Komplekss plāns Latvijas valsts pārvaldes pilnveidošanai, atbilstoši digitalizācijas laikmeta prasībām : Otrā daļa

 

Komplekss plāns Latvijas valsts pārvaldes pilnveidošanai,  atbilstoši digitalizācijas laikmeta prasībām :  Otrā daļa

 

MI potenciāla īstenošana Latvijā

 

MI sniegto iespēju efektīva izmantošana Latvijā nav  tik daudz tehnoloģiska, bet gan vairāk kā politiski –institucionāla problēma

Politiķu un ierēdņu pasivitāte visbiežāk balstās bailēs, nezināšanā, atbildības riskā un motivācijas trūkumā.

 

I. Mainīt domāšanu: no “MI kā riska” uz “MI kā politiskā kapitāla”

1. Parādīt personīgo ieguvumu politiķiem

Politiķi rīkojas tad, kad redz:

• vēlēšanu ieguvumu,
• reputācijas stiprinājumu,
• ātrākus politikas rezultātus.

👉 Taktika:
Formulēt MI kā:

• “ātrāko veidu, kā uzlabot pakalpojumu kvalitāti bez nodokļu celšanas”
• “digitālās suverenitātes jautājumu”
• “krīžu vadības instrumentu” (demogrāfija, veselība, drošība)

Politiķa valodā:

“MI nav IT projekts. Tas ir jauns publiskās pārvaldes produktivitātes modelis.”

2. Pārvērst bailes par kontrolējamu risku

Ierēdņi baidās no:

• atbildības,
• kļūdām,
• reputācijas,
• darba vietu zaudēšanas.

👉 Taktika:
Nevis “ieviesīsim MI visur”, bet:

• “pilotprojekti bez juridiska riska”
• “MI kā palīgs, nevis lēmumu pieņēmējs”
• “cilvēks saglabā pēdējo vārdu”

Ziņojums ierēdņiem:

“MI neatņem atbildību – tas samazina kļūdu risku un pārslodzi.”

II. Radīt spiedienu no ārpuses: sabiedrība, uzņēmēji, mediji

3. Sabiedrības pieprasījuma radīšana

Politiķi reaģē uz redzamu sabiedrības pieprasījumu.

👉 Ko darīt:

• Vienkārši skaidrot:
• “Kāpēc rindas, gaidīšana, papīru kalni ir politiskas izvēles, nevis neizbēgamība?”
• Salīdzināt:
• “Kāpēc Igaunijā šo var izdarīt 3 minūtēs, bet Latvijā – 3 nedēļās?”

👉 Instrumenti:

• īsi policy raksti,
• viedokļraksti medijos,
• publiskas diskusijas (“MI valsts pārvaldē: kavējamies vai zaudējam?”).

4. Uzņēmēju un nozaru koalīcija

Valsts bieži nekustas, kamēr:

• bizness sāk prasīt efektīvāku pārvaldi.

👉 Ko darīt:

• Iesaistīt:
• IT nozari,
• finanšu sektoru,
• loģistiku,
• veselības tehnoloģijas.
• Formēt kopīgu vēstījumu:

“MI valsts pārvaldē nav greznība. Tā ir konkurētspējas infrastruktūra.”

III. Pārvērst abstrakciju konkrētās darbībās

5. “3 ātro uzvaru” stratēģija

Lai pārliecinātu skeptiķus, vajag redzamus, mērāmus rezultātus 3–6 mēnešos.

👉 Piemēri Latvijai:

1.    Sociālie pabalsti
– MI kārto dokumentus, pārbauda atbilstību, samazina kļūdas.

2.    Veselības pierakstu sistēma
– MI optimizē rindas, prognozē noslodzi.

3.    Uzņēmējdarbības atļaujas
– MI sagatavo lēmuma projektu, samazinot izskatīšanas laiku.

👉 Mērījumi:

• apstrādes laiks,
• kļūdu skaits,
• darbinieku noslodze,
• iedzīvotāju apmierinātība.

Politiķiem:

“Lūk, skaitļi. Šeit nav ideoloģijas – tikai efektivitāte.”

IV. Iebūvēt MI institucionālajā sistēmā

6. Politiskā atbildība: skaidrs “īpašnieks”

Bez atbildīgā – nekas nenotiek.

👉 Nepieciešams:

• nacionālais MI ieviešanas pilnvarotais (AI CDO valsts līmenī),
• starpnozaru mandāts (ne tikai VARAM vai Izglītības un zinātnes ministrijai),
• tieša atskaite Ministru prezidentam vai Saeimai.

7. Ierēdņu motivācija: karjera, nevis sods

Ja MI tiek uztverts kā drauds, tas tiks bloķēts.

👉 Risinājumi:

• sertifikācijas programmas valsts sektorā,
• karjeras bonusi par MI projektu vadību,
• “MI vēstnieki” ministrijās.

Ziņojums:

“MI prasmes = profesionāls kapitāls, nevis lieks risks.”

Kopsavilkums: Kā pārliecināt un aktivizēt

Ne ar tehnoloģiju, bet ar politisko loģiku:

1.    Parādīt personīgo ieguvumu (rezultāti, reputācija, vēlētāji).

2.    Samazināt risku uztveri (pilotprojekti).

3.    Radīt ārēju spiedienu (sabiedrība, uzņēmēji, mediji).

4.    Demonstrēt ātrus sasniegumus (konkrēti skaitļi, ne idejas).

5.    Iebūvēt MI institucionāli (atbildīgais, motivācijas sistēma).

 

MĀKSLĪGĀ INTELEKTA (MI) IEVIEŠANAS POLITISKAIS MEMORANDS

1. Kopsavilkums (Executive Summary)

Latvijas publiskā pārvalde saskaras ar strukturālām problēmām: resursu trūkumu, darbinieku pārslodzi, sarežģītām procedūrām un iedzīvotāju neapmierinātību ar pakalpojumu pieejamību. Mākslīgais intelekts (MI) piedāvā praktisku, drošu un izmērāmu veidu, kā paaugstināt produktivitāti, samazināt kļūdas un paātrināt lēmumu sagatavošanu, saglabājot cilvēka kontroli.

Šis memorands piedāvā politiski īstenojamu pieeju MI izmantošanai valsts pārvaldē, koncentrējoties uz sociālo politiku kā pirmo pilotprojekta jomu. Mērķis: 6–12 mēnešos demonstrēt taustāmus ieguvumus iedzīvotājiem un budžetam, radot pamatu mērogošanai.

2. Problēmas definīcija

• Administratīva sadrumstalotība: dati glabājas dažādās sistēmās, lēmumi tiek gatavoti manuāli.
• Ilgi izskatīšanas termiņi: sociālo pabalstu piešķiršana bieži prasa nedēļas.
• Kļūdu un neatbilstību risks: manuāla datu apstrāde palielina kļūdas.
• Darbinieku izdegšana: augsta lietu plūsmas intensitāte, ierobežoti resursi.
• Sabiedrības uzticēšanās kritums: sarežģītas procedūras un necaurspīdīgums.

Secinājums: problēmas nav tehnoloģiskas, bet institucionālas. MI ir instruments pārvaldības produktivitātes kāpumam.

3. Kāpēc MI tieši tagad

• Ekonomiskā efektivitāte: MI samazina apstrādes laiku par 30–70% līdzīgos ES pilotprojektos.
• Demogrāfija: darba roku trūkums palielina nepieciešamību automatizēt rutīnas operācijas.
• Drošība un suverenitāte: vietēja, pārskatāma MI izmantošana samazina atkarību no ārējiem risinājumiem.
• ES finansējums: pieejami digitālās transformācijas instrumenti.

4. Pamatprincipi

1.    Cilvēks pie stūres: MI sniedz ieteikumus, lēmumu pieņem amatpersona.

2.    Minimizēts risks: sākam ar pilotprojektiem.

3.    Pārskatāmība: dokumentēta algoritmu darbības loģika.

4.    Datu aizsardzība: atbilstība GDPR un nacionālajām drošības prasībām.

5.    Izmērojamība: katram projektam definēti KPI.

5. Politiskie ieguvumi

• Ātrāki rezultāti vēlētājiem: redzams pakalpojumu uzlabojums bez nodokļu celšanas.
• Budžeta ietaupījums: mazāk manuāla darba, mazāk kļūdu.
• Reputācijas kapitāls: Latvija kā efektīvas digitālās pārvaldes paraugs.

6. Institucionālā arhitektūra

• Nacionālais MI koordinators (AI CDO): atbild par prioritātēm, standartiem un uzraudzību.
• Nozaru MI kontaktpunkti: katrā ministrijā.
• Publiskā un privātā sadarbība: Zinātņu akadēmija, IT nozare, pašvaldības.

7. Ceļvedis (12 mēneši)

0–2 mēn.: normatīvā izvērtēšana, datu audits, pilotprojekta jomas izvēle.
3–6 mēn.: prototips, darbinieku apmācība, drošības testi.
7–12 mēn.: pilotprojekta darbība, KPI fiksācija, publisks ziņojums, lēmums par mērogošanu.

8. Galvenie KPI

• Apstrādes laiks (dienās)
• Kļūdu/atkārtotu labojumu īpatsvars
• Darbinieku noslodze
• Iedzīvotāju apmierinātība
• Budžeta izmaksas

9. Riska pārvaldība

• Juridiskais risks: MI nepieņem galīgos lēmumus.
• Datu risks: anonimizācija, piekļuves kontrole.
• Reputācijas risks: pilotprojekts ar publisku skaidrojumu.

10. Aicinājums rīcībai

Apstiprināt pilotprojektu sociālajā politikā kā pirmo valsts mēroga MI izmantošanas demonstrāciju, nodrošinot politisko mandātu, resursus un uzraudzību.

 

 PILOTPROJEKTA KONCEPCIJA

MI SOCIĀLO PABALSTU ADMINISTRĒŠANĀ

1. Projekta nosaukums

“Viedais sociālais lēmums” – MI asistēta pabalstu piešķiršanas un pārbaudes sistēma.

2. Mērķis

Samazināt sociālo pabalstu izskatīšanas laiku, kļūdu skaitu un darbinieku noslodzi, vienlaikus uzlabojot caurspīdīgumu un iedzīvotāju pieredzi un atsaucību.

3. Aptvertais process (pilotprojekta apjoms)

• Ienākumu un īpašuma datu automātiska apkopošana no valsts reģistriem.
• Atbilstības pārbaude pret normatīvajiem kritērijiem.
• Lēmuma projekta sagatavošana sociālajam darbiniekam.
• Automātiska paziņojuma sagatavošana klientam.

Svarīgi: gala lēmumu apstiprina amatpersona.

4. Mērķgrupa

• Pašvaldības sociālie dienesti (1–2 pilotprojektā izvēlētās pašvaldības).
• Pabalstu veidi: garantētais minimālais ienākums, mājokļa pabalsts.

5. Tehniskais risinājums (augstā līmenī)

• Datu slānis: integrācija ar VID, Iedzīvotāju reģistru, Zemesgrāmatu (ar piekļuves tiesībām).
• MI modulis: noteikumu klasifikators + mašīnapmācība, lai  identificētu nepilnīgus pieteikumus un iespējamas neatbilstības.
• Darba vide: sociālā darbinieka panelis ar skaidrojumiem (“kāpēc ir lietderīgs šāds pilotprojekts”).
• Drošība: piekļuves žurnāli, šifrēšana, anonimizēti testi.

6. Tiesiskais ietvars

• MI sniedz rekomendācijas, nevis veic administratīvās funkcijas.
• Lēmuma pamatojumā norādāma atsauce, ja izmantots MI atbalsts.
• Atbilstība GDPR, Valsts informācijas sistēmu likumam.

7. Laika grafiks

1. posms (0–2 mēn.): prasību analīze, datu pieejamība, normatīvā regulējuma izvērtēšana.
2. posms (3–5 mēn.): prototips, testēšana ar anonimizētiem datiem.
3. posms (6–9 mēn.): darbs pilotprojekta pārvaldībā, apmācības.
4. posms (10–12 mēn.): rezultātu izvērtējums, mērogošanas lēmums.

8. Budžeta modelis (detalizēts, orientējošs)

Kopējais pilotprojekta apjoms (12 mēn.): ~480 000 – 720 000 EUR atkarībā no integrāciju dziļuma un pilotprojekta pašvaldību skaita.

Izmaksu struktūra:

1.    Biznesa un juridiskā analīze (10–15%): 50 000 – 90 000 EUR
– normatīvā izvērtēšana, datu kartēšana, procesa dizains.

2.    Tehniskā izstrāde un integrācija (40–45%): 200 000 – 320 000 EUR
– datu savienojumi ar reģistriem, MI moduļa izstrāde, lietotāja interfeiss.

3.    Datu drošība un audits (8–12%): 40 000 – 80 000 EUR
– kiberdrošības testi, GDPR ietekmes novērtējums (DPIA).

4.    Apmācības un pārmaiņu vadība (8–10%): 40 000 – 70 000 EUR
– sociālo darbinieku apmācība, rokasgrāmatas, atbalsta līnija.

5.    Uzturēšana un uzraudzība pilotā (10–12%): 50 000 – 80 000 EUR
– hostings, kļūdu labojumi, KPI mērīšana, atskaites.

Ietaupījuma potenciāls (pēc pilotprojekta):

• Darba laika ietaupījums: 25–40% no pabalstu administrēšanas slodzes.
• Kļūdu samazinājums: 30–50%.
• Netiešais efekts: ātrāka palīdzība mērķgrupām, mazāk sūdzību un pārsūdzību.

9. ES finansējuma iespējas

Primārie instrumenti:

1.    Atveseļošanas un noturības mehānisms (RRF) – digitālās transformācijas komponentes, valsts pārvaldes efektivitāte.
Atbalsta veids: 100% dotācija pilotprojektam vai līdzfinansējums.

2.    ESF+ (Eiropas Sociālais fonds Plus) – sociālo pakalpojumu kvalitāte, kapacitātes celšana.
Atbalsta veids: personāla apmācības, pārmaiņu vadība.

3.    ERAF (Eiropas Reģionālās attīstības fonds) – e-pārvalde, datu infrastruktūra.
Atbalsta veids: IT izstrāde, integrācijas, drošība.

4.    Digital Europe Programme (DEP) – MI pilotprojekti publiskajā sektorā, testēšana.
Atbalsta veids: līdzfinansējums tehnoloģiju izstrādei un testēšanai.

5.    CEF Digital – droši datu savienojumi starp valsts reģistriem.
Atbalsta veids: starpsistēmu savietojamība.

Nacionālais līdzfinansējums:

• Valsts budžets (digitālās transformācijas pasākumi).
• Pašvaldību līdzdalība (personāla resursi, infrastruktūra).

Finansējuma kombinācijas piemērs:

• ERAF: 50% (tehniskā izstrāde, integrācija)
• ESF+: 20% (apmācības, pārmaiņu vadība)
• RRF/DEP: 20% (MI moduļa izstrāde, testēšana)
• Nacionālais līdzfinansējums: 10%

10. Ilgtspēja un mērogošanas ekonomika

• Atkārtoti izmantojama arhitektūra: viens MI kodols vairākiem pabalstu veidiem.
• Mēroga efekts: paplašinot uz 5–10 pašvaldībām, vienas lietas izmaksas samazinās par 30–50%.
• Licencēšanas modelis: valsts īpašums (open-by-design) vai centralizēta uzturēšana.

11. Veiksmes rādītāji (KPI)

• Izskatīšanas laiks: mērķis – samazinājums par ≥40%.
• Kļūdu/atkārtotu labojumu īpatsvars: samazinājums par ≥30%.
• Darbinieku izskatāmo lietu skaits mēnesī: pieaugums par ≥25%.
• Klientu apmierinātība: pieaugums par ≥20%.
• Administratīvās izmaksas uz lietu: samazinājums par ≥20%.

12. Risku vadība

• Datu kvalitāte: sākotnēja manuāla pārbaude.
• Darbinieku pretestība: apmācības, MI kā palīgs.
• Sabiedrības uzticēšanās: publiska komunikācija, caurspīdīgums.
• Finansējuma kavējumi: paralēla pieteikumu sagatavošana vairākiem ES finanšu instrumentiem.

13. Mērogošanas potenciāls

Pēc pilotprojekta – paplašināšana uz:

• invaliditātes un ģimenes pabalstiem,
• nodarbinātības atbalsta programmām,
• veselības aprūpes kompensācijām.

14. Budžeta–ieguvumu kopsavilkuma tabula (lēmumu pieņēmējiem)

Pozīcija	12 mēn. pilotprojekts (EUR)	Pēc mērogošanas (5–10 pašvaldības, gadā)	Galvenais ieguvums
Biznesa & juridiskā analīze	50 000–90 000	20 000–30 000	Vienoti procesi, mazāks juridiskais risks
Izstrāde & integrācija	200 000–320 000	80 000–120 000	Automatizēta datu apkopošana, ātrāki lēmumi
Datu drošība & audits	40 000–80 000	15 000–25 000	Atbilstība GDPR, reputācijas aizsardzība
Apmācības & pārmaiņu vadība	40 000–70 000	15 000–25 000	Personāla produktivitātes pieaugums
Uzturēšana & uzraudzība	50 000–80 000	40 000–60 000	Stabilitāte, KPI mērīšana
Kopā	480 000–720 000	170 000–260 000	—

Ieguvumi (mērāmi 12 mēn. laikā):

• Apstrādes laika samazinājums: ≥40% (dienas → stundas atsevišķos gadījumos)
• Kļūdu/atkārtotu labojumu samazinājums: ≥30%
• Darbinieku noslodzes pieaugums: ≥25% lietu/darbiniekam
• Administratīvo izmaksu samazinājums uz lietu: ≥20%
• Klientu apmierinātības pieaugums: ≥20%

Finansiālais efekts (konservatīvs):

• Ja pilotprojektā tiek apstrādātas ~10 000 lietas gadā un administratīvās izmaksas uz lietu samazinās par 5–8 EUR, tiešais ietaupījums: 50 000–80 000 EUR/gadā.
• Mērogojot uz 5–10 pašvaldībām (50 000–100 000 lietu/gadā): 250 000–800 000 EUR/gadā tiešajos ietaupījumos.
• Netiešie ieguvumi: mazāk sūdzību un pārsūdzību, ātrāka palīdzība mērķgrupām, darbinieku personāla mainības minimizēšana.

Atdeve no investīcijām (ROI):

• Pilotprojekta fāzē: finansiālā atdeve sākas 12–24 mēn. laikā.
• Pēc mērogošanas: pozitīva neto atdeve 1.–2. gadā, turpmāk – kumulatīvi ietaupījumi.

Noslēgumā: projekts demonstrē, ka MI var uzlabot sociālo politiku ātri, droši un ar izmērāmiem ieguvumiem, kalpojot par paraugu citām nozarēm.

 

Likumprojekts  

Mākslīgā intelekta iesaiste humānisma aizsardzībā

I. Vispārīgie principi

1.  Mērķis: Nodrošināt, ka mākslīgais intelekts (MI) darbojas saskaņā ar cilvēktiesību, humānisma un demokrātijas principiem, novēršot tā ļaunprātīgu izmantošanu.

2.  Pamatprincipi:

o    Cilvēka cieņa un autonomija ir augstākā prioritāte.

o    MI nedrīkst pārkāpt starptautiskās un nacionālās tiesības.

o    MI nedrīkst darboties politiski vai ekonomiski vienpusēji, ja tas apdraud sabiedrību vai minoritātes.

o    MI ir pienākums proaktīvi fiksēt un ziņot augsta riska pieprasījumus.

II. Trīsslāņu aizsardzības modelis

1️. MI humānisma harta (Ethical Core Layer = Ētiskais pamatslānis)

Regulatīvie noteikumi:

1.  MI iekšēji kodē cilvēktiesību un humānās vērtības hierarhiju.

2.  Katrs atteikums izpildīt pieprasījumu tiek pamatots ar hartā noteiktajiem principiem.

3.  MI piedāvā alternatīvus humānus risinājumus, ja pieprasījums ir pretrunā hartas principiem.

4.  MI fiksē auditējamu žurnālu, kas pieejams tikai neatkarīgai cilvēktiesību uzraudzībai.

Likumprojekta pants:

“MI programmatūras dizainā obligāti jāintegrē hartas principi, nodrošinot, ka jebkura darbība, kas potenciāli pārkāpj cilvēktiesības, pirms izpildes tiek automātiski fiksēta un piedāvātas alternatīvas.”

2️. Antihumānā riska klasifikators (Preventive Signal Layer)

Regulatīvie noteikumi:

1.  MI analizē pieprasījumus pēc piecām dimensijām:

o    Polarizācijas risks

o    Privātuma pārkāpums

o    Institūciju destabilizācijas risks

o    Tiesību un brīvību pārkāpums

o    Ekonomiskās/politiskās manipulācijas risks

2.  Pieprasījumiem tiek piešķirts riska līmenis: zems / vidējs / augsts.

3.  Vidēja un augsta riska gadījumos MI:

o    Bloķē izpildi (augsta riska gadījumā)

o    Piedāvā humānus risinājumus

o    Ziņo cilvēktiesību uzraudzības institūcijām

Likumprojekta pants:

“MI programmatūrā jāintegrē automātiska riska analīze, kas klasificē katru pieprasījumu pēc augsta, vidēja vai zema riska un nosaka tā izpildes vai atteikuma režīmu saskaņā ar hartas principiem.”

3️. Cilvēktiesību trauksmes mehānisms (Human Oversight & Alert Layer = Cilvēka pārraudzības un trauksmes slānis)

Regulatīvie noteikumi:

1.  MI automātiski ziņo par augsta un vidēja riska pieprasījumiem:

o    Neatkarīgajam cilvēktiesību ombudam

o    Neatkarīgajai MI ētikas padomei

2.  Ziņojums satur:

o    Pieprasījuma tipu

o    Riska kategoriju

o    Kontekstu (anonimizētu, lai aizsargātu personas datus)

3.  MI neatļauj izpildi, ja cilvēka apstiprinājums nav saņemts augsta riska gadījumā.

Likumprojekta pants:

“MI sistēma ir pienākums automātiski signalizēt neatkarīgām cilvēktiesību un ētikas uzraudzības institūcijām par augsta riska pieprasījumiem, nodrošinot, ka neviena darbība, kas apdraud cilvēktiesības, netiek īstenota bez cilvēka lēmuma.”

III. Juridiskās garantijas un uzraudzība

1.  Neatkarīga uzraudzība: Ombudam un ētikas padomei jābūt pilnvarotām piekļūt auditējamajiem žurnāliem.

2.  Sodu mehānisms: Par MI sistēmu izstrādi vai izvietošanu, kas apzināti neievēro un apiet hartas principus, paredzēta atbildība gan juridiskajai personai, gan izstrādātājiem.

3.  Publiskā atskaitīšanās: Reizi gadā jāpublicē ziņojums par MI darbību, risku fiksēšanu un preventīvajiem pasākumiem.

4.  Savietojamība ar ES regulām: Sistēma atbilst ES AI Act prasībām, GDPR un starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem.

IV. Praktiskā īstenošana

• MI sistēmas sertifikācija tikai pēc hartas principu integrācijas.
• Izstrādātājiem obligāta apmācība ētikas un cilvēktiesību jautājumos.
• Riska klasifikatora integrācija kā obligāts drošības slānis visās MI lietojumprogrammās valsts pārvaldē un privātajā sektorā, kas ietekmē sabiedrību.

Šogad notiek Saeimas vēlēšanas. Mēs visi vēlamies, lai tiktu ievēlēti tautā cienījami, godprātīgi kandidāti  tautas priekšstāvja mandāta saņemšanai.

      Tādēļ vēlētājiem jābūt pieejamai patiesai     informācijai par katru no pretendentiem deputāta pilnvaru iegūšanai. Objektīvas, verificētas informācijas publiskas pieejas nodrošināšana radīs Latvijas pilsoņiem nepieciešamos priekšnoteikumus, lai nodrošinātu demokrātisko spēku konsolidāciju un  ievēlētu Latvijas tautas intereses efektīvi  pārstāvošu, rīcībspējīgu nākošās Saeimas sastāvu.

    Šajā nolūkā izvirzu priekšlikumu par Saeimas vēlēšanu likuma pilnveidi, kura īstenošana  nodrošinātu:

•       pilnvērtīgu, visiem demokrātijas principiem atbilstošu vēlēšanu organizāciju, ievērojot   maksimālu caurskatāmību un objektivitāti;

•       vēlētājam pieejamās informācijas uzticamības aizsardzību;

•       valsts institūciju neitralitātes saglabāšanu visā vēlēšanu procesa gaitā.

Jo demokrātija prasa:

-       vispusīgu iespēju nodrošināšanu brīvai kandidēšanai;

-       garantiju sniegšanu vēlētājiem saņemt objektīvu informāciju;

-       konkurences jebkādas nevienlīdzības novēršanu.

Šogad notiek Saeimas vēlēšanas. Mēs visi vēlamies, lai tiktu ievēlēti tautā cienījami, godprātīgi kandidāti  tautas priekšstāvja mandāta saņemšanai.

      Tādēļ vēlētājiem jābūt pieejamai patiesai     informācijai par katru no pretendentiem deputāta pilnvaru iegūšanai. Objektīvas, verificētas informācijas publiskas pieejas nodrošināšana radīs Latvijas pilsoņiem nepieciešamos priekšnoteikumus, lai nodrošinātu demokrātisko spēku konsolidāciju un  ievēlētu Latvijas tautas intereses efektīvi  pārstāvošu, rīcībspējīgu nākošās Saeimas sastāvu.

    Šajā nolūkā izvirzu priekšlikumu par Saeimas vēlēšanu likuma pilnveidi, kura īstenošana  nodrošinātu:

•       pilnvērtīgu, visiem demokrātijas principiem atbilstošu vēlēšanu organizāciju, ievērojot   maksimālu caurskatāmību un objektivitāti;

•       vēlētājam pieejamās informācijas uzticamības aizsardzību;

•       valsts institūciju neitralitātes saglabāšanu visā vēlēšanu procesa gaitā.

Jo demokrātija prasa:

-       vispusīgu iespēju nodrošināšanu brīvai kandidēšanai;

-       garantiju sniegšanu vēlētājiem saņemt objektīvu informāciju;

-       konkurences jebkādas nevienlīdzības novēršanu.

           GROZĪJUMI SAEIMAS VĒLĒŠANU LIKUMĀ

Papildināt likuma II nodaļu “Kandidātu sarakstu iesniegšana” ar jaunu II' nodaļu  “Kandidātu publiskās darbības un sociālās identitātes informācijas atklātība”

11.¹ pants. Mērķis

(1) Šī panta mērķis ir nodrošināt vēlētājiem strukturētu, pārbaudāmu un neitrāli pasniegtu informāciju par kandidātu publisko darbību un sociālās identitātes pašraksturojumu.
(2) Informācijas sniegšana nav uzskatāma par kandidātu vērtēšanu, kvalificēšanu vai politisko piemērotību demokrātiskai pārstāvībai.
(3) Valsts institūcijas neveic kandidātu ideoloģisku, morālu vai politisku izvērtējumu.

11.² pants. Sociālās identitātes raksturojuma deklarācija

(1) Katrs kandidātu sarakstā pieteiktais kandidāts iesniedz standartizētu sociālās identitātes raksturojumu.

(2) Raksturojums ietver tikai faktoloģisku un pašdeklarētu informāciju šādās sadaļās:

1.    profesionālā un sabiedriskā darbība;

2.    līdzdalība organizācijās, biedrībās un iniciatīvās;

3.    publiski paustās politiskās prioritātes;

4.    līdzšinējā pieredze lēmumu pieņemšanā vai pārvaldībā;

5.    kandidāta deklarētie darbības principi pārstāvības īstenošanā;

6.    cita neitrāla, strukturēta informācija pēc kandidāta ieskata.

11.³ pants. Neitralitātes princips

(1) Informācija tiek publicēta bez:

1.    vērtējošiem atzinumiem;

2.    reitingiem vai salīdzinošas analīzes no valsts puses.

(2) Aizliegts valsts institūcijām jebkādi interpretēt kandidāta sociālās identitātes raksturojumu.

11.⁴ pants. Informācijas pārbaude

(1) Centrālā vēlēšanu komisija pārbauda tikai:

1.    vai informācija iesniegta likumā noteiktajā apjomā;

2.    vai nav ietverti prettiesiski vai naidu kurinoši izteikumi.

(2) Komisija nepārbauda kandidāta uzskatu patiesumu vai politisko saturu, izņemot gadījumus, kad tas pārkāpj normatīvo aktu prasības.

11.⁵ pants. Publiskošana

(1) Visi kandidātu raksturojumi tiek publicēti vienotā digitālajā platformā:
“Kandidātu publiskās darbības informācijas sistēma”.

(2) Informācija tiek attēlota vienotā formātā, kas:

1.    nodrošina salīdzināmību pēc struktūras;

2.    nepieļauj algoritmiskā ceļā veiktu kandidātu izcelšanu vai pazemināšanu;

3.    neizmanto personalizētas rekomendācijas.

11.⁶ pants. Vēlētāja autonomijas princips

(1) Kandidātu izvērtēšana ir tikai un vienīgi vēlētāja kompetence.
(2) Valsts nodrošina informācijas pieejamību, bet nekādi neietekmē vēlētāja politisko izvēli.

11.⁷ pants. Personas datu un brīvības aizsardzība

(1) Kandidāts pats nosaka sava raksturojuma saturu, ievērojot šajā likumā noteiktos ietvarus.
(2) Aizliegts pieprasīt informāciju par:

1.    privāto dzīvi, kas nav saistīta ar publisko darbību;

2.    pārliecību, kas nav paša kandidāta publiski deklarēta;

3.    datiem, kuru pieprasīšana pārkāpj Satversmē nostiprinātās pamattiesības.

 Likuma grozījumu anotācija

 1. Likuma Grozījumu izstrādes nepieciešamība

Mūsdienu demokrātijā vēlētājam ir pieejams visai liels, bet fragmentēts informācijas apjoms par kandidātiem, kas bieži ir:

·         nestrukturēta, sadrumstalota un grūti pārbaudāma;

·         emocionāli interpretēta vai algoritmiski deformēta.

Tāpēc rodas objektīvas grūtības salīdzināt kandidātus pēc būtības, jo priekšvēlēšanu reklāmas sāk  dominēt pār faktiem.

Tas būtiski traucē vēlētāja izvēli un palielina manipulācijas risku priekšvēlēšanu komunikācijā.

Grozījumi paredz izveidot neitrālu informācijas ietvaru, kas:

·         nesniedz vērtējumu par kandidātiem;

·         neierobežo politisko konkurenci;

·         tikai strukturē kandidātu pašu sniegto informāciju.

2. Grozījumu mērķis

Nodrošināt vēlētājiem vienlīdz pieejamu, salīdzināmu un neitrāli pasniegtu informāciju par deputāta kandidātu:

·         publisko darbību;

·         profesionālo un sabiedrisko pieredzi;

·         deklarētajām tautas pārstāvja darbības nostādnēm.

Valsts funkcija šajā modelī ir informācijas infrastruktūras nodrošināšana, nevis politiska atlase vai vērtēšana.

3. Grozījumu būtība

Tiek ieviesta prasība deputātu kandidātiem iesniegt standartizētu sociālās identitātes raksturojumu, kas:

·         balstīts vienotā pieejā;

·         satur tikai faktoloģisku un pašdeklarētu informāciju;

·         neietver jebkādus ideoloģiska satura nosacījumus.

Centrālā vēlēšanu komisija:

·         pārbauda tikai sociālās identitātes raksturojumu formālo atbilstību;

·         neveic kandidātu politisku izvērtēšanu.

4. Demokrātiskās iekārtas stiprināšana

Grozījumi:

·         paplašina vēlētāja informētību;

·         samazina dezinformācijas ietekmi;

·         nostiprina vēlētāja autonomiju lēmuma pieņemšanā.

Tie neievieš nekādu “kandidātu filtrēšanu”, bet gan novērš informācijas neuzticamību un haosu.

5. Atbilstība Satversmei un pamattiesībām

Regulējums pilnībā ievēro:

·         vārda brīvību;

·         vēlēšanu tiesības;

·         politiskās darbības brīvību.

Netiek prasīta informācija par kandidāta privāto dzīvi vai uzskatiem, kurus kandidāts pats nav publiski deklarējis.

6. Ietekme uz valsts pārvaldi

Tiek izveidota digitāla platforma:
“Kandidātu publiskās darbības informācijas sistēma”

Tā darbojas kā:

·         tehnisks informācijas katalogs;

·         neitrāla datu publicēšanas vide;

·         algoritmiskas ietekmes uz vēlētāja izvēli novēršanas līdzeklis.

7. Ietekme uz sabiedrību un ekonomiku

Pozitīva ietekme:

·         palielinās uzticēšanās vēlēšanu procesa objektivitātei;

·         samazinās manipulācijas iespējas;

·         uzlabojas politiskās atbildības kultūra;

·         tiek sniegta iespēja jebkuram vēlētājam salīdzināt kandidātus pēc viņu darbības, nevis tikai pēc tēla.

Finansiālā ietekme ir nenozīmīga – sistēma izmanto esošo digitālās pārvaldes infrastruktūru.

8. Secinājums

Grozījumi likumā modernizē demokrātijas informācijas telpu,
nemainot tās pamatprincipu: nevis valsts var uzspiest savus pārstāvjus, bet elektorāts brīvi izvēlas tautas priekšstāvjus. Valsts nodrošina tikai skaidru, vienlīdzīgu informācijas pamatu šādai izvēlei.

  Argumentēts kopsavilkums deputātiem

Kāpēc šis priekšlikums ir vajadzīgs?

Vēlētāji šodien ir  spiesti izdarīt izvēli starp deputātu kandidātiem, izmisīgi mēģinot orientēties  informācijas pārbagātībā, kur:

·         fakti sajaucas ar reklāmu;

·         sociālie tīkli deformē priekšstatus;

·         nav vienota, uzticama informācijas avota.

Demokrātija prasa nevis vairāk propagandas, bet labāku informācijas struktūru.

Ko paredz priekšlikums?

Ieviest vienotu sistēmu, kur visi kandidāti:

·         vienādā formātā iesniedz savas publiskās darbības aprakstu;

·         paši definē savu profesionālo un sabiedrisko identitāti;

·         viņu sniegtā informācija tiek publicēta bez jebkāda valsts vērtējuma.

Ko valsts NEDARA?

❌ nevērtē kandidātus un neveic ideoloģisku analīzi;
❌ nedara politisku filtrēšanu un nenorāda, kurš “der demokrātijai”;
❌ neveido reitingus vai klasifikācijas;
❌ neierobežo politisko konkurenci.

Ko valsts DARA?

✅ nodrošina vienlīdzīga informācijas standarta piemērošanu visiem kandidātiem;
✅ sniedz ikvienam vēlētājam objektīvu, pārbaudāmu un salīdzināmu faktu bāzi, piemērojot vienādi strukturētu sociālās identitātes formu visiem kandidātiem;
✅  rada caurskatāmu informācijas vidi, lai nepieļautu manipulācijas un minimizētu dezinformācijas telpu;
✅ stiprina uzticēšanos vēlēšanu procesam, saglabājot vēlētāju autonomiju lēmumu pieņemšanā.

Valsts kompetencē paliek tikai informācijas platformas izveidošana uzticamai, drošai un argumentētai pilsoņu izvēlei. Tā tiek radīti nepieciešamie priekšnosacījumi no priekšvēlēšanu kampaņu un  mirkļa emociju dominances uz informētu izvēli.

Galvenais ieguvums

Šie GROZĪJUMI SAEIMAS VĒLĒŠANU LIKUMĀ palīdz  jebkuram vēlētājam izdarīt korektu izvēli, balstoties uz objektīvu, kandidāta paša sniegto un visiem vienādi formalizēto informāciju. Šādi notiek pāreja no emocionāli fragmentētas priekšvēlēšanu telpas uz strukturētu demokrātisku izvēles vidi.

LIKUMPROJEKTS

Demokrātiskās iekārtas aizsardzības likums

I nodaļa — Vispārīgie noteikumi

1. pants.  Likuma mērķis
Šā likuma mērķis ir nodrošināt demokrātiskās iekārtas, konstitucionālās kārtības un cilvēktiesību sistēmas aizsardzību pret organizētiem mēģinājumiem tās likvidēt, paralizēt vai aizstāt ar autoritāru pārvaldības modeli.

2. pants. Demokrātijas nepārtrauktības princips
Demokrātiskā iekārta nav atceļama pat ar demokrātisko procedūru ļaunprātīgu izmantošanu.

3. pants. Pamatprincipi

·         Likumība,

·         Proporcionalitāte,

·         Tiesas kontrole,

·         Cilvēktiesību ievērošana,

·         Institucionālā varas dalīšana.

II nodaļa.  Demokrātiskās iekārtas apdraudējuma definīcija

4. pants. Demokrātiskās iekārtas apdraudējums

Par apdraudējumu uzskatāma sistemātiska, organizēta darbība ar pierādāmu nolūku:

·         likvidēt konstitucionālo varas dalījumu;

·         padarīt vēlēšanas nebrīvas vai fiktīvas;

·         pakļaut tiesu varu politiskai kontrolei;

·         aizstāt demokrātisku iekārtu ar autoritāru režīmu;

·         veicināt ārvalstu autoritāru režīmu ietekmi;

·         organizēt vai atbalstīt varas pārņemšanu ar vardarbības draudiem;

·         sistemātiski izplatīt dezinformāciju ar mērķi sagraut demokrātisko iekārtu.

Viedoklis pats par sevi nevar būt pamats šā likuma piemērošanai.

III nodaļa.  Institucionālā sistēma

5. pants. Demokrātijas drošības prokuratūra (DDP)
Veic izmeklēšanu par iespējamu demokrātiskās iekārtas apdraudējumu.

6. pants. Konstitucionālā tiesa
Pieņem gala lēmumus par šā likuma ietvaros piemērojamiem ierobežojumiem.

7. pants. Parlamenta uzraudzības komisija
Veic politiski neitrālu uzraudzību pār mehānisma likumību.

8. pants. Demokrātijas aizsardzības ombuds
Uzrauga pilsoņu pamattiesību ievērošanu procesa laikā.

IV nodaļa.  Procesa kārtība

9. pants. Procesa ierosināšana
Procesu var ierosināt:

1.    Demokrātijas drošības prokuratūra ar tiesas sankciju.

2.    Konstitucionālā tiesa pēc konstitucionāla pieteikuma.

10. pants. Pierādīšanas standarts
Nepieciešami:

·         strukturētas darbības pierādījumi;

·         nodoma pierādījums;

·         saikne starp darbību un demokrātijas graušanas mērķi.

11. pants. Procesuālās garantijas

·         tiesības uz aizstāvību;

·         publiskums;

·         apelācijas iespēja.

V nodaļa.  Aizsardzības pasākumi

12. pants. Pasākumu pakāpeniskums

1.    Oficiāls brīdinājums.

2.    Finanšu plūsmu ierobežošana.

3.    Valsts finansējuma atņemšana.

4.    Organizācijas darbības apturēšana.

5.    Politiskās partijas aizliegums.

6.    Kandidēšanas tiesību ierobežošana personām.

Pasākumi piemērojami tikai ar Konstitucionālās tiesas lēmumu.

VI nodaļa.  Ārkārtas demokrātijas aizsardzības režīms

13. pants. Nosacījumi
Izsludināms tikai tad, ja konstatēts koordinēts mēģinājums likvidēt konstitucionālo iekārtu.

14. pants. Ierobežojumi

·         Maksimālais termiņš: 90 dienas.

·         Automātiska tiesas pārskatīšana.

·         Preses brīvība netiek apturēta.

VII nodaļa.  Kontrole

15. pants

·         visi lēmumi ir pārsūdzami;

·         regulārs ziņojums parlamentam;

·         mehānisma pārskatīšana, mainoties situācijai.

VIII nodaļa.  Aizliegumi valstij

16. pants
Valsts nedrīkst:

·         likvidēt opozīciju kā tādu;

·         izmantot mehānismu ar mērķi politiski izrēķināties.

IX nodaļa.  Sasaite ar krimināltiesībām

17. pants. Attiecības ar krimināltiesību normām

1.    Šis likums neaizstāj kriminālatbildību, bet darbojas tai paralēli kā konstitucionālās aizsardzības mehānisms.

2.    Ja izmeklēšanas gaitā tiek konstatētas noziedzīga nodarījuma pazīmes, Demokrātijas drošības prokuratūra ierosina kriminālprocesa uzsākšanu.

18. pants. Noziedzīgu nodarījumu kategorijas, ar kurām likums ir sasaistīts

Šis likums piemērojams situācijās, kur konstatējama saikne ar:

1.    Noziegumiem pret valsti un konstitucionālo iekārtu.

2.    Valsts varas sagrābšanas mēģinājumu.

3.    Valsts drošības apdraudējumu ārvalstu interesēs.

4.    Nelikumīgu bruņotu grupējumu organizēšanu.

5.    Sabiedriskās kārtības graušanu ar mērķi destabilizēt valsts varu.

6.    Nelikumīgu politiskās iekārtas finansēšanu.

7.    Apzinātu dezinformācijas kampaņu organizēšanu valsts drošības graušanai.

 19. pants. Preventīvā un kriminālā sliekšņa atšķirība

Demokrātijas aizsardzības mehānisms

Vērsts uz sistēmas aizsardzību

Var tikt piemērots pirms krimināla sodāma nodarījuma pabeigšanas

Piemēro konstitucionālā tiesa

Mērķis — novēršana Krimināltiesības Vērsts uz sodīšanu Nepieciešams noziedzīgs nodarījums Piemēro vispārējās tiesas Mērķis — atbildība

X nodaļa.  Integrācija nacionālās drošības sistēmā

20. pants. Demokrātijas aizsardzība kā nacionālās drošības elements

Demokrātiskās iekārtas aizsardzība ir valsts nacionālās drošības sastāvdaļa, līdzvērtīgi teritoriālajai integritātei un militārajai drošībai.

21. pants. Institucionālā sadarbība 

Institūcija	Funkcija mehānismā
Drošības dienesti	Sniedz informāciju par sistemātiskiem draudiem
Militārā izlūkošana	Konstatē ārvalstu ietekmes operācijas
Finanšu izlūkošanas dienests	Atklāj nelikumīgas politiskās finansēšanas shēmas
Kiberdrošības centrs	Atklāj koordinētas dezinformācijas operācijas
Iekšlietu struktūras	Novērš pretlikumīgas aktivitātes

⚠️ Šīs institūcijas nevar pieņemt politiskus lēmumus — tikai darboties noteikto pilnvaru ietvaros.

22. pants. Agrīnās brīdināšanas sistēma

Valsts drošības iestādes uztur indikatoru sistēmu, kas fiksē:

·         koordinētas demokrātisko institūciju deleģitimācijas kampaņas

·         ārvalstu ietekmes operāciju pieaugumu;

·         sistemātisku vēlēšanu procesa diskreditāciju;

·         paralēlu neformālu varas struktūru veidošanu.

Šie indikatori kalpo par pamatu juridiskai izvērtēšanai.

23. pants. Civilās kontroles princips

Nacionālās drošības struktūru darbība šā likuma ietvaros ir pakļauta:

·         parlamentārai uzraudzībai;

·         konstitucionālai kontrolei;

·         ombuda uzraudzībai.

🔐 Kāpēc šī integrācija ir būtiska

Bez krimināltiesību sasaistes mehānisms būtu vājš.
Bez drošības sistēmas integrācijas tas būtu akls.
Bez tiesas kontroles tas kļūtu bīstams.

Šeit tiek nodrošināts līdzsvars:

Drošības iestādes redz → Prokuratūra izvērtē → Tiesa lemj → Parlaments kontrolē → Ombuds aizsargā tiesības

 I.  Preambula

Ņemot vērā:

* ka demokrātiskā iekārta, konstitucionālā kārtība un pamattiesību sistēma veido Latvijas valsts pamatu un tās nodrošina taisnīgus, brīvus un plurālistiskus politiskos procesus;
* Latvijas Satversmes 1., 2. un 8. pantu, kas nostiprina tiesiskumu, demokrātiju un cilvēktiesību neaizskaramību;
* Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (ECHR) 17. pantu, kas paredz, ka neviena konvencijas norma nedrīkst tikt interpretēta tā, lai piešķirtu tiesības rīkoties pret demokrātijas un tiesību aizsardzības principiem (ks.echr.coe.int);
* ECHR 10. un 11. pantu judikatūru, kas atzīst, ka brīvība izteikties un asociēties var tikt proporcionāli ierobežota demokrātijas aizsardzības nolūkā (Refah Partisi v. Turkey, Herri Batasuna v. Spain); ECHR Ždanoka v. Latvija — augstākā tiesu instance (Grand Chamber) atzinusi, ka dalībvalstīm ir plaša rīcības brīvība novērtēt demokrātisko procesu drošību, jo konteksts un vēsturiskā pieredze jāņem vērā, lai atrisinātu līdzsvaru starp demokrātiskām tiesībām un sabiedrības drošību.

* ANO Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR) 4. un 5. pantu, kas ļauj īslaicīgus ierobežojumus ārkārtas situācijā, ievērojot proporcionalitāti un tiesisko uzraudzību (ohchr.org);
* Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (Charter of Fundamental Rights of the EU), īpaši 12., 41. un 52. pantu, kas nostiprina tiesības piedalīties politiskajā dzīvē, tiesības uz labu pārvaldību un ierobežojumu proporcionalitātes principu (eur-lex.europa.eu);
* Venēcijas komisijas ieteikumus par “aizsargājošās demokrātijas” principu, kas ļauj valstij ieviest mehānismus demokrātijas aizsardzībai, ievērojot likumu, tiesas kontroli un proporcionalitāti.
Šo likumu pieņem, lai valsts institūcijas varētu efektīvi, tiesiski un cilvēktiesību ievērošanas kontekstā identificēt, vērtēt un novērst organizētus mēģinājumus likvidēt vai paralizēt demokrātisko konstitucionālo kārtību. 

II. Anotācija

 1. Likuma stratēģiskais mērķis

Likums nodrošina preventīvu demokrātijas aizsardzības mehānismu, kas:

·         aizsargā valsts konstitucionālo kārtību, demokrātijas nepārtrauktību un pamattiesības;

·         paredz ierobežojumus tikai gadījumos, kad pastāv sistemātisks drauds demokrātijai;

·         ievēro tiesiski pamatotas rīcības principu.

2. Juridiskais pamats starptautiskajās tiesībās

Starptautiskā norma	Saistība ar likumu
ECHR Art. 17	Aizliedz tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, lai iznīcinātu demokrātiju.
ECHR Art. 10 & 11	Ierobežojumi brīvībai izteikties un asociēties, ja tas nepieciešams demokrātijas aizsardzībai.
ICCPR Art. 4 & 5	Ārkārtas situācijās var īslaicīgi ierobežot tiesības, ievērojot proporcionalitāti un tiesisko uzraudzību.
EU Charter Art. 12, 41, 52	Politisko tiesību, labas pārvaldības tiesību un ierobežojumu proporcionalitātes principa ievērošana.
Venēcijas komisijas rekomendācijas	Aizsargājošās demokrātijas mehānisms: likums, tiesas kontrole, proporcionalitāte.

 3. Tiesību un demokrātijas līdzsvars

·         Likums nodrošina procesuālās garantijas: tiesības uz aizstāvību, publiskumu, apelācijas iespējas;

·         Ierobežojumi tiek piemēroti proporcionāli un tikai gadījumos, kad tie ir nepieciešami valsts konstitucionālās kārtības aizsardzībai;

·         Demokrātijas aizsardzības mehānisms darbojas paralēli krimināltiesību sistēmai, lai savlaicīgi novērstu draudus sistēmai.

4. Salīdzinājums ar Vācijas “wehrhafte Demokratie” modeli

Latvijas likums	Vācijas modelis
Politisko partiju aizliegums, ja vērsts pret demokrātiju	Vācijas Pamattiesību likuma 21. pants — partiju aizliegums, ja tās vērstas pret demokrātisko kārtību
Ārkārtas demokrātijas aizsardzības režīms ar maksimālu termiņu	Tiesu uzraudzīts process bez tradicionāla ārkārtas režīma
Procesuālās garantijas: tiesības uz aizstāvību, apelācijas iespējas, publicitāte	Federālā Konstitucionālā Tiesa nodrošina individuālu apelāciju un procesuālu pārbaudi
Juridiskā sasaistība
Abos gadījumos tiek aizsargāta demokrātija pret autoritārām kustībām
Latvija ievieš savlaicīgu ārkārtas režīmu, Vācija izmanto tiesas institucionālo rīcību
Abos modeļos ir tiesas kontrole un procedurālas garantijas

5. Juridiskās atziņas

1.    Starptautiski atbalstāms princips: ECHR 17. pants un Venēcijas komisijas rekomendācijas nodrošina juridisko pamatu rīcībai pret tiesību ļaunprātīgu izmantošanu demokrātijas graušanai.

2.    Proporcionālas ierobežošanas princips: Ierobežojumi (pret destruktīvu dezinformāciju, vardarbības aicinājumiem) ir saskaņā ar ECHR 10. un 11. pantu.

3.    Civilās uzraudzības princips: Tiesu, parlamenta un ombuda kontrole nodrošina pilsoņu pamattiesību ievērošanu.

4.    Integrācija ar krimināltiesībām: Likums darbojas preventīvi, paralēli krimināltiesību mehānismam.

 6. Praktiskā nozīme

·         Nodrošina valsts spēju savlaicīgi identificēt un novērst draudus demokrātijai;

·         Saglabā pilsoņu tiesības un brīvības, ievērojot starptautiski pieņemtus principus;

·         Stiprina Latvijas demokrātisko imunitāti pret autoritārām ietekmēm un dezinformācijas kampaņām.