DIGITĀLS VĒLĒTĀJA LĒMUMU ATBALSTA MODELIS
"LATVIJAS DEMOKRĀTISKĀS KVALITĀTES
NAVIGATORS 2026"
Partiju demokrātiskās kvalitātes karte (PDKK)
GUDRA VĒLĒTĀJA IZVĒLES PLATFORMAS (GVFP) nākamais analītiskais slānis
sniedz atbildi uz jautājumu: Vai partijas piedāvātais kandidātu kopums visumā
stiprina demokrātiskas valsts institūciju kvalitāti?
I Demokrātiskās kvalitātes noteikšanai tiek ņemts vērā:
- Kandidātu profesionālā kapacitāte (KUS).
- Reālā parlamentārā darba kvalitāte (PDI).
- Programmas kvalitāte (PAS).
- Demokrātiskās un konstitucionālās atbildības
novērtējums (DKAI).
DKAI paredzēts, lai novērtētu, cik lielā mērā
deputāta faktiskā parlamentārā darbība ir sekmējusi demokrātiskas valsts
stiprināšanu, Satversmes principu ievērošanu, tiesiskumu, parlamentāro kultūru,
sabiedrības saliedētību, valsts drošību.
DKAI nevērtē politisko pārliecību, bet tikai publiski
dokumentētu parlamentāro rīcību.
II. Papildu partijas kvalitātes indikatori
1. Demokrātiskās kvalitātes dziļums (DKD)
Vai partijai ir pietiekams skaits kvalitatīvu kandidātu, nevis tikai 1–2
spilgti līderi?
Mērījums:
- TOP 5 kandidātu kvalitāte;
- TOP 10 kandidātu kvalitāte;
- saraksta kopējais līmenis.
2. Demokrātiskā riska koncentrācijas indekss (DRKI)
Cik liela ir iespēja, ka partijas ietekmīgākie pārstāvji rada demokrātiskās
atbildības riskus?
3. Politiskās stabilitātes indekss (PSI)
Novērtē:
- programmas konsekvenci;
- vērtību stabilitāti;
- prognozējamību.
III. PILOTKARTE
(balstīta uz līdz šim veikto kandidātu profilu analīzi)
|
Partija / politiskais spēks |
KUS |
PDI |
DKAI |
PAS |
Demokrātiskās kvalitātes profils |
|
Jaunā VIENOTĪBA |
🟢 augsts |
🟢 augsts |
🟢 augsts |
🟢 augsts |
Institucionāli spēcīgs profils |
|
Apvienotais saraksts |
🟢 augsts |
🟢 vidēji augsts |
🟢/🟡 |
🟢 vidēji augsts |
Profesionāla pārvaldības orientācija |
|
Progresīvie |
🟢 vidēji augsts |
🔵 vidējs |
🟢 augsts |
🟢 augsts |
Vērtību orientēts demokrātiskais profils |
|
Nacionālā apvienība |
🟢 augsts |
🟢 augsts |
🟡 |
🟢 vidējs |
Spēcīga identitāte, jāvērtē saliedētības dimensija |
|
Zaļo un Zemnieku savienība |
🟢 augsts pieredzes līmenis |
🟢 augsts |
🟡 |
🟡 |
Pieredzējis, bet jāvērtē politiskā kultūra |
|
Latvija Pirmajā Vietā |
🟡 augsta līderu aktivitāte |
🟢 augsts |
🟡/🔴 |
🟡 |
Augsta mobilizācija, nepieciešama DKAI kontrole |
|
Stabilitātei! |
🟡 |
🟡 |
🔴 |
🟡 |
Augsts demokrātiskās atbildības riska jautājums |
|
Saskaņas Centrs |
🟡 |
🟡 |
🟡/🔴 |
🟡 |
Nepieciešama īpaša drošības un integrācijas analīze |
|
Latvijas attīstībai |
🟡 |
🔵 |
🟡 |
🟢 |
Programmas potenciāls, jāvērtē kandidātu kapacitāte |
Vērtējums:
🟢 Demokrātiski un institucionāli spēcīgas partijas
🟡 Spēcīgas partijas ar zināmām kritiskām iezīmēm
🔵 Attīstības un potenciālas izaugsmes partijas
🔴 Paaugstināta demokrātiskā riska zona
IV. Partiju "demokrātiskās noturības profils"
🟢 A grupa
Demokrātiski institucionāli spēcīgas partijas
Raksturo:
- kvalitatīvi kandidāti vairākās jomās;
- augsta institucionālā kompetence;
- zems DKAI risks.
Pašreizējie pārstāvji:
- Jaunā VIENOTĪBA;
- Apvienotais saraksts.
🟡 B grupa
Raksturo:
- augsta pieredze;
- spēcīgi līderi;
- atsevišķi demokrātiskās atbildības
jautājumi.
Iespējamie pārstāvji:
- Nacionālā apvienība;
- ZZS;
- LPV.
🔵 C grupa
Attīstības un potenciāla partijas
Raksturo:
- augsta vērtību orientācija;
- mazāka pārvaldības pieredze.
Iespējamie pārstāvji:
- Progresīvie;
- Latvijas attīstībai.
🔴 D grupa
Paaugstināta demokrātiskā riska zona
Raksturo:
- liela emocionalitāte, uzsvars uz protesta
mobilizāciju;
- nepietiekama institucionālā atbildība.
Iespējamie pārstāvji:
- Stabilitātei!;
- atsevišķi augstas polarizācijas politiskie
projekti.
V. Jaunais GVFP jautājums vēlētājam
Tradicionālais jautājums: "Kura
partija man patīkamāka?"
GVFP jautājums: "Kurš
politiskais spēks vislabāk saliedē kompetenci ar programmas kvalitāti un
demokrātisku atbildību?"
|
Lai šo karti padarītu par pilnvērtīgu GVFP
produktu, nākamajā solī izveidojam PDKK kvantitatīvo tabulu. |
|
|
|
|
|
|
|
|
Tas ļauj konstruēt ne tikai kandidātu
kvalitātes karti, bet arī noteikt partiju demokrātiskās kapacitātes
indeksu un pāriet no kandidātu analīzes uz pilnu Latvijas politiskās
sistēmas demokrātiskās noturības diagnostiku.
Partiju demokrātiskās kvalitātes kartes
kvantitatīvā demoversija
Šī tabula balstīta uz līdz šim izstrādātajiem GVFP elementiem:
- kandidātu KUS profiliem;
- PDI pieeju;
- DKAI konceptuālo vērtējumu;
- PAS partiju programmu analīzi;
- PIKI/PSI sākotnējiem novērtējumiem.
Tā ir analītiska demokrātiskās kvalitātes
matrica, kuras mērķis ir salīdzināt politisko spēku institucionālo
potenciālu.
Partiju demokrātiskās kvalitātes kvantitatīvā tabula
Indeksu skala:
- 90–100 — ļoti
augsta demokrātiskā kvalitāte
- 75–89 — augsta
kvalitāte
- 60–74 — vidēja
/ jaukta kvalitāte
- <60 —
paaugstināta riska zona
|
Partija / politiskais spēks |
KUS |
PDI |
DKAI |
PAS |
PIKI |
PSI |
PDKI kopā |
Zona |
|
Jaunā VIENOTĪBA |
86 |
84 |
84 |
82 |
83 |
82 |
84 |
🟢 Augsta demokrātiskā kapacitāte |
|
Apvienotais saraksts |
83 |
80 |
80 |
78 |
79 |
80 |
80 |
🟢 Spēcīgs institucionālais profils |
|
Progresīvie |
78 |
72 |
86 |
84 |
78 |
82 |
80 |
🟢 Demokrātiski orientēts profils |
|
Nacionālā apvienība |
82 |
80 |
70 |
76 |
77 |
78 |
77 |
🟡 Spēcīgs, bet ar DKAI korekciju |
|
Zaļo un Zemnieku savienība |
80 |
82 |
72 |
72 |
75 |
76 |
76 |
🟡 Pieredzes un stabilitātes profils |
|
Latvija Pirmajā Vietā |
70 |
78 |
58 |
65 |
62 |
60 |
66 |
🟡 Augsta aktivitāte ar demokrātiskās atbildības riskiem |
|
Latvijas attīstībai |
72 |
65 |
72 |
80 |
76 |
70 |
72 |
🟡 Potenciāls, bet nepieciešams stiprāks kandidātu kodols |
|
JKP Jaunā konservatīvā partija |
70 |
62 |
72 |
70 |
68 |
65 |
68 |
🟡 Nepieciešama stabilitātes izvērtēšana |
|
Saskaņas Centrs |
68 |
65 |
60 |
65 |
62 |
60 |
63 |
🟡/🔴 Jautājumi integrācijas un uzticības jomā |
|
Stabilitātei! |
65 |
70 |
45 |
60 |
55 |
55 |
58 |
🔴 Augsts demokrātiskās atbildības risks |
|
SUVERĒNĀ VARA / Apvienība Jaunlatvieši /citi jaunie projekti |
55 |
40 |
50 |
55 |
45 |
50 |
49 |
🔴 Nepietiekams institucionālais nodrošinājums |
PDKK vizuālais demokrātiskās kvalitātes sadalījums
🟢 A grupa
Institucionāli demokrātiski spēcīgas partijas
PDKI ≥75
- Jaunā VIENOTĪBA — 84
- Apvienotais saraksts — 80
- Progresīvie — 80
- Nacionālā apvienība — 77
- ZZS — 76
Raksturīgās pazīmes:
- profesionāls kandidātu kodols;
- pierādīta pārvaldības pieredze;
- augsta institucionālā atbildība.
🟡 B grupa
Spēcīgi, bet kritiski vērtējami politiskie
spēki
PDKI 60–74
- LPV — 66
- Latvijas attīstībai — 72
- JKP — 68
- Saskaņas Centrs — 63
Galvenais jautājums:
Vai politiskā jauda tiek izmantota demokrātisko institūciju stiprināšanai
vai, galvenokārt, politiskai mobilizācijai?
🔴 C grupa
Demokrātiskās noturības riska zona
PDKI <60
- Stabilitātei! — 58
- Citi mazāk strukturēti politiskie projekti
Galvenie riska indikatori:
- vājāks institucionālais nodrošinājums/pamatojums;
- augstāka protesta mobilizācijas loma;
- nepietiekami pierādīta ilgtermiņa
pārvaldības kapacitāte.
Būtisks GVFP secinājums
Ar PDKK palīdzību tradicionālā partiju analīze "Cik daudz balsu partija var
iegūt?" tiek pārorientēta uz GVFP analīzi "Cik lielu
demokrātiskās kvalitātes ieguldījumu šī partija spēj dot valstij?"
Tas ļauj no PDKK izveidot "Latvijas
demokrātiskās noturības karti 2026", sastāvošu no trim slāņiem:
1.
Partiju demokrātiskās
kvalitātes indekss (PDKI).
2.
Koalīciju demokrātiskās
stabilitātes simulācija.
3.
Riska scenāriji Latvijas
parlamenta sastāvam.
Kā rezultatā GVFP tiek modificēts un sasniedz nacionālās demokrātiskās
arhitektūras analīzes līmeni.
GUDRA VĒLĒTĀJA IZVĒLES PLATFORMA
"LATVIJAS DEMOKRĀTISKĀS KVALITĀTES
NAVIGATORS 2026"
(GVFP–LDKN)
Digitāls vēlētāja lēmumu atbalsta modelis
Tas ir lietotājam ērti uztverams un saprotami
izskaidrots digitālās demokrātijas navigācijas instruments.
Ja iepriekšējie dokumenti atbildēja uz jautājumu "Kā
mēs profesionāli un objektīvi novērtējam kandidātus, partijas un sistēmu?",
tad "Latvijas demokrātiskās kvalitātes
navigators 2026" atbild uz jautājumu: "Kā vēlētājam pieņemt
informētu lēmumu, balstoties ne tik daudz emocijās, bet gan pierādījumos?".
Galvenais mērķis:
Palīdzēt vēlētājam izvēlēties kandidātus un politiskos spēkus, analizējot
to:
- kompetenci;
- faktisko darbību;
- demokrātisko atbildību;
- programmu kvalitāti;
- iespējamo ietekmi uz Latvijas demokrātisko
noturību.
II. Platformas pamatstruktūra
VĒLĒTĀJS
│
"Kas man ir
svarīgi?"
│
┌────────────────┼────────────────┐
KANDIDĀTI PARTIJAS SISTĒMA
│ │ │
KUS/PDI PAS/PIKI KDNS
│ │ │
DKAI PDKI DAWP
│ │ │
└───────────────┼───────────────┘
│
DEMOKRĀTISKĀS KVALITĀTES
NAVIGATORS
│
INFORMĒTS LĒMUMS
III. Lietotāja ceļš platformā
1. solis
"Kas man ir svarīgākais?"
Vēlētājs izvēlas prioritātes:
A. Kompetents pārvaldītājs
Svarīgākie kritēriji:
- profesionālā pieredze;
- ekonomikas izpratne;
- vadības spējas.
Svars: KUS ↑
B. Demokrātijas aizstāvis
Svarīgākie kritēriji:
- Satversmes vērtības;
- tiesiskums;
- institucionālā atbildība.
Svars: DKAI ↑
C. Aktīvs likumdevējs
Svarīgākie kritēriji:
- darbs Saeimā;
- iniciatīvas;
- komisiju darbs.
Svars: PDI ↑
D. Programmas realizētājs
Svarīgākie kritēriji:
- konkrēti mērķi;
- finansējuma pamatojums;
- īstenošanas spēja.
Svars: PAS + PIKI ↑
IV. Kandidāta digitālā kartīte
Piemērs:
Kandidāts X
1. Profesionālā kapacitāte
KUS: 82/100
🟢 Augsta
Pamatojums:
- izglītība;
- profesionālā pieredze;
- vadības pieredze.
2. Parlamentārais darbs
PDI: 78/100
🟢 Labs
Pamatojums:
- komisiju darbs;
- likumdošanas iniciatīvas;
- debates.
3. Demokrātiskā atbildība
DKAI: 84/100
🟢 Augsta
Pamatojums:
- konstitucionālā orientācija;
- balsojumu konsekvence;
- komunikācijas kultūra.
4. Riska faktori
🟡 Brīdinājuma punkti:
- konkrēti dokumentēti gadījumi;
- pretrunas;
- neizpildīti solījumi.
5. Integrētais profils
GVFP kvalitātes indekss:
81/100
🟢 Demokrātiski uzticams kandidāts
V. Partijas navigācijas panelis
Partijas kartīte
Politiskā partija X
Programmas kvalitāte
PAS:
78/100
🟢
Kandidātu kapacitāte
KUS:
82/100
🟢
Demokrātiskā atbildība
DKAI:
80/100
🟢
Realizācijas spēja
PIKI:
75/100
🟡
Kopējais profils
PDKI:
79/100
🟢
VI. "Demokrātijas drošības filtrs"
Ļoti svarīgs platformas elements.
Pirms gala izvēles vēlētājs redz:
Vai kandidātam/partijai ir:
|
Jautājums |
Signāls |
|
Augsta kompetence? |
🟢 |
|
Pierādīta atbildība? |
🟢 |
|
Konsekventa rīcība? |
🟡 |
|
Sabiedrības saliedēšanas potenciāls? |
🟢 |
|
Demokrātiskie riski? |
🟡 |
VII. "Ne tikai kurš uzvarēs, bet ko tas nozīmē Latvijai"
Platformas īpašais modulis:
Demokrātiskās nākotnes simulators
Vēlētājs var redzēt:
Ja vairākumu veido:
Scenārijs A
Augsts DKAI + augsts KUS
Rezultāts:
🟢
- stabilāka pārvaldība;
- augstāka institūciju kvalitāte.
Scenārijs B
Augsta aktivitāte + zems DKAI
Rezultāts:
🟠
- lielāka politiskā spriedze;
- nepieciešami spēcīgāki kontroles mehānismi.
VIII. Platformas galvenais ekrāns
=================================
LATVIJAS DEMOKRĀTISKĀS KVALITĀTES
NAVIGATORS 2026
=================================
Kada ir mana prioritāte:
☑ Kompetence
☑ Godprātība
☑ Demokrātija
☑ Drošība
☑ Attīstība
---------------------------------
Labāk atbilstošie kandidāti:
1. Kandidāts A 87 🟢
2. Kandidāts B 83 🟢
3. Kandidāts C 79 🟡
---------------------------------
Partijas profils:
Partija X 82 🟢
---------------------------------
Demokrātijas risks:
Zems 🟢
=================================
IX. Platformas galvenā inovācija
Tradicionāla vēlēšanu izvēle: Par kuru tad partiju balsot?"
GVFP pieeja "Kurš kandidāts un politiskais spēks vislabāk atbilst
manām vērtībām un vienlaikus stiprina demokrātisko sistēmu?"
X. GVFP–LDKN 2026 kopējā arhitektūra
DATI
↓
Pierādījumu bāze
↓
ANALĪZE
KUS
PDI
DKAI
PAS
PIKI
PSI
↓
MODELIS
PDKI
DNKI
DAWP
↓
NAVIGATORS
Gudra vēlētāja izvēle
↓
DEMOKRĀTISKĀ NOTURĪBA
Noslēdzošais konceptuālais secinājums
Ar "Latvijas demokrātiskās kvalitātes navigatoru 2026"
GVFP iegūst savu sabiedrībai vieglāk uztveramu/saprotamāku formu.
Līdz šim izveidojām:
- mērīšanas sistēmu;
- vērtēšanas metodoloģiju;
- demokrātiskās kvalitātes indeksus;
- riska monitoringu.
Tagad ir radīts praktisks instruments, kas
pārvērš sarežģītu politikas analītiku vēlētājam saprotamā izvēles procesā.
"Latvijas demokrātiskās noturības karte
2026" (LDNK–2026)
Tā ir sistēmiska diagnostikas karte, kuras
pamatjautājums ir:
Cik noturīga būs Latvijas demokrātiskā sistēma
pēc vēlēšanām, ņemot vērā ievēlēto politisko spēku kompetenci, atbildību, institucionālo
kultūru un sadarbības spēju?
I Kartes pamatmodelis
LATVIJAS DEMOKRĀTISKĀ
NOTURĪBA
│
┌────────────────┼────────────────┐
INSTITŪCIJU SABIEDRĪBAS VALSTS
KVALITĀTE SALIEDĒTĪBA SPĒJA
│ │ │
PDKI DKAI KUS/PDI
│ │ │
└────────────────┬────────────────┘
│
DEMOKRĀTISKĀS NOTURĪBAS
INDEKSS (DNI)
II. Demokrātiskās noturības indekss (DNI)
Kur:
|
Komponents |
Jautājums |
|
PDKI |
Vai politiskais spēks spēj kvalitatīvi pārvaldīt? |
|
DKAI |
Vai vara tiek izmantota demokrātiski atbildīgi? |
|
KUS |
Vai ir profesionāla kapacitāte? |
|
PSI |
Vai politiskā līnija ir stabila un prognozējama? |
III. Latvijas demokrātiskās noturības līmeņi
🟢 I līmenis
Stabila demokrātiskā noturība
Raksturo:
- institūcijas tiek respektētas;
- kompetence dominē pār populismu;
- kompromiss tiek uztverts kā demokrātijas
instruments.
Potenciālais politiskais pamats:
- Jaunā VIENOTĪBA;
- Apvienotais saraksts;
- Progresīvie;
- daļēji - ZZS.
🟡 II līmenis
Darboties spējīga, bet ievainojama demokrātija
Raksturo:
- pietiekama profesionālā kapacitāte;
- pastāv vērtību vai komunikācijas riski;
- nepieciešama spēcīga institucionālā
kontrole.
Potenciālie faktori:
- spēcīgi līderi ar atšķirīgiem demokrātiskās
atbildības profiliem;
- polarizējoša retorika;
- īstermiņa politiskie stimuli.
🟠 III līmenis
Paaugstinātas demokrātiskās spriedzes zona
Raksturo:
- augsta protesta mobilizācija;
- zema uzticēšanās institūcijām;
- "mēs pret viņiem" politiskais
modelis.
Riski:
- sabiedrības šķelšanās;
- institucionālās uzticības samazināšanās;
- ārējās ietekmes ievainojamība.
🔴 IV līmenis
Demokrātiskās noturības krīzes risks
Raksturo:
- institūciju deleģitimizācija;
- sistemātiska neuzticības veicināšana;
- vāja pārvaldības kapacitāte.
IV. Latvijas politisko spēku izvietojums LDNK kartē
(pilotanalītiska
versija)
|
Politiskais spēks |
PDKI |
DKAI profils |
Noturības loma |
|
Jaunā VIENOTĪBA |
84 |
Augsts |
🟢 Institucionālais balsts |
|
Apvienotais saraksts |
80 |
Augsts |
🟢 Pārvaldības resurss |
|
Progresīvie |
80 |
Augsts |
🟢 Demokrātiskās attīstības resurss |
|
Nacionālā apvienība |
77 |
Vidēji augsts |
🟡 Identitātes un drošības resurss ar nepieciešamo līdzsvaru |
|
ZZS |
76 |
Vidējs |
🟡 Pieredzes resurss ar politiskās reputācijas izvērtējumu |
|
Latvijas attīstībai |
72 |
Vidēji augsts |
🟡 Attīstības potenciāls |
|
JKP |
68 |
Vidējs |
🟡 Nepieciešama stabilitātes uzraudzība/izvērtējums |
|
LPV |
66 |
Jaukts |
🟠 Augsta ietekme, nepieciešama DKAI kontrole |
|
Saskaņas Centrs |
63 |
Jaukts |
🟠 Integrācijas un drošības dimensija |
|
Stabilitātei! |
58 |
Zems |
🔴 Paaugstināts risks |
V. Demokrātiskās noturības galvenie balsti
1. Institucionālā kompetence
Galvenais jautājums:
Vai parlamentā ir pietiekams skaits cilvēku, kas spēj kvalitatīvi izstrādāt
likumus?
GVFP indikatori:
- KUS;
- PDI.
2. Demokrātiskā atbildība
Galvenais jautājums:
Vai vairākums izmanto varu, respektējot Satversmes garu un demokrātiskās
normas?
GVFP indikatori:
- DKAI;
- balsojumu analīze;
- komunikācijas kultūra.
3. Sabiedrības integritāte
Galvenais jautājums:
Vai politiskā konkurence palielina vai samazina sabiedrības saliedētību?
GVFP indikatori:
- polarizācijas risks;
- naida retorikas riski;
- konstitucionālo vērtību ievērošana.
VI. Koalīciju demokrātiskās noturības modelis
Svarīgs GVFP princips:
Demokrātijas kvalitāti nosaka ne tikai atsevišķa partija, bet arī koalīcijas
kombinācija.
Piemērs:
🟢 Stabilizējoša koalīcija
Augsts:
- PDKI;
- DKAI;
- institucionālā pieredze.
🟡 Funkcionāla, bet sarežģīta koalīcija
Ir:
- kompetence, bet atšķirīgas vērtību
prioritātes.
Nepieciešami:
- skaidri sadarbības mehānismi.
🔴 Riska koalīcija
Raksturīga kombinācija:
- augsta protesta mobilizācija;
- zema demokrātiskā atbildība;
- vāja pārvaldības kompetence.
VII. LDNK–2026 galvenais secinājums
GVFP sistēma ļauj pāriet no jautājuma "Kurš uzvarēs
vēlēšanās?"
uz daudz būtiskāku jautājumu - "Kāda
demokrātiskās kvalitātes konfigurācija Latvijai būs nepieciešama, lai saglabātu
noturību nākamajā politiskajā ciklā?"
VIII. No šīs kartes var izveidot "Koalīciju
demokrātiskās noturības simulatoru 2026",
kur katram iespējamajam valdības modelim aprēķinātu:
- PDKI;
- vidējo DKAI;
- demokrātiskās stabilitātes risku;
- pārvaldības kapacitāti;
- ārējās ietekmes ievainojamību.
Tas ir GVFP sistēmas noslēdzošais — nacionālās demokrātiskās izvēles prognozēšanas
slānis.
"Koalīciju demokrātiskās noturības simulators
2026" (KDNS–2026)
Šis ir loģisks turpinājums, jo demokrātijas
kvalitāti nenosaka tikai atsevišķas partijas vai kandidāti, bet gan to, kādu
kopējo politisko, institucionālo un vērtību konfigurāciju veido iespējamā
valdības koalīcija.
Svarīgākais metodoloģiskais princips:
KDNS nav vēlēšanu prognozes instruments.
Tas nav paredzējums, kura koalīcija izveidosies, bet gan scenāriju analīzes
instruments, kas ļauj vēlētājam un pētniekiem saprast:
- kādas ir koalīcijas stiprās puses;
- kur rodas demokrātiskās ievainojamības;
- kādi kontroles mehānismi būtu nepieciešami.
I. Demokrātiskās noturības koalīcijas indekss (DNKI)
Papildu korekcijas faktori
1. Demokrātiskās atbildības riska korekcija (DRK)
Samazina rezultātu, ja koalīcijā ir:
- augsta DKAI riska līderi;
- sistemātiski polarizējoša komunikācija;
- institūciju uzticības vājināšanas pazīmes.
2. Institucionālās sinerģijas bonuss (ISB)
Palielina rezultātu, ja koalīcijā ir:
- papildinošas kompetences;
- pieredze pārvaldībā;
- spēja veidot kompromisus.
II. Koalīcijas novērtējuma skala
|
DNKI |
Interpretācija |
|
85–100 |
🟢 Ļoti augsta demokrātiskā noturība |
|
75–84 |
🟢 Stabilas demokrātiskās pārvaldības potenciāls |
|
65–74 |
🟡 Darboties spējīga, bet ar riskiem |
|
50–64 |
🟠 Paaugstinātas spriedzes zona |
|
<50 |
🔴 Augsts demokrātiskās nestabilitātes risks |
III. Pilotkoalīciju scenāriji 2026
(analītiskie scenāriji, nevis politiskās prognozes)
SCENĀRIJS A
"Institucionālās stabilitātes koalīcija"
Iespējamā konfigurācija:
- Jaunā VIENOTĪBA
- Apvienotais saraksts
- “Progresīvie”
Analītiskais profils
|
Parametrs |
Vērtējums |
|
PDKI |
81 |
|
DKAI |
83 |
|
KUS |
82 |
|
PSI |
82 |
DNKI:
≈ 82 punkti
Zona:
🟢 Stabila demokrātiskā noturība
Stiprās puses:
✓ augsta
institucionālā kompetence;
✓ profesionāls ministriju pārvaldības potenciāls;
✓ relatīvi zems demokrātiskās atbildības risks.
Iespējamie izaicinājumi:
- vērtību prioritāšu atšķirības;
- nepieciešamība pēc kompromisu kultūras.
SCENĀRIJS B
"Pieredzes un drošības koalīcija"
Iespējamā konfigurācija:
- Jaunā VIENOTĪBA
- Apvienotais saraksts
- Nacionālā apvienība
- ZZS
Analītiskais profils
|
Parametrs |
Vērtējums |
|
PDKI |
79 |
|
DKAI |
76 |
|
KUS |
83 |
|
PSI |
80 |
DNKI:
≈ 79 punkti
Zona:
🟢/🟡
Stiprās puses:
✓ liela
pārvaldības pieredze;
✓ drošības un valsts interešu prioritāte;
✓ augsta profesionālā kapacitāte.
Riska faktori:
- vērtību jautājumu interpretācijas
atšķirības;
- nepieciešams īpaši stiprs Satversmes vērtību
filtrs.
SCENĀRIJS C
"Plašas mobilizācijas koalīcija"
Iespējamā konfigurācija:
- Jaunā VIENOTĪBA
- LPV
- kāds protestu orientēts spēks
Analītiskais profils
|
Parametrs |
Vērtējums |
|
PDKI |
68 |
|
DKAI |
60 |
|
KUS |
72 |
|
PSI |
62 |
DNKI:
≈ 65 punkti
Zona:
🟡/🟠
Stiprās puses:
✓ augsta
politiskā mobilizācija;
✓ spēja ātri komunicēt ar vēlētājiem.
Riska faktori:
- atšķirīga demokrātiskās atbildības izpratne;
- iespējama institucionālā spriedze.
SCENĀRIJS D
"Protesta dominances koalīcija"
Iespējamā konfigurācija:
Spēki ar:
- zemu DKAI;
- augstu polarizācijas līmeni;
- vāju pārvaldības pieredzi.
Analītiskais profils
|
Parametrs |
Vērtējums |
|
PDKI |
55 |
|
DKAI |
50 |
|
KUS |
60 |
|
PSI |
55 |
DNKI:
≈ 54 punkti
Zona:
🟠/🔴
Galvenie riski:
- institucionālās uzticības mazināšanās;
- īstermiņa politikas dominance;
- sabiedrības šķelšanās.
IV. Koalīcijas "demokrātiskās drošības filtrs"
Pirms jebkuras koalīcijas izveides GVFP jautā:
1. Vai koalīcijai ir pietiekama kompetence?
(KUS)
↓
2. Vai tā spēj kvalitatīvi strādāt parlamentā?
(PDI)
↓
3. Vai tā respektē demokrātiskās spēles noteikumus?
(DKAI)
↓
4. Vai programma ir realizējama?
(PAS + PIKI)
↓
5. Vai tā ir stabila ilgtermiņā?
(PSI)
V. Jaunais GVFP politiskās sistēmas modelis
Tradicionāli politikas analīze apstājas pie:
vēlēšanu rezultāts → vietu skaits → koalīcija
GVFP piedāvā:
vēlēšanu rezultāts → kandidātu kvalitāte → partijas kvalitāte → koalīcijas
demokrātiskā noturība
VI. KDNS–2026 gala struktūra
KANDIDĀTI
│
▼
KUS + PDI + DKAI
│
▼
PARTIJAS
│
▼
PDKI + PAS + PIKI + PSI
│
▼
KOALĪCIJAS
│
▼
DNKI
│
▼
LATVIJAS DEMOKRĀTISKĀS NOTURĪBAS PROGNOZE
Secinājums
Šeit ir izveidots GVFP makrolīmenis — veikta pāreja
no kandidātu izvērtējuma uz valsts demokrātiskās arhitektūras scenāriju
analīzi.
Nākamais GVFP makrolīmeņa papildinājums ir "GVFP Demokrātiskās agrīnās brīdināšanas paneļa 2026" (DAWP) izveidošana — sistēmas, kas parāda, kādi signāli pirms un pēc vēlēšanām liecina par demokrātiskās noturības samazināšanos.
Šis ir būtisks papildinājums, jo demokrātiskās sistēmas vājināšanās parasti
nenotiek vienā dienā. Tā parādās caur agrīniem indikatoriem:
- institucionālās uzticības kritumu;
- tiesisko pārkāpumu normalizāciju;
- sabiedrības polarizāciju;
- profesionālās pārvaldības vājināšanos;
- manipulējošu politisko komunikāciju.
GVFP DAWP mērķis ir savlaicīgi identificēt demokrātiskās kvalitātes samazināšanās
riskus, pirms tie kļūst par sistēmisku problēmu.
GVFP DEMOKRĀTISKĀS AGRĪNĀS BRĪDINĀŠANAS PANELIS
2026
I. DAWP pamatmodelis
DEMOKRĀTISKĀ SISTĒMA
│
┌────────────────┼────────────────┐
INSTITŪCIJAS SABIEDRĪBA POLITISKĀ VIDE
│ │ │
DKI SSI PRI
│ │ │
└────────────────┼────────────────┘
│
DEMOKRĀTISKĀ RISKA SIGNĀLS
│
AGRĪNĀ BRĪDINĀŠANA
II. Galvenie DAWP indikatori
1. Institucionālās atbildības indikators (IAI)
Jautājums:
Vai politiskie spēki respektē demokrātiskās institūcijas?
Vērtē:
- Satversmes principu ievērošanu;
- tiesiskuma respektēšanu;
- parlamentārās procedūras;
- neatkarīgu institūciju lomu.
Signāli:
🟢 Normāla institucionālā sadarbība
🟡 Atsevišķi konflikti un spiediena mēģinājumi
🔴 Sistemātiska institūciju deleģitimizācija
2. Demokrātiskās komunikācijas indikators (DKI)
Jautājums:
Vai politiskā komunikācija veicina dialogu vai šķelšanos?
Analizē:
- publiskos izteikumus;
- Saeimas debates;
- sociālo tīklu komunikāciju;
- pretinieku attēlojumu.
Pozitīvie signāli:
✓ argumentēta
kritika;
✓ cieņa pret oponentu;
✓ faktos balstīta diskusija.
Riska signāli:
⚠
"ienaidnieka" konstrukcija;
⚠ pastāvīga baiļu mobilizācija;
⚠ demokrātisko institūciju noniecināšana.
3. Sabiedrības saliedētības indikators (SSI)
Jautājums:
Vai politiskā darbība samazina vai palielina sabiedrības šķelšanos?
Vērtē:
- etnisko spriedzi;
- sociālo grupu pretstatīšanu;
- dezinformācijas izmantošanu;
- kompromisa spēju.
4. Politiskās atbildības indikators (PAI)
Jautājums:
Vai politiķi uzņemas atbildību par saviem lēmumiem?
Vērtē:
- solījumu izpildi;
- kļūdu atzīšanu;
- interešu konfliktu pārvaldību;
- caurspīdīgumu.
5. Pārvaldības kapacitātes indikators (PKI)
Jautājums:
Vai politiskais spēks spēj pārvērst idejas kvalitatīvā politikā?
Vērtē:
- ekspertīzi;
- likumdošanas kvalitāti;
- ministriju vadības spēju;
- ilgtermiņa plānošanu.
III. DAWP riska matrica
|
Riska līmenis |
Raksturojums |
Rīcība |
|
🟢 Zems risks |
Demokrātiskās normas stabilas |
Turpināt uzraudzību |
|
🟡 Vidējs risks |
Atsevišķas negatīvas tendences |
Pastiprināta analīze |
|
🟠 Augsts risks |
Atkārtoti demokrātiskās kultūras pārkāpumi |
Sabiedrības īpaša vērība |
|
🔴 Kritiska zona |
Sistēmiska institūciju vājināšana |
Konstitucionālo mehānismu aizsardzība |
IV. DAWP piemērošana politiskās vides scenārijiem
Scenārijs 1
Stabilas demokrātijas vide
Raksturo:
🟢 augsts DKAI
🟢 profesionāla pārvaldība
🟢 konstruktīva opozīcija
Indikatori:
- debates balstās argumentos;
- parlamentā darbojas kontroles mehānismi;
- mediju vide ir daudzveidīga.
Scenārijs 2
Demokrātiskā spriedze
Raksturo:
🟡 pieaugoša polarizācija
🟡 uzticības kritums
🟡 konflikta retorikas pieaugums
Brīdinājuma signāli:
- arvien biežāka institūciju vainošana;
- atteikšanās no kompromisiem;
- emocionāla mobilizācija.
Scenārijs 3
Demokrātiskās noturības samazināšanās
Raksturo:
🟠
- institūciju sistemātiska diskreditācija;
- profesionālisma aizstāšana ar lojalitāti;
- alternatīvu faktu normalizācija.
Scenārijs 4
Sistēmisks risks
🔴
- konstitucionālo normu ignorēšana;
- tiesiskuma vājināšana;
- politiskā vara tiek izmantota pret
demokrātiskās sistēmas aizsardzības mehānismiem.
V. DAWP savienojums ar GVFP indeksiem
|
GVFP elements |
DAWP funkcija |
|
KUS |
Vai valstij ir profesionāla kapacitāte? |
|
PDI |
Vai deputāti reāli strādā? |
|
DKAI |
Vai vara tiek izmantota atbildīgi? |
|
PAS |
Vai piedāvātā politika ir realizējama? |
|
PIKI |
Vai solījumi rezultējas? |
|
PSI |
Vai politiskā sistēma ir stabila? |
VI. DAWP vizuālais panelis
GVFP DEMOKRĀTISKĀS VESELĪBAS PANELIS
Institūcijas:
████████░░ 80
Demokrātiskā atbildība:
███████░░░ 70
Sabiedrības saliedētība:
██████░░░░ 60
Pārvaldības kapacitāte:
████████░░ 82
Polarizācijas risks:
█████░░░░░ 50
KOPĒJAIS SIGNĀLS:
🟡 UZMANĪBAS ZONA
VII. DAWP galvenā vērtība
Līdz šim politikas analīze galvenokārt jautāja:
"Kas ir ievēlēts?"
GVFP jautā plašāk:
"Kādā kvalitātē demokrātiskā sistēma funkcionē un kādi riski jānovērš
savlaicīgi?"
VIII. GVFP pilnā arhitektūra pēc DAWP izveides
GUDRAIS VĒLĒTĀJS
│
KANDIDĀTI
│
KUS + PDI + DKAI
│
PARTIJAS
│
PDKI + PAS + PIKI + PSI
│
KOALĪCIJAS
│
DNKI
│
DEMOKRĀTISKĀ AGRĪNĀ
BRĪDINĀŠANA
│
DEMOKRĀTIJAS NOTURĪBA
Tagad GVFP sistēma iegūst vēl vienu ļoti svarīgu
dimensiju: tā vairs nav tikai vēlēšanu izvēles platforma, bet kļūst par demokrātiskās
kvalitātes monitoringa modeli.
Uz šāda pamata var izveidot "GVFP Demokrātiskās kvalitātes gada pārskatu
2026"(GDKGP–2026) — metodoloģiju, ar kuru pēc vēlēšanām varētu
katru gadu mērīt:
- Saeimas darba kvalitāti;
- Valdības darbības atbildību;
- demokrātiskās uzticības dinamiku;
- risku izmaiņas laikā.
Šis ir būtisks noslēdzošais elements, jo
līdzšinējie modeļi (KUS → PDI → DKAI → PDKK → KDNS → DAWP) galvenokārt
vērtēja ieejas nosacījumus un riskus, bet gada pārskats ļauj pāriet uz atbildi
jautājumam: Kā demokrātiskā sistēma faktiski darbojas pēc vēlēšanām, vai tās
kvalitāte uzlabojas vai pasliktinās laikā?
Pārskats būtu nevis politiska kritika, bet regulārs
demokrātiskās veselības audits.
GVFP DEMOKRĀTISKĀS KVALITĀTES GADA PĀRSKATS 2026
Mērķis
Izveidot ikgadēju analītisku dokumentu, kas novērtē:
1.
Saeimas darba kvalitāti;
2.
Valdības pārvaldības kvalitāti;
3.
demokrātiskās atbildības līmeni;
4.
sabiedrības uzticības dinamiku;
5.
demokrātiskās noturības riskus.
I. GDKGP struktūra
│
┌───────────┼───────────┐
PARLAMENTS VALDĪBA
SABIEDRĪBA
│ │ │
PDI PIKI SSI
│ │ │
└──────────┼──────────┘
│
DEMOKRĀTISKĀS KVALITĀTES
GADA INDEKSS (DKGI)
II. Demokrātiskās kvalitātes gada indekss (DKGI)
Indeksu interpretācija
|
DKGI |
Demokrātiskās kvalitātes stāvoklis |
|
90–100 |
🟢 Ļoti augsta kvalitāte |
|
75–89 |
🟢 Stabilas demokrātiskās institūcijas |
|
60–74 |
🟡 Funkcionējoša, bet ar riskiem |
|
45–59 |
🟠 Ievainojama demokrātiskā vide |
|
<45 |
🔴 Sistēmisks risks |
III. 1. nodaļa
Latvijas parlamenta kvalitātes audits
Parlamentārās darbības indekss (PDI)
Vērtē:
|
Kritērijs |
Svars |
|
Likumdošanas iniciatīvas |
20% |
|
Darbs komisijās |
20% |
|
Debašu kvalitāte |
15% |
|
Priekšlikumu kvalitāte |
20% |
|
Sabiedrības interešu pārstāvība |
15% |
|
Atbildīga balsošana |
10% |
Galvenie jautājumi:
- Vai deputāti rada kvalitatīvus likumus?
- Vai debates balstās argumentos?
- Vai opozīcija efektīvi kontrolē varu?
- Vai vairākums respektē mazākuma tiesības?
Saeimas darbības pamatuzdevums ir nodrošināt likumdošanas procesu un
parlamenta funkciju īstenošanu.
IV. 2. nodaļa
Demokrātiskās atbildības audits
DKAI gada novērtējums
D1. Konstitucionālā atbildība
Jautājums:
Vai vara tiek izmantota Satversmes garā?
Indikatori:
🟢 institūciju respektēšana
🟡 atsevišķi konflikti
🔴 sistemātiska institūciju vājināšana
D2. Sabiedrības integritāte
Analizē:
- politisko komunikāciju;
- polarizācijas līmeni;
- spēju veidot dialogu.
D3. Rīcības un balsojumu atbildība
Vērtē:
- valstiski nozīmīgus balsojumus;
- atbilstību publiski deklarētām vērtībām;
- lēmumu sekas.
V. 3. nodaļaValdības kvalitātes audits
Pārvaldības kapacitātes indekss (PIKI)
Vērtē:
|
Joma |
Jautājums |
|
Stratēģija |
Vai Valdībai ir ilgtermiņa redzējums? |
|
Izpilde |
Vai solījumi tiek realizēti? |
|
Efektivitāte |
Vai resursi tiek izmantoti lietderīgi? |
|
Krīžu vadība |
Vai reakcija ir profesionāla? |
|
Atbildība |
Vai tiek analizētas kļūdas? |
VI. 4. nodaļa
Demokrātiskās agrīnās brīdināšanas sadaļa
DAWP gada signāli
|
Indikators |
2026 novērtējums |
|
Institūciju uzticība |
🟡/🟢 |
|
Politiskā polarizācija |
🟡 |
|
Dezinformācijas ietekme |
🟡 |
|
Parlamentārā kultūra |
🟡/🟢 |
|
Valsts pārvaldības kvalitāte |
🟡/🟢 |
VII. Demokrātiskās kvalitātes "informācijas panelis"
LATVIJAS DEMOKRĀTISKĀ VESELĪBA
Institūciju kvalitāte
████████░░ 80
Parlamenta darba kvalitāte
███████░░░ 75
Demokrātiskā atbildība
███████░░░ 72
Valdības kapacitāte
████████░░ 82
Sabiedrības saliedētība
██████░░░░ 65
KOPĒJAIS DKGI:
75 / 100
STATUSS:
🟢 STABILA, BET UZRAUGĀMA DEMOKRĀTIJA
VIII. Gada pārskata "sarkanie karogi"
GDKGP īpašā sadaļa:
Demokrātiskās kvalitātes riska reģistrs
|
Risks |
Agrīnais signāls |
|
Institūciju vājināšana |
Uzbrukumi neatkarīgām institūcijām |
|
Populisma pieaugums |
Vienkāršoti risinājumi sarežģītām problēmām |
|
Sabiedrības šķelšana |
Pastāvīga "mēs–viņi" retorika |
|
Kompetences kritums |
Profesionālisma aizstāšana ar lojalitāti |
|
Atbildības trūkums |
Vainīgo meklēšana ārpus sistēmas |
IX. GDKGP ilgtermiņa vērtība
Pēc 5–10 gadiem iespējams salīdzināt:
|
Gads |
DKGI |
|
2026 |
— |
|
2027 |
— |
|
2028 |
— |
|
2029 |
— |
|
2030 |
— |
Tādējādi rodas:
Latvijas demokrātiskās kvalitātes laika līkne
X. GVFP pilnā arhitektūra pēc GDKGP izveides
KANDIDĀTS
↓
KUS + PDI + DKAI
PARTIJA
↓
PDKI + PAS + PIKI + PSI
KOALĪCIJA
↓
KDNS
VALSTS
↓
DAWP
LAIKS
↓
GVFP DEMOKRĀTISKĀS KVALITĀTES GADA PĀRSKATS
Secinājums
Šādā veidā GVFP vairs nav tikai vēlētāja izvēles palīgs. Metodoloģiski tas kļūst par demokrātiskās pārvaldības kvalitātes monitoringa sistēmu.
Noslēgumā piedāvāju "GVFP metodoloģijas rokasgrāmatu"
— vienotu standartu, kurā apkopots:
- visas formulas;
- indeksu svari;
- pierādījumu standarti;
- vērtēšanas procedūras;
- auditēšanas principi.
Šo rokasgrāmatu var uzskatīt par līdz šim
izveidotās sistēmas metodoloģisko kodolu.
Svarīgi uzsvērt, ka šis dokuments nav tikai
apraksts par indeksiem. Tā funkcija ir nodrošināt, ka jebkurš neatkarīgs
pētnieks, institūcija vai sabiedriska organizācija varētu atkārtot vērtēšanas
procesu, pārbaudīt izmantotos pierādījumus un saprast gala secinājumu izveides
loģiku.
GUDRA VĒLĒTĀJA IZVĒLES PLATFORMAS
METODOLOĢIJAS ROKASGRĀMATA
Demokrātiskās kvalitātes, parlamentārās darbības
un politiskās atbildības novērtēšanas standarts
I. GVFP MISIJA UN PAMATPRINCIPI
1.1. Mērķis
GVFP mērķis ir nodrošināt vēlētājam objektīvu,
strukturētu un pierādījumos balstītu instrumentu politisko kandidātu, partiju
un demokrātiskās sistēmas kvalitātes izvērtēšanai.
1.2. Pamatprincips
GVFP neizvērtē:
❌ kandidāta
popularitāti;
❌ mediju redzamību;
❌ emocionālo pievilcību;
❌ partijas reklāmas kvalitāti.
GVFP izvērtē:
✅ profesionālo
kompetenci;
✅ faktiskos darba sasniegumus;
✅ demokrātisko atbildību;
✅ publiskos rezultātus;
✅ institucionālās uzvedības kvalitāti.
II. GVFP SISTĒMAS ARHITEKTŪRA
VĒLĒTĀJS
│
KANDIDĀTA PROFILS
│
┌───────────────┼───────────────┐
KUS PDI DKAI
│ │ │
└───────────────┼───────────────┘
│
INTEGRĒTAIS PROFILS
│
PARTIJA
│
PAS + PIKI + PSI + PDKI
│
KOALĪCIJA
│
KDNS
│
VALSTS
│
DAWP
III. INFORMĀCIJAS UN PIERĀDĪJUMU STANDARTS
3.1. Avotu hierarhija
A līmenis — primārie avoti
Augstākā uzticamība:
- Saeimas oficiālā informācija;
- CVK dati;
- likumprojekti;
- balsojumu protokoli;
- amatpersonu deklarācijas;
- oficiāli publiskie dokumenti.
B līmenis — sekundārie avoti
Izmantojami kontekstam:
- kvalitatīvi mediji;
- ekspertu analīzes;
- akadēmiskie pētījumi.
C līmenis — papildinformācija
Izmantojama tikai kā indikators:
- sociālie tīkli;
- publiskie komentāri;
- diskusiju materiāli.
3.2. Pierādījuma kvalitātes indekss (PKI)
Katram nozīmīgam secinājumam piešķir:
|
Vērtība |
Nozīme |
|
5 |
tiešs oficiāls pierādījums |
|
4 |
vairāki uzticami avoti |
|
3 |
ticams publisks avots |
|
2 |
nepilnīga informācija |
|
1 |
nepārbaudīts signāls
|
IV. KANDIDĀTU NOVĒRTĒŠANAS SISTĒMA
4.1. KUS
Kandidāta profesionālās kompetences indekss
Svars:
|
Kritērijs |
Svars |
|
Izglītība un zināšanas |
15% |
|
Profesionālā pieredze |
15% |
|
Vadības pieredze |
25% |
|
Parlamentārā pieredze |
25% |
|
Normatīvo iniciatīvu kvalitāte |
20% |
4.2. PDI
Parlamentārās darbības indekss
Mēra:
|
Kritērijs |
Svars |
|
Komisiju darbs |
20% |
|
Likumdošanas aktivitāte |
20% |
|
Debašu kvalitāte |
15% |
|
Priekšlikumu kvalitāte |
20% |
|
Sabiedrības interešu pārstāvība |
15% |
|
Atbildīga balsošana |
10% |
4.3. DKAI
Demokrātiskās un konstitucionālās atbildības indekss
Galvenais GVFP filtrs.
D1. Konstitucionālā atbildība
Vērtē:
- Satversmes principu ievērošanu;
- tiesiskuma respektēšanu;
- demokrātisko institūciju atbalstu.
D2. Sabiedriskā atbildība
Vērtē:
- sabiedrības saliedētību;
- komunikācijas kultūru;
- spēju veidot dialogu.
D3. Rīcības un balsojumu atbildība
Vērtē:
- valstiski nozīmīgus balsojumus;
- publisko rīcību;
- politisko konsekvenci.
DKAI korekcijas princips
Svarīgs GVFP noteikums:
Augsta aktivitāte nevar pilnībā kompensēt demokrātiskās atbildības
trūkumus.
Formula:
Integrētais profils=(PDI+KUS)−DKAI riska korekcija Integrētais\
profils = (PDI + KUS) - DKAI\ riska korekcija\ Integrētais profils = (PDI+KUS)
− DKAI riska korekcija
V. PARTIJU NOVĒRTĒŠANA
5.1. PAS
Programmas kvalitātes indekss
Kritēriji:
|
Kritērijs |
|
Stratēģiskā skaidrība |
|
Mērķu konkrētība |
|
Rīcības mehānismi |
|
Finanšu pamatojums |
|
Juridiskā realizējamība |
|
Institucionālā realizējamība |
|
Faktu izmantošana |
|
Inovatīvais potenciāls |
5.2. PIKI
Programmas īstenošanas kapacitātes indekss
Jautājums:
Vai partija spēj realizēt to, ko sola?
Vērtē:
- ekspertīzi;
- cilvēkresursus;
- pārvaldības pieredzi;
- finansējuma realitāti.
5.3. PSI
Politiskās stabilitātes indekss
Vērtē:
- vērtību konsekvenci;
- programmas stabilitāti;
- politisko prognozējamību.
VI. PARTIJU DEMOKRĀTISKĀS KVALITĀTES INDEKSS
PDKI formula:
PDKI=KUS(25%)+PDI(25%)+DKAI(30%)+PAS(20%)PDKI = KUS(25\%) + PDI(25\%) +
DKAI(30\%) + PAS(20\%)PDKI=KUS(25%)+PDI(25%)+DKAI(30%)+PAS(20%)
VII. KOALĪCIJU ANALĪZE
KDNS
Koalīciju demokrātiskās noturības simulators
Vērtē:
- kopējo kompetenci;
- demokrātisko atbildību;
- stabilitāti;
- risku koncentrāciju.
VIII. DEMOKRĀTISKĀS AGRĪNĀS BRĪDINĀŠANAS SISTĒMA (DAWP)
Monitorē:
|
Joma |
Indikators |
|
Institūcijas |
Uzticība un neatkarība |
|
Komunikācija |
Polarizācijas risks |
|
Sabiedrība |
Saliedētība |
|
Pārvaldība |
Kompetence |
|
Atbildība |
Lēmumu kvalitāte |
IX. GADA DEMOKRĀTISKĀS KVALITĀTES PĀRSKATS (DKGI)
Formula:
DKGI=PDI(20%)+DKAI(30%)+PIKI(20%)+DNI(20%)+SSI(10%)DKGI = PDI(20\%) +
DKAI(30\%) + PIKI(20\%) + DNI(20\%) +
SSI(10\%)DKGI=PDI(20%)+DKAI(30%)+PIKI(20%)+DNI(20%)+SSI(10%)
X. KRĀSU KLASIFIKĀCIJA
|
Krāsa |
Nozīme |
|
🟢 |
augsta demokrātiskā kvalitāte |
|
🟡 |
funkcionējoša sistēma ar riskiem |
|
🟠 |
paaugstināta uzmanības zona |
|
🔴 |
sistēmisks risks |
XI. AUDITĒJAMĪBAS PRINCIPS
Pie katra gala vērtējuma jābūt:
1.
pierādījumam;
2.
avota norādei;
3.
vērtēšanas kritērijam;
4.
punktu piešķiršanas
pamatojumam;
5.
nenoteiktības norādei.
XII. GVFP ĒTISKIE IEROBEŽOJUMI
GVFP:
✅ speciāli nevērtē
personības "morālo seju/vērtību";
✅ nevērtē privāto dzīvi, ja tai nav publiskas nozīmes;
✅ neizdara secinājumus bez pierādījumiem;
✅ atdala faktu no interpretācijas.
XIII. GVFP GALVENAIS PRINCIPS
Demokrātijas kvalitāti nosaka/raksturo ne tikai
tas, kas iegūst/pielieto varas pilnvaras, bet, jo vairāk, tas, kā šī vara tiek
izmantota sabiedrības kopējam un katra tās locekļa labumam.
XIV. GVFP attīstības ceļakarte
GVFP - 2026
✅ kandidātu
analīze
✅ partiju analīze
✅ demokrātiskās atbildības filtrs
✅ koalīciju simulācija
GVFP - 2027–2028
Plānotie papildinājumi:
- automatizēta datu ieguve;
- AI atbalstīta pierādījumu klasifikācija;
- starptautisks demokrātijas salīdzinājums;
- Baltijas demokrātiskās kvalitātes indekss.
Kopsavilkums
Tagad Gudra Vēlētāja Platforma (GVFP)
ir ieguvusi metodoloģiskā standarta formu. No konceptuālas idejas tā
pārtop par auditējamu demokrātiskās kvalitātes novērtēšanas sistēmu.
Ir noiets komplicēts, garš un sarežģīts ceļš līdz
šādai pilnvērtīgai Gudra vēlētāja izvēles platformas konceptuālajai
arhitektūrai. Soli pa solim ir izveidota
savstarpēji saistīta sistēma:
1. Kandidāta līmenis
- KUS — profesionālās kapacitātes novērtējums;
- PDI — faktiskās parlamentārās darbības
analīze;
- DKAI — demokrātiskās un konstitucionālās
atbildības filtrs.
2. Partijas līmenis
- PAS — programmas kvalitāte;
- PIKI — īstenošanas kapacitāte;
- PSI — politiskā stabilitāte;
- PDKI — partijas demokrātiskās kvalitātes
indekss.
3. Sistēmas līmenis
- PDKK — partiju demokrātiskās kvalitātes
karte;
- KDNS — koalīciju demokrātiskās noturības
simulators;
- DAWP — demokrātiskās agrīnās brīdināšanas
panelis;
- GDKGP — demokrātiskās kvalitātes gada
pārskats.
4. Sabiedrības/vēlētāja pielietojuma līmenis
- "Latvijas demokrātiskās kvalitātes
navigators 2026".
Viens no būtiskākajiem metodoloģiskajiem
sasniegumiem šeit ir tieši tas, ka vairs netiek formāli vērtēta tikai
politiskā aktivitāte vai amata statusam un pilnvarām atbilstošā kompetence, bet
vērtējuma objektivitātes/patiesuma vārdā tiek izmantots demokrātiskās un konstitucionālās atbildības filtrs (DKAI).
Jo demokrātiskā sistēmā tomēr vissvarīgākais
ir jautājums “Vai konkrētā rīcība/darbība rada apstākļus, nodrošina
iespējas cilvēka personības potenciāla
pilnvērtīgai realizācijai un palielina
visas sabiedrības kopējo labumu, veicina demokrātijas noturību!
Autors, radoši izmantojot MI rīkus un sniegtās
iespējas, ir pielicis visas pūles, lai racionāli domājošs vēlētājs rastu
vispusīgi argumentētu atbildi uz šo jautājumu un izdarītu sociāli atbildīgu
izvēli, balsojot par konkrēto partiju/apvienību un tās virzītajiem kandidātiem.
Tieši DKAI ieviešana ir ļāvusi papildināt
tradicionāli ierasto politiskās darbības efektivitātes vērtējumu ar
demokrātiskās atbildības dimensiju.
P.S. Saņemot sabiedrības kritiski konstruktīvu vērtējumu/atbalstu, tālākas digitalizācijas un detalizācijas nolūkos ir iespējams arī izveidot "GVFP Tehnisko specifikāciju", kurā būtu aprakstīta datu struktūra, kandidāta kartītes formāts, datubāzes lauki un algoritmiskā aprēķinu loģika. Tas jau būtu pamats digitālas platformas prototipam!
Publikācijas par šo tematiku:
Ar ko izceļas katrs kandidātu saraksts?
Artjoms Ļipins , Andrejs Zacarinnijs , Jānis Tereško
2026. gada 27. jūlijs
Vīrietis ar augstāko izglītību un pieredzi uzņēmējdarbībā – tāds ir
biežāk sastopamais kandidāta profils lielākajā daļā 2026. gada Saeimas vēlēšanu
sarakstu. Kamēr vienā sarakstā dominē cilvēki, kuri ministriju un pašvaldību
gaiteņus pazīst jau sen, citā pulcējas politikas debitanti. Dažās partijās
gados jaunu kandidātu ir daudz – tikai saraksta augšgalā viņi gandrīz nav
sastopami.
TVNET izpētīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicēto informāciju
par 1433 kandidātiem, lai saprastu, kas īsti 2026. gadā vēlas nonākt Saeimā.
Šajās vēlēšanās izvēle kļuvusi īsāka: uz 100 Saeimas vietām pretendē 14
saraksti – par pieciem mazāk nekā 2022. gadā. Mazāks ir arī kandidātu skaits,
taču paši saraksti kļuvuši savstarpēji atšķirīgāki.
Rezultāts ir četrpadsmit dažādi politiķu komplekti.
Šajā publikācijā mēs izskatīsim vairākus svarīgus aspektus, kuros
priekšvēlēšanu saraksti atšķiras, un noslēgumā sniegsim vispārīgu pārskatu ar
secinājumiem.
Izglītība, dzimums un vecums
Augstākā izglītība ir norma
Bet sāksim ar to reto rādītāju, kas ir kopīgs visiem sarakstiem, –
izglītība. Kandidāti ar augstāko izglītību ir vairākumā visos četrpadsmit
sarakstos.
Principiāla atšķirība ir kandidātu izglītības līmenī. Partiju “Jaunā
Vienotība”, “Apvienotais saraksts”, “Progresīvie” un “Mēs mainām noteikumus”
sarakstos cilvēku ar augstāko izglītību ir vairāk nekā 90%, turpretī, piemēram,
partijā “Stabilitātei!” šādu kandidātu ir tikai 51,7%. Nedaudz vairāk ir
partijā “Gobzema saraksts” – vien 54,8%.
Jāatzīmē, ka dažos sarakstos ir arī cilvēki ar pamatizglītību. Visvairāk
šādu cilvēku ir partijā “Suverēnā vara”/apvienība "Jaunlatvieši"
(5,6%), partijā “Stabilitātei!” (5%) un partijā “Saskaņas centrs” (4,8%).
Runājot par augstāko izglītību, ir interesanti paskatīties, tieši kur tā
ir iegūta. Lielākā daļa kandidātu priekšroku devuši Latvijai. Taču šajā
kontekstā izceļas partija “Progresīvie”, kuras sarakstā gandrīz ceturtdaļa ir
ieguvuši augstāko izglītību citās valstīs: Lielbritānijā, Nīderlandē, ASV,
Polijā un tā tālāk.
Politiskā un dzīves pieredze
Kas jau zina, kur ministrijā atrodas kafijas automāts?
Taču vecums ir vecums, bet ir arī atšķirības. Kāds politikā debitē 60
gadu vecumā, bet kāds jau 32 gados ir kļuvis par parlamentā pārstāvētas
partijas vadītāju. Tāpēc salīdzināsim sarakstus tieši pēc politiskās pieredzes.
Ir svarīgi uzreiz precizēt, ka statistikas nolūkos mēs izmantojam
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) oficiālos datus. Savukārt tajos tiek ņemti
vērā tikai tie cilvēki, kuri pēdējos četrus gadus ir aktīvi darbojušies
politikā. Tāpēc, piemēram, saskaņā ar šiem datiem Arigo Toro (Aldis Gobzems)
nav politiskās pieredzes, neraugoties uz to, ka viņš bija 13. Saeimas deputāts
un pat premjerministra amata kandidāts.
Saskaņā ar šiem datiem “Jaunā Vienotība” visvairāk izskatās pēc
profesionālās politikas komandas. Tas nav tikai dažu pazīstamu līderu efekts:
pieredzējušu cilvēku šajā sarakstā ir salīdzinoši daudz arī ārpus pašas
augšdaļas. Daudz pieredzējušu kandidātu ir arī ZZS, “Apvienotajā sarakstā” un
Nacionālajā apvienībā.
Pretējā galā atrodas JKP, “Mēs mainām noteikumus” un Gobzema saraksts.
“Mēs mainām noteikumus” kandidātu vidū gan ir bijušie “KPV LV” un “Saskaņas”
politiķi, kā arī ilggadējais deputāts Aleksandrs Kiršteins, un Gobzema
sarakstu, loģiski, vada bijušais Saeimas deputāts Arigo Toro, taču pārsvarā
sarakstos nav daudz politisko sirmgalvju.
Vai tas nozīmē svaigas vēsmas vai instrukcijas meklēšanu jau pirmajā
darba dienā – tas jāizlemj vēlētājam. Jāpiebilst, ka šeit ņemta vērā tikai
publiskajos amatu datos redzamā pieredze, nevis visa cilvēka iespējamā darbība
politikā.
Kā jau varētu gaidīt, kad runa ir par sarakstu pirmo piecinieku,
pieredzi sāk novērtēt augstāk. Trīspadsmit no 14 partijām redzamākās pozīcijas
daudz biežāk uztic cilvēkiem, kuri politikā jau ir darbojušies.
ZZS šādu kandidātu īpatsvars pieaug no 23,2% visā sarakstā līdz 68%
pirmajās vietās. “Apvienotajā sarakstā” – no 22,4% līdz 60%, Nacionālajā
apvienībā – līdz 56%. Interesanti, ka “Jaunajā Vienotībā” šajā ziņā pieaugums
nav tik ievērojams. Tikai no 29,6% līdz 44%.
Nauda, īpašums un dzīvesvieta
Nauda partiju krāsas neievēro
Sarakstu pirmo numuru deklarācijas rāda ļoti atšķirīgas finanšu
pasaules. Vieniem norādīti lieli uzkrājumi un maz parādu, citiem – ievērojamas
saistības, bet daļai nav deklarēts ne viens, ne otrs.
Vēl jāatzīmē, ka ne visi politiķi ir aizpildījuši visas ailes. Turklāt
daudzi ir pārrakstījuši daļu no saviem īpašumiem uz ģimenes locekļiem. Tāpēc
tieša salīdzināšana jāveic piesardzīgi. Tomēr pat šādā gadījumā gribētos izcelt
spilgtākos piemērus.
Visvairāk transportlīdzekļu pieder Imantam Konutim (“Latvija pirmajā
vietā”) – veseli 25. Otrajā vietā ar 21 transportlīdzekli ir Aleksejs
Koteļeņecs (“Saskaņas centrs”), taču viņš ir acīmredzams motociklu entuziasts;
galu galā viņam pieder visvairāk motociklu – 14.
Visvairāk nekustamo īpašumu (27) pieder Sandim Bergmanim (“Saskaņas
centrs”). Taču ne pārāk tālu no viņa atpaliek Aldis Ločmelis (Nacionālā
apvienība) – viņam pieder 25 nekustamie īpašumi. Tikpat daudz dažādu objektu
kopā pieder Jūlijai un Vjačeslavam Stepaņenko (“Suverēnā vara”).
Runājot tieši par naudu, vislielākās parādsaistības, vairāk nekā miljons
eiro, ir Gintam Vilgertam (“Mēs mainām noteikumus”), savukārt vislielākais
līdzekļu pārpalikums salīdzinājumā ar parādsaistībām ir “Jaunās Vienotības”
pārstāvim Artūram Tjušam – vairāk nekā 2 miljoni eiro.
Rīdzinieki – nozīmīga nākamo deputātu daļa
Saeimas vēlēšanas notiek visā Latvijā, taču Rīgā dzīvo aptuveni trešdaļa
no visas valsts iedzīvotājiem. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka arī kandidātu vidū ir
daudz rīdzinieku.
Vislielākais galvaspilsētas iedzīvotāju īpatsvars ir “Stabilitātei!”
sarakstā – 63,3% kandidātu ir deklarējuši dzīvesvietu Rīgā. Jāatzīmē, ka par
savu dzīvesvietu Rīgu izvēlējies arī Aleksejs Rosļikovs, kurš de facto jau
vairākus mēnešus dzīvo Baltkrievijā, bēgot no tiesas prāvas.
Savukārt saraksti, kuros ir vislielākā citu pilsētu un Rīgas rajonu
pārstāvju daļa, ir ZZS (28%), “Latvija pirmajā vietā” un “Apvienotais saraksts”
(katrs pa 28,8%).
Par katru sarakstu detalizētāk
Nauda, īpašums un dzīvesvieta
Ar ko izceļas katrs kandidātu saraksts?
Tātad, ar ko katrs saraksts atšķiras no pārējiem? Katram ir sava
vizītkarte – un dažkārt tā pasaka vairāk nekā priekšvēlēšanu sauklis.
Mēs centāmies atrast kaut ko īpašu par katru variantu, lai gan tas ne
vienmēr bija viegli.
Partija “Mēs mainām noteikumus” izceļas ar nelielu profesionālo politiķu
īpatsvaru, savukārt ZZS saraksts ir "visvecākais". “Apvienotajā
sarakstā” ir visvairāk valsts pārvaldes pārstāvju, bet JKP sarakstā ir
vislielākais uzņēmēju sektora īpatsvars.
Ja visus kandidātus mēģinātu apvienot vienā portretā, pretī skatītos
aptuveni 48 gadus vecs vīrietis ar augstāko izglītību un darbu privātajā
sektorā. Taču partiju “ģimenes albumi” izskatās diezgan atšķirīgi.
Gobzema saraksts un “Progresīvie” ir jaunākie. ZZS un “Latvija pirmajā
vietā” – vecākie. Savukārt “Jaunā Vienotība”, ZZS un “Apvienotais saraksts”
visvairāk atgādina profesionālās politikas komandas, kamēr Gobzema sarakstā,
JKP un “Mēs mainām noteikumus” politiski pieredzējušu kandidātu ir maz.
Paskatieties uz šīm kartītēm. Par šiem sarakstiem mēs balsosim jau
oktobrī. Un, lai gan sausā statistika nav vienīgais lēmumu pieņemšanas veids,
tā ir pietiekami svarīga un var ietekmēt jūsu izvēli.
https://www.tvnet.lv/8512830/neiekap-balso-ar-ko-izcelas-katrs-kandidatu-saraksts
Informācijas manipulācija
vēlētāju maldināšanai bieži balstās uz emociju uzkurināšanu, puspatiesību
izplatīšanu un sociālo mediju rīku izmantošanu. Galvenās metodes ietver emociju
izmantošanu, melu un viltus ziņu izplatīšanu, kā arī algoritmu kontroli.
Galvenās manipulācijas metodes
- Emociju un baiļu kurināšana: Izmanto dusmas, bailes vai cerības, lai cilvēki rīkotos emociju,
nevis loģikas vadīti.
- Viltus ziņas un dziļviltojumi: Rada nepatiesus attēlus, video vai audio ierakstus, lai parādītu
politiķus nepatiesās situācijās.
- Puspatiesības un konteksta raušana: Izņem teikumus no konteksta, lai mainītu to jēgu uz pretējo.
- Sociālo tīklu algoritmi: Pielāgo saturu tā, lai tas, izmantojot Facebook un citu platformu datus, nonāktu tikai noteiktu cilvēku redzeslokā.
Kā manipulēt ar informāciju, lai apjātu vēlētājus
Toms LūsisTVNET publicists
2026. gada 3. jūlijs
Tomēr ir priekšvēlēšanu laiks un politiķiem aktīvi jācenšas uzrunāt
savus elektorātus, tāpēc arī šis rīkojums tika interpretēts visnotaļ amizanti.
Šī, protams, nav pirmā reize, kad līdzīgā kontekstā izceļas tieši Ainārs
Šlesers.
Tātad, vispirms politiķis sociālajos tīklos publicēja video no
puertorikāņu repera “Bad Bunny” koncerta Londonā, kuru pats apmeklējis.
Iepriekš nebiju Aināru iztēlojies kā latīņamerikāņu repa fanu, jo īpaši tāpēc,
ka šī paša mākslinieka uzstāšanos “Super Bowl” vēl ne tik sen kritizēja viņa
iecienītais politiķis Donalds Tramps. Toreiz Tramps šovu nosauca par “absolūti
briesmīgu” un “vienu no visu laiku sliktākajiem”, kā arī sūdzējās, ka neviens
nevar saprast dziesmu tekstus, un dejošanu nosauca par “pretīgu”. Bet lai nu
būtu.
Pie video Šlesers bija pievienojis sekojošo tekstu:
“Londonā notiek koncerts spāņu valodā️Nevienam neienāk pat prātā
aizliegt šo koncertu️
Angļu valoda ir Lielbritānijas oficiālā valoda, bet cilvēki publiskās
vietās var runāt jebkurā valodā.
Starp citu, Lielbritānijā dzīvo vairāk nekā simts tūkstoši Latvijas
pilsoņi, kuri arī drīkst publiskās vietās runāt latviešu valodā! Arī Latvijā
cilvēkiem ir jābūt tiesībām runāt savā dzimtā valodā! Aicinu necīnīties Latvijā
PRET krievu valodu!
Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris ir neatņemama daļa no Rīgas un
Latvijas!”
Protams, Ainārs jau vienkārši konstatē faktus. Loģiski, ka nevienam
neienāk prātā aizliegt koncertu, angļu ir oficiālā valoda, utt. Tomēr ar šo
tiek doti mājieni, ka Latvijā tūdaļ kāds kaut ko aizliegs, cilvēki vairs
nedrīkstēs sarunāties citās valodās, atcels koncertus svešvalodās un būtībā
aizklapēs Čehova teātri. Un tas viss izzīsts no Puntuļa rīkojuma.
Tas nekas, ka Latvijā burtiski katru otro dienu notiek koncerti krievu
valodā, gluži kā jebkurā citā valodā un būtu ne tikai absurds, bet pat
pilnīgākais idiotisms iztēloties, ka Latvijā varētu atļaut vienīgi koncertus
latviešu valodā.
Vēl tikai ar varu visiem piespiest skatīties “Latvijas Sirdsdziesmu” un
dziedāt līdzi dziesmām.
Tas nekas, ka publiskās vietās Latvijā nevienam nav aizliegts runāt
jebkurā valodā, kādā vien viņš vēlas. Vienalga – savā dzimtajā valodā, kāda
cita dzimtajā valodā, kāda mirstamajā valodā vai kaut vai nesakarīgi
buldurējot. Šāds aizliegums demokrātiskā valstī pat nebūtu iespējams.
Un tas nekas, ka Čehova teātri neviens negrasās nedz klapēt ciet, nedz
arī kaut ko mainīt tā repertuārā. Tomēr no deputāta rakstītā izlasās, ka šīs
visas lietas notiek.
Es un jūs saprotam, kāds sviests tiek kults un kaut kādā mērā tas ir pat
visnotaļ komiski. Tomēr, iztēlojoties “Latvija pirmajā vietā” (LPV) elektorātu,
tā spēju kritiski izvērtēt uzņemto informāciju un izdarīt secinājumus, vairs
nav tik smieklīgi. Jo, ticiet man – būs cilvēki, kuri aizies nobalsot par šo
partiju tikai tāpēc, lai netiktu slēgts teātris un savā starpā neaizliegtu
sarunāties citās valodās.
Tad Ainārs turpina: “NA ministrs grib demontēt uzrakstus krievu valodā,
kuri atrodas uz Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra fasādes! Vai nākamais solis
būt demontēt visu teātri? [..] Aicinu, pirmkārt, latviešus aktīvi iestāties
PRET Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra iznīcināšanu!”
Šeit kirilicas uzraksta noņemšana jau pārtop teātra demontēšanā, bet
soli vēlāk jau visus aicina iestāties pret teātra iznīcināšanu. Tātad nu jau
kļuvis pilnīgi nepārprotami, ka teātri plānots iznīcināt, jo pats idejas autors
būtībā atsaucas pats uz savu ierakstu, kas to it kā apstiprina.
Jau mirkli vēlāk Šlesers publicē kārtējo video ar pavadtekstu: “Aicinu
visus Latvijas un Rīgas patriotus pulcēties 7.jūlijā 17:00 pie Mihaila Čehova
Rīgas Krievu Teātra uz protestu, lai aizstāvētu mūsu mīļo teātri, lai šis
teātris netiktu iznīcināts!”
Vajadzēja vien divus ierakstus ar pilnīgām muļķībām, lai radītu pilnīgi
aplamību, bet nu jau ir pilnīgi skaidrs, ka teātris tiek iznīcināts, tāpēc
iedzīvotājiem jāiziet ielās. Kārtējā bezmaksas reklāma izdevusies – LPV dodas
glābt Čehova teātri!
Pilnai laimei, protams, arī kārtējais mākslīgā intelekta video. Šajā
video gan veidotāji sajaukuši Čehovus un Mihaila Čehova vietā ielikuši Antonu
Čehovu, kurš ir pilnīgi cits cilvēks un kuram nav saistības ar konkrēto teātri.
Un pēc šāda notikuma nu jau arī daļa skeptiskāk noskaņoto iedzīvotāju
varētu sākt ticēt nepatiesībai. Lai gan patiesībā rīkojums paredz vien KM
padotības iestādēm, tostarp Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Mihaila
Čehova Rīgas Krievu teātris”, no publiskās telpas izslēgt svešvalodu lietojumu.
No tā tika uzpūsta teātra iznīcināšana.
Kultūras ministrs pat neieminējās par to, ka varētu, piemēram, no teātra
nosaukuma izņemt vārdu “krievu”, kā tas paveikts mūsu kaimiņvalstīs. Lietuvā
bijušais Lietuvas Krievu drāmas teātris tika pārdēvēts par Viļņas Veco teātri.
Bet Igaunijā vienīgais profesionālais krievu teātris Tallinā, kas agrāk bija
pazīstams kā Igaunijas Krievu teātris, mainīja nosaukumu uz Sidalinnas teātris
(Pilsētas centra teātris). Abos turpina iestudēt izrādes krievu valodā.
Un Puntulis pat nepacēla jautājumu par to, vai valsts iestādēm par
valsts naudu tik tiešām vispār vajadzētu turpināt iestudēt lugas svešvalodā,
kas patiesībā būtu visnotaļ apspriežams jautājums. Nē – tikai krievu valodas
noņemšana no fasādes un plakātiem. Bet pavei, kas no tā tika uzpūsts.
https://www.tvnet.lv/8501454/lusis-komente-ka-manipulet-ar-informaciju-lai-apjatu-veletajus
LPV pārstāvis saceļ traci Latvijas-Baltkrievijas
pierobežā un uzstāj, ka robežu vispār nevajadzētu apsargāt ar žogiem un
kamerām.
Jānis Jansons, 17.09.2026.
Īstu ažiotāžu sociālajos tīklos
sacēlis partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) Saeimas deputāta
kandidāts Aleksandrs Jozāns, kurš ne vien konfrontējis pašvaldības policijas
darbiniekus, kas veic migrācijas kontroles Latvijas-Baltkrievijas pierobežā,
bet arī apgalvojis, ka minēto robežu nemaz nevajadzētu apsargāt ar žogiem un
kamerām.
LPV pārstāvis saceļ traci
Latvijas-Baltkrievijas p...
"Pasakiet man, lūdzu, kāda
jēga no jūsu darbības, ja jūs bremzējat mašīnas braucot uz robežas pusi. Kāda
jēga no jūsu darbības?" paša publicētajā video likumsargus konfrontē
Jozāns. Pašvaldības policijas pārstāvis viņa teikto uzņem mierīgi, norādot, ka
pārbaudītas tiek visas puses.
"Kāda jēga no jūsu darbības,
ka jūs bremzējat visas mašīnas pēc kārtas, kas brauc uz robežas pusi?"
atkārto Jozāns. Bet policists norāda, ka pārbaudītas tiek visas vieglās
automašīnas un mikroautobusi. "Kāda jēga no šīs apturēšanas?" turpina
LPV pārstāvis, nedodot laiku likumsargam atbildēt. "Šis video tiks
nosūtīts iekšlietu ministram, ticiet man!" draud Jozāns, uz ko policists
tikai mierpilni atbild 'paldies', līdz video tiek pārtraukts.
Tomēr Jozāna teiktais neizpratni
radījis daudziem. "Nu, tu pret policistu izturies necienīgi. Tas ir viņa
darbs, un viņam nav pienākuma tev atskaitīties," video komentē Naģežda.
"Iespējams, ka video autors ir nokritis no Mēness. Teritorija ap robežu
tiek uzskatīta par pierobežas zonu, un šeit ir iespējama pastiprināta kontrole,
turklāt likumsargiem par to nav jāatskaitās! Piemēram, Krievijas Federācijā uz
šosejas aiz Pleskavas, virzienā uz Igaunijas robežu, tiek piebremzētas VISAS
automašīnas, un pirms pāris gadiem tur tika uzstādīta pat stacionāra
barjera," pauž Mihails. Bet vēl kāds jautri norādījis, ka "jāapskatās
vai šim Jozānam nav lāpsta bagažņikā, tuneļa rakšanai uz
Baltkrieviju".
Šķiet, ka arī iekšlietu ministrs,
kuram Jozāns draudēja sūdzēties, nebūs viņam labs "sabiedrotais" šajā
jautājumā. Vēl jūlijā Jānis Dombrava norādīja, ka "starp nelegālajiem
imigrantiem mēdz būt eiropeiskas izcelsmes personas, kas mērķtiecīgi bojā
Latvijas sakaru infrastruktūru". "Viņi ātri iekļūst mūsu teritorijā,
izdara kaitējumu un tikpat ātri atgriežas Baltkrievijas pusē," pauda
ministrs.
Jau iepriekš ziņots, ka personas,
kas veic provokācijas vai palīdz migrantiem nelikumīgi iekļūt Latvijā, nereti
cenšas vēlāk nelikumīgi šķērsot robežu Baltkrievijas virzienā, lai izvairītos
no kriminālatbildības Latvijā. Tāpat Valsts robežsardze un muita rūpīgi
uzrauga, lai uz Baltkrieviju un tālāk uz Krieviju netiktu izvestas preces un
tehnoloģijas, ko var izmantot militārajā rūpniecībā vai karadarbībā pret
Ukrainu.
Jozāns uzskata, ka Baltkrievijas robežu vispār nevajadzētu apsargāt ar
žogiem vai kamerām
Tikmēr pats Jozāns, kurš cer tikt
ievēlēts nākošajā 15. Saeimā, acīmredzot, ar savu rīcību lepojies, publicējot
video savos sociālajos tīklos. Turklāt vietnē "Facebook" viņš pie
publikācijas krievu valodā paudis, ka viņaprāt, uz Latvijas-Baltkrievijas
robežu vispār nevajadzētu atrasties nekādām kamerām vai nožogojumam.
"Ja visus Latvijas militāros
policistus un robežsargus izvietotu gar Latvijas–Baltkrievijas robežu, viņi
stāvētu ik pēc 10 metriem. Ja viņus izvietotu ik pēc 200 metriem, vairs nebūtu
vajadzīgi ne žogi, ne kameras, ne sensori, ne datori, turklāt pietiktu tikai ar
pusi militārpersonu. Turklāt sensori, datori un kameras nevar aizturēt
imigrantus – tas tik un tā būs jādara cilvēkiem. Šādi naudu izšķērdē ne tikai
Iekšlietu ministrija, bet arī Daugavpils pašvaldības policijas vadība,"
savās pārdomās dalījies Jozāns.
Tomēr, arī šeit LPV pārstāvja
loģika pieklibo. Latvijas–Baltkrievijas robeža ir aptuveni 173 kilometrus gara,
kas nozīmē to, ka izvietojot sargus ik pēc 200 metriem, vienā maiņā būtu
vajadzīgi aptuveni 865 cilvēki. Turklāt maiņām būtu jānosedz 24 stundas
diennaktī, tai skaitā naktī - ierobežotos redzamības apstākļos, kamēr kameru
darbību šādi apstākļi neietekmē. Nemaz nerunājot par to, ka šādā veidā sargi,
kas stāv ik pēc 200m kļūtu par vieglu mērķi provokācijām, vai vienatnē tīri
fiziski nespētu aizsargāt lielu skaitu migrantu Turklāt žoga uzdevums nav
pilnībā apturēt, bet gan palēnināt pārkāpēju, kamēr kameras un sensori
acumirklī nosūta trauksmes signālu uz vadības centru, kas spēj operatīvi
mobilizēt spēkus un rīkoties.
Jāuzsver, ka Baltkrievija jau
ilgstoši īstenoto hibrīdkaru, izdarot spiedienu uz kaimiņvalstīm un organizējot
nelegālo migrantu plūsmu uz blakus esošo valstu robežām. Pērn kopumā
Latvijas Valsts robežsardze novērsa 12 046 cilvēku mēģinājumus nelikumīgi
šķērsot Baltkrievijas-Latvijas robežu, bet šogad šis skaitlis jau pārsniedz 10
tūkstošus. Turklāt, nelegālie migranti bieži izmanto Latviju kā tranzītvalsti,
vēlāk cenšoties šķērstot Latvijas robežas arī citviet.
Par ko cilvēki balsotu, ja rīt notiktu vēlēšanas? Jaunākie partiju reitingi nesuši pārsteigumus
1. augusts 2026
Jūlijā populārākais politiskais spēks Latvijā bijis premjera Andra
Kulberga pārstāvētais “Apvienotais saraksts” (AS), bet Zaļo un zemnieku
savienības (ZZS) reitings turpinājis samazināties, vēsta Latvijas Sabiedriskais
medijs (LSM), atsaucoties uz pētījumu centra SKDS jūlijā veikto aptauju.
AS jūlijā atbalstīja 12,2% aptaujāto salīdzinājumā ar 9,8% jūnijā. Otro
vietu ieņēma “Suverēnā vara/Jaunlatvieši”, kuras reitings mēneša laikā pieauga
no 8,6% līdz 11,4%.
Tālāk seko “Latvija pirmajā vietā” un “Progresīvie”, kuru reitingi
nedaudz palielinājušies.
Nacionālās apvienības reitings palicis nemainīgs – 5,5%, savukārt
“Jaunās vienotības” popularitāte pieaugusi no 4,2% jūnijā līdz 4,3% jūlijā.
Tikmēr ZZS reitings samazinājies no 4,4% līdz 2,9%. Aptaujā ZZS seko
partijas “Mēs mainām noteikumus”, “Stabilitātei!”, “Latvijas attīstībai”,
“Saskaņas centrs”, “Austošā saule Latvijai”, Jaunā konservatīvā partija un
“Gobzema saraksts”.
No aptaujātajiem 23,4% vēl nezināja, par kuru politisko spēku balsotu,
bet 11,5% norādīja, ka vēlēšanās nepiedalītos.
Pārrēķinot rezultātus starp tiem respondentiem, kuri jau izlēmuši, par
ko balsot, un ņemot vērā viņu gatavību piedalīties vēlēšanās, 5% barjeru
pārvarētu seši politiskie spēki – AS, “Suverēnā vara/Jaunlatvieši”, “Latvija
pirmajā vietā”, “Progresīvie”, Nacionālā apvienība un “Jaunā vienotība”. ZZS
paliktu zem 5% barjeras. https://www.la.lv/par-ko-cilveki-balsotu-ja-rit-notiktu-velesanas-jaunakie-partiju-reitingi-nesusi-parsteigumus
Suverēno jaunlatviešu skats uz austrumiem: 15. Saeimas vēlēšanu saraksts nr. 1 (“Suverēnā vara”/ “Jaunlatvieši”)
Elmārs Barkāns
“Suverēnās varas” un “Jaunlatviešu” kopsaraksta nosaukums 15. Saeimas
vēlēšanās ir vēlētājiem paslēpis vienu būtisku norādi, ka viņi uz Jēkaba ielas
namu startē vēl ar trešo partneri – Latvijas Krievu savienību (LKS).
Sarakstā čum un mudž ar LKS ļaudīm. Tāpat sarakstā ir arī abi kādreizējā
Latvijas PSR kompartijas vadoņa Alfrēda Rubika dēli.
Suverēno jaunlatviešu skats uz austrumiem: 15. Sae...
Jauns.lv lasītājus iepazīstina ar visiem sarakstiem 15. Saeimas
vēlēšanās numuru secībā. Pirmais stāsts par “Suverēno varu”/“Jaunlatviešiem”).
15. Saeimas vēlēšanu sarakstā nr. 1 (“Suverēnā vara”/“Jaunlatvieši”) ir
arī citas neviennozīmīgi vērtētas personas, kas izcēlušās ar prokremliskiem un
eiroskepticiskiem paziņojumiem. Deputātu kandidāti savā programmā īpaši uzsver,
ka pašlaik viss ir slikti, un liek domāt, ka viņu vadībā mēs dzīvosim
gluži vai leiputrijā. Viņu nostādnes arī atrod dzirdīgas vēlētāju ausis, jo
suverēnie jaunlatvieši grozās partiju priekšvēlēšanu reitingu augšgalā.
Prokremliskā suverenitāte
Jelgavas domnieks, LKS aktīvists Andrejs Pagors, pēc visa spriežot,
vēlas tautu pasargāt no seksuālajām minoritātēm.
LKS sociālajos tīklos paziņojusi: “Saeimas vēlēšanās: mūsu saraksts –
nr. 1. Latvijas Krievu savienības komanda piedalās 15. Saeimas vēlēšanās kopā
ar “Suverēno varu” un “Jaunlatviešiem”. Jau vairāk nekā gadu veiksmīgi
strādājam kopā. Pašvaldību vēlēšanās mūsu kopīgie saraksti guva Rīgas, Jelgavas
un Olaines iedzīvotāju atbalstu, un šajās pašvaldībās mēs turpinām kopīgu
darbu.”
Rīgas domnieces Jūlijas Stepaņenko vadītās “Suverēnās varas” un
apvienības “Jaunlatvieši” priekšvēlēšanu programmas pirmais teikums sola
pieņemt ģimenes stiprināšanas likumu un veicināt ģimenes vērtību
popularizēšanu. Tomēr šajā programmā nav konkretizēts, kas pēc suverēno
jaunlatviešu uzskata ir “ģimenes vērtības”. Tālāk programmas tekstā gan ir
minēts, kas sludina ģimenes vērtības graujošu ideoloģiju. Un tā ir Stambulas
konvencija, kura savulaik pieņemta, lai izskaustu vardarbību ģimenēs.
Iespējams, ka ģimenes vērtības varētu graut arī Pasaules Veselības organizācija
(PVO), jo suverēnie jaunlatvieši teic, ka Latvijai esot jāizvērtē iespēja
izstāties no šīs organizācijas. PVO dokumentos bieži runāts par tādiem
aspektiem kā savstarpēja cieņa, drošība un vardarbības nepieļaušana, bērnu
interešu aizsardzība, vienlīdzīga pieeja veselības aprūpei, ģimenes atbalsts
bērnu un pieaugušo veselībai.
1. saraksta programmatiskā dokumenta lasītājiem tiek iestāstīti
prokremliskie uzstādījumi, ka tagad viss ir slikti un viss ir jāpārtaisa: *
Izbeigt Latvijas uzņēmēju ģeopolitisko vajāšanu (respektīvi – atjaunot biznesu
ar agresorvalstīm Krieviju un Baltkrieviju); * Nepieļaut esošās dzelzceļa
infrastruktūras demontāžu (respektīvi – atjaunot vilcienu satiksmi ar
Krieviju); * Atjaunot skolās krievu valodas apguvi izvēles kārtībā; * Atjaunot
5% PVN drukātajiem izdevumiem visās valodās (respektīvi – krievu valodu
plašsaziņas līdzekļos pielīdzināt Latvijas valsts valodai); * Nepieļaut
Latvijas iesaistīšanos militārajos konfliktos, tai skaitā to finansēšanu
(respektīvi – pārtraukt atbalstīt Ukrainu); * Vienkāršot un paātrināt
pilsonības iegūšanas procedūru Latvijas nepilsoņiem.
Ārlietu ministrijai aktīvi jāveicina eksports un jāaizstāv Latvijas
ražotāju intereses globālajā tirgū, jāpārtrauc finansēt “airBaltic” un “Rail
Baltica”, jāsamazina nodokļi un uz pusi jāsamazina Saeimas deputātu skaits,
minēts daudzo partijas uzstādījumu sarakstā.
Suverēnā valsts tavā pagalmā
Suverēnie jaunlatvieši sola ar valsts pakalpojumu autobusu iebraukt pat
visnomaļākajās Latvijas viensētās.
Lai panāktu daudzo solījumu īstenošanu, ievēlēšanas gadījumā
suverēnajiem jaunlatviešiem būtu jāstrādā vaiga sviedros un lielā mērā arī
jāmaina viss kurss, pa kuru pašreiz virzās Latvijas valsts. Tomēr viens punkts
gan nekādu īpašas pūles neprasītu.
Programmā solīts invaliditātes pensijas atbrīvot no iedzīvotāju ienākuma
nodokļa (IIN). Tā īsti nav skaidrs, kuram elektorātam šis solījums domāts, jo
būtībā tie ir “tukši vārdi”. Pašlaik Latvijā ar IIN netiek apliktas pensijas
līdz 1000 eiro, bet vidējās invaliditātes pensijas Latvijā pat nesasniedz 350
eiro. Suverēnie jaunlatvieši nolēmuši ķerties klāt ne tikai pie personām ar
invaliditāti, bet arī studentijas, jo viņi nolēmuši “nodrošināt kārtību
studentu dienesta viesnīcās”.
Visus valsts iedzīvotājus noteikti varētu uzrunāt tas, ka “Suverēnā
vara”/“Jaunlatvieši” sola lētāku elektrību, ieviest piecu gadu moratoriju
nodokļu paaugstināšanai un jaunu nodokļu ieviešanā, saglabāt lauku skolas,
atteikties no zaļā kursa, garantēt skaidras naudas apriti, neatbalstīt pāreju
uz digitālo valūtu un tā tālāk. Viens no punktiem arī sola veicināt kooperatīvu
izveidi Latvijā ražotās produkcijas realizācijai, kā arī ieviest vienotu valsts
pakalpojumu autobusu “Valsts Tev, tavā pagalmā”, kas nodrošinātu atbalstu
iedzīvotājiem reģionos.
Suverēnie līderi
“Suverēnās varas” līdere Jūlija Stepaņenko saka: “Mēs esam augoša
partija, kura ir atvērta ikvienam, kura vērtības saskan ar mūsējām.“
Rīgas saraksta līdere ir “Suverēnās varas” vadītāja,
zvērinātā advokāte un Rīgas domniece, kādreizējā Saeimas deputāte Jūlija
Stepaņenko, kura izcēlusies ar daudziem skandaloziem paziņojumiem opozīcijas
vārdā. Daudziem joprojām atmiņā viņas kaismīgā iestāšanās pret obligāto
vakcināciju Covid-19 pandēmijas laikā. Aiz viņas seko vēl viens galvaspilsētas
domnieks, “Jaunlatviešu” līderis, bijušais diplomāts Rūdolfs Brēmanis, kurš
apsūdzēts par Latvijas valstij piederošu vairāk nekā 102 000 eiro izkrāpšanu un
piesavināšanos laikā, kad pildīja diplomāta pienākumus Apvienotajos Arābu
Emirātos, kā arī nonācis uzmanības epicentrā ar neadekvātiem fiziskiem
konfliktiem un uzvedību, tostarp ar incidentu skolas salidojumā šī gada martā.
Ceturtā sarakstā ir vēl viena Rīgas domniece, LKS līderes, bijušās
Eiropas Parlamenta deputātes Tatjanas Ždanokas palīdze Inna Djeri. Septītā
sarakstā ir pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā pazīstamā Latvijas
Televīzijas krievu ziņu vadītāja Natālija Ābola. 23. numurs sarakstā ir
kādreizējais Eiroskeptiķu partijas vadītājs no 1998. līdz 2016. gadam Normunds
Grostiņš, kurš čekas maisos figurēja izslēgto aģentu sarakstā ar segvārdu
“Štrilics” (tiesa viņa sadarbību ar VDK gan nekonstatēja). Bet ar 28. numuru ir
kādreizējā LPSR kompartijas pirmā sekretāra Alfrēda Rubika dēls Artūrs Rubiks,
kurš savulaik jau ir bijis Saeimas deputāts.
Vidzemē sarakstu vada Ādažu novada deputāte un bijusī 13.
Saeimas deputāte Karina Sprūde (dzimusi Tinamagomedova). Saeimā viņa bija
aktīva KPV LV (tā saucamās “Kaimiņa partijas”) pārstāve un vērtību aizstāve,
bet savu politisko pieredzi ieguvusi partijas “Saskaņa” rindās. Pašlaik viņa ir
viena no “Suverēnas varas” vadošajām personībām.
Latgales saraksta līderis Jūlijas Stepaņenko
dzīvesbiedrs un studiju kursabiedrs, arī Rīgas domnieks un jurists Vjačeslavs
Stepaņenko. Savulaik viņš ilgstoši darbojies kā prokūrists un amatpersona
vairākos ar “Baltijas Mediju Aliansi”, kas pārraidīja Krievijas televīzijas
programmas, saistītos uzņēmumos (piemēram, “Pirmais Baltijas kanāls”, “Ren TV
Baltic”, “Pirmais Baltijas muzikālais kanāls”). Kā 6. numurs Latgalē startē vēl
viens jurists – Ernests Jurkāns, kurš bijis gan 5. un 6. Saeimas deputāts, kā
arī 1994. un 1995. gadā Rēzeknes mērs un pēc tam īpašu uzdevumu ministrs
pašvaldību lietās un vēlāk pašvaldību lietu valsts ministrs, pārstāvot gan
partiju “Saimnieks”, gan “Saskaņu”.
Ar 8. numuru Latgalē startē autovadītājs Raimonda Rubiks, kurš ir LPSR
kompartijas kādreizējā līdera Alfrēda Rubika dēls, bet sarakstu noslēdz alus
kultūras aktīvists un politiķis Andrejs Šikors, bijušās Korupcijas novēršanas
un apkarošanas biroja Izmeklēšanas nodaļas vadītājas Lienītes Šikores vīrs.
Kurzemes saraksta lokomotīve ir Edgars Dārznieks, kurš
ir ne tikai politiskās apvienības valdes loceklis, bet arī Vēstures entuziastu
kluba un Vēstures un senatnes pētītāju biedrības dibinātājs un vadītājs (no šīm
vēsturnieku entuziastu organizācijām suverēno jaunlatviešu sarakstā kandidē vēl
vairāki cilvēki. Jāteic, ka Kurzemes līderis pat nav ieguvis vidējo izglītību,
viņam ir tikai pamatizglītība.
Zemgales saraksta līderis ir skandalozu slavu
ieguvušais Jelgavas domnieks, LKS aktīvists Andrejs Pagors. Viņš regulāri piesaista
uzmanību ar savu prokremlisko un tā saucamo “antifašistisko" aktīvismu,
piedalījies dažādos protestos, kas saistīti ar mazākumtautību tiesībām, padomju
pieminekļu demontāžu un izglītības reformām Latvijā. Viņa publiskie izteikumi
sociālajos tīklos un komentāri saistībā ar karu Ukrainā vai PSRS armijas
svētkiem vairākkārt rosinājuši tiesībsargājošo iestāžu un pašvaldības vēršanos
policijā.
|
Kopbilde ar krievu pulkvedi un sēras
par okupantu pieminekli - “Suverēnā vara/Jaunlatvieši” saraksta Annas Bonderes
sociālie tīkli atstāj uz pauzes “Vai Latvija bija okupēta?” uz šo
jautājumu “Suverēnā vara/Jaunlatvieši” (SV/J) pārstāve Jūlija Stepaņenko
sabiedriskā medija ēterā nesen atbildēja – “Tas nav jautājums. Tas ir
vēsturisks fakts.” Ir ļoti grūti vienā bildē salikt šo nostāju un to, ko publiski
pauž sarakstā iekļautā neizceltās “Latvijas krievu savienības” (LKS) valdes
locekle Anna Bondere. Kopbilde ar krievu pulkvedi un sēras
par okupantu ... Konkrētajam sarakstam, kas iesniegts,
kandidējot uz vietu 15. Saeimā Anna Bondere pievienojusies kā 14. numurs no
Vidzemes. Viņas norādītā darbavieta/nodarbošanās ir – “Latvijas krievu
savienība” valdes locekle. Kamēr SV/J pārstāve Stepaņenko
regulāri ir spiesta medijiem atbildēt uz neērtajiem Krimas, Ukrainas kara un
Latvijas okupācijas jautājumiem, Bonderes sociālo tīklu saturs ainu, kādā
attēlojas šis kandidātu saraksts, tikai sarežģī. Un – lai arī SV/J savos vizuālajos
materiālos Latvijas krievu savienības (LKS) “piešprici” īpaši neizceļ, tad LKS
pārstāve Bondere ar lielu lepnumu blakus “Suverēnās varas” un “Jaunlatviešu”
logotipiem liek LKS logo un krāsas. Sēras par okupantu pieminekli un
“atbrīvoto Rīgu” Kas tad īsti ir Anna Bondere? Saskaņā
ar publiski pieejamo informāciju, vēl 2003. gadā viņa pabeidza kādreizējo
Maskavas Valsts industriālo universitāti. Ilgus gadus Bondere sevi ir
pozicionējusi kā “krievu valodas aizstāvi” un “neonacisma apkarotāju”, kas
principā “tulkojams” kā prokrievisks un prokremlisks aktīvisms tā
visparastākajās izpausmēs: Vēl 26. augustā Bondere savā
“Facebook” ievietoja garu, Kremlim pa prātam sagrozītā vēstures izpratnē
balstītu elēģiju par to, ka 2022. gadā augustā tika demontēts okupantu
piemineklis Uzvaras parkā. Jāpiebilst, ka togad tā saucamās “9.
maija svinības” noritēja divas dienas un izvērtās faktiski par sava veida masu
nemieriem, kuru ietvaros ik pa brīdim tika demonstratīvi izvilkts Krievijas
karogs. Vēl pirms dažām nedēļām tolaik uzzinājām par prātam neaptveramajām zvērībām, kuras Bučā, Ukrainā pastrādāja
Krievijas okupantu armija. Viņasprāt “Rīgu no nacistiem
atbrīvoja mūsu vectēvi un vecvectēvi, samaksājot ar asinīm.” Realitātē no vēsturnieku skatpunkta Rīgu sarkanarmiešu okupanti
“atbrīvoja” atbrīvoja nevis “iesaistoties spraigās cīņās”, kā to nereti uzsver
Kremļa propaganda, bet gan vienkārši iesoļojot nacistu armijas pamestā, kara
izpostītā pilsētā. Pati “atbrīvošana”, protams, arī
noslēdzās ar pretlikumīgu PSRS okupāciju, kuru nenoliedz pat SV/J līdere
Stepaņenko. Bonderes “Facebook” neizpaliek arī silti sveicieni tā saucamajos
“9. maija uzvaras svētkos” krievu valodā. Pārsteidzoši, taču vēl šī gada martā
Bondere savos sociālajos tīklos ir ielikusi, šķiet, pat Kremļa propagandistiem
jau apnikušo naratīvu par to kā “astoņus gadus Ukraina bombardēja Donbasu”. Šis apgalvojums Bonderes “Facebook”
parādās, viņai daloties ar kāda lietotāja “Russ Medved” ierakstu. Šis lietotājs
kā profila bildi izvēlējies militārā formā tērptu lāci ar Krievijas karogu. Biežie braucieni uz Krieviju un bilde
ar pulkvedi Kā vēsta medijs “The Insider”,
Bondere Krieviju apmeklē ļoti regulāri un braucieni pēc kara sākuma kļuvuši pat
biežāki. Viņas sociālajos tīklos ir virkne fotogrāfiju (veidotas vēl pirms
iebrukuma Ukrainā) ar militāro tehniku, kas izvietota parādes vajadzībām. Saskaņā ar “The Insider”, Krievijā
Bondere dzīvo diezgan šiki – apmetoties dārgās viesnīcās. Bondere arī darbojās
kā Tatjanas Ždanokas palīdze laikā, kad bijusī prokremliskā eiroparlamentāriete
uzturēja kontaktu ar Krievijas izlūkdienestiem. Uz medija jautājumiem 15.
Saeimas kandidāte neesot atbildējusi. Taču visskaļāk, šķiet, runā 2020.
gada kopbilde ar Krievijas armijas pulkvedi Ruslanu Ušakovu. Fotogrāfija tapusi
Latvijā, kad Ušakovs bija Krievijas vēstniecības militārais atašejs un bieži
apmeklēja vietējo prokrievisko aktīvistu rīkotos pasākumus. Gadu vēlāk tolaik vēl ārlietu
ministra amatā esošais Edgars Rinkēvičs pieņēma lēmumu pasludināt Krievijas
vēstniecības diplomātu Ušakovu par Latvijai nevēlamu personu. Satversmes aizsardzības biroja (SAB)
2019. gada darbības pārskatā norādīts, ka Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba
Galvenās pārvalde (GRU) tradicionāli izlūkošanas aktivitātes ārvalstīs īsteno,
izmantojot Krievijas vēstniecību un to paspārnē izvietoto militāro atašeju
biroju piesegu. “Te mēs liekam punktu”: Stepaņenko neskaidro, no kurienes Krievijā
dzīvojošajam tēvam 420 000 eiro dāvinājumiem Partiju
apvienības "Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši" premjera amata
kandidāte Jūlija Stepaņenko intervijā raidierakstā "Politiķi! Kas tas
vispār bija?!" atteicās skaidrot tēva dāvināto līdzekļu izcelsmi, uzsverot
tiesības uz ģimenes privātumu un dāvinājumu saņemšanu no tuviniekiem. “Te mēs
liekam punktu”: Stepaņenko neskaidro, no k... Stepaņenko
apstiprināja, ka viņas tēvs dzīvo Krievijā un sniedz palīdzību viņas ģimenei,
lai gan no ģimenes aizgājis Stepaņenko bērnībā. Jautāta par finanšu līdzekļu
izcelsmi, viņa norādīja, ka dāvinājumi ir deklarēti, savukārt gadījumā, ja ir
aizdomas par līdzekļu izcelsmi, varot vērsties tiesībsargājošās iestādēs.
"Te mēs liekam punktu," sacīja politiķe. Tēva nodarbošanos un viņa
līdzekļu izcelsmi viņa nepaskaidroja. Stepaņenko
amatpersonas deklarācijās divu tēva dāvinājumu kopējā vērtība ir 419 598,05
eiro. Deklarācijā, beidzot darbu 2022. gada 31. oktobrī, norādīts 239 598,05
eiro dāvinājums no tēva. Savukārt deklarācijā par periodu no 2023. gada 1.
novembra līdz 2024. gada 31. oktobrim norādīts, ka 2024. gada 12. janvārī no
tēva saņemts dzīvoklis Rīgā 180 000 eiro vērtībā. Viņa
arī nekomentēja savu finansiālo situāciju. Stājoties Saeimas deputātes amatā
2014. gada 4. novembrī, Stepaņenko bija deklarējusi izsniegtus aizdevumus par
kopumā 575 888,42 eiro un parādsaistības 347 479,37 eiro apmērā. Aizdevumu
kapitāla izveidi politiķe intervijā neizskaidroja. Deklarācijā
par 2025. gadu Stepaņenko norādījusi 66 000 eiro uzkrājumus skaidrā naudā, bet
viņas vīrs Vjačeslavs Stepaņenko savā deklarācijā - 57 000 eiro uzkrājumus
skaidrā naudā. Skaidras naudas aprites saglabāšanu kā vienu no vēlēšanu
solījumiem politiķe pamatoja ar personas brīvību un iespēju norēķināties
elektrības pārrāvumu laikā. Viņa noraidīja šā politiskā piedāvājuma
sasaistīšanu ar saviem uzkrājumiem.
"Kāpēc
jūs visu laiku gribat sasaistīt to ar manu dzīvi?" intervijā vaicāja
Stepaņenko. https://jauns.lv/raksts/zinas/728872-te-mes-liekam-punktu-stepanenko-neskaidro-no-kurienes-krievija-dzivojosajam-tevam-420-000-eiro-davinajumiem LŪSIS KOMENTĒ ⟩ Paps no krievijas steidz palīgā trūcīgajai Stepaņenko ģimenei Ziņu
aģentūras LETA raidierakstā “Politiķi! Kas tas vispār bija?!” Jūlija Stepaņenko
bija diezgan izvairīga, saņemot jautājumu par krievijā dzīvojošā tēva
dāvinājumiem 420 000 eiro apmērā. Pēc tam gan ļoti ātri saprata, kas briest, un
publicēja sociālajos tīklos skaidrojumu. Vienīgi tas skaidrojums neko daudz
neizskaidro. Pilnu
Jūlijas taisnošanos ielikšu nedaudz zemāk, bet vislabāk no tās man patika šis
punkts: “3. Absolūti visi šie fakti ir atrodami manās valsts amatpersonas
deklarācijās, tie ir bijuši publiski pieejami un pārbaudāmi. Šādas deklarācijas
es sniedzu valstij jau kopš 2014.gada. Tāpat šī informācija ir publiski
pieejama lapā www.vid.gov.lv.” Šī
informācija tiešām ir pieejama publiski. Un šajās deklarācijās var atrast ļoti
daudz interesantu lietu. Piemēram, to, ka pirmo dāvinājumu no krievijā
dzīvojošā tēta Jūlija saņēma pēc tam, kad krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā,
politiķe bija izmesta no “Latvija pirmajā vietā” un kļuvusi par valdes locekli
“Suverēnajā varā”. Tās visas, protams, sakritības, nekādas saistības. Tomēr
izlasīju pilnīgi visas deklarācijas un zemāk apkopoju interesantāko. Tad
nu sākam. Deklarācija,
kuru iesniedz, stājoties Saeimas deputātes amatā – 2014. gada 4. novembrī.
Īpašumā dzīvoklis un būve Rīgā, kā arī divi zemesgabali un trīs nekustamie
īpašumi, kas norādīti kā “pārējie” Rīgā. Īpašumā trīs automašīnas. Parādsaistības
– gandrīz 350 tūkstoši eiro, toties citiem aizdevusi 575 888 eiro. Kā māte
deklarācijā norādīta TAMĀRA FEDOTOVA, bet tēvs – “NEZINĀMS NEZINĀMS”. Kārtējā
gada deklarācija par 2014. gadu. Īpašumā joprojām dzīvoklis un būve Rīgā, bet
septiņi zemesgabali Rīgā kopīpašumā ar kādu citu. Arī trīs “pārējie” tagad
kopīpašumā. Trīs automašīnas. Deklarācijā norādīts, ka atgūts parāds 13 113,11
eiro vērtībā, bet citiem aizdotā summa ir nevis samazinājusies, bet gan
pieaugusi par vēl 1559 eiro. Šeit atcerējusies, ka tēvu tomēr sauc SERGEJS
FEDOTOVS. 2015.
gadā īpašumos nekādu dižu pārmaiņu, neskaitot jaunu būvi Mārupē, kas ir
kopīpašumā. Skaidras naudas uzkrājums 7500 eiro. Veikts aizņēmums 12
897,84 eiro vērtībā, viens pirkums par 103 500, bet otrs – 175 000 eiro.
Parādsaistības pieaugušas līdz 357 877 eiro. Deklarācijā nav norādīts, ka
atgūts parāds, aizdotās naudas summa samazinājusies līdz 477 949 eiro. 2016.
gadā kopīpašumā esošā būve Mārupē ir pārvērtusies par īpašumā esošu zemi
Mārupē. Kā līdzaizņēmēja aizņēmusies 191 400 eiro. Parādsaistības pieaugušas
līdz 455 668 eiro, bet izsniegtie aizdevumi palielinājušies līdz 478 733.
Būtībā sanāk, ka Jūlija ņem kredītus, lai varētu aizdot naudu citiem. 2017.
gadā noslēgts cesijas līgums par pusmiljonu eiro. Parādsaistības lēnām turpina
palielināties, nevis sarukt, – jau 458 936 eiro. Amizantā kārtā – līdzīgi
turpina palielināties arī izsniegtie aizdevumi – tie ir pieci aizdevumi, kas
kopā veido 513 863 eiro. 2018.
gadā skaidrā naudā izdevies iekrāt 53 900 eiro. Samaksa pēc cesijas līguma – 47
tūkstoši eiro. Izsniegtā aizdevuma atgūšana – 87 500 eiro. Aizdevuma atmaksa –
81 250 eiro. Līdz ar to parādsaistības samazinājušās līdz 374 945 eiro.
Izsniegtie aizdevumi – 379 347 eiro. 2019.
gadā īpašumā esošā zeme Mārupes novadā kļuvusi par “zeme un ēkas”. Toties
kopīpašumā parādījušās veselas septiņas “zeme un ēkas” Rīgā. Veikts pirkums par
65 tūkstošiem. It kā nedaudz par īsu septiņām ēkām ar zemi Rīgā. Atkal jau
kādas mahinācijas ar parādu dzēšanām, atgūšanām un atmaksām. Neraugoties uz
septiņiem jaunajiem īpašumiem, parādsaistības samazinājušās līdz 373 072 eiro.
Izsniegtie aizdevumi – 350 347 eiro. 2020.
gadā septiņas kopīpašumā esošās “zeme un ēkas” ir pārvērtušās par “pārējie”.
Parādsaistības 363 419 eiro, bet izsniegtie aizdevumi – joprojām 350 347 eiro. 2021.
gadā diezgan jautri izskatās ieņemamie amati: valdes loceklis politiskajā
partijā "KATRAM UN KATRAI", valdes loceklis LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ,
izpildinstitūcijas loceklis biedrībā SUVERĒNĀ VARA. Parādsaistības brangi
samazinātas līdz 145 932 eiro, bet izsniegtie aizdevumi sarukuši līdz nieka 117
053 eiro. 2022.
gadā ir sācies krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, skaidrā
naudā iekrāti 72 000, valdes locekļa amats “Latvija pirmajā vietā” tiek
nomainīts uz valdes locekļa amatu “Suverēnajā varā”, bet krievijā dzīvojošais
tētis Sergejs Fedotovs uzdāvina 239 598 eiro. Līdz ar ko Swedbankā
parādās bezskaidras naudas uzkrājums 236 500 eiro vērtībā. Pilnīgi nesaistīti
Jūlija šajā gadā savai partijai sešos piegājienos pārskaita 11 000 eiro.
Parādsaistības atlikušas vairs tikai 91 530 eiro, bet izsniegtie aizdevumi –
117 053 eiro. 2023.
gadā skaidras naudas uzkrājums 75 000, bet bezskaidras – vien 41 tūkstotis
eiro. Atkal jauns aizņēmums, kā rezultātā parādsaistības palielinās līdz 237
053 eiro. Toties atkal arī jauni aizdevumi – kopā 220 153 eiro. Man personīgi
neliekas kopā – ja tētis tikko uzdāvinājis 240 tūkstošus, tad kāpēc jāpaņem 174
tūkstošus kredītā, bet vēl 100 tūkstošus kādam jāaizdod? 2024.
gadā īpašumā parādās jauns dzīvoklis Rīgā. Šeit vērts piezīmēt, ka nu jau
deklarācijā norādīto īpašumā vai kopīpašumā esošo nekustamo īpašumu skaits ir
21. Skaidras naudas uzkrājumi samazinājušies līdz 72 000 eiro, bet bezskaidras
naudas – atlicis vien tūkstotis. Arī šogad tētis bijis dāsns, un izrādās, ka
jaunais dzīvoklis Rīgā ir viņa dāvana meitai. 180 000 eiro vērtībā.
Parādsaistības 234 051 eiro, aizdevumi – 217 153 eiro. Nav īsti skaidrs, kur
palikusi fātera iepriekš dāvinātā nauda. Droši vien notērēta. 2025.
gada 27. jūnija deklarācijā, sākot darbu Rīgas domē, nekas daudz nav mainījies,
toties gada beigu deklarācijā gan ir jaunumi. Sešu mēnešu laikā īpašumā vai
kopīpašumā esošo nekustamo īpašumu skaits no 21 sarucis līdz nieka 10.
Vienpadsmit īpašumi kaut kur pazuduši. Saņemta 16 000 eiro aizdevuma atmaksa,
bet pie ienākumiem ar atzīmi “U.c. ienākumi” norādīts ka 16 000 eiro saņemti no
vīra Vjačeslava. Tātad viņi viens otram aizdod naudu, forša ģimene. Parādsaistības
212 493 eiro, izsniegtie aizdevumi – 117 053 eiro. Kur izčākstēja 11 nekustamie
īpašumi? Nekādas informācijas. Intereses
pēc pie viena iemetu aci arī Vjačeslava Stepaņenko deklarācijās. Izrādās, ka
arī viņam ļoti patīk aizdot naudu. Piemēram, 2014. gadā tie bija 241 310 eiro.
Tātad konkrētajā gadā viņi abi ar sievu kopā bija aizdevuši 817 198 eiro. 2025.
gadā, atšķirībā no Jūlijas, kuras īpašumā ir tikai divi dzīvokļi Rīgā,
Vjačeslavam pieder trīs. Šī
ir tieši tik trūcīga ģimene, lai krievijā dzīvojošajam tēvam, par kuru neviens
cits pilnīgi neko nezina un kurš savu ģimeni pametis jau meitas bērnībā, tieši
2022. gadā rastos nepārvarama vēlme palīdzēt finansiāli. Un pēc tam viņš
paskatījās – velns, viņiem kopā pieder tika četri dzīvokļi Rīgā? Kaut kādi
bomži, jāuzdāvina piektais! Izklausās absolūti ticami. Nav taču rezona melot.
Šis
ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar TVNET redakcijas nostāju. Intervija pirms 15. Saeimas
vēlēšanām. Ministru prezidenta amata kandidāte Jūlija Stepaņenko (SV/AJ) https://www.youtube.com/watch?v=CzbKgylJpU4
15.
Saeimas vēlēšanu saraksts Nr. 2 (“Mēs mainām noteikumus”) Elmārs Barkāns Rīgas Jaunā teātra mākslinieciskā
vadītāja, režisora Alvja Hermaņa izveidotās partijas “Mēs mainām
noteikumus” (MMN), kuras nosaukums izkristalizējies no viņa dibinātās
biedrības “Bez partijām” un no partijas “Republika” nosaukuma maiņas,
vēlēšanu sarakstos iekļauti vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki, ieskaitot
pašu partijas līderi un viņa brāli. “Apdraudēta valsts, tauta un valoda!”.
15. Saeimas... Jauns.lv turpina iepazīstināt ar
visiem 15. Saeimas vēlēšanu kandidātu sarakstiem numuru secībā. Otrs stāsts
ir par vienu no neparastākajiem jaunajiem politiskajiem spēkiem – “Mēs mainām
noteikumus”. Jāatgādina, ka partiju “Republika”
savulaik dibināja 11., 12. un 13. Saeimas deputāts un bijušais ekonomikas, kā
arī izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, kas sākumā
pārstāvēja “Saskaņu”. Partijai pievienojās gan no “Saskaņas”, gan KPV LV (tā
sauktās Kaimiņa partijas) pārbēgušie deputāti - Evija Papule, Kaspars Ģirģens
un Ēriks Pucens. Arī pašreizējā “Hermaņa partijas” sarakstā ir vairāki no
citām partijām pārbēgušie politiķi. Par partijas redzamāko seju kļuvis Jaunā
Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs un viens no starptautiski
pazīstamākajiem latviešu režisoriem, ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvotais
Alvis Hermanis, kurš līdz šim politikā galvenokārt iesaistījās kā publisks
komentētājs, bet tagad pirmoreiz kandidē Saeimas vēlēšanās. Partijas pirmsākumi meklējami partijā
“Republika”, kura vairākus gadus tā arī nespējot nostiprināties Latvijas
politikā, tika pārdēvēta par “Mēs mainām noteikumus”, tajā integrējot
kustības “Bez partijām” idejas. Galvenais tās vēstījums ir – Latvijas politiskā
sistēma esot sevi izsmēlusi un nepieciešamas nevis kosmētiskas pārmaiņas, bet
pilnīgi jauni spēles noteikumi. Atšķirībā no vairuma partiju, kuru
uzmanības centrā ir ekonomika vai nodokļi, MMN viens no galvenajiem uzsvariem
ir arī vēlēšanu sistēmas reforma. Partijas izstrādātais modelis paredz
ieviest Īrijas tipa pārnesamās balss (Single Transferable Vote)
sistēmu, kurā vēlētāji balsotu nevis par vienu partijas sarakstu, bet gan
sarindotu sev tīkamākos kandidātus neatkarīgi no partiju piederības. Idejas
galvenais autors ir programmētājs Jāzeps Baško, kurš uzskata, ka šāda sistēma
samazinātu partiju varu pār deputātiem un dotu lielāku ietekmi pašiem
vēlētājiem. Programma – viena no neparastākajām
šajās vēlēšanās Partijas programma sākas ar
brīdinājumu par Latvijas demogrāfisko situāciju, apgalvojot, ka apdraudēta ir
latviešu tautas, valodas un valsts ilgtermiņa pastāvēšana. Starp galvenajiem
priekšlikumiem ir: * ieviest pārnesamās balss vēlēšanu sistēmu; * sadalīt
Latviju mazākos vēlēšanu apgabalos; * samazināt birokrātiju, nosakot vienu
konkrētu amatpersonu atbildīgu par katru valsts lēmumu; * ieviest principu –
pieņemot vienu jaunu likumu, atcelt vismaz divus vecos; * izstrādāt
bezdeficīta valsts budžetu; * samazināt Rīgas domes deputātu skaitu uz pusi;
* ieviest īpašu ekonomisko režīmu Latgalē un Alūksnes novadā; * noteikt ļoti
stingrus trešo valstu imigrācijas ierobežojumus; * pastiprināt Zemessardzes
un armijas iesaisti robežas apsardzībā; * ieviest 10% mikrouzņēmuma nodokli
apgrozījumam līdz 50 000 eiro gadā; * atvieglot privātīpašuma izmantošanas
ierobežojumus mežos un lauksaimniecības zemēs; * attīstīt medicīnu un
veselības industriju kā vienu no Latvijas eksporta nozarēm. Daļa šo priekšlikumu būtiski atšķiras
no citu partiju programmām un rada diskusijas par to praktisko
īstenošanu. Hermanis – kultūras autoritāte, kura
kļuvusi par politiķi Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais
vadītājs Alvis Hermanis no provokatīvā režisora kļuvis par provokatīvu
politiķi. Alvis Hermanis ilgstoši bijis viens no
spilgtākajiem Latvijas kultūras cilvēkiem, vairākkārt publiski iesaistoties
politiskās diskusijās. Pēdējo gadu laikā viņš regulāri kritizējis Latvijas
birokrātiju, politisko eliti, migrācijas politiku un Eiropas Savienības
liberālo kursu, vienlaikus uzsverot, ka Latvijas galvenais izaicinājums ir
demogrāfija un valsts pārvaldes neefektivitāte. Sociālajos tīklos Hermanis
vairākkārt rakstījis, ka “Latviju var glābt tikai mainot noteikumus”, kas
kļuvis arī par partijas galveno saukli. Viņa iesaistīšanās politikā
izraisījusi diametrāli pretējas reakcijas – vieni viņu uzskata par
intelektuāli, kurš gatavs satricināt stagnējošo politisko sistēmu, bet citi
pārmet populismu un pārmērīgi kategorisku retoriku. Kandidāti – daudz sabiedrībā zināmu
cilvēku Jūlijā Saldus novada Jaunlutriņos
pirmo reizi klātienē pie viena galda sanāca MMN Kurzemes vēlēšanu apgabala
kandidāti. Partijas kandidātu sarakstos atrodami
gan uzņēmēji un juristi, gan bijušie politiķi, kultūras darbinieki un
akadēmiskās vides pārstāvji. Vidzemes saraksta līderis ir pats Alvis
Hermanis. Piektais - uzņēmējs, mežsaimnieks un bijušais 13. Saeimas deputāts,
kurš parlamentā tika ievēlēts no KPV LV saraksta, Māris Možvillo, septītā –
bijusī Saeimas deputāte un izglītības jomas speciāliste, kura iepriekš
darbojusies “Saskaņā”, Evija Papule. 18. ir Normunds Orleāns, kurš ir ne
tikai antīko automobiļu kolekcionārs, bet plašāk zināms pēc publiskajiem
paziņojumiem par iespējamiem finanšu pārkāpumiem (aplokšņu algām) “Jaunajā
vienotība”, kurus pati partija ir noliegusi. Šie apgalvojumi kļuva par
tiesvedību priekšmetu (Normunds Orleāns savulaik vadīja “Vienotības” biroju). Kurzemes saraksta līderis ir Ēriks
Pucens, bijušais Saeimas deputāts un Kuldīgas novada domes deputāts, kurš
Covid-19 pandēmijas laikā kļuva plašāk pazīstams ar protestiem pret
epidemioloģiskajiem ierobežojumiem, par ko saņēma arī administratīvu sodu. MMN Latgales saraksta līderis Ainars
Mielavs pirms 15 gadiem nelāgu slavu ieguva, uzstājoties tā dēvētās Uzvaras
dienas saietā pie Pārdaugavas okupekļa. Latgales saraksta līderis ir mūziķis un
producents Ainars Mielavs, kurš pirms 15 gadiem apšaubāmu slavu ieguva ar
savu dziedāšanu tā dēvētajos “Uzvaras svētkos” pie Pārdaugavas okupekļa.
Otrajā vietā kandidē Janīna Kursīte, bijusī 12. un 13. Saeimas deputāte, kura
pašlaik strādā labdarības organizācijā “Caritas Latvija” kā Latgales
reģionālā koordinatore. Vēlētājiem jāņem vērā, ka viņa nav saistīta ar
pazīstamo literatūrzinātnieci, arī kādreizējo Saeimas deputāti Janīnu
Kursīti-Pakuli. Zemgales saraksta līderis ir Latvijas
Kara muzeja vēsturnieks Edvarts Krusts, kurš iepriekš strādājis par vēstures
skolotāju. Plašāku rezonansi viņš guva pēc aiziešanas no darba skolā,
publiski kritizējot pārejas uz mācībām latviešu valodā īstenošanu, jo mazākumtautību
skolās ne pedagogi, ne audzēkņi tā īsti nemaz nemākot ne tikai mācīties, bet
arī runāt latviski. Ceturtais numurs sarakstā ir bijušajam Ķekavas novada
domes priekšsēdētājam, Latvijas Orientēšanās federācijas prezidentam un
tūrisma nozares speciālistam Jurim Žilko. Aiz viņa seko vel viena pazīstama
personība – Anta Rugāte. Tagad viņa ir pensionāre, bet savulaik bijusi piecu
Saeimas sasaukumu (5.-9.) deputāte (pārstāvējusi gan Latvijas kristīgi
demokrātisko pariju, gan Tautas partiju), kādreizējā Latvijas Televīzijas
diktore un populārā raidījuma “Latgola” vadītāja. Pārbūves sludinātāji “Mēs mainām noteikumus” vairāk nekā
citas partijas koncentrējas nevis uz atsevišķu nozaru reformām, bet uz pašas
politiskās sistēmas pārbūvi. Partija sevi pozicionē kā alternatīvu
līdzšinējai politiskajai elitei un uzsver, ka tās mērķis ir “mainīt
noteikumus”, nevis tikai nomainīt politiķus. MMN sola, ka vairs nebūs jābalso
taktiski par “mazāko ļaunumu” un sola visu fundamentāli mainīt. Partijas līdera paziņojumi sociālajos
tīklos ir gana kareivīgi, kā tas nesen bija ar atteikšanos piedalīties
partiju līderu diskusijā sarunu festivālā “Lampa”: “LTV Ziņu dienests
aicināja mani piedalīties īpašā priekšvēlēšanu diskusijā sarunu festivālā LAMPA.
Tēma - “Tukša muldēšana jeb kā var nesolīt!”. Viņi tur aicina partiju
premjera amata kandidātus. Katram ezītim skaidrs, ka “Lampu” organizē mūsu
ideoloģiskie pretinieki un tā pilnīgi noteikti nav politiski neitrāla
teritorija. Līdz ar to nevar būt piemērota vieta šādām debatēm.” Viņu nodarbina arī “absolūta latviešu
vienaldzība par mūsu valsts nākotni”: “Vismaz kultūras un tautsaimnieku
aprindās, bet domāju tas attiecas uz visiem. Jo gandrīz neviens (ieskaitot
kritizētājus un soģus) pats nemaz netaisās iesaistīties un kaut ko darīt
lietas labā,” “Valsti var glābt tikai mainot noteikumus. Pa īstam, ne tikai
vārdos.” Intervija pirms 15. Saeimas vēlēšanām. Ministru prezidenta amata kandidāts Alvis Hermanis (MMN) Cilvēki dzīvo ilūzijās un nesaprot, ka izšķiras Latvijas valsts liktenis, Alvi Hermanis komentē partiju reitingus. 00:07:05 Ja nerealizēsies iecere par vēlēšanu likuma maiņu, tad Hermanis būs izgāzies. 00:09:00 Kas ir partijas “Mēs mainām noteikumus” līderi? 00:13:30 Grib saistīties tikai ar idejiskajiem cilvēkiem. 00:15:30 “Tas nav nāves grēks”: Hermanis saka par Mielava apsūdzību krāpšanā 00:18:12 Vai parlamentā visi ir mērkaķi? 00:21:29 No kādām aprindām nāk ministru prezidents Andris Kulbergs? 00:25:35 MMN Īrijas modeli nepārkopē, partiju finansējumu grib likvidēt. 00:26:52 Valdība mainījās, lai Edgaram Rinkevičam būtu otrā termiņa cerības, uzskata Hermanis. 00:32:00 Migrācijas politikā piemērs jāņem no Japānas un Dienvidkorejas. 00:35:40 Latvijai jāizvēlas pareizie draugi – Baltija, Somija, Polija, Ukraina. 00:40:35 Mikrouzņēmumiem jānosaka labvēlīgāki nodokļi. 00:48:47 Veselibā nepiedāvā vairāk naudas, bet mainīt finansēšanas notikumus. 00:51:55 “Laukos ir tik daudz cilvēku, kas dzīvo uz pabalstiem, kas ir sliņķi un negrib strādāt”. 00:54:40 Kāds būs Hermaņa ministru kabinets? 00:57:27 “Mūsu krievi uzvedas aizdomīgi,” saka Hermanis. 01:00:42 “Sit nost, nevaru atcerēties,” Hermanis nevar nosaukt nevienu labu politiķu darbu. 01:04:23 Ģenētiski latvieši ir kreisie. 01:07:56 Ko Hermanis apsolījis sev un ģimenei? https://www.youtube.com/watch?v=DuzXYUk8bYk Superraibie saskaņieši: no nacionālistiem līdz Kremļa atbalstītājiem 15. Saeimas vēlēšanu saraksts Nr. 3 - “Saskaņas centrs” Elmārs Barkāns, 10.08.2026. Ar savu veco nosaukumu uz politiskās skatuves atgriezusies “Saskaņa” –
“Saskaņas centru” uz vēlēšanām vadīs vispieredzējušākais Latvijas
parlamentārietis Jānis Urbanovičs, kuram gan nav izdevies “saskaņiešus” atkal
iecelt saulītē pēc partijas sejas – Rīgas eksmēra Nila Ušakova “emigrācijas” uz
Eiropas Parlamentu Briselē. Superraibie saskaņieši: no nacionālistiem līdz Kre... Kā būs šoruden, noskaidrosim oktobra sākumā, kad būs saskaitītas 15.
Saeimas vēlēšanu biļetenu balsis. Bet uz jauno sasaukumu “Saskaņas centrs”
sapulcinājis visnotaļ raibu kompāniju, kurā ir gan savulaik Nacionālās
apvienības politiķi, gan proklemliski noskaņoti aktīvisti. Jauns.lv turpina iepazīstināt ar visiem 15. Saeimas vēlēšanu kandidātu
sarakstiem to numuru secībā. Trešais stāsts ir par “Saskaņas centru” –
politisko apvienību, kas faktiski ir tā pati “Saskaņa”, tikai ar citu
nosaukumu, un kuru vada cilvēks, kurš visilgāk – 28 gadus – bijis Saeimas
deputāts, Jānis Urbanovičs. Vecie vēži vecajā kulītē Uz 15. saeimas vēlēšanāms "saskaņieši" atjaunojuši jeb
reanimējuši jau kādu laiku piemirsto nosaukumu "Saskaņas centrs". Pēc vairāk nekā desmit gadu pārtraukuma uz Latvijas politiskās skatuves
atgriezies “Saskaņas centra” vārds, kurš Latvijas vēlēšanu sarakstos bija
lasāms no 2005. līdz 2014. gadam. Apvienība tika izveidota 2005. gadā,
apvienojoties Tautas saskaņas partijai, “Jaunajam Centram” un Daugavpils
pilsētas partijai. Savukārt 2010. gadā šīs partijas apvienojās vienā
sociāldemokrātiskajā partijā “Saskaņa”, kas kopā ar Latvijas Sociālistisko
partiju turpināja darboties politisko partiju apvienībā “Saskaņas centrs”. Līdz
2014. gadam apvienība piedalījās visās Saeimas, pašvaldību un Eiropas
Parlamenta vēlēšanās. Vēlētājiem, iespējams, nav būtiskas atšķirības, ar kādu nosaukumu šis
politiskais spēks startē vēlēšanās, taču dažādu politisku notikumu rezultātā šā
gada janvārī “Saskaņas” līderis Jānis Urbanovičs paziņoja par “Saskaņas centra”
darbības atjaunošanu. Jauno partiju apvienību veido sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa” un
Centra partija. Latvijas Sociālistiskā partija no apvienības izstājās, norādot,
ka tās viedoklis par Krievijas karu Ukrainā un notikumiem pasaulē atšķiras no
pārējo partneru pozīcijas (šajās Saeimas vēlēšanās Krievu savienības cilvēki
startē “Suverēnās varas”/“Jaunlatviešu” sarakstā, bet tas nenozīmē, ka
“saskaņiešu” listē nav no sociālistiem tālu stāvošu deputātu kandidātu). Lai gan “Saskaņas centrs” savā priekšvēlēšanu programmā vairākkārt
uzsver atbalstu Ukrainai, deputātu kandidātu vidū ir arī personas, kuru
publiski paustie uzskati liecina par pretēju nostāju. Vienlaikus kandidātu
sarakstos atrodami arī cilvēki, kuri iepriekš darbojušies Nacionālajā
apvienībā. Nepieļaut vēršanos pret Bībeli “Saskaņas centra” Kurzemes sarakstu noslēdz Uldis Ozoliņš, kurš sola
darboties tikai Bībeles priekšrakstos balstoties. “Saskaņas centra” Kurzemes sarakstu noslēdz metinātājs Uldis Ozoliņš no
Liepājas. Kā saraksta pēdējam numuram viņam nav īpaši lielu izredžu kļūt par
parlamenta deputātu, bet viņa vārds pirms mēneša izskanēja plaši. Viņš bija
viens no četriem visu partiju 1432 deputātu kandidātiem, kurš sava anketā bija
norādījis, ka ir nav sadarbojies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts
drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo
dienestu ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa
turētājs. Tādējādi sadarbojies ar Latvijai naidīgu aģentūru. Drīz vien gan viņš
paziņoja, ka īsti nav sapratis anketas jautājumu un ievilcis ķeksīti
nepareizajā vietā. Bet šis misēklis “bezpartejiskajam kandidātam” piesaistīja
pastiprinātu uzmanību. Savā “Facebook” profilā viņš publicējis savu individuālo programmu, kurā
pausti vairāki radikāli priekšlikumi, kuri nav iekļauti apvienības kopējā
priekšvēlēšanu programmā. To vidū ir * aicinājums aizliegt praidus pilsētu
ielās, * pārtraukt Latvijas finanšu atbalstu kariem citās valstīs, * nepieļaut
rīcību, kas, viņaprāt, ir pretrunā Bībelei un Jaunajai Derībai, * noteikt
latviešu valodu par vienīgo valodu valsts iestādēs, vienlaikus atļaujot
klientus apkalpot arī citās valodās, ja darbinieks tās pārvalda, kā arī *
iestāšanās pret Zaļā kursa politiku, tostarp vēja parku būvniecību. Starp viņa
priekšlikumiem ir arī stingrāka elektromagnētiskā starojuma un gaisa kvalitātes
kontrole, Satversmes konsolidēta izdevuma sagatavošana visiem iedzīvotājiem,
mehānisma izstrāde deputātu atsaukšanai, ja tie nepilda priekšvēlēšanu
solījumus, kā arī referenduma rīkošana reizi desmit gados par Latvijas dalību
Eiropas Savienībā. Saeimas ilgdzīvotājs "Saskaņas centru" uz uzvaru vedīs Saeimas deputāta krēslā
visilgāk pabijušais tautas priekšstāvis - Jānis Urbanovičs. Bet “Saskaņas centra” Rīgas saraksta pirmais numurs Jānis Urbanovičs ir
cilvēks, kurš visilgāk ir pabijis Saeimas deputāta krēslā – 28 no savas dzīves
67 gadiem – deviņu Saeimas sasaukumu deputāts. Padomju laikā Urbanovičs strādāja celtniecībā un ieņēma vadošus amatus
komjaunatnē – bija Rēzeknes rajona komjaunatnes komitejas pirmais sekretārs,
vēlāk arī Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienības Centrālās
komitejas pirmais sekretār (pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, 1990. gada
8. jūnijā, Latvijas komjaunatnes konferencē organizācija tika pārdēvēta par
Latvijas Jaunatnes progresa savienību). Līdz ievēlēšanai 5. Saeimā viņš
darbojās starptautiskās tirdzniecības biznesā. 2011. gadā Jānis Urbanovičs kopā ar žurnālistu Juri Paideru un toreizējā
Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva padomnieku Igoru Jurgenu izdeva
neviennozīmīgi vērtēto grāmatu “Nākotnes melnraksts”, kurā bija aplūkoti
notikumi Latvijā no 1934. līdz 1941. gadam. Grāmata izraisīja plašas
diskusijas, jo tās autori noliedzot Latvijas okupācijas faktu. Savukārt 2013.
gadā tie paši autori publicēja turpinājumu par notikumiem Latvijā no 1948. līdz
1955. gadam, kurā atkal bija pausti pretrunīgi vērtējumi par padomju okupācijas
laiku. Tāpat Jānis Urbanovičs bija iesaistīts arī bēdīgi slavenajās “Rīdzenes
sarunās”. Viņš gan apšaubīja ierakstu autentiskumu, bet vienlaikus atvainojās
par tajos lietotajiem rupjajiem izteicieniem. Trīs pamatprincipi saskaņai Šajās vēlēšanās “Saskaņas centra” priekšvēlēšanu programmā atrodami
vairāki sociāli orientēti solījumi, kuru īstenošanai gan nav sniegts detalizēts
finansiālais pamatojums. Partija sola paaugstināt minimālo pensiju virs
nabadzības riska sliekšņa, biežāk indeksēt pensijas un pabalstus, palielināt
invaliditātes pabalstus, bērna piedzimšanas pabalstu paaugstināt līdz 1000
eiro, nodrošināt bezmaksas ēdināšanu skolēniem līdz 9. klasei, kā arī
pieckāršot pabalstu par otro bērnu. Programmas ievadā teikts: “Pēdējo četru gadu laikā Latvijā ir
saasinājušās problēmas ekonomikā, politikā, sociālajā jomā un valsts drošībā.
Politiķu pieņemtie lēmumi arvien vairāk attālinās no cilvēku ikdienas
vajadzībām un cieņpilnas dzīves. Tādēļ atjaunotais “Saskaņas centrs” uz 15.
Saeimas vēlēšanām dodas ar trim pamatprincipiem – taisnīgumu, atbildību un
sadarbību.” Taisnīgums - cīņa pret nabadzību un
nevienlīdzību; Atbildība - cīņa pret stagnāciju un varas
atrautību no sabiedrības; Sadarbība - atteikšanās no šķelšanas
politikas. Partijas lokomotīves "Saskaņas centra" Vidzemes sarakstā uz 15. Saeimu kandidē
nepilsoņu tiesību aktīviste Elizabete Krivcova. “Saskaņas centra” Rīgas saraksta līderis ir partijas
priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs, bet aiz viņa seko Centra partijas valdes
priekšsēdētājs Igors Meļņikovs. Te jāatgādina Centra partija vēsture. Tā
dibināta 2005. gadā ar nosaukumu “Vislatvijas partija 21. gadsimts”. Vēlāk tā
vairākkārt mainījusi nosaukumu – kļuvusi par Latvijas kustību “Solidaritāte”,
pēc tam par Latvijas centrisko partiju, bet kopš 2018. gada darbojas kā Centra
partija. Partija sevi raksturo kā patriotisku un kristīgi konservatīvu
politisko spēku. Pirms trim gadiem tā kopā ar Latvijas Krievu savienību
izveidoja partiju apvienību “Pamats-LV”, kura pastāvēja vien divus gadus. Rīgas sarakstā trešais ir ilggadējs Rīgas domes deputāts un
sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa" valdes loceklis Sandris Bergmanis,
kas pazīstams arī kā biedrības “Stop Drugs” vadītājs, kas organizē aktivitātes
cīņā pret narkotiku izplatību Rīgas apkaimēs. Ar astoto numuru kandidē vairāku
Saeimas sasaukumu un Rīgas domes deputāts, kā arī Latvijas Krievu mācībvalodas
skolu atbalsta asociācijas valdes priekšsēdētājs Igors Pimenovs, kurš ilgstoši
iestājies par mazākumtautību izglītības jautājumiem un krievu skolu
saglabāšanu. Ar 16. numuru kandidē Viktorija Rubika, kurai gan neesot nekāda saistība
ar uzvārda brāli, bijušo Latvijas komunistu līderi Alfrēdu Rubiku. Viņa Jelgavā
darbojusies kā sabiedriskā aktīviste, organizējusi 9. maija pasākumus un
iesaistījusies Padomju armijas karavīru kapu kopšanā. Pirms aktīvās pievēršanās
politikai viņai bija modeles karjera. Publiskajā telpā izskanējusi informācija
par viņas kontaktiem ar Krievijas vēstniecību un iespējamu iesaisti juridiskās
palīdzības organizēšanā Aleksandram Krasnopjorovam, kurš tika aizturēts
aizdomās par spiegošanu Krievijas labā. Pati Viktorija Rubika šos apgalvojumus
gan noliegusi. Rīgas sarakstu ar 38. numuru noslēdz odiozais uzņēmējs Juris Žuravļovs –
1992. gadā dibinātā valūtas maiņas kantora “Marika" ģenerāldirektors. Viņš
ir bijušais Rīgas domes deputāts un vairāku nelielu politisko partiju
dibinātājs, kā arī savulaik izveidojis radio “PIK”. Juris Žuravļovs vairākkārt
publiski paudis prokremliskus uzskatus. Pret viņu ierosināts kriminālprocess
saistībā ar publiskiem aicinājumiem vērsties pret Latvijas Republikas
suverenitāti. Plašu rezonansi izraisīja arī viņa Eiropas Parlamenta vēlēšanu
kampaņas reklāma, kurā viņš pozēja kreklā ar Vladimira Putina attēlu un
automātu rokās Vidzemes saraksta līderis ir
bijušais PSRS Bruņoto spēku pulkvedis, kurš pēc Latvijas neatkarības
atjaunošanas sāka dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS), bija Latvijas
Nacionālās aizsardzības akadēmijas prorektors mācību un zinātniskajā darbā, bet
vēlāk – NBS štāba priekšnieks Kārlis Krēsliņš. Savā politiskajā darbībā viņš
vairākkārt mainījis partiju piederību, kandidējis gan no Zaļo un Zemnieku
savienības, gan Nacionālās apvienības saraksta, no kura tika ievēlēts 11.
Saeimā. 2014. gadā viņš nolika deputāta mandātu pēc tam, kad saistībā ar tā
dēvēto legālo narkotiku lietu tika aizturēts viņa dēls. Kādreizējais Nacionālās apvienības biedrs, Nacionālo bruņoto spēku štāba
priekšnieks Kārlis Krēsliņš nu pievienojies “saskaņiešu” rindām. Ar otro numuru Vidzemes sarakstā kandidē uzņēmējs Valdis Kalnozols, kas
arī savulaik pārstāvēja nacionāļus – “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, no kuriem
tika ievēlēts Rīgas domē, kur vadīja Vides komiteju. Vēlāk viņš pievienojās
Zaļo un Zemnieku savienībai, bija uzņēmuma “Kalnozols celtniecība” valdes
priekšsēdētājs un uz laiku kļuva par 12. Saeimas deputātu Māra Kučinska vietā.
Trešais sarakstā ir grafiskais dizainers un logotipu autors Oļegs Vasuls, kurš
ir Centra partijas valdes loceklis. Ar ceturto numuru kandidē juriste Elizabete Krivcova, kura aktīvi
iestājusies pret pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā, pārstāvējusi
pieteicējus Satversmes tiesā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā saistībā ar
mazākumtautību izglītības reformām. Elizabete Krivcova bija viena no tā dēvētā
Nepilsoņu kongresa dibinātājām un aktīvākajām dalībniecēm. Latgales saraksta līderis ir Aivars
Smans – politiskais aktīvists un sociālo tīklu satura veidotājs, kādreizējais
Aglonas pagasta padomes deputāts, kurš plašāku atpazīstamību ieguva Covid-19
pandēmijas laikā, kritizējot valstī noteiktos ierobežojumus. Pētnieciskās
žurnālistikas projektos viņš vairākkārt minēts saistībā ar dezinformācijas
izplatīšanu un prokremlisku naratīvu popularizēšanu par Krievijas karu Ukrainā.
Aivars Smans organizējis arī vairākas provokatīvas akcijas, tostarp piketu pie
Ukrainas vēstniecības, kurā izplatīja nepierādītus apgalvojumus par Ukrainas
droniem Latvijas gaisa telpā. Ar 16. numuru Latgales sarakstā kandidē Jānis
Urbanovičs juniors (“Saskaņas centra” līdera dēls), kurš sevi pieteicis kā
pētnieku un publicistu. Kurzemes saraksta līderis ir
Valērijs Agešins – ilggadējs Saeimas deputāts un Liepājas Dzintara vidusskolas
skolotājs. Viņš sešu Saeimas sasaukumu laikā bija viens no redzamākajiem
“Saskaņas” frakcijas deputātiem un ilgstoši pildīja frakcijas priekšsēdētāja
biedra pienākumus. Zemgales saraksta līdere ir juriste
Irina Dolgova – kādreizējā Jelgavas novada domes priekšsēdētāja vietniece, kura
tagad ir bērnu kopšanas atvaļinājumā. Ar otro numuru kandidē pensionārs Edvīns
Puķe. Iepriekš viņš darbojies Centra partijā, kandidējis Eiropas Parlamenta un
Saeimas vēlēšanās, bet 2025. gada pašvaldību vēlēšanās startēja no partijas
“Latvija pirmajā vietā” saraksta Jelgavas novadā. Edvīns Puķe vairākkārt
izcēlies ar skaļiem politiskiem paziņojumiem: Eiropas Parlamenta vēlēšanu
kampaņas laikā viņš solīja atteikties no eiroparlamentārieša algas un strādāt
par minimālo algu, iztiku nodrošinot no sabiedrības ziedojumiem. Politisko veterānu vērtības un ambiciozā ekonomika: 15. Saeimas vēlēšanu saraksts nr. 4 (Zaļo un zemnieku savienība) Elmārs Barkāns, 12.08.2026. Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir viena no Latvijas politikas
ilggadējām smagsvara partijām, kas 15. Saeimas vēlēšanās startē ar saukli
“Saimnieki savā zemē!”. Apvienības kodolu veido divas vēsturiski senākās
Latvijas politiskās partijas, kas vēl dibinātas pirms Latvijas valsts
izveidošanas 1918. gadā. Politisko veterānu vērtības un ambiciozā ekonomika... Visvecākā ir Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija (LSDSP), kas
dibināta 1904. gadā. 13 gadus vēlāk dibināta Latvijas Zemnieku savienība (LZS),
kuras pirmsākumi meklējami 1917. gadā Valkā dibinātajā Latviešu zemnieku
savienībā. Tām pievienojušās jau pēc neatkarības atjaunošanas izveidotās
reģionālās partijas “Latvijai un Ventspilij”, kuras ilggadējais līderis ir
Aivars Lembergs, un “Gods kalpot Rīgai” (GKR), kuras līderis ir bijušais Rīgas
mērs, tagad Saeimas deputāts ir Oļegs Burovs. Pēc tam, kad 2022. gadā Latvijas Zaļā partija Aivara Lemberga ietekmes
dēļ pameta ZZS un pievienojās Apvienotajam sarakstam, apvienības nosaukumā
ietvertais nosaukums “zaļā” kļuvis diskutabls. Tomēr ZZS joprojām sevi
pozicionē kā vienu no ietekmīgākajiem spēkiem Latvijas politikā. Tradicionālās un kristīgās vērtības Savā priekšvēlēšanu programmā ZZS sola īstenot tradicionālajās,
latviskajās un kristīgajās vērtībās, kā arī mūsdienīgās zināšanās balstītu
politiku, apvienojot konservatīvas vērtības ar moderniem risinājumiem valsts
attīstībai. Partija uzsver, ka tās mērķis ir veidot pārtikušu, drošu un par
saviem spēkiem pārliecinātu sabiedrību. ZZS izvirza vairākus ekonomiskus un
sociālus ambiciozus mērķus, kurus sola sasniegt līdz 2030. gadam. To vidū ir: * panākt, lai Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP)
pieaugums būtu vismaz par diviem procentpunktiem augstāks nekā Eiropas
Savienības (ES) vidējais, tuvinot Latviju ES pārtikušāko valstu līmenim; * nodrošināt lauksaimniekiem tiešmaksājumus ES vidējā
līmenī; * paaugstināt minimālo algu līdz 1250 eiro, vidējo algu
līdz 2500 eiro un vidējo pensiju līdz 1000 eiro. Programma paredz arī palielināt veselības aprūpes finansējumu līdz 6% no
IKP, augstākajai izglītībai un zinātnei atvēlēt 2 % no IKP, bet aizsardzībai –
vairāk nekā 5 % no IKP. Nodokļu politikā ZZS sola noteikt 5% pievienotās
vērtības nodokļa (PVN) likmi pirmās nepieciešamības pārtikai, 12% PVN
ēdināšanas nozarei un atcelt nekustamā īpašuma nodokli primārajam mājoklim.
Tāpat paredzēts palielināt bērna piedzimšanas pabalstu līdz 2000 eiro un celt
attaisnoto izdevumu slieksni līdz 1800 eiro. Programma strukturēta sešās galvenajās prioritātēs: * Gudri un radoši cilvēki paredz veicināt vienlīdzīgas
starta iespējas jauniešiem neatkarīgi no vecāku turības, atbalstīt pirmo darba
vietu un mājokļa iegādi, mazināt vardarbību skolās un sporta vidē, attīstīt
jauniešu nodarbinātību un vasaras nometnes. * Vesela un droša sabiedrība paredz nodrošināt ātru un
kvalitatīvu veselības aprūpi, sociālo aizsardzību, uz kuru iedzīvotāji var
paļauties, kā arī stiprināt valsts drošību. Programma sola samazināt rindas pie
ārstiem, risināt mediķu trūkumu, turpināt medikamentu cenu reformas un pastiprināt
cīņu ar atkarībām. Vienlaikus uzsvērta stabila pensiju sistēma, pabalstu
indeksācija atbilstoši inflācijai un bāzes pensijas ieviešana. * Moderni risinājumi ekonomikas izaugsmei balstās uz
tehnoloģiju, izglītības, zinātnes un inovāciju attīstību. ZZS sola panākt
ražīguma pieaugumu, piesaistīt vismaz vienu miljardu eiro ārvalstu investīciju
gadā, veicināt eksportu, stiprināt enerģētisko neatkarību un attīstīt
galvaspilsētu kā tehnoloģiju, mākslīgā intelekta, finanšu pakalpojumu un datu
centru. * Dzīves kvalitātes uzlabošana un dinamiski augoši
reģioni paredz stiprināt pašvaldību finanšu ilgtspēju, atjaunot Ceļu fondu,
pabeigt ostu reformu ar caurskatāmu pārvaldību un attīstīt valsts nozīmes
infrastruktūras objektus – ostas, lidostas, lielceļus un tiltus. Izglītībā uzsvērta
kvalitatīvu pedagogu un mācību resursu pieejamība visos reģionos, kā arī
pakāpeniska valsts apmaksātu brīvpusdienu ieviešana līdz 9. klasei. Kultūras
jomā ZZS sola palielināt nozarē strādājošo atalgojumu, stiprināt reģionu
kultūras infrastruktūru, attīstīt programmu “Latvijas skolas soma”, atbalstīt
amatiermākslu un reģionālos medijus. * Efektīva, gudra un atbildīga pārvalde paredz
birokrātijas mazināšanu, datos un analītikā balstītu lēmumu pieņemšanu, kā arī
valsts funkciju un izdevumu auditu. * Savukārt sadaļā “Pārliecināta valsts sadarbībai ārlietās” ZZS
uzsver, ka Latvijai jābūt aktīvai, uzticamai un pārliecinātai partnerei
starptautiskajā politikā. Papildus programmā uzsvērta dzimstības veicināšana, pārdomāta migrācijas
politika, ģimenes vērtību stiprināšana, gudra imigrācijas politika, kā arī
Nacionālo bruņoto spēku, Zemessardzes un iekšlietu sistēmas spēju stiprināšana,
nodrošinot nepieciešamās materiālās rezerves un krīzes krājumus. Zaļzemnieku lokomotīves ZZS Rīgas vēlēšanu sarakstā apvienoti gan pieredzējuši
politiķi, gan sabiedrībā labi zināmas personības no medicīnas, sporta un
tieslietu jomas. Saraksta līderis ir ekonomikas ministrs Viktors
Valainis, kurš pēdējos gados kļuvis par vienu no redzamākajiem ZZS
politiķiem un ir apvienības premjera amata kandidāts. Ar otro numuru kandidē
ilggadējais ZZZS politiķis Augusts Brigmanis, kurš Saeimā tika
ievēlēts jau 1993. gadā un daudzus gadus vadījis ZZS Saeimas frakciju. Trešais numurs ir bijušais Rīgas mērs un pašreizējais Saeimas
deputāts Oļegs Burovs, kurš pārstāv partiju GKR. Viņš Rīgas domē
darbojies vairāk nekā divdesmit gadus. Ar ceturto numuru kandidē Latvijas Ārstu
biedrības viceprezidents un prezidenta pienākumu izpildītājs Māris
Pļaviņš, kurš ir plaši pazīstams veselības aprūpes nozarē. Piektais
sarakstā ir bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs un pašreizējais Saeimas
deputāts Gunārs Kūtris, kurš Latvijas politikā un tieslietās
pazīstams kā viens no pieredzējušākajiem konstitucionālo tiesību ekspertiem
(viņš savulaik savu politiķa karjeru gan iesāka bijušās valsts kontrolieres
Ingunas Sudrabas dibinātajā partijā "No sirds Latvijai"). Sestajā vietā ir ārsts un publicists Pēteris Apinis, kurš
regulāri iesaistās sabiedriskajās diskusijās par veselības aprūpi un citiem
aktuāliem jautājumiem. Sabiedrībā pazīstama personība ZZS Rīgas sarakstā ir arī
Latvijas vadošais futbola tiesnesis Andris Treimanis, kurš kandidē
ar 23. numuru. Viņš ir FIFA starptautiskās kategorijas arbitrs, tiesājis UEFA
Čempionu līgas un citu augstākā līmeņa Eiropas turnīru spēles. Viņš kandidē kā
GKR pārstāvis un viņa iekļaušana sarakstā ir viens no pamanāmākajiem sporta
pasaules pārstāvju ienākšanas piemēriem šajās Saeimas vēlēšanās. Tāpat Rīgas
saraksts ievērojams arī ar to, ka tajā uz politiskās skatuves atgriezies Sandis
Ģirģens - bijušais iekšlietu ministrs un partijas
"Republika" dibinātājs kā kadidāts ar 14. numuru. Viņa pievienošanās
partijai, kuru viņš savulaik no Saeimas tribīnes asi kritizēja, sociālajos
tīklos izsaukusi daudz ironisku komentāru Vidzemes vēlēšanu saraksta priekšgalā ir virkne
pieredzējušu politiķu un pašvaldību vadītāju. Saraksta līdere ir Saeimas
priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, kura ieņem otro augstāko valsts
amatpersonas amatu. Daiga Mieriņa politikā ienāca kā Carnikavas novada
pašvaldības vadītāja. Ar otro numuru kandidē zemkopības eksministrs Armands
Krauze, kurš iepriekš ilgstoši darbojies arī Saeimā - viens no ZZS
galvenajiem lauksaimniecības un reģionālās attīstības politikas veidotājiem.
Trešais sarakstā ir Saeimas deputāts, LSDSP līderis Jānis Dinevičs.
Viņš Latvijas politikā darbojas jau kopš neatkarības atjaunošanas un iepriekš
bijis gan Saeimas deputāts, gan arī Rīgas vicemērs. Ar ceturto numuru kandidē Saeimas deputāts Harijs Rokpelnis,
kurš pārstāv jaunāko ZZS politiķu paaudzi. Viņš Saeimā aktīvi strādājis
reģionālās attīstības, pašvaldību un ekonomikas jautājumos. Vidzemes sarakstā
pārstāvēti arī vairāki pašvaldību līderi. Ar septīto numuru kandidē Andrejs
Ceļapīters, kurš iepriekš ilgstoši vadījis Madonas novada pašvaldību un
šobrīd ir Saeimas deputāts. Astotajā vietā ir Jūrmalas domes
priekšsēdētāja Rita Sproģe, savukārt devītais numurs ir pašreizējam
Madonas novada domes priekšsēdētājam Agrim Lungevičam, kurš pārstāv
vienu no lielākajām Vidzemes pašvaldībām. Kopumā ZZS Vidzemes saraksts veidots, apvienojot valsts augstākā līmeņa
amatpersonas, ilggadējus parlamenta deputātus un pieredzējušus pašvaldību
vadītājus, īpašu uzsvaru liekot uz reģionu pārstāvniecību un vietvaru pieredzi. Latgales ZZS vēlēšanu saraksta līderis ir vēl nesenais
klimata un enerģētikas ministrs, kādreizējais Rēzeknes novada domes
deputāts Kaspars Melnis. Ar otro numuru kandidē Saeimas deputāte un
ārste Līga Kozlovska. Trešajā vietā ir Daugavpils Olimpiskā centra
valdes loceklis Andris Morozovs, kurš iepriekš bijis arī Rīgas
domnieks, pārstāvot partijas "Saskaņa" un "Sarauj,
Latgale!". Pirms mēneša viņš nonāca sabiedrības uzmanības centrā pēc tam,
kad viņu piemeklēja infarkts un bija nepieciešama steidzama sirds operācija. Pēc
ārstēšanās viņš publiski paziņoja, ka bīstamākais jau ir aiz muguras, pateicās
Daugavpils reģionālās slimnīcas mediķiem par profesionalitāti un aicināja
cilvēkus vairāk rūpēties par savu veselību, uzsverot, ka neviens amats vai
darbs nav vērtīgāks par veselību. Ar desmito numuru Latgalē kandidē Latvijas Tirgotāju asociācijas
prezidents Henriks Danusēvičs, kurš ir viens no atpazīstamākajiem
uzņēmēju organizāciju pārstāvjiem Latvijā un regulāri komentē ekonomikas,
mazumtirdzniecības un nodokļu politikas jautājumus. Latgales sarakstu ar
17. numuru noslēdz kādreizējais zemkopības ministrs, padomju laikā – kolhoza
“Piebalga” vadītājs Jānis Dūklavs. Zaļo un zemnieku savienības Kurzemes vēlēšanu saraksta
līderis ir zemkopības ministrs Uldis Augulis, kurš ir viens no
pieredzējušākajiem ZZS politiķiem, iepriekš ieņēmis arī labklājības “Latvijai
un Ventspilij” vadītāja Aivara Lemberga sieva Kristīne Lemberga,
kura strādā par Ventspils domes administrācijas Mārketinga un tūrisma nodaļas
vadītājas vietnieci un Ventspils pārstāvniecības Rīgā vadītāju. Viņa
kandidatūra piesaista pastiprinātu uzmanību, ņemot vērā viņas vīra ilgstošo
ietekmi ZZS. Trešais Kurzemes sarakstā ir Saeimas deputāts, matemātiķis Jānis
Vucāns, kurš parlamentā darbojas jau vairākus sasaukumus. Viņš parlamentā
vada Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju, kā arī Ārlietu komisijas Baltijas
lietu apakškomisiju, un iepriekš ilgstoši bijis arī Ventspils Augstskolas
rektors. Ar ceturto numuru kandidē kādreizējais Dienvidkurzemes novada
mērs Aivars Priedols. Zemgales saraksta līderis ir labklājības ministrs Reinis
Uzulnieks, kurš pārstāv ZZS jauno politiķu paaudzi. Viņš iepriekš ilgstoši
strādājis valsts pārvaldē, bijis Labklājības ministrijas parlamentārais
sekretārs un ministra padomnieks. Ar otro numuru kandidē Saeimas deputāts Andris
Bērziņš. Tā uz Latvijas politiskās skatuves darbojas vairāki viņš vārda un
uzvārda brāļi, tad jāpaskaidro, ka šis ir tas Andris Bērziņš, kurš ir vadījis
Latvijas Bērnu fondu, bijis vairāku Saeimas sasaukumu deputāts, bet nav bijis
ne Valsts prezidents, ne premjers. Trešais sarakstā ir Ekonomikas ministrijas
parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis, kurš pārstāv jaunāko ZZS
politiķu paaudzi. Saraksta noslēgumā ar 18. numuru kandidē Jelgavas domes
deputāts Andris Rāviņš, kurš no 2001. līdz 2025. gada bijis
Jelgavas mērs. ZZS sarakstā 15. Saeimas vēlēšanās kandidē Andris Rāviņš (no labās),
kurš pēc valsts neatkarības atjaunošanas ir otrais visilgāk mēra amatā
(Jelgavā) pabijis pašvaldības vadītājs un joprojām ir vietvaras deputāts
(rekordists ir ventspilnieks Aivars Lembergs). Uz citu partiju fona ZZS visvairāk izceļas ar to, ka tās kandidātu
sarakstos ir iekļauts rekordliels skaits esošo un bijušo pašvaldību vadītāju
(mēru) un viņu vietnieku. ZZS ir veiksmīgi pārvilinājusi reģionālos līderus arī
no citiem politiskajiem spēkiem. (piemēram, Latgales saraksta augstajā 3. vietā
startē Andris Morozovs, kurš iepriekš bija redzams partijas "Saskaņa"
politiķis Rīgas domē). Tai pašā laikā šis priekšvēlēšanu posms zaļzemniekiem ir bijis arī
satricinājumiem bagāts. Pēdējā laika lielākais skandāls bija zemkopības
ministra Armanda Krauzes atlaišana un tā dēvētā kokrūpnieku lieta. Šī gada
maijā tiesībsargājošo iestāžu veiktas izmeklēšanas dēļ toreizējā premjere Evika
Siliņa Andri Krauzi atlaida no ministra amata. Lai gan Armands Krauze atgriezās
Saeimā un noliedz jebkādu saistību ar pārkāpumiem, opozīcija šo faktu aktīvi
izmanto priekšvēlēšanu retorikā, lai mazinātu ZZS reputāciju. Savukārt pēkšņās
valdības maiņas pavasarī dēļ ZZS nācās pārdzīvot politisko “turbulenci”. Politologs: Uzulnieka skandāls vairāk
var kaitēt viņam pašam, nevis ZZS Reiņa Uzulnieka (ZZS) braukšana
dzērumā varētu būtiski neietekmēt partijas rezultātus Saeimas vēlēšanās,
pieļāva politologs Jānis Ikstens. Viņaprāt, Uzulnieks nav pats
redzamākais politiskā spēka līderis, izņemot to, ka viņš ir ministrs. Turklāt
par ministru viņš kļuva tikai tādēļ, ka, restartējot valdību, no amata atsauca
Uldi Auguli (ZZS). "Es nedomāju, ka tas būtiski
ietekmēs partijas sniegumu. Var būt jautājums, kā tas ietekmēs viņa individuālo
sniegumu," teica Ikstens. Politologs norādīja, ka oktobra
sākumā gaidāmās vēlēšanas parādīs, vai vēlētāji ir gatavi atjaunot mandātu
Uzulniekam. Kā ziņots, Uzulnieks sestdien pieķerts braucam 3,09 promiļu
reibumā. Ministru prezidents Andris Kulbergs
(AS) ir izdevis rīkojumu par Uzulnieka atbrīvošanu no labklājības ministra
pienākumu pildīšanas. Savukārt par labklājības ministra pienākumu izpildītāju
uz šīs valdības pilnvaru laiku ir iecelts zemkopības ministrs Augulis. https://jauns.lv/raksts/zinas/728474-politologs-uzulnieka-skandals-vairak-var-kaitet-vinam-pasam-nevis-zzs
https://jauns.lv/tema/15-saeimas-velesanas
Pienākuši grūti brīži, jābūt vienotiem 15. Saeimas vēlēšanu saraksts nr. 5
(Nacionālā apvienība) Elmārs Barkāns Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” 15.
Saeimas vēlēšanās vēlētājus uzrunā ar aicinājumu: “Grūtos brīžos mūsu tauta ir
spējusi būt vienota. Mēs neesam vienādi, taču šis nav laiks, lai ļautu sīkām
domstarpībām mūs šķelt. Aicinām balsot par latvisku, drošu un augošu Latviju.” Pienākuši grūti brīži, jābūt vienotiem: 15. Saeima... Nacionālā apvienība bija pirmā politiskā partija, kas 20. jūnijā
iesniedza savus kandidātu sarakstus gaidāmajām 15. Saeimas vēlēšanām un pēcāk
izlozē ieguva 5. saraksta numuru. Kopumā partija pieteikusi 125 deputātu
kandidātus, kas ir par desmit vairāk nekā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās. Priekšvēlēšanu programma sadalīta četros tematiskajos blokos – “Latviska
Latvija”, “Droša Latvija”, “Augoša Latvija” un “Latvija
ģimenēm”. Partija uzsver, ka tās mērķis ir nodrošināt latviešu tautas
pastāvēšanu cauri paaudzēm, nosargāt no senčiem mantoto tēvzemi un panākt, lai
latvieši savā valstī justos kā mājās. Četri pamatakmeņi Programmas sadaļā “Latviska Latvija” uzsvērts, ka
latviskas valsts saglabāšana prasa apzinātu izvēli ik dienu – valodas,
kultūras, izglītības un informatīvās telpas jomā. Savukārt “Droša
Latvija” paredz spēju aizsargāt valsts robežas, nodrošināt sabiedrisko
kārtību un garantēt, ka Latvija saglabājas kā latviešu mājas. Partijas ieskatā
tas prasa gan militāru gatavību, gan skaidru imigrācijas politiku, gan spēcīgu
tiesiskumu. Bloks “Augoša Latvija” veltīts ekonomikas attīstībai.
Tajā uzsvērta nepieciešamība radīt darba vietas reģionos, attīstīt modernu
infrastruktūru un stiprināt uzņēmējdarbību Latvijā. Nacionālā apvienība
izvirzījusi mērķi līdz 2030. gadam panākt, lai Latvijas iekšzemes kopprodukts
uz vienu iedzīvotāju sasniegtu 80% no Eiropas Savienības vidējā rādītāja.
Sadaļā “Latvija ģimenēm” uzsvērts, ka valsts nākotnes pamats
ir stipras ģimenes. Programma paredz atbalstu ģimenēm no bērna gaidīšanas laika
līdz pat vecumdienām, piedāvājot konkrētus un finansiāli pamatotus pasākumus.
Vienlaikus tiek akcentēta arī individuālā atbildība par savu ģimeni un tautas
nākotni. Latviskās identitātes stiprināšana caurvij visu Nacionālās apvienības
priekšvēlēšanu programmu. Starp partijas solījumiem ir Latvijas derusifikācijas
deklarācijas pieņemšana okupācijas seku novēršanai, stingrāka regulējuma
ieviešana un būtiska kontroles pastiprināšana attiecībā uz trešo valstu
pilsoņiem, kā arī Latvijai nelojālu personu un Krievijas pilsoņu izceļošanas
veicināšana no valsts. Programmā ietverti arī citi priekšlikumi, kas vērsti uz
nacionālās identitātes un valsts drošības stiprināšanu. Galvaspilsētas lokomotīves Kampaņas “Atkrievisko Latviju” iniciatore, dzejniece Liāna Langa 15.
Saeimas vēlēšanās startē Nacionālās apvienības Rīgas sarakstā kā 6. numurs. Nacionālās apvienības Rīgas vēlēšanu saraksta līdere ir izglītības un
zinātnes ministre Ilze Indriksone, kura iepriekš ieņēmusi arī
ekonomikas ministres amatu un bijusi Saeimas deputāte. Partija viņu izvirzījusi
arī par savu Ministru prezidenta amata kandidāti. Ar otro numuru kandidē
kultūras ministrs Nauris Puntulis, kurš plašākai sabiedrībai
pazīstams ne vien kā politiķis, bet arī kā savulaik leģendārās rokgrupas
“Pērkons” vokālists. Trešais Rīgas sarakstā ir Kultūras ministrijas
parlamentārais sekretārs Ivars Āboliņš, kurš no 2019. līdz pat
nesenam laikam vadīja Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, bet
pirms tam strādāja par žurnālistu un redaktoru vairākos Latvijas drukātajos
preses izdevumos, kā arī televīzijā. Ar ceturto numuru kandidē Rīgas domes deputāts Ģirts Lapiņš,
bet piektais ir Saeimas deputāts Jurģis Klotiņš – muzikologs,
publicists un pazīstamā latviešu mūzikas vēsturnieka un pētnieka Arnolda
Laimoņa Klotiņa dēls. Sestajā vietā ir dzejniece un Rīgas domes deputāte Liāna
Langa, kura plaši pazīstama kā kustības “Atkrievisko Latviju!” autore un
iniciatore, aktīvi iestājoties par Latvijas publiskās telpas derusifikāciju. Ar septīto numuru kandidē kultūras ministra biroja vadītājs, ilggadējais
Saeimas deputāts un vēsturnieks Ritvars Jansons, kādreizējās
Saeimas priekšsēdētājas un aizsardzības ministres Ināras Mūrnieces vīrs.
Desmitais Rīgas sarakstā ir uzņēmējs Lauris Ērenpreiss, kurš
pārstāv vēsturiski pazīstamo Ērenpreisu dzimtu un ir leģendārā Latvijas
velosipēdu rūpnieka Gustava Ērenpreisa brāļa mazmazdēls. Jāatzīmē, ka Lauris
Ērenpreiss devis nozīmīgu ieguldījumu vēsturiskā velosipēdu zīmola “Ērenpreiss”
atdzimšanā un velokultūras popularizēšanā Latvijā. Ar 15. numuru kandidē vēstures skolotājs Roberts Ķipurs,
kurš 2024. gadā saņēma titulu “Gada vēsturnieks Latvijā”. Balvu viņam piešķīta
par izcilu darbu un personīgo ieguldījumu vēstures mācīšanas attīstībā. Tas
bija vēsturisks notikums, jo pirmo reizi šo apbalvojumu saņēma
skolotājs-praktiķis, nevis akadēmiskais pētnieks. Novadu līderi Nacionāļu Vidzemes saraksta līderis ir iekšlietu ministrs Jānis Dombrava
un bijusī Saeimas spīkere Ināra Mūrniece. Vidzemē ar pirmo numuru startēs iekšlietu
ministrs Jānis Dombrava, otrā vieta ir Saeimas deputātei Inārai
Mūrniecei, kura pirms četriem gadiem bija Rīgas saraksta līdere, bet
trešais – Saeimas deputāts Uģis Mitrevics, kurš pirms četriem
gadiem bija apvienības premjera amata kandidāts un saraksta pirmais numurs. Nacionāļu saraksta līderis Jānis Dombrava ilgstoši bijis viens no
redzamākajiem partijas politiķiem. Pirms darba valdībā viņš vairākus sasaukumus
bija Saeimas deputāts, aktīvi darbojoties nacionālās drošības, migrācijas un
demogrāfijas jautājumos. Pēc Raivja Dzintara aiziešanas no aktīvās politikas
Jānis Dombrava kļuvis par vienu no Nacionālās apvienības redzamākajām sejām.
Pēc iecelšanas iekšlietu ministra amatā viņš īpašu ievērību izpelnījās ar to,
ka viņa pirmais rīkojums bija norādījums, ka policistiem, pildot darba
pienākumus, obligāti jārunā latviski. Drīz vien viņš izbaudīja vēl vairākus
ministra dienesta jaukumus: viņam, piemēram, nācās gan taisnoties par
nelegāļu tvarstīšanu un situāciju patvēruma meklētāju centrā “Mucenieki”.
Skaļākais un nepatīkamākais gadījums, protams, bija jūlija beigās, kad visu
sistēmu satricināja gadījums, kad Priekulē zaļumballes laikā
piedzēries policists noslepkavoja pazīstamu Liepājas pedagogu. 22. numurs sarakstā ir padomju laika disidents, kurš 1976. gadā bija
spiests doties emigrācijā uz Rietumvāciju, Pāvils Brūvers. Rietumos
viņš strādāja radiostacijas “Brīvā Eiropa” latviešu redakcijā un ieguva
teoloģisko izglītību, bet pēc atgriešanās Latvijā kļuva par Latvijas
evaņģēliski luteriskās Baznīcas Liepājas diecēzes bīskapu. Kurzemes diecēzi
viņš vadīja no 2006. līdz 2017. gadam. Sarakstu ar 31. numuru noslēdz
rakstnieks un žurnālists, dzejnieka Imanta Ziedoņa dēls Rimants
Ziedonis. Latgales vēlēšanu saraksta līderis arī šajās Saeimas
vēlēšanās ir Edmunds Teirumnieks, kurš parlamentā ievēlēts jau
vairākos sasaukumos. Viņš ilgstoši bijis viens no redzamākajiem Nacionālās
apvienības politiķiem Latgalē, aktīvi iesaistoties reģionālās attīstības,
izglītības un latgaliskās kultūrtelpas jautājumu risināšanā. Edmunds Teirumnieks
iepriekš ieņēmis arī Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra
amatu. Ar otro numuru Latgalē kandidē Andrejs Zelčs, kurš vada
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Latgales reģionālo pārstāvniecību.
Trešajā vietā ir Rolands Keišs, kurš pārstāv vienu no
pazīstamākajām Latgales lauksaimniecības saimniecībām – “Kotiņi”, uzņēmumu, kas
ir viens no lielākajiem graudkopības un kaņepju produktu ražotājiem Latvijā. Bijušais Saeimas deputāts Imants Parādnieks gaidāmajās Saeimas vēlēšanās
vairs būs tikai kā apvienības "veterānu atbalsts", jo viņa vārds
noslēdz Zemgales vēlēšanu listi. Kurzemes saraksta līderis 15. Saeimas vēlēšanās ir Artūrs
Butāns – Saeimas deputāts un viens no jaunākās paaudzes Nacionālās
apvienības politiķiem. Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās viņš Kurzemes sarakstā
bija otrais aiz toreizējās saraksta līderes Ilzes Indriksones, bet šoreiz
kļuvis par reģiona saraksta pirmo numuru. Ar otro numuru Kurzemē kandidē Vita
Hermansone – Ventspils domes deputāte un Ventspils Jaunrades nama
direktore. Viņa ir pazīstama kā izglītības un kultūras jomas pārstāve, kura
ilgstoši strādā ar bērnu un jauniešu radošās izglītības attīstību. Trešajā
vietā ir Vilmārs Vecvagaris – Liepājas domes deputāts un
atvaļināts pulkvežleitnants. Starp citiem Kurzemes saraksta kandidātiem
izceļams arī saraksta 4. numurs Roberts Sipenieks – Saldus
novada domes deputāts un Oskara Kalpaka piemiņas vietas/muzeja “Airītes”
vadītājs, kā arī aiz viņa sekojošais Gundars Sebris – Talsu
novada domes deputāts un Talsu Valsts ģimnāzijas direktors. Aiz Gundara Sebra
seko vēl divi pedagogi – Liepājas Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un
literatūras skolotājs Normunds Dzintars un Nīcas vidusskolas
direktors Mārcis Priedītis. 11. numurs ticis Latvijas “galvenajam
līvam” - Līvu (lībiešu) savienība “Līvõd īt” priekšsēdētājam, Salaspils jauktā
kora “Lōja” diriģentam Ģirtam Gailītim. Nacionāļu Zemgales saraksta līderis ir klimata un enerģētikas
ministrs Jānis Vitenbergs. Pirms četriem gadiem viņš Zemgales
sarakstā startēja ar otro numuru, bet šoreiz kļuvis par saraksta pirmo numuru.
Jānis Vitenbergs ir pieredzējis politiķis, kurš iepriekš ieņēmis arī ekonomikas
ministra amatu un Saeimā darbojies tautsaimniecības un enerģētikas jautājumos.
Ar otro numuru Zemgales sarakstā kandidē Edvīns Šnore –
Saeimas deputāts, vēsturnieks un dokumentālo filmu autors. Viņš plašāk
pazīstams ar pētījumiem par Latvijas okupācijas vēsturi, padomju režīma
noziegumiem un totalitārisma seku apzināšanu. Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās
Edvīns Šnore Zemgalē bija saraksta pirmais numurs. Trešajā vietā sarakstā ir
Jelgavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Oskars Cīrulis.
Ceturtais ir Bauskas muzeja Vēstures nodaļas vadītājs Raitis Ābelnieks.
Septītais ir kādreizējais Jaunjelgavas novada mērs, taga Aizkraukles novada
deputāts Guntis Libeks, kurš valsts mērogā lielāku atpazīstamību
pirms vairākiem gadiem ieguva ar to, ka kvēli iestājās par to, lai vairs
netiktu godināts kolaboranta, “Zaļās zemes” autora Andreja Upīša vārds.
Zemgales sarakstā īpaši pamanāms ir arī Imants Parādnieks, kurš
kandidē ar pēdējo numuru. Viņš ir ilggadējs Nacionālās apvienības politiķis,
bijis vairāku Saeimas sasaukumu deputāts un ilgstoši darbojies partijas vadībā. Derusifikācija bez zvaigznēm Nacionālās apvienības priekšvēlēšanu programmas mugurkauls ir nacionālā
stāja par latvisku Latviju. Nacionālās apvienības kandidātu saraksti veidoti, primāri balstoties uz
ilgstošu darbu partijā un profesionālajām kvalitātēm, nevis īslaicīgu
atpazīstamību, žurnālistiem paudis nacionāļu politiķis Ģirts Lapiņš. Viņš
uzsvēris, ka partija nepiekrīt praksei īsi pirms vēlēšanām piesaistīt tā
dēvētās “zvaigznes” – aktierus vai sportistus, kuriem pēc ievēlēšanas nereti
nav skaidras vietas politiskajā darbā: “Mūsu princips ir citāds – kandidāti
sevi pierāda ar ilgstošu un mērķtiecīgu darbu. Tas ir viens no būtiskākajiem
kritērijiem, lai gan tas automātiski nenozīmē augstāku vietu sarakstā.” Ja skatās uz Nacionālās apvienības 15. Saeimas vēlēšanu sarakstu un
programmu, tad visvairāk uzmanību piesaistījuši ne tikai līderi un pazīstami
kandidāti, bet arī vairāki ideoloģiski asi priekšlikumi: * “Atkrievisko
Latviju!” un Liānas Langas kandidatūra; * solījums pieņemt “Latvijas
derusifikācijas deklarāciju”, kas ir viens no neparastākajiem priekšlikumiem
programmā; * trešo valstu pilsoņu kontrole un migrācijas politika Šis jautājums
var kļūt par vienu no strīdīgākajiem priekšvēlēšanu tematiem, jo vieni to vērtē
kā valsts drošības jautājumu, bet citi – kā pārāk ierobežojošu pieeju. Zemgales sarakstā uzmanību piesaista arī tas, ka ilggadējais apvienības
politiķis Imants Parādnieks kandidē ar pēdējo vietu sarakstā. Latvijas politikā
pēdējā vieta sarakstā bieži tiek izmantota kā simbolisks žests – tā var nozīmēt
partijas veterāna atbalstu komandai, nevis vēlmi būt priekšgalā. “Sievas, kuras jāsit…”: skandalozu
izteikumu dēļ Nacionālā apvienība izslēdz no partijas Saeimas kandidātu Valtu
Dalbiņu Nacionālās apvienības (NA) valde lēmusi no partijas izslēgt 15. Saeimas vēlēšanu deputāta amata kandidātu Valtu Dalbiņu, kurš ierakstos sociālajos tīklos normalizējis vardarbību pret sievietēm un veltījis tām aizspriedumainus pārmetumus. “Sievas, kuras jāsit…”: skandalozu
izteikumu dēļ N... NA paziņojumā sociālajos medijos
vēsta, ka Dalbiņš publiski paudis uzskatus, kas nav savietojami ar NA vērtībām
un partijas valde ir pieņēmusi lēmumu par viņa izslēgšanu no NA. Dalbiņš, piemēram, 2025. gada
septembrī vietnē "X" izpaudies, ka esot "sievas, kuras
jāsit", bet kādā citā ierakstā sievietes nodēvējis par "garīgi
nestabilām būtnēm", kuras ārpus ģimenes dzīves nesot nāvi. Dalbiņš kandidē 15. Saeimas vēlēšanās
no NA Vidzemes saraksta ar 27. numuru. Kā liecina informācija Centrālās
vēlēšanu komisijas (CVK) mājaslapā, Dalbiņš ir NA Ķekavas nodaļas vadītājas
vietnieks. Vienlaikus Dalbiņa izslēgšana no
partijas nenozīmē, ka viņš nevarēs kandidēt Saeimas vēlēšanās. Saeimas vēlēšanu
likums paredz, ka reģistrētie kandidātu saraksti nav atsaucami. Grozījumus
tajos var izdarīt tikai CVK un tikai likumā noteiktos gadījumos, piemēram, ja
personai nav tiesību kandidēt Saeimas vēlēšanās, kandidāts nav noteiktajā
kārtībā atstājis ar kandidēšanu nesavienojamu amatu, viena persona pieteikta
vairākos kandidātu sarakstos vai kandidāts ir miris.
Gobzema utopija: mazāk nodokļu, lielāki izdevumi 15. Saeimas vēlēšanu saraksts Nr. 6 (Gobzema saraksts) Elmārs Barkāns Gobzema saraksts ir interesants ar to, ka tajā savienojas divas ļoti
atšķirīgas lietas: Alda Gobzema (Arigo Toro) kā skaļi pazīstama politiķa
personīgais zīmols un salīdzinoši maz zināmi kandiāti. Tas piedāvā būtisku
nodokļu samazināšanu, taču programmā gandrīz nav skaidrots, kā tas tiktu
finansēts vai īstenots praksē. Gobzema utopija: mazāk nodokļu, lielāki izdevumi. ... Partijas pamatsolījums vēlētājam ir mazāks valsts aparāts, vairāk
brīvības cilvēkam, reāls atbalsts bērniem un miers mūsu mājās: “Mēs iestājamies
par klasisku, konservatīvu un savstarpēji cieņpilnu sabiedrību, kurā valsts
nejaucas cilvēka privātajā dzīvē, uzņēmējdarbībā un personiskajās izvēlēs. Mūsu
kultūras, valodas un identitātes pamatā ir kristīgās un tradicionālās Eiropas
vērtības.” Gobzema saraksts 15. Saeimas vēlēšanās nav pilnīgi jauns politisks
projekts – tas ir vairāku iepriekšējo partijas līdera politisko veidojumu
turpinājums. Partija ir izgājusi cauri vairākiem nosaukumiem un neveiksmēm,
sākot ar KPV LV ēru, turpinot ar “Katram un katrai” un “Platformu 21”. Izņemot
pašu Aldi Gobzemu, lielākā daļa saraksta līderu sabiedrībai ir maz pazīstami.
Atšķirībā no tradicionālām partijām, kurām ir ilgstoša organizācija, reģionālās
nodaļas un plaši zināmi līderi, Gobzema saraksta galvenais kapitāls ir paša
Gobzema vārds. Gobzema politiskās pārvērtības Alda Gobzema politiskā karjera sākās ar partiju “Kam pieder valsts?”
(KPV LV), kas tika izveidota 2016. gadā pēc Artusa Kaimiņa iniciatīvas. Partija
2018. gada Saeimas vēlēšanās piedzīvoja lielus panākumus un ieguva 16 deputātu
vietas. Aldis Gobzems kļuva par vienu no redzamākajiem partijas līderiem un
viņš tika izvirzīts premjera amata kandidāta lomai. Tomēr jau drīz pēc vēlēšanām sākās iekšējie konflikti starp Aldi Gobzemu
un Artusu Kaimiņu: cīņa par partijas ietekmi; publiski asi izteikumi starp
partijas biedriem; jautājumi par partijas reputāciju. 2019. gada februārī KPV
LV valde Aldi Gobzemu no partijas izslēdza, pamatojot to ar pārmetumiem par
partijas tēla graušanu. Viņš šo lēmumu kritizēja un paziņoja par jauna
politiskā projekta veidošanu. Viņa nākamais projekts bija partija “Likums un kārtība”, kas vēlāk
pārtapa par “Katram un katrai”, kura 2022. gada Saeimas vēlēšanās nepārvarēja
5% barjeru iekļūšanai Saeimā. Pēc neveiksmes partija mainīja nosaukumu uz
“Platforma 21”, bet vēlāk – pirms 15. Saeimas vēlēšanām – pārtapa par “Gobzema
sarakstu”. Pats saraksta līderis skaidrojis, ka nosaukuma maiņa nav personības
kults, bet gan praktisks solis, jo viņa vārds sabiedrībā jau ir atpazīstams
politisks zīmols. Tomēr vēlēšanu sarakstā Alda Gobzema vārdu neatradīsies, jo 2024. gada
nogalē viņš oficiāli nomainīja vārdu un uzvārdu uz Arigo Toro. Iemesls tam esot
viņa dzīve Spānijā – latviskais vārds un uzvārds spāniski runājošā vidē radījis
praktiskas grūtības, piemēram, izrunā un dokumentu aizpildīšanā. Viņš norādīja,
ka jaunais vārds palīdzot vieglāk iekļauties Spānijas sabiedrībā. Tomēr
sabiedrībā šis solis izraisīja plašu rezonansi, jo vārda maiņa daudziem šķita
neparasta; radās jautājumi, vai tā ir personiska pārmaiņa vai mēģinājums
distancēties no iepriekšējās reputācijas. Gobzema skandāli Aldis Gobzems savā politiķa karjerā bijis ierauts ne vienā vien skaļā
politiskā skandālā. Arigo Toro (Aldis Gobzems) ir jurists, bijušais advokāts un bijušais 13.
Saeimas deputāts, kurš Latvijas politikā ienāca ar ļoti strauju popularitātes
kāpumu, kļūstot par vienu no redzamākajiem tā sauktā “protesta balsojuma”
politiķiem. Vēlāk viņš pārcēlās uz dzīvi Spānijā. Pirms iesaistīšanās politikā
viņš bija galvenokārt pazīstams kā zvērināts advokāts. Viņš strādāja
juridiskajā jomā un bija iesaistīts vairākās publiski apspriestās lietās,
tostarp kā advokāts Zolitūdes traģēdijas krimināllietā, kuru viņš “uzmeta”. Aldis Gobzems faktiski pameta Zolitūdes traģēdijas upuru tiesisko
pārstāvību, un viņa rīcības dēļ tika izbeigta vismaz viena nozīmīga civillieta.
2018. gada nogalē, pēc ievēlēšanas 13. Saeimā, Aldis Gobzems paziņoja par
advokāta prakses pārtraukšanu. Viņa pēkšņā izstāšanās no procesa atstāja
cietušos un bojāgājušo tuviniekus neziņā, jo citi advokātu biroji nevēlējās tik
vēlā stadijā pārņemt viņa iesāktās krimināllietas un civillietas. Kopumā
tiesību eksperti un cietušo tiesību aizstāvji viņa rīcību vērtēja kā
neprofesionālu, jo personīgās politiskās ambīcijas tika nostādītas augstāk par
upuru tiesisko interešu aizstāvību līdz galam. Savukārt ir viņa politiķa karjera saistās ar vairākiem skandāliem.
Skaļākie no tiem: * Pēc 13. Saeimas vēlēšanām Aldis Gobzems tika nominēts kā viens no
potenciālajiem premjera amata kandidātiem. Viņa piedāvātā valdības veidošanas
taktika bija ļoti pretrunīga, un mēģinājums izveidot valdību beidzās
neveiksmīgi. Tas kļuva par vienu no pirmajiem lielajiem publiskajiem
konfliktiem, kas nostiprināja viņa tēlu kā ļoti “skandalozam” politiķim. * Alda Gobzema politiskais stils bieži izraisījis konfliktus arī paša
komandās. Viņa kritiķi pārmet pārāk personificētu politiku, asu retoriku,
biežas domstarpības ar sabiedrotajiem. Savukārt atbalstītāji viņu redz kā
politiķi, kurš “pasaka to, ko citi baidās pateikt”. * Covid-19 pandēmijas laikā Aldis Gobzems kļuva par vienu no
redzamākajiem valdības Covid-19 politikas kritiķiem. Viņš piedalījās un
organizēja protesta aktivitātes pret ierobežojumiem un vakcinācijas politiku,
kas piesaistīja gan atbalstītājus, gan kritiku. Dārgie solījumi: lai arī ko tas maksātu Gobzema saraksts ir viens no spilgtākajiem politiskā populisma piemēriem
pēdējo gadu laikā. Tā stiprā puse ir skaidrs vēstījums – “mazāka valsts
(pārvalde), vairāk naudas cilvēkiem, tradicionālas vērtības”. Taču vājā puse ir
ilgstošā politisko projektu maiņas vēsture, konflikti ar bijušajiem
sabiedrotajiem un jautājumi par to, cik stabila būtu šāda viena līdera
organizācija pēc nonākšanas pie varas. Saraksta programma ir viena no
ambiciozākajām un vienlaikus fiskāli visdārgākajām: ļoti dārgi sociālie solījumi
vienlaikus ar nodokļu samazināšanu. Programma sola: 5000 eiro par
katra bērna piedzimšanu; 1000 eiro mēnesī par bērnu līdz divu gadu vecumam;
iedzīvotāju ienākuma nodokļa atcelšanu daudzbērnu ģimenēm; bezmaksas ēdināšanu
visiem skolēniem; bezmaksas sabiedrisko transportu pensionāriem; automātisku
sociālo pabalstu piešķiršanu; vienīgā mājokļa nekustamā īpašuma nodokļa
atcelšanu; PVN samazināšanu pārtikai, elektrībai, gāzei un medikamentiem. Viens no neparastākajiem formulējumiem programmā ir izglītības sadaļā:
“Piesaistīsim spēcīgus ārvalstu mācību spēkus... Lai arī ko tas maksātu.”
Politiskajās programmās šāds formulējums ir ļoti netipisks, jo tajā faktiski
tiek atzīts, ka izmaksām netiek noteikts ierobežojums. Parasti partijas norāda
finansējuma avotus vai prioritātes, nevis sola īstenot ieceri neatkarīgi no
cenas. Radikāli priekšlikumi Gobzema partijas prioritātes: Bērni. Ģimene. Nākotne. Latvija. (attēlā -
saraksta kandidāte Rīgas vēlēšanu apgabalā Sanita Lemeševska). * Programma skolēniem paredz pilnībā likvidēt mājasdarbus.
Tas ir viens no radikālākajiem priekšlikumiem Latvijas izglītības politikā.
Starptautiskajā praksē mājasdarbu apjoms tiek samazināts vai diferencēts, taču
pilnīga atteikšanās no tiem ir reta. * Programma arī sola atteikties no sistēmas, kas “liedz labot
atzīmes”. Tas ir vairāk politisks sauklis nekā konkrēta reforma, jo
Latvijas skolās vērtēšanas kārtība dažādās skolās jau šobrīd atšķiras un
iespējas uzlabot vērtējumu daudzviet pastāv. * 270 dienu nodokļu brīvdienas visiem jaunajiem uzņēmumiem.
Lai gan vairākas valstis piedāvā nodokļu atvieglojumus jaunajiem uzņēmumiem,
gandrīz pilnīga nodokļu atlikšana deviņus mēnešus visiem uzņēmumiem būtu ļoti
plaša programma, kas varētu radīt arī iespējas ļaunprātīgai izmantošanai. * 2. pensiju līmeni padarīt pilnīgi brīvprātīgu, kas ir
viens no strīdīgākajiem ekonomiskajiem priekšlikumiem. Atbalstītāji to
argumentē ar cilvēku izvēles brīvību. Savukārt šīs idejas pretinieki norāda, ka
tas ilgtermiņā var samazināt nākotnes pensijas un vājināt uzkrājumu sistēmu, jo
daļa cilvēku no uzkrāšanas atteiktos. * Programma sola Latviju pārvērst par Eiropas investīciju un
nodokļu centru. Šis ir ļoti ambiciozs mērķis, taču programmā nav
aprakstīts, kā tas tieši paveicams. * Latvija Ukrainas un Krievijas kara jautājumā neieņems
“priekšplānā ejošu pozīciju”; uzsvars būs uz diplomātiju un mieru, uzsver
gobzemieši. Tas ievērojami atšķiras no līdzšinējās Latvijas ārpolitikas, kurā
konsekventi uzsvērts militārs un politisks atbalsts Ukrainai kopā ar NATO un ES
partneriem. * Tautas vēlēts Valsts prezidents. Šis nav jauns
priekšlikums Latvijas politikā, tomēr Gobzema programma to pasniedz kā vienu no
galvenajiem demokrātijas instrumentiem. Tam būtu nepieciešami Satversmes
grozījumi un plaša politiska vienošanās. No fiskālā skatupunkta programma rada vairākus būtiskus jautājumus.
Salīdzinoši reāli īstenojami priekšlikumi: tautas vēlēts prezidents (ja izdodas
grozīt Satversmi); referenduma sliekšņa samazināšana; Drošības akadēmija;
lielāks uzsvars uz dronu tehnoloģijām aizsardzībā. Daļēji izpildāmi, bet ļoti dārgi priekšlikumi: bezmaksas ēdināšana
visiem skolēniem; bezmaksas sabiedriskais transports pensionāriem; plaši ģimeņu
pabalsti; PVN samazināšana. Ļoti grūti īstenojami bez milzīgas budžeta pārkārtošanas: vienlaikus
būtiski samazināt nodokļus un strauji palielināt sociālos izdevumus; pilnībā
atcelt NĪN vienīgajam mājoklim, neparedzot alternatīvu ieņēmumu avotu
pašvaldībām; īstenot visus demogrāfijas solījumus esošā budžeta ietvaros. Politologi par populistiskiem parasti uzskata solījumus, kuros tiek
piedāvāti ļoti plaši ieguvumi sabiedrībai, bet netiek skaidrots to finansējums.
Šajā programmā tādu ir pārpārēm. Gobzemiešu nepazīstamās sejas Rīgas saraksta līderis ir pats Arigo Toro (Aldis
Gobzems) un aiz viņa seko nepazīstami vārdi. Otrā – bezdarbniece (pēc
tirdzniecības eksperte) Marita Liepiņa, trešā Valsts kases
konsultante darba samaksas jautājumos, grāmatvede Sanita Lemeševska.
Ar aktīvu darba dzīvi Rīgas gobzemieši nav aizrāvušie, jo no 34 sarakstā
iekļautajiem deputātu kandidātiem trīs ir bezdarbnieki, divas mājsaimnieces,
viens norādījis ka “nestrādā” un viens ir pensionārs – 59 gadus
vecais Ivars Grauds, kurš vēl nav sasniedzis oficiālo (vispārējo)
pensionēšanās vecumu – 65 gadus. Viens no četriem visu partiju 1428 deputātu
kandidātiem, iesniedzot anketu, arī pamatīgi saputrojās. Saraksta 20. numurs -
Ogres rajona brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības priekšnieks Jāzeps
Janiševs vispirms norādīja, ka viņam bijusi saistība ar PSRS vai
ārvalstu specdienestiem, ko vēlāk laboja. Vidzemes saraksta līderis ir SIA HEKTO development
(būvniecības projektu attīstīšana) valdes priekšsēdētājs Agris
Freifalts. Otrais – finanšu institūcijas IT vecākais administrators Roberts
Volkovičs, bet trešā – uzkopēja Saulkrastu pašvaldībā Inese Vaska. Latgales sarakstā ir tikai četri kandidāti: Raimonds
Nipers no Dagdas - SIA “MĀRA N” (mazumtirdzniecība) valdes
loceklis, Sergejs Pirogovs - SIA “Zuchel Kuche”(mēbeļu salons)
valdes loceklis, pašnodarbinātā juriste Viktorija Grafe un Jānis
Žukovskis - SIA “T Profile” (griestu uzstādīšanas serviss) projektu
vadītājs. Arī Kurzemes saraksts nav dižs – tikai septiņi deputātu
kandidāti: Daniels Balika - Ventspils Krišjāņa Valdemāra
pamatskolas skolotājs, Laura Kontrauska – pašnodarbinātā
māksliniece. Aiz viņiem seko būvniecības biznesa pārstāvji Dainis
Grabovskis (“DG-Projects” un Aleksandrs Dupats (“Alex
AB Būve”), piektā kroga “Aptieka” īpašniece Anna Ipatova, sestais -
SIA “ROCKTEHNIK” darbinieks Jānis Zvejnieks, bet sarakstu noslēdz
taksists Kristaps Neimanis. Zemgales saraksta līdere ir sociālā darbiniece no
Bauskas Ilze Kalniņa-Molotoka, otrā - SIA "T-System Tyres”
(autoserviss) projektu vadītāja Alīna Bondare, bet trešā Rundāles
bērnudārza “Mārpuķīte” lietvede Agija Freifelde. Vispazīstamākais
šajā sarakstā ir Latvijas Olimpiskā vienības sportists, svarcēlājs Armands
Mežinskis, kurš šopavasar Gruzijā notiekošajā Eiropas čempionātā
svarcelšanā izcīnīja septīto vietu svara kategorijā līdz 94 kilogramiem. Apvienotie dūži premjera vadībā: 15. Saeimas vēlēšanu saraksts nr. 7 - Apvienotais saraksts Elmārs Barkāns Pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām izveidotais Apvienotais saraksts
(AS), kurā Latvijas Reģionu apvienībai pievienojās no zaļzemniekiem aizmukušās
Zaļā partija un Liepājas partija, pēc visa spriežot, iekļūs arī 15. Saeimā, jo
tā popularitāte balstās uz hiperaktīvā premjera Andra Kulberga rosīšanos. Tai
pašā laikā tam arī jāpiedzīvo milzīgi izaicinājumi un konkurentu uzbrukumi. Apvienotie dūži premjera vadībā: 15. Saeimas vēlēš... Socioloģiskā aptauja liecina, ka AS pagājušajā mēnesī starp partijām
bija līderpozīcijā ar12,2% (viņiem sekoja “Suverēnā vara”/Jaunlatvieši, kuri
bija ieguvuši 11,4%). Tas visdrīzāk saistīts ar to, ka Andris Kulbergs kā
premjers pēc Evikas Siliņas(“Jaunā vienotība”) aiziešanas no valdības mājas šī
gada maijā sāka aktīvi izvērst “pārkārtošanos”, ko vēlētāji gribēja pēc “Jaunas
vienotības” laikā piedzīvotās “stagnācijas”. Tai pašā laikā AS arī jākonkurē ar
programmatiski līdzīgiem spēkiem – Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un
Nacionālo apvienību. Viens nepareizs AS solis vai izteikums un AS vēlētājs bez
lielām problēmām vēlēšanu sarakstu klāstā var atrast sev idejiski tuvu partiju
– vai nu zaļzemniekus, vai arī nacionāļus. Te nu AS ir ko saspringt, lai Andris
Kulbergs nekur nepakluptu, jo viņš partijas priekšvēlēšanu programmā
pozicionēts kā visu problēmu atrisinājums (“Tad nāca risinājums - Andris
Kulbergs”). Sola bezdeficīta budžetu Apvienotais saraksts par visu problēmu risinājumu uzskata Andri
Kulbergu. Turpinot iepazīstināšanu ar 15. Saeimas sarakstiem, septītais Jauns.lv
stāsts ir par Apvienoto sarakstu, kas sola bezdeficīta bāzes budžetu četru gadu
laikā, izveidot Latvijas Attīstības fondu, 10% mikrouzņēmumu nodokli fiziskām
personām, kapitāla pieauguma nodokļa samazināšanu, 2 miljardu eiro kreditēšanas
pieaugumu reģionu mājokļiem un projektus aizsardzībā, enerģētikā un
infrastruktūrā. Programmā gan nav sīkāk rēķināts, kā plašo investīciju
programmu īstenot. Šo programmu sola realizēt īstenot sabiedrībā plaši zināmi
politiķi un atpazīstamas personības. Uz uzņēmēja Ulda Pīlēna izveidotās biedrības “Apvienotais Latvijas
saraksts” bāzes izveidotais politiskais spēks piedāvā “alternatīvu” –
kompetentus cilvēkus, kas grib darīt, nevis runāt; izvēli visiem, kas nav mierā
ar valdību mazspēju, tiem, kas grib risinājumus un vēlas dzīvot drošā, uz
attīstību orientētā valstī: “Esam bijuši gan valdībā, gan opozīcijā, izgājuši
pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanu ugunskristības. No tām iznākuši stiprāki,
saglabājot savus principus un pārliecību.” AS lepojas ar iepriekšējo pašvaldību vēlēšanām, kur ieguva lielāko
deputātu pārstāvniecību vietvarās no visām partijām: “Šie nebija viegli gadi.
Karš Ukrainā. Stagnējoša ekonomika. Enerģētikas krīze. Atpalicība no kaimiņiem.
Augošs valsts parāds. Un valdība, kas bija atrauta no realitātes – lēmumi
nokavēti, atbildība zudusi.” Apvienotie desmit baušļi Apvienotais saraksts desmitniekā grib trāpīt ar desmit baušļiem. AS priekšvēlēšanu programmā izceltas desmit sadaļas jeb baušļi, kas
jāievieš dzīvē: * Iekšējai un ārējai drošībai. Partija cita starpā sola
paplašināt Valsts aizsardzības dienestu, stiprināt Zemessardzes kaujas spējas,
pabeigt austrumu robežas aizsardzības līniju, attīstīt dronu un pretdronu
spējas, izveidot patvertņu tīklu, veikt valsts rezervju auditu, stiprināt kritiskās
infrastruktūras noturību. * Atbildīgām investīcijām sabiedrības labumam: “Mūsu
prioritāte ir ieviest kārtību valsts finansēs, lai sasniegtu bezdeficīta bāzes
budžetu. Pārskatīsim “Rail Baltica” apjomu uz minimālo realizējamo, ieviesīsim
pilnu finanšu caurredzamību un izmaksu kontroli.” * Ekonomikas izrāvienam. Latvijai ir vajadzīgas ārējas
investīcijas, vietējā kapitāla bāzes paplašināšana, produktivitātes, eksporta
un algu izrāviens, teikts partijas programmā, kurā solīts: “Stabilizēsim
nodokļu politiku. Pārtrauksim nodokļu regulāru pārskatīšanu, kas traucē
ilgtermiņa investīciju piesaistei. Ēnu ekonomiku samazināsim ar motivāciju
strādāt legāli, ne sodīšanu. Izveidosim valsts garantiju programmu mājokļu
būvniecībai reģionos. (..) Samazināsim nesamērīgās prasības kredītņēmējiem un
finanšu sektora kapitālā remonta birokrātijas sekas. Kļūsim par vienu no
Eiropas līderiem jaunās ekonomikas regulējumu ieviešanā – mākslīgā intelekta,
digitālās ekonomikas, kriptoaktīvu un intelektuālā īpašuma jomā.” * Veselības un sociālajai aprūpei: “Sakārtosim veselības
aprūpes pārvaldību. Reformēsim kvotu sistēmu, ieviesīsim vienotu pierakstu,
samazinot birokrātiju ārstiem un gaidīšanas laiku pacientiem. Novados
piesaistīsim mediķus ar mērķstipendijām, mājokļu atbalstu un prakšu
programmām.” * Reģionu, infrastruktūras un lauksaimniecības attīstībai:
“Izveidosim vienotu valsts un pašvaldību pakalpojumu plānošanas modeli
izglītības pakalpojumu, civilās aizsardzības, sabiedriskā transporta, atkritumu
pārvaldības un citās jomās.” * Demogrāfijas, ģimeņu un sociālās drošības veicināšanai:
“Atbalstīsim jaunās un daudzbērnu ģimenes ar mājokļa grantiem, valsts
garantijām un īres mājokļu programmām. Nodrošināsim iespēju strādāt bērna
kopšanas laikā, nezaudējot bērna kopšanas pabalstu. Fiskāli atbildīgi
atbalstīsim pensiju sistēmas sasaisti ar bērnu audzināšanu, atzīstot vecāku
ieguldījumu un vienlaikus nesagraujot sistēmas ilgtspēju. Mērķtiecīgi
samazināsim vardarbību ģimenē. Imigrāciju īstenosim kontrolēti, sasaistot
uzturēšanās atļaujas ar tiesisku nodarbinātību, integrāciju un latviešu valodas
apguvi.” * Izglītībai, kultūrai, jaunatnei un sportam: “Sakārtosim
vērtēšanas sistēmu, organizēsim samērīgu eksāmenu norisi. Nodrošināsim iespējas
iegūt daudzveidīgu izglītību atbilstoši bērnu un vecāku vajadzībām. Plašāk
izmantosim mākslīgā intelekta risinājumus, lai palīdzētu skolotājiem un
individualizētu mācību procesu. Pakāpeniski celsim pedagogu atalgojumu,
sasaistot to ar slodzes sakārtošanu.” * Enerģētikas un dabas drošībai: “Pārskatīsim zaļā kursa
ieviešanu. Klimata mērķiem jābūt savienojamiem ar Latvijas konkurētspēju,
enerģētisko un pārtikas drošību un dabas vērtību aizsardzību. Kopā ar
enerģētikas industriju meklēsim risinājumus elektrības cenas samazināšanai
energoietilpīgiem uzņēmumiem. Sekmēsim augstākas pievienotās vērtības produktu
radīšanu Latvijā no Latvijas mežiem. Dabas politikā aizsargāsim mežus, ūdeņus,
augsni un bioloģisko daudzveidību, nepieļaujot birokrātisku aizliegumu politiku
bez kompensācijām un saimnieciska līdzsvara.” * Jaunai valsts pārvaldei: “Ieviesīsim skaidrus augstāko
amatpersonu rezultātu rādītājus un rotāciju. Personiskai atbildībai par
pieņemtajiem lēmumiem jākļūst par valsts pārvaldes normu. (..) Birokrātiju
samazināsim pēc vienkārša principa: katrai jaunai prasībai jāaizstāj vai jāvienkāršo
esošā.” * Latvijas vārdam Eiropā un pasaulē: “Iestājamies par stipru
Latviju stiprā NATO un ES, ciešā sadarbībā ar ASV, Apvienoto Karalisti,
Ziemeļvalstīm, Baltijas valstīm un demokrātiskajiem sabiedrotajiem. Turpināsim
nelokāmu atbalstu Ukrainai, vienlaikus stiprinot Latvijas aizsardzības industriju,
militāro mobilitāti un noturību pret Krievijas agresiju un hibrīduzbrukumiem.” Apvienotā saraksta cilvēki teic, ka viņi šeit nav tādēļ, “lai sacenstos
ar lielākajiem solītājiem. Gaisā pasviestu ideju un utopisku plānu netrūkst.
Trūkst reālu, konkrētu, pabeigtu risinājumu. Tādu, kas tiešām kaut ko maina.
Nenākam graut. Nākam labot un celt. Latvijas cilvēki ir pelnījuši līderus, kas
strādā un uzņemas atbildību. Līderi, kurus “pelnījuši” Latvijas cilvēki AS vēlēšanu sarakstu augšgalā ir sabiedrībā labi zināmi politiķi, kuru
starpā ir arī viena otra slavenība un arī iepriekšminēto radagabals. Smiltēnu pāris uz vietu no 15. Saeimā tēmē no Apvienotā saraksta: Rīgas
domes frakcijas referente Kristīne Smiltēna kā 43. Rīgā, bet tieslietu ministrs
Eduards Smiltēns kā pirmais Vidzemē. Rīgas saraksta līderis ir pats Andris
Kulbergs, kurš nācis no uzņēmēju vides (strādājis par “Lattelekom”
mārketinga programmu vadītāju un starptautisko attiecību vadītāju, SIA “Auto
Torino” rīkotājdirektoru, SIA “Auto Group Baltic” reģionālo vadītāju un ieņēmis
citus amatus). Aiz viņa seko bijusī Ādažu novada domes priekšsēdētāja (tagad –
vienkārši vietvaras deputāte) Karīna Miķelsone. Viņa mēres amatu
pameta pašā šī gada sākumā, kad domes Finanšu komitejas sēdē vairākums
noraidīja sagatavoto novada budžetu. Trešais ir Saeimas deputāts, kādreizējais
Rīgas zoodārza runasvīrs Ingmārs Līdaka – viena no leģendārākā
un populārākā izteiciena Latvijas politikas vēsturē “Aizver muti!” autors (šo
izteicienu Ingmārs Līdaka no Saeimas tribīnes veltīja “kreisajam zvēru un putnu
dārzam”, kas ņirgājas par Latviju. Ceturtais ir ziņās bieži vīdošais Latvijas Restorānu biedrības
vadītājs Jānis Jenzis, kurš gan līdz šim nebija politikas ziņu
varonis, bet gan vairāk saistīts ar nozares vai aprindu hronikām. Nu viņš
nolēmis “iesaistīties politikā, lai palīdzētu pieņemt labus, valstiskus
lēmumus, lai kalpotu Latvijai, Latvijas attīstībai un vairotu katra tās
iedzīvotāja labklājību.” Piektā ir bijusī veselības ministre un kādreizējā
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone,
kura, pie varas nākot Evijas Siliņas valdībai, atsauca savu pieteikumu
iestāties partijā “Vienotība” pēc tam, kad viņai neizdevās vienoties par
palikšanu veselības ministres amatā. Vēl starp pazīstamajiem politiķiem jāmin devītais numurs – kādreizējais
viens no Atmodas līderiem, Latvijas Tautas frontes vadītājs no 1990. līdz 1992.
gadam Romualds Ražuks. 22. ir valsts akadēmiskā kora “Latvija”
direktors no 1997. līdz 2025. gadam Māris Ošlejs. Rīgas sarakstu ar 43. numuru
noslēdz bijušā Saeimas priekšsēdētāja, tagad tieslietu ministra Edvarda
Smiltēna sieva, kura ir Rīgas domes Apvienotā saraksta frakcijas
referente Kristīne Smiltēna. Pats Edvards Smiltēns, kurš daudziem atmiņā palicis arī ar
savu iefiltrēšanos bronzas medaļas izcīnījušās Latvijas hokeja valstsvienības
rindās sportistu sagaidīšanas laikā pie Brīvības pieminekļa 2023. gada maijā,
ir AS Vidzemes saraksta līderis. Otrais Vidzemē ir bijušais
aizsardzības ministrs, tagad Saeimas deputāts, spēkavīrs Raimonds
Bergmanis. Trešā arī ir parlamentāriete, uzņēmēja, biedrības “Līdere”
dibinātāja Aiva Vīksna. Tāpat arī viņai sekojošie ir Saeimas
deputāti – Česlavs Batņa un kādreizējais Nacionālā botāniskā
dārza direktors Andrejs Svilāns. Savukārt sestais ir kādreiz
populārā TV24 raidījuma “Preses klubs” vadītājs Aivis Ceriņš. 17.
Vidzemes sarakstā ir Vidzemes (Cēsu) koncertzāles mākslinieciskā vadītāja Inese
Zagorska, kura pamatīgi izgāzās, jo sākotnēji deputāta kandidāta anketā
saputrojās un pievilka ķeksīti, ka reiz sadarbojusies ar PSRS vai ārvalstu
specdienestiem. Apvienotā saraksta Latgales sarakstā ar 2. numuru startē kādreizējais
Latvijas pirmā amatpersona – Raimonds Vējonis. Latgales saraksta līderis ir Saeimas deputāts, latgalietis
ar sirdi un dvēseli, biedrības “Latgolys Saeima” priekšsēdētājs Juris
Viļums. Aiz viņa seko vēl viens (tāpat kā Ingmāra Līdakas izteiciena)
leģendārā Latvijas politikas sakāmvārda “Laikam no sākuma jāierauj” autors,
eksprezidents Raimonds Vējonis, kurša savu slavenāko frāzi teica
pēc ievēlēšanas prezidenta amatā. Tāds īsts grādīgo dzērienu ierāvējs gan viņš
nav, jo kā jau Latvijas Basketbola savienības prezidents ir draugos ar veselīgu
dzīvesveidu. Trešā ir latgaliešu žurnāla “A12” redaktore Ināra Groce.
Vēl starp Latgalē atpazīstamajiem ļaudīm AS sarakstā varētu minēt Laimes muzeja
Indrā vadītāju Ilonu Kangizeri. Kurzemes saraksta līderis ir finanšu ministrs,
ekspremjers Māris Kučinskis. Aiz viņa seko parlamentāriete, Saeimas
priekšsēdētājas biedre Linda Matisone un vēl viens Saeimas
deputāts – Edgars Putra. Desmitā ir bijusī Saeimas deputāte un
kādreizējā Skrundas novada domes priekšsēdētāja, tagad Saldus novada
pašvaldības izpilddirektore Nellija Kleinberga. Zemgales saraksta līderis ir Latvijas Zaļās partijas valdes
priekšsēdētājs un viedās administrācijas un reģionālās attīstības
ministrs Edgars Tavars. Otrā - kādreizējā Kandavas novada domes
priekšsēdētāja, Saeimas deputāte Inga Priede, kura pirms 12 gadiem
par homofobiskiem izteikumiem apturēja darbību partijā “Vienotība”. Trešais -
viens Latvijas no vadošajiem sirds un asinsvadu slimību ārstiem Andris
Skride, kurš savulaik Saeimā bija ievēlēts no “Attīstībai/Par!”, kā arī
dibinājis un vadījis partiju “Izaugsme”. Vēl Zemgalē labi pazīstams ir
ceturtais numurs - Dobeles novada pašvaldības vadītājs Andrejs
Spridzāns. Skandalozā kampaņa Apvienotā saraksta autobusa maršruts uz Kurzemi piesaistījis Korupcijas
novēršanas un apkarošanas biroja uzmanību. Šajā 15. Saeimas priekšvēlēšanu periodā pret AS nav izvirzītas skaļas
kriminālapsūdzības vai liela mēroga korupcijas skandāli, taču apvienība ir
nonākusi sabiedrības un uzraugošo iestāžu uzmanības lokā saistībā ar vairākiem
politiski un taktiski jūtīgiem notikumiem * Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs uzsāka resorisko pārbaudi
par premjera un citu AS pārstāvju rīkotajām priekšvēlēšanu aktivitātēm Kurzemē.
Izteiktas aizdomas par iespējamu administratīvā resursa izmantošanu vai slēpto
aģitāciju, kas saistījās ar partijas “aģitācijas autobusa” reisiem Latvijas
rietumos. * Nepalika nepamanīts arī tas, ka īsi pirms priekšvēlēšanu aģitācijas
sākuma valdības “rokādes” laikā notika pēkšņas izmaiņas Ministru kabinetā,
kurās AS ieguva nozīmīgus ministru portfeļus. Politisko konkurentu vidū tas
tika asi kritizēts kā “krēslu pārbīde” ar mērķi izmantot augstos valsts amatus
kā politisko tramplīnu un redzamības platformu vēlēšanu kampaņai. * Diskusijas izraisīja arī AS taktika piesaistīt populārus cilvēkus no
malas: Aivis Ceriņš (pazīstamā TV24 raidījuma "Preses klubs" vadītāja
pēkšņā aiziešana no medijiem un tūlītēja startēšana vēlēšanās no AS Vidzemes
saraksta); Andris Skride (kardiologa un bijušā “Attīstībai/Par!” deputāta
iekļaušana sarakstā daļā vēlētāju radīja neizpratni par ideoloģisko
konsekvenci); Jānis Jenzis (populāra nozares tēla “izmantošana”0. Kulbergs lielās par padarīto. Lūk, ko tikmēr saka Fiskālās disciplīnas padome Kamēr "Apvienotais saraksts" (AS) apceļo Kurzemi, fotografējas
uz Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra kombaina un jūsmīgi vieglajā
valodā iepazīstina tautu ar “smago darbu”, reālu vēstuli AS politiskajiem
līderiem ir nosūtījusi Fiskālās disciplīnas padome. Lai nebūtu manipulāciju ar
kontekstu, pārpublicējam pilnu vēstules tekstu, lai mūsu lasītāji varētu
iepazīties ar valsts finansiālo situāciju, kas no mums līdz vēlēšanām tiek
slēpta aiz pseidoproblēmām. Kulbergs lielās par padarīto. Lūk, ko tikmēr saka ... Neatbilstības ziņojums par Fiskālās disciplīnas likuma pārkāpumu Saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likuma 28. panta pirmo daļu Fiskālās
disciplīnas padome (turpmāk – Padome) uzrauga Fiskālās disciplīnas likumā
(turpmāk – FDL) noteikto fiskālo nosacījumu ievērošanu valsts budžeta
likumprojekta sagatavošanā, šo likumu izpildē un grozījumu sagatavošanā. Saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likuma 29. panta otro daļu, ja Padome
atklāj šā likuma pārkāpumus vai Padomei tie kļūst zināmi, tā sagatavo
neatbilstības ziņojumu, kurā ietver rekomendācijas neatbilstību novēršanai.
Neatbilstības ziņojumu sagatavo nekavējoties pēc neatbilstības konstatēšanas,
iesniedz Ministru kabinetam un Saeimai, kā arī publisko Finanšu ministrijas
tīmekļvietnē. 2026.
gada 28. jūlija Ministru kabineta sēdē tika
apstiprināts noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 28.
augusta noteikumos Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un
samaksas kārtība””¹. Protokollēmuma 6. punktā ir noteikts: “Lai nodrošinātu Veselības ministrijai papildu nepieciešamo finansējumu
veselības aprūpei 14 000 000 euro apmērā primāri reģionālai veselības aprūpes
pakalpojumu pieejamībai un reģionālo slimnīcu pakalpojumu nodrošināšanai
2027.–2030. gadam, Finanšu ministrijai sadarbībā ar atbildīgajām ministrijām
veikt publiskā sektora izdevumu samazinājumu, pārskatot funkcijas un
efektivizējot procesus, un iekļaut priekšlikumu likumprojektā “Par valsts
budžetu 2027. gadam un budžeta ietvaru 2027., 2028., 2029. un 2030. gadam”.” Ņemot vērā to, ka vienlaikus ar noteikumu projektu netika pieņemts
normatīvais akts, kas nodrošinātu izdevumu pieauguma kompensēšanu, bet
protokollēmumā Finanšu ministrijai tika dots vienīgi uzdevums sadarbībā ar
atbildīgajām ministrijām sagatavot priekšlikumus to iekļaušanai likumprojektā,
Padome konstatē Ministru kabineta lēmuma neatbilstību FDL 9. panta otrās daļas
prasībām, kas nosaka: “Ja Ministru kabinets pieņem normatīvo aktu, kas izraisa valsts budžeta
likumā noteikto ietvara maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu
pārsniegumu, kurš nav saistīts ar šā likuma 5. panta pirmajā daļā minētajiem
gadījumiem, vai kas izraisa valsts budžeta likumā plānoto valsts budžeta
ieņēmumu samazinājumu, Ministru kabinets nodrošina, ka vienlaikus stājas spēkā
arī tāds normatīvais akts vai tādi normatīvie akti, kas kompensē izdevumu
pieaugumu vai ieņēmumu samazinājumu. Kompensēšana notiek, palielinot ieņēmumus
vai samazinot izdevumus.” Neapstrīdot finansējuma nepieciešamību veselības aprūpes nozarē, Padome
norāda, ka ir arī jāievēro Eiropas Savienības un nacionālā fiskālā likumdošana.
Šobrīd spēkā ir jaunie Eiropas Savienības fiskālie noteikumi – Stabilitātes un
izaugsmes pakta ietvaros. Tie nosaka stingrākas prasības attiecībā uz valsts
budžeta izdevumu pieaugumu. ES Padome 2025. gada 21. janvārī apstiprināja
Latvijas Fiskāli strukturālo plānu 2025.–2028. gadam², kurā noteikta saistoša
neto izdevumu pieauguma trajektorija. Šī trajektorija kopā ar Fiskālās
disciplīnas likuma prasībām ir obligāts ietvars valsts budžeta izdevumu
plānošanai. Atbilstoši Finanšu ministrijas aktuālajām fiskālo rādītāju prognozēm
fiskālā telpa vidējā termiņā ir negatīva: 2027. gadā -28,0 milj. euro, 2028.
gadā -279,1 milj. euro, 2029. gadā -237,8 milj. euro un 2030. gadā -936,2 milj.
euro³. Ņemot vērā negatīvo fiskālo telpu, fiskāli ietilpīgu reformu īstenošanā
nepieciešams savlaicīgi identificēt atbilstošus finansēšanas avotus. Lai
nodrošinātu atbilstību fiskālās disciplīnas prasībām, fiskāli ietilpīgas
reformas ir jāvērtē budžeta prioritāro pasākumu procesa ietvaros, lai būtu
iespējams visaptveroši izvērtēt visu plānoto reformu nepieciešamību, sagaidāmos
ieguvumus un fiskālo ietekmi, kā arī salīdzināt tās ar citām valsts attīstības
prioritātēm. Padome atkārtoti norāda, ka tādu pasākumu apstiprināšana, kuriem nav
pilnībā identificēti un nodrošināti finansējuma avoti, neatbilst ilgtspējīgas
budžeta plānošanas principiem. Šobrīd ir uzkrājies fiskāli nozīmīgs tādu
pasākumu kopums, kuri ir atbalstīti ar Ministru kabineta lēmumiem, bet kuriem
vēl nav rasts finansējuma avots. Saskaņā ar Finanšu ministrijas novērtējumu,
kas tika sniegts Padomei š.g. 31. jūlijā, šo pasākumu fiskālā ietekme veido
219,8 milj. euro 2027. gadā, 284,2 milj. euro 2028. gadā, 348,2 milj. euro
2029. gadā un 424,7 milj. euro ik gadu turpmākajos gados. 2026. gadā Ministru kabinetā tika atbalstīti arī citi Ministru kabineta
noteikumu projekti un likumprojekti, kuriem netika identificēti konkrēti
finansējuma avoti un kuriem bija Fiskālās disciplīnas likuma 9. panta prasību
neievērošanas pazīmes. Pie šādiem pasākumiem minami grozījumi Ministru kabineta
2024. gada 10. septembra noteikumos Nr. 598 “Latvijas Goda ģimenes apliecības
programmas īstenošanas kārtība”⁴, likumprojekts “Valsts sporta fonda likums”⁵
un likumprojekts “Nodibinājuma “Latgales vēstniecība GORS” likums”⁶. Ņemot vērā šo pasākumu salīdzinoši nelielo fiskālo ietekmi, Padome
neierosināja sagatavot atsevišķu neatbilstības ziņojumu par Fiskālās
disciplīnas likuma neievērošanu. Vienlaikus Padome uzsver, ka neatkarīgi no
atsevišķu pasākumu apmēra to apstiprināšana bez pilnībā identificētiem
finansējuma avotiem neatbilst ilgtspējīgas budžeta plānošanas principiem un
palielina spiedienu uz negatīvo fiskālo telpu. Lai novērstu neatbilstību, kas radās sakarā ar nolemto 2026. gada 28.
jūlija Ministru kabineta sēdē, Padome rekomendē: 1. Ministru kabinetam sagatavot un pieņemt normatīvos aktus, kas nodrošina
pilnīgu papildu izdevumu kompensēšanu saistībā ar noteikumu projektu “Grozījumi
Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr. 555 “Veselības aprūpes
pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība””, nepārsniedzot maksimāli
pieļaujamo valsts budžeta izdevumu apmēru. 2. Kā alternatīvu iespējams atcelt noteikumu projektu līdz brīdim, kad tiek
nodrošināts nepieciešamais finansējums vai politikas iniciatīva tiek
apstiprināta budžeta procesa prioritāro pasākumu ietvaros. Šlesera astotais projekts astotajā vietā: 15. Saeimas vēlēšanu saraksts
nr. 8 - “Latvija pirmajā vietā” Elmārs Barkāns Pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām Aināra Šlesera partija “Latvija
pirmajā vietā” startē ar ambiciozi populistiskiem solījumiem, savos sarakstos
piedāvājot gan agrāk karojošus deputātu kandidātus, gan arī vairākus vienas
ģimenes cilvēkus (trīs Šleseri, divi Krištopani un divi Paškeviči), kuri gatavi
ne tikai celt Latviju, bet arī aktīvi sadarboties ar Ameriku. Šlesera astotais projekts astotajā vietā: 15. Saei... Turpinot lasītājus iepazīstināt ar 15. Saeimas vēlēšanu sarakstiem,
astotais stāsts par “Latvija pirmajā vietā”. 2021. gadā bijušais satiksmes
ministrs un Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers pēc astoņu gadu pārtraukuma atgriezās
politikā ar savu kārtējo, pēc skaita jau astoto, politisko projektu – partiju
„Latvija pirmajā vietā” (LPV). Viņš uz Latvijas politiskās skatuves uzkāpa 28
gadu vecumā, kad kopā ar maestro Raimondu Paulu nodibināja Jauno partiju. Pēc
Jaunās partijas sašķelšanās tapa Jaunā kristīgā partija, kas 2001. gadā
startēja Rīgas domes vēlēšanās. Vēlāk Šlesers kopā ar luterāņu mācītāju Ēriku
Jēkabsonu izveidoja Latvijas Pirmo partiju (LPP), kas 2002. gada Saeimas
vēlēšanās ieguva desmit mandātus un nonāca valdošajā koalīcijā. Pēc tam pirms gandrīz katrām jaunām vēlēšanām Šlesers veidoja vai
pievienojās jaunam politiskajam spēkam. LPP apvienojās ar „Latvijas ceļu”,
izveidojot LPP/LC. 10. Saeimas vēlēšanās LPP/LC kopā ar Tautas partiju
izveidoja apvienību „Par labu Latviju”, savukārt 11. Saeimas vēlēšanās tika
pieteikts jauns politiskais veidojums – Šlesera Reformu partija. Sagaidot 12.
Saeimu, 2014. gadā vairāki tā laika politiskie līderi „reformēja” Rēzeknē
dibināto partiju „Vienoti Latvijai”. Tad Ainārs Šlesers uz astoņiem gadiem
nozuda no politiskā ringa, kurā sasparojās atgriezties ar „Latvija – pirmajā
vietā”. Amerika pirmajā vietā? LPV nosaukums nošpikots no ASV prezidenta Donalda Trampa pirms desmit
gadiem izteiktā sakramentālā saukļa „Amerika – pirmajā vietā” („America
First”), viņam startējot ASV prezidenta vēlēšanu kampaņā, lai uzsvērtu savu
nacionālistisko un protekcionistisko politisko kursu. Atsauce uz ASV ir arī LPV priekšvēlēšanu programmā, kas raisa jautājumu
– kas īsti šajā gadījumā ir pirmajā vietā: Latvija vai Amerika? Lūk, LPV
priekšvēlēšanu solījumi: * “Veidosim visciešāko aliansi ar ASV – militārajā,
ekonomikas un starptautisko attiecību jomā”; * “Panāksim enerģijas
diversifikāciju, piesaistot stratēģiskos partnerus no ASV atomelektrostacijas
būvniecībai”; * “Pusi no visiem militārajiem iepirkumiem veiksim no ASV, kas ir
Latvijas stratēģiskais partneris”; * “Lai veicinātu kravu pārvadājumus no
Centrālāzijas un Ķīnas, “Latvijas dzelzceļam” tiks piesaistīts stratēģiskais
partneris no ASV, glābjot tūkstošiem darbavietu nozarē.” Bet tā jau nav, ka LPV priekšvēlēšanu programmā ir tikai ASV, ir arī
cita ģeogrāfija: LPV atbalsta Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā un sola
kopā ar ES un NATO partnervalstīm rūpēties par mieru un stabilitāti Eiropā. Latvijas cēlāji LPV programma sākas un noslēdzas ar vienu un to pašu vēstījumsaukli:
„Pacelsim Latviju!”. Partijas mērķis ir “neatkarīga, demokrātiska un bagāta
Latvijas valsts, kur labklājībā dzīvo vienota un saliedēta Latvijas tauta. Mēs
iestājamies par kristīgajām vērtībām un dabisku ģimeni kā sabiedrības pamatu.”
Partija sola nostiprināt Satversmē dabiskas ģimenes definīciju, paredzot, ka
tēvs ir vīrietis, bet māte – sieviete. Partijas mērķis ir panākt, lai Latvija
kļūtu par attīstītu un bagātu valsti, kurā dzimst daudz bērnu. LPV izvirza vairākus ambiciozus ekonomikas un infrastruktūras mērķus: * Panākt, lai Rīgas lidosta kļūtu par lielāko lidojumu centru
Ziemeļeiropā. Attiecībā uz „airBaltic” LPV sola, ka aviokompānija nodrošinās
savienojumus tikai uz Rīgu un no tās. Programma paredz Tallinas un Viļņas bāzu
slēgšanu, jo tās, pēc partijas teiktā, rada zaudējumus. LPV sola panākt, lai
„airBaltic” strādātu bez zaudējumiem. * LPV sola samazināt vairākus nodokļus. PVN likmi apkurei, plašākam
pārtikas produktu klāstam, bērnu higiēnas un zīdaiņu precēm, kā arī tūrisma un
ēdināšanas nozarēm samazināt līdz 10%. No iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvot
mātes, ja ģimenē aug vismaz divi nepilngadīgi bērni, kā arī atcelt nodokļus
jauniešu algām pirmajā darba gadā. * Viens no pretrunīgākajiem LPV priekšlikumiem ir „Rail Baltica”
projekta apturēšana. Partija uzskata, ka pašreizējais projekts ir ekonomiski
neizdevīgs. Partija arī sola samazināt tā dēvētā zaļā kursa prasības, kas esot
pretrunā ar Latvijas nacionālajām interesēm un sadārdzina Latvijā ražoto
produktu cenas. * Vienlaikus partija sola paplašināt „Via Baltica” līdz četrām joslām,
īstenot Rīgas Ziemeļu koridora projektu un izbūvēt arī citas automaģistrāles
Latvijā. * Lauksaimniekiem LPV sola panākt būtiski lielākus tiešmaksājumus. * Partijas programmā paredzēts uzbūvēt multifunkcionālu akustisko
koncertzāli un multifunkcionālu iekštelpu futbola stadionu. * Tāpat ir solījums denonsēt Stambulas konvenciju: tas nepieciešams, lai
pasargātu bērnus no „svešām ideoloģijām” un audzinātu viņus tradicionālajās
vērtībās. Galvaspilsētas līderi LPV Rīgas sarakstā uz 15. Seimu startē pazīstamais džeza mūziķu duets
Deniss Paškevičs un Jolanta Gulbe-Paškeviča. LPV Rīgas saraksta līderis 15. Saeimas vēlēšanās ir
pats partijas vadonis un pašreizējais Rīgas domnieks Ainārs Šlesers.
Ar otro numuru Rīgas sarakstā startē vēl viens Rīgas domes deputāts Andrejs
Klementjevs, kurš ir pazīstams kā ilggadējs Saeimas deputāts (parlamentā
viņš strādāja no 1998. līdz 2022. gadam). Savulaik viņš bija saistīts ar
„Līdztiesību” un Tautas saskaņas partiju, kā arī ilgstoši bija partijas
“Saskaņa” biedrs. Pēc tam, kad „Saskaņa” neiekļuva 14. Saeimā, Andrejs
Klementjevs partiju pameta un iesaistījās kādreizējā Rēzeknes mēra Aleksandra
Bartaševiča izveidotajā politiskajā spēkā „Kopā Latvijai”. Ar trešo numuru
startē bijušais īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās un ilggadējais
Rīgas Mateja baptistu draudzes mācītājs Ainars Baštiks. Ceturtā sarakstā ir Regīna Ločmele, kas plaši pazīstama kā
ilggadēja partijas „Saskaņa” politiķe un divu Saeimas sasaukumu deputāte, kura
2013. gadā pēc Zolitūdes traģēdijas, kad sabruka lielveikals „Maxima”,
nodibināja biedrību „Zolitūde 21.11”, kuru joprojām vada. Starp LPV Rīgas saraksta kandidātiem ir arī citi sabiedrībā zināmi
cilvēki. Ar 10. numuru kandidē Normunds Rudevičs, kurš ir
Starptautiskās Romu apvienības prezidents. Viņš tiek dēvēts arī par „čigānu
baronu” un savulaik Saeimā tika ievēlēts no Tautas saskaņas partijas. Rīgas
sarakstā ir arī divu pazīstamu Latvijas politiķu bērni – Ričards
Šlesers un Kristaps Krištopans. Ričards Šlesers ir Aināra
Šlesera dēls un Saeimas deputāts, savukārt Kristaps Krištopans ir bijušā
Ministru prezidenta Viļa Krištopana dēls un arī Saeimas deputāts. LPV Rīgas
sarakstā kandidē arī daudz par saviem izteikumiem kritizētais Rīgas domes deputāts
un bijušais profesionālais bokseris Mairis Briedis. Ar 26. un 27. numuru Rīgas sarakstā kandidē pazīstamais džeza mūziķu
pāris - Jolanta Gulbe-Paškeviča un Deniss Paškevičs,
kuri plašāku sabiedrības uzmanību ieguva arī ar savu nostāju Covid-19
pandēmijas laikā un dalību tā pret Covid-19 ierobežojumiem vērstajos pasākumos. Tādējādi LPV Rīgas sarakstā līdzās ilggadējiem politiķiem un
pašreizējiem Rīgas domes deputātiem redzami arī sabiedrībā pazīstami cilvēki no
dažādām jomām – bijušie ministri, garīdznieks, sportists, mūziķi, kā arī
pazīstamu politiķu ģimenes locekļi. Novadu lokomotīves LPV Zemgales saraksta līderis Edmunds Zivtiņš. LPV sarakstos 15. Saeimas vēlēšanām līdzās partijas līderiem un Saeimas
deputātiem redzami arī bijušie pašvaldību vadītāji, politiķi ar ilggadēju
pieredzi, uzņēmēji un sabiedrībā pazīstamas personas. * Vidzemes saraksta līdere ir pašreizējā Saeimas
deputāte Linda Liepiņa. Ar otro numuru startē bijušais Valkas
novada domes priekšsēdētājs un Vidzemes partijas vadītājs Vents Armands
Krauklis. Viņš ir pieredzējis pašvaldību politiķis, kurš LPV komandā
uzņēmies atbildību par partijas reģionālās politikas programmas izstrādi un tās
praktisko īstenošanu. Viņš sarakstā sola ienest “veselīga nacionālisma”
komponenti. Viņa lēmums startēt no Aināra Šlesera vadītās partijas izraisīja
asu reakciju, īpaši viņa reiz vadītajā Valkas novadā. Publiskajā telpā
izskanēja ļoti asi komentāri: viņa izvēle tika kritizēta, izmantojot ļoti
skarbus apzīmējumus par politiskā kursa maiņu. Trešais Vidzemes sarakstā ir Ringolds Balodis, Rīgas domes
deputāts un pieredzējis jurists. Viņš savulaik bijis Latvijas Republikas
Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs. Ar ceturto numuru kandidē Līga
Krapāne - žurnāliste un sabiedrisko attiecību speciāliste, kura
savulaik bijusi vairāku Latvijas augstāko valsts amatpersonu preses sekretāre. Piektais sarakstā ir bijušais Rīgas mērs un pieredzējis pašvaldību
politiķis Andris Ārgalis, kurš savulaik pārstāvējis Tautas partiju.
17. sarakstā ir Saeimas deputāta Ričarda Šlesera sieva un LPV līdera Aināra
Šlesera vedekla. Bet ar 18. numuru kandidē Sergejs Dolgopolovs,
pieredzējis Latvijas politiķis un pašreizējais Rīgas domes deputāts, kurš
Latvijas politikā un valsts pārvaldē darbojas jau kopš pagājušā gadsimta un
ilgstoši bijis saistīts ar partiju „Saskaņa”. * Latgales saraksta līderis ir bijušais Rēzeknes
pilsētas domes priekšsēdētājs un pašreizējais Rēzeknes domnieks Aleksandrs
Bartaševičs. Aiz viņa seko Saeimas deputātes Viktorija Pleškāne un Jekaterina
Drelinga. * Kurzemes saraksta līdere ir Saeimas deputāte un
bijusī labklājības ministre Krišjāņa Kariņa valdībā Ramona Petraviča,
kura savulaik pārstāvēja toreizējo “Kaimiņa partiju” - KPV LV. Ar otro numuru
kandidē bijušā premjera Viļa Krištopana dēls, Saeimas deputāts Kaspars
Krištopans. Trešais Kurzemes sarakstā ir finanšu konsultants un
pašnodarbināta persona Sandis Pūce, kurš Saeimā veic arī Kurzemes
saraksta līderes palīga pienākumus. * LPV Zemgales saraksta līderis ir bijušais Valsts
policijas Ceļu policijas biroja priekšnieks, tagad Saeimas deputāts Edmunds
Zivtiņš. Ar otro numuru Zemgales sarakstā kandidē Jēkabpils novada domes
deputāts un bijušais Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars
Kraps. Trešā sarakstā ir projektu vadītāja Ligita Kolesnikova.
Ceturtais Zemgales sarakstā ir Viktors Valainis, kurš ir tikai
pašreizējā ekonomikas vārda un uzvārda brālis. LPV Viktors Valainis ir
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes docents, bijušais
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Sporta katedras vadītājs. Aģitācijas dīvainības Šopavasar rīdziniekus krāšņi uzrunāja Aināra Šlesera “privātie” plakāti
uz brandmūriem. LPV darbība pirms 15. Saeimas vēlēšanām izcēlusies ar vairākām
pretrunīgām un sabiedrības uzmanību piesaistījušām epizodēm. Visvairāk
diskusiju raisījusi Aināra Šlesera plašā reklāmas kampaņa pirms oficiālā
priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākuma, kā arī ļoti atšķirīgu politisko spēku
un personību apvienošana vienā sarakstā. * Viena no skaļākajām bija Aināra Šlesera reklāmas kampaņa pirms
oficiālā priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākuma. Viņa dibinātā biedrība
„Latvija pirmā” reklāmas izvietošanai bija paredzējusi vismaz 275 000 eiro.
Politiķa attēli bija redzami uz Rīgas ēku brandmūriem, sabiedriskā transporta
pieturvietās, digitālajos ekrānos, kā arī reklāmas skanēja komerciālajās
radiostacijās. Kampaņas mērogs radīja jautājumus par to, vai ar biedrības
starpniecību netiek apieta politisko partiju finansēšanas kārtība. Politiķis skaidroja, ka reklāmas neesot partijas kampaņa, bet gan viņa
paša personīgā reklāma un viņa grāmatas popularizēšana. Viņš arī uzsvēra, ka
reklāmās neesot izmantota LPV simbolika un oficiāli viņš tobrīd vēl neesot
bijis 15. Saeimas deputāta kandidāts. Ainārs Šlesers kritizēja arī pašreizējo
politiskās aģitācijas regulējumu, norādot, ka tas esot pārāk ierobežojošs un
traucējot politiķiem sevi pienācīgi reklamēt. Kampaņa nonāca Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB)
uzmanības lokā. Birojs pieprasīja LPV paskaidrojumus par reklāmas kampaņu. KNAB
pārbaudīja, vai biedrības apmaksātajā kampaņā nav saskatāma partiju
finansēšanas normu apiešana. Viena no galvenajām reklāmas kampaņas pretrunām
bija robeža starp politiķa personīgo popularizēšanu un politiskās partijas
priekšvēlēšanu aģitāciju. * Otra būtiska LPV īpatnība ir kandidātu sarakstu sastāvs. Partija savā
programmā uzsver nacionālās, kristīgās un tradicionālās ģimenes vērtības, tomēr
tās sarakstos nonākuši politiķi ar ļoti atšķirīgu politisko pagātni. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Aleksandrs Bartaševičs, bijušais
Rēzeknes mērs un ilggadējs „Saskaņas” politiķis, kurš vēlāk dibinājis partiju
„Kopā Latvijai”. Aleksandra Bartaševiča nonākšana LPV komandā ir īpaši
interesanta tāpēc, ka Aināra Šlesera vadītā partija vienlaikus cenšas sevi
pozicionēt kā izteikti nacionāli konservatīvu politisko spēku. Tas rada
jautājumu, cik lielā mērā LPV ideoloģija ir konsekventa un cik lielā mērā
kandidātu izvēli nosaka vēlme piesaistīt pēc iespējas plašāku protestējošo
vēlētāju loku. Līdzīga pretruna redzama arī vairāku bijušo partijas
„Stabilitātei!” politiķu nonākšanā LPV sarakstos (Viktorija Pleškāne,
Jekaterina Drelinga un Jeļena Kļaviņa). Līdz ar to vienā politiskajā spēkā
nonākuši cilvēki ar ļoti atšķirīgu politisko pieredzi. * Vēl viena bieži apspriesta LPV īpatnība ir Aināra Šlesera
ģimenes klātbūtne politikā. Kritikas dēļ LPV dažkārt tiek raksturota
kā politiska organizācija, kurā būtiska loma ir vienai ģimenei. Šleseru ģimenes
vairāku paaudžu iesaiste politikā rada pretiniekiem iespēju partiju dēvēt par
sava veida „politisko dinastiju”. Pazemo Latvijas karogu un aizstāv okupantu pieminekli - kādi “valstij lojālie” kandidāti slēpjas LPV saraksta dzīlēs? Lielāko uzmanību vēlēšanu tuvumā parasti izpelnās sarakstu augšējie kandidāti, taču visnotaļ vērtīgi ir ieskatīties arī atsevišķu partiju piedāvājuma dzīlēs. “Latvija pirmajā vietā” (LPV) gadījumā šajās dzīlēs peld gana daudz vismaz savulaik rupju, prokremliski noskaņotu “zivju”. Pazemo Latvijas karogu un aizstāv okupantu piemine... Jauns.lv papētīja šos uzvārdus un to nēsātāju iepriekšējos izteikumus un darbus. Saraksts sanāca tik garš, ka būtībā vieglākai uztveršanai nācās to sadalīt divās publikācijās, no kurām šī ir pirmā. Okupeklis – svēts, latvieši – alu cilvēki LPV šobrīd izteikti sevi pozicionē kā patriotiski noskaņotu un sola patriotisku valsts vadību, vienlaikus “nešķeļot iedzīvotājus” krievos un latviešos. Taču virkne šīs partijas 15. Saeimas vēlēšanu sarakstā iekļauto personāžu pagātnes izpausmes, kas pa šiem gadiem sakrājušās sociālajos tīklos, gan liecina kaut ko pavisam citu. Spilgts piemērs ir Jevgēnija Šafraneka, kura uz nākamo parlamentu kandidē ar 7. kārtas numuru no Rīgas. “Mums uzspļāva. Mūs pazemoja. Mums kārtējo reizi parādīja, ka esam šeit otrā šķira!” šādi Šafraneka – bijusī LTV krievu redakcijas pārstāve – savulaik izteicās vietnē “TikTok”, reaģējot uz 2022. gada 10. maija rīta notikumiem, kad, sakopjot teritoriju kā tas ierasts, ar traktoru tika aizstumti ziedi no tā saucamā “uzvaras pieminekļa” pakājes. Jāatgādina, ka togad ierastais 9. maija tracis krievu valodā Uzvaras parkā vēl noritēja, neskatoties uz ziņām par prātam neaptveramajām zvērībām, kuras sarkanarmiešu pēctece - Krievijas armija pastrādāja Bučā un citviet Ukrainā. Papildus šim, Šafranekai ir bijis arī dzēlīgs viedoklis par Latvijā piedāvātajām rehabilitācijas iespējām Ukrainas karavīriem un Navaļniju. Savulaik ar viņu runāja žurnālistiskās pētniecības centrs “Re:Baltica”. Šajā sarunā pašreizējā LPV kandidāte noliedza, ka aizstāvētu Kremļa politiku. Neesot pareizi domāt, ka “visi, kas aizstāvēja [“uzvaras”] pieminekli, uzreiz ir kremlini”. Par Šafraneku pērn pamanāmi izteicās arī bijušais Krievijas propagandas tīkla “Sputnik” darbinieks Marats Kasems. Viņš apgalvoja, ka atceras LPV kandidāti no vizītēm “Sputnik” Maskavas birojā. Taču laikam skaļākais, ko Šafraneka pagātnē ir publiski pateikusi ir saistīts ar latviešu pielīdzināšanu alu cilvēkiem. NRA vēstīja, ka reaģējot uz savulaik 2022. gadā izskanējušo aicinājumu likvidēt Sergeja Eizenšteina ielu Rīgā, Šafraneka teikusi: “Viss, ar ko viņi [latvieši] atšķiras no alu cilvēkiem ir tas, ka zīmējumus uz klintīm ir nomainījusi infografika ar izdomātiem kultūras sasniegumiem!” Kopš 2022. gada, kad Latvijā parādījās tendence atbrīvoties no “krievu pasaules” elementiem, reaģējot uz šīs “pasaules” izpausmēm Ukrainā, šī bija ierasta prokrievisku un prokremlisku elementu pieeja – kritizēt šādu soli, piesaucot “diženās krievu kultūras izdzēšanu”. LPV sarakstā 11. kārtas numurs ir atdots Sergejam Belijam. Viņš savulaik demonstrēja īstena vīrieša, džentlmeņa dabu, sociālajos tīklos Eiropas Komisijas (EK) prezidentes Urzulas fon der Leienas vizīti Latvijā komentējot šādi: “Priekš kam mums tā stulbene ir vajadzīga? Pabučoties ar šmaru Siliņu [bijusī premjere Evika Siliņa]?” Par savu saskarsmi ar Beliju reiz stāstīja arī bijušais žurnālists, aktīvists Krišjānis Kļaviņš, apgalvojot, ka LPV protesta pasākumā viņš stāvējis ar Latvijas valsts karogu un pie viņa Belijs esot pienācis, centies izraisīt fizisku konfliktu un pazemojis Latvijas karogu. Saskaņā ar Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrības mājaslapā pieejamo 2018. gada publikāciju, Belijs tolaik organizēja divu dienu nometni LDz komandai sporta sacensībās Sočos, Krievijā kopā ar Krievijas dzelzceļa arodbiedrības pārstāvjiem. “Uhh, kā mēs dienējām!” LPV sarakstā, izrādās, ir arī vairāki kandidāti, kuri neslēpj nostaļģiju pēc Padomju spēka struktūrām. 23. februāris PSRS laikos oficiāli bija Padomju armijas un Jūras kara flotes diena. Šajā datumā 12. kārtas numura turētājs iekš LPV saraksta – Vladimirs Novikovs – ir dalījies ar melnbaltu fotogrāfiju, kurā redzams PSRS armijas formā, ar Kalašņikova ložmetēju rokās. Klāt pierakstīts teksts “Cik jauni mēs bijām...”. Šī gan nav vienīgā šāda veida bilde, kuru zīmīgajā datumā sociālajos tīklos ielicis Novikovs. 2025. gadā viņš “Facebook” publicējis foto ar PSRS armijas parādes formas frenci kādā birojā. Blakus krievu valodā rakstīts: “Bet mēs dienējām...”. Līdzīgi dara arī LPV kandidāts ar 15. kārtas numuru Henrijs Frīdenbergs. Viņa sociālos tīklus caurvij apsveikumi PSRS ēras svētkos, tostarp Sieviešu dienā, un neizpaliek arī standarta melnbaltais foto Tajā pašā laikā iekš LPV saraksta ir grūti atrast līdzīgu sentimentu par to, kā šobrīd Valsts aizsardzības dienestu (VAD) izdzīvo mūsu jaunieši. Viens no LPV līderiem Edmunds Zivtiņš, kā Jauns.lv jau vēstīja, lielu daļu sava sociālo tīklu “ētera” ir veltījis, lai no dažādiem leņķiem apšaubītu un kritizētu šo 2023. gadā uzsākto obligātā militārā dienesta paveidu. Alkohols, tabaka un rokudzelži Sākumā likās neticami, taču LPV sarakstā pie 33. kārtas numura kaut kā spējis tikt arī Vilnis Visors – uzņēmējs, kurš savulaik sodīts par krāpšanu, alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu nelikumīgu izgatavošanu, pārvietošanu un realizāciju. Arī par dokumentu viltošanu. Sākumā likās neticami, taču LPV sarakstā pie 33. kārtas numura kaut kā spējis tikt arī Vilnis Visors – uzņēmējs, kurš savulaik sodīts par krāpšanu, alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu nelikumīgu izgatavošanu, pārvietošanu un realizāciju. Arī par dokumentu viltošanu. Vēl 2019. gadā Jauns.lv vēstīja par “Centrāltirgus cigarešu mafijas” lietu. Viens no apcietinātajiem šajā sakarā bija Vilnis Visors, kurš, kā liecina "firmas.lv" informācija, tolaik bija valdes loceklis tirgus teritorijas nomniekam "Tirdzniecības nams Latgales priekšpilsētā". Atbilstoši kapitāldaļu turētāja Oļega Burova (tolaik GKR) tā laika rīkojumam, RCT uzteica līgumu "Tirdzniecības nams Latgales priekšpilsētā". https://jauns.lv/raksts/zinas/726905-pazemo-latvijas-karogu-un-aizstav-okupantu-pieminekli-kadi-valstij-lojalie-kandidati-slepjas-lpv-saraksta-dziles “Karu sāka NATO” un “Kijivas režīma vieplis” - dažu LPV kandidātu
retorikas priekšā nobāl Kremļa propagandisti “Latvija pirmajā vietā” šobrīd pozicionē sevi kā konservatīvu,
patriotisku spēku, kura nolūks ir “saliedēt” sabiedrību. Taču šī 15. Saeimā
iekļūt cerošā saraksta dzīlēs slēpjas kandidāti, kuri vēl ne tik senā pagātnē
priecājās par Krievijas gūstā kritušiem ukraiņiem, saskatīja “eņģeli” brūkošā
okupantu piemineklī, un dzīvoja valsts maizē, tā īsti negribot pildīt šos
pienākumus valsts valodā. “Karu sāka NATO” un “Kijivas režīma vieplis” – daž... Lielāko uzmanību pirms vēlēšanām izpelnās sarakstu augšējie kandidāti,
taču visnotaļ vērtīgi ir ieskatīties arī atsevišķu partiju piedāvājuma dzīlēs. “Latvija pirmajā vietā” (LPV) gadījumā šajās dzīlēs peld gana daudz vismaz savulaik rupju, prokremliski noskaņotu
“zivju”. Jauns.lv papētīja šos uzvārdus un to nēsātāju iepriekšējos izteikumus un
darbus. Saraksts sanāca tik garš, ka būtībā vieglākai uztveršanai nācās to
sadalīt divās publikācijās, no kurām šī ir otrā. Re, eņģeļa spārni! LPV kandidātu saraksta 6. numuru Latgalē nes Jeļena Kļaviņa – 14.
Saeimas deputāte, kura šī gada februārī tika saukta pie administratīvās
atbildības, par nepietiekamu valsts valodas lietošanu. Kā tolaik vēstīja mediji – LPV deputāte Jeļena Kļaviņa pie
administratīvās atbildības saukta “par valsts valodas nelietošanu pietiekamā
apjomā, kāds nepieciešams amata pienākumu veikšanai, ja normatīvie akti paredz
valsts valodas lietošanu.” 2022. gada 26. augustā – laikā, kad pasaule vēl tikai nesen
uzzināja par Krievijas armijas zvērībām Bučā, Ukrainā – Kļaviņa
labprāt dalījās ar tolaik Kremļa propagandas plaši izmantotu foto, kurā tiek
demontēts okupantu piemineklis Uzvaras parkā. Teksts zem bildes, kuru gan rakstījis prokrieviskās partijas
“Stabilitātei!” biedrs Arnolds Jancens, krieviski vēsta: “Enņgeļa spārni. Kā
zīme visiem, kuri aizgājuši, bet ir mūžīgi piemiņā un pasaules vēsturē.” Togad arī noritēja pēdējais 9. maija “uzvaras svētku” ļembasts, kurš
gan, par spīti Krievijas armijas teroram Ukrainā, vilkās divu dienu garumā un neiztika bet epizodēm,
kurās nicināta Latvija un Ukrainas upuri. Piemineklis Pārdaugavā tika nojaukts
īsi pēc tam – augustā. Vai karu Ukrainā sāka NATO? Nesenā intervijā LPV iecerētais Iekšlietu ministra kandidāts, bijušais
Ceļu policijas šefs Edmunds Zivtiņš, komentējot koalīcijas jautājumu,
izteicās, ka “partijai nav pa ceļam ar tiem, kuri neatzīst Krievijas agresiju
Ukrainā”. Amizanti, taču paša Zivtiņa partijā varētu būt šādas personas. Latgales
kandidātu sarakstā ar 10. numuru ir ierakstīts Edgars Kvjatkovskis, kurš
burtiski vienu dienu pirms Krievijas masīvā iebrukuma Ukrainā publicēja bildi,
kurā notikušajā vaino NATO. Tajā pašā dienā Kvjatkovskis ar citu fotogrāfiju uzsvēra, cik daudz
karojusi ir pati ASV, šķietami attaisnojot to, kas tobrīd bija sācies Ukrainā.
Tas viss – krievu valodā. Trešā lieta, ar ko 2022. gada 25. februārī “Facebook” padalījās
Kvjatkovskis – “svinīga” bilde, kurā redzams, kā ukraiņu karavīri ir nonākuši
Donbasa separātistu gūstā. “Kijivas režīma demokrātiskais vieplis” Aiz Kvjatkovska Latgales sarakstā ar 11. numuru ierindojas Aleksandrs
Gusevs. Viņš 2022. gadā ar prieku atrādījis, kā Rēzeknē svin 9. maija svētkus,
dalījies ar virkni Ukrainu nicinošiem ierakstiem “Facebook” un – LPV vārdā
mazgājis, kopis sarkanarmiešu pieminekļus Latgalē. Sarakstu varam noslēgt ar LPV Zemgales kandidātu saraksta 7. numura
turētāju – Margitu Kanopku. Zīmīgā datumā – 2025. gada 24. februārī – viņa “Facebook” dalījusies ar
ierakstu, kurā teikts “Kijivas režīma “demokrātiskais vieplis” visā savā
krāšņumā!”. Ukrainas aizsardzības stiprināšana viņasprāt arī esot nepareiza. “Tad
jautājums, kāpēc mēs maksājam kaut kādam NATO nenormālas summas, ja mums
palīdzība jāmeklē Ukrainā?” viņa raksta pie “Facebook” publikācijas, kurā
teikts, ka Latvija šādam atbalstam ik gadu ziedos 0,25% no IKP. Sociālo tīklu repertuārā neizpaliek arī Kremļa propagandas klasika – ASV
saukāšana par “pasaules policistu”, kuram “pašam iecirknī bardaks”. Šķiet, visatbilstošākais veids, kā nobeigt šo sarakstu ir ar partijas
līdera Aināra Šlesera izteikumiem nesenā "LETA" intervijā, kur viņam
tika norādīts, ka partijā ir biedri (Aleksandrs Bartaševičs), kuri ir
bijuši atzīti pārāk radikāli pat krievu aizstāvju partijām.
https://www.youtube.com/watch?v=MvAqBKbY1IU NEIEKĀP. BALSO! ⟩ Kas "apēdis" JV un ZZS vēlētājus, bet "baro" LPV popularitāti? Artūrs Guds | TVNET+ žurnālists , Ērika Staškeviča TVNET galvenā redaktore Artjoms ĻipinsRUS TVNET žurnālists 2026. gada 14. augusts 2022. gada Saeimas vēlēšanās "Jaunā Vienotība" (JV) un "Zaļo un Zemnieku savienība" (ZZS) kopā saņēma vairāk nekā 30% balsu, bet šobrīd abu partiju atbalsts katastrofāli sarucis. JV joprojām saglabā izredzes iekļūt parlamentā, savukārt ZZS draud palikšana aiz Saeimas durvīm. Tikmēr "Latvija pirmajā vietā" (LPV) atbalstu audzējusi. Kur palikuši JV un ZZS vēlētāji, un kāpēc opozīcijā dažkārt klājas labāk nekā valdībā? Ko svarīgi zināt par Latvijas politiku priekšvēlēšanu karstumā, netērējot tam pārāk daudz laika? Pirmo epizodi par partiju reitingu līderiem meklē te! Sarunā piedalās TVNET vecākais ziņu redaktors un žurnālists Artūrs Guds, kurš no ziņām atslēdzas tikai tad, kad pazūd internets, RUS TVNET žurnālists Artjoms Ļipins, kuru patiesi interesē politika, un TVNET galvenā redaktore Ērika Staškeviča.
Meklē mūs arī TVNET YouTube profilā un Spotify! Puškina, krievu kultūras un kara dziesmu sardzē! No LPV uz Saeimu kandidē Sandris Točs - propagandists,
uz kura fona brīžiem nobāl Kremļa skaļākie muldētāji Ziņu nodaļa Jauns.lv Turpinot apskatīt populistisko
partiju sarakstus un to piedāvājumu, šoreiz pievēršamies “Latvija pirmajā
vietā” odiozajam sociālo tīklu satura veidotājam, bijušajam žurnālistam un
dedzīgam Krievijas apoloģētam – Sandrim Točam. Puškina, krievu kultūras un
kara dziesmu sardzē! N... Dažs labs Maskavā sēdošs “Rossiya
Segodniya” darbonis varētu apskaust to degsmi un vārdu krājumu, ar kādu
Krieviju, krievu kultūru un, iespēju robežās, arī agresīvo ārpolitiku jau
gadiem intensīvi aizstāv LPV biedrs, 15. Saeimas kandidāts Sandris Točs. Uz parlamentu šis LPV Saeimas
deputāta Kristapa Krištopana palīgs kandidē ar 25. kārtas numuru no Rīgas.
Latvijas nostājā pret Krieviju Sandrim Točam nepatīk it viss. Viņaprāt esot
nepareizi pieņemt ASV ietekmi, bet vairīties no Krievijas ietekmes uz Latviju. Šāda retorika un aktīvisms īsti
pat nav rimies arī pēc Krievijas asiņainā iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24.
februārī – vien palicis viltīgāks un rafinētāks. Apraud Krievijas vēstniecības
un Puškina biedrības dāvinājumu Točs vienmēr ir izcēlies ar
prokremlisku retoriku un vēstījumiem, kas kopumā liecina par viņa negatīvo
noskaņojumu pret Ukrainu. Sociālo tīklu saturam šis
deputāta kandidāts regulāri izvēlas dažādus vēstījumus, kas stiprina šo
negatīvo noskaņojumu. Visbiežāk tiek izvēlētas ziņas, kas šķietami apliecina
Krievijas propagandai vienmēr izdevīgos vēstījumus par korupcijas problēmām Ukrainā. Tāpat Točs izplata citus
Krievijas propagandai raksturīgus vēstījumus, kurus sociālo tīklu vidē atbalsta
arī citi LPV biedri, 15. Saeimas kandidāti. Vēl pērn 10. februārī Točs
“Facebook” sūdzējās par to, ka “lielā dzejnieka” Aleksandra Puškina piemiņas
dienā ir jāatceras, kā “tagadējās Latvijas mežoņi” novāca pieminekli Kronvalda parkā. Žēlabās par Puškina pieminekļa
demontāžu Točam pievienojas arī citi LPV biedri – Ringolds Balodis (Vidzemes
kandidātu saraksts, 3. numurs), Māris Mežals (Rīgas kandidātu saraksts, 9.
numurs), Andris Baumanis (Rīgas kandidātu saraksts, 19. numurs), Māris Ruks,
Rīgas kandidātu saraksts, 21. numurs). Par Puškina pieminekli ir vēl
dažas būtiskas nianses – “Rīgas pieminekļu aģentūras” (RPA) dati liecina, ka
tas savulaik tika uzstādīts pēc Latvijas Puškina biedrības iniciatīvas ar
Krievijas vēstniecības Latvijā, Maskavas nama Rīgā un Rīgas domes (RD) – konkrēti
arī bijušā, tolaik jaunievēlētā mēra Nila Ušakova – atbalstu. Zināms arī tas, ka jau 2009. gadā
Maskavas dome šo objektu dāvināja Rīgai, un dome uzdeva SIA “Dārzi un parki” to
uzstādīt. “Orbāns malacis!” Starp Eiropas Savienības (ES)
politiķiem un amatpersonām nav daudz tādu, kuri ķengu vietā no Toča izpelnītos
atzinību. Viens no nedaudzajiem – Vladimiram Putinam allaž draudzīgais un
parocīgais bijušais Ungārijas līderis Viktors Orbāns. Orbana vadībā Ungārija faktiski
bija pārvērtusies par Eiropas caurajiem griestiem, caur kuriem iekšā sūcas
Kremļa ietekme. Orbāna politika tika realizēta gados, kad Krievija īpaši
nežēlīgi, faktiski ar teroristiskām metodēm vērsās pret Ukrainas civilo infrastruktūru. “Orbāns malacis! Cerams, ka miers
būs,” vēl 2024. gadā rakstīja Točs. Miers, kā zinām, nav. Kopš 2024. gada
Putina agresorvalsts ir nonāvējusi ļoti daudz ukraiņus un arvien biežāk Kremļa
militārie manevri jau testē arī Eiropas un NATO valstu pacietību. Točam tolaik ar atzīmi “patīk”
“Facebook” piekrīt arī citi LPV biedri – jau minētais Ringolds Balodis, Džineta
Pētersone (Vidzemes kandidātu saraksts, 28. numurs). Ļaujiet taču dziedāt krievu
kara dziesmas! Vēl 2024. gadā Točs publiski
izrādīja lielas dusmas par to, ka likumsargi iecerējuši administratīvi sodīt
tos, kuri Daugavpilī sabiedriskajā transportā dziedāja Krievijas armiju un
agresiju slavinošas dziesmas. Sašutumam tolaik no LPV biedru
rindām pievienojās – Ilmārs Vecvanags (Rīgas kandidātu saraksts, 14. numurs),
Henrijs Frīdenbergs (Rīgas kandidātu saraksts, 15. numurs), Līga Kremere (Rīgas
kandidātu saraksts, 20. numurs), Margita Kanopka (Zemgales kandidātu saraksts,
7. numurs), Džineta Pētersone (Vidzemes kandidātu saraksts, 28. numurs). Vai vajadzēja atzīt Krieviju
par teroristisku valsti? Varētu šķist, ka 2022. gada
augusts – vien daži mēneši pēc vājprāta, kuru Krievija pastrādāja Bučā, Ukrainā
– ir īstais laiks, kad vismaz paklusēt par Saeimas balsojumu, kurā Krieviju
nolemts atzīt par teroristisku valsti. Taču Sandrim Točam tobrīd bija
kas sakāms arī par šo lēmumu. Viņš izvēlējās netieši kritizēt Saeimas lēmumu
atzīt Krieviju par terorismu atbalstošu valsti. Taču vēl lielāku sašutumu
komentāru sadaļā pauda LPV biedrs Ilmārs Vecvanags: “Vai tiešām 1. oktobrī kāds vēl
taisās balsot par šiem Latvijas iznīcinātājiem??!” Interesanti, ka vēl dažas dienas
pirms 2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā Točs paguva kritizēt arī LTV
lēmumu iekrāsot “Panorāmas” studiju Ukrainas karoga krāsās. “Bet kā šādā studijā ar
žurnālistisko objektivitāti? Tāpat kā ar koronavīrusu?” raksta Točs. Viņam jau
tobrīd piekrīt pieminētais Ilmārs Vecvanags, papildus jautājot – cik tad nu
nodokļu maksātāju naudas iztērēts, iededzinot zilās un dzeltenās gaismiņas. Vai tu ļautu Aināram Šleseram kļūt par premjerministru? Žurnālists
Jānis Domburs 2026.
gada 18. aug. Žurnālists
ar 30 gadu stāžu, raidījuma "Kas notiek Latvijā" vadītājs Jānis
Domburs sarunājas ar Armandu Broku par savu ceļu žurnālistikā, viedokļa
brīvību, strādājot Latvijas Sabiedriskajā medijā, Armanda iznācienu politikā
utt. https://www.youtube.com/watch?v=I2waalpWoq0
Elmārs Barkāns “Jaunajai vienotībai” (JV) šīs vēlēšanas varētu būt izšķirošas, lai
noturētos virs ūdens un to vēlētāji neieslaucītu vēstures annālēs, kā reiz
daudzus gadus valdījušu politisku spēku, bet vēlāk aizgājušu pa “skuju taku”.
No valdības stūres līdz cīņai par piecu procentu barjeras pārvarēšanu – tāds ir
vienotībnieku izaicinājums 15. Saeimas vēlēšanās. Vēlēšanu intriga: “Vienotības” dzīvības un nāves j... JV sola “stipru Latviju drošā Eiropā”, bet pašai partiju apvienībai
priekšā smagākais pārbaudījums – jāpārliecina vēlētāji par savu stiprumu pēc
vairākiem gadiem, kuri pavadīti pie varas stūres. JV priekšvēlēšanu sauklis (“Stipra Latvija drošā Eiropā”) priekšplānā
izvirza Latvijas drošību, ekonomisko izaugsmi, stipras ģimenes, izglītību,
latviešu valodu un Latvijas piederību Eiropas Savienībai. Partija savā
programmā sola “runāt skaidrā latviešu valodā” un uzsver, ka stipra valsts pati
uzņemas atbildību par savu drošību un labklājību, nevis gaida, kad to paveiks
citi. Taču ironiskā kārtā pati JV, salīdzinot ar situāciju vēl pirms pāris
gadiem, vairs nebūt nav tik stipra. Politiskajam spēkam, kas ilgstoši atradies
valdības vadībā, šajās vēlēšanās jācīnās ne tikai par vietām Saeimā, bet arī
par savu politisko izdzīvošanu. Turpinot iepazīstināt ar partijām, kas startē
15. Saeimas vēlēšanās, Jauns.lv devītais stāsts ir par “Jauno vienotību”. No kalna smailes - grāvī Šajās Saeimas vēlēšanās “Jaunajai vienotībai” nākas savas tortes
garnējumu “pielabot”, lai nejusto veco pēcgaršu. Partiju apvienībā ietilpst “Vienotība” un reģionālās partijas “Kuldīgas
novadam”, “Tukuma pilsētai un novadam”, “Valmierai un Vidzemei” un Jēkabpils
reģionālā partija. Daudzus gadus JV un tās priekštece “Vienotība” bijusi viens
no Latvijas politikas noteicošajiem spēkiem. No 2019. līdz 2023. gadam Ministru
prezidenta amatā bija Krišjānis Kariņš, bet pēc tam, līdz 2026. gada maijam,
valdību vadīja Evika Siliņa. Savukārt no 2009. līdz 2016. gadam valdību vadīja
“Vienotības” pārstāvji Valdis Dombrovskis un Laimdota Straujuma. Tas nozīmē, ka
JV šajās vēlēšanās dodas ar ļoti būtisku politisko bagāžu – tā nevar
norobežoties no Latvijas pēdējo gadu valdības darba, jo pati ilgstoši
atradusies pie varas. Pirms 15. Saeimas vēlēšanām JV pozīcijas ir būtiski vājinājušās. 2022.
gadā, 14. Saeimas vēlēšanās “Jaunā vienotība” saņēma 18,97% balsu, taču četrus
gadus vēlāk partijas reitings ir noslīdējis līdz līmenim, kas tai rada
nopietnus draudus palikt ārpus parlamenta. Augustā SKDS socioloģiskā aptaujā JV
atbalsts bija noslīdējis zem 5% robežas – līdz 4,2%. Tādējādi JV nākas risināt ļoti neparastu situāciju – partija, kas gadiem
ilgi atradusies valdības spicē, nonākusi situācijā, kad tai vispār jācīnās par
palikšanu redzamības lokā. Jau pāris gadus JV strauji zaudē sabiedrības
uzticību: 2023. gadā JV vēl bija viena no reitingu līderēm, tomēr krituma
tendence jau bija acīmredzama. Piemēram, togad aprīlī partiju atbalstīja 11,1%,
bet maijā – 10,8% vēlētāju. Savukārt 2026. gads JV izrādījies īpaši smags.
Martā partija piedzīvoja vienu no būtiskākajiem kritumiem, bet vasarā jau
noslīdēja zem 5%. Desmit baušļi vienotībai Partiju apvienība savu programmu veidojusi ap desmit galvenajiem
virzieniem: * “Drošība un aizsardzība”; * “Ārpolitika un
latvieši pasaulē”; * “Finanses”; * “Ekonomika,
enerģētika un uzņēmējdarbība”; * “Veselība, labklājība un
demogrāfija”; * “Valsts pārvalde”; * “Zinātne,
inovācijas un tehnoloģijas”; * “Izglītība, latviešu valoda, kultūra
un pilsoniskā sabiedrība”; * “Vide, reģioni un
infrastruktūra” un * “Tiesiskums”. Partijas programmas centrā ir ideja par valsti, kas ir droša, ekonomiski
spēcīga un cieši integrēta Eiropā. JV uzsver: “Mēs gribam ekonomiku, kas
pilsoņiem dod pārliecību par nākotni.” Tāpat partija sola taisnīgu finanšu
politiku un valsts pārvaldību, kas kalpo cilvēkam. Vienotībnieku politiskajiem
uzstādījumiem pēc būtības nav kur piesieties, vienīgais jautājums, vai viņi to
spēs īstenot. Ambiciozie skaitļi JV programmā izvirzīti vairāki konkrēti mērķi. Partiju apvienība sola
panākt, lai veselības aprūpes finansējums sasniegtu vismaz 6% no IKP,
pētniecībai un attīstībai tiktu novirzīti 3% no IKP, bet aizsardzībai – 5% no
IKP. Tāpat programmā minētas investīcijas vairāk nekā 30% no IKP un vismaz 3,5%
IKP ekonomikas pieaugums gadā. Vienlaikus programmā nav detalizēti izskaidrots,
kā šos ambiciozos mērķus finansiāli nodrošināt, īpaši apstākļos, kad vienlaikus
paredzēts palielināt finansējumu vairākām lielām nozarēm. JV savā programmā uzsver, ka “stipru valsti veido mūsu cilvēki” –
saliedēta nācija ar stiprām saknēm latviešu kultūrā, bagātu latviešu valodu,
izglītotiem cilvēkiem un stiprām ģimenēm. Partijas priekšvēlēšanu vēstījuma
centrā ir arī Latvijas un Eiropas ciešā saikne. JV uzskata, ka Latvijas drošība
un labklājība ir cieši saistīta ar Eiropas Savienību un Latvijas spēks
vienlaikus ir arī Eiropas spēks. Noslēgumā partija sola politiku, kas spēj atzīt un labot kļūdas, kā arī
izpildīt solīto līdz galam. JV norāda, ka to iespējams panākt, valstij,
pašvaldībām, uzņēmējiem, zinātniekiem, nevalstiskajam sektoram un iedzīvotājiem
strādājot kopā. Rīga: no ministriem līdz muižkungam JV Rīgas saraksta augšgalā izvirzījusi virkni pieredzējušu politiķu,
tostarp ministrus un Saeimas deputātus. Taču saraksta tālākajās pozīcijās
atrodami arī sabiedrībā pazīstami cilvēki ar ļoti atšķirīgu profesionālo
pieredzi – ar diplomātiskā protokola un vides aizsardzības pieredzi līdz
darbībai dokumentālajā kino un kultūras mantojuma saglabāšanai. Ar pirmo numuru Rīgas sarakstā kandidē ārlietu ministre Baiba
Braže, kura Latvijas diplomātiskajā dienestā darbojusies vairākus gadu
desmitus un ieņēmusi nozīmīgus amatus, tostarp bijusi Latvijas vēstniece un
NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos. Otrais
numurs ir Saeimas deputātam Arvilam Ašeradenam - vienam
no redzamākajiem vienotībnieku politiķiem. Viņš bijis ekonomikas ministrs,
finanšu ministrs un Saeimas deputāts. Arvila Ašeradena loma kļūst īpaši
nozīmīga arī tādēļ, ka JV viņu izvirzījusi par savu ministru prezidenta amata
kandidātu. Ar trešo numuru kandidē “tiesiskuma seja” - Saeimas deputāte Inese
Lībiņa-Egnere, kura ir bijusi tieslietu ministre. Ceturtais numurs
atvēlēts Saeimas deputātam Andrejam Judinam, vienam no
atpazīstamākajiem Latvijas politiķiem tieslietu jomā. Ar piekto numuru Rīgas
sarakstā kandidē Saeimas deputāte un Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda
Kalniņa-Lukaševica. Līdzās partijas vadošajiem politiķiem Rīgas sarakstā ir arī virkne
personību ar ļoti atšķirīgiem dzīvesstāstiem. Irma Kalniņa, kura
kandidē kā septītā, ir dzimusi 1950. gadā Ņujorkā (ASV) latviešu trimdas ģimenē
un lielu dzīves daļu pavadījusi ASV. Viņas profesionālā pieredze saistīta ar
diplomātisko protokolu, etiķeti un komunikāciju. Latvijā viņa plašāk pazīstama
arī kā diplomāta un politiķa Ojāra Ērika Kalniņa (1949-2021) dzīvesbiedre. Pēc
vīra nāves Irma Kalniņa pati aktīvāk iesaistījās Latvijas politikā un 2022.
gadā kļuva par Saeimas deputāti. Ar 13. numuru kandidē Dzintra Geka-Vaska, kura sabiedrībā
pazīstama ne tikai kā politiķe, bet arī kā dokumentālo filmu režisore un
producente (ievērojamā komponista Pētera Vaska dzīvesbiedre). Viņa ilgstoši
pievērsusies Latvijas vēsturei, īpaši padomju represiju un izsūtīto Latvijas
iedzīvotāju likteņu Sibīrijas izsūtījumā dokumentēšanai. Ar 24. numuru startē Uģis Rotbergs - mežsaimniecības un
vides aizsardzības jomas speciālists. Viņš ilgstoši darbojies Pasaules Dabas
fondā, tostarp bijis tā valdes Latvijā priekšsēdētājs, kā arī iepriekš bijis
Saeimas deputāts. Jānis Lazdāns Rīgas sarakstā atrodams ar 29.
numuru. Viņš ir Padures muižas valdes priekšsēdētājs un mākslas maģistrs, viņa
vārds cieši saistīts ar Padures muižas atjaunošanu un saglabāšanu (Padures
muižā ir tapis TV seriāls pēc Anšlava Eglīša romāna “Pansija pilī” motīviem). Reģionālie līderi JV Vidzemes vēlēšanu apgabalā saraksta priekšgalā
izvirzījusi trīs labi zināmus politiķus: bijušo ministru prezidenti Eviku
Siliņu, veselības ministru Hosamu Abu Meri un Saeimas deputātu Ainaru
Latkovski. Evika Siliņa Saeimas vēlēšanu maratonā piedalās ar būtisku
politisko bagāžu – viņa ir premjere, kuras vadītā valdība šā gada maijā krita.
Tādēļ viņai vēlēšanu kampaņā jāatbild ne tikai par nākotnes solījumiem, bet arī
par iepriekšējās valdības darba rezultātiem. Hosams Abu Meri Latvijā ir pazīstams ne tikai kā politiķis un
ārsts, bet arī ar savu etnisko izcelsmi – dzimis Libānā un Latvijā ieradies
jaunībā. Viņš ir viens no retajiem Latvijas nacionālās politikas pārstāvjiem ar
Tuvo Austrumu izcelsmi. Bet Saeimas deputāta un Nacionālās drošības komisijas
priekšsēdētāja Ainara Latkovska pieredze, ņemot vērā Krievijas
karu Ukrainā un drošības jautājumu nozīmes pieaugumu, JV sarakstam ir būtisks
trumpis. Savukārt Latgalē JV saraksta priekšgalā ir kandidāti ar
ļoti atšķirīgu profesionālo pieredzi: pirmais - satiksmes ministrs Rihards
Kozlovskis, kurš iepriekš bijis arī iekšlietu ministrs; ar otro numuru
kandidē Saeimas deputāte Alīna Gendele, bet ar trešo numuru –
Saeimas deputāte, dzejniece Anna Rancāne. Viņa ir pavisam cita tipa
kandidāte nekā saraksta pirmie divi politiķi. Viņas vārds daudz vairāk saistās
ar literatūru, žurnālistiku un Latgales kultūru nekā ar tradicionālo politiku,
piemēram, viņas profesionālā dzīve bijusi saistīta ar Daugavpils teātri un
laikrakstu “Latgales Laiks”. Latgales sarakstā ir vēl vairāki pazīstami
Latgales kultūras darbinieki – Augšdaugavas novada Kultūras centra
vadītāja Kristīne Saulīte (nr.8.) un Balvu Tautas teātra
režisore Maruta Castrova (nr. 16.). Kurzemes saraksta priekšgalā JV izvirzījusi vairākus reģionā
labi pazīstamus cilvēkus. Pirmā ir kādreizējā Kuldīga mēre un ministre, Saeimas
deputāte Inga Bērziņa. Pēc ilgākas pauzes lielajā politikā ar 2.
numuru atgriežas Ģirts Valdis Kristovskis, kurš Latvijas politikā
pazīstams kopš 20. gadsimta deviņdesmitajiem gadiem. Viņš bijis aizsardzības
ministrs, ārlietu ministrs, Saeimas deputāts un Eiropas Parlamenta deputāts. Ar
trešo numuru kandidē Jānis Neimanis, kurš vada Liepājas sabiedriskā
transporta sistēmu. Ceturtais numurs ir Rojas Jūras zvejniecības muzeja
vadītājai Evai Kārkliņai. Ar piekto numuru kandidē Liepājas Raiņa
vidusskolas direktors Kārlis Strautiņš. Zemgales saraksta īpatnība ir tā, ka tā galvgalī nav
neviena ministra, taču tajā ir vairāki cilvēki ar tiešu pieredzi Saeimā un
valsts politikā. Ar pirmo numuru kandidē 14. Saeimas deputāts un JV Saeimas
frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics. Otrais numurs ir Mārtiņš
Limanskis, kura profesionālā darbība saistīta ar uzņēmējdarbību (kandidātu
sarakstā viņš norādīts kā pārdošanas konsultants). Ar trešo numuru kandidē
Saeimas deputāts Mārtiņš Felss. Arī ceturtais numurs ir 14.
Saeimas deputātam - Mārtiņam Daģim (jelgavniekiem jāņem vērā,
ka viņš nav Jelgavas mērs, viņš ir tikai Jelgavas domes priekšsēdētāja vārda un
uzvārda brālis)/ Ar piekto numuru kandidē Jānis Reirs, bijušais
finanšu un labklājības ministrs, Saeimas deputāts un pašlaik viņš ir Latvijas
Airēšanas federācijas prezidents. Vecās varas skandalozā bagāža “Jaunā Vienotība” savā priekšvēlēšanu kampaņā atteikusies likt uzsvaru
uz savām bijušajām “sejām” – premjeriem Krišjāni Kariņu un Eviku Siliņu. JV lielākais izaicinājums šajās vēlēšanās būs pārliecināt, ka “vecā
vara” var kļūt par “jauno sākumu”. * Viens no nepatīkamākajiem JV mantojumiem ir bijušā ministru
prezidenta Krišjāņa Kariņa speciālo avioreisu lieta. Tā partijai ir
īpaši neērta, jo Krišjānis Kariņš ilgstoši bija viena no JV redzamākajām sejām
un vairākus gadus vadīja valdību. Tādēļ JV pirms vēlēšanām nākas politiski
distancēties no viena no saviem iepriekšējiem līderiem. * Vēl viens priekšvēlēšanu laikā plaši apspriests stāsts ir vairāku
JV politiķu brauciens uz Komo ezeru Itālijā, kur notika Konrāda
Adenauera fonda organizēts seminārs. Pasākumā piedalījās arī Evika Siliņa un
citi JV politiķi. Brauciens notika politiķu atvaļinājuma laikā, un tā
organizēšanā iesaistītais fonds sedza ar pasākumu saistītās izmaksas. Šis
brauciens piesaistīja arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja uzmanību.
Tas kļuva par vienu no politiski neērtākajiem JV kampaņas stāstiem. * Vēl viens interesants kampaņas aspekts ir JV piedāvājums apvienot
Veselības ministriju un Labklājības ministriju. Savukārt, kad citi
politiskie spēki pirms vēlēšanām piedāvāja savas ministriju apvienošanas
reformas, JV politiķi šādus priekšlikumus kritizēja kā priekšvēlēšanu gājienus.
Tas rada politiski interesantu pretrunu – kad reformu piedāvā pati JV, tas tiek
pasniegts kā risinājums, bet citu partiju līdzīgi priekšlikumi tiek kritizēti
kā priekšvēlēšanu populisms. * Vēl viena interesanta lieta ir JV lēmums virzīt Arvilu
Ašeradenu kā ministru prezidenta amata kandidātu, lai gan Evika Siliņa pati
kandidē vēlēšanās un joprojām ir viena no partijas centrālajām sejām. Tas rada
jautājumu, kāpēc partija, kas vēl nesen pilnībā balstīja savu kampaņu uz Eviku
Siliņu kā premjeri, vēlēšanu priekšvakarā izvēlas citu premjera kandidātu. Tas
nav skandāls, bet politiski tas ir būtisks signāls par JV mēģinājumu mainīt
savu tēlu.
Korupcijas apkarotāju pārsteidzošā atgriešanās 15. Saeimas vēlēšanu saraksts Nr. 10 - Jaunā konservatīvā partija Elmārs Barkāns Jaunā konservatīvā partija (JKP), ko pirms 12 gadiem dibināja
kādreizējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns, 15. Saeimas vēlēšanās startē ar
10. numuru. 13. Saeimas vēlēšanās JKP guva ievērojamus panākumus un kļuva par
vienu no valdošās koalīcijas partijām, taču 14. Saeimas vēlēšanās tā
nepārvarēja 5% barjeru un Saeimā vairs nav pārstāvēta. Tagad JKP mēģina
atgriezties parlamentā, taču partijas sastāvs un tās publiski redzamās sejas pa
šo laiku ir būtiski mainījušās. Korupcijas apkarotāju pārsteidzošā atgriešanās. 15... JKP tika dibināta ar mērķi piedāvāt konservatīvu politisko alternatīvu,
īpaši uzsverot tiesiskumu, cīņu pret korupciju un valsts pārvaldes reformēšanu.
Partijai savulaik pievienojās vairāki bijušie Korupcijas novēršanas un
apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki, tostarp viena no redzamākajām tā laika
pretkorupcijas cīņas sejām – bijusī KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe
(1970-2020), kā arī Juris Jurašs. Cīņa pret korupciju kļuva par vienu no
galvenajiem JKP politiskajiem vēstījumiem. Mainītās sejas JKP premjera kandidāts, kā arī apsūdzētais, bijušais Valsts kancelejas
direktors Jānis Citskovskis pirms tiesas sēdes Rīgas pilsētas tiesā šī gada
aprīlī, kur sāka izskatīt krimināllietu par bijušā premjera Krišjāņa Kariņa
lidojumiem. Partija sevi pozicionēja kā alternatīvu tā dēvētajām vecajām partijām,
solot mazināt oligarhu un ekonomisko interešu grupu ietekmi politikā. Tomēr pēc
dažiem skaļiem panākumiem JKP popularitāte būtiski saruka, un 2022. gada
Saeimas vēlēšanās partija parlamentā vairs neiekļuva. Līdz ar Jāni Bordānu par JKP dibinātājiem kļuva arī 11. Saeimas deputāts
Dāvis Stalts, folkloriste Helmī Stalte, Latvijas Universitātes asociētais
profesors Guntars Vaivars, ekonomists un korporatīvās drošības speciālists
Krišjānis Feldmans un citi sabiedrībā vairāk vai mazāk zināmi cilvēki. 2020. gada februārī partijas nosaukums tika mainīts uz “Konservatīvie”,
bet 2023. gada oktobrī partija nolēma atgriezties pie sava sākotnējā nosaukuma
– Jaunā konservatīvā partija. Arī pēc atgriešanās pie vecā nosaukuma JKP nav
izdevies atgūt agrāko politisko ietekmi. Līdz ar to 15. Saeimas vēlēšanās JKP startē jau ar būtiski citu komandu.
Sarakstā vairs nav vairāku politiķu, kuri savulaik bija partijas atpazīstamākās
sejas un palīdzēja tai 2018. gadā iegūt ievērojamu vēlētāju atbalstu. Šoreiz viens no atpazīstamākajiem JKP kandidātiem ir Jānis Citskovskis,
bijušais Valsts kancelejas direktors. Viņš ir arī vienīgais JKP saraksta
kandidāts, kurš ir apsūdzēts krimināllietā – lietā par iespējamu naudas
izšķērdēšanu saistībā ar toreizējā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa
komandējumiem izmantotajām privātajām lidmašīnām. Pats Jānis Citskovskis gan
savu vainu noliedz. Turpinot iepazīstināt ar partijām, kas startē 15. Saeimas
vēlēšanās, Jauns.lv desmitais stāsts ir par Jauno konservatīvo partiju – 10.
sarakstu. Par drošu, pārtikušu un latvisku valsti JKP priekšvēlēšanu tūre Kurzemē. JKP 15. Saeimas vēlēšanās startē ar saukli “Godīgi! Drosmīgi!
Gudri!”. Partija sola īstenot ilgtermiņa attīstības politiku, kuras pamatā
būtu valsts drošība, ekonomiskā izaugsme, stipras ģimenes un attīstīti Latvijas
reģioni. JKP savu programmu sadalījusi desmit galvenajos virzienos: * aizsardzība
un nacionālā drošība; * iekšējās lietas un sabiedriskā drošība;
* ekonomiskās izrāviena politika; * nodokļu politika;
* reģioni un infrastruktūra; * laba valsts pārvalde;
* veselības aizsardzība; * labklājība, ģimene un
demogrāfija; * izglītība un zinātne; kā arī * nacionālā
identitāte, kultūra un sports. JKP nav vienīgā partija, kura savu
priekšvēlēšanu programmu sadalījusi desmit sadaļās jeb “desmit baušļos” (arī
Apvienotais saraksts un “Jaunā vienotība”). Pēc būtības “pa lielam” tajos
proponētajās idejās nav kur piesieties – viss vērsts uz to, lai viss būtu
labāk. JKP sola veidot pašpietiekamu un modernu valsts aizsardzības sistēmu,
stiprināt Nacionālo bruņoto spēku kaujas spējas un attīstīt Latvijas militāro
industriju. Partija vēlas veicināt Latvijas kļūšanu par Baltijas militārās
industrijas centru, tādējādi ne tikai stiprinot valsts aizsardzības spējas, bet
arī radot jaunas ekonomiskās iespējas. Ekonomikas jomā JKP uzsver
nepieciešamību stiprināt mazo uzņēmējdarbību kā reģionu dzīvotspējas pamatu.
JKP programmā īpaša uzmanība pievērsta arī enerģētikai - veicināt konkurētspējīgas
energoresursu cenas un Latvijas enerģētisko neatkarību. Savukārt lauksaimniecībā JKP sola aizstāvēt Latvijas lauksaimnieku
intereses Eiropas Savienībā, panākot taisnīgāku tiešmaksājumu izlīdzināšanu, kā
arī stiprinot vietējo pārtikas ražošanu un pārstrādi. Nodokļu politikā JKP
rosina atcelt kapitāla pieauguma nodokli mantotam īpašumam, kā arī
privātpersonu nekustamā īpašuma atsavināšanai ārpus saimnieciskās darbības.
Partija norāda, ka jaunu iniciatīvu finansēšanai nepieciešamie līdzekļi būtu
jārod, efektivizējot valsts pārvaldi, veicinot ekonomikas izaugsmi, mazinot
birokrātiju un samazinot ēnu ekonomiku. JKP sola veicināt reģionu ekonomisko attīstību un Rīgas starptautisko
konkurētspēju, uzskatot to par priekšnoteikumu līdzsvarotai visas Latvijas
attīstībai. Partija atbalsta atjaunīgās enerģijas projektus, taču ar
nosacījumu, ka tie rada tiešu labumu vietējām kopienām un pašvaldībām. Būtiska vieta programmā atvēlēta arī transporta infrastruktūrai. JKP
sola attīstīt stratēģiskus ātrgaitas autoceļu koridorus uz Liepāju, Ventspili,
Daugavpili, Alūksni, Lietuvu un Igauniju, izmantojot ES infrastruktūras un
militārās mobilitātes finansējumu. Partija arī atbalsta “Rail Baltica” projekta
pabeigšanu. Viena no JKP tradicionāli uzsvērtajām prioritātēm ir korupcijas
apkarošana. Partija sola stiprināt korupcijas gadījumu izmeklēšanu un
kriminālvajāšanu, kā arī paredzēt stingrāku atbildību par publisko līdzekļu
izšķērdēšanu, prettiesisku labumu pieņemšanu un slēptu ietekmēšanu. Vienlaikus
JKP sola veidot efektīvu, profesionālu un uz rezultātu orientētu valsts
pārvaldi, samazinot birokrātiju, izvērtējot valsts iestāžu funkcijas, to
apvienošanas iespējas un nepieciešamās strukturālās reformas. Programmā pausta
arī nostāja pret legālas skaidras naudas aprites ierobežošanu. Veselības jomā JKP sola palielināt valsts finansējumu veselības aprūpei,
tuvinot to Eiropas attīstīto valstu vidējam līmenim. JKP arī iestājas par
veselības mācības atjaunošanu izglītības iestādēs, lai bērni un jaunieši jau
skolas laikā iegūtu plašākas zināšanas par veselīgu dzīvesveidu un slimību
profilaksi. JKP programmas kopējais mērķis ir veidot Latviju par valsti, kurā
cilvēki vēlas dzīvot, strādāt un audzināt bērnus. Ģimene, līdzās drošībai un
ekonomiskajai izaugsmei, izcelta kā viens no valsts ilgtermiņa attīstības
pamatiem. Izglītības jomā JKP sola nodrošināt kvalitatīvu un darba tirgus
vajadzībām atbilstošu izglītību visā Latvijā, īpaši stiprinot matemātikas,
dabaszinātņu un tehnoloģiju apguvi. JKP programmā būtiska nozīme piešķirta
latviešu valodai un nacionālajai identitātei. Partija sola stiprināt latviešu
valodas lomu izglītībā, publiskajā telpā un valsts pārvaldē. Interesants solījums ir arī “Latviskās lauku ainavas atjaunotnes valsts
programmas” izveide. Tās mērķis būtu atbalstīt tradicionālajā arhitektūrā
balstītu mājokļu būvniecību un vēsturiskās lauku apbūves atjaunošanu. Partija
uzsver, ka Latvijas nākotni nosaka pašu iedzīvotāju izvēle, griba un atbildība. No bijušā ierēdņa un priestera līdz Atmodas laika mūziķei Viena no pazīstamākajām Latvijas dziedātājam Ieva Akurātere uz Saeimu
startē Jaunās konservatīvās partijas Kurzemes sarakstā. JKP 15. Saeimas vēlēšanās startē ar 84 kandidātiem. Sākotnēji JKP
sarakstā bija 85 kandidāti, taču Centrālā vēlēšanu komisija no Rīgas saraksta
svītroja studentu Renāru Rozi, jo vēlēšanu dienā viņš nebūtu sasniedzis likumā
noteikto 21 gada vecumu. JKP sarakstos līdzās pieredzējušiem politiķiem un
valsts pārvaldes darbiniekiem atrodami arī cilvēki no kultūras,
uzņēmējdarbības, izglītības un citām jomām. Dažiem kandidātiem ir ļoti
neparasti dzīvesstāsti. * Rīgas vēlēšanu apgabalā pirmais numurs ir Jānim
Citskovskim – bijušajam Valsts kancelejas direktoram, kurš ir arī JKP
premjera amata kandidāts. Viņa vārds plašāk izskanējis saistībā ar
krimināllietu par iespējamu valsts līdzekļu izšķērdēšanu saistībā ar bijušā
premjera Krišjāņa Kariņa lidojumiem ar privātajām lidmašīnām. Pats Jānis
Citskovskis apsūdzību noliedz. Otrais numurs ir JKP valdes
priekšsēdētājam Sigordam Stradiņam. Politikā viņš nav jaunpienācējs
– jau 2002. gada Saeimas vēlēšanās Sigords Stradiņš kandidēja no toreizējās
partijas “Jaunais laiks”, kas vēlāk pievienojās “Vienotībai”. saraksta. Trešais
ir Mārtiņš Bērziņš - SIA “MBIT” valdes loceklis, kuram ir
daudzveidīga izglītība – datorzinātnēs, automehānikā un uzņēmējdarbības vadībā. Rīgas sarakstā ir vēl vairākas sabiedrībā atpazīstamas personas. Sestais
- Latvijas Nacionālajā arhīvā par direktora vietnieks Gatis Karlsons.
Astotā – rakstniece un publiciste, bijusī Rīgas domniece un Saeimas
deputāte Eva Mārtuža. Viņas biogrāfijā īpaši izceļams stāsts par
palīdzību represētajai dzejniecei Broņislavai Martuževai (1924-2012). Padomju
laikā, kad Broņislavas Martuževas vārdu publicēt nebija iespējams, viņas
dzejoļi tika izdoti ar Evas Mārtužas vārdu; dzejas krājumi “Balta puķe ezerā”
(1981) un “Rakstītāja” (1987) faktiski bija Broņislavas Martuževas darbi.
Tādējādi Eva Mārtuža palīdzēja radinieces dzejai nokļūt pie lasītājiem laikā,
kad tās īstā autore bija pakļauta padomju režīma represijām. 13. numurs ir skaņu režisoram Andrim Grīnbergam. Viņa
profesionālā darbība saistīta ar ļoti plašu Latvijas populārās mūzikas loku.
Andris Grīnbergs strādājis ar grupu “Remix”, Latvijas Radio un studiju
“Melodija”, kā arī piedalījies daudzu Latvijā pazīstamu mūziķu ierakstu
tapšanā. Viņa profesionālajā biogrāfijā atrodami arī Raimonda Paula, Igo, Ievas
Akurateres, Olgas Rajeckas, Arņa Medņa un Ulda Marhileviča vārdi; īpaši
nozīmīgs bijis darbs pie Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes rokoperas
“Lāčplēsis”, kā arī grupas “Līvi” ierakstiem. * Vidzemes vēlēšanu apgabalā pirmais numurs ir Guntim
Bīberam, SIA “Bieber” (ēdināšanas pakalpojumi) valdes loceklim. Otrais
numurs - Ēriks Eisaks, SIA “Jauda-koks” rūpnieciskais zinātniskais
vadītājs, trešais – Valdis Valters, SIA “Valtera protēžu
laboratorija” valdes loceklis. Visatpazīstamākais ir aiz viņiem sekojošais
selekcionārs, zemnieku saimniecības “Pulkas” īpašnieks Jānis Rukšāns.
Viņa profesionālā dzīve vairāk nekā pusgadsimta garumā saistīta ar dārzkopību,
botāniku un selekciju, bet īpaši nozīmīgs ir viņa politiskās darbības posms.
1988. gadā Jānis Rukšāns bija viens no Latvijas Tautas frontes dibinātājiem un
viens no pirmajiem, kurš publiski izvirzīja Latvijas neatkarības atjaunošanas
mērķi, par to arī iestājoties viņa rediģētajās it kā ar politiku nesaistītajā
dārzkopības žurnālā “Dārzs un Drava”. No stipras Latgales katoļu nākušais, kādreizējais klostera priekšnieks
Pēteris Aglonietis ir JKP Latgales saraksta lokomotīve. * Latgalē pirmais numurs ir bijušajam katoļu
priesterim, tagad Valsts probācijas dienesta vecākajam probācijas
speciālistam Pēterim Aglonietim. Viņš nācis no kuplas Latgales
katoļu dzimtas un ir viens no četriem brāļiem, kurš kļuvis par garīdznieku.
Pēteris Aglonietis 1993. gadā absolvējis Pāvesta teoloģijas akadēmiju Krakovā
(Polija), iegūstot teoloģijas maģistra grādu, bet 2005. gadā Latvijas
Universitātē ieguvis bakalaura grādu pedagoģijā. Par garīdznieku viņā tika
ordinēts 1992. gadā, bijis Svētā Dominika draudzes prāvests un Liepājas Svētā
Dominika klostera priekšnieks, kā arī Latvijas armijas kapelāns. Otrais numurs
ir Ivetai Šeršņevai, Valsts robežsardzes Personāla pārvaldes
Dienvidlatgales reģionālās nodaļas vecākā speciāliste, bet trešais – Sarmītei
Barvikai, SIA “Language School” prokūristei. * Kurzemē ar pirmo numuru startē SIA “IB Planning”
(elektroinstalācijas, elektromontāža un ēku automatizācija) valdes
locekle Daiga Pirogova; otrais numurs – Didzis Zīraps,
SIA “Martime industries Ltd” (kuģu personāla komplektēšanu un jūrnieku darbā
iekārtošanu) valdes priekšsēdētājs. Visatpazīstamākā ir sarakstā ar trešo
numuru startējošā viena no pazīstamākajām Latvijas dziedātājām un Atmodas laika
kultūras personībām Ieva Akuratere, kuras vārds Latvijas jaunāko
laiku vēsturē īpaši saistās ar Atmodas periodu un dziesmu “Manai tautai”. * Zemgales vēlēšanu apgabala pirmais numurs ir Jelgavas
vicemērs Mārtiņš Štāls, otrais – Aivars Geidāns,
viesmīlības biznesa SIA “Welcome stay” valdes loceklis, bet trešā - ģeogrāfisko
informācijas sistēmu izstrādātāja Monta Poļakova. Tādējādi JKP 15. Saeimas vēlēšanu sarakstos redzams visai raibs
kandidātu loks – no bijušā valsts pārvaldes vadītāja un pieredzējušiem
politiķiem līdz uzņēmējiem, zinātniekiem, kultūras jomas pārstāvjiem, bijušajam
katoļu priesterim un Atmodas laika mūziķei. Neērti konservatīvās problēmas Viena no skaļākajām un pretrunīgākajām JKP priekšvēlēšanu kampaņas
izvēlēm bija partijas premjera amata kandidāts Jānis Citskovskis. JKP 10.
jūnijā viņu izvirzīja Ministru prezidenta amata kandidāta statusā, lai gan
Citskovskis ir vienīgais apsūdzētais tā dēvētajā Kariņa lidojumu
krimināllietā. Šāda izvēle radīja neērtu pretrunu ar pašas JKP kampaņas pamatvēstījumu.
Partija sevi gadiem ilgi pozicionējusi kā tiesiskuma, godīgas valsts pārvaldes,
cīņas pret korupciju un politiskās atbildības aizstāvi, taču par iespējamo
valdības vadītāju izraudzījās cilvēku, kuram pašam izvirzīta apsūdzība
kriminālprocesā. Tomēr vienlaikus jāuzsver būtiska juridiska nianse – apsūdzība
pati par sevi nenozīmē vainu. Vēl neparasts ir apstāklis, ka brīdī, kad Jānis
Citskovskis tika izraudzīts par JKP premjera amata kandidātu, viņš pats vēl
nebija partijas biedrs. Viņš skaidroja, ka partijai pievienosies tikai tad, ja
vēlēšanu rezultāts un vēlētāju uzticība būs pietiekami liela. Līdz ar to
izveidojās gana neparasta situācija: cilvēks, kurš vēl nebija JKP biedrs, tika
izraudzīts par partijas kandidātu uz ministru prezidenta amatu. No partijas aizgājušas arī vairākas tās savulaik atpazīstamākās sejas.
Tādēļ 15. Saeimas vēlēšanu kampaņā JKP centās sevi pieteikt no jauna – ar
citu līderu komandu un jaunu politisko seju. Vēl viena JKP kampaņas īpatnība bija atšķirība starp iepriekš publiski
prezentēto kandidātu sastāvu un vēlāk Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK)
iesniegto sarakstu. Partija savu kandidātu komandu plašāk prezentēja jūnijā,
taču 3. jūlijā CVK iesniegtais saraksts vairs nebija pilnībā identisks iepriekš
publiskotajam. Tātad vēl pirms oficiālās priekšvēlēšanu cīņas noslēguma JKP
kandidātu komandā bija notikušas izmaiņas. Politiski šādas izmaiņas var radīt
jautājumus par partijas kandidātu atlases procesu un to, cik stabils bijis
sākotnēji publiski pieteiktais sastāvs. Ambiciozi liberālā attīstība un pārsteigumi 15. Saeimas vēlēšanu
sarakstā nr. 11: “Latvijas attīstībai” Elmārs Barkāns Bijušā premjera Eināra Repšes savulaik dibinātā partija “Latvijas
attīstībai” 15. Saeimas vēlēšanās startē bez sava “tēva” svētības, jo Einārs
Repše Latvijas politikā jau nedarbojas, bet partijā ir daudz citu valstī
pazīstamu politiķu. Turpinot iepazīstināt ar partijām, kas startē 15. Saeimas
vēlēšanās, Jauns.lv 11. stāsts par “Latvijas attīstībai”. Ambiciozi liberālā attīstība un pārsteigumi 15. Sa... Partijas sarakstos ne tikai labi pazīstami gan valsts, gan reģionālā
politikā pierādījuši politiķi, bet arī cilvēki no sporta pasaules,
rakstniecības un citām nozarēm. Partijai, kur vēl mazāk nekā pirms desmit
gadiem bija viens no vadošajiem politiskajiem spēkiem valstī, nu vārda
tiešā nozīmē vispār jācīnās par palikšanu virs ūdens, jo pēc pēdējās aģentūras
“Latvijas fakti” aptaujas “Latvijas attīstībai” ir vien 1,7% vēlētāju atbalsts. Ticība attīstības cilvēkiem “Latvijas attīstībai” sākotne cieši saistīta ar ekspremjera Einara
Repšes vārdu. Partija „Latvijas attīstībai” (LA) 15. Saeimas vēlēšanās startē ar 11.
kārtas numuru (atsevišķi no kādreizējās politiskās apvienības
“Attīstībai/Par!”). Par partijas premjera amata kandidātu izvirzīts
eiroparlamentārietis, politikas zinātņu doktors un bijušais Latvijas
Universitātes asociētais profesors. LA sevi pozicionē kā liberālu,
proeiropeisku un uz ekonomisko izaugsmi orientētu politisko spēku, kura 2026.
gada priekšvēlēšanu programmas galvenais uzstādījums ir „Latvija, kas tic
saviem cilvēkiem”. Partija savā programmā uzsver, ka Latvija nekad nav kļuvusi stiprāka,
izvēloties vieglāko ceļu. Tās ieskatā valsts ir augusi brīžos, kad tā spējusi
būt drosmīga, pieņemt gudrus lēmumus un uzticēties saviem cilvēkiem. LA norāda,
ka arī šobrīd Latvija atrodas nozīmīgas izvēles priekšā – pasaule kļūst
nedrošāka, bet konkurence par investīcijām, tehnoloģijām un talantiem kļūst
arvien sīvāka. Vienlaikus, pēc partijas domām, Latvijai ir vairāk iespēju nekā
jebkad agrāk. Tāpēc valsts nākotni noteikšot drosmīgi lēmumi, uzticēšanās
cilvēkiem un spēja izmantot iespējas, ko sniedz demokrātija, Eiropas Savienība
un tehnoloģiju attīstība. Partijas mērķis ir panākt, lai Latvija kļūtu par vienu no
konkurētspējīgākajām, drošākajām un labāk pārvaldītajām Eiropas valstīm. Lai šo
mērķi sasniegtu, partija savā programmā izvirzījusi vairākus galvenos darbības
virzienus. Starp tiem ir drošība kā brīvības priekšnoteikums,
ekonomiskā izaugsme kā labākā sociālā politika, valsts
pārvalde, kas uzticas cilvēkiem, zināšanas kā Latvijas
galvenais kapitāls, veselība ilgākam un kvalitatīvākam
mūžam, stipras ģimenes un reģioni, kā arī zaļa
izaugsme un moderna infrastruktūra. Partija uzsver, ka Latvijai nav
lemts atpalikt. Tāsprāt, valsts galvenā priekšrocība ir gudri, atbildīgi un
drosmīgi cilvēki. LA sola savus mērķus vērtēt nevis pēc izteiktajiem
solījumiem, bet pēc sasniegtajiem rezultātiem. „Mēs izvēlamies attīstību. Mēs
izvēlamies Latviju,” teikts partijas priekšvēlēšanu programmas noslēdzošajā
uzstādījumā. „Latvijas attīstībai” vēsture sākās ar biedrību „Latvijas attīstībai”,
kas tika nodibināta 2012. gadā. Par politisko partiju tā kļuva 2013. gada
decembrī. Tās dibinātāju un pirmajā vadībā iesaistīto politiķu vidū bija
bijušais ministru prezidents Einars Repše, kā arī Edgars Jaunups, Dans Titavs,
Uldis Osis un citi. Partija sevi pozicionēja kā liberālu politisko spēku, kas
īpašu uzmanību pievērš ekonomiskajai izaugsmei, uzņēmējdarbībai, izglītībai un
veselības aprūpei. 2014. gada Saeimas vēlēšanās LA 5% vēlēšanu barjeru nepārvarēja. 2015.
gada nogalē par partijas valdes priekšsēdētāju kļuva Juris Pūce, kurš vēlāk
kļuva par vienu no redzamākajiem LA politiķiem. Rīgas domes vēlēšanās 2016.
gadā LA kopā ar Latvijas Reģionu apvienību ieguva pārstāvniecību Rīgas domē.
Savukārt 2018. gadā „Latvijas attīstībai” apvienojās ar „Kustību Par!” un
partiju „Izaugsme”, izveidojot politisko apvienību „Attīstībai/Par!”.
Apvienības redzamāko līderu vidū bija Daniels Pavļuts, Juris Pūce un Artis
Pabriks. 13. Saeimas vēlēšanās „Attīstībai/Par!” ieguva 12,04% balsu un 13
deputātu vietas. Juris Pūce kļuva par vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministru, bet Daniels Pavļuts vēlāk ieņēma veselības ministra amatu. Politiskā ietekme pēc 2018. gada pieauga, taču apvienības darbību
pavadīja arī iekšējas pretrunas un atsevišķi reputācijas skandāli. Gatavojoties
15. Saeimas vēlēšanām, „Latvijas attīstībai” startē atsevišķi, nevis
„Attīstībai/Par!” sastāvā. Liberālas ambīcijas bez naudas seguma LA 15. Saeimas vēlēšanu programma piedāvā diezgan skaidri formulētu
liberālu politisko kursu – mazāk birokrātijas, vairāk ekonomiskās brīvības,
plašāku tehnoloģiju izmantošanu, kvalitatīvāku izglītību, kā arī stingru
Latvijas orientāciju uz Eiropas Savienību un NATO. Partijas piedāvājumā ir
virkne mērķu, kas no pirmā acu uzmetiena izklausās pievilcīgi, tomēr, rūpīgāk
vērtējot programmu, rodas arī būtisks jautājums: cik šie solījumi maksās un kā
tieši tos būs iespējams īstenot? Viens no programmas būtiskākajiem akcentiem ir mazāka birokrātija un
lielāka ekonomiskā brīvība. Programmas pievilcīgākā daļa ir orientācija uz
ekonomikas izaugsmi un individuālo brīvību. Taču te parādās arī viena no
būtiskākajām programmas pretrunām. Viens no kritiskākajiem jautājumiem LA
programmā ir finansējums. Partija izvirza virkni mērķu izglītībā, veselības
aprūpē, aizsardzībā, zinātnē, infrastruktūrā, ekonomikā un citās jomās.
Vienlaikus tā uzsver nepieciešamību saglabāt sabalansētas publiskās finanses.
Tāpēc rodas loģisks jautājums: no kurienes tiks ņemta nauda visu šo mērķu
īstenošanai? Programmā ir daudz konkrētu virzienu un vēlamo rezultātu, taču
daudz mazāk informācijas par paredzamajām izmaksām un konkrētiem finansējuma
avotiem. Tas ir viens no būtiskākajiem LA programmas vājajiem punktiem:
programmā ir skaidri pateikts, ko partija vēlētos panākt, taču ne vienmēr
tikpat skaidri pateikts, kā tieši tas tiks finansēts. Ambiciozs ir LA solījums attiecībā uz pedagogu atalgojumu. Partija sola,
ka pedagoga atalgojums par pilnu slodzi sasniegs vismaz 1,2 valstī noteiktās
vidējās darba samaksas līmeni. Skolotājiem šāds solījums, protams, var būt ļoti
pievilcīgs. Taču rodas jautājums, cik tas valstij izmaksās? Un vai vienlaikus
būs iespējams nodrošināt pietiekamu finansējumu veselības aprūpei,
aizsardzībai, zinātnei, sociālajai jomai un infrastruktūrai, saglabājot
sabalansētu budžetu? Veselības aprūpē LA izvirza vairākus mērķus, kas pēc būtības ir
saprotami un sabiedrībai nozīmīgi. Partija uzsver nepieciešamību nodrošināt
ilgāku un kvalitatīvāku mūžu, kā arī uzlabot veselības aprūpes pieejamību.
Tomēr arī šajā jomā programmas vājā vieta ir konkrētu īstenošanas mehānismu
trūkums. Klimata politikā LA piedāvājums atšķiras no klasiskas „zaļās politikas”
pieejas. Partija klimata jautājumus neaplūko tikai caur nepieciešamību
samazināt emisijas. Uzsvars vairāk tiek likts uz pragmatisku pieeju, ekonomisko
izaugsmi, tehnoloģijām un modernu infrastruktūru, tādējādi mēģinot savienot
klimata politiku ar ekonomikas konkurētspēju, nevis pretstatīt šos divus
mērķus. Viena no interesantākajām LA programmas iezīmēm ir tās valoda. Tajā ir
daudz pozitīvu un ambiciozu formulējumu, piemēram, „valsts, kas uzticas
cilvēkiem”, „gudrākā ekonomika Ziemeļeiropā”, „gudrākā un izglītotākā paaudze
Latvijas vēsturē”, kā arī „drošākā un noturīgākā valsts Baltijas reģionā”. Šādi
saukļi priekšvēlēšanu komunikācijā darbojas labi, taču: kā šos mērķus izmērīt?
Piemēram, kā praktiski noteikt, ka Latvija ir kļuvusi par „gudrāko ekonomiku
Ziemeļeiropā”? Rīgas lokomotīves LA vēlēšanu apgabalos izveidojusi sarakstus, kuros līdzās pieredzējušiem
politiķiem un sabiedrībā zināmiem cilvēkiem atrodami arī kandidāti ar izteikti
atšķirīgu profesionālo pieredzi. Pirmajā vietā Rīgas sarakstā ir Rīgas Āgenskalna Valsts
ģimnāzijas direktore Iveta Ratinīka, kura iepriekš bijusi Rīgas
domes deputāte un vadījusi domes Izglītības, kultūras un sporta komiteju. Otro
vietu Rīgas sarakstā ieņem SIA „Aspired” (uzņēmums, kas darbojas pētniecības,
attīstības un inovāciju jomā) pētniecības un attīstības vadītājs Viesturs
Zeps. Viņa politiskā un profesionālā darbība ir bijusi daudzveidīga.
Viesturs Zeps bijis Rīgas domes deputāts un LA frakcijas vadītājs, kā arī
darbojies Rīgas brīvostas pārvaldē, tostarp bijis tās valdes loceklis un
priekšsēdētājs. Īpašu uzmanību izpelnījās viņa konflikts ar valsts varu
saistībā ar viņa atbrīvošanu no Rīgas brīvostas valdes locekļa amata. Viesturs
Zeps publiski pauda viedokli, ka viņa atbrīvošana notikusi nelikumīgi, jo,
viņaprāt, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram neesot bijušas
likumā noteiktas tiesības vienpersoniski atbrīvot Rīgas brīvostas valdes
locekli. Viņš apsvēra iespēju šo jautājumu risināt arī tiesā. Trešajā vietā Rīgas sarakstā ir Dace Bargā, kura strādā
Eiropas Parlamenta deputāta Ivara Ijaba Rīgas birojā par palīgu, bet ceturtais
Rīgas saraksta kandidāts ir Radio SWH raidījumu vadītājs, sporta
žurnālists Edgars Barbaks. Vidzeme: Lielās Ellītes skandāls un Pūces caurlaides Vidzemes saraksta līderis ir partijas vadītājs Juris
Pūce. Visplašāk zināmā Jura Pūces reputācijas krīze saistīta ar Rīgas domes
autostāvvietas caurlaidi 2020. gadā. Būdams vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministrs, viņš nonāca skandāla centrā pēc tam, kad bijušais partijas
biedrs Māris Mičerevskis publiski apgalvoja, ka ministrs viņam prasījis sagādāt
Rīgas domes deputātam paredzēto bezmaksas stāvvietas caurlaidi. Sākotnēji Juris
Pūce šādu rīcību noliedza un skaidroja abu saraksti šajā jautājumā kā
jokošanos, taču vēlāk atzina, ka par šo jautājumu sabiedrībai bija melojis.
2020. gada 12. novembrī viņš paziņoja par atkāpšanos no ministra amata. Šis
gadījums kļuva īpaši neērts tādēļ, ka runa bija ne tikai par stāvvietas
izmantošanu. Politiķim, kurš ieņēma ministra amatu un bija atbildīgs arī par
pašvaldību politiku, daudz nopietnāks kļuva jautājums par uzticēšanos un
politisko atbildību. Otrs būtisks jautājums, kas saistīts ar Juri Pūci, ir administratīvi
teritoriālā reforma. Būdams ministrs, viņš bija viens no reformas galvenajiem
virzītājiem, kā rezultātā tika būtiski samazināts pašvaldību skaits un
izveidoti lielāki novadi. Reforma izraisīja plašus strīdus par novadu robežām,
administratīvajiem centriem un valsts attieksmi pret pašvaldībām. Vidzemes sarakstā ar otro numuru startē Elīna Stapulone.
Viņa ir - Cēsu novada pašvaldības deputāte, kura bijusi arī Priekuļu novada
domes vadītāja. Viņas politiskajā biogrāfijā viena no neparastākajām publiski
izskanējušajām epizodēm bija saistīta ar Lielo Ellīti un sikspārņu aizsardzību.
Pirms pieciem gadiem sabiedrības uzmanību izpelnījās notikumi pie Priekuļu
novadā, Gaujas Nacionālajā parkā, esošās dabas vērtības – 23 metru garās alas
ar avotu un unikālu smilšakmens arkādi - Lielās Ellītes. Tolaik pašvaldība bija
rīkojusi pasākumus vietā, kur alā ziemoja sikspārņi. Dabas aizsardzības
speciālisti norādīja, ka troksnis un gaisma sikspārņiem rada stresu. Tolaik
Priekuļu novada domi vadīja tieši Elīna Stapulone. Viņa skaidroja, ka
pašvaldībai nebija informācijas par sikspārņu koncentrēšanos alā un ka tā nezināja,
ka Lielā Ellīte ir nozīmīga šo dzīvnieku ziemošanas vieta. Šis gadījums pats
par sevi nav uzskatāms par pierādītu Elīnas Stapulones personisku pārkāpumu,
tomēr tas ir interesants no pašvaldības pārvaldības viedokļa – pasākumi notika
dabas objektā, kura ekoloģiskā nozīme vietvarai nebija pietiekami zināma. Saraksta trešais numurs ir Drošas velobraukšanas skolas valdes
loceklim Guntim Ruskim. Viņš ir arī Mārupes BMX kluba valdes
loceklis un iepriekš bijis Mārupes novada pašvaldības deputāts. Latgale, Kurzeme, Zemgale: basketbols, jaunākais ministrs, rakstniece… “Latvijas attīstībai” Kurzemes sarakstā uz Saeimu ar otro numuru startē
kādreizējā viena no Latvijas izcilākajām basketbolistēm Anete Jēkabsone-Žogota. * Atšķirībā no dažiem citiem politiskajiem spēkiem „Latvijas
attīstībai” Latgales vēlēšanu apgabalā ar ļoti nelielu komandu
– tikai sešiem kandidāti. Saraksta pirmais numurs ir Andris Vaivods,
kurš ilgus gadus (2002-2025) bijis Līvānu novada domes priekšsēdētājs, bet pēc
2025. gada pašvaldību vēlēšanām turpina darbu domē kā deputāts. Andris Vaivods
vienlaikus ir arī zemnieku saimniecības „Ievas” īpašnieks. Ar otro numuru
Latgalē startē Rēzeknes novada veselības un sociālās aprūpes centra
vadītāja Jūlija Ņesterova. Trešais numurs ir SIA „SPECMed”
(uzņēmums darbojas medicīnas pakalpojumu un specializētā transporta jomā)
valdes loceklim Andrim Ondzulim. * LA Kurzemes vēlēšanu apgabalā startē ar 11
kandidātiem. Saraksta priekšgalā ir partijas valdes loceklis, ilggadējais
politiķis un basketbola funkcionārs, pēc izglītības jurists Edgars
Jaunups. Viņa politiskā karjera aizsākās partijā “Jaunais laiks”, bijis
viens no šīs partijas dibinātājiem, no tās kļuva par 8. Saeimas deputātu un
vēlāk darbojās arī Rīgas domē (vēlāk “Jaunais laiks” ar citiem partneriem
izveidoja partiju “Vienotība”). Viņa politiskās sākotnes biogrāfijā atrodams
kāds plašu rezonansi izraisījis gadījums. 2005. gadā Edgars Jaunups nolika
Saeimas deputāta mandātu pēc tam, kad viņš bija pieķerts ceļu satiksmes
noteikumu pārkāpumā – atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanā ar tēva dienesta
automašīnu. 2013. gadā viņš no “Vienotības” aizgāja un pievienojās Einara
Repšes veidotajai kustībai “Latvijas attīstībai”. Partijas dibināšanas kongresā
Jaunups tika ievēlēts tās valdē. Edgara Jaunupa darbība nav aprobežojusies tikai ar politiku. Viņš
vairākus gadus bijis cieši saistīts ar Latvijas basketbolu, kopā ar
domubiedriem piedalījies basketbola kluba “VEF Rīga” atjaunošanā, kļuva par
kluba valdes priekšsēdētāju, bet vēlāk ieņēma arī VEF basketbola kluba
prezidenta amatu. Ar otro numuru Kurzemes sarakstā kandidē kādreizējā viena no Latvijas
izcilākajām basketbolistēm Anete Jēkabsone-Žogota. Šobrīd viņa kā
savu darbavietu norādījusi “Accenture Baltics”, kur strādā par projekta
vadītāju. Sabiedrībā Anete Jēkabsone-Žogota vispirms kļuva pazīstama kā viena
no Latvijas izcilākajām basketbolistēm, kura pārstāvēja Latvijas valstsvienību
un spēlēja profesionālajos klubos Eiropā un ASV. Profesionālās basketbolistes
karjeru viņa noslēdza 2016. gadā un pēc aiziešanas no profesionālā sporta
pievērsās citām profesionālās darbības jomām un vēlāk arī politikai. Trešais Kurzemes saraksta kandidāts ir Kārlis Barančans -
biedrības “Latvijas Nākotnes forums” eksperts. Šīs biedrības vēsture ir cieši
saistīta ar “Latvijas attīstībai” politiskās kustības pirmsākumiem: biedrību
2012. gadā izveidoja Einars Repše kopā ar domubiedriem (sākotnēji tās nosaukums
bija “Latvijas attīstībai”, uz kuras bāzes tika izveidota partija ar tādu pašu
nosaukumu). Piektā Kurzemes sarakstā ir novadā labi pazīstamā Loreta
Robežniece, kura savulaik bijusi Skrundas novada pašvaldības vadītāja. * Zemgales saraksta līderis ir ilggadējais Aizkraukles
novada vadītājs Leons Līdums. Otrais numurs ir 1992. gadā
dzimušais Artūrs Toms Plešs, kurš ievērojams ar to, ka 28 gadu
vecumā kļuva vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru un kļuva par
visjaunāko ministru Latvijas valdībā, kurš dzimis jau pēc Latvijas neatkarības
atjaunošanas. Pirms tam viņš bija Bauskas novada deputāts. Pēc aiziešanas no
aktīvās valdības politikas Artūrs Toms Plešs savu profesionālo darbību
saistījis ar atjaunīgās enerģijas nozari. Trešais Zemgales sarakstā ir
Aizkraukles novada pašvaldības Komunikācijas nodaļas vadītājs Arvis
Upīts. Sabiedrībā pazīstama ir Zemgales sarakstā ar sesto numuru
startējošā Ilga Liepiņa – rakstniece, kura pazīstama ar
pseidonīmu Nella no Krotes. Viņas bibliogrāfijā ir vairāki romāni un stāstu
krājumi (“Kumeļu sauks Delveris”, “Nāve stiprāka par mīlu”, “Mana draudzene
ēna”, “Ragana bez diploma”, “Ūdensvīrs ar resno bizi”, “Kapteiņa Zdravko otrā
elpa”, “Silmaču Antonijas stāsts”).
Pamatīgais nacionālisms uzņem apgriezienus: 15. Saeimas vēlēšanu
saraksts Nr. 12 - “Austošā saule Latvijai” Elmārs Barkāns Šajās 15. Saeimas vēlēšanās “Austošā saule Latvijai” (ASL) ir vienīgā
patiešām jaunā politiskā partija. Ar jauniem politiskajiem uzstādījumiem
vēlēšanās startē arī “Mēs mainām noteikumus” un Alda Gobzema saraksts, tomēr
par pilnīgi jauniem politiskajiem spēkiem tos gluži uzskatīt nevar. “Mēs mainām
noteikumus” ir veidots uz partijas “Republika” bāzes, savukārt Gobzema saraksts
– uz “Platformas 21” bāzes. Pamatīgais nacionālisms uzņem apgriezienus: 15. Sa... “Austošā saule Latvijai” savā ziņā ir tiešs konkurents Nacionālajai
apvienībai, jo abas partijas pretendē uz līdzīgu – nacionāli konservatīvi
noskaņotu – vēlētāju loku. Tomēr pagaidām ASL sabiedrības atbalsta ziņā atrodas
krietni tālāk no NA. Pēdējās publiski pieejamā socioloģiskā aptauja partijai
devusi vien viena procenta atbalstu. Vienlaikus šim politiskajam spēkam ir potenciāls daļu balsu paņemt tieši
no jau esošajām nacionāli konservatīvajām partijām. ASL rindās ir cilvēki, kuri
iepriekš bijuši saistīti gan ar Nacionālo apvienību, gan Jauno konservatīvo
partiju. ASL mēģina nostiprināties tajā politiskā spektra daļā, kur vēlētājiem
tiek piedāvāts īpaši uzsvērts latviskās identitātes, tradicionālo vērtību,
demogrāfijas, imigrācijas ierobežošanas un nacionālās drošības jautājums.
Turpinot iepazīstināt ar 15. Saeimas vēlēšanās startējošām partijām, Jauns.lv
12. stāsts par “Austošo sauli Latvijai”. No biedrības līdz politiskai partijai “Austošā saule Latvijai” dibināta 2025. gada 23. augustā, taču tās
saknes meklējamas vairākus gadus senāk. Partija izaugusi no 2020. gada
septembrī dibinātās nacionālistu biedrības “Austošā saule”. Biedrība jau pirms
partijas izveides bija pazīstama ar aktīvu sabiedrisko darbību un skaļām
nacionāli orientētām akcijām. Tās organizēto pasākumu vidū bija 2023. gada
septembrī Rīgā notikušais protests ar prasību slēgt “Maskavas namu”, kā arī
2024. gada janvāra akcija pret Krievijas preču importu un tranzītu. Vienlaikus
biedrība paudusi stingru atbalstu Ukrainai - 2024. gada jūnijā tā organizēja
atbalsta pasākumu “Azovstal” aizstāvjiem. Partijas priekšsēdētājs ir Raivis Zeltīts, kurš Latvijas politikā nav
jaunpienācējs. Viņš iepriekš bijis Nacionālās apvienības (NA) ģenerālsekretārs.
Tieši viņa darbība Nacionālajā apvienībā ir viens no faktoriem, kas ASL ļauj
sevi pozicionēt kā alternatīvu NA vēlētājiem. Vienlaikus tas rada arī būtisku
jautājumu: cik lielā mērā jaunā partija patiešām piedāvā jaunu politisko
redzējumu un cik lielā mērā tā cenšas pārņemt jau esošo nacionālkonservatīvo
vēlētāju bāzi? ASL sevi piesaka kā etnonacionālu un nacionālkonservatīvu politisko
spēku. Partija uzskata, ka divas paaudzes pēc neatkarības atjaunošanas Latvija
atkal saskaras ar nopietnu demogrāfisko un ekonomisko lejupslīdi - tiek
vājinātas vērtības, kas nepieciešamas tautas pastāvēšanai un turpināšanai, bet
vienlaikus pieaug ārējie drošības draudi. Īpaši tiek izcelti draudi no
austrumiem un jautājums par imigrāciju. Līdz ar to viens no galvenajiem
ASL izaicinājumiem 15. Saeimas vēlēšanās būs pierādīt, ka tā nav tikai vēl
viena nacionālkonservatīva partija, bet gan politiskais spēks ar pietiekami
atšķirīgu piedāvājumu, lai pārliecinātu vēlētājus mainīt savu ierasto politisko
izvēli. Pragmatiskais ducis 68 punktos “Austošās saules Latvijai” sarakstu līderi Raivis Zeltīts un Dace
Lindberga 15. Saeimas vēlēšanās izlozējuši 12. numuru. ASL programma veidota pragmatiski – tā sadalīta 12 sadaļās, kurās kopumā
ietverti 68 konkrēti punkti. Visu programmu vieno izteikti nacionāls un
konservatīvs skatījums uz Latvijas nākotni. Tās virsvēstījums: “Par ģimeni,
tautu un valsti! Par latviskās Latvijas atdzimšanu!” Jau programmas
struktūra skaidri parāda partijas galvenās prioritātes – imigrācijas
ierobežošanu, latviešu valodas un kultūrtelpas stiprināšanu, demogrāfiskās
situācijas uzlabošanu, ekonomikas izaugsmi, valsts drošību un tradicionālo
vērtību aizsardzību. Programmas pirmā un skaļākā sadaļa ir “Masu imigrācijas apturēšana”,
kurai veltīti pieci punkti. ASL sola veicināt trešo valstu imigrantu izceļošanu
no Latvijas, izbeigt tā dēvēto “viltus studentu biznesu” un būtiski nostiprināt
Latvijas austrumu robežu. Programmā paredzēts, ka uz austrumu robežas tiktu
atļauta tikai izbraukšana no Latvijas. Partija sola arī nepieļaut islāmisma
izplatīšanos Latvijā. Nākamie četri programmas punkti veltīti rusifikācijas
seku novēršanai. ASL piedāvā noteikt termiņu nepilsoņa statusa izbeigšanai,
vienlaikus veicinot to, ko partija dēvē par “nelojālo PSRS izcelsmes imigrantu”
repatriāciju. Šajā sadaļā īpašs uzsvars likts uz latviešu valodas
nostiprināšanu un padomju okupācijas perioda atstātā mantojuma novērtēšanu.
Atsevišķa programmas sadaļa veltīta latviskās kultūrtelpas
stiprināšanai. Šeit ASL uzsvars likts uz latviešu valodas, kultūras un
nacionālās identitātes aizsardzību. Šī tēma turpina iepriekšējās sadaļas par
imigrācijas ierobežošanu un rusifikācijas seku novēršanu – Latvijas valstiskuma
pamats ir latviešu nācijas pastāvēšana un latviska publiskā telpa. Programmas tautsaimniecības sadaļā ASL izvirza ļoti
ambiciozu mērķi – dubultot Latvijas ekonomikas apjomu astoņos gados. Tas ir
viens no pamanāmākajiem partijas ekonomiskajiem solījumiem. Vienlaikus būtisks
ir jautājums: ar kādiem konkrētiem pasākumiem un finansējuma avotiem šādu ekonomikas
dubultošanu paredzēts panākt? Demogrāfijai programmā atvēlēta atsevišķa sadaļa – “Dzimstības
veicināšana”. ASL ieskatā Latvijas ilgtermiņa pastāvēšana nav iespējama bez
dzimstības pieauguma un ģimenes stiprināšanas. Izglītības jomas
sakārtošanai ASL programmā atvēlēti četri punkti. Partija sola
stiprināt lauku skolu tīklu, kas ir īpaši nozīmīgs jautājums reģionos, kur
iedzīvotāju skaita samazināšanās un pašvaldību ierobežotās finansiālās iespējas
daudzviet noved pie skolu slēgšanas vai reorganizācijas. Vienlaikus viena no
pretrunīgākajām idejām paredz, ka bērniem ar mācīšanās grūtībām izglītība tiktu
nodrošināta atsevišķās klasēs un skolās. Tas nozīmē, ka ASL izglītības politikā
piedāvā ne tikai stiprināt tradicionālo skolu tīklu, bet arī mainīt līdzšinējo
pieeju bērnu ar īpašām izglītības vajadzībām integrācijai. Programmas iekšējās drošības blokā nozīmīga vieta
atvēlēta iekšējai drošībai. ASL drošības jautājumus saista ne tikai ar
militāriem draudiem, bet arī ar valsts spēju kontrolēt savu teritoriju, robežu
un iekšējo kārtību. Atsevišķa sadaļa veltīta aizsardzībai. ASL savu
drošības politiku veido, ņemot vērā Krievijas radītos militāros draudus un
nepieciešamību stiprināt Latvijas aizsardzības spējas. Partijas iepriekšējā
sabiedriskā darbība arī bijusi cieši saistīta ar Ukrainas atbalstu un Latvijas
drošības jautājumiem. Ārpolitikas sadaļā ASL paredz ciešāku
sadarbību starp Skandināvijas un Baltijas valstīm, Poliju un Ukrainu.
Vienlaikus partija vēlas stiprināt arī divpusējo sadarbību ar Amerikas
Savienotajām Valstīm, īpaši NATO ietvaros. Veselības sadaļā izvirzīts viens no visstrīdīgākajiem
programmas priekšlikumiem: valsts apmaksātie medicīnas pakalpojumi būtu
pieejami tikai Latvijas pilsoņiem. Šāds piedāvājums skar vienu no būtiskākajiem
sociālās politikas jautājumiem – kam pienākas valsts finansēta veselības
aprūpe? Tāpēc šis ASL priekšlikums, visticamāk, raisīs diskusijas gan par
sociālo solidaritāti, gan par to, kā šāda sistēma būtu īstenojama praksē.
Programmā atsevišķs bloks veltīts lauksaimniecībai, videi un
enerģētikai. Šie jautājumi ASL skatījumā ir saistīti ar Latvijas ekonomisko
pašpietiekamību, lauku attīstību un valsts enerģētisko drošību. Šajā programmas
daļā līdz ar ekonomiskajiem jautājumiem parādās arī ilgtermiņa valsts drošības
aspekts – spēja pašai nodrošināt būtiskus resursus un mazināt atkarību no
ārējiem piegādātājiem. Programmas noslēgumā ASL pievēršas satiksmes politikai.
Partija sola pabeigt “Rail Baltica” pamattrasi, vienlaikus izvirzot skarbu
nostāju pret turpmāku valsts iesaisti aviokompānijas “airBaltic” finansēšanā. Austošie līderi “Austošā saule Latvijai” deputātu kandidāti TV24 priekšvēlēšanu debatēs. ASL 15. Saeimas vēlēšanās startē ar 75 kandidātiem. Saraksta redzamākie
cilvēki lielākoties pārstāv izteikti nacionāli konservatīvu politisko ievirzi,
turklāt vairākiem kandidātiem jau ir pieredze citās politiskajās partijās. * Pirmais numurs Rīgas sarakstā un partijas premjera
amata kandidāts ir jau pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas – 1992. gadā
dzimušais Raivis Zeltīts, kura politiskā karjera sākās nevis ASL,
bet gan Nacionālajā apvienībā. No 2014. līdz 2020. gadam viņš bija NA
ģenerālsekretārs, kā arī partijas jauniešu organizācijas vadītājs. Tieši Raivja
Zeltīta politiskā pagātne ļauj ASL sevi pozicionēt kā alternatīvu Nacionālajai
apvienībai. Vienlaikus šeit iezīmējas arī zināma pretruna: partija sevi piesaka
kā jaunu politisko spēku, taču tās līderis Latvijas politikā nebūt nav
jaunpienācējs. Otrais ASL Rīgas saraksta numurs ir bijušais 13. Saeimas deputāts Sandis
Riekstiņš, kurš iepriekš pārstāvēja Jauno konservatīvo partiju. Viņš
strādājis arī par Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentāro sekretāru.
Sanda Riekstiņa biogrāfijas neparastākā daļa saistīta ar Ukrainu. 2024. gadā
viņš kā brīvprātīgais devās uz Ukrainu un piedalījās aktīvā karadarbībā
Ukrainas bruņoto spēku sastāvā pret Krieviju. Trešais Rīgas sarakstā
programmēšanas inženieris Andris Velps, kura vārds plaši nav
pazīstams. * Ar pirmo numuru ASL Vidzemes sarakstā kandidē
partijas valdes locekle Dace Lindberga, bet ar otro –
pensionārs Normunds Žunna, kurš bijis 13. Saeimas deputāts no
Jaunās konservatīvās partijas. Trešais Vidzemes sarakstā ir biedrības
“Gaudeamus” (Rīgas Tehniskās universitātes vīru koris) valdes loceklis,
gaisa balona pilots Mārcis Priede. * Ar pirmo numuru Latgales sarakstā kandidē Rīgas
pilsētas tiesas tiesas tulce Aiva Zālīte, ar otro numuru - Rundāles
pils muzejā par pētniece Dzintra Spradzenko, bet ar trešo – kuģu
operators Āris Pontags. * Kurzemes saraksta līderis ir ASL valdes
priekšsēdētāja vietnieks Jānis Zalāns, otrais – vēl vien partijas
funkcionārs - ASL valdes loceklis Viesturs Arklons, kurš vienlaikus
ir arī aktīvs mednieks: partija norāda, ka Viesturs Arklons popularizē ētisku
medniecību un tehnoloģiju izmantošanu medībās. Trešais Kurzemē ir Valsts darba
inspekcijas vecākais inspektors Juris Leimants. * ASL Zemgales saraksta augšgalā ir Gatis
Ilgažs - Lietuvā reģistrētajā finanšu tehnoloģiju uzņēmuma “Walletto”
darbinieks, kur ieņem vecākā atbilstības nodrošināšanas speciālista amatu.
Otrais numurs ir ASL Jelgavas nodaļas vadītājs, Ceļu satiksmes drošības
direkcijas eksaminācijas inspektors Edgars Roģis. Trešajā vietā
ir Iveta Ziediņa, kura strādā Rīgas Sociālajā dienestā. Austoši saulainās problēmas Pirms gada biedrība “Austošā saule” pārtapa par politisku partiju. * Viena no interesantākajām ASL pretrunām saistīta ar tās vadītāja Raivja
Zeltīša politisko pagātni. Lai gan ASL sevi pozicionē kā jaunu politisko
spēku un alternatīvu līdzšinējai nacionālkonservatīvajai politikai, pats
partijas līderis Latvijas politikā nav jaunpienācējs. * ASL priekšvēlēšanu retorikā īpaši izceļas ļoti stingra nostāja
pret imigrāciju. Partija kritizē ne tikai nelegālo, bet arī legālo
imigrāciju, uzsverot nepieciešamību ierobežot ieceļošanu un aizsargāt Latvijas
nacionālo identitāti. Šāda nostāja ir daudz kategoriskāka nekā vairumam
Latvijas politisko spēku. * Viens no interesantākajiem ASL programmas punktiem ir apņemšanās “nepieļaut
islāmisma izplatīšanos”. Problēma ir tā, ka programmā nav pietiekami
skaidri paskaidrots, kas tieši tiek saprasts ar “islāmismu” un kādi konkrēti
praktiskie pasākumi vai likumu grozījumi būtu nepieciešami šī mērķa
īstenošanai. * Vēl viens īpaši radikāls ASL priekšlikums ir “slēgt austrumu
robežu”. Šāda pieeja paredz ļoti stingru robežpolitikas modeli, kurā
ieceļošana no austrumiem faktiski tiktu aizliegta, vienlaikus saglabājot
iespēju personām izbraukt no Latvijas. * ASL programmā atrodams arī priekšlikums, ka valsts apmaksātie medicīnas
pakalpojumi būtu pieejami tikai Latvijas pilsoņiem. Šis priekšlikums rada
virkni ļoti konkrētu jautājumu: kas notiktu ar nepilsoņiem, ilgstošajiem
iedzīvotājiem un citām personu grupām, kurām pašlaik ir tiesības saņemt
noteiktus valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus? * Partijai gada sākumā vēl nebija nepieciešamo 500 biedru,
lai startētu Saeimas vēlēšanās. Tas ir zīmīgi, ņemot vērā partijas
ambīcijas kļūt par vienu no vadošajiem nacionāli konservatīvās politikas
spēkiem Latvijā.
Stabilā nestabilitāte: 15. Saeimas vēlēšanu saraksts nr. 13 - “Stabilitātei!” Elmārs Barkāns Partijai, kurai 15. Saeimas vēlēšanās
ticis daudziem ar aizspriedumiem saistītais skaitlis 13., tik tiešām varētu būt
saistība ar kādiem pārdabiskiem, nelabvēlīgi noskaņotiem spēkiem. Partijas
līderis spiests bēguļot ārzemēs, partiju kandidāti nespēj atbildēt uz visnotaļ
elementāriem jautājumiem un tā tālāk. Līdz ar to esot jāmaina viss, sākot no
pašiem pamatiem… Stabilā nestabilitāte: 15. Saeimas
vēlēšanu saraks... “Stabilitātei!”, kuras reitings
augustā svārstījās ap trim procentiem, un kura vēlas mainīt visu Latvijas
attīstības kursu un politiku, šajās Saeimas vēlēšanās uz īpašu uzrāvienu, pēc
visa spriežot, nemaz necer, jo iesniegusi visknapākos vēlēšanu sarakstus –
tikai ar 60 vārdiem un uzvārdiem piecos vēlēšanu apgabalos (otrais vismazākais
deputātu kandidātu saraksts ir Gobzema sarakstam – 72). Kaut cik solīda liste
tai ir tikai galvaspilsētā. Turpinot lasītājus iepazīstināt ar
15. Saeimas vēlēšanās startējošām partijām, Jauns.lv 13. stāsts ir par
“Stabilitātei”, kura skaļi paziņo: “Latvija šobrīd atrodas izvēles priekšā -
turpināt esošo kursu vai mainīt valsts attīstības virzienu, lai tā kalpotu
saviem iedzīvotājiem, nevis ārējiem politiskajiem un ekonomiskajiem interesēm”
(šeit saglabāta partijas oficiāli iesniegtās programmas gramatiskā forma, kurā
ir putra ar dzimtes un daudzskaitļa datīva formu – Red.). Pamatu grāvēji Proklemiskā un krievvalodīgo
aizstāvju partija, kuras līderis Aleksejs Rosļikovs aizlaidies uz Baltkrieviju,
jo pret viņu pēc skandalozās runas Saeimā ierosināts kriminālprocess par
nacionālā un etniskā naida izraisīšanu, un viņam piemērots apcietinājums, sola
vārda tiešā nozīmē visu apgriezt ar kājām gaiša. Tās uzstādījumu starpā ir * atjaunot ekonomisko
sadarbību visās nozarēs ar Krieviju un Baltkrieviju; * atteikšanās no
ārvalstu finansēšanas par Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļiem (faktiski
tas nozīmē palīdzības pārtraukšanu Ukrainai); * nodrošināt plašākas iespējas
krievu valodas lietošanai; * vienkāršot pilsonības iegūšanas kārtību
pastāvīgajiem valsts iedzīvotājiem; * nodrošināt iespēju apgūt izglītību
krievu valodā. Šie programmatiskie uzstādījumu pēc būtības zem tepiķa
paslauka visnotaļ cēli uzrakstītos teikumus (radīt jaunas darba vietas Latvijas
iedzīvotājiem, samazināt ierēdņu skaitu, modernizēt medicīnas iestādes,
nodrošināt cilvēka cienīgu dzīves līmeni visiem Latvijas iedzīvotājiem un
citus). Plašu ievērību un arī uzjautrinājumu
izraisīja “Stabilitātei” kandidātes no Zemgales Violetas Drozdovičas
haotiskā rīcība pēc tam, kad žurnālists Guntis Bojārs TV priekšvēlēšanu
debatēs uzdeva jautājumu: “Kam pieder Krima?”. Jāpiebilst, ka veids, kā
žurnālists jautājumu uzdeva bija īpaši veikls. “Jums programmā ir punkts - atcelt
iespēju atturēties no balsojuma. Tad sanāk, ka katram deputātam esot jābalso
par vai pret, kas sanāk – tikai “jā” vai “nē”,” diskusijā norādīja Guntis
Bojārs. Pēc tam žurnālists piedāvāja deputāta kandidātei pamēģināt to, kā viņas
partijas piedāvātais punkts strādātu, norādot, ka viņas priekšā atrodas
kartīte, uz kuras vienā pusē uzrakstīts vārds “Jā”, bet otrā – “Nē”.
“Apgalvojums šāds: Krima ir Ukrainas teritorija, ko Krievija ir okupējusi. Jā
vai nē?" vaicāja žurnālists. Pēc neliela mulsuma brīža Ieva Drozdoviča
sāka noliedzoši māt ar galvu un rokā uz visām pusēm grozīt jā-nē kartīti. Līdzīga neskaidrība iepriekš bija
vērojama arī partijas vadītājas Svetlanas Čulkovas atbildēs par
Krievijas karu pret Ukrainu. Nav arī saprotams, kas notiks ar Alekseju
Rosļikovu no vienas puses viņš paziņojis, ka 4. oktobrī, nākamajā dienā pēc
15. Saeimas vēlēšanām, atgriezīsies Latvijā. To apstiprināja arī partijas
“Stabilitātei!” vadītāja Svetlana Čulkova, bet tai pašā laikā viņa nespēja
konkrēti pateikt, vai tā notiks arī gadījumā, ja “Stabilitāte” nepārvarēs 5%
barjeru un Saeimā neiekļus. Kopumā “Stabilitātei!” šīs vēlēšanas
kļuvušas par sava veida izturības pārbaudi – partijai jācenšas pierādīt savu
stabilitāti laikā, kad tās bijušais līderis atrodas ārpus Latvijas, Saeimas
frakcija ir sabrukusi, bet atsevišķu kandidātu publiskās atbildes radījušas
nopietnus jautājumus par partijas ārpolitisko pozīciju. Jāatgādina, ka šī gada
sākumā no “Stabilitātei!” aizgāja vairāki Saeimas deputāti un tā rezultātā
frakcijā vairs nebija nepieciešamo piecu deputātu un tā izjuka. Stabilie līderi Šī gada 9. maijā bijušais Saeimas
deputāts Viktors Pučka noliek ziedus Dubrovina parkā Daugavpilī, tā atzīmējot
tā dēvēto “Uzvaras dienu”. * Rīgas saraksta līdere ir
Saeimas deputāte Svetlana Čulkova, aiz kuras seko no taisnīgas tiesas
kaut kur Baltkrievijā bēguļojošais Aleksejs Rosļikovs. Trešais un
ceturtais arī Saeimas deputāti Vilis Sruoģis un Jefimijs Klementjevs.
Interesanti, ka Vilis Sruoģis par parlamenta deputātu kļuva tad, kad no Saeimas
aizgāja un no Rīgas aizmuka bēdīgi slavenais Aleksejs Rosļikovs (viņa vietu
taču kādam bija jāieņem). Piektais ir pazīstamais krievu skolu aizstāvis,
bijušais Saeimas deputāts, tagad Rīgas domnieks Jakovs Pliners. Tā kā
Rīgas saraksta intriga, protams, ir vai bijušais policists un huligāniskais
krievvalodīgo tiesību aizstāvis Aleksejs Rosļikovs saņems tādu atbalstu un
drosmi, lai šķērsotu robežu un atkal parādītos Latvijā. * Vidzemes sarakstā
“Stabilitātei!” ir tikai četri deputāta kandidāti. Pirmais - Saeimas deputāta
palīgs Pāvels Kuzmins, pēc izglītības finansists. Interesanti, ka viņu
2024. gadā “Stabilitātei!” ieteica kā Latvijas Bankas prezidentu. Otrais – SIA
“Thor” (nekustamā īpašuma bizness) komercdirektors Arnolds Jancens,
trešā – būvkonstruktore Jūlija Zamjatina, bet ceturtā SIA “LAPA” (darbā
iekārtošanās aģentūra) inspektore Aleksandra Triguba. * Latgales saraksta līdere ir
Saeimas deputāte Nataļja Marčenko-Jodko. Aiz viņas seko SIA “Goodman
Group” (darbības sfēra saistīta ar drošības sistēmām, videonovērošanu, IT
risinājumiem un tehnoloģijām) projektu vadītājs Dmitrijs Goriņa un SIA
"P.A.D serviss" īpašnieks Dainis Močs, kurš iepriekš darbojies eiroskeptiķu
Rīcības partijā. Sarakstu ar septīto numuru noslēdz Viktors Pučka. Viņš ir
norādīts, kā bezdarbnieks, bet iepriekš bijis zināms vīrs – gan Daugavpils
domnieks, gan Saeimas deputāts. * Kurzemes sarakstā ir tikai
pieci cilvēki: Liepājas tekstiluzņēmuma “Lauma fabrics” Ražošanas
plānošanas daļas sagādniece Ludmila Rjazanova, apbedīšanas kantora
“Djuma 4” menedžeris Deniss Abramovs, viesmīle Valērija Popikina,
studente Kristīne Jankoviča un “Superburger” pārdevēja/kasiere Arina
Kuzmenko. * Arī Zemgales saraksts nav
plašs – tajā ir tikai seši kandidāti, no kuriem puse saistīta ar lauku veikalu
“Airons” Cenu pagasta Ānē. Sarakstā pirmais numurs ir “Airona” izpilddirektors
Igors Orlovs, ceturtā - viņa sieva, “Airona” valdes priekšsēdētāja Juļa
Orlova, aiz kuras seko “Airona” grāmatvede Anastasija Butāne.
Jāteic, ka Igors Orlovs nav jaunpienācējs politikā – 2021. gadā viņš no
“Saskaņas” kļuva par Ozolnieku novada deputātu, bet tolaik viņš bija vienkārši
pārdevējs. Zemgales saraksta otrais numurs ir grāmatveža palīdzei Violetai
Drozdovičai, trešais numurs Vitālijam Časovam - SIA “CV Line” valdes
loceklim, kurš senāk arī bijis “Saskaņas” rindās. Zemgales sarakstu noslēdz
pašnodarbinātā persona, drēbniece Svetlana Šumska. “Stabilitātei” neatbild uz “provokatīviem” jautājumiem, jo nevēlas sēdēt cietumā 2026. gada 11. septembris Ticu, ka nu jau vairs nebūs tāda cilvēka, kurš
nav redzējis leģendāro video no Latvijas Televīzijas priekšvēlēšanu raidījuma
“Izvēlies Latvijas nākotni! Priekšvēlēšanu debates reģionos. Jelgava”. Tajā
redzams, kā partijas “Stabilitātei” deputāta amata kandidāte Violeta Drozdoviča
nespēj atbildēt, vai krievija ir okupējusi Krimu. Pati jaunā politiķe pēc tam sociālajos tīklos
meloja, rakstot: “Internetā sacelta liela ažiotāža par to, ka debatēs es it kā
nespēju atbildēt uz man uzdoto jautājumu! Bet tā nav taisnība! Es uz jautājumu
atbildēju, vienkārši, protams, šo fragmentu IZGRIEZA. Kā tas internetā bieži
vien notiek.” Raidījums “Izvēlies Latvijas
nākotni!” tika translēts tiešraidē, neviens tur neko neizgrieza un uz jautājumu
netika atbildēts, tāpēc – meliem īsas kājas. Pat cits partijas biedrs Pāvels
Kuzmins rakstīja: “Kandidāte savās pirmajās debatēs atteicās uz provokatīvu
jautājumu atbildēt ar “JĀ” vai “NĒ”.” Izvairīšanās no atbildēšanas nav atbilde. Protams, “Stabilitātei” biedri un fani sociālajos
tīklos steidza apsveikt Violetu par viņas apbrīnojamo drosmi: “Violeta, tas
bija ļoti drosmīgi un cienīgi, tu esi lieliska.” Jo tas taču ir tik lieliski un
drosmīgi – dzīvot Latvijā, būt Latvijas pilsonim un atteikties nosodīt krievijas
izvarotāju armijas pastrādātos kara noziegumus pret ukraiņu tautu. Viņi vienmēr uzstāj uz to, ka šis un līdzīgi
jautājumi esot provokatīvi. Visapkārt briesmīgās provokācijas un ļaunie
provokatori. Provokācija: nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā organizēta izaicināšana,
musināšana, kūdīšana (uz kādu darbību), lai kaitētu (tās) veicējam; nevēlamas
personīgas situācijas tīša izraisīšana (kādam). Redziet, jautājums par Krimas
teritoriālo piederību var būt provokatīvs tikai un vienīgi tad, ja tu
nepiekrīti, ka tā ir Ukrainas teritorija, kuru vardarbīgi okupējusi krievija. Un vienīgais veids, kā atbildēšana uz
šo jautājumu kādam var kaitēt, ir tad, ja sniegtā atbilde nesakrīt ar to, ko
vēlas dzirdēt partijas elektorāts. Savukārt, ja kāds “Stabilitātei” biedrs
individuāli vai pat visa partija kopā atbildētu uz šo jautājumu tādu atbildi,
kādu vēlas dzirdēt viņu vēlētāji un kas sakrīt ar pašu domām, tad piedodiet,
bet: Krimināllikuma 74.1 pants. Genocīda, nozieguma
pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara nozieguma attaisnošana (1) Par genocīda, nozieguma pret cilvēci,
nozieguma pret mieru vai kara nozieguma publisku slavināšanu vai īstenotā
genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma, tai
skaitā PSRS vai nacistiskās Vācijas īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci,
nozieguma pret mieru vai kara nozieguma pret Latvijas Republiku un tās
iedzīvotājiem, publisku slavināšanu, noliegšanu, attaisnošanu vai rupju
noniecināšanu — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar
īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko
darbu, vai ar naudas sodu. (2) Par tādu pašu darbību, ja to izdarījusi
personu grupa vai valsts amatpersona, vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai
organizācijas atbildīgs darbinieks vai ja tā izdarīta, izmantojot automatizētu
datu apstrādes sistēmu, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem
gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās. Lūk, šis ir patiesais iemesls, kāpēc no šīs
partijas neizskan un turpinās neizskanēt atbildes uz šāda veida jautājumiem.
Tāpēc, ka godīga atbilde varētu rezultēties ar kriminālatbildību. Gan jau partijas līderim Aleksejam Rosļikovam
pagaidām pietiek arī ar apsūdzību par nacionālā un etniskā naida un nesaticības
izraisīšanu. Tā vietā ir vienkāršāk katrā nākamajā diskusijā
tēlot absolūtus idiotus un izdomāt arvien jaunus argumentus neatbildēšanai.
Piemēram, vēl viena “Stabilitātei” kandidāte Oksana Froļonoka sociālajos tīklos
publicēja Violetai Drozdovičai veltītu aizstāvības ierakstu. Tajā lasāmas šādas
rindas (tulkots no svešvalodas): “Bet nezinu ,vai pats vadītājs, vai redaktori
pakārtoja šķietami acīmredzamu pareizu programmas punktu tam ,kam ,pēc manām un
mūsu ZEMGALES kandidātes Violetas Drozdovičas pārstāvētās partijas Stabilitātei
domām ,galīgi nav sakara ar Latviju.lv Gribas pajautāt tiem ,kam šis jautājums neliek
miera :Vai jūs tiešām satrauc, kā teritorija tā ir? Ārstam ,kurš glābs jūsu vai
jūsu tuvinieku dzīvību, jūs uzdosiet šo jautājumu ? Nedomāju.… Bet varbūt referendumu?” Referendums par to, kam pieder Krima? Varbūt pie viena arī uztaisām referendumu,
kurā noskaidrosim, cik štatu ir ASV? Zeme atveries! Ikviena deputāta amata kandidāta un ikvienas
politiskās partijas viedoklim par karu Ukrainā ir vistiešākais sakars ar
Latviju un tās drošību. Un nav runa par “rūp, kuras teritorija tā ir”, jo
ikvienam cilvēkam, kuram smadzeņu vietā nav vate, atbilde ir pilnīgi skaidra.
Tas, kas patiesībā rūp, – dzirdēt atbildi no cilvēkiem, kas plāno vadīt mūsu
valsti – tu esi Latvijai lojāls pilsonis vai tomēr vatņiks, kurš gaida krievu
glābēju ierašanos? Ja krievijas vai baltkrievijas pilsoņi vēlas
iegūt vai pagarināt uzturēšanās atļauju Latvijā, viņiem jāatbild uz jautājumu
par Krimas statusu un nostāju pret krievijas iebrukumu Ukrainā. Bet tikmēr
Saeimas vēlēšanās mēs atļaujam kandidēt cilvēkiem, kuri uz šo jautājumu nespēj
atbildēt. Mums ir partija, kuras programmā ierakstīts
mērķis nekavējoties uz pilnu klapi atsākt ekonomisko sadarbību ar krieviju un
baltkrieviju, atgriezt Latvijā valsts apmaksātu izglītību svešvalodā, kā arī
piešķirt balsstiesības cilvēkiem, kuri 70 gadu laikā nav spējuši iemācīties
latviešu valodu. Partijas programma būtībā paredz atgriezt Latviju
krievijas guberņas statusā. Un atgriezt atpakaļ visus tos iemeslus, kuru dēļ
pēdējo 35 gadu laikā šeit varēja tik ērti dzīvot, neprotot valsts valodu. Tos
pašus iemeslus, kuru dēļ mums ir izaugusi vēl viena paaudze, kura nezina, kurā
datumā beidzās Otrais pasaules karš un kuram pateicoties tas vispār beidzās.
Paaudze, no kuras daļa neredz krieviju kā kaimiņvalstis iznīcinošu agresoru,
bet drīzāk sagaidītu viņu tankus ar puķēm. Labi, saprotu, ka droši vien nav iespējams
aizliegt programmās rakstīt pretvalstiskas lietas. Arī visiem partijas biedriem
atņemt Latvijas pilsonību diemžēl nav iespējams. Taču tas, ko mēs varētu darīt,
– pilnībā pārstāt tolerēt šo te neatbildēšanu uz “provokatīvajiem” jautājumiem. Tu esi ieradies uz politikas raidījumu atbildēt
uz žurnālistu uzdotajiem jautājumiem. Atbildi vai vācies prom no studijas.
Ideālajā gadījumā – arī no valsts. Kas attiecas uz Violetu Drozdoviču – viņa ir
dzimusi 2004. gadā. Tajā pašā gadā, kad Latvija iestājās NATO un Eiropas Savienībā. Kad
krievija okupēja Krimu, Violetai bija kādi 10 gadi, bet kopš tā laika pagājuši
vēl 12. Respektīvi – lielāko daļu Violetas dzīves Krima bijusi krievijas
okupēta. Redziet, mēs šeit vairs nerunājam par to, ka ir
tikai kaut kādi no padomju laikiem saglabājušies, veci vateņi. Te ir cilvēks,
kurš uzaudzis Latvijā mūsdienu pasaulē, ES un NATO, – jaunā paaudze. Kādā tieši
informācijas telpā jādzīvo, lai cilvēks, kurš nupat izkāpis no vidusskolas
sola, domātu šādi te? Kādi bijuši viņas vecāki un skolotāji? Šie jautājumi, protams, vairāk retoriski. Violeta
pabeigusi Olaines 2. vidusskolu laikā, kad mācības tajā vēl notika krievu
valodā un visās Latvijas mazākumtautību skolās vēl nebija notikusi pilnīga
pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā. Tas varētu precīzi atbildēt uz
jautājumu, no kuriem skolotājiem jaunā politiķe smēlusies savas zināšanas. Un
nevis pirms 30 gadiem, bet burtiski nupat. Bet tagad viņa kopā ar partiju vēlas atgriezt
šādas skolas ar visiem lieliskajiem skolotājiem atpakaļ, lai izskalotu
smadzenes arī nākamajām paaudzēm. Nē, paldies. Ar ko ievērojams 15. Saeimas vēlēšanu saraksts nr. 14 - “Progresīvie”? Skandāli, dīvainības un progresīvi pret regresu Elmārs Barkāns Partijas “Progresīvie” reitings
mēnesi pirms Saeimas vēlēšanām sabiedriskās domas aptaujās svārstījās ap
deviņiem procentiem. Tas liecina, ka 15. Saeimas vēlēšanās partija varētu kļūt
par trešo vai ceturto populārāko politisko spēku. Tomēr kopš pavasara beigām,
kad “Progresīvie” faktiski gāza iepriekšējo valdību, kā arī pēc virknes dažādu
skandālu partijas pozīcijas ir pasliktinājušās. Ar ko ievērojams 15. Saeimas
vēlēšanu saraksts n14 Progresīvo popularitāte vairs nav
tik spīdoša, kā, piemēram, 2024. gada sākumā, kad tā pārsniedza 13%. Tagad
galvenais jautājums ir – vai progress oktobra sākumā neizvērtīsies par regresu?
Šajā priekšvēlēšanu laikā “Progresīvie” saņēmuši ne vienu vien sāpīgu belzienu
– sākot no Rīgas “stabiņu epopejas” un beidzot ar pārmetumiem par haotisko
Latvijas aizsardzības sistēmu un “Rail Baltica” pāļiem. Jauns.lv
iepazīstināšanu ar 15. Saeimas vēlēšanās startējošiem sarkastiem noslēdz ar
"Progresīvajiem". Heiteri, holokausts, okupācija
un droni Progresīvais Rīgas mērs Viesturs
Kleinbergs (centrā) piedalās šī gada Rīgas praidā. Viņa darbība pilsētas galvas
amatā radījusi daudz jautājumu. * Viens no pēdējā laika
apspriestākajiem progresīvo klupšanas akmeņiem bija progresīvā Rīgas mēra
Viestura Kleinberga “uzbrauciens” Tallinas ielas kvartāla atpūtas pasākumā
cilvēkiem, kuri platformā “ManaBalss” savāca vairāk nekā 2000 parakstu, lai no
Vārnu ielas Grīziņkalnā aizvāktu stabiņus. Rīgas mērs viņus nodēvēja par
heiteriem (cilvēki, kuri pauž nepamatotu, agresīvu kritiku), kuriem
nepatīk, kā “mēs uzlabojam satiksmi Rīgā”. Manāmi iereibušais Rīgas galvenais
amatvīrs teicās kritiķus “sist ar rungām”. * Nesmukums sanāca arī ar
“Progresīvo” deputāta kandidāti no Kurzemes, kultūras eksperti, kā viņa pati
sevi nodēvējusi “Facebook”, Daci Bluķi, kura visai divdomīgi argumentēja to,
kāpēc progresīvie savās anketās nav norādījuši tautību. To viņa ilustrēja ar
holokausta traģēdiju, kad nacisti Šķēdes kāpās apšāva ebrejus: “Šos liepājniekus
Šķēdes kāpās nošāva viņu tautības dēļ. Šāvēju vidū bija arī latvieši.
Šodien daži zīmē karikatūras, citi pārmet, ka “Progresīvo” kandidāti CVK anketā
nav norādījuši savu tautību. Tāpēc gribu pateikt vienu pavisam skaidru lietu.
Es lepojos, ka esmu latviete. Man rūp latviešu valoda, kultūra un Latvijas
valsts. Taču es nekad negribētu dzīvot valstī, kur cilvēka tautība kļūst par
galveno kritēriju, pēc kura viņu vērtē. Arī tad, ja tā ir tikai ailīte Saeimas
deputāta kandidāta anketā. Ar savu tautību var lepoties. Bet cilvēkus pēc
tautības šķirot nedrīkst.” Internetā tas izraisīja sašutuma vētru - šo
progresīvo lēmumu attaisnot, piesaucot ebreju genocīdu, citas tautas nelaimi ir
vairāk nekā nepieņemami! * Tāpat “Progresīvajiem” tiek
pārmests, ka partija kultūras ministra amatam gatava virzīt cilvēku, kurš
iepriekš aicinājis aizmirst okupāciju un Krievijas īstenotos noziegumus Latvijā,
kura jau pabijusi šajā amatā - Agnesi Lāci. Ziņu arhīvs liecina, ka Agnese Lāce
2022. gada sarunu festivālā “Lampa” piedalījās diskusijā par totalitārisma
mantojumu un politisko nāciju, kurā viņa aicinājusi latviešus “aizmirst pagātni
un veidot jaunu politisko nāciju.” * Visiem labā atmiņā ir
kādreizējā aizsardzības ministra Andris Sprūda atkāpšanās no amata pēc
premjeres Evikas Siliņas pieprasījuma šī gada maijā. Konflikts izcēlās pēc
vairākiem dronu incidentiem Latvijas teritorijā, tostarp divu dronu
nokrišanas pie naftas infrastruktūras Rēzeknē. Taču ar to krīze nebeidzās.
“Progresīvie” atteicās turpināt atbalstīt Evikas Siliņas vadīto valdību, kas
galu galā noveda pie valdības krišanas, ko saistīja tieši ar Andra Sprūda
demisiju un “Progresīvo” lēmumu atsaukt atbalstu valdībai. Pēc Evikas Siliņas
lēmuma “Progresīvie” premjeri kritizēja, apgalvojot, ka viņa aizsardzības
ministru padarījusi par “grēkāzi”. Tāpat “Progresīvie” tika vainoti arī nespējā
īstenot “Rail Baltica” projektu, jo kādreizējais satiksmes ministrs Kaspars
Briškens pirms kļūšanas par ministru bija viens no “Rail Baltica” projekta
vadības cilvēkiem. * Tāpat “stingrās līnijas”
piekritēji nav mierā ar “Progresīvo” nostāju ne migrācijas, ne seksuālo
minoritāšu aizstāvībā un citos jautājumos. Un visa šī kritika var sāpīgi
atspēlēties uz “Progresīvo” startu Saeimas vēlēšanās. Jo tas, kas pie varas
Rīgā, it nebūt nenozīmē, ka tiks arī pie varas nacionālā līmenī. Zaļo sociāldemokrātu programma "Progresīvie"
apgalvo, ka sirds centrā un mazliet pa kreisi. „Progresīvie” 15. Saeimas
vēlēšanās sevi pozicionē kā sociāldemokrātisku un zaļu politisko spēku, kura
priekšvēlēšanu programmā izvirzītas trīs galvenās prioritātes – Latvijas
atpalicības mazināšana no pārējām Baltijas valstīm, dzīves dārdzības
samazināšana un demokrātijas nosargāšana. Partija sola palielināt ģimenes
pabalstus, piesaistīt sociālos pabalstus iedzīvotāju ienākumu mediānai un
paaugstināt pensijas. Tāpat programmā paredzēta vienota sabiedriskā transporta
mēnešbiļete, gada līdzmaksājumu griesti kompensējamām zālēm un plašāks mājokļu
atbalsts. Atšķirībā no vairākiem citiem
politiskajiem spēkiem „Progresīvie” programmā nepiedāvā plašus un radikālus
nodokļu samazinājumus. Tomēr arī šajā gadījumā ne visiem solījumiem
programmā ir skaidri norādīts konkrēts finansējuma avots, kas rada jautājumus
par to, kādā apjomā un ar kādiem budžeta līdzekļiem iecerētos pasākumus būtu
iespējams īstenot. * Ekonomikas jomā
„Progresīvie” sola valsts atbalstu nozarēm ar augstāku pievienoto vērtību,
īpaši eksportam un inovācijām. Partija uzsver nepieciešamību stiprināt Latvijas
enerģētisko un ekonomisko neatkarību. Būtiska vieta programmā atvēlēta dzīves
dārdzības mazināšanai. Partija uzskata, ka izdevumi par mājokli, enerģiju,
medikamentiem un transportu nedrīkst radīt iedzīvotājiem nabadzības risku.
Tādēļ līdztekus lielākiem pabalstiem un pensijām tiek piedāvāti arī konkrēti
atbalsta pasākumi mājokļu un veselības aprūpes jomā. * „Progresīvie” programmā sola
lielāku uzmanību pievērst korupcijas apkarošanai un valsts pārvaldes
caurskatāmībai. Partija norāda, ka valsts pārvaldei jābalstās skaidros
mērķos, caurskatāmā budžetā, datos un publiskā atbildībā par paveikto. Savukārt
demokrātijas un cilvēktiesību jomā partija uzsver pilsoniskās sabiedrības,
cilvēktiesību un demokrātisko institūciju nozīmi Latvijas drošībā un noturībā.
Partija sola stingri iestāties par Latvijas ciešāku integrāciju Eiropas
Savienībā, vienlaikus uzsverot nacionālās identitātes, latviešu valodas un
kultūras stiprināšanu. * Veselības aprūpē partija
sola veidot sistēmu, kurā slimības iespējams atklāt savlaicīgi, bet pieejama
diagnostika samazina mirstību, darbspēju zudumu un ārstēšanas izmaksas.
Programmā īpaši izcelta arī medikamentu pieejamība, paredzot gada līdzmaksājumu
griestus kompensējamām zālēm. * Izglītības jomā
„Progresīvie” sola nodrošināt, lai ikviens bērns un jaunietis varētu iegūt
kvalitatīvu, drošu un atbalstošu izglītību neatkarīgi no ģimenes ienākumiem vai
dzīvesvietas. Partija uzsver arī mūžizglītības nozīmi un tās sasaisti ar tā
dēvēto sudraba ekonomiku. * Vides politikā
„Progresīvie” iestājas par klimatneitralitāti un pāreju uz ekonomiku, kas
respektē planētas resursu ierobežotību un cilvēku tiesības uz veselīgu vidi.
Atsevišķa programmas sadaļa veltīta mežiem – partija sola sabiedrībai
piederošos mežus pārvaldīt zinātniski pamatoti un sabiedrības interesēs,
vienlaikus saglabājot bioloģisko daudzveidību. * Ārpolitikā un drošības jomā
„Progresīvie” redz Latviju kā drošu, noturīgu, rīcībspējīgu un dažādām krīzēm
sagatavotu valsti, kas arvien ciešāk integrējas Eiropas Savienībā un aktīvi
iesaistās reģionālās politikas veidošanā. * Kultūrpolitikas centrā
partija izvirza kultūras pieejamību, nozarē strādājošo aizsardzību un
māksliniecisko brīvību. Savukārt reģionālajā politikā tiek solīts veidot
sistēmu, kuras centrā ir cilvēka iespēja dzīvot, strādāt un saņemt kvalitatīvus
pakalpojumus neatkarīgi no dzīvesvietas. Kopumā „Progresīvo” programma ir
izteikti orientēta uz sociālo drošību, sabiedrisko pakalpojumu pieejamību,
cilvēku dzīves dārdzības mazināšanu, zaļo politiku un ciešāku Latvijas
integrāciju Eiropas Savienībā. Vienlaikus plašais sociālo un publisko pakalpojumu
solījumu klāsts aktualizē jautājumu par to, cik lielā mērā partija būtu gatava
palielināt valsts izdevumus un kādi būtu konkrētie finansējuma avoti šo ieceru
īstenošanai. Progresīvie līderi “Progresīvie” pārstāvji - Saeimas
deputāti Atis Švinka (no kreisās) Liene Gātere, Leila Rasima un Andris Sprūds
“Xiaomi Arēnā” basketbola sacensībās “Politiķu dribls”. “Progresīvie” 15. Saeimas
vēlēšanām startē ar maksimālo kandidātu sarakstu – 125 uzvārdiem, tostarp no
kustības “Par!” un reģionālajiem politiskajiem spēkiem. * Rīgas saraksta līderis
un partijas Ministru prezidenta amata kandidāts ir Saeimas deputāts, sociālantropologs
Andris Šuvajevs - ekonomists ar sociāldemokrātisku skatījumu. Aiz
viņa sarakstā seko izglītības jomas politiķe Antoņina Ņenaševa, kura arī
ir 14. Saeimas deputāte un Rīgas domes deputāte Mairita Lūse, kura pirms
nonākšanas lielajā politikā bija cieši saistīta ar vides aizsardzības kustību
un dabas aizsardzības jautājumiem. Ceturtais numurs ir ““Rail
Baltica” ēras” satiksmes ministrs Kaspars Briškens. Viņš bija ministrs
laikā, kad “Rail Baltica” problēmas kļuva par vienu no centrālajiem Latvijas
politikas jautājumiem. Piektā - jaunās paaudzes politiķe Selma Teodora
Levrence, kura bija 14. Saeimas deputāte. CVK viņas pašreizējā nodarbošanās
norādīta kā jaunatnes organizācijas “Protests” politikas konsultante.
Vienlaikus viņas publiskā darbība ir saistīta arī ar pretrunīgi vērtētiem
starptautiskās politikas jautājumiem, tostarp Izraēlas un Palestīnas konfliktu.
Viņa ir bijusi saistīta ar Palestīnas atbalsta aktivitātēm un publiski paudusi
kritisku nostāju pret Izraēlas rīcību Gazā. Sestā ir kultūras jomas pārstāve Krista
Burāne - teātra un kino režisore, fotogrāfe, dramaturģe un Latvijas
Kultūras akadēmijas zinātniskā asistente. Kopš 2007. gada viņa ir bijusi dažādu
filmu, izrāžu, izstāžu un starpdisciplināru projektu autore vai to veidošanas
dalībniece. * Vidzemes saraksta
līderis ir bijušais aizsardzības ministrs un Saeimas deputāts Andris Sprūds,
kurš pēc 2026. gada pavasarī piedzīvotās dronu incidentu krīzes atkāpās no
ministra amata. Pirms politiskās karjeras Sprūds ilgstoši bija saistīts ar
Latvijas Ārpolitikas institūtu. Otrais numurs sarakstā ir Saeimas deputātei un
vides ekspertei Janai Simanovskai, Viņa plašāku politisku rezonansi
ieguva saistībā ar diskusijām par dzimumidentitāti un dzimuma maiņas
regulējumu. 2022. gadā viņas dalība LTV raidījumā “Aizliegtais paņēmiens”
izraisīja asu reakciju no Nacionālās apvienības politiķiem, kuri viņas pausto
nostāju vērtēja kā pārāk liberālu (viņas izteikumi par iespēju vienkāršot
dzimuma maiņas regulējumu izraisīja asu reakciju). Bet trešajā vietā ierindota
Ropažu novada domes bijusī priekšsēdētāja Signe Grūbe. * Latgales saraksta līdere
ir Saeimas deputāte Leila Rasima, kuras profesionālā pieredze ir
saistīta ar izglītību, jauniešu darbu un sabiedrības līdzdalību. Sarakstā
kandidē ar otro numuru startē Rīgas Stradiņa universitātes lektors Edgars
Labsvīrs, kuram ir plaša pieredze veselības aprūpes pārvaldībā – viņš bijis
Nacionālā veselības dienesta (NVD) vadītājs, strādājis Vakcinācijas projekta
birojā un ieņēmis vadošus amatus slimnīcu pārvaldībā. Viņa profesionālajā
biogrāfijā īpaši izceļas darbs NVD Covid-19 pandēmijas sākumā. Edgara Labsvīra
vadībā tika veikti aizsargmasku un respiratoru iepirkumi, kurus vēlāk kritizēja
Valsts kontrole, norādot uz nepietiekamu lēmumu dokumentēšanu un caurskatāmības
problēmām. 2020. gada jūnijā viņš atstāja NVD direktora amatu, un pats tolaik
atzina, ka viens no iemesliem bija plašā kritika par masku iepirkumiem. 2025.
gadā viņš kļuva par Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas padomes
priekšsēdētāju, kad aktuāla bija Latvijas Onkoloģijas centra rekonstrukcija,
kuras īstenošanu apgrūtināja finansējuma trūkums. Ar trešo numuru startē Jāņa
Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijas direktore un Preiļu novada pašvaldības deputāte
Skaidrīte Ūzuliņa. * Kurzemes saraksta
pirmais numurs ir bijušajai kultūras ministrei Agnesei Lācei. Pirms
darba valdībā viņa vairākus gadus bija saistīta ar migrācijas, integrācijas un
sabiedrības saliedētības jautājumiem. Programmētāja Ilva Norenberga
Kurzemes sarakstā ir otrā. Viņas politiskā pieredze nav sākusies ar
“Progresīvajiem” – bijusi Talsu novada domes deputāte un darbojusies partijā
“Mēs – Talsiem un novadam”. Trešā ir Inese Tauriņa, kura savā CV
norādījusi darbu kā Aizputes Renesanses biedrības brīvprātīgā. Tomēr viņas
iepriekšējā profesionālā darbība ir daudz plašāka. Viņa vairākus gadus bija
viena no Latvijas pretkorupcijas nevalstiskā sektora redzamākajām pārstāvēm –
vadīja sabiedrību par atklātību “Delna”, aktīvi komentējot korupcijas
apkarošanu un kritizējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbu. Kurzemes saraksta ceturtais
numurs Salvis Roga ir Liepājas pašvaldības deputāts, ievēlēts no
Latvijas Reģionu Apvienības saraksta. Piektā ir Valsts Kultūrkapitāla fonda
priekšsēdētāja vietniece, kā arī Liepājas Karostas Mūzikas skolas pedagoģe Dace
Bluķe. * Zemgales saraksta
lokomotīve ir Saeimas deputāts, bet bijušais satiksmes ministrs Atis Švinka.
Otrā viena no jaunākajām “Progresīvo” politiķēm, “Progresīvo” valdes locekle Marta
Bogustova. Ar trešo numuru kandidē Jelgavas domes deputāts Uldis Dūmiņš.
Ceturtā - sociālo zinātņu speciāliste, Latvijas Universitātes Ekonomikas un
sociālo zinātņu fakultātē asociētā profesore Līga Rasnača, bet piektā
Rīgas domniece Inese Voika, kura ir viena no sabiedrības par atklātību
“Delna” dibinātājām. |
Partiju premjera amata kandidātu pirmsvēlēšanu diskusija | Krustpunktā
2026. gada 9. sept.
Gaidot Saeimas vēlēšanas, #Krustpunktā veidosim partiju premjera amata kandidātu diskusijas par vīzijām un plāniem nākamā sasaukuma laikā.
Studijā būs (0:00) Jūlija Stepaņenko no saraksta "Suverēnā vara/Jaunlatvieši" un (27:45) Jāzeps Baško no "Mēs mainām noteikumus".
https://www.youtube.com/watch?v=oC-OG-On4qQ
Partiju premjera amata kandidātu pirmsvēlēšanu diskusija | Krustpunktā
2026. gada 7. sept.
Gaidot Saeimas vēlēšanas, #Krustpunktā veidosim partiju premjera amata kandidātu diskusijas par vīzijām un plāniem nākamā sasaukuma laikā. Aicinām to sarakstu pārstāvjus, kuru politiskie spēki pēdējā aptaujā pārsnieguši 2 procentu barjeru un kuru vārdi atrodami deputātu kandidātu sarakstos. Diskutē premjers Andris Kulbergs no "Apvienotā saraksta", līdzšinējais ekonomiskas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība), izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība), Saeimas deputāte Svetlana Čulkova ("Stabilitātei!", šobrīd pie frakcijām nepiederoša deputāte, bet ir ievēlēta no "Stabilitātei!") un Rīgas domes deputāts Ainārs Šlesers (Latvija Pirmajā vietā).
https://www.youtube.com/watch?v=q0bGAX9KpYA
2026. gada 14. sept.
Gaidot Saeimas vēlēšanas, #Krustpunktā veidojam partiju premjera amata kandidātu diskusijas par vīzijām un plāniem nākamā sasaukuma laikā. Aicinām to sarakstu pārstāvjus, kuru politiskie spēki pēdējā aptaujā pārsnieguši 2 procentu barjeru un kuru vārdi atrodami deputātu kandidātu sarakstos. Partijas "Progresīvie", "Jaunās Vienotības" un saraksta "Suverēnā vara/Jaunlatvieši" kandidātu diskusija šajā raidījumā.
https://www.youtube.com/watch?v=ZtX__1jLkn0
#IzvēliesLatvijasNākotni. Tiešraide no Rīgas
2026. gada 10. sept.
Gatavojoties 15. Saeimas vēlēšanām, Latvijas Televīzija rīko plašu priekšvēlēšanu debašu ciklu, dodoties uz visiem vēlēšanu apgabaliem. Rīgas vēlēšanu apgabala debatēs piedalās 10 partiju konkrēto vēlēšanu apgabalu sarakstu līderi. Kandidātiem, kuri gatavi kļūt par jūsu balsi Saeimā, jāskaidro savs redzējums un praktiskie risinājumi tieši vēlētājam svarīgiem jautājumiem. Debates norisinās ar reģionu iedzīvotāju un auditorijas līdzdalību, dodot iespēju uzdot jautājumus un diskutēt par reģionam un valstij kopumā aktuālajiem jautājumiem. Debates vada LTV žurnālists Guntis Bojārs.
https://www.youtube.com/watch?v=Gcp7Iu6dypQ
15. Saeimas vēlēšanu debates #IzvēliesLatvijasNākotni. Tiešraide no Liepājas
2026. gada 17. sept.
Gatavojoties 15. Saeimas vēlēšanām, Latvijas Televīzija rīko plašu priekšvēlēšanu debašu ciklu, dodoties uz visiem vēlēšanu apgabaliem. Kurzemes vēlēšanu apgabala debatēs, kas notiek Liepājā, piedalās 10 partiju konkrēto vēlēšanu apgabalu sarakstu līderi. Kandidātiem, kuri gatavi kļūt par jūsu balsi Saeimā, jāskaidro savs redzējums un praktiskie risinājumi tieši vēlētājam svarīgiem jautājumiem.
https://www.youtube.com/watch?v=jq_z0tAeYso
Iztaujājam partiju līderus | Krustpunktā
15. Saeimas vēlēšanu debates
2026. gada 16. sept.
#Krustpunktā kopā ar Latvijas Radio klausītājiem iztaujājam partiju sarakstu līderus. Studijā (0:00) Ināra Mūrniece no Nacionālās apvienības un (27:43) Agris Freifalts no "Gobzema saraksta".
https://www.youtube.com/watch?v=lGudrOFeVE8
Kas noticis Andra Kulberga valdības 100 dienās?
https://www.youtube.com/watch?v=7iVls7fLJQ0
Partiju premjera amata kandidātu pirmsvēlēšanu diskusija | Krustpunktā
https://www.youtube.com/watch?v=q0bGAX9KpYA&t=158s
Sankcijas, Ukraina un Latvijas drošība – Saeimas kandidātu Ārpolitikas debates| “Nākamais, lūdzu!”
https://www.youtube.com/watch?v=i1UxbpUalEs
15. Saeimas vēlēšanu debates #IzvēliesLatvijasNākotni. Tiešraide no Rīgas
Diskutē premjers Andris Kulbergs no "Apvienotā saraksta", līdzšinējais ekonomiskas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība), izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība), Saeimas deputāte Svetlana Čulkova ("Stabilitātei!", šobrīd pie frakcijām nepiederoša deputāte, bet ir ievēlēta no "Stabilitātei!") un Rīgas domes deputāts Ainārs Šlesers (Latvija Pirmajā vietā).
https://www.youtube.com/watch?v=Gcp7Iu6dypQ&t=148s
25.09.2026.
Saeima ceturtdien noteica
kriminālatbildību
par karteļu veidošanu publiskajos iepirkumos. Pret balsoja tikai LPV frakcijas deputāti
un ZZS deputāts Kūtris.
Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā
atbalstīja likuma grozījumus, kuri Valsts kontrolei ļautu
revidēt Saeimas
gada pārskatu, taču nedotu tiesības vērtēt
tēriņu lietderību
Saeima ceturtdien nodeva Juridiskajai
komisijai LPV frakcijas piedāvātos Satversmes
grozījumus, “ka
pastāv tikai divi dzimumi”. Par to balsoja arī AS, NA un ZZS deputāti.
Tēvi un
dēli, sievas un vīri, kā arī citi radi Saeimas vēlēšanu sarakstos
Kādas ģimenes kandidē uz 15. Saeimu?
Elmārs Barkāns
Saeimas vēlēšanās par deputātu vietām
Jēkaba ielas namā cīnās ne tikai kopīgu politisko uzskatu vienoti kandidāti,
bet arī vienas ģimenes locekļi, kuri plecu pie pleca vēlas darboties ne vien
ģimenes ikdienā, bet arī parlamentā. Tomēr ir arī viena politikā plaši zināma
ģimene, kuras pārstāvji ir naidīgo partiju rindās. Jauns.lv skaidro, kādu
dzimtu dinastiju pārstāvji un no kādām partijām nolēmuši līdzdarboties arī mūsu
valsts lēmējinstitūcijā.
Tēvi un dēli, sievas un vīri, kā arī
citi radi Sae...
* “Suverēnā vara”/“Jaunlatvieši”
(saraksts nr.1). Rīgas saraksta līdere ir “Suverēnās varas” vadītāja,
zvērinātā advokāte un Rīgas domniece, kādreizējā Saeimas deputāte un partijas
premjera amata kandidāte Jūlija Stepaņenko, kura izcēlusies ar daudziem
skandaloziem paziņojumiem opozīcijas vārdā un saņemto “palīdzības naudu”
no sava naudīgā Krievijā dzīvojošā “noslēpumainā” tēva – kopumā 419 598,05
eiro. Savukārt partijas Latgales saraksta līderis ir Jūlijas Stepaņenko
dzīvesbiedrs, arī Rīgas domnieks un jurists Vjačeslavs Stepaņenko. Viņš
ilgstoši darbojies kā prokūrists un amatpersona vairākos ar “Baltijas Mediju
Aliansi” saistītos uzņēmumos (piemēram, “Pirmais Baltijas kanāls”, “Ren TV
Baltic”, “Pirmais Baltijas muzikālais kanāls”). Abi sapazinās vēl studiju laikā
un nu, pateicoties Jūlijas tētukam, kļuvuši stāvus bagāti un savu turību vēlas
papildināt, “jaucot gaisu” Saeimā.
Uz 15. Saeimu suverēni jaunlatviski
soļo Jūlija un Vjačeslavs Stapaņenko.
Tāpat sarakstā ir abi kādreizējā
Latvijas PSR kompartijas vadoņa Alfrēda Rubika dēli. Rīgas sarakstā ar 28.
numuru ir Artūrs Rubiks, bet Latgalē ar 8. numuru autovadītājs Raimonds
Rubiks. Abiem brāļiem ievēlēšanas gadījumā nebūs īpaši grūti sastrādāties,
jo gan viens, gan otrs jau reiz ir bijuši Saeimas deputāti.
* “Mēs mainām noteikumus”
(saraksts nr. 2). Rīgas Jaunā teātra mākslinieciskais vadītājs un režisors
Alvis Hermanis savā partijā līdzi paķēris arī savu brāli Jāni. Ja
pats Alvis Hermanis ar 1. numuru startē Vidzemē, tad viņa brālis, ekonomists un
ilggadējs Latvijas Darba devēju konfederācijas nodokļu eksperts Jānis
Hermanis startē galvaspilsētas sarakstā ar otro numuru.
* “Saskaņas centrs” (saraksts nr.
3). Saskaņiešu līderis un Rīgas saraksta pirmais numurs, kurš
visilgāk – 28 gadus – bijis Saeimas deputāts, Jānis Urbanovičs (viņš 28
no savas dzīves 67 gadiem bijis deviņu Saeimas sasaukumu deputāts) sev līdzi
pasaucis arī savu dēlu, arī Jāni, kuram atvēlējis ne visai augsto 16. numuru
Latgalē. Jānis Urbanovičs juniors sevi pieteicis kā pētnieku un
publicistu.
* Zaļo un zemnieku savienība
(saraksts nr. 4). Partiju apvienība, kura “cīnās” ar Aivara Lemberga ēnu,
no tās tā gluži nav atbrīvojusies, jo reģionālās partijas “Latvijai un
Ventspilij” līdera Aivars Lembergs sieva Kristīne Lemberga, kura strādā
par Ventspils domes administrācijas Mārketinga un tūrisma nodaļas vadītājas
vietnieci un Ventspils pārstāvniecības Rīgā vadītāju r ar 2. numuru.
Nacionālās apvienības sarakstā startē
šķirteņi - Ināra Mūrniece un Ritvars Jansons (attēlā – abi XI Latvijas skolu
jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā 2015. gadā).
* Nacionālā apvienība (saraksts
nr. 5). Šeit jau var runāt par bijušo ģimeni. Vidzemē otrā vieta ir Saeimas
deputātei Inārai Mūrniecei, kura pirms četriem gadiem bija Rīgas
saraksta līdere un kura reiz bijusi arī Saeimas priekšsēdētāja, gan
aizsardzības ministre ir saistīta ar saraksta 7. numuru – savu bijušo vīru,
kultūras ministra biroja vadītāju, ilggadējo Saeimas deputātu un vēsturnieku Ritvaru
Jansonu.
Apvienotajā sarakstā uz Saeimu kopīgi
startē tieslietu ministrs Edvards Smiltēns ar sievu Kristīni Smiltēnu.
* Apvienotais saraksts (saraksts
nr. 7). Tieslietu ministrs Edvards Smiltēns, kurš daudziem atmiņā
palicis arī ar savu iefiltrēšanos bronzas medaļas izcīnījušās Latvijas hokeja
valstsvienības rindās sportistu sagaidīšanas laikā pie Brīvības pieminekļa
2023. gada maijā, ir Vidzemes saraksta līderis. Bet Rīgas sarakstu ar 43. numuru
noslēdz bijušā Saeimas priekšsēdētāja sieva, kura ir Rīgas domes Apvienotā
saraksta frakcijas referente, Kristīne Smiltēna.
Ričards un Dana Šleseri ir kopā ne
tikai dzīvē, bet arī politikā.
* “Latvija pirmajā vietā”
(saraksts nr. 8). Šis ir saraksts ar vislielāko “dinastijas birumu” (trīs
Šleseri, divi Krištopani un divi Paškeviči). Rīgas saraksta līderis ir pats
partijas vadonis un pašreizējais Rīgas domnieks Ainārs Šlesers. Viņa atbalsta
komandā ir arī viņa dēls, Saeimas deputāts Ričards Šlesers (Rīgas
saraksta 22. numurs) un vedekla, partijas projektu vadītāja Dana Šlesere
(Vidzemes saraksta 17. numurs).
Bijušā premjera Viļa Krištopana dēli
arī “Latvija pirmajā vietā” līstēs: Saeimas deputāts Kristaps Krištopans
– Rīgas 23. numurs, bet SIA “Invest” valdes loceklis Kaspars Krištopans –
Kurzemes 2. numurs. Ar 26. un 27. numuru Rīgas sarakstā kandidē
pazīstamais džeza mūziķu pāris - Jolanta Gulbe-Paškeviča un Deniss
Paškevičs, kuri plašāku sabiedrības uzmanību ieguva arī ar savu nostāju
Covid-19 pandēmijas laikā un dalību pret Covid-19 ierobežojumiem vērstajos
pasākumos.
* “Jaunā vienotība” (saraksts
nr.9). Vienotībnieku saraksts ievērojams ar to, ka tas izjaucis Krištopanu
ģimenes vienotību un tā Rīgas saraksta 22. numurs ir Viļa Krištopana meitai,
uzņēmējai Nikolai Stefānijai Krištopanei. Viņa “Jaunās vienotības”
sarakstā nolēmusi startēt tādēļ, ka ir kategoriski pret sava tēva un brāļu
pārstāvētās partijas vēlmi denonsēt Stambulas konvenciju.
* “Stabilitātei!” (saraksts nr.
13). No partijas Zemgales saraksta sešiem cilvēkiem trīs ir saistīti ar
lauku veikalu “Airons” Cenu pagasta Ānē. Sarakstā pirmais numurs ir “Airona”
izpilddirektors Igors Orlovs, ceturtā - viņa sieva, “Airona” valdes
priekšsēdētāja Juļa Orlova, aiz kuras seko “Airona” grāmatvede
Anastasija Butāne. Jāteic, ka Igors Orlovs nav jaunpienācējs politikā – 2021.
gadā viņš no “Saskaņas” kļuva par Ozolnieku novada deputātu, bet tolaik viņš
bija vienkārši pārdevējs. https://jauns.lv/raksts/zinas/729792-tevi-un-deli-sievas-un-viri-ka-ari-citi-radi-saeimas-velesanu-sarakstos-kadas-gimenes-kandide-uz-15-saeimu
Tēmas
Saeimas vēlēšanas15. Saeimas vēlēšanasSaeimaJaunā VienotībaKristīne SmiltēnaVentspilsAinārs ŠlesersJānis UrbanovičsCovid-19Alvis HermanisNacionālā apvienībaJūlija StepaņenkoJānis HermanisLatvijaArtūrs RubiksStabilitāteiEdvards SmiltēnsKristīne LembergaApvienotais sarakstsRičards ŠlesersAivars LembergsZaļo un zemnieku
savienībaApvienība
JaunlatviešiSuverēnā vara"Vienotība"Stambulas konvencijaZZSRaimonds RubiksAlfrēds RubiksSaskaņaRitvars JansonsInāra MūrnieceLatvija pirmajā vietāVilis Krištopans


Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru