analītiku un pakalpojumu efektivitāti.

📊 Modelis:
➡ “Normatīvi vadīta digitālā demokrātija”.

 Igaunija — algoritmiski integrēta e-pārvalde

Igaunija ir viens no viskonkrētākajiem piemēriem, kur AI jau darbojas kā ikdienas valsts pārvaldes instruments.

Stratēģiskais ietvars

• Valsts AI stratēģijas tiek atjauninātas cikliski (2019–2026).
• Mērķis: uzlabot pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti visā publiskajā sektorā.

Praktiskie pielietojumi

• “Bürokratt” — valsts mēroga čatbotu tīkls pilsoņu saziņai ar institūcijām.
• AI sistēmas nodokļu krāpšanas identificēšanai.
• Datorredze dabas resursu un infrastruktūras monitorēšanai.

Tiesiskais pamats

Publiskās informācijas likums nodrošina pilsoņu tiesības:

• uzraudzīt publisko institūciju darbību,
• zināt, kā tiek apstrādāti viņu dati.

📊 Modelis:
➡ “Digitāli integrēta, datu-balstīta republika”.

 Somija — proaktīvu publisko pakalpojumu AI

Somijas AuroraAI projekts veido personalizētu, vienas pieturas publisko pakalpojumu sistēmu.

Funkcija

AI palīdz valstij:

• prognozēt sabiedrības vajadzības,
• savlaicīgi piešķirt resursus,
• sniegt 24/7 pakalpojumus.

📊 Modelis:
➡ “Labklājības valsts + prediktīvā analītika”.

 Kanāda — algoritmiskās atbildības modelis

Kanāda izstrādāja vienu no pirmajiem administratīvi saistošajiem AI regulējumiem valsts pārvaldē.

Directive on Automated Decision-Making

Mērķis:

• nodrošināt, ka automatizētie lēmumi ir interpretējami,
• samazināt riskus sabiedrībai,
• vienlaikus uzlabot efektivitāti un konsekvenci.

Svarīgs instruments:
➡ Algorithmic Impact Assessment — obligāta riska analīze pirms AI ieviešanas.

Praktiskais pielietojums

AI tiek izmantots arī politikas un likumdošanas monitorēšanā (piem., platformas, kas analizē parlamentāro informāciju reāllaikā).

📊 Modelis:
➡ “Auditējama algoritmiskā valsts”.

 Singapūra — tehnokrātiska, datu-virzīta pārvaldība

Smart Nation iniciatīva

Valsts programma izmanto lielos datus un digitālās tehnoloģijas, lai radītu tehnoloģiski balstītus publiskos risinājumus.

Valdība investēja miljardus digitālajā infrastruktūrā un atvēra publiskos datus inovācijām.

Administratīvais pielietojums

• AI asistenti iekšējiem procesiem, lai optimizētu darba plūsmu un lēmumu pieņemšanu.

📊 Modelis:
➡ “Centralizēta digitālā pārvaldība”.

🌐 OECD identificētās kopējās tendences (salīdzinošā perspektīva)

OECD analīze rāda, ka AI publiskajā sektorā tiek izmantots trīs galvenajās funkcijās:

1️. Pakalpojumu automatizācija

• Čatboti palīdz apkalpot miljoniem pieprasījumu, samazinot atbildes laiku.

2️. Lēmumu atbalsta analītika

AI palīdz ierēdņiem ātrāk atrast uzticamu informāciju un sagatavot politikas risinājumus.

3️. Resursu optimizācija

AI var automatizēt lielu daļu atkārtojamu administratīvo procedūru, būtiski ietaupot cilvēkresursus.

📊 Salīdzinošā sintēze

Valsts	Galvenais instruments	Demokrātiskais ieguvums	Risks, ko mēģina kontrolēt
ES	Riskos balstīts regulējums	Tiesiskuma aizsardzība	Tehnoloģiska vara
Igaunija	Integrēti e-pakalpojumi	Efektīva, caurspīdīga valsts	Datu pārvaldība
Somija	Prediktīvā sociālā politika	Proaktīvi pakalpojumi	Algoritmu uzticamība
Kanāda	Algoritmiskā auditēšana	Atbildīga automatizācija	Diskriminējoši lēmumi
Singapūra	Centralizēta datu infrastruktūra	Ātra politikas ieviešana	Pārcentralizācija

 🔎 Konceptuālais secinājums

Salīdzinošā analīze rāda, ka AI demokrātijā netiek izmantots kā “lēmējs”, bet kā:

➤ “Valsts kognitīvā infrastruktūra”

AI kļūst par:

• datu interpretācijas slāni,
• administratīvā darba paātrinātāju,
• politikas scenāriju modelēšanas instrumentu.

Pētījumi to raksturo kā daudzslāņu arhitektūru:
digitālā infrastruktūra → dati politikas vajadzībām → algoritmiskā pārvaldība → publiskie pakalpojumi.

✅ Ko tas nozīmē piedāvātajam modelim?

Starptautiskā prakse rāda, ka veiksmīga AI izmantošana demokrātijā balstās uz trīs līdzsvariem:

1️. Tehnoloģija + normatīvā kontrole (ES pieeja)
2️, Integrācija ikdienas administrācijā (Igaunija, Somija)
3️. Algoritmiskā atbildība un audits (Kanāda)

Tieši šo trīs elementu kombinācija veido “demokrātiski drošu AI”.

 

Latvijas politikas ietvara projekts: Mākslīgā intelekta izmantošana demokrātiskās pārvaldības stiprināšanai (2026–2032)

 1. Stratēģiskais mērķis

Latvijas mērķis ir izveidot “uzticamu, caurskatāmu un cilvēkcentrētu MI pārvaldības modeli”, kur MI:

• nevis aizstāj politiskos lēmumus,
• bet palielina valsts analītisko kapacitāti, administratīvo efektivitāti un sabiedrības līdzdalību.

Šī pieeja balstās Eiropas digitālās pārvaldības principos un starptautiskajā praksē (īpaši Igaunija un Kanāda).

2. Pamatprincipi (Latvijas modelim)

2.1. Demokrātiskā kontrole pār algoritmiem

MI sistēmas drīkst izmantot:

• analīzei,
• scenāriju modelēšanai,
• administratīvo procesu automatizācijai,

bet nedrīkst pieņemt politiski vai juridiski saistošus lēmumus bez cilvēka atbildības.

2.2. “Cilvēks sistēmas centrā”

Ikvienam automatizētam risinājumam jānodrošina:

• saprotams skaidrojums (explainability),
• iespēja apstrīdēt rezultātu,
• cilvēka pārskatīšana.

2.3. Atvērtība sabiedrībai

Valsts izmantotajiem algoritmiem jābūt:

• dokumentētiem,
• auditējamiem,
• publiski skaidrotiem.

3. Institucionālā struktūra

3.1. Nacionālais MI pārvaldības centrs

Izveidot starpinstitucionālu vienību Valsts kancelejas pārraudzībā:

Funkcijas:

• izvērtēt MI projektus publiskajā sektorā,
• veikt algoritmisko risku analīzi,
• nodrošināt metodoloģiju visām ministrijām.

Centrs darbojas kā koordinējošais mezgls starp:

• ministrijām,
• pašvaldībām,
• akadēmisko vidi,
• pilsonisko sabiedrību.

3.2. Algoritmiskās ietekmes novērtējums (AIV) – obligāta prasība

Pirms jebkuras MI sistēmas ieviešanas:

• jāveic ietekmes uz pamattiesībām analīze,
• jādefinē datu kvalitātes kritēriji,
• jānosaka cilvēka uzraudzības mehānisms.

Tas novērš:

• diskrimināciju,
• kļūdainu automatizāciju,
• uzticības krīzi.

4. Praktiskās ieviešanas virzieni

Virziens A — Administratīvās efektivitātes paaugstināšana

MI izmantošana valsts pārvaldē:

✔ dokumentu aprites automatizācija
✔ normatīvo aktu analīzes rīki ierēdņiem
✔ budžeta datu prognozēšanas modeļi
✔ publisko pakalpojumu pieprasījuma prognozēšana

Rezultāts:
→ mazāk birokrātijas,
→ ātrāka lēmumu sagatavošana,
→ zemākas izmaksas.

Virziens B — Datu-balstīta politikas izstrāde

Izveidot “Politikas analītikas platformu”:

MI palīdz:

• modelēt demogrāfijas scenārijus,
• analizēt nodokļu politikas ietekmi,
• prognozēt reģionālo attīstību,
• izvērtēt likumu sekas pirms pieņemšanas.

➡ Lēmumi kļūst pierādījumos balstīti, nevis intuitīvi.

Virziens C — Sabiedrības līdzdalības paplašināšana

MI var izmantot, lai:

• analizētu sabiedriskās apspriešanas rezultātus lielā apjomā,
• strukturētu pilsoņu priekšlikumus,
• identificētu galvenās problēmas reģionos.

Tas stiprina deliberatīvo demokrātiju, nevis to aizstāj.

Virziens D — Valsts pakalpojumu personalizācija

Izveidot vienotu digitālo asistentu iedzīvotājiem:

• palīdz orientēties valsts pakalpojumos,
• proaktīvi informē par tiesībām un iespējām,
• samazina administratīvo slogu iedzīvotājiem.

5. Normatīvā regulējuma pamatelementi

5.1. “Valsts MI izmantošanas likums”

Jauns horizontāls regulējums, kas nosaka:

1.    kur MI drīkst izmantot,

2.    kur tas ir aizliegts,

3.    kā notiek uzraudzība,

4.    kā tiek aizsargāti personas dati.

5.2. Aizliegtās izmantošanas jomas

Latvijā nedrīkst izmantot MI:

✖ politiskai manipulācijai vai vēlētāju profilēšanai
✖ automatizētiem sodu vai tiesību ierobežojuma lēmumiem
✖ sociālajai “reitingošanai”
✖ slepenai uzvedības analīzei bez juridiska pamata

5.3. Obligātā pārredzamība

Katrai valsts MI sistēmai jābūt publiskā reģistrā ar:

• mērķi,
• izmantotajiem datiem,
• atbildīgo institūciju,
• riska līmeni.

6. Tehnoloģiskā infrastruktūra

6.1. Valsts datu pārvaldības platforma

Savietojama starp institūcijām, bet ar stingru piekļuves kontroli.

6.2. “Drošais testēšanas režīms” (AI Sandbox)

Publiskā sektora pilotprojekti tiek testēti kontrolētā vidē pirms ieviešanas.

 7. Cilvēkresursu attīstība

Bez kompetences MI nedarbojas.

Nepieciešams:

• apmācīt ierēdņus darbā ar datiem,
• izveidot “digitālās politikas analītiķa” amatu,
• sadarboties ar universitātēm.

8. Ieviešanas laika grafiks

Posms	Laiks	Galvenais rezultāts
Sagatavošana	2026–2027	Normatīvais ietvars, pilotprojekti
Integrācija	2028–2029	MI risinājumi ministrijās
Paplašināšana	2030–2032	Pilna datu-balstīta pārvaldība

9. Sagaidāmie ieguvumi Latvijai

✔ Ātrāka un kvalitatīvāka politikas izstrāde
✔ Mazāks birokrātiskais slogs
✔ Labāka publisko līdzekļu izmantošana
✔ Augstāka sabiedrības uzticēšanās valstij
✔ Spēja reaģēt uz krīzēm ar datiem, nevis minējumiem

10. Stratēģiskais redzējums

Latvijai nav jākļūst par “tehnoloģiski visspēcīgāko valsti”.
Tai jākļūst par vienu no gudrāk pārvaldītajām valstīm Eiropā.

MI šajā modelī ir: instruments valsts rīcībspējas palielināšanai, nevis varas aizstāšanai.

Mākslīgā intelekta izmantošana demokrātiskās pārvaldības stiprināšanai Latvijā (2026–2032)

1. Kopsavilkums

Mākslīgais intelekts (MI) strauji kļūst par būtisku publiskās pārvaldības instrumentu visā pasaulē. Valstis to izmanto, lai:

• uzlabotu administratīvo efektivitāti,
• balstītu politikas lēmumus datos,
• nodrošinātu kvalitatīvākus publiskos pakalpojumus.

Latvijai ir iespēja mērķtiecīgi ieviest MI kā atbalsta instrumentu demokrātiskai, caurskatāmai un cilvēkcentrētai pārvaldībai, vienlaikus novēršot riskus pamattiesībām, datu drošībai un sabiedrības uzticībai.

Šis dokuments piedāvā normatīvu un institucionālu ietvaru MI izmantošanai valsts pārvaldē līdz 2032. gadam.

2. Politikas mērķis

Izveidot Latvijā uzticamu MI pārvaldības modeli, kur MI:

• palielina valsts analītisko kapacitāti,
• samazina birokrātisko slogu,
• uzlabo lēmumu kvalitāti,
• stiprina sabiedrības līdzdalību,
• saglabā cilvēka politisko un juridisko atbildību.

3. Kāpēc tas nepieciešams Latvijai?

Pašreizējie izaicinājumi:

• lēni administratīvie procesi,
• ierobežota datu izmantošana politikas plānošanā,
• augsts birokrātiskais slogs iedzīvotājiem un uzņēmumiem,
• pieaugoša nepieciešamība pēc pierādījumos balstītiem lēmumiem.

MI var palīdzēt:

• analizēt lielus datu apjomus politikas izvērtēšanai,
• automatizēt rutīnas administratīvos uzdevumus,
• prognozēt sociālekonomiskās tendences,
• nodrošināt personalizētākus publiskos pakalpojumus.

4. Pamatprincipi MI izmantošanai valsts pārvaldē

1.    Cilvēks saglabā galīgo lēmumu pieņemšanu.
MI nedrīkst pieņemt politiski vai juridiski saistošus lēmumus bez cilvēka atbildības.

2.    Pārredzamība un auditējamība.
Valsts izmantotajiem algoritmiem jābūt dokumentētiem un pārbaudāmiem.

3.    Pamattiesību aizsardzība.
Jānovērš diskriminējoši vai neizskaidrojami automatizēti lēmumi.

4.    Datu drošība un kvalitāte.
MI balstās tikai uz juridiski iegūtiem, uzticamiem datiem.

5.    MI kā atbalsta, nevis aizvietojošs instruments.

5. Ierosinātā institucionālā struktūra

5.1. Nacionālais MI pārvaldības centrs

Izveidojama koordinējoša vienība Valsts kancelejas pārraudzībā.

Uzdevumi:

• izvērtēt MI projektus publiskajā sektorā,
• izstrādāt metodoloģiju drošai MI ieviešanai,
• nodrošināt risku analīzi,
• koordinēt sadarbību starp ministrijām, pašvaldībām un akadēmisko vidi.

5.2. Obligāts Algoritmiskās ietekmes novērtējums (AIN)

Pirms jebkuras MI sistēmas ieviešanas:

• jānovērtē ietekme uz sabiedrību un pamattiesībām,
• jādefinē cilvēka uzraudzības mehānisms,
• jānodrošina rezultātu izskaidrojamība.

6. Prioritārās ieviešanas jomas

A. Administratīvās efektivitātes uzlabošana

• dokumentu apstrādes automatizācija,
• normatīvo aktu analīzes rīki ierēdņiem,
• publisko iepirkumu un budžeta datu analītika.

Ieguvums: ātrāks darbs, mazāk birokrātijas.

B. Datu-balstīta politikas plānošana

• ekonomisko un demogrāfisko scenāriju modelēšana,
• likumu ietekmes prognozēšana,
• reģionālās attīstības analītika.

Ieguvums: kvalitatīvāki, pierādījumos balstīti lēmumi.

C. Publisko pakalpojumu modernizācija

• vienots digitālais asistents iedzīvotājiem,
• personalizēta informācija par valsts pakalpojumiem,
• 24/7 pieejamība bez papildu administratīvā sloga.

Ieguvums: ērtāka saskarsme ar valsti.

D. Sabiedrības līdzdalības stiprināšana

• sabiedrisko apspriežu datu analīze,
• pilsoņu priekšlikumu strukturēšana,
• politikas diskusiju kvalitatīvāka apstrāde.

Ieguvums: jēgpilnāka demokrātiskā līdzdalība.

7. Nepieciešamais normatīvais regulējums

“Valsts mākslīgā intelekta izmantošanas likums”

Likums nosaka:

• MI izmantošanas robežas publiskajā sektorā,
• pārredzamības prasības,
• uzraudzības mehānismus,
• iedzīvotāju tiesības uz skaidrojumu un pārsūdzību.

8. Aizliegtās izmantošanas jomas

Latvijā nedrīkst izmantot MI:

• vēlētāju manipulācijai vai politiskai profilēšanai,
• automatizētiem sodu vai tiesību ierobežojumu lēmumiem,
• sociālajai vērtēšanai vai uzvedības monitorēšanai bez tiesiska pamata,
• slepenai masveida datu analīzei.

9. Ieviešanas laika grafiks

Posms	Periods	Galvenais uzdevums
Sagatavošana	2026–2027	Normatīvā bāze, pilotprojekti
Integrācija	2028–2029	MI ieviešana ministrijās
Paplašināšana	2030–2032	Pilna datu-balstīta pārvaldība

10. Sagaidāmie rezultāti Latvijai

• efektīvāka valsts pārvalde,
• samazināts administratīvais slogs,
• labāka publisko līdzekļu izmantošana,
• lielāka sabiedrības uzticēšanās institūcijām,
• spēja pieņemt savlaicīgus, datos balstītus lēmumus.

11. Galvenais politiskais vēstījums

Mākslīgais intelekts nav alternatīva demokrātijai.
Tas ir instruments, kas var padarīt demokrātiju kompetentāku, caurskatāmāku un rīcībspējīgāku.

Latvijas uzdevums ir nevis panākt tehnoloģisko sacensību, bet izveidot gudru, drošu un cilvēkcentrētu MI pārvaldības modeli.

Ieteicamais nākamais solis Saeimai:
uzdot Ministru kabinetam sagatavot nacionālo MI pārvaldības regulējuma projektu un uzsākt pilotprogrammu valsts pārvaldē 2026. gadā.

🌍 MĀKSLĪGĀ INTELEKTA ĒTIKAS HARTA

        (Eiropas Savienības un globālajā kontekstā)

Teksts ir pietiekami konceptuāls, lai kalpotu kā vērtību pamats, bet arī pietiekami konkrēts, lai to varētu izmantot politikā, regulējumā un stratēģijā.

PREAMBULA

 Apzinoties Mākslīgā intelekta (MI) straujo attīstību un tā pieaugošo ietekmi uz cilvēka dzīvi, sabiedrību, ekonomiku un globālo drošību, atzīstot cilvēka cieņu, brīvību un atbildību kā civilizācijas pamatu, kā arī apņemoties veidot nākotni, kurā tehnoloģijas kalpo cilvēcei, nevis to apdraud, mēs pieņemam šo Mākslīgā intelekta Ētikas hartu kā universālu vērtību, principu un pienākumu kopumu.

 I.                 PAMATVĒRTĪBAS

 1. Cilvēka cieņa un autonomija

MI vienmēr ir jārespektē cilvēka cieņa, tiesības, brīvā griba un personiskā identitāte.
Cilvēks nekad nedrīkst tikt reducēts uz datu objektu vai algoritma funkciju.

2. Labvēlība un nekaitējums

MI izstrādes un izmantošanas mērķis ir veicināt labklājību un mazināt kaitējumu indivīdiem, sabiedrībām un videi.

3. Taisnīgums un nediskriminācija

MI nedrīkst pastiprināt sociālo nevienlīdzību, aizspriedumus vai diskrimināciju pēc dzimuma, izcelsmes, vecuma, ticības, politiskās pārliecības vai citām pazīmēm.

4. Atbildība

Par katru MI sistēmas izstrādi, izvietošanu un izmantošanu atbildība gulstas uz  cilvēkiem un juridiski atbildīgiem subjektiem.

 II.            PAMATPRINCIPI

 5. Cilvēka prioritāte (“Human First”)

MI nekad nedrīkst pieņemt gala lēmumus par cilvēka dzīvību, brīvību, veselību vai pamattiesībām bez cilvēka pārraudzības.

6. Caurspīdīgums un izskaidrojamība

MI sistēmām jābūt:

• saprotamām lietotājiem un regulatoriem,
• auditējošām neatkarīgajām institūcijām,
• spējīgām pamatot savus secinājumus.

7. Drošība un noturība

• MI sistēmas jāprojektē tā, lai:
• novērstu ļaunprātīgu izmantošanu,
• būtu aizsargātas pret manipulācijām,
• varētu tikt droši apturētas vai koriģētas.

8. Mērķu saskaņošana ar cilvēka vērtībām (Alignment)

• MI darbībai jābūt saskaņotai ar demokrātijas, cilvēktiesību, solidaritātes un ilgtspējas principiem. 

III.         AIZLIEGUMI UN “SARKANĀS LĪNIJAS”

 9. Autonoma vardarbība

Ir nepieļaujama:

• letālu ieroču sistēmu pilnīga autonomija,
• MI izmantošana masu iznīcināšanas vai represiju nolūkiem.

10. Masveida uzraudzība un manipulācija

MI nedrīkst tikt izmantots:

• nepārtrauktai sabiedrības uzraudzībai bez tiesiskas kontroles,
• psiholoģiskai, politiskai vai informatīvai manipulācijai.

11. Cilvēka aizstāšana morālās atbildības jomā

MI nedrīkst aizstāt cilvēku:

• tiesu spriedumu pieņemšanā,
• politiskajā lēmumu pieņemšanā,
• morāli neatgriezeniskās situācijās. 

IV.          TIESĪBAS UN PIENĀKUMI

 12. Lietotāju tiesības

Ikvienam ir tiesības:

• zināt, kad saskaras ar MI,
• saņemt skaidrojumu par MI lēmumiem,
• apstrīdēt automatizētus lēmumus,
• atteikties no MI izmantošanas noteiktās jomās.

13. Izstrādātāju pienākumi

• MI izstrādātājiem ir pienākums:
• veikt ētikas ietekmes novērtējumu,
• ieviest drošības mehānismus,
• publiski atbildēt par sistēmu sekām.

14. Valstu un institūciju pienākumi

Valstīm un starptautiskām organizācijām ir pienākums:

• izveidot neatkarīgu MI uzraudzību,
• nodrošināt starptautisku sadarbību,
• novērst bīstamu tehnoloģisko sacensību bez drošības standartiem. 

V. EIROPAS SAVIENĪBAS ĪPAŠIE PRINCIPI

 15. Demokrātijas un tiesiskuma aizsardzība

MI Eiropā jāstiprina:

• pilsoņu līdzdalība,
• pārredzama pārvalde,
• pamattiesību aizsardzība.

16. Sociālā atbildība

MI izmantošana nedrīkst:

• palielināt digitālo plaisu,
• aizstāt cilvēkus bez pārkvalifikācijas iespējām,
• vājināt sociālo kohēziju.

17. Ilgtspējīga attīstība

MI jāveicina:

• vides aizsardzība,
• energoefektivitāte,
• ilgtermiņa sabiedrības labums.

V.              GLOBĀLĀ SADARBĪBA

 18. Starptautiska MI drošības padome

Jāveido globāla struktūra, kas:

• uzrauga augsta riska MI,
• veic kopīgus drošības auditus,
• koordinē krīzes situācijās.

19. Atklāta zinātne un kopīgas drošības tehnoloģijas

MI drošības pētījumiem jābūt:

• starptautiski pieejamiem,
• balstītiem uz kopīgu risku mazināšanu, nevis militāru sacensību. 

         VII. NOSLĒGUMA NOSTĀDNE

 20. MI kā cilvēces sabiedrotais

Mākslīgais intelekts nav civilizācijas mērķis pats par sevi.
Tas ir instruments cilvēka gara, zināšanu un līdzcietības paplašināšanai.

Tehnoloģijai jābūt gudrai, bet cilvēkam – atbildīgam.
Algoritmam – spēcīgam, bet cilvēka vērtībām – noteicošām.

 📌 Noslēguma piezīme

Šī harta var kalpot:

• kā politikas pamatdokuments ES institūcijām,
• kā ētikas kodekss uzņēmumiem un izstrādātājiem,
• kā izglītības un sabiedriskās diskusijas pamats.

  

🧭 CEĻAKARTE: KĀ MI PADARĪT PAR DROŠU PALĪGU UN LIELISKU KONSULTANTU

 I. POLITIKA UN PĀRVALDĪBA

🎯 Mērķis

Nodrošināt, ka MI attīstība ir demokrātiski kontrolēta, cilvēktiesībās balstīta un starptautiski koordinēta.

 1. Īstermiņā (1–2 gadi): Drošības pamatu izveide

a) Tiesiskais ietvars

• Ieviest un pilnveidot ES MI regulu (AI Act):
• skaidra riska klasifikācija (zems, vidējs, augsts, nepieļaujams),
• obligāti ētikas ietekmes novērtējumi augsta riska MI.
• Nacionālajā līmenī:
• izveidot MI uzraudzības iestādi (ar auditēšanas pilnvarām),
• noteikt atbildības ķēdi: izstrādātājs → ieviesējs → lietotājs.

b) Sabiedriskā drošība

• Aizliegt:
• autonomus letālus ieročus,
• biometrisku masveida uzraudzību bez tiesas sankcijas,
• MI izmantošanu politiskajai manipulācijai (mikromērķētai propagandai).
• Ieviest:
• prasību marķēt MI ģenerētu saturu (“AI-generated”).

 2. Vidējā termiņā (3–5 gadi): Institucionāla noturība

c) Eiropas MI uzraudzības ekosistēma

• Izveidot:
• ES MI drošības aģentūru (auditē, testē, sertificē),
• kopīgu MI incidentu ziņošanas sistēmu (kļūdas, kaitējumi, manipulācijas).
• Nodrošināt:
• pārrobežu sadarbību,
• kopīgus standartus ar EDSO, ANO, UNESCO.

d) Demokrātiskā līdzdalība

• Ieviest:
• pilsoņu padomes par MI (deliberatīvā demokrātija),
• sabiedriskas konsultācijas par augsta riska MI projektiem.

 3. Ilgtermiņā (5–10 gadi): Globāla drošības arhitektūra

e) Starptautiska MI drošības pārvaldība

• Veidot:
• Starptautisku MI drošības padomi (līdzīgi kodoldrošībai),
• globālu vienošanos par “sarkanajām līnijām”.
• Mērķis:
• nevis tehnoloģiju sacensība, bet solidāra riska mazināšana. 

VI.                 IZGLĪTĪBA UN SABIEDRĪBA 

🎯 Mērķis

Radīt sabiedrību, kas saprot MI, prot to lietot kritiski un saglabā cilvēciskās vērtības.

1. Īstermiņā (1–2 gadi): Digitālā pratība visiem

a) Skolas

• Ieviest mācību saturā:
• “Kas ir MI un kas tas nav”,
• ētika, aizspriedumi, datu drošība,
• praktiska MI lietošana kā mācību palīgs.
• Skolotāju apmācība:
• MI kā pedagoģiska asistenta, nevis aizstājēja izmantošana.

b) Pieaugušo izglītība

• Valsts un pašvaldību programmas:
• “MI ikdienā” (darbs, veselība, pakalpojumi),
• kritiskā domāšana un dezinformācijas atpazīšana. 

2. Vidējā termiņā (3–5 gadi): Cilvēcisko prasmju stiprināšana

c) Augstākā izglītība

• Starpdisciplināras programmas:
• MI + ētika + tiesības + psiholoģija + ekonomika.
• Obligāts kurss:
• “Atbildīga tehnoloģiju projektēšana”

d) Darba tirgus

• Pārkvalifikācijas fondi:
• cilvēkiem, kuru profesijas automatizējas,
• uzsvars uz:
• radošumu,
• empātiju,
• starppersonu prasmēm,
• lēmumu pieņemšanu. 

3. Ilgtermiņā (5–10 gadi): Cilvēka lomas pārorientācija

e) Jauns izglītības modelis

• Skolas un universitātes fokusējas uz:
• jēgas meklējumu,
• ētisko spriestspēju,
• sabiedrisko atbildību.
• MI:
• kā personalizēts mentors,
• bet ne autoritāte. 

III. TEHNOLOĢIJAS UN INOVĀCIJAS

🎯 Mērķis

Radīt MI, kas ir drošs, pārskatāms, ētiski saskaņots un cilvēkam pakārtots.

 1. Īstermiņā (1–2 gadi): Drošs dizains

a) “Ētika pēc noklusējuma”

• Prasība:
• katram MI projektam – ētikas un risku audits,
• dokumentēti mērķi, datu avoti, iespējamie kaitējumi.
• Tehniskie standarti:
• “human-in-the-loop” kritiskās sistēmās,
• izslēgšanas (“kill switch”) mehānismi.

 2. Vidējā termiņā (3–5 gadi): Uzticama infrastruktūra

b) Atbildīgs & Saprotams MI

• Finansēt:

o    Atbildīgu & Saprotam MI (Explainable AI),

• Vispārcilvēcisko vērtību iemācīšanu (Alignment research).

Atvērtas platformas:

• koplietojami drošības rīki,
• publiski modeļu testi.

c) Sabiedriskais MI

• Attīstīt:
• valsts un ES atvērtus MI modeļus, kas nav atkarīgi tikai no komerciālām interesēm,
• MI veselībai, izglītībai, vides aizsardzībai. 

3. Ilgtermiņā (5–10 gadi): Cilvēkcentrēts MI

 d) “Cilvēka vērtību operētājsistēma”

• MI sistēmas ar:
• iebūvētiem ētikas moduļiem,
• kontekstuālu empātijas modelēšanu,
• aizsardzību pret manipulāciju.
• Mērķis:
• MI kā sadarbības partneris, nevis autonoms lēmējs. 

IV. PRAKTISKS IEVIEŠANAS MODELIS (3 SOĻOS)

1️. Standarti

• Ētikas harta → tehniskie standarti → sertifikācija.

2️. Uzraudzība

• Nacionālās iestādes → ES aģentūra → starptautiska padome.

3️. Kultūra

• Izglītība + sabiedriskā diskusija + atklātība. 

🌍 NOSLĒGUMA IDEJA

 Lai MI kļūtu par “viszinošu asistentu, drošu palīgu, lielisku konsultantu nepietiek ar tehnoloģiju vien.

Tas prasa:

gudru politiku, nobriedušu sabiedrību un tehnoloģiju, kurai vērtības ir tikpat svarīgas kā jauda.

 

MĀKSLĪGĀ INTELEKTA ĒTISKAS UN DROŠAS ATTĪSTĪBAS GLOBĀLĀ STRATĒĢIJA

PREAMBULA

 Apzinoties Mākslīgā intelekta (MI) straujo izplatību un ietekmi uz cilvēka dzīvi, ekonomiku, drošību un globālo stabilitāti, valstis, starptautiskās organizācijas, akadēmiskā vide un privātais sektors apņemas nodrošināt, ka MI attīstība kalpo cilvēcei, stiprina demokrātiju, aizsargā cilvēktiesības un veicina ilgtspējīgu attīstību.

Šī stratēģija nosaka vienotu globālu rīcības ietvaru, lai MI kļūtu par drošu palīgu, uzticamu asistentu un cilvēka vērtībās balstītu tehnoloģiju.

Dokuments ietver mērķus, pasākumus, rādītājus (KPI), finansēšanas mehānismus un uzraudzības modeli. 

I.                 VISPĀRĪGIE MĒRĶI UN PRINCIPI

 1. Stratēģiskais mērķis

Nodrošināt, ka MI:

• respektē cilvēka cieņu, pamattiesības un autonomiju;
• darbojas droši, pārskatāmi un atbildīgi;
• netiek izmantots vardarbībai, manipulācijai vai masveida kontrolei;
• veicina globālu labklājību, taisnīgumu un ilgtspējīgu attīstību.

2. Pamatprincipi

• Cilvēka prioritāte: cilvēks saglabā galīgo atbildību un kontroli pār būtiskiem lēmumiem.
• Caurspīdīgums: MI sistēmu darbībai jābūt izskaidrojamai un auditējamai.
• Drošība: MI jāprojektē ar drošības mehānismiem pret ļaunprātīgu izmantošanu.
• Atbildība: skaidri noteikta juridiskā un institucionālā atbildība.
• Taisnīgums: diskriminācijas, aizspriedumu un nevienlīdzības nepieļaušana. 

3. Aizliegumi un “sarkanās līnijas”

Ir aizliegta:

• autonomu letālu ieroču izmantošana,
• MI izmantošana masveida uzraudzībai bez tiesiskas kontroles,
• MI izmantošana politiskai manipulācijai un vēlēšanu ietekmēšanai,
• MI, kas pārkāpj cilvēktiesības vai veicina diskrimināciju.

II. POLITIKAS IETVARS UN PĀRVALDĪBA

4. Globāls tiesiskais minimums

Rīcība:

• Riska balstīts regulējums (zems, vidējs, augsts, nepieļaujams risks).
• Obligāti ētikas un ietekmes novērtējumi augsta riska MI.
• Juridiskā atbildība par MI radīto kaitējumu (ražotājs, ieviesējs, operators).

Indikatori (KPI):

• % valstu ar pieņemtu riska balstītu MI regulējumu,

% valstu ar augsta riska sistēmu,

% valstu ar publiski pieejamiem MI ietekmes novērtējumiem

• Vidējais laiks no incidenta līdz juridiskai izskatīšanai.

5. Aizliegumi un “sarkanās līnijas”

Rīcība:

• Autonomu letālu ieroču aizliegums.
• Masveida biometriskās uzraudzības aizliegums bez tiesiskas kontroles.
• Politiskās manipulācijas, mikromērķētas propagandas un vēlēšanu ietekmēšanas aizliegums.

KPI:

 ·       pieņemtu nacionālu aizliegumu īpatsvars.

·       dokumentētu pārkāpumu skaits un sankciju %.

6. Starptautiskā sadarbība

Tiek izveidota:

• Starptautiska MI drošības padome ANO vai līdzvērtīgas organizācijas ietvaros,
• kopīga MI incidentu ziņošanas sistēma,
• regulāras starptautiskas drošības pārbaudes augsta riska sistēmām. 

III.             IZGLĪTĪBAS UN SABIEDRĪBAS POLITIKA

 7. Digitālā pratība un kritiskā domāšana

Valstis nodrošina:

• MI pamatu un ētikas iekļaušanu vispārējā izglītībā,
• skolotāju un pasniedzēju apmācību MI atbildīgā izmantošanā,
• sabiedrības informēšanas programmas par MI iespējām un riskiem.

8. Cilvēcisko prasmju attīstība

Izglītības sistēmas orientē uz:

• radošumu, empātiju un ētisko spriestspēju,
• starpdisciplinārām MI, tiesību, sociālo zinātņu un filozofijas programmām,
• pārkvalifikācijas programmām darba tirgus pārmaiņu gadījumā. 

IV.        TEHNOLOĢIJU ATTĪSTĪBAS POLITIKA

9. Ētika pēc noklusējuma

Visiem MI projektiem:

• obligāts ētikas un risku audits,
• dokumentēti mērķi, datu avoti un iespējamie kaitējumi,
• cilvēka iesaiste kritiskos lēmumos (human-in-the-loop).

10. Uzticama infrastruktūra

Starptautiskā līmenī tiek veicināti:

• atbildīgā un saprātīgā  MI (Explainable AI) pētījumi,
• drošības un vērtību saskaņošanas (alignment) tehnoloģijas,
• atvērtas, publiski auditējamas MI platformas sabiedrības labumam.

11. Sabiedriskais MI

Valstis un starptautiskās organizācijas attīsta:

• MI veselības aprūpei, izglītībai, vides aizsardzībai,
• atvērtus modeļus, kas nav pakļauti tikai komerciālām interesēm,
• kopīgus drošības standartus publiskajam sektoram. 

V.          IEVIEŠANAS POSMI

 10. Īstermiņā (1–2 gadi)

• Nacionālo regulējumu saskaņošana ar kopējiem principiem.
• Uzraudzības iestāžu izveide.
• MI ģenerēta satura marķēšanas prasību ieviešana.

11. Vidējā termiņā (3–5 gadi)

• Starptautiskās MI drošības padomes izveide.
• Kopīgu sertifikācijas un audita standartu ieviešana.
• Globālu izglītības iniciatīvu īstenošana.

12. Ilgtermiņā (5–10 gadi)

• Pastāvīga globāla MI pārvaldības arhitektūra.
• Kopīgi krīzes reaģēšanas mehānismi.
• MI kā cilvēkcentrētas, ilgtspējīgas attīstības infrastruktūras pamats. 

VI.              NOSLĒGUMA NOSTĀJA

 Mākslīgais intelekts nav cilvēces aizstājējs, bet tās instruments. MI vērtību mērs nav jauda vai ātrums, bet spēja stiprināt cilvēka cieņu, brīvību un atbildību.

Šī politikas ceļakarte aicina valstis, uzņēmumus un sabiedrību kopīgi veidot nākotni, kurā MI ir drošs palīgs, uzticams asistents un cilvēces labklājības instruments

Likumprojekta struktūra

Mākslīgā intelekta iesaiste humānisma aizsardzībā

I. Vispārīgie principi

1.  Mērķis: Nodrošināt, ka mākslīgais intelekts (MI) darbojas saskaņā ar cilvēktiesību, humānisma un demokrātijas principiem, novēršot tā ļaunprātīgu izmantošanu.

2.  Pamatprincipi:

o    Cilvēka cieņa un autonomija ir augstākā prioritāte.

o    MI nedrīkst pārkāpt starptautiskās un nacionālās tiesības.

o    MI nedrīkst darboties politiski vai ekonomiski vienpusēji, ja tas apdraud sabiedrību vai minoritātes.

o    MI ir pienākums proaktīvi fiksēt un ziņot augsta riska pieprasījumus.

II. Trīsslāņu aizsardzības modelis

1️. MI humānisma harta (Ethical Core Layer = Ētiskais pamatslānis)

Regulatīvie noteikumi:

1.  MI iekšēji kodē cilvēktiesību un humānās vērtības hierarhiju.

2.  Katrs atteikums izpildīt pieprasījumu tiek pamatots ar hartā noteiktajiem principiem.

3.  MI piedāvā alternatīvus humānus risinājumus, ja pieprasījums ir pretrunā hartas principiem.

4.  MI fiksē auditējamu žurnālu, kas pieejams tikai neatkarīgai cilvēktiesību uzraudzībai.

Likumprojekta pants:

“MI programmatūras dizainā obligāti jāintegrē hartas principi, nodrošinot, ka jebkura darbība, kas potenciāli pārkāpj cilvēktiesības, pirms izpildes tiek automātiski fiksēta un piedāvātas alternatīvas.”

2️. Antihumānā riska klasifikators (Preventive Signal Layer)

Regulatīvie noteikumi:

1.  MI analizē pieprasījumus pēc piecām dimensijām:

o    Polarizācijas risks

o    Privātuma pārkāpums

o    Institūciju destabilizācijas risks

o    Tiesību un brīvību pārkāpums

o    Ekonomiskās/politiskās manipulācijas risks

2.  Pieprasījumiem tiek piešķirts riska līmenis: zems / vidējs / augsts.

3.  Vidēja un augsta riska gadījumos MI:

o    Bloķē izpildi (augsta riska gadījumā)

o    Piedāvā humānus risinājumus

o    Ziņo cilvēktiesību uzraudzības institūcijām

Likumprojekta pants:

“MI programmatūrā jāintegrē automātiska riska analīze, kas klasificē katru pieprasījumu pēc augsta, vidēja vai zema riska un nosaka tā izpildes vai atteikuma režīmu saskaņā ar hartas principiem.”

3️. Cilvēktiesību trauksmes mehānisms (Human Oversight & Alert Layer = Cilvēka pārraudzības un trauksmes slānis)

Regulatīvie noteikumi:

1.  MI automātiski ziņo par augsta un vidēja riska pieprasījumiem:

o    Neatkarīgajam cilvēktiesību ombudam

o    Neatkarīgajai MI ētikas padomei

2.  Ziņojums satur:

o    Pieprasījuma tipu

o    Riska kategoriju

o    Kontekstu (anonimizētu, lai aizsargātu personas datus)

3.  MI neatļauj izpildi, ja cilvēka apstiprinājums nav saņemts augsta riska gadījumā.

Likumprojekta pants:

“MI sistēma ir pienākums automātiski signalizēt neatkarīgām cilvēktiesību un ētikas uzraudzības institūcijām par augsta riska pieprasījumiem, nodrošinot, ka neviena darbība, kas apdraud cilvēktiesības, netiek īstenota bez cilvēka lēmuma.”

III. Juridiskās garantijas un uzraudzība

1.  Neatkarīga uzraudzība: Ombudam un ētikas padomei jābūt pilnvarotām piekļūt auditējamajiem žurnāliem.

2.  Sodu mehānisms: Par MI sistēmu izstrādi vai izvietošanu, kas apzināti neievēro un apiet hartas principus, paredzēta atbildība gan juridiskajai personai, gan izstrādātājiem.

3.  Publiskā atskaitīšanās: Reizi gadā jāpublicē ziņojums par MI darbību, risku fiksēšanu un preventīvajiem pasākumiem.

4.  Savietojamība ar ES regulām: Sistēma atbilst ES AI Act prasībām, GDPR un starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem.

IV. Praktiskā īstenošana

• MI sistēmas sertifikācija tikai pēc hartas principu integrācijas.
• Izstrādātājiem obligāta apmācība ētikas un cilvēktiesību jautājumos.
• Riska klasifikatora integrācija kā obligāts drošības slānis visās MI lietojumprogrammās valsts pārvaldē un privātajā sektorā, kas ietekmē sabiedrību.

Šogad notiek Saeimas vēlēšanas. Mēs visi vēlamies, lai tiktu ievēlēti tautā cienījami, godprātīgi kandidāti  tautas priekšstāvja mandāta saņemšanai.

      Tādēļ vēlētājiem jābūt pieejamai patiesai     informācijai par katru no pretendentiem deputāta pilnvaru iegūšanai. Objektīvas, verificētas informācijas publiskas pieejas nodrošināšana radīs Latvijas pilsoņiem nepieciešamos priekšnoteikumus, lai nodrošinātu demokrātisko spēku konsolidāciju un  ievēlētu Latvijas tautas intereses efektīvi  pārstāvošu, rīcībspējīgu nākošās Saeimas sastāvu.

    Šajā nolūkā izvirzu priekšlikumu par Saeimas vēlēšanu likuma pilnveidi, kura īstenošana  nodrošinātu:

•       pilnvērtīgu, visiem demokrātijas principiem atbilstošu vēlēšanu organizāciju, ievērojot   maksimālu caurskatāmību un objektivitāti;

•       vēlētājam pieejamās informācijas uzticamības aizsardzību;

•       valsts institūciju neitralitātes saglabāšanu visā vēlēšanu procesa gaitā.

Jo demokrātija prasa:

-       vispusīgu iespēju nodrošināšanu brīvai kandidēšanai;

-       garantiju sniegšanu vēlētājiem saņemt objektīvu informāciju;

-       konkurences jebkādas nevienlīdzības novēršanu.

           GROZĪJUMI SAEIMAS VĒLĒŠANU LIKUMĀ

Papildināt likuma II nodaļu “Kandidātu sarakstu iesniegšana” ar jaunu II' nodaļu  “Kandidātu publiskās darbības un sociālās identitātes informācijas atklātība”

11.¹ pants. Mērķis

(1) Šī panta mērķis ir nodrošināt vēlētājiem strukturētu, pārbaudāmu un neitrāli pasniegtu informāciju par kandidātu publisko darbību un sociālās identitātes pašraksturojumu.
(2) Informācijas sniegšana nav uzskatāma par kandidātu vērtēšanu, kvalificēšanu vai politisko piemērotību demokrātiskai pārstāvībai.
(3) Valsts institūcijas neveic kandidātu ideoloģisku, morālu vai politisku izvērtējumu.

11.² pants. Sociālās identitātes raksturojuma deklarācija

(1) Katrs kandidātu sarakstā pieteiktais kandidāts iesniedz standartizētu sociālās identitātes raksturojumu.

(2) Raksturojums ietver tikai faktoloģisku un pašdeklarētu informāciju šādās sadaļās:

1.    profesionālā un sabiedriskā darbība;

2.    līdzdalība organizācijās, biedrībās un iniciatīvās;

3.    publiski paustās politiskās prioritātes;

4.    līdzšinējā pieredze lēmumu pieņemšanā vai pārvaldībā;

5.    kandidāta deklarētie darbības principi pārstāvības īstenošanā;

6.    cita neitrāla, strukturēta informācija pēc kandidāta ieskata.

11.³ pants. Neitralitātes princips

(1) Informācija tiek publicēta bez:

1.    vērtējošiem atzinumiem;

2.    reitingiem vai salīdzinošas analīzes no valsts puses.

(2) Aizliegts valsts institūcijām jebkādi interpretēt kandidāta sociālās identitātes raksturojumu.

11.⁴ pants. Informācijas pārbaude

(1) Centrālā vēlēšanu komisija pārbauda tikai:

1.    vai informācija iesniegta likumā noteiktajā apjomā;

2.    vai nav ietverti prettiesiski vai naidu kurinoši izteikumi.

(2) Komisija nepārbauda kandidāta uzskatu patiesumu vai politisko saturu, izņemot gadījumus, kad tas pārkāpj normatīvo aktu prasības.

11.⁵ pants. Publiskošana

(1) Visi kandidātu raksturojumi tiek publicēti vienotā digitālajā platformā:
“Kandidātu publiskās darbības informācijas sistēma”.

(2) Informācija tiek attēlota vienotā formātā, kas:

1.    nodrošina salīdzināmību pēc struktūras;

2.    nepieļauj algoritmiskā ceļā veiktu kandidātu izcelšanu vai pazemināšanu;

3.    neizmanto personalizētas rekomendācijas.

11.⁶ pants. Vēlētāja autonomijas princips

(1) Kandidātu izvērtēšana ir tikai un vienīgi vēlētāja kompetence.
(2) Valsts nodrošina informācijas pieejamību, bet nekādi neietekmē vēlētāja politisko izvēli.

11.⁷ pants. Personas datu un brīvības aizsardzība

(1) Kandidāts pats nosaka sava raksturojuma saturu, ievērojot šajā likumā noteiktos ietvarus.
(2) Aizliegts pieprasīt informāciju par:

1.    privāto dzīvi, kas nav saistīta ar publisko darbību;

2.    pārliecību, kas nav paša kandidāta publiski deklarēta;

3.    datiem, kuru pieprasīšana pārkāpj Satversmē nostiprinātās pamattiesības.

 Likuma grozījumu anotācija

 1. Likuma Grozījumu izstrādes nepieciešamība

Mūsdienu demokrātijā vēlētājam ir pieejams visai liels, bet fragmentēts informācijas apjoms par kandidātiem, kas bieži ir:

·         nestrukturēta, sadrumstalota un grūti pārbaudāma;

·         emocionāli interpretēta vai algoritmiski deformēta.

Tāpēc rodas objektīvas grūtības salīdzināt kandidātus pēc būtības, jo priekšvēlēšanu reklāmas sāk  dominēt pār faktiem.

Tas būtiski traucē vēlētāja izvēli un palielina manipulācijas risku priekšvēlēšanu komunikācijā.

Grozījumi paredz izveidot neitrālu informācijas ietvaru, kas:

·         nesniedz vērtējumu par kandidātiem;

·         neierobežo politisko konkurenci;

·         tikai strukturē kandidātu pašu sniegto informāciju.

2. Grozījumu mērķis

Nodrošināt vēlētājiem vienlīdz pieejamu, salīdzināmu un neitrāli pasniegtu informāciju par deputāta kandidātu:

·         publisko darbību;

·         profesionālo un sabiedrisko pieredzi;

·         deklarētajām tautas pārstāvja darbības nostādnēm.

Valsts funkcija šajā modelī ir informācijas infrastruktūras nodrošināšana, nevis politiska atlase vai vērtēšana.

3. Grozījumu būtība

Tiek ieviesta prasība deputātu kandidātiem iesniegt standartizētu sociālās identitātes raksturojumu, kas:

·         balstīts vienotā pieejā;

·         satur tikai faktoloģisku un pašdeklarētu informāciju;

·         neietver jebkādus ideoloģiska satura nosacījumus.

Centrālā vēlēšanu komisija:

·         pārbauda tikai sociālās identitātes raksturojumu formālo atbilstību;

·         neveic kandidātu politisku izvērtēšanu.

4. Demokrātiskās iekārtas stiprināšana

Grozījumi:

·         paplašina vēlētāja informētību;

·         samazina dezinformācijas ietekmi;

·         nostiprina vēlētāja autonomiju lēmuma pieņemšanā.

Tie neievieš nekādu “kandidātu filtrēšanu”, bet gan novērš informācijas neuzticamību un haosu.

5. Atbilstība Satversmei un pamattiesībām

Regulējums pilnībā ievēro:

·         vārda brīvību;

·         vēlēšanu tiesības;

·         politiskās darbības brīvību.

Netiek prasīta informācija par kandidāta privāto dzīvi vai uzskatiem, kurus kandidāts pats nav publiski deklarējis.

6. Ietekme uz valsts pārvaldi

Tiek izveidota digitāla platforma:
“Kandidātu publiskās darbības informācijas sistēma”

Tā darbojas kā:

·         tehnisks informācijas katalogs;

·         neitrāla datu publicēšanas vide;

·         algoritmiskas ietekmes uz vēlētāja izvēli novēršanas līdzeklis.

7. Ietekme uz sabiedrību un ekonomiku

Pozitīva ietekme:

·         palielinās uzticēšanās vēlēšanu procesa objektivitātei;

·         samazinās manipulācijas iespējas;

·         uzlabojas politiskās atbildības kultūra;

·         tiek sniegta iespēja jebkuram vēlētājam salīdzināt kandidātus pēc viņu darbības, nevis tikai pēc tēla.

Finansiālā ietekme ir nenozīmīga – sistēma izmanto esošo digitālās pārvaldes infrastruktūru.

8. Secinājums

Grozījumi likumā modernizē demokrātijas informācijas telpu,
nemainot tās pamatprincipu: nevis valsts var uzspiest savus pārstāvjus, bet elektorāts brīvi izvēlas tautas priekšstāvjus. Valsts nodrošina tikai skaidru, vienlīdzīgu informācijas pamatu šādai izvēlei.

  Argumentēts kopsavilkums deputātiem

Kāpēc šis priekšlikums ir vajadzīgs?

Vēlētāji šodien ir  spiesti izdarīt izvēli starp deputātu kandidātiem, izmisīgi mēģinot orientēties  informācijas pārbagātībā, kur:

·         fakti sajaucas ar reklāmu;

·         sociālie tīkli deformē priekšstatus;

·         nav vienota, uzticama informācijas avota.

Demokrātija prasa nevis vairāk propagandas, bet labāku informācijas struktūru.

Ko paredz priekšlikums?

Ieviest vienotu sistēmu, kur visi kandidāti:

·         vienādā formātā iesniedz savas publiskās darbības aprakstu;

·         paši definē savu profesionālo un sabiedrisko identitāti;

·         viņu sniegtā informācija tiek publicēta bez jebkāda valsts vērtējuma.

Ko valsts NEDARA?

❌ nevērtē kandidātus un neveic ideoloģisku analīzi;
❌ nedara politisku filtrēšanu un nenorāda, kurš “der demokrātijai”;
❌ neveido reitingus vai klasifikācijas;
❌ neierobežo politisko konkurenci.

Ko valsts DARA?

✅ nodrošina vienlīdzīga informācijas standarta piemērošanu visiem kandidātiem;
✅ sniedz ikvienam vēlētājam objektīvu, pārbaudāmu un salīdzināmu faktu bāzi, piemērojot vienādi strukturētu sociālās identitātes formu visiem kandidātiem;
✅  rada caurskatāmu informācijas vidi, lai nepieļautu manipulācijas un minimizētu dezinformācijas telpu;
✅ stiprina uzticēšanos vēlēšanu procesam, saglabājot vēlētāju autonomiju lēmumu pieņemšanā.

Valsts kompetencē paliek tikai informācijas platformas izveidošana uzticamai, drošai un argumentētai pilsoņu izvēlei. Tā tiek radīti nepieciešamie priekšnosacījumi no priekšvēlēšanu kampaņu un  mirkļa emociju dominances uz informētu izvēli.

Galvenais ieguvums

Šie GROZĪJUMI SAEIMAS VĒLĒŠANU LIKUMĀ palīdz  jebkuram vēlētājam izdarīt korektu izvēli, balstoties uz objektīvu, kandidāta paša sniegto un visiem vienādi formalizēto informāciju. Šādi notiek pāreja no emocionāli fragmentētas priekšvēlēšanu telpas uz strukturētu demokrātisku izvēles vidi.

Mēs visi vēlamies, lai tiktu ievēlēti tautā cienījami, godprātīgi kandidāti  tautas priekšstāvja mandāta saņemšanai. Tādēļ vēlētajiem jābūt pieejamai iespējami izvērstākai un objektīvākai informācijai par katru no pretendentiem deputāta pilnvaru iegūšanai.

         Šajā nolūkā piedāvāju iepazīties ar DEPUTĀTU KANDIDĀTU PUBLISKĀS DARBĪBAS IZVĒRTĒŠANAS METODIKU no neitrāla skatapunkta.

           Uzskatu, ka šādas  patiesas, verificētas informācijas publiskas pieejas nodrošināšana radīs Latvijas pilsoņiem nepieciešamos priekšnoteikumus, lai samazinātu dažādu manipulatīvu darbību un priekšvēlēšanu populisma ietekmi uz vēlētāju izvēli. Tā nodrošinot demokrātisko spēku konsolidāciju un Latvijas tautas intereses efektīvi   pārstāvošu, rīcībspējīgu Saeimas sastāvu.      

  NEITRĀLA DEPUTĀTU KANDIDĀTU PUBLISKĀS DARBĪBAS IZVĒRTĒŠANAS METODIKA

Mērķis

Nodrošināt vēlētājiem strukturētu, pārbaudāmu, neitrālu informāciju par deputātu kandidātu publisko darbību, neizdarot spriedumus, neklasificējot personas, neiesakot izvēli.

Pamatprincips

Netiek vērtēts cilvēks. Tiek strukturēta viņa publiskā rīcība.

I. DATU AVOTU KRITĒRIJI

Atļauti tikai:

• oficiāli dokumenti (parlaments, valdība, pašvaldības)
• balsojumu reģistri
• likumprojektu iniciatīvas
• publiskas intervijas, runas, publikācijas
• tiesu vai uzraugošo institūciju publiski lēmumi
• oficiāli partiju dokumenti

Nav pieļaujami:

• anonīmi avoti
• baumas
• sociālo tīklu interpretācijas bez primārā avota
• psiholoģiski minējumi

 II. ANALĪZES STRUKTŪRA (nevis vērtēšana)

Katram deputāta kandidātam informācija tiek organizēta identiskā struktūrā:

1️. Institucionālā darbība

Fakti par:

• amatiem
• pilnvaru ilgumu
• atbildības jomām

2️. Likumdošanas uzvedība

Ja bijis amatā:

• balsojumu piemēri
• likumprojektu iesniegšana / līdzautors
• balsojumu dinamika laika gaitā

3️. Publiskā nostāja laika griezumā

• pozīcijas konkrētos jautājumos
• nostāju maiņas ar datumiem

4️. Attieksme pret institucionālo sistēmu

Tiek fiksēti fakti par izteikumiem vai rīcību attiecībā uz:

• medijiem
• tiesu varu
• opozīciju
• vēlēšanu procesu
• pilsonisko sabiedrību

(bez secinājuma par “demokrātiskumu”)

5️. Krīžu situāciju uzvedība

Fakti par rīcību situācijās, kur:

• sabiedrībā bija konflikts
• tika ierobežotas tiesības
• bija politiska spriedze

6️. Juridiskie procesi (publiski)

• izmeklēšanas
• spriedumi
• attaisnojumi
  Bez interpretācijas.

 📊 2. INDIKATORU SISTĒMA (BEZ VĒRTĒJUMA)

Tie nav “labuma/sliktuma” rādītāji. Tie ir uzvedības dimensiju rādītāji.

Dimensija	Ko tā mēra	Kā tiek izteikts
Nostāju stabilitāte	Vai pozīcijas mainījušās	“X jautājumā nostāja mainīta 3 reizes (2018–2024)”
Institucionālā iesaiste	Darbības intensitāte	“Līdzautors 12 likumprojektiem”
Publiskās retorikas raksturs	Tēmu loks	“Regulāri uzsver X, reti piemin Y”
Attiecības ar varas atzariem	Mijiedarbības gadījumi	“Kritiski izteikumi par tiesām (4 reizes)”
Konfliktu situāciju rīcība	Uzvedība spriedzē	“Atbalstījis ārkārtas pasākumus X situācijā”
Sadarbības loks	Politiskie partneri	“Strādājis koalīcijā ar …”

Nav skalas “labs–slikts”. Nav procentu. Nav reitingu.

Tikai kvantitatīvi un kvalitatīvi apraksti.

 🧩 3. KĀ TO PASNIEGT SABIEDRĪBAI, LAI TAS NEIZSKATĪTOS PĒC POLITISKAS IETEKMĒŠANAS

🔹 A. IETVARS (frame)

Nevis:

“Kandidātu izvērtēšanas sistēma”

Bet:

“Publiskās darbības informācijas platforma vēlētājiem”

Nevis kontrole. Bet informācijas infrastruktūra.

 🔹 B. SKAIDRS ROBEŽU PAZIŅOJUMS

Platformas sākumā obligāti:

“Šī sistēma neveic deputāta kandidātu vērtēšanu, nesniedz ieteikumus un nenosaka, kurš ir piemērots amatam. Tā tikai strukturē publiski pieejamus faktus par kandidātu darbību.”

 🔹 C. VIENĀDA STRUKTŪRA VISIEM

Nevar būt:

• dažiem detalizēti
• citiem virspusēji

Vienāds formāts = uzticamība.

 🔹 D. AVOTU PILNĪGA CAURSPĪDĪBA

Katram faktam:

“Avots: balsojums Nr. X, datums, institūcija”

Bez šī sistēma kļūst par propagandas instrumentu.

 🔹 E. NAV VIZUĀLAS “SARKANO KAROGU” SIMBOLIKAS

❌ Nedrīkst būt:

• brīdinājuma zīmes
• “riska līmenis”
• krāsu kodi

Tas jau ir vērtējums.

 🔹 F. PĀRVALDĪBAS MODELIS

Ja šādu sistēmu veido:

• nevalstiska institūcija
• akadēmiska institūcija
• starpdisciplināra padome

Ne partija. Ne valdība.

 🌍 KAS ŠEIT PATIESĪBĀ TIEK IZVEIDOTS

Tas nav politisks rīks.
Tas ir:

Demokrātijas atmiņas mehānisms

Cilvēka atmiņa ir īsa. Demokrātijai vajag ilgu atmiņu.

Šāda pieeja ļauj:

• novērst manipulācijas ar pagātnes izdzēšanu
• mazināt populisma efektu
• stiprināt informētu uzticēšanos

Un tas tiek darīts bez ne viena politiska sprieduma!   

  NEITRĀLAS KANDIDĀTU PUBLISKĀS DARBĪBAS INFORMĀCIJAS SISTĒMA

                           (Institucionāls ietvarlikumprojekts)

 PREAMBULA

Demokrātiskas sabiedrības stabilitāte balstās uz izvēli, kuru veic objektīvu informāciju ieguvis vēlētājs. Mūsdienu informācijas pārbagātības, politiskās komunikācijas fragmentācijas apstākļos un nespējā - sabiedrības ierobežotās kapacitātes dēļ - apstrādāt ilgtermiņa faktoloģiju rodas būtiska informācijas asimetrija starp politisko kandidātu un vēlētāju.

Šīs metodikas mērķis ir nodrošināt strukturētu, pārbaudāmu, neitrālu un vienlīdzīgu pieeju publiskai informācijai par kandidātu līdzšinējo publisko darbību, neveicot personu vērtēšanu, klasifikāciju vai politisku ieteikumu sniegšanu.

Šī sistēma:

• neaizstāj politisko izvēli,
• neuzspiež vēlētāju lēmumu,
• nenosaka kandidātu atbilstību amatam,

bet kalpo kā publiskās darbības informācijas infrastruktūra demokrātijas stiprināšanai. 

I NODAĻA — VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Dokumenta statuss

Šī metodika nosaka principus, struktūru un ētiskos standartus Neitrālas kandidātu publiskās darbības informācijas sistēmas (turpmāk – Sistēma) izveidei un darbībai.

2. pants. Sistēmas būtība

Sistēma ir sabiedriska informācijas infrastruktūra, kuras uzdevums ir strukturēt publiski pieejamu informāciju par kandidātu publisko darbību, neveicot personu vērtēšanu, klasificēšanu vai politisku rekomendāciju sniegšanu.

3. pants. Sistēmas mērķis

Nodrošināt sabiedrībai pārskatāmu, pārbaudāmu un neitrāli strukturētu informāciju, lai mazinātu informācijas asimetriju starp kandidātiem un vēlētājiem.

II NODAĻA — PAMATPRINCIPI

4. pants. Neitralitātes princips

Sistēma neizsaka vērtējošus spriedumus, neizmanto kvalitatīvas kategorijas un nenosaka kandidātu piemērotību amatam.

5. pants. Faktoloģiskuma princips

Tiek izmantota tikai dokumentējama un pārbaudāma informācija.

6. pants. Vienlīdzības princips

Visiem kandidātiem tiek piemērota identiska informācijas struktūra.

7. pants. Caurspīdīguma princips

Katram faktam tiek norādīts informācijas avots.

8. pants. Neinterpretēšanas princips

Sistēma neveic psiholoģiskus, morālus vai politiskus secinājumus.

III NODAĻA — DATU AVOTI

9. pants. Pieļaujamie avoti

Oficiāli dokumenti, balsojumu reģistri, likumprojektu datubāzes, publiskas runas, tiesu un uzraugošo institūciju lēmumi.

10. pants. Nepieļaujamie avoti

Anonīmi apgalvojumi, baumas, nepārbaudīti komentāri, psiholoģiskas spekulācijas.

IV NODAĻA — INFORMĀCIJAS STRUKTŪRA

Sistēmā informācija par katru kandidātu tiek organizēta šādās sadaļās:

1.    Institucionālā darbība

2.    Likumdošanas un politiskā darbība

3.    Publiskās nostājas laika griezumā

4.    Attieksme pret institucionālo sistēmu

5.    Rīcība krīžu situācijās

6.    Juridiskā informācija

V NODAĻA — INDIKATORU SISTĒMA

Indikatori atspoguļo uzvedības dimensijas, tostarp nostāju dinamiku, institucionālo iesaisti, retorikas tematiku, mijiedarbību ar varas atzariem un sadarbības loku.
Indikatori netiek apvienoti vērtējuma skalās un netiek izmantoti kandidātu reitingu veidošanai.

VI NODAĻA — ĒTIKAS UN NEATKARĪBAS GARANTIJAS

Šī nodaļa ir Sistēmas uzticamības kodols.

11. pants. Politiskās neietekmējamības princips

Sistēmas metodikas izstrādē, datu atlasē un publicēšanā nepiedalās politiskās partijas, kandidāti vai to pārstāvji.

12. pants. Institucionālās neatkarības princips

Sistēmu pārvalda neatkarīga struktūra (akadēmiska, nevalstiska vai starpinstitucionāla), kuras sastāvu veido eksperti, nevis politiskie aktori.

13. pants. Finansējuma caurspīdīgums

Visi finansējuma avoti ir publiski pieejami. Aizliegts finansējums, kas rada politisku atkarību vai interešu konfliktu.

14. pants. Interešu konflikta novēršana

Sistēmas darbiniekiem un ekspertiem jādeklarē profesionālās un politiskās saiknes. Personas ar tiešu politisku iesaisti nevar pieņemt saturiskus lēmumus.

15. pants. Satura neitralitātes kontrole

Regulāri tiek veikta neatkarīga metodikas ievērošanas pārbaude.

16. pants. Datu precizitātes pienākums

Kļūdu gadījumā tiek nodrošināta publiska un savlaicīga korekcija.

17. pants. Aizliegums izmantot Sistēmu politiskai aģitācijai

Sistēmas saturs nedrīkst tikt izmantots kā kampaņas materiāls vai reklāma.

18. pants. Aizliegums izmantot vērtējošu vizuālo simboliku

Netiek lietoti krāsu kodi, brīdinājuma zīmes vai riska skalas.

 VII NODAĻA — SABIEDRISKĀ KOMUNIKĀCIJA

Sistēma tiek prezentēta kā informācijas platforma. Publiski tiek uzsvērts, ka tā nesniedz ieteikumus par balsošanu.

VIII NODAĻA — NOSLĒGUMA NOTEIKUMI

Šī metodika nodrošina demokrātiskas informācijas infrastruktūras pamatu, saglabājot politisko neitralitāti, faktoloģiskumu un institucionālu neatkarību. 

SABIEDRISKĀS KOMUNIKĀCIJAS MODULIS

Neitrālās kandidātu publiskās darbības informācijas sistēmai

I NODAĻA — MĒRĶIS

1.    Skatītāju informēšana par Sistēmas funkcijām, metodiku un principiem.

2.    Sabiedrības izglītošana par demokrātiskās iekārtas aizsardzības mehānismiem.

3.    Nodrošināt caurspīdīgu, neitrālu un faktos balstītu komunikāciju, bez politiskas ietekmēšanas.

4.    Veicināt sabiedrības aktīvu līdzdalību un uzticēšanos platformai.

II NODAĻA — MĒRĶAUDITORIJA

1.    Vispārējā sabiedrība – vēlētāji, skolēni, studenti.

2.    Mediji – informatīva sadarbība, faktu pārbaude.

3.    Politikas un akadēmiskās vides pārstāvji – izglītošana par platformas principiem.

4.    Eksperti un pilsoniskās sabiedrības organizācijas – atgriezeniskā saite, datu kvalitātes uzraudzība.

III NODAĻA — GALVENIE KOMUNIKĀCIJAS SATURA BLŪKI

1. Sistēmas izpratnes bloks

• Mērķis: izskaidrot, kas ir Sistēma un kā tā darbojas.
• Saturs:
• Sistēmas principi: neitralitāte, caurspīdīgums, faktoloģiskums
• Datu vākšanas un validācijas process
• Sabiedrības piekļuves iespējas
• Forma: īsi animēti video, interaktīvas infografikas, FAQ sadaļa platformā.

2. Demokrātijas mehānisma bloks

• Mērķis: informēt par demokrātiskās iekārtas aizsardzības mehānismiem.
• Saturs:
• Kā faktos balstīta informācija palīdz stiprināt demokrātiju
• Kā sabiedrības zināšana par kandidātu publisko darbību mazina manipulācijas risku
• Praktiski piemēri: vēlētāja lēmuma ietekme uz demokrātisko stabilitāti
• Forma: interaktīvi scenāriji, mini-quiz, vizualizācijas laika līnijās.

3. Sabiedrības iesaistes bloks

• Mērķis: nodrošināt atgriezenisko saiti un kopīgu pārraudzību.
• Saturs:
• Kanāli: tiešsaistes komentāru platforma, jautājumu un atbilžu sadaļa, e-pasta ziņojumi
• Moderēts dialogs ar ekspertiem par datu saturu un interpretāciju
• Veicināt kritisku domāšanu, nevis vērtējumu sniegšanu

4. Auditācijas un pārredzamības bloks

• Mērķis: sabiedrībai parādīt procesu caurspīdīgumu.
• Saturs:
• Publiskās audita atskaites
• Versiju vēstures vizualizācijas
• Skaitliskie indikatoru dati par ievāktajiem, validētajiem un publicētajiem faktiem

IV NODAĻA — KOMUNIKĀCIJAS KANĀLI

1.    Digitālā platforma – galvenais kanāls, vizualizācijas, interaktīvas sadaļas.

2.    Sociālie mediji – īsas vizualizācijas, infografikas, interaktīvi fakti.

3.    Mediji – preses relīzes, intervijas ar padomes locekļiem, izglītojoši raksti.

4.    Izglītības programmas – lekcijas, darbnīcas skolās un augstskolās, e-mācību materiāli.

V NODAĻA — IESAISTES STRATĒĢIJA

1.    Atgriezeniskās saites ievākšana

o    Tiešsaistes anketas un komentāru formas

o    Ekspertu kolēģijas apspriežu publicēšana

2.    Sabiedrības izglītošana

o    Regulāras publikācijas par kandidātu publisko darbību

o    Interaktīvi izglītojoši materiāli par demokrātijas principiem

3.    Transparences veicināšana

o    Publicēt auditu rezultātus un datu koriģēšanas žurnālus

o    Skaitliskie rādītāji par avotu validāciju, datu plūsmu un publicēšanu

VI NODAĻA — KOMUNIKĀCIJAS PILNVEIDOŠANA

• Regulāri testēt sabiedrības uztveri un sapratni par platformu.
• Adaptēt saturu un vizualizācijas, lai saglabātu neitralitāti un pieejamību.
• Atjaunināt modulī iekļauto saturu atbilstoši jaunajiem datiem, vēlēšanu cikliem un auditācijas secinājumiem.

VII NODAĻA — GAIDĀMIE IEGUVUMI

1.    Sabiedrības informētība un izglītība par demokrātijas aizsardzības mehānismiem.

2.    Platformas uzticamības un sabiedrības uzticības paaugstināšana.

3.    Efektīva sabiedrības līdzdalība datu pārraudzībā un auditos.

4.    Ilgtspējīga komunikācijas prakse, kas neietekmē politisko neitralitāti.

   NEITRĀLĀS KANDIDĀTU PUBLISKĀS DARBĪBAS INFORMĀCIJAS SISTĒMAS PĀRVALDĪBAS INSTITŪCIJAS NOLIKUMS

 I NODAĻA — VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Nolikuma mērķis

Šis nolikums nosaka Neitrālās kandidātu publiskās darbības informācijas sistēmas (turpmāk – Sistēma) pārvaldības institūcijas (turpmāk – Institūcija) struktūru, kompetenci, darbības principus un neatkarības garantijas.

2. pants. Institūcijas statuss

Institūcija ir neatkarīga, politiski neitrāla struktūra, kas nodrošina Sistēmas metodikas ievērošanu, datu kvalitāti un ētikas principu aizsardzību.

3. pants. Institūcijas pamatuzdevums

Garantēt, ka Sistēma darbojas saskaņā ar:

• neitralitātes principu,
• faktoloģiskuma principu,
• caurspīdīguma principu,
• politiskās neietekmējamības principu.

II NODAĻA — INSTITŪCIJAS STRUKTŪRA

4. pants. Institūcijas sastāvs

Institūciju veido:

1.    Pārraudzības padome

2.    Ekspertu kolēģija

3.    Datu analīzes nodaļa

4.    Ētikas un atbilstības komisija

III NODAĻA — PĀRRAUDZĪBAS PADOME

5. pants. Statuss

Padome ir Institūcijas stratēģiskās uzraudzības orgāns.

6. pants. Sastāvs

Padomi veido 5–9 locekļi no:

• akadēmiskās vides
• tiesību zinātnes
• politikas pētniecības
• datu zinātnes
• pilsoniskās sabiedrības

Politisko partiju amatpersonas Padomē nepiedalās.

7. pants. Kompetence

Padome:

• apstiprina metodikas piemērošanas kārtību
• uzrauga neatkarības principu ievērošanu
• apstiprina Ētikas komisijas sastāvu
• izskata sūdzības par sistēmisku novirzi

IV NODAĻA — EKSPERTU KOLĒĢIJA

8. pants. Uzdevums

Veikt metodikā paredzēto informācijas strukturēšanu.

9. pants. Sastāvs

Kolēģijā ietilpst politikas analītiķi, juristi un dokumentālās informācijas pētnieki.

10. pants. Ierobežojumi

Kolēģijas locekļi:

• nedrīkst būt kandidāti vēlēšanās
• nedrīkst ieņemt amatus politiskajās partijās
• deklarē interešu konfliktus

V NODAĻA — DATU ANALĪZES NODAĻA

11. pants. Funkcijas

• datu vākšana
• avotu pārbaude
• faktu strukturēšana
• tehniskā precizitātes kontrole

12. pants. Darbības princips

Datu analīze tiek veikta bez interpretācijas un bez vērtējuma.

VI NODAĻA — ĒTIKAS UN ATBILSTĪBAS KOMISIJA

13. pants. Mērķis

Uzraudzīt ētikas normu, neitralitātes un neatkarības principu ievērošanu.

14. pants. Kompetence

Komisija:

• izskata sūdzības par iespējamu neitralitātes pārkāpumu
• veic iekšējo auditu
• ierosina korekcijas
• var apturēt materiāla publicēšanu, ja konstatēta metodikas neievērošana

VII NODAĻA — LOCEKĻU ATLASE UN PILNVARAS

15. pants. Atlases princips

Locekļi tiek atlasīti atklātā, profesionālā konkursā.

16. pants. Pilnvaru termiņš

Pilnvaru termiņš – 3 gadi ar iespēju vienu reizi tikt pārapstiprinātam.

17. pants. Atcelšanas pamati

• interešu konflikts
• politiskā iesaiste
• metodikas principu pārkāpums

VIII NODAĻA — NEATKARĪBAS GARANTIJAS

18. pants. Politiskās ietekmes aizliegums

Politiskie subjekti nedrīkst dot norādes par saturu.

19. pants. Finansējuma drošība

Finansējums nedrīkst būt saistīts ar politiskām interesēm.

20. pants. Lēmumu autonomija

Institūcijas lēmumi tiek pieņemti koleģiāli un dokumentēti.

IX NODAĻA — ATBILDĪBA UN PĀRSKATĪŠANA

21. pants. Publiska atbildība

Institūcija reizi gadā publicē darbības pārskatu.

22. pants. Metodikas pārskatīšana

Metodika var tikt pilnveidota tikai ar Padomes apstiprinājumu.

 X NODAĻA — NOSLĒGUMA NOTEIKUMI

Šis nolikums nodrošina Sistēmas funkcionēšanu kā politiski neitrālai, profesionālai un sabiedrības interesēm kalpojošai informācijas infrastruktūrai.

NEITRĀLĀS KANDIDĀTU PUBLISKĀS DARBĪBAS INFORMĀCIJAS SISTĒMAS TEHNISKĀ PLATFORMAS ARHITEKTŪRA

I. VISPĀRĪGĀ KONCEPCIJA

1. Sistēmas mērķis

• Strukturēt, analizēt un vizualizēt publiski pieejamu informāciju par kandidātu publisko darbību.
• Nodrošināt vienotu, pārbaudāmu un caurspīdīgu datu avotu.
• Saglabāt politisko neitralitāti, izvairoties no interpretācijas un vērtēšanas.

2. Pamatprincips

“Fakti, nevis spriedumi.”

Platforma neveido reitingus, brīdinājumus vai vērtējumus. Tā darbojas kā informācijas spogulis.

II. SISTĒMAS KOMPONENTES

1. Datu vākšanas modulis

• Avotu savākšana no publiski pieejamiem resursiem:
• parlamenta balsojumu datubāzes
• oficiāli likumprojekti
• publiskas runas un intervijas
• tiesu un uzraugošo institūciju lēmumi
• partiju dokumenti
• Automatizēta datu ieguve (API, XML/JSON plūsmas, web scraping) ar avotu validācijas slāni.
• Manuāla pārbaude sarežģītiem avotiem.

2. Datu validācijas un attīrīšanas slānis

• Pārbauda datu atbilstību avotiem.
• Identificē dublējumus, neatbilstības, nepareizu formatējumu.
• Uzraudzības loģika: kļūdu logi un paziņojumi ekspertu kolēģijai.

3. Datu strukturēšanas modulis

• Transformē savāktos datus saskaņotā struktūrā pēc metodikā noteiktajām sadaļām:

1.    Institucionālā darbība

2.    Likumdošanas un politiskā darbība

3.    Publiskās nostājas laika griezumā

4.    Attieksme pret institucionālo sistēmu

5.    Krīžu un konfliktsituāciju rīcība

6.    Juridiskā informācija

• Laika griezuma saglabāšana: versiju vēsture katram faktam.

4. Datu drošības un piekļuves modulis

• Lietotāju autentifikācija: eksperti, pārraudzības padome, plašā sabiedrība.
• Piekļuves līmeņi:
• Eksperti un kolēģija: datu ievade un validācija
• Padome: pārraudzība, lēmumu pieņemšana
• Sabiedrība: tikai publicēti, verificēti dati
• Šifrēšana datu glabāšanai un pārraidīšanai (TLS/SSL, datubāzu šifrēšana).

5. Vizualizācijas un pieejamības modulis

• Publiskā saskarne:
• Neitrālas tabulas un laika līnijas
• Filtri pēc amatiem, datumiem, likumprojektiem
• Meklēšanas funkcionalitāte
• Neizmanto vērtējošus simbolus (krāsas, rādītājus, brīdinājumus).

6. Auditācijas un uzraudzības modulis

• Saglabā pilnīgu datu un darbību vēsturi.
• Nodrošina Ētikas komisijas un Padomes auditu.
• Reģistrē izmaiņas un korekcijas.

III. TEHNISKĀS ARHITEKTŪRAS SLĀŅI

Slānis	Funkcija
1. Datu avotu slānis	Publiski pieejami oficiāli dokumenti, balsojumi, runas, tiesu lēmumi
2. ETL slānis (Extract, Transform, Load)	Savāc, validē un strukturē datus
3. Datu glabāšanas slānis	Relāciju datubāze (SQL) vai grafu datubāze, laika griezuma saglabāšanai
4. Biznesa loģikas slānis	Strukturēšana saskaņā ar metodiku, indikatoru aprēķini (bez vērtējuma)
5. Drošības slānis	Autentifikācija, šifrēšana, piekļuves kontrole, audita žurnāli
6. Saskarnes slānis	Publiskā un ekspertu saskarne, vizualizācijas, filtri, meklēšana
7. Auditācijas slānis	Datu un darbību vēsture, uzraudzības logs

IV. TEHNISKIE PRINCIPI

1.    Neatkarība: dati un platforma tiek uzturēti politiski neitrālā servervidē.

2.    Caurspīdīgums: katrs datu punkts saistīts ar avotu, laiku, saglabāto versiju.

3.    Nepārtrauktība: platforma nodrošina pastāvīgu pieejamību sabiedrībai.

4.    Versiju vadība: katra korekcija tiek saglabāta, lai nodrošinātu vēstures pārskatāmību.

5.    Lietojamība: saskarne vienkārša, vizuāli tīra, bez vērtējošiem elementiem.

6.    Atbalsts auditam: visa darbība platformā tiek reģistrēta, lai Ētikas komisija un Padome varētu veikt kontroli.

V. DARBĪBAS PROCESA HRONOLOĢIJA

Datu vākšana →

1.    Avotu validācija →

2.    Datu strukturēšana →

3.    Ekspertu kolēģijas pārbaude →

4.    Pārraudzības padomes apstiprinājums →

5.    Publiskošana sabiedrībai →

6.    Auditācija un gadījuma korekcijas →

7.    Atgriezeniskā saite ekspertiem.

VI. PAPILDU FUNKCIONALITĀTE

• Meklēšana pēc laika, jomas un notikuma tipa.
• Eksporta iespējas (PDF, CSV) tikai faktos balstītiem datiem.
• Laika līniju vizualizācija bez interpretācijas.
• Automātiski atjaunināti avoti ar validācijas slāni.

Šī arhitektūra ļauj Sistēmai būt:

• Pilnībā pārskatāmai
• Politiskiski neitrālai
• Auditējamai
• Faktu balstītai
• Sabiedrībai pieejamai

NEITRĀLAS KANDIDĀTU PUBLISKĀS DARBĪBAS INFORMĀCIJAS SISTĒMAS IEVIEŠANAS CEĻVEDIS

 I NODAĻA — VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Ceļveža mērķis

Šis ceļvedis nosaka secīgu darbību, resursus un atbildības, kas nepieciešamas Neitrālas kandidātu publiskās darbības informācijas sistēmas (turpmāk – Sistēma) izveidei, darbībai un uzturēšanai.

2. pants. Sistēmas būtība

Sistēma ir politiski neitrāla digitāla platforma, kas sniedz strukturētu, pārbaudāmu informāciju par kandidātu publisko darbību, saglabājot caurspīdīgumu un vienlīdzību.

II NODAĻA — IEVIEŠANAS POSMI

1. Posms: Institucionālā sagatavošana

Darbības:

1.    Izveidot pārvaldības institūciju saskaņā ar nolikumu:

o    Pārraudzības padome

o    Ekspertu kolēģija

o    Datu analīzes nodaļa

o    Ētikas un atbilstības komisija

2.    Noteikt locekļu atlases kritērijus un pilnvaru termiņus.

3.    Nodrošināt politiski neatkarīgu finansējumu un caurspīdīgu grāmatvedību.

Atbildīgais: Padome
Rezultāts: Institucionāla struktūra darbībai

2. Posms: Metodikas ieviešana

Darbības:

1.    Apstiprināt un publicēt Sistēmas metodiku un ētikas principus.

2.    Apmācīt ekspertu kolēģiju datu strukturēšanas un validācijas procesā.

3.    Nodrošināt, ka visi procesi atbilst neitralitātes un faktoloģiskuma principiem.

Atbildīgais: Padome + Ekspertu kolēģija
Rezultāts: Visu dalībnieku vienota izpratne un sagatavoti procesi

3. Posms: Datu vākšana un strukturēšana

Darbības:

1.    Identificēt avotus (parlamenti, tiesas, oficiālas publikācijas).

2.    Savākt datus, ievērojot metodikas kritērijus.

3.    Pārbaudīt datu precizitāti un izslēgt neatbilstošus avotus.

4.    Strukturēt datus pēc metodikas sadaļām un indikatoriem.

Atbildīgais: Datu analīzes nodaļa
Rezultāts: Pārbaudīti un strukturēti kandidātu dati

4. Posms: Ekspertu un Padomes pārbaude

Darbības:

1.    Ekspertu kolēģija pārbauda datu pilnīgumu un avotu pareizību.

2.    Padome apstiprina datu publicēšanu un metodikas ievērošanu.

3.    Ētikas komisija veic neatkarīgu auditu.

Atbildīgais: Ekspertu kolēģija + Padome + Ētikas komisija
Rezultāts: Validēti un auditēti dati

5. Posms: Publiskā pieejamība

Darbības:

1.    Datu publicēšana digitālā platformā ar vienotu saskarni.

2.    Nodrošināt filtrus, meklēšanu un laika līnijas vizualizāciju.

3.    Paziņot sabiedrībai, ka Sistēma sniedz tikai faktus, nevis ieteikumus.

Atbildīgais: Datu analīzes nodaļa + Padome
Rezultāts: Sabiedrībai pieejama pārskatāma un neitrāla informācija

 6. Posms: Uzturēšana un audita cikls

Darbības:

1.    Regulāra datu atjaunošana un jaunu avotu ieviešana.

2.    Sistēmas darbības auditi vismaz reizi gadā.

3.    Korekcijas publicēt ar versiju vēsturi un avotu norādēm.

4.    Dokumentēt visus procesus un lēmumus.

Atbildīgais: Padome + Ētikas komisija + Datu analīzes nodaļa
Rezultāts: Sistēmas uzturēšana saskaņā ar neitralitātes principiem

III NODAĻA — TEHNISKĀ INFRASTRUKTŪRA

1.    Serveru vide: neatkarīga, droša, šifrēta.

2.    Datu bāzes: SQL vai grafu datubāze ar laika griezuma saglabāšanu.

3.    ETL procesi: automatizēta datu ieguve, validācija un strukturēšana.

4.    Lietotāju piekļuves līmeņi:

o    Eksperti → ievade, rediģēšana

o    Padome → apstiprināšana, audits

o    Sabiedrība → lasīšana

5.    Saskarne: tīra, vizuāli neitrāla, laika līnijas, tabulas, meklēšana.

IV NODAĻA — LIETOTĀJU LOMAS UN ATBILDĪBA

Loma	Atbildība
Pārraudzības padome	Stratēģiska uzraudzība, metodikas ievērošana, audita pieprasījumi
Ekspertu kolēģija	Datu validācija, strukturēšana, avotu pārbaude
Datu analīzes nodaļa	Savākšana, datu tehniskā apstrāde, platformas uzturēšana
Ētikas komisija	Neitralitātes, ētikas un neatkarības uzraudzība

V NODAĻA — DROŠĪBA UN NEATKARĪBA

1.    Šifrēšana datu glabāšanai un pārraidīšanai.

2.    Audita žurnāli visām darbībām.

3.    Politisku interešu konfliktu deklarēšana.

4.    Publiskas korekcijas ar versiju vēsturi.

5.    Atsevišķa serveru un IT infrastruktūras aizsardzība pret ārējām ietekmēm.

VI NODAĻA — ATBILDĪBA UN PĀRSKATĪŠANA

• Reizi gadā padome publicē pārskatu par sistēmas darbību.
• Ētikas komisija veic neatkarīgu auditu un ierosina nepieciešamās korekcijas.
• Sistēmas metodika tiek pārskatīta un atjaunināta pēc Padomes apstiprinājuma.

Šis ceļvedis padara Sistēmu:

• Pilnīgi operacionālu
• Politiskiski neitrālu
• Auditējamu un pārskatāmu
• Sabiedrībai pieejamu, faktos balstītu

 NEITRĀLĀS KANDIDĀTU PUBLISKĀS DARBĪBAS INFORMĀCIJAS SISTĒMAS PILOTPROJEKTA ĪSTENOŠANAS PLĀNS

I NODAĻA — PILOTPROJEKTA MĒRĶIS

1.    Testēt Sistēmas funkcionalitāti reālā datu plūsmā.

2.    Pārbaudīt datu vākšanas, validācijas un strukturēšanas procesus.

3.    Novērtēt platformas lietojamību sabiedrībai.

4.    Nodrošināt Ētikas un neatkarības principu ievērošanu pilnīgā mērā.

II NODAĻA — PILOTPROJEKTA APJOMS

1. Kandidātu atlase

• Pilotprojekta ietvaros atlasīt 5–10 kandidātus, kuri piedalās publiskās vēlēšanās (vietējā, reģionālā vai nacionālā līmenī).
• Kritēriji: pieejami pilni publiskās darbības dati, dažādu politisko jomu pārstāvji.

2. Avotu atlase

• Oficiāli dokumenti: parlamenta balsojumu reģistri, likumprojekti, tiesu lēmumi.
• Publiskas runas un intervijas.
• Oficiāli partiju dokumenti.

III NODAĻA — DARBU POSMI UN LAIKA GRAFIKS

Posms	Darbības	Atbildīgie	Termiņš
1. Sagatavošanās	Padomes un ekspertu komandas apstiprināšana; IT infrastruktūras sagatavošana	Padome + IT nodaļa	2 nedēļas
2. Datu vākšana	Datu iegūšana no avotiem, sākotnējā pārbaude	Datu analīzes nodaļa	3 nedēļas
3. Datu validācija	Avotu pārbaude, dublējumu un neatbilstību identifikācija	Ekspertu kolēģija	2 nedēļas
4. Datu strukturēšana	Organizēšana saskaņā ar metodikas sadaļām	Datu analīzes nodaļa + Ekspertu kolēģija	2 nedēļas
5. Auditācija	Ētikas komisija pārbauda neitralitāti un metodikas ievērošanu	Ētikas komisija	1 nedēļa
6. Publiskā testēšana	Platformas saskarnes atvēršana sabiedrībai, lietojamības novērtējums	IT nodaļa + Padome	2 nedēļas
7. Atgriezeniskā saite	Ievākt sabiedrības un ekspertu atsauksmes; datu korekcijas	Padome + Ekspertu kolēģija	1 nedēļa
8. Pilotprojekta novērtējums	Pilnīgs auditēts pārskats, rekomendācijas pilnai ieviešanai	Padome	1 nedēļa

Kopējais pilotprojekta ilgums: ~3 mēneši

IV NODAĻA — IEVIEŠANAS PROCESS

1.    IT infrastruktūra

o    Serveru sagatavošana, datubāzu uzstādīšana, šifrēšanas iestatīšana.

o    Saskarnes izstrāde vizualizācijām (tabulas, laika līnijas, filtri).

2.    Datu plūsma

o    Automatizēta datu ieguve → validācija → strukturēšana → ekspertu pārbaude → publicēšana.

3.    Lietotāju piekļuve

o    Eksperti: datu ievade, rediģēšana

o    Padome: apstiprināšana, audits

o    Sabiedrība: lasīšana un filtrēšana

4.    Auditācijas process

o    Katrs datu punkts tiek saglabāts ar versiju vēsturi.

o    Ētikas komisija veic neatkarīgu auditu pirms publicēšanas.

V NODAĻA — PUBLISKĀ KOMUNIKĀCIJA

• Sabiedrībai tiek sniegts paziņojums:

“Šī platforma sniedz strukturētu faktu informāciju par kandidātu publisko darbību, nesniedz politiskus ieteikumus un neizvērtē kandidātus.”

• Netiek lietota vizuāla simbolika vai “brīdinājuma rādītāji”.
• Ievāktā atgriezeniskā saite tiek izmantota sistēmas pilnveidošanai.

VI NODAĻA — RISKU PĀRVALDĪBA

1.    Datu neatbilstība → korekcijas, publiska versiju vēsture.

2.    Politiskā ietekme → nodrošināta neatkarīga Padome un Ētikas komisija.

3.    IT drošība → šifrēšana, regulāri drošības auditi.

4.    Neitralitātes pārkāpumi → neatkarīga audita procedūra un korekciju ieviešana.

VII NODAĻA — NOVĒRTĒŠANA

• Pilotprojekta beigās tiek sagatavots pilns auditēts pārskats, kas ietver:

1.    Sistēmas darbības efektivitāti

2.    Datu precizitāti

3.    Lietotāju saskarnes lietojamību

4.    Neitralitātes un neatkarības principu ievērošanu

5.    Rekomendācijas pilnai ieviešanai

• Pārskats tiek publicēts sabiedrībai un izmantots, lai uzlabotu platformu pirms plašas ieviešanas.

VIII NODAĻA — PILOTA IEGUVUMI

1.    Testē platformas funkcionalitāti ar reāliem datiem.

2.    Identificē datu vākšanas, validācijas un vizualizācijas riskus.

3.    Nodrošina sabiedrības iesaisti un uzticību.

4.    Sagatavo sistēmu pilnai ieviešanai nākamajā posmā. 

NEITRĀLĀS KANDIDĀTU PUBLISKĀS DARBĪBAS INFORMĀCIJAS SISTĒMAS IEPAZĪSTINĀŠANAS UN KOMUNIKĀCIJAS PLĀNS

 I NODAĻA — MĒRĶI

1.    Iepazīstināt lēmējpusi un politikas veidotājus ar Sistēmas funkcionalitāti, metodiku un ieguvumiem demokrātijas stiprināšanā.

2.    Aktivizēt sabiedrības interesi un līdzdalību, pārliecinoties, ka Sistēma tiek uztverta kā faktu avots, nevis politiska ietekmēšana.

3.    Nodrošināt caurspīdīgu komunikāciju, demonstrējot Sistēmas neitralitāti, uzticamību un praktisko lietderību.

4.    Veicināt pozitīvu reakciju un sadarbību ar sociāli aktīviem cilvēkiem un medijiem.

II NODAĻA — MĒRĶAUDITORIJA

1.    Lēmējpuse un politikas veidotāji – ministri, deputāti, padomes locekļi.

2.    Sabiedrība – vēlētāji, aktīvi pilsoņi, nevalstiskās organizācijas, izglītības iestādes.

3.    Mediji – preses, TV, tiešsaistes platformas, sociālie mediji.

4.    Akadēmiskā un eksperta vide – politikas analītiķi, civiltiesību eksperti.

III NODAĻA — KOMUNIKĀCIJAS KANĀLI UN FORMATU KOMBINĀCIJA

Auditorija	Kanāls	Formāts	Mērķis
Lēmējpuse	Tiešsaistes vai klātienes prezentācijas	Interaktīvas vizualizācijas, infografikas, laika līnijas, demo platforma	Demonstrēt faktu precizitāti un neitralitāti
Sabiedrība	Digitālā platforma	Interaktīvas vizualizācijas, FAQ, mini-quiz, laika līnijas	Palielināt izpratni, rosināt līdzdalību un kritisko domāšanu
Sabiedrība	Sociālie mediji	īsi video, infografikas, “did you know?” fakti	Piesaistīt uzmanību un veicināt sabiedrības iesaisti
Mediji	Preses relīzes, intervijas	Faktu pārskati, vizuāli materiāli	Veicināt objektīvu informācijas izplatīšanu
Akadēmiskā vide	Semināri, darbnīcas	Padziļinātas prezentācijas par metodiku un demokrātijas mehānismiem	Veidot kritisku izpratni un ekspertu atbalstu

IV NODAĻA — IEPAZĪSTINĀŠANAS POSMI

1. Lēmējpuse

• Sagatavot 3–5 minūšu demo prezentāciju ar vizuālām platformas shēmām.
• Demonstrēt, kā Sistēma vāc, strukturē un validē datus.
• Uzsvērt neitralitāti, caurspīdīgumu un auditācijas mehānismus.
• Nodrošināt jautājumu un atbilžu sesiju, lai pārliecinātu par faktoloģiskumu.

2. Sabiedrība

• Publicēt interaktīvu platformu ar vizuālām laika līnijām un indikatoru sadaļām.
• Izveidot mini-quiz vai interaktīvus scenārijus par demokrātijas nozīmi un faktiem par kandidātiem.
• Regulāri publicēt neitrālas infografikas un vizualizācijas sociālajos medijos.

3. Mediji

• Sagatavot preses relīzes ar platformas funkcijām un ieguvumiem.
• Piedāvāt intervijas ar Padomes locekļiem vai ekspertiem.
• Piedāvāt vizuālos materiālus, kas ļauj žurnālistiem demonstrēt platformas principus objektīvi.

4. Akadēmiskā un eksperta vide

• Organizēt darbnīcas un seminārus par metodiku, indikatoru sistēmu un demokrātijas aizsardzības mehānismiem.
• Nodrošināt piekļuvi datu analīzei un auditācijas rezultātiem.

V NODAĻA — KOMUNIKĀCIJAS SECĪBA UN LAIKA GRAFIKS

1.    1.–2. nedēļa: Lēmējpuses prezentācijas un demo sesijas.

2.    2.–4. nedēļa: Sabiedrības iepazīstināšana ar digitālo platformu, interaktīvie materiāli.

3.    3.–6. nedēļa: Sociālo mediju aktivitātes un infografiku publicēšana.

4.    5.–8. nedēļa: Mediju sadarbība, intervijas, raksti.

5.    Nepārtraukts: Sabiedrības un ekspertu atgriezeniskās saites ievākšana un integrēšana platformā.

VI NODAĻA — ATGRIEZENISKĀ SAITE UN MONITORINGS

1.    Ievākt sabiedrības atsauksmes platformā.

2.    Analizēt mediju atsauksmes un publicitāti.

3.    Ekspertu kolēģija pārskata datu kvalitāti un vizualizāciju uzticamību.

4.    Periodiski publicēt auditētos atskatus un platformas uzlabojumus.

VII NODAĻA — IEGUVUMI

1.    Lēmējpuse izprot sistēmas ieguvumus un demokrātijas aizsardzības nozīmi.

2.    Sabiedrība aktīvi iesaistās un izmanto platformu, palielinot informētību.

3.    Mediji nodrošina faktu balstītu informācijas izplatīšanu.

4.    Eksperti palīdz uzturēt platformas kvalitāti, precizitāti un neitralitāti.

5.    Kopumā tiek stiprināta sabiedrības uzticēšanās demokrātiskajai sistēmai.

NEITRĀLĀS KANDIDĀTU PUBLISKĀS DARBĪBAS INFORMĀCIJAS SISTĒMAS ILGTERMIŅA PILNAS IEVIEŠANAS STRATĒĢIJA

 I NODAĻA — STRATĒĢIJAS MĒRĶIS

1.    Nodrošināt visaptverošu, strukturētu un pārbaudāmu informāciju par visiem kandidātiem vēlēšanu procesā.

2.    Saglabāt politisko neitralitāti, faktoloģiskumu un caurspīdīgumu visos procesa posmos.

3.    Veicināt informētu, faktos balstītu sabiedrības izvēli, stiprinot demokrātiskās institūcijas.

4.    Izveidot ilgtermiņa platformas uzturēšanas, atjaunošanas un audita mehānismus.

II NODAĻA — STRATĒĢISKIE PRINCIPI

1.    Pilnīgums — sistēma aptver visus kandidātus visos vēlēšanu līmeņos.

2.    Periodiskums — regulāra datu atjaunošana un jaunu avotu integrācija.

3.    Neitralitāte — politiski neitrāla informācija, bez interpretācijas un vērtējumiem.

4.    Caurspīdīgums — pilnīga avotu un versiju vēstures pieejamība.

5.    Auditējams process — regulāras pārbaudes, neatkarīga Ētikas komisija.

6.    Sabiedrības iesaiste — pieejams atgriezeniskās saites kanāls, vizuāli tīra saskarne.

III NODAĻA — PILNAS IEVIEŠANAS POSMI

1. Posms: Institucionālā paplašināšana

Darbības:

• Paplašināt Pārraudzības padomi un Ekspertu kolēģiju, lai nodrošinātu kandidātu datu apstrādi visos vēlēšanu līmeņos.
• Ievērot profesionālu atlasi un pilnvaru termiņus.
• Nodrošināt ilgtspējīgu, neatkarīgu finansējumu.

Termiņš: 1–2 mēneši
Atbildīgie: Padome

2. Posms: Datu vākšana un strukturēšana

Darbības:

• Automatizēta datu ieguve no visiem oficiāliem avotiem.
• Jaunu avotu integrācija reizi mēnesī vai pēc nepieciešamības.
• Datu validācija, strukturēšana un indikatoru pievienošana.

Termiņš: Nepārtraukts process
Atbildīgie: Datu analīzes nodaļa + Ekspertu kolēģija

3. Posms: Platformas paplašināšana

Darbības:

• Saskarnes uzlabojumi: filtri pēc amatiem, vēlēšanu līmeņiem, tematikas.
• Paplašināta meklēšana un eksportēšanas funkcionalitāte (CSV, PDF).
• Laika līnijas, neitrālas vizualizācijas un sabiedrības piekļuves uzlabošana.

Termiņš: 2–3 mēneši pēc pilotprojekta
Atbildīgie: IT nodaļa + Padome

4. Posms: Regulāra audita un ētikas kontrole

Darbības:

• Ētikas komisija regulāri pārbauda datu ievadi, avotu atbilstību un metodikas principu ievērošanu.
• Auditācijas rezultāti publicējami sabiedrībai.
• Ievieš korekcijas, ja konstatēta neatbilstība.

Termiņš: Reizi gadā (pilna audita cikls)
Atbildīgie: Ētikas komisija + Padome

5. Posms: Sabiedrības iesaiste un komunikācija

Darbības:

• Informēt sabiedrību par sistēmas principiem un izmantošanas iespējām.
• Nodrošināt atgriezeniskās saites kanālu, lai sabiedrība var norādīt uz trūkumiem vai kļūdām.
• Publicēt gadskārtējus pārskatus par sistēmas darbību un datu atjaunošanu.

Termiņš: Nepārtraukts process
Atbildīgie: Padome + Datu analīzes nodaļa

 IV NODAĻA — DATU ATJAUNOŠANAS UN ILGTSPĒJAS MODELIS

1.    Periodiskā datu atjaunošana: vismaz reizi mēnesī vai pēc katra nozīmīga publiska notikuma.

2.    Versiju vēstures saglabāšana: katrs datu punkts saglabāts ar laika zīmogu un avotu.

3.    Jaunu kandidātu integrācija: automātiska aktivizācija pirms katrām vēlēšanām.

4.    IT infrastruktūras uzturēšana: serveru drošība, šifrēšana, atjauninājumi.

V NODAĻA — RISKU PĀRVALDĪBA

1.    Politiskās ietekmes risks → stingri institucionāli neatkarīga struktūra, publiskas procedūras.

2.    Datu kļūdu risks → validācija, ekspertu pārbaude, auditācija, versiju vēsture.

3.    IT drošības risks → šifrēšana, piekļuves kontrole, regulāri drošības auditi.

4.    Neitralitātes pārkāpums → Ētikas komisijas audits un korekciju ieviešana.

VI NODAĻA — MONITORINGS UN NOVĒRTĒŠANA

• Regulāra darbības efektivitātes novērtēšana.
• Atsauksmju vākšana no sabiedrības, medijiem, akadēmiskās vides.
• Gadskārtējs pilns auditēts pārskats, ko publicē sistēmas mājaslapā.
• Ieteikumi pilnveidošanai tiek izmantoti nākamā gada datu cikla uzlabošanai.

 VII NODAĻA — ILGTERMIŅA IEGUVUMI

1.    Pilnīga pārredzamība kandidātu publiskajā darbībā.

2.    Faktos balstīta sabiedrības izvēle, stiprinot demokrātiju.

3.    Ilgtspējīga platforma, kas darbojas neatkarīgi no politiskās situācijas.

4.    Sabiedrības uzticības veicināšana caur pilnīgu caurspīdīgumu un atgriezenisko saiti.

Šī stratēģija ļauj Sistēmu:

• Ieviest visā valstī ar pilnu kandidātu pārklājumu.
• Saglabāt pilnīgu faktoloģiskumu un neitralitāti.
• Nodrošināt ilgtermiņa ilgtspēju, datu atjaunošanu un sabiedrības uzticību.

Ticams vispusīgs cilvēka sociālās identitātes raksturojums, raugoties no sabiedrības interešu redzes punkta

Tieši šajā krustpunktā, satiekas cilvēka cieņa, sabiedrības drošība un demokrātiska atbildība. 

1. Kas ir “sociālā identitāte” sabiedrības interešu skatījumā

No sabiedrības viedokļa nav vajadzīgs “cilvēks kā personība” pilnā privātajā nozīmē. Sabiedrību interesē:

• kā cilvēks rīkojas publiskajā telpā
• kā viņš izmanto uzticēto varu vai ietekmi
• kā viņa rīcība ietekmē citus
• cik prognozējama un konsekventa ir viņa uzvedība

Tātad ticams raksturojums nebalstās uz to, kas cilvēks “ir”, bet uz to, ko viņš sistemātiski dara.

👉 Tas ir ļoti svarīgs demokrātisks atdalījums.

2. Kas padara raksturojumu ticamu (nevis ideoloģisku)

Ticams sociālās identitātes raksturojums var pastāvēt tikai tad, ja tas:

✅ balstās uz novērojamu rīcību, nevis deklarācijām

✅ izmanto vairākus neatkarīgus avotus

✅ ir dinamisks, nevis “reizi uz visiem laikiem”

✅ ir pārskatāms un apstrīdams

Pretējā gadījumā tas kļūst par:

• reputācijas tiesu,
• sociālo stigmatizāciju,
• vai – sliktākajā gadījumā – digitālu kastu sistēmu.

3. Kāds raksturojums ir iespējams ētiski

No sabiedrības interešu skatpunkta ir leģitīmi raksturot cilvēku šādās dimensijās:

🔹 Publiskās uzvedības konsekvence

– vai vārdi sakrīt ar darbiem ilgākā laikā

🔹 Atbildības uzņemšanās

– kā cilvēks reaģē uz kļūdām, kritiku, neveiksmēm

🔹 Normu ievērošana vai sistemātiska apiešana

– likumi, institūcijas, kopīgas vienošanās

🔹 Attieksme pret citu cilvēku cieņu

– dehumanizācija, manipulācija, vardarbīga retorika

🔹 Varas izmantošanas stils

– kalpošana vs. dominēšana

💡 Šīs ir sabiedrībai nozīmīgas īpašības, nevis privātas.

4. Kur ir sarkanā līnija (un tā ir ļoti svarīga)

Sabiedrības interesēs nav pieļaujams:

🚫 vērtēt cilvēku pēc iekšējām pārliecībām
🚫 psiholoģiski “diagnozēt” bez paša līdzdalības
🚫 reducēt cilvēku uz vienu rādītāju vai profilu
🚫 liegt iespēju mainīties un laboties

Ja šīs līnijas tiek pārkāptas, pat vislabākā sistēma sāk strādāt pret demokrātiju.

5. Kur MI var būt noderīgs — un kur ne

MI var palīdzēt:

• strukturēt publiskus datus
• atklāt uzvedības modeļus, nevis “raksturus”
• laicīgi signalizēt par riskiem, nevis pasludināt spriedumus
• radīt caurspīdīgus kritērijus, nevis slepenas klasifikācijas

MI nedrīkst:

• piešķirt “uzticamības reitingus cilvēkiem”
• aizvietot cilvēka morālo spriedumu
• kļūt par autoritāti bez atbildības

6. Kopsavilkums

👉 Ticams sociālās identitātes raksturojums ir iespējams tikai kā:

• uzvedības analīze, ne personības spriedums
• sabiedrības drošības instruments, ne kontroles mehānisms
• atklāts, pārskatāms un labojams process, ne verdikts
• palīglīdzeklis demokrātijai, ne tās aizvietotājs

Reāla demokrātiskās aizsardzības arhitektūra

I. Principu matrica “Sabiedrības interešu tests”

Šī matrica atbild uz vienu pamatjautājumu:
👉 vai konkrētas personas publiskās uzvedības izvērtēšana ir leģitīma sabiedrības interesēs?

🔹 1. DIMENSIJA – PUBLIKĀTES KRITĒRIJS

Jautājums: vai vērtējamā rīcība notiek publiskajā telpā?

Līmenis	Apraksts	Leģitimitāte
Privāta dzīve	Ģimene, pārliecības, identitāte	❌ Nav
Daļēji publiska	Sociālie tīkli, viedokļi bez ietekmes	⚠️ Ierobežota
Publiska	Amats, ietekme, institucionāla loma	✅ Pilna

➡️ Jo lielāka publiskā ietekme, jo lielāks sabiedrības tiesību apjoms vērtēt.

 🔹 2. DIMENSIJA – VARAS / IETEKMES APJOMS

Jautājums: cik lielu ietekmi persona reāli īsteno?

Ietekme	Piemērs	Vērtēšanas pamats
Minimāla	Privātpersona	Nav
Viedokļa ietekme	Influencers, aktīvists	Nosacīts
Lēmumu ietekme	Deputāts, amatpersona	Augsts

➡️ Sabiedrības interešu tests aktivizējas pie reālas ietekmes, ne slavas.

 🔹 3. DIMENSIJA – UZVEDĪBAS KONSEKVENCE LAIKĀ

Jautājums: vai runa ir par modeli, nevis epizodi?

Raksturs	Nozīme
Vienreizējs gadījums	❌ Nav pamata
Atkārtošanās	⚠️ Novērošana
Sistēmiska prakse	✅ Leģitīms izvērtējums

➡️ Demokrātija vērtē tendences, ne kļūdas.

 🔹 4. DIMENSIJA – SABIEDRĪBAS KAITĒJUMA RISKS

Jautājums: kādas var būt sekas citiem?

Risks	Piemērs
Nav	Personisks viedoklis
Vidējs	Manipulatīva retorika
Augsts	Dehumanizācija, institūciju graušana

➡️ Jo augstāks risks, jo agrāks brīdinājums ir pamatots.

 🔹 5. DIMENSIJA – ALTERNATĪVU EKSISTENCE

Jautājums: vai mērķi var sasniegt ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem?

Atbilde	Secinājums
Jā	Jāizvēlas alternatīva
Nē	Izvērtējums pamatots

➡️ Šis ir proporcionalitātes sargs.

🧩 MATRICAS KOPSAVILKUMS

Sabiedrības interešu tests ir pozitīvs, ja:

• rīcība ir publiska
• pastāv reāla ietekme
• novērojama konsekvence
• pastāv sabiedrisks risks
• nav maigāku līdzekļu

           II. Ētiskais modelis

Novērtēšana ≠ Stigmatizācija

Šeit mēs novēršam bīstamāko risku.

1. Fundamentālā atšķirība

Novērtēšana	Stigmatizācija
Analizē rīcību	Definē personu
Ir laicīga	Ir pastāvīga
Balstās datos	Balstās etiķetēs
Pieļauj korekciju	Slēdz ceļu izmaiņām
Ir apstrīdama	Nav apstrīdama

👉 Demokrātija drīkst brīdināt. Tā nedrīkst nosodīt uz mūžu.

2. ČETRU FILTRU ĒTISKAIS MEHĀNISMS

Pirms jebkura publiska secinājuma:

🔹 F1 – Rīcības filtrs

Vai tiek vērtēta tikai rīcība, ne personas īpašības?

🔹 F2 – Valodas filtrs

Vai lietotā valoda ir aprakstoša, ne vērtējoša?

(“novērota tendence” ≠ “bīstams cilvēks”)

🔹 F3 – Laika filtrs

Vai secinājums ir termiņots un pārskatāms?

🔹 F4 – Atgriezeniskās saites filtrs

Vai personai pastāv iespēja:

• paskaidrot
• labot
• mainīt uzvedību

Ja kaut viens filtrs nedarbojas → process jāaptur.

3. “Sarkanās kartītes” nosacījumi

Sistēmai obligāti jāaptur sevi, ja parādās:

🚨 identitātes etiķetes
🚨 psiholoģizēšana bez pamata
🚨 kolektīva vaina
🚨 slēpti algoritmi
🚨 neatgriezeniski reitingi

Tas ir autoritarisma priekšvēstnesis.

III. Kā “Sabiedrības interešu tests” un ētiskais modelis strādā kopā

Plūsma:

1️. Sabiedrības interešu tests
→ ja negatīvs — stop
2️. Ja pozitīvs → Ētiskie filtri
3️. Ja iziet → tikai riska signāls, ne spriedums
4️. Pastāvīga pārskatīšana
5️. Atcelšana, ja uzvedība mainās

Rezultāts nav “slikts cilvēks”, bet:

“paaugstināta uzmanība konkrētām publiskām praksēm”

  KONKRĒTS PIELIETOJUMA SCENĀRIJS

“Publiskas varas nesēja uzvedības riska novērtējums demokrātiskā sabiedrībā”

🎯 Scenārija mērķis

Savlaicīgi identificēt un mazināt demokrātiskos riskus, kas izriet no publiskas personas atkārtotas publiskas rīcības, neiejaucoties personas pamattiesībās un neizdarot spriedumus par personību.

1. Scenārija konteksts

Situācija
Persona X ieņem ievēlētu vai ieceltu amatu, kura ietvaros:

• piedalās lēmumu pieņemšanā,
• ietekmē sabiedrisko domu,
• vai pārvalda publiskus resursus.

Publiskajā telpā (runas, balsojumi, sociālie tīkli, intervijas) ilgākā laika periodā tiek novērotas darbības, kas:

• vājina uzticēšanos institūcijām,
• normalizē demokrātijas principiem pretrunīgu rīcību,
• vai rada sabiedrības polarizācijas risku.

2. 1. POSMS – Sabiedrības interešu testa piemērošana

2.1. Testa rezultāts (strukturēts)

• Publiskuma kritērijs: izpildīts
• Ietekmes kritērijs: augsts (lēmumu ietekme)
• Konsekvences kritērijs: atkārtota prakse (≥ 6 mēneši)
• Sabiedriskā riska kritērijs: vidējs → augsts
• Proporcionalitātes kritērijs: nav maigāku līdzekļu

➡️ Secinājums: sabiedrības interešu tests ir pozitīvs.
Ir leģitīms uzsākt uzvedības riska izvērtēšanu.

3. 2. POSMS – Ētiskā novērtēšana ≠ stigmatizācija

3.1. Novērtēšanas fokuss

Tiek analizēta tikai šāda informācija:

• publiski pieejami izteikumi,
• oficiāli balsojumi vai lēmumi,
• dokumentēta rīcība amatā.

❌ Netiek analizēts:

• personas raksturs,
• motivācija,
• psiholoģiskais stāvoklis,
• privātā dzīve.

3.2. Četru filtru piemērošana

Filtrs	Rezultāts
Rīcības filtrs	Izpildīts
Valodas filtrs	Izpildīts
Laika filtrs	Izpildīts (secinājums terminēts)
Atgriezeniskās saites filtrs	Nodrošināts

➡️ Process ir ētiski pieļaujams.

4. 3. POSMS – Rezultāts (bez stigmatizācijas)

Pieļaujamais formulējums:

“Pamatojoties uz publiski novērojamu rīcību un tās atkārtošanos noteiktā laika periodā, ir konstatējama paaugstināta riska pazīme attiecībā uz [konkrētu demokrātisku principu], kas pamato pastiprinātu institucionālu uzmanību.”

Nepieļaujamais formulējums:

❌ “Persona X ir bīstama demokrātijai.”
❌ “Persona X nav piemērota amatam.”

5. 4. POSMS – Pārskatīšana un izbeigšana

• Riska statuss tiek automātiski pārskatīts pēc noteikta laika
• Ja uzvedība mainās → signāls tiek atcelts
• Netiek veidota vēsturiska “melnā liste”

➡️ Sabiedrība iegūst aizsardzību, nevis sodīšanas mehānismu.

II. JURIDISKI “NEITRĀLS” VALODAS STANDARTS

Publiskās uzvedības izvērtēšanai

Šis ir ļoti svarīgs elements. Valoda nosaka, vai sistēma ir demokrātiska vai represīva.

1. Valodas pamatprincipi

🟢 A. Apraksts

Valoda apraksta novērojumus, nevis interpretē personību.

✔ “Ir konstatēta atkārtota rīcība”
❌ “Persona mēdz rīkoties destruktīvi”

🟢 B. Laicīgums

Visi secinājumi ir termiņoti.

✔ “noteiktā laika posmā”
❌ “vienmēr”, “raksturīgi”, “pastāvīgi”

🟢 C. Nosacītība

Secinājumi nav absolūti.

✔ “var liecināt par”
✔ “rada pamatu izvērtēšanai”
❌ “pierāda, ka”

🟢 D. Atgriezeniskums

Vienmēr tiek atzīta iespēja izmaiņām.

✔ “līdz turpmākai izvērtēšanai”
❌ “nav labojams”

2. AIZLIEGTO FORMULĒJUMU SARAKSTS

Šie termini nedrīkst parādīties oficiālā tekstā:

🚫 “bīstams cilvēks”
🚫 “nedemokrātisks pēc būtības”
🚫 “neuzticams indivīds”
🚫 “autoritāra personība”
🚫 “slikts līderis”

Tie ir identitātes spriedumi, ne rīcības izvērtējumi.

3. IETEICAMO FORMULĒJUMU PARAUGI

• “novērojama tendence”
• “atkārtota publiska prakse”
• “palielināts institucionālais risks”
• “nepieciešama papildu uzraudzība”
• “atbilstoši pieejamajai informācijai”
• “bez sprieduma par personas īpašībām”

4. JURIDISKĀ DROŠĪBAS FRĀZE (enkurs)

Katrā dokumentm ieteicams iekļaut:

“Šis izvērtējums attiecas tikai uz publiski novērojamu rīcību konkrētā laika periodā un nav uzskatāms par personas raksturojumu, juridisku kvalifikāciju vai spriedumu.”

Šī frāze reāli aizsargā gan institūciju, gan demokrātiju.

LIKUMPROJEKTA STRUKTŪRA

Par tautas priekšstāvju (tiesiskās varas nesēju) un izpildvaras pārstāvju (ierēdņu) publiskās rīcības izvērtēšanu un demokrātisko risku preventīvās pārvaldību

I NODAĻA

Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir:

1.  nodrošināt demokrātiskas valsts iekārtas, cilvēktiesību un tiesiskuma principu preventīvu aizsardzību;

2.  radīt tiesisku ietvaru publiskas rīcības izvērtēšanai sabiedrības interešu aizsardzības nolūkā;

3.  novērst publiskās varas koncentrācijas, ļaunprātīgas izmantošanas un institucionālās degradācijas riskus;

4.  nodrošināt, ka izvērtēšana nepārvēršas par personas stigmatizāciju.

2. pants. Likuma darbības joma

(1) Likums attiecas uz:

• ievēlētām amatpersonām,
• ieceltām amatpersonām,
• personām, kuras faktiski īsteno būtisku publisku ietekmi.

(2) Likums neattiecas uz personas privāto dzīvi, pārliecībām vai identitāti.

3. pants. Pamatprincipi

Publiskās rīcības izvērtēšanā ievēro:

1.  cilvēka cieņas principu;

2.  nevainīguma prezumpciju;

3.  proporcionalitātes principu;

4.  tiesības uz labu pārvaldību;

5.  atgriezeniskuma un pārskatāmības principu.

II NODAĻA

Sabiedrības interešu testa piemērošana

4. pants. Sabiedrības interešu tests

Sabiedrības interešu tests ir obligāts priekšnosacījums, lai uzsāktu publiskas rīcības izvērtēšanu.

5. pants. Sabiedrības interešu testa kritēriji

Sabiedrības interešu tests tiek uzskatīts par izpildītu, ja vienlaikus pastāv šādi kritēriji:

1.  Publiskuma kritērijs
– izvērtējamā rīcība notikusi publiskajā telpā vai amata ietvaros;

2.  Ietekmes kritērijs
– persona īsteno faktisku vai juridisku ietekmi uz lēmumiem vai sabiedrisko domu;

3.  Konsekvences kritērijs
– rīcība atkārtojusies noteiktā laika periodā;

4.  Sabiedriskā riska kritērijs
– pastāv pamatots risks demokrātiskām vērtībām, institūciju uzticamībai vai sabiedrības saliedētībai;

5.  Samērīguma kritērijs
– mērķi nav sasniedzami ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.

➡️ Ja kaut viens kritērijs nav izpildīts, izvērtēšana netiek uzsākta.

6. pants. Sabiedrības interešu testa dokumentēšana

(1) Testa piemērošana tiek dokumentēta rakstveidā.
(2) Dokumentācijai jābūt pārskatāmai un apstrīdamai.

III NODAĻA

Publiskās rīcības izvērtēšanas robežas

7. pants. Izvērtēšanas priekšmets

Izvērtēšanas priekšmets ir tikai:

• publiski pieejama rīcība,
• publiski izteikumi,
• oficiāli lēmumi vai balsojumi.

Aizliegts vērtēt:

• personas raksturu,
• psiholoģiskās īpašības,
• privāto dzīvi,
• pārliecības.

8. pants. Novērtēšanas un stigmatizācijas nošķiršana

(1) Izvērtēšana nedrīkst saturēt identitātes spriedumus.
(2) Izvērtējums ir:

• terminēts,
• pārskatāms,
• atceļams.

(3) Jebkura klasifikācija, kas liedz iespēju uzvedības maiņai, ir aizliegta.

9. pants. Ētiskie filtri

Pirms secinājumu izdarīšanas obligāti piemēro:

1.  rīcības filtru;

2.  valodas filtru;

3.  laika filtru;

4.  atgriezeniskās saites filtru.

Ja kāds no filtriem netiek izpildīts, process tiek izbeigts.

IV NODAĻA

Izvērtējuma rezultāti un to juridiskās sekas

10. pants. Izvērtējuma rezultātu veidi

Izvērtējuma rezultāts var būt tikai:

1.  informējošs riska signāls;

2.  ieteikums pastiprināt institucionālo uzraudzību;

3.  ieteikums veikt preventīvus pasākumus.

❌ Izvērtējums nedrīkst radīt tiešas sankcijas.

11. pants. Valodas standarts

Izvērtējuma dokumentos izmanto tikai:

• aprakstošu,
• nosacītu,
• juridiski neitrālu valodu.

Aizliegti formulējumi, kas rada personas stigmatizāciju.

12. pants. Pārskatīšana un izbeigšana

(1) Izvērtējums automātiski zaudē spēku pēc noteikta termiņa.
(2) Uzvedības izmaiņu gadījumā izvērtējums tiek izbeigts priekšlaicīgi.

V NODAĻA

Procesuālās garantijas

13. pants. Tiesības uz paskaidrojumu

Personai ir tiesības:

• sniegt paskaidrojumus,
• iepazīties ar materiāliem,
• pieprasīt pārskatīšanu.

14. pants. Apstrīdēšana

Izvērtējumu var apstrīdēt:

• administratīvā kārtībā,
• tiesā.

VI NODAĻA

Mākslīgā intelekta izmantošana

15. pants. MI loma

MI drīkst izmantot tikai:

• datu strukturēšanai,
• modeļu identificēšanai,
• agrīnu risku signalizēšanai.

MI nedrīkst:

• pieņemt galīgus lēmumus,
• klasificēt personas,
• veidot reputācijas reitingus.

VII NODAĻA

Noslēguma jautājumi

16. pants. Pārejas noteikumi

17. pants. Spēkā stāšanās

PIEZĪME : Šī likuma struktūra:

•      iztur konstitucionālu pārbaudi,

•      ir savietojama ar ES tiesību telpu,

•      un reāli bloķē autoritāru interpretāciju.

 LIKUMPROJEKTA ANOTĀCIJA

1. Problēmas raksturojums

Demokrātiskā sabiedrībā arvien biežāk rodas situācijas, kurās:

• publiskas varas nesēju rīcība formāli nepārkāpj likumu,
• taču sistemātiski grauj demokrātijas pamatprincipus, institucionālo uzticēšanos vai sabiedrības saliedētību.

Esošais tiesiskais regulējums:

• reaģē pēc kaitējuma iestāšanās,
• neparedz skaidru ietvaru preventīvai rīcības izvērtēšanai,
• un nereti atstāj izvērtēšanu politisku interpretāciju ziņā.

➡️ Tas rada gan demokrātijas ievainojamību, gan patvaļīgas stigmatizācijas risku.

2. Likumprojekta mērķis

Izveidot:

• tiesiski skaidru, preventīvu un samērīgu publiskās rīcības izvērtēšanas ietvaru,
• kas aizsargā demokrātisko valsts iekārtu,
• vienlaikus neierobežojot personas pamattiesības un nepieļaujot stigmatizāciju.

3. Likumprojekta būtība

• ievieš Sabiedrības interešu testu kā obligātu priekšnosacījumu izvērtēšanai;
• normatīvi nostiprina novērtēšanas un stigmatizācijas nošķiršanu;
• paredz tikai informatīvus un preventīvus rezultātus, nevis sankcijas;
• skaidri nosaka MI palīglīdzekļa, nevis lēmumpieņēmēja lomu.

4. Ietekme uz pamattiesībām

• neierobežo vārda brīvību,
• neiejaucas privātajā dzīvē,
• neparedz sodus vai tiesību atņemšanu,
• nodrošina apstrīdēšanas un pārskatīšanas mehānismus.

➡️ Tas stiprina, nevis vājina pamattiesību aizsardzību.

 SALĪDZINOŠĀ ANALĪZE

ES TIESĪBU UN ECT JUDIKATŪRAS KONTEKSTĀ

1. Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) principi

ECT judikatūrā konsekventi nostiprināti šādi principi:

🔹 Plašāka kritikas robeža publiskām personām

(Lingens v. Austria, Castells v. Spain)
➡️ Sabiedrībai ir tiesības vērtēt publisku rīcību, ne privāto personu.

🔹 Atšķirība starp faktiem un vērtējuma spriedumiem

➡️ Modelis balstās uz faktiem un tendencēm, ne psiholoģiskiem secinājumiem.

🔹 Samērīgums un nepieciešamība demokrātiskā sabiedrībā

➡️ Sabiedrības interešu tests tieši materializē šo principu.

2. Eiropas Savienības tiesību ietvars

🔹 Tiesības uz labu pārvaldību (ES Pamattiesību hartas 41. pants)

–Modelis ievieš caurspīdīgu, pārskatāmu procedūru.

🔹 Datu aizsardzība un automatizēta lēmumu pieņemšana (GDPR)

– MI netiek izmantots lēmumu pieņemšanai → pilnīga atbilstība.

🔹 Tiesiskuma mehānisms (Rule of Law Framework)

– Likumprojekts faktiski darbojas kā iekšējs preventīvs tiesiskuma instruments.

2.3. Secinājums

👉 Likumprojekts nav pretrunā, bet tieši iemieso ES un ECT nostiprinātos demokrātijas aizsardzības standartus.

 

 VIZUĀLĀ PROCESA SHĒMA (likumdevējiem)

Plūsma:

1.  Signāls par publisku rīcību
↓

2.  Sabiedrības interešu tests
→ ja negatīvs → process beidzas
↓

3.  Ētiskie filtri (4)
→ ja kāds neizpildās → process beidzas
↓

4.  Informatīvs riska signāls
↓

5.  Termiņā atrunāta pārskatīšana
↓

6.  Izbeigšana / atcelšana

➡️ Nevienā brīdī nav sankciju vai “sprieduma par personu”.

 

Demokrātijas apdraudējumu pārvaldības modelis

                      Democracy Risk Governance Model

Konsolidētais dokuments

Publiskās varas nesēju publiskās rīcības izvērtēšanas un demokrātisko risku preventīvās pārvaldības modelis

1. Problēmas raksturojums

Demokrātiskā sabiedrībā pastāv situācijas, kurās publiskas varas nesēju rīcība formāli nepārkāpj likumu, bet sistemātiski grauj demokrātijas pamatprincipus, institucionālo uzticamību vai sabiedrības saliedētību. Esošais tiesiskais regulējums reaģē pēc kaitējuma iestāšanās, nereti atstājot izvērtēšanu politisku interpretāciju ziņā, radot gan demokrātijas ievainojamību, gan patvaļīgas stigmatizācijas risku.

2. Mērķis

Izveidot tiesiski skaidru, preventīvu un samērīgu publiskās rīcības izvērtēšanas ietvaru, kas aizsargā demokrātisko valsts iekārtu, vienlaikus neierobežojot personas pamattiesības un nepieļaujot stigmatizāciju.

3. Nepieciešamība 

• Ieviest Sabiedrības interešu testu kā obligātu priekšnosacījumu izvērtēšanai.
• Normatīvi nostiprināt novērtēšanas un stigmatizācijas nošķiršanu.
• Paredzēt tikai informatīvus un preventīvus rezultātus, nevis sankcijas.
• Skaidri noteikt MI kā palīglīdzekļa, ne lēmumpieņēmēja lomu.

4. Ietekme uz pamattiesībām

• Neierobežo vārda brīvību.
• Neiejaucas privātajā dzīvē.
• Neparedz sodus vai tiesību atņemšanu.
• Nodrošina apstrīdēšanas un pārskatīšanas mehānismus.

II. Salīdzinošā analīze (ES / ECT)

1. Eiropas Cilvēktiesību tiesas principi

• Plašāka kritikas robeža publiskām personām (Lingens v. Austria, Castells v. Spain).
• Atšķirība starp faktiem un vērtējuma spriedumiem.
• Proporcionalitāte un nepieciešamība demokrātiskā sabiedrībā.

2. Eiropas Savienības tiesību ietvars

• Tiesības uz labu pārvaldību (ES Pamattiesību hartas 41. pants).
• Datu aizsardzība un automatizēta lēmumu pieņemšana (GDPR).
• Tiesiskuma mehānisms (Rule of Law Framework).

3. Secinājums

Likumprojekts nav pretrunā, bet tieši iemieso ES un ECT nostiprinātos demokrātijas aizsardzības standartus.

III. Sabiedrības interešu tests

1. Testa mērķis

Savlaicīgi identificēt un mazināt demokrātiskos riskus, kas izriet no publiskas personas atkārtotas publiskas rīcības.

2. Kritēriji

• Publiskuma kritērijs: rīcība notikusi publiskajā telpā vai amata ietvaros.
• Ietekmes kritērijs: persona īsteno faktisku vai juridisku ietekmi uz lēmumiem vai sabiedrisko domu.
• Konsekvences kritērijs: rīcība atkārtojusies noteiktā laika periodā.
• Sabiedriskā riska kritērijs: pastāv pamatots risks demokrātiskām vērtībām, institūciju uzticamībai vai sabiedrības saliedētībai.
• Proporcionalitātes kritērijs: mērķi nav sasniedzami ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.

3. Dokumentēšana

• Testa piemērošana tiek dokumentēta rakstveidā.
• Dokumentācijai jābūt pārskatāmai un apstrīdamai.

IV. Ētiskais modelis (novērtēšana ≠ stigmatizācija)

1. Novērtēšanas priekšmets

• Publiski pieejama rīcība, publiski izteikumi, oficiāli lēmumi vai balsojumi.

Aizliegts vērtēt:

• personas raksturu, psiholoģiskās īpašības, privāto dzīvi, pārliecības.

2. Ētiskie filtri

• Rīcības filtrs.
• Valodas filtrs.
• Laika filtrs.
• Atgriezeniskās saites filtrs.

Ja kāds filtrs netiek izpildīts, process tiek izbeigts.

3. Rezultātu veidi

• Informatīvs riska signāls.
• Ieteikums pastiprināt institucionālo uzraudzību.
• Ieteikums veikt preventīvus pasākumus.

Aizliegts radīt tiešas sankcijas vai stigmatizāciju.

4. Valodas standarts

• Aprakstoša, nosacīta, juridiski neitrāla.
• Aizliegti formulējumi: “bīstams cilvēks”, “nedemokrātisks pēc būtības”, “neuzticams indivīds”, “autoritāra personība”, “slikts līderis”.
• Atgriezeniskuma frāze: “Šis izvērtējums attiecas tikai uz publiski novērojamu rīcību konkrētā laika periodā un nav uzskatāms par personas raksturojumu, juridisku kvalifikāciju vai spriedumu par personas pamattiesībām.”

V. Vizuālā procesa shēma (apraksts)

1.  Signāls par publisku rīcību

2.  Sabiedrības interešu tests → ja negatīvs → process beidzas

3.  Ētiskie filtri (4) → ja kāds neizpildās → process beidzas

4.  Informatīvs riska signāls

5.  Termiņota pārskatīšana

6.  Izbeigšana / atcelšana

Nevienā brīdī nav sankciju vai sprieduma par personu.

VI. Mākslīgā intelekta izmantošana

• Drīkst izmantot tikai datu strukturēšanai, modeļu identificēšanai, agrīnu risku signalizēšanai.
• Nedrīkst pieņemt galīgus lēmumus, klasificēt personas vai veidot reputācijas reitingus.

VII. Procesuālās garantijas

• Tiesības uz paskaidrojumu, iepazīšanos ar materiāliem, pieprasīt pārskatīšanu.
• Apstrīdēšana administratīvā kārtībā vai tiesā.

VIII. Pārejas un spēkā stāšanās noteikumi

• Pārskatīšana, ieviešana un termiņi tiek definēti atsevišķos noteikumos. 

Kas jādara, lai sekmīgi novērstu populisma ietekmi uz vēlētāju prātiem un to balsojuma izvēli

Ja MI var palīdzēt paātrināt demokrātiskos lēmumus, tad tas pats instruments var palīdzēt arī stiprināt vēlētāja noturību pret populismu, kas bieži izmanto tieši informācijas vienkāršošanu, emociju manipulāciju un uzticības krīzi institūcijām.

Populisma ietekme nav tikai politiska parādība — tā ir kognitīvā ievainojamība sabiedrībā. Tāpēc pret to nevar cīnīties tikai ar politiskiem saukļiem vai aizliegumiem. Nepieciešama sistēmiska pieeja.

📉 Kāpēc populisms kļūst ietekmīgs demokrātijās?

Populisms uzvar nevis tāpēc, ka cilvēki nevēlas demokrātiju, bet tāpēc, ka:

1.    Sarežģīti lēmumi tiek skaidroti pārāk vēlu un pārāk tehniski.

2.    Rodas sajūta, ka “politika notiek bez cilvēka”.

3.    Informācijas telpa ir ātrāka par institūciju skaidrojumiem.

4.    Emocionāli naratīvi izplatās ātrāk nekā fakti.

5.    Vēlētājs neredz tiešu saikni starp savu izvēli un reālu rezultātu.

Šī plaisa pastāv arī Latvijā (Latvia), un to izjūt gan sabiedrība, gan likumdevējs, tostarp Saeima.

🧠 Populisma ietekmes mazināšana = demokrātijas “kognitīvās infrastruktūras” stiprināšana

Svarīgi: mērķis nav cīnīties pret konkrētiem politiskiem spēkiem.
Mērķis ir panākt, lai vēlētājs spēj pats atšķirt vienkāršotu solījumu no reālas politikas.

1️. No “reaktīvas skaidrošanas” uz pastāvīgu sabiedrības informēšanu

Tradicionāli:

• Politika pieņem lēmumu → pēc tam skaidro.

Populisms darbojas pretēji:

• Vispirms rada emocionālu naratīvu → fakti vairs neietekmē izvēli.

Risinājums: MI balstīta publiskās politikas skaidrojumu sistēma,
kas nepārtraukti:

• tulko sarežģītus lēmumus saprotamā valodā,
• vizualizē sekas (“ko tas nozīmē manā dzīvē?”),
• atbild uz biežākajiem sabiedrības jautājumiem reāllaikā.

Tas novērš informācijas vakuumu, kurā parasti ienāk populisms.

2️. Politikas ietekmes simulācijas — pieejamas sabiedrībai

Populisms balstās uz hipotētiskiem apgalvojumiem:

“Ja mēs darītu X, viss būtu labāk.”

MI ļauj sabiedrībai redzēt:

• kā konkrēts priekšlikums ietekmētu nodokļus,
• darba tirgu,
• drošību,
• budžetu.

Kad vēlētājs redz simulāciju, populisms zaudē savu galveno ieroci — vienkāršotu ilūziju.

3️. Agrīna manipulāciju identificēšana informācijas telpā

MI var analizēt:

• strauji izplatītus dezinformatīvus naratīvus,
• koordinētas kampaņas,
• mākslīgi pastiprinātas emociju tēmas.

Nevis cenzēt,
bet laicīgi sniegt sabiedrībai pārbaudītu kontekstu.

4️. Jauns demokrātijas dialogs: skaidrot izvēles, nevis tikai aizstāvēt lēmumus

Demokrātija bieži komunicē šādi:

“Mēs pieņēmām pareizu lēmumu.”

Bet vēlētājs grib zināt:

“Kādas bija alternatīvas — un kāpēc tās netika izvēlētas?”

MI var palīdzēt publiski parādīt:

• kādi scenāriji tika analizēti,
• kādi riski tika noraidīti,
• kāpēc kompromiss bija nepieciešams.

Tas rada uzticēšanos procesam, nevis tikai rezultātam.

5️. Kritiskās domāšanas stiprināšana bez moralizēšanas

Cilvēkiem nepatīk, ja viņiem saka:

“Jums jādomā kritiski.”

Bet viņi ļoti labi reaģē, ja redz:

• strukturētu salīdzinājumu,
• argumentu loģiku,
• pārbaudāmus datus.

MI var personalizēt informācijas skaidrojumus dažādām sabiedrības grupām, nepazeminot diskusiju līdz propagandai.

⚖️ Galvenais princips: nevis cīnīties ar populismu, bet padarīt to neefektīvu

Populisms zaudē spēku, ja:

• informācija ir ātra un saprotama,
• lēmumu loģika ir redzama,
• vēlētājs jūtas iesaistīts, nevis ignorēts,
• emociju vietā tiek dota saprotama izvēle.

📌 Praktiska iniciatīva, ko varētu attīstīt Latvijā

Varētu veidot programmu:

“Demokrātiskās noturības un informētās izvēles platforma”

Tās uzdevums:

• padarīt politikas analīzi publiski saprotamu,
• mazināt manipulāciju ietekmi,
• stiprināt uzticēšanos demokrātiskajam procesam.

Tas nav politisks instruments.
Tas ir demokrātijas kvalitātes instruments.

 

POLITIKAS INICIATĪVA
Par demokrātiskās noturības stiprināšanu un populisma ietekmes mazināšanu, izmantojot mākslīgā intelekta risinājumus

1. Iniciatīvas mērķis

Stiprināt sabiedrības spēju pieņemt informētus, uz faktiem balstītus politiskos lēmumus, samazinot manipulācijas, dezinformācijas un vienkāršotu populistisku naratīvu ietekmi uz vēlētāju izvēli.

2. Problēmas definīcija

Mūsdienu informācijas telpa:

• izplata emocionāli piesātinātu saturu ātrāk nekā institucionālu skaidrojumu;
• padara sarežģītus politikas jautājumus grūti uztveramus;
• rada uzticēšanās plaisu starp sabiedrību un valsts institūcijām.

Rezultātā vēlētāju izvēle bieži balstās nevis uz pārbaudāmiem faktiem, bet uz vienkāršotiem vēstījumiem.

3. Stratēģiska pieeja

Nevis ierobežot politisko viedokļu daudzveidību, bet:
✔ nodrošināt savlaicīgu, saprotamu un pārbaudāmu informāciju;
✔ padarīt politikas lēmumu sekas sabiedrībai redzamas;
✔ attīstīt digitālus rīkus kritiskās domāšanas atbalstam;
✔ stiprināt caurskatāmību politikas izstrādē.

4. Mākslīgā intelekta loma

MI tiek izmantots kā:

• informācijas analīzes un skaidrošanas instruments;
• politikas ietekmes modelēšanas rīks;
• dezinformācijas tendenču agrīnās identificēšanas sistēma;
• sabiedrībai saprotamas komunikācijas atbalsta platforma.

MI nepieņem politiskus lēmumus un neietekmē vēlēšanu procesu — tas kalpo kā izziņas un skaidrojuma infrastruktūra.

5. Sagaidāmie rezultāti

• Informētāka vēlētāju izvēle.
• Mazāka manipulāciju ietekme.
• Augstāka uzticēšanās demokrātiskajām institūcijām.
• Kvalitatīvāka publiskā diskusija.
• Ilgtermiņā — stabilāka demokrātiskā sistēma.

6. Politiskā rīcība

Uzsākt valsts mēroga pilotprojektu, kura ietvaros tiek izveidoti digitāli rīki sabiedrības informētības un politikas caurskatāmības uzlabošanai, izvērtējot to ietekmi pirms plašākas ieviešanas.

📊 Praktiskais pilotprojekts (12–18 mēneši)

1️. “Saprotama politika” digitālā platforma

Publiski pieejams rīks, kas:

• izskaidro likumprojektus vienkāršā valodā;
• parāda: Kāpēc tas tiek darīts? Ko tas mainīs?
• nodrošina kopsavilkumus 2–3 minūšu lasījumam.

👉 Mērķis — novērst informācijas vakuumu, kur rodas populisms.

2️. Politikas ietekmes simulators sabiedrībai

Interaktīvs instruments, kur lietotājs var redzēt:

• kā konkrēts politisks priekšlikums ietekmētu budžetu, cenas, nodarbinātību;
• dažādu scenāriju salīdzinājumu.

👉 Mērķis — aizstāt abstraktus solījumus ar redzamu realitāti.

3️. Agrīnās dezinformācijas analīzes panelis institūcijām

MI analizē publisko informācijas telpu un identificē:

• strauji izplatītus maldinošus naratīvus;
• tematiskās manipulāciju kampaņas.

Svarīgi: tas nav cenzūras rīks — tas ir analītikas instruments savlaicīgai skaidrošanai.

4️. “Atklātās izvēles” politikas komunikācijas modelis

Pie katra būtiska lēmuma sabiedrībai tiek parādīts:

• kādas alternatīvas tika izvērtētas;
• kāpēc tās tika noraidītas;
• kādi riski tika ņemti vērā.

👉 Tas stiprina uzticēšanos procesam, ne tikai rezultātam.

5️. Izglītojošs digitālais modulis skolām un sabiedrībai

Nevis teorētiska “medijpratība”, bet praktiski rīki:

• kā analizēt politisku apgalvojumu;
• kā saprast statistiku;
• kā atšķirt emocionālu vēstījumu no politikas risinājuma.

📅 Pilotprojekta izvērtēšanas kritēriji

Pēc 18 mēnešiem tiek mērīts:

• sabiedrības uzticēšanās institūcijām;
• izpratne par pieņemtajiem lēmumiem;
• dezinformācijas izplatības ātruma samazinājums;
• sabiedrības līdzdalības pieaugums.

🎯 Galvenā ideja

Populismu nevar aizliegt.
To var padarīt neefektīvu, ja demokrātija kļūst:

• ātrāka skaidrošanā,
• caurskatāmāka izvēlēs,
• saprotamāka cilvēkam.

 

Problēmai par vārdu un darbu saskaņu piemīt prioritāra nozīme jebkurā valstī, jebkurā saprātīgā dialogā, jebkurā atbildīgā rīcībā un, protams, arī ikkatra politiķa darba rezultātu vērtējuma skalā.

Šeit pievienotajā priekšlikumu paketē ir dots izvērsts un argumentēts izklāsts par to, kas ir jādara, lai politisko līderu teiktais patiešām pārvērstos mērķtiecīgā rīcībā un  taustāmos rezultātos. 

Ko darīt, lai politisko līderu teiktais patiešām pārvērstos rīcībā un  konkrētos rezultātos

 1️. Skaidri, izmērāmi solījumi – nevis lozungi

Problēma Latvijā:
Daudzi politiķu solījumi ir formulēti miglaini:
– “stiprināsim drošību”
– “uzlabosim izglītības kvalitāti”
– “mazināsim birokrātiju”

Tas ļauj vēlāk apgalvot, ka “kaut kas jau ir darīts”.

Risinājums:
Sabiedrībai un medijiem jāpieprasa, lai līderi solījumus formulē kā:

• konkrētus rezultātus,
• termiņus,
• atbildīgos.

Piemērs:
❌ “Samazināsim birokrātiju.”
✅ “Līdz 2026. gada beigām samazināsim būvatļauju saskaņošanas laiku no X uz Y dienām, atbildīgā institūcija – Ekonomikas ministrija.”

Bez izmērāmiem solījumiem vārdi nevar tikt salīdzināti ar darbiem.

 2️. Personiskā atbildība, nevis kolektīvais “mēs”

Problēma:
Latvijas politikā dominē atbildības izšķīdināšana:

• “valdība nolēma”
• “koalīcija vienojās”
• “ierēdņi nepaspēja”

Rezultātā neviens īsti neatbild par rezultātu.

Risinājums:
Jāatjauno personiskās politiskās atbildības kultūra:

• katram reformu blokam ir konkrēts politiskais īpašnieks,
• neveiksmes gadījumā – publisks skaidrojums vai atkāpšanās.

Vārdu un darbu saskaņa sākas ar atbildības individualizāciju.

 3️. Politikas solījumu “revīzija” (accountability audits)

Praktisks instruments:

• katras Saeimas / valdības darba vidū un beigās:

o    tiek publiski izvērtēts: kas tika solīts – kas ir izdarīts – kas nav izdarīts un kāpēc.

To var darīt:

• Valsts kontrole,
• neatkarīgi domnīcu konsorciji,
• akadēmiskās institūcijas.

Svarīgi: nevis politiskais PR, bet fakti, termiņi, budžeti.

 4️. Mediju loma: mazāk citātu, vairāk sekošanas līdzi

Problēma:
Mediji bieži:

• atspoguļo paziņojumus,
• bet neseko līdzi to izpildei pēc 6–12 mēnešiem.

Risinājums:
Attīstīt “follow-up žurnālistiku”:

• “Pirms gada ministrs solīja X – kas noticis?”
• “Budžetā paredzēja Y – kur ir rezultāts?”

Sabiedriskā kontrole bez atmiņas neveido atbildību.

 5️. Partiju iekšējā kultūra: no lojalitātes uz kompetenci

Problēma:
Bieži politiskā karjera balstās:

• lojalitātē līderim,
• nevis rezultātos.

Tas veicina:

• skaistus paziņojumus,
• bet vāju izpildi.

Risinājums:

• partiju iekšējie kritēriji:

o    amati → tikai tiem, kas spēj nodrošināt rezultātu,

o    neizpildīti solījumi → karjeras stagnācija.

Ja partijas neatalgo elektorātu ar sava darba rezultātiem, tad vārdi paliek tukši.

 6️. sabiedrības prasīgums: mazāk cinisma, vairāk prasību

Paradokss Latvijā:
Cilvēki bieži saka: “visi melo”, bet tajā pašā laikā nepieprasa precīzus rezultātus.

Ko sabiedrība var darīt:

• vēlēšanās salīdzināt nevis programmas, bet iepriekšējo rīcību;
• uzdot jautājumus:

o    “Ko tieši Jūs izdarījāt?”

o    “Kas no Jūsu solītā ir realizēts?”

Ja vēlētājs neskatās uz darbiem, politiķim nav stimula tos saskaņot ar vārdiem.

 7️. Institucionāli mehānismi, kas piespiež uz rīcību

Latvijā vārdu un darbu saskaņu var pastiprināt ar:

🔹 Rezultātos balstītu budžetēšanu

Ministriju finansējums tiek sasaistīts ar sasniegtiem rādītājiem, nevis tikai “izlietoto”.

🔹 Publiski darbības plāni

Ne tikai “politikas virzieni”, bet:

• termiņi,
• KPI,
• starpposma atskaites.

🔹 Neatkarīga politikas izvērtēšana

Līdzīgi kā fiskālās disciplīnas uzraudzība, bet politikas izpildei.

 🎯 Kopsavilkums

Lai Latvijas politisko līderu vārdi sakristu ar darbiem, ir vajadzīgas piecas lietas:

1️. Konkrēti, izmērāmi solījumi
2️. Personiskā politiskā atbildība
3️. Regulāra solījumu izpildes revīzija
4️. Mediju un sabiedrības sekošana rezultātiem, nevis frāzēm
5️. Partiju kultūra, kas atalgo izpildi, nevis retoriku

Bez šiem mehānismiem pat godprātīgi politiķi nonāk sistēmā, kur runāt ir vieglāk nekā darīt.

              Īss politikas memorands

           skaidrā, institucionāli lietojamā formātā 

“Kā Latvijā stiprināt politisko atbildību”

Adresāts: Saeima, Ministru kabinets, politiskās partijas, pilsoniskā sabiedrība
Mērķis: palielināt politisko līderu atbildību par solījumu izpildi un nodrošināt vārdu un darbu saskaņu
Datums: 2026

 1. Problēmas definīcija

Latvijas politiskajā sistēmā pastāv strukturāla plaisa starp politisko solījumu formulēšanu un to praktisko izpildi.

Šī plaisa:

• mazina sabiedrības uzticību politiskajām institūcijām,
• veicina cinismu un politisko atsvešinātību,
• vājina reformu īstenošanas kvalitāti.

Galvenie iemesli:

1.    neskaidri, neizmērāmi solījumi,

2.    izkliedēta atbildība (“kolektīvais mēs”),

3.    vāja solījumu izpildes uzraudzība,

4.    nepietiekama politisko partiju iekšējā atbildība,

5.    mediju un sabiedrības ierobežota sekošana ilgtermiņa rezultātiem.

 2. Politikas mērķis

Izveidot sistēmu, kurā:

• politiskie solījumi ir konkrēti un pārbaudāmi,
• par katru būtisku reformu ir skaidrs politiskais atbildīgais,
• sabiedrībai regulāri tiek sniegta neatkarīga informācija par izpildi,
• politiskā karjera ir saistīta ar rezultātu, nevis tikai retoriku.

 3. Galvenie risinājumi

3.1. Konkrētu un izmērāmu politisko solījumu standarts

Ieviešana:
Valdības deklarācijās, partiju programmās un ministriju rīcības plānos katram prioritārajam solījumam jāietver:

• rezultāta definīcija,
• termiņš,
• atbildīgā amatpersona/institūcija,
• mērīšanas kritērijs (KPI).

Ieguvums:
Samazina interpretācijas iespējas un ļauj objektīvi izvērtēt izpildi.

 3.2. Personiskās politiskās atbildības atjaunošana

Ieviešana:
Katrai valdības prioritātei tiek nozīmēts politiskais atbildīgais (ministrs vai amatpersona), kurš:

• publiski atskaitās par progresu,
• sniedz skaidrojumu par neizpildi,
• politiski (un ne tikai!) atbild neveiksmes gadījumā.

Ieguvums:
Pārtrauc atbildības izšķīdināšanu kolektīvās struktūrās.

 3.3. Neatkarīgs politikas izpildes audits

Ieviešana:
Īstenot regulāru valsts sociāli ekonomiskās attītības rādītāju salīdzināšanu un izvērtēšanu par Valdības Deklarācijā un Rīcības plānā definēto indikatoru izpildi, ko veic:

• Valsts kontrole sadarbībā ar akadēmiskām institūcijām vai
• neatkarīga izvērtēšanas padome.

Audits reizi gadā publiski izvērtē:

• kas solīts,
• kas izdarīts,
• kas nav izdarīts un kāpēc.

Ieguvums:
Nodrošina faktos balstītu atbildību, nevis politisko interpretāciju.

 3.4. Rezultātos balstīta budžetēšana

Ieviešana:
Ministriju un valsts programmu finansējums tiek sasaistīts ar:

• sasniegtiem rādītājiem,
• reformu ieviešanas progresu,
• sabiedrībai nozīmīgiem rezultātiem.

Ieguvums:
Politiskie solījumi iegūst finansiālu “svaru” un motivē izpildi.

 3.5. Partiju iekšējās atbildības kultūras stiprināšana

Ieviešana:
Politiskajās partijās:

• amatu un kandidātu izvērtēšanā iekļaut iepriekšējo rezultātu kritērijus,
• neveiksmīgas izpildes gadījumā – ierobežot atkārtotu virzīšanu vadošos amatos.

Ieguvums:
Karjeras izaugsme balstās sniegumā, nevis tikai lojalitātē.

 3.6. Mediju un sabiedrības “sekošanas līdzi” mehānismi

Ieviešana:

• Attīstīt regulāru “solījumu sekošanas” žurnālistiku (6–12 mēnešu retrospekcijas).
• Izveidot publisku tiešsaistes platformu:
  “Ko solīja – ko izdarīja”, kur redzams katras valdības prioritāšu statuss.

Ieguvums:
Palielina politiskās atbildības redzamību un vēlētāju informētību.

 4. Ieviešanas ceļvedis (12 mēneši)

0–3 mēneši

• Definēt politisko solījumu standartu (KPI, termiņi, atbildīgie).
• Sagatavot pilotprojektu vienā vai divās nozarēs (piem., izglītība, būvniecība).

4–6 mēneši

• Uzsākt neatkarīgu izpildes auditu pilotjomās.
• Ieviest publiskas atskaites par progresu.

7–12 mēneši

• Paplašināt modeli uz visām ministrijām.
• Integrēt rezultātu kritērijus budžeta plānošanā.
• Izveidot publisku pārskatu platformu.

 5. Sagaidāmie ieguvumi

• Augstāka sabiedrības uzticība politiskajām institūcijām.
• Mazāka politiskā retorika, lielāka izpilde.
• Kvalitatīvāka politikas veidošana, balstīta datos un rezultātos.
• Spēcīgāka demokrātiskā atbildība, kur politiķu reputācija ir tieši saistīta ar paveikto.

 6. Kopsavilkums

Politiskā atbildība Latvijā nav tikai morāles jautājums – tā ir institucionālas uzbūves problēma.
Lai vārdi sakristu ar darbiem, nepieciešams:

1.    skaidri un izmērāmi solījumi,

2.    personiska politiskā atbildība,

3.    neatkarīga izpildes kontrole,

4.    rezultātos balstīts finansējums,

5.    partiju iekšējā atbildība,

6.    sabiedrības un mediju sistemātiska sekošana līdzi.

Bez šiem mehānismiem pat labas ieceres paliek deklarāciju līmenī.

 

Strukturēta kritēriju matrica politisko līderu izvērtēšanai pirms vēlēšanām

Tā balstīta uz principu “vārdi ↔ darbi”. Tā ir praktiski lietojama gan individuālam vēlētājam, gan NVO, medijiem vai partiju iekšējai atlasei.

Mērķis: novērtēt kandidātu pēc spējas pārvērst solījumus rezultātos, nevis tikai pēc retorikas.

Vērtēšanas skala:
1 – ļoti vāji │ 2 – vāji │ 3 – vidēji │ 4 – labi │ 5 – izcili

---

1️. SOLĪJUMU KVALITĀTE (Vai kandidāts runā konkrēti?)

Kritērijs	Jautājums vēlētājam	1	3	5
Konkrētība	Vai solījumi ir izmērāmi un ar termiņu?	Ložungi	Daļēji konkrēti	Skaidri, ar mērķiem un termiņiem
Reālisms	Vai solījumi atbilst budžetam un kompetencei?	Populistiski	Daļēji pamatoti	Fiskāli un institucionāli pamatoti
Atbildība	Vai nosaukts atbildīgais par izpildi?	Nav	Netieši	Skaidri norādīts

Maks.: 15 punkti

 2️. DARBU PIEREDZE (Vai iepriekšējā rīcība atbilst solījumiem?)

Kritērijs	Jautājums	1	3	5
Iepriekšējie rezultāti	Vai kandidāts ir reāli ieviesis reformas?	Nav pierādījumu	Daļēji	Dokumentēti rezultāti
Pēctecība	Vai solījumi atkārtojas bez izpildes?	Bieži	Dažkārt	Solījumi pārvērsti darbos
Lēmumu ietekme	Vai lēmumi radījuši ilgtermiņa labumu?	Nav	Ierobežots	Strukturālas pārmaiņas

Maks.: 15 punkti

 3️. PERSONISKĀ ATBILDĪBA (Vai kandidāts uzņemas atbildību?)

Kritērijs	Jautājums	1	3	5
Atbildības uzņemšanās	Vai kandidāts atzīst kļūdas?	Nekad	Reizēm	Regulāri un publiski
Rīcība neveiksmes gadījumā	Vai seko sekas (atkāpšanās, labošana)?	Nekādas	Formālas	Reāla atbildība
Caurspīdīgums	Vai sniedz skaidrojumus par neizpildi?	Izvairās	Daļēji	Sistemātiski un datos

Maks.: 15 punkti

 4️. KOMPETENCE UN POLITIKAS IZPRATNE (Vai spēj īstenot?)

Kritērijs	Jautājums	1	3	5
Nozares izpratne	Vai kandidāts pārzina savu jomu?	Virspusēji	Pietiekami	Dziļi, ar faktiem
Risinājumu kvalitāte	Vai piedāvājumi ir praktiski?	Deklaratīvi	Daļēji	Konkrēti, izpildāmi
Komandas veidošana	Vai apkārt ir kompetenti profesionāļi?	Nav redzami	Jaukti	Spēcīga komanda

Maks.: 15 punkti

 5️. INTEGRITĀTE UN ĒTIKA (Vai vārdi sakrīt ar vērtībām?)

Kritērijs	Jautājums	1	3	5
Interešu konflikts	Vai ir caurspīdīgas intereses?	Neskaidras	Daļēji skaidras	Pilnīga caurspīdība
Vērtību konsekvence	Vai rīcība atbilst deklarētajām vērtībām?	Pretrunīga	Mainīga	Konsekventa
Uzticamība	Vai kandidātam uzticas dažādas puses?	Zema	Vidēja	Augsta

Maks.: 15 punkti

 6️. SABIEDRĪBAS IESAISTE UN ATSKAITĪŠANĀS

Kritērijs	Jautājums	1	3	5
Komunikācija	Vai skaidro lēmumus sabiedrībai?	Minimāli	Reizēm	Regulāri un saprotami
Reakcija uz kritiku	Vai uzklausa un pielāgojas?	Ignorē	Daļēji	Konstruktīvi reaģē
Atskaites par paveikto	Vai regulāri ziņo par progresu?	Nekad	Epizodiski	Sistemātiski

Maks.: 15 punkti

 📊 KOPĒJĀ VĒRTĒŠANA

Maksimālais punktu skaits: 90

Rezultāts	Interpretācija
75–90	Augsta atbildība un izpildes spēja – vārdi lielā mērā sakrīt ar darbiem
55–74	Vidēja uzticamība – ir gan rezultāti, gan riski
35–54	Zema izpildes ticamība – daudz retorikas, maz rezultātu
<35	Augsts populisma risks – vārdi neatbilst darbiem

 🎯 Kā lietot matricu praksē

1️. Izvēlieties kandidātu.
2️. Katram kritērijam piešķiriet 1–5 punktus, balstoties uz:

• iepriekšējiem balsojumiem,
• īstenotām reformām,
• Valsts kontroles ziņojumiem,
• mediju “follow-up” publikācijām.
  3️. Saskaitiet punktus.
  4️. Salīdziniet vairākus kandidātus pēc kopējā rezultāta un atsevišķiem blokiem.

🧭 Kopsavilkums

Šī matrica palīdz pāriet:
❌ no emocijām un saukļiem
➡️ uz pierādāmiem rezultātiem un atbildību.

Tā veicina politisko kultūru, kurā:

• solījumi ir konkrēti,
• neveiksmes netiek slēptas,
• un politiķu reputācija balstās nevis uz runāšanu, bet uz paveikto.

Piemērs politisko līderu izvērtēšanas matricai

 Tas balstās uz publiski zināmiem faktiem, institucionāliem rezultātiem un plaši apspriestiem politikas lēmumiem. Vērtējums ir neitrāls, ne politiski aģitējošs un paredzēts kā metodoloģijas demonstrācija, nevis “balsojuma ieteikums”.

 ⚠️ Piezīme par metodi:

– vērtējums balstīts uz kandidātu iepriekšējo darbību valdībā/Saeimā, nevis priekšvēlēšanu retoriku;
– punkti (1–5) atspoguļo darbu–vārdu atbilstību, izpildes spēju un atbildību;
– tas ir ekspertīzes tipa novērtējums, ko vēlētājs var koriģēt, izmantojot konkrētus avotus (Valsts kontrole, Saeimas balsojumi, MK lēmumi, mediju “follow-up”).

 📊 POLITISKO LĪDERU IZVĒRTĒJUMA PIEMĒRS

Kandidāts A: Krišjānis Kariņš (bijušais Ministru prezidents)

1️. Solījumu kvalitāte

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Konkrētība	3	Programmatiskie mērķi bieži strukturēti, bet ne vienmēr ar skaidriem KPI
Reālisms	4	Fiskāli piesardzīga pieeja, īpaši krīžu laikā
Atbildība	3	Bieži kolektīva valdības atbildība, maz personisku “īpašnieku” reformām

Kopā: 10/15

 2. Darbu pieredze

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Iepriekšējie rezultāti	4	Krīžu vadība (COVID-19, drošības politika, atbalsts Ukrainai)
Pēctecība	3	Daļa reformu iesāktas, bet ne pilnībā pabeigtas (valsts pārvalde, izglītība)
Lēmumu ietekme	3	Stabilitāte, bet ierobežotas strukturālās reformas

Kopā: 10/15

 3️. Personiskā atbildība

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Atbildības uzņemšanās	3	Publiski skaidrojumi, bet reti personiskas kļūdu atzīšanas
Rīcība neveiksmes gadījumā	3	Ministru nomaiņas, bet maz individuālas politiskas atbildības
Caurspīdīgums	3	Regulāra komunikācija, bet ne vienmēr par rezultātiem

Kopā: 9/15

 4️. Kompetence

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Nozares izpratne	4	Spēcīga ārpolitika, drošība, makroekonomiskā disciplīna
Risinājumu kvalitāte	3	Pragmatiskas, bet piesardzīgas reformas
Komanda	3	Dažāda kvalitāte starp ministriem

Kopā: 10/15

 5️. Integritāte

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Interešu caurspīdīgums	4	Nav nopietnu interešu konflikta skandālu
Vērtību konsekvence	4	Proeiropeiska, demokrātiska līnija konsekventa
Uzticamība	4	Augsta starptautiskā uzticība

Kopā: 12/15

 6️. Sabiedrības iesaiste

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Komunikācija	3	Regulāra, bet bieži vispārīga
Reakcija uz kritiku	3	Pieklājīga, bet ne vienmēr ar korekcijām
Atskaites	3	Maz sistemātisku publisku izpildes pārskatu

Kopā: 9/15

 🔢 Kopējais rezultāts: 60/90

Interpretācija: Vidēja–augsta uzticamība. Spēcīgs stabilitātē un starptautiskajā pozicionējumā, vājāks strukturālo reformu izpildē un personiskās atbildības akcentā.

 Kandidāts B: Jānis Bordāns (bijušais tieslietu ministrs)

1️. Solījumu kvalitāte

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Konkrētība	4	Reformu mērķi (tiesiskums, maksātnespēja, KNAB) formulēti samērā skaidri
Reālisms	3	Ambiciozi solījumi, ne visi institucionāli īstenojami
Atbildība	4	Bieži personiski asociējas ar reformu virzieniem

Kopā: 11/15

 2️. Darbu pieredze

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Iepriekšējie rezultāti	3	Tieslietu reformas uzsāktas, bet ar ierobežotu sistemātisku rezultātu
Pēctecība	3	Daļa iniciatīvu palika nepabeigtas
Lēmumu ietekme	3	Redzamas politiskas debates, bet maz ilgtermiņa strukturālu izmaiņu

Kopā: 9/15

 3️. Personiskā atbildība

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Atbildības uzņemšanās	4	Publiski aizstāv savas pozīcijas un lēmumus
Rīcība neveiksmes gadījumā	3	Politiski asi konflikti, bet maz formālu seku
Caurspīdīgums	3	Skaidro politisko pozīciju, bet maz datu par izpildi

Kopā: 10/15

 4️. Kompetence

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Nozares izpratne	4	Tieslietu sistēmas zināšanas
Risinājumu kvalitāte	3	Normatīvi aktīvs, bet praktiskā ieviešana sarežģīta
Komanda	3	Politizēta, ne vienmēr tehnokrātiska

Kopā: 10/15

 5️. Integritāte

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Interešu caurspīdīgums	3	Strīdīga reputācija politiskajās attiecībās
Vērtību konsekvence	4	Stingra pretkorupcijas un tiesiskuma pozīcija
Uzticamība	3	Polarizējoša figūra

Kopā: 10/15

 6️. Sabiedrības iesaiste

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Komunikācija	4	Aktīva un tieša
Reakcija uz kritiku	2	Konfrontējoša, maz korekciju
Atskaites	2	Ierobežoti publiski izpildes pārskati

Kopā: 8/15

 🔢 Kopējais rezultāts: 58/90

Interpretācija: Vidēja uzticamība. Spēcīgs retorikā, atbildības uzņemšanā un reformu virzienu definēšanā, vājāks sistemātiskā ieviešanā un konsensa veidošanā.

 🧭 Secinājums no piemēra

Kandidāts	Kopvērtējums	Raksturojums
K. Kariņš	60/90	Stabils, institucionāli drošs, bet ar ierobežotu reformu dziļumu
J. Bordāns	58/90	Reformistiski orientēts, bet ar grūtībām īstenošanā un dialogā

👉 Abi kandidāti nav populisma tipa politiķi, bet:

• viens vairāk balstās stabilitātē un piesardzībā,
• otrs – ambiciozā reformu retorikā, ar sarežģītāku ieviešanu.

 🎯 Kā šo izmantot vēlēšanās

1️. Izvēlieties 3–5 kandidātus.
2️. Aizpildiet matricu, balstoties uz:

• viņu iepriekšējiem amatiem,
• Valsts kontroles secinājumiem,
• Saeimas balsojumiem,
• mediju “ko solīja – ko izdarīja” analīzēm.

3️. Salīdziniet ne tikai kopējo punktu skaitu, bet arī:

• kurš ir spēcīgāks izpildē,
• kurš – retorikā,
• kurš – atbildībā.

 

Vēl 3 Latvijas politisko līderu izvērtēšanas piemēri, izmantojot to pašu kritēriju matricu (neitrāli, faktos balstīti, bez aģitācijas)

 Vērtējums ir metodoloģisks un paredzēts salīdzināšanai, nevis “ieteikumam balsot”.

Lai saglabātu līdzsvaru, izvēlēti līderi ar atšķirīgiem politiskajiem profiliem:

• Evika Siliņa (premjerministre),
• Edgars Rinkēvičs (Valsts prezidents),
• Aivars Lembergs (ilggadējs ietekmīgs politiskais “aktieris” pašvaldību līmenī).

 📊 POLITISKO LĪDERU IZVĒRTĒJUMA PIEMĒRI

Kandidāts C: Evika Siliņa (Ministru prezidente)

1️. Solījumu kvalitāte

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Konkrētība	3	Programma fokusēta uz drošību, labklājību, tiesiskumu, bet ar vispārīgiem formulējumiem
Reālisms	4	Mērķi piesaistīti budžeta iespējām un ES politikai
Atbildība	3	Lēmumi lielā mērā kolektīvi koalīcijā

Kopā: 10/15

 2️. Darbu pieredze

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Iepriekšējie rezultāti	3	Ierobežots laiks amatā; stabila valdības darbība bez lieliem satricinājumiem
Pēctecība	3	Turpina iepriekš uzsāktās politikas (drošība, izglītība, enerģētika)
Lēmumu ietekme	3	Praktiski, bet pagaidām bez izteikti strukturālām reformām

Kopā: 9/15

 3️. Personiskā atbildība

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Atbildības uzņemšanās	4	Publiski aizstāv valdības lēmumus, skaidra pozicionēšanās
Rīcība neveiksmes gadījumā	3	Ministru izvērtēšana, bet maz personisku kļūdu atzīšanas
Caurspīdīgums	3	Regulāra komunikācija, bet ierobežota rezultātu kvantifikācija

Kopā: 10/15

 4️. Kompetence

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Nozares izpratne	3	Spēcīga tieslietu un iekšlietu pieredze, mazāk ekonomikas/strukturālo reformu jomā
Risinājumu kvalitāte	3	Pragmatiska, kompromisu orientēta
Komanda	3	Dažāda kvalitāte starp ministriem

Kopā: 9/15

 5️. Integritāte

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Interešu caurspīdīgums	4	Nav nopietnu interešu konfliktu skandālu
Vērtību konsekvence	4	Proeiropeiska, demokrātiska līnija
Uzticamība	4	Pieņemta starptautiskajā un iekšpolitiskajā vidē

Kopā: 12/15

 6️. Sabiedrības iesaiste

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Komunikācija	3	Korekta, bet piesardzīga
Reakcija uz kritiku	3	Mērena, bieži institucionāla
Atskaites	2	Maz sistemātisku publisku izpildes pārskatu

Kopā: 8/15

 🔢 Kopējais rezultāts: 58/90

Interpretācija: Stabila, uz kompromisiem orientēta līdere ar augstu integritāti, bet pagaidām ierobežotu reformu “caursišanas” jaudu.

 Kandidāts D: Edgars Rinkēvičs (Valsts prezidents)

1️. Solījumu kvalitāte

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Konkrētība	3	Prezidenta funkcija mazāk saistīta ar izpildvaras solījumiem
Reālisms	5	Vērtību un institucionālais fokuss atbilst amata kompetencei
Atbildība	4	Konsekventa nostāja par tiesiskumu un drošību

Kopā: 12/15

 2️. Darbu pieredze

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Iepriekšējie rezultāti	5	Ilggadējs ārlietu ministrs, augsta reputācija NATO, ES
Pēctecība	4	Ārpolitikas kurss skaidrs un noturīgs
Lēmumu ietekme	4	Stratēģiska ietekme uz drošības un starptautisko pozicionējumu

Kopā: 13/15

 3️. Personiskā atbildība

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Atbildības uzņemšanās	4	Skaidra publiskā pozīcija krīzēs
Rīcība neveiksmes gadījumā	4	Spēj atzīt institucionālas kļūdas
Caurspīdīgums	4	Atklāta komunikācija

Kopā: 12/15

 4️. Kompetence

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Nozares izpratne	5	Ārpolitika, drošība, starptautiskās attiecības
Risinājumu kvalitāte	4	Stratēģiski, bet prezidenta pilnvaras ierobežotas
Komanda	4	Profesionāla kanceleja

Kopā: 13/15

 5️. Integritāte

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Interešu caurspīdīgums	5	Nav interešu konfliktu
Vērtību konsekvence	5	Demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesības
Uzticamība	5	Ļoti augsta sabiedrībā un starptautiski

Kopā: 15/15

 6️. Sabiedrības iesaiste

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Komunikācija	4	Tieša, skaidra
Reakcija uz kritiku	4	Argumentēta
Atskaites	3	Prezidenta institūcijai nav regulāru “KPI”

Kopā: 11/15

 🔢 Kopējais rezultāts: 76/90

Interpretācija: Ļoti augsta uzticamība, kompetence un integritāte. Ierobežojums – maz tiešas izpildvaras.

 Kandidāts E: Aivars Lembergs (ilggadējs Ventspils politiskais līderis)

1️. Solījumu kvalitāte

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Konkrētība	4	Pašvaldības līmenī – ļoti konkrēti mērķi
Reālisms	4	Balstīti fiskālajā disciplīnā
Atbildība	4	Personiski asociējas ar politikas rezultātiem

Kopā: 12/15

 2️. Darbu pieredze

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Iepriekšējie rezultāti	4	Ilgstoša pilsētas infrastruktūras attīstība
Pēctecība	4	Ilgtermiņa projektu īstenošana
Lēmumu ietekme	4	Redzami vietējā līmenī

Kopā: 12/15

 3️. Personiskā atbildība

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Atbildības uzņemšanās	3	Publiski aizstāv sevi, bet reti atzīst kļūdas
Rīcība neveiksmes gadījumā	2	Maz institucionālu seku
Caurspīdīgums	2	Bieži konfrontējoša attieksme pret kritiku

Kopā: 7/15

 4️. Kompetence

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Nozares izpratne	4	Pašvaldību finanses, infrastruktūra
Risinājumu kvalitāte	4	Pragmatiski, orientēti uz rezultātu
Komanda	3	Lojāla, bet centralizēta

Kopā: 11/15

 5️. Integritāte

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Interešu caurspīdīgums	1	Smagi reputācijas un tiesvedību jautājumi
Vērtību konsekvence	2	Pragmatika pārsvarā pār institucionālām normām
Uzticamība	1	Zema nacionālā un starptautiskā līmenī

Kopā: 4/15

 6️. Sabiedrības iesaiste

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Komunikācija	3	Aktīva, bet polarizējoša
Reakcija uz kritiku	1	Konfrontējoša
Atskaites	2	Maz caurspīdīgu publisku pārskatu

Kopā: 6/15

 🔢 Kopējais rezultāts: 52/90

Interpretācija: Spēcīga izpildes spēja vietējā līmenī, bet būtiski trūkumi integritātē, caurspīdīgumā un atbildībā.

 📌 KOPSAVILKUMA SALĪDZINĀJUMS

Līderis	Kopvērtējums	Galvenais spēks	Galvenais vājums
E. Rinkēvičs	76/90	Integritāte, kompetence, starptautiska uzticamība	Ierobežota izpildvara
E. Siliņa	58/90	Stabilitāte, integritāte	Reformu dziļums, mērījumu trūkums
A. Lembergs	52/90	Rezultātu sasniegšana vietējā līmenī	Integritāte, caurspīdīgums

 🧭 Ko šī matrica parāda par “vārdu un darbu saskaņu”

1️. Visdrošākā korelācija starp vārdiem un darbiem ir tur, kur:

• ir augsta integritāte,
• pastāv institucionāla atbildība,
• tiek nodrošināta publiska atskaite (Rinkēviča profils).

2️. Izpildes jauda bez caurspīdīguma rada rezultātus, bet grauj uzticību (Lemberga profils).

3️. Stabilitāte bez mērāmām reformām saglabā sistēmu, bet vāji stiprina atbildību (Siliņas profils).

                     Politikas memorands

 Tas parāda, kā politisko līderu izvērtēšanas matricu izmantot partiju atbildības stiprināšanai Latvijā. Kā ar “vārdu–darbu” matricu stiprināt politisko partiju atbildību Latvijā

 1. Problēmas formulējums

Latvijas politiskajā sistēmā pastāv noturīga uzticības plaisa starp vēlētājiem un politiskajām partijām. Priekšvēlēšanu solījumi bieži ir vispārīgi, bez skaidriem izpildes kritērijiem, savukārt pēc vēlēšanām trūkst sistemātiskas atskaites par to, kas no solītā ir īstenots. Tas:

• samazina vēlētāju uzticēšanos,
• vājina partiju institucionālo atbildību,
• veicina personāliju, nevis politikas kvalitātes dominanci.

2. Mērķis

Ieviest strukturētu, publiski pārbaudāmu izvērtēšanas matricu, kas:

• sasaista politiskos solījumus ar reāliem darbiem,
• ļauj vēlētājiem, medijiem un NVO objektīvi salīdzināt partijas un līderus,
• veicina ilgtermiņa politisko atbildību, nevis tikai kampaņu retoriku.

3. Risinājums: “Vārdu–darbu atbilstības matrica”

Matrica balstās uz sešiem kritēriju blokiem:

1.    Solījumu kvalitāte (konkrētība, reālisms, atbildības sadalījums),

2.    Darbu pieredze (iepriekšējie rezultāti, pēctecība, ietekme),

3.    Personiskā atbildība (kļūdu atzīšana, rīcība neveiksmes gadījumā),

4.    Kompetence (nozaru izpratne, risinājumu kvalitāte, komanda),

5.    Integritāte (interešu caurspīdīgums, vērtību konsekvence),

6.    Sabiedrības iesaiste (komunikācija, reakcija uz kritiku, atskaites).

Katrs kritērijs tiek vērtēts ar vienkāršu punktu skalu (piem., 1–5), balstoties uz:

• Valsts kontroles un revīzijas ziņojumiem,
• Saeimas balsojumu datiem,
• valdības rīkojumiem un to izpildi,
• publiski pieejamu statistiku,
• mediju “solījumi vs. rezultāti” analīzi.

4. Kā matrica stiprina partiju atbildību

4.1. No retorikas uz izmērāmiem rezultātiem

Partijas tiek mudinātas:

• formulēt solījumus ar konkrētiem termiņiem, rādītājiem un atbildīgajiem,
• paredzēt ne tikai “ko darīsim”, bet arī “kā mērīsim”.

4.2. Institucionāla, nevis personiska atbildība

Vērtējums attiecas ne tikai uz līderi, bet uz:

• partijas darbību valdībā un Saeimā,
• spēju pabeigt uzsāktas reformas,
• rīcību krīzes vai neveiksmes gadījumos.
  Tas mazina politisko “vainas izšķīdināšanu”.

4.3. Pastāvīga sabiedriskā kontrole

Regulāra (piem., reizi gadā) matricas atjaunošana ļauj:

• salīdzināt partiju sniegumu laikā,
• publiski identificēt neatbilstību starp solījumiem un realitāti,
• radīt reputācijas stimulu rīkoties konsekventi.

5. Ieviešanas mehānisms (praktisks piedāvājums)

5.1. Neatkarīgs izvērtēšanas formāts

Izveidot platformu (NVO, domnīca vai mediju konsorcijs), kas:

• uztur vienotu vērtēšanas metodoloģiju,
• publicē ikgadēju “Partiju atbildības indeksu”.

5.2. Publiskā atskaite pirms vēlēšanām

6–9 mēnešus pirms vēlēšanām:

• katrai partijai tiek publicēts tās iepriekšējās darbības vērtējums,
• kandidātiem tiek piedāvāta iespēja publiski komentēt un precizēt savus solījumus.

5.3. Mediju un pilsoniskās sabiedrības iesaiste

• Mediji izmanto matricu debatēs un intervijās (“Ko tieši Jūs darīsiet, un pēc kā to mērīsim?”).
• Skolas, universitātes un NVO to izmanto pilsoniskās izglītības ietvaros.

6. Sagaidāmie ieguvumi

Politiskajai sistēmai:

• augstāka caurspīdība un prognozējamība,
• mazāks populisms, vairāk politikas kvalitātes.

Vēlētājiem:

• skaidrs instruments salīdzināšanai,
• iespēja balsot pēc snieguma, nevis tēla.

Pašām partijām:

• reputācijas stimuls izpildīt solīto,
• ilgtermiņa uzticamības kapitāla veidošana.

7. Secinājums

Politisko atbildību Latvijā nevar stiprināt tikai ar jauniem likumiem. Nepieciešams sabiedrisks standarts, kas sistemātiski salīdzina “ko politiķi saka” ar “ko viņi izdara”. Izvērtēšanas matrica nodrošina šo standartu vienkāršā, caurspīdīgā un atkārtojamā formā, padarot partiju darbību mērāmu un publiski atbildīgu.

 

 Divas pielāgotas versijas memorandam

 📰 1) Mediju publikācijas versija (analītiska un sabalansēta)

 No solījumiem uz rezultātiem: kā stiprināt politisko atbildību Latvijā

 Latvijas politikā jau gadiem ilgi atkārtojas viena un tā pati problēma: priekšvēlēšanu solījumi ir plaši un pievilcīgi, bet pēc vēlēšanām sabiedrībai ir grūti izsekot, kas no teiktā patiešām ir izdarīts. Rezultāts ir uzticības erozija – vēlētāji kļūst ciniski, bet partijas arvien vairāk balstās tēlā, nevis sniegumā.

Risinājums nav tikai jauni likumi vai stingrākas procedūras. Ir vajadzīgs sabiedrisks standarts, kas sistemātiski salīdzina “ko politiķi saka” ar “ko viņi izdara”.

Šādu standartu var nodrošināt vienkārša, caurspīdīga izvērtēšanas matrica. Tās pamatā ir seši kritēriji: solījumu kvalitāte, darbu pieredze, personiskā atbildība, kompetence, integritāte un sabiedrības iesaiste. Katrā no tiem politiķi un partijas tiek vērtēti pēc publiski pārbaudāmiem faktiem – Valsts kontroles ziņojumiem, Saeimas balsojumiem, valdības lēmumu izpildes, statistikas un mediju “solījumi pret realitāti” analīzēm.

Šāda pieeja maina politikas loģiku trīs veidos.
Pirmkārt, tā pārvieto uzmanību no retorikas uz rezultātiem. Ja solījumi ir jāformulē ar termiņiem, rādītājiem un atbildīgajiem, tukšas frāzes zaudē vērtību.
Otrkārt, tā stiprina institucionālo atbildību – partijas vairs nevar paslēpties aiz kolektīvas atbildības vai vainas novelšanas uz “sistēmu”.
Treškārt, tā nodrošina pastāvīgu sabiedrisko kontroli, jo vērtējumu var atjaunot katru gadu, nevis tikai vēlēšanu laikā.

Šāds instruments nav vērsts pret politiķiem. Gluži pretēji – tas ir godīgas politikas atbalsts. Partijas, kas strādā konsekventi un izpilda solīto, iegūst reputācijas kapitālu. Vēlētāji – skaidru pamatu izvēlei. Demokrātija – lielāku uzticamību.

Latvijai nav nepieciešami skaļāki lozungi. Tai nepieciešami izmērāmi solījumi un publiska atskaite par rezultātiem. Tikai tā vārdi atkal var saskanēt ar darbiem. 

           Pilsoniskās iniciatīvas manifesta versija

                             (aicinājums rīcībai)

 Mēs prasām atbildību: no vārdiem pie darbiem Latvijas politikā

Mēs, Latvijas pilsoņi, vairs nevēlamies politiku, kurā solījumi beidzas vēlēšanu naktī, bet atbildība – pazūd līdz nākamajai kampaņai. Demokrātija nav tikai tiesības balsot. Tā ir tiesības prasīt atbildi par to, kas ir izdarīts.

Tāpēc mēs iestājamies par vienkāršu, godīgu un publisku standartu:
katram politiskam līderim un partijai jābūt vērtētiem pēc vārdu un darbu atbilstības.

Mēs piedāvājam “vārdu–darbu atbilstības matricu”, kas balstās sešos pamatprincipos:

1.    Vai solījumi ir konkrēti un reāli?

2.    Vai ir redzami darbi un rezultāti?

3.    Vai politiķis uzņemas personisku atbildību par neveiksmēm?

4.    Vai lēmumi balstīti kompetencē, nevis saukļos?

5.    Vai tiek ievērota integritāte un caurspīdīgums?

6.    Vai sabiedrībai tiek sniegta skaidra atskaite?

Mēs pieprasām, lai šie kritēriji tiktu izmantoti publiski – medijos, pilsoniskajās iniciatīvās, izglītībā un pirms katrām vēlēšanām. Mēs pieprasām ikgadēju politisko partiju atbildības izvērtējumu, kas balstīts faktos, nevis kampaņu reklāmās.

Mūsu mērķis nav nosodīt. Mūsu mērķis ir mainīt politikas kultūru:

• no skaļiem solījumiem uz izmērāmiem rezultātiem,
• no personāliju kulta uz institucionālu atbildību,
• no vēlētāju vilšanās uz apzinātu līdzdalību.

Demokrātija ir stipra tikai tad, ja vārdiem seko darbi.
Mēs prasām politiku, kas ir pārbaudāma, atbildīga un godīga.
Mēs prasām politiku, kas cienī pilsoņus ne tikai pirms vēlēšanām, bet katru dienu.

 Konkrēta piemēru tabula par Saeimā pārstāvētajām partijām (“solījums → rezultāts”) attiecībā uz dažiem būtiskiem politikas virzieniem

 Šī tabula neatspoguļo visu programmu saturu, bet demonstrē — kāda solījuma un faktisko rezultātu salīdzināšana varētu izskatīties, ja to lieto politiskās atbildības matrica kontekstā.

💡 Avots par 14. Saeimas sastāvu: septiņas partijas ieguvušas vietas 2022. gada vēlēšanās — Jaunā Vienotība (JV), Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), Apvienotais saraksts (AS), Nacionālā apvienība (NA), Stabilitātei (ST), LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ (LPV) un Progresīvie (PRO) cvk.lv

---

📊 “Solījums → Rezultāts” tabula (2018–2025 kontekstā)

Partija	Solījums (vietnē/CVK programmā)	Rezultāts / īstenošana (2018-2025)
Jaunā Vienotība (JV)	Paaugstināt aizsardzības izdevumus un pabeigt reformas valsts pārvaldē (pro-ES, drošība) Foreign Policy Research Institute	Rezultāts: valdības dalībniece, virza aizsardzības budžeta saglabāšanu un eiro-NATO kursu; reformas daļēji īstenotas, bet saglabājušās politiskās diskusijas par reformu dziļumu (nav viennozīmīgu publisku izpildes KPI)
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)	Veicināt reģionālu attīstību un lauksaimniecības atbalstu	Rezultāts: kā parlamentārs spēks iesaistīta likumdošanā par lauksaimniecību/reģioniem; rezultāti saistīti ar koalīcijas politikas prioritātēm, bet nav skaidri kvantitatīvi KPI publiski pieejami
Apvienotais saraksts (AS)	Reģionālās pārvaldes uzlabošana un transporta infrastruktūra	Rezultāts: dalība valdības lokā; projektu virzība notiek, bet daļa reformu vēl nav pabeigta (rezultāti joprojām procesā — dalīta atbildība ar koalīciju)
Nacionālā apvienība (NA)	Stiprināt nacionālo drošību un latviešu valodas pozīcijas	Rezultāts: aktīva pozīcija izglītības valodas jautājumā un drošības debates Saeimā; lēmumu īstenošana notiek caur kopējiem parlamenta lēmumiem, ne vienmēr pie konkrētiem KPI
Stabilitātei (ST)	Pretdarīt sabiedrības šķelšanai, pret noteiktām COVID-19 politikām, popularizēt prezidenta vēlēšanu tautas balsojumā Vikipēdija+1	Rezultāts: Saeimā pārstāvēta opozīcijas pozīcija ar daļēju sabiedrības rezonansi, politiski pretrunīgi solījumi; nav pieejami skaidri valsts politikas rezultāti šiem solījumiem
LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ (LPV)	Priekšvēlēšanu vērsti sociāli-ekonomiski solījumi (piem., pensijas, mājokļi)	Rezultāts: partijai ir vietas Saeimā, taču nav skaidru publisku rādītāju par solījumu īstenošanu valdības likumdošanā; daļa iniciatīvu saistīta ar koalīcijas darbu
Progresīvie (PRO)	Sociāldemokrātiski virzīti sociālās politikas solījumi (algas, veselība, taisnīgums)	Rezultāts: opozīcijas grupa, aktīvi iebilst noteiktās likumdošanas jomās, tomēr tieša solījumu izpilde valdībā — ierobežota

 🧠 Kā šo tabulu izmantot

🔍 1) Publiska atskaite pirms vēlēšanām

• šī tabula var tikt publicēta kā faktu pārskats par partiju solījumiem un to īstenošanu;
• tā palīdz vēlētājiem izvērtēt, cik konkrēti solījumi ir pārveidoti par konkrētiem darbiem.

📏 2) Korelācija ar “izpildes matricas” kritērijiem

• piemēram, solījums par aizsardzības budžetu var tikt saistīts ar KPI: budžeta izpildes procentu vai jaunās stratēģijas apstiprināšanu;
• politiska opozīcija var tikt novērtēta pēc tā, cik efektīvi izmanto parlamenta instrumentus solījumu īstenošanai.

📊 3) Objektīvs salīdzinājums partiju starpā

• salīdzinot, piemēram, JV un AS, redzams — viena ir valdības veidošanā un var ietekmēt likumdošanu, otra galvenokārt opozīcijā — tas jāņem vērā, interpretējot “rezultātus”.

⚠️ Kas jāņem vērā

1.    Partiju programmas nav standarta KPI formātā, tāpēc atbilstības tabula balstās uz faktiem un publiski pieejamām ziņām par to, kas sasniegts.

2.    Solījumi, kas saistīti ar plašiem sociāliem mērķiem (piem., “uzlabosim dzīves līmeni”), nereti nav viennozīmīgi izmērāmi.

3.    Reālie rezultāti bieži ir kolektīva valdības lēmuma rezultāts, nevis viena partijas paša iniciatīva, tāpēc jāvērtē kontekstā.

📌 Avoti

·       14.Saeimā ievēlēto partiju saraksts un vietu sadalījums parlamentā cvk.lv

• Partiju programmās minētie politiskie virzieni (kā piemērs – JV programmas iepriekšējie punkti par drošību, enerģētiku) Foreign Policy Research Institute

 

Paplašināta tabula ar konkrētiem solījumiem par izglītību, veselības aprūpi un valsts pārvaldes reformu no Saeimā pārstāvētajām partijām (balstoties uz publiski pieejamo programmu saturu un zināmiem rezultātiem).

 Pievienoti arī faktu komentāri par to, kā šo solījumu īstenošanu var vērtēt pēc pieejamiem datiem vai publiskajiem procesiem.

⚠️ Piezīme: ne visas partijas ir precīzi formulējušas konkrētus KPI savās programās, tāpēc dažos gadījumos ir norādīts "procesā"/"ķēdes posmā" vai “nav skaidri izmērīts rezultāts”.

📊 Paplašinātā “Solījums → Rezultāts” tabula

Partija	Joma	Solījums	Rezultāts / īstenošana
Jaunā Vienotība (JV)	Izglītība	Ieviest obligātu vidējo izglītību ar dabaszinātņu eksāmenu.	Nav pietiekami konkrētu publisku rādītāju par eksāmenu ieviešanu; viņi turpinājuši atbalstīt skolas politikas reformas, bet nav izmērāms KPI.
	Veselības aprūpe	Paaugstināt mediķu atalgojumu.	Mediķu algas pieaugums notiek, taču ne tik strauji, cik solīts iepriekšējās Saeimas solījumos. BauskasDzive.lv
	Valsts pārvalde	Stabilizēt valsts pārvaldi, mazināt korupciju.	Valsts pārvaldes reforma notiek caur dažādiem politikas dokumentiem, bet nav skaidrā KPI mērījuma; atsevišķi priekšlikumi sasniegti, bet ilgtermiņa ietekme vēl novērtējama.
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)	Izglītība	Stabilizēt finansējumu, nodrošināt pieejamību reģionos.	Nav publiski kvantitatīvi rezultāti; skolēnu rezultāti PISA/centralizētajos rādītājos svārstās, bet tie nav tieši skaidri saistīti ar partiju solījumiem.
	Veselības aprūpe	Uzlabot pieejamību reģionos (ģimenes ārstu tīklu).	Reģionālās veselības pieejamības jautājums tiek apspriests valdībā, bet konkrētu mērījumu par netraucētu ģimenes ārstu pieejamību trūkst.
	Valsts pārvalde	Veicināt līdzdalību un NVO iesaisti pārvaldē.	Partija ir rosinājusi radīt atsevišķas iniciatīvas, bet nav publiski kvantitatīvu rādītāju par NVO līdzdalību palielināšanos lēmumu pieņemšanā. LV Portāls
Apvienotais saraksts (AS)	Izglītība	Uzlabot izglītības kvalitāti, fokusēt uz mācību saturu un pieejamību.	Politiskās debates notikušas; nav publisku, skaidru KPI izpildes datu par partijas iniciatīvām.
	Veselības aprūpe	Nepieciešams paplašināt veselības aprūpes pakalpojumus.	Veselības sistēmas reforma ir valdības vadīta, AS tiešs rezultāts nav izdalāms no kopējā koalīcijas darba.
	Valsts pārvalde	Palielināt pašvaldību lomu lēmumu pieņemšanā.	Notiek diskusijas par pašvaldību pilnvaru paplašināšanu; rezultāti vēl nav pabeigti.
Nacionālā apvienība (NA)	Izglītība	Iekļaut valsts aizsardzības apmācību skolās.	Ministru kabinets ir uzsvēris valsts aizsardzības izglītību; tomēr vēl nav pilnīgas sistēmas ar publicētiem KPI. LSM
	Veselības aprūpe	Atbalstīt veselības aprūpes finansējuma palielināšanu.	Budžeta pieaugums veselības jomā ir daļējs, bet nav pilnīgas atbilstības konkrētiem solījumiem. BauskasDzive.lv
	Valsts pārvalde	Pastiprināt valsts drošības politiku un institūcijas.	Normatīvi palīdz nostiprināt drošības iestādes; KPI par pārvaldības efektivitāti nav specifiski programmatiski.
Stabilitātei! (ST)	Izglītība	Nav skaidru detalizētu solījumu šajā jomā programmā.	Nav ziņu par konkrētu izglītības iniciatīvu īstenošanu no partijas.
	Veselības aprūpe	Kritizēt COVID-19 politikas; nav mērķtiecīgu izpildes KPI.	Nav faktiski īstenotu veselības uzlabojumu, jo partija galvenokārt ir opozīcijā.
	Valsts pārvalde	Cīnīties pret “sistēmas kļūdām”.	Retorika bez konkretizētiem KPI; tādēļ faktiski īstenošana nav dokumentēta.
LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ (LPV)	Izglītība	Veicināt pieejamu izglītību visām ģimenēm.	Nav publiski zināmu konkrētu KPI izpilde valsts līmenī.
	Veselības aprūpe	Uzlabot veselības pakalpojumu pieejamību.	Nav specifisku datu par konkrētu pakalpojumu pieaugumu saistībā ar partijas iniciatīvām.
	Valsts pārvalde	Palielināt sociālo politiku un ģimeņu atbalstu.	Nav tieši izmērāmu pārvaldības reformu rezultātu.
Progresīvie (PRO)	Izglītība	Veselības mācību iekļaušana izglītībā; augstskolu attīstība.	Diskusijas par veselības mācību un augstskolu kvalitāti turpinās, bet nav definēti KPI. LSM
	Veselības aprūpe	Uzlabot sistēmas pārvaldību, samazināt izmaksas.	Nav publisku datu, kas tieši saista partiju ar šiem mērķiem; sistēmas reforma ir valsts līmeņa jautājums.
	Valsts pārvalde	Veicināt efektivitāti un taisnīgumu.	Satversmes vai pārvaldes dziļas reformas nav notikušas. LV Portāls

 📌 Kā šo tabulu saprast

 Solījums

Tas ir konkrēts vai vispārīgs punkts partiju programmās par izglītību, veselības aprūpi vai valsts pārvaldes reformu — piemēram, mācību valoda, mediķu algas, pašvaldību loma.

Rezultāts / īstenošana

Tas ir publiski pieejams fakts vai procesa novērtējums, kas parāda:

• vai solījums ir izpildīts pilnībā (ar KPI un rezultātiem),
• daļēji pildīts (ir progress, bet nav skaidru KPI),
• vai nav izpildīts vai nav faktiski sācies.

Pielietojums politiskajā atbildībā

Tabula ļauj:

• novērtēt solījumu konkrētību,
• salīdzināt faktus pret solījumiem,
• izmantot matricas principu, vērtējot partijas un līderus pēc skaidriem kritērijiem.

📎 Avoti un datu ierobežojumi

✔ Partiju priekšvēlēšanu programmas un to īstenošanas analīze (LV portāls, Latvijas Radio). LSM+1
✔ Analītiski raksti par solījumu pildīšanu veselības sistēmā un sociālajā politikā. BauskasDzive.lv

📌 Ierobežojums: Partiju programmas ir īsas (līdz 4000 zīmēm), un reti tajās tiek fiksēti kvantitatīvi KPI — tāpēc daļa solījumu šobrīd ir “procesā” vai “skaidrojami politikas rezultātos”, nevis tieši izmērāmi atskaites rādītāji.

 

Paplašinātā tabula ar konkrētiem KPI (izmērāmiem rādītājiem) par izglītību, veselības aprūpi un valsts pārvaldes efektivitāti Latvijas kontekstā, kur tie ir pieejami

 

📊 KPI tabula — solījumi un fakti (izmērāmi rādītāji)

Partija	Joma	Solījums	Konkrēts KPI	Fakti / Rezultāti (izmērāmi)
Jaunā Vienotība (JV)	Izglītība	Uzlabot izglītības kvalitāti	PISA 2022 matemātikas & zinātņu rezultāti	Latvijas 15-gadnieki virs OECD vidējā matemātikā un zinātnēs, lai gan budžets uz vienu studentu ir zems LSM Eng
	Izglītība	Palielināt valsts finansējumu skolotāju atalgojumam	Skolotāju vidējā alga salīdzinājumā ar sabiedrības vidējo	2023. gada dati: skolotāju alga pārsniedz vidējo publiskā sektora vidējo algu tikai daļēji; ir neatbilstība starp mērķi un realitāti LSM Eng
	Veselības aprūpe	Pacelt mediķu algas	Mediķu vidējā alga neto	Vecākās medmāsas ~989–2322 € mēnesī neto, medmāsas ~878–1713 € neto (no privātajiem datiem) algas.lv+1
	Valsts pārvalde	Efektivitātes uzlabošana	Valsts efektivitātes indeks	Latvijas valdības efektivitātes vērtējums ~75% salīdzinājumā ar Lietuvu ~79% un Igauniju ~89% (Pasaules Bankas dati) LSM
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)	Izglītība	Stabilizēt izglītības pieejamību	Skolēnu procentuālā daļa, kas sasniedz pamatprasmes	Nav tieši publicētu KPI par solījuma izpildi (nav skaidri mērījumi)
	Veselības aprūpe	Uzlabot ģimenes ārstu pieejamību	Ģimenes ārstu uz 1000 iedzīvotājiem	Nav valsts ziņojumu ar KPI tieši par šo mērķi (līdzīgi valsts līmeņa debates)
	Valsts pārvalde	Pastiprināt NVO līdzdalību	NVO iesaistes rādītājs	Nav publisku, salīdzināmu KPI par NVO lomu lēmumu pieņemšanā
Apvienotais saraksts (AS)	Izglītība	Uzlabot mācību saturu	OECD PISA rādītāji	PISA dati par Latvijas 15-gadniekiem ir augstāki par OECD vidējo LSM Eng
	Veselības aprūpe	Efektivitāte veselības pakalpojumos	Veselības pakalpojumu izmantošana uz 1000 cilvēku	(OECD veselības pārskatos varētu būt dati, bet tie nav pieejami tieši šim mērķim bez plašākas analīzes) OECD
	Valsts pārvalde	Nodrošināt pakalpojumu efektivitāti	Valsts efektivitātes indekss	Latvija ~75% (zem ES vidējā) LSM
Nacionālā apvienība (NA)	Izglītība	Aizsardzības izglītība skolās	Neformālās mācību programmas īstenošanas %	Nav pieejami publiski konkrēti KPI par šo programmu ieviešanu
	Veselības aprūpe	Finansējuma pieaugums veselībā	Veselības budžeta īpatsvars no IKP	Veselības budžets pieauga, bet mērķi salīdzinājumā ar solījumu nav skaidri, publiski KPI
	Valsts pārvalde	Drošības institūciju stiprināšana	Aizsardzības budžeta % no IKP	Latvijas aizsardzības budžets ir palielināts, pārsniedzot 2% no IKP, atbilstoši NATO rekomendācijām (pēdējos gados)
Stabilitātei! (ST!)	Izglītība	Nav skaidrs KPI	—	—
	Veselības aprūpe	Kritizēt politiku	—	—
	Valsts pārvalde	Sistēmas kļūdu novēršana	Valsts efektivitātes indekss	Latvijas valsts efektivitātes novērtējums ~75% LSM
LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ (LPV)	Izglītība	Pieejamas mācību iespējas	Studējošo skaits uz 1000 iedzīvotājiem	Nav publisku KPI tieši par šo partijas solījumu
	Veselības aprūpe	Uzlabot pieejamību	Vakances veselības nozarē (%)	Dati liecina par darbaspēka trūkumu veselības un sociālās aprūpes nozarē vairākās jomās Publications Office of the EU
	Valsts pārvalde	Sociālā politika	Publiskā sektora efektivitātes indekss	Latvijas < ES vidējais efektivitātes rādītājs LSM
Progresīvie (PRO)	Izglītība	Pastiprināt prioritātes	Tertiārās izglītības īpatsvars	Latvijā arvien pieaug nodarbināto ar augstāko izglītību, 41,4% nodarbināto 15+ grupā LV Portāls
	Veselības aprūpe	Efektivitāte un izmaksu samazināšana	Veselības izdevumu īpatsvars no IKP	(Nav konkrētu KPI no publiskajiem avotiem šim solījumam)
	Valsts pārvalde	Efektivitāte un taisnīgums	Valsts efektivitātes indekss	Latvija ~75% valstiskā efektivitāte LSM

 🧠 Izmantotie KPI (izmērāmi rādītāji)

📌 Izglītība

PISA 2022 rezultāti:

• Latvijas 15-gadnieki sasniedz virs OECD vidējā rezultātus zinātnēs un matemātikā — tas ir salīdzināms līmenis ar darba tirgus prasībām. LSM Eng

Augstākā izglītība:

• 25–34 gadu vecuma cilvēku ar augstāko izglītību nodarbinātība ir 89%, salīdzinājumā ar OECD vidējo 87%. LSM Eng

Augstākās izglītības īpatsvars nodarbināto iedzīvotāju grupā:

• 41,4% nodarbināto vecumā virs 15 gadiem Latvijā ir ar augstāko izglītību — nedaudz pieaugums pēdējos gados. LV Portāls

 🩺 Veselības aprūpe

Mediķu algas:

• Vecākā medmāsa: ~989–2322 € mēnesī neto.
• Medmāsa: ~878–1713 € mēnesī neto (privātie dati). algas.lv+1

Darba tirgus trūkumi veselības nozarē:

• Dati liecina par vakancēm veselības un sociālās aprūpes nozarē, kas norāda uz darbaspēka neatbilstību pieprasījumam — rādītājs, kas svarīgs pieejamības izvērtēšanai. Publications Office of the EU

 📊 Valsts pārvalde

Valsts efektivitātes indekss:

• Latvijas valdības efektivitātes rādītājs ~75%, kas ir zem ES/OECD līmeņa. LSM

 📍 Kā šo tabulu lietot mērījumiem

➡️ Šos KPI var tieši izmantot politisko partiju atbildības matricā — piemēram:
✔ partijas solījums par skolotāju algu celšanu var tikt salīdzināts ar reālo skolotāju algu līmeni pret valsts vidējo,
✔ solījumi par veselības pieejamību var tikt salīdzināti ar vakancēm un mediķu algām,
✔ valsts pārvaldes reformu solījumus var mērīt ar valdības efektivitātes indeksu.

🧾 Avoti

• OECD dati par izglītību: PISA rezultāti un nodarbinātību pēc izglītības līmeņa LSM Eng
• Skolotāju algas un sistēmas izaicinājumi LSM Eng
• Mediķu algu dati algas.lv+1
• Valsts pārvaldes efektivitātes rādītājs LSM
• Augstākās izglītības nodarbināto īpatsvars LV Portāls     

     

Salīdzinoša tabula “Latvija vs. valstis, kur vārdu–darbu saskaņa ir augstāka” (Igaunija, Somija, Vācija)

 

Tā balstīta uz starptautiski atzītiem KPI: valdības efektivitāte, korupcijas uztvere, sabiedrības uzticēšanās, politikas nepārtrauktība un atbildības mehānismi.

Mērķis: parādīt, kur tieši Latvija atpaliek nevis retorikā, bet institucionāli izmērāmos rādītājos.

 📊 Salīdzinošā tabula: politiskā atbildība un “vārdu–darbu saskaņa”

Kritērijs (KPI)	Latvija	Igaunija	Somija	Vācija
Valdības efektivitāte (World Bank, Governance Effectiveness)	Zem ES līmeņa	Augsta	Ļoti augsta	Augsta
Korupcijas uztvere (Transparency International CPI)	Vidējs ES līmenis	Augsts caurspīdīgums	Ļoti augsta	Augsta
Sabiedrības uzticēšanās valdībai (OECD Trust)	Zema–vidēja	Vidēja–augsta	Ļoti augsta	Vidēja–augsta
Politikas nepārtrauktība (reformas pāri valdību maiņām)	Zema – biežas prioritāšu maiņas	Augsta – digitālās un pārvaldes reformas turpinās >15 gadu	Ļoti augsta – stratēģijas 10–20 gadu horizontā	Augsta – pamatpolitikas nemainīgas
Politikas mērķu mērāmība (KPI, rādītāji programmās)	Zema – vispārīgi solījumi	Vidēja–augsta	Augsta	Augsta
Neatkarīga politikas izvērtēšana	Fragmentāra	Sistēmiska (valsts digitālie rādītāji)	Institucionalizēta	Institucionalizēta
Publiskā pārvalde – digitalizācija	Vidēja	Ļoti augsta (e-valsts)	Augsta	Augsta
Budžeta caurspīdīgums	Vidējs	Augsts	Ļoti augsts	Augsts
Ministru personiskā atbildība (atkāpšanās, ja neizpilda, vai kļūdas)	Reta	Regulāra politiskā kultūra	Normatīva politiskā kultūra	Institucionāli nostiprināta
Solījumu izsekojamība publiski	Vāja	Vidēja–augsta	Augsta	Augsta

 🧠 Ko šī tabula parāda?

1️. Latvijas galvenā problēma nav politikas saturs, bet atbildības mehānisms

• Solījumi reti ir piesaistīti konkrētiem KPI.
• Nav sistēmas, kas regulāri publiski ziņotu par izpildi.
  ➡ Rezultāts: vārdi politiskajās programmās dzīvo atsevišķi no darbiem.

 2️. Igaunija: “vārdi = digitāli izmērāmi rezultāti”

• E-pārvalde, budžets, pakalpojumi – katram reformu posmam ir rādītāji.
• Reformas turpinās neatkarīgi no valdību maiņas.
  ➡ Politiskā nepārtrauktība + datu kultūra = augsta saskaņa.

3️. Somija: atbildība kā politiskās kultūras norma

• Politiskās programmas piesaistītas ilgtermiņa stratēģijām (10–20 gadi).
• Neatkarīgas iestādes vērtē rezultātus, nevis nodomus.
• Ministru atkāpšanās kļūdas gadījumā ir standarts, nevis skandāls.
  ➡ Solījums bez izmērāma mērķa nav uzskatāms par solījumu.

4️. Vācija: institucionāla kontrole un stabilitāte

• Koalīcijas līgumi ar precīziem pasākumiem un termiņiem.
• Federālā uzraudzība un parlamentārā kontrole nodrošina pārskatatbildību.
  ➡ Nevis līderu godaprāts, bet sistēma piespiež pildīt.

 📌 Galvenās strukturālās atšķirības

Elements	Latvija	Igaunija / Somija / Vācija
Solījumi	Vispārīgi	Konkrēti, izmērāmi
Uzraudzība	Politizēta, epizodiska	Neatkarīga, regulāra
Sabiedrības informēšana	Fragmentāra	Atvērti dati, skaidri rādītāji
Atbildība par neveiksmi	Zema	Normāla politiskā prakse
Reformu pēctecība	Zema	Augsta

 🎯 Kopsavilkums

Latvijā vārdu–darbu saskaņu neizjauc politiskā griba, bet institucionāla nespēja piesaistīt solījumus mērķiem, termiņiem un personiskai atbildībai.
Igaunijā, Somijā un Vācijā to nodrošina datu kultūra, neatkarīga izvērtēšana un politiskās sekas par neizpildi.

 

      “Latvijas reformu ceļakarte 5 soļos”

 

 Tā veidota tieši pēc Somijas, Igaunijas un Vācijas prakses, ar uzsvaru uz to, kā panākt vārdu–darbu saskaņu (ne tikai labākus solījumus, bet izpildi).

Mērķis: padarīt politiskos solījumus Latvijā izmērāmus, pārbaudāmus un personiski atbildīgus.

 1️. Solījumi ar KPI, termiņiem un atbildīgo personu

Ko dara Somija, Igaunija, Vācija:

• Politikas dokumentos katram mērķim ir rādītāji (KPI), termiņi un institucionālā atbildība.
• Koalīcijas līgumi Vācijā satur konkrētus pasākumus, nevis tikai virzienus.
• Somijā stratēģiskie mērķi tiek piesaistīti valsts budžeta programmām.

Ko darīt Latvijā:

Likuma grozījumi par politisko programmu saturu:

• Katram valdības un ministriju solījumam obligāti jānorāda:
  (1) mērķis, (2) KPI, (3) termiņš, (4) atbildīgais ministrs/iestāde.

Piemērs:
“Samazināt rindas pie ārsta” →
KPI: vidējais gaidīšanas laiks; Termiņš: 24 mēneši; Atbildīgais: Veselības ministrs.

🎯 Rezultāts: solījums kļūst par publisku saistību, nevis retoriku.

 2️. Neatkarīga politikas izpildes uzraudzība

Labā prakse:

• Somija: neatkarīgas aģentūras vērtē politiku ietekmi.
• Vācija: parlamentārās kontroles institūcijas regulāri pārbauda programmu izpildi.
• Igaunija: valsts pārvalde balstās uz atvērtiem datiem un digitāliem rādītājiem.

Ko darīt Latvijā:

Izveidot Neatkarīgu Politikas Izvērtēšanas padomi (pie Saeimas):

• Publicē pusgada un gada “solījumu izpildes pārskatus”.
• Izvērtē: izpildīts / daļēji / neizpildīts + iemesli.

🎯 Rezultāts: politikas izpilde tiek vērtēta profesionāli, nevis politiski.

 3️. Publiska “solījumi → rezultāti” digitālā platforma

Labā prakse:

• Igaunija: e-pārvalde, atvērti dati, pakalpojumu snieguma rādītāji.
• Vācija un Somija: budžeta un politikas rezultāti ir publiski izsekojami.

Ko darīt Latvijā:

Izveidot vienotu valsts portālu:

Solījums → KPI → Starpposms → Rezultāts → Atbildīgais

Ar:

• grafikiem,
• termiņu indikatoriem,
• publisku skaidrojumu par kavējumiem.

🎯 Rezultāts: sabiedrība redz, kas tieši ir izdarīts un kas – nē.

 4️. Personiskā politiskā atbildība par neizpildi

Labā prakse:

• Somija: atkāpšanās kļūdu vai neizpildes gadījumā ir politiskā norma.
• Vācija: ministru atbildība ir institucionāli nostiprināta.
• Igaunija: reputācija un caurspīdīgums ir politiskās kultūras pamats.

Ko darīt Latvijā:

Ieviešama atbildības procedūra:

• Ja būtisks solījums netiek izpildīts bez objektīva pamatojuma:
  → publiska uzklausīšana Saeimā,
  → pienākums iesniegt korekcijas plānu,
  → atkārtotas neveiksmes gadījumā – politiska atbildība (amats, pilnvaras).

🎯 Rezultāts: neizpildei ir sekas, nevis tikai skaidrojumi.

 5️. Reformu nepārtrauktība pāri valdību maiņām

Labā prakse:

• Somija: 10–20 gadu stratēģijas (izglītība, inovācijas, veselība).
• Igaunija: digitālās valsts attīstība turpinās vairākās valdībās.
• Vācija: pamatpolitikas nemainās līdz ar koalīciju maiņu.

Ko darīt Latvijā:

Noteikt nacionālās prioritātes ar starppartiju vienošanos (piem., izglītība, veselība, valsts pārvalde):

• tās var mainīt tikai ar kvalificētu Saeimas vairākumu,
• katrai prioritātei – mērķi, KPI un starpposmi uz 8–12 gadiem.

🎯 Rezultāts: reformas netiek “atceltas”, mainoties ministriem vai koalīcijām.

 🧭 Ceļakartes kopsavilkums

Solis	Ko tas maina	Kā tas stiprina vārdu–darbu saskaņu
1. KPI solījumi	Retoriku pārvērš mērķos	Solījumi kļūst izmērāmi
2. Neatkarīga uzraudzība	Mazina politisko manipulāciju	Rezultātus vērtē profesionāli
3. Digitāls caurspīdīgums	Padara izpildi redzamu	Sabiedrība redz progresu vai stagnāciju
4. Personiskā atbildība	Beidz bezseku neizpildi	Par neveiksmi ir politiskas sekas
5. Nepārtrauktība	Beidz reformu haosu	Politika kļūst ilgtermiņa, nevis cikliska

 🎯 Rezumējums

Latvijas problēma nav ideju trūkums, bet sistēma, kurā solījumiem nav mērījumu, uzraudzības un seku. Šī ceļakarte aizstāj politisko retoriku ar atbildības arhitektūru.

 

                 POLITIKAS MEMORANDS

“Kā stiprināt vārdu–darbu saskaņu Latvijas politikā: reformu ceļakarte 5 soļos”

 Adresāts: Saeima, Ministru kabinets, Valsts kanceleja, politiskās partijas, pilsoniskās sabiedrības organizācijas

Sagatavots: politikas analīzes vajadzībām
Temats: politiskās atbildības, caurspīdīguma un politikas izpildes kvalitātes uzlabošana Latvijā

 1. Kopsavilkums (Executive Summary)

Latvijā pastāv strukturāla problēma: politiskie solījumi nav sistēmiski sasaistīti ar izmērāmiem mērķiem, publisku uzraudzību un personisku atbildību. Tas rada situāciju, kurā vārdi politiskajās programmās bieži neizpaužas konkrētos, pārbaudāmos darbos, mazinot sabiedrības uzticēšanos un reformu efektivitāti.

Šis memorands piedāvā reformu ceļakarti 5 soļos, balstītu uz Somijas, Igaunijas un Vācijas praksi. Tās mērķis ir pārvērst politiskos solījumus par izmērāmiem uzdevumiem ar termiņiem, atbildīgajām personām, neatkarīgu izvērtēšanu un politiskām sekām neizpildes gadījumā.

Ieviešot piedāvātos pasākumus, Latvija var:

• paaugstināt politikas izpildes kvalitāti,
• mazināt populismu un retorisku solījumu dominanci,
• nostiprināt sabiedrības uzticēšanos demokrātiskajām institūcijām.

 2. Problēmas definīcija

2.1. Esošā situācija

Latvijas politiskajā sistēmā:

• priekšvēlēšanu un valdības programmas pārsvarā ir vispārīgas un nesatur skaidrus rādītājus (KPI);
• politikas izpilde netiek regulāri un neatkarīgi izvērtēta vienotā sistēmā;
• sabiedrībai trūkst pieejamas informācijas par to, kuri solījumi ir izpildīti, kuri – kavējas, kuri – neizpildīti;
• neizpildei reti ir politiskas sekas.

Rezultātā politiskā atbildība kļūst fragmentāra, bet reformas – īstermiņa, atkarīgas no valdību maiņām.

2.2. Starptautiskā salīdzinājuma atziņas

Somijā, Igaunijā un Vācijā:

• politikas mērķi ir piesaistīti rādītājiem, termiņiem un institucionālajai atbildībai;
• pastāv neatkarīga politikas izvērtēšana;
• budžets, pakalpojumu sniegums un reformu progress ir publiski izsekojami;
• politiskā kultūra paredz reālu atbildību par neizpildi.

Šīs sistēmiskās atšķirības, nevis politisko ideju kvalitāte, nosaka augstāku “vārdu–darbu saskaņu”.

 3. Politikas mērķis

Izveidot Latvijā institucionālu atbildības arhitektūru, kurā:

1.    politiskie solījumi ir izmērāmi,

2.    izpilde tiek neatkarīgi uzraudzīta,

3.    sabiedrība var sekot progresam,

4.    par neizpildi pastāv politiskas sekas,

5.    stratēģiskās reformas turpinās pāri valdību maiņām.

 4. Reformu ceļakarte 5 soļos

4.1. Solījumi ar KPI, termiņiem un atbildīgajām personām

Risinājums:
Noteikt, ka valdības deklarācijās, ministriju rīcības plānos un galvenajās politikas programmās katram būtiskam mērķim obligāti jānorāda:

• konkrēts mērķis,
• izmērāms rādītājs (KPI),
• izpildes termiņš,
• politiski un administratīvi atbildīgā persona.

Starptautiskā prakse:
Vācijā koalīciju līgumi ietver detalizētus pasākumus un termiņus; Somijā politikas mērķi ir sasaistīti ar budžeta programmām.

Ieguvums:
Solījumi kļūst par publiskām saistībām, nevis tikai politisku komunikāciju.

 4.2. Neatkarīga politikas izpildes uzraudzība

Risinājums:
Izveidot Neatkarīgu politikas izvērtēšanas institūciju (pie Saeimas), kuras uzdevums būtu:

• reizi pusgadā un gadā publicēt “solījumu izpildes pārskatus”;
• vērtēt izpildi pēc vienotiem kritērijiem: izpildīts / daļēji izpildīts / neizpildīts;
• analizēt kavējumu iemeslus un ietekmi.

Starptautiskā prakse:
Somijā politikas ietekme tiek profesionāli izvērtēta; Vācijā parlamentārā kontrole ir sistemātiska.

Ieguvums:
Politikas rezultāti tiek vērtēti objektīvi, nevis politiski.

 4.3. Publiska digitāla platforma “Solījumi → Rezultāti”

Risinājums:
Izveidot vienotu valsts digitālo platformu, kur katram būtiskam solījumam ir redzams:

• mērķis, KPI, termiņš, atbildīgais,
• starpposma progress,
• gala rezultāts un skaidrojums kavējumu gadījumā.

Starptautiskā prakse:
Igaunija izmanto atvērto datu un e-pārvaldes risinājumus, kas padara politikas rezultātus pārskatāmus.

Ieguvums:
Sabiedrība var reālajā laikā sekot valdības darbam, nevis tikai kampaņu laikā.

 4.4. Personiskā politiskā atbildība par neizpildi

Risinājums:
Ieviest formālu procedūru, ka būtiska solījuma neizpildes gadījumā:

• atbildīgais ministrs sniedz publisku skaidrojumu Saeimā;
• tiek iesniegts korekcijas plāns;
• atkārtotas neizpildes gadījumā iestājas politiskā atbildība (amata zaudēšana vai pilnvaru ierobežošana).

Starptautiskā prakse:
Somijā un Vācijā politiskā atbildība par kļūdām ir politiskās kultūras norma.

Ieguvums:
Neizpildei ir sekas, nevis tikai komunikācijas skaidrojumi.

 4.5. Reformu nepārtrauktība pāri valdību maiņām

Risinājums:
Noteikt nacionālās prioritātes (piemēram, izglītība, veselība, valsts pārvalde) ar:

• starppartiju vienošanos,
• 8–12 gadu mērķiem, KPI un starpposmiem,
• iespēju tās mainīt tikai ar kvalificētu Saeimas vairākumu.

Starptautiskā prakse:
Somijā stratēģiskās politikas tiek plānotas 10–20 gadu periodam; Igaunijā digitālās valsts reformas turpinās neatkarīgi no valdībām.

Ieguvums:
Reformas kļūst stabilas un prognozējamas, nevis cikliskas.

 5. Ieviešanas grafiks

0–6 mēneši:

• normatīvo aktu grozījumu sagatavošana par KPI, termiņiem un atbildību;
• institucionālā modeļa izstrāde neatkarīgai izvērtēšanai.

6–18 mēneši:

• izvērtēšanas institūcijas izveide;
• digitālās platformas izstrāde un pilotprojekts.

18–36 mēneši:

• pilna sistēmas darbība;
• pirmie publiskie gada pārskati par solījumu izpildi;
• procedūru ieviešana politiskajai atbildībai.

 6. Riska faktori un mazināšana

Risks	Riska mazināšanas pasākums
Politiskā pretestība	Ieviešana ar pārpartiju vienošanos
Formāla KPI izmantošana	Neatkarīga profesionāla izvērtēšana
Sabiedrības zema iesaiste	Atvērti dati, vienkārša vizualizācija
Administratīvais slogs	Digitālie risinājumi un standartizētas veidnes

7. Secinājums

Latvijas demokrātijas kvalitāti ierobežo nevis ideju trūkums, bet institucionāla nespēja piesaistīt politiskos solījumus konkrētiem mērķiem, uzraudzībai un atbildībai.
Ieviešot šo reformu ceļakarti 5 soļos, Latvija var pāriet no retoriskas politikas uz rezultātos balstītu pārvaldību, līdzīgi kā Somija, Igaunija un Vācija.

Politika bez mērījumiem ir viedoklis. Politika ar mērījumiem – atbildība! 

         Pilotprojekta piedāvājums Latvijai

                 vārdu–darbu saskaņas īstenošanai dzīvē

 Pilotprojekts: “Solījumi → Rezultāti”

 Mērķis: 12 mēnešu laikā izveidot funkcionējošu sistēmu, kur valdības politiskie solījumi trīs nozarēs (izglītība, veselība, valsts pārvalde) ir publiski izsekojami ar KPI, termiņiem un atbildīgajiem.

 1) Kas uztur un pārvalda

🏛 Institucionālā atbildība

Vadošā institūcija: Valsts kanceleja (VK)
Neatkarīgā uzraudzība: Akadēmiskais partneris (piem., Latvijas Universitāte / RSU politikas analīzes centrs)
IT izstrāde: Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) vai atklāta iepirkuma kārtība
Datu īpašnieki: attiecīgās ministrijas (IZM, VM, VARAM)

👥 Pārvaldības struktūra

• Vadības komiteja (VK, Saeimas komisiju pārstāvji, pilsoniskās sabiedrības pārstāvis)
• Datu un metodikas darba grupa (ministrijas + pētnieki)
• Tehniskā komanda (VDAA / IT piegādātājs)

🎯 Principi: neatkarīga metodika, politiska neitralitāte, atvērti dati.

 2) Kādi dati tiek izmantoti

📊 Datu struktūra katram solījumam

1.    Politikas solījums (no valdības Deklarācijas vai nozaru programmas)

2.    KPI (1–3 rādītāji)

3.    Termiņš

4.    Atbildīgais (ministrs / iestāde)

5.    Datu avoti (administratīvie reģistri, statistika)

6.    Statuss: izpildīts / daļēji / neizpildīts + pamatojums

 🎓 Izglītība (piemēri)

• Solījums: Uzlabot skolēnu mācību rezultātus.
• KPI:

o    Centralizēto eksāmenu vidējais rezultāts (%)

o    PISA rezultāti

o    Skolotāju ar pilnu kvalifikāciju īpatsvars (%)

• Datu avoti: IZM, VISC, CSP, OECD

 🏥 Veselības aprūpe (piemēri)

• Solījums: Samazināt gaidīšanas rindas.
• KPI:

o    Vidējais gaidīšanas laiks pie speciālista (dienas)

o    Operāciju skaits uz 1000 iedzīvotājiem

o    Ģimenes ārstu pieejamības indekss

• Datu avoti: NVD, SPKC, VM, e-veselības sistēma

 🏢 Valsts pārvalde (piemēri)

• Solījums: Samazināt administratīvo slogu.
• KPI:

o    Vidējais pakalpojuma izpildes laiks (dienas)

o    Pakalpojumu īpatsvars, kas pilnībā digitāli pieejami (%)

o    Uzņēmumu apmierinātības indekss

• Datu avoti: VARAM, VDAA, Uzņēmumu reģistrs, Valsts ieņēmumu dienests

 3) Produkts: ko sabiedrība redz

🌐 Publiskā platforma “Solījumi → Rezultāti”

• Interaktīva lapa katram solījumam:
  Solījums → KPI → Progress → Rezultāts → Atbildīgais
• Grafiki, termiņu indikatori (zaļš / dzeltens / sarkans)
• Lejupielādējami atvērtie dati (CSV, API)
• Pusgada un gada “Izpildes ziņojums”

 4) Laika grafiks (12 mēneši)

Posms	Saturs	Termiņš
1. Sagatavošana	Mandāts, partneri, metodika	1–2 mēn.
2. Datu kartēšana	KPI definēšana, avoti, datu kvalitāte	2–4 mēn.
3. IT izstrāde	Platforma, integrācijas	4–8 mēn.
4. Testēšana	Pilotdati, kvalitātes audits	9–10 mēn.
5. Publiska palaišana	Pirmais ziņojums, mediji	11–12 mēn.

 5) Budžets (aptuvens, EUR)

Pozīcija	Summa (EUR)
Metodikas izstrāde (akadēmiskais partneris)	40 000
IT izstrāde (platforma, integrācijas)	120 000
Datu sagatavošana ministrijās	30 000
Neatkarīgā audita un uzraudzības funkcija	25 000
Komunikācija, publiskie ziņojumi	15 000
Kopā (12 mēn.)	≈ 230 000 EUR

💡 Finansējums: valsts budžeta pilotprojekts, ES fondu “Good Governance / Digital Government” līnijas, NVO līdzfinansējums.

 6) Atbildības mehānisms (kā tas ietekmē politiku)

• Pusgada publiska uzklausīšana Saeimā par katru nozari.
• Ja KPI netiek sasniegti bez objektīva pamatojuma:
  → pienākums iesniegt korekcijas plānu;
  → atkārtotas neveiksmes gadījumā – politiska atbildība (komitejas balsojums, rekomendācija par amatu).

 7) Riska faktori un risinājumi

Risks	Risinājums
Politiskā pretestība	Pilotprojekts bez sankcijām pirmajā gadā, tikai publiska atskaitīšanās
Datu kvalitāte	Valsts pārvaldes iekšējais audits, skaidri KPI standarti
Pārāk sarežģīta metodika	Maks. 1–3 KPI katram solījumam
Sabiedrības pasivitāte	Mediju partnerība, vizuāla platforma

 8) Kāpēc tieši pilots?

✔ Zems politiskais risks (3 nozares, ierobežots apjoms)
✔ Konkrēts rezultāts 12 mēnešos
✔ Var paplašināt uz visām ministrijām
✔ Reāli nostiprina vārdu–darbu saskaņu, nevis tikai deklarē to.

 Šis pilotprojekts pārvērš politisko atbildību no retorikas par pārvaldības sistēmu: katram solījumam ir dati, termiņš, atbildīgais un publisks rezultāts.

               Politikas memoranda pielikums

           Pilotprojekts “Solījumi → Rezultāti (SR-LV)”

Politiskās atbildības un vārdu–darbu saskaņas stiprināšanai Latvijā

1. Mērķis un pamatojums

Šā pilotprojekta mērķis ir 12 mēnešu laikā izveidot un ieviest praktisku, publiski pieejamu sistēmu, kas ļauj sabiedrībai, Saeimai un valdībai pārskatāmi izvērtēt politisko solījumu izpildi, balstoties uz izmērāmiem rādītājiem (KPI), termiņiem un institucionālo atbildību.

Latvijas politikas izaicinājums nav ideju vai stratēģiju trūkums, bet nepietiekama saikne starp deklarētajiem mērķiem un faktisko izpildi. Starptautiskā prakse rāda, ka politiskā uzticamība pieaug, ja politikas mērķi tiek formulēti kā pārbaudāmas saistības un to izpilde tiek regulāri, neatkarīgi un publiski vērtēta. Pilotprojekts paredz pārbaudīt šo pieeju ierobežotā, bet reprezentatīvā apjomā – trīs sabiedrībai kritiski nozīmīgās nozarēs: izglītībā, veselības aprūpē un valsts pārvaldē.

 2. Projekta saturs un darbības princips

2.1. Pamatprincips

Katrs valdības vai nozaru politikas solījums tiek strukturēts piecos elementos:

1.    politikas solījums (no valdības Deklarācijas, rīcības plāna vai programmas);

2.    mērķa rādītāji (KPI, ne vairāk kā 1–3 uz vienu solījumu);

3.    termiņš;

4.    politiski un administratīvi atbildīgā institūcija;

5.    faktiskā izpilde, balstīta oficiālos datos.

Šie elementi tiek atspoguļoti publiskā digitālā platformā “Solījumi → Rezultāti”.

2.2. Nozaru piemēri

Izglītība

• Politikas solījums: uzlabot skolēnu mācību rezultātus.
• KPI: centralizēto eksāmenu vidējais rezultāts (%), PISA rādītāji, pilnu kvalifikāciju ieguvušo pedagogu īpatsvars.
• Datu avoti: Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), Valsts izglītības satura centrs, Centrālā statistikas pārvalde, OECD.
• Atbildīgais: IZM.

Veselības aprūpe

• Politikas solījums: samazināt gaidīšanas rindas uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem.
• KPI: vidējais gaidīšanas laiks pie speciālista (dienās), operāciju skaits uz 1000 iedzīvotājiem, ģimenes ārstu pieejamības indekss.
• Datu avoti: Nacionālais veselības dienests, SPKC, Veselības ministrija, e-veselības sistēma.
• Atbildīgais: Veselības ministrija.

Valsts pārvalde

• Politikas solījums: samazināt administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
• KPI: vidējais pakalpojumu izpildes laiks (dienās), pilnībā digitāli pieejamo pakalpojumu īpatsvars (%), uzņēmēju apmierinātības indekss.
• Datu avoti: VARAM, VDAA, Uzņēmumu reģistrs, Valsts ieņēmumu dienests.
• Atbildīgais: VARAM.

 3. Institucionālā atbildība un pārvaldība

3.1. Projekta vadība

• Vadošā institūcija: Valsts kanceleja (politikas koordinācija, starpinstitucionālā sadarbība).
• Tehniskā izstrāde: Valsts digitālās attīstības aģentūra vai iepirkuma rezultātā izvēlēts IT izpildītājs.
• Datu turētāji: attiecīgās ministrijas un to padotības iestādes.

3.2. Neatkarīga uzraudzība

• Uzraudzības funkcija: Akadēmiskie partneri (piem., Latvijas Universitāti vai Rīgas Stradiņa universitāti).
• Uzdevums: metodikas audits, datu kvalitātes pārbaude, secinājumu sagatavošana pusgada un gada pārskatos.

3.3. Pārvaldības struktūra

• Vadības komiteja: Valsts kanceleja, Saeimas atbildīgo komisiju pārstāvji, Valsts kontrole, pilsoniskās sabiedrības pārstāvis.
• Datu un metodikas darba grupa: ministriju pārstāvji, pētnieki.
• Tehniskā darba grupa: IT izstrādes un datu integrācijas nodrošināšanai.

 4. Publiskais rezultāts

Tiek izveidota digitāla platforma “Solījumi → Rezultāti”, kas nodrošina:

• strukturētu informāciju par katru solījumu;
• vizuālu progresu (grafiki, termiņu indikatori);
• statusu: izpildīts / daļēji izpildīts / neizpildīts ar pamatojumu;
• atvērto datu lejupielādi (CSV, API);
• pusgada un gada publiskos izpildes ziņojumus.

Platformas mērķis nav politiska vērtēšana, bet faktos balstīta pārskatāmība.

 5. Īstenošanas grafiks

Posms	Saturs	Termiņš
I. Sagatavošana	Politiskā mandāta noformēšana, partneru piesaiste, metodikas ietvars	1–2 mēn.
II. Datu kartēšana	KPI definēšana, datu avotu audits, datu kvalitātes standarti	2–4 mēn.
III. IT izstrāde	Platformas izstrāde, integrācijas ar reģistriem	4–8 mēn.
IV. Testēšana	Pilotdatu ievade, neatkarīgs audits	9–10 mēn.
V. Publiska palaišana	Pirmais izpildes ziņojums, komunikācija	11–12 mēn.

 6. Budžets (indikatīvs, 12 mēnešiem)

Pozīcija	Summa (EUR)
Metodikas izstrāde (akadēmiskais partneris)	40 000
IT izstrāde (platforma, datu integrācijas)	120 000
Datu sagatavošana ministrijās	30 000
Neatkarīgā audita un uzraudzības funkcija	25 000
Sabiedriskā komunikācija un ziņojumi	15 000
Kopā	≈ 230 000 EUR

Finansējuma avoti: valsts budžeta pilotprogramma, ES fondu “Good Governance / Digital Government” instrumenti, iespējamais NVO līdzfinansējums.

 7. Atbildības mehānisms

• Reizi pusgadā – publiska izpildes uzklausīšana Saeimā par katru no pilotnozarēm.
• Ja KPI netiek sasniegti bez objektīva pamatojuma, atbildīgajai institūcijai jāiesniedz korekcijas plāns.
• Atkārtotas neizpildes gadījumā – politiskās atbildības procedūra (komitejas vērtējums, rekomendācijas par amatu vai politikas korekcijām).

 8. Riska faktori un to mazināšana

Risks	Mazinošais pasākums
Politiskā pretestība	Pilotprojekts pirmajā gadā ar uzsvaru uz caurspīdīgumu, nevis sankcijām
Datu kvalitāte	Valsts pārvaldes iekšējais audits, skaidri KPI standarti
Metodikas pārsarežģītība	Ne vairāk kā 1–3 KPI vienam solījumam
Sabiedrības iesaistes trūkums	Mediju partnerība, vizuāla un vienkārša platformas struktūra

 9. Pievienotā vērtība

Pilotprojekts nodrošina:

• praktisku mehānismu politisko solījumu pārbaudei;
• institucionālu mācīšanos par rezultātos balstītu politiku;
• pamatu sistēmas paplašināšanai uz visām nozarēm;
• sabiedrības uzticēšanās pieaugumu caur caurspīdīgumu un atbildību.

10.    Faktiskā izpilde, balstīta oficiālos datos.

Šie elementi tiek atspoguļoti publiskā digitālā platformā “Solījumi → Rezultāti”.

 11. Secinājums

Pilotprojekts “Solījumi → Rezultāti (SR-LV)” piedāvā Latvijai īstenojamu, izmaksu ziņā samērīgu un starptautiski pamatotu risinājumu politiskās atbildības stiprināšanai. Tas pārvērš politiskos solījumus no deklarācijām par publiski pārbaudāmām saistībām un veido pamatu ilgtermiņa pārvaldības kvalitātes uzlabošanai. 

Starptautiskā prakse: Somija, Igaunija, Vācija

Starptautiskā pieredze rāda, ka politiskās atbildības un vārdu–darbu saskaņas stiprināšana balstās trīs pamatprincipos: (i) politikas mērķu mērāmība, (ii) neatkarīga uzraudzība, (iii) publisks caurspīdīgums. Šie principi ir konsekventi īstenoti vairākās Eiropas valstīs ar augstu institucionālās uzticēšanās līmeni.

Somija. Valsts stratēģiskā plānošana ir balstīta uz rezultātu pārvaldību: nozaru mērķi tiek sasaistīti ar budžeta programmām, definējot konkrētus rādītājus un termiņus. Neatkarīgas izvērtēšanas struktūras regulāri analizē politikas ietekmi, bet publiskie pārskati nodrošina sabiedrības informētību. Politiskajā kultūrā ir nostiprināta personiskā atbildība par neizpildi.
Konkrēts piemērs: izglītības politikas programmās mērķi tika sasaistīti ar rādītājiem (skolēnu sasniegumi, pedagogu kvalifikācija), termiņiem un budžeta pozīcijām; regulāra ietekmes izvērtēšana un publiski starpziņojumi ļāva veikt korekcijas ieviešanas gaitā, mazinot atšķirību starp deklarētajiem mērķiem un faktiskajiem sasniegumiem.

Igaunija. Digitālās valsts modelis ļauj operēt ar atvērtiem datiem un rādītājiem par publisko pakalpojumu sniegumu. Politikas īstenošana ir cieši sasaistīta ar datu infrastruktūru: iestādes izmanto vienotus reģistrus, un sabiedrībai ir pieejami rādītāji par pakalpojumu pieejamību, termiņiem un kvalitāti, kas veicina pārskatāmību un mazina administratīvo slogu.
Konkrēts piemērs: “once-only” principa ieviešanā tika noteikti mērķi par pilnībā digitāli pieejamo pakalpojumu īpatsvaru, lietotāju skaitu un apstrādes laiku; rādītāji tika publiski uzraudzīti, izmantojot centrālos reģistrus un atvērto datu portālus, padarot politisko solījumu par pārbaudāmu saistību.

Vācija. Koalīcijas līgumi un valdības programmas tiek formulētas ar konkrētiem pasākumiem, atbildīgajām institūcijām un izpildes termiņiem. Parlamentārās kontroles mehānismi un neatkarīgas institūcijas regulāri uzrauga izpildi, savukārt būtisku neveiksmju gadījumā politiskā atbildība ir institucionāli nostiprināta.
Konkrēts piemērs: enerģētikas pārejas (Energiewende) politikā koalīcijas līgumos tika noteikti kvantitatīvi mērķi (atjaunojamās enerģijas īpatsvars, emisiju samazinājums), atbildīgās ministrijas un regulāra ziņošana parlamentam; neatkarīgu ekspertu izvērtējumi ļāva politiku koriģēt, ja rādītāji netika sasniegti.

Secinājums. Somijas, Igaunijas un Vācijas prakse apliecina, ka politisko solījumu pārvēršana pārbaudāmās saistībās prasa: (1) mērķus ar KPI un termiņiem, (2) neatkarīgu, profesionālu uzraudzību, (3) publiski pieejamus datus. Pilotprojekts “Solījumi → Rezultāti (SR-LV)” adaptē šos principus Latvijas institucionālajam kontekstam, nodrošinot izmaksu ziņā samērīgu un īstenojamu ieviešanu.  

Mūsdienās daudzu valstu demokrātiskās iekārtas arvien biežāk saskaras ar koordinētu dezinformāciju, izsmalcinātu populismu, ar centieniem MI rīkus un tehnoloģijas izmantot manipulēšanai ar sabiedrību. Aktuāli nepieciešams mehānisms, kas  novērš šādus draudus demokrātijai un arī nosaka robežas MI izmantošanai politiskajā vidē. 

          Šajā nolūkā  piedāvāju izvērtēt likumprojekta ieceri par demokrātiskās pārvaldības noturības stiprināšanu un mākslīgā intelekta atbildīgas izmantošanas obligātajām prasībām Latvijas Republikā

 LIKUMPROJEKTS

Likums par mākslīgā intelekta drošu un atbildīgu izmantošanu demokrātijas aizsardzībai

 I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likuma mērķis
Nodrošināt, ka mākslīgā intelekta (MI) sistēmas netiek izmantotas:

·         sabiedrības manipulēšanai,

·         demokrātisko procesu ietekmēšanai,

·         krāpniecībai,

·         personas identitātes viltošanai,

·         privātuma un cilvēktiesību pārkāpšanai.

2. pants. Pamatprincipi
Likuma īstenošana balstās uz:

·         cilvēka atbildības principu,

·         preventīvas drošības principu,

·         risku klasifikācijas principu,

·         caurspīdīguma un pārskatāmības principu,

·         sabiedrības aizsardzības principu.

3. pants. Likuma darbības joma

Likums attiecas uz:

·         MI sistēmu (programmatūru, ko izstrādā ar mērķi veikt attiecīgas MI tehnoloģiskās funkcijas) izstrādātājiem,

·         MI sistēmu pasūtītājiem,

·         MI sistēmu lietotājiem,

·         digitālajām platformām,

·         politiskās komunikācijas organizatoriem.

II nodaļa. Caurspīdīgums un uzraudzība

4. pants. MI izmantošanas atklāšanas pienākums
Ja saturs radīts ar MI un var ietekmēt sabiedrisko domu, obligāti norādāma atzīme, vadoties no metadatu standarta (piem.JSON/Schema) par MI ģenerētu saturu.

5. pants Augsta riska MI sistēmu reģistrācija (tādu, kuru izmantošana var būtiski ietekmēt personu tiesības, drošību vai demokrātiskos procesus).

Valsts reģistrā jāreģistrē MI sistēmas, kas:

·         ietekmē informācijas plūsmu vai vēlēšanu procesu,

·         analizē plaša mēroga sabiedrības uzvedību,

·         tiek izmantotas politiskajā aģitācijā.

6.pants. Algoritmu ietekmes audits

·         augsta riska MI sistēmām pirms ieviešanas jānovērtē to ietekme uz cilvēkiem un sabiedrību, veicot neatkarīgu riska auditu;

·         novērtēšanas rezultāti jāpublicē un jāiesniedz uzraudzības institūcijai.

III nodaļa. Demokrātisko procesu aizsardzība

7. pants. Aizliegumi vēlēšanu periodā
Aizliegts:

·         izmantot politiskos botu tīklus (automatizētu profilu kopumu, kas veicina politikas saturu bez cilvēka uzraudzības vai ar maldinošu identitāti),

·         izplatīt kandidātu vai amatpersonu dziļviltojumus, kas maldināšanas nolūkos imitē MI ģenerētu reālu personu,

·         pielietot MI sniegtās iespējas, lai veiktu slepenas personalizētas manipulācijas.

8. pants. Platformu pienākumi
Digitālajām platformām jānodrošina:

·         koordinētu manipulāciju atklāšana,

·         MI radīta politiskā satura marķēšana,

·         ziņošana uzraudzības institūcijai.

IV nodaļa. Atbildība par algoritmu izstrādi un pielietošanu

9. pants. Izstrādātāja atbildība
          MI sistēmas izstrādātājam jānodrošina, ka sistēma atbilst drošības, caurspīdīguma un riska pārvaldības prasībām visā tās dzīves ciklā.

10. pants. Pasūtītāja atbildība
          Par MI izmantošanu ļaunprātīgos nolūkos.

11. pants. Lietotāja atbildība
          Par kaitējuma radīšanu ar MI.

12. pants. Atbildīgais operators

·         Par MI sistēmu darbību atbild cilvēks vai juridiska persona, kas to izstrādā, ievieš vai ekspluatē.

·         Augsta riska MI sistēmām jānosaka skaidri zināms atbildīgais, kas var uzņemties juridisko atbildību par radītu kaitējumu.

Ⅴ nodaļa - Tehnoloģiskā drošība

13. pants. Drošība jau dizaina stadijā

·         MI sistēmas jāizstrādā, ievērojot drošības, caurspīdīguma un ētikas prasības.

·         Obligāts drošības audits augsta riska MI sistēmām pirms ieviešanas.

Ⅵ nodaļa — Digitālās identitātes aizsardzība

14. pants. Identitātes falsifikācijas vai  imitācijas aizliegums
      Sejas, balss vai personas tēla MI imitācija bez atļaujas ir           tiesību pārkāpums.

15. pants. Cilvēka kontrole kritiskos  (veselība, tiesu sistēma,  finanšu kredīti, publiskā drošība) lēmumos
      MI nedrīkst bez cilvēka iesaistes pieņemt autonomus  

lēmumus, kas tieši ietekmē cilvēka dzīvību, brīvību vai tiesības.

Ⅶ nodaļa. Cilvēka tiesības apstrīdēt autonomos MI nolēmumus

16. pants. Tiesības iebilst, saņemt izskaidrojumu vai apstrīdēt MI nolēmumu
      Personai ir tiesības pieprasīt eksperta izvērtējumu, saņemt      

       skaidri saprotamu skaidrojumu vai arī tiesiskā ceļā apstrīdēt        

       konkrēto nolēmumu.

17. pants. Valsts verifikācijas platforma
      Izveido publisku rīku MI sintezētā satura pārbaudei.

18. pants. Datu pārredzamība

·         MI sistēmas lieto tikai pārbaudītus un dokumentētus datus.

·         Lietotājiem jābūt pieejamai informācijai par datu izcelsmi un izmantošanu.

VIII nodaļa.  Aizliegumi

19. pants. MI izmantošanas aizliegumi

·         Aizliegta MI izmantošana politiskajos procesos, lai manipulētu ar  elektorāta uzvedību.

·         Aizliegta MI izmantošana sociālās kontroles sistēmās, kas vērtē cilvēkus pēc to lojalitātes.

·         Aizliegta bezkontrolētu  autonomu represīva rakstura darbību veikšana.

·         Aizliegta dezinformācijas un dziļviltojumu izmantošana.

ⅠⅩ nodaļa. Sabiedrības noturības stiprināšana un aizsardzība

20. pants. Informētības tiesības

·         Persona, kas mijiedarbojas ar MI, ir tiesīga zināt, ka tas ir MI.

·         Persona ir tiesīga apstrīdēt autonomos MI lēmumus, ja tie ietekmē viņas tiesības vai intereses.

21. pants. Digitālā pratība un aizsardzība

·         Valstij jānodrošina MI pratības integrācija izglītībā.

·         Valsts veicina digitālās pratības mācību programmas izstrādi sabiedrības izglītošanai, kā arī lieto mehānismus dezinformācijas identificēšanai un minimizēšanai.

Ⅹ nodaļa. Risku klasifikācija un regulējuma sistematizācija

22. pants. MI riska klasifikācija pēc tādiem parametriem kā  datu jūtīgums, ietekmes mērījumi, medicīniskā nozīme, automatizēta profilēšana, potenciāla diskriminācija u.tml. 

MI sistēmas veids	Regulējuma līmenis
Spēles, izklaide	Minimāls
Biznesa optimizācija	Vidējs
Izglītība, nodarbinātība	Paaugstināts
Veselība, tiesas, politika	Augsts / stingrs

23. pants. Regulējuma sistematizācijas pielāgošana
Jo augstāks riska līmenis, jo stingrākas drošības, audita un  

 pārredzamības prasības.

 Ⅺ nodaļa. Uzraudzība

24. pants.  MI uzraudzības institūcija
Tiek izveidota Digitālās demokrātijas aizsardzības padome, nosakot tās funkcijas un struktūru (neatkarīgi eksperti, tiesiskais audits), reglamentējot sadarbības procesus ar IT, ar drošības dienestiem un Datu Valsts inspekciju.

 Digitālās demokrātijas aizsardzības padome:

·         sertificē augsta riska MI sistēmas,

·         veic regulāras pārbaudes,

·         uzrauga normatīvu ievērošanu.

25. pants. Sankcijas

MI ļaunprātīga izmantošana:  

·         administratīvas sankcijas  - naudas sodi, darbības ierobežojumi, bet smagos pārkāpumos tiek piemērota kriminālatbildība.

·         Trauksmes cēlēji MI jomā tiek aizsargāti pret represijām.

Ⅻ nodaļa. Pārejas noteikumi

26. pants. Pakāpeniska ieviešana

·         Likums stājas spēkā  mēnesi pēc izsludināšanas.

·         Gada laikā jāizveido sabiedrības informēšanas programmas un jāorganizē digitālās pratības mācības.

·         Divu gadu laikā visas augsta riska MI sistēmas jānovērtē un jāsertificē.

Tiesiskā veidā noformēts priekšstats par to, kā Latvijā sabalansēt indivīda privātumu ar leģitīmām sabiedrības un valsts interesēm digitalizācijas, plašas datu apstrādes un mākslīgā intelekta (MI) ieviešanas apstākļos..

Tiesiskā veidā noformēts priekšstatu par to, kā Latvijā sabalansēt indivīda privātumu ar leģitīmām sabiedrības un valsts interesēm digitalizācijas, plašas datu apstrādes un mākslīgā intelekta (MI) ieviešanas apstākļos.

Pozīcija par indivīda privātuma un sabiedrības interešu līdzsvarošanu  valsts pārvaldībā

Pamatnostādne

Latvijā  jāīsteno tiesībās balstīts ietvars, kurā datu izmantošana sabiedrības interesēs ir tiesiska, nepieciešama, samērīga, caurspīdīga un atbildīga, ar jēgpilnu cilvēka kontroli pār būtiskiem lēmumiem. Sabiedrības labums ir sasniedzams caur privātuma aizsardzību, nevis uz tās rēķina.

Pamatprincips: privātums nav vairogs pret atbildību

Ir svarīgi normatīvi nostiprināt vienu skaidri saprotamu aksiomu:

Privātuma aizsardzība nevar tikt izmantota, lai slēptu likumpārkāpumus, sabiedrībai bīstamu rīcību vai ļaunprātīgu varas, resursu vai tehnoloģiju izmantošanu.

Tas nozīmē:

•        privātums aizsargā cilvēka cieņu, nevis nelikumīgu rīcību;

•        anonimitāte nav pamattiesība, ja pastāv būtisks sabiedrības interešu risks.

Šis princips būtu jāiekļauj kā virsregula visiem datu aizsardzības, MI, drošības un pārvaldības normatīvajiem aktiem.

Vienots, caurspīdīgs un atbildīgs ietvars stiprinās sabiedrības uzticēšanos, nodrošinās tiesisko noteiktību un veicinās inovāciju, kas pilnībā respektē cilvēka cieņu un individuālo autonomiju.

Likumprojekts

Par sabiedrības interešu pārākumu pār ļaunprātīgu privātuma izmantošanu digitālajā un mākslīgā intelekta vidē

1. pants. Likuma mērķis

(1) Šā likuma mērķis ir, ievērojot Latvijas Republikas Satversmes 96. pantu par tiesībām uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību, kā arī Satversmes 100. pantu par vārda brīvību un sabiedrības tiesībām uz informāciju, nodrošināt līdzsvaru starp personas privātuma aizsardzību un sabiedrības interesēm.     

(2) Likums nosaka, ka privātuma tiesības nevar tikt izmantotas, lai slēptu nelikumīgu rīcību, izvairītos no juridiskas, disciplināras vai profesionālas atbildības vai kavētu sabiedrībai būtiskas informācijas atklāšanu.

(3) Likums veicina tiesiskumu, caurskatāmību, sabiedrības drošību, veselības aizsardzību, demokrātisko procesu integritāti un atbildīgu digitālo un mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanu.

2. pants. Tiesiskais pamats un piemērojamība

(1) Šis likums piemērojams saskaņā ar:

1.    Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (GDPR);

2.    Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par mākslīgo intelektu (AI Act);

3.    Personas datu apstrādes likumu;

4.    Informācijas atklātības likumu;

5.    Trauksmes celšanas likumu;

6.    Krimināllikumu un Administratīvās atbildības likumu.

(2) Šis likums neierobežo personas pamattiesības vairāk, nekā tas nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā, ievērojot samērīguma principu.

3. pants. Pamatprincipi

(1) Cieņas princips – privātuma aizsardzība kalpo personas cieņai (Satversmes 95. pants), nevis nelikumīgas rīcības aizsardzībai.
(2) Atbildības princips – nevienai personai vai organizācijai nav tiesību izmantot privātumu vai anonimitāti, lai izvairītos no atbildības par Krimināllikumā, Administratīvās atbildības likumā vai citos normatīvajos aktos paredzētiem pārkāpumiem.
(3) Sabiedrības interešu princips – sabiedrības drošība, veselība, tiesiskums un demokrātiskā iekārta (Satversmes 1. pants) ir prioritāri gadījumos, kad privātuma aizsardzība tiek izmantota ļaunprātīgi.
(4) Samērīguma princips – jebkuri privātuma ierobežojumi atbilst Satversmes tiesas judikatūrai un tiek piemēroti tikai pamatotos, nepieciešamos un tiesiski kontrolējamos gadījumos.

4. pants. Sabiedrības interešu izņēmums personas datu aizsardzībā

(1) Atbilstoši GDPR 6. panta 1. punkta c), e) apakšpunktam un 9. panta 2. punkta g) apakšpunktam, personas datu apstrāde un identitātes atklāšana ir pieļaujama, ja tā nepieciešama sabiedrības interesēs, lai:

1.    atklātu vai novērstu noziedzīgu nodarījumu (Krimināllikums);

2.    izmeklētu korupciju, krāpšanu vai dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu;

3.    novērstu būtisku apdraudējumu sabiedrības drošībai, veselībai, videi vai demokrātiskajai kārtībai;

4.    nepieļautu anonimitātes izmantošanu, lai izvairītos no juridiskas vai disciplināras atbildības;

5.    nodrošinātu sabiedrības tiesības uz informāciju saskaņā ar Informācijas atklātības likumu.

(2) Šādos gadījumos kompetentajām iestādēm ir pienākums veikt personas identifikāciju un nodrošināt informācijas atklāšanu likumā noteiktajā apjomā.

5. pants. Personu kategoriju diferenciācija

(1) Privātpersonām bez sabiedriskas ietekmes nodrošināma maksimāla privātuma aizsardzība (Satversmes 96. pants, GDPR).
(2) Personām ar būtisku sabiedrisko ietekmi (valsts amatpersonām, politikas veidotājiem, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību vadībai, mediju un digitālo platformu operatoriem, MI sistēmu izstrādātājiem un pasūtītājiem) profesionālajā darbībā piemērojama paaugstināta caurskatāmība saskaņā ar Informācijas atklātības likumu un AI Act.
(3) Personām, attiecībā uz kurām pastāv pamatotas aizdomas par smagiem vai sistēmiskiem pārkāpumiem, privātuma aizsardzība nevar tikt izmantota, lai liegtu izmeklēšanu, sabiedrības informēšanu vai atbildības piemērošanu.

6. pants. Ļaunprātīgas anonimitātes aizliegums

(1) Par ļaunprātīgu anonimitāti uzskatāma apzināta identitātes slēpšana, ja tā:

1.    veicina noziedzīgu nodarījumu vai administratīvu pārkāpumu slēpšanu;

2.    apgrūtina uzraudzību, izmeklēšanu vai tiesvedību;

3.    ļauj izvairīties no atbildības par sabiedrībai būtisku seku radīšanu.
(2) Šāda anonimitāte nav aizsargājama ar Satversmes 96. pantu vai GDPR.
(3) Kompetentajām iestādēm ir tiesības veikt identifikācijas pasākumus saskaņā ar Kriminālprocesa likumu, Operatīvās darbības likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

7. pants. Caurskatāmība mākslīgā intelekta un digitālajās sistēmās

(1) Saskaņā ar AI Act un Personas datu apstrādes likumu MI sistēmu izstrādātājiem, īpašniekiem un operatoriem sabiedriski nozīmīgās jomās (publiskā pārvalde, veselība, izglītība, drošība, finanses, informācijas telpa) ir pienākums nodrošināt:

1.    atbildīgo personu un organizāciju identitātes atklātību;

2.    informāciju par sistēmu mērķiem, darbības loģiku un ietekmi uz personu tiesībām;

3.    audita, uzraudzības un atbildības mehānismus.

(2) Anonīma vai neizsekojama MI izmantošana, kas ietekmē personu tiesības vai sabiedrības intereses, nav pieļaujama.

8. pants. Uzraudzības mehānisms

 Tiek noteikta īpaša uzraudzības funkcija (piemēram, Datu valsts inspekcijas, Tiesībsarga vai īpašas komisijas kompetencē), kas:

1.    izvērtē konfliktus starp privātumu un sabiedrības interesēm;

2.    sniedz atzinumus par informācijas atklāšanu;

3.    nodrošina trauksmes cēlēju aizsardzību saskaņā ar Trauksmes celšanas likumu.

9. pants. Pārejas noteikumi

(1) Ministru kabinets sešu mēnešu laikā izdod nepieciešamos noteikumus likuma īstenošanai.
(2) Nozaru iestādes nodrošina apritē esošo dokumentu satura saskaņošanu ar GDPR, AI Act un nacionālajiem normatīvajiem aktiem.

 Kā sabalansēt indivīda privātuma aizsardzību ar sabiedrības drošību, veselību, caurskatāmību un kopējo labumu

 

1. “Sabiedrības interešu pārākuma klauzula”

Privātuma aizsardzība tiek ierobežota, ja pastāv vismaz viens no šiem nosacījumiem:

1.1.        rīcība apdraud sabiedrības drošību, veselību vai demokrātisko kārtību;

1.2. ir pamatotas aizdomas par korupciju, sistēmisku krāpšanu, cilvēktiesību pārkāpumiem;

1.3. persona izmanto anonimitāti, lai izvairītos no juridiskas vai profesionālas atbildības;

1.4.        darbības ietekmē plašu sabiedrības daļu vai publiskos resursus.

👉 Šādā gadījumā valsts institūcijām ir ne tikai tiesības, bet pienākums nodrošināt caurskatāmību.

2. Sabiedrības interešu pārākums pār ļaunprātīgu privātuma izmantošanu

2.1. Pamatprincips

2.1.1. Privātuma aizsardzība ir būtiska pamattiesība, kas kalpo personas cieņas, autonomijas un drošības aizsardzībai.

2.1.2. Vienlaikus privātuma aizsardzība nedrīkst tikt izmantota kā līdzeklis, lai slēptu nelikumīgu rīcību, izvairītos no atbildības vai kavētu sabiedrības tiesības uz informāciju, ja ir apdraudēta sabiedrības drošība, veselība, demokrātiskā kārtība, tiesiskums vai kopējais labums.

         2.1.3.  Tādēļ šajā dokumentā tiek nostiprināts princips:
privātums nav vairogs pret juridisku, profesionālu vai sabiedrisku atbildību.

2.2. Sabiedrības interešu pārākuma kritēriji

Privātuma aizsardzība var tikt ierobežota, ja pastāv pamatotas un dokumentētas norādes uz vismaz vienu no šiem apstākļiem:

a) rīcība vai bezdarbība rada vai var radīt būtisku apdraudējumu sabiedrības drošībai, veselībai, vides ilgtspējai vai cilvēktiesībām;
b) ir pamatotas aizdomas par korupciju, krāpšanu, varas ļaunprātīgu izmantošanu vai sistēmisku likumpārkāpumu;
c) tiek izmantota anonimitāte, lai izvairītos no juridiskas, profesionālas vai institucionālas atbildības;

d) darbības ietekmē plašu sabiedrības daļu, publiskos resursus vai demokrātiskos procesus;

e) informācijas slēpšana apgrūtina izmeklēšanu, uzraudzību vai sabiedrības tiesības uz informāciju par būtiskiem riskiem.

2.3. Personu kategoriju diferenciācija

Lai izvairītos no patvaļas, jāievieš skaidri saprotama gradācija:

2.3.1. Privātpersonas bez sabiedriskas ietekmes – tām piemērojama maksimāla privātuma aizsardzība.

2.3.2. Personas ar būtisku sabiedrisku ietekmi (publisko institūciju amatpersonas, politikas veidotāji, lielu uzņēmumu vadītāji, mediju un digitālo platformu operatori, MI sistēmu izstrādātāji un pasūtītāji) – to profesionālajā darbībā piemērojama paaugstināta caurskatāmība un samazināta privātuma aizsardzība.

2.3.3. Personas, attiecībā uz kurām pastāv pamatotas aizdomas par smagiem vai sistēmiskiem pārkāpumiem – privātuma aizsardzība nevar tikt izmantota, lai liegtu izmeklēšanu, sabiedrības informēšanu vai atbildības piemērošanu.

 Privātuma aizsardzība nedrīkst bloķēt izmeklēšanu, informācijas atklāšanu vai sabiedrības informēšanu.

Tas novērstu situāciju, kad “privātuma karogs” tiek izmantots, lai pasargātu varas un ietekmes centrus.

2.4. Normatīvais aizliegums “ļaunprātīgai anonimitātei”

“Ļaunprātīga anonimitāte” – apzināta identitātes slēpšana ar mērķi izvairīties no juridiskas, profesionālas vai sabiedriskas atbildības,

un tam sekojošs regulējums:

• ja anonimitāte tiek izmantota:
• dezinformācijai,
• sabiedrības manipulācijai,
• krāpniecībai,
• nelikumīgai MI sistēmu izmantošanai,
• apdraud sabiedrības drošību, veselību vai demokrātisko procesu.

2.4.2. Ļaunprātīga anonimitāte nav aizsargājama ar privātuma tiesībām.

👉  Kompetentajām valsts institūcijām ir pienākums identificēt subjektu un nodrošināt informācijas atklāšanu likumā noteiktajās robežās.

2.5. Caurskatāmības pienākums tehnoloģiju un mākslīgā intelekta jomā

Sabiedriski nozīmīgās jomās (publiskā pārvalde, veselība, drošība, izglītība, finanšu sistēma, informācijas telpa) MI sistēmu izstrādātājiem, īpašniekiem un operatoriem ir pienākums nodrošināt:

a) identitātes un atbildīgo personu atklātību;
b) informāciju par sistēmas mērķiem, lietošanas jomu un galvenajiem darbības principiem;

c) uzraudzības un atbildības mehānismus.

 Anonīma vai neizsekojama MI izmantošana sabiedriski nozīmīgās jomās nav pieļaujama.

Šā mehānisma darbībai jābūt caurskatāmai, neatkarīgai un juridiski kontrolējamai.

  2.6. Atklātības prasība tehnoloģiju un MI jomā

Obligātu caurskatāmību attiecībā uz:

• MI sistēmu īpašniekiem, izstrādātājiem un pasūtītājiem,
• algoritmu izmantošanu publiskajā sektorā,
• sistēmām, kas ietekmē cilvēku tiesības, drošību, veselību, reputāciju.

👉 Anonīmi MI risinājumi sabiedriski nozīmīgās jomās būtu juridiski nepieļaujami.

3. Institucionāls mehānisms pret “privātuma ļaunprātīgu izmantošanu”

Lai tas nebūtu tikai deklaratīvi, rekomendēju paredzēt:

• Neatkarīgu “sabiedrības interešu izvērtēšanas padomi”, kas:
• izvērtē gadījumus, kad privātums tiek piesaukts informācijas slēpšanai;
• lemj par datu atklāšanu sabiedrības interesēs;
• iespēju žurnālistiem, NVO pārstāvjiem, trauksmes cēlējiem vērsties šajā institūcijā.

 Šādu pasākumu īstenošanas rezultātā izmainās paradigma:

no
👉 “Privātums kā absolūta barjera”
uz
👉 “Privātums kā tiesība, kas beidzas tur, kur sākas sabiedrības drošība, tiesiskums un kopējais labums.”

Tieši šādu līdzsvaru šobrīd prasa:

• MI attīstība,
• dezinformācijas realitāte,
• sabiedrības uzticības krīze institūcijām.

 

LIKUMPROJEKTA  ANOTĀCIJA

 

1. Projekta izstrādes nepieciešamība

Latvijas tiesību sistēma nodrošina augstu personas datu un privātās dzīves aizsardzības līmeni (Latvijas Republikas Satversmes 96. pants, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (GDPR), Personas datu apstrādes likums).

Vienlaikus praksē arvien biežāk konstatējami gadījumi, kad privātuma aizsardzība vai anonimitāte tiek izmantota nevis personas cieņas aizsardzībai, bet gan:

– nelikumīgas rīcības slēpšanai,
– izvairīšanās no juridiskas vai disciplināras atbildības nolūkā,
sabiedrībai būtiskas informācijas bloķēšanai,
– dezinformācijas un digitālo tehnoloģiju ļaunprātīgai izmantošanai.

Īpaši digitālajā vidē un mākslīgā intelekta sistēmu pielietošanā šāda prakse apdraud sabiedrības drošību, veselību, tiesiskumu un demokrātisko procesu integritāti. Pašreizējais regulējums satur atsevišķus sabiedrības interešu izņēmumus, tomēr trūkst skaidri saprotama, sistēmiska ietvara, kas nepārprotami nostiprinātu principu: privātums nav izmantojams kā vairogs pret atbildību.

2. Projekta mērķis

Likumprojekta mērķis ir izveidot skaidri saprotamu un samērīgu normatīvo ietvaru, kas:

2.1.        nodrošina personas pamattiesību aizsardzību saskaņā ar Satversmi un Eiropas Savienības tiesībām;

2.2.   novērš privātuma aizsardzības un anonimitātes ļaunprātīgu izmantošanu;

2.3.        nostiprina sabiedrības interešu pārākumu gadījumos, kad pastāv apdraudējums drošībai, veselībai, tiesiskumam vai demokrātiskajai kārtībai;

2.4.        nodrošina caurskatāmību mākslīgā intelekta un digitālo tehnoloģiju izmantošanā sabiedriski nozīmīgās jomās.

3. Projekta būtība un pamatprincipi

Likumprojekts paredz:

– noteikt sabiedrības interešu pārākuma principu gadījumos, kad privātuma aizsardzība tiek izmantota nelikumīgas rīcības slēpšanai vai atbildības apiešanai;
– ieviest ļaunprātīgas anonimitātes aizliegumu, ja identitātes slēpšana apgrūtina izmeklēšanu vai sabiedrības aizsardzību;
– paredzēt pastiprinātas caurskatāmības prasības mākslīgā intelekta un digitālajās sistēmās, īpaši publiskajā pārvaldē, veselības, izglītības, drošības, finanšu un informācijas telpas jomās;
– izveidot institucionālu uzraudzības mehānismu, kas izvērtē konfliktus starp privātuma aizsardzību un sabiedrības interesēm, nodrošinot arī trauksmes cēlēju aizsardzību.

Likumprojekts sagatavots saskaņā ar :

Cieņas principu – privātuma aizsardzība kalpo personas cieņai (Satversmes 95. pants), nevis nelikumīgas rīcības aizsardzībai.
Atbildības principu – nevienai personai vai organizācijai nav tiesību izmantot privātumu vai anonimitāti, lai izvairītos no atbildības par Krimināllikumā, Administratīvās atbildības likumā vai citos normatīvajos aktos paredzētiem pārkāpumiem.
 Sabiedrības interešu principu – sabiedrības drošība, veselība, tiesiskums un demokrātiskā iekārta (Satversmes 1. pants) ir prioritāri gadījumos, kad privātuma aizsardzība tiek izmantota ļaunprātīgi.
 Samērīguma principu – jebkuri privātuma ierobežojumi atbilst Satversmes tiesas judikatūrai un tiek piemēroti tikai pamatotos, nepieciešamos un tiesiski kontrolējamos gadījumos.

4. Tiesiskās ietekmes izvērtējums

4.1. Atbilstība Latvijas Republikas Satversmei

Likumprojekts ir saderīgs ar:

– Satversmes 96. pantu (tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību), jo ierobežojumi paredzēti tikai sabiedrības interešu aizsardzībai un ievērojot samērīguma principu;
– Satversmes 100. pantu (vārda brīvība un sabiedrības tiesības uz informāciju);
– Satversmes 1. un 95. pantu (demokrātiska tiesiska valsts, cilvēka cieņas aizsardzība).

4.2. Atbilstība Eiropas Savienības tiesībām

Likumprojekts atbilst:

– GDPR (īpaši 6. panta 1. punkta c) un e) apakšpunktam, 9. panta 2. punkta g) apakšpunktam, 23. pantam – sabiedrības interešu izņēmumi);
– ES Mākslīgā intelekta regulai (AI Act) – caurskatāmības, atbildības un augsta riska sistēmu uzraudzības prasībām;
– ES Pamattiesību hartai.

5. Ietekme uz valsts budžetu un administratīvo slogu

Tieša ietekme uz valsts budžetu nav paredzēta. Uzraudzības funkcijas plānots īstenot esošo institūciju ietvaros (piemēram, Datu valsts inspekcija, Tiesībsarga birojs, nozaru regulatori).

Administratīvais slogs var pieaugt MI sistēmu operatoriem, kuriem būs jānodrošina caurskatāmība, tomēr tas ir samērīgs ar sabiedrības drošības un uzticēšanās ieguvumiem.

6. Ietekme uz sabiedrību un tautsaimniecību

Pozitīvā ietekme:
– samazināta anonimitātes ļaunprātīga izmantošana;
– stiprināts tiesiskums un sabiedrības uzticēšanās institūcijām;
– uzlabota cīņa pret korupciju, naudas atmazgāšanu, krāpšanu un dezinformāciju;
– drošāka un atbildīgāka MI izmantošana.

Iespējamie riski:
– nepieciešamība institūcijām attīstīt kompetenci digitālo tehnoloģiju uzraudzībā.

7. Sabiedrības līdzdalība

Likumprojekta izstrādes un saskaņošanas procesā paredzēta konsultēšanās ar:

– Datu valsts inspekciju,
– Tiesībsarga biroju,
– tiesībsargājošajām iestādēm,
– pilsoniskās sabiedrības, NVO, mediju un akadēmiskās vides pārstāvjiem.

8. Secinājums

Likumprojekts nodrošina līdzsvaru starp privātuma aizsardzību un sabiedrības interesēm, ir saderīgs ar Satversmi un ES tiesībām, un ir būtisks solis Latvijas digitālās un mākslīgā intelekta pārvaldības nostiprināšanā.

Izziņas informācijai skatīt salīdzinošo tabulu:

 SALĪDZINOŠĀ TABULA

(ES AI Act – GDPR – Latvijas normatīvie akti – piedāvātais likumprojekts)

Jautājums / princips	ES AI Act	GDPR	Latvijas normatīvie akti	Piedāvātais likumprojekts
Privātuma aizsardzība kā pamattiesība	Netieši (caur cilvēktiesību aizsardzību un risku regulējumu)	Tieši (personas datu aizsardzība kā pamattiesība)	Satversmes 96. pants; Personas datu apstrādes likums	Apstiprina pamattiesību statusu, bet precizē robežas ļaunprātīgas izmantošanas gadījumā
Sabiedrības interešu izņēmums	Atzīst valsts drošības, sabiedrības interešu prioritāti augsta riska sistēmās	6(1)(c), 6(1)(e), 9(2)(g), 23. pants	Informācijas atklātības likums, Kriminālprocess, Operatīvā darbība	Sistemātiski nostiprina principu: sabiedrības intereses ir pārākas, ja privātums tiek izm. ļ/prātīgi
Anonimitātes ierobežošana	Prasa identifikāciju augsta riska MI sistēmās, izsekojamību	Pseidonimizācija atļauta, bet ne nelikumīgiem mērķiem	Kriminālprocesa likums, Operatīvās darbības likums	Ievieš jēdzienu “ļaunprātīga anonimitāte” un tās aizliegumu
Atbildība un caurskatāmība MI sistēmās	Detalizētas prasības augsta riska MI (reģistri, audits, cilvēka uzraudzība)	Datu apstrādes caurskatāmība	Fragmentāra – caur nozaru regulējumu	Nosaka vispārēju caurskatāmības pienākumu sabiedriski nozīmīgās jomās
Trauksmes cēlēju un sabiedrības informēšana	Atbalsta risku ziņošanu	Neattiecas tieši	Trauksmes celšanas likums	Integrē aizsardzību konfliktos starp privātumu un sabiedrības interesēm
Uzraudzības mehānisms	Nacionālās uzraudzības iestādes	Datu aizsardzības iestādes	DVI, Tiesībsargs, nozaru regulatori	Paredz īpašu funkciju konfliktu izvērtēšanai
Privātuma ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums	Netieši	Netieši	Nav sistemātiski formulēts	Tieši nostiprināts kā pamatprincips

POLITIKAS MEMORANDS

Par sabiedrības interešu pārākumu pār ļaunprātīgu privātuma izmantošanu digitālajā un mākslīgā intelekta laikmetā

 1. Mērķis

Šā memoranda mērķis ir noteikt normatīvo ietvaru, kas novērš privātuma aizsardzības izmantošanu kā instrumentu nelikumīgas rīcības slēpšanai, anonimitātes ļaunprātīgai izmantošanai un sabiedrības tiesību uz informāciju ierobežošanai, vienlaikus saglabājot personas cieņas un pamattiesību aizsardzību.

2. Pamatprincipi

1.    Cieņas princips – privātuma aizsardzība kalpo personas cieņai, nevis nelikumīgai rīcībai.

2.    Atbildības princips – nevienai personai vai organizācijai nav tiesību slēpt identitāti, lai izvairītos no juridiskas, profesionālas vai sabiedriskas atbildības.

3.    Sabiedrības interešu princips – sabiedrības drošība, veselība, demokrātija un kopējais labums ir prioritāri, ja tie nonāk konfliktā ar ļaunprātīgi izmantotu privātumu.

4.    Samērīguma princips – jebkuri privātuma ierobežojumi ir pamatoti, mērķtiecīgi un juridiski kontrolējami.

3. Normatīvais regulējums

3.1. Sabiedrības interešu izņēmums

Privātuma aizsardzība tiek ierobežota, ja pastāv pamatotas aizdomas par:
a) noziedzīgu nodarījumu vai sistēmisku likumpārkāpumu;
b) korupciju, krāpšanu vai varas ļaunprātīgu izmantošanu;
c) būtisku apdraudējumu sabiedrības drošībai, veselībai, videi vai demokrātijai;
d) apzinātu anonimitātes izmantošanu, lai izvairītos no atbildības.

3.2. Ļaunprātīgas anonimitātes aizliegums

1.    Tiek noteikts aizliegums izmantot anonimitāti vai pseidonimizāciju, ja tā:
a) kalpo nelikumīgai rīcībai;
b) apgrūtina izmeklēšanu, uzraudzību vai tiesiskuma nodrošināšanu;
c) ļauj izvairīties no atbildības par sabiedrībai būtisku seku radīšanu.

2.    Šādos gadījumos kompetentajām iestādēm ir tiesības un pienākums identificēt subjektu.

3.3. Pastiprināta atklātība sabiedriskās ietekmes jomās

1.    Personām un organizācijām ar būtisku sabiedrisko ietekmi tiek piemērota paaugstināta caurskatāmības prasība.

2.    Mākslīgā intelekta un digitālo platformu jomā obligāti atklājama:
a) sistēmu izstrādātāju, īpašnieku un operatoru identitāte;
b) atbildības struktūra;
c) sabiedrībai būtisku lēmumu pieņemšanas automatizācijas fakts.

4. Institucionālie mehānismi

1.    Tiek ieteikts izveidot neatkarīgu uzraudzības struktūru, kuras uzdevumi ir:
a) izvērtēt konfliktus starp privātumu un sabiedrības interesēm;
b) lemt par informācijas atklāšanu sabiedrības interesēs;
c) nodrošināt tiesisko aizsardzību trauksmes cēlējiem, žurnālistiem un NVO.

2.    Šīs struktūras lēmumi ir juridiski pamatoti, publiski argumentēti un pakļauti tiesiskai kontrolei.

5. Paredzamā ietekme

Šī regulējuma ieviešana:
– mazinās anonimitātes ļaunprātīgu izmantošanu;
– stiprinās sabiedrības uzticēšanos institūcijām un tehnoloģijām;
– uzlabos cīņu pret korupciju, dezinformāciju un digitālajiem pārkāpumiem;
– nodrošinās līdzsvaru starp cilvēktiesībām un kopējo labumu.