Komplekss plāns Latvijas valsts pārvaldes pilnveidošanai

 

                                       Komplekss plāns Latvijas valsts pārvaldes pilnveidošanai

Izstrādāts sadarbība ar GPT

 

Iespējas samazināt birokrātiju Latvijas valsts pārvaldē

 

Birokrātijas mazināšana Latvijas valsts pārvaldē ir plašs un daudzslāņains jautājums. To var risināt vairākos līmeņos — normatīvajā, institucionālajā, digitālajā un kultūras līmenī.

 

Strukturēts pārskats par reālākajām un praksē pierādītām iespējām

 

1. Normatīvo aktu vienkāršošana

Problēma: pārmērīgs regulējums, dublējošas prasības, biežas izmaiņas.

Risinājumi:

• “Viens iekšā – divi ārā” princips: ja ievieš jaunu prasību, divas esošās jāatceļ.
• Regulējuma audits: periodiski pārskatīt likumus un MK noteikumus, atceļot novecojušos.
• Mazāk deleģējumu: samazināt gadījumus, kad likumi uzdod izstrādāt sarežģītus apakšnoteikumus.
• Standarta risinājumi: vienotas veidlapas, termiņi un procedūras visā valstī.

 

2. Procesu digitalizācija un automatizācija

Problēma: papīra dokumenti, atkārtota datu ievade, sistēmu nesavietojamība.

Risinājumi:

• “Valsts prasa tikai vienreiz” princips — iestādes savā starpā apmainās ar datiem.
• Pilnībā digitāli procesi (bez obligātas klātienes).
• Automātiska lēmumu pieņemšana vienkāršos gadījumos (piem., atļaujas, pabalsti).
• Vienots valsts portāls ar lietotājam saprotamu valodu, nevis juridisku žargonu.

 

3. Iestāžu funkciju pārskatīšana

Problēma: pārklājošas kompetences, pārmērīga kontrole.

Risinājumi:

• Funkciju konsolidācija (mazāk iestāžu ar līdzīgiem uzdevumiem).
• Pāreja no kontroles uz konsultēšanu, īpaši uzņēmējdarbībā.
• Riska balstīta uzraudzība — pārbauda tos, kur risks ir augsts, nevis visus.

 

4. Personāla un organizācijas kultūras maiņa

Problēma: bailes pieņemt lēmumus, “ķeksīšu kultūra”.

Risinājumi:

• Lielāka ierēdņu atbildība un pilnvaras, mazāk lieku saskaņojumu.
• Rezultātu, nevis procesu vērtēšana.
• Apmācības vienkāršā valodā un klientorientētā pieejā.
• Vadītāju personīga atbildība par birokrātijas mazināšanu.

 

5. Uzņēmēju un sabiedrības iesaiste

Problēma: regulējums tiek veidots “no augšas”.

Risinājumi:

• Regulārs dialogs ar uzņēmējiem un NVO pirms normu pieņemšanas.
• Reāla ietekmes uz administratīvo slogu analīze, neformāla “ķeksīša” vietā.
• Publiski birokrātijas mazināšanas mērķi un rezultāti.

 

6. Politiskā griba un konsekvence

Problēma: reformas bieži apstājas pusceļā.

Risinājumi:

• Konkrēti, izmērāmi mērķi (piem., X% mazāk atļauju, Y% īsāki termiņi).
• Premjera vai ministra tieša iesaiste, ne tikai darba grupas.
• Atbildības mehānismi, ja iestādes ignorē vienkāršošanas principus.

 

Īsais kopsavilkums

Birokrātiju Latvijā var mazināt, ja:

• samazina lieku regulējumu,
• digitalizē procesus “no gala līdz galam”,
• pārtrauc dublējošas funkcijas,
• maina ierēdniecības domāšanu no “kontroles” uz “pakalpojumu”,
• un tam visam ir reāla politiska griba.

Turpinājumā var:

• sniegt konkrētus piemērus no Latvijas vai citām ES valstīm: 🇪🇪 🇩🇰 🇳🇱 ES labās prakses (Igaunijas “once-only”, Dānijas klusēšanas piekrišana u.c.),
• analizēt kādu konkrētu nozari (piem., būvniecību,),
• veikt konkretizāciju ar reāliem piemēriem:

(VID, Būvniecības informācijas sistēma, uzņēmējdarbību, sociālo jomu,  e-veselība — kas strādā un kas ne),

• 📉 izstrādāt konkrētus KPI:
  – dienu skaits atļaujas saņemšanai
  – dokumentu skaits uz vienu procesu
  – klātienes vizīšu skaits

 

1️. Īss “executive summary”  lēmumu pieņēmējiem

Galvenā doma:
Birokrātijas mazināšana Latvijā ir iespējama tikai ar sistemātisku pieeju — apvienojot normu vienkāršošanu, pilnīgu procesu digitalizāciju, iestāžu funkciju samazināšanu un kultūras maiņu valsts pārvaldē, ko balsta politiska atbildība.

5 galvenie sviras punkti:

1.    Samazināt normatīvo aktu apjomu un sarežģītību (nevis radīt jaunus).

2.    Digitalizēt procesus “no sākuma līdz galam”, nevis tikai dokumentu iesniegšanu.

3.    Novērst iestāžu funkciju dublēšanos un pārmērīgu kontroli.

4.    Mainīt ierēdniecības motivāciju no “procedūru ievērošanas” uz rezultātu.

5.    Nodrošināt politisku uzraudzību ar izmērāmiem mērķiem.

 

Šis teksts nav teorētisks — tas precīzi atbilst tam, ko ES un OECD uzskata par efektīvas valsts pārvaldes reformu. Lielākais šķērslis nav zināšanu trūkums, bet konsekventas politiskās izpildes trūkums.

 

Latvijas valsts budžeta optimizācija

 

 

Latvijas valsts budžeta optimizēšana nav tikai “griešana”, bet naudas izmantošana ar lielāku atdevi.

 

Praktiska, strukturēta pieeja, kas balstās gan Latvijas realitātē, gan OECD/ES pieredzē:

 

1. Izdevumu audits un prioritizācija

Problēma: vēsturiski veidoti izdevumi, vāja rezultātu mērīšana.

Risinājumi:

• Nulles budžetēšana (zero-based budgeting) atsevišķās nozarēs (nevis visur uzreiz).
• Regulāri spending review (kā Nīderlandē, Zviedrijā).
• Programmu slēgšana vai apvienošana, ja:
• mērķi dublējas,
• nav izmērāma rezultāta,
• izmaksas pārsniedz sabiedrisko labumu.

👉 Īpaši svarīgi: subsīdijas, atbalsta fondi, konsultāciju iepirkumi.

 

2. Valsts pārvaldes aparāta racionalizācija

Problēma: pārāk sadrumstalota pārvalde, augstas administratīvās izmaksas.

Risinājumi:

• Iestāžu konsolidācija (kopīgi IT, personāls, grāmatvedība).
• Dublējošu funkciju likvidēšana.
• Mazāk vadības līmeņu, lielāka atbildība līnijas vadītājiem.
• Automatizācija → mazāk rutīnas darbu, nevis mehāniska štatu samazināšana.

📉 Rezultāts: mazāki ilgtermiņa izdevumi, labāka kvalitāte.

 

3. Mērķēta sociālā politika

Problēma: atbalsts tiek arī tiem, kam tas nav kritiski vajadzīgs.

Risinājumi:

• Labāka ienākumu un mantiskā stāvokļa izvērtēšana.
• Universālo pabalstu daļēja aizstāšana ar mērķētiem.
• Vienots sociālo datu skatījums (mazāk kļūdu, krāpšanas).

🎯 Tas ļauj ietaupīt, nesamazinot atbalstu trūcīgajiem.

 

4. Nodokļu sistēmas efektivitāte (neceļot likmes)

Problēma: neiekasēti nodokļi, ēnu ekonomika.

Risinājumi:

• Datu analītika VID (riskos balstītas pārbaudes).
• Nodokļu vienkāršošana (mazāk izņēmumu).
• Motivējoši režīmi legalizācijai, nevis tikai sodi.

💶 Pat neliels ēnu ekonomikas samazinājums dod simtiem miljonu.

 

5. Publisko iepirkumu uzlabošana

Problēma: dārgi, sarežģīti, ar zemu konkurenci.

Risinājumi:

• Centralizēti iepirkumi biežāk lietotām precēm/pakalpojumiem.
• Mazāk “zelta standartu” prasību.
• Dzīves cikla izmaksu izvērtēšana (ne tikai zemākā cena).

📊 OECD dati rāda: 5–10% ietaupījums ir reāls.

 

6. Valsts kapitālsabiedrību atdeve

Problēma: nevienmērīga efektivitāte, politiska ietekme.

Risinājumi:

• Skaidri finanšu un sabiedriskā labuma mērķi.
• Profesionālas padomes, ne politiski iecelti pārstāvji.
• Dividenžu politika, kas saskaņota ar budžeta mērķiem.

 

7. Investīcijas, kas samazina nākotnes izdevumus

Princips: taupīt nedrīkst uz lietām, kas palielina izmaksas nākotnē.

Prioritātes:

• Preventīvā veselība.
• Agrīna izglītība.
• Digitalizācija un kiberdrošība.
• Energoefektivitāte valsts ēkās.

 

Īsais kopsavilkums

Latvijas budžetu var optimizēt, ja:

• vērtē izdevumu rezultātu, ne tikai apjomu,
• samazina administratīvās izmaksas, nevis pakalpojumus,
• mērķē sociālo atbalstu,
• uzlabo nodokļu iekasēšanu, neceļot likmes,
• un ir politiskā drosme slēgt neefektīvas programmas.

 

Turpinājumā var:

• sagatavot konkrētu 3–5 gadu budžeta optimizācijas ceļa karti,
• analizēt konkrētu nozari (veselība, izglītība, aizsardzība),
• vai salīdzināt Latviju ar Igauniju / Lietuvu skaitļos.Formas sākums

Formas beigas

 

 

AI risinājums Veselības ministrijai

 

Konkrēts, praktiski ieviešams AI risinājuma piemērs Veselības ministrijai (VM), paredzēts kā valsts līmeņa pilotprojekts 9–12 mēnešiem, ar tiešu ietekmi uz rindām, izmaksām un pacientu pieredzi.

 

“Viedā rindu, nosūtījumu un kapacitātes pārvaldība” (AI-RINDAS)

🎯 Mērķis

• samazināt pacientu rindas,
• efektīvāk izmantot esošo medicīnas kapacitāti,
• mazināt administratīvo slogu ārstiem,
• uzlabot caurspīdīgumu pacientiem un valstij.

👉 Latvijā problēma nav tikai nauda — tā ir neefektīva plūsma.

 

I. PROBLĒMA (šodien)

• Rindas veidojas nevienmērīgi (pārslodze vienā vietā, brīvas vietas - citur)
• Nosūtījumi bieži ir:
• nekvalitatīvi,
• nepilnīgi,
• neatbilstoši prioritātei
• Ārsti tērē laiku administrācijai
• VM trūkst reāllaika redzamības, kas notiek sistēmā

👉 Rezultāts: ilgas rindas + neapmierināti pacienti + izdegšana personālam.

 

II. RISINĀJUMA KODOLS

🔹 1. AI nosūtījumu kvalitātes asistents (ģimenes ārstiem)

Kas tas ir:
AI rīks, kas:

• pārbauda e-nosūtījuma kvalitāti,
• norāda uz trūkstošu informāciju,
• palīdz pareizi noteikt prioritāti (A/B/C).

Piemērs:
Ārsts izraksta nosūtījumu pie kardiologa →
AI:

• brīdina, ja nav EKG / analīžu,
• salīdzina ar vadlīnijām,
• piedāvā labojumus.

📌 Svarīgi:
AI nepieņem medicīnisku lēmumu — tas palīdz ievērot standartus.

 

🔹 2. Viedā rindu sadale (VM / NVD līmenis)

Kas tas ir:
AI algoritms, kas:

• analizē pieejamo kapacitāti visā valstī,
• prognozē noslodzi,
• piedāvā pacientam ātrāko reālo iespēju.

Pacientam:

“Jūs varat gaidīt 6 mēnešus Rīgā
vai 3 nedēļas Valmierā.”

👉 Izvēle paliek pacientam.

 

🔹 3. Kapacitātes prognozēšana (politikas līmenis)

AI VM/NVD:

• analizē:
• demogrāfiju,
• saslimstību,
• sezonālos pīķus,
• prognozē:
• kur trūks speciālistu,
• kur veidojas pudeles kakli.

📌 Rezultāts:

• mērķēta finansējuma sadale,
• nevis “visiem mazliet”.

 

🔹 4. Pacienta AI asistents (Latvija.lv)

Pacients var:

• saprast, ko nozīmē viņa nosūtījums,
• redzēt rindas alternatīvas,
• saņemt atgādinājumus,
• sagatavoties vizītei.

👉 Mazāk neierašanos, mazāk haosa.

 

III. PRAKTISKS SCENĀRIJS

Pirms:

• nosūtījums → rinda → nezināšana
• 30–40% gadījumu neefektīva prioritāte

Pēc:

• kvalitatīvs nosūtījums
• gudra rindu sadale
• pacientam skaidrība
• ārstam mazāk papīru

 

IV. TEHNISKAIS MINIMUMS

• Apmācīts AI uz:
• klīniskajām vadlīnijām,
• anonimizētiem nosūtījumiem,
• rindas datiem (NVD).
• Integrācijas:
• E-veselība,
• NVD,
• Latvija.lv.
• Datu apstrāde tikai ES / valsts infrastruktūrā.
• Pilna auditējamība.

 

V. “SARKANĀS LĪNIJAS” (kritiski)

🚫 AI nepieņem diagnozes
🚫 AI nepieņem ārstēšanas lēmumus
🚫 AI neatceļ ārsta spriedumu
🚫 AI nešķiro pacientus pēc sociālā statusa

✔️ Cilvēks vienmēr ir galīgais lēmējs.

 

VI. IEVIEŠANAS GRAFIKS (12 mēneši)

Mēnesis	Darbība
1–2	Juridiskais rāmis, datu audits
3–4	AI apmācība par vadlīnijām
5–6	Pilotprojekts 1–2 specialitātēs
7–8	Testēšana, ārstu iesaiste
9–10	Paplašināšana
11–12	Valsts mēroga ieviešana

 

VII. IEGUVUMI (reāli sasniedzami)

• ⬇️ –20–30% vidējais gaidīšanas laiks
• ⬇️ –25% administratīvā slodze ārstiem
• ⬆️ labāka finansējuma efektivitāte
• ⬆️ pacientu uzticēšanās sistēmai

 

VIII. POLITISKAIS UN SABIEDRISKAIS EFEKTS

• mazāk “veselības sistēma nestrādā” sajūtas,
• mazāk populisma par rindām,
• skaidrs signāls: valsts optimizē, nevis tikai prasa vairāk naudas.

 

GALVENĀ ATZIŅA

Labs AI veselībā nav “robots ārsta vietā” — tas ir ārsta laika atbrīvotājs pacientam.

 

AI risinājuma projekta plāns Veselības ministrijai ar izmaksu un ieguvumu aprēķinu

 

Konkrēts, valdībai iesniedzams AI risinājuma projekta plāns Veselības ministrijai, ar izmaksu–ieguvumu aprēķinu, reālām summām un skaidru atdevi.

AI PROJEKTA PLĀNS

Veselības ministrija

“AI-RINDAS: viedā nosūtījumu, rindu un kapacitātes pārvaldība”

 

1. PROJEKTA KOPSAVILKUMS (1 lapa vadībai)

Mērķis:
Samazināt rindas un administratīvo slogu veselības aprūpē, efektīvāk izmantojot esošos resursus ar AI palīdzību.

Rezultāts 12 mēnešos:

• –20–30% gaidīšanas laiks pilotjomās
• –25% administratīvais slogs ārstiem
•  
• augstāka pacientu apmierinātība
•  
• precīzāka finansējuma sadale

Projekta ilgums: 12 mēneši
Pilotjomās: kardioloģija + diagnostika (MRI/CT)

 

2. PROJEKTA KOMPONENTES

K1. AI nosūtījumu kvalitātes asistents

• ģimenes ārstiem un speciālistiem
• balstīts klīniskajās vadlīnijās
• uzlabo prioritāšu noteikšanu

K2. Viedā rindu sadale (NVD/VM)

• valsts mēroga kapacitātes redzamība
• pacienta izvēle starp alternatīvām

K3. Kapacitātes prognozēšana

• pieprasījuma–piedāvājuma analīze
• politikas lēmumu atbalsts

K4. Pacienta AI asistents (Latvija.lv)

• skaidrojumi, atgādinājumi
• mazāk neierašanos

 

 

3. IEVIEŠANAS GRAFIKS (12 mēneši)

Mēn.	Darbība
1–2	Juridiskais ietvars, DPIA, datu audits
3–4	Modeļu apmācība (vadlīnijas + anon. dati)
5–6	Pilotprojekts (2 specialitātes)
7–8	Testēšana, ārstu korekcijas
9–10	Paplašināšana + pacientu asistents
11–12	Novērtējums, lēmums par ieviešanu

 

4. IZMAKSU APRĒĶINS (EUR, bez PVN)

🔹 A. Izstrāde un ieviešana (vienreizējas)

Pozīcija	Izmaksas
AI modeļu izstrāde un apmācība	650 000
Integrācija (E-veselība, NVD, Latvija.lv)	450 000
Drošība, auditējamība, DPIA	150 000
Pilotprojekta vadība, testēšana	150 000
Kopā (A)	1 400 000

 

🔹 B. Gada uzturēšana (no 2. gada)

Pozīcija	Izmaksas/gadā
Infrastruktūra (ES/valsts mākonis)	180 000
Modeļu uzturēšana un uzraudzība	120 000
Lietotāju atbalsts un uzlabojumi	100 000
Kopā (B)	400 000 / gadā

 

5. IEGUVUMU APRĒĶINS (konservatīvs)

🔹 1. Administratīvā sloga samazinājums

• ~8 000 ārstu
• –25% laika administrācijai
• ~1 h/dienā

📌 Ekonomiskais efekts:
≈ 6–8 milj. EUR gadā atbrīvota medicīniskā kapacitāte

 

🔹 2. Rindu samazinājums = agrāka ārstēšana

• mazāk komplikāciju
• mazāk dārgu hospitalizāciju

📌 Ietaupījums NVD:
≈ 4–6 milj. EUR gadā (konservatīvs novērtējums)

 

🔹 3. Neierašanās samazinājums

• atgādinājumi + skaidrība
• –10–15% “no-show”

📌 Ieguvums:
≈ 1–2 milj. EUR gadā

 

🔹 KOPĒJAIS IEGUVUMS

≈ 11–16 milj. EUR gadā

 

6. ROI (ATDEVE)

Rādītājs	Vērtība
1. gada izmaksas	1,4 milj.
Gada ieguvums	11–16 milj.
ROI 1. gadā	~8–11x
Atmaksāšanās laiks	< 6 mēneši

 

7. RISKI UN KONTROLES MEHĀNISMI

Risks	Kontrole
Kļūdaini ieteikumi	Cilvēks pēdējais lēmējs
Ārstu pretestība	Iesaistīt no pilotfāzes
Datu aizsardzība	DPIA + ES hostings
Politizācija	Tehnisks, ne politisks projekts

 

8. “SARKANĀS LĪNIJAS”

🚫 AI nepieņem medicīniskus lēmumus
🚫 AI nesamazina pakalpojumu pieejamību
🚫 AI netiek izmantots pacientu šķirošanai pēc statusa
✔️ Pilna caurspīdība un auditējamība

 

9. POLITISKAIS ARGUMENTS (īss)

“Šis projekts nesamazina finansējumu veselībai —
tas ļauj esošo finansējumu izmantot saprātīgi.”

 

10. SECINĀJUMS

Šis ir viens no retajiem digitālajiem projektiem, kur:

• ieguvums pārsniedz izmaksas vairākas reizes,
• rezultāti redzami 12 mēnešos,
• nav pretrunā ar ārstu profesionālo autonomiju,
• samazina sabiedrības neapmierinātību.

 

AI risinājums pašvaldībām

 

“Viedais būvniecības un atļauju asistents” (Būvvalde + klientu apkalpošana)

 

🎯 Mērķis

• saīsināt atļauju izsniegšanas termiņus,
• mazināt birokrātiju iedzīvotājiem un uzņēmējiem,
• atslogot būvvalžu darbiniekus,
• palielināt lēmumu kvalitāti un vienveidību.

👉 Tieši būvniecība ir viena no konfliktainākajām un lēnākajām pašvaldību jomām.

 

I. PROBLĒMA (šodien)

Pašvaldībās:

• iesniegumi ir nekvalitatīvi vai nepilnīgi,
• viens un tas pats jautājums tiek skaidrots simtiem reižu,
• lēmumu termiņi tiek pārsniegti,
• iedzīvotāji nesaprot “kāpēc atļauja kavējas”.

👉 Rezultāts: neapmierināti iedzīvotāji, pārslogoti darbinieki, reputācijas risks.

 

II. RISINĀJUMA KODOLS

🔹 1. AI pašvaldības asistents iedzīvotājiem (front-end)

Kas tas ir:
AI čatbots pašvaldības mājaslapā un portālā Latvija.lv, kas:

• paskaidro būvniecības un saskaņošanas procesu,
• palīdz saprast, vai vispār vajag atļauju,
• izskaidro konkrētās pašvaldības noteikumus,
• sagatavo personalizētu dokumentu sarakstu.

Piemērs (iedzīvotājs):

“Gribu uzbūvēt 25 m² saimniecības ēku.”

AI:

• uzdod 4–5 precizējošus jautājumus,
• nosaka, vai vajadzīga būvatļauja,
• paskaidro procesu vienkāršā valodā,
• ģenerē checklistu tieši šim gadījumam.

📌 Rezultāts: mazāk kļūdainu iesniegumu jau startā.

 

🔹 2. AI iesniegumu kvalitātes pārbaude (back-end)

Kas tas ir:
AI modelis, kas pirms cilvēka:

• pārbauda, vai iesniegums ir pilnīgs,
• salīdzina ar līdzīgiem gadījumiem,
• identificē trūkstošus dokumentus.

Rezultāts:

• ❌ “Atgriezts labošanai” samazinās
• ✔️ Darbinieks strādā ar kvalitatīvu materiālu

👉 AI nepieņem lēmumu, bet sagatavo darbu.

 

🔹 3. Automatizēta prioritizācija

AI palīdz:

• identificēt vienkāršos gadījumus (🟢),
• izcelt sarežģītos (🔴),
• prognozēt kavēšanās riskus.

📌 Efekts:

• vienkāršie gadījumi → ātri,
• sarežģītie → vairāk uzmanības.

 

III. PRAKTISKS SCENĀRIJS

Pirms AI:

• 30–60 dienas līdz pirmajai atbildei
• 2–3 atgriešanas labošanai
• dusmīgi klienti

Pēc AI:

• iesniegums kvalitatīvs jau pirmajā reizē
• 30–40% ātrāks process
• mazāk strīdu

 

IV. TEHNISKĀ ARHITEKTŪRA (reāli izdarāma)

• LLM apmācīts uz:
• pašvaldības saistošajiem noteikumiem,
• Būvniecības likumu,
• tipiskajiem lēmumiem (anonimizēti).
• Integrācija ar:
• BIS,
• dokumentu vadības sistēmu.
• Dati glabājas ES / valsts infrastruktūrā.
• Pilna auditējamība.

 

V. DROŠĪBAS UN TIESISKĀS “SARKANĀS LĪNIJAS”

🚫 AI nepieņem galīgos administratīvos lēmumus
🚫 AI nesniedz saistošu juridisku interpretāciju
🚫 AI nevar diskriminēt (regulārs audits)
✔️ Cilvēks vienmēr ir pēdējais lēmējs

 

VI. IEVIEŠANAS GRAFIKS (9–12 mēneši)

Mēnesis	Darbība
1–2	Datu inventarizācija, juridiskais rāmis
3–4	AI apmācība uz normām
5–6	Pilotprojekts 1–2 pašvaldībās
7–8	Lietotāju testēšana
9–10	Paplašināšana
11–12	Pilna ieviešana

 

VII. IEGUVUMI (konservatīvi)

• ⬇️ –25–40% darbinieku rutīnas darba
• ⬇️ –30% iesniegumu labošanas ciklu
• ⬆️ +iedzīvotāju apmierinātība
• ⬆️ ātrāka uzņēmējdarbība

 

VIII. POLITISKAIS UN SABIEDRISKAIS EFEKTS

• mazāk konflikta starp iedzīvotājiem un pašvaldību,
• caurspīdīgāks process,
• mazāk telpas populistiskam naratīvam:
  “pašvaldība speciāli kavē”.

 

GALVENĀ ATZIŅA

Labs AI pašvaldībā neaizvieto ierēdni — tas padara viņu efektīvu un iedzīvotājam saprotamu.

Turpinājumā var sagatavot:

• 🏘 AI risinājumu sociālajam dienestam,
• 🚛 priekšlikumus AI atkritumu apsaimniekošanas optimizācijai,
• 📊 scenāriju pašvaldības budžeta prognozēšanai,
•  salīdzinājumu ar Igaunijas pašvaldību praksi.

 

 

AI risinājums VID

 

“Viedais nodokļu asistents + riska analītika”

🎯 Mērķis

• samazināt birokrātiju un manuālo darbu,
• palielināt nodokļu iekasēšanas efektivitāti,
• mazināt konfliktus starp VID un uzņēmējiem,
• pārorientēt VID no “kontroles” uz profilaksi.

 

I. PROBLĒMA (šodien)

VID ikdienā saskaras ar:

• tūkstošiem vienveidīgu jautājumu (PVN, deklarācijas, termiņi),
• manuālu dokumentu pārbaudi,
• pārbaudēm arī zema riska uzņēmumos,
• zemu uzticēšanos VID lēmumiem (“kāpēc tieši mani pārbauda?”).

👉 Rezultāts: pārslogoti darbinieki, neapmierināti uzņēmēji, zema efektivitāte.

 

II. RISINĀJUMA KODOLS

🔹 1. AI nodokļu asistents uzņēmējiem (front-end)

Kas tas ir:
AI čatbots VID EDS vidē, kas:

• atbild latviski (un angliski),
• skaidro konkrētus nodokļu pienākumus,
• palīdz aizpildīt deklarācijas,
• brīdina par kļūdām pirms iesniegšanas.

Piemērs:

“Vai man jāmaksā PVN par šo pakalpojumu?”
AI:

• uzdod precizējošus jautājumus,
• atsaucas uz aktuālo normu,
• paskaidro cilvēcīgā valodā,
• piedāvā piemēru.

📌 Svarīgi:
AI nesniedz saistošus lēmumus, bet dod oficiāli apstiprinātu interpretāciju.

 

🔹 2. AI riska analītikas dzinējs (back-end)

Kas tas ir:
Mašīnmācīšanās modelis, kas:

• analizē deklarācijas, maksājumus, nozares datus,
• salīdzina ar līdzīgiem uzņēmumiem,
• nosaka nodokļu riska profilu.

Rezultāts:

• 🔴 augsts risks → mērķēta pārbaude
• 🟡 vidējs risks → preventīvs brīdinājums
• 🟢 zems risks → netraucēt

👉 Mazāk “aklo” pārbaužu, vairāk precizitātes.

 

🔹 3. Preventīvā komunikācija (nevis sods)

AI automātiski:

• nosūta brīdinājumu:

“Jūsu PVN deklarācijā konstatēta netipiska novirze. Lūdzu, pārbaudiet.”

• piedāvā labojumu, pirms soda.

📌 Efekts:

• vairāk brīvprātīgu labojumu,
• mazāk strīdu,
• vairāk ieņēmumu bez represijām.

 

III. KĀ TAS IZSKATĀS PRAKSĒ (scenārijs)

Mazs uzņēmums:

• iesniedz PVN deklarāciju
• AI pamana neatbilstību
• uzņēmējs saņem skaidru paziņojumu
• izlabo kļūdu
• nav soda, nav pārbaudes

VID:

• darbinieki fokusējas uz reāliem krāpšanas gadījumiem
• mazāk rutīnas
• labāki rezultāti ar mazākiem resursiem

 

IV. TEHNISKAIS MINIMUMS (reālistiski)

• Apmācīts LLM uz Latvijas nodokļu normām
• Integrācija ar EDS
• Auditējami lēmumi
• Cilvēka kontrole (human-in-the-loop)
• Datu apstrāde tikai ES / valsts infrastruktūrā

 

V. RISKI UN “SARKANĀS LĪNIJAS”

⚠️ RISK I:

• kļūdaina interpretācija,
• diskriminējoši modeļi,
• “melnās kastes” efekts.

🔴 “SARKANĀS LĪNIJAS”:

🚫 AI nepieņem galīgus lēmumus
🚫 AI neuzliek sodus
🚫 AI nevar mainīt normu interpretāciju patvaļīgi
🚫 Katram riska signālam jābūt izskaidrojamam

 

VI. IEVIEŠANAS GRAFIKS (12 mēneši)

Mēnesis	Darbība
1–2	Juridiskais ietvars, datu audits
3–4	AI apmācība uz normām
5–6	Pilotprojekts 1 nozarē
7–8	Testēšana + korekcijas
9–10	Paplašināšana
11–12	Pilna ieviešana

 

VII. IEGUVUMI (konservatīvs novērtējums)

• ⬇️ līdz –30% manuāla darba
• ⬆️ +5–10% nodokļu iekasēšana
• ⬇️ strīdi un pārsūdzības
• ⬆️ uzticēšanās VID

 

VIII. KĀPĒC TAS IR POLITISKI SVARĪGI

• mazāk konflikta starp valsti un uzņēmējiem,
• mazāk telpas populismam (“VID vajā”),
• moderns, profesionāls valsts tēls.

 

GALVENĀ ATZIŅA

Labs AI valsts pārvaldē nav kontroles pastiprinātājs — tas ir uzticēšanās paātrinātājs.

 

Turpinājumā var:

• 📊 sagatavot VID AI risinājuma lēmumu koku,
• ⚖️ izstrādāt nepieciešamās likumdošanas izmaiņas,
• 🧪 aprakstīt reālu krāpšanas scenāriju, ko AI atklāj,
• 🇪🇪 salīdzināt ar Igaunijas MTA praksi.

 

 

 

Kādi pasākumi ir jāveic, lai uzlabotu demogrāfisko situāciju Latvijā

 

Demogrāfiskās situācijas uzlabošana Latvijā ir ilgtermiņa valsts pastāvēšanas jautājums, un to nevar atrisināt ar vienu pabalstu vai kampaņu. Nepieciešama saskaņota politika vairākās jomās vienlaikus.

 

Praktiski un reāli pasākumi, balstīti Latvijas situācijā un citu valstu pieredzē:

 

1. Finansiālā drošība ģimenēm ar bērniem

Problēma: jaunās ģimenes atliek bērnu dzimšanu nedrošu ienākumu dēļ.

Pasākumi:

• Prognozējams un ilgtermiņa ģimenes atbalsts, nevis īslaicīgi pabalsti.
• Būtiski palielināt atbalstu par otro un trešo bērnu.
• Nodokļu atvieglojumi strādājošiem vecākiem (īpaši vidējo ienākumu grupai).
• Valsts līdzdalība mājokļa pirmajai iemaksai ģimenēm ar bērniem.

👉 Efektīvāk nekā vienreizēji maksājumi.

 

2. Mājokļu pieejamība jaunām ģimenēm

Problēma: augstas mājokļu cenas, īpaši Rīgā un Pierīgā.

Pasākumi:

• Paplašināt un vienkāršot ALTUM programmas ģimenēm.
• Pašvaldību īres mājokļi jaunajām ģimenēm un speciālistiem.
• Atbalsts reģionālai dzīvošanai (mājoklis + darbs).

🏠 Bez mājokļa drošības dzimstība nepieaug.

 

3. Darba un ģimenes dzīves savienošana

Problēma: bērni nozīmē karjeras risku, īpaši sievietēm.

Pasākumi:

• Elastīgs darba laiks un attālinātais darbs kā norma valsts sektorā.
• Kvalitatīvas bērnu aprūpes iespējas no 1 gada vecuma.
• Veicināt tēvu iesaisti (nepārnesamas tēva atvaļinājuma daļas).
• Aizsardzība pret diskrimināciju vecākiem darba tirgū.

 

4. Veselība un reproduktīvā aprūpe

Problēma: veselības problēmas, neauglība, vēla bērnu dzimšana.

Pasākumi:

• Valsts apmaksāta reproduktīvā veselība (t.sk. neauglības ārstēšana).
• Agrīna veselības izglītība skolās.
• Pieejama perinatālā aprūpe reģionos.

 

5. Reģionu atdzīvināšana

Problēma: iedzīvotāji koncentrējas Rīgā vai emigrē.

Pasākumi:

• Darba vietas ar konkurētspējīgām algām reģionos.
• Skolu, veselības aprūpes un sabiedriskā transporta pieejamība.
• Nodokļu un mājokļu stimuli dzīvošanai ārpus lielpilsētām.

 

6. Reemigrācija un mērķēta imigrācija

Problēma: darbaspēka un jauno cilvēku trūkums.

Pasākumi:

• Aktīva reemigrācijas politika (darbs, mājoklis, skola bērniem).
• Vienkāršota kvalificētu speciālistu piesaiste.
• Integrācijas atbalsts (valoda, izglītība, kultūras vide).

⚠️ Imigrācija neaizstāj dzimstību, bet mazina kritumu.

 

7. Kultūras un sabiedrības attieksmes maiņa

Problēma: bērni tiek uztverti kā “slodze”, nevis vērtība.

Pasākumi:

• Valsts komunikācija, kas atbalsta ģimenes, ne moralizē.
• Pozitīvi ģimenes piemēri medijos.
• Reāla cieņa pret vecākiem publiskajā telpā.

 

Kas nestrādā (pieredze rāda)

• Tikai pabalstu palielināšana bez sistēmiskām pārmaiņām.
• Kampaņas bez materiāla seguma.
• Nesaskaņota politika (vienā jomā dod, citā atņem).

 

Īsais kopsavilkums

Demogrāfiju Latvijā uzlabos, ja:

• jaunām ģimenēm būs drošība par nākotni,
• bērnu audzināšana nebūs karjeras sods,
• reģioni kļūs dzīvotspējīgi,
• un politika būs stabila vismaz 10–15 gadus.

 

Turpinājumā var:

• izstrādāt konkrētu demogrāfijas rīcības plānu 2025–2035,
• salīdzināt Latviju ar Igauniju, Franciju vai Poliju,
• vai analizēt, kāpēc līdzšinējie pasākumi nav devuši gaidīto rezultātu.Formas sākums

Formas beigas

 

 

 

Kā optimizēt Latvijas valdības darba organizāciju

 

Latvijas valdības darba organizācijas optimizācija nozīmē ātrāku, kvalitatīvāku un atbildīgāku lēmumu pieņemšanu, nevis tikai sanāksmju vai ierēdņu skaita samazināšanu.

 

Praktiska, īstenojama pieeja, kas balstīta Latvijas pārvaldē pastāvošajās problēmās un citu valstu pieredzē:

 

1. Skaidrāka politiskā vadība un prioritātes

Problēma: valdība risina pārāk daudz jautājumu vienlaikus, bez skaidras hierarhijas.

Risinājumi:

• 3–5 valdības prioritātes gadā, ar skaidriem mērķiem un termiņiem.
• Premjera biroja stiprināšana kā stratēģiskās koordinācijas centram.
• Regulāra progresa pārskatīšana MK līmenī (nevis tikai nozarēs).

 

2. Ministru kabineta darba racionalizācija

Problēma: pārāk daudz formālu jautājumu MK sēdēs.

Risinājumi:

• MK sēdēs izskatīt tikai politiski stratēģiskus jautājumus.
• Tehniskus un saskaņotus jautājumus apstiprināt rakstveida procedūrā.
• Ierobežot izskatāmo dokumentu apjomu (īsi, strukturēti kopsavilkumi).

⏱ Rezultāts: mazāk sēžu, bet saturīgākas diskusijas.

 

3. Politikas plānošanas kvalitātes uzlabošana

Problēma: lēmumi tiek pieņemti bez reāla ietekmes izvērtējuma.

Risinājumi:

• Reālas, ne formālas ietekmes uz budžetu un administratīvo slogu analīzes.
• Mazāk, bet kvalitatīvāki politikas dokumenti.
• Skaidra saikne starp politiku, budžetu un rezultātiem (KPI).

 

4. Starpnozaru sadarbības stiprināšana

Problēma: ministrijas strādā atsevišķi, izolēti cita no citas

Risinājumi:

• Starpministriju projektu komandas (piem., demogrāfija, drošība).
• Kopīgi budžeta mērķi vairākām nozarēm.
• Atbildīgais ministrs + kopatbildība, nevis visi un neviens.

 

5. Valsts sekretāru un ierēdniecības lomas precizēšana

Problēma: pārklājas politiskā un administratīvā atbildība.

Risinājumi:

• Ministri atbild par mērķiem, ierēdniecība – par izpildi.
• Mazāk politisku norādījumu ikdienas procesos.
• Lielākas pilnvaras valsts sekretāriem ar skaidru atbildību par rezultātu.

 

6. Darba tempu un lēmumu ātruma palielināšana

Problēma: saskaņošanas procesi ir pārāk gari.

Risinājumi:

• Saskaņošanas termiņu saīsināšana un stingra ievērošana.
• “Klusēšana = piekrišana” princips starp iestādēm.
• Mazāk obligāto saskaņojumu, vairāk atbildības dokumenta autoram.

 

7. Digitāli rīki valdības darbā

Problēma: lēmumu pieņemšana balstās uz dokumentiem, ne datiem.

Risinājumi:

• Vienota valdības digitālā darba vide (ne tikai e-pasts).
• Reāllaika paneļi (dashboard) par prioritāšu izpildi.
• Strukturēti, īsi lēmumu memorandi (ne 40 lpp. anotācijas).

 

8. Politiskā un administratīvā kultūra

Problēma: bailes kļūdīties un izvairīšanās no atbildības.

Risinājumi:

• Kļūdas kā mācību process, ne sods (ja nav ļaunprātības).
• Vadītāju personīga atbildība par vilcināšanos.
• Rezultātu, ne procesu kultūra.

 

Īsais kopsavilkums

Latvijas valdības darbs kļūs efektīvāks, ja:

• būs skaidras prioritātes,
• MK sēdes koncentrēsies uz politiku, ne tehniskām detaļām,
• tiks saīsināti saskaņošanas procesi,
• ministrijas strādās kopā, nevis katra atsevišķi,
• un būs reāla atbildība par rezultātu.

 

Turpinājumā var:

• sagatavot konkrētu valdības darba reorganizācijas modeli (diagrammu + soļi),
• salīdzināt ar Igaunijas vai Somijas valdības darba praksi,
• vai izstrādāt 100 dienu plānu jaunai valdībai.

 

Kas jādara, lai paātrinātu Latvijas tautsaimniecības  attīstību

 

 Lai paātrinātu Latvijas tautsaimniecības attīstību, nepietiek ar atsevišķiem stimuliem vai vienreizējiem ieguldījumiem. Nepieciešama mērķēta, konsekventa un ilgtermiņa ekonomikas politika, kas vienlaikus risina produktivitāti, cilvēkkapitālu, investīcijas un valsts pārvaldes kvalitāti.

 

 Praktiska rīcības sistēma, pielāgota Latvijas apstākļiem:

 

1. Produktivitāte kā galvenā prioritāte

Problēma: algu pieaugums apsteidz produktivitāti.

Rīcība:

• Valsts atbalsts tehnoloģiju ieviešanai MVU (automatizācija, digitalizācija).
• Nodokļu stimuli investīcijām ražošanas iekārtās un IT.
• Eksporta un inovāciju programmas ar skaidru atdevi, ne “visiem pa druskai”.

🎯 Mērķis: vairāk vērtības uz vienu darbinieku.

 

2. Spēcīga industriālā politika (bez valsts uzņēmumu veidošanas)

Problēma: ekonomika pārāk sadrumstalota.

Rīcība:

• Identificēt 5–7 stratēģiskās nozares, kur Latvijai ir potenciāls:
• bioekonomika,
• koksnes augstvērtīga pārstrāde,
• farmācija un biotehnoloģijas,
• viedā ražošana,
• IKT un fintech,
• aizsardzības industrija.
• Mērķēts atbalsts šīm nozarēm (prasmes, infrastruktūra, regulējums).

 

3. Investīciju vides uzlabošana

Problēma: investori izvēlas citas valstis.

Rīcība:

• Ātras atļaujas “zaļajām investīcijām”.
• Vienots investoru atbalsta punkts (ne staigāšana pa iestādēm).
• Tiesiskā stabilitāte un prognozējami nodokļi.

💼 Kapitāls seko skaidriem noteikumiem, ne solījumiem.

 

4. Cilvēkkapitāls un demogrāfija

Problēma: darbaspēka trūkums un prasmju neatbilstība.

Rīcība:

• STEM izglītības stiprināšana (no skolas līdz augstskolai).
• Pieaugušo pārkvalifikācija sadarbībā ar uzņēmumiem.
• Reemigrācijas politika + mērķēta kvalificēta imigrācija.

 

5. Enerģētika kā konkurētspējas faktors

Problēma: augstas un svārstīgas enerģijas cenas.

Rīcība:

• Atjaunojamās enerģijas attīstība (vējš, saule).
• Energoefektivitāte rūpniecībā un ēkās.
• Reģionāla sadarbība enerģētikā ar Baltijas valstīm.

⚡ Lēta un stabila enerģija = investīciju magnēts.

 

6. Eksports un ārējie tirgi

Problēma: pārāk liels fokuss uz vietējo tirgu.

Rīcība:

• Aktīva ekonomiskā diplomātija.
• Eksporta kredīti un garantijas.
• Tirgu diversifikācija (ne tikai ES).

 

7. Valsts pārvalde kā attīstības katalizators

Problēma: birokrātija kavē izaugsmi.

Rīcība:

• Atļauju un saskaņojumu termiņu saīsināšana.
• Digitāli procesi bez klātienes.
• Riskos balstīta uzraudzība uzņēmumiem.

 

8. Reģionālā ekonomika

Problēma: izaugsme koncentrēta Rīgā.

Rīcība:

• Industriālie parki reģionos.
• Transports un digitālā infrastruktūra.
• Nodokļu un mājokļu stimuli speciālistiem.

 

Kas bremzē izaugsmi (no kā jāizvairās)

• Sadrumstalota politikas plānošana.
• Populistiska nodokļu politika.
• Investīcijas bez skaidras atdeves.
• Īstermiņa lēmumi demogrāfijā un izglītībā.

 

Kopsavilkums

Latvijas tautsaimniecība augs straujāk, ja:

• tiks celta produktivitāte, ne tikai algas,
• būs mērķēta industriālā politika,
• investoriem būs ātri, skaidri un droši noteikumi,
• cilvēkkapitāls tiks attīstīts ilgtermiņā,
• un valsts pārvalde strādās kā partneris, ne šķērslis.

 

Turpinājumā iespējams:

• izstrādāt konkrētu izaugsmes scenāriju līdz 2035. gadam,
• salīdzināt Latviju ar Igauniju vai Poliju,
• vai sagatavot prioritāšu karti nākamajai valdībai.

    

Kādi ir Latvijas valsts prioritārie uzdevumi aizsardzībai no Krievijas uzbrukuma draudiem

 

Latvijas aizsardzība pret Krievijas uzbrukuma draudiem balstās uz atturēšanu, noturību un sabiedroto klātbūtni, nevis uz ilūziju par militāru uzvaru vienatnē. Prioritārie uzdevumi ir stratēģiski, ne taktiski – tie nosaka, vai uzbrukums vispār notiek un vai tas izgāžas jau sākumā.

Galvenās prioritātes valsts līmenī, saskaņā ar NATO loģiku un Baltijas reālo situāciju:

 

1. Atturēšana: padarīt uzbrukumu Krievijai nerentablu

Mērķis: lai Krievija secina, ka uzbrukums Latvijai nozīmē nepieņemamas izmaksas un sakāvi.

Prioritātes:

• Stabils aizsardzības finansējums (≥ 2,5–3% no IKP).
• Smago ieroču un munīcijas krājumi, ne tikai personāls.
• Spēja ātri radīt zaudējumus uzbrucējam jau pirmajās dienās.

👉 Atturēšana ir efektīvāka un lētāka nekā karš.

 

2. NATO klātbūtnes pastiprināšana Latvijā

Mērķis: lai jebkurš uzbrukums Latvijai automātiski būtu karš ar NATO.

Prioritātes:

• Sabiedroto brigādes līmeņa spēki Latvijā (ne tikai rotācijas).
• Pastāvīga sabiedroto tehnikas un munīcijas klātbūtne.
• Integrēta plānošana ar NATO pavēlniecību.

👉 Krievija uzbrūk tikai tad, ja domā, ka NATO vilcināsies.

 

3. Nacionālo bruņoto spēku kaujasspēju celšana

Mērķis: noturēt teritoriju līdz pilnai sabiedroto iesaistei.

Prioritātes:

• Sauszemes spēku pastiprināšana (mobilitāte, uguns jauda).
• Pretgaisa un pretraķešu aizsardzība.
• Pretmobilitātes spējas (šķēršļi, inženiertehniskie risinājumi).

⚠️ Kritiski svarīgi: munīcija, rezerves daļas, loģistika.

 

4. Visaptverošā valsts aizsardzība

Mērķis: padarīt Latviju neiekarojamu pat daļējas okupācijas gadījumā.

Prioritātes:

• Zemessardzes kvantitatīva un kvalitatīva stiprināšana.
• Civilās aizsardzības sistēma (patvertnes, evakuācija, rezerves).
• Valsts un pašvaldību gatavība krīzes vadībai.

👉 Karš nav tikai armijas lieta – tas ir visas sabiedrības tests.

 

5. Kiberdrošība un informācijas telpa

Mērķis: nepieļaut valsts paralīzi bez šāviena.

Prioritātes:

• Kritiskās infrastruktūras kiberaizsardzība.
• Dezinformācijas un psiholoģisko operāciju atpazīšana.
• Valsts spēja skaidri komunicēt krīzes laikā.

🛡️ Krievija vienmēr mēģina vispirms sašķelt, nevis uzbrukt.

 

6. Stratēģiskā mobilitāte un infrastruktūra

Mērķis: lai sabiedrotie var ātri ierasties un darboties.

Prioritātes:

• Ceļi, dzelzceļš, ostas militārai izmantošanai.
• Rail Baltica militārā nozīme.
• Noliktavas, poligoni, lidlauki.

 

7. Sabiedrības noturība un uzticēšanās valstij

Mērķis: nepieļaut paniku, haosu un iekšēju sabrukumu.

Prioritātes:

• Skaidra, godīga valsts komunikācija par draudiem.
• Iedzīvotāju sagatavotība krīzēm (nevis bailes).
• Mazāk polarizācijas, vairāk vienotas identitātes.

👉 Valsts zaudē karu brīdī, kad sabiedrība tai vairs netic.

 

8. Reģionālā un starptautiskā sadarbība

Mērķis: Baltija kā vienots militārs reģions, ne trīs atsevišķas valstis.

Prioritātes:

• Pilnīga aizsardzības koordinācija ar Igauniju un Lietuvu.
• Kopīgi iepirkumi, apmācības, plāni.
• Aktīva pozīcija NATO un ES aizsardzības politikā.

 

Īsais kopsavilkums

Latvijas prioritārie uzdevumi aizsardzībā ir:

• atturēt, nevis cerēt;
• noturēties, nevis uzvarēt vienatnē;
• iesaistīt NATO no pirmās minūtes;
• padarīt visu valsti par aizsardzības sistēmu.

 

Turpinājmā iespējams:

• izstrādāt konkrētu prioritāšu ceļakarti 2025–2030,
• salīdzināt Latvijas pieeju ar Somiju vai Izraēlu (strateģiskā līmenī),
• vai analizēt, kur Latvija šobrīd ir visievainojamākā (bez taktiskām detaļām).

 

Kādi no pieņemtajiem lēmumiem Latvijas valsts pārvaldē ir uzskatāmi par kļūdainiem

 

Šis ir ļoti svarīgs jautājums. Runājot par “kļūdainiem lēmumiem” Latvijas valsts pārvaldē, korektāk tos vērtēt pēc rezultāta un ilgtermiņa ietekmes, nevis politiskās piederības.

 

 Biežāk minētie sistēmiskie lēmumi un pieejas, kas praksē ir radījuši negatīvas sekas vai nav devuši cerēto efektu:

 

1. Pārāk biežas un nesaskaņotas reformas

Problēma: reformas tiek uzsāktas, bet netiek pabeigtas vai konsekventi ieviestas.

Piemēri:

• Izglītības un veselības reformu pastāvīga “pārstartēšana”.
• Administratīvi teritoriālā reforma bez pietiekamas funkciju un finansējuma pārdales.
• Nodokļu reformas ar būtiskām izmaiņām ik pēc dažiem gadiem.

Sekas:

• Nedrošība iedzīvotājiem un uzņēmējiem.
• Institucionāls nogurums.
• Reformu uzticamības zudums.

👉 Kļūda nav reforma pati par sevi, bet nestabilitāte.

 

2. Birokrātijas “digitalizācija uz papīra”

Problēma: digitalizēti dokumenti, bet ne procesi.

Piemēri:

• Elektroniski iesniedzami dokumenti, kurus pēc tam manuāli apstrādā.
• Sistēmas, kas savā starpā nesarunājas.
• E-pakalpojumi ar juridiski sarežģītu valodu.

Sekas:

• Augstas izmaksas.
• Neliels ieguvums iedzīvotājiem.
• Vilšanās e-pārvaldē.

👉 Kļūda: digitalizēt formu, nevis saturu.

 

3. Pārmērīga normatīvā detalizācija

Problēma: likumi un MK noteikumi regulē detaļas, nevis mērķus.

Piemēri:

• Pārslogoti būvniecības un publisko iepirkumu regulējumi.
• Prasības, kas neatšķir mazu un lielu risku.
• Kontroles pieeja, nevis uzticēšanās.

Sekas:

• Lēni procesi.
• Radošuma un iniciatīvas apslāpēšana.
• Augstas administratīvās izmaksas.

 

4. Universāli pabalsti bez pietiekamas mērķēšanas

Problēma: politiski populāri, bet fiskāli neefektīvi lēmumi.

Piemēri:

• Atbalsts, kas nonāk arī pie tiem, kam tas nav kritiski vajadzīgs.
• Vāja saikne starp pabalstiem un demogrāfijas rezultātiem.

Sekas:

• Augstas budžeta izmaksas.
• Neliels ilgtermiņa efekts.
• Mazāk līdzekļu mērķētam atbalstam.

 

5. Investīcijas bez skaidras atdeves

Problēma: projekti tiek īstenoti “naudas apgūšanai”.

Piemēri:

• ES fondu projekti ar apšaubāmu ekonomisko ietekmi.
• Infrastruktūra bez reāla lietotāju pieprasījuma.
• Apmācību projekti bez rezultātu izvērtēšanas.

Sekas:

• Zema produktivitātes ietekme.
• Sabiedrības cinisms pret “attīstības projektiem”.

 

6. Valsts pārvaldes sadrumstalotība

Problēma: pārāk daudz iestāžu ar līdzīgām funkcijām.

Piemēri:

• Paralēlas uzraudzības un kontroles institūcijas.
• Atšķirīgas prasības vienai un tai pašai situācijai.

Sekas:

• Lēna lēmumu pieņemšana.
• Neskaidra atbildība.
• Lieki izdevumi.

 

7. Komunikācijas kļūdas krīzēs

Problēma: neskaidra, pretrunīga vai pārmērīgi tehniska komunikācija.

Piemēri:

• Covid-19 periodā biežas noteikumu maiņas bez viennozīmīgi saprotama, korekta skaidrojuma.
• Reformu skaidrošana birokrātiski juridiskā, nevis cilvēkiem saprotamā valodā.

Sekas:

• Sabiedrības uzticības kritums.
• Zema līdzdalība un disciplīna.

 

Kas raksturīgi šīm kļūdām

🔹 tās bieži ir sistēmiskas, nevis personiskas
🔹 tās rodas no bailēm uzņemties atbildību
🔹 bieži trūkst rezultātu mērīšanas
🔹 politiskā cikla loģika dominē pār ilgtermiņa domāšanu

 

Kopsavilkums

Par kļūdainiem lēmumiem Latvijas valsts pārvaldē visbiežāk uzskata:

• nepabeigtas vai haotiskas reformas,
• pārmērīgu regulējumu,
• neefektīvu digitalizāciju,
• populistisku, bet nemērķētu atbalstu,
• investīcijas bez skaidras atdeves,
• vāju komunikāciju ar sabiedrību.

👉 Labā ziņa: lielāko daļu šo kļūdu var labot, ja ir politiskā griba, konsekvence un drosme vienkāršot.

 

Turpinājmā iespējams:

• analizēt konkrētu nozari vai reformu,
• sagatavot mācību secinājumus nākotnes lēmumiem,
• vai salīdzināt Latvijas pieredzi ar citām ES valstīm.

 

Kādi ir būtiskākie traucēkļi Latvijas valsts pārvaldes sakārtošanā

 

Latvijas valsts pārvaldes sakārtošanu kavē nevis ideju trūkums, bet dziļi sistēmiski traucēkļi, kas atkārtojas neatkarīgi no valdības sastāva.

Būtiskākie šķēršļi, balstīti gan praksē, gan starptautiskos pārvaldības vērtējumos:

 

1. Politiskā cikla dominance pār ilgtermiņa domāšanu

Traucēklis: lēmumi tiek pielāgoti 4 gadu vēlēšanu ciklam.

Kā tas izpaužas:

• reformas tiek sāktas, bet nepabeigtas;
• izvairīšanās no nepopulāriem, bet nepieciešamiem lēmumiem;
• prioritātes mainās līdz ar ministriem.

Sekas: nav stabilas valsts attīstības trajektorijas.

 

2. Atbildības izplūšana (“visi atbild – neviens neatbild”)

Traucēklis: neskaidra politiskā un administratīvā atbildība.

Kā tas izpaužas:

• kolektīvi lēmumi bez personiskas atbildības;
• saskaņojumu kultūra, kas aizvieto lēmumu pieņemšanu;
• kļūdas netiek analizētas, jo “process ievērots”.

Sekas: zema lēmumu kvalitāte un lēnums.

 

3. Pārmērīga normatīvā detalizācija

Traucēklis: likumi regulē “kā”, nevis “kāpēc”.

Kā tas izpaužas:

• instrukciju un noteikumu pārbagātība;
• ierēdņi baidās rīkoties ārpus precīzi aprakstītā;
• elastības trūkums nestandarta situācijās.

Sekas: formālisms un “ķeksīšu kultūra”.

 

4. Bailes kļūdīties un sodīšanas kultūra

Traucēklis: kļūda tiek uztverta kā vaina, nevis mācība.

Kā tas izpaužas:

• pārapdrošināšanās ar saskaņojumiem;
• izvairīšanās no inovācijām;
• vilcināšanās pieņemt lēmumus.

Sekas: stagnācija un zema iniciatīva.

 

5. Fragmentēta institucionālā struktūra

Traucēklis: pārāk daudz iestāžu ar līdzīgām vai pārklājošām funkcijām.

Kā tas izpaužas:

• paralēlas kontroles;
• pretrunīgas prasības uzņēmējiem un iedzīvotājiem;
• grūti noteikt atbildīgo.

Sekas: augstas administratīvās izmaksas un neefektivitāte.

 

6. Formāla, nevis reāla digitalizācija

Traucēklis: digitalizēti dokumenti, ne procesi.

Kā tas izpaužas:

• e-pakalpojumi ar manuālu “aizmuguri”;
• sistēmas, kas nesavienojas;
• sarežģīta, juridiska lietotāja pieredze.

Sekas: augstas izmaksas bez būtiska ieguvuma.

 

7. Vāja politikas plānošanas un analītikas kultūra

Traucēklis: lēmumi bez datiem un mērījumiem.

Kā tas izpaužas:

• formālas ietekmes novērtēšanas;
• trūkst KPI un pēcreformu izvērtējumu;
• “naudas apgūšana” svarīgāka par rezultātu.

Sekas: neefektīvas politikas atkārtojas.

 

8. Personāla motivācijas un atalgojuma disproporcijas

Traucēklis: atbildība neatbilst atlīdzībai un izaugsmes iespējām.

Kā tas izpaužas:

• talantu aizplūšana;
• vadītāju deficīts;
• pieredzes zudums reformu laikā.

Sekas: zema institucionālā kapacitāte.

 

9. Sabiedrības zema uzticēšanās valstij

Traucēklis: sabiedrība neuztver valsti kā partneri.

Kā tas izpaužas:

• pretestība reformām;
• zema līdzdalība;
• augsta tolerance pret ēnu ekonomiku.

Sekas: pat labas reformas nestrādā praksē.

 

Kopīgā sakne

Lielākajai daļai šo traucēkļu ir viena pamatproblēma:
👉 valsts pārvalde tiek vadīta kā procesu sistēma, nevis rezultātu sistēma.

 

Īsais kopsavilkums

Latvijas valsts pārvaldes sakārtošanu visvairāk kavē:

• īstermiņa politiskā domāšana,
• izplūdusi atbildība,
• pārmērīgs regulējums,
• bailes kļūdīties,
• institucionāla sadrumstalotība,
• formāla digitalizācija,
• vāja analītika,
• zema savstarpējā uzticēšanās.

👉 Šie traucēkļi ir pārvarami, bet tikai ar konsekventu politisko vadību, atbildības kultūru un reālu fokusēšanos uz rezultātu.

Turpinājmā iespējams:

• izstrādāt konkrētus risinājumus katram traucēklim,
• izstrādāt valsts pārvaldes reformu ceļakarti,
• salīdzināt Latviju ar valstīm, kur šīs problēmas ir pārvarētas.

 

Kas jādara, lai saglabātu Latvijas valdības politisko stabilitāti 2026. gadā

 

Lai saglabātu Latvijas valdības politisko stabilitāti 2026. gadā, nepietiek ar formālu koalīcijas līgumu. Stabilitāti nosaka prognozējamība, uzticēšanās un spēja pārvaldīt krīzes, īpaši ģeopolitiskās spriedzes, ekonomisko risku un sabiedrības noguruma apstākļos.

 

 Būtiskākie priekšnoteikumi un rīcība, balstīta Latvijas politiskajā praksē:

 

1. Skaidras, ierobežotas un kopīgas prioritātes

Kāpēc tas ir kritiski:
valdības Latvijā bieži krīt nevis ideoloģijas, bet pārslodzes un iekšēju konfliktu dēļ.

Ko darīt:

• Vienoties par 3–5 valdības prioritātēm 2026. gadam, ne vairāk.
• Prioritātēm jābūt:
• izmērāmām,
• savstarpēji saskaņotām,
• reāli izpildāmām viena gada laikā.
• Pārējie jautājumi – ministriju līmenī, ne MK kā politiskā arēna.

 

2. Koalīcijas iekšējās disciplīnas uzturēšana

Riska faktors:
publiski konflikti un savstarpēja “punktu vākšana” pirms vēlēšanām.

Ko darīt:

• Koalīcijas padomes regulārs darbs (ne tikai krīzēs).
• Strīdus risināt iekšēji, ne caur medijiem.
• Skaidrs mehānisms, kā rīkoties domstarpību gadījumā (ne ultimāti).

👉 Stabilas valdības Latvijā krīt reti “objektīvu iemeslu” dēļ – biežāk komunikācijas sabrukuma dēļ.

 

3. Premjera lomas stiprināšana

Kāpēc:
bez spēcīga premjera valdība kļūst par ministriju kopumu, nevis vienotu komandu.

Ko darīt:

• Premjers aktīvi vada prioritātes, ne tikai moderē.
• Regulāra progresu kontrole (ne formālas atskaites).
• Spēja savlaicīgi apturēt politiski toksiskas iniciatīvas.

⚠️ Premjera pasivitāte = koalīcijas destabilizācija.

 

4. Ekonomiskā un sociālā prognozējamība

Riska faktors:
straujas, slikti izskaidrotas izmaiņas nodokļos, pabalstos vai tarifos.

Ko darīt:

• Izvairīties no pēkšņām fiskālām izmaiņām.
• Skaidra budžeta komunikācija: kāpēc, kam un uz cik ilgu laiku.
• Prioritāte – cenu stabilitāte, enerģētikas drošība, aizsardzības finansējums.

👉 Sabiedrības nedrošība tieši pārvēršas politiskā nestabilitātē.

5. Krīžu komunikācija kā valdības noturības pamats

Kāpēc tas ir izšķiroši:
pat pareizi lēmumi var destabilizēt valdību, ja tie tiek slikti skaidroti.

Ko darīt:

• Vienota valdības komunikācija (nevis katram ministram sava versija).
• Godīga situācijas skaidrošana, arī par nepatīkamām lietām.
• Mazāk juridiska žargona, vairāk cilvēciskas valodas.

📉 Covid-19 pieredze rāda: komunikācijas haoss grauj valdību ātrāk nekā pats lēmums.

 

6. Sabiedrības uzticēšanās uzturēšana

Riska faktors:
uzkrāts nogurums, cinisms un “visi vienādi” noskaņa.

Ko darīt:

• Reāli, redzami rezultāti (pat nelieli, bet jūtami).
• Godīga atzīšana, ja kaut kas nestrādā.
• Mazāk politiskā teātra, vairāk pārvaldības.

 

7. Izvairīšanās no “spridzekļiem” pirms vēlēšanām

Īpaši bīstami 2026. gadā:

• strīdīgas konstitucionālas izmaiņas,
• haotiskas nodokļu reformas,
• reformas bez skaidra finansējuma,
• politizētas kadru nomaiņas.

👉 Ne katra reforma ir jāīsteno tieši šajā gadā.

 

Kopsavilkums

Latvijas valdības politisko stabilitāti 2026. gadā nodrošinās:

• ierobežots, skaidrs prioritāšu loks,
• stingra koalīcijas disciplīna,
• spēcīga premjera politiskā vadība,
• prognozējama ekonomiskā politika,
• vienota un godīga komunikācija ar sabiedrību,
• apzināta izvairīšanās no politiski eksplozīviem lēmumiem.

👉 Stabilitāte 2026. gadā nenozīmē stagnāciju, bet apzinātu, kontrolētu pārvaldību.

 

Turpinājumā iespējams:

• izstrādāt riska karti valdības stabilitātei 2026. gadā,
• analizēt iepriekšējo valdību krišanas iemeslus Latvijā,
• sagatavot “ko darīt / ko nedarīt” sarakstu koalīcijai.

 

Kā izvēlēties iespējami labāko Latvijas valsts premjerministru

 

Izvēlēties iespējami labāko Latvijas valsts premjerministru nozīmē nevis atrast “ideālu politiķi”, bet personu, kas konkrētajā vēsturiskajā brīdī spēj noturēt valsti stabilu, vadīt reformu izpildi un saglabāt sabiedrības uzticēšanos.

 

Praktisks, kritērijos balstīts ietvars, kas der gan partijām, gan prezidentam, gan sabiedrībai:

 

1. Sākumpunkts - ko Latvijai patiesībā vajag no premjera?

Premjerministrs nav nozares superministrs. Viņa galvenā loma ir:

• valdības politiskā vadība un koordinācija,
• lēmumu pieņemšanas ātrums un kvalitāte,
• koalīcijas stabilitāte,
• valsts reputācija ārpusē.

👉 Ja kandidāts ir labs “eksperts”, bet slikts vadītājs — tas ir risks.

 

2. Galvenie atlases kritēriji (prioritārā secībā)

1️. Spēja vadīt, nevis tikai pārstāvēt

Jautājumi, ko uzdot:

• Vai kandidāts ir vadījis lielas, sarežģītas organizācijas?
• Vai viņš/viņa spēj pieņemt nepopulārus lēmumus?
• Vai spēj panākt, ka citi izdara darbu?

🔴 Sarkanā karoga pazīme: labs runātājs, bet vāja izpilde.

 

2️. Koalīcijas veidošanas un uzturēšanas prasmes

Latvijā neviena valdība nestrādā bez kompromisiem.

Jautājumi:

• Vai kandidāts spēj sadarboties ar ideoloģiski atšķirīgiem partneriem?
• Vai viņš/viņa spēj konfliktus risināt iekšēji, ne publiski?
• Vai spēj saglabāt autoritāti bez ultimātiem?

🔴 Sarkanā karoga pazīme: “vai nu pa manam, vai nekādi”.

 

3️.  Stratēģiskā domāšana

Premjeram jāredz 2–5 gadus uz priekšu, nevis tikai nākamais reitings.

Jautājumi:

• Vai kandidāts runā par prioritātēm, nevis visu uzreiz?
• Vai spēj pateikt “nē” arī saviem partijas biedriem?
• Vai viņam/viņai ir skaidrs redzējums par drošību, ekonomiku un demogrāfiju?

 

4️.  Krīžu vadības spēja

Latvijā krīzes nav izņēmums, bet norma.

Jautājumi:

• Kā kandidāts ir rīkojies iepriekšējās krīzēs?
• Vai spēj saglabāt mieru un skaidru komunikāciju?
• Vai uzņemas atbildību, nevis meklē vainīgos?

🔴 Sarkanā karoga pazīme: krīzē pazūd vai vaino citus.

5️. Uzticamība un reputācija

Premjera reputācija tieši ietekmē:

• investīcijas,
• sabiedroto uzticību,
• sabiedrības pacietību.

Jautājumi:

• Vai kandidāta rīcība ir prognozējama?
• Vai viņš/viņa spēj atzīt kļūdas?
• Vai nav pastāvīgu skandālu “fona trokšņa”?

 

3. Kas NAV izšķiroši (bet bieži tiek pārvērtēts)

❌ Harisma un skaļi lozungi
❌ Sociālo tīklu popularitāte
❌ Ideāla programma uz papīra
❌ “Stipras rokas” tēls bez sadarbības spējas

👉 Premjers nav kampaņas seja, bet izpildvaras vadītājs.

 

4. Praktiskais “tests” kandidātam

Labs premjera kandidāts spēj:

• 10 minūtēs skaidri nosaukt 3 galvenās prioritātes,
• pateikt, ko nedarīs (ne tikai ko darīs),
• nosaukt reālus riskus, ne tikai solījumus,
• paskaidrot lēmumus cilvēciskā valodā.

Ja to nevar — viņš/viņa vēl nav gatavs šim amatam.

 

5. Prezidenta loma (bieži izšķiroša)

Labs Valsts prezidents:

• neizvēlas “ērtāko”, bet spējīgāko kandidātu,
• testē kandidāta vadības un sadarbības prasmes, ne tikai programmu,
• prasa skaidru rīcības plānu pirmajām 100 dienām.

 

Kopsavilkums

Iespējami labākais Latvijas premjerministrs ir tas, kurš:

• spēj vadīt un saliedēt, nevis tikai pārstāvēt,
• domā ilgtermiņā, ne reitingu ciklos,
• pieņem atbildību krīzēs,
• nodrošina stabilu, prognozējamu valdības darbu,
• un spēj pateikt gan “jā”, gan “nē”.

👉 Latvijai kritiski svarīgāk ir labs vadītājs ar pietiekamu kompetenci, nevis izcils eksperts bez vadības spējas.

 

Premjera kandidāta vērtēšanas matrica

 

Konkrēta, praktiski lietojama premjera kandidāta vērtēšanas matrica, ko var izmantot:

• Valsts prezidents,
• politiskās partijas/koalīcija,
• Saeimas frakcijas,
• arī mediji vai sabiedriskie eksperti.

Tā ir veidota tā, lai atšķirtu “labs politiķis” no “labs valdības vadītājs”.

 

Latvijas premjerministra kandidāta vērtēšanas matrica

Vērtēšanas metode

• Katrs kritērijs: 0–5 punkti
• Katram blokam ir svars (%)
• Maksimālais rezultāts: 100 punkti
• 70+ punkti → piemērots premjera amatam
• <60 punkti → augsts risks valdības nestabilitātei

 

 

1. LĪDERĪBA UN VADĪBAS SPĒJAS (25%)

Kritērijs	Apraksts	Punkti (0–5)
Organizāciju vadība	Vadījis lielas, sarežģītas struktūras (ministrija, pašvaldība, liels uzņēmums)
Lēmumu pieņemšana	Spēj pieņemt lēmumus nepilnīgas informācijas apstākļos
Atbildības uzņemšanās	Publiski uzņemas atbildību par neveiksmēm
Autoritāte komandā	Spēj panākt izpildi bez draudiem un ultimātiem
Prioritāšu noteikšana	Spēj pateikt “nē” mazsvarīgajam

Maks.: 25 punkti

 

2. KOALĪCIJAS VADĪBA UN POLITISKĀ INTELIĢENCE (20%)

Kritērijs	Apraksts	Punkti
Kompromisu prasme	Spēj vienoties bez publiskiem konfliktiem
Konfliktu vadība	Konfliktus risina strukturēti, ne emocionāli
Uzticēšanās	Partneri viņam/viņai uzticas
Iekšējā disciplīna	Spēj noturēt vienotu koalīcijas līniju

Maks.: 20 punkti

 

3. STRATĒĢISKAIS REDZĒJUMS (15%)

Kritērijs	Apraksts	Punkti
Prioritāšu skaidrība	Spēj nosaukt 3–5 reālas prioritātes
Ilgtermiņa domāšana	Redz 2–5 gadus uz priekšu
Reformu secība	Saprot, ko darīt vispirms, ko – vēlāk

Maks.: 15 punkti

 

4. KRĪŽU VADĪBA (15%)

Kritērijs	Apraksts	Punkti
Iepriekšējā pieredze	Reāla rīcība krīzēs (pandēmija, budžets, drošība)
Rīcības ātrums	Spēj ātri pieņemt lēmumus
Spiediena noturība	Saglabā mieru publiskā spiedienā

Maks.: 15 punkti

 

5. REPUTĀCIJA UN UZTICAMĪBA (15%)

Kritērijs	Apraksts	Punkti
Prognozējamība	Rīcība ir konsekventa
Ētika	Nav nopietnu reputācijas risku
Sabiedrības uzticēšanās	Spēj saglabāt uzticību arī krīzēs

Maks.: 15 punkti

 

6. KOMUNIKĀCIJA (10%)

Kritērijs	Apraksts	Punkti
Skaidrība	Spēj sarežģīto izskaidrot vienkārši
Krīžu komunikācija	Vienota, mierīga, konsekventa
Klausīšanās prasme	Ne tikai runā, bet uzklausa

Maks.: 10 punkti

 

KOPSAVILKUMA TABULA

Bloks	Maks. punkti
Līderība	25
Koalīcija	20
Stratēģija	15
Krīzes	15
Reputācija	15
Komunikācija	10
KOPĀ	100

 

Interpretācija

• 85–100 – ļoti spēcīgs premjers (reti gadījumi)
• 70–84 – piemērots un drošs kandidāts
• 60–69 – politiski iespējams, bet augsta riska
• <60 – nevajadzētu uzticēt valdības vadību

Papildu “sarkanie karogi” (automātisks mīnuss)

• Nespēja nosaukt, ko nedarīs
• Publiska konfliktēšana ar koalīcijas partneriem
• Tendence vainot ierēdņus vai sabiedrotos
• Haotiska komunikācija krīzēs

 

Profesionāls ieteikums

Ja kandidāts nesasniedz vismaz 70 punktus, pat laba programma un spēcīga partija nekompensēs vadības trūkumu.

 

Turpinājumā var:

• aizpildīt šo matricu konkrētam kandidātam (anonīmi vai publiski),
• pielāgot to prezidenta konsultāciju procesam,
• vai izveidot saīsinātu versiju publiskai debatēm.

 

Salīdzināt atšķirīgas valstu premjeru atlases prakses nozīmē saprast, kā dažādas demokrātiskas sistēmas izvēlas savu valdības vadītāju, kāda loma ir partijām, parlamentam, prezidentam un sabiedrībai.

 

Dažādu valstu premjeru atlases prakse

 

1) Parlamentārā sistēma ar spēcīgām partijām — Vācija, Apvienotā Karaliste

 

Vācija

Kā izvēlas premjeru (Kancleru):

• Vācijas prezidents izvirza kanclera kandidātu no partiju koalīcijas,
• federālā vai koalīcijas frakcija balso Bundestagā,
• ja kandidāts saņem vairākumu, kļūst par kancleru.

Priekšrocības:
✔️���� stabila parlamentarizācija un lēmumu saskaņošana
✔️���� Kanclera atbildība tieši Bundestagam
✔️���� Spēcīgas partiju frakciju lomas disciplīna

Mīnusi:
– Reizēm garas koalīciju sarunas
– Kancleram jāpielāgo programmas, ne tikai īsteno tās

 

Apvienotā Karaliste

Kā izvēlas premjeru:

• Vadītājs parasti ir partijas, kas spēj formēt vairākumu Parlamentā, līderis;
• partijas iekšējā procedūra nosaka kandidātu, ko Monarhs apstiprina.

Priekšrocības:
✔️���� Ļoti ātrs process
✔️���� Spēcīga parlamentārā atbildība

Mīnusi:
– Svarīgs ir partiju noskaņojums, ne sabiedrības plašais izvērtējums
– Pie sēdes krituma – ātra valdības krišana

 

2) Daļēji prezidentāla sistēma — Francija

 

Kā izvēlas premjeru:

• Valsts prezidents izvirza premjera kandidātu,
• premjers jāsaskaņo ar parlamenta vairākumu.

Priekšrocības:
✔️���� Prezidents var nodrošināt stabilu vadību
✔️���� Premjers tiek izvēlēts arī pēc ārpolitiskajiem apsvērumiem

Mīnusi:
– Politiskā saskaņa starp prezidentu un parlamentu nav garantēta
– Svara samērs var būt nevienlīdzīgs

 

3) Proporcionālā parlamentārismā ar prezidenta lomu — Igaunija, Lietuva

 

Igaunija

Kā izvēlas premjeru:

• Prezidents deleģē kandidātu,
• parlaments (Riigikogu) balso par viņu,
• ir jānodrošina frakciju atbalsts.

Priekšrocības:
✔️���� Prezidents var veicināt konsensu
✔️���� Frakciju atbalsts ir obligāts

Mīnusi:
– Prezidentam var būt jāspēj “laipot” starp partijām
– Nav noteiktas formalizētas partiju sarunu kārtības

 

4) Izvietota politika ar partiju nominācijām — Kanāda, Austrālija

 

Kā izvēlas premjeru:

• Līderis, kurš vada nākamo vairākuma partiju Parlamentā,
• tiek automātiski atzīts par premjeru pēc vēlēšanām.

Priekšrocības:
✔️���� Skaitliski vienkārši
✔️���� Tieša saikne ar vēlētāju izvēli

Mīnusi:
– Vāja neatkarīga izvērtēšana kandidāta kompetencei
– Partijas iekšējie procesi var dominēt

 

5) Latvijas modelis – proporcionalitāte un koalīcija

Kā tas notiek Latvijā:

1.    pēc Saeimas vēlēšanām partijas sarunās koalīciju;

2.    koalīcija nominē premjera kandidātu Valsts prezidentam;

3.    prezidents piedāvā kandidātu Saeimai;

4.    Saeima apstiprina premjeru.

Raksturīgie aspekti:
✔️���� Sabiedrības reprezentācija koalīcijā
✔️���� Izteikti konsultatīvs prezidents
✔️���� Prezidents kā “kvalitātes filtrs”

Trūkumi:
– Lēmums bieži ir partiju kompromiss, ne sabiedrības izvēle
– Bez skaidra vadības testēšanas vai kandidātu vērtēšanas
– Politiski nestabils, ja koalīcija ir šaura vai pretrunīga

 

Salīdzinājums – galvenās atziņas

Sistēma	Kā izvēlas premjeru	Galvenais pluss	Galvenais risks
Vācija/UK	Partiju līderi parlamentā	Stabilitāte un disciplīna	Koalīciju garie kompromisi
Francija	Prezidents nominē	Spēcīga valsts vadība	Saskaņošanas problēmas
Igaunija/Lietuva	Prezidents + parlaments	Konsenss un balss vairākums	Prezidents var šķelt frakcijas
Kanāda/Austrālija	Pēc partijas līdera	Vienkārši un skaidri	Partiju iekšējie strīdi
Latvija	Koalīcija + prezidents + Saeima	Representatīvi kompromisi	Politiskā nestabilitāte

 

Secinājumi Latvijas kontekstā

🧭 Stabilitātes atslēgas

✔️ Skaidrs kandidāta atlases kritērijs (kompetence, vadībspēja)
✔️ Prezidents var spēlēt konsolidatora lomu
✔️ Koalīcijas sarunās jābūt strukturētai vērtēšanai (ne tikai lielākā partija)

📌 Ieteikumi praksē

1.    Atlases kritērijus ievietot koalīcijas vienošanās sākumā – ne pēdējā solī.

2.    Valsts prezidents kā “kvalitātes filtrs” — izvērtē ne tikai politisko atbalstu, bet kompetenci.

3.    Publiska kandidātu prezentācija + vērtēšana – tā kā Kanādā/Austrālijā, tikai ar parlamentāru komponenti.

4.    Ieviest valstī formālu vērtēšanas matricu (piem., to, ko es izstrādāju iepriekš), lai padarītu izvēli mazāk politisku un vairāk profesionālu.

 

Piemēram, ko Latvija varētu pārņemt

🇩🇰 Dānijas modelis

• Prezidents kandidātu ne tikai pieņem, bet iniciē kvalificētu dialogu starp partijām.
• Skatās ne tikai balsu skaitu, bet ideju un redzējuma kvalitāti.

🇳🇱 Nīderlandes modelis

• Koalīcijas veidošana notiek ar starpniecību, ne tikai tiesisku pārrunu ceļā.
• Liela nozīme ir vairāku ekspertu grupu atzinumiem pirms lēmuma.

 

Noslēguma doma

Nav viena “pareizā” modeļa — svarīgākais ir:
📌 politiskā griba ievērot izvēles kvalitātes principus,
📌 skaidri un publiski kritēriji,
📌 analītisks un ne visai politiski pragmatisks piegājiens.

 Turpinājumā iespējams:
✔️ adaptēt konkrētu premjera atlases modeli Latvijai,
✔️ salīdzināt ar Baltijas kaimiņu praksēm,
✔️ vai izstrādāt publisku konsultāciju/ кандидātu vērtēšanas procesu.

 

Kāpēc daži premjeri Latvijā ir bijuši veiksmīgāki par citiem

 

Strukturēta analīze, kāpēc daži Latvijas premjeri ir bijuši objektīvi veiksmīgāki par citiem, nevis tikai “populārāki” vai “ilgāk amatā”.

Analīze balstās nevis simpātijās, bet vadības, politiskās efektivitātes un rezultātu faktoros.

 

Galvenā atziņa (īsumā)

Latvijā premjera panākumus nosaka nevis harisma vai partijas lielums, bet:

1.    spēja noturēt koalīciju,

2.    disciplīna lēmumu pieņemšanā,

3.    attiecības ar valsts pārvaldi,

4.    spēja izturēt krīzes bez haosa.

 

1️. Premjera veiksmes galvenie faktori

A. Koalīcijas vadība (kritiskākais faktors)

Veiksmīgie premjeri:

• vada koalīciju kā komandu, nevis kā sarunu lauku;
• konfliktus risina iekšēji, ne medijos;
• skaidri nosaka “sarkanās līnijas”.

Neveiksmīgie:

• pieļauj publisku savstarpēju kritiku;
• nepārvalda frakciju disciplīnu;
• kļūst par “starpnieku”, nevis līderi.

📌 Secinājums: Latvijā premjers krīt nevis opozīcijas, bet savas koalīcijas dēļ.

 

B. Attiecības ar valsts pārvaldi

Veiksmīgie premjeri:

• izmanto ierēdniecību kā instrumentu, ne ienaidnieku;
• balstās uz profesionāliem ministriju aparātiem;
• ievieš skaidras prioritātes.

Neveiksmīgie:

• konfliktē ar ierēdņiem;
• centralizē lēmumus sev, radot sastrēgumus;
• neuzticas institūcijām.

📌 Secinājums: Premjers, kurš “cīnās ar sistēmu”, parasti zaudē.

 

C. Krīžu vadība

Veiksmīgie premjeri:

• pieņem nepopulārus lēmumus savlaicīgi;
• skaidro rīcību konsekventi;
• uztur vienotu valdības pozīciju.

Neveiksmīgie:

• vilcinās;
• maina pozīcijas;
• ļauj ministriem runāt katram savu.

📌 Secinājums: Krīzes Latvijā neizbēgami “atfiltrē” premjerus.

 

2️. Salīdzinoši piemēri (bez politiskas idealizācijas)

✅ Valdis Dombrovskis – strukturāla efektivitāte

Kāpēc uzskatāms par vienu no veiksmīgākajiem:

• stingra fiskālā disciplīna krīzes laikā;
• skaidra hierarhija valdībā;
• minimāla publiska dramatizācija.

Vājās vietas:

• sociāli smagi lēmumi;
• zema empātijas komunikācija.

📌 Rezultāts: augsta stabilitāte, augsta cena.

 

⚠️ Einars Repše – spēcīgs prāts, vāja politiskā vadība

Stiprās puses:

• augsta profesionālā kompetence;
• skaidrs redzējums finanšu jomā.

Kļūdas:

• konflikts ar partneriem un ierēdņiem;
• autoritārs vadības stils;
• nespēja veidot kompromisus.

📌 Rezultāts: labs reformu potenciāls, slikta izpilde.

 

⚖️ Krišjānis Kariņš – noturība caur kompromisiem

Stiprās puses:

• spēja noturēt sarežģītu koalīciju;
• mierīga krīžu komunikācija;
• skaidra ārpolitiskā līnija.

Vājās puses:

• lēna reformu ieviešana;
• pārmērīga decentralizācija ministriem.

📌 Rezultāts: stabilitāte bez strukturāliem lēcieniem.

❌ Premjeri ar īsu politisko mūžu

Raksturīgās problēmas:

• premjera amats bez reālas varas partijā;
• pārāk šaura koalīcija;
• nespēja uzņemties politisko atbildību.

📌 Secinājums: Latvijā premjers bez partijas mugurkaula ir ievainojams.

 

3️. Sistēmiskie iemesli, kāpēc Latvijā ir grūti būt veiksmīgam premjeram

Faktors	Ietekme
Proporcionālā vēlēšanu sistēma	Sarežģītas koalīcijas
Fragmentēts parlaments	Vāja disciplīna
Spēcīgas nozares ministrijas	Grūti centralizēt reformas
Sabiedrības zema tolerance reformām	Populisma spiediens

 

4️. Kopsavilkums – kas atšķir veiksmīgu premjeru Latvijā

Veiksmīgs Latvijas premjers:
✔️ ir koalīcijas līderis, ne kompromisu ķīlnieks;
✔️ pieņem nepopulārus lēmumus bez panikas;
✔️ kontrolē valdības dienaskārtību;
✔️ respektē valsts pārvaldi, bet to vada;
✔️ nerada krīzes ar savu komunikāciju.

Neveiksmīgs premjers:
❌ konfliktē publiski;
❌ vilcinās;
❌ cenšas “patikt visiem”;
❌ ļauj koalīcijai pašai sevi saēst.

 

Noslēguma doma

Latvijā labs premjers nav harismātisks līderis, bet disciplīnas, mierīgas autoritātes un politiskās izturības piemērs.

 

Turpinājumā iespējams:

• salīdzināt konkrētus premjerus pēc vienas un tās pašas matricas,
• analizēt, kāds premjera tips Latvijai būs vajadzīgs 2026.–2030. gadā,
• izdarīt prognozi, kāpēc nākamais premjers var izgāzties — un kā to novērst.

 

Kā atrast iespējami labāko Latvijas Valsts prezidentu

 

Atrast iespējami labāko Latvijas Valsts prezidentu nozīmē izvēlēties valsts stabilitātes, virziena un uzticēšanās garantu, nevis partijas līderi vai populārāko personību. Latvijas politiskajā sistēmā prezidents ir institucionāls līdzsvarotājs, kura kvalitāte īpaši izšķiroša kļūst krīzēs.

Praktisks, Latvijai pielāgots atlases ietvars:

 

1.    Vispirms jāatbild uz galveno jautājumu –

 

Ko Latvija sagaida no prezidenta?

Latvijas prezidents nav:

• valdības vadītājs,
• likumdevējs,
• ikdienas politikas menedžeris.

Latvijas prezidents ir:

• konstitucionālais sargs,
• politiskās stabilitātes moderators,
• valsts seja un balss starptautiski,
• morālais etalons krīzēs.

👉 Ja kandidāts neatbilst šai lomai, pat izcila popularitāte to nekompensēs.

 

2. Galvenie atlases kritēriji (svarīguma secībā):

1️. Autoritāte un neatkarība

Prezidentam jāspēj pateikt “nē” – arī tiem, kas viņu ievēlējuši.

Jautājumi:

• Vai kandidāts spēj rīkoties pretēji partijas vai sponsoru interesēm?
• Vai viņam/viņai ir iekšēja autoritāte, nevis tikai amats?
• Vai spēj būt virs politiskās ikdienas cīņas?

🔴 “Sarkanā karoga” pazīme: kandidāts, kas konsekventi izvairās no skaidras pozīcijas.

 

2️. Konstitucionālā domāšana

Prezidentam jābūt Satversmes praktiskam aizstāvim, ne tikai tās citētājam.

Jautājumi:

• Vai kandidāts izprot varas līdzsvaru?
• Vai spēj izmantot veto, Satversmes tiesu un citas pilnvaras atbildīgi?
• Vai apzinās, kad jāiejaucas un kad – jāatturas?

 

3️. Krīžu vadības briedums

Latvijas prezidentam jābūt mieram haosā, nevis haosa pastiprinātājam.

Jautājumi:

• Kā kandidāts rīkojies iepriekšējās krīzēs?
• Vai spēj runāt skaidri, bez panikas un tukšiem lozungiem?
• Vai uzņemas atbildību, nevis tikai aicina citus?

🔴 “Sarkanā karoga” pazīme: emocionāla vai impulsīva reakcija sarežģītās situācijās.

 

4️. Spēja vienot, nevis sašķelt

Prezidentam jābūt tiltam starp sabiedrības grupām, ne vienas puses balsij.

Jautājumi:

• Vai kandidāts spēj uzrunāt arī tos, kas viņam nepiekrīt?
• Vai valoda ir iekļaujoša, nevis polarizējoša?
• Vai viņš/viņa spēj mazināt spriedzi, nevis to ekspluatēt?

 

5️. Starptautiskā uzticamība

Prezidents iemieso Latvijas ārpolitisko kredibilitāti.

Jautājumi:

• Vai kandidāts ir respektēts starptautiskajā vidē?
• Vai viņš/viņa spēj skaidri formulēt Latvijas intereses NATO un ES?
• Vai reputācija ir stabila un prognozējama?

 

3. Kas NAV izšķiroši (bet bieži tiek pārvērtēts)

❌ harisma un “laba runa”
❌ sociālo tīklu popularitāte
❌ skaļi solījumi “sakārtot valsti”
❌ partijas reitings vai kampaņas jauda

👉 Labs prezidents bieži nav skaļākais, bet ir visnoturīgākais.

 

4. Praktiskais tests prezidenta kandidātam

Labs kandidāts spēj:

• 5–7 minūtēs skaidri izskaidrot prezidenta lomu (ne valdības plānu),
• nosaukt situācijas, kurās viņš lietotu veto,
• pateikt, kādos gadījumos viņš atkāptos,
• atzīt, ka prezidents ne visu var un ne visur jāiejaucas.

Ja kandidāts sola “aktīvu prezidentūru visās jomās” – tas ir brīdinājums.

 

5. Saeimas atbildība (bieži izšķirošā)

Laba prezidenta izvēle prasa:

• balsot pēc kvalitātes, ne koalīcijas ērtības,
• vērtēt kandidāta ilgtermiņa ietekmi uz valsti, ne politisko taktiku,
• nepieļaut kompromisa figūru tikai balsojumu dēļ.

👉 Vājš prezidents ir ilgstoša valsts problēma, nevis īstermiņa politisks risinājums.

 

Kopsavilkums

Iespējami labākais Latvijas prezidents ir tas, kurš:

• ir neatkarīgs un autoritatīvs,
• domā konstitucionāli, ne populistiski,
• spēj nomierināt krīzēs,
• vieno sabiedrību, nevis to šķeļ,
• iemieso Latvijas uzticamību pasaulē.

👉 Latvijai vairāk vajag klusu, stingru un uzticamu prezidentu nekā spilgtu politisku zvaigzni.

 

Prezidenta kandidātu vērtēšanas matrica

 

Strukturēta prezidenta kandidātu vērtēšanas matrica, kas pielāgota Latvijas Valsts prezidenta reālajai lomai Satversmē.

 

Latvijas Valsts prezidenta kandidātu vērtēšanas matrica

Vērtēšanas skala

1 – vāji / neatbilstoši
2 – pieņemami ar riskiem
3 – labi
4 – ļoti labi
5 – izcili / etalons

 

1. KONSTITUCIONĀLĀ ATBILSTĪBA (KRITISKI SVARĪGI)

Kritērijs	Apraksts	Vērtējums (1–5)
Satversmes izpratne	Praktiska izpratne par prezidenta pilnvarām, varas līdzsvaru
Neatkarība no partijām	Spēja rīkoties pret politisku spiedienu
Atbildīga veto lietošana	Izpratne, kad un kāpēc izmantot veto
Institucionālā autoritāte	Spēja ietekmēt procesus bez tiešas varas

Minimālais slieksnis: vidēji ≥ 4
❗ Ja šī sadaļa ir vāja, kandidāts NAV piemērots, neatkarīgi no pārējā.

 

2. KRĪŽU VADĪBA UN LĪDERĪBAS BRIEDUMS

Kritērijs	Apraksts	Vērtējums (1–5)
Rīcība krīzēs	Iepriekšēja pieredze krīžu situācijās
Miers un nosvērtība	Spēja stabilizēt, nevis saasināt
Atbildības uzņemšanās	Spēja atzīt kļūdas
Lēmumu briedums	Spēja rīkoties ar nepilnīgu informāciju

 

3. SABIEDRĪBAS VIENOŠANA UN MORĀLĀ AUTORITĀTE

Kritērijs	Apraksts	Vērtējums (1–5)
Vienojoša retorika	Valoda, kas mazina polarizāciju
Cieņa pret atšķirīgiem viedokļiem	Spēja uzrunāt arī oponentus
Sabiedrības uzticēšanās	Plaša uzticamība ārpus savas “nometnes”
Personīgā ētika	Rīcības un vārdu saskaņa

 

4. STARPTAUTISKĀ KOMPETENCE

Kritērijs	Apraksts	Vērtējums (1–5)
Reputācija ārpolitikā	Uzticamība NATO/ES partneru acīs
Drošības izpratne	Skaidra izpratne par Krievijas draudiem
Diplomātiskās prasmes	Spēja aizstāvēt Latvijas intereses
Valodas un kultūra	Spēja komunicēt augstākajā līmenī

 

5. PERSONĪGĀ GATAVĪBA AMATAM

Kritērijs	Apraksts	Vērtējums (1–5)
Motivācija	Vai kandidāts saprot amata smagumu
Spēja atturēties	Izpratne, kur prezidents NEIEJAUCAS
Ilgtermiņa skatījums	Domāšana pāri vienam pilnvaru termiņam
Noturība pret spiedienu	Mediji, krīzes, politiskais troksnis

 

6. RISKA FAKTORI (APGRIEZTĀ SKALA)

Riska pazīme	Apraksts	Risks (1–5)
Pārmērīgs populisms	Solījumi ārpus prezidenta pilnvarām
Politiskā atkarība	Pārāk cieša saikne ar vienu spēku
Impulsivitāte	Emocionāla rīcība
Pastāvīgi skandāli	Reputācijas nestabilitāte

5 = augsts risks
⚠️ Ja vidējais risks > 3 → kandidāts problemātisks

 

KOPĒJAIS NOVĒRTĒJUMS

Sadaļa	Vidējais vērtējums
Konstitucionālā atbilstība
Krīžu vadība
Sabiedrības vienošana
Starptautiskā kompetence
Personīgā gatavība
Riska faktori

Gala interpretācija

• Izcils kandidāts: vidēji ≥ 4,0 un zemi riski
• Pieņemams kandidāts: 3,5–3,9 ar kontrolējamiem riskiem
• Vājš kandidāts: < 3,5 vai augsti riski
• Nepiemērots: vāja 1. sadaļa vai augsti riski

 

Noslēguma piezīme

Šī matrica apzināti neietver politiskās simpātijas vai popularitāti, jo:

labs prezidents bieži kļūst redzams pēc ievēlēšanas, nevis pirms tās.

Turpinājumā iespējams:

• aizpildīt šo matricu konkrētiem kandidātiem (neitrāli),
• pārveidot to par PDF / Google Sheets / prezentāciju,
• pielāgot Saeimas balsojuma vajadzībām.Formas sākums

 

 

Latvijas līdzšinējo prezidentu stiprās un vājās puses Formas beigas

 

 

 Guntis Ulmanis (1993–1999)

Prezidents pārejas laikā

Stiprās puses

• ✔ Stabilitāte valsts veidošanās posmā – simboliska figūra jaunajai valstij
• ✔ Samierinošs, nepolarizējošs stils
• ✔ Neiesaistījās ikdienas partiju cīņās

Vājās puses

• ❌ Vāja institucionālā ietekme
• ❌ Pasīva loma reformu virzīšanā
• ❌ Ierobežota starptautiskā redzamība

Kopsavilkums:
Labs pārejas posma prezidents, bet maz aktīvs valsts ilgtermiņa virziena veidotājs.

 

Vaira Vīķe-Freiberga (1999–2007)

Prezidentūras etalons starptautiskajā dimensijā

Stiprās puses

• ✔ Izcilas starptautiskās prasmes (NATO, ES, reputācija)
• ✔ Spēcīga morālā autoritāte
• ✔ Skaidra valsts vērtību artikulācija
• ✔ Aktīva Satversmes interpretācija (veto, iniciatīvas)

Vājās puses

• ❌ Brīžiem elitāra komunikācija ar sabiedrību
• ❌ Konflikti ar politisko eliti
• ❌ Augsta personalizācija ap savu personu

Kopsavilkums:
Prezidente, kas nostiprināja Latvijas vietu Rietumos, bet radīja spriedzi iekšpolitikā.

 

 Valdis Zatlers (2007–2011)

Prezidents krīzē ar drosmīgu, bet riskantu soli

Stiprās puses

• ✔ Saeimas atlaišanas iniciēšana (2011) – vēsturisks precedents
• ✔ Spēja rīkoties izšķiroši sistēmiskās krīzēs
• ✔ Sabiedrības uzticības pieaugums pilnvaru beigās

Vājās puses

• ❌ Vāja politiskā un konstitucionālā pieredze sākumā
• ❌ Nepārliecinoša komunikācija prezidentūras sākumā
• ❌ Amata sajaukšana ar politisku līderību pēc prezidentūras

Kopsavilkums:
Prezidents, kurš izauga amatā, bet sākotnēji bija nepietiekami sagatavots.

 

 Andris Bērziņš (2011–2015)

Zems profils, augsta distance

Stiprās puses

• ✔ Neitralitāte politiskajos strīdos
• ✔ Pragmatiska pieeja
• ✔ Neizmantoja amatu personiskai popularitātei

Vājās puses

• ❌ Ļoti vāja publiskā komunikācija
• ❌ Zema sabiedrības uzticēšanās
• ❌ Minimāla starptautiskā redzamība
• ❌ Neizmantots prezidenta institucionālais potenciāls

Kopsavilkums:
Prezidents, kurš nebojāja sistēmu, bet arī to nestiprināja.

 

🇱🇻 Raimonds Vējonis (2015–2019)

Drošības prezidents ar ierobežotu autoritāti

Stiprās puses

• ✔ Skaidra nostāja NATO un drošības jautājumos
• ✔ Līdzsvarots, mierīgs stils
• ✔ Starptautiski pieņemams partneris

Vājās puses

• ❌ Ierobežota iekšpolitiskā ietekme
• ❌ Neizteikta morālā autoritāte
• ❌ Retoriski vāja līderība

Kopsavilkums:
Funkcionāls prezidents, bet bez spēcīgas politiskās gravitācijas.

 

Egils Levits (2019–2023)

Konstitucionālais prezidents

Stiprās puses

• ✔ Izcila Satversmes un tiesiskuma izpratne
• ✔ Konsekventa vērtību pozīcija
• ✔ Aktīva likumdošanas iniciatīva
• ✔ Spēcīga loma demokrātijas principu aizsardzībā

Vājās puses

• ❌ Distancēta komunikācija ar sabiedrību
• ❌ Sarežģīta, elitāra valoda
• ❌ Ierobežota emocionālā saikne ar vēlētājiem

Kopsavilkums:
Prezidents–jurists, kas stiprināja valsts institucionālos pamatus, bet ne vienmēr sabiedrisko uzticēšanos.

 

 Edgars Rinkēvičs (no 2023)

Prezidents–komunikators un drošības profesionālis

Stiprās puses

• ✔ Izcila starptautiskā pieredze
• ✔ Skaidra komunikācija
• ✔ Spēcīga drošības un ārpolitikas izpratne
• ✔ Mūsdienīga sabiedrības uzrunāšana

Vājās puses (potenciālie riski)

• ⚠️ Iespējama pārāk aktīva politiskā loma
• ⚠️ Prezidenta robežu paplašināšanas risks
• ⚠️ Augstas sabiedrības gaidas, kas var pārsniegt pilnvaras

Kopsavilkums:
Prezidents ar augstu kompetenci un redzamību, kura lielākais izaicinājums būs saglabāt institucionālo līdzsvaru.

 

Salīdzinošs secinājums

Prezidents	Galvenais pienesums	Galvenais trūkums
Ulmanis	Stabilitāte	Pasivitāte
Vīķe-Freiberga	Starptautiskā autoritāte	Polarizācija
Zatlers	Sistēmisks pavērsiens	Sagatavotības trūkums
Bērziņš	Neitralitāte	Neredzamība
Vējonis	Drošības skaidrība	Vāja ietekme
Levits	Tiesiskums	Sabiedriskā distance

Galvenā mācība Latvijai

Nav bijis “perfekta” prezidenta.
Labākie prezidenti bijuši tie, kuri:

• atbilda sava laika izaicinājumiem,
• nepārkāpa Satversmes līdzsvaru,
• stiprināja institūciju, nevis sevi.

Turpinājumā iespējams:

• salīdzināt Latvijas prezidentus ar Baltijas/Ziemeļvalstu praksi,
• izmantot šo analīzi, lai definētu ideāla nākamā prezidenta profilu.

Formas sākums

 

 

Prezidenta atlase Baltijas un Ziemeļvalstīs

 

Strukturēts salīdzinājums par prezidenta (vai līdzvērtīga valsts galvas) atlasi Baltijas un Ziemeļvalstīs, ar uzsvaru nevis uz procedūru formāli, bet uz politisko kultūru, atlases loģiku un kvalitātes kontroli. Tas palīdz saprast, kāpēc dažās valstīs prezidenta institūcija ir stabilāka un paredzamāka nekā citās.

 

Prezidenta atlase Baltijas un Ziemeļvalstīs: salīdzinoša analīze

1. Atlases modeļi (īsumā)

Valsts	Valsts galva	Atlases veids	Pilnvaru raksturs
🇱🇻 Latvija	Prezidents	Saeima	Ceremoniāls + līdzsvarojošs
🇪🇪 Igaunija	Prezidents	Parlaments + elektorāts	Līdzsvarojošs
🇱🇹 Lietuva	Prezidents	Tiešas vēlēšanas	Spēcīgs
🇫🇮 Somija	Prezidents	Tiešas vēlēšanas	Spēcīgs ārpolitikā
🇸🇪 Zviedrija	Karalis	Mantošana	Ceremoniāls
🇩🇰 Dānija	Karaliene/karalis	Mantošana	Ceremoniāls
🇳🇴 Norvēģija	Karalis	Mantošana	Ceremoniāls
🇮🇸 Islande	Prezidents	Tiešas vēlēšanas	Ceremoniāls ar veto

 

2. Baltijas valstis – būtiskās atšķirības

🇱🇻 Latvija – elitāra parlamentārā atlase

Raksturojums:

• Prezidents tiek ievēlēts Saeimā
• Atlase ir politisku kompromisu rezultāts
• Sabiedrības tieša līdzdalība – minimāla

Plusi:

• Samazina populisma risku
• Veicina institucionālu līdzsvaru
• Prezidents retāk konkurē ar valdību

Mīnusi:

• Atlases process bieži ir necaurspīdīgs
• Risks ievēlēt “drošu kompromisa figūru”
• Sabiedrības atsvešinātība no procesa

Rezultāts:
Prezidenta kvalitāte ļoti atkarīga no Saeimas politiskā brieduma.

 

🇪🇪 Igaunija – divpakāpju filtrs

Modelis:

1.    Parlaments (Riigikogu)

2.    Ja neizdodas – plašāks elektorāts (vietējo pašvaldību pārstāvji)

Plusi:

• Mazina politisko strupceļu
• Plašāks legitimitātes loks
• Saglabā prezidenta neitralitāti

Mīnusi:

• Process var ievilkties
• Kompromisa kandidāti dominē

Rezultāts:
Stabils, paredzams prezidents ar augstu institucionālo disciplīnu.

 

🇱🇹 Lietuva – tautas mandāts

Raksturojums:

• Tiešas vēlēšanas
• Prezidents ar reālām izpildvaras funkcijām

Plusi:

• Spēcīga demokrātiskā leģitimitāte
• Skaidra līderība ārpolitikā un drošībā

Mīnusi:

• Populisma risks
• Konflikti ar valdību/parlamentu

Rezultāts:
Prezidents ir politiskās varas centrs, nevis līdzsvarotājs.

 

3. Ziemeļvalstis – kultūras faktors svarīgāks par procedūru

🇫🇮 Somija – spēcīgs prezidents ar pašdisciplīnu

• Tiešas vēlēšanas
• Plašas pilnvaras ārpolitikā

Izšķirošais faktors:
👉 politiskā kultūra – prezidents apzināti neiejaucas iekšpolitikā vairāk nekā nepieciešams.

 

🇸🇪 🇩🇰 🇳🇴 – monarhijas kā stabilitātes instruments

• Valsts galva nav politisks aktieris
• Nav atlases procesa → nav politizācijas

Rezultāts:

• Maksimāla institucionālā stabilitāte
• Visa politiskā atbildība paliek parlamentam un valdībai

 

🇮🇸 Islande – ceremoniāls prezidents ar veto kā drošības vārstu

• Tiešas vēlēšanas
• Retos gadījumos – aktīva loma (referendumi)

Pluss:
Prezidents ir sabiedrības korektors, ne ikdienas politiķis.

 

4. Galvenās atziņas salīdzinājumā:

1️ Procedūra pati par sevi negarantē kvalitāti

➡️ Izšķiroša ir politiskā kultūra un institucionālā disciplīna

2️. Tiešas vēlēšanas ≠ labāks prezidents

➡️ Tās dod leģitimitāti, bet palielina populisma risku

3️. Parlamentārā atlase strādā tikai ar nobriedušu parlamentu

➡️ Pretējā gadījumā rodas “mazākais kopīgais dalītājs”

4️. Ziemeļvalstu panākumu pamatā – lomu skaidrība

➡️ Valsts galva nekonkurē ar valdību

 

5. Ko Latvija var mācīties?

Reāli piemērojams Latvijai:

• ✔ Igaunijas modelis (paplašināts elektorāts kā rezerves mehānisms)
• ✔ Atklātāki kandidātu kritēriji pirms balsojuma
• ✔ Publiska kandidātu profesionālā izvērtēšana

Mazāk piemērojams:

• ❌ Tiešas vēlēšanas bez pilnvaru reformas
• ❌ “Spēcīga prezidenta” modelis parlamentārā sistēmā

 

Kopsavilkums

Latvijai nav jāmaina Satversme, lai uzlabotu prezidenta kvalitāti.
Latvijai jāmaina:

• atlases kultūra,
• kritēriju skaidrība,
• politiskā atbildība par izvēli.

Turpinājumā iespējams:

• salīdzināt konkrētus prezidentus Baltijā/Ziemeļvalstīs pēc vienotas matricas.

 

Optimāls prezidenta atlases modelis tieši Latvijai

 

Latvijai pielāgots prezidenta atlases modelis, kas nemaina Satversmi, bet būtiski paaugstina prezidenta kvalitāti, leģitimitāti un institucionālo noturību.

Modelis balstās Latvijas pieredzē, Igaunijas labajā praksē un Ziemeļvalstu politiskajā kultūrā.

 

Pamatprincips

Prezidenta atlase nav politisks darījums, bet valsts drošības un stabilitātes lēmums.

 

1. Skaidrs prezidenta amata profils (pirms kandidātu izvirzīšanas)

Obligāts dokuments: “Valsts prezidenta amata profils”

Apstiprina Saeima ne vēlāk kā 12 mēnešus pirms vēlēšanām.

Profilā jānosaka:

• prezidenta loma Satversmes ietvaros,
• sagaidāmās kompetences (krīzes, drošība, konstitucionalitāte),
• uzvedības standarti (atturība, neitralitāte),
• gadījumi, kad prezidents aktīvi iejaucas.

👉 Tas ierobežo populismu un “aktīvās prezidentūras” pārsolījumus.

2. Atklāta kandidātu izvirzīšana (ne tikai partijas)

Kandidātu var izvirzīt:

• Saeimas deputāti,
• Valsts prezidenta kanceleja (institucionāli),
• Valsts kontrole,
• Augstākā tiesa,
• Sabiedriskās organizācijas (ar noteiktu atbalstu).

📌 Kandidāti publiski piekrīt kandidēšanai.

 

3. Neatkarīga profesionālā izvērtēšana (kritiskais elements)

Izveido Prezidenta atlases padomi (PAP)

Nav politiska institūcija.

Sastāvs (9 locekļi):

• Satversmes tiesas tiesnesis (priekšsēdētājs),
• bijušie prezidenti (ja piekrīt),
• bijušie diplomāti,
• NBS pārstāvis,
• akadēmiskās vides pārstāvis,
• sabiedriskās uzticēšanās personas.

Padomes uzdevumi:

• izvērtēt kandidātus pēc vienotas vērtēšanas matricas,
• identificēt riskus,
• sniegt publisku, argumentētu atzinumu.

📌 Padome NEIZVĒLAS prezidentu, bet izslēdz neatbilstošos.

 

4. Publiskas kandidātu uzklausīšanas (ne debates)

Formāts:

• konstitucionālie jautājumi,
• krīžu scenāriji,
• prezidenta rīcības robežas.

❌ Nav populistisku solījumu,
❌ Nav partiju programmu.

🎯 Mērķis – pārbaudīt domāšanu, ne retoriku.

 

5. Parlamentārā vēlēšana ar kvalitatīvu filtru

• Saeima balso tikai par kandidātiem ar pozitīvu PAP atzinumu.
• Slēgts balsojums saglabājas (neatkarībai).
• Ja 3 balsojumos nav rezultāta → paplašināts elektorāts:
• Saeima + pašvaldību vadītāji (Igaunijas modelis).

📌 Tas mazina politiskos strupceļus.

 

6. Leģitimitātes stiprināšana pēc ievēlēšanas

Pirmajās 100 dienās:

• prezidents publiski nosaka savas darbības robežas,
• publicē rīcības principus,
• izveido profesionālu, ne politisku kanceleju.

 

7. Atbildības mehānisms (ja prezidents atkāpjas no lomas)

Ikgadējs prezidenta institucionālais izvērtējums:

• nevis politiska kritika,
• bet Satversmes atbilstības audits.

📌 Veic Valsts kontrole + Satversmes tiesas eksperti.

 

Ko šis modelis ATRISINA Latvijā?

Problēma	Risinājums
Aizkulišu vienošanās	Profesionāls filtrs
Kompromisa figūras	Atbilstības slieksnis
Sabiedrības atsvešinātība	Atklātība
Populisms	Lomu skaidrība
Strupceļi Saeimā	Rezerves elektorāts

 

Ko tas NEDARA

❌ Nemaina Satversmi
❌ Nepārvērš prezidentu par “tautas līderi”
❌ Neatņem Saeimai galīgo izvēli

 

Kopsavilkums

Labs Latvijas prezidents rodas tad, kad politika tiek pakļauta institūcijai, nevis institūcija – politikai.

Turpinājumā iespējams:

• sagatavot likumprojektu vai koncepcijas dokumentu,
• izveidot vizuālu shēmu/prezentāciju,
• pielāgot modeli reālai ieviešanai līdz 2027. gadam.

 

 

Kā labāk īstenot “Rail Baltica” projektu

 

Lai “Rail Baltica” Latvijā īstenotu ātrāk, lētāk un ar lielāku sabiedrisko atdevi, projekts jāvada nevis kā “infrastruktūras būve”, bet kā stratēģisks drošības, mobilitātes un ekonomikas projekts.

Praktisks, uz Latviju fokusēts īstenošanas ietvars, balstīts līdzšinējās kļūdās un citu valstu pieredzē:

 

1. Skaidra prioritāte: funkcionalitāte > perfekcija

Galvenā kļūda līdz šim:
projekts pārāk ilgi ticis plānots kā “ideāls gala risinājums”, nevis pakāpeniski ekspluatējams tīkls.

Risinājums

• 📌 Minimum viable railway (MVR) princips:
• vispirms – strādājošs savienojums (Tallina–Rīga–Lietuvas robeža),
• pēc tam – stacijas, termināļi, arhitektūra, papildu jaudas.
• 📌 Prioritāte militārajai un kravu funkcijai (NATO mobilitāte).

👉 Labāk vilciens, kas brauc 2030. gadā, nekā ideāls projekts 2040. gadā.

 

2. Projekta pārvaldības radikāla vienkāršošana

Problēma

• sadrumstalota atbildība,
• politiska iejaukšanās detaļās,
• vājš izpildes centrs.

Risinājums

• Izveidot vienu atbildīgo izpilddirektoru Latvijā ar:
• pilnu pilnvarojumu,
• tiešu atbildību Ministru kabinetam,
• skaidriem KPI (termiņi, izmaksas, posmi).
• Politiskajai vadībai:
• noteikt mērķus,
• neiejaukties tehniskos lēmumos.

👉 “Rail Baltica” nav politiska diskusija, bet izpildes disciplīnas tests.

 

3. Posmu prioritizācija (reālistiska secība)

Latvijā prioritāri:

1️. Rīgas apvedceļš + savienojums ar lidostu
2️. Rīga–Lietuvas robeža (nepārtrauktība)
3️. Ziemeļu savienojums ar Igauniju

Atliekams / fāzējams:

• reprezentatīvas stacijas,
• komerciālie nekustamie īpašumi,
• maksimālā ātruma sasniegšana visos posmos uzreiz.

 

4. Finanšu disciplīna un caurspīdīgums

Problēma

• izmaksu kāpums,
• sabiedrības uzticības zudums.

Risinājumi

• 📊 Atklāts izmaksu panelis (publiski pieejams):
• plāns vs fakts,
• kavējumu iemesli,
• korektīvie pasākumi.
• 📉 Regulārs neatkarīgs audits (ne tikai formāls).
• ❌ Skaidrs “STOP” mehānisms pārmērīgām izmaiņām projektā.

👉 Sabiedrība pieņem dārgu projektu, ja saprot kāpēc un kur paliek nauda.

 

5. Militārās mobilitātes integrēšana kā pamata arguments-

“Rail Baltica” nav tikai civils projekts.

Ko darīt:

• Oficiāli nostiprināt projektu kā:
• NATO militārās mobilitātes infrastruktūru,
• prioritāru drošības investīciju.
• Tas ļauj:
• aizstāvēt finansējumu,
• vienkāršot procedūras,
• politiski noturēt projektu.

 

6. Sabiedrības komunikācijas maiņa

Kļūda

• tehnokrātiska, aizsargājoša komunikācija,
• problēmu noliegšana.

Risinājums

• Godīga komunikācija:
• kas neizdevās,
• kas mainīts,
• kas notiks tālāk.
• Regulāri, vienkāršā valodā atskaites.

👉 Uzticēšanās rodas no atklātības, ne perfekta PR.

 

7. Baltijas koordinācijas pastiprināšana

Problēma

• atšķirīgi tempi,
• nacionālas intereses.

Risinājums

• Reāls Baltijas līmeņa izpildes grafiks ar:
• kopīgiem starpmērķiem,
• savstarpēju atbildību.
• Ja viena valsts kavējas – redzami korektīvi pasākumi.

 

Kopsavilkums

“Rail Baltica” Latvijā izdosies, ja:

• prioritāte būs funkcionalitāte, ne perfekcija,
• būs viens atbildīgs izpildes centrs,
• tiks nodrošināta finanšu disciplīna un caurspīdīgums,
• projekts tiks skaidri pozicionēts kā drošības infrastruktūra,
• sabiedrībai tiks runāta patiesība, ne tikai solījumi.

👉 “Rail Baltica” ir pārbaude Latvijas spējai īstenot lielus projektus, ne tikai dzelzceļš.

Turpinājumā iespējams:

• izstrādāt konkrētu 5 gadu rīcības plānu Latvijai,
• vai salīdzināt ar Somijas / Polijas lielo infrastruktūras projektu praksi.

 

Zemāk ir detalizēta, punktu pa punktam analīze par “Rail Baltica” īstenošanas līdzšinējām kļūdām Latvijā, koncentrējoties uz cēloņiem, sekām un to, ko no tā mācīties. Tā nav “vainīgo meklēšana”, bet projekta glābšanas analīze.

 

“Rail Baltica” kļūdas Latvijā: punktu pa punktam

 

1️. Neskaidrs projekta galvenais mērķis (no paša sākuma)

Kļūda
Projekts vienlaikus tika pozicionēts kā:

• ātrvilciens pasažieriem,
• kravu dzelzceļš,
• pilsētvides attīstības instruments,
• arhitektūras simbols,
• ES integrācijas projekts,
• drošības projekts.

Sekas

• pretrunīgas tehniskās prasības,
• nepārtraukta projekta “uzpūšana”,
• nespēja noteikt prioritātes.

Mācība
👉 Lieliem projektiem ir viens primārais mērķis. Pārējie – pakārtoti.
“Rail Baltica” tas bija jādefinē kā drošības + savienojamības projekts.

 

2️. “Ideālā gala risinājuma” domāšana

Kļūda
Projektēšana notika ar pieņēmumu, ka:

• viss tiks uzbūvēts uzreiz,
• ar maksimālajiem ātrumiem,
• ar pilnu staciju infrastruktūru.

Sekas

• ievērojams izmaksu kāpums,
• projektu nācās pārprojektēt,
• kavējumi un ES uzticības zudums.

Mācība
👉 Vajadzēja ieviest Minimum Viable Railway principu:

• vispirms – sliedes un kustība,
• pēc tam – komforts un arhitektūra.

 

3️.  Sadrumstalota pārvaldība un neskaidra atbildība

Kļūda

• RB Rail AS (Baltijas līmenis),
• nacionālie ieviesēji,
• ministrijas,
• politiskā vadība.

Nevienam nebija pilnas atbildības par rezultātu Latvijā.

Sekas

• lēni lēmumi,
• atbildības “futbols”,
• neviens netiek personīgi vērtēts pēc rezultāta.

Mācība
👉 Latvijā bija nepieciešams viens atbildīgais izpilddirektors ar spēcīgām pilnvarām.

 

4️. Politiskā iejaukšanās tehniskos lēmumos

Kļūda

• staciju atrašanās vietas,
• dizains,
• savienojumi ar pilsētvidi
  tika politizēti.

Sekas

• neoptimāli tehniskie risinājumi,
• pārmaksas,
• ilgstošas diskusijas par nebūtiskām detaļām.

Mācība
👉 Politikai jānosaka mērķi un budžeta rāmis, nevis sliežu līkumi.

 

5️. Pārāk vāja finanšu disciplīna sākumposmā

Kļūda

• optimistiskas izmaksu prognozes,
• nepietiekami riska rezerves fondi,
• nepietiekama izmaksu kontrole projektēšanas fāzē.

Sekas

• izmaksu eksplozija,
• nepieciešamība atkārtoti prasīt finansējumu,
• sabiedrības uzticības sabrukums.

Mācība
👉 Slikta ziņa sākumā ir labāka par katastrofu vēlāk.

 

6️. Nepietiekama militārās funkcijas integrācija

Kļūda
Militārā mobilitāte sākotnēji tika pieminēta sekundāri, nevis kā pamata funkcija.

Sekas

• vājāks politiskais atbalsts,
• sarežģītāka ES finansējuma aizstāvēšana,
• mazāk elastīgi tehniskie standarti.

Mācība
👉 Ja projekts ir stratēģisks – tas jāsauc par stratēģisku jau no pirmās dienas.

 

7️. Vāja sabiedrības komunikācija

Kļūda

• tehnokrātiska valoda,
• problēmu noklusēšana,
• kavējumu skaidrošana ar “objektīviem apstākļiem”.

 

Sekas

• sabiedrības cinisms,
• politiska ievainojamība,
• projekta demonizācija.

Mācība
👉 Sabiedrība piedod kļūdas, bet nepiedod nepatiesību.

 

8️. Pārlieka uzticēšanās ES finansējuma automātismam

Kļūda
Pieņēmums, ka:

“Ja projekts ir ES prioritāte, finansējums būs.”

Sekas

• nepietiekama nacionālā līdzfinansējuma plānošana,
• šoks pie budžeta korekcijām,
• politiska panika.

Mācība
👉 ES finansējums ir nosacīts, ne garantēts.

 

9️. Nerealistiski grafiki

Kļūda
Termiņi tika noteikti politiski, ne tehniski.

Sekas

• nepārtraukti pārbīdīti grafiki,
• zema ticamība jebkuram jaunam solījumam.

Mācība
👉 Labāk konservatīvs grafiks, kas izpildās, nekā ambiciozs, kas sabrūk.

 

10️. Baltijas koordinācijas nepietiekamība praksē

Kļūda
Formāla sadarbība, bet:

• atšķirīgi tempi,
• atšķirīgas prioritātes,
• nacionāls skatījums uz kopprojektu.

Sekas

• riskēts ar “pudelēs kakliem” uz robežām,
• kopējā projekta loģikas graušana.

Mācība
👉 Kopprojektam vajag reālu, ne deklaratīvu vadības centru.

 

Kopsavilkums vienā tabulā

Kļūda	Būtība	Galvenā mācība
Mērķu juceklis	Nav prioritātes	Viens galvenais mērķis
Perfekcionisms	Pārbūvēts projekts	MVR princips
Vāja pārvaldība	Nav atbildīgā	Viena roka
Politizācija	Slikti lēmumi	Lomu nošķiršana
Finanšu optimism	Izmaksu kāpums	Reālisms
Drošības ignorēšana	Vājš atbalsts	Militārā funkcija
Slikta komunikācija	Neuzticība	Atklātība

 

Galvenā atziņa

“Rail Baltica” problēma nav inženiertehniska — tā ir pārvaldības un kultūras problēma.

Turpinājumā iespējams:

• 🔧 izstrādāt konkrētu “reset” rīcības plānu 2025–2030,
• 📊 noteikt, kas tieši jāpārtrauc, jāsamazina vai jāpārbūvē,
• ⚠️ brīdināt, kas notiks, ja projektu nepabeigs (reālistisks scenārijs). Formas sākums

 

 

Kā labāk atrisināt “airBaltic” problēmas Formas beigas

 

Lai “airBaltic” problēmas atrisinātu ilgtspējīgi, tās jāskata nevis kā atsevišķas “krīzes”, bet kā valsts kapitālsabiedrības stratēģijas, pārvaldības un lomas jautājums.

 

Reālistisks, uz Latviju fokusēts risinājumu ietvars, balstīts aviācijas nozares praksē un līdzšinējās kļūdās:

 

1. Vispirms – skaidri definēt, KAS ir “airBaltic”

Galvenā problēma

“airBaltic” vienlaikus tiek uztverta kā:

• nacionālais simbols,
• komerciāla aviokompānija,
• reģionālās attīstības instruments,
• Rīgas lidostas balsts,
• valsts prestiža projekts.

Šīs lomas savstarpēji konfliktē.

Risinājums

Valstij jāpieņem oficiāls politikas lēmums, ka:

“airBaltic” ir komerciāla aviokompānija ar ierobežotiem sabiedriskajiem pienākumiem, nevis universāls politikas instruments.

📌 Ja valsts vēlas sabiedrisko funkciju (reģionālos reisus, krīžu reisus u.c.) – par tiem jāmaksā atsevišķi, caur skaidriem līgumiem.

 

2. Pārvaldības normalizācija (kritiskākais punkts)

Problēma

• Ilgstoša viena vadības modeļa dominance
• Vāja padomes reālā kontrole
• Politiskā atbildība izplūdusi

Risinājumi

• 📌 Stiprināt padomi ar neatkarīgiem aviācijas un finanšu profesionāļiem
• 📌 Noteikt skaidrus KPI:
• peļņa / zaudējumi,
• flotes izmantošanas efektivitāte,
• parādu dinamika,
• punktualitāte.
• 📌 Valstij jāatsakās no “mikropārvaldības”, bet jāpastiprina stratēģiskā kontrole.

👉 Problēma nav “vai vadība ir laba vai slikta”, bet vai ir reāla līdzsvara sistēma.

 

3. Flotes un biznesa modeļa korekcija (nevis revolūcija)

Problēma

• Augsta atkarība no viena lidmašīnu tipa
• Dārgi līzinga nosacījumi
• Jūtība pret degvielas un procentu likmju svārstībām

Risinājumi

• 📉 Lēnāka flotes paplašināšana, fokusējoties uz noslogojumu
• 🔄 Elastīgāki līzinga nosacījumi (pārskatīšana, nevis masveida atcelšana)
• ✈️ Maršrutu portfeļa audits:
• kas pelna,
• kas ir stratēģisks,
• kas jāpārtrauc.

📌 Aviācijā “izaugsme par katru cenu” gandrīz vienmēr beidzas slikti.

 

4. Attiecību sakārtošana ar valsti kā akcionāru

Problēma

• Valsts vienlaikus ir:
• īpašnieks,
• regulators,
• politiskais komentētājs.

Risinājums

• Skaidrs akcionāra gaidu dokuments:
• peļņas mērķis,
• pieļaujamais riska līmenis,
• valsts atbalsta robežas.
• Beigt publisku politisku kritiku bez sekojošiem lēmumiem.

👉 Akcionārs vai nu vada, vai atkāpjas, bet nevar būt abi vienlaikus.

 

5. Godīga finanšu realitātes komunikācija

Problēma

• Sabiedrībai bieži tiek pasniegti:
• optimistiski scenāriji,
• selektīvi skaitļi.

Risinājums

• Regulāras komunikācijas, vienkāršā valodā:
• “kur ir zaudējumi”,
• “kāpēc tie ir”,
• “ko darām citādi”.
• Skaidri nodalīt:
• pandēmijas sekas,
• strukturālās problēmas.

👉 Sabiedrības uzticēšanās ir tikpat svarīga kā degviela lidmašīnām.

 

6. Stratēģiskās izvēles punkts (no kura nevar izvairīties)

Valstij tuvākajos gados jāizdara viena no trim izvēlēm:

1️. Komercializācija + daļēja privatizācija

• Samazina politisko risku
• Ienes kapitālu
• Saglabā nacionālo bāzi

2️. Valsts kontrolēts reģionālais pārvadātājs

• Mazāks mērogs
• Mazāk maršrutu
• Zemāks finanšu risks

3️. Status quo (sliktākais variants)

• Pastāvīgas krīzes
• Politiskā atbildība bez risinājuma
• Lēna uzticības erozija

 

7. Ko NOTEIKTI nevajadzētu darīt

❌ Pārvērst “airBaltic” par politisku simbolu
❌ Slēpt problēmas ar PR
❌ Glābt bez strukturālām izmaiņām
❌ Gaidīt, ka tirgus “pats visu atrisinās”

 

Kopsavilkums

“airBaltic” problēmas var atrisināt, ja:

• tiek skaidri definēta uzņēmuma loma,
• tiek sakārtota pārvaldība, nevis tikai vadība,
• tiek pielāgots, nevis uzspridzināts biznesa modelis,
• valsts rīkojas kā atbildīgs akcionārs, ne komentētājs,
• tiek pieņemts politiski godīgs lēmums par nākotni.

👉 “airBaltic” nav unikāla problēma — tā ir klasiska valsts kapitālsabiedrības pārvaldības dilemma.

 

Tālāk iespējams sagatavot:

• 📊 detalizētu scenāriju salīdzinājumu (privatizēt / saglabāt / samazināt),
• ⚠️ kas notiktu, ja “airBaltic” tiktu likvidēta (reāli, ne emocionāli),
• ✈️ salīdzinājumu ar citu valstu nacionālajām aviokompānijām.

 

 

Kādas varētu būt Latvijas ārpolitikas prioritātes

 

 

Latvijas ārpolitikas prioritātēm jābūt skaidrām, koncentrētām un ilgtermiņā noturīgām, jo Latvija ir maza valsts augsta riska reģionā. Ārpolitikai nav jāaptver viss — tai jāpastiprina valsts drošību, ietekmi un ekonomisko noturību.

 

Strukturēts, reālistisks ārpolitikas prioritāšu ietvars Latvijai (2025–2035).

1️. Eksistenciālā drošība – absolūtā prioritāte

Mērķis

Garantēt Latvijas pastāvēšanu un teritoriālo integritāti.

Galvenie virzieni

• NATO kā ārpolitikas kodols, ne tikai drošības instruments:
• pastāvīga sabiedroto klātbūtne,
• reāli aizsardzības plāni Baltijai,
• militārā mobilitāte (Rail Baltica, ostas, ceļi).
• ASV iesaiste Baltijā kā stratēģisks mērķis.
• Krievijas atturēšana, nevis “attiecību normalizācija”.

👉 Ja drošība nav garantēta, pārējās ārpolitikas prioritātes zaudē jēgu.

 

2️. Eiropas Savienība – no “sekotāja” uz interešu aizstāvi

Mērķis

Padarīt ES par Latvijas drošības un ekonomikas spēcinātāju.

Galvenie virzieni

• ES aizsardzības industrijas un militārās mobilitātes stiprināšana.
• Aktīva dalība ES lēmumu veidošanā:
• sankciju politikā,
• budžeta un kohēzijas jautājumos,
• enerģētikas drošībā.
• Pretošanās ES politikas virzieniem, kas:
• palielina Krievijas ietekmi,
• grauj NATO lomu.

👉 Latvijai ES jāizmanto kā reizinātājs, ne aizvietotājs NATO.

 

3️. Reģionālā alianse – Baltijas–Ziemeļvalstu ass

Mērķis

Radīt reģionu, kuru nevar ignorēt.

Galvenie virzieni

• Baltijas valstu koordinēta ārpolitika (ne tikai deklarācijas).
• Padziļināta sadarbība ar:
• 🇫🇮 Somiju (drošība, aizsardzība),
• 🇸🇪 Zviedriju (aizsardzības industrija),
• 🇳🇴 Norvēģiju (enerģētika).
• Kopīgas pozīcijas NATO un ES formātos.

👉 Mazas valstis ietekmi iegūst kopā, ne atsevišķi.

 

4️. Attiecības ar Krieviju un Baltkrieviju – reālisms, ne ilūzijas

Mērķis

Minimizēt draudus, nevis “uzlabot attiecības”.

Galvenie principi

• Nekādas “reset” politikas.
• Stingra sankciju ievērošana.
• Robežu, kritiskās infrastruktūras un informācijas telpas aizsardzība.
• Atbalsts Ukrainai līdz uzvarai.

👉 Dialogs iespējams tikai no spēka un atturēšanas pozīcijas.

 

5️. Stratēģiskās partnerības ārpus Eiropas

Mērķis

Samazināt atkarību no viena politiskā vai ekonomiskā centra.

Prioritātes

• 🇺🇸 ASV – drošība, tehnoloģijas.
• 🇯🇵 🇰🇷 – augstās tehnoloģijas, drošības politika.
• 🇨🇦 🇦🇺 – drošība, resursi.
• Atturīga, pragmatiska pieeja 🇨🇳 Ķīnai:
• bez stratēģiskām atkarībām,
• bez naivuma.

 

6️. Ekonomiskā diplomātija – instruments, ne pašmērķis

Mērķis

Atbalstīt Latvijas tautsaimniecības noturību.

Galvenie virzieni

• Eksporta tirgu diversifikācija.
• Stratēģisko nozaru (IT, aizsardzība, biotehnoloģijas) atbalsts.
• Investīciju piesaiste no drošiem partneriem.

👉 Ekonomiskā diplomātija nedrīkst konfliktēt ar drošību.

 

7️. Vērtību politika – selektīva, bet konsekventa

Mērķis

Saglabāt uzticamību, nepārslogot ārpolitiku.

Principi

• Demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesības – tur, kur Latvijai ir reāla ietekme.
• Fokusēšanās uz Austrumeiropu un postpadomju telpu.
• Izvairīšanās no simboliskas “globālas morāles lielvaras” lomas.

 

8️. Stratēģiskā komunikācija un sabiedrības noturība

Mērķis

Ārpolitika kā sabiedrības drošības sastāvdaļa.

Virzieni

• Dezinformācijas apkarošana.
• Latvijas pozīciju skaidrošana starptautiski.
• Diasporas iesaiste kā ārpolitikas resurss.

 

Kopsavilkums

Latvijas ārpolitikai jābūt drošības centrētai, reģionāli balstītai, ES un NATO sinhronai, ekonomiski pragmatiskai un brīvai no ilūzijām par Krieviju.

 

Kas pirmām kārtām ir jādara, lai panāktu Latvijas iedzīvotāju labklājības pieaugumu

 

Lai panāktu noturīgu Latvijas iedzīvotāju labklājības pieaugumu, vispirms jādara nevis daudz lietu vienlaikus, bet jāizdara dažas pareizās lietas pareizā secībā.

 Labklājība nerodas no pārdales vien — tā rodas no produktivitātes, drošības un uzticēšanās valstij.

 

Prioritāšu secība “no pamatnes uz rezultātu”

 

Kas jādara PIRMĀM KĀRTĀM

1️. Pacelt produktivitāti (galvenais labklājības avots)

Bez produktivitātes nav algu pieauguma.

Konkrēti soļi

• Fokusēties uz augstākas pievienotās vērtības nozarēm:
• IT un digitālie pakalpojumi,
• aizsardzības industrija,
• bioekonomika,
• medicīnas un dzīvības zinātnes.
• Valsts atbalsts nevis visiem, bet mērķēts:
• eksportspējīgiem uzņēmumiem,
• tehnoloģiju ieviešanai,
• automatizācijai.
• Strauja birokrātijas mazināšana uzņēmējdarbībā.

👉 Ja uzņēmums ražo mazvērtīgu produktu, algas neaugs neatkarīgi no pabalstiem.

 

2️. Nodrošināt drošību un stabilitāti (priekšnoteikums investīcijām)

Kāpēc tas ir pirmajā trijniekā

• Investīcijas nenāk nedrošā vidē.
• Cilvēki netērē un neinvestē, ja nākotne šķiet apdraudēta.

Soļi

• Konsekventa aizsardzības politika.
• Skaidra, paredzama nodokļu politika (bez pēkšņām izmaiņām).
• Stabilas valsts institūcijas.

 

3️. Padarīt darbu izdevīgāku par nedarbu

Problēma

• Darba nodokļu slogs zemu algu segmentā joprojām augsts.
• Daļai iedzīvotāju nav finansiāla stimula strādāt legāli.

Risinājumi

• Samazināt nodokļus zemām un vidējām algām.
• Mērķētus pabalstus sasaistīt ar:
• darba meklēšanu,
• pārkvalifikāciju.
• Cīnīties ar ēnu ekonomiku, nevis sodīt legālos.

 

4️. Sakārtot valsts pārvaldi (lai nauda netiek izšķērdēta)

Kāpēc tas ir agrīni

• Katrs izšķērdēts eiro ir neizmaksāta alga, pensija vai skolotāja alga.

Soļi

• Samazināt dublējošas funkcijas.
• Digitalizēt procesus līdz galam.
• Rezultātu, ne procesu finansēšana.

 

5️. Investēt cilvēkkapitālā – bet mērķēti

Nevis “vairāk visiem”, bet:

• labāka izglītības kvalitāte,
• profesionālā izglītība atbilstoši darba tirgum,
• veselības aprūpe kā darba spēju uzturēšana, ne tikai sociāls tēriņš.

 

6️. Palielināt uzticēšanos valstij

Kāpēc tas ir kritiski

• Uzticēšanās = mazāk ēnu ekonomikas, vairāk iniciatīvas.

Soļi

• Godīga komunikācija par iespējām un ierobežojumiem.
• Vienādi noteikumi visiem.
• Mazāk “pagaidu” risinājumu uz gadiem.

 

Ko NEDARĪT pirmajā kārtā

❌ Paaugstināt pabalstus bez seguma
❌ Celt nodokļus produktīvām nozarēm
❌ Izlikties, ka labklājību var “sadalīt” bez radīšanas
❌ Sadrumstalot politiku bez prioritātēm

 

Kopsavilkums

Latvijas iedzīvotāju labklājība pieaugs, ja:

1.    cilvēki ražos vairāk vērtības,

2.    valsts būs droša un paredzama,

3.    strādāt būs izdevīgi,

4.    valsts aparāts būs efektīvs,

5.    investīcijas tiks virzītas uz kvalitāti, ne kvantitāti.

👉 Labklājība nav viens lēmums — tā ir konsekventa izvēle vairākus gadus pēc kārtas.

 

Turpinājumā iespējams:

• izstrādāt 3 gadu rīcības plānu valdībai

 

 

Kuri lēmumi Latvijā tieši bremzē labklājības pieaugumu

 

Konkrēta, tieša analīze, kuri Latvijā pieņemtie vai ilgstoši nepārskatītie lēmumi sistemātiski bremzē iedzīvotāju labklājības pieaugumu.

Fokusējoties nevis uz abstraktām “problēmām”, bet uz politikas izvēlēm un pārvaldības paradumiem, kuriem ir izmērāmas sekas.

 

1️. Darba nodokļu struktūra zemu un vidēju algu segmentā

Kas ir pieņemts:

• Salīdzinoši augsts darbaspēka nodokļu slogs tieši zemām un vidējām algām.
• Sarežģīta IIN/atvieglojumu sistēma.

Kāpēc tas bremzē labklājību

• Samazina neto algu pieaugumu.
• Veicina ēnu ekonomiku.
• Mazina motivāciju strādāt pilnu slodzi vai legāli.

Sekas

➡️ Lēnāks algu kāpums
➡️ Mazāks patēriņš
➡️ Mazāki nodokļu ieņēmumi ilgtermiņā

 

2️. Hroniska valsts pārvaldes sadrumstalotība (nepieņemti lēmumi)

Kas NAV izdarīts

• Nav veikta nopietna iestāžu funkciju konsolidācija.
• Saglabātas paralēlas kontroles un saskaņošanas ķēdes.

Kāpēc tas bremzē labklājību

• Izšķērdē budžeta līdzekļus.
• Palēnina uzņēmējdarbību.
• Samazina investīciju pievilcību.

Sekas

➡️ Mazāk investīciju
➡️ Lēnāka izaugsme
➡️ Zemāks atalgojums publiskajā sektorā

 

3️. Izglītības reformas bez skaidras saiknes ar ekonomiku

Kas ir pieņemts:

• Reformas fokusējas uz struktūru, ne rezultātu.
• Vāja profesionālās izglītības sasaite ar darba tirgu.

Kāpēc tas bremzē labklājību

• Trūkst kvalificēta darbaspēka.
• Uzņēmumi nevar augt vai automatizēties.

Sekas

➡️ Zema produktivitāte
➡️ Importēts darbaspēks vai neizmantots potenciāls
➡️ Lēnāks algu kāpums

 

4️. Pārregulēta un neprognozējama uzņēmējdarbības vide

Kas ir pieņemts:

• Biežas normatīvo aktu izmaiņas.
• “Drošības pēc” uzliktas prasības.

Kāpēc tas bremzē labklājību

• Uzņēmumi atliek investīcijas.
• Mazāk inovāciju.
• Augstākas izmaksas.

Sekas

➡️ Lēnāka ekonomikas izaugsme
➡️ Zemākas algas
➡️ Mazāk jaunu uzņēmumu

 

5️.  Sociālās politikas pārsvars pār attīstības politiku

Kas ir pieņemts:

• Prioritāte īstermiņa pabalstiem.
• Vāja sasaite ar darba tirgu.

Kāpēc tas bremzē labklājību

• Nauda tiek pārdalīta, nevis rada vērtību.
• Ilgtermiņā samazina fiskālo telpu.

Sekas

➡️ Strukturāla atkarība no budžeta
➡️ Lēnāks labklājības pieaugums
➡️ Politiskā spriedze

 

6️.  Lēna un kļūdaina lielo projektu pārvaldība

Piemēri

• Rail Baltica
• E-veselība
• Valsts IT projekti

Kāpēc tas bremzē labklājību

• Miljardi netiek pārvērsti produktivitātē.
• Sabiedrības neuzticēšanās.

Sekas

➡️ Izšķērdēti resursi
➡️ Augstāks nodokļu slogs nākotnē
➡️ Mazāks ieguvums iedzīvotājiem

 

7️.  Politiskā īstermiņa domāšana

Kas ir pieņemts:

• Reformas bez pēctecības.
• Lēmumi balstīti vēlēšanu ciklā.

Kāpēc tas bremzē labklājību

• Netiek īstenotas strukturālās reformas.
• Zūd investoru uzticība.

Sekas

➡️ Lēna konverģence ar Rietumeiropu
➡️ Iedzīvotāju emigrācija
➡️ Zema ticība valstij

 

8️. Nepietiekama cīņa ar ēnu ekonomiku (nepareizā veidā)

Kas ir pieņemts:

• Uzsvars uz sodiem, ne motivāciju.

Kāpēc tas bremzē labklājību

• Godīgie maksā vairāk.
• Sistēma kļūst netaisnīga.

Sekas

➡️ Zemākas algas
➡️ Mazāki budžeta ieņēmumi
➡️ Sociālā netaisnība

 

KOPSAVILKUMS (tiešā valodā)

Latvijas labklājību bremzē nevis naudas trūkums, bet:

• nepareizi sadalīti stimuli,
• pārāk sarežģīta valsts,
• politiskās drosmes trūkums pieņemt nepopulārus, bet nepieciešamus lēmumus.

 

Turpinājumā iespējams izveidot:

• 🧭 scenāriju: kas notiks ar labklājību, ja neko nemainīs.

 

Konkrēts reformu komplekts (10 lēmumi 100 dienās)

 

Konkrēts, politiski un administratīvi izpildāms reformu komplekts – “10 lēmumi 100 dienās”, kura mērķis ir ātri atbloķēt labklājības pieaugumu, negaidot gadus. Tie ir valdības līmeņa lēmumi, kurus var sākt īstenot uzreiz.

 

10 lēmumi 100 dienās labklājības pieaugumam Latvijā

1️. Samazināt darbaspēka nodokļus zemām un vidējām algām

Lēmums:
– Palielināt neapliekamo minimumu un vienkāršot IIN sistēmu.
– Samazināt sociālās iemaksas zem noteikta algu sliekšņa.

Efekts:
📈 Neto algas aug bez inflācijas
📉 Ēnu ekonomika samazinās

 

2️. “Viens iekšā – divi ārā” princips normatīvajiem aktiem

Lēmums:
– MK noteikumos ieviest obligātu prasību: ja ievieš jaunu regulējumu, divi tiek atcelti.

Efekts:
📉 Administratīvais slogs
📈 Uzņēmumu aktivitāte

 

3️. Valsts iestāžu funkciju audits un konsolidācijas plāns

Lēmums:
– 100 dienās izstrādāt konkrētu sarakstu:

• ko apvieno,
• ko likvidē,
• ko centralizē.

Efekts:
💰 Ietaupīti budžeta līdzekļi
⚡ Ātrāki lēmumi

 

4️. Pilnībā digitāli procesi 10 populārākajos valsts pakalpojumos

Lēmums:
– Bez papīra, bez klātienes, bez atkārtotas datu ievades.

Efekts:
🕒 Ietaupīts laiks iedzīvotājiem
📉 Valsts aparāta izmaksas

 

5️. Automātiska lēmumu pieņemšana vienkāršos gadījumos

Lēmums:
– Atļaujas, pabalsti, reģistrācijas – ja kritēriji izpildīti, lēmums automātisks.

Efekts:
⚡ Ātrums
🧠 Ierēdņi fokusējas uz sarežģīto

 

6️. Riska balstīta uzraudzība uzņēmējdarbībā

Lēmums:
– Pārbaudes tikai augsta riska gadījumos.

Efekts:
📉 Spiediens uz godīgiem uzņēmumiem
📈 Investīciju pievilcība

 

7️. Valsts atbalsts tikai produktivitātes celšanai

Lēmums:
– Pārtraukt “visiem mazliet”.
– Atbalsts automatizācijai, eksportam, tehnoloģijām.

Efekts:
📈 Produktivitāte
💼 Labāk apmaksātas darba vietas

 

8️.  Profesionālās izglītības “ātrās pārkvalifikācijas” programma

Lēmums:
– 6–12 mēnešu programmas sadarbībā ar uzņēmumiem.

Efekts:
🧑‍🏭 Darbaspēks augošām nozarēm
📉 Strukturālais bezdarbs

 

9️.  Lielo projektu “restarta birojs”

Lēmums:
– Neatkarīga komanda Rail Baltica, e-veselības u.c. projektu kontrolei.

Efekts:
💸 Mazāk izšķērdēšanas
📊 Pārskatāmība

 

🔟 Politiskā atbildība par rezultātiem

Lēmums:
– Publiski KPI katram ministram:

• termiņi,
• izmaksas,
• rezultāti.

Efekts:
📈 Uzticēšanās valdībai
❌ “Bez atbildīgā” kultūras beigas

 

Kopsavilkums vienā rindkopā

Šie 10 lēmumi neprasa konstitucionālas reformas, bet:

• palielina cilvēku ienākumus,
• samazina birokrātiju,
• atbrīvo resursus izaugsmei,
• atjauno uzticēšanos valstij.

👉 Tie sāk strādāt 6–12 mēnešos, nevis pēc desmit gadiem.

 

Turpinājumā iespējams izstrādāt:

• 📋 100 dienu rīcības grafiku pa nedēļām,
• 🏛  veikt politisko risku un pretestības analīzi,
• 📊 budžeta ietekmes aprēķinu.

 

Salīdzinājums ar Lietuvu/Igauniju — ko viņi izdarīja citādi

 

Tiešs un salīdzinošs skatījums uz Latviju, Lietuvu un Igauniju, fokusējoties uz konkrētām politikas izvēlēm, kas Igaunijai un Lietuvai ļāva straujāk celt labklājību, kamēr Latvija bieži izvēlējās piesardzīgāku vai sadrumstalotāku ceļu.

 

Ko Lietuva un Igaunija izdarīja citādi (un kāpēc tas strādāja)

1️. Valsts pārvaldes filozofija

🇪🇪 Igaunija

• “Digital by default” kā politiska dogma.
• Ja procesu nevar digitalizēt → tas tiek pārskatīts vai atcelts.
• Ierēdnis ir pakalpojuma sniedzējs, ne kontrolieris.

🇱🇹 Lietuva

• Spēcīga centrālā koordinācija valdībā.
• Reformas tiek virzītas ātri, pat ja tās nav perfekti noslīpētas.

🇱🇻 Latvija

• Digitalizācija bieži kā papildslānis, ne sistēmas maiņa.
• Konsensa meklēšana noved pie lēniem kompromisiem.

Rezultāts:
➡️ Igaunijā un Lietuvā lēmumi ātrāki, administratīvais slogs mazāks.

 

2️.  Nodokļu politika un darba stimuli

🇪🇪 Igaunija

• Vienkārša nodokļu sistēma.
• Uzņēmumu peļņa netiek aplikta, kamēr tā tiek reinvestēta.

🇱🇹 Lietuva

• Mērķēts nodokļu sloga samazinājums darba ņēmējiem.
• Aktīva ēnu ekonomikas mazināšana caur stimuliem.

🇱🇻 Latvija

• Sarežģīta IIN sistēma.
• Darba nodokļu slogs zemām algām joprojām augsts.

Rezultāts:
➡️ Lietuvā algas aug straujāk, Igaunijā – investīcijas noturīgākas.

 

3️. Investīciju piesaiste

🇪🇪 Igaunija

• Skaidra valsts identitāte: digitāla, atvērta, ātra.
• Valsts aktīvi “pārdod sevi” investoriem.

🇱🇹 Lietuva

• Agresīva augsto tehnoloģiju investīciju piesaiste.
• Mērķēti piedāvājumi konkrētām nozarēm.

🇱🇻 Latvija

• Investīciju politika fragmentēta.
• Maz skaidru prioritāšu.

Rezultāts:
➡️ Lietuva piesaista vairāk ražošanas un tehnoloģiju projektu.

 

4️. Izglītība un cilvēkkapitāls

🇪🇪 Igaunija

• Uzsvars uz rezultātiem, ne formu.
• Spēcīga digitālā izglītība jau skolā.

🇱🇹 Lietuva

• Aktīvas pārkvalifikācijas programmas.
• Diasporas piesaiste.

🇱🇻 Latvija

• Reformas bieži fokusējas uz struktūru.
• Vājāka saikne ar darba tirgu.

Rezultāts:
➡️ Igaunijā augsta produktivitāte, Lietuvā – elastīgāks darbaspēks.

 

5️. Politiskā kultūra un lēmumu pieņemšana

🇪🇪 Igaunija

• Mazāk koalīciju kompromisu.
• Reformas tiek uztvertas kā nepieciešamas, ne bīstamas.

🇱🇹 Lietuva

• Spēcīga premjera loma.
• Reformas pat krīžu laikā.

🇱🇻 Latvija

• Koalīciju sadrumstalotība.
• Bailes no nepopulāriem lēmumiem.

Rezultāts:
➡️ Latvijā reformas bieži apstājas pusceļā.

 

KOPSAVILKUMA TABULA

Joma	Igaunija	Lietuva	Latvija
Digitalizācija	Sistēmiska	Strauja	Fragmentēta
Nodokļi	Vienkārši	Mērķēti	Sarežģīti
Investīcijas	Skaidra identitāte	Agresīva piesaiste	Izkliedēta
Pārvalde	Efektīva	Centralizēta	Sadrumstalota
Reformu temps	Ātrs	Ātrs	Lēns

 

Galvenā atziņa Latvijai

Latvija nav mazāk spējīga par kaimiņiem. Tā vienkārši:

• izvēlas mazāk fokusētu politiku,
• pārāk ilgi meklē kompromisus,
• pārāk reti ievieš reformas “līdz galam”.

 

Konkrēts “Igaunijas/Lietuvas modelis” Latvijai 5 punktos

 

Konkrēts, adaptēts “Igaunijas + Lietuvas modelis” Latvijai 5 punktos. Tas nav kopijas variants vai saukļu izklāsts, bet praktiska recepte, ņemot vērā Latvijas politisko realitāti, administratīvās spējas un sabiedrības noskaņojumu.

 

“Igaunijas / Lietuvas modelis” Latvijai — 5 punkti

1️.  “Digital by default” = “Digitālais pēc noklusējuma”

 kā juridiska norma (Igaunijas kodols)

Ko darīt Latvijā

• Likumā nostiprināt principu:

ja pakalpojumu var sniegt digitāli, klātiene ir aizliegta.

• Visi jauni likumi – ar obligātu digitālās izpildes testu.
• “Valsts prasa tikai vienreiz” reāli, ne deklaratīvi.

Kāpēc tas strādā

• Igaunijā digitālā sistēma piespieda vienkāršot procesus.
• Samazinās ierēdņu skaits bez atlaišanām – caur dabisko aizplūdi.

Latvijas ieguvums

📉 Birokrātija
📈 Produktivitāte
🕒 Iedzīvotāju laiks

 

2️. Vienkārši nodokļi + stimuls reinvestēt (Igaunijas + Lietuvas kombinācija)

Ko darīt Latvijā

• Vienkāršot IIN (mazāk sliekšņu, mazāk izņēmumu).
• Samazināt darba nodokļus zemām un vidējām algām.
• Pilnveidot uzņēmumu peļņas aplikšanu, reāli stimulējot reinvestīcijas.

Kāpēc tas strādā

• Igaunijā investīcijas aug, jo peļņa paliek uzņēmumā.
• Lietuvā algas aug, jo darbs kļūst izdevīgs.

Latvijas ieguvums

💶 Augstākas neto algas
🏭 Investīcijas
📊 Mazāka ēnu ekonomika

 

3️.  Spēcīgs valdības centrs reformām (Lietuvas politiskais modelis)

Ko darīt Latvijā

• Premjera pakļautībā izveidot Reformu un izpildes biroju.
• 5–7 stratēģiskas reformas, ne 50 sīkas.
• Ministriem – KPI, publiska atbildība.

Kāpēc tas strādā

• Lietuvā reformas virza no centra, ne ministriju konkurencē.
• Samazinās politiskais haoss.

Latvijas ieguvums

⚙️ Ātrāka izpilde
📉 Politiskā berze
📈 Uzticēšanās

4️. Mērķēta investīciju piesaiste ar skaidru identitāti

Ko darīt Latvijā

• Definēt 3 prioritārās nozares (piem., IT, aizsardzība, bio).
• Piedāvāt gatavas paketes investoriem (zeme, atļaujas, darbaspēks).
• Viena atbildīgā institūcija.

Kāpēc tas strādā

• Lietuva agresīvi piesaista konkrētas industrijas.
• Igaunija pārdod skaidru stāstu.

Latvijas ieguvums

🏗 Lielas investīcijas
💼 Labas darba vietas
📈 Eksports

 

5️. Izglītība kā ekonomikas instruments (Igaunijas pieeja)

Ko darīt Latvijā

• Finansēt rezultātu, ne iestāžu uzturēšanu.
• Profesionālā izglītība + uzņēmumi = kopīgas programmas.
• Ātrā pārkvalifikācija pieaugušajiem.

Kāpēc tas strādā

• Igaunijā izglītība rada produktivitāti, ne diplomus.
• Lietuva ātri reaģē uz darba tirgu.

Latvijas ieguvums

🧠 Kvalificēts darbaspēks
📉 Strukturālais bezdarbs
📈 Algu pieaugums

 

KOPSAVILKUMS

Latvijai nav jākopē Igaunija vai Lietuva, bet jāpārņem viņu disciplinētā izvēle: mazāk prioritāšu, stingra izpilde un drosme vienkāršot.

 

Turpinājumā iespējams:

• 🧭 pārvērst šo par valdības rīcības programmu 24 mēnešiem,
• 📊 izrēķināt katra punkta ietekmi uz IKP un algām,
• ⚠️ analizēt politiskos šķēršļus un kā tos pārvarēt Latvijā.

 

 

Ko Latvija zaudē katru gadu reformu kavēšanās dēļ

 

Konkrēts, skaitļos balstīts novērtējums, ko Latvija zaudē KATRU GADU, atliekot vai nepilnīgi īstenojot strukturālās reformas, salīdzinot ar to, ko faktiski izdarīja Igaunija un Lietuva. Skaitļi ir konservatīvi, ne maksimālistiski.

 

1️. Neiegūta ekonomikas izaugsme (IKP)

Realitāte

• Latvija ilgstoši aug ~1–1,5 procentpunktus lēnāk nekā Lietuva un Igaunija.
• Pie IKP ~40 mljrd. € tas nozīmē:

ZAUDĒJUMS

➡️ 400–600 miljoni € IKP gadā

👉 Šī ir neradīta vērtība, nevis “papīra zaudējums”.

 

2️. Lēnāks algu pieaugums

Salīdzinājums

• Lietuvā un Igaunijā vidējā alga aug straujāk.
• Latvijā algu pieaugumu bremzē zema produktivitāte un nodokļu struktūra.

ZAUDĒJUMS

➡️ 500–800 € gadā uz vienu strādājošo
➡️ Valsts mērogā: ~1 mljrd. € neizmaksātās algās gadā

👉 Tie ir neienākuši ienākumi ģimenēm, nevis statistika.

 

3️.  Neienākušas investīcijas

Salīdzinājums

• Lietuva piesaista vairāk lielu rūpniecības un tehnoloģiju projektu.
• Igaunija – vairāk kapitāla un startup investīciju.

ZAUDĒJUMS

➡️ 0,5–1 mljrd. € investīciju gadā

👉 Katrs neienācis projekts = mazāk labi apmaksātu darba vietu.

 

4️. Valsts pārvaldes neefektivitātes izmaksas

Realitāte

• Dublējošas funkcijas, manuāli procesi, lēni IT projekti.

ZAUDĒJUMS

➡️ 300–500 miljoni € gadā (tieši + netieši)

👉 Šī ir nauda, ko varētu:

• samaksāt algās,
• samazināt nodokļos,
• ieguldīt aizsardzībā.

 

5️.  Ēnu ekonomikas cena

Salīdzinājums

• Latvijā ēnu ekonomika lielāka nekā kaimiņiem.

ZAUDĒJUMS

➡️ 1–1,5 mljrd. € nodokļu bāzes gadā
➡️ 300–400 miljoni € neiekasētos nodokļos

👉 Reformu kavēšana = netaisnība pret godīgajiem maksātājiem.

 

6️. Cilvēku aizplūšana un neizmantots potenciāls

Realitāte

• Emigrācija + neaktivitāte.
• Katrs aizbraucējs = zaudēts cilvēkkapitāls.

ZAUDĒJUMS

➡️ ~200–300 miljoni € IKP gadā
➡️ plus ilgtermiņa demogrāfiskās sekas.

 

KOPĒJAIS KONSERVATĪVAIS NOVĒRTĒJUMS

Zaudējumu veids	€ gadā
Neiegūta izaugsme	0,4–0,6 mljrd.
Lēnāks algu kāpums	~1,0 mljrd.
Neienākušas investīcijas	0,5–1,0 mljrd.
Neefektīva pārvalde	0,3–0,5 mljrd.
Ēnu ekonomika	0,3–0,4 mljrd.
Emigrācija	0,2–0,3 mljrd.
KOPĀ	~3–4 mljrd. € gadā

👉 Tas ir ~8–10 % no IKP KATRU GADU.

 

Ko tas nozīmē vienkārši

Ar katru atlikto reformu “ne šodien” Latvija faktiski:

• samazina algas,
• palielina nodokļu slogu nākotnē,
• vājinā aizsardzību,
• veicina emigrāciju.

Tas nav ideoloģijas jautājums — tā ir matemātika.

 

Turpinājumā iespējams:

• 📉 izstradāt scenāriju: Latvija 2035. gadā ar/bez reformām,
• 🎯 parādīt, kā šos skaitļus pārvērst politiskā argumentā sabiedrībai.

 

Kuri 3 lēmumi dotu lielāko efektu jau 12 mēnešos

 

Ja mērķis ir maksimāls efekts 12 mēnešu laikā (nevis ideālas, bet lēnas reformas), tad Latvijai ir vajadzīgi 3 ļoti fokusēti lēmumi, kas ātri palielina neto ienākumus, investīcijas un uzticēšanos valstij.

 

TOP-3 ar skaidru ietekmes ķēdi un laika horizontu.

 

🥇 1. Darbaspēka nodokļu samazinājums zemām un vidējām algām

Lēmums (izpildāms uzreiz)

• Palielināt neapliekamo minimumu.
• Samazināt sociālās iemaksas zem noteikta algu sliekšņa.
• Vienkāršot IIN struktūru.

Kāpēc tas dod ātru efektu

• Iedzīvotāji jau nākamajā algas izmaksā saņem vairāk.
• Palielinās patēriņš.
• Samazinās motivācija ēnu algām.

Efekts 12 mēnešos

📈 +2–4 % neto algās
💶 +300–500 milj. € iekšējais patēriņš
📉 Ēnu ekonomika

 

🥈 2. “Digitālais pēc noklusējuma”  + 10 pakalpojumi bez klātienes

Lēmums

• Likumā noteikt: klātiene aizliegta, ja iespējams digitāli.
• 10 populārākie pakalpojumi pilnībā digitāli 12 mēnešos.

Kāpēc tas strādā ātri

• Nav vajadzīgas jaunas sistēmas — jāizmanto esošās.
• Samazinās izmaksas iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Efekts 12 mēnešos

🕒 +20–30 milj. darba stundu ekonomikā
📉 Administratīvās izmaksas
📈 Uzticēšanās valstij

 

🥉 3. Investīciju “ātrā josla” stratēģiskajiem projektiem

Lēmums

• Izveidot “one-stop-shop” investoriem.
• Maks. 90 dienu termiņš lēmumiem.
• Politiska garantija projekta izpildei.

Kāpēc tas dod efektu jau gada laikā

• Investori reaģē uz signālu, ne tikai uz rezultātu.
• Projekti sākas, pat ja pilnīga realizācija vēl priekšā.

Efekts 12 mēnešos

🏗 +0,5–1 mljrd. € investīciju paziņojumu
💼 +5 000–10 000 darba vietu perspektīva
📈 Eksporta potenciāls

 

Kāpēc tieši šie 3 (ne citi)

Kritērijs	Nodokļi	Digitalizācija	Investīci- jas
Efekts <12 mēn.	✅	✅	✅
Politiskā izpildāmība	Vidēja	Augsta	Augsta
Budžeta ietekme	Kontrolējama	Pozitīva	Neitrāla
Sabiedrības atbalsts	Augsts	Augsts	Augsts

 

Ko tūlīt nedod TOP-3

❌ Pensiju sistēmas reformas
❌ Izglītības strukturālās reformas
❌ Administratīvi sarežģītas nodokļu izmaiņas

(Tās ir svarīgas, bet lēnas.)

 

Vienā teikumā

Ja Latvija 12 mēnešos grib sajust reālu labklājības kāpumu, jāpadara darbs izdevīgāks, valsts dinamiskāka un investīcijas vienkāršākas.

 

Praktisks, politiski reālistisks 12 mēnešu ieviešanas grafiks pa mēnešiem

 

Tiem 3 lēmumiem, kas dod lielāko efektu gada laikā:

1.    darbaspēka nodokļu samazinājums,

2.    “Digitālais pēc noklusējuma”,

3.    investīciju “ātrā josla”.

Grafiks veidots tā, lai rezultāti būtu sajūtami jau 3–6 mēnešos, nevis tikai perioda beigās.

 

12 mēnešu reformu ieviešanas grafiks

1. mēnesis – politiskais starts

Mērķis: skaidrs signāls sabiedrībai un tirgum

• Premjera publisks paziņojums par 3 prioritātēm
• Reformu vadības grupa premjera pakļautībā
• Ministriem piešķirti konkrēti KPI un termiņi
• Investoriem un sabiedrībai: “12 mēnešu ceļa karte”

✅ Efekts: uzticēšanās, prognozējamas izmaiņas

 

2. mēnesis – juridiskais pamats

Mērķis: reformas kļūst neatgriezeniskas

• Iesniegti likumprojekti:
• darba nodokļu izmaiņām,
• “Digitālais pēc noklusējuma” principam,
• investīciju ātrās joslas regulējumam
• Noteikti 10 prioritārie digitālie pakalpojumi
• Izveidota investīciju “one-stop-shop” komanda

✅ Efekts: reformas iegūst juridisku inerci

 

3. mēnesis – praktiskā sagatavošana

Mērķis: administrācija gatava izpildei

• VID, VARAM, EM – operatīvie ieviešanas plāni
• Digitālajiem pakalpojumiem:
• procesu vienkāršošana,
• lieko prasību atcelšana
• Investīciju projekti atlasīti (10–20 prioritārie)

✅ Efekts: valsts aparāts pārslēdzas uz izpildi

 

4. mēnesis – pirmie redzamie rezultāti

Mērķis: sabiedrība sajūt izmaiņas

• Spēkā stājas nodokļu izmaiņas
• Pirmie 3–4 pakalpojumi pilnībā digitāli
• Investoriem garantēti lēmumu termiņi

✅ Efekts: vairāk naudas algās, mazāk birokrātijas

 

5. mēnesis – komunikācijas pastiprināšana

Mērķis: saglabāt sabiedrības atbalstu

• Publiski dati:
• cik cilvēku saņēma lielāku algu,
• cik pakalpojumu bez klātienes
• Investīciju projekti publiski paziņoti
• Problēmu atklāta identificēšana (bez slēpšanas)

✅ Efekts: reformas kļūst politiski aizsargātas

 

6. mēnesis – sistēmas nostiprināšana

Mērķis: pāreja no pilotprojektiem uz standartu

• “Digitālais pēc noklusējuma” piemēro visiem jaunajiem pakalpojumiem
• Investīciju ātrā josla – pilnā režīmā
• VID un VARAM optimizē iekšējos procesus

✅ Efekts: samazinās administratīvās izmaksas

 

7. mēnesis – korekcijas

Mērķis: labot kļūdas, nezaudējot tempu

• Nodokļu ietekmes izvērtējums
• Digitālo pakalpojumu lietotāju apmierinātības mērījumi
• Investoru atsauksmes → regulējuma korekcijas

✅ Efekts: kvalitātes uzlabošana bez atkāpšanās

 

8. mēnesis – paplašināšana

Mērķis: mēroga efekts

• Digitālo pakalpojumu skaits pieaug līdz 10+
• Investīciju joslā jauni projekti
• Administratīvo procesu tālāka vienkāršošana

✅ Efekts: jūtams laika un izmaksu ietaupījums

 

9. mēnesis – rezultātu monetizācija

Mērķis: redzams ekonomiskais efekts

• Patēriņa un nodokļu ieņēmumu pieaugums
• Pirmās investīcijas pāriet realizācijas fāzē
• Sabiedrībai: skaidri skaitļi, ne saukļi

✅ Efekts: sabiedrība sāk ticēt reformām

 

10. mēnesis – institucionālā nostiprināšana

Mērķis: lai reformas nepazūd pēc politiskām izmaiņām

• Procedūras nostiprinātas MK noteikumos
• Digitalizācija kļūst par normu, ne projektu
• Investīciju ātrā josla – pastāvīga funkcija

✅ Efekts: reformas kļūst noturīgas

 

11. mēnesis – sagatavošanās nākamajam posmam

Mērķis: pāriet no “ātrajiem ieguvumiem” uz strukturālām reformām

• Sagatavoti nākamie 3–5 reformu virzieni
• Budžeta pielāgošana
• Politiskās koalīcijas vienošanās par turpinājumu

 

12. mēnesis – publiska atskaite

Mērķis: politiskā uzticamība

• Publiska gada atskaite:
• algas,
• investīcijas,
• birokrātijas samazinājums
• Salīdzinājums “pirms / pēc”
• Skaidrs plāns nākamajiem 24 mēnešiem

✅ Efekts: sabiedrības uzticēšanās + politiska stabilitāte

 

KOPSAVILKUMS

Šis laika grafiks:

• dod reālu labklājības pieaugumu 3–6 mēnešos,
• nerada administratīvu haosu,
• ir politiski aizsargājams,
• balstās uz Igaunijas un Lietuvas pieredzi.
•  

Turpinājumā iespējams izstrādāt:

• 🗣 sabiedrības komunikācijas scenāriju,
• 📊 detalizētu budžeta efekta aprēķinu.

Formas sākums

Formas beigas

 

 

 

Politisko risku analīze katram lēmumam

 

Konkrēta politisko risku analīze katram no 3 lēmumiem, balstīta Latvijas politiskajā praksē, nevis teorijā.

 Katrā sadaļā:
kurš pretojas, kāpēc, kā tas izpaužas un kā risku neitralizēt.

 

1️. Darbaspēka nodokļu samazinājums zemām un vidējām algām

Galvenais politiskais risks

👉 Budžeta baiļu naratīvs (“nebūs naudas skolotājiem/pensijām”).

Kas pretojas

• Finanšu ministrijas ierēdniecība (fiskālā piesardzība).
• Daļa sociāli kreiso partiju.
• Nozaru organizācijas, kas baidās zaudēt mērķētus atvieglojumus.

Kā risks izpaužas praksē

• Prasības atlikt ieviešanu.
• Priekšlikumi “kompensēt” ar citiem nodokļiem.
• Sabiedriskā telpā: “dāvana bagātajiem”.

Kāpēc tas ir bīstami

• Reformu var atšķaidīt līdz nullei.
• Sabiedrība nesaņem reālu labumu → vilšanās.

Kā risku mazināt

✔️ Ieviest pakāpeniski, bet ar skaidru starta datumu
✔️ Publiski parādīt neto ieguvējus (skolotāji, mediķi, strādājošie vecāki)
✔️ Paralēli paziņot ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumus
✔️ Premjera personīga atbildība (neatdot FM “tehniskai nogalināšanai”)

Riska līmenis: 🔴 Vidēji augsts
Politiskā atdeve: ⭐⭐⭐⭐⭐

 

2️. “Digital by default” + 10 pakalpojumi bez klātienes

Galvenais politiskais risks

👉 Pasīva birokrātiskā pretestība, nevis atklāta opozīcija.

Kas pretojas

• Vidējā līmeņa ierēdniecība.
• Iestādes ar sarežģītiem mantotiem procesiem.
• IT piegādātāji, kuriem izdevīgi gari projekti.

Kā risks izpaužas praksē

• “Tehniski neiespējami”.
• Ilgi pilotprojekti bez rezultāta.
• Drošības un datu aizsardzības piesaukšana kā aizsegs.

Kāpēc tas ir bīstami

• Reforma formāli pieņemta, bet nestrādā.
• Sabiedrība neredz izmaiņas.

Kā risku mazināt

✔️ Noteikt konkrētus pakalpojumus ar termiņiem
✔️ Klātienes aizliegums kā norma, ne iespēja
✔️ Publiski mērīt: laiks, klikšķi, apmierinātība
✔️ Vadītāju personiska atbildība par ieviešanu

Riska līmenis: 🟡 Vidējs
Politiskā atdeve: ⭐⭐⭐⭐☆

 

3️. Investīciju “ātrā josla” stratēģiskajiem projektiem

Galvenais politiskais risks

👉 Aizdomas par “īpašiem noteikumiem savējiem”.

Kas pretojas

• Opozīcija (korupcijas naratīvs).
• Daļa NVO (vides un lokālo interešu bažas).
• Pašvaldības, ja jūtas apietas.

Kā risks izpaužas praksē

• Sabiedriskas diskusijas par caurspīdīgumu.
• Prasības papildu saskaņojumiem.
• Politiskie uzbrukumi atsevišķiem projektiem.

Kāpēc tas ir bīstami

• Investori zaudē uzticību signālam.
• Process kļūst tikpat lēns kā iepriekš.

Kā risku mazināt

✔️ Skaidri, publiski atlases kritēriji
✔️ Visi lēmumi – dokumentēti un pārskatāmi
✔️ Pašvaldību iesaiste agrīnā posmā
✔️ Neatkarīgs uzraudzības mehānisms

Riska līmenis: 🟡 Vidējs
Politiskā atdeve: ⭐⭐⭐⭐☆

 

KOPSAVILKUMA TABULA

Lēmums	Galvenais risks	Riska tips	Kontroles instruments
Nodokļi	Budžeta bailes	Politiskā	Premjera līderība
Digitalizācija	Pasīva pretestība	Administratīvā	Termiņi + KPI
Investīcijas	Korupcijas aizdomas	Reputācijas	Caurspīdīgums

 

Galvenā atziņa

Nevienam no šiem lēmumiem nav fatāla politiska riska, ja:

• reformas ir vienkāršas un saprotamas,
• ieguvums ir sajūtams cilvēkiem,
• un atbildība ir personalizēta.

Visbīstamākais risks nav protests — tas ir reformu izpludināšana līdz neatpazīstamībai.

 

• 🗣 sabiedrības komunikācijas stratēģija katram riskam,
• 🧩 koalīcijas vadības “rīku kaste” pretestības pārvarēšanai,
• 🧠 ierēdniecības motivācijas mehānisms, lai reforma strādātu praksē.

 

 

 

Praktisks, Latvijai pielāgots sabiedrības komunikācijas plāns,

 

 kura mērķis ir ne tikai izskaidrot reformas, bet noturēt tās politiski 12–24 mēnešus, pat pie pieaugošas pretestības.

 

Plāns balstās uz vienu principu:
👉 sabiedrība atbalsta reformas tad, ja tās ir saprotamas, sajūtamas un godīgi izskaidrotas.

 

Sabiedrības komunikācijas plāns reformu noturēšanai

🎯 Galvenais mērķis

Nostiprināt sabiedrības vairākuma atbalstu 3 reformām:

1.    darbaspēka nodokļu samazinājumam,

2.    “Digital by default”,

3.    investīciju ātrajai joslai,

lai politiskā pretestība nespētu tās apturēt vai izpludināt.

 

1️. Galvenais vēstījums (vienkāršs un nemainīgs)

Viena centrālā frāze (visur):

“Mazāk birokrātijas. Vairāk naudas algās. Drošāka nākotne.”

Ne:
❌ abstrakti mērķi (“strukturālās reformas”),
❌ tehniski termini (“fiskālā telpa”).

 

2️. Reformu “tulkojums vienkāršā valodā”

Nodokļu reforma

Ko cilvēks dzird:

“Tu saņemsi vairāk naudas jau šogad, nevis pēc pieciem gadiem.”

Konkrēti:

• piemēri algas lapiņā,
• kalkulators “pirms / pēc”.

 

Digitalizācija

Ko cilvēks dzird:

“Valsts vairs netērēs tavu laiku.”

Konkrēti:

• “vairs nav jāiet uz iestādi”,
• “no X dokumentiem → 0”.

 

Investīcijas

Ko cilvēks dzird:

“Jaunas darba vietas tepat, nevis solījumi.”

Konkrēti:

• pilsētas/reģioni,
• nozares,
• aptuvenais algu līmenis.

 

3️. Auditoriju sadalījums (ļoti svarīgi)

Auditorija	Ko uzsvērt
Strādājošie	Neto alga, cenu noturība
Uzņēmēji	Vienkāršība, termiņi
Reģioni	Darba vietas, ne Rīga
Seniori	Ilgtermiņa stabilitāte
Ierēdņi	Mazāk rutīnas, vairāk jēgas

👉 Viena reforma, dažādi skaidrojumi, bet bez pretrunām.

 

4️. Laika fāzes komunikācijā

🔹 1.–3. mēnesis: uzticēšanās veidošana

• Premjera uzruna (nevis preses relīze).
• Skaidrs plāns + termiņi.
• Atzīt riskus godīgi (“nebūs perfekti”).

Svarīgi: nepārsolīt.

 

🔹 4.–6. mēnesis: pierādījumi

• Publiski dati:
• cik cilvēku saņēma lielāku algu,
• cik pakalpojumu bez klātienes.
• Reāli cilvēku stāsti (ne aktieri).

👉 Šajā brīdī reformas kļūst grūti politiski atceļamas.

 

🔹 7.–12. mēnesis: noturēšana

• Regulāras atskaites (1x mēnesī).
• Atzīt kļūdas + parādīt labojumus.
• Salīdzinājums “pirms / pēc”.

 

5️. Kā neitralizēt kritiku (iepriekš sagatavoti atbildes rāmji)

“Nebūs naudas budžetā”

👉 Atbilde:
“Nauda paliek cilvēkiem, nevis birokrātijā. Patēriņš un legāls darbs to atnes atpakaļ.”

 

“Digitalizācija atņems darbu ierēdņiem”

👉 Atbilde:
“Rutīna pazūd, darbs paliek. Mazāk papīru – vairāk jēgpilna darba.”

 

“Investīcijas = savējiem”

👉 Atbilde:
“Noteikumi publiski, kritēriji skaidri, lēmumi redzami.”

 

6️. Kurš runā (ne visi drīkst runāt)

Galvenie runātāji:

• Premjers (virziens, politiskā atbildība).
• 2–3 konkrēti ministri (ne visi).
• Reāli ieguvēji (skolotājs, uzņēmējs, mediķis).

❌ Ne: kolektīvas, bezpersoniskas preses konferences.

 

7️. Caurspīdīguma instruments (kritiskais punkts)

Izveidot publisku reformu paneli:

• KPI,
• termiņi,
• statuss (zaļš/dzeltens/sarkans).

👉 Tas atņem opozīcijai monopolu uz kritiku.

 

8️. Galvenā kļūda, no kuras jāizvairās

❌ Sākt skaidrot reformas tikai tad, kad parādās protests.
❌ Slēpt problēmas.
❌ Runāt kā ierēdņiem, ne cilvēkiem.

 

KOPSAVILKUMS VIENĀ TEIKUMĀ

Reformas notur nevis perfekti dokumenti, bet tas, ka cilvēki jūt reālu labumu un saprot, kāpēc tas tiek darīts.

 

Turpinājumā iespējams izstrādāt:

• 🧠 iekšējās komunikācijas plānu ierēdniecībai.

 

 

Kā šīs reformas iztur vēlēšanu gadu

 

Praktiska, vēlēšanu gadam pielāgota stratēģija, kā pasargāt reformas no populisma, politiskām svārstībām un “atcelšanas kampaņām”, balstoties Latvijas un reģiona pieredzē.

 

Galvenais princips:
👉 vēlēšanu gadā reformas neuzvar ar argumentiem — tās uzvar ar neatgriezeniskumu.

 

1️. Pārvērst reformas par “jauno normu” (ne politisku izvēli)

Mērķis

Lai vēlēšanu brīdī jautājums vairs nebūtu:
❌ “vai turpināt reformas?”,
bet:
✅ “kā tās uzlabot?”

Kā to panākt

• Ieviest reformas pietiekami agri, lai cilvēki jau saņemtu labumu.
• Noformēt tās kā:
• automātiskus procesus,
• digitālas sistēmas,
• ikdienas paradumus.

👉 To, ko cilvēki jau lieto, politiķi baidās atņemt.

 

2️. Sadalīt reformas “nomaināmās” un “nenomaināmās” daļās

Nenomaināmās (jānostiprina līdz vēlēšanām)

• Nodokļu atvieglojumi algas lapiņā.
• Klātienes atcelšana konkrētos pakalpojumos.
• Investīciju projekti ar reāliem būvlaukumiem.

Nomaināmās (var pielāgot retorikā)

• Nosaukumi.
• Detalizēti parametri.
• Sekundāri mehānismi.

👉 Dod opozīcijai iespēju kritizēt dekorācijas, ne pamatus.

 

3️. Atņemt populistiem galvenos saukļus

Tipiski vēlēšanu gada uzbrukumi un atbildes

“Šīs reformas kalpo tikai bagātajiem”

➡️ Publiskot ieguvēju sadalījumu pa ienākumu grupām.

“Valsts tiek izpārdota”

➡️ Parādīt vietējās darba vietas + nodokļus pašvaldībām.

“Digitalizācija = bezpersoniska valsts”

➡️ Uzsvērt, ka klātiene paliek kā izvēle, ne piespiedu norma.

 

4️. Padarīt reformu atcelšanu politiski nevēlamu

Praktiskie instrumenti

• Publiski KPI (atcelt = atzīt neveiksmi).
• Pašvaldību iesaiste (vairāk ieinteresēto).
• ES līdzfinansējums (atcelšana = naudas zaudēšana).
• Juridiski sarežģīta reversēšana (bet ne neatgriezeniski).

👉 Politiķiem jāredz: atcelt ir dārgāk, nekā turpināt.

 

5️. Izmantot “klusā vairākuma” stratēģiju

Svarīga patiesība:
🧠 Reformu ieguvēji parasti neprotestē.
🗣 Zaudētāji – protestē skaļi.

Tāpēc:

• Regulāri atgādināt ieguvumus.
• Aktivizēt profesionālās grupas (skolotāji, mediķi).
• Neļaut debatēm pārvērsties par “visi ir pret”.

 

6️. Premjera un valdības lomas maiņa vēlēšanu gadā

Pirms vēlēšanām:

• Mazāk jaunu reformu.
• Vairāk rezultātu demonstrēšanas.

Retorika:

❌ “mēs ieviesīsim”
✅ “tas jau strādā”

👉 Vēlēšanu gadā nedrīkst izskatīties eksperimentējoši.

 

7️.  Ko darīt, ja opozīcija sola reformas atcelt

Pareizā reakcija

• Neaizsargāties nervozi.
• Uzlikt skaidru izvēli:

“Atcelt — tas nozīmē mazāku algu, vairāk papīru, mazāk darba vietu.”

Papildu solis

• Pieprasīt, lai opozīcija skaidri pasaka, ko tieši atcels.

👉 Konkrētība nogalina populismu.

 

8️. Kritiskais punkts: 6 mēneši pirms vēlēšanām

Līdz šim brīdim jābūt:

✔️ sajūtamiem finansiāliem ieguvumiem,
✔️ redzamiem digitāliem uzlabojumiem,
✔️ vismaz 2–3 investīciju projektiem fiziskā stadijā.

Ja tas ir izdarīts — reformas vairs nevar politiski “nogriezt”.

 

KOPSAVILKUMS VIENĀ TEIKUMĀ

Reformas iztur vēlēšanu gadu tad, ja tās līdz tam brīdim kļūst par cilvēku ikdienu, nevis valdības solījumu.

 

Turpinājumā iespējams noteikt:

• 🗳 kā reformu komunikāciju savienot ar partiju programmām,
• 🧱 kā juridiski “noenkurot” reformas bez Satversmes riskiem,
• 🔥 izstrādāt krīzes scenāriju: ja sākas protesti,

 

Konkrēts, lietošanai gatavs komplekts premjeram

 

1.    īsa uzruna sabiedrībai,

2.    garāka Saeimas / preses runa,

3.    Q&A (grūtākie jautājumi + precīzas atbildes).

 

Valoda apzināti ir vienkārša, skaidra un politiski noturīga vēlēšanu gadā.

 

1️. ĪSĀ RUNA SABIEDRĪBAI (2–3 minūtes)

Mērķis: nostiprināt sajūtu, ka reformas jau strādā un netiks atceltas.

 

Cienījamie Latvijas iedzīvotāji,

pēdējos gados daudzi no jums ir teikuši vienu un to pašu:
valsts ir pārāk sarežģīta, lēna un bieži netaisnīga pret tiem, kas strādā.

Mēs to dzirdējām. Un mēs rīkojāmies.

Šogad:

• strādājošie saņem vairāk naudas savās algās,
• valsts pakalpojumus var saņemt bez rindām un papīriem,
• Latvijā tiek uzsākti jauni investīciju projekti ar reālām darba vietām.

Tās nav runas. Tie ir fakti.

Vai viss ir perfekti? Nē.
Vai viss strādā labāk nekā pirms gada? Jā.

Un šodien es gribu pateikt skaidri:
šīs pārmaiņas netiks apturētas vēlēšanu dēļ.

Jo atgriezties pie vecās kārtības nozīmētu:

• mazāk naudas cilvēkiem,
• vairāk laika birokrātijā,
• mazāk iespēju Latvijā.

Mēs turpināsim labot, uzlabot un skaidrot.
Bet mēs neatkāpsimies no mērķa – valsts, kas strādā cilvēkiem, nevis pret viņiem.

Paldies!

 

2️. GARĀ RUNA (Saeimai / preses konferencei, ~7–8 minūtes)

Ievads

Latvija nevar atļauties stagnāciju.
Vēlēšanu gads nav attaisnojums apstāšanās politikai.

1. Par nodokļiem

Mūsu izvēle bija skaidra:
👉 atstāt naudu strādājošajiem, nevis sistēmā.

Rezultāts:

• lielāka neto alga,
• lielāka motivācija strādāt legāli,
• lielāks patēriņš ekonomikā.

Šī nav dāvana “bagātajiem” – lielākais ieguvums ir tieši zemām un vidējām algām.

2. Par digitalizāciju

Valstij vairs nav tiesību prasīt cilvēkiem to, ko tā pati jau zina.

Mēs pārejam no:
❌ “nāciet ar izziņu”
uz
✅ “valsts pati pārbauda”

Tas taupa laiku, nervus un arī budžeta līdzekļus.

3. Par investīcijām

Ja projekts rada darba vietas, maksā nodokļus un ievēro noteikumus,
valsts nedrīkst būt šķērslis.

Ātrā josla nenozīmē privilēģijas.
Tā nozīmē skaidrus termiņus un atbildību.

Noslēgums

Šīs reformas:

• ir sāktas,
• dod rezultātus,
• un tiks turpinātas.

Latvijas cilvēki ir pelnījuši valsti, kas darbojas ar viņiem, nevis pret viņiem.

 

3️. Q&A — GRŪTĀKIE JAUTĀJUMI UN ATBILDES

❓ “Vai šīs reformas neapdraud valsts budžetu?”

Atbilde:
Nē. Mēs apzināti izvēlējāmies samazināt izdevumus birokrātijai, nevis pakalpojumiem cilvēkiem. Turklāt lielāka legāla nodarbinātība un patēriņš daļu līdzekļu atgriež budžetā.

 

❓ “Vai tas nav priekšvēlēšanu populisms?”

Atbilde:
Populisms ir solīt nākotnē.
Šeit cilvēki jau redz un jūt rezultātu. To nevar nosaukt par solījumu.

 

❓ “Digitalizācija atstās cilvēkus bez darba?”

Atbilde:
Rutīnas darbi samazinās, bet valsts joprojām būs vajadzīgi cilvēki. Mērķis ir mazāk papīru, nevis mazāk cilvēku.

 

❓ “Investīciju ātrā josla – vai tas nav korupcijas risks?”

Atbilde:
Tieši pretēji. Skaidri kritēriji, publiski lēmumi un termiņi samazina aizkulises. Neskaidri procesi ir lielākais risks, nevis caurspīdīgi.

 

❓ “Ko darīsiet, ja nākamā valdība gribēs reformas atcelt?”

Atbilde:
Tā būs politiska izvēle – atņemt cilvēkiem vairāk naudas algās, atgriezt rindas iestādēs un apturēt investīcijas. Es domāju, ka vēlētāji ļoti skaidri sapratīs šādas izvēles cenu.

 

❓ “Kāpēc reformas netiek ieviestas vēl ātrāk?”

Atbilde:
Mēs izvēlējāmies nevis haosu, bet stabilas, noturīgas pārmaiņas. Tas nozīmē konkrētus termiņus un atbildību, nevis skaļus, bet tukšus paziņojumus.

 

GALVENĀ VADLĪNIJA PREMJERAM

🧭 Runāt par to, kas jau strādā.
🧭 Atzīt nepilnības bez atvainošanos maratona.
🧭 Vienmēr sasaistīt reformas ar cilvēka ikdienu.

 

Turpinājumā var sagatavot:

• 📺 TV debatēm pielāgotas 30 sek. atbildes,
• 🔥 reakcijas scenāriju krīzes situācijai Q&A (protests, streiks, skandāls),
• 🧩 veikt runas pielāgošana konkrētai auditorijai (reģioni, seniori, uzņēmēji).

 

 

Kas Latvijā jāveic, lai vairāk piesaistītu ārzemju investīcijas

 

Konkrēts, Latvijai pielāgots rīcības ietvars, kā reāli palielināt ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) pieplūdumu, balstoties uz investoru praktiskajām prasībām un Baltijas konkurenci (īpaši Igauniju un Lietuvu).

 

Galvenais princips:
👉 investori neizvēlas “valstis”, viņi izvēlas paredzamību, izdevīgumu, ātrumu un cilvēkus.

 

1️. Radīt paredzamu un ātru lēmumu pieņemšanas vidi (kritiskākais faktors)

Problēma Latvijā

• Ilgi un neskaidri saskaņošanas procesi
• Atšķirīga normu interpretācija iestādēs
• “Neformāla atteikuma” kultūra (vilcināšana)

Ko darīt

✔️ Ieviest investīciju “ātro joslu” stratēģiskiem projektiem
✔️ Noteikt maksimālos termiņus (piem., 60–90 dienas)
✔️ Ja termiņš pārsniegts → automātisks “jā”, ja nav pamatota riska
✔️ Viena atbildīgā iestāde / projekta vadītājs

👉 Igaunijā tieši šis faktors bieži nosver izvēli.

 

2️. Stabila nodokļu vide (ne zemākie nodokļi, bet stabilākie)

Problēma

• Biežas izmaiņas, neskaidri signāli
• Nodokļu debates katru gadu

Ko darīt

✔️ Publiski apstiprināt nodokļu stabilitātes periodu (5 gadi)
✔️ Saglabāt vienkāršu peļņas reinvestēšanas režīmu
✔️ Samazināt darbaspēka nodokļus augstas pievienotās vērtības profesijām
✔️ Ieviest skaidrus nodokļu nolīgumus lieliem investoriem

👉 Investori pieļauj augstākus nodokļus, bet ne haosu.

 

3️. Darbaspēks: kvalitāte + pieejamība

Problēma

• Darbaspēka trūkums
• Sarežģīta augsti kvalificētu speciālistu piesaiste

Ko darīt

✔️ Paātrinātas darba atļaujas stratēģiskām nozarēm
✔️ Angļu valoda kā pilnvērtīga darba valoda valsts pakalpojumos investoriem
✔️ Mērķētas programmas IT, inženieriem, medicīnai
✔️ Valsts atbalsts darbinieku pārcelšanās integrācijai

👉 Lietuva aktīvi uzvar tieši ar šo punktu.

4️. Mērķēta investīciju politika (ne “viss visiem”)

Problēma

• Latvija bieži mēģina piesaistīt “jebkādas” investīcijas

Ko darīt

✔️ 4–5 prioritārās nozares:

• IT / deep tech
• Biomedicīna
• Zaļās tehnoloģijas
• Aizsardzības industrija
• Loģistika ar augstu pievienoto vērtību

✔️ Katrai nozarei:

• īpašs piedāvājums,
• konkrēti atbalsta instrumenti,
• skaidra infrastruktūra.

👉 Investori grib justies izvēlēti, nevis nejauši.

 

5️. Infrastruktūra + industriālās teritorijas

Problēma

• Gatavu teritoriju trūkums
• Ilga pieslēgumu izbūve

Ko darīt

✔️ “Plug & play” industriālās zonas
✔️ Valsts līdzfinansēti pieslēgumi (elektrība, ūdens, ceļi)
✔️ Garantēti termiņi pieslēgumu izbūvei
✔️ Pašvaldību finansiāla motivācija piesaistīt investorus

👉 Lietuva šeit bieži uzvar ar ātrumu.

 

6️. Valsts attieksme: no kontroles uz partnerību

Problēma

• Investori jūtas “aizdomās turamie”

Ko darīt

✔️ Pāriet uz konsultatīvu uzraudzību pirmajos darbības gados
✔️ Skaidra “valsts–investora vienošanās” par gaidām
✔️ Vienots investoru atbalsta dienests
✔️ Regulāras augsta līmeņa tikšanās ar lielajiem investoriem

👉 Investori paliek tur, kur viņus respektē.

 

7️. Starptautiska reputācija un signāli

Problēma

• Latvija sevi pārdod vāji un neskaidri

Ko darīt

✔️ Premjera un prezidenta personīga investīciju diplomātija
✔️ Mazāk reklāmu, vairāk reālu stāstu
✔️ Esošo investoru publiska iesaiste (“case studies”)
✔️ Skaidrs vēstījums: Latvija = droša ES/NATO valsts ar ātru valsts aparātu

 

8️. Ko NEDARĪT (kritiski svarīgi)

❌ Neveidot ad hoc izņēmumus bez sistēmas
❌ Nemainīt noteikumus projekta vidū
❌ Neizmantot investīcijas kā iekšpolitisku ieroci
❌ Neignorēt investoru sūdzības

 

KOPSAVILKUMS 5 PUNKTOS

Lai Latvija piesaistītu vairāk ārvalstu investīciju, tai jābūt:
1️. ātrākai (termiņi, ne solījumi),
2️. paredzamākai (stabili noteikumi),
3️. atvērtākai cilvēkiem,
4️. mērķētai nozarēs,
5️. partneriskai, ne aizdomīgai.

 

Konkrēts investoru “ceļš” no pirmā kontakta līdz rūpnīcai

 

Konkrēts, praktisks “investora ceļš” Latvijā, strukturēts kā procesa karte no pirmā e-pasta līdz rūpnīcas darbības uzsākšanai, ar termiņiem, atbildīgajiem un kritiskajiem riskiem.
Šis ir tieši tas modelis, ko investori sagaida un ko Lietuva/ Igaunija jau faktiski piedāvā.

 

Ārvalstu investora ceļš Latvijā

No pirmā kontakta līdz rūpnīcai (6–18 mēneši, nevis 3–5 gadi)

 

1️. Pirmais kontakts (0–5 dienas)

Ko investors dara

• Raksta LIAA / Invest in Latvia
• Sazinās caur vēstniecību vai investīciju forumu

Ko valstij jāizdara

✔️ Atbilde 48 stundu laikā
✔️ Norīkot vienu kontaktpersonu (Case Manager)
✔️ Saruna angļu valodā, bez juridiska žargona

Rezultāts

• Skaidra sapratne par investora nodomu
• Nākamie soļi un laika grafiks

⚠️ Kritiskais risks:
➡️ lēna, vispārīga atbilde = investors aiziet uz citu valsti

 

2️. Projekta kvalifikācija (1–3 nedēļas)

Mērķis

Noteikt, vai projekts kvalificējas:

• stratēģiskai investīcijai
• investīciju “ātrajai joslai”

Kritēriji (publiski!)

• investīciju apjoms
• darba vietu skaits / algas
• tehnoloģiju līmenis
• ietekme uz reģionu

Ko dara valsts

✔️ Ātrs lēmums (max 14 dienas)
✔️ Rakstisks apstiprinājums par statusu
✔️ Skaidrs ceļš uz atļaujām un atbalstu

Rezultāts

• Investors redz: Latvija viņu grib

 

3️. Vietas un infrastruktūras piedāvājums (1–2 mēneši)

Ko investors saņem

• 2–3 gatavas industriālās teritorijas
• Informāciju par:
• elektrību,
• gāzi,
• ūdeni,
• ceļiem,
• pieslēgumu termiņiem

Ko dara valsts / pašvaldība

✔️ Garantē pieslēgumu termiņus
✔️ Skaidra zemes īpašuma situācija
✔️ Pašvaldības iesaiste no 1. dienas

⚠️ Kritiskais risks:
➡️ “vēlāk noskaidrosim pieslēgumus” = investīcija pazūd

 

4️. Atļaujas un ietekmes novērtējums (3–6 mēneši)

Galvenais princips

👉 Paralēli, nevis secīgi procesi

Ko dara valsts

✔️ Vienots procesu koordinators
✔️ Termiņi katrai iestādei
✔️ Klusēšana = piekrišana (ja nav pamatota riska)
✔️ Iepriekš definētas prasības (bez pārsteigumiem)

Rezultāts

• Skaidrs “jā” vai “nē” noteiktā laikā

⚠️ Kritiskais risks:
➡️ institūciju savstarpēja bloķēšana

 

5️. Valsts atbalsta un nodokļu vienošanās (1–2 mēneši)

Ko investors sagaida

• Skaidru finanšu rāmi:
• granti,
• nodokļu atvieglojumi,
• apmācību atbalsts

Ko dara valsts

✔️ Standartizēti piedāvājumi (ne individuāli kaulēties)
✔️ 5 gadu nodokļu stabilitātes garantija
✔️ Vienots līgums (ne 10 dokumenti)

 

6️. Būvniecība un darbaspēks (6–12 mēneši)

Ko dara valsts

✔️ Paātrināta būvatļauja
✔️ Darba atļaujas speciālistiem (30–60 dienās)
✔️ Atbalsts darbinieku pārcelšanai / integrācijai

Ko dara pašvaldība

✔️ Vietējā infrastruktūra
✔️ Skolas, bērnudārzi, transports

---

7️. Rūpnīcas palaišana un “aftercare” (pastāvīgi)

Kritiskais punkts

Investīcijas neaiziet pēc palaišanas, ja valsts pazūd.

Ko dara valsts

✔️ Regulārs kontakts ar investoru
✔️ Problēmu risināšana 30 dienu laikā
✔️ Atbalsts paplašināšanās projektiem

👉 70% jaunu investīciju nāk no esošajiem investoriem.

---

 

 

KOPSAVILKUMA TABULA

Posms	Termiņš	Galvenais risks	Risinājums
Pirmais kontakts	48 h	Klusums	Case manager
Kvalifikācija	14 d	Vilcināšana	Publiski kritēriji
Vietas izvēle	2 mēn	Infrastruktūra	Gatavas zonas
Atļaujas	6 mēn	Birokrātija	Paralēli procesi
Atbalsts	2 mēn	Neskaidrība	Standarti
Būvniecība	12 mēn	Darbaspēks	Ātrās atļaujas

 

GALVENĀ ATZIŅA

Investors pieņem lēmumu pirmajos 90 dienās.
Ja līdz tam nav skaidrības – investīcija nenotiek.

 

Turpinājumā var sagatavot:

• 🇪🇪🇱🇹 salīdzinājumu ar Igaunijas/Lietuvas investoru ceļu,
• 🧩 organizatoriska shēmu: kurš tieši par ko atbild valstī.

 

Detalizēts salīdzinājums ar Igauniju/Lietuvu

 

Detalizēts salīdzinājums Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pieejai ārvalstu investīciju piesaistei, fokusējoties uz procesiem, noteikumiem, institucionālo vidi un investora “ceļa” kvalitāti.

 

Tabula palīdz skaidri redzēt, kur Igaunija/Lietuva strādā citādi un kāpēc tas dod rezultātu.

 

Salīdzinājuma tabula: Latvija | Igaunija | Lietuva

Joma / Posms	Latvija (esošais)	Igaunija (labs modelis)	Lietuva (labs modelis)
Investīciju stratēģijas skaidrība	Fragmentēta, bieži bez prioritātēm	Skarta valsts prioritāšu daļa (digitālās un jaunās ekonomikas)	Nozares fokuss (IT, ražošana, biotehnoloģijas)
Pirmais kontakts ar investoru	Atbildes laiks variē (dienas–nedēļas)	Atbilde <48 h, Case Manager	Atbilde 1–3 dienās, Case Manager
Investora kvalifikācija	Nav publiski kritēriji	Skaidri, publiski kritēriji	Skaidri, publiski kritēriji
Kontaktpersona/koordinators	Bieži mainās vai nav pietiekami pilnvarots	Viens pie atbildīgs koordinators	Viens pie atbildīgs koordinators
Teritoriju piedāvājums	Nepietiekami gatavas zonas	Plaši “plug & play” parki	Daudz gatavu teritoriju
Infrastruktūras nodrošinājums	Nav garantētu termiņu pieslēgumiem	Garantēti pieslēgumu termiņi	Pamata infrastruktūra ar nodrošinājumu
Atļauju process	Secīgs, daudzi saskaņojumi	Paralēli procesi + termiņi	Paralēli procesi + pakalpojumu “ātrās joslas”
Termiņu kontrole	Nav stingri noteikta	Maks. termiņš < 60–90 dienas	Maks. termiņš < 60–90 dienas
Klātienes prasība	Bieži prasīta	Digitalizēts, “klusēšana = piekrišana”	Digitalizēts, procesu automatizācija
Nodokļu stabilitāte	Diskusijas, mainīgi noteikumi	Stabilitātes garantijas	Stabilitātes garantijas
Atbalsta instrumenti investoram	Neskaidri, neregulāri	Standartizēti piedāvājumi	Standartizēti piedāvājumi
Darba atļaujas ātrums	Lēns (60+ dienas)	Ātri procesi (30–45 dienas)	Ātri procesi (30–45 dienas)
Darbaspēka piesaiste	Sarežģīta procesa uzsākšana	Vienkāršots režīms talantam	Vienkāršots režīms talantam
Vietējā integrācija	Daļēji atbalsti	Pilns pakalpojumu klāsts	Atbalsts ģimenēm/izglītībai
Transports un loģistika	“Rail Baltica” kavē	Progress Baltijas savienībā	Aktīva infrastruktūras attīstība
Investīciju pēc-apkalpošana (aftercare)	Nav sistemātiska	Mērķēta aftercare programma	Mērķēta aftercare programma
Reputācija ārvalstīs	Vidēja līdz augoša	Spēcīga kā “digitāla valsts”	Izaugsmes atbalsta valstiskais tēls
Administratīvā sloga līmenis	Salīdzinoši augsts	Zems–vidējs	Zems–vidējs

 

Kopsavilkums pēc galvenajiem kritērijiem

📍 1. Ātrums un paredzamība

• Igaunija & Lietuva: stingri termiņi, paralēli procesi, skaidri kritēriji → investors redz “ātru progresu”.
• Latvija: procesi pārsvarā secīgi un termiņu nav → rezultāts šķiet lēns.

📍 2. Caurspīdīgums

• Igaunijā/Lietuvā: pilnīgas ģeogrāfiskās un atbalsta informācijas lapas + skaidra dokumentācija.
• Latvija: informācija pastāv, bet nav standartizēta un viegli pielietojama.

📍 3. Darba tirgus piekļuve

• Lietuva un Igaunija ātri piesaista talantus ar vienkāršotiem režīmiem.
• Latvijā process mēdz būt laikietilpīgs.

📍 4. Reģionālā integrācija

• Igaunija un Lietuva strādā kopā ar vietējām pašvaldībām, lai investori saņemtu vietējo atbalstu no pirmās dienas.
• Latvijā šī koordinācija bieži vēl ir fragmentēta.

📍 5. Investoru uzticēšanās

• Igaunija sevi pozicionē kā digitāli efektīvu valsti.
• Lietuva — kā pieejamu, ātru izpildes vietu.
• Latvija — kā potenciāli labs mērķis, bet ar pārvaldības kavējumiem.

 

Praktiskas atziņas, ko Latvija var pārņemt

 

✔️ 1. Noteikt un garantēt termiņus katrā investīciju ceļa posmā

(Igaunija/Lietuva to praktiski ievieš – lēmumi <60–90 dienām)

✔️ 2. Publicēt investoru kvalifikācijas kritērijus

(Tas dod investoriem pārliecību, ka viņi tiek vērtēti pēc noteiktiem rādītājiem)

✔️ 3. Viens atbildīgais investīciju koordinators

(kas vada procesu no 1. kontakta līdz darbības uzsākšanai)

✔️ 4. Gatavu, “plug & play” teritoriju tīkls

(ar garantētu infrastruktūru, kā to dara Lietuva)

✔️ 5. Vienkāršotas darba atļaujas un talantu piesaiste

(ar ātrāku procedūru un atbalstu ģimenēm)

 

Galvenā mācība

Nav “vienas burvju formulas” — ir kopums, kurā ātrums, paredzamība, caurspīdīgums un valsts uzvedība kā partneris nosaka investīciju plūsmas izvēli. Igaunijā un Lietuvā Investīciju ceļš ir skaidrs, ātrs un paredzams. Latvijā tas ir potenciāli labs, bet pārāk daudz neparedzamu posmu.

 

Turpinājumā var:

• 🧩 izveidot standarta “investora paketi” (vienā PDF), ko izmantot no pirmajām kontaktu sarunām,
• 📈 aprēķināt Latvijas potenciālo investīciju pieaugumu, ja process tiek sakārtots.

 

Likumdošanas izmaiņu saraksts 100 dienām investīciju piesaistei

 

Konkrēts, īstenojams likumdošanas izmaiņu saraksts pirmajām 100 dienām, kas reāli uzlabo investīciju vidi, nevis tikai signalizē par nodomiem.
Tas ir veidots tā, lai lielāko daļu var pieņemt bez Satversmes grozījumiem, ar skaidru politisko atbildību.

 

Likumdošanas izmaiņu pakete investīciju piesaistei (100 dienas)

🎯 Mērķis

3–6 mēnešu laikā panākt, ka:

• investori saņem ātru un paredzamu “jā/nē”,
• Latvija kļūst konkurētspējīga ar Lietuvu un Igauniju,
• valsts aparāts rīkojas kā projekta vadītājs, nevis šķērslis.

 

I. “Ātrās joslas” juridiskais pamats (kritiskākais bloks)

1️. Investīciju atbalsta likuma grozījumi

(1.–30. diena)

Ievieš:

• jēdzienu “stratēģiskā investīcija”;
• publiskus kvalifikācijas kritērijus (apjoms, algas, tehnoloģijas, reģioni);
• tiesības piemērot paātrinātu administratīvo procesu.

📌 Efekts: valsts var likumīgi rīkoties ātrāk bez “izņēmumu” ēnas.

 

2️.  Administratīvā procesa likuma grozījumi

(1.–45. diena)

Ievieš:

• maksimālos termiņus investīciju lietām (60–90 dienas);
• principu “klusēšana = piekrišana”, ja nav pamatota riska;
• paralēlu saskaņošanu (ne secīgi).

📌 Efekts: beidzas vilcināšanās kā neformāls atteikums.

 

II. Institucionālā atbildība un kontrole

3️. Ministru kabineta noteikumi par “vienas atbildības principu”

(15.–45. diena)

Nosaka:

• vienu valsts projekta vadītāju katrai investīcijai;
• tiesības pieprasīt atbildes no citām iestādēm;
• personisku atbildību par termiņiem.

📌 Efekts: investors vairs neklīst pa iestādēm.

 

4️. MK noteikumi par investīciju procesa publisko uzraudzību

(30.–60. diena)

Ievieš:

• publisku KPI paneli (termini, statuss);
• mēneša atskaites par kavējumiem;
• iespēju premjeram iejaukties.

📌 Efekts: politiskais spiediens uz rezultātu, ne atrunām.

 

III. Teritorijas un infrastruktūra

5️. Zemes ierīcības un būvniecības likumu grozījumi

(30.–70. diena)

Ievieš:

• “plug & play” industriālo zonu statusu;
• saīsinātu būvatļauju procedūru stratēģiskām investīcijām;
• vienotu tehnisko prasību katalogu.

📌 Efekts: investors var sākt būvēt 6–9 mēnešos, nevis gados.

 

6️. Publisko pakalpojumu sniedzēju pienākums garantēt pieslēgumus

(30.–70. diena)

Nosaka:

• pieslēgumu maksimālos termiņus;
• kompensācijas, ja termiņi netiek ievēroti;
• valsts līdzfinansējumu stratēģiskos gadījumos.

📌 Efekts: infrastruktūra kļūst paredzama.

 

IV. Nodokļi un finanšu paredzamība

7️. Nodokļu stabilitātes klauzula

(45.–75. diena)

Ievieš:

• 5 gadu stabilitāti stratēģiskām investīcijām;
• nodokļu līgumu institūtu;
• aizliegumu mainīt noteikumus projekta vidū.

📌 Efekts: investori var plānot ilgtermiņā.

 

8️. Valsts atbalsta instrumentu standartizācija

(45.–75. diena)

Nosaka:

• skaidrus grantu, apmācību, nodokļu atvieglojumu griestus;
• vienotu līguma formu;
• ātru apstiprināšanu bez individuālas kaulēšanās.

📌 Efekts: ātrums + caurspīdīgums.

 

V. Darbaspēks un talantu piesaiste

9️. Imigrācijas likuma grozījumi stratēģiskajām investīcijām

(60.–90. diena)

Ievieš:

• paātrinātas darba atļaujas (30–45 dienas);
• ģimenes locekļu automātisku iekļaušanu;
• angļu valodu kā darba valodu investīciju procesā.

📌 Efekts: investori var reāli nokomplektēt komandas.

---

VI. Pēcapkalpošana (aftercare)

🔟 Likuma norma par investoru pēcapkalpošanu

(75.–100. diena)

Nosaka:

• valsts pienākumu uzturēt regulāru kontaktu;
• ātru problēmu risināšanas mehānismu;
• atbalstu paplašināšanās investīcijām.

📌 Efekts: investori paliek un reinvestē.

KOPSAVILKUMA TABULA

Bloks	Lēmumi	Galvenais efekts
Ātrums	1–2	Lēmumi <90 dienās
Atbildība	3–4	Viens saimnieks
Teritorijas	5–6	Gatava infrastruktūra
Stabilitāte	7–8	Prognozējamība
Cilvēki	9	Pieejams talants
Noturēšana	10	Reinvestīcijas

 

Galvenā politiskā atziņa

Šie 10 lēmumi:

• nav ideoloģiski strīdīgi,
• dod ātru, redzamu efektu,
• rada spēcīgu signālu investoriem jau pirmajos 6 mēnešos.

Turpinājumā var sagatavot:

• 🗓 detalizētu 100 dienu ieviešanas grafiku pa nedēļām,
• ⚠️ politisko risku analīzi katram likumam,
• 📣 komunikācijas plānu investoriem pēc likumu pieņemšanas.

 

Kā labāk risināt Latvijas iedzīvotāju integrācijas problēmu

 

🎯 Integrācijas mērķis

Vienota politiskā un pilsoniskā telpa latviešu valodā, kur:

• valsts valoda ir kopīga darba valoda,
• lojalitāte valstij ir skaidra un nepārprotama,
• kultūras daudzveidība pastāv privātajā telpā, nevis pret valsti.

Integrācija nav asimilācija, bet tā nav arī paralēlu kopienu uzturēšana.

 

1️. Valoda: konsekvence bez pazemošanas

Problēma

• Latviešu valodas prasmes joprojām nevienmērīgas.
• Valsts bieži ir bijusi nekonsekventa: prasības mainās, kontrole vāja.

Ko darīt

✔️ Latviešu valoda kā neapstrīdama darba un publiskās telpas norma
✔️ Bezmaksas, pieejami valodas kursi (arī strādājošajiem, vakaros)
✔️ Valsts pakalpojumi – latviski, ar palīdzību, ne aizvietošanu
✔️ Skaidrs termiņš prasību izpildei (ne bezgalīga tolerance)

👉 Cieņa + prasības, nevis viena bez otras.

 

2️. Izglītība – galvenais integrācijas instruments

Problēma

• Skola ilgstoši tika izmantota kā kompromisu lauks, ne integrācijas rīks.

Ko darīt

✔️ Vienota izglītības telpa latviešu valodā (bez “īpašajiem režīmiem”)
✔️ Papildu atbalsts bērniem, nevis sistēmas sašķelšana
✔️ Vēstures un pilsoniskās izglītības stiprināšana
✔️ Skolotāju sagatavošana darbam daudzveidīgā vidē

👉 Bērni integrējas ātrāk par politiku, ja valsts ir konsekventa.

 

3️. Pilsonība un politiskā līdzdalība

Problēma

• Daļa iedzīvotāju dzīvo valstī bez pilsoniskas līdzdalības.
• Tas veicina atsvešinātību un manipulējamību.

Ko darīt

✔️ Aktīva, personiska uzrunāšana nepilsoņiem
✔️ Vienkāršots, bet saturiski nopietns naturalizācijas ceļš
✔️ Skaidrs vēstījums: pilsonība = līdzdalība + atbildība
✔️ Nekādu “automātisku” pilsonību bez valodas un lojalitātes

👉 Integrācija bez pilsonības ir nepilnīga.

 

4️. Informācijas telpa: drošība, ne cenzūra

Problēma

• Paralēlas informatīvās telpas.
• Krievijas propaganda izmanto sociālās plaisas.

Ko darīt

✔️ Spēcīgs sabiedriskais medijs krievu valodā (ne propagandisks, bet uzticams)
✔️ Valsts skaidrojumi saprotamā valodā (ne juridiskā žargonā)
✔️ Medijpratība skolās un pieaugušajiem
✔️ Konsekventa reakcija uz dezinformāciju

👉 Ja valsts nerunā, kāds cits runās tās vietā.

 

5️. Sociālā un ekonomiskā integrācija

Problēma

• Integrācija bieži reducēta uz valodu, ignorējot sociālo realitāti.

Ko darīt

✔️ Vienlīdzīga piekļuve darba tirgum
✔️ Diskriminācijas novēršana praksē, ne tikai uz papīra
✔️ Kopīgi projekti, ne etniskās “kastītes”
✔️ Reģionu attīstība – mazāk izolētu kopienu

👉 Cilvēks, kurš strādā un jūtas vajadzīgs, integrējas vieglāk.

 

6️. Valsts attieksme: skaidra, mierīga, nelokāma

Ko NEDARĪT

❌ Pastāvīgi atvainoties par valsts esamību
❌ Svārstīties starp stingrību un pielāgošanos
❌ Pārvērst integrāciju par partiju kautiņu

Ko DARĪT

✔️ Runāt mierīgi, bez histērijas
✔️ Skaidrot, nevis moralizēt
✔️ Būt konsekventiem ilgtermiņā (10–15 gadi)

 

7️. Integrācija kā drošības politika

Svarīga atziņa:
🛡 Integrācija Latvijā nav tikai sociāla, bet arī nacionālās drošības politika.

• Skaidra lojalitāte valstij
• Vienota publiskā telpa
• Mazāka ārējas ietekmes iespēja

 

KOPSAVILKUMS 5 TEIKUMOS

1️. Integrācija sākas ar valsts skaidru pašapziņu, nevis kompromisiem.
2️. Latviešu valoda ir kopīgā platforma, ne diskriminācijas rīks.
3️. Izglītība un pilsonība ir ilgtermiņa atslēgas.
4️. Ekonomiskā līdzdalība stiprina lojalitāti vairāk nekā lozungi.
5️. Konsekvence 10 gadu garumā dod vairāk nekā straujas kampaņas.

 

Turpinājumā var sagatavot:

• 🧭 konkrētu 5–10 gadu integrācijas rīcības plānu,
• 📊 salīdzinājumu ar Somijas/Igaunijas pieredzi,
• ⚠️ politisko risku analīzi integrācijas lēmumiem,
• 🗣 deklarāciju par integrāciju bez eskalācijas.

 

Kādas šobrīd ir visaktuālākās Latvijas attīstības problēmas

 

Šobrīd Latvijas attīstības problēmas nav izolētas – tās savstarpēji pastiprina viena otru.

 

Strukturēts, reālistisks pārskats par būtiskākajām un aktuālākajām problēmām, skatoties no valsts ilgtspējas, drošības un labklājības perspektīvas.

 

Visaktuālākās Latvijas attīstības problēmas (2025–2026)

1️. Demogrāfiskā lejupslīde (strukturāla krīze)

Kas notiek

• Iedzīvotāju skaits turpina sarukt
• Dzimstība zem ES vidējā
• Sabiedrība strauji noveco

Kāpēc tas ir kritiski

• Mazāk strādājošo → mazāks budžets
• Spiediens uz pensijām, veselību, aizsardzību
• Reģionu iztukšošanās

👉 Bez demogrāfijas uzlabošanas visas citas reformas dod ierobežotu efektu.

 

2️. Zema produktivitāte un lēna tautsaimniecības izaugsme

Kas notiek

• Produktivitāte atpaliek no ES vidējā
• Ekonomika balstās uz zemu pievienoto vērtību
• Investīciju apjoms zem potenciāla

Sekas

• Algas aug lēnāk nekā cenas
• Emigrācija turpinās
• Valsts nespēj finansēt ambiciozu politiku

👉 Problēma nav “maz strādā”, bet strādā neefektīvi.

 

3️. Birokrātija un vāja valsts pārvaldes efektivitāte

Kas notiek

• Lēni lēmumi
• Pārklājošas iestādes
• Atbildības izkliedēšana

Sekas

• Investori vilcinās
• Uzņēmēji tērē resursus administrācijai
• Sabiedrības neuzticēšanās valstij

👉 Latvijā valsts bieži kavē attīstību, nevis to veicina.

 

4️. Sabiedrības uzticēšanās krīze valstij un politikai

Kas notiek

• Zema uzticēšanās valdībai un Saeimai
• Politikas fragmentācija
• Populisma pieaugums

Kāpēc bīstami

• Reformas grūti noturēt
• Vēlēšanu cikls paralizē lēmumus
• Ārējai ietekmei vieglāk manipulēt

👉 Bez uzticēšanās pat pareizi lēmumi nestrādā.

 

5️. Integrācijas un informatīvās telpas sašķeltība

Kas notiek

• Paralēlas informatīvās telpas
• Nepilnīga pilsoniskā līdzdalība
• Ārvalstu propagandas ietekme

Sekas

• Iekšējā drošības ievainojamība
• Grūtības mobilizēt sabiedrību krīzēs

👉 Integrācija Latvijā ir drošības jautājums, ne tikai sociāls.

 

6️. Reģionālā nevienlīdzība

Kas notiek

• Rīga aug, reģioni stagnē
• Pakalpojumu un darba vietu trūkums ārpus centra

Sekas

• Iekšējā migrācija
• Pašvaldību finanšu vājums
• Sociālā spriedze

👉 Bez reģioniem Latvija kļūst mazāka un vājāka.

 

7️. Izglītības un cilvēkkapitāla neatbilstība nākotnes vajadzībām

Kas notiek

• Skolu tīkls neefektīvs
• STEM un profesionālo prasmju trūkums
• Pieaugušo pārkvalifikācija vāja

Sekas

• Darbaspēka deficīts
• Investīciju zaudējumi
• Zema inovāciju kapacitāte

👉 Izglītība neatpaliek tikai no vajadzībām – tā atpaliek no realitātes.

 

8️. Drošības un aizsardzības slogs mazai ekonomikai

Kas notiek

• Aizsardzības izdevumi strauji pieaug
• Sabiedrības izpratne nevienmērīga

Izaicinājums

• Kā uzturēt drošību, neupurējot labklājību

👉 Latvijai jāspēj apvienot drošību ar izaugsmi, nevis izvēlēties vienu.

 

PROBLĒMU KOPSAVILKUMA TABULA

Problēma	Steidzamība	Ietekme
Demogrāfija	🔴 Ļoti augsta	Eksistenciāla
Produktivitāte	🔴 Ļoti augsta	Labklājība
Birokrātija	🔴 Augsta	Izaugsme
Uzticēšanās	🟠 Augsta	Reformu spēja
Integrācija	🟠 Augsta	Drošība
Reģioni	🟠 Vidēji augsta	Ilgtspēja
Izglītība	🟠 Vidēji augsta	Konkurētspēja
Drošība	🔴 Augsta	Valsts pastāvēšana

 

Galvenā atziņa

Latvijas problēma nav ideju trūkums.
Latvijas problēma ir spēja pieņemt lēmumus, tos izpildīt un noturēt.

 

5 prioritāšu modelis Latvijai līdz 2035. gadam

 

Koncentrēts, stratēģiski loģisks 3–5 prioritāšu modelis Latvijai līdz 2035. gadam, kas balstīts uz vienu principu:
👉 mazai valstij nevar būt daudz prioritāšu — tikai dažas, bet izpildāmas.

 

Latvijas 5 prioritāšu modelis līdz 2035. gadam

🎯 Virsmērķis (2035)

Droša, saliedēta un turīga Latvija ar stabilu iedzīvotāju skaita pamatu un konkurētspējīgu ekonomiku.

 

1️. PRIORITĀTE: CILVĒKI (demogrāfija + cilvēkkapitāls)

Mērķis 2035

• Stabilizēts iedzīvotāju skaits (kritums apstādināts)
• Dzimstības koeficients ≥ 1,8
• Veselīgāks, ilgāk strādājošs darbaspēks

Galvenie virzieni

• Reāls finansiāls atbalsts ģimenēm (ne simboliski pabalsti)
• Pieejami bērnudārzi visā valstī
• Mājokļu politika jaunām ģimenēm
• Mērķēta remigrācija + kvalificēta imigrācija
• Spēcīga veselības aprūpe kā demogrāfijas instruments

Kāpēc #1

Bez cilvēkiem nav ekonomikas, nav drošības, nav valsts.

 

2️. PRIORITĀTE: KONKURĒTSPĒJĪGA EKONOMIKA (produktivitāte + investīcijas)

Mērķis 2035

• Produktivitāte ≥ 90% no ES vidējā
• Vidējā alga ≥ 75% no Ziemeļvalstu līmeņa
• Stabils ārvalstu investīciju pieplūdums

Galvenie virzieni

• Augstas pievienotās vērtības nozares (IT, bioekonomika, aizsardzības industrija)
• Investoru “zaļais koridors”
• Nodokļu stabilitāte (ne pārsteigumi)
• Inovāciju un eksporta atbalsts
• Reāla birokrātijas samazināšana

Kāpēc #2

Bez ekonomikas nav labklājības un nav sociālās stabilitātes.

 

3️. PRIORITĀTE: DROŠĪBA UN VALSTS NOTURĪBA

Mērķis 2035

• Augsta militārā un civilā gatavība
• Spēcīga sabiedrības noturība krīzēs
• Integrēta drošības izpratne visā valstī

Galvenie virzieni

• Aizsardzības industrijas attīstība Latvijā
• Sabiedrības iesaiste (Zemessardze, civilā aizsardzība)
• Kritiskās infrastruktūras aizsardzība
• Informatīvās telpas drošība
• Enerģētiskā neatkarība

Kāpēc #3

Bez drošības nav iespējama ilgtermiņa attīstība.

 

4️. PRIORITĀTE: EFEKTĪVA VALSTS (pārvalde + tiesiskums)

Mērķis 2035

• Valsts pārvalde kā pakalpojums, ne šķērslis
• Augsta sabiedrības uzticēšanās
• Prognozējama un taisnīga vide

Galvenie virzieni

• Digitāla, vienkārša pārvalde
• Mazāk iestāžu, skaidras atbildības
• Ātri un kvalitatīvi tiesu procesi
• Rezultātos balstīta ierēdniecība
• Politikas pēctecība pāri vēlēšanu cikliem

Kāpēc #4

Bez efektīvas valsts visas pārējās prioritātes bremzējas.

 

5️. PRIORITĀTE: SALIEDĒTA SABIEDRĪBA

(Šī prioritāte var būt iekļauta #1 un #3, bet Latvijā tā ir tik būtiska, ka pelna atsevišķu uzsvaru.)

Mērķis 2035

• Vienota publiskā telpa latviešu valodā
• Augsta pilsoniskā līdzdalība
• Zema ārējās ietekmes ievainojamība

Galvenie virzieni

• Izglītība un pilsonība
• Uzticama informācijas telpa
• Kopīgas vērtības, ne paralēlas kopienas

 

PRIORITĀŠU SAVSTARPĒJĀ LOĢIKA

CILVĒKI

   ↓

EKONOMIKA

   ↓

DROŠĪBA

   ↓

EFEKTĪVA VALSTS

   ↓

SALIEDĒTĪBA

Ja kāds posms klibo — visa sistēma zaudē līdzsvaru.

---

5 PAMATPRINCIPI (bez kuriem modelis nestrādā)

1️. Konsekvence 10–15 gadu garumā
2️. Maz prioritāšu, bet skaidras
3️. Politiskā drosme pateikt “nē” sekundārajam
4️. Izpildes disciplīna (ne tikai stratēģijas)
5️. Sabiedrības godīga iesaiste

Rezumējums

Latvijai līdz 2035. gadam jākoncentrējas uz cilvēkiem, ekonomiku, drošību un efektīvu valsti — viss pārējais ir šo prioritāšu atvasinājums.

 

Turpinājumā iespējams sagatavot:

• 📅 ceļa karti pa 3 piecgadēm (2025–2030–2035)
• 🗣 politiskās komunikācijas modeli sabiedrībai
• 📊 noteikt konkrētus KPI katrai prioritātei
• ⚠️ noteikt riskus, ja kāda prioritāte tiek ignorēta.

 

Kura no šīm problēmām rada lielākos zaudējumus katru gadu

 

Ja skatāmies ne politiski, bet ekonomiski un strukturāli, tad Latvijā viena problēma skaidri izceļas kā visdārgākā katru gadu.

Prioritāšu salīdzinājums pēc ikgadējiem zaudējumiem, ar skaidrojumu, kāpēc tieši tā.

 

🥇 1. vieta – ZEMA PRODUKTIVITĀTE UN LĒNA EKONOMISKĀ IZAUGSME

Kāpēc Nr.1

Produktivitāte nosaka:

• algas,
• nodokļu ieņēmumus,
• spēju finansēt demogrāfiju, aizsardzību, veselību.

Ja tā ir zema – viss pārējais cieš.

Aptuvenie zaudējumi

• Latvijas IKP uz iedzīvotāju ≈ 70–75% no ES vidējā
• Ja Latvija būtu vismaz ES vidējā līmenī:
• IKP būtu par ~8–10 miljardiem EUR gadā lielāks
• budžetā papildus ~2,5–3 miljardi EUR gadā

👉 Tie ir tieši zaudēti resursi katru gadu, nevis teorija.

 

🥈 2. vieta – DEMOGRĀFISKĀ LEJUPSLĪDE

Kāpēc Nr.2

Demogrāfija nav tūlītējs, bet akumulējošs zaudējums, kas katru gadu kļūst lielāks.

Tiešie ikgadējie zaudējumi

• Darbaspēka kritums: ~10–15 tūkst. cilvēku gadā
• Zaudēts IKP: ~0,7–1,0 miljards EUR gadā
• Budžeta ieņēmumi: ~200–300 milj. EUR gadā

Netiešie zaudējumi

• Slēgtas skolas, slimnīcas
• Tukši reģioni
• Mazāks investoru tirgus

👉 Demogrāfija lēni, bet neatgriezeniski samazina valsts potenciālu.

 

🥉 3. vieta – BIROKRĀTIJA UN NEEFEKTĪVA VALSTS PĀRVALDE

Kāpēc Nr.3

Tā neiznīcina vērtību tieši, bet:

• attur investīcijas,
• palēnina projektus,
• sadārdzina visu ekonomiku.

Aptuvenie zaudējumi

• Neienākušās investīcijas: ~1–2 miljardi EUR gadā
• Administratīvais slogs uzņēmumiem: ~300–500 milj. EUR
• ES fondu kavējumi, Rail Baltica u.c.

👉 Birokrātija ir kā pastāvīga nodokļu piemaksa bez ieņēmumiem.

 

4️. DROŠĪBAS RISKI (netieši, bet eksistenciāli)

Kāpēc nav Nr.1 pēc skaitļiem

• Ikdienā zaudējumi nav pilnā apjomā redzami
• Bet vienas krīzes gadījumā zaudējumi būtu milzīgi

Ikdienas “cena”

• Augstāki aizsardzības izdevumi
• Augstāks riska prēmijas līmenis investoriem
• Psiholoģiska nenoteiktība

👉 Drošība ir apdrošināšana – dārga, bet neaizvietojama.

 

5️. UZTICĒŠANĀS UN POLITISKĀ FRAGMENTĀCIJA

Kāpēc pēdējā

Tā pastiprina visas citas problēmas, bet pati par sevi nerada IKP kritumu.

Zaudējumu veids

• Reformu bloķēšana
• Populisma izmaksas
• Lēmumu pusceļā apstādināšana

👉 Zema uzticēšanās padara pat labas reformas neiespējamas.

 

KOPSAVILKUMA TABULA

Problēma	Ikgadējie zaudējumi	Raksturs
Zema produktivitāte	8–10 mljrd €	Tieši, katru gadu
Demogrāfija	1–1,3 mljrd €	Pieaugoši
Birokrātija	1–2 mljrd €	Netieši
Drošības riski	Grūti izmērāmi	Eksistenciāli
Uzticēšanās krīze	Pastiprinoši	Sistēmiski

 

Galvenā stratēģiskā atziņa

👉 Ja Latvija atrisina produktivitātes problēmu, tā automātiski iegūst resursus demogrāfijai, drošībai un pārvaldes uzlabošanai.
👉 Ja sāk ar demogrāfiju vai birokrātiju, bet neceļ produktivitāti – naudas nepietiks.

 

Turpinājumā iespējams precizēt:

• 🔑 kuri 3 konkrēti lēmumi dotu lielāko efektu 12 mēnešos,
• 📉 kā šie zaudējumi uzkrājas līdz 2035. gadam,
• 🧮 kāda ir “nedarīšanas cena” katrai prioritātei.

 

Secīga rīcības karte: ko risināt pirmajos 12 mēnešos

 

Reālistiska rīcības karte pirmajiem 12 mēnešiem, kas balstīta uz vienu principu:
👉 pirmajā gadā nevar izdarīt visu, bet var neatgriezeniski mainīt trajektoriju.

Fokuss: produktivitāte + investīcijas + valsts efektivitāte, jo tie dod ātrāko atdevi un finansē pārējo.

 

Latvijas rīcības karte – pirmie 12 mēneši

🎯 Pirmā gada mērķis

• Atbloķēt ekonomisko izaugsmi
• Atjaunot uzticēšanos valstij
• Radīt reālu “pagrieziena sajūtu” sabiedrībā un investoriem

 

1. POSMS: 0–3 mēneši

Signāls, fokuss, kontrole

1️. Politisks fokuss (30 dienās)

• Valdība publiski nosauc 3 prioritātes (ne vairāk):

1.    Produktivitāte & investīcijas

2.    Valsts efektivitāte

3.    Demogrāfijas atbalsts (finansējams)

👉 Pārējais – sekundārs.

 

2️. Investoru “zaļais koridors” (90 dienās)

• Viens atbildīgais ministrs
• Viens kontaktpunkts
• Noteikti termiņi:
• Zeme – ≤ 30 dienas
• Atļaujas – ≤ 90 dienas
• Pieslēgumi – paralēli

✔️ Likuma grozījumi
✔️ MK noteikumi
✔️ Publisks “stopwatch”

 

3️. Birokrātijas ārkārtas audits

• Top-20 procedūras, kas:
• bremzē investīcijas,
• dublējas,
• prasa klātieni bez vajadzības

✔️ Atcelt vai vienkāršot 6 mēnešos
✔️ Premjera personīga kontrole

 

2. POSMS: 4–6 mēneši

Izpilde un pirmie rezultāti

4️. Nodokļu stabilitātes pakts

• Rakstiska valdības apņemšanās:
• nemainīt galvenos nodokļus 3 gadus
• Skaidrs ceļvedis:
• darbaspēka nodokļu mazināšana,
• reinvestētās peļņas priekšrocības

👉 Investori ienāk tikai tur, kur nav pārsteigumu.

 

5️. Valsts projektu “ātrās joslas”

• Rail Baltica, slimnīcas, skolas, militārie objekti
• Vienots projektu vadības centrs
• Lēmumi ne ilgāk kā 30 dienās

✔️ Mazāk saskaņojumu
✔️ Personiska atbildība

 

6️. Darbaspēka tūlītējie risinājumi

• Ātrāka kvalificēta imigrācija
• Pārkvalifikācija (IT, būvniecība, ražošana)
• Remigrācijas atbalsts

👉 Bez cilvēkiem investīcijas neienāk.

3. POSMS: 7–9 mēneši

Sistēmas nostiprināšana

7️. Digitāla valsts bez “papīra rezervēm”

• “Valsts prasa tikai vienreiz”
• Automātiski lēmumi standarta gadījumos
• Klātiene tikai izņēmumos

✔️ E-paraksts kā noklusējums
✔️ Integrētas sistēmas

 

8️. Produktivitātes granti uzņēmumiem

• Automatizācija
• Robotizācija
• Digitalizācija

👉 Valsts palīdz strādāt gudrāk, nevis vairāk.

 

4. POSMS: 10–12 mēneši

Noturēšana un uzticēšanās

9️. Demogrāfijas paketes finansēšana

• No reāli iegūtajiem ieņēmumiem:
• bērnudārzi,
• mājokļi jaunām ģimenēm,
• nodokļu atvieglojumi

👉 Sabiedrībai jāredz, kur paliek izaugsmes augļi.

 

🔟 Publisks rezultātu audits

• Kas izdarīts
• Kas nav
• Kāpēc

✔️ Neizdevušos labot
✔️ Izdevušos paplašināt

 

12 MĒNEŠU KALENDĀRS (ĪSUMĀ)

Mēnesis	Galvenais fokuss
1	Prioritātes + signāls
2	Investoru koridors
3	Birokrātijas audits
4	Nodokļu pakts
5	Projekti
6	Darbaspēks
7	Digitalizācija
8	Produktivitāte
9	Automatizācija
10	Demogrāfija
11	Uzticēšanās
12	Rezultāti

 

Kāpēc šī secība strādā

• ❌ Nesāk ar dārgām programmām
• ✔️ Sāk ar bloķējošo faktoru noņemšanu
• ✔️ Nauda demogrāfijai parādās no izaugsmes, ne aizņēmumiem
• ✔️ Sabiedrība redz kustību pirmajā gadā

 

Galvenā atziņa

Pirmajā gadā Latvija neizglābj visas problēmas, bet var izkļūt no stagnācijas.

 

Turpinājumā iespējams sagatavot:

• ⚠️ politisko risku analīzi katram lēmumam,
• 🗣 sabiedrības komunikācijas plānu,
• 🎤 konkrēta premjera runa + Q&A,
• 🗳  noteikt, kā šīs reformas iztur vēlēšanu gadu.

 

Kā uzlabot politisko klimatu Latvijā

 

Politiskā klimata uzlabošana Latvijā nav par kosmētiskiem labojumiem, bet par uzticēšanās atjaunošanu starp valsti, politiku un sabiedrību.

 

Praktisks, Latvijai pielāgots ietvars, kas balstās realitātē, ne ideālmodelī.

🎯 Galvenais mērķis

No konfrontācijas un cinisma → uz prognozējamu, saprotamu un cieņpilnu politiku, kur:

• politiskās domstarpības ir normālas,
• bet valsts pamatvirzieni ir stabili.

 

1️. Mazāk politiskā haosa, vairāk skaidru virzienu

Problēma

• Pārāk daudz solījumu, maz skaidru prioritāšu.
• Valdības strīdi par sekundāriem jautājumiem.

Risinājums

✔️ Valdība nosauc 3–5 nacionālās prioritātes uz 5–10 gadiem
✔️ Publiska vienošanās: par šīm prioritātēm nespēlē politiskas spēles
✔️ Atšķirības – tikai par metodēm, ne virzienu

👉 Cilvēki uzticas valstij, ja redz konsekvenci.

 

2️. Politiskā atbildība, nevis vainīgo meklēšana

Problēma

• Kļūdas netiek atzītas.
• Vaina vienmēr ir “iepriekšējiem”.

Risinājums

✔️ Regulāri publiski rezultātu pārskati
✔️ Atzīt kļūdas bez dramatizēšanas
✔️ Skaidri nosaukt, kas atbild par ko

👉 Nobriedusi politika sākas ar atbildību.

 

3️.  Cieņpilna politiskā komunikācija

Problēma

• Politika bieži tiek pasniegta kā konflikts.
• Sociālie tīkli saasina retoriku.

Risinājums

✔️ Mazāk emocionālu paziņojumu, vairāk faktu
✔️ Neuzbrukt vēlētājam, kurš domā citādi
✔️ Valsts vadītāji runā mierīgi, bez moralizēšanas

👉 Tonis bieži ir svarīgāks par saturu.

 

4️.  Reāla sabiedrības iesaiste (ne imitācija)

Problēma

• Konsultācijas bieži ir formālas.
• Cilvēki nejūtas sadzirdēti.

Risinājums

✔️ Līdzdalība pirms lēmumu pieņemšanas
✔️ Skaidrojums, kāpēc kāds priekšlikums netika ņemts vērā
✔️ Pilsoniskā izglītība arī pieaugušajiem

👉 Līdzdalība samazina radikalizāciju.

 

5️. Mediju un informācijas telpas stiprināšana

Problēma

• Zema uzticēšanās informācijai.
• Dezinformācija un polarizācija.

Risinājums

✔️ Stiprs, neatkarīgs sabiedriskais medijs
✔️ Valsts informācija saprotamā valodā
✔️ Medijpratība skolās un kopienās

👉 Ja cilvēki saprot, kas notiek, viņi aizspriedumaini neoponē izmaiņām, tiek minimizēti stresi, dusmas.

 

6️. Politiskās sistēmas stabilitāte

Problēma

• Sadrumstalots parlaments.
• Īstermiņa politiskā domāšana.

Risinājums

✔️ Koalīciju līgumi ar izmērāmiem mērķiem
✔️ Pārskatāms valdības darba plāns
✔️ Mazāk “ad hoc” lēmumu

👉 Stabilitāte rada drošības sajūtu sabiedrībā.

 

7️. Integrācija kā politiskā klimata pamats

Problēma

• Paralēlas informatīvās un politiskās realitātes.

Risinājums

✔️ Vienota publiskā telpa latviešu valodā
✔️ Skaidrs lojalitātes valstij vēstījums
✔️ Integrācija bez pazemošanas, bet ar konsekvenci

👉 Sašķelta sabiedrība rada sašķeltu politiku.

 

KO NEDARĪT (kritiski svarīgi)

❌ Politiku pārvērst par pastāvīgu krīzi
❌ Demonizēt citādi domājošos
❌ Izmantot bailes kā galveno mobilizācijas instrumentu
❌ Solīt to, ko nevar izpildīt

 

KOPSAVILKUMS 6 PUNKTIEM

1️.Skaidras prioritātes un konsekvence
2️. Atbildība par rezultātiem
3️. Mierīga, cieņpilna komunikācija
4️. Reāla sabiedrības iesaiste
5️. Uzticama informācijas telpa
6️. Politiskā stabilitāte

 

Galvenā atziņa

Politisko klimatu uzlabo nevis ar likumiem vien, bet vispirms ar uzvedību.
Ja valsts vadība ir mierīga, skaidra un godīga arī sabiedrība kļūst līdzīga.

 

Kā mazināt populismu vēlēšanu gadā

 

Populisma mazināšana vēlēšanu gadā nav cenzūras vai aizliegumu jautājums. Tā ir spējas piedāvāt ticamu, saprotamu un emocionāli noturīgu alternatīvu politisko sacensība.

 

Praktisks, Latvijai reāli īstenojams rīcības modelis.

 

Kā mazināt populismu vēlēšanu gadā (praktiska pieeja)

🎯 Pamatprincips

Populisms uzvar tur, kur valsts nerunā skaidri, savlaicīgi un godīgi.
To nevar “apklusināt”, bet var padarīt mazāk pievilcīgu.

 

1️. Samazināt “dusmu degvielu” (neapmierinātības cēloņus)

Ko darīt PIRMS kampaņas

✔️ Pabeigt vismaz 2–3 redzamas, praktiskas lietas (pakalpojumu vienkāršošana, rindu samazināšana, atļauju termiņi)
✔️ Skaidri pateikt: kas izdarīts, kas nav, kāpēc
✔️ Neizlikties, ka “viss ir kārtībā”

👉 Cilvēki balso populistiski, ja jūtas ignorēti vai apmānīti.

 

2️. Pārvietot diskusiju no emocijām uz izvēlēm

Populisma spēks

• vienkārši vainīgie,
• vienkārši risinājumi,
• bez cenas.

Pretspēle

✔️ Katram lielajam solījumam uzreiz uzdot 3 jautājumus:

1.    Cik tas maksā?

2.    Kas par to maksā?

3.    Ko darīsim, ja neizdosies?

👉 Neuzbrukt personām, izgaismot sekas.

3️. Nemoralizēt vēlētāju (kritiska kļūda)

Ko NEDARĪT

❌ “Jūs nesaprotat”
❌ “Tas ir muļķīgi”
❌ “Tikai neizglītoti tā domā”

Ko DARĪT

✔️ Atzīt problēmu, pat ja nepiekrīt risinājumam
✔️ Parādīt, ka dusmas ir saprotamas, bet risinājums – bīstams
✔️ Runāt mierīgi, bez ironijas

👉 Populisms aug no pazemojuma sajūtas.

 

4️. Skaidri nacionālie “sarkanās līnijas” jautājumi

Vēlēšanu gadā jābūt dažiem jautājumiem ārpus politiskās spēles:

✔️ NATO un drošība
✔️ Latvijas valstiskums un valoda
✔️ Demokrātiskā iekārta

👉 Par metodēm var strīdēties, par pamatiem – nē.
Tas atņem populistiem platformu radikalizācijai.

 

5️. Mediju loma: nevis skaļākajiem, bet atbildīgākajiem

Ko veicināt

✔️ Debates ar reālām izvēlēm, ne lozungiem
✔️ Faktiskās sekas, ne tikai citātus
✔️ Vienāds kritiskums pret visiem

Ko nebarot

❌ Tukšus skandālus
❌ Apzinātu dezinformāciju kā “viedokli”

👉 Populisms dzīvo no uzmanības disproporcijas.

 

6️. Politiskā līderība: miers ir spēks

Vēlēšanu gadā īpaši svarīgi

✔️ Valsts vadītāji nerunā histēriski
✔️ Krīzes netiek dramatizētas politiska labuma dēļ
✔️ Ne katra provokācija prasa reakciju

👉 Miers samazina bailes. Bailes baro populismu.

 

7️. Skaidra nākotnes izvēle, ne tikai aizsardzība

Populismu nevar uzvarēt ar “ne tā”, tikai ar “kā tad pareizi”.

✔️ 2–3 skaidri valsts attīstības scenāriji
✔️ Ko iegūstam / ko zaudējam katrā
✔️ Bez ilūzijām, bet ar cerību

👉 Cilvēki balso par nākotni, ne tikai protestu.

 

ĪSS KOPSAVILKUMS

Populismu vēlēšanu gadā mazina:
1️. Reāli paveikti darbi pirms kampaņas
2️. Godīga saruna par izvēļu cenu
3️. Cieņpilna attieksme pret vēlētāju
4️. Skaidras valstiskās robežas
5️. Atbildīga mediju vide
6️. Mierīga, stabila līderība
7️. Ticams nākotnes piedāvājums

 

Galvenā atziņa

Populisms nav cēlonis – tas ir simptoms.
Ja valsts ir skaidra, mierīga un godīga, populisms zaudē pievilcību pats no sevis.

 

 Turpinājumā var sagatavot:

• 🎤 premjera/debašu Q&A pret populistiskiem uzbrukumiem.

 

Konkrēta valdības komunikācijas stratēģija

 

Konkrēta, praktiski ieviešama valdības komunikācijas stratēģija Latvijai, īpaši piemērota reformu periodam un vēlēšanu gadam. Tā ir veidota kā darba instruments, nevis PR teorija.

 

Valdības komunikācijas stratēģija (praktiskais modelis)

 

🎯 STRATĒĢISKAIS MĒRĶIS

Atjaunot sabiedrības uzticēšanos, mazināt populismu un dezinformāciju, nodrošinot:

• skaidrību,
• prognozējamību,
• mieru.

👉 Valdības komunikācija nav reklāma — tā ir valsts drošības un noturības instruments.

 

I. PAMATPRINCIPI (nediskutējami)

1️.Viena balss – dažādi runātāji

• Vienots vēstījums
• Dažādas auditorijas
• Bez publiskas pretrunāšanās valdības iekšienē

👉 Iekšējās diskusijas – iekšēji. Sabiedrībai – skaidrs rezultāts.

 

2️. Skaidrība svarīgāka par popularitāti

• Netiek solīts neiespējamais
• Tiek nosaukti arī riski
• Tiek pateikts “nē”, ja vajag

👉 Ilgtermiņā tas rada uzticēšanos.

3️. Proaktivitāte, ne reakcija

• Valdība pirmā nosaka dienaskārtību
• Neatbild uz katru provokāciju
• Skaidro, pirms krīze sākas

 

II. STRATĒĢISKĀ STRUKTŪRA

🔵 1. LĪMENIS – VALSTS VIRZIENS (premjers)

Uzdevums: dot kopējo rāmi

• Kur ejam
• Kāpēc tas ir svarīgi
• Ko tas nozīmē cilvēkam

📌 Formāts:

• 1 lielā uzruna mēnesī
• 3–5 galvenie punkti
• Bez detaļu pārslodzes

👉 Premjers nerunā par visu. Viņš runā par virzienu.

 

🟢 2. LĪMENIS – REFORMU SKAIDROJUMS (ministri)

Uzdevums: paskaidrot “kā tas strādās”

• Ko mainām
• Kad
• Kā tas ietekmēs konkrētas grupas

📌 Formāts:

• Tematiskas preses konferences
• Mērķētas intervijas
• Reģionālas tikšanās

👉 Ministrs runā par savu jomu, nevis komentē visu valdību.

 

🟡 3. LĪMENIS – PRAKTISKĀ INFORMĀCIJA (iestādes)

Uzdevums: “ko darīt rīt?”

• Kur pieteikties
• Kādi termiņi
• Kam zvanīt

📌 Formāts:

• Valsts portāli
• Sociālie tīkli
• Klientu apkalpošana

👉 Bez politikas, bez lozungiem.

 

III. GALVENIE VĒSTĪJUMI (kodolkomplekts)

Valdībai visu laiku atkārtojami 4 vēstījumi:

1️. “Mēs sakārtojam pamatus.”
(birokrātija, valsts efektivitāte)

2️. “Izaugsme nav pašmērķis — tā ir līdzeklis ģimenēm un drošībai.”

3️. “Ne viss būs uzreiz, bet virziens ir skaidrs.”

4️. “Valsts runā godīgi — arī tad, kad ir grūti.”

👉 Atkārtošana ≠ primitīvisms. Tā ir skaidrība.

 

IV. KRĪŽU KOMUNIKĀCIJAS PROTOKOLS

Pirmajās 24 stundās:

• Fakti (ko zinām / ko vēl nezinām)
• Kurš atbild
• Kad nākamais atjauninājums

Aizliegts:

❌ Spekulēt
❌ Meklēt vainīgos
❌ Politizēt

👉 Krīze + haoss = populisma eksplozija.

 

V. POPULISMA NEITRALIZĀCIJAS TAKTIKA

Ja parādās skaļš populistisks vēstījums:

1️. Neatkārtot lozungu
2️. Nosaukt problēmu, ko tas izmanto
3️. Skaidri izskaidrot sekas
4️. Piedāvāt reālu alternatīvu

👉 Neuzbrukt personai. Izjaukt naratīvu.

 

VI. SABIEDRĪBAS IESAISTE (reāla, ne formāla)

✔️ Regulāras publiskas Q&A sesijas
✔️ Reģionālās diskusijas
✔️ Atgriezeniskā saite: “ko mainījām, ko ne — un kāpēc”

👉 Iesaistīts cilvēks retāk kļūst radikāls.

 

VII. KO NEDARĪT (kritiskākās kļūdas)

❌ Katru nedēļu jauns “lielais solījums”
❌ Ministru savstarpēji publiski strīdi
❌ Ironija par sabiedrības bažām
❌ Pārāk sarežģīta valoda

 

VIENAS LAPAS KOPSAVILKUMS

Valdības komunikācija Latvijā strādā, ja:

• virziens ir skaidrs,
• tonis mierīgs,
• solījumi reāli,
• informācija saprotama,
• kļūdas netiek slēptas.

 

Galvenā atziņa

Valsts, kas runā skaidri un mierīgi, atņem populismam galveno ieroci — haosu.

 

Turpinājumā iespējams sagatavot:

• 🎤 konkrētu premjera runu (10 min.) par reformu kursu,
• ❓ Q&A valdībai pret populistiskiem uzbrukumiem,
• 📆 12 mēnešu komunikācijas kalendāru,
• ⚠️ krīžu scenāriju simulāciju.

 

 

 

 

 

 

Politisko risku karte Latvijai līdz 2030. gadam

 

Strukturēta politisko risku karte Latvijai līdz 2030. gadam, veidota kā praktisks lēmumu pieņemšanas instruments (ne akadēmisks pārskats). Tā apvieno varbūtību × ietekmi, agrīnos signālus un konkrētus mazināšanas soļus.

 

🎯 Kā lasīt karti

• Varbūtība: zema / vidēja / augsta
• Ietekme: vidēja / augsta / eksistenciāla
• Prioritāte = kur valdībai jābūt proaktīvai jau tagad

 

I. SISTĒMISKIE RISKI (augstākā prioritāte)

1️. Populisma un politiskās fragmentācijas pieaugums

• Varbūtība: augsta
• Ietekme: augsta
• Kas to izraisa: dzīves dārdzība, uzticēšanās trūkums, informācijas haoss
• Sekas: nestabilas koalīcijas, reformu apstāšanās, ārpolitikas neprognozējamība
• Agrīnie signāli: anti-sistēmas partiju reitingu kāpums, agresīva retorika
• Mazināšana: skaidras prioritātes, reāli rezultāti pirms vēlēšanām, mierīga valdības komunikācija

 

2️. Reformu paralīze vēlēšanu ciklu dēļ

• Varbūtība: augsta
• Ietekme: augsta
• Kas to izraisa: bailes no nepopulāriem lēmumiem
• Sekas: stagnācija, investīciju kritums
• Agrīnie signāli: “atliekam uz pēc vēlēšanām”
• Mazināšana: starppartiju vienošanās par 3–5 nacionālajām prioritātēm

 

3️. Sabiedrības uzticēšanās erozija valstij

• Varbūtība: vidēji augsta
• Ietekme: augsta
• Kas to izraisa: solījumu nepildīšana, neskaidra komunikācija
• Sekas: protestu potenciāls, radikalizācija
• Agrīnie signāli: zema līdzdalība, cinisms publiskajā telpā
• Mazināšana: atbildība, publiski rezultātu pārskati, godīga kļūdu atzīšana

 

II. DROŠĪBAS UN ĀRĒJĀS IETEKMES RISKI

4️. Krievijas hibrīdinstrumentu ietekme uz iekšpolitiku

• Varbūtība: vidēji augsta
• Ietekme: eksistenciāla
• Kas to izraisa: informatīvā sašķeltība, sociālās plaisas
• Sekas: sabiedrības polarizācija, uzticēšanās graušana
• Agrīnie signāli: dezinformācijas kampaņas, protestu kurināšana
• Mazināšana: stipri sabiedriskie mediji, integrācija, medijpratība

 

5️. NATO/ES politiskās vienotības vājināšanās

• Varbūtība: vidēja
• Ietekme: ļoti augsta
• Kas to izraisa: lielvalstu iekšpolitika
• Sekas: drošības garantiju uztveres kritums
• Agrīnie signāli: pretrunīgi signāli no sabiedrotajiem
• Mazināšana: aktīva diplomātija, reģionālās alianses (Baltija–Ziemeļvalstis)

 

III. SOCIĀLEKONOMISKIE RISKI

6️. Dzīves dārdzības un nevienlīdzības saasināšanās

• Varbūtība: vidēji augsta
• Ietekme: augsta
• Kas to izraisa: enerģijas cenas, zema produktivitāte
• Sekas: protesti, populisms
• Agrīnie signāli: cenu šoks, algu stagnācija
• Mazināšana: mērķēts atbalsts, produktivitātes politika, nodokļu stabilitāte

 

7️. Demogrāfijas politizēšanās

• Varbūtība: vidēja
• Ietekme: augsta
• Kas to izraisa: imigrācijas debates, reģionu iztukšošanās
• Sekas: polarizācija, bremzēti lēmumi
• Agrīnie signāli: radikāli piedāvājumi
• Mazināšana: skaidrs, datos balstīts demogrāfijas plāns

 

IV. INSTITUCIONĀLIE RISKI

8️. Valsts pārvaldes kapacitātes izsīkums

• Varbūtība: vidēja
• Ietekme: augsta
• Kas to izraisa: pārslogotība, zems atalgojums
• Sekas: lēni lēmumi, kļūdas
• Agrīnie signāli: projektu kavējumi
• Mazināšana: pārvaldes konsolidācija, rezultātos balstīts atalgojums

 

9️. Tiesiskuma uztveres pasliktināšanās

• Varbūtība: zema–vidēja
• Ietekme: augsta
• Kas to izraisa: skaļas lietas bez rezultāta
• Sekas: investoru atturēšanās
• Agrīnie signāli: kritika no uzņēmējiem/ES
• Mazināšana: tiesu procesu paātrināšana, caurspīdīgums

 

RISKU MATRICA (īsumā)

Risks	Varbūtība	Ietekme	Prioritāte
Populisma pieaugums	Augsta	Augsta	🔴
Reformu paralīze	Augsta	Augsta	🔴
Krievijas hibrīdi	Vid.-augsta	Eksistenciāla	🔴
Uzticēšanās erozija	Vid.-augsta	Augsta	🔴
Dzīves dārdzība	Vid.-augsta	Augsta	🟠
NATO/ES plaisas	Vidēja	Ļoti augsta	🟠
Demogrāfijas politizēšana	Vidēja	Augsta	🟠
Pārvaldes kapacitāte	Vidēja	Augsta	🟠

 

5 STRATĒĢISKIE “PRETLĪDZEKĻI” (kas samazina vairākus riskus vienlaikus)

1️. Skaidras 3–5 nacionālās prioritātes līdz 2035. gadam
2️. Reāli rezultāti pirmajos 12–24 mēnešos
3️. Mierīga, godīga valdības komunikācija
4️. Integrācija kā drošības politika
5️. Pārvaldes efektivitātes celšana

 

Galvenā atziņa

Lielākais risks Latvijai līdz 2030. gadam nav viens konkrēts notikums, bet lēna uzticēšanās un rīcībspējas erozija.
Ja valsts ir skaidra, konsekventa un mierīga — vairums risku kļūst vadāmi.

 

Turpinājumā var sagatavot:

• 🧭 politisko risku “early warning” indikatoru paneli,
• 🧠 scenārijus “kas, ja” līdz 2030. gadam,
• 🎯  noteikt, kā katru augsta riska punktu samazināt 12–24 mēnešos.

 

“Politiskās kultūras kodekss” valsts amatpersonām

 

 “Politiskās kultūras kodekss” Latvijas valsts amatpersonām  kā praktisks uzvedības un lēmumu pieņemšanas standarts, nevis deklaratīvs manifests.

Tas ir paredzēts ministriem, Saeimas deputātiem, augstākajām amatpersonām un politiskajai vadībai, īpaši spriedzes un vēlēšanu apstākļos.

 

POLITISKĀS KULTŪRAS KODEKSS

Latvijas valsts amatpersonām

🎯 Kodeksa mērķis

Stiprināt:

• sabiedrības uzticēšanos valstij,
• politisko stabilitāti,
• demokrātijas noturību.

👉 Politiskā kultūra nav manieres — tā ir valsts drošības un attīstības resurss.

 

I. PAMATPRINCIPI (nediskutējami)

1️. Valsts pāri partijai

Valsts ilgtermiņa intereses:

• ir augstākas par partijas reitingiem,
• nav pakārtotas vēlēšanu ciklam.

✔️ Lēmumi tiek vērtēti 5–10 gadu perspektīvā
❌ Valsts izmantošana īstermiņa politiskam labumam

 

2️. Atbildība bez atrunām

Katra amatpersona:

• atbild par savu jomu,
• neatsaucas uz “kolektīvo atbildību”, lai izvairītos no vainas.

✔️ Kļūdu atzīšana bez dramatizēšanas
❌ Vainas novelšana uz “iepriekšējiem”, ierēdņiem vai sabiedrību

 

3️. Patiesums un godīgums

Valsts amatpersona:

• nesola to, ko nevar izpildīt,
• atklāti nosauc riskus un izmaksas.

✔️ “Mēs to nevaram izdarīt šogad, jo…”
❌ Apzināti maldinoši vai puspatiesi paziņojumi

 

II. KOMUNIKĀCIJAS STANDARTI

4️. Cieņa pret sabiedrību

Sabiedrība nav:

• “tumša”,
• “manipulējama masa”.

✔️ Skaidrošana saprotamā valodā
❌ Moralizēšana, pazemošana, ironija

 

5️. Cieņa pret politiskajiem oponentiem

Oponents ≠ ienaidnieks.

✔️ Kritizē idejas un rīcību
❌ Personiski uzbrukumi, dehumanizācija

👉 Šī robeža nosaka, vai demokrātija funkcionē.

 

6️. Miers kā līderības pazīme

Valsts amatpersona:

• neeskalē konfliktus,
• neizmanto bailes kā politisku instrumentu.

✔️ Mērens, stabils tonis
❌ Histērija, apokaliptiska retorika

 

III. LĒMUMU PIEŅEMŠANAS KODEKSS

7️. Izvēļu caurspīdīgums

Katram būtiskam lēmumam jābūt skaidram:

• ko darām,
• ko nedarām,
• kāpēc.

✔️ Publiski pieejams pamatojums
❌ “Tā vajadzēja” bez skaidrojuma

 

8️. Prognozējamība

Noteikumi:

• nemainās pēkšņi,
• netiek pielāgoti politiskai konjunktūrai.

✔️ Iepriekš paziņotas izmaiņas
❌ “Pārsteiguma” lēmumi

 

9️. Mazāk vārdu, vairāk rezultātu

Politiskā kultūra:

• balstās izpildē,
• nevis paziņojumu daudzumā.

✔️ Regulāri rezultātu pārskati
❌ Pastāvīga “procesa” komunikācija bez iznākuma

 

IV. ATTIECĪBAS AR VALSTS PĀRVALDI

🔟 Profesionāla distance

Amatpersona:

• nosaka politisko virzienu,
• necīnās ar ierēdņiem publiski.

✔️ Iekšēja kritika – iekšēji
❌ Ierēdņu publiska pazemošana

 

1️1. Kompetences robežas

Katrs runā:

• par savu jomu,
• savas atbildības ietvaros.

❌ Komentēt visu par visu
✔️ Fokusēta, kompetenta komunikācija

 

V. KRĪŽU UN VĒLĒŠANU PERIODA NOTEIKUMI

1️2. Krīzes netiek politizētas

Krīze ≠ kampaņas instruments.

✔️ Fakti → rīcība → komunikācija
❌ Bailes, vainīgo meklēšana

 

1️3. Vēlēšanu gadā – dubulta atbildība

Valsts amatpersona:

• skaidri nodala valsts darbu no partijas kampaņas,
• neizmanto valsts resursus politiskam labumam.

 

VI. SARKANĀS LĪNIJAS (nekad nepieļaujamas)

🚫 Aicinājumi uz vardarbību vai demokrātijas graušanu
🚫 Naida kurināšana
🚫 Valsts drošības apdraudēšana politiska labuma dēļ
🚫 Apzināta dezinformācija

 

VII. KODEKSA PRAKTISKĀ IEVIEŠANA

Lai kodekss nebūtu formāls:

✔️ Publiska parakstīšana (valdība, Saeima)
✔️ Iekļaušana amatpersonu apmācībās
✔️ Regulārs pašvērtējums
✔️ Sabiedrības iespēja norādīt uz pārkāpumiem (bez “raganu medībām”)

 

KOPSAVILKUMS

Politiskā kultūra sākas tur, kur vara apzinās savu atbildību par sabiedrības noskaņojumu, ne tikai par lēmumu saturu.

 

Galvenā atziņa

Valsts var izdzīvot ar kļūdainiem lēmumiem.
Valsts neizdzīvo ar degradētu politisko kultūru.

 

Turpinājumā var sagatavot:

• 📜 kodeksa saīsinātu “1 lapas” versija publiskai lietošanai,
• 🎤 runas projektu premjeram kodeksa prezentācijai,
• 🏛  noteikt, kā to ieviest Saeimas reglamentā un valdības darbā,
• ⚠️ izstrādāt mehānismu, kā reaģēt uz kodeksa pārkāpumiem bez politiskas atriebības.

 

 

Īpaša risku karte vēlēšanu gadam

 

Politisko risku karte Latvijai vēlēšanu gadam (praktiska, operatīva versija), paredzēta valdībai, drošības iestādēm un politiskajai vadībai, lai savlaicīgi mazinātu destabilizāciju, nevis reaģētu pēc fakta.

 

ĪPAŠĀ RISKU KARTE

Latvija — vēlēšanu gads

🎯 Mērķis

• saglabāt politisko stabilitāti,
• pasargāt vēlēšanu leģitimitāti,
• mazināt sabiedrības polarizāciju,
• neļaut ārējai ietekmei pastiprināt iekšējos konfliktus.

 

I. AUGSTĀKĀ LĪMEŅA RISKI (STRATĒĢISKIE)

🔴 1. Populisma eskalācija

Raksturojums

• Vienkārši risinājumi sarežģītām problēmām
• “Visa elite ir zagļi”
• Solījumi bez seguma

Ietekme

• Reformu apstāšanās
• Sabiedrības sašķeltība
• Neuzticēšanās vēlēšanu rezultātiem

Agrīnie signāli

• Straujš atbalsts jauniem “anti-sistēmas” spēkiem
• Sociālo tīklu eksplozīva retorika

Pretpasākumi
✔️ Konsekventa valdības komunikācija
✔️ Skaidra fiskālā realitāte (bez skaitļu slēpšanas)
✔️ Neuzbrukt populistiem personiski — izjaukt viņu naratīvu

 

🔴 2. Ārējā ietekme un dezinformācija

Raksturojums

• Krievijas informatīvās operācijas
• Provokācijas sociālajos tīklos
• Uzticības graušana vēlēšanu procesam

Ietekme

• Sabiedrības apjukums
• Zema vēlētāju līdzdalība
• Protesti pēc vēlēšanām

Agrīnie signāli

• Identiski naratīvi vairākos kanālos
• “Nolemtības” sajūtas izplatīšana

Pretpasākumi
✔️ Ātra faktu pārbaude
✔️ Vienota valsts pozīcija
✔️ Klusa, profesionāla drošības iestāžu rīcība (bez publiska trokšņa)

 

🔴 3. Vēlēšanu procesa apšaubīšana

Raksturojums

• Apgalvojumi par “viltotām vēlēšanām”
• Nepamatotas prasības pārrēķiniem

Ietekme

• Leģitimitātes krīze
• Ielu protesti
• Ilgstoša politiskā nestabilitāte

Agrīnie signāli

• Iepriekšēja neuzticēšanās CVK
• “Rezultāti būs viltoti” jau pirms balsošanas

Pretpasākumi
✔️ Maksimāla caurspīdība
✔️ Starptautiskie novērotāji
✔️ Skaidra juridiskā procedūra sūdzībām

 

II. VIDĒJA LĪMEŅA RISKI (OPERATĪVIE)

🟠 4. Valdības iekšējie konflikti

Raksturojums

• Ministru publiski strīdi
• Savstarpēji pārmetumi

Ietekme

• Vāja valdības autoritāte
• Populisma pastiprināšanās

Pretpasākumi
✔️ Iekšējās domstarpības – aiz slēgtām durvīm
✔️ Vienota komunikācijas līnija

 

🟠 5. Sociāli jūtīgu lēmumu sakritība ar kampaņu

Raksturojums

• Nodokļi, tarifi, pabalsti vēlēšanu laikā

Ietekme

• Protesti
• Politizētas krīzes

Pretpasākumi
✔️ Lēmumu laika plānošana
✔️ Iepriekšēja skaidrošana
✔️ Kompensējoši mehānismi

 

🟠 6. Mediju polarizācija

Raksturojums

• Mediji kā politiskie aktieri
• Sensacionalizācija

Ietekme

• Sabiedrības radikalizācija

Pretpasākumi
✔️ Regulāra, vienlīdzīga piekļuve informācijai
✔️ Faktu nodrošināšana, nevis polemika

 

III. ZEMĀKA LĪMEŅA, BET SISTĒMISKI RISKI

🟡 7. Vēlēšanu nogurums un apātija

Ietekme

• Zema līdzdalība
• Leģitimitātes vājināšanās

Pretpasākumi
✔️ Pozitīvs, jēgpilns vēstījums
✔️ Uzsvars uz izvēles nozīmi

🟡 8. Administratīvie traucējumi

Raksturojums

• IT problēmas
• Organizatoriskas kļūdas

Ietekme

• Aizdomas par ļaunprātību

Pretpasākumi
✔️ Rezerves scenāriji
✔️ Krīzes komunikācijas plāns 24 h režīmā

 

IV. RISKU KOPSAVILKUMA TABULA

Risks	Iespējamība	Ietekme	Kritiskums
Populisma vilnis	Augsta	Augsta	🔴
Dezinformācija	Augsta	Augsta	🔴
Vēlēšanu apšaubīšana	Vidēja	Ļoti augsta	🔴
Valdības konflikti	Vidēja	Vidēja	🟠
Sociālie protesti	Vidēja	Vidēja	🟠
Apātija	Augsta	Vidēja	🟡

 

V. “ZELTA NOTEIKUMI” VĒLĒŠANU GADAM

1️. Miers > ātrs reitings
2️. Skaidrība > skaļi saukļi
3️. Valsts > partija
4️. Process > emocijas
5️. Leģitimitāte > uzvara

 

GALVENĀ ATZIŅA

Vēlēšanu gadā lielākais risks nav tas, kas uzvar — bet tas, vai sabiedrība pieņem rezultātu kā taisnīgu.

 

Turpinājumā iepējams sagatavot:

• 📆 detalizētu 12 mēnešu riska monitoringa grafiku,
• ⚠️ krīžu scenāriju simulācijas (pirms/pēc vēlēšanām),
• 🎤 premjera un prezidenta runu komplektu krīzes brīžiem.

 

Kas jādara, lai pilnveidotu izglītības sistēmu Latvijā

 

 

Izglītība ir viens no būtiskākajiem faktoriem valsts ilgtspējīgai attīstībai, jo tieši tā veido nākamo paaudžu zināšanas, prasmes un vērtības. Latvijā pēdējos gados ir īstenotas vairākas reformas izglītības jomā, tomēr joprojām pastāv problēmas, kas kavē sistēmas efektīvu darbību. Lai pilnveidotu izglītības sistēmu Latvijā, nepieciešama kompleksa un ilgtermiņa pieeja, kas aptver gan skolēnus, skolotājus, gan valsts politiku.

 

Galvenie virzieni:

 

Ⅰ  Skolotāju profesijas stiprināšana

• Konkurētspējīgs atalgojums un skaidrs karjeras modelis
• Regulāra, kvalitatīva profesionālā pilnveide (ne tikai formāla)
• Mentoru sistēma jaunajiem skolotājiem

 

Mazāka birokrātija, vairāk laika darbam ar skolēniem

 

• Lai samazinātu birokrātiju izglītības sistēmā, nepieciešama mērķtiecīga rīcība valsts, pašvaldību un skolu līmenī, koncentrējoties uz to, kas tieši uzlabo mācību kvalitāti, nevis dokumentu apjomu.

 

1. Pārskatīt prasības dokumentācijai

• Atcelt vai apvienot dublējošus dokumentus (plāni, atskaites, apraksti).
• Samazināt formālo plānošanu, dodot priekšroku reālai mācību praksei.
• Noteikt skaidru principu: ja dokumentam nav praktiska pielietojuma, tas nav nepieciešams.

 

2. Vienkāršot normatīvo regulējumu

• Samazināt biežas izmaiņas noteikumos un vadlīnijās.
• Skaidri formulēt prasības, izvairoties no interpretācijas nepieciešamības.
• Izstrādāt vienotus, īsus metodiskos norādījumus.

 

3. Digitalizēt gudri, nevis formāli

• Ieviest vienotu digitālo sistēmu, nevis vairākas paralēlas platformas.
• Automatizēt atskaites un datu ievadi.
• Nodrošināt, ka dati tiek ievadīti vienu reizi, bet izmantoti vairākkārt.

 

4. Uzticēšanās skolotājiem un skolām

• Samazināt mikrovadību un pārmērīgas pārbaudes.
• Dot skolām lielāku autonomiju mācību procesa organizēšanā.
• Pāriet no formālas kontroles uz konsultatīvu atbalstu.

 

5. Pārskatīt vērtēšanas un atskaišu sistēmu

• Samazināt obligāto atskaišu skaitu.
• Aizstāt formālas atskaites ar izlases izvērtējumiem.
• Izmantot mācību rezultātu analīzi, nevis procesa aprakstus.

 

6. Iesaistīt skolotājus lēmumu pieņemšanā

• Regulāri aptaujāt skolotājus par birokrātijas slogu.
• Testēt jaunas prasības pilotprojektos.
• Ieviest mehānismu, kur skolotāji var ierosināt birokrātijas samazināšanu.

 

7. Skaidrs sadalījums starp mācīšanu un administrēšanu

• Palielināt administratīvā personāla lomu.
• Samazināt skolotāju pienākumus, kas nav tieši saistīti ar mācīšanu.
• Nodrošināt atbalstu skolu vadībai.

 

 

Secinājums

• Birokrātiju izglītības sistēmā var samazināt, vienkāršojot prasības, gudri digitalizējot procesus un palielinot uzticēšanos skolotāju profesionālajai kompetencei.

 

           Skaidrs salīdzinājums “pirms–pēc”

 Tas parāda, kā birokrātijas samazināšana var uzlabot izglītības sistēmas darbību un mācību kvalitāti.

Birokrātijas samazināšana izglītības sistēmā:

               PIRMS / PĒC

• Skolotāji aizpilda daudzveidīgus, bieži dublējošus dokumentus

     Dokumentācija ir samazināta līdz būtiskajam

• Liels uzsvars uz formālu plānu un atskaišu rakstīšanu

Uzsvars uz reālo mācību procesu un rezultātiem

• Informācija jāievada vairākās sistēmās

     Vienota digitālā platforma, dati ievadāmi vienreiz

• Biežas normatīvo aktu izmaiņas bez pietiekama skaidrojuma

     Stabils regulējums ar skaidrām un vienkāršām prasībām

• Skolotāji izjūt kontroli un neuzticēšanos

     Skolotāji izjūt profesionālu uzticēšanos

• Administratīvās pārbaudes koncentrējas uz dokumentiem

Izvērtēšana koncentrējas uz mācību kvalitāti

• Skolotāju laiks tiek atņemts mācīšanai 

Vairāk laika skolēniem un individuālam darbam

• Skolu vadība pilda gan pedagoģiskus, gan pārmērīgus administratīvus uzdevumus        

Administratīvie uzdevumi tiek deleģēti atbalsta personālam

         

 

 

 Ietekme uz izglītības kvalitāti

 

Pirms:

• Birokrātija palielina skolotāju pārslodzi, mazina motivāciju un ierobežo radošumu mācību procesā.

 

Pēc:

• Samazināta birokrātija veicina skolotāju profesionālo autonomiju, uzlabo mācību kvalitāti un skolēnu iesaisti.

 

Secinājums

• Pārejot no pārmērīgas dokumentēšanas uz uzticēšanās un rezultātos balstītu pieeju, izglītības sistēma kļūst efektīvāka un skolēncentrētāka.
• Formas sākums

Formas beigas

 

Vizuālam infografikas tekstam piemērots saturs

To var tieši izmantot plakātā, prezentācijā vai Canva infografikā. Teksts ir īss, skaidrs un strukturēts blokos.

 

📉 Birokrātija izglītībā: PIRMS → PĒC

🗂️ DOKUMENTI

PIRMS:
– Daudz dokumentu
– Dublējošas atskaites

PĒC:
– Tikai būtiskā dokumentācija
– Skaidrs mērķis katram dokumentam

 

💻 DIGITĀLĀ VIDE

PIRMS:
– Vairākas sistēmas
– Datu ievade atkārtoti

PĒC:
– Vienota digitālā platforma
– Dati ievadāmi vienreiz

 

 

⏳ SKOLOTĀJU LAIKS

PIRMS:
– Laiks dokumentiem
– Mazāk laika skolēniem

PĒC:
– Laiks mācīšanai
– Individuāls darbs ar skolēniem

 

📋 PĀRBAUDES UN KONTROLE

PIRMS:
– Formāla dokumentu pārbaude
– Kontroles sajūta

PĒC:
– Kvalitātes izvērtēšana
– Konsultatīvs atbalsts

 

🤝 ATTIEKSME

PIRMS:
– Neuzticēšanās skolotājiem

PĒC:
– Profesionāla uzticēšanās

 

🎯 REZULTĀTS

PĒC:
✔ Augstāka mācību kvalitāte
✔ Motivēti skolotāji
✔ Iesaistīti skolēni

 

🟢 GALVENAIS VĒSTĪJUMS

Mazāk birokrātijas → vairāk laika kvalitatīvai izglītībai

 

 

 

 

 

Problēmas, kas kavē izglītības kvalitātes paaugstināšanos

 

Izglītības kvalitātes paaugstināšanos Latvijā kavē vairāku savstarpēji saistītu problēmu kopums. Tās var iedalīt strukturālās, pedagoģiskās un sociālās problēmās:

 

1. Skolotāju trūkums un pārslodze

• Zems vai nekonkurētspējīgs atalgojums daudzās pašvaldībās.
• Skolotāju novecošanās un jauno pedagogu nepietiekama piesaiste.
• Liela administratīvā slodze, kas samazina laiku kvalitatīvam mācību darbam.

 

2. Nevienlīdzīga izglītības kvalitāte

• Būtiskas atšķirības starp pilsētu un lauku skolām.
• Atšķirīga piekļuve mācību resursiem, tehnoloģijām un atbalsta personālam.
• Skolēnu sociālekonomiskais fons ietekmē mācību sasniegumus.

 

3. Pārslogots un sadrumstalots mācību saturs

• Pārāk plašs mācību vielas apjoms, nepietiekams laiks padziļinātai izpratnei.
• Neskaidra kompetenču pieejas ieviešana praksē.
• Vāja saikne starp mācību saturu un reālās dzīves vajadzībām.

 

4. Nepietiekams atbalsts skolēniem

• Skolu psihologu, logopēdu un speciālo pedagogu trūkums.
• Novēlota mācību grūtību vai emocionālu problēmu atpazīšana.
• Nepietiekami attīstīta iekļaujošā izglītība.

 

 

 

5. Motivācijas trūkums

• Zema skolēnu motivācija mācīties un nepietiekama mācību jēgas izpratne.
• Skolotāju izdegšana.
• Vecāku ierobežota iesaiste izglītības procesā.

 

6. Novērtēšanas sistēmas problēmas

• Pārmērīgs uzsvars uz centralizētajiem eksāmeniem, nevis mācību procesu.
• Nevienmērīga vērtēšanas prakse skolās.
• Vāja atgriezeniskā saite skolēniem.

 

7. Vadības un politikas nepilnības

• Biežas reformas bez pietiekamas sagatavošanās un izvērtējuma.
• Nepietiekama datu izmantošana lēmumu pieņemšanā.
• Politiskā nestabilitāte izglītības jomā.

 

8. Tehnoloģiju izaicinājumi

• Digitālā plaisa starp skolām un skolēniem.
• Skolotāju nepietiekamas digitālās prasmes.
• Tehnoloģiju izmantošana bez pedagoģiska mērķa.

 

 

Galvenās problēmas, kuras regulāri tiek minētas starptautiskās un vietējās analīzēs: Lsm.lv+4Publications Office of the EU+4Baltic News Network+4

📉 1. Finansējuma nepietiekamība un resursu trūkums

• Izglītības finansējums uz vienu skolēnu vai studējošo joprojām ir zem OECD un ES vidējā līmeņa, kas ierobežo mācību materiālu, tehnoloģiju un infrastruktūras atjaunošanu. Eng.lsm.lv
• Skolām trūkst finanšu līdzekļu mācību līdzekļu un mācību iekārtu iegādei, kas palielina atšķirības starp labāk aprīkotām un skolām ar mazāk resursiem. Baltic News Network

👩‍🏫 2. Pedagogu trūkums, zema motivācija un novecošana

• Latvijā trūkst kvalificētu skolotāju, īpaši matemātikas, dabaszinātņu un valodu mācību priekšmetos. Trūkumu pastiprina demogrāfiskais kritums, emigrācija un pedagogu zemās algas. Publications Office of the EU+1
• Aptuveni trešdaļa jauno skolotāju pamet izglītības jomu pirmajos piecos gados. Publications Office of the EU

🧠 3. Ģeogrāfiskas un sociālās nevienlīdzības

• Kvalitātes un pieejamības plaisa starp pilsētu un lauku skolām joprojām ir problemātiska — lauku skolās bieži ir mazāk resursu un skolotāju. brokenchalk.org
• Bērnu un jauniešu izglītības sasniegumus ietekmē ģimenes sociālekonomiskais stāvoklis, kas veicina iespēju nevienlīdzību. Lsm.lv

🧠 4. Darba tirgus vajadzību un izglītības nesaskaņa

• Ir salīdzinoši zems STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika) absolventu īpatsvars, radot «prasmes trūkumu» darba tirgū. Publications Office of the EU
• Profesionālās izglītības (VET) pievilcība joprojām ir zem ES vidējā, un prakses iespējas darba vidē tiek izmantotas mazāk nekā citur. Publications Office of the EU

🧑‍🎓 5. Pieaugušo mācību un mūžizglītības sistēmas izaicinājumi

• Pieaugušo dalība mācībās ir zem ES vidējā, īpaši zema starp cilvēkiem ar zemāku kvalifikāciju. Tas ierobežo cilvēku spēju pielāgoties mainīgām darba tirgus prasībām. baltictimes.com
• Sistēmas mērķi, vizijas un pārvaldība pieaugušo izglītībā vēl nav pietiekami skaidri un operacionāli, lai nodrošinātu reālas pārmaiņas. lrvk.gov.lv

🏫 6. Stratēģisko un administratīvo kapacitātes jautājumu izaicinājumi

• Skolu vadītājiem ir ierobežotas iespējas veikt pašnovērtējumu un ilgtermiņa kvalitātes uzlabošanas plānošanu, tostarp datu izmantošanas kapacitāte ir ierobežota. media.unesco.org

📌 Papildu izaicinājumi

• Valodas politikas jautājumi: pāreja uz mācībām latviešu valodā mazina iespēju segregāciju, taču dažiem jauniešiem no minoritātēm tas var radīt papildu grūtības. brokenchalk.org
• Digitālās prasmes un piekļuve: nepieciešami turpmāki ieguldījumi digitālā pratībā gan jauniešiem, gan pieaugušajiem. baltictimes.com

✨ Kopumā

Latvijas izglītības kvalitātes paaugstināšana prasa sistēmisku pieeju, kas iekļauj gan pietiekamu finansējuma nodrošināšanu, gan pedagogiem draudzīgu vidi, mūsdienīgas mācību metodes, sociālās nevienlīdzības mazināšanu, pieaugušo izglītības paplašināšanu un ciešāku saikni ar darba tirgus vajadzībām. Izmaiņas pa laikam jau notiek, taču problēmu risināšana bieži ir lēna un sarežģīta. Publications Office of the EU

 

Koncentrēts un strukturēts politikas ieteikumu kopsavilkums

Tas balstās uz galvenajām problēmām Latvijas izglītības sistēmā un ir piemērots gan skolas darbam, gan studiju darbiem.

Svarīgākie politikas ieteikumi izglītības kvalitātes uzlabošanai Latvijā

1. Stabils un mērķēts izglītības finansējums

• Palielināt ieguldījumus izglītībā līdz ES/OECD vidējam līmenim.
• Ieviest ilgtermiņa finansēšanas modeli, kas nav atkarīgs no īstermiņa politiskajiem cikliem.
• Nodrošināt mērķfinansējumu:
• mācību materiāliem un digitālajām tehnoloģijām,
• skolu infrastruktūras modernizācijai,
• atbalsta personālam (psihologi, speciālie pedagogi).

2. Pedagogu profesijas stiprināšana

• Paaugstināt skolotāju atalgojumu, padarot profesiju konkurētspējīgu.
• Izveidot:
• mentoringa programmas jaunajiem skolotājiem,
• apmaksātas profesionālās pilnveides iespējas.
• Samazināt administratīvo slogu skolotājiem, ļaujot koncentrēties uz mācību kvalitāti.
• Mērķtiecīgi piesaistīt jaunus pedagogus STEM priekšmetos.

3. Izglītības nevienlīdzības mazināšana

• Nodrošināt vienlīdzīgu izglītības kvalitāti neatkarīgi no dzīvesvietas:
• stiprināt reģionālās skolas,
• attīstīt kvalitatīvu skolēnu pārvadājumu un digitālo mācību risinājumus.
• Paplašināt atbalsta programmas bērniem no sociāli mazaizsargātām ģimenēm.
• Attīstīt agrīnās intervences pasākumus (pirmsskola, lasītprasme, valodas prasmes).

4. Mācību satura un metožu pilnveide

• Turpināt kompetenču pieejas ieviešanu ar praktisku atbalstu skolotājiem.
• Veicināt:
• kritisko domāšanu,
• problēmu risināšanas prasmes,
• digitālo un finanšu pratību.
• Samazināt formālu „iekalšanas” pieeju, palielinot praktisko un starpdisciplināro mācīšanos.

5. Ciešāka saikne starp izglītību un darba tirgu

• Attīstīt profesionālo izglītību kā līdzvērtīgu akadēmiskajai.
• Paplašināt:
• darba vidē balstītas mācības,
• prakses un sadarbību ar uzņēmumiem.
• Regulāri atjaunot izglītības programmas atbilstoši darba tirgus vajadzībām, īpaši STEM jomā.

6. Mūžizglītības un pieaugušo izglītības stiprināšana

• Veidot skaidru un koordinētu pieaugušo izglītības sistēmu.
• Motivēt pieaugušos mācīties, piedāvājot:
• elastīgus mācību formātus,
• valsts līdzfinansētas pārkvalifikācijas programmas.
• Īpašu uzmanību pievērst cilvēkiem ar zemu kvalifikāciju.

7. Skolu vadības un pārvaldības uzlabošana

• Stiprināt skolu direktoru vadības un stratēģiskās plānošanas prasmes.
• Veicināt datu izmantošanu lēmumu pieņemšanā (pašnovērtējums, rezultātu analīze).
• Palielināt skolu autonomiju, vienlaikus nodrošinot kvalitātes uzraudzību.

Kopsavilkums

Izglītības kvalitātes paaugstināšana Latvijā prasa saskaņotu un ilgtermiņa politiku, kas vienlaikus risina:

• pedagogu jautājumus,
• finansējuma nepietiekamību,
• sociālo nevienlīdzību,
• izglītības satura atbilstību mūsdienu vajadzībām.

Bez sistēmiskas pieejas atsevišķas reformas nedos noturīgu rezultātu.

Prezentācijas slaidu struktūru (gatava PowerPoint / Google Slides).

 

• 1️. Politikas ieteikumu kopsavilkums TABULĀ

Problēmu joma	Galvenās problēmas	Politikas ieteikumi
Finansējums	Nepietiekami resursi, nevienlīdzība starp skolām	Palielināt finansējumu līdz ES vidējam, ieviest ilgtermiņa finansēšanas modeli
Pedagogi	Skolotāju trūkums, zema motivācija, novecošana	Palielināt algas, mentoringa programmas, mazināt birokrātiju
Nevienlīdzība	Atšķirības starp pilsētu un lauku skolām, sociālekonomiskie faktori	Mērķēts atbalsts reģioniem, atbalsta personāls, agrīna intervence
Mācību saturs	Pārslogots, teorētisks, nepietiekamas prasmes	Kompetenču pieeja, kritiskā domāšana, praktiska mācīšanās
Darba tirgus	Prasmju neatbilstība, zema profesionālās izglītības prestižs	Stiprināt VET, darba vidē balstītas mācības, sadarbība ar uzņēmumiem
Mūžizglītība	Zema pieaugušo iesaiste mācībās	Elastīgas programmas, pārkvalifikācija, valsts līdzfinansējums
Pārvaldība	Vāja stratēģiskā plānošana, ierobežota autonomija	Stiprināt skolu vadītāju kompetences, datu izmantošanu

• ---

• 2️. Prezentācijas SLAIDU STRUKTŪRA (8–10 slaidi)
• 1. slaids — Nosaukums
• Izglītības kvalitātes uzlabošanas izaicinājumi un risinājumi Latvijā

 

• 2. slaids — Galvenās problēmas
• Nepietiekams finansējums
• Skolotāju trūkums
• Izglītības nevienlīdzība
• Prasmju neatbilstība darba tirgum

 

• 3. slaids — Finansējums
• Zem ES/OECD vidējā
• Nepietiekama infrastruktūra
  Risinājumi:
• Ilgtermiņa finansēšana
• Mērķfinansējums skolām

 

• 4. slaids — Pedagogu jautājumi
• Zemas algas
• Profesijas novecošana
  Risinājumi:
• Atalgojuma paaugstināšana
• Mentoringa un pilnveides programmas

 

• 5. slaids — Nevienlīdzība izglītībā
• Pilsēta vs. lauki
• Ģimenes sociālekonomiskais stāvoklis
  Risinājumi:
• Atbalsts reģioniem
• Psihologi, speciālie pedagogi

 

• 6. slaids — Mācību saturs
• Pārslogots, teorētisks
  Risinājumi:
• Kompetenču pieeja
• Kritiskā domāšana
• Digitālās prasmes

 

• 7. slaids — Izglītība un darba tirgus
• STEM speciālistu trūkums
  Risinājumi:
• Profesionālās izglītības stiprināšana
• Prakses un darba vidē balstītas mācības

 

• 8. slaids — Mūžizglītība
• Zema pieaugušo iesaiste
  Risinājumi:
• Elastīgas mācības
• Valsts atbalsts pārkvalifikācijai

 

• 9. slaids — Skolu pārvaldība
• Ierobežota stratēģiskā plānošana
  Risinājumi:
• Skolu autonomija
• Vadītāju kompetenču celšana

 

• 10. slaids — Secinājumi
• Nepieciešama ilgtermiņa, saskaņota politika
• Investīcijas cilvēkresursos ir izšķirošas
• Izglītība = valsts attīstības pamats.

 

• Formas sākums
• Formas beigas

Formas sākums

Formas beigas

Lai skolotāja profesija Latvijā kļūtu pievilcīgāka, profesionālajai pilnveidei jābūt kvalitatīvai, jēgpilnai un praktiski noderīgai, nevis formālai

 

Būtiskākās profesionālās pilnveides iespējas, kuras ieteicams īstenot valsts un pašvaldību līmenī.

Kvalitatīvas profesionālās pilnveides iespējas skolotājiem

1. Mentoringa un atbalsta programmas

• Strukturēts mentorings jaunajiem skolotājiem pirmajos 2–3 darba gados.
• Mentoru darba apmaksa un laika ieskaitīšana darba slodzē.
• Atbalsts ne tikai metodikā, bet arī:
• klases vadībā,
• komunikācijā ar vecākiem,
• emocionālajā noturībā.

Ieguvums: mazāks jauno skolotāju izdegšanas un aiziešanas risks.

2. Ilgtermiņa profesionālās pilnveides programmas

• Nevis vienas dienas kursi, bet:
• vairāku mēnešu programmas,
• ar praktisku ieviešanu klasē.
• Regulāra atgriezeniskā saite un refleksija.

Ieguvums: reālas pārmaiņas mācību procesā, nevis “sertifikāts mapē”.

3. Mācību metodikas un kompetenču pieejas padziļināta apguve

• Diferencēta mācīšana un individuāla pieeja skolēniem.
• Iekļaujošā izglītība (darbs ar bērniem ar īpašām vajadzībām).
• Formatīvā vērtēšana un jēgpilna atgriezeniskā saite.

Ieguvums: lielāka profesionālā pārliecība un mācību kvalitāte.

4. Digitālo prasmju un tehnoloģiju lietojuma pilnveide

• Mācības par:
• digitālo mācību rīku jēgpilnu izmantošanu,
• mākslīgā intelekta izmantošanu skolotāja darbā,
• attālināto un hibrīdo mācību organizēšanu.
• Uzsvars uz metodiku, nevis tikai tehnoloģiju.

Ieguvums: efektīvāks darbs un mazāks laika patēriņš ikdienas uzdevumos.

5. Pedagogu profesionālās mācīšanās kopienas

• Regulāras kolēģu sadarbības grupas skolās un starp skolām.
• Labās prakses apmaiņa, stundu vērošana un kopīga analīze.
• Tiešsaistes profesionālās kopienas reģionālā un valsts līmenī.

Ieguvums: piederības sajūta un profesionālais atbalsts.

6. Līderības un karjeras attīstības iespējas

• Programmas:
• pieredzējušiem skolotājiem kā mentoriem,
• priekšmetu jomu līderiem,
• nākamajiem skolu vadītājiem.
• Skaidrs profesionālās izaugsmes ceļš bez nepieciešamības pamest klasi.

Ieguvums: motivācija palikt profesijā ilgtermiņā.

7. Emocionālās labbūtības un izdegšanas prevencijas atbalsts

• Apmācības par:
• stresa vadību,
• profesionālajām robežām,
• darba un privātās dzīves līdzsvaru.
• Pieejams psiholoģiskais atbalsts skolotājiem.

Ieguvums: veselīgāks darba klimats un noturīgāki pedagogi.

8. Starptautiskā pieredze un mobilitāte

• Apmaiņas programmas (piem., Erasmus+).
• Iespēja iepazīt citu valstu labās prakses.
• Starptautisku kursu atzīšana kā pilnvērtīga profesionālā pilnveide.

Ieguvums: prestižs un profesionāls iedvesmas avots.

Kopsavilkums

Skolotāja profesija kļūs pievilcīgāka, ja profesionālā pilnveide:

• būs apmaksāta un ieskaitīta darba laikā,
• būs praktiska un ilgtermiņa,
• nodrošinās karjeras izaugsmi un emocionālu atbalstu,
• dos sajūtu, ka skolotājs ir novērtēts profesionālis, nevis tikai sistēmas izpildītājs.

Kvalitatīvas profesionālās pilnveides iespējas skolotājiem

Skaidra un pārskatāma tabula

Tā apkopo kvalitatīvas profesionālās pilnveides iespējas, lai skolotāja profesija kļūtu pievilcīgāka.

Profesionālās pilnveides joma:

          Saturs / piemēri  Ieguvums skolotājam  Ietekme uz profesijas pievilcību

Mentoringa programmas:

          Jauno skolotāju atbalsts 2–3 gadu laikā, pieredzējušu mentoru piesaiste          Drošības sajūta, profesionāls atbalsts    Samazina izdegšanu un profesijas pamešanu

Ilgtermiņa pilnveides programmas:

          Vairāku mēnešu kursi ar praktisku pedagoģiju klasē        Rada jēgpilnu profesionālo izaugsmi; Dziļākas zināšanas un prasmes   

Mācību metodikas pilnveide:

          Diferencēta mācīšana, iekļaujošā izglītība, formatīvā vērtēšana

Lielāka profesionālā pārliecība     Uzlabo mācību kvalitāti un skolotāja prestižu

Digitālo prasmju attīstība:   

Digitālie rīki, MI izmantošana, attālinātās mācības Efektīvāks darbs, laika ietaupījums         Samazina pārslodzi un stresu

Profesionālās mācīšanās kopienas:

          Kolēģu sadarbība, stundu vērošana, pieredzes apmaiņa   Piederības sajūta          Mazina izolāciju un palielina apmierinātību

Līderības un karjeras izaugsme:

          Mentoru, jomu līderu, nākamo vadītāju programmas       Karjeras perspektīva         

Motivē palikt profesijā ilgtermiņā

Emocionālā labbūtība:

          Stresa vadība, izdegšanas prevencija, psiholoģiskais atbalsts   Labāka veselība un līdzsvars

          Uzlabo darba vidi un profesijas tēlu

Starptautiskā pieredze:

          Apmaiņas programmas, starptautiski kursi    Profesionāla iedvesma          Palielina profesijas prestižu

💡 Secinājums

Skolotāja profesija kļūst pievilcīgāka, ja profesionālā pilnveide ir praktiska, apmaksāta, ilgtermiņa un orientēta uz skolotāja labbūtību un karjeras izaugsmi.

     Tabula ar konkrētiem piemēriem Latvijā

Tā ir piemērota prezentācijai

Kvalitatīvas profesionālās pilnveides iespējas skolotājiem (ar piemēriem Latvijā)

Profesionālās pilnveides joma	Saturs	Konkrēti piemēri Latvijā	Ieguvums skolotājam
Mentoringa programmas	Jauno skolotāju atbalsts pirmajos darba gados	Programma „Mācītspēks” – mentoru atbalsts jaunajiem skolotājiem	Vieglāka adaptācija, mazāks stress
Ilgtermiņa pilnveides programmas	Vairāku mēnešu mācības ar praksi	Skola2030 profesionālās pilnveides kursi skolotājiem	Reālas prasmes darbam klasē
Mācību metodikas pilnveide	Kompetenču pieeja, formatīvā vērtēšana	Valsts izglītības satura centra (VISC) kursi un semināri	Paaugstināta mācību kvalitāte
Digitālo prasmju attīstība	Digitālie rīki, attālinātās mācības	eTwinning, Skola2030 digitālie rīki, kursi par MI izmantošanu	Efektīvāks darbs, laika ietaupījums
Profesionālās mācīšanās kopienas	Skolotāju sadarbība un pieredzes apmaiņa	Priekšmetu skolotāju metodiskās apvienības, Skola2030 kopienas	Piederības sajūta, savstarpējs atbalsts
Līderības un karjeras izaugsme	Mentori, jomu līderi, vadītāji	Programmas skolu direktoriem (piem., LU, RTU, LPS projekti)	Karjeras izaugsmes iespējas
Emocionālā labbūtība	Izdegšanas prevencija, psiholoģiskais atbalsts	Pašvaldību nodrošināts psihologu atbalsts, labbūtības kursi	Mazāks izdegšanas risks
Starptautiskā pieredze	Apmaiņas un mācības ārzemēs	Erasmus+ skolotāju mobilitātes un kursi	Motivācija, profesionāls prestižs

---

📌 Secinājums

Latvijā jau pastāv vairākas kvalitatīvas profesionālās pilnveides iespējas skolotājiem, taču skolotāja profesija kļūs vēl pievilcīgāka, ja šīs iespējas būs regulāras, labi apmaksātas, pieejamas visos reģionos un cieši saistītas ar skolotāja ikdienas darbu.

• Formas beigas

ⅠⅠ Mācību satura un metožu uzlabošana

 

Mūsdienu sabiedrībā ar strauju tehnoloģiju attīstību vairs nepietiek tikai ar faktu iegaumēšanu. Mācību saturā būtu vairāk jāiekļauj praktiski uzdevumi, starpdisciplināra pieeja un reālās dzīves piemēri. Tāpat nozīmīga ir digitālo prasmju attīstīšana, lai jaunieši būtu sagatavoti darba tirgus prasībām.

 

• Uzsvars uz kritisko domāšanu, problēmrisināšanu un radošumu, nevis mehānisku iegaumēšanu
• Praktiski pielietojamas zināšanas (finanšu pratība, medijpratība, digitālās prasmes)
• Elastīgāks mācību saturs, pielāgots skolēnu spējām un interesēm
• Līdzsvars starp akadēmisko un profesionālo izglītību

Lai uzlabotu mācību saturu un mācību metodes, nepieciešama mērķtiecīga un praktiska rīcība vairākos līmeņos – no valsts politikas līdz ikdienas darbam klasē.

 

1. Pilnveidot mācību saturu

• Samazināt satura pārblīvētību, koncentrējoties uz būtiskāko.
• Skaidri definēt, kādas prasmes un zināšanas skolēnam jāapgūst, ne tikai kāda viela jāiziet.
• Lielāks uzsvars uz:
• kritisko domāšanu,
• problēmu risināšanu,
• medijpratību un finanšu pratību,
• digitālajām prasmēm.
• Nodrošināt mācību satura regulāru izvērtēšanu un aktualizēšanu.

 

2. Uzlabot mācību metodes

• Pāriet no pasīvas informācijas nodošanas uz aktīvu mācīšanos:
• projektu darbi,
• grupu darbs,
• diskusijas,
• pētnieciskie uzdevumi.
• Plašāk izmantot starpdisciplināru pieeju.
• Diferencēt mācību darbu atbilstoši skolēnu spējām un vajadzībām.
• Attīstīt formatīvo vērtēšanu (atgriezeniskā saite, ne tikai atzīmes).

 

3. Atbalstīt skolotājus

• Nodrošināt praktiskas apmācības, ne tikai teorētiskus kursus.
• Dalīties ar labās prakses piemēriem starp skolām.
• Samazināt birokrātiju, dodot vairāk laika darbam ar skolēniem.
• Izveidot mentoru sistēmu jaunajiem skolotājiem.

 

4. Efektīvi izmantot tehnoloģijas

• Digitālos rīkus izmantot ar skaidru mācību mērķi, nevis formāli.
• Attīstīt skolotāju digitālpedagoģiskās prasmes.
• Nodrošināt kvalitatīvus digitālos mācību materiālus latviešu valodā.
• Mācīt skolēniem atbildīgu un kritisku tehnoloģiju lietošanu.
•  

5. Iesaistīt skolēnus un vecākus

• Padarīt mācības saistītas ar reālo dzīvi un nākotnes profesijām.
• Ieklausīties skolēnu atgriezeniskajā saitē par mācību procesu.
• Veicināt vecāku izpratni par mācību mērķiem un metodēm.
•  

6. Nodrošināt elastību un skolu autonomiju

• Dot skolām lielāku brīvību pielāgot saturu vietējām vajadzībām.
• Veicināt skolotāju radošumu un inovācijas.

·         Vienlaikus nodrošināt kvalitātes uzraudzību un atbalstu.

 

 

Izglītības sistēmu Latvijā reformēšanas savstarpēji saistītie virzieni un jomas

 

1. Skolotāju profesijas stiprināšana

• Konkurētspējīgs atalgojums un skaidra algu pieauguma sistēma.
• Mazāka birokrātija, lai skolotāji var koncentrēties uz mācīšanu.
• Regulāra profesionālā pilnveide, īpaši digitālajās prasmēs un mūsdienīgās mācību metodēs.
• Jauno skolotāju piesaiste (stipendijas, mentorprogrammas, apmaksātas prakses).

 

2. Mācību satura un pieejas uzlabošana

• Kompetenču pieejas pilnveidošana (“Skola2030”) ar skaidrākiem mērķiem un atbalstu skolotājiem.
• Lielāks uzsvars uz kritisko domāšanu, medijpratību un finanšu pratību.
• Sabalansēt teoriju ar praktiskām un starpdisciplinārām prasmēm.
• Agrīna karjeras izglītība.

 

3. Izglītības kvalitātes vienlīdzība

• Atbalsta personāls (psihologi, logopēdi, sociālie pedagogi) visās skolās.
• Mērķēts atbalsts reģionālajām un mazajām skolām.
• Papildu programmas skolēniem ar mācību grūtībām vai augstiem sasniegumiem.
• Vienota kvalitātes uzraudzība visā valstī.

 

4. Digitālā transformācija

• Mūsdienīga IT infrastruktūra (internets, ierīces, digitālie mācību materiāli).
• Skolotāju apmācība digitālo rīku efektīvai izmantošanai.
• Vienotas un drošas izglītības platformas ieviešana.
• Digitālās drošības un datu aizsardzības izglītība skolēniem.

 

5. Skolu tīkla un pārvaldības reforma

• Skolu tīkla sakārtošana, balstoties uz izglītības kvalitāti, ne tikai skolēnu skaitu.
• Pašvaldību un valsts skaidrs atbildību sadalījums.
• Datos balstīta lēmumu pieņemšana.
• Skolu autonomijas palielināšana kopā ar atbildību par rezultātiem.

 

6. Profesionālās un augstākās izglītības sasaite ar darba tirgu

• Ciešāka sadarbība ar uzņēmumiem (prakses, duālā izglītība).
• Elastīgas mācību programmas, kas ātri pielāgojas darba tirgus vajadzībām.
• Pieaugušo izglītības un pārkvalifikācijas stiprināšana.

 

7. Iekļaujoša un labvēlīga vide

• Spēcīgāks atbalsts iekļaujošajai izglītībai.
• Skolēnu mentālās veselības stiprināšana.
• Droša un cieņpilna skolas vide (mobinga prevencija).
• Vecāku lielāka iesaiste izglītības procesā.

 

Izglītības sistēmas pilnveide Latvijā ir ilgtermiņa process, kas prasa mērķtiecīgus ieguldījumus un pārdomātus lēmumus. Skolotāju atbalsts, kvalitatīvs mācību saturs un vienlīdzīgas iespējas visiem skolēniem ir pamats sabiedrības attīstībai. Tikai stipra un mūsdienīga izglītības sistēma spēj nodrošināt Latvijas nākotnes izaugsmi.

Latvijā pēdējo gadu laikā ir ieviestas vairākas izglītības reformas, piemēram, kompetenču pieejā balstīts mācību saturs, tomēr joprojām pastāv problēmas, kas kavē izglītības kvalitātes paaugstināšanos.

 Tēze: lai pilnveidotu izglītības sistēmu Latvijā, nepieciešams stiprināt skolotāju profesiju, modernizēt mācību saturu un nodrošināt vienlīdzīgas iespējas visiem skolēniem.

 

Arguments – skolotāju profesijas prestižs

Skolotāju darba kvalitāte tieši ietekmē izglītības sistēmas kopējo līmeni. Latvijā joprojām aktuāla problēma ir salīdzinoši zems atalgojums, liela darba slodze un birokrātija, kas attur jauniešus no skolotāja profesijas izvēles.

Skolās trūkst jaunu pedagogu, īpaši eksaktajos mācību priekšmetos.
Secinājums: palielinot atalgojumu, samazinot birokrātiju un nodrošinot profesionālās pilnveides iespējas, iespējams paaugstināt skolotāju motivāciju un darba kvalitāti.

 

Lai pilnveidotu mācību saturu un mācību metodes, nepieciešama sistēmiska pieeja, kas vienlaikus stiprina satura aktualitāti, skolēnu iesaisti un skolotāju profesionālo autonomiju.

1. Padarīt mācību saturu mūsdienīgu un jēgpilnu

• Regulāri pārskatīt mācību saturu, sasaistot to ar reālo dzīvi un aktuālām problēmām.
• Samazināt faktoloģisko pārslodzi, vairāk uzsverot domāšanas, analīzes un problēmu risināšanas prasmes.
• Iekļaut starpdisciplinārus tematus (ilgtspēja, digitālā pratība, pilsoniskā līdzdalība).

2. Pāriet uz skolēncentrētām mācību metodēm

• Plašāk izmantot projektu darbu, grupu darbu un pētniecisko mācīšanos.
• Veicināt aktīvu skolēnu līdzdalību mācību procesā.
• Dot iespēju skolēniem izdarīt izvēles un uzņemties atbildību par mācīšanos.

3. Diferencēt mācību procesu

• Pielāgot mācību metodes dažādiem spēju līmeņiem.
• Piedāvāt atbalstu skolēniem ar mācību grūtībām un izaicinājumus talantīgajiem.
• Izmantot individuālus mācību plānus, kur tas nepieciešams.

4. Attīstīt formatīvo vērtēšanu

• Regulāri sniegt konstruktīvu atgriezenisko saiti, ne tikai atzīmes.
• Iesaistīt skolēnus pašvērtēšanā un savstarpējā vērtēšanā.
• Vērtēšanu izmantot kā mācīšanās rīku, nevis kontroli.

5. Stiprināt skolotāju profesionālo kapacitāti

• Nodrošināt kvalitatīvu profesionālo pilnveidi.
• Veicināt pieredzes apmaiņu starp skolām.
• Samazināt birokrātiju, dodot skolotājiem vairāk laika mācību kvalitātei.

6. Gudri izmantot tehnoloģijas

• Integrēt digitālos rīkus jēgpilni, ne formāli.
• Attīstīt digitālās mācību platformas un atvērtos mācību resursus.
• Veicināt kritisko domāšanu par informācijas uzticamību.

Secinājums

Mācību satura un metožu pilnveide iespējama tikai tad, ja izglītības sistēma ir elastīga, skolēncentrēta un balstīta uzticībā skolotāju profesionalitātei.

 

Skaidra un pārskatāma tabula “Tradicionāli – Mūsdienīgi”

Parāda galvenās atšķirības mācību satura un mācību metožu pieejā.

Mācību saturs un metodes:

Tradicionāli / Mūsdienīgi

• Uzsvars uz faktu iegaumēšanu     

Uzsvars uz domāšanu un prasmēm

• Vienots saturs visiem skolēniem

Diferencēts un personalizēts saturs

• Skolotājs – galvenais informācijas sniedzējs

Skolotājs – mācīšanās vadītājs

• Frontāla mācīšana       

Projektu, grupu un pētnieciskā mācīšanās

• Mācību saturs atrauts no reālās dzīves

Saturs saistīts ar praktisku pieredzi

• Atzīmes kā galvenais vērtējums

Formatīvā vērtēšana un atgriezeniskā saite

• Kļūdas uztvertas kā neveiksme

Kļūdas kā mācīšanās iespēja

• Ierobežota skolēnu līdzdalība

Aktīva skolēnu iesaiste un atbildība

• Mācību grāmata kā galvenais resurss

Dažādi mācību resursi, t.sk. digitālie

• Tehnoloģijas izmantotas minimāli        

Tehnoloģijas integrētas jēgpilni

Kopsavilkums

• Pāreja no tradicionālās uz mūsdienīgu pieeju mācību saturā un metodēs veicina skolēnu patstāvību, kritisko domāšanu un motivāciju mācīties.

Tabulu “Tradicionāli – Mūsdienīgi” ar konkrētiem piemēriem, kas skaidri parāda atšķirības mācību satura un mācību metožu pieejā.

 

Mācību pieejas salīdzinājums: tradicionāli vs. mūsdienīgi

Aspekts	Tradicionāla pieeja	Mūsdienīga (kompetenču) pieeja	Konkrēts piemērs
Mācību mērķis	Zināšanu apguve	Prasmju un kompetenču attīstīšana	Tradicionāli: iemācīties vēstures datumus. Mūsdienīgi: analizēt cēloņus un sekas, salīdzināt vēsturiskus notikumus.
Skolotāja loma	Zināšanu sniedzējs	Mācību procesa vadītājs	Tradicionāli: skolotājs stāsta, skolēni pieraksta. Mūsdienīgi: skolotājs organizē diskusiju un uzdevumus grupās.
Skolēna loma	Pasīvs klausītājs	Aktīvs dalībnieks	Tradicionāli: klausās lekciju. Mūsdienīgi: pats pēta, prezentē, diskutē.
Mācību metodes	Lekcija, reproduktīvi uzdevumi	Projektu darbs, problēmbāzēta mācīšanās	Tradicionāli: aizpildīt darba lapu. Mūsdienīgi: izstrādāt projektu par vietējās vides problēmu.
Mācību saturs	Sadrumstalots pa tēmām	Jēgpilns, starpdisciplinārs	Tradicionāli: atsevišķi mācās fiziku un matemātiku. Mūsdienīgi: aprēķina enerģijas patēriņu reālā situācijā.
Vērtēšana	Summatīva (atzīmes)	Formatīva (atgriezeniskā saite)	Tradicionāli: kontroldarbs semestra beigās. Mūsdienīgi: regulāra atgriezeniskā saite mācību procesā.
Kļūdu uztvere	Kļūda = neveiksme	Kļūda = mācīšanās daļa	Tradicionāli: kļūda pazemina atzīmi. Mūsdienīgi: kļūda tiek analizēta un labota.
Mācību temps	Vienāds visiem	Diferencēts	Tradicionāli: visi veic vienu uzdevumu. Mūsdienīgi: dažādi uzdevumi atbilstoši spējām.
Reālā dzīve	Vāja saikne ar praksi	Cieša saikne ar ikdienu	Tradicionāli: teorētiski uzdevumi. Mūsdienīgi: risina reālas dzīves situācijas.
Digitālie rīki	Minimāla izmantošana	Jēgpilna integrācija	Tradicionāli: mācību grāmata. Mūsdienīgi: digitālie rīki, simulācijas, MI palīgrīki.

 

📌 Kopsavilkums

Mūsdienīgā mācību pieeja pārorientējas no zināšanu iegaumēšanas uz skolēna spēju mācīties, domāt, sadarboties un pielietot zināšanas reālās situācijās.

 

Latvijā tiek īstenota reforma “Skola2030”, kuras mērķis ir pāreja uz kompetenču pieeju, attīstot skolēnu kritisko domāšanu, sadarbības prasmes un spēju pielietot zināšanas praksē. Tomēr praksē šīs pārmaiņas ne vienmēr tiek pilnvērtīgi īstenotas, jo skolotājiem trūkst nepieciešamais metodiskais atbalsts, lai sekmīgi īstenotu reforma “Skola 2030”.

Lai reforma “Skola 2030” tiktu īstenota kvalitatīvi un praksē, ne tikai formāli, skolotājiem ir nepieciešams sistēmisks, ilgtermiņa un praktisks metodiskais atbalsts.

 

Nepieciešamais metodiskais atbalsts skolotājiem “Skola 2030” īstenošanai

1. Skaidri un praktiski metodiskie materiāli

• Konkrēti stundu piemēri, mācību scenāriji un tematu plāni.
• Paraugi:
• kompetencēs balstītām stundām,
• starpdisciplināriem uzdevumiem,
• diferenciācijai dažādu spēju skolēniem.
• Vienkārša pieeja digitālai metodisko materiālu krātuvei.

Kāpēc svarīgi: samazina neskaidrību un pārslodzi skolotājiem.

2. Atbalsts vērtēšanas pieejas maiņai

• Praktiski piemēri formatīvajai vērtēšanai:
• atgriezeniskās saites formulēšanai,
• sasniedzamo rezultātu skaidrošanai skolēniem.
• Skaidri kritēriji summatīvajai vērtēšanai.
• Vērtēšanas paraugi dažādiem mācību priekšmetiem.

Kāpēc svarīgi: vērtēšana ir viena no sarežģītākajām reformas daļām.

3. Ilgtermiņa profesionālās pilnveides kursi

• Nevis vienreizēji semināri, bet:
• kursi ar praktisku izmēģināšanu klasē,
• regulāru atgriezenisko saiti.
• Iespēja analizēt savu pieredzi kopā ar kolēģiem un ekspertiem.

Kāpēc svarīgi: palīdz reformu īstenot jēgpilni, nevis formāli.

4. Mentoru un metodisko konsultantu pieejamība

• Pieredzējuši skolotāji kā:
• mentori jaunajiem pedagogiem,
• konsultanti citiem kolēģiem.
• Metodiskās konsultācijas par konkrētām situācijām klasē.

Kāpēc svarīgi: skolotāji nejūtas vieni ar pārmaiņām.

5. Skolu iekšējās metodiskās kopienas

• Regulārs laiks:
• kopīgai stundu plānošanai,
• savstarpējai stundu vērošanai,
• pieredzes analīzei.
• Skolas vadības atbalsts sadarbības kultūrai.

Kāpēc svarīgi: veicina profesionālu mācīšanos skolā.

6. Atbalsts iekļaujošās izglītības īstenošanai

• Metodika darbam ar:
• skolēniem ar dažādām mācīšanās vajadzībām,
• dažādu valodas līmeni skolēniem.
• Atbalsta speciālistu (speciālais pedagogs, psihologs) iesaiste.

Kāpēc svarīgi: kompetenču pieeja nav iespējama bez iekļaušanas.

7. Digitālais metodiskais atbalsts

• Mācības par:
• digitālo rīku jēgpilnu izmantošanu,
• mākslīgā intelekta izmantošanu mācību plānošanā.
• Tehniskais atbalsts skolās.

Kāpēc svarīgi: digitālie rīki var atvieglot darbu, ja tos prot lietot.

 

8. Vadības atbalsts un skaidra komunikācija

• Skolu vadītāju izpratne par “Skola 2030” būtību.
• Reāls atbalsts:
• laika plānošanā,
• prioritāšu noteikšanā,
• pārslodzes mazināšanā.

Kāpēc svarīgi: bez vadības atbalsta metodiskais darbs nav ilgtspējīgs.

Kopsavilkums

Reformas “Skola 2030” sekmīga īstenošana ir iespējama tikai tad, ja skolotāji saņem:

• praktisku metodisko atbalstu,
• ilgtermiņa profesionālo pilnveidi,
• mentoringu un kolēģu sadarbību,
• skolas vadības iesaisti.

Bez šī atbalsta reforma riskē palikt dokumentos, nevis klasē.

Pārskatāma un strukturēta tabula

par metodisko atbalstu skolotājiem reformas “Skola 2030” īstenošanai

·                    Metodiskā atbalsta joma

·            Konkrēts atbalsta saturs

·            Kā tas palīdz skolotājam

·            Ietekme uz reformas ieviešanu

Metodiskie materiāli

·            Stundu plāni, mācību scenāriji, uzdevumu piemēri Samazina neskaidrību, ietaupa laiku Nodrošina vienotu izpratni par kompetenču pieeju

Vērtēšanas atbalsts     

·         Formatīvās un summatīvās vērtēšanas paraugi Atvieglo vērtēšanas maiņu   Padara vērtēšanu jēgpilnu un caurspīdīgu

Profesionālā pilnveide

          Ilgtermiņa kursi ar praktisku ieviešanu Veicina reālu prasmju attīstību          Nodrošina kvalitatīvu reformas īstenošanu

Mentoringa atbalsts

          Mentori un metodiskie konsultanti        Sniedz individuālu atbalstu          Mazina pretestību pārmaiņām

·         Metodiskās kopienas

          Kopīga plānošana, stundu vērošana       Veicina sadarbību skolā          Veido profesionālās mācīšanās kultūru

·         Iekļaujošā izglītība

          Atbalsts darbam ar dažādām vajadzībām        Palīdz strādāt ar dažādiem skolēniem  Nodrošina vienlīdzīgas mācību iespējas

·         Digitālais atbalsts

          Digitālie rīki, MI izmantošana      Atvieglo mācību plānošanu          Modernizē mācību procesu

·         Skolas vadības atbalsts

          Skaidra komunikācija, laika plānošana Mazina pārslodzi          Nodrošina reformas ilgtspēju

 

 

📌 Secinājums

·         Reformas “Skola 2030” sekmīgai īstenošanai skolotājiem nepieciešams praktisks, ilgtermiņa un sistēmisks metodiskais atbalsts, kas ietver materiālus, mentoringu, profesionālo pilnveidi un skolas vadības iesaisti.

 

Līdzsvara atrašana starp efektivitāti (resursu lietderīgu izmantošanu, augstiem mācību rezultātiem) un izglītības pieejamību (vienlīdzīgas iespējas visiem) ir viens no sarežģītākajiem izglītības politikas uzdevumiem.

Strukturēts skaidrojums ar praktiskiem risinājumiem, īpaši piemērots Latvijas kontekstam.

Kā rast līdzsvaru starp efektivitāti un izglītības pieejamību?

1. Diferencēta pieeja, nevis “viena formula visiem”

• Efektivitāti var uzlabot, apvienojot resursus, bet saglabājot pieejamību:
• sākumskolas tuvāk dzīvesvietai,
• pamatskola un vidusskola – reģionālajos centros.
• Elastīgi risinājumi mazapdzīvotās teritorijās (kombinētās klases, digitālās mācības).

Līdzsvars: ietaupīti resursi, nezaudējot bērnu piekļuvi izglītībai.

2. Kvalitāte kā efektivitātes kritērijs

• Efektivitāte nav tikai izmaksu samazināšana, bet:
• skolēnu mācību sasniegumi,
• sociālā iekļaušana,
• skolēnu labbūtība.
• Nepieciešami kvalitatīvi rādītāji, ne tikai kvantitatīvi.

Līdzsvars: mazāk, bet kvalitatīvākas investīcijas.

 

3. Mērķēts finansējums pieejamības nodrošināšanai

• Papildu finansējums:
• lauku skolām,
• skolām ar sociāli mazaizsargātiem skolēniem,
• iekļaujošās izglītības īstenošanai.
• “Nauda seko skolēnam” papildināt ar korekcijas koeficientiem.

Līdzsvars: efektīva naudas izmantošana, vienlaikus mazinot nevienlīdzību.

 

4. Digitālo risinājumu gudra izmantošana

• Attālinātās mācības kā papildinājums, nevis aizstājējs.
• Kopīgi digitālie resursi starp skolām (koplietošanas skolotāji, tiešsaistes kursi).

Līdzsvars: paplašināta pieejamība bez dārgu struktūru dublēšanas.

 

5. Skolu tīkla attīstība ar sabiedrības iesaisti

• Lēmumi par skolu reorganizāciju jāpieņem:
• balstoties datos,
• iesaistot vecākus, skolotājus un pašvaldības.
• Skola kā kopienas centrs (kultūra, pieaugušo izglītība).

Līdzsvars: efektīvāka sistēma ar sabiedrības uzticību.

 

6. Pedagogu resursu efektīva izmantošana

• Pilna slodze vienā vai vairākās skolās.
• Skolotāju mobilitāte un sadarbība starp skolām.
• Atbalsta personāla koplietošana.

Līdzsvars: kvalitatīvs mācību process arī mazākās skolās.

 

7. Ilgtermiņa skatījums, nevis īstermiņa ietaupījumi

• Izglītības pieejamības samazināšana var radīt:
• sociālu atstumtību,
• emigrāciju,
• zemākus darba tirgus rādītājus.
• Investīcijas izglītībā jāvērtē ilgtermiņā.

Līdzsvars: efektivitāte, kas stiprina sabiedrību kopumā.

 

Kopsavilkums

Līdzsvars starp efektivitāti un izglītības pieejamību tiek panākts, ja:

• efektivitāte tiek saprasta kā kvalitāte, nevis tikai taupīšana,
• pieejamība tiek nodrošināta ar mērķētiem un elastīgiem risinājumiem,
• lēmumi tiek pieņemti datu un sabiedrības dialoga rezultātā.

 

      

Pārskatāma un strukturēta tabula,

kas apkopo risinājumus līdzsvara atrašanai starp efektivitāti un izglītības pieejamību.

• Līdzsvars starp efektivitāti un izglītības pieejamību
• Risinājumu virziens    Praktiskie risinājumi,  kas veicina efektivitāti, nodrošina pieejamību
• Diferencēta skolu pieeja:      Sākumskolas tuvāk dzīvesvietai, lielākas skolas reģionos    Resursu koncentrācija Izglītība pieejama vietējā kopienā
• Kvalitātes kritēriji:      Uzsvars uz mācību sasniegumiem un labbūtību          Investīcijas dod lielāku atdevi       Visiem skolēniem kvalitatīvas mācības
• Mērķēts finansējums: Papildu līdzekļi lauku un riska grupu skolām          Efektīvāka līdzekļu sadale   Mazina sociālo nevienlīdzību
• Digitālie risinājumi:    Attālinātās mācības, kopīgi digitālie kursi     Samazina dublēšanos Paplašina mācību pieejamību
• Skolu tīkla attīstība:    Datu analīze, sabiedrības iesaiste  Ilgtspējīgi lēmumi          Sabiedrības uzticība un līdzdalība
• Pedagogu resursi:        Skolotāju mobilitāte, koplietošana         Pilnvērtīga slodze        Pieejami kvalitatīvi skolotāji
• Ilgtermiņa skatījums:  Investīcijas, nevis tikai taupīšana Novērš nākotnes izmaksas    Saglabā izglītības pieejamību

 

Līdzsvars starp efektivitāti un izglītības pieejamību ir iespējams, ja izglītības politika vienlaikus balstās kvalitātē, elastībā un sociālajā atbildībā.

Ⅲ Vienlīdzīgas iespējas visiem skolēniem

• Atbalsta personāls skolās (psihologi, logopēdi, speciālie pedagogi)
• Kvalitatīva izglītība arī reģionos, ne tikai lielajās pilsētās
• Mērķtiecīgs atbalsts skolēniem ar mācīšanās grūtībām un talantīgajiem bērniem
• Bezmaksas vai pieejamas pusdienas, mācību materiāli, transports

 

Ⅳ Digitālās izglītības attīstība

• Mūsdienīga IT infrastruktūra visās skolās
• Digitālo rīku izmantošana ar pedagoģisku mērķi, nevis tikai tehnoloģiju dēļ
• Skolotāju digitālo prasmju attīstīšana
• Kiberdrošības un informācijas kritiskas izvērtēšanas mācīšana

 

Ⅴ Ciešāka saikne ar darba tirgu

• Prakses iespējas uzņēmumos jau vidusskolā
• Profesionālās izglītības prestiža celšana
• Augstskolu un darba devēju sadarbība

 

Karjeras izglītība no agrīna vecuma

 

Ir lietderīgi  aprobēt skolēnu spēju testēšanu pilotprojekta veidā, nodrošinot līdzsvarotu vērtējumu un ievērtējot gan ieguvumus, gan riskus.

 

Argumenti par spēju testēšanu

• Tā palīdz laicīgi atklāt skolēna stiprās puses un intereses.
• Dod iespēju personalizēt mācību procesu un piedāvāt atbilstošus izaicinājumus.
• Var atbalstīt karjeras izvēli un mērķtiecīgu izaugsmi.
• Ļauj savlaicīgi sniegt atbalstu skolēniem ar mācību grūtībām.

 

Argumenti pret spēju testēšanu

• Pastāv risks marķēt vai ierobežot skolēnu attīstību pārāk agrīnā vecumā.
• Testi ne vienmēr atspoguļo visu spēju spektru (radošumu, sociālās prasmes u. c.).
• Sociālekonomiskie faktori var ietekmēt rezultātus.
• Var radīt papildu stresu un konkurenci.

 

Sabalansēts risinājums

Mūsdienās spēju testēšana būtu pieļaujama, ja tā tiek izmantota attīstībai, nevis atlasei:

• Testēšanai jābūt brīvprātīgai un regulāri atkārtojamai, nevis vienreizējai.
• Rezultāti jāizmanto kā ieteikumi, nevis galīgi lēmumi.
• Testēšana jāapvieno ar:
• pedagogu novērojumiem,
• karjeras konsultācijām,
• skolēna paša interesēm.
• Svarīga ir datu konfidencialitāte un vecāku informēšana.

 

Secinājums

 

Spēju testēšana mūsdienās var būt pareiza un noderīga, ja tā ir elastīga, iekļaujoša un orientēta uz skolēna izaugsmi, nevis šķirošanu vai ierobežošanu.

 

Argumentu tabula “par un pret” skolēnu spēju testēšanai mērķtiecīgas izaugsmes orientācijas nolūkā:

 

PAR - PRET

·       Palīdz laikus atklāt skolēnu spējas, talantus un intereses

Var radīt skolēnu marķēšanu un stereotipus

·       Ļauj pielāgot mācību procesu individuālajām vajadzībām

Testi ne vienmēr atspoguļo visas spējas (radošumu, emocionālo inteliģenci)

·       Atbalsta apzinātu karjeras izvēli  

Rezultātus var ietekmēt sociālekonomiskais fons

·       Palīdz savlaicīgi sniegt atbalstu skolēniem ar mācību grūtībām

Var pazemināt skolēna motivāciju, ja rezultāti ir vāji

·       Veicina mērķtiecīgu izaugsmi un personīgo attīstību      

Var radīt papildu stresu un konkurenci

·       Nodrošina objektīvāku informāciju skolotājiem un vecākiem 

Pastāv risks, ka testu rezultāti tiek uztverti kā galīgi.

 

Secinājums

 

Spēju testēšana ir atbalstāma, ja tā tiek izmantota kā palīgrīks skolēna attīstībai, nevis kā līdzeklis šķirošanai vai ierobežošanai. Tā var būt lietderīga, ja tā tiek izmantota kā atbalsta instruments, nevis kā līdzeklis skolēnu šķirošanai.   

Testēšana var palīdzēt laikus atklāt skolēnu stiprās puses un mācību grūtības, tādējādi veicinot mērķtiecīgu izaugsmi un piemērotāku mācību pieeju.

Tomēr jāņem vērā, ka testi ne vienmēr pilnībā atspoguļo skolēna potenciālu un var radīt nevajadzīgu stresu vai ierobežot pašizaugsmi, ja rezultāti tiek uztverti kā galīgi.

Tāpēc spēju testēšanai jābūt elastīgai, regulārai un apvienotai ar pedagogu novērojumiem un skolēna interesēm. Tikai šādā gadījumā tā var pozitīvi ietekmēt izglītības kvalitāti un skolēna attīstību.

 

1. Pamatprincipi

• Testēšanai jābūt diagnostiskai, nevis selektīvai.
• Tā jāveic regulāri, ļaujot redzēt izaugsmi, nevis “iezīmēt” skolēnu.
• Rezultāti jāizmanto ieteikumu formā, nevis kā galīgi lēmumi.
• Jānodrošina konfidencialitāte un skaidrojums skolēniem un vecākiem.

 

 

 

2. Ieteicamie testu veidi

2.1. Kognitīvo spēju testi

Lai novērtētu domāšanas un mācīšanās potenciālu:

• loģiskās domāšanas testi,
• problēmu risināšanas uzdevumi,
• telpiskās uztveres uzdevumi.

👉 Mērķis: saprast, kā skolēns domā, nevis ko viņš jau zina.

 

2.2. Interešu un karjeras orientācijas testi

Lai noskaidrotu skolēna intereses:

• profesionālo interešu anketas,
• karjeras izvēles testi,
• motivācijas un vērtību aptaujas.

👉 Mērķis: sasaistīt mācības ar nākotnes virzieniem.

 

2.3. Mācīšanās stila un stratēģiju izvērtējums

Lai uzlabotu mācību metodes:

• mācīšanās paradumu anketas,
• pašvērtējuma jautājumi par mācību pieeju.

👉 Mērķis: pielāgot mācīšanas metodes skolēnam.

 

2.4. Sociāli emocionālo prasmju izvērtējums

Lai atbalstītu labbūtību:

• pašregulācijas un sadarbības aptaujas,
• emocionālās inteliģences pašnovērtējumi.

👉 Mērķis: savlaicīgi pamanīt emocionālās grūtības.

 

2.5. Pedagogu novērojumi un portfolio

• skolotāju ilgtermiņa novērojumi,
• skolēna darbu mapes (projekti, radošie darbi).

👉 Mērķis: iegūt pilnīgāku un taisnīgāku priekšstatu.

 

3. Kā to apvienot praksē (ieteicamais modelis)

1.    Vieglas diagnostiskas anketas (intereses, mācīšanās paradumi).

2.    Kognitīvie uzdevumi bez atzīmēm.

3.    Saruna ar skolēnu un, ja nepieciešams, ar vecākiem.

4.    Individuāli ieteikumi mācību un izaugsmes virzienam.

5.    Regulāra pārskatīšana, nevis vienreizējs tests.

 

Secinājums

Vispiemērotāk skolēnu spēju testēšanu veikt, apvienojot kognitīvos, interešu un sociāli emocionālos testus ar pedagogu novērojumiem, lai nodrošinātu mērķtiecīgu, elastīgu un iekļaujošu skolēna izaugsmes orientāciju.

 

ⅤⅠⅠ  Skola kā droša un iedvesmojoša vide

Pozitīvs skolas klimats, emocionālā inteliģence

Mūsdienīga, estētiska mācību vide

Bulinga prevencija

 

Lai novērstu bulingu skolās, ir vajadzīga sistēmiska, ilgtermiņa un kopienā balstīta pieeja, nevis tikai atsevišķi sodi vai kampaņas.

1. Skaidra skolas politika pret bulingu

• Izstrādāt un ieviest nulles tolerances politiku pret bulingu.
• Skaidri definēt, kas ir bulings (arī kibermobings).
• Noteikt rīcības algoritmu skolotājiem, skolēniem un vecākiem.
• Regulāri iepazīstināt skolēnus ar sekām un atbildību.

2. Skolotāju un personāla apmācība

• Apmācīt atpazīt gan atklātu, gan slēptu bulingu.
• Mācīt konfliktu risināšanas un mediācijas prasmes.
• Nodrošināt vienotu rīcību visā skolā (neignorēt situācijas).

3. Skolēnu izglītošana un iesaiste

• Regulāras nodarbības par:
• empātiju,
• cieņpilnu komunikāciju,
• emociju atpazīšanu.
• Veidot vienaudžu atbalsta programmas.
• Stiprināt skolēnu pašpārvaldes lomu drošas vides veidošanā.
• Mācīt, kā droši ziņot par bulingu.

4. Vecāku iesaiste

• Regulāra informēšana par bulinga pazīmēm.
• Vecāku semināri par kibermobingu un digitālo drošību.
• Sadarbība starp skolu un ģimeni problēmu risināšanā.

5. Atbalsta sistēma cietušajiem un pāridarītājiem

• Skolas psihologa vai sociālā pedagoga pieejamība.
• Individuāls atbalsts cietušajiem.
• Darbs ar pāridarītājiem, lai mainītu uzvedību (ne tikai sodītu).
• Atjaunojošā taisnīguma pieeja.

6. Droša un iekļaujoša skolas vide

• Pozitīva skolas kultūra, kur tiek novērtēta dažādība.
• Pieaugušo klātbūtne starpbrīžos un riska zonās.
• Skolēnu emocionālās labbūtības stiprināšana.

7. Regulāra uzraudzība un izvērtēšana

• Anonīmas aptaujas par drošības sajūtu skolā.
• Regulāra datu analīze un rīcības plāna uzlabošana.
• Atklāta komunikācija par paveikto.

Secinājums

Bulingu skolās var novērst tikai tad, ja visa skolas kopiena – skolēni, skolotāji un vecāki – aktīvi sadarbojas, veidojot drošu, cieņpilnu un atbalstošu vidi.

Praktisks skolas iekšējais rīcības algoritms bulinga novēršanai

To var tieši izmantot skolas iekšējos noteikumos vai preventīvās programmas aprakstā.

1. Bulinga atpazīšana

Atbildīgie: visi skolas darbinieki, skolēni

• Skolotāji un personāls aktīvi novēro skolēnu uzvedību stundās un starpbrīžos.
• Skolēniem tiek mācīts atpazīt bulinga pazīmes (fizisks, verbāls, emocionāls, kibermobings).
• Skolā ir skaidri noteikts, kam un kā ziņot (klases audzinātājs, sociālais pedagogs, anonīma forma).

2. Ziņošana

Atbildīgie: skolēni, vecāki, personāls

• Par iespējamu bulingu var ziņot:
• mutiski,
• rakstiski,
• anonīmi.
• Ziņojums tiek reģistrēts konfidenciāli.
• Ziņotājs tiek pasargāts no iespējamām sekām.

3. Situācijas sākotnējā izvērtēšana (1–2 dienu laikā)

Atbildīgie: klases audzinātājs, sociālais pedagogs, psihologs

• Noskaidro:
• iesaistītās puses,
• notikumu biežumu un raksturu,
• vai situācija atbilst bulinga pazīmēm.
• Ja pastāv tūlītējs apdraudējums – nekavējoties nodrošina drošību.

4. Rīcība bulinga gadījumā

Atbildīgie: skolas atbalsta komanda

4.1. Darbs ar cietušo

• Nodrošina emocionālu atbalstu.
• Izstrādā individuālu drošības plānu.
• Regulāras atbalsta sarunas.

4.2. Darbs ar pāridarītāju

• Individuāla saruna par uzvedības sekām.
• Uzvedības korekcijas plāns.
• Nepieciešamības gadījumā – disciplināri pasākumi (saskaņā ar skolas noteikumiem).

4.3. Darbs ar klasi

• Sarunas par cieņpilnu uzvedību (bez personu nosaukšanas).
• Grupas saliedēšanas aktivitātes.
• Vienaudžu atbalsta iesaiste.

5. Vecāku informēšana

Atbildīgie: skolas vadība, klases audzinātājs

• Vecāki tiek informēti par situāciju un skolas rīcību.
• Nodrošina sadarbību, nevis vainošanu.
• Vajadzības gadījumā iesaista ārējos speciālistus.

6. Uzraudzība un pēcpārbaude (2–6 nedēļas)

Atbildīgie: klases audzinātājs, psihologs

• Regulāri pārrunā situāciju ar iesaistītajiem.
• Novērtē, vai bulings ir pārtraukts.
• Ja nepieciešams – koriģē rīcības plānu.

7. Profilakse (pastāvīgi)

Atbildīgie: visa skola

• Regulāras nodarbības par empātiju un komunikāciju.
• Skolēnu pašpārvaldes iesaiste.
• Ikgadējas anonīmas aptaujas par drošības sajūtu skolā.
• Skolas kultūras stiprināšana.

Īss kopsavilkums (noteikumiem)

Bulinga gadījumā skola rīkojas nekavējoties, aizsargājot cietušo, strādājot ar pāridarītāju un iesaistot vecākus, vienlaikus veicinot ilgtermiņa profilaksi un drošu skolas vidi.

Vizuāla plūsmas diagramma (teksta formātā), ko var ērti pārzīmēt uz papīra, Word, PowerPoint vai Canva.

Bulinga gadījuma rīcības plūsmas diagramma (skolai)

[ Bulinga pazīmes pamanītas ]

              │

              ▼

[ Ziņošana skolā ]

 (skolēns / vecāks / skolotājs / anonīmi)

              │

              ▼

[ Situācijas sākotnējā izvērtēšana ]

 (klases audzinātājs + atbalsta speciālists)

              │

              ▼

     ┌───────────────┐

     │ Vai tas ir    │

     │ bulings?      │

     └───────┬───────┘

             │

     ┌───────┴────────┐

     │                │

     ▼                ▼

[ NĒ ]           [ JĀ ]

 Situācijas       Bulinga gadījums

 risināšana       apstiprināts

 klases līmenī          │

                        ▼

             [ Tūlītēja drošības nodrošināšana ]

                        │

                        ▼

        ┌──────────────────────────────────┐

        │ Darbs ar iesaistītajām pusēm      │

        └──────────────────────────────────┘

            │                │

            ▼                ▼

 [ Atbalsts cietušajam ]  [ Darbs ar pāridarītāju ]

 (psihologs, plāns)      (saruna, korekcija)

            │                │

            └───────┬────────┘

                    ▼

           [ Darbs ar klasi ]

     (sarunas, empātija, saliedēšana)

                    │

                    ▼

           [ Vecāku informēšana ]

                    │

                    ▼

        [ Uzraudzība un pēcpārbaude ]

          (2–6 nedēļas)

                    │

                    ▼

        ┌─────────────────────────┐

        │ Vai bulings ir beidzies? │

        └──────────┬──────────────┘

                   │

         ┌─────────┴─────────┐

         │                   │

         ▼                   ▼

       [ JĀ ]               [ NĒ ]

 Profilakse turpinās   Rīcības plāna

                        pastiprināšana

 

Kā izmantot praksē

 

📌 Skolas iekšējiem noteikumiem

 

📌 Klases stundām (skaidrošanai skolēniem)

 

📌 Vecāku sapulcēm

 

📌 Skolas mājaslapai vai stenda plakātam

Bulinga gadījuma rīcības plūsmas shēmas skaidrojums

Tas paredzēts lietošanai skolas iekšējos dokumentos, nolikumos vai informatīvajos materiālos vecākiem un skolēniem.

Šī rīcības plūsmas shēma nosaka skaidru un vienotu kārtību, kā skola rīkojas bulinga gadījumā. Tās mērķis ir savlaicīgi atpazīt bulingu, nodrošināt skolēnu drošību un veicināt cieņpilnu un iekļaujošu skolas vidi.

Process sākas ar bulinga pazīmju pamanīšanu vai ziņošanu, ko var veikt skolēni, vecāki vai skolas darbinieki, arī anonīmā veidā. Katrs ziņojums tiek konfidenciāli izvērtēts, lai noskaidrotu situācijas raksturu un noteiktu, vai tā atbilst bulinga pazīmēm.        Ja tiek konstatēts, ka notikums nav bulings, situācija tiek risināta klases līmenī, izmantojot audzinošas un preventīvas metodes.

Ja bulinga gadījums tiek apstiprināts, skola nekavējoties nodrošina cietušā drošību un uzsāk mērķtiecīgu darbu ar visām iesaistītajām pusēm. Cietušajam tiek sniegts emocionāls atbalsts, savukārt ar pāridarītāju notiek individuāls darbs, lai veicinātu atbildīgu uzvedības maiņu. Paralēli tiek organizēts darbs ar klasi, stiprinot empātiju un savstarpējo cieņu.

Visā procesā tiek iesaistīti vecāki, nodrošinot sadarbību un savlaicīgu informāciju. Situācija tiek uzraudzīta noteiktā laika periodā, lai pārliecinātos, ka bulings ir pārtraukts.

Ja nepieciešams, rīcības plāns tiek pastiprināts vai koriģēts. Šāda sistemātiska pieeja palīdz novērst atkārtotus gadījumus un veido drošu skolas vidi ikvienam.

Skolēnu līdzdalība un atbildības veicināšana

 

Lai efektīvi iesaistītu skolēnus, skolotājus un vecākus lēmumu pieņemšanā izglītības jautājumos, nepieciešama sistemātiska, caurspīdīga un līdzdalību veicinoša pieeja visos izglītības līmeņos.

1. Skolēnu iesaiste

• Skolēnu pašpārvalžu stiprināšana, piešķirot tām reālu ietekmi (ne tikai formālu lomu).
• Regulāras aptaujas un diskusijas par mācību procesu, metodēm un skolas vidi.
• Skolēnu pārstāvniecība:
• skolas padomē,
• kvalitātes izvērtēšanas procesos,
• projektu un iniciatīvu plānošanā.
• Lēmumu pieņemšanas prasmju mācīšana (pilsoniskā izglītība praksē).

👉 Ieguvums: lielāka motivācija un atbildības sajūta.

2. Skolotāju iesaiste

• Skolotāju līdzdalība:
• mācību satura plānošanā,
• skolas attīstības stratēģijā,
• inovāciju ieviešanā.
• Regulāras profesionālās diskusijas un darba grupas.
• Reāla atgriezeniskā saite par reformām pirms to ieviešanas.
• Skolotāju profesionālās autonomijas stiprināšana.

👉 Ieguvums: kvalitatīvāki un ilgtspējīgāki lēmumi.

3. Vecāku iesaiste

• Aktīvas vecāku padomes ar konsultatīvu balsi.
• Caurspīdīga komunikācija par skolas mērķiem un izmaiņām.
• Regulāri tematiski semināri un diskusijas.
• Iespēja piedalīties:
• skolas attīstības plānu apspriešanā,
• labbūtības un drošības jautājumos.

👉 Ieguvums: uzticēšanās un sadarbība.

4. Kopīgas platformas un formāti

• Strukturēti apaļā galda formāti (skolēni–skolotāji–vecāki).
• Digitālas platformas priekšlikumiem un balsošanai.
• Līdzdalības budžeti skolu līmenī.
• Publiski pieejami lēmumu pamatojumi un rezultāti.

 

5. Valsts un pašvaldību līmenis

• Konsultatīvās padomes ar visu pušu pārstāvjiem.
• Atklātas sabiedriskās apspriešanas par reformām.
• Reāla atgriezeniskās saites izmantošana, nevis formāla uzklausīšana.

Secinājums

Izglītības lēmumu kvalitāte uzlabojas, ja skolēni, skolotāji un vecāki tiek iesaistīti kā līdzvērtīgi partneri, nodrošinot regulāru dialogu, caurspīdīgus procesus un reālu ietekmi uz pieņemtajiem lēmumiem.

 

ⅤⅠ  Pārdomāta izglītības politika

• Ilgtermiņa stratēģija, kas nemainās pēc katrām vēlēšanām
• Lēmumi, kas balstīti datos un pētījumos

 

Skolēnu, skolotāju un vecāku iesaiste lēmumu pieņemšanā

 

Lai veicinātu skolēnu līdzdalību un atbildību, skolā nepieciešama mērķtiecīga pieeja, kas dod skolēniem reālu balsi, uzticēšanos un iespēju uzņemties sekas par saviem lēmumiem.

 

1. Dot skolēniem reālu ietekmi

• Stiprināt skolēnu pašpārvaldi, piešķirot tai līdzdalību lēmumos par:
• skolas iekšējās kārtības noteikumiem,
• pasākumu organizēšanu,
• labbūtības un drošības jautājumiem.
• Iesaistīt skolēnus skolas padomē un darba grupās.

👉 Rezultāts: skolēni izjūt, ka viņu viedoklim ir nozīme.

 

 

2. Iekļaut skolēnus mācību procesa plānošanā

• Piedāvāt iespēju izvēlēties:
• projektu tēmas,
• darba formas,
• uzdevumu prezentēšanas veidu.
• Mācīt skolēniem izvirzīt mācību mērķus un izvērtēt sasniegto.
• Plašāk izmantot projektu un problēmrisināšanas pieeju.

👉 Rezultāts: lielāka iesaiste un atbildība par mācībām.

 

3. Attīstīt pilsonisko un sociālo atbildību

• Iesaistīt skolēnus brīvprātīgajā darbā un kopienas projektos.
• Organizēt diskusijas par sabiedrībā aktuālām tēmām.
• Veidot klases un skolas līmeņa iniciatīvas (vides sakopšana, labdarība).

👉 Rezultāts: izpratne par atbildību sabiedrībā.

 

4. Veicināt atbildību par uzvedību

• Skaidri noteikt uzvedības normas un sekas.
• Izmantot atjaunojošās disciplīnas pieeju, ne tikai sodus.
• Iesaistīt skolēnus konfliktu risināšanā un mediācijā.

👉 Rezultāts: skolēni mācās uzņemties atbildību par savām rīcībām.

 

5. Nodrošināt atgriezenisko saiti un uzticēšanos

• Regulāras skolēnu aptaujas par skolas dzīvi.
• Skolotāju atklāta un cieņpilna komunikācija.
• Uzticēšanās skolēnu iniciatīvām, ļaujot kļūdīties un mācīties.

👉 Rezultāts: attīstās pašpārliecība un pašdisciplīna.

 

Secinājums

Skolēnu līdzdalību un atbildību var veicināt, dodot viņiem reālu iesaisti lēmumu pieņemšanā, iespēju ietekmēt mācību procesu un mācot atbildīgu rīcību gan skolā, gan sabiedrībā.

 

           Praktisku aktivitāšu saraksts skolai

 

Tas mērķtiecīgi veicina skolēnu līdzdalību un atbildību ikdienas skolas dzīvē. Aktivitātes ir viegli ieviešamas un pielāgojamas dažādām vecuma grupām.

 

Praktiskas aktivitātes skolēnu līdzdalības un atbildības veicināšanai

1. Skolēnu līdzdalība lēmumu pieņemšanā

• Skolēnu pašpārvaldes regulāras sanāksmes ar skolas vadību.
• Skolēnu pārstāvju dalība skolas padomē.
• Skolēnu balsojumi par:
• pasākumu tēmām,
• labbūtības iniciatīvām,
• skolas vides uzlabojumiem.

 

2. Atbildība mācību procesā

• Projektu darbi ar skolēnu izvēlētām tēmām.
• Mācību mērķu izvirzīšana un pašvērtējums.
• Skolēnu vadītas stundas vai to daļas.
• Portfolio veidošana (sasniegumi, refleksija).

 

3. Atbildība par skolas vidi

• Klases vai zonas atbildība (piem., gaitenis, bibliotēka).
• Skolas labiekārtošanas dienas.
• Videi draudzīgas iniciatīvas (šķirošana, taupīšana).

 

4. Sociālā un pilsoniskā līdzdalība

• Brīvprātīgais darbs vietējā kopienā.
• Labdarības akciju organizēšana.
• Diskusijas par sabiedrībā aktuālām tēmām.
• Skolēnu iniciēti projekti sabiedrības labā.

 

5. Uzvedības un savstarpējās atbildības veicināšana

• Vienaudžu mediācijas programma.
• Klases vienošanās par uzvedības normām.
• Atjaunojošās sarunas konfliktu gadījumos.
• “Klases līguma” izveide.

 

6. Atgriezeniskā saite un līdzdalības izvērtēšana

• Regulāras skolēnu aptaujas.
• Ideju kaste (arī digitāla).
• Atklātas diskusijas par skolas dzīvi.
• Skolēnu ierosinājumu īstenošanas atgriezeniskā saite.

 

7. Iniciatīvu atbalsts

• Skolēnu projektu fonds (mazs budžets iniciatīvām).
• Mentora piešķiršana skolēnu projektiem.
• Skolēnu sasniegumu publiska atzīšana.

 

Īss kopsavilkums

Skolēnu līdzdalība un atbildība veidojas tad, kad skolai ir skaidras struktūras, uzticēšanās un iespēja skolēniem redzēt savu ideju reālu īstenošanu.

 

Praktisks gada aktivitāšu plāns skolai

 

Plāna mērķis ir sistemātiski veicināt skolēnu līdzdalību un atbildību visa mācību gada garumā. Plāns ir piemērots pamatskolai vai vidusskolai (aktivitātes var pielāgot vecumam).

 

Skolēnu līdzdalības un atbildības veicināšanas gada plāns

 

SEPTEMBRIS – Līdzdalības pamatu veidošana

• Skolēnu pašpārvaldes vēlēšanas.
• Klases vienošanās par uzvedības normām (“klases līgums”).
• Skolas vadības tikšanās ar skolēnu pārstāvjiem.
• Aptauja par skolēnu vajadzībām un idejām mācību gadam.

Mērķis: skolēni apzinās savu lomu un atbildību.

 

OKTOBRIS – Skolēnu balss un iniciatīvas

• Ideju kaste (fiziska vai digitāla).
• Diskusijas klasēs par skolas dzīves uzlabošanu.
• Skolēnu iniciētu projektu pieteikšana.
• Pašpārvaldes līdzdalība skolas pasākumu plānošanā.

Mērķis: attīstīt iniciatīvu un līdzdalību.

 

NOVEMBRIS – Pilsoniskā atbildība

• Diskusijas par pilsoniskajām vērtībām.
• Skolēnu vadītas klases stundas par atbildību sabiedrībā.
• Brīvprātīgā darba vai labdarības akcijas plānošana.

Mērķis: veicināt pilsonisko apziņu.

 

DECEMBRIS – Kopienas un sadarbības stiprināšana

• Skolēnu organizēti labdarības pasākumi.
• Skolas kopienas saliedēšanas aktivitātes.
• Refleksija par līdzdalību pirmajā semestrī.

Mērķis: atbildība par kopienu.

 

JANVĀRIS – Pašvērtējums un mācību atbildība

• Skolēnu pašvērtējums par mācību darbu.
• Mācību mērķu izvirzīšana 2. semestrim.
• Portfolio papildināšana.

Mērķis: atbildība par mācību procesu.

 

FEBRUĀRIS – Līdzatbildība un savstarpējā cieņa

• Nodarbības par empātiju un konfliktu risināšanu.
• Vienaudžu mediācijas aktivitātes.
• Skolēnu diskusijas par drošu skolas vidi.

Mērķis: sociālā atbildība.

 

MARTS – Skolēnu projekti un lēmumi

• Skolēnu projektu īstenošana (skola vai kopiena).
• Skolēnu balsojums par skolas vides uzlabojumiem.
• Tikšanās ar skolas vadību par aktuāliem jautājumiem.

Mērķis: reāla ietekme uz skolas dzīvi.

 

APRĪLIS – Atbildība par vidi

• Skolas vai apkārtnes sakopšanas diena.
• Videi draudzīgas iniciatīvas.
• Skolēnu prezentācijas par ilgtspēju.

Mērķis: atbildība par apkārtējo vidi.

 

MAIJS – Rezultātu izvērtēšana

• Skolēnu aptauja par līdzdalības iespējām.
• Pašpārvaldes gada atskaite.
• Diskusijas par uzlabojumiem nākamajam gadam.

Mērķis: izvērtēt pieredzi un ietekmi.

 

JŪNIJS – Atzinība un secinājumi

• Skolēnu iniciatīvu un līdzdalības atzinība.
• Gada kopsavilkuma prezentācija.
• Ieteikumi nākamajam mācību gadam.

Mērķis: motivācija un nepārtrauktība.

 

Noslēguma formulējums

Plānveidīga skolēnu līdzdalības veicināšana visa gada garumā attīsta atbildību, pilsonisko līdzdalību un piederības sajūtu skolai.

 

Saprātīga skolu tīkla attīstība, saglabājot kvalitāti

 

Lai organizētu saprātīgu skolu tīkla attīstību, vienlaikus saglabājot un paaugstinot izglītības kvalitāti, nepieciešama līdzsvarota pieeja, kas balstās datos, kvalitātes kritērijos un vietējo kopienu iesaistē.

 

1. Skaidri kvalitātes kritēriji

• Noteikt ne tikai minimālo skolēnu skaitu, bet arī:
• mācību sasniegumu kvalitāti,
• skolotāju kvalifikāciju,
• atbalsta personāla pieejamību,
• mācību vides kvalitāti.
• Regulāri izvērtēt skolu darbību pēc vienotiem kritērijiem.

 

2. Datos balstīta plānošana

• Izmantot demogrāfiskos datus un skolēnu plūsmas prognozes.
• Izvērtēt skolu uzturēšanas izmaksu un ieguvumu attiecību.
• Pieņemt lēmumus ilgtermiņā, nevis reaģējot uz īstermiņa spiedienu.

 

3. Pieejamības nodrošināšana

• Garantēt skolēniem drošu un saprātīgu nokļūšanu skolā (transports, internāti).
• Saglabāt sākumskolas tuvāk dzīvesvietai, ja tas ir iespējams.
• Nodrošināt alternatīvas – apvienotās klases, digitālie risinājumi.

 

4. Skolu specializācija un sadarbība

• Attīstīt reģionālos izglītības centrus ar padziļinātām programmām.
• Veicināt skolu sadarbību (kopīgi skolotāji, kursi, resursi).
• Izvairīties no mehāniskas skolu slēgšanas.

 

5. Skolotāju un atbalsta personāla stiprināšana

• Nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu apvienotajās vai reģionālajās skolās.
• Piedāvāt pārcelšanās, transporta vai mājokļa atbalstu.
• Saglabāt kvalitatīvus skolotājus kā galveno prioritāti.

 

6. Vietējo kopienu iesaiste

• Laikus iesaistīt vecākus, skolotājus un pašvaldības lēmumu pieņemšanā.
• Skaidrot lēmumu pamatojumu un paredzētos ieguvumus.
• Attīstīt skolas kā kopienas centrus (kultūra, pieaugušo izglītība).

 

7. Pārejas perioda atbalsts

• Pakāpeniska ieviešana, nevis straujas izmaiņas.
• Psiholoģisks un sociāls atbalsts skolēniem.
• Regulāra reformas ietekmes izvērtēšana un korekcijas.

 

Secinājums

Saprātīga skolu tīkla attīstība ir iespējama, ja lēmumi tiek pieņemti, balstoties uz kvalitāti, datiem un kopienu iesaisti, nodrošinot gan pieejamu, gan augstvērtīgu izglītību visiem skolēniem.

 

Konkrēts rīcības plāna piemērs pašvaldībai

 

Tas paredz saprātīgu skolu tīkla attīstību, saglabājot izglītības kvalitāti. To var izmantot kā pamatu stratēģijai vai projektam

 

Rīcības plāns: Saprātīga skolu tīkla attīstība pašvaldībā (3–5 gadi)

 

1. Situācijas izvērtēšana (0–6 mēneši)

Atbildīgie: pašvaldība, izglītības pārvalde
Darbības:

• Apkopot datus par:
• skolēnu skaitu un prognozēm,
• mācību sasniegumiem,
• skolotāju nodrošinājumu,
• infrastruktūras stāvokli.
• Noteikt skolas ar:
• attīstības potenciālu,
• nepieciešamām pārmaiņām,
• kritisku kvalitātes risku.

Rezultāts: analītisks ziņojums un skolu klasifikācija.

 

2. Iesaistes un dialoga posms (3–9 mēneši, paralēli)

Atbildīgie: skolu vadība, pašvaldība
Darbības:

• Sabiedriskās apspriedes katrā skolā.
• Darba grupas ar:
• skolēnu,
• skolotāju,
• vecāku,
• uzņēmēju pārstāvjiem.
• Aptaujas un priekšlikumu apkopošana.

Rezultāts: kopīgi definēti attīstības scenāriji.

 

3. Skolu tīkla modelēšana (6–12 mēneši)

Atbildīgie: pašvaldība, izglītības eksperti
Darbības:

• Izstrādāt 3 scenārijus:

1.    Esošā tīkla saglabāšana ar uzlabojumiem.

2.    Skolu apvienošana un specializācija.

3.    Reģionālo centru izveide + sākumskolu saglabāšana.

• Izvērtēt katra scenārija:

• kvalitātes ietekmi,
• izmaksas,
• pieejamību skolēniem.

Rezultāts: izvēlēts optimāls modelis.

 

4. Kvalitātes nodrošināšanas pasākumi (1.–3. gads)

Atbildīgie: pašvaldība, skolas
Darbības:

• Atbalsta personāla nodrošināšana visās skolās.
• Skolotāju piesaistes programma:
• atalgojuma piemaksas,
• transports vai mājokļa atbalsts.
• Skolu sadarbības tīkli (kopīgi kursi, skolotāji).
• Digitālie un hibrīdie risinājumi mazajām skolām.

Rezultāts: stabila izglītības kvalitāte.

 

5. Pārejas un sociālā atbalsta posms (1.–2. gads)

Atbildīgie: skolas, sociālie dienesti
Darbības:

• Skolēnu transporta sistēmas uzlabošana.
• Psiholoģiskais atbalsts skolēniem un vecākiem.
• Pedagogu pārkvalifikācija vai pārcelšana.

Rezultāts: samazināta sociālā spriedze.

 

6. Uzraudzība un korekcijas (pastāvīgi)

Atbildīgie: pašvaldība, izglītības kvalitātes komisija
Darbības:

• Ikgadējs izvērtējums pēc kvalitātes rādītājiem.
• Atklāta rezultātu publicēšana.
• Plāna korekcijas, balstoties uz datiem.

Rezultāts: ilgtspējīgs skolu tīkls.

 

Galvenie kvalitātes rādītāji

• Skolēnu mācību sasniegumi.
• Skolotāju noturība.
• Skolēnu un vecāku apmierinātība.
• Izglītības pieejamība.

 

Secinājums

Pašvaldības skolu tīkla attīstība būs veiksmīga, ja tā balstīsies datos, dialogā un kvalitātes nodrošināšanā, nevis tikai ekonomiskos apsvērumos.

 

Izglītības sistēmai jānodrošina vienlīdzīgas iespējas visiem skolēniem

 

 Reģionālajās skolās bieži trūkst mācību resursu, atbalsta personāla un modernas infrastruktūras.

 

Kādus Eiropas fondus var piesaistītu, lai nodrošinātu vienlīdzīgas izglītības iespējas visiem skolēniem neatkarīgi no dzīvesvietas vai sociālā stāvokļa.

Šajā nolūkā ieteicams piesaistīt vairākus Eiropas Savienības fondu un programmu avotus. Šie fondi palīdz finansēt infrastruktūru, atbalsta pasākumus, mācību resursus un sociālo iekļaušanos:

 ES fondi+2european-social-fund-plus.ec.europa.eu+2

 

🎓 Galvenie Eiropas fondi un programmas

1. 🇪🇺 Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+)

Galvenais ES fonds sociālajai iekļaušanai un vienlīdzīgām iespējām.

Atbalsta izglītību, prasmju attīstību, iekļaujošu izglītības pieeju un mācību pieejamību dažādām grupām.

Finansē programmas, kas veicina:
✅ skolēnu iekļaušanu risku grupās,
✅ pedagogu profesionālo pilnveidi,
✅ mūžizglītību un prasmju atjaunošanu.

ESF+ mērķis ir arī mazināt sociālo izslēgšanu un nabadzību, nodrošinot piekļuvi izglītībai un atbalstu mācībām. european-social-fund-plus.ec.europa.eu

 Var izmantot projektos par atbalstu bērniem ar īpašām vajadzībām, sociāli neaizsargātiem skolēniem un mācību atbalsta sistēmu attīstīšanu.

2. 📚 Erasmus+ programma

Programmā pieejams finansējums skolu sadarbības projektiem un labas prakses apmaiņai starp valstīm.

Projektos var īstenot:

• skolotāju profesionālās attīstības apmaiņu,
• skolēnu starptautiskās mobilitātes pasākumus,
• mācību materiālu kopīgu izstrādi par iekļaujošu izglītību.

Erasmus+ ir spēcīgs instruments, lai paplašinātu izglītības iespējas un piekļuvi skolēniem ārpus lielajām pilsētām. European Commission

👉 Piemēram, partnerības projekti starp lauku un pilsētu skolām, lai samazinātu reģionālās atšķirības.

 

3. 🏫 Kohēzijas politikas fondi (ESF+, ERDF un citi)

Kopējie ES strukūrfondi (Eiropas Sociālais fonds, Eiropas Reģionālās attīstības fonds u.c.) paredz 4,24 miljardus EUR investīcijām Latvijā 2021–2027.

Šie fondi atbalsta pieejamas un kvalitatīvas izglītības iespējas, infrastruktūras uzlabošanu, digitālo pieejamību un mācību vides modernizāciju. ES fondi

👉 Tos var izmantot, lai:

• uzlabotu skolu ēkas un mācību telpas visā valstī,
• nodrošinātu pieejamu digitālo tehniku skolēniem,

·         atbalstītu izglītības pakalpojumus reģionos.

4. 🌐 NextGenerationEU / Atveseļošanas fondi

Lielāks ES finansējuma instruments pēc Covid-19 krīzes, kas atbalsta digitālās izglītības modernizāciju un digitālās plaisas mazināšanu.

Piemēram, Latvijā izmantoti līdzekļi datoru pieejamībai sociāli neaizsargātām grupām un skolām. Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā

👉 Palīdz nodrošināt, lai katram skolēnam ir pieeja mūsdienīgām tehnoloģijām un digitālajiem resursiem.

 

📌 Kā ES fondi palīdz nodrošināt vienlīdzību

• 🚸 Infrastruktūra un tehnoloģijas – modernizē skolu vidi un aprīkojumu, tostarp reģionos. ES fondi
• 📖 Atbalsta programmas skolēniem – iekļaujoša izglītība, palīglīdzekļu nodrošināšana un speciālā atbalsta pakalpojumi. Valsts izglītības satura centrs
• 👩‍🏫 Skolotāju profesionālā pilnveide – kvalitatīva mācību procesa nodrošināšana visās skolās. Latvijas Universitāte
• 🌍 Sadarbība – apmaiņa un pieredzes kopīgošana ar citām valstīm. European Commission
• 📊 Monitorings un datu izmantošana – dalība starptautiskos pētījumos, lai labāk saprastu vajadzības. ES fondi

💡 Ieteikumi projektu idejām

• Izglītības atbalsta programmas bērniem no sociāli mazāk aizsargātām ģimenēm.
• Digitālās mācību vides izveide laukos un reģionos.
• Pedagogu apmācība iekļaujošās izglītības metodēs.
• Starptautiskās partnerības par vienlīdzīgu izglītības pieeju.

 

Konkrēta, praktiski īstenojama projekta ideja

 

Tā ir tieši piemērota ES fondu (īpaši ESF+ un ERAF / Atveseļošanas fonda) pieteikumam un fokusējas uz vienlīdzīgām izglītības iespējām neatkarīgi no dzīvesvietas un sociālā stāvokļa.

Projekta nosaukums

“Vienlīdzīgas izglītības iespējas reģionos: atbalsta un digitālās pieejamības modelis skolēniem”

1. Problēmas apraksts

• Latvijā joprojām pastāv būtiskas atšķirības izglītības pieejamībā un kvalitātē:
• skolēniem lauku reģionos ir ierobežotāka piekļuve mācību atbalstam,
• sociāli mazaizsargātiem skolēniem trūkst digitālo resursu,
• skolām nav pietiekamu kapacitātes resursu individuālam atbalstam.
• Šīs nevienlīdzības tieši ietekmē skolēnu mācību sasniegumus un turpmākās izglītības iespējas.

2. Projekta mērķis

Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai skolēniem neatkarīgi no dzīvesvietas un sociālā stāvokļa, izveidojot integrētu atbalsta un digitālās pieejamības modeli reģionālajās skolās.

3. Mērķgrupas

• skolēni no sociāli mazaizsargātām ģimenēm,
• lauku un reģionu skolu skolēni,
• pedagogi un atbalsta personāls,
• netieši – skolēnu vecāki un vietējā kopiena.

4. Galvenās aktivitātes

4.1. Mācību atbalsta sistēmas izveide

• Individuālās un grupu konsultācijas (latviešu valoda, matemātika, dabaszinības).
• Pēcpusdienu atbalsta nodarbības skolēniem ar mācību grūtībām.
• Atbalsta pedagoga un sociālā pedagoga piesaiste.

 

         4.2. Digitālās pieejamības nodrošināšana

• Portatīvo datoru / planšetdatoru nodrošināšana skolēniem.
• Interneta pieejas risinājumi lauku teritorijās.
• Digitālo mācību materiālu izveide un izmantošana.

 

4.3. Pedagogu profesionālā pilnveide

• Apmācības par diferencētu un iekļaujošu mācīšanu.
• Darbs ar skolēniem no sociālā riska grupām.
• Digitālo rīku izmantošana mācību procesā.

 

4.4. Vecāku un kopienas iesaiste

• Informatīvi semināri vecākiem par atbalstu bērna mācībām.
• Skolas–ģimenes sadarbības stiprināšana.
• Vietējo resursu iesaiste (bibliotēkas, NVO).

 

5. Sagaidāmie rezultāti

Kvantitatīvie:

• X skolēni saņem mācību atbalstu,
• X skolēniem nodrošinātas digitālās ierīces,
• X pedagogi apmācīti iekļaujošās izglītības metodēs.

Kvalitatīvie:

• uzlaboti skolēnu mācību sasniegumi,
• samazināts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risks,
• palielināta skolēnu motivācija un līdzdalība.

 

6. Ilgtspēja

• Izstrādātais atbalsta modelis tiek integrēts skolas ikdienas darbā.
• Digitālie resursi paliek skolas īpašumā.
• Apmācītie pedagogi turpina izmantot iegūtās prasmes.

 

7. Atbilstība ES fondu prioritātēm

✔ Sociālā iekļaušana
✔ Vienlīdzīgas iespējas izglītībā
✔ Digitālās plaisas mazināšana
✔ Reģionālā attīstība

Īpaši piemērots:

• Eiropas Sociālajam fondam Plus (ESF+)
• Atveseļošanas un noturības mehānismam
• kombinācijā ar ERAF infrastruktūras uzlabojumiem

 

8. Īss kopsavilkums (pieteikuma ievadam)

Projekts veicina vienlīdzīgu izglītības pieejamību, nodrošinot mērķtiecīgu mācību atbalstu, digitālos resursus un pedagogu profesionālo pilnveidi reģionālajās skolās.

 

Īss, argumenēts raksts, piemērots projekta pamatojumam vai politikas dokumentam.

Eiropas Savienības fondu nozīme vienlīdzīgu izglītības iespēju nodrošināšanā

Vienlīdzīgas izglītības iespējas ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem ilgtspējīgai sabiedrības attīstībai. Tomēr Latvijā joprojām pastāv būtiskas atšķirības skolēnu iespējās atkarībā no dzīvesvietas un sociālā stāvokļa. Tieši šajā kontekstā Eiropas Savienības fondiem ir izšķiroša loma nevienlīdzības mazināšanā un izglītības kvalitātes uzlabošanā.

• Pirmkārt, ES fondi ļauj nodrošināt mērķētu atbalstu skolēniem no sociāli mazaizsargātām ģimenēm. Ar Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) finansējumu iespējams attīstīt mācību atbalsta pasākumus, individuālas konsultācijas, sociālo un psiholoģisko palīdzību. Šādi pasākumi ne tikai uzlabo mācību sasniegumus, bet arī samazina priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku.
• Otrkārt, ES finansējums palīdz mazināt reģionālās atšķirības izglītības pieejamībā. Lauku skolās bieži trūkst digitālo resursu, modernu mācību līdzekļu un tehnoloģiju. Izmantojot Atveseļošanas fonda un ERAF līdzekļus, iespējams nodrošināt skolēnus ar datoriem, uzlabot interneta pieejamību un radīt mūsdienīgu mācību vidi neatkarīgi no skolas atrašanās vietas.
• Treškārt, būtisks ieguvums ir ieguldījums pedagogu profesionālajā pilnveidē. ES fondu projekti ļauj skolotājiem apgūt iekļaujošas mācību metodes, diferencētu pieeju un digitālo rīku izmantošanu. Tas tieši ietekmē mācību kvalitāti un skolēnu iesaisti mācību procesā.
• Noslēgumā jāsecina, ka Eiropas Savienības fondi nav tikai finansiāls atbalsts, bet stratēģisks instruments izglītības sistēmas attīstībai. Mērķtiecīgi izmantojot šos resursus, iespējams nodrošināt, ka katram skolēnam Latvijā ir vienlīdzīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību neatkarīgi no viņa sociālā stāvokļa vai dzīvesvietas.

 

Trīs pielāgotas versijas, katra no atšķirīga skatpunkta

1. Skolēna skatījums

Vienlīdzīgas izglītības iespējas – katram skolēnam

Ikvienam skolēnam ir tiesības uz kvalitatīvu izglītību neatkarīgi no tā, kur viņš dzīvo vai kādi ir viņa ģimenes materiālie apstākļi. Tomēr realitātē ne visiem skolēniem ir vienādas iespējas – īpaši lauku reģionos vai sociāli mazāk aizsargātās ģimenēs. Tāpēc Eiropas Savienības fondu atbalsts ir ļoti nozīmīgs.

Ar ES fondu palīdzību skolēni var saņemt papildu mācību atbalstu, konsultācijas un digitālās ierīces, kas ir nepieciešamas mūsdienu mācību procesā. Tas palīdz labāk apgūt mācību vielu un justies līdzvērtīgiem citiem skolēniem.

Eiropas Savienības fondi dod iespēju skolēniem attīstīt savas spējas un sasniegt savus mērķus neatkarīgi no dzīvesvietas vai sociālā stāvokļa.

2. Skolotāja skatījums

ES fondi kā instruments vienlīdzīgai un kvalitatīvai izglītībai

Skolotāja darbā arvien biežāk nākas saskarties ar skolēnu nevienlīdzīgām iespējām. Dažiem trūkst atbalsta mājās, citiem – digitālo resursu vai papildu skaidrojumu. Eiropas Savienības fondi sniedz reālu iespēju šo nevienlīdzību mazināt.

ESF+ un citu fondu projekti ļauj nodrošināt mācību atbalsta nodarbības, piesaistīt atbalsta personālu un pilnveidot pedagogu profesionālās prasmes. Īpaši svarīga ir iespēja apgūt iekļaujošas un diferencētas mācīšanas metodes.

Mērķtiecīgi izmantojot ES fondu finansējumu, skolotāji var vairāk koncentrēties uz mācību kvalitāti un katra skolēna individuālo izaugsmi.

 

3. Pašvaldības skatījums

Eiropas Savienības fondu nozīme vienlīdzīgas izglītības nodrošināšanā pašvaldībā

Pašvaldībai ir būtiska loma vienlīdzīgu izglītības iespēju nodrošināšanā visiem bērniem. Tomēr ierobežoto budžeta resursu dēļ ne vienmēr ir iespējams pilnībā nodrošināt nepieciešamo atbalstu. Šajā kontekstā Eiropas Savienības fondi ir stratēģiski nozīmīgs instruments.

Izmantojot ESF+, ERAF un Atveseļošanas fonda līdzekļus, pašvaldība var uzlabot skolu infrastruktūru, nodrošināt digitālos risinājumus un attīstīt mācību atbalsta sistēmas sociāli mazaizsargātiem skolēniem.

ES fondu mērķtiecīga piesaiste ļauj pašvaldībai samazināt reģionālās atšķirības, uzlabot izglītības kvalitāti un veicināt ilgtspējīgu vietējās kopienas attīstību.

 

Ko darīt, lai politisko līderu teiktais patiešām pārvērstos rīcībā un  konkrētos rezultātos

 

1️. Skaidri, izmērāmi solījumi – nevis lozungi

Problēma Latvijā:
Daudzi politiķu solījumi ir formulēti miglaini:
– “stiprināsim drošību”
– “uzlabosim izglītības kvalitāti”
– “mazināsim birokrātiju”

Tas ļauj vēlāk apgalvot, ka “kaut kas jau ir darīts”.

Risinājums:
Sabiedrībai un medijiem jāpieprasa, lai līderi solījumus formulē kā:

• konkrētus rezultātus,
• termiņus,
• atbildīgos.

Piemērs:
❌ “Samazināsim birokrātiju.”
✅ “Līdz 2026. gada beigām samazināsim būvatļauju saskaņošanas laiku no X uz Y dienām, atbildīgā institūcija – Ekonomikas ministrija.”

Bez izmērāmiem solījumiem vārdi nevar tikt salīdzināti ar darbiem.

 

2️. Personiskā atbildība, nevis kolektīvais “mēs”

Problēma:
Latvijas politikā dominē atbildības izšķīdināšana:

• “valdība nolēma”
• “koalīcija vienojās”
• “ierēdņi nepaspēja”

Rezultātā neviens īsti neatbild par rezultātu.

Risinājums:
Jāatjauno personiskās politiskās atbildības kultūra:

• katram reformu blokam ir konkrēts politiskais īpašnieks,
• neveiksmes gadījumā – publisks skaidrojums vai atkāpšanās.

Vārdu un darbu saskaņa sākas ar atbildības individualizāciju.

 

3️. Politikas solījumu “revīzija” (accountability audits)

Praktisks instruments:

• katras Saeimas / valdības darba vidū un beigās:

o    tiek publiski izvērtēts: kas tika solīts – kas ir izdarīts – kas nav izdarīts un kāpēc.

To var darīt:

• Valsts kontrole,
• neatkarīgi domnīcu konsorciji,
• akadēmiskās institūcijas.

Svarīgi: nevis politiskais PR, bet fakti, termiņi, budžeti.

 

4️. Mediju loma: mazāk citātu, vairāk sekošanas līdzi

Problēma:
Mediji bieži:

• atspoguļo paziņojumus,
• bet neseko līdzi to izpildei pēc 6–12 mēnešiem.

Risinājums:
Attīstīt “follow-up žurnālistiku”:

• “Pirms gada ministrs solīja X – kas noticis?”
• “Budžetā paredzēja Y – kur ir rezultāts?”

Sabiedriskā kontrole bez atmiņas neveido atbildību.

 

5️. Partiju iekšējā kultūra: no lojalitātes uz kompetenci

Problēma:
Bieži politiskā karjera balstās:

• lojalitātē līderim,
• nevis rezultātos.

Tas veicina:

• skaistus paziņojumus,
• bet vāju izpildi.

Risinājums:

• partiju iekšējie kritēriji:

o    amati → tikai tiem, kas spēj nodrošināt rezultātu,

o    neizpildīti solījumi → karjeras stagnācija.

Ja partijas neatalgo elektorātu ar sava darba rezultātiem, tad vārdi paliek tukši.

 

6️. sabiedrības prasīgums: mazāk cinisma, vairāk prasību

Paradokss Latvijā:
Cilvēki bieži saka: “visi melo”, bet tajā pašā laikā nepieprasa precīzus rezultātus.

Ko sabiedrība var darīt:

• vēlēšanās salīdzināt nevis programmas, bet iepriekšējo rīcību;
• uzdot jautājumus:

o    “Ko tieši Jūs izdarījāt?”

o    “Kas no Jūsu solītā ir realizēts?”

Ja vēlētājs neskatās uz darbiem, politiķim nav stimula tos saskaņot ar vārdiem.

 

7️. Institucionāli mehānismi, kas piespiež uz rīcību

Latvijā vārdu un darbu saskaņu var pastiprināt ar:

🔹 Rezultātos balstītu budžetēšanu

Ministriju finansējums tiek sasaistīts ar sasniegtiem rādītājiem, nevis tikai “izlietoto”.

🔹 Publiski darbības plāni

Ne tikai “politikas virzieni”, bet:

• termiņi,
• KPI,
• starpposma atskaites.

🔹 Neatkarīga politikas izvērtēšana

Līdzīgi kā fiskālās disciplīnas uzraudzība, bet politikas izpildei.

 

🎯 Kopsavilkums

Lai Latvijas politisko līderu vārdi sakristu ar darbiem, ir vajadzīgas piecas lietas:

1️. Konkrēti, izmērāmi solījumi
2️. Personiskā politiskā atbildība
3️. Regulāra solījumu izpildes revīzija
4️. Mediju un sabiedrības sekošana rezultātiem, nevis frāzēm
5️. Partiju kultūra, kas atalgo izpildi, nevis retoriku

Bez šiem mehānismiem pat godprātīgi politiķi nonāk sistēmā, kur runāt ir vieglāk nekā darīt.

 

 

              Īss politikas memorands

           skaidrā, institucionāli lietojamā formātā

 

“Kā Latvijā stiprināt politisko atbildību”

Adresāts: Saeima, Ministru kabinets, politiskās partijas, pilsoniskā sabiedrība
Mērķis: palielināt politisko līderu atbildību par solījumu izpildi un nodrošināt vārdu un darbu saskaņu
Datums: 2026

 

1. Problēmas definīcija

Latvijas politiskajā sistēmā pastāv strukturāla plaisa starp politisko solījumu formulēšanu un to praktisko izpildi.

Šī plaisa:

• mazina sabiedrības uzticību politiskajām institūcijām,
• veicina cinismu un politisko atsvešinātību,
• vājina reformu īstenošanas kvalitāti.

Galvenie iemesli:

1.    neskaidri, neizmērāmi solījumi,

2.    izkliedēta atbildība (“kolektīvais mēs”),

3.    vāja solījumu izpildes uzraudzība,

4.    nepietiekama politisko partiju iekšējā atbildība,

5.    mediju un sabiedrības ierobežota sekošana ilgtermiņa rezultātiem.

 

2. Politikas mērķis

Izveidot sistēmu, kurā:

• politiskie solījumi ir konkrēti un pārbaudāmi,
• par katru būtisku reformu ir skaidrs politiskais atbildīgais,
• sabiedrībai regulāri tiek sniegta neatkarīga informācija par izpildi,
• politiskā karjera ir saistīta ar rezultātu, nevis tikai retoriku.

 

3. Galvenie risinājumi

3.1. Konkrētu un izmērāmu politisko solījumu standarts

Ieviešana:
Valdības deklarācijās, partiju programmās un ministriju rīcības plānos katram prioritārajam solījumam jāietver:

• rezultāta definīcija,
• termiņš,
• atbildīgā amatpersona/institūcija,
• mērīšanas kritērijs (KPI).

Ieguvums:
Samazina interpretācijas iespējas un ļauj objektīvi izvērtēt izpildi.

 

3.2. Personiskās politiskās atbildības atjaunošana

Ieviešana:
Katrai valdības prioritātei tiek nozīmēts politiskais atbildīgais (ministrs vai amatpersona), kurš:

• publiski atskaitās par progresu,
• sniedz skaidrojumu par neizpildi,
• politiski (un ne tikai!) atbild neveiksmes gadījumā.

Ieguvums:
Pārtrauc atbildības izšķīdināšanu kolektīvās struktūrās.

 

3.3. Neatkarīgs politikas izpildes audits

Ieviešana:
Īstenot regulāru valsts sociāli ekonomiskās attītības rādītāju salīdzināšanu un izvērtēšanu par Valdības Deklarācijā un Rīcības plānā definēto indikatoru izpildi, ko veic:

• Valsts kontrole sadarbībā ar akadēmiskām institūcijām vai
• neatkarīga izvērtēšanas padome.

Audits reizi gadā publiski izvērtē:

• kas solīts,
• kas izdarīts,
• kas nav izdarīts un kāpēc.

Ieguvums:
Nodrošina faktos balstītu atbildību, nevis politisko interpretāciju.

 

3.4. Rezultātos balstīta budžetēšana

Ieviešana:
Ministriju un valsts programmu finansējums tiek sasaistīts ar:

• sasniegtiem rādītājiem,
• reformu ieviešanas progresu,
• sabiedrībai nozīmīgiem rezultātiem.

Ieguvums:
Politiskie solījumi iegūst finansiālu “svaru” un motivē izpildi.

 

3.5. Partiju iekšējās atbildības kultūras stiprināšana

Ieviešana:
Politiskajās partijās:

• amatu un kandidātu izvērtēšanā iekļaut iepriekšējo rezultātu kritērijus,
• neveiksmīgas izpildes gadījumā – ierobežot atkārtotu virzīšanu vadošos amatos.

Ieguvums:
Karjeras izaugsme balstās sniegumā, nevis tikai lojalitātē.

 

3.6. Mediju un sabiedrības “sekošanas līdzi” mehānismi

Ieviešana:

• Attīstīt regulāru “solījumu sekošanas” žurnālistiku (6–12 mēnešu retrospekcijas).
• Izveidot publisku tiešsaistes platformu:
  “Ko solīja – ko izdarīja”, kur redzams katras valdības prioritāšu statuss.

Ieguvums:
Palielina politiskās atbildības redzamību un vēlētāju informētību.

 

4. Ieviešanas ceļvedis (12 mēneši)

0–3 mēneši

• Definēt politisko solījumu standartu (KPI, termiņi, atbildīgie).
• Sagatavot pilotprojektu vienā vai divās nozarēs (piem., izglītība, būvniecība).

4–6 mēneši

• Uzsākt neatkarīgu izpildes auditu pilotjomās.
• Ieviest publiskas atskaites par progresu.

7–12 mēneši

• Paplašināt modeli uz visām ministrijām.
• Integrēt rezultātu kritērijus budžeta plānošanā.
• Izveidot publisku pārskatu platformu.

 

5. Sagaidāmie ieguvumi

• Augstāka sabiedrības uzticība politiskajām institūcijām.
• Mazāka politiskā retorika, lielāka izpilde.
• Kvalitatīvāka politikas veidošana, balstīta datos un rezultātos.
• Spēcīgāka demokrātiskā atbildība, kur politiķu reputācija ir tieši saistīta ar paveikto.

 

6. Kopsavilkums

Politiskā atbildība Latvijā nav tikai morāles jautājums – tā ir institucionālas uzbūves problēma.
Lai vārdi sakristu ar darbiem, nepieciešams:

1.    skaidri un izmērāmi solījumi,

2.    personiska politiskā atbildība,

3.    neatkarīga izpildes kontrole,

4.    rezultātos balstīts finansējums,

5.    partiju iekšējā atbildība,

6.    sabiedrības un mediju sistemātiska sekošana līdzi.

Bez šiem mehānismiem pat labas ieceres paliek deklarāciju līmenī.

 

 

Strukturēta kritēriju matrica politisko līderu izvērtēšanai pirms vēlēšanām

 

Tā balstīta uz principu “vārdi ↔ darbi”. Tā ir praktiski lietojama gan individuālam vēlētājam, gan NVO, medijiem vai partiju iekšējai atlasei.

Mērķis: novērtēt kandidātu pēc spējas pārvērst solījumus rezultātos, nevis tikai pēc retorikas.

Vērtēšanas skala:
1 – ļoti vāji │ 2 – vāji │ 3 – vidēji │ 4 – labi │ 5 – izcili

---

1️. SOLĪJUMU KVALITĀTE (Vai kandidāts runā konkrēti?)

Kritērijs	Jautājums vēlētājam	1	3	5
Konkrētība	Vai solījumi ir izmērāmi un ar termiņu?	Ložungi	Daļēji konkrēti	Skaidri, ar mērķiem un termiņiem
Reālisms	Vai solījumi atbilst budžetam un kompetencei?	Populistiski	Daļēji pamatoti	Fiskāli un institucionāli pamatoti
Atbildība	Vai nosaukts atbildīgais par izpildi?	Nav	Netieši	Skaidri norādīts

Maks.: 15 punkti

 

2️. DARBU PIEREDZE (Vai iepriekšējā rīcība atbilst solījumiem?)

Kritērijs	Jautājums	1	3	5
Iepriekšējie rezultāti	Vai kandidāts ir reāli ieviesis reformas?	Nav pierādījumu	Daļēji	Dokumentēti rezultāti
Pēctecība	Vai solījumi atkārtojas bez izpildes?	Bieži	Dažkārt	Solījumi pārvērsti darbos
Lēmumu ietekme	Vai lēmumi radījuši ilgtermiņa labumu?	Nav	Ierobežots	Strukturālas pārmaiņas

Maks.: 15 punkti

 

3️. PERSONISKĀ ATBILDĪBA (Vai kandidāts uzņemas atbildību?)

Kritērijs	Jautājums	1	3	5
Atbildības uzņemšanās	Vai kandidāts atzīst kļūdas?	Nekad	Reizēm	Regulāri un publiski
Rīcība neveiksmes gadījumā	Vai seko sekas (atkāpšanās, labošana)?	Nekādas	Formālas	Reāla atbildība
Caurspīdīgums	Vai sniedz skaidrojumus par neizpildi?	Izvairās	Daļēji	Sistemātiski un datos

Maks.: 15 punkti

 

4️. KOMPETENCE UN POLITIKAS IZPRATNE (Vai spēj īstenot?)

Kritērijs	Jautājums	1	3	5
Nozares izpratne	Vai kandidāts pārzina savu jomu?	Virspusēji	Pietiekami	Dziļi, ar faktiem
Risinājumu kvalitāte	Vai piedāvājumi ir praktiski?	Deklaratīvi	Daļēji	Konkrēti, izpildāmi
Komandas veidošana	Vai apkārt ir kompetenti profesionāļi?	Nav redzami	Jaukti	Spēcīga komanda

Maks.: 15 punkti

 

5️. INTEGRITĀTE UN ĒTIKA (Vai vārdi sakrīt ar vērtībām?)

Kritērijs	Jautājums	1	3	5
Interešu konflikts	Vai ir caurspīdīgas intereses?	Neskaidras	Daļēji skaidras	Pilnīga caurspīdība
Vērtību konsekvence	Vai rīcība atbilst deklarētajām vērtībām?	Pretrunīga	Mainīga	Konsekventa
Uzticamība	Vai kandidātam uzticas dažādas puses?	Zema	Vidēja	Augsta

Maks.: 15 punkti

 

6️. SABIEDRĪBAS IESAISTE UN ATSKAITĪŠANĀS

Kritērijs	Jautājums	1	3	5
Komunikācija	Vai skaidro lēmumus sabiedrībai?	Minimāli	Reizēm	Regulāri un saprotami
Reakcija uz kritiku	Vai uzklausa un pielāgojas?	Ignorē	Daļēji	Konstruktīvi reaģē
Atskaites par paveikto	Vai regulāri ziņo par progresu?	Nekad	Epizodiski	Sistemātiski

Maks.: 15 punkti

 

📊 KOPĒJĀ VĒRTĒŠANA

Maksimālais punktu skaits: 90

Rezultāts	Interpretācija
75–90	Augsta atbildība un izpildes spēja – vārdi lielā mērā sakrīt ar darbiem
55–74	Vidēja uzticamība – ir gan rezultāti, gan riski
35–54	Zema izpildes ticamība – daudz retorikas, maz rezultātu
<35	Augsts populisma risks – vārdi neatbilst darbiem

 

🎯 Kā lietot matricu praksē

1️. Izvēlieties kandidātu.
2️. Katram kritērijam piešķiriet 1–5 punktus, balstoties uz:

• iepriekšējiem balsojumiem,
• īstenotām reformām,
• Valsts kontroles ziņojumiem,
• mediju “follow-up” publikācijām.
  3️. Saskaitiet punktus.
  4️. Salīdziniet vairākus kandidātus pēc kopējā rezultāta un atsevišķiem blokiem.

🧭 Kopsavilkums

Šī matrica palīdz pāriet:
❌ no emocijām un saukļiem
➡️ uz pierādāmiem rezultātiem un atbildību.

Tā veicina politisko kultūru, kurā:

• solījumi ir konkrēti,
• neveiksmes netiek slēptas,
• un politiķu reputācija balstās nevis uz runāšanu, bet uz paveikto.

 

Piemērs politisko līderu izvērtēšanas matricai

 Tas balstās uz publiski zināmiem faktiem, institucionāliem rezultātiem un plaši apspriestiem politikas lēmumiem. Vērtējums ir neitrāls, ne politiski aģitējošs un paredzēts kā metodoloģijas demonstrācija, nevis “balsojuma ieteikums”.

 

⚠️ Piezīme par metodi:
– vērtējums balstīts uz kandidātu iepriekšējo darbību valdībā/Saeimā, nevis priekšvēlēšanu retoriku;
– punkti (1–5) atspoguļo darbu–vārdu atbilstību, izpildes spēju un atbildību;
– tas ir ekspertīzes tipa novērtējums, ko vēlētājs var koriģēt, izmantojot konkrētus avotus (Valsts kontrole, Saeimas balsojumi, MK lēmumi, mediju “follow-up”).

 

📊 POLITISKO LĪDERU IZVĒRTĒJUMA PIEMĒRS

Kandidāts A: Krišjānis Kariņš (bijušais Ministru prezidents)

1️. Solījumu kvalitāte

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Konkrētība	3	Programmatiskie mērķi bieži strukturēti, bet ne vienmēr ar skaidriem KPI
Reālisms	4	Fiskāli piesardzīga pieeja, īpaši krīžu laikā
Atbildība	3	Bieži kolektīva valdības atbildība, maz personisku “īpašnieku” reformām

Kopā: 10/15

 

2️. Darbu pieredze

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Iepriekšējie rezultāti	4	Krīžu vadība (COVID-19, drošības politika, atbalsts Ukrainai)
Pēctecība	3	Daļa reformu iesāktas, bet ne pilnībā pabeigtas (valsts pārvalde, izglītība)
Lēmumu ietekme	3	Stabilitāte, bet ierobežotas strukturālās reformas

Kopā: 10/15

 

3️. Personiskā atbildība

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Atbildības uzņemšanās	3	Publiski skaidrojumi, bet reti personiskas kļūdu atzīšanas
Rīcība neveiksmes gadījumā	3	Ministru nomaiņas, bet maz individuālas politiskas atbildības
Caurspīdīgums	3	Regulāra komunikācija, bet ne vienmēr par rezultātiem

Kopā: 9/15

 

4️. Kompetence

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Nozares izpratne	4	Spēcīga ārpolitika, drošība, makroekonomiskā disciplīna
Risinājumu kvalitāte	3	Pragmatiskas, bet piesardzīgas reformas
Komanda	3	Dažāda kvalitāte starp ministriem

Kopā: 10/15

 

5️. Integritāte

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Interešu caurspīdīgums	4	Nav nopietnu interešu konflikta skandālu
Vērtību konsekvence	4	Proeiropeiska, demokrātiska līnija konsekventa
Uzticamība	4	Augsta starptautiskā uzticība

Kopā: 12/15

 

6️. Sabiedrības iesaiste

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Komunikācija	3	Regulāra, bet bieži vispārīga
Reakcija uz kritiku	3	Pieklājīga, bet ne vienmēr ar korekcijām
Atskaites	3	Maz sistemātisku publisku izpildes pārskatu

Kopā: 9/15

 

🔢 Kopējais rezultāts: 60/90

Interpretācija: Vidēja–augsta uzticamība. Spēcīgs stabilitātē un starptautiskajā pozicionējumā, vājāks strukturālo reformu izpildē un personiskās atbildības akcentā.

 

 

Kandidāts B: Jānis Bordāns (bijušais tieslietu ministrs)

1️. Solījumu kvalitāte

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Konkrētība	4	Reformu mērķi (tiesiskums, maksātnespēja, KNAB) formulēti samērā skaidri
Reālisms	3	Ambiciozi solījumi, ne visi institucionāli īstenojami
Atbildība	4	Bieži personiski asociējas ar reformu virzieniem

Kopā: 11/15

 

2️. Darbu pieredze

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Iepriekšējie rezultāti	3	Tieslietu reformas uzsāktas, bet ar ierobežotu sistemātisku rezultātu
Pēctecība	3	Daļa iniciatīvu palika nepabeigtas
Lēmumu ietekme	3	Redzamas politiskas debates, bet maz ilgtermiņa strukturālu izmaiņu

Kopā: 9/15

 

3️. Personiskā atbildība

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Atbildības uzņemšanās	4	Publiski aizstāv savas pozīcijas un lēmumus
Rīcība neveiksmes gadījumā	3	Politiski asi konflikti, bet maz formālu seku
Caurspīdīgums	3	Skaidro politisko pozīciju, bet maz datu par izpildi

Kopā: 10/15

 

4️. Kompetence

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Nozares izpratne	4	Tieslietu sistēmas zināšanas
Risinājumu kvalitāte	3	Normatīvi aktīvs, bet praktiskā ieviešana sarežģīta
Komanda	3	Politizēta, ne vienmēr tehnokrātiska

Kopā: 10/15

 

5️. Integritāte

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Interešu caurspīdīgums	3	Strīdīga reputācija politiskajās attiecībās
Vērtību konsekvence	4	Stingra pretkorupcijas un tiesiskuma pozīcija
Uzticamība	3	Polarizējoša figūra

Kopā: 10/15

 

6️. Sabiedrības iesaiste

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Komunikācija	4	Aktīva un tieša
Reakcija uz kritiku	2	Konfrontējoša, maz korekciju
Atskaites	2	Ierobežoti publiski izpildes pārskati

Kopā: 8/15

 

🔢 Kopējais rezultāts: 58/90

Interpretācija: Vidēja uzticamība. Spēcīgs retorikā, atbildības uzņemšanā un reformu virzienu definēšanā, vājāks sistemātiskā ieviešanā un konsensa veidošanā.

 

🧭 Secinājums no piemēra

Kandidāts	Kopvērtējums	Raksturojums
K. Kariņš	60/90	Stabils, institucionāli drošs, bet ar ierobežotu reformu dziļumu
J. Bordāns	58/90	Reformistiski orientēts, bet ar grūtībām īstenošanā un dialogā

👉 Abi kandidāti nav populisma tipa politiķi, bet:

• viens vairāk balstās stabilitātē un piesardzībā,
• otrs – ambiciozā reformu retorikā, ar sarežģītāku ieviešanu.

 

🎯 Kā šo izmantot vēlēšanās

1️. Izvēlieties 3–5 kandidātus.
2️. Aizpildiet matricu, balstoties uz:

• viņu iepriekšējiem amatiem,
• Valsts kontroles secinājumiem,
• Saeimas balsojumiem,
• mediju “ko solīja – ko izdarīja” analīzēm.

3️. Salīdziniet ne tikai kopējo punktu skaitu, bet arī:

• kurš ir spēcīgāks izpildē,
• kurš – retorikā,
• kurš – atbildībā.

 

Formas sākums

Formas beigas

Vēl 3 Latvijas politisko līderu izvērtēšanas piemēri, izmantojot to pašu kritēriju matricu (neitrāli, faktos balstīti, bez aģitācijas)

 Vērtējums ir metodoloģisks un paredzēts salīdzināšanai, nevis “ieteikumam balsot”.

Lai saglabātu līdzsvaru, izvēlēti līderi ar atšķirīgiem politiskajiem profiliem:

• Evika Siliņa (premjerministre),
• Edgars Rinkēvičs (Valsts prezidents),
• Aivars Lembergs (ilggadējs ietekmīgs politiskais “aktieris” pašvaldību līmenī).

 

📊 POLITISKO LĪDERU IZVĒRTĒJUMA PIEMĒRI

Kandidāts C: Evika Siliņa (Ministru prezidente)

1️. Solījumu kvalitāte

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Konkrētība	3	Programma fokusēta uz drošību, labklājību, tiesiskumu, bet ar vispārīgiem formulējumiem
Reālisms	4	Mērķi piesaistīti budžeta iespējām un ES politikai
Atbildība	3	Lēmumi lielā mērā kolektīvi koalīcijā

Kopā: 10/15

 

2️. Darbu pieredze

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Iepriekšējie rezultāti	3	Ierobežots laiks amatā; stabila valdības darbība bez lieliem satricinājumiem
Pēctecība	3	Turpina iepriekš uzsāktās politikas (drošība, izglītība, enerģētika)
Lēmumu ietekme	3	Praktiski, bet pagaidām bez izteikti strukturālām reformām

Kopā: 9/15

 

3️. Personiskā atbildība

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Atbildības uzņemšanās	4	Publiski aizstāv valdības lēmumus, skaidra pozicionēšanās
Rīcība neveiksmes gadījumā	3	Ministru izvērtēšana, bet maz personisku kļūdu atzīšanas
Caurspīdīgums	3	Regulāra komunikācija, bet ierobežota rezultātu kvantifikācija

Kopā: 10/15

 

4️. Kompetence

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Nozares izpratne	3	Spēcīga tieslietu un iekšlietu pieredze, mazāk ekonomikas/strukturālo reformu jomā
Risinājumu kvalitāte	3	Pragmatiska, kompromisu orientēta
Komanda	3	Dažāda kvalitāte starp ministriem

Kopā: 9/15

 

5️. Integritāte

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Interešu caurspīdīgums	4	Nav nopietnu interešu konfliktu skandālu
Vērtību konsekvence	4	Proeiropeiska, demokrātiska līnija
Uzticamība	4	Pieņemta starptautiskajā un iekšpolitiskajā vidē

Kopā: 12/15

 

6️. Sabiedrības iesaiste

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Komunikācija	3	Korekta, bet piesardzīga
Reakcija uz kritiku	3	Mērena, bieži institucionāla
Atskaites	2	Maz sistemātisku publisku izpildes pārskatu

Kopā: 8/15

 

🔢 Kopējais rezultāts: 58/90

Interpretācija: Stabila, uz kompromisiem orientēta līdere ar augstu integritāti, bet pagaidām ierobežotu reformu “caursišanas” jaudu.

 

Kandidāts D: Edgars Rinkēvičs (Valsts prezidents)

1️. Solījumu kvalitāte

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Konkrētība	3	Prezidenta funkcija mazāk saistīta ar izpildvaras solījumiem
Reālisms	5	Vērtību un institucionālais fokuss atbilst amata kompetencei
Atbildība	4	Konsekventa nostāja par tiesiskumu un drošību

Kopā: 12/15

 

2️. Darbu pieredze

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Iepriekšējie rezultāti	5	Ilggadējs ārlietu ministrs, augsta reputācija NATO, ES
Pēctecība	4	Ārpolitikas kurss skaidrs un noturīgs
Lēmumu ietekme	4	Stratēģiska ietekme uz drošības un starptautisko pozicionējumu

Kopā: 13/15

 

3️. Personiskā atbildība

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Atbildības uzņemšanās	4	Skaidra publiskā pozīcija krīzēs
Rīcība neveiksmes gadījumā	4	Spēj atzīt institucionālas kļūdas
Caurspīdīgums	4	Atklāta komunikācija

Kopā: 12/15

 

4️. Kompetence

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Nozares izpratne	5	Ārpolitika, drošība, starptautiskās attiecības
Risinājumu kvalitāte	4	Stratēģiski, bet prezidenta pilnvaras ierobežotas
Komanda	4	Profesionāla kanceleja

Kopā: 13/15

 

5️. Integritāte

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Interešu caurspīdīgums	5	Nav interešu konfliktu
Vērtību konsekvence	5	Demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesības
Uzticamība	5	Ļoti augsta sabiedrībā un starptautiski

Kopā: 15/15

 

6️. Sabiedrības iesaiste

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Komunikācija	4	Tieša, skaidra
Reakcija uz kritiku	4	Argumentēta
Atskaites	3	Prezidenta institūcijai nav regulāru “KPI”

Kopā: 11/15

 

🔢 Kopējais rezultāts: 76/90

Interpretācija: Ļoti augsta uzticamība, kompetence un integritāte. Ierobežojums – maz tiešas izpildvaras.

 

 

Kandidāts E: Aivars Lembergs (ilggadējs Ventspils politiskais līderis)

1️. Solījumu kvalitāte

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Konkrētība	4	Pašvaldības līmenī – ļoti konkrēti mērķi
Reālisms	4	Balstīti fiskālajā disciplīnā
Atbildība	4	Personiski asociējas ar politikas rezultātiem

Kopā: 12/15

 

2️. Darbu pieredze

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Iepriekšējie rezultāti	4	Ilgstoša pilsētas infrastruktūras attīstība
Pēctecība	4	Ilgtermiņa projektu īstenošana
Lēmumu ietekme	4	Redzami vietējā līmenī

Kopā: 12/15

 

3️. Personiskā atbildība

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Atbildības uzņemšanās	3	Publiski aizstāv sevi, bet reti atzīst kļūdas
Rīcība neveiksmes gadījumā	2	Maz institucionālu seku
Caurspīdīgums	2	Bieži konfrontējoša attieksme pret kritiku

Kopā: 7/15

 

4️. Kompetence

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Nozares izpratne	4	Pašvaldību finanses, infrastruktūra
Risinājumu kvalitāte	4	Pragmatiski, orientēti uz rezultātu
Komanda	3	Lojāla, bet centralizēta

Kopā: 11/15

 

5️. Integritāte

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Interešu caurspīdīgums	1	Smagi reputācijas un tiesvedību jautājumi
Vērtību konsekvence	2	Pragmatika pārsvarā pār institucionālām normām
Uzticamība	1	Zema nacionālā un starptautiskā līmenī

Kopā: 4/15

 

6️. Sabiedrības iesaiste

Kritērijs	Vērtējums	Pamatojums
Komunikācija	3	Aktīva, bet polarizējoša
Reakcija uz kritiku	1	Konfrontējoša
Atskaites	2	Maz caurspīdīgu publisku pārskatu

Kopā: 6/15

 

🔢 Kopējais rezultāts: 52/90

Interpretācija: Spēcīga izpildes spēja vietējā līmenī, bet būtiski trūkumi integritātē, caurspīdīgumā un atbildībā.

 

📌 KOPSAVILKUMA SALĪDZINĀJUMS

Līderis	Kopvērtējums	Galvenais spēks	Galvenais vājums
E. Rinkēvičs	76/90	Integritāte, kompetence, starptautiska uzticamība	Ierobežota izpildvara
E. Siliņa	58/90	Stabilitāte, integritāte	Reformu dziļums, mērījumu trūkums
A. Lembergs	52/90	Rezultātu sasniegšana vietējā līmenī	Integritāte, caurspīdīgums

 

🧭 Ko šī matrica parāda par “vārdu un darbu saskaņu”

1️. Visdrošākā korelācija starp vārdiem un darbiem ir tur, kur:

• ir augsta integritāte,
• pastāv institucionāla atbildība,
• tiek nodrošināta publiska atskaite (Rinkēviča profils).

2️. Izpildes jauda bez caurspīdīguma rada rezultātus, bet grauj uzticību (Lemberga profils).

3️. Stabilitāte bez mērāmām reformām saglabā sistēmu, bet vāji stiprina atbildību (Siliņas profils).

                     Politikas memorands

 

Tas parāda, kā politisko līderu izvērtēšanas matricu izmantot partiju atbildības stiprināšanai Latvijā. Kā ar “vārdu–darbu” matricu stiprināt politisko partiju atbildību Latvijā

 

1. Problēmas formulējums

Latvijas politiskajā sistēmā pastāv noturīga uzticības plaisa starp vēlētājiem un politiskajām partijām. Priekšvēlēšanu solījumi bieži ir vispārīgi, bez skaidriem izpildes kritērijiem, savukārt pēc vēlēšanām trūkst sistemātiskas atskaites par to, kas no solītā ir īstenots. Tas:

• samazina vēlētāju uzticēšanos,
• vājina partiju institucionālo atbildību,
• veicina personāliju, nevis politikas kvalitātes dominanci.

2. Mērķis

Ieviest strukturētu, publiski pārbaudāmu izvērtēšanas matricu, kas:

• sasaista politiskos solījumus ar reāliem darbiem,
• ļauj vēlētājiem, medijiem un NVO objektīvi salīdzināt partijas un līderus,
• veicina ilgtermiņa politisko atbildību, nevis tikai kampaņu retoriku.

3. Risinājums: “Vārdu–darbu atbilstības matrica”

Matrica balstās uz sešiem kritēriju blokiem:

1.    Solījumu kvalitāte (konkrētība, reālisms, atbildības sadalījums),

2.    Darbu pieredze (iepriekšējie rezultāti, pēctecība, ietekme),

3.    Personiskā atbildība (kļūdu atzīšana, rīcība neveiksmes gadījumā),

4.    Kompetence (nozaru izpratne, risinājumu kvalitāte, komanda),

5.    Integritāte (interešu caurspīdīgums, vērtību konsekvence),

6.    Sabiedrības iesaiste (komunikācija, reakcija uz kritiku, atskaites).

Katrs kritērijs tiek vērtēts ar vienkāršu punktu skalu (piem., 1–5), balstoties uz:

• Valsts kontroles un revīzijas ziņojumiem,
• Saeimas balsojumu datiem,
• valdības rīkojumiem un to izpildi,
• publiski pieejamu statistiku,
• mediju “solījumi vs. rezultāti” analīzi.

4. Kā matrica stiprina partiju atbildību

4.1. No retorikas uz izmērāmiem rezultātiem

Partijas tiek mudinātas:

• formulēt solījumus ar konkrētiem termiņiem, rādītājiem un atbildīgajiem,
• paredzēt ne tikai “ko darīsim”, bet arī “kā mērīsim”.

4.2. Institucionāla, nevis personiska atbildība

Vērtējums attiecas ne tikai uz līderi, bet uz:

• partijas darbību valdībā un Saeimā,
• spēju pabeigt uzsāktas reformas,
• rīcību krīzes vai neveiksmes gadījumos.
  Tas mazina politisko “vainas izšķīdināšanu”.

4.3. Pastāvīga sabiedriskā kontrole

Regulāra (piem., reizi gadā) matricas atjaunošana ļauj:

• salīdzināt partiju sniegumu laikā,
• publiski identificēt neatbilstību starp solījumiem un realitāti,
• radīt reputācijas stimulu rīkoties konsekventi.

5. Ieviešanas mehānisms (praktisks piedāvājums)

5.1. Neatkarīgs izvērtēšanas formāts

Izveidot platformu (NVO, domnīca vai mediju konsorcijs), kas:

• uztur vienotu vērtēšanas metodoloģiju,
• publicē ikgadēju “Partiju atbildības indeksu”.

5.2. Publiskā atskaite pirms vēlēšanām

6–9 mēnešus pirms vēlēšanām:

• katrai partijai tiek publicēts tās iepriekšējās darbības vērtējums,
• kandidātiem tiek piedāvāta iespēja publiski komentēt un precizēt savus solījumus.

5.3. Mediju un pilsoniskās sabiedrības iesaiste

• Mediji izmanto matricu debatēs un intervijās (“Ko tieši Jūs darīsiet, un pēc kā to mērīsim?”).
• Skolas, universitātes un NVO to izmanto pilsoniskās izglītības ietvaros.

6. Sagaidāmie ieguvumi

Politiskajai sistēmai:

• augstāka caurspīdība un prognozējamība,
• mazāks populisms, vairāk politikas kvalitātes.

Vēlētājiem:

• skaidrs instruments salīdzināšanai,
• iespēja balsot pēc snieguma, nevis tēla.

Pašām partijām:

• reputācijas stimuls izpildīt solīto,
• ilgtermiņa uzticamības kapitāla veidošana.

7. Secinājums

Politisko atbildību Latvijā nevar stiprināt tikai ar jauniem likumiem. Nepieciešams sabiedrisks standarts, kas sistemātiski salīdzina “ko politiķi saka” ar “ko viņi izdara”. Izvērtēšanas matrica nodrošina šo standartu vienkāršā, caurspīdīgā un atkārtojamā formā, padarot partiju darbību mērāmu un publiski atbildīgu.

 

Formas sākums

 

Formas beigas

 Divas pielāgotas versijas memorandam

 

📰 1) Mediju publikācijas versija (analītiska un sabalansēta)

 

No solījumiem uz rezultātiem: kā stiprināt politisko atbildību Latvijā

 

Latvijas politikā jau gadiem ilgi atkārtojas viena un tā pati problēma: priekšvēlēšanu solījumi ir plaši un pievilcīgi, bet pēc vēlēšanām sabiedrībai ir grūti izsekot, kas no teiktā patiešām ir izdarīts. Rezultāts ir uzticības erozija – vēlētāji kļūst ciniski, bet partijas arvien vairāk balstās tēlā, nevis sniegumā.

Risinājums nav tikai jauni likumi vai stingrākas procedūras. Ir vajadzīgs sabiedrisks standarts, kas sistemātiski salīdzina “ko politiķi saka” ar “ko viņi izdara”.

Šādu standartu var nodrošināt vienkārša, caurspīdīga izvērtēšanas matrica. Tās pamatā ir seši kritēriji: solījumu kvalitāte, darbu pieredze, personiskā atbildība, kompetence, integritāte un sabiedrības iesaiste. Katrā no tiem politiķi un partijas tiek vērtēti pēc publiski pārbaudāmiem faktiem – Valsts kontroles ziņojumiem, Saeimas balsojumiem, valdības lēmumu izpildes, statistikas un mediju “solījumi pret realitāti” analīzēm.

Šāda pieeja maina politikas loģiku trīs veidos.
Pirmkārt, tā pārvieto uzmanību no retorikas uz rezultātiem. Ja solījumi ir jāformulē ar termiņiem, rādītājiem un atbildīgajiem, tukšas frāzes zaudē vērtību.
Otrkārt, tā stiprina institucionālo atbildību – partijas vairs nevar paslēpties aiz kolektīvas atbildības vai vainas novelšanas uz “sistēmu”.
Treškārt, tā nodrošina pastāvīgu sabiedrisko kontroli, jo vērtējumu var atjaunot katru gadu, nevis tikai vēlēšanu laikā.

Šāds instruments nav vērsts pret politiķiem. Gluži pretēji – tas ir godīgas politikas atbalsts. Partijas, kas strādā konsekventi un izpilda solīto, iegūst reputācijas kapitālu. Vēlētāji – skaidru pamatu izvēlei. Demokrātija – lielāku uzticamību.

Latvijai nav nepieciešami skaļāki lozungi. Tai nepieciešami izmērāmi solījumi un publiska atskaite par rezultātiem. Tikai tā vārdi atkal var saskanēt ar darbiem.

 

 

           Pilsoniskās iniciatīvas manifesta versija

                             (aicinājums rīcībai)

 

Mēs prasām atbildību: no vārdiem pie darbiem Latvijas politikā

Mēs, Latvijas pilsoņi, vairs nevēlamies politiku, kurā solījumi beidzas vēlēšanu naktī, bet atbildība – pazūd līdz nākamajai kampaņai. Demokrātija nav tikai tiesības balsot. Tā ir tiesības prasīt atbildi par to, kas ir izdarīts.

Tāpēc mēs iestājamies par vienkāršu, godīgu un publisku standartu:
katram politiskam līderim un partijai jābūt vērtētiem pēc vārdu un darbu atbilstības.

Mēs piedāvājam “vārdu–darbu atbilstības matricu”, kas balstās sešos pamatprincipos:

1.    Vai solījumi ir konkrēti un reāli?

2.    Vai ir redzami darbi un rezultāti?

3.    Vai politiķis uzņemas personisku atbildību par neveiksmēm?

4.    Vai lēmumi balstīti kompetencē, nevis saukļos?

5.    Vai tiek ievērota integritāte un caurspīdīgums?

6.    Vai sabiedrībai tiek sniegta skaidra atskaite?

Mēs pieprasām, lai šie kritēriji tiktu izmantoti publiski – medijos, pilsoniskajās iniciatīvās, izglītībā un pirms katrām vēlēšanām. Mēs pieprasām ikgadēju politisko partiju atbildības izvērtējumu, kas balstīts faktos, nevis kampaņu reklāmās.

Mūsu mērķis nav nosodīt. Mūsu mērķis ir mainīt politikas kultūru:

• no skaļiem solījumiem uz izmērāmiem rezultātiem,
• no personāliju kulta uz institucionālu atbildību,
• no vēlētāju vilšanās uz apzinātu līdzdalību.

Demokrātija ir stipra tikai tad, ja vārdiem seko darbi.
Mēs prasām politiku, kas ir pārbaudāma, atbildīga un godīga.
Mēs prasām politiku, kas cienī pilsoņus ne tikai pirms vēlēšanām, bet katru dienu.

 

Konkrēta piemēru tabula par Saeimā pārstāvētajām partijām (“solījums → rezultāts”) attiecībā uz dažiem būtiskiem politikas virzieniem

 

Šī tabula neatspoguļo visu programmu saturu, bet demonstrē — kāda solījuma un faktisko rezultātu salīdzināšana varētu izskatīties, ja to lieto politiskās atbildības matrica kontekstā.

💡 Avots par 14. Saeimas sastāvu: septiņas partijas ieguvušas vietas 2022. gada vēlēšanās — Jaunā Vienotība (JV), Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), Apvienotais saraksts (AS), Nacionālā apvienība (NA), Stabilitātei (ST), LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ (LPV) un Progresīvie (PRO) cvk.lv

---

📊 “Solījums → Rezultāts” tabula (2018–2025 kontekstā)

Partija	Solījums (vietnē/CVK programmā)	Rezultāts / īstenošana (2018-2025)
Jaunā Vienotība (JV)	Paaugstināt aizsardzības izdevumus un pabeigt reformas valsts pārvaldē (pro-ES, drošība) Foreign Policy Research Institute	Rezultāts: valdības dalībniece, virza aizsardzības budžeta saglabāšanu un eiro-NATO kursu; reformas daļēji īstenotas, bet saglabājušās politiskās diskusijas par reformu dziļumu (nav viennozīmīgu publisku izpildes KPI)
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)	Veicināt reģionālu attīstību un lauksaimniecības atbalstu	Rezultāts: kā parlamentārs spēks iesaistīta likumdošanā par lauksaimniecību/reģioniem; rezultāti saistīti ar koalīcijas politikas prioritātēm, bet nav skaidri kvantitatīvi KPI publiski pieejami
Apvienotais saraksts (AS)	Reģionālās pārvaldes uzlabošana un transporta infrastruktūra	Rezultāts: dalība valdības lokā; projektu virzība notiek, bet daļa reformu vēl nav pabeigta (rezultāti joprojām procesā — dalīta atbildība ar koalīciju)
Nacionālā apvienība (NA)	Stiprināt nacionālo drošību un latviešu valodas pozīcijas	Rezultāts: aktīva pozīcija izglītības valodas jautājumā un drošības debates Saeimā; lēmumu īstenošana notiek caur kopējiem parlamenta lēmumiem, ne vienmēr pie konkrētiem KPI
Stabilitātei (ST)	Pretdarīt sabiedrības šķelšanai, pret noteiktām COVID-19 politikām, popularizēt prezidenta vēlēšanu tautas balsojumā Vikipēdija+1	Rezultāts: Saeimā pārstāvēta opozīcijas pozīcija ar daļēju sabiedrības rezonansi, politiski pretrunīgi solījumi; nav pieejami skaidri valsts politikas rezultāti šiem solījumiem
LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ (LPV)	Priekšvēlēšanu vērsti sociāli-ekonomiski solījumi (piem., pensijas, mājokļi)	Rezultāts: partijai ir vietas Saeimā, taču nav skaidru publisku rādītāju par solījumu īstenošanu valdības likumdošanā; daļa iniciatīvu saistīta ar koalīcijas darbu
Progresīvie (PRO)	Sociāldemokrātiski virzīti sociālās politikas solījumi (algas, veselība, taisnīgums)	Rezultāts: opozīcijas grupa, aktīvi iebilst noteiktās likumdošanas jomās, tomēr tieša solījumu izpilde valdībā — ierobežota

 

🧠 Kā šo tabulu izmantot

🔍 1) Publiska atskaite pirms vēlēšanām

• šī tabula var tikt publicēta kā faktu pārskats par partiju solījumiem un to īstenošanu;
• tā palīdz vēlētājiem izvērtēt, cik konkrēti solījumi ir pārveidoti par konkrētiem darbiem.

📏 2) Korelācija ar “izpildes matricas” kritērijiem

• piemēram, solījums par aizsardzības budžetu var tikt saistīts ar KPI: budžeta izpildes procentu vai jaunās stratēģijas apstiprināšanu;
• politiska opozīcija var tikt novērtēta pēc tā, cik efektīvi izmanto parlamenta instrumentus solījumu īstenošanai.

📊 3) Objektīvs salīdzinājums partiju starpā

• salīdzinot, piemēram, JV un AS, redzams — viena ir valdības veidošanā un var ietekmēt likumdošanu, otra galvenokārt opozīcijā — tas jāņem vērā, interpretējot “rezultātus”.

⚠️ Kas jāņem vērā

1.    Partiju programmas nav standarta KPI formātā, tāpēc atbilstības tabula balstās uz faktiem un publiski pieejamām ziņām par to, kas sasniegts.

2.    Solījumi, kas saistīti ar plašiem sociāliem mērķiem (piem., “uzlabosim dzīves līmeni”), nereti nav viennozīmīgi izmērāmi.

3.    Reālie rezultāti bieži ir kolektīva valdības lēmuma rezultāts, nevis viena partijas paša iniciatīva, tāpēc jāvērtē kontekstā.

📌 Avoti

·       14.Saeimā ievēlēto partiju saraksts un vietu sadalījums parlamentā cvk.lv

• Partiju programmās minētie politiskie virzieni (kā piemērs – JV programmas iepriekšējie punkti par drošību, enerģētiku) Foreign Policy Research Institute

 

Paplašināta tabula ar konkrētiem solījumiem par izglītību, veselības aprūpi un valsts pārvaldes reformu no Saeimā pārstāvētajām partijām (balstoties uz publiski pieejamo programmu saturu un zināmiem rezultātiem).

 

Pievienoti arī faktu komentāri par to, kā šo solījumu īstenošanu var vērtēt pēc pieejamiem datiem vai publiskajiem procesiem.

⚠️ Piezīme: ne visas partijas ir precīzi formulējušas konkrētus KPI savās programās, tāpēc dažos gadījumos ir norādīts "procesā"/"ķēdes posmā" vai “nav skaidri izmērīts rezultāts”.

📊 Paplašinātā “Solījums → Rezultāts” tabula

Partija	Joma	Solījums	Rezultāts / īstenošana
Jaunā Vienotība (JV)	Izglītība	Ieviest obligātu vidējo izglītību ar dabaszinātņu eksāmenu.	Nav pietiekami konkrētu publisku rādītāju par eksāmenu ieviešanu; viņi turpinājuši atbalstīt skolas politikas reformas, bet nav izmērāms KPI.
	Veselības aprūpe	Paaugstināt mediķu atalgojumu.	Mediķu algas pieaugums notiek, taču ne tik strauji, cik solīts iepriekšējās Saeimas solījumos. BauskasDzive.lv
	Valsts pārvalde	Stabilizēt valsts pārvaldi, mazināt korupciju.	Valsts pārvaldes reforma notiek caur dažādiem politikas dokumentiem, bet nav skaidrā KPI mērījuma; atsevišķi priekšlikumi sasniegti, bet ilgtermiņa ietekme vēl novērtējama.
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)	Izglītība	Stabilizēt finansējumu, nodrošināt pieejamību reģionos.	Nav publiski kvantitatīvi rezultāti; skolēnu rezultāti PISA/centralizētajos rādītājos svārstās, bet tie nav tieši skaidri saistīti ar partiju solījumiem.
	Veselības aprūpe	Uzlabot pieejamību reģionos (ģimenes ārstu tīklu).	Reģionālās veselības pieejamības jautājums tiek apspriests valdībā, bet konkrētu mērījumu par netraucētu ģimenes ārstu pieejamību trūkst.
	Valsts pārvalde	Veicināt līdzdalību un NVO iesaisti pārvaldē.	Partija ir rosinājusi radīt atsevišķas iniciatīvas, bet nav publiski kvantitatīvu rādītāju par NVO līdzdalību palielināšanos lēmumu pieņemšanā. LV Portāls
Apvienotais saraksts (AS)	Izglītība	Uzlabot izglītības kvalitāti, fokusēt uz mācību saturu un pieejamību.	Politiskās debates notikušas; nav publisku, skaidru KPI izpildes datu par partijas iniciatīvām.
	Veselības aprūpe	Nepieciešams paplašināt veselības aprūpes pakalpojumus.	Veselības sistēmas reforma ir valdības vadīta, AS tiešs rezultāts nav izdalāms no kopējā koalīcijas darba.
	Valsts pārvalde	Palielināt pašvaldību lomu lēmumu pieņemšanā.	Notiek diskusijas par pašvaldību pilnvaru paplašināšanu; rezultāti vēl nav pabeigti.
Nacionālā apvienība (NA)	Izglītība	Iekļaut valsts aizsardzības apmācību skolās.	Ministru kabinets ir uzsvēris valsts aizsardzības izglītību; tomēr vēl nav pilnīgas sistēmas ar publicētiem KPI. LSM
	Veselības aprūpe	Atbalstīt veselības aprūpes finansējuma palielināšanu.	Budžeta pieaugums veselības jomā ir daļējs, bet nav pilnīgas atbilstības konkrētiem solījumiem. BauskasDzive.lv
	Valsts pārvalde	Pastiprināt valsts drošības politiku un institūcijas.	Normatīvi palīdz nostiprināt drošības iestādes; KPI par pārvaldības efektivitāti nav specifiski programmatiski.
Stabilitātei! (ST)	Izglītība	Nav skaidru detalizētu solījumu šajā jomā programmā.	Nav ziņu par konkrētu izglītības iniciatīvu īstenošanu no partijas.
	Veselības aprūpe	Kritizēt COVID-19 politikas; nav mērķtiecīgu izpildes KPI.	Nav faktiski īstenotu veselības uzlabojumu, jo partija galvenokārt ir opozīcijā.
	Valsts pārvalde	Cīnīties pret “sistēmas kļūdām”.	Retorika bez konkretizētiem KPI; tādēļ faktiski īstenošana nav dokumentēta.
LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ (LPV)	Izglītība	Veicināt pieejamu izglītību visām ģimenēm.	Nav publiski zināmu konkrētu KPI izpilde valsts līmenī.
	Veselības aprūpe	Uzlabot veselības pakalpojumu pieejamību.	Nav specifisku datu par konkrētu pakalpojumu pieaugumu saistībā ar partijas iniciatīvām.
	Valsts pārvalde	Palielināt sociālo politiku un ģimeņu atbalstu.	Nav tieši izmērāmu pārvaldības reformu rezultātu.
Progresīvie (PRO)	Izglītība	Veselības mācību iekļaušana izglītībā; augstskolu attīstība.	Diskusijas par veselības mācību un augstskolu kvalitāti turpinās, bet nav definēti KPI. LSM
	Veselības aprūpe	Uzlabot sistēmas pārvaldību, samazināt izmaksas.	Nav publisku datu, kas tieši saista partiju ar šiem mērķiem; sistēmas reforma ir valsts līmeņa jautājums.
	Valsts pārvalde	Veicināt efektivitāti un taisnīgumu.	Satversmes vai pārvaldes dziļas reformas nav notikušas. LV Portāls

 

📌 Kā šo tabulu saprast

 

Solījums

Tas ir konkrēts vai vispārīgs punkts partiju programmās par izglītību, veselības aprūpi vai valsts pārvaldes reformu — piemēram, mācību valoda, mediķu algas, pašvaldību loma.

Rezultāts / īstenošana

Tas ir publiski pieejams fakts vai procesa novērtējums, kas parāda:

• vai solījums ir izpildīts pilnībā (ar KPI un rezultātiem),
• daļēji pildīts (ir progress, bet nav skaidru KPI),
• vai nav izpildīts vai nav faktiski sācies.

Pielietojums politiskajā atbildībā

Tabula ļauj:

• novērtēt solījumu konkrētību,
• salīdzināt faktus pret solījumiem,
• izmantot matricas principu, vērtējot partijas un līderus pēc skaidriem kritērijiem.

📎 Avoti un datu ierobežojumi

✔ Partiju priekšvēlēšanu programmas un to īstenošanas analīze (LV portāls, Latvijas Radio). LSM+1
✔ Analītiski raksti par solījumu pildīšanu veselības sistēmā un sociālajā politikā. BauskasDzive.lv

📌 Ierobežojums: Partiju programmas ir īsas (līdz 4000 zīmēm), un reti tajās tiek fiksēti kvantitatīvi KPI — tāpēc daļa solījumu šobrīd ir “procesā” vai “skaidrojami politikas rezultātos”, nevis tieši izmērāmi atskaites rādītāji.

 

Paplašinātā tabula ar konkrētiem KPI (izmērāmiem rādītājiem) par izglītību, veselības aprūpi un valsts pārvaldes efektivitāti Latvijas kontekstā, kur tie ir pieejami

 

📊 KPI tabula — solījumi un fakti (izmērāmi rādītāji)

Partija	Joma	Solījums	Konkrēts KPI	Fakti / Rezultāti (izmērāmi)
Jaunā Vienotība (JV)	Izglītība	Uzlabot izglītības kvalitāti	PISA 2022 matemātikas & zinātņu rezultāti	Latvijas 15-gadnieki virs OECD vidējā matemātikā un zinātnēs, lai gan budžets uz vienu studentu ir zems LSM Eng
	Izglītība	Palielināt valsts finansējumu skolotāju atalgojumam	Skolotāju vidējā alga salīdzinājumā ar sabiedrības vidējo	2023. gada dati: skolotāju alga pārsniedz vidējo publiskā sektora vidējo algu tikai daļēji; ir neatbilstība starp mērķi un realitāti LSM Eng
	Veselības aprūpe	Pacelt mediķu algas	Mediķu vidējā alga neto	Vecākās medmāsas ~989–2322 € mēnesī neto, medmāsas ~878–1713 € neto (no privātajiem datiem) algas.lv+1
	Valsts pārvalde	Efektivitātes uzlabošana	Valsts efektivitātes indeks	Latvijas valdības efektivitātes vērtējums ~75% salīdzinājumā ar Lietuvu ~79% un Igauniju ~89% (Pasaules Bankas dati) LSM
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)	Izglītība	Stabilizēt izglītības pieejamību	Skolēnu procentuālā daļa, kas sasniedz pamatprasmes	Nav tieši publicētu KPI par solījuma izpildi (nav skaidri mērījumi)
	Veselības aprūpe	Uzlabot ģimenes ārstu pieejamību	Ģimenes ārstu uz 1000 iedzīvotājiem	Nav valsts ziņojumu ar KPI tieši par šo mērķi (līdzīgi valsts līmeņa debates)
	Valsts pārvalde	Pastiprināt NVO līdzdalību	NVO iesaistes rādītājs	Nav publisku, salīdzināmu KPI par NVO lomu lēmumu pieņemšanā
Apvienotais saraksts (AS)	Izglītība	Uzlabot mācību saturu	OECD PISA rādītāji	PISA dati par Latvijas 15-gadniekiem ir augstāki par OECD vidējo LSM Eng
	Veselības aprūpe	Efektivitāte veselības pakalpojumos	Veselības pakalpojumu izmantošana uz 1000 cilvēku	(OECD veselības pārskatos varētu būt dati, bet tie nav pieejami tieši šim mērķim bez plašākas analīzes) OECD
	Valsts pārvalde	Nodrošināt pakalpojumu efektivitāti	Valsts efektivitātes indekss	Latvija ~75% (zem ES vidējā) LSM
Nacionālā apvienība (NA)	Izglītība	Aizsardzības izglītība skolās	Neformālās mācību programmas īstenošanas %	Nav pieejami publiski konkrēti KPI par šo programmu ieviešanu
	Veselības aprūpe	Finansējuma pieaugums veselībā	Veselības budžeta īpatsvars no IKP	Veselības budžets pieauga, bet mērķi salīdzinājumā ar solījumu nav skaidri, publiski KPI
	Valsts pārvalde	Drošības institūciju stiprināšana	Aizsardzības budžeta % no IKP	Latvijas aizsardzības budžets ir palielināts, pārsniedzot 2% no IKP, atbilstoši NATO rekomendācijām (pēdējos gados)
Stabilitātei! (ST!)	Izglītība	Nav skaidrs KPI	—	—
	Veselības aprūpe	Kritizēt politiku	—	—
	Valsts pārvalde	Sistēmas kļūdu novēršana	Valsts efektivitātes indekss	Latvijas valsts efektivitātes novērtējums ~75% LSM
LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ (LPV)	Izglītība	Pieejamas mācību iespējas	Studējošo skaits uz 1000 iedzīvotājiem	Nav publisku KPI tieši par šo partijas solījumu
	Veselības aprūpe	Uzlabot pieejamību	Vakances veselības nozarē (%)	Dati liecina par darbaspēka trūkumu veselības un sociālās aprūpes nozarē vairākās jomās Publications Office of the EU
	Valsts pārvalde	Sociālā politika	Publiskā sektora efektivitātes indekss	Latvijas < ES vidējais efektivitātes rādītājs LSM
Progresīvie (PRO)	Izglītība	Pastiprināt prioritātes	Tertiārās izglītības īpatsvars	Latvijā arvien pieaug nodarbināto ar augstāko izglītību, 41,4% nodarbināto 15+ grupā LV Portāls
	Veselības aprūpe	Efektivitāte un izmaksu samazināšana	Veselības izdevumu īpatsvars no IKP	(Nav konkrētu KPI no publiskajiem avotiem šim solījumam)
	Valsts pārvalde	Efektivitāte un taisnīgums	Valsts efektivitātes indekss	Latvija ~75% valstiskā efektivitāte LSM

 

🧠 Izmantotie KPI (izmērāmi rādītāji)

📌 Izglītība

PISA 2022 rezultāti:

• Latvijas 15-gadnieki sasniedz virs OECD vidējā rezultātus zinātnēs un matemātikā — tas ir salīdzināms līmenis ar darba tirgus prasībām. LSM Eng

Augstākā izglītība:

• 25–34 gadu vecuma cilvēku ar augstāko izglītību nodarbinātība ir 89%, salīdzinājumā ar OECD vidējo 87%. LSM Eng

Augstākās izglītības īpatsvars nodarbināto iedzīvotāju grupā:

• 41,4% nodarbināto vecumā virs 15 gadiem Latvijā ir ar augstāko izglītību — nedaudz pieaugums pēdējos gados. LV Portāls

 

🩺 Veselības aprūpe

Mediķu algas:

• Vecākā medmāsa: ~989–2322 € mēnesī neto.
• Medmāsa: ~878–1713 € mēnesī neto (privātie dati). algas.lv+1

Darba tirgus trūkumi veselības nozarē:

• Dati liecina par vakancēm veselības un sociālās aprūpes nozarē, kas norāda uz darbaspēka neatbilstību pieprasījumam — rādītājs, kas svarīgs pieejamības izvērtēšanai. Publications Office of the EU

 

📊 Valsts pārvalde

Valsts efektivitātes indekss:

• Latvijas valdības efektivitātes rādītājs ~75%, kas ir zem ES/OECD līmeņa. LSM

 

📍 Kā šo tabulu lietot mērījumiem

➡️ Šos KPI var tieši izmantot politisko partiju atbildības matricā — piemēram:
✔ partijas solījums par skolotāju algu celšanu var tikt salīdzināts ar reālo skolotāju algu līmeni pret valsts vidējo,
✔ solījumi par veselības pieejamību var tikt salīdzināti ar vakancēm un mediķu algām,
✔ valsts pārvaldes reformu solījumus var mērīt ar valdības efektivitātes indeksu.

🧾 Avoti

• OECD dati par izglītību: PISA rezultāti un nodarbinātību pēc izglītības līmeņa LSM Eng
• Skolotāju algas un sistēmas izaicinājumi LSM Eng
• Mediķu algu dati algas.lv+1
• Valsts pārvaldes efektivitātes rādītājs LSM
• Augstākās izglītības nodarbināto īpatsvars LV Portāls

      

Salīdzinoša tabula “Latvija vs. valstis, kur vārdu–darbu saskaņa ir augstāka” (Igaunija, Somija, Vācija)

 

Tā balstīta uz starptautiski atzītiem KPI: valdības efektivitāte, korupcijas uztvere, sabiedrības uzticēšanās, politikas nepārtrauktība un atbildības mehānismi.

Mērķis: parādīt, kur tieši Latvija atpaliek nevis retorikā, bet institucionāli izmērāmos rādītājos.

 

📊 Salīdzinošā tabula: politiskā atbildība un “vārdu–darbu saskaņa”

Kritērijs (KPI)	Latvija	Igaunija	Somija	Vācija
Valdības efektivitāte (World Bank, Governance Effectiveness)	Zem ES līmeņa	Augsta	Ļoti augsta	Augsta
Korupcijas uztvere (Transparency International CPI)	Vidējs ES līmenis	Augsts caurspīdīgums	Ļoti augsta	Augsta
Sabiedrības uzticēšanās valdībai (OECD Trust)	Zema–vidēja	Vidēja–augsta	Ļoti augsta	Vidēja–augsta
Politikas nepārtrauktība (reformas pāri valdību maiņām)	Zema – biežas prioritāšu maiņas	Augsta – digitālās un pārvaldes reformas turpinās >15 gadu	Ļoti augsta – stratēģijas 10–20 gadu horizontā	Augsta – pamatpolitikas nemainīgas
Politikas mērķu mērāmība (KPI, rādītāji programmās)	Zema – vispārīgi solījumi	Vidēja–augsta	Augsta	Augsta
Neatkarīga politikas izvērtēšana	Fragmentāra	Sistēmiska (valsts digitālie rādītāji)	Institucionalizēta	Institucionalizēta
Publiskā pārvalde – digitalizācija	Vidēja	Ļoti augsta (e-valsts)	Augsta	Augsta
Budžeta caurspīdīgums	Vidējs	Augsts	Ļoti augsts	Augsts
Ministru personiskā atbildība (atkāpšanās, ja neizpilda, vai kļūdas)	Reta	Regulāra politiskā kultūra	Normatīva politiskā kultūra	Institucionāli nostiprināta
Solījumu izsekojamība publiski	Vāja	Vidēja–augsta	Augsta	Augsta

 

🧠 Ko šī tabula parāda?

1️. Latvijas galvenā problēma nav politikas saturs, bet atbildības mehānisms

• Solījumi reti ir piesaistīti konkrētiem KPI.
• Nav sistēmas, kas regulāri publiski ziņotu par izpildi.
  ➡ Rezultāts: vārdi politiskajās programmās dzīvo atsevišķi no darbiem.

 

2️. Igaunija: “vārdi = digitāli izmērāmi rezultāti”

• E-pārvalde, budžets, pakalpojumi – katram reformu posmam ir rādītāji.
• Reformas turpinās neatkarīgi no valdību maiņas.
  ➡ Politiskā nepārtrauktība + datu kultūra = augsta saskaņa.

---

3️. Somija: atbildība kā politiskās kultūras norma

• Politiskās programmas piesaistītas ilgtermiņa stratēģijām (10–20 gadi).
• Neatkarīgas iestādes vērtē rezultātus, nevis nodomus.
• Ministru atkāpšanās kļūdas gadījumā ir standarts, nevis skandāls.
  ➡ Solījums bez izmērāma mērķa nav uzskatāms par solījumu.

4️. Vācija: institucionāla kontrole un stabilitāte

• Koalīcijas līgumi ar precīziem pasākumiem un termiņiem.
• Federālā uzraudzība un parlamentārā kontrole nodrošina pārskatatbildību.
  ➡ Nevis līderu godaprāts, bet sistēma piespiež pildīt.

 

📌 Galvenās strukturālās atšķirības

Elements	Latvija	Igaunija / Somija / Vācija
Solījumi	Vispārīgi	Konkrēti, izmērāmi
Uzraudzība	Politizēta, epizodiska	Neatkarīga, regulāra
Sabiedrības informēšana	Fragmentāra	Atvērti dati, skaidri rādītāji
Atbildība par neveiksmi	Zema	Normāla politiskā prakse
Reformu pēctecība	Zema	Augsta

 

🎯 Kopsavilkums

Latvijā vārdu–darbu saskaņu neizjauc politiskā griba, bet institucionāla nespēja piesaistīt solījumus mērķiem, termiņiem un personiskai atbildībai.
Igaunijā, Somijā un Vācijā to nodrošina datu kultūra, neatkarīga izvērtēšana un politiskās sekas par neizpildi.

 

      “Latvijas reformu ceļakarte 5 soļos”

 

 Tā veidota tieši pēc Somijas, Igaunijas un Vācijas prakses, ar uzsvaru uz to, kā panākt vārdu–darbu saskaņu (ne tikai labākus solījumus, bet izpildi).

Mērķis: padarīt politiskos solījumus Latvijā izmērāmus, pārbaudāmus un personiski atbildīgus.

 

1️. Solījumi ar KPI, termiņiem un atbildīgo personu

Ko dara Somija, Igaunija, Vācija:

• Politikas dokumentos katram mērķim ir rādītāji (KPI), termiņi un institucionālā atbildība.
• Koalīcijas līgumi Vācijā satur konkrētus pasākumus, nevis tikai virzienus.
• Somijā stratēģiskie mērķi tiek piesaistīti valsts budžeta programmām.

Ko darīt Latvijā:

Likuma grozījumi par politisko programmu saturu:

• Katram valdības un ministriju solījumam obligāti jānorāda:
  (1) mērķis, (2) KPI, (3) termiņš, (4) atbildīgais ministrs/iestāde.

Piemērs:
“Samazināt rindas pie ārsta” →
KPI: vidējais gaidīšanas laiks; Termiņš: 24 mēneši; Atbildīgais: Veselības ministrs.

🎯 Rezultāts: solījums kļūst par publisku saistību, nevis retoriku.

 

2️. Neatkarīga politikas izpildes uzraudzība

Labā prakse:

• Somija: neatkarīgas aģentūras vērtē politiku ietekmi.
• Vācija: parlamentārās kontroles institūcijas regulāri pārbauda programmu izpildi.
• Igaunija: valsts pārvalde balstās uz atvērtiem datiem un digitāliem rādītājiem.

Ko darīt Latvijā:

Izveidot Neatkarīgu Politikas Izvērtēšanas padomi (pie Saeimas):

• Publicē pusgada un gada “solījumu izpildes pārskatus”.
• Izvērtē: izpildīts / daļēji / neizpildīts + iemesli.

🎯 Rezultāts: politikas izpilde tiek vērtēta profesionāli, nevis politiski.

 

3️. Publiska “solījumi → rezultāti” digitālā platforma

Labā prakse:

• Igaunija: e-pārvalde, atvērti dati, pakalpojumu snieguma rādītāji.
• Vācija un Somija: budžeta un politikas rezultāti ir publiski izsekojami.

Ko darīt Latvijā:

Izveidot vienotu valsts portālu:

Solījums → KPI → Starpposms → Rezultāts → Atbildīgais

Ar:

• grafikiem,
• termiņu indikatoriem,
• publisku skaidrojumu par kavējumiem.

🎯 Rezultāts: sabiedrība redz, kas tieši ir izdarīts un kas – nē.

 

4️. Personiskā politiskā atbildība par neizpildi

Labā prakse:

• Somija: atkāpšanās kļūdu vai neizpildes gadījumā ir politiskā norma.
• Vācija: ministru atbildība ir institucionāli nostiprināta.
• Igaunija: reputācija un caurspīdīgums ir politiskās kultūras pamats.

Ko darīt Latvijā:

Ieviešama atbildības procedūra:

• Ja būtisks solījums netiek izpildīts bez objektīva pamatojuma:
  → publiska uzklausīšana Saeimā,
  → pienākums iesniegt korekcijas plānu,
  → atkārtotas neveiksmes gadījumā – politiska atbildība (amats, pilnvaras).

🎯 Rezultāts: neizpildei ir sekas, nevis tikai skaidrojumi.

 

5️. Reformu nepārtrauktība pāri valdību maiņām

Labā prakse:

• Somija: 10–20 gadu stratēģijas (izglītība, inovācijas, veselība).
• Igaunija: digitālās valsts attīstība turpinās vairākās valdībās.
• Vācija: pamatpolitikas nemainās līdz ar koalīciju maiņu.

Ko darīt Latvijā:

Noteikt nacionālās prioritātes ar starppartiju vienošanos (piem., izglītība, veselība, valsts pārvalde):

• tās var mainīt tikai ar kvalificētu Saeimas vairākumu,
• katrai prioritātei – mērķi, KPI un starpposmi uz 8–12 gadiem.

🎯 Rezultāts: reformas netiek “atceltas”, mainoties ministriem vai koalīcijām.

 

🧭 Ceļakartes kopsavilkums

Solis	Ko tas maina	Kā tas stiprina vārdu–darbu saskaņu
1. KPI solījumi	Retoriku pārvērš mērķos	Solījumi kļūst izmērāmi
2. Neatkarīga uzraudzība	Mazina politisko manipulāciju	Rezultātus vērtē profesionāli
3. Digitāls caurspīdīgums	Padara izpildi redzamu	Sabiedrība redz progresu vai stagnāciju
4. Personiskā atbildība	Beidz bezseku neizpildi	Par neveiksmi ir politiskas sekas
5. Nepārtrauktība	Beidz reformu haosu	Politika kļūst ilgtermiņa, nevis cikliska

 

🎯 Rezumējums

Latvijas problēma nav ideju trūkums, bet sistēma, kurā solījumiem nav mērījumu, uzraudzības un seku. Šī ceļakarte aizstāj politisko retoriku ar atbildības arhitektūru.

 

                 POLITIKAS MEMORANDS

“Kā stiprināt vārdu–darbu saskaņu Latvijas politikā: reformu ceļakarte 5 soļos”

 

Adresāts: Saeima, Ministru kabinets, Valsts kanceleja, politiskās partijas, pilsoniskās sabiedrības organizācijas
Sagatavots: politikas analīzes vajadzībām
Temats: politiskās atbildības, caurspīdīguma un politikas izpildes kvalitātes uzlabošana Latvijā

 

1. Kopsavilkums (Executive Summary)

Latvijā pastāv strukturāla problēma: politiskie solījumi nav sistēmiski sasaistīti ar izmērāmiem mērķiem, publisku uzraudzību un personisku atbildību. Tas rada situāciju, kurā vārdi politiskajās programmās bieži neizpaužas konkrētos, pārbaudāmos darbos, mazinot sabiedrības uzticēšanos un reformu efektivitāti.

Šis memorands piedāvā reformu ceļakarti 5 soļos, balstītu uz Somijas, Igaunijas un Vācijas praksi. Tās mērķis ir pārvērst politiskos solījumus par izmērāmiem uzdevumiem ar termiņiem, atbildīgajām personām, neatkarīgu izvērtēšanu un politiskām sekām neizpildes gadījumā.

Ieviešot piedāvātos pasākumus, Latvija var:

• paaugstināt politikas izpildes kvalitāti,
• mazināt populismu un retorisku solījumu dominanci,
• nostiprināt sabiedrības uzticēšanos demokrātiskajām institūcijām.

 

2. Problēmas definīcija

2.1. Esošā situācija

Latvijas politiskajā sistēmā:

• priekšvēlēšanu un valdības programmas pārsvarā ir vispārīgas un nesatur skaidrus rādītājus (KPI);
• politikas izpilde netiek regulāri un neatkarīgi izvērtēta vienotā sistēmā;
• sabiedrībai trūkst pieejamas informācijas par to, kuri solījumi ir izpildīti, kuri – kavējas, kuri – neizpildīti;
• neizpildei reti ir politiskas sekas.

Rezultātā politiskā atbildība kļūst fragmentāra, bet reformas – īstermiņa, atkarīgas no valdību maiņām.

2.2. Starptautiskā salīdzinājuma atziņas

Somijā, Igaunijā un Vācijā:

• politikas mērķi ir piesaistīti rādītājiem, termiņiem un institucionālajai atbildībai;
• pastāv neatkarīga politikas izvērtēšana;
• budžets, pakalpojumu sniegums un reformu progress ir publiski izsekojami;
• politiskā kultūra paredz reālu atbildību par neizpildi.

Šīs sistēmiskās atšķirības, nevis politisko ideju kvalitāte, nosaka augstāku “vārdu–darbu saskaņu”.

 

3. Politikas mērķis

Izveidot Latvijā institucionālu atbildības arhitektūru, kurā:

1.    politiskie solījumi ir izmērāmi,

2.    izpilde tiek neatkarīgi uzraudzīta,

3.    sabiedrība var sekot progresam,

4.    par neizpildi pastāv politiskas sekas,

5.    stratēģiskās reformas turpinās pāri valdību maiņām.

 

4. Reformu ceļakarte 5 soļos

4.1. Solījumi ar KPI, termiņiem un atbildīgajām personām

Risinājums:
Noteikt, ka valdības deklarācijās, ministriju rīcības plānos un galvenajās politikas programmās katram būtiskam mērķim obligāti jānorāda:

• konkrēts mērķis,
• izmērāms rādītājs (KPI),
• izpildes termiņš,
• politiski un administratīvi atbildīgā persona.

Starptautiskā prakse:
Vācijā koalīciju līgumi ietver detalizētus pasākumus un termiņus; Somijā politikas mērķi ir sasaistīti ar budžeta programmām.

Ieguvums:
Solījumi kļūst par publiskām saistībām, nevis tikai politisku komunikāciju.

 

4.2. Neatkarīga politikas izpildes uzraudzība

Risinājums:
Izveidot Neatkarīgu politikas izvērtēšanas institūciju (pie Saeimas), kuras uzdevums būtu:

• reizi pusgadā un gadā publicēt “solījumu izpildes pārskatus”;
• vērtēt izpildi pēc vienotiem kritērijiem: izpildīts / daļēji izpildīts / neizpildīts;
• analizēt kavējumu iemeslus un ietekmi.

Starptautiskā prakse:
Somijā politikas ietekme tiek profesionāli izvērtēta; Vācijā parlamentārā kontrole ir sistemātiska.

Ieguvums:
Politikas rezultāti tiek vērtēti objektīvi, nevis politiski.

 

4.3. Publiska digitāla platforma “Solījumi → Rezultāti”

Risinājums:
Izveidot vienotu valsts digitālo platformu, kur katram būtiskam solījumam ir redzams:

• mērķis, KPI, termiņš, atbildīgais,
• starpposma progress,
• gala rezultāts un skaidrojums kavējumu gadījumā.

Starptautiskā prakse:
Igaunija izmanto atvērto datu un e-pārvaldes risinājumus, kas padara politikas rezultātus pārskatāmus.

Ieguvums:
Sabiedrība var reālajā laikā sekot valdības darbam, nevis tikai kampaņu laikā.

 

4.4. Personiskā politiskā atbildība par neizpildi

Risinājums:
Ieviest formālu procedūru, ka būtiska solījuma neizpildes gadījumā:

• atbildīgais ministrs sniedz publisku skaidrojumu Saeimā;
• tiek iesniegts korekcijas plāns;
• atkārtotas neizpildes gadījumā iestājas politiskā atbildība (amata zaudēšana vai pilnvaru ierobežošana).

Starptautiskā prakse:
Somijā un Vācijā politiskā atbildība par kļūdām ir politiskās kultūras norma.

Ieguvums:
Neizpildei ir sekas, nevis tikai komunikācijas skaidrojumi.

 

4.5. Reformu nepārtrauktība pāri valdību maiņām

Risinājums:
Noteikt nacionālās prioritātes (piemēram, izglītība, veselība, valsts pārvalde) ar:

• starppartiju vienošanos,
• 8–12 gadu mērķiem, KPI un starpposmiem,
• iespēju tās mainīt tikai ar kvalificētu Saeimas vairākumu.

Starptautiskā prakse:
Somijā stratēģiskās politikas tiek plānotas 10–20 gadu periodam; Igaunijā digitālās valsts reformas turpinās neatkarīgi no valdībām.

Ieguvums:
Reformas kļūst stabilas un prognozējamas, nevis cikliskas.

 

5. Ieviešanas grafiks

0–6 mēneši:

• normatīvo aktu grozījumu sagatavošana par KPI, termiņiem un atbildību;
• institucionālā modeļa izstrāde neatkarīgai izvērtēšanai.

6–18 mēneši:

• izvērtēšanas institūcijas izveide;
• digitālās platformas izstrāde un pilotprojekts.

18–36 mēneši:

• pilna sistēmas darbība;
• pirmie publiskie gada pārskati par solījumu izpildi;
• procedūru ieviešana politiskajai atbildībai.

 

6. Riska faktori un mazināšana

Risks	Riska mazināšanas pasākums
Politiskā pretestība	Ieviešana ar pārpartiju vienošanos
Formāla KPI izmantošana	Neatkarīga profesionāla izvērtēšana
Sabiedrības zema iesaiste	Atvērti dati, vienkārša vizualizācija
Administratīvais slogs	Digitālie risinājumi un standartizētas veidnes

7. Secinājums

Latvijas demokrātijas kvalitāti ierobežo nevis ideju trūkums, bet institucionāla nespēja piesaistīt politiskos solījumus konkrētiem mērķiem, uzraudzībai un atbildībai.
Ieviešot šo reformu ceļakarti 5 soļos, Latvija var pāriet no retoriskas politikas uz rezultātos balstītu pārvaldību, līdzīgi kā Somija, Igaunija un Vācija.

Politika bez mērījumiem ir viedoklis. Politika ar mērījumiem – atbildība!

      

 

         Pilotprojekta piedāvājums Latvijai

                 vārdu–darbu saskaņas īstenošanai dzīvē

 

Pilotprojekts: “Solījumi → Rezultāti”

 

Mērķis: 12 mēnešu laikā izveidot funkcionējošu sistēmu, kur valdības politiskie solījumi trīs nozarēs (izglītība, veselība, valsts pārvalde) ir publiski izsekojami ar KPI, termiņiem un atbildīgajiem.

 

1) Kas uztur un pārvalda

🏛 Institucionālā atbildība

Vadošā institūcija: Valsts kanceleja (VK)
Neatkarīgā uzraudzība: Akadēmiskais partneris (piem., Latvijas Universitāte / RSU politikas analīzes centrs)
IT izstrāde: Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) vai atklāta iepirkuma kārtība
Datu īpašnieki: attiecīgās ministrijas (IZM, VM, VARAM)

👥 Pārvaldības struktūra

• Vadības komiteja (VK, Saeimas komisiju pārstāvji, pilsoniskās sabiedrības pārstāvis)
• Datu un metodikas darba grupa (ministrijas + pētnieki)
• Tehniskā komanda (VDAA / IT piegādātājs)

🎯 Principi: neatkarīga metodika, politiska neitralitāte, atvērti dati.

 

2) Kādi dati tiek izmantoti

📊 Datu struktūra katram solījumam

1.    Politikas solījums (no valdības Deklarācijas vai nozaru programmas)

2.    KPI (1–3 rādītāji)

3.    Termiņš

4.    Atbildīgais (ministrs / iestāde)

5.    Datu avoti (administratīvie reģistri, statistika)

6.    Statuss: izpildīts / daļēji / neizpildīts + pamatojums

 

🎓 Izglītība (piemēri)

• Solījums: Uzlabot skolēnu mācību rezultātus.
• KPI:

o    Centralizēto eksāmenu vidējais rezultāts (%)

o    PISA rezultāti

o    Skolotāju ar pilnu kvalifikāciju īpatsvars (%)

• Datu avoti: IZM, VISC, CSP, OECD

 

🏥 Veselības aprūpe (piemēri)

• Solījums: Samazināt gaidīšanas rindas.
• KPI:

o    Vidējais gaidīšanas laiks pie speciālista (dienas)

o    Operāciju skaits uz 1000 iedzīvotājiem

o    Ģimenes ārstu pieejamības indekss

• Datu avoti: NVD, SPKC, VM, e-veselības sistēma

 

🏢 Valsts pārvalde (piemēri)

• Solījums: Samazināt administratīvo slogu.
• KPI:

o    Vidējais pakalpojuma izpildes laiks (dienas)

o    Pakalpojumu īpatsvars, kas pilnībā digitāli pieejami (%)

o    Uzņēmumu apmierinātības indekss

• Datu avoti: VARAM, VDAA, Uzņēmumu reģistrs, Valsts ieņēmumu dienests

 

3) Produkts: ko sabiedrība redz

🌐 Publiskā platforma “Solījumi → Rezultāti”

• Interaktīva lapa katram solījumam:
  Solījums → KPI → Progress → Rezultāts → Atbildīgais
• Grafiki, termiņu indikatori (zaļš / dzeltens / sarkans)
• Lejupielādējami atvērtie dati (CSV, API)
• Pusgada un gada “Izpildes ziņojums”

 

4) Laika grafiks (12 mēneši)

Posms	Saturs	Termiņš
1. Sagatavošana	Mandāts, partneri, metodika	1–2 mēn.
2. Datu kartēšana	KPI definēšana, avoti, datu kvalitāte	2–4 mēn.
3. IT izstrāde	Platforma, integrācijas	4–8 mēn.
4. Testēšana	Pilotdati, kvalitātes audits	9–10 mēn.
5. Publiska palaišana	Pirmais ziņojums, mediji	11–12 mēn.

 

5) Budžets (aptuvens, EUR)

Pozīcija	Summa (EUR)
Metodikas izstrāde (akadēmiskais partneris)	40 000
IT izstrāde (platforma, integrācijas)	120 000
Datu sagatavošana ministrijās	30 000
Neatkarīgā audita un uzraudzības funkcija	25 000
Komunikācija, publiskie ziņojumi	15 000
Kopā (12 mēn.)	≈ 230 000 EUR

💡 Finansējums: valsts budžeta pilotprojekts, ES fondu “Good Governance / Digital Government” līnijas, NVO līdzfinansējums.

 

6) Atbildības mehānisms (kā tas ietekmē politiku)

• Pusgada publiska uzklausīšana Saeimā par katru nozari.
• Ja KPI netiek sasniegti bez objektīva pamatojuma:
  → pienākums iesniegt korekcijas plānu;
  → atkārtotas neveiksmes gadījumā – politiska atbildība (komitejas balsojums, rekomendācija par amatu).

 

7) Riska faktori un risinājumi

Risks	Risinājums
Politiskā pretestība	Pilotprojekts bez sankcijām pirmajā gadā, tikai publiska atskaitīšanās
Datu kvalitāte	Valsts pārvaldes iekšējais audits, skaidri KPI standarti
Pārāk sarežģīta metodika	Maks. 1–3 KPI katram solījumam
Sabiedrības pasivitāte	Mediju partnerība, vizuāla platforma

 

8) Kāpēc tieši pilots?

✔ Zems politiskais risks (3 nozares, ierobežots apjoms)
✔ Konkrēts rezultāts 12 mēnešos
✔ Var paplašināt uz visām ministrijām
✔ Reāli nostiprina vārdu–darbu saskaņu, nevis tikai deklarē to.

 

Šis pilotprojekts pārvērš politisko atbildību no retorikas par pārvaldības sistēmu: katram solījumam ir dati, termiņš, atbildīgais un publisks rezultāts.

 

              Politikas memoranda pielikums

 

          Pilotprojekts “Solījumi → Rezultāti (SR-LV)”

Politiskās atbildības un vārdu–darbu saskaņas stiprināšanai Latvijā

 

1. Mērķis un pamatojums

Šā pilotprojekta mērķis ir 12 mēnešu laikā izveidot un ieviest praktisku, publiski pieejamu sistēmu, kas ļauj sabiedrībai, Saeimai un valdībai pārskatāmi izvērtēt politisko solījumu izpildi, balstoties uz izmērāmiem rādītājiem (KPI), termiņiem un institucionālo atbildību.

Latvijas politikas izaicinājums nav ideju vai stratēģiju trūkums, bet nepietiekama saikne starp deklarētajiem mērķiem un faktisko izpildi. Starptautiskā prakse rāda, ka politiskā uzticamība pieaug, ja politikas mērķi tiek formulēti kā pārbaudāmas saistības un to izpilde tiek regulāri, neatkarīgi un publiski vērtēta. Pilotprojekts paredz pārbaudīt šo pieeju ierobežotā, bet reprezentatīvā apjomā – trīs sabiedrībai kritiski nozīmīgās nozarēs: izglītībā, veselības aprūpē un valsts pārvaldē.

 

2. Projekta saturs un darbības princips

2.1. Pamatprincips

Katrs valdības vai nozaru politikas solījums tiek strukturēts piecos elementos:

1.    politikas solījums (no valdības Deklarācijas, rīcības plāna vai programmas);

2.    mērķa rādītāji (KPI, ne vairāk kā 1–3 uz vienu solījumu);

3.    termiņš;

4.    politiski un administratīvi atbildīgā institūcija;

5.    faktiskā izpilde, balstīta oficiālos datos.

Šie elementi tiek atspoguļoti publiskā digitālā platformā “Solījumi → Rezultāti”.

2.2. Nozaru piemēri

Izglītība

• Politikas solījums: uzlabot skolēnu mācību rezultātus.
• KPI: centralizēto eksāmenu vidējais rezultāts (%), PISA rādītāji, pilnu kvalifikāciju ieguvušo pedagogu īpatsvars.
• Datu avoti: Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), Valsts izglītības satura centrs, Centrālā statistikas pārvalde, OECD.
• Atbildīgais: IZM.

Veselības aprūpe

• Politikas solījums: samazināt gaidīšanas rindas uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem.
• KPI: vidējais gaidīšanas laiks pie speciālista (dienās), operāciju skaits uz 1000 iedzīvotājiem, ģimenes ārstu pieejamības indekss.
• Datu avoti: Nacionālais veselības dienests, SPKC, Veselības ministrija, e-veselības sistēma.
• Atbildīgais: Veselības ministrija.

Valsts pārvalde

• Politikas solījums: samazināt administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
• KPI: vidējais pakalpojumu izpildes laiks (dienās), pilnībā digitāli pieejamo pakalpojumu īpatsvars (%), uzņēmēju apmierinātības indekss.
• Datu avoti: VARAM, VDAA, Uzņēmumu reģistrs, Valsts ieņēmumu dienests.
• Atbildīgais: VARAM.

 

3. Institucionālā atbildība un pārvaldība

3.1. Projekta vadība

• Vadošā institūcija: Valsts kanceleja (politikas koordinācija, starpinstitucionālā sadarbība).
• Tehniskā izstrāde: Valsts digitālās attīstības aģentūra vai iepirkuma rezultātā izvēlēts IT izpildītājs.
• Datu turētāji: attiecīgās ministrijas un to padotības iestādes.

3.2. Neatkarīga uzraudzība

• Uzraudzības funkcija: Akadēmiskie partneri (piem., Latvijas Universitāti vai Rīgas Stradiņa universitāti).
• Uzdevums: metodikas audits, datu kvalitātes pārbaude, secinājumu sagatavošana pusgada un gada pārskatos.

3.3. Pārvaldības struktūra

• Vadības komiteja: Valsts kanceleja, Saeimas atbildīgo komisiju pārstāvji, Valsts kontrole, pilsoniskās sabiedrības pārstāvis.
• Datu un metodikas darba grupa: ministriju pārstāvji, pētnieki.
• Tehniskā darba grupa: IT izstrādes un datu integrācijas nodrošināšanai.

 

4. Publiskais rezultāts

Tiek izveidota digitāla platforma “Solījumi → Rezultāti”, kas nodrošina:

• strukturētu informāciju par katru solījumu;
• vizuālu progresu (grafiki, termiņu indikatori);
• statusu: izpildīts / daļēji izpildīts / neizpildīts ar pamatojumu;
• atvērto datu lejupielādi (CSV, API);
• pusgada un gada publiskos izpildes ziņojumus.

Platformas mērķis nav politiska vērtēšana, bet faktos balstīta pārskatāmība.

 

5. Īstenošanas grafiks

Posms	Saturs	Termiņš
I. Sagatavošana	Politiskā mandāta noformēšana, partneru piesaiste, metodikas ietvars	1–2 mēn.
II. Datu kartēšana	KPI definēšana, datu avotu audits, datu kvalitātes standarti	2–4 mēn.
III. IT izstrāde	Platformas izstrāde, integrācijas ar reģistriem	4–8 mēn.
IV. Testēšana	Pilotdatu ievade, neatkarīgs audits	9–10 mēn.
V. Publiska palaišana	Pirmais izpildes ziņojums, komunikācija	11–12 mēn.

 

6. Budžets (indikatīvs, 12 mēnešiem)

Pozīcija	Summa (EUR)
Metodikas izstrāde (akadēmiskais partneris)	40 000
IT izstrāde (platforma, datu integrācijas)	120 000
Datu sagatavošana ministrijās	30 000
Neatkarīgā audita un uzraudzības funkcija	25 000
Sabiedriskā komunikācija un ziņojumi	15 000
Kopā	≈ 230 000 EUR

Finansējuma avoti: valsts budžeta pilotprogramma, ES fondu “Good Governance / Digital Government” instrumenti, iespējamais NVO līdzfinansējums.

 

7. Atbildības mehānisms

• Reizi pusgadā – publiska izpildes uzklausīšana Saeimā par katru no pilotnozarēm.
• Ja KPI netiek sasniegti bez objektīva pamatojuma, atbildīgajai institūcijai jāiesniedz korekcijas plāns.
• Atkārtotas neizpildes gadījumā – politiskās atbildības procedūra (komitejas vērtējums, rekomendācijas par amatu vai politikas korekcijām).

 

8. Riska faktori un to mazināšana

Risks	Mazinošais pasākums
Politiskā pretestība	Pilotprojekts pirmajā gadā ar uzsvaru uz caurspīdīgumu, nevis sankcijām
Datu kvalitāte	Valsts pārvaldes iekšējais audits, skaidri KPI standarti
Metodikas pārsarežģītība	Ne vairāk kā 1–3 KPI vienam solījumam
Sabiedrības iesaistes trūkums	Mediju partnerība, vizuāla un vienkārša platformas struktūra

 

9. Pievienotā vērtība

Pilotprojekts nodrošina:

• praktisku mehānismu politisko solījumu pārbaudei;
• institucionālu mācīšanos par rezultātos balstītu politiku;
• pamatu sistēmas paplašināšanai uz visām nozarēm;
• sabiedrības uzticēšanās pieaugumu caur caurspīdīgumu un atbildību.

10.    Faktiskā izpilde, balstīta oficiālos datos.

Šie elementi tiek atspoguļoti publiskā digitālā platformā “Solījumi → Rezultāti”.

 

11. Secinājums

Pilotprojekts “Solījumi → Rezultāti (SR-LV)” piedāvā Latvijai īstenojamu, izmaksu ziņā samērīgu un starptautiski pamatotu risinājumu politiskās atbildības stiprināšanai. Tas pārvērš politiskos solījumus no deklarācijām par publiski pārbaudāmām saistībām un veido pamatu ilgtermiņa pārvaldības kvalitātes uzlabošanai.

 

Starptautiskā prakse: Somija, Igaunija, Vācija

 

Starptautiskā pieredze rāda, ka politiskās atbildības un vārdu–darbu saskaņas stiprināšana balstās trīs pamatprincipos: (i) politikas mērķu mērāmība, (ii) neatkarīga uzraudzība, (iii) publisks caurspīdīgums. Šie principi ir konsekventi īstenoti vairākās Eiropas valstīs ar augstu institucionālās uzticēšanās līmeni.

Somija. Valsts stratēģiskā plānošana ir balstīta uz rezultātu pārvaldību: nozaru mērķi tiek sasaistīti ar budžeta programmām, definējot konkrētus rādītājus un termiņus. Neatkarīgas izvērtēšanas struktūras regulāri analizē politikas ietekmi, bet publiskie pārskati nodrošina sabiedrības informētību. Politiskajā kultūrā ir nostiprināta personiskā atbildība par neizpildi.
Konkrēts piemērs: izglītības politikas programmās mērķi tika sasaistīti ar rādītājiem (skolēnu sasniegumi, pedagogu kvalifikācija), termiņiem un budžeta pozīcijām; regulāra ietekmes izvērtēšana un publiski starpziņojumi ļāva veikt korekcijas ieviešanas gaitā, mazinot atšķirību starp deklarētajiem mērķiem un faktiskajiem sasniegumiem.

Igaunija. Digitālās valsts modelis ļauj operēt ar atvērtiem datiem un rādītājiem par publisko pakalpojumu sniegumu. Politikas īstenošana ir cieši sasaistīta ar datu infrastruktūru: iestādes izmanto vienotus reģistrus, un sabiedrībai ir pieejami rādītāji par pakalpojumu pieejamību, termiņiem un kvalitāti, kas veicina pārskatāmību un mazina administratīvo slogu.
Konkrēts piemērs: “once-only” principa ieviešanā tika noteikti mērķi par pilnībā digitāli pieejamo pakalpojumu īpatsvaru, lietotāju skaitu un apstrādes laiku; rādītāji tika publiski uzraudzīti, izmantojot centrālos reģistrus un atvērto datu portālus, padarot politisko solījumu par pārbaudāmu saistību.

Vācija. Koalīcijas līgumi un valdības programmas tiek formulētas ar konkrētiem pasākumiem, atbildīgajām institūcijām un izpildes termiņiem. Parlamentārās kontroles mehānismi un neatkarīgas institūcijas regulāri uzrauga izpildi, savukārt būtisku neveiksmju gadījumā politiskā atbildība ir institucionāli nostiprināta.
Konkrēts piemērs: enerģētikas pārejas (Energiewende) politikā koalīcijas līgumos tika noteikti kvantitatīvi mērķi (atjaunojamās enerģijas īpatsvars, emisiju samazinājums), atbildīgās ministrijas un regulāra ziņošana parlamentam; neatkarīgu ekspertu izvērtējumi ļāva politiku koriģēt, ja rādītāji netika sasniegti.

Secinājums. Somijas, Igaunijas un Vācijas prakse apliecina, ka politisko solījumu pārvēršana pārbaudāmās saistībās prasa: (1) mērķus ar KPI un termiņiem, (2) neatkarīgu, profesionālu uzraudzību, (3) publiski pieejamus datus. Pilotprojekts “Solījumi → Rezultāti (SR-LV)” adaptē šos principus Latvijas institucionālajam kontekstam, nodrošinot izmaksu ziņā samērīgu un īstenojamu ieviešanu.