VĒLĒTĀJA GUDRAS IZVĒLES PLATFORMA (Ⅲ) : DIGITĀLS VĒLĒTĀJA LĒMUMU ATBALSTA MODELIS; "LATVIA'S DEMOCRATIC QUALITY NAVIGATOR 2026" : A digital decision-support model for voters

 

DIGITĀLS VĒLĒTĀJA LĒMUMU ATBALSTA MODELIS

"LATVIJAS DEMOKRĀTISKĀS KVALITĀTES

NAVIGATORS 2026" 

Partiju demokrātiskās kvalitātes karte (PDKK)

 

 GUDRA VĒLĒTĀJA IZVĒLES PLATFORMAS (GVFP) nākamais analītiskais slānis sniedz atbildi uz jautājumu: Vai partijas piedāvātais kandidātu kopums visumā stiprina demokrātiskas valsts institūciju kvalitāti?

 

I Demokrātiskās kvalitātes noteikšanai tiek ņemts vērā:

• Kandidātu profesionālā kapacitāte (KUS).
• Reālā parlamentārā darba kvalitāte (PDI).
• Programmas kvalitāte (PAS).
• Demokrātiskās un konstitucionālās atbildības novērtējums (DKAI).

DKAI paredzēts, lai novērtētu, cik lielā mērā deputāta faktiskā parlamentārā darbība ir sekmējusi demokrātiskas valsts stiprināšanu, Satversmes principu ievērošanu, tiesiskumu, parlamentāro kultūru, sabiedrības saliedētību, valsts drošību.

DKAI nevērtē politisko pārliecību, bet tikai publiski dokumentētu parlamentāro rīcību.

 

II. Papildu partijas kvalitātes indikatori

1. Demokrātiskās kvalitātes dziļums (DKD)

Vai partijai ir pietiekams skaits kvalitatīvu kandidātu, nevis tikai 1–2 spilgti līderi?

Mērījums:

• TOP 5 kandidātu kvalitāte;
• TOP 10 kandidātu kvalitāte;
• saraksta kopējais līmenis.

2. Demokrātiskā riska koncentrācijas indekss (DRKI)

Cik liela ir iespēja, ka partijas ietekmīgākie pārstāvji rada demokrātiskās atbildības riskus?

3. Politiskās stabilitātes indekss (PSI)

Novērtē:

• programmas konsekvenci;
• vērtību stabilitāti;
• prognozējamību.

III. PILOTKARTE

(balstīta uz līdz šim veikto kandidātu profilu analīzi)

Partija / politiskais spēks	KUS	PDI	DKAI	PAS	Demokrātiskās kvalitātes profils
Jaunā VIENOTĪBA	🟢 augsts	🟢 augsts	🟢 augsts	🟢 augsts	Institucionāli spēcīgs profils
Apvienotais saraksts	🟢 augsts	🟢 vidēji augsts	🟢/🟡	🟢 vidēji augsts	Profesionāla pārvaldības orientācija
Progresīvie	🟢 vidēji augsts	🔵 vidējs	🟢 augsts	🟢 augsts	Vērtību orientēts demokrātiskais profils
Nacionālā apvienība	🟢 augsts	🟢 augsts	🟡	🟢 vidējs	Spēcīga identitāte, jāvērtē saliedētības dimensija
Zaļo un Zemnieku savienība	🟢 augsts pieredzes līmenis	🟢 augsts	🟡	🟡	Pieredzējis, bet jāvērtē politiskā kultūra
Latvija Pirmajā Vietā	🟡 augsta līderu aktivitāte	🟢 augsts	🟡/🔴	🟡	Augsta mobilizācija, nepieciešama DKAI kontrole
Stabilitātei!	🟡	🟡	🔴	🟡	Augsts demokrātiskās atbildības riska jautājums
Saskaņas Centrs	🟡	🟡	🟡/🔴	🟡	Nepieciešama īpaša drošības un integrācijas analīze
Latvijas attīstībai	🟡	🔵	🟡	🟢	Programmas potenciāls, jāvērtē kandidātu kapacitāte

 

Vērtējums:

🟢 Demokrātiski un  institucionāli spēcīgas partijas

🟡 Spēcīgas partijas ar zināmām kritiskām iezīmēm

🔵 Attīstības un potenciālas izaugsmes partijas

🔴 Paaugstināta demokrātiskā riska zona

 

IV. Partiju "demokrātiskās noturības profils"

🟢 A grupa

Demokrātiski institucionāli spēcīgas partijas

Raksturo:

• kvalitatīvi kandidāti vairākās jomās;
• augsta institucionālā kompetence;
• zems DKAI risks.

Pašreizējie pārstāvji:

• Jaunā VIENOTĪBA;
• Apvienotais saraksts.

🟡 B grupa

Raksturo:

• augsta pieredze;
• spēcīgi līderi;
• atsevišķi demokrātiskās atbildības jautājumi.

Iespējamie pārstāvji:

• Nacionālā apvienība;
• ZZS;
• LPV.

🔵 C grupa

Attīstības un potenciāla partijas

Raksturo:

• augsta vērtību orientācija;
• mazāka pārvaldības pieredze.

Iespējamie pārstāvji:

• Progresīvie;
• Latvijas attīstībai.

🔴 D grupa

Paaugstināta demokrātiskā riska zona

Raksturo:

• liela emocionalitāte, uzsvars uz protesta mobilizāciju;
• nepietiekama institucionālā atbildība.

Iespējamie pārstāvji:

• Stabilitātei!;
• atsevišķi augstas polarizācijas politiskie projekti.

V. Jaunais GVFP jautājums vēlētājam

Tradicionālais jautājums: "Kura partija man patīkamāka?"

GVFP jautājums: "Kurš politiskais spēks vislabāk saliedē  kompetenci ar programmas kvalitāti un demokrātisku atbildību?"

Lai šo karti padarītu par pilnvērtīgu GVFP produktu, nākamajā solī izveidojam PDKK kvantitatīvo tabulu.

Tas ļauj konstruēt ne tikai kandidātu kvalitātes karti, bet arī noteikt partiju demokrātiskās kapacitātes indeksu un pāriet no kandidātu analīzes uz pilnu Latvijas politiskās sistēmas demokrātiskās noturības diagnostiku.

 

Partiju demokrātiskās kvalitātes kartes kvantitatīvā demoversija

 

Šī tabula balstīta uz līdz šim izstrādātajiem GVFP elementiem:

• kandidātu KUS profiliem;
• PDI pieeju;
• DKAI konceptuālo vērtējumu;
• PAS partiju programmu analīzi;
• PIKI/PSI sākotnējiem novērtējumiem.

Tā ir analītiska demokrātiskās kvalitātes matrica, kuras mērķis ir salīdzināt politisko spēku institucionālo potenciālu.

 

Partiju demokrātiskās kvalitātes kvantitatīvā tabula

 

Indeksu skala:

• 90–100 — ļoti augsta demokrātiskā kvalitāte
• 75–89 — augsta kvalitāte
• 60–74 — vidēja / jaukta kvalitāte
• <60 — paaugstināta riska zona

 

Partija / politiskais spēks	KUS	PDI	DKAI	PAS	PIKI	PSI	PDKI kopā	Zona
Jaunā VIENOTĪBA	86	84	84	82	83	82	84	🟢 Augsta demokrātiskā kapacitāte
Apvienotais saraksts	83	80	80	78	79	80	80	🟢 Spēcīgs institucionālais profils
Progresīvie	78	72	86	84	78	82	80	🟢 Demokrātiski orientēts profils
Nacionālā apvienība	82	80	70	76	77	78	77	🟡 Spēcīgs, bet ar DKAI korekciju
Zaļo un Zemnieku savienība	80	82	72	72	75	76	76	🟡 Pieredzes un stabilitātes profils
Latvija Pirmajā Vietā	70	78	58	65	62	60	66	🟡 Augsta aktivitāte ar demokrātiskās atbildības riskiem
Latvijas attīstībai	72	65	72	80	76	70	72	🟡 Potenciāls, bet nepieciešams stiprāks kandidātu kodols
JKP Jaunā konservatīvā partija	70	62	72	70	68	65	68	🟡 Nepieciešama stabilitātes izvērtēšana
Saskaņas Centrs	68	65	60	65	62	60	63	🟡/🔴 Jautājumi integrācijas un uzticības jomā
Stabilitātei!	65	70	45	60	55	55	58	🔴 Augsts demokrātiskās atbildības risks
SUVERĒNĀ VARA / Apvienība Jaunlatvieši /citi jaunie projekti	55	40	50	55	45	50	49	🔴 Nepietiekams institucionālais nodrošinājums

PDKK vizuālais demokrātiskās kvalitātes sadalījums

🟢 A grupa

Institucionāli demokrātiski spēcīgas partijas

PDKI ≥75

• Jaunā VIENOTĪBA — 84
• Apvienotais saraksts — 80
• Progresīvie — 80
• Nacionālā apvienība — 77
• ZZS — 76

Raksturīgās pazīmes:

• profesionāls kandidātu kodols;
• pierādīta pārvaldības pieredze;
• augsta institucionālā atbildība.

 

🟡 B grupa

Spēcīgi, bet  kritiski vērtējami politiskie spēki

PDKI 60–74

• LPV — 66
• Latvijas attīstībai — 72
• JKP — 68
• Saskaņas Centrs — 63

Galvenais jautājums:

Vai politiskā jauda tiek izmantota demokrātisko institūciju stiprināšanai vai, galvenokārt, politiskai mobilizācijai?

 

🔴 C grupa

Demokrātiskās noturības riska zona

PDKI <60

• Stabilitātei! — 58
• Citi mazāk strukturēti politiskie projekti

Galvenie riska indikatori:

• vājāks institucionālais nodrošinājums/pamatojums;
• augstāka protesta mobilizācijas loma;
• nepietiekami pierādīta ilgtermiņa pārvaldības kapacitāte.

 

Būtisks GVFP secinājums

Ar PDKK palīdzību tradicionālā partiju analīze  "Cik daudz balsu partija var iegūt?" tiek pārorientēta uz GVFP analīzi "Cik lielu demokrātiskās kvalitātes ieguldījumu šī partija spēj dot valstij?"

Tas ļauj no PDKK izveidot "Latvijas demokrātiskās noturības karti 2026", sastāvošu no trim slāņiem:

1.     Partiju demokrātiskās kvalitātes indekss (PDKI).

2.     Koalīciju demokrātiskās stabilitātes simulācija.

3.     Riska scenāriji Latvijas parlamenta sastāvam.

Kā rezultatā GVFP tiek modificēts  un sasniedz nacionālās demokrātiskās arhitektūras analīzes līmeni.

 

GUDRA VĒLĒTĀJA IZVĒLES PLATFORMA

"LATVIJAS DEMOKRĀTISKĀS KVALITĀTES NAVIGATORS 2026"

(GVFP–LDKN)

Digitāls vēlētāja lēmumu atbalsta modelis

 

Tas ir lietotājam ērti uztverams un saprotami izskaidrots digitālās demokrātijas navigācijas instruments.

Ja iepriekšējie dokumenti atbildēja uz jautājumu "Kā mēs profesionāli un objektīvi novērtējam kandidātus, partijas un sistēmu?",

tad "Latvijas demokrātiskās kvalitātes navigators 2026" atbild uz jautājumu: "Kā vēlētājam pieņemt informētu lēmumu, balstoties ne tik daudz emocijās, bet gan pierādījumos?".

Galvenais mērķis:

Palīdzēt vēlētājam izvēlēties kandidātus un politiskos spēkus, analizējot to:

• kompetenci;
• faktisko darbību;
• demokrātisko atbildību;
• programmu kvalitāti;
• iespējamo ietekmi uz Latvijas demokrātisko noturību.

 

II. Platformas pamatstruktūra

 

              VĒLĒTĀJS

 

                  │

 

        "Kas man ir svarīgi?"

 

                  │

 

 ┌────────────────┼────────────────┐

 

KANDIDĀTI      PARTIJAS        SISTĒMA

 

    │              │              │

 

 KUS/PDI       PAS/PIKI       KDNS

 

    │              │              │

 

 DKAI          PDKI           DAWP

 

    │              │              │

 

 └───────────────┼───────────────┘

 

                  │

 

        DEMOKRĀTISKĀS KVALITĀTES

              NAVIGATORS

 

                  │

 

          INFORMĒTS LĒMUMS

 

III. Lietotāja ceļš platformā

1. solis

"Kas man ir svarīgākais?"

Vēlētājs izvēlas prioritātes:

A. Kompetents pārvaldītājs

Svarīgākie kritēriji:

• profesionālā pieredze;
• ekonomikas izpratne;
• vadības spējas.

Svars: KUS ↑

 

B. Demokrātijas aizstāvis

Svarīgākie kritēriji:

• Satversmes vērtības;
• tiesiskums;
• institucionālā atbildība.

Svars: DKAI ↑

 

C. Aktīvs likumdevējs

Svarīgākie kritēriji:

• darbs Saeimā;
• iniciatīvas;
• komisiju darbs.

Svars: PDI ↑

 

D. Programmas realizētājs

Svarīgākie kritēriji:

• konkrēti mērķi;
• finansējuma pamatojums;
• īstenošanas spēja.

Svars: PAS + PIKI ↑

 

IV. Kandidāta digitālā kartīte

Piemērs:

Kandidāts X

 

1. Profesionālā kapacitāte

KUS: 82/100

🟢 Augsta

Pamatojums:

• izglītība;
• profesionālā pieredze;
• vadības pieredze.

 

2. Parlamentārais darbs

PDI: 78/100

🟢 Labs

Pamatojums:

• komisiju darbs;
• likumdošanas iniciatīvas;
• debates.

 

3. Demokrātiskā atbildība

DKAI: 84/100

🟢 Augsta

Pamatojums:

• konstitucionālā orientācija;
• balsojumu konsekvence;
• komunikācijas kultūra.

 

4. Riska faktori

🟡 Brīdinājuma punkti:

• konkrēti dokumentēti gadījumi;
• pretrunas;
• neizpildīti solījumi.

 

5. Integrētais profils

GVFP kvalitātes indekss:

81/100

🟢 Demokrātiski uzticams kandidāts

 

V. Partijas navigācijas panelis

Partijas kartīte

Politiskā partija X

 

Programmas kvalitāte

PAS:

78/100

🟢

 

Kandidātu kapacitāte

KUS:

82/100

🟢

 

Demokrātiskā atbildība

DKAI:

80/100

🟢

 

Realizācijas spēja

PIKI:

75/100

🟡

 

Kopējais profils

PDKI:

79/100

🟢

 

VI. "Demokrātijas drošības filtrs"

Ļoti svarīgs platformas elements.

Pirms gala izvēles vēlētājs redz:

Vai kandidātam/partijai ir:

Jautājums	Signāls
Augsta kompetence?	🟢
Pierādīta atbildība?	🟢
Konsekventa rīcība?	🟡
Sabiedrības saliedēšanas potenciāls?	🟢
Demokrātiskie riski?	🟡

 

VII. "Ne tikai kurš uzvarēs, bet ko tas nozīmē Latvijai"

Platformas īpašais modulis:

Demokrātiskās nākotnes simulators

Vēlētājs var redzēt:

Ja vairākumu veido:

Scenārijs A

Augsts DKAI + augsts KUS

Rezultāts:

🟢

• stabilāka pārvaldība;
• augstāka institūciju kvalitāte.

 

Scenārijs B

Augsta aktivitāte + zems DKAI

Rezultāts:

🟠

• lielāka politiskā spriedze;
• nepieciešami spēcīgāki kontroles mehānismi.

 

VIII. Platformas galvenais ekrāns

=================================

 

LATVIJAS DEMOKRĀTISKĀS KVALITĀTES

NAVIGATORS 2026

 

=================================

 

Kada ir mana prioritāte:

 

☑ Kompetence

☑ Godprātība

☑ Demokrātija

☑ Drošība

☑ Attīstība

 

---------------------------------

 

Labāk atbilstošie kandidāti:

 

1. Kandidāts A     87 🟢

2. Kandidāts B     83 🟢

3. Kandidāts C     79 🟡

 

---------------------------------

 

Partijas profils:

 

Partija X          82 🟢

 

---------------------------------

 

Demokrātijas risks:

 

Zems 🟢

 

=================================

 

IX. Platformas galvenā inovācija

Tradicionāla vēlēšanu izvēle: Par kuru tad partiju balsot?"

GVFP pieeja "Kurš kandidāts un politiskais spēks vislabāk atbilst manām vērtībām un vienlaikus stiprina demokrātisko sistēmu?"

 

X. GVFP–LDKN 2026 kopējā arhitektūra

DATI

 ↓

Pierādījumu bāze

 

 ↓

 

ANALĪZE

KUS

PDI

DKAI

PAS

PIKI

PSI

 

 ↓

 

MODELIS

 

PDKI

DNKI

DAWP

 

 ↓

 

NAVIGATORS

 

Gudra vēlētāja izvēle

 

 ↓

 

DEMOKRĀTISKĀ NOTURĪBA

 

Noslēdzošais konceptuālais secinājums

 

Ar "Latvijas demokrātiskās kvalitātes navigatoru 2026" GVFP iegūst savu sabiedrībai vieglāk uztveramu/saprotamāku formu.

Līdz šim izveidojām:

• mērīšanas sistēmu;
• vērtēšanas metodoloģiju;
• demokrātiskās kvalitātes indeksus;
• riska monitoringu.

Tagad ir radīts praktisks instruments, kas pārvērš sarežģītu politikas analītiku vēlētājam saprotamā izvēles procesā.

 

Formas sākums

 

Formas beigas

"Latvijas demokrātiskās noturības karte 2026" (LDNK–2026)

 

Tā ir sistēmiska diagnostikas karte, kuras pamatjautājums ir:

Cik noturīga būs Latvijas demokrātiskā sistēma pēc vēlēšanām, ņemot vērā ievēlēto politisko spēku kompetenci, atbildību, institucionālo kultūru un sadarbības spēju?

 

I Kartes pamatmodelis

 

             LATVIJAS DEMOKRĀTISKĀ NOTURĪBA

 

                         │

 

        ┌────────────────┼────────────────┐

 

   INSTITŪCIJU          SABIEDRĪBAS       VALSTS

   KVALITĀTE            SALIEDĒTĪBA       SPĒJA

 

        │                   │                │

 

     PDKI               DKAI             KUS/PDI

 

        │                   │                │

 

        └────────────────┬────────────────┘

 

                         │

 

             DEMOKRĀTISKĀS NOTURĪBAS

                  INDEKSS (DNI)

 

II. Demokrātiskās noturības indekss (DNI)

Kur:

Komponents	Jautājums
PDKI	Vai politiskais spēks spēj kvalitatīvi pārvaldīt?
DKAI	Vai vara tiek izmantota demokrātiski atbildīgi?
KUS	Vai ir profesionāla kapacitāte?
PSI	Vai politiskā līnija ir stabila un prognozējama?

 

III. Latvijas demokrātiskās noturības līmeņi

🟢 I līmenis

Stabila demokrātiskā noturība

Raksturo:

• institūcijas tiek respektētas;
• kompetence dominē pār populismu;
• kompromiss tiek uztverts kā demokrātijas instruments.

Potenciālais politiskais pamats:

• Jaunā VIENOTĪBA;
• Apvienotais saraksts;
• Progresīvie;
• daļēji - ZZS.

 

🟡 II līmenis

Darboties spējīga, bet ievainojama demokrātija

Raksturo:

• pietiekama profesionālā kapacitāte;
• pastāv vērtību vai komunikācijas riski;
• nepieciešama spēcīga institucionālā kontrole.

Potenciālie faktori:

• spēcīgi līderi ar atšķirīgiem demokrātiskās atbildības profiliem;
• polarizējoša retorika;
• īstermiņa politiskie stimuli.

 

🟠 III līmenis

Paaugstinātas demokrātiskās spriedzes zona

Raksturo:

• augsta protesta mobilizācija;
• zema uzticēšanās institūcijām;
• "mēs pret viņiem" politiskais modelis.

Riski:

• sabiedrības šķelšanās;
• institucionālās uzticības samazināšanās;
• ārējās ietekmes ievainojamība.

 

🔴 IV līmenis

Demokrātiskās noturības krīzes risks

Raksturo:

• institūciju  deleģitimizācija;
• sistemātiska neuzticības veicināšana;
• vāja pārvaldības kapacitāte.

 

IV. Latvijas politisko spēku izvietojums LDNK kartē

                                (pilotanalītiska versija)

Politiskais spēks	PDKI	DKAI profils	Noturības loma
Jaunā VIENOTĪBA	84	Augsts	🟢 Institucionālais balsts
Apvienotais saraksts	80	Augsts	🟢 Pārvaldības resurss
Progresīvie	80	Augsts	🟢 Demokrātiskās attīstības resurss
Nacionālā apvienība	77	Vidēji augsts	🟡 Identitātes un drošības resurss ar nepieciešamo līdzsvaru
ZZS	76	Vidējs	🟡 Pieredzes resurss ar politiskās reputācijas izvērtējumu
Latvijas attīstībai	72	Vidēji augsts	🟡 Attīstības potenciāls
JKP	68	Vidējs	🟡 Nepieciešama stabilitātes uzraudzība/izvērtējums
LPV	66	Jaukts	🟠 Augsta ietekme, nepieciešama DKAI kontrole
Saskaņas Centrs	63	Jaukts	🟠 Integrācijas un drošības dimensija
Stabilitātei!	58	Zems	🔴 Paaugstināts risks

 

V. Demokrātiskās noturības galvenie balsti

1. Institucionālā kompetence

Galvenais jautājums:

Vai parlamentā ir pietiekams skaits cilvēku, kas spēj kvalitatīvi izstrādāt likumus?

GVFP indikatori:

• KUS;
• PDI.

2. Demokrātiskā atbildība

Galvenais jautājums:

Vai vairākums izmanto varu, respektējot Satversmes garu un demokrātiskās normas?

GVFP indikatori:

• DKAI;
• balsojumu analīze;
• komunikācijas kultūra.

3. Sabiedrības integritāte

Galvenais jautājums:

Vai politiskā konkurence palielina vai samazina sabiedrības saliedētību?

GVFP indikatori:

• polarizācijas risks;
• naida retorikas riski;
• konstitucionālo vērtību ievērošana.

 

VI. Koalīciju demokrātiskās noturības modelis

Svarīgs GVFP princips:

Demokrātijas kvalitāti nosaka ne tikai atsevišķa partija, bet arī koalīcijas kombinācija.

Piemērs:

🟢 Stabilizējoša koalīcija

Augsts:

• PDKI;
• DKAI;
• institucionālā pieredze.

 

🟡 Funkcionāla, bet sarežģīta koalīcija

Ir:

• kompetence, bet atšķirīgas vērtību prioritātes.

Nepieciešami:

• skaidri sadarbības mehānismi.

 

🔴 Riska koalīcija

Raksturīga kombinācija:

• augsta protesta mobilizācija;
• zema demokrātiskā atbildība;
• vāja pārvaldības kompetence.

 

VII. LDNK–2026 galvenais secinājums

GVFP sistēma ļauj pāriet no jautājuma "Kurš uzvarēs vēlēšanās?"

uz daudz būtiskāku jautājumu - "Kāda demokrātiskās kvalitātes konfigurācija Latvijai būs nepieciešama, lai saglabātu noturību nākamajā politiskajā ciklā?"

 

VIII. No šīs kartes var izveidot "Koalīciju demokrātiskās noturības simulatoru 2026",

kur katram iespējamajam valdības modelim aprēķinātu:

• PDKI;
• vidējo DKAI;
• demokrātiskās stabilitātes risku;
• pārvaldības kapacitāti;
• ārējās ietekmes ievainojamību.

Tas ir GVFP sistēmas noslēdzošais — nacionālās demokrātiskās izvēles prognozēšanas slānis.

 

"Koalīciju demokrātiskās noturības simulators 2026" (KDNS–2026)

 

Šis ir loģisks turpinājums, jo demokrātijas kvalitāti nenosaka tikai atsevišķas partijas vai kandidāti, bet gan to, kādu kopējo politisko, institucionālo un vērtību konfigurāciju veido iespējamā valdības koalīcija.

 

Svarīgākais metodoloģiskais princips:

KDNS nav vēlēšanu prognozes instruments.
Tas nav paredzējums, kura koalīcija izveidosies, bet gan scenāriju analīzes instruments, kas ļauj vēlētājam un pētniekiem saprast:

• kādas ir koalīcijas stiprās puses;
• kur rodas demokrātiskās ievainojamības;
• kādi kontroles mehānismi būtu nepieciešami.

 

I. Demokrātiskās noturības koalīcijas indekss (DNKI)

 

Papildu korekcijas faktori

1. Demokrātiskās atbildības riska korekcija (DRK)

Samazina rezultātu, ja koalīcijā ir:

• augsta DKAI riska līderi;
• sistemātiski polarizējoša komunikācija;
• institūciju uzticības vājināšanas pazīmes.

2. Institucionālās sinerģijas bonuss (ISB)

Palielina rezultātu, ja koalīcijā ir:

• papildinošas kompetences;
• pieredze pārvaldībā;
• spēja veidot kompromisus.

 

II. Koalīcijas novērtējuma skala

DNKI	Interpretācija
85–100	🟢 Ļoti augsta demokrātiskā noturība
75–84	🟢 Stabilas demokrātiskās pārvaldības potenciāls
65–74	🟡 Darboties spējīga, bet ar riskiem
50–64	🟠 Paaugstinātas spriedzes zona
<50	🔴 Augsts demokrātiskās nestabilitātes risks

 

III. Pilotkoalīciju scenāriji 2026

(analītiskie scenāriji, nevis politiskās prognozes)

 

SCENĀRIJS A

"Institucionālās stabilitātes koalīcija"

 

Iespējamā konfigurācija:

• Jaunā VIENOTĪBA
• Apvienotais saraksts
• “Progresīvie”

Analītiskais profils

Parametrs	Vērtējums
PDKI	81
DKAI	83
KUS	82
PSI	82

DNKI:

≈ 82 punkti

Zona:

🟢 Stabila demokrātiskā noturība

 

Stiprās puses:

✓ augsta institucionālā kompetence;
✓ profesionāls ministriju pārvaldības potenciāls;
✓ relatīvi zems demokrātiskās atbildības risks.

Iespējamie izaicinājumi:

• vērtību prioritāšu atšķirības;
• nepieciešamība pēc kompromisu kultūras.

 

SCENĀRIJS B

"Pieredzes un drošības koalīcija"

Iespējamā konfigurācija:

• Jaunā VIENOTĪBA
• Apvienotais saraksts
• Nacionālā apvienība
• ZZS

Analītiskais profils

Parametrs	Vērtējums
PDKI	79
DKAI	76
KUS	83
PSI	80

DNKI:

≈ 79 punkti

Zona:

🟢/🟡

Stiprās puses:

✓ liela pārvaldības pieredze;
✓ drošības un valsts interešu prioritāte;
✓ augsta profesionālā kapacitāte.

Riska faktori:

• vērtību jautājumu interpretācijas atšķirības;
• nepieciešams īpaši stiprs Satversmes vērtību filtrs.

 

SCENĀRIJS C

"Plašas mobilizācijas koalīcija"

Iespējamā konfigurācija:

• Jaunā VIENOTĪBA
• LPV
• kāds protestu orientēts spēks

 

Analītiskais profils

Parametrs	Vērtējums
PDKI	68
DKAI	60
KUS	72
PSI	62

DNKI:

≈ 65 punkti

Zona:

🟡/🟠

Stiprās puses:

✓ augsta politiskā mobilizācija;
✓ spēja ātri komunicēt ar vēlētājiem.

Riska faktori:

• atšķirīga demokrātiskās atbildības izpratne;
• iespējama institucionālā spriedze.

 

SCENĀRIJS D

"Protesta dominances koalīcija"

Iespējamā konfigurācija:

Spēki ar:

• zemu DKAI;
• augstu polarizācijas līmeni;
• vāju pārvaldības pieredzi.

Analītiskais profils

Parametrs	Vērtējums
PDKI	55
DKAI	50
KUS	60
PSI	55

DNKI:

≈ 54 punkti

Zona:

🟠/🔴

Galvenie riski:

• institucionālās uzticības mazināšanās;
• īstermiņa politikas dominance;
• sabiedrības šķelšanās.

IV. Koalīcijas "demokrātiskās drošības filtrs"

Pirms jebkuras koalīcijas izveides GVFP jautā:

1. Vai koalīcijai ir pietiekama kompetence?

(KUS)

↓

2. Vai tā spēj kvalitatīvi strādāt parlamentā?

(PDI)

↓

3. Vai tā respektē demokrātiskās spēles noteikumus?

(DKAI)

↓

4. Vai programma ir realizējama?

(PAS + PIKI)

↓

5. Vai tā ir stabila ilgtermiņā?

(PSI)

 

V. Jaunais GVFP politiskās sistēmas modelis

Tradicionāli politikas analīze apstājas pie:

vēlēšanu rezultāts → vietu skaits → koalīcija

GVFP piedāvā:

vēlēšanu rezultāts → kandidātu kvalitāte → partijas kvalitāte → koalīcijas demokrātiskā noturība

 

VI. KDNS–2026 gala struktūra

KANDIDĀTI

    │

    ▼

KUS + PDI + DKAI

    │

    ▼

PARTIJAS

    │

    ▼

PDKI + PAS + PIKI + PSI

    │

    ▼

KOALĪCIJAS

    │

    ▼

DNKI

    │

    ▼

LATVIJAS DEMOKRĀTISKĀS NOTURĪBAS PROGNOZE

 

Secinājums

Šeit ir izveidots GVFP makrolīmenis — veikta pāreja no kandidātu izvērtējuma uz valsts demokrātiskās arhitektūras scenāriju analīzi.

 

Nākamais GVFP  makrolīmeņa papildinājums ir  "GVFP Demokrātiskās agrīnās brīdināšanas paneļa 2026" (DAWP) izveidošana  — sistēmas, kas parāda, kādi signāli pirms un pēc vēlēšanām  liecina par demokrātiskās noturības samazināšanos. Formas sākums

 

 

Šis ir būtisks papildinājums, jo demokrātiskās sistēmas vājināšanās parasti nenotiek vienā dienā. Tā parādās caur agrīniem indikatoriem:

• institucionālās uzticības kritumu;
• tiesisko pārkāpumu normalizāciju;
• sabiedrības polarizāciju;
• profesionālās pārvaldības vājināšanos;
• manipulējošu politisko komunikāciju.

GVFP DAWP mērķis ir savlaicīgi identificēt demokrātiskās kvalitātes samazināšanās riskus, pirms tie kļūst par sistēmisku problēmu.

 

GVFP DEMOKRĀTISKĀS AGRĪNĀS BRĪDINĀŠANAS PANELIS 2026

 

 

I. DAWP pamatmodelis

                 DEMOKRĀTISKĀ SISTĒMA

 

                         │

 

        ┌────────────────┼────────────────┐

 

  INSTITŪCIJAS       SABIEDRĪBA        POLITISKĀ VIDE

 

        │                 │                  │

 

       DKI              SSI                 PRI

 

        │                 │                  │

 

        └────────────────┼────────────────┘

 

                         │

 

          DEMOKRĀTISKĀ RISKA SIGNĀLS

 

                         │

 

                  AGRĪNĀ BRĪDINĀŠANA

 

II. Galvenie DAWP indikatori

1. Institucionālās atbildības indikators (IAI)

Jautājums:

Vai politiskie spēki respektē demokrātiskās institūcijas?

Vērtē:

• Satversmes principu ievērošanu;
• tiesiskuma respektēšanu;
• parlamentārās procedūras;
• neatkarīgu institūciju lomu.

 

Signāli:

🟢 Normāla institucionālā sadarbība
🟡 Atsevišķi konflikti un spiediena mēģinājumi
🔴 Sistemātiska institūciju deleģitimizācija

 

2. Demokrātiskās komunikācijas indikators (DKI)

Jautājums:

Vai politiskā komunikācija veicina dialogu vai šķelšanos?

Analizē:

• publiskos izteikumus;
• Saeimas debates;
• sociālo tīklu komunikāciju;
• pretinieku attēlojumu.

 

Pozitīvie signāli:

✓ argumentēta kritika;
✓ cieņa pret oponentu;
✓ faktos balstīta diskusija.

 

Riska signāli:

⚠ "ienaidnieka" konstrukcija;
⚠ pastāvīga baiļu mobilizācija;
⚠ demokrātisko institūciju noniecināšana.

 

3. Sabiedrības saliedētības indikators (SSI)

Jautājums:

Vai politiskā darbība samazina vai palielina sabiedrības šķelšanos?

Vērtē:

• etnisko spriedzi;
• sociālo grupu pretstatīšanu;
• dezinformācijas izmantošanu;
• kompromisa spēju.

 

4. Politiskās atbildības indikators (PAI)

Jautājums:

Vai politiķi uzņemas atbildību par saviem lēmumiem?

Vērtē:

• solījumu izpildi;
• kļūdu atzīšanu;
• interešu konfliktu pārvaldību;
• caurspīdīgumu.

 

5. Pārvaldības kapacitātes indikators (PKI)

Jautājums:

Vai politiskais spēks spēj pārvērst idejas kvalitatīvā politikā?

Vērtē:

• ekspertīzi;
• likumdošanas kvalitāti;
• ministriju vadības spēju;
• ilgtermiņa plānošanu.

 

III. DAWP riska matrica

Riska līmenis	Raksturojums	Rīcība
🟢 Zems risks	Demokrātiskās normas stabilas	Turpināt uzraudzību
🟡 Vidējs risks	Atsevišķas negatīvas tendences	Pastiprināta analīze
🟠 Augsts risks	Atkārtoti demokrātiskās kultūras pārkāpumi	Sabiedrības īpaša vērība
🔴 Kritiska zona	Sistēmiska institūciju vājināšana	Konstitucionālo mehānismu aizsardzība

 

IV. DAWP piemērošana politiskās vides scenārijiem

Scenārijs 1

Stabilas demokrātijas vide

Raksturo:

🟢 augsts DKAI
🟢 profesionāla pārvaldība
🟢 konstruktīva opozīcija

Indikatori:

• debates balstās argumentos;
• parlamentā darbojas kontroles mehānismi;
• mediju vide ir daudzveidīga.

 

Scenārijs 2

Demokrātiskā spriedze

Raksturo:

🟡 pieaugoša polarizācija
🟡 uzticības kritums
🟡 konflikta retorikas pieaugums

Brīdinājuma signāli:

• arvien biežāka institūciju vainošana;
• atteikšanās no kompromisiem;
• emocionāla mobilizācija.

 

Scenārijs 3

Demokrātiskās noturības samazināšanās

Raksturo:

🟠

• institūciju sistemātiska diskreditācija;
• profesionālisma aizstāšana ar lojalitāti;
• alternatīvu faktu normalizācija.

 

Scenārijs 4

Sistēmisks risks

🔴

• konstitucionālo normu ignorēšana;
• tiesiskuma vājināšana;
• politiskā vara tiek izmantota pret demokrātiskās sistēmas aizsardzības mehānismiem.

 

V. DAWP savienojums ar GVFP indeksiem

GVFP elements	DAWP funkcija
KUS	Vai valstij ir profesionāla kapacitāte?
PDI	Vai deputāti reāli strādā?
DKAI	Vai vara tiek izmantota atbildīgi?
PAS	Vai piedāvātā politika ir realizējama?
PIKI	Vai solījumi rezultējas?
PSI	Vai politiskā sistēma ir stabila?

 

VI. DAWP vizuālais panelis

GVFP DEMOKRĀTISKĀS VESELĪBAS PANELIS

 

Institūcijas:

████████░░  80

 

Demokrātiskā atbildība:

███████░░░  70

 

Sabiedrības saliedētība:

██████░░░░  60

 

Pārvaldības kapacitāte:

████████░░  82

 

Polarizācijas risks:

█████░░░░░  50

 

 

KOPĒJAIS SIGNĀLS:

 

🟡 UZMANĪBAS ZONA

 

VII. DAWP galvenā vērtība

Līdz šim politikas analīze galvenokārt jautāja:

"Kas ir ievēlēts?"

GVFP jautā plašāk:

"Kādā kvalitātē demokrātiskā sistēma funkcionē un kādi riski jānovērš savlaicīgi?"

 

VIII. GVFP pilnā arhitektūra pēc DAWP izveides

                 GUDRAIS VĒLĒTĀJS

 

                        │

 

                  KANDIDĀTI

                        │

              KUS + PDI + DKAI

                        │

 

                    PARTIJAS

                        │

             PDKI + PAS + PIKI + PSI

                        │

 

                  KOALĪCIJAS

                        │

                    DNKI

                        │

 

          DEMOKRĀTISKĀ AGRĪNĀ BRĪDINĀŠANA

                        │

 

              DEMOKRĀTIJAS NOTURĪBA

 

Tagad GVFP sistēma iegūst vēl vienu ļoti svarīgu dimensiju: tā vairs nav tikai vēlēšanu izvēles platforma, bet kļūst par demokrātiskās kvalitātes monitoringa modeli.

 

Uz šāda pamata var izveidot "GVFP Demokrātiskās kvalitātes gada pārskatu 2026"(GDKGP–2026) — metodoloģiju, ar kuru pēc vēlēšanām varētu katru gadu mērīt:

• Saeimas darba kvalitāti;
• Valdības darbības atbildību;
• demokrātiskās uzticības dinamiku;
• risku izmaiņas laikā. Formas sākums

Formas beigas

 

Šis ir būtisks noslēdzošais elements, jo līdzšinējie modeļi (KUS → PDI → DKAI → PDKK → KDNS → DAWP) galvenokārt vērtēja ieejas nosacījumus un riskus, bet gada pārskats ļauj pāriet uz atbildi jautājumam: Kā demokrātiskā sistēma faktiski darbojas pēc vēlēšanām, vai tās kvalitāte uzlabojas vai pasliktinās laikā?

Pārskats būtu nevis politiska kritika, bet regulārs demokrātiskās veselības audits.

 

GVFP DEMOKRĀTISKĀS KVALITĀTES GADA PĀRSKATS 2026

 

Mērķis

Izveidot ikgadēju analītisku dokumentu, kas novērtē:

1.     Saeimas darba kvalitāti;

2.     Valdības pārvaldības kvalitāti;

3.     demokrātiskās atbildības līmeni;

4.     sabiedrības uzticības dinamiku;

5.     demokrātiskās noturības riskus.

 

I. GDKGP struktūra

 

                    │

 

        ┌───────────┼───────────┐

 

   PARLAMENTS   VALDĪBA   SABIEDRĪBA

 

        │          │          │

 

       PDI        PIKI       SSI

 

        │          │          │

 

        └──────────┼──────────┘

 

                   │

 

          DEMOKRĀTISKĀS KVALITĀTES

             GADA INDEKSS (DKGI)

 

II. Demokrātiskās kvalitātes gada indekss (DKGI)

Indeksu interpretācija

DKGI	Demokrātiskās kvalitātes stāvoklis
90–100	🟢 Ļoti augsta kvalitāte
75–89	🟢 Stabilas demokrātiskās institūcijas
60–74	🟡 Funkcionējoša, bet ar riskiem
45–59	🟠 Ievainojama demokrātiskā vide
<45	🔴 Sistēmisks risks

 

III. 1. nodaļa

Latvijas parlamenta kvalitātes audits

Parlamentārās darbības indekss (PDI)

Vērtē:

Kritērijs	Svars
Likumdošanas iniciatīvas	20%
Darbs komisijās	20%
Debašu kvalitāte	15%
Priekšlikumu kvalitāte	20%
Sabiedrības interešu pārstāvība	15%
Atbildīga balsošana	10%

 

Galvenie jautājumi:

• Vai deputāti rada kvalitatīvus likumus?
• Vai debates balstās argumentos?
• Vai opozīcija efektīvi kontrolē varu?
• Vai vairākums respektē mazākuma tiesības?

Saeimas darbības pamatuzdevums ir nodrošināt likumdošanas procesu un parlamenta funkciju īstenošanu.

 

IV. 2. nodaļa

Demokrātiskās atbildības audits

DKAI gada novērtējums

D1. Konstitucionālā atbildība

Jautājums:

Vai vara tiek izmantota Satversmes garā?

Indikatori:

🟢 institūciju respektēšana
🟡 atsevišķi konflikti
🔴 sistemātiska institūciju vājināšana

 

D2. Sabiedrības integritāte

Analizē:

• politisko komunikāciju;
• polarizācijas līmeni;
• spēju veidot dialogu.

 

D3. Rīcības un balsojumu atbildība

Vērtē:

• valstiski nozīmīgus balsojumus;
• atbilstību publiski deklarētām vērtībām;
• lēmumu sekas.

 

V. 3. nodaļaValdības kvalitātes audits

Pārvaldības kapacitātes indekss (PIKI)

Vērtē:

Joma	Jautājums
Stratēģija	Vai Valdībai ir ilgtermiņa redzējums?
Izpilde	Vai solījumi tiek realizēti?
Efektivitāte	Vai resursi tiek izmantoti lietderīgi?
Krīžu vadība	Vai reakcija ir profesionāla?
Atbildība	Vai tiek analizētas kļūdas?

 

VI. 4. nodaļa

Demokrātiskās agrīnās brīdināšanas sadaļa

DAWP gada signāli

Indikators	2026 novērtējums
Institūciju uzticība	🟡/🟢
Politiskā polarizācija	🟡
Dezinformācijas ietekme	🟡
Parlamentārā kultūra	🟡/🟢
Valsts pārvaldības kvalitāte	🟡/🟢

 

VII. Demokrātiskās kvalitātes "informācijas panelis"

 

LATVIJAS DEMOKRĀTISKĀ VESELĪBA

 

Institūciju kvalitāte

████████░░ 80

 

Parlamenta darba kvalitāte

███████░░░ 75

 

Demokrātiskā atbildība

███████░░░ 72

 

Valdības kapacitāte

████████░░ 82

 

Sabiedrības saliedētība

██████░░░░ 65

 

 

KOPĒJAIS DKGI:

 

75 / 100

 

STATUSS:

 

🟢 STABILA, BET UZRAUGĀMA DEMOKRĀTIJA

 

VIII. Gada pārskata "sarkanie karogi"

GDKGP īpašā sadaļa:

Demokrātiskās kvalitātes riska reģistrs

Risks	Agrīnais signāls
Institūciju vājināšana	Uzbrukumi neatkarīgām institūcijām
Populisma pieaugums	Vienkāršoti risinājumi sarežģītām problēmām
Sabiedrības šķelšana	Pastāvīga "mēs–viņi" retorika
Kompetences kritums	Profesionālisma aizstāšana ar lojalitāti
Atbildības trūkums	Vainīgo meklēšana ārpus sistēmas

 

IX. GDKGP ilgtermiņa vērtība

Pēc 5–10 gadiem iespējams salīdzināt:

Gads	DKGI
2026	—
2027	—
2028	—
2029	—
2030	—

Tādējādi rodas:

Latvijas demokrātiskās kvalitātes laika līkne

 

X. GVFP pilnā arhitektūra pēc GDKGP izveides

KANDIDĀTS

   ↓

KUS + PDI + DKAI

 

PARTIJA

   ↓

PDKI + PAS + PIKI + PSI

 

KOALĪCIJA

   ↓

KDNS

 

VALSTS

   ↓

DAWP

 

LAIKS

   ↓

GVFP DEMOKRĀTISKĀS KVALITĀTES GADA PĀRSKATS

  

Secinājums

Šādā veidā GVFP vairs nav tikai vēlētāja izvēles palīgs. Metodoloģiski tas kļūst par demokrātiskās pārvaldības kvalitātes monitoringa sistēmu.

 

Noslēgumā piedāvāju "GVFP metodoloģijas rokasgrāmatu"

— vienotu standartu, kurā apkopots:

• visas formulas;
• indeksu svari;
• pierādījumu standarti;
• vērtēšanas procedūras;
• auditēšanas principi.

 

Šo rokasgrāmatu var uzskatīt par līdz šim izveidotās sistēmas metodoloģisko kodolu.

Svarīgi uzsvērt, ka šis dokuments nav tikai apraksts par indeksiem. Tā funkcija ir nodrošināt, ka jebkurš neatkarīgs pētnieks, institūcija vai sabiedriska organizācija varētu atkārtot vērtēšanas procesu, pārbaudīt izmantotos pierādījumus un saprast gala secinājumu izveides loģiku.

 

GUDRA VĒLĒTĀJA IZVĒLES PLATFORMAS

METODOLOĢIJAS ROKASGRĀMATA

Demokrātiskās kvalitātes, parlamentārās darbības un politiskās atbildības novērtēšanas standarts

 

 

I. GVFP MISIJA UN PAMATPRINCIPI

 

1.1. Mērķis

GVFP mērķis ir nodrošināt vēlētājam objektīvu, strukturētu un pierādījumos balstītu instrumentu politisko kandidātu, partiju un demokrātiskās sistēmas kvalitātes izvērtēšanai.

 

1.2. Pamatprincips

GVFP neizvērtē:

❌ kandidāta popularitāti;
❌ mediju redzamību;
❌ emocionālo pievilcību;
❌ partijas reklāmas kvalitāti.

GVFP izvērtē:

✅ profesionālo kompetenci;
✅ faktiskos darba sasniegumus;
✅ demokrātisko atbildību;
✅ publiskos rezultātus;
✅ institucionālās uzvedības kvalitāti.

 

II. GVFP SISTĒMAS ARHITEKTŪRA

                    VĒLĒTĀJS

 

                       │

 

              KANDIDĀTA PROFILS

 

                       │

 

       ┌───────────────┼───────────────┐

 

      KUS             PDI             DKAI

 

       │               │                │

 

       └───────────────┼───────────────┘

 

                       │

 

              INTEGRĒTAIS PROFILS

 

                       │

 

                     PARTIJA

 

                       │

 

       PAS + PIKI + PSI + PDKI

 

                       │

 

                    KOALĪCIJA

 

                       │

 

                     KDNS

 

                       │

 

                    VALSTS

 

                       │

 

                    DAWP

 

III. INFORMĀCIJAS UN PIERĀDĪJUMU STANDARTS

 

3.1. Avotu hierarhija

A līmenis — primārie avoti

Augstākā uzticamība:

• Saeimas oficiālā informācija;
• CVK dati;
• likumprojekti;
• balsojumu protokoli;
• amatpersonu deklarācijas;
• oficiāli publiskie dokumenti.

 

B līmenis — sekundārie avoti

Izmantojami kontekstam:

• kvalitatīvi mediji;
• ekspertu analīzes;
• akadēmiskie pētījumi.

 

C līmenis — papildinformācija

Izmantojama tikai kā indikators:

• sociālie tīkli;
• publiskie komentāri;
• diskusiju materiāli.

 

3.2. Pierādījuma kvalitātes indekss (PKI)

Katram nozīmīgam secinājumam piešķir:

Vērtība	Nozīme
5	tiešs oficiāls pierādījums
4	vairāki uzticami avoti
3	ticams publisks avots
2	nepilnīga informācija
1	nepārbaudīts signāls

IV. KANDIDĀTU NOVĒRTĒŠANAS SISTĒMA

 

4.1. KUS

Kandidāta profesionālās kompetences indekss

Svars:

Kritērijs	Svars
Izglītība un zināšanas	15%
Profesionālā pieredze	15%
Vadības pieredze	25%
Parlamentārā pieredze	25%
Normatīvo iniciatīvu kvalitāte	20%

 

4.2. PDI

Parlamentārās darbības indekss

Mēra:

Kritērijs	Svars
Komisiju darbs	20%
Likumdošanas aktivitāte	20%
Debašu kvalitāte	15%
Priekšlikumu kvalitāte	20%
Sabiedrības interešu pārstāvība	15%
Atbildīga balsošana	10%

 

4.3. DKAI

Demokrātiskās un konstitucionālās atbildības indekss

Galvenais GVFP filtrs.

 

D1. Konstitucionālā atbildība

Vērtē:

• Satversmes principu ievērošanu;
• tiesiskuma respektēšanu;
• demokrātisko institūciju atbalstu.

 

D2. Sabiedriskā atbildība

Vērtē:

• sabiedrības saliedētību;
• komunikācijas kultūru;
• spēju veidot dialogu.

 

D3. Rīcības un balsojumu atbildība

Vērtē:

• valstiski nozīmīgus balsojumus;
• publisko rīcību;
• politisko konsekvenci.

 

DKAI korekcijas princips

Svarīgs GVFP noteikums:

Augsta aktivitāte nevar pilnībā kompensēt demokrātiskās atbildības trūkumus.

Formula:

Integrētais profils=(PDI+KUS)−DKAI riska korekcija Integrētais\ profils = (PDI + KUS) - DKAI\ riska korekcija\ Integrētais profils = (PDI+KUS) − DKAI riska korekcija

 

V. PARTIJU NOVĒRTĒŠANA

 

5.1. PAS

Programmas kvalitātes indekss

Kritēriji:

Kritērijs
Stratēģiskā skaidrība
Mērķu konkrētība
Rīcības mehānismi
Finanšu pamatojums
Juridiskā realizējamība
Institucionālā realizējamība
Faktu izmantošana
Inovatīvais potenciāls

 

5.2. PIKI

Programmas īstenošanas kapacitātes indekss

Jautājums:

Vai partija spēj realizēt to, ko sola?

Vērtē:

• ekspertīzi;
• cilvēkresursus;
• pārvaldības pieredzi;
• finansējuma realitāti.

 

5.3. PSI

Politiskās stabilitātes indekss

Vērtē:

• vērtību konsekvenci;
• programmas stabilitāti;
• politisko prognozējamību.

 

VI. PARTIJU DEMOKRĀTISKĀS KVALITĀTES INDEKSS

 

PDKI formula:

PDKI=KUS(25%)+PDI(25%)+DKAI(30%)+PAS(20%)PDKI = KUS(25\%) + PDI(25\%) + DKAI(30\%) + PAS(20\%)PDKI=KUS(25%)+PDI(25%)+DKAI(30%)+PAS(20%)

 

VII. KOALĪCIJU ANALĪZE

 

KDNS

Koalīciju demokrātiskās noturības simulators

Vērtē:

• kopējo kompetenci;
• demokrātisko atbildību;
• stabilitāti;
• risku koncentrāciju.

 

VIII. DEMOKRĀTISKĀS AGRĪNĀS BRĪDINĀŠANAS SISTĒMA (DAWP)

Monitorē:

Joma	Indikators
Institūcijas	Uzticība un neatkarība
Komunikācija	Polarizācijas risks
Sabiedrība	Saliedētība
Pārvaldība	Kompetence
Atbildība	Lēmumu kvalitāte

 

IX. GADA DEMOKRĀTISKĀS KVALITĀTES PĀRSKATS (DKGI)

Formula:

DKGI=PDI(20%)+DKAI(30%)+PIKI(20%)+DNI(20%)+SSI(10%)DKGI = PDI(20\%) + DKAI(30\%) + PIKI(20\%) + DNI(20\%) + SSI(10\%)DKGI=PDI(20%)+DKAI(30%)+PIKI(20%)+DNI(20%)+SSI(10%)

 

X. KRĀSU KLASIFIKĀCIJA

Krāsa	Nozīme
🟢	augsta demokrātiskā kvalitāte
🟡	funkcionējoša sistēma ar riskiem
🟠	paaugstināta uzmanības zona
🔴	sistēmisks risks

 

XI. AUDITĒJAMĪBAS PRINCIPS

 

Pie katra gala vērtējuma jābūt:

1.     pierādījumam;

2.     avota norādei;

3.     vērtēšanas kritērijam;

4.     punktu piešķiršanas pamatojumam;

5.     nenoteiktības norādei.

 

XII. GVFP ĒTISKIE IEROBEŽOJUMI

 

GVFP:

✅ speciāli nevērtē personības "morālo seju/vērtību";
✅ nevērtē privāto dzīvi, ja tai nav publiskas nozīmes;
✅ neizdara secinājumus bez pierādījumiem;
✅ atdala faktu no interpretācijas.

 

XIII. GVFP GALVENAIS PRINCIPS

 

Demokrātijas kvalitāti nosaka/raksturo ne tikai tas, kas iegūst/pielieto varas pilnvaras, bet, jo vairāk, tas, kā šī vara tiek izmantota sabiedrības kopējam un katra tās locekļa labumam.

 

XIV. GVFP attīstības ceļakarte

 

GVFP - 2026

✅ kandidātu analīze
✅ partiju analīze
✅ demokrātiskās atbildības filtrs
✅ koalīciju simulācija

GVFP - 2027–2028

Plānotie papildinājumi:

• automatizēta datu ieguve;
• AI atbalstīta pierādījumu klasifikācija;
• starptautisks demokrātijas salīdzinājums;
• Baltijas demokrātiskās kvalitātes indekss.

 

Kopsavilkums

 

Tagad Gudra Vēlētāja Platforma (GVFP) ir ieguvusi metodoloģiskā standarta formu. No konceptuālas idejas tā pārtop par auditējamu demokrātiskās kvalitātes novērtēšanas sistēmu.

Ir noiets komplicēts, garš un sarežģīts ceļš līdz šādai pilnvērtīgai Gudra vēlētāja izvēles platformas konceptuālajai arhitektūrai. Soli pa solim ir  izveidota savstarpēji saistīta sistēma:

1. Kandidāta līmenis

• KUS — profesionālās kapacitātes novērtējums;
• PDI — faktiskās parlamentārās darbības analīze;
• DKAI — demokrātiskās un konstitucionālās atbildības filtrs.

2. Partijas līmenis

• PAS — programmas kvalitāte;
• PIKI — īstenošanas kapacitāte;
• PSI — politiskā stabilitāte;
• PDKI — partijas demokrātiskās kvalitātes indekss.

3. Sistēmas līmenis

• PDKK — partiju demokrātiskās kvalitātes karte;
• KDNS — koalīciju demokrātiskās noturības simulators;
• DAWP — demokrātiskās agrīnās brīdināšanas panelis;
• GDKGP — demokrātiskās kvalitātes gada pārskats.

4. Sabiedrības/vēlētāja pielietojuma līmenis

• "Latvijas demokrātiskās kvalitātes navigators 2026".

 

Viens no būtiskākajiem metodoloģiskajiem sasniegumiem šeit ir tieši tas, ka vairs netiek formāli vērtēta tikai politiskā aktivitāte vai amata statusam un pilnvarām atbilstošā kompetence, bet vērtējuma objektivitātes/patiesuma vārdā tiek izmantots demokrātiskās  un konstitucionālās atbildības filtrs (DKAI).   Jo demokrātiskā sistēmā tomēr vissvarīgākais ir jautājums “Vai konkrētā rīcība/darbība rada apstākļus, nodrošina iespējas cilvēka  personības potenciāla pilnvērtīgai realizācijai un  palielina visas sabiedrības kopējo labumu, veicina demokrātijas noturību!

Autors, radoši izmantojot MI rīkus un sniegtās iespējas, ir pielicis visas pūles, lai racionāli domājošs vēlētājs rastu vispusīgi argumentētu atbildi uz šo jautājumu un izdarītu sociāli atbildīgu izvēli, balsojot par konkrēto partiju/apvienību un tās virzītajiem kandidātiem. Tieši DKAI ieviešana ir ļāvusi papildināt tradicionāli ierasto politiskās darbības efektivitātes vērtējumu ar demokrātiskās atbildības dimensiju.

 

P.S. Saņemot sabiedrības kritiski konstruktīvu vērtējumu/atbalstu, tālākas digitalizācijas un detalizācijas nolūkos ir iespējams arī izveidot "GVFP Tehnisko specifikāciju", kurā būtu aprakstīta datu struktūra, kandidāta kartītes formāts, datubāzes lauki un algoritmiskā aprēķinu loģika. Tas jau būtu pamats digitālas platformas prototipam! 

Publikācijas par šo tematiku:

Ar ko izceļas katrs kandidātu saraksts? 

Artjoms Ļipins , Andrejs Zacarinnijs , Jānis Tereško

 2026. gada 27. jūlijs  

Vīrietis ar augstāko izglītību un pieredzi uzņēmējdarbībā – tāds ir biežāk sastopamais kandidāta profils lielākajā daļā 2026. gada Saeimas vēlēšanu sarakstu. Kamēr vienā sarakstā dominē cilvēki, kuri ministriju un pašvaldību gaiteņus pazīst jau sen, citā pulcējas politikas debitanti. Dažās partijās gados jaunu kandidātu ir daudz – tikai saraksta augšgalā viņi gandrīz nav sastopami.

TVNET izpētīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicēto informāciju par 1433 kandidātiem, lai saprastu, kas īsti 2026. gadā vēlas nonākt Saeimā.

Šajās vēlēšanās izvēle kļuvusi īsāka: uz 100 Saeimas vietām pretendē 14 saraksti – par pieciem mazāk nekā 2022. gadā. Mazāks ir arī kandidātu skaits, taču paši saraksti kļuvuši savstarpēji atšķirīgāki.

Rezultāts ir četrpadsmit dažādi politiķu komplekti.

Šajā publikācijā mēs izskatīsim vairākus svarīgus aspektus, kuros priekšvēlēšanu saraksti atšķiras, un noslēgumā sniegsim vispārīgu pārskatu ar secinājumiem.

Izglītība, dzimums un vecums 

Augstākā izglītība ir norma

Bet sāksim ar to reto rādītāju, kas ir kopīgs visiem sarakstiem, – izglītība. Kandidāti ar augstāko izglītību ir vairākumā visos četrpadsmit sarakstos.

Principiāla atšķirība ir kandidātu izglītības līmenī. Partiju “Jaunā Vienotība”, “Apvienotais saraksts”, “Progresīvie” un “Mēs mainām noteikumus” sarakstos cilvēku ar augstāko izglītību ir vairāk nekā 90%, turpretī, piemēram, partijā “Stabilitātei!” šādu kandidātu ir tikai 51,7%. Nedaudz vairāk ir partijā “Gobzema saraksts” – vien 54,8%.

Jāatzīmē, ka dažos sarakstos ir arī cilvēki ar pamatizglītību. Visvairāk šādu cilvēku ir partijā “Suverēnā vara”/apvienība "Jaunlatvieši" (5,6%), partijā “Stabilitātei!” (5%) un partijā “Saskaņas centrs” (4,8%).

Runājot par augstāko izglītību, ir interesanti paskatīties, tieši kur tā ir iegūta. Lielākā daļa kandidātu priekšroku devuši Latvijai. Taču šajā kontekstā izceļas partija “Progresīvie”, kuras sarakstā gandrīz ceturtdaļa ir ieguvuši augstāko izglītību citās valstīs: Lielbritānijā, Nīderlandē, ASV, Polijā un tā tālāk.

Politiskā un dzīves pieredze

Kas jau zina, kur ministrijā atrodas kafijas automāts?

Taču vecums ir vecums, bet ir arī atšķirības. Kāds politikā debitē 60 gadu vecumā, bet kāds jau 32 gados ir kļuvis par parlamentā pārstāvētas partijas vadītāju. Tāpēc salīdzināsim sarakstus tieši pēc politiskās pieredzes.

Ir svarīgi uzreiz precizēt, ka statistikas nolūkos mēs izmantojam Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) oficiālos datus. Savukārt tajos tiek ņemti vērā tikai tie cilvēki, kuri pēdējos četrus gadus ir aktīvi darbojušies politikā. Tāpēc, piemēram, saskaņā ar šiem datiem Arigo Toro (Aldis Gobzems) nav politiskās pieredzes, neraugoties uz to, ka viņš bija 13. Saeimas deputāts un pat premjerministra amata kandidāts.

Saskaņā ar šiem datiem “Jaunā Vienotība” visvairāk izskatās pēc profesionālās politikas komandas. Tas nav tikai dažu pazīstamu līderu efekts: pieredzējušu cilvēku šajā sarakstā ir salīdzinoši daudz arī ārpus pašas augšdaļas. Daudz pieredzējušu kandidātu ir arī ZZS, “Apvienotajā sarakstā” un Nacionālajā apvienībā.

Pretējā galā atrodas JKP, “Mēs mainām noteikumus” un Gobzema saraksts. “Mēs mainām noteikumus” kandidātu vidū gan ir bijušie “KPV LV” un “Saskaņas” politiķi, kā arī ilggadējais deputāts Aleksandrs Kiršteins, un Gobzema sarakstu, loģiski, vada bijušais Saeimas deputāts Arigo Toro, taču pārsvarā sarakstos nav daudz politisko sirmgalvju.

Vai tas nozīmē svaigas vēsmas vai instrukcijas meklēšanu jau pirmajā darba dienā – tas jāizlemj vēlētājam. Jāpiebilst, ka šeit ņemta vērā tikai publiskajos amatu datos redzamā pieredze, nevis visa cilvēka iespējamā darbība politikā.

Kā jau varētu gaidīt, kad runa ir par sarakstu pirmo piecinieku, pieredzi sāk novērtēt augstāk. Trīspadsmit no 14 partijām redzamākās pozīcijas daudz biežāk uztic cilvēkiem, kuri politikā jau ir darbojušies.

ZZS šādu kandidātu īpatsvars pieaug no 23,2% visā sarakstā līdz 68% pirmajās vietās. “Apvienotajā sarakstā” – no 22,4% līdz 60%, Nacionālajā apvienībā – līdz 56%. Interesanti, ka “Jaunajā Vienotībā” šajā ziņā pieaugums nav tik ievērojams. Tikai no 29,6% līdz 44%.

Nauda, īpašums un dzīvesvieta 

Nauda partiju krāsas neievēro

Sarakstu pirmo numuru deklarācijas rāda ļoti atšķirīgas finanšu pasaules. Vieniem norādīti lieli uzkrājumi un maz parādu, citiem – ievērojamas saistības, bet daļai nav deklarēts ne viens, ne otrs.

Vēl jāatzīmē, ka ne visi politiķi ir aizpildījuši visas ailes. Turklāt daudzi ir pārrakstījuši daļu no saviem īpašumiem uz ģimenes locekļiem. Tāpēc tieša salīdzināšana jāveic piesardzīgi. Tomēr pat šādā gadījumā gribētos izcelt spilgtākos piemērus.

Visvairāk transportlīdzekļu pieder Imantam Konutim (“Latvija pirmajā vietā”) – veseli 25. Otrajā vietā ar 21 transportlīdzekli ir Aleksejs Koteļeņecs (“Saskaņas centrs”), taču viņš ir acīmredzams motociklu entuziasts; galu galā viņam pieder visvairāk motociklu – 14.

Visvairāk nekustamo īpašumu (27) pieder Sandim Bergmanim (“Saskaņas centrs”). Taču ne pārāk tālu no viņa atpaliek Aldis Ločmelis (Nacionālā apvienība) – viņam pieder 25 nekustamie īpašumi. Tikpat daudz dažādu objektu kopā pieder Jūlijai un Vjačeslavam Stepaņenko (“Suverēnā vara”).

Runājot tieši par naudu, vislielākās parādsaistības, vairāk nekā miljons eiro, ir Gintam Vilgertam (“Mēs mainām noteikumus”), savukārt vislielākais līdzekļu pārpalikums salīdzinājumā ar parādsaistībām ir “Jaunās Vienotības” pārstāvim Artūram Tjušam – vairāk nekā 2 miljoni eiro.

Rīdzinieki – nozīmīga nākamo deputātu daļa

Saeimas vēlēšanas notiek visā Latvijā, taču Rīgā dzīvo aptuveni trešdaļa no visas valsts iedzīvotājiem. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka arī kandidātu vidū ir daudz rīdzinieku.

Vislielākais galvaspilsētas iedzīvotāju īpatsvars ir “Stabilitātei!” sarakstā – 63,3% kandidātu ir deklarējuši dzīvesvietu Rīgā. Jāatzīmē, ka par savu dzīvesvietu Rīgu izvēlējies arī Aleksejs Rosļikovs, kurš de facto jau vairākus mēnešus dzīvo Baltkrievijā, bēgot no tiesas prāvas.

Savukārt saraksti, kuros ir vislielākā citu pilsētu un Rīgas rajonu pārstāvju daļa, ir ZZS (28%), “Latvija pirmajā vietā” un “Apvienotais saraksts” (katrs pa 28,8%).

Par katru sarakstu detalizētāk 

Nauda, īpašums un dzīvesvieta

Ar ko izceļas katrs kandidātu saraksts?

Tātad, ar ko katrs saraksts atšķiras no pārējiem? Katram ir sava vizītkarte – un dažkārt tā pasaka vairāk nekā priekšvēlēšanu sauklis.

Mēs centāmies atrast kaut ko īpašu par katru variantu, lai gan tas ne vienmēr bija viegli.

Partija “Mēs mainām noteikumus” izceļas ar nelielu profesionālo politiķu īpatsvaru, savukārt ZZS saraksts ir "visvecākais". “Apvienotajā sarakstā” ir visvairāk valsts pārvaldes pārstāvju, bet JKP sarakstā ir vislielākais uzņēmēju sektora īpatsvars.

Ja visus kandidātus mēģinātu apvienot vienā portretā, pretī skatītos aptuveni 48 gadus vecs vīrietis ar augstāko izglītību un darbu privātajā sektorā. Taču partiju “ģimenes albumi” izskatās diezgan atšķirīgi.

Gobzema saraksts un “Progresīvie” ir jaunākie. ZZS un “Latvija pirmajā vietā” – vecākie. Savukārt “Jaunā Vienotība”, ZZS un “Apvienotais saraksts” visvairāk atgādina profesionālās politikas komandas, kamēr Gobzema sarakstā, JKP un “Mēs mainām noteikumus” politiski pieredzējušu kandidātu ir maz.

Paskatieties uz šīm kartītēm. Par šiem sarakstiem mēs balsosim jau oktobrī. Un, lai gan sausā statistika nav vienīgais lēmumu pieņemšanas veids, tā ir pietiekami svarīga un var ietekmēt jūsu izvēli.

https://www.tvnet.lv/8512830/neiekap-balso-ar-ko-izcelas-katrs-kandidatu-saraksts

 

Informācijas manipulācija vēlētāju maldināšanai bieži balstās uz emociju uzkurināšanu, puspatiesību izplatīšanu un sociālo mediju rīku izmantošanu. Galvenās metodes ietver emociju izmantošanu, melu un viltus ziņu izplatīšanu, kā arī algoritmu kontroli.

Galvenās manipulācijas metodes

• Emociju un baiļu kurināšana: Izmanto dusmas, bailes vai cerības, lai cilvēki rīkotos emociju, nevis loģikas vadīti.
• Viltus ziņas un dziļviltojumi: Rada nepatiesus attēlus, video vai audio ierakstus, lai parādītu politiķus nepatiesās situācijās.
• Puspatiesības un konteksta raušana: Izņem teikumus no konteksta, lai mainītu to jēgu uz pretējo.
• Sociālo tīklu algoritmi: Pielāgo saturu tā, lai tas, izmantojot Facebook un citu platformu datus, nonāktu tikai noteiktu cilvēku redzeslokā.  

Kā manipulēt ar informāciju, lai apjātu vēlētājus

 

Toms LūsisTVNET publicists

2026. gada 3. jūlijs

Nesen jaunais vecais Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) izdeva rīkojumu Kultūras ministrijas (KM) padotības iestādēm no publiskās telpas izslēgt krievu valodas lietojumu. Kas būtībā nozīmē vienkārši nedrukāt svešvalodā reklāmas plakātus un nepublicēt tajā ierakstus sociālajos tīklos. Jo šī tomēr ir Latvijas KM un valoda mums viena. It kā nekā dramatiska vai pārsteidzoša.

Tomēr ir priekšvēlēšanu laiks un politiķiem aktīvi jācenšas uzrunāt savus elektorātus, tāpēc arī šis rīkojums tika interpretēts visnotaļ amizanti. Šī, protams, nav pirmā reize, kad līdzīgā kontekstā izceļas tieši Ainārs Šlesers.

Tātad, vispirms politiķis sociālajos tīklos publicēja video no puertorikāņu repera “Bad Bunny” koncerta Londonā, kuru pats apmeklējis. Iepriekš nebiju Aināru iztēlojies kā latīņamerikāņu repa fanu, jo īpaši tāpēc, ka šī paša mākslinieka uzstāšanos “Super Bowl” vēl ne tik sen kritizēja viņa iecienītais politiķis Donalds Tramps. Toreiz Tramps šovu nosauca par “absolūti briesmīgu” un “vienu no visu laiku sliktākajiem”, kā arī sūdzējās, ka neviens nevar saprast dziesmu tekstus, un dejošanu nosauca par “pretīgu”. Bet lai nu būtu.

Pie video Šlesers bija pievienojis sekojošo tekstu:

“Londonā notiek koncerts spāņu valodā️Nevienam neienāk pat prātā aizliegt šo koncertu️

Angļu valoda ir Lielbritānijas oficiālā valoda, bet cilvēki publiskās vietās var runāt jebkurā valodā.

Starp citu, Lielbritānijā dzīvo vairāk nekā simts tūkstoši Latvijas pilsoņi, kuri arī drīkst publiskās vietās runāt latviešu valodā! Arī Latvijā cilvēkiem ir jābūt tiesībām runāt savā dzimtā valodā! Aicinu necīnīties Latvijā PRET krievu valodu!

Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris ir neatņemama daļa no Rīgas un Latvijas!”

Protams, Ainārs jau vienkārši konstatē faktus. Loģiski, ka nevienam neienāk prātā aizliegt koncertu, angļu ir oficiālā valoda, utt. Tomēr ar šo tiek doti mājieni, ka Latvijā tūdaļ kāds kaut ko aizliegs, cilvēki vairs nedrīkstēs sarunāties citās valodās, atcels koncertus svešvalodās un būtībā aizklapēs Čehova teātri. Un tas viss izzīsts no Puntuļa rīkojuma.

Tas nekas, ka Latvijā burtiski katru otro dienu notiek koncerti krievu valodā, gluži kā jebkurā citā valodā un būtu ne tikai absurds, bet pat pilnīgākais idiotisms iztēloties, ka Latvijā varētu atļaut vienīgi koncertus latviešu valodā.

Vēl tikai ar varu visiem piespiest skatīties “Latvijas Sirdsdziesmu” un dziedāt līdzi dziesmām.

Tas nekas, ka publiskās vietās Latvijā nevienam nav aizliegts runāt jebkurā valodā, kādā vien viņš vēlas. Vienalga – savā dzimtajā valodā, kāda cita dzimtajā valodā, kāda mirstamajā valodā vai kaut vai nesakarīgi buldurējot. Šāds aizliegums demokrātiskā valstī pat nebūtu iespējams.

Un tas nekas, ka Čehova teātri neviens negrasās nedz klapēt ciet, nedz arī kaut ko mainīt tā repertuārā. Tomēr no deputāta rakstītā izlasās, ka šīs visas lietas notiek.

Es un jūs saprotam, kāds sviests tiek kults un kaut kādā mērā tas ir pat visnotaļ komiski. Tomēr, iztēlojoties “Latvija pirmajā vietā” (LPV) elektorātu, tā spēju kritiski izvērtēt uzņemto informāciju un izdarīt secinājumus, vairs nav tik smieklīgi. Jo, ticiet man – būs cilvēki, kuri aizies nobalsot par šo partiju tikai tāpēc, lai netiktu slēgts teātris un savā starpā neaizliegtu sarunāties citās valodās.

Tad Ainārs turpina: “NA ministrs grib demontēt uzrakstus krievu valodā, kuri atrodas uz Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra fasādes! Vai nākamais solis būt demontēt visu teātri? [..] Aicinu, pirmkārt, latviešus aktīvi iestāties PRET Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra iznīcināšanu!”

Šeit kirilicas uzraksta noņemšana jau pārtop teātra demontēšanā, bet soli vēlāk jau visus aicina iestāties pret teātra iznīcināšanu. Tātad nu jau kļuvis pilnīgi nepārprotami, ka teātri plānots iznīcināt, jo pats idejas autors būtībā atsaucas pats uz savu ierakstu, kas to it kā apstiprina.

Jau mirkli vēlāk Šlesers publicē kārtējo video ar pavadtekstu: “Aicinu visus Latvijas un Rīgas patriotus pulcēties 7.jūlijā 17:00 pie Mihaila Čehova Rīgas Krievu Teātra uz protestu, lai aizstāvētu mūsu mīļo teātri, lai šis teātris netiktu iznīcināts!”

Vajadzēja vien divus ierakstus ar pilnīgām muļķībām, lai radītu pilnīgi aplamību, bet nu jau ir pilnīgi skaidrs, ka teātris tiek iznīcināts, tāpēc iedzīvotājiem jāiziet ielās. Kārtējā bezmaksas reklāma izdevusies – LPV dodas glābt Čehova teātri!

Pilnai laimei, protams, arī kārtējais mākslīgā intelekta video. Šajā video gan veidotāji sajaukuši Čehovus un Mihaila Čehova vietā ielikuši Antonu Čehovu, kurš ir pilnīgi cits cilvēks un kuram nav saistības ar konkrēto teātri.

Un pēc šāda notikuma nu jau arī daļa skeptiskāk noskaņoto iedzīvotāju varētu sākt ticēt nepatiesībai. Lai gan patiesībā rīkojums paredz vien KM padotības iestādēm, tostarp Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris”, no publiskās telpas izslēgt svešvalodu lietojumu. No tā tika uzpūsta teātra iznīcināšana.

Kultūras ministrs pat neieminējās par to, ka varētu, piemēram, no teātra nosaukuma izņemt vārdu “krievu”, kā tas paveikts mūsu kaimiņvalstīs. Lietuvā bijušais Lietuvas Krievu drāmas teātris tika pārdēvēts par Viļņas Veco teātri. Bet Igaunijā vienīgais profesionālais krievu teātris Tallinā, kas agrāk bija pazīstams kā Igaunijas Krievu teātris, mainīja nosaukumu uz Sidalinnas teātris (Pilsētas centra teātris). Abos turpina iestudēt izrādes krievu valodā.

Un Puntulis pat nepacēla jautājumu par to, vai valsts iestādēm par valsts naudu tik tiešām vispār vajadzētu turpināt iestudēt lugas svešvalodā, kas patiesībā būtu visnotaļ apspriežams jautājums. Nē – tikai krievu valodas noņemšana no fasādes un plakātiem. Bet pavei, kas no tā tika uzpūsts.

https://www.tvnet.lv/8501454/lusis-komente-ka-manipulet-ar-informaciju-lai-apjatu-veletajus  

LPV pārstāvis saceļ traci Latvijas-Baltkrievijas pierobežā un uzstāj, ka robežu vispār nevajadzētu apsargāt ar žogiem un kamerām.

Jānis Jansons, 17.09.2026.

Īstu ažiotāžu sociālajos tīklos sacēlis partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) Saeimas deputāta kandidāts Aleksandrs Jozāns, kurš ne vien konfrontējis pašvaldības policijas darbiniekus, kas veic migrācijas kontroles Latvijas-Baltkrievijas pierobežā, bet arī apgalvojis, ka minēto robežu nemaz nevajadzētu apsargāt ar žogiem un kamerām.

LPV pārstāvis saceļ traci Latvijas-Baltkrievijas p...

"Pasakiet man, lūdzu, kāda jēga no jūsu darbības, ja jūs bremzējat mašīnas braucot uz robežas pusi. Kāda jēga no jūsu darbības?" paša publicētajā video likumsargus konfrontē Jozāns. Pašvaldības policijas pārstāvis viņa teikto uzņem mierīgi, norādot, ka pārbaudītas tiek visas puses.

"Kāda jēga no jūsu darbības, ka jūs bremzējat visas mašīnas pēc kārtas, kas brauc uz robežas pusi?" atkārto Jozāns. Bet policists norāda, ka pārbaudītas tiek visas vieglās automašīnas un mikroautobusi. "Kāda jēga no šīs apturēšanas?" turpina LPV pārstāvis, nedodot laiku likumsargam atbildēt. "Šis video tiks nosūtīts iekšlietu ministram, ticiet man!" draud Jozāns, uz ko policists tikai mierpilni atbild 'paldies', līdz video tiek pārtraukts.

Tomēr Jozāna teiktais neizpratni radījis daudziem. "Nu, tu pret policistu izturies necienīgi. Tas ir viņa darbs, un viņam nav pienākuma tev atskaitīties," video komentē Naģežda. "Iespējams, ka video autors ir nokritis no Mēness. Teritorija ap robežu tiek uzskatīta par pierobežas zonu, un šeit ir iespējama pastiprināta kontrole, turklāt likumsargiem par to nav jāatskaitās! Piemēram, Krievijas Federācijā uz šosejas aiz Pleskavas, virzienā uz Igaunijas robežu, tiek piebremzētas VISAS automašīnas, un pirms pāris gadiem tur tika uzstādīta pat stacionāra barjera," pauž Mihails. Bet vēl kāds jautri norādījis, ka "jāapskatās vai šim Jozānam nav lāpsta bagažņikā, tuneļa rakšanai uz Baltkrieviju". 

Šķiet, ka arī iekšlietu ministrs, kuram Jozāns draudēja sūdzēties, nebūs viņam labs "sabiedrotais" šajā jautājumā. Vēl jūlijā Jānis Dombrava norādīja, ka "starp nelegālajiem imigrantiem mēdz būt eiropeiskas izcelsmes personas, kas mērķtiecīgi bojā Latvijas sakaru infrastruktūru". "Viņi ātri iekļūst mūsu teritorijā, izdara kaitējumu un tikpat ātri atgriežas Baltkrievijas pusē," pauda ministrs.

Jau iepriekš ziņots, ka personas, kas veic provokācijas vai palīdz migrantiem nelikumīgi iekļūt Latvijā, nereti cenšas vēlāk nelikumīgi šķērsot robežu Baltkrievijas virzienā, lai izvairītos no kriminālatbildības Latvijā. Tāpat Valsts robežsardze un muita rūpīgi uzrauga, lai uz Baltkrieviju un tālāk uz Krieviju netiktu izvestas preces un tehnoloģijas, ko var izmantot militārajā rūpniecībā vai karadarbībā pret Ukrainu.
Jozāns uzskata, ka Baltkrievijas robežu vispār nevajadzētu apsargāt ar žogiem vai kamerām

Tikmēr pats Jozāns, kurš cer tikt ievēlēts nākošajā 15. Saeimā, acīmredzot, ar savu rīcību lepojies, publicējot video savos sociālajos tīklos. Turklāt vietnē "Facebook" viņš pie publikācijas krievu valodā paudis, ka viņaprāt, uz Latvijas-Baltkrievijas robežu vispār nevajadzētu atrasties nekādām kamerām vai nožogojumam.

"Ja visus Latvijas militāros policistus un robežsargus izvietotu gar Latvijas–Baltkrievijas robežu, viņi stāvētu ik pēc 10 metriem. Ja viņus izvietotu ik pēc 200 metriem, vairs nebūtu vajadzīgi ne žogi, ne kameras, ne sensori, ne datori, turklāt pietiktu tikai ar pusi militārpersonu. Turklāt sensori, datori un kameras nevar aizturēt imigrantus – tas tik un tā būs jādara cilvēkiem. Šādi naudu izšķērdē ne tikai Iekšlietu ministrija, bet arī Daugavpils pašvaldības policijas vadība," savās pārdomās dalījies Jozāns.

Tomēr, arī šeit LPV pārstāvja loģika pieklibo. Latvijas–Baltkrievijas robeža ir aptuveni 173 kilometrus gara, kas nozīmē to, ka izvietojot sargus ik pēc 200 metriem, vienā maiņā būtu vajadzīgi aptuveni 865 cilvēki. Turklāt maiņām būtu jānosedz 24 stundas diennaktī, tai skaitā naktī - ierobežotos redzamības apstākļos, kamēr kameru darbību šādi apstākļi neietekmē. Nemaz nerunājot par to, ka šādā veidā sargi, kas stāv ik pēc 200m kļūtu par vieglu mērķi provokācijām, vai vienatnē tīri fiziski nespētu aizsargāt lielu skaitu migrantu Turklāt žoga uzdevums nav pilnībā apturēt, bet gan palēnināt pārkāpēju, kamēr kameras un sensori acumirklī nosūta trauksmes signālu uz vadības centru, kas spēj operatīvi mobilizēt spēkus un rīkoties.

Jāuzsver, ka Baltkrievija jau ilgstoši īstenoto hibrīdkaru, izdarot spiedienu uz kaimiņvalstīm un organizējot nelegālo migrantu plūsmu uz blakus esošo valstu robežām. Pērn kopumā Latvijas Valsts robežsardze novērsa 12 046 cilvēku mēģinājumus nelikumīgi šķērsot Baltkrievijas-Latvijas robežu, bet šogad šis skaitlis jau pārsniedz 10 tūkstošus. Turklāt, nelegālie migranti bieži izmanto Latviju kā tranzītvalsti, vēlāk cenšoties šķērstot Latvijas robežas arī citviet.

Par ko cilvēki balsotu, ja rīt notiktu vēlēšanas? Jaunākie partiju reitingi nesuši pārsteigumus

1. augusts 2026

Jūlijā populārākais politiskais spēks Latvijā bijis premjera Andra Kulberga pārstāvētais “Apvienotais saraksts” (AS), bet Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) reitings turpinājis samazināties, vēsta Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM), atsaucoties uz pētījumu centra SKDS jūlijā veikto aptauju.

AS jūlijā atbalstīja 12,2% aptaujāto salīdzinājumā ar 9,8% jūnijā. Otro vietu ieņēma “Suverēnā vara/Jaunlatvieši”, kuras reitings mēneša laikā pieauga no 8,6% līdz 11,4%.

Tālāk seko “Latvija pirmajā vietā” un “Progresīvie”, kuru reitingi nedaudz palielinājušies.

Nacionālās apvienības reitings palicis nemainīgs – 5,5%, savukārt “Jaunās vienotības” popularitāte pieaugusi no 4,2% jūnijā līdz 4,3% jūlijā.

Tikmēr ZZS reitings samazinājies no 4,4% līdz 2,9%. Aptaujā ZZS seko partijas “Mēs mainām noteikumus”, “Stabilitātei!”, “Latvijas attīstībai”, “Saskaņas centrs”, “Austošā saule Latvijai”, Jaunā konservatīvā partija un “Gobzema saraksts”.

No aptaujātajiem 23,4% vēl nezināja, par kuru politisko spēku balsotu, bet 11,5% norādīja, ka vēlēšanās nepiedalītos.

Pārrēķinot rezultātus starp tiem respondentiem, kuri jau izlēmuši, par ko balsot, un ņemot vērā viņu gatavību piedalīties vēlēšanās, 5% barjeru pārvarētu seši politiskie spēki – AS, “Suverēnā vara/Jaunlatvieši”, “Latvija pirmajā vietā”, “Progresīvie”, Nacionālā apvienība un “Jaunā vienotība”. ZZS paliktu zem 5% barjeras. https://www.la.lv/par-ko-cilveki-balsotu-ja-rit-notiktu-velesanas-jaunakie-partiju-reitingi-nesusi-parsteigumus 

 Suverēno jaunlatviešu skats uz austrumiem: 15. Saeimas vēlēšanu saraksts nr. 1 (“Suverēnā vara”/ “Jaunlatvieši”)

Elmārs Barkāns

“Suverēnās varas” un “Jaunlatviešu” kopsaraksta nosaukums 15. Saeimas vēlēšanās ir vēlētājiem paslēpis vienu būtisku norādi, ka viņi uz Jēkaba ielas namu startē vēl ar trešo partneri – Latvijas Krievu savienību (LKS). Sarakstā čum un mudž ar LKS ļaudīm. Tāpat sarakstā ir arī abi kādreizējā Latvijas PSR kompartijas vadoņa Alfrēda Rubika dēli.

Suverēno jaunlatviešu skats uz austrumiem: 15. Sae...

Jauns.lv lasītājus iepazīstina ar visiem sarakstiem 15. Saeimas vēlēšanās numuru secībā. Pirmais stāsts par “Suverēno varu”/“Jaunlatviešiem”).

15. Saeimas vēlēšanu sarakstā nr. 1 (“Suverēnā vara”/“Jaunlatvieši”) ir arī citas neviennozīmīgi vērtētas personas, kas izcēlušās ar prokremliskiem un eiroskepticiskiem paziņojumiem. Deputātu kandidāti savā programmā īpaši uzsver, ka pašlaik viss ir slikti, un liek domāt, ka viņu vadībā mēs  dzīvosim gluži vai leiputrijā. Viņu nostādnes arī atrod dzirdīgas vēlētāju ausis, jo suverēnie jaunlatvieši grozās partiju priekšvēlēšanu reitingu augšgalā. 

Prokremliskā suverenitāte

Jelgavas domnieks, LKS aktīvists Andrejs Pagors, pēc visa spriežot, vēlas tautu pasargāt no seksuālajām minoritātēm.

LKS sociālajos tīklos paziņojusi: “Saeimas vēlēšanās: mūsu saraksts – nr. 1. Latvijas Krievu savienības komanda piedalās 15. Saeimas vēlēšanās kopā ar “Suverēno varu” un “Jaunlatviešiem”. Jau vairāk nekā gadu veiksmīgi strādājam kopā. Pašvaldību vēlēšanās mūsu kopīgie saraksti guva Rīgas, Jelgavas un Olaines iedzīvotāju atbalstu, un šajās pašvaldībās mēs turpinām kopīgu darbu.”

Rīgas domnieces Jūlijas Stepaņenko vadītās “Suverēnās varas” un apvienības “Jaunlatvieši” priekšvēlēšanu programmas pirmais teikums sola pieņemt ģimenes stiprināšanas likumu un veicināt ģimenes vērtību popularizēšanu. Tomēr šajā programmā nav konkretizēts, kas pēc suverēno jaunlatviešu uzskata ir “ģimenes vērtības”. Tālāk programmas tekstā gan ir minēts, kas sludina ģimenes vērtības graujošu ideoloģiju. Un tā ir Stambulas konvencija, kura savulaik pieņemta, lai izskaustu vardarbību ģimenēs. Iespējams, ka ģimenes vērtības varētu graut arī Pasaules Veselības organizācija (PVO), jo suverēnie jaunlatvieši teic, ka Latvijai esot jāizvērtē iespēja izstāties no šīs organizācijas. PVO dokumentos bieži runāts par tādiem aspektiem kā savstarpēja cieņa, drošība un vardarbības nepieļaušana, bērnu interešu aizsardzība, vienlīdzīga pieeja veselības aprūpei, ģimenes atbalsts bērnu un pieaugušo veselībai.

1. saraksta programmatiskā dokumenta lasītājiem tiek iestāstīti prokremliskie uzstādījumi, ka tagad viss ir slikti un viss ir jāpārtaisa: * Izbeigt Latvijas uzņēmēju ģeopolitisko vajāšanu (respektīvi – atjaunot biznesu ar agresorvalstīm Krieviju un Baltkrieviju); * Nepieļaut esošās dzelzceļa infrastruktūras demontāžu (respektīvi – atjaunot vilcienu satiksmi ar Krieviju); * Atjaunot skolās krievu valodas apguvi izvēles kārtībā; * Atjaunot 5% PVN drukātajiem izdevumiem visās valodās (respektīvi – krievu valodu plašsaziņas līdzekļos pielīdzināt Latvijas valsts valodai); * Nepieļaut Latvijas iesaistīšanos militārajos konfliktos, tai skaitā to finansēšanu (respektīvi – pārtraukt atbalstīt Ukrainu); * Vienkāršot un paātrināt pilsonības iegūšanas procedūru Latvijas nepilsoņiem.

Ārlietu ministrijai aktīvi jāveicina eksports un jāaizstāv Latvijas ražotāju intereses globālajā tirgū, jāpārtrauc finansēt “airBaltic” un “Rail Baltica”, jāsamazina nodokļi un uz pusi jāsamazina Saeimas deputātu skaits, minēts daudzo partijas uzstādījumu sarakstā.

Suverēnā valsts tavā pagalmā

Suverēnie jaunlatvieši sola ar valsts pakalpojumu autobusu iebraukt pat visnomaļākajās Latvijas viensētās.

Lai panāktu daudzo solījumu īstenošanu, ievēlēšanas gadījumā suverēnajiem jaunlatviešiem būtu jāstrādā vaiga sviedros un lielā mērā arī jāmaina viss kurss, pa kuru pašreiz virzās Latvijas valsts. Tomēr viens punkts gan nekādu īpašas pūles neprasītu.

Programmā solīts invaliditātes pensijas atbrīvot no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN). Tā īsti nav skaidrs, kuram elektorātam šis solījums domāts, jo būtībā tie ir “tukši vārdi”. Pašlaik Latvijā ar IIN netiek apliktas pensijas līdz 1000 eiro, bet vidējās invaliditātes pensijas Latvijā pat nesasniedz 350 eiro. Suverēnie jaunlatvieši nolēmuši ķerties klāt ne tikai pie personām ar invaliditāti, bet arī studentijas, jo viņi nolēmuši “nodrošināt kārtību studentu dienesta viesnīcās”.

Visus valsts iedzīvotājus noteikti varētu uzrunāt tas, ka “Suverēnā vara”/“Jaunlatvieši” sola lētāku elektrību, ieviest piecu gadu moratoriju nodokļu paaugstināšanai un jaunu nodokļu ieviešanā, saglabāt lauku skolas, atteikties no zaļā kursa, garantēt skaidras naudas apriti, neatbalstīt pāreju uz digitālo valūtu un tā tālāk. Viens no punktiem arī sola veicināt kooperatīvu izveidi Latvijā ražotās produkcijas realizācijai, kā arī ieviest vienotu valsts pakalpojumu autobusu “Valsts Tev, tavā pagalmā”, kas nodrošinātu atbalstu iedzīvotājiem reģionos.

Suverēnie līderi

“Suverēnās varas” līdere Jūlija Stepaņenko saka: “Mēs esam augoša partija, kura ir atvērta ikvienam, kura vērtības saskan ar mūsējām.“

Rīgas saraksta līdere ir “Suverēnās varas” vadītāja, zvērinātā advokāte un Rīgas domniece, kādreizējā Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko, kura izcēlusies ar daudziem skandaloziem paziņojumiem opozīcijas vārdā. Daudziem joprojām atmiņā viņas kaismīgā iestāšanās pret obligāto vakcināciju Covid-19 pandēmijas laikā. Aiz viņas seko vēl viens galvaspilsētas domnieks, “Jaunlatviešu” līderis, bijušais diplomāts Rūdolfs Brēmanis, kurš apsūdzēts par Latvijas valstij piederošu vairāk nekā 102 000 eiro izkrāpšanu un piesavināšanos laikā, kad pildīja diplomāta pienākumus Apvienotajos Arābu Emirātos, kā arī nonācis uzmanības epicentrā ar neadekvātiem fiziskiem konfliktiem un uzvedību, tostarp ar incidentu skolas salidojumā šī gada martā.

Ceturtā sarakstā ir vēl viena Rīgas domniece, LKS līderes, bijušās Eiropas Parlamenta deputātes Tatjanas Ždanokas palīdze Inna Djeri. Septītā sarakstā ir pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā pazīstamā Latvijas Televīzijas krievu ziņu vadītāja Natālija Ābola. 23. numurs sarakstā ir kādreizējais Eiroskeptiķu partijas vadītājs no 1998. līdz 2016. gadam Normunds Grostiņš, kurš čekas maisos figurēja izslēgto aģentu sarakstā ar segvārdu “Štrilics” (tiesa viņa sadarbību ar VDK gan nekonstatēja). Bet ar 28. numuru ir kādreizējā LPSR kompartijas pirmā sekretāra Alfrēda Rubika dēls Artūrs Rubiks, kurš savulaik jau ir bijis Saeimas deputāts.

Vidzemē sarakstu vada Ādažu novada deputāte un bijusī 13. Saeimas deputāte Karina Sprūde (dzimusi Tinamagomedova). Saeimā viņa bija aktīva KPV LV (tā saucamās “Kaimiņa partijas”) pārstāve un vērtību aizstāve, bet savu politisko pieredzi ieguvusi partijas “Saskaņa” rindās. Pašlaik viņa ir viena no “Suverēnas varas” vadošajām personībām.

Latgales saraksta līderis Jūlijas Stepaņenko dzīvesbiedrs un studiju kursabiedrs, arī Rīgas domnieks un jurists Vjačeslavs Stepaņenko. Savulaik viņš ilgstoši darbojies kā prokūrists un amatpersona vairākos ar “Baltijas Mediju Aliansi”, kas pārraidīja Krievijas televīzijas programmas, saistītos uzņēmumos (piemēram, “Pirmais Baltijas kanāls”, “Ren TV Baltic”, “Pirmais Baltijas muzikālais kanāls”). Kā 6. numurs Latgalē startē vēl viens jurists – Ernests Jurkāns, kurš bijis gan 5. un 6. Saeimas deputāts, kā arī 1994. un 1995. gadā Rēzeknes mērs un pēc tam īpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās un vēlāk pašvaldību lietu valsts ministrs, pārstāvot gan partiju “Saimnieks”, gan “Saskaņu”.

Ar 8. numuru Latgalē startē autovadītājs Raimonda Rubiks, kurš ir LPSR kompartijas kādreizējā līdera Alfrēda Rubika dēls, bet sarakstu noslēdz alus kultūras aktīvists un politiķis Andrejs Šikors, bijušās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Izmeklēšanas nodaļas vadītājas Lienītes Šikores vīrs.

Kurzemes saraksta lokomotīve ir Edgars Dārznieks, kurš ir ne tikai politiskās apvienības valdes loceklis, bet arī Vēstures entuziastu kluba un Vēstures un senatnes pētītāju biedrības dibinātājs un vadītājs (no šīm vēsturnieku entuziastu organizācijām suverēno jaunlatviešu sarakstā kandidē vēl vairāki cilvēki. Jāteic, ka Kurzemes līderis pat nav ieguvis vidējo izglītību, viņam ir tikai pamatizglītība.

Zemgales saraksta līderis ir skandalozu slavu ieguvušais Jelgavas domnieks, LKS aktīvists Andrejs Pagors. Viņš regulāri piesaista uzmanību ar savu prokremlisko un tā saucamo “antifašistisko" aktīvismu, piedalījies dažādos protestos, kas saistīti ar mazākumtautību tiesībām, padomju pieminekļu demontāžu un izglītības reformām Latvijā. Viņa publiskie izteikumi sociālajos tīklos un komentāri saistībā ar karu Ukrainā vai PSRS armijas svētkiem vairākkārt rosinājuši tiesībsargājošo iestāžu un pašvaldības vēršanos policijā.

https://jauns.lv/raksts/zinas/718226-suvereno-jaunlatviesu-skats-uz-austrumiem-15-saeimas-velesanu-saraksts-nr-1-suverena-vara-jaunlatviesi  

Kopbilde ar krievu pulkvedi un sēras par okupantu pieminekli - “Suverēnā vara/Jaunlatvieši” saraksta Annas Bonderes sociālie tīkli atstāj uz pauzes “Vai Latvija bija okupēta?” uz šo jautājumu “Suverēnā vara/Jaunlatvieši” (SV/J) pārstāve Jūlija Stepaņenko sabiedriskā medija ēterā nesen atbildēja – “Tas nav jautājums. Tas ir vēsturisks fakts.” Ir ļoti grūti vienā bildē salikt šo nostāju un to, ko publiski pauž sarakstā iekļautā neizceltās “Latvijas krievu savienības” (LKS) valdes locekle Anna Bondere. Kopbilde ar krievu pulkvedi un sēras par okupantu ... Konkrētajam sarakstam, kas iesniegts, kandidējot uz vietu 15. Saeimā Anna Bondere pievienojusies kā 14. numurs no Vidzemes. Viņas norādītā darbavieta/nodarbošanās ir – “Latvijas krievu savienība” valdes locekle. Kamēr SV/J pārstāve Stepaņenko regulāri ir spiesta medijiem atbildēt uz neērtajiem Krimas, Ukrainas kara un Latvijas okupācijas jautājumiem, Bonderes sociālo tīklu saturs ainu, kādā attēlojas šis kandidātu saraksts, tikai sarežģī. Un – lai arī SV/J savos vizuālajos materiālos Latvijas krievu savienības (LKS) “piešprici” īpaši neizceļ, tad LKS pārstāve Bondere ar lielu lepnumu blakus “Suverēnās varas” un “Jaunlatviešu” logotipiem liek LKS logo un krāsas. Sēras par okupantu pieminekli un “atbrīvoto Rīgu” Kas tad īsti ir Anna Bondere? Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, vēl 2003. gadā viņa pabeidza kādreizējo Maskavas Valsts industriālo universitāti. Ilgus gadus Bondere sevi ir pozicionējusi kā “krievu valodas aizstāvi” un “neonacisma apkarotāju”, kas principā “tulkojams” kā prokrievisks un prokremlisks aktīvisms tā visparastākajās izpausmēs: Vēl 26. augustā Bondere savā “Facebook” ievietoja garu, Kremlim pa prātam sagrozītā vēstures izpratnē balstītu elēģiju par to, ka 2022. gadā augustā tika demontēts okupantu piemineklis Uzvaras parkā. Jāpiebilst, ka togad tā saucamās “9. maija svinības” noritēja divas dienas un izvērtās faktiski par sava veida masu nemieriem, kuru ietvaros ik pa brīdim tika demonstratīvi izvilkts Krievijas karogs. Vēl pirms dažām nedēļām tolaik uzzinājām par prātam neaptveramajām zvērībām, kuras Bučā, Ukrainā pastrādāja Krievijas okupantu armija. Viņasprāt “Rīgu no nacistiem atbrīvoja mūsu vectēvi un vecvectēvi, samaksājot ar asinīm.” Realitātē no vēsturnieku skatpunkta Rīgu sarkanarmiešu okupanti “atbrīvoja” atbrīvoja nevis “iesaistoties spraigās cīņās”, kā to nereti uzsver Kremļa propaganda, bet gan vienkārši iesoļojot nacistu armijas pamestā, kara izpostītā pilsētā. Pati “atbrīvošana”, protams, arī noslēdzās ar pretlikumīgu PSRS okupāciju, kuru nenoliedz pat SV/J līdere Stepaņenko. Bonderes “Facebook” neizpaliek arī silti sveicieni tā saucamajos “9. maija uzvaras svētkos” krievu valodā. Pārsteidzoši, taču vēl šī gada martā Bondere savos sociālajos tīklos ir ielikusi, šķiet, pat Kremļa propagandistiem jau apnikušo naratīvu par to kā “astoņus gadus Ukraina bombardēja Donbasu”. Šis apgalvojums Bonderes “Facebook” parādās, viņai daloties ar kāda lietotāja “Russ Medved” ierakstu. Šis lietotājs kā profila bildi izvēlējies militārā formā tērptu lāci ar Krievijas karogu. Biežie braucieni uz Krieviju un bilde ar pulkvedi Kā vēsta medijs “The Insider”, Bondere Krieviju apmeklē ļoti regulāri un braucieni pēc kara sākuma kļuvuši pat biežāki. Viņas sociālajos tīklos ir virkne fotogrāfiju (veidotas vēl pirms iebrukuma Ukrainā) ar militāro tehniku, kas izvietota parādes vajadzībām. Saskaņā ar “The Insider”, Krievijā Bondere dzīvo diezgan šiki – apmetoties dārgās viesnīcās. Bondere arī darbojās kā Tatjanas Ždanokas palīdze laikā, kad bijusī prokremliskā eiroparlamentāriete uzturēja kontaktu ar Krievijas izlūkdienestiem. Uz medija jautājumiem 15. Saeimas kandidāte neesot atbildējusi. Taču visskaļāk, šķiet, runā 2020. gada kopbilde ar Krievijas armijas pulkvedi Ruslanu Ušakovu. Fotogrāfija tapusi Latvijā, kad Ušakovs bija Krievijas vēstniecības militārais atašejs un bieži apmeklēja vietējo prokrievisko aktīvistu rīkotos pasākumus. Gadu vēlāk tolaik vēl ārlietu ministra amatā esošais Edgars Rinkēvičs pieņēma lēmumu pasludināt Krievijas vēstniecības diplomātu Ušakovu par Latvijai nevēlamu personu. Satversmes aizsardzības biroja (SAB) 2019. gada darbības pārskatā norādīts, ka Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās pārvalde (GRU) tradicionāli izlūkošanas aktivitātes ārvalstīs īsteno, izmantojot Krievijas vēstniecību un to paspārnē izvietoto militāro atašeju biroju piesegu. https://jauns.lv/raksts/zinas/728127-kopbilde-ar-krievu-pulkvedi-un-seras-par-okupantu-pieminekli-suverena-varajaunlatviesi-saraksta-annas-bonderes-socialie-tikli-atstaj-uz-pauzes      “Te mēs liekam punktu”: Stepaņenko neskaidro, no kurienes Krievijā dzīvojošajam tēvam 420 000 eiro dāvinājumiem Partiju apvienības "Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši" premjera amata kandidāte Jūlija Stepaņenko intervijā raidierakstā "Politiķi! Kas tas vispār bija?!" atteicās skaidrot tēva dāvināto līdzekļu izcelsmi, uzsverot tiesības uz ģimenes privātumu un dāvinājumu saņemšanu no tuviniekiem. “Te mēs liekam punktu”: Stepaņenko neskaidro, no k... Stepaņenko apstiprināja, ka viņas tēvs dzīvo Krievijā un sniedz palīdzību viņas ģimenei, lai gan no ģimenes aizgājis Stepaņenko bērnībā. Jautāta par finanšu līdzekļu izcelsmi, viņa norādīja, ka dāvinājumi ir deklarēti, savukārt gadījumā, ja ir aizdomas par līdzekļu izcelsmi, varot vērsties tiesībsargājošās iestādēs. "Te mēs liekam punktu," sacīja politiķe. Tēva nodarbošanos un viņa līdzekļu izcelsmi viņa nepaskaidroja. Stepaņenko amatpersonas deklarācijās divu tēva dāvinājumu kopējā vērtība ir 419 598,05 eiro. Deklarācijā, beidzot darbu 2022. gada 31. oktobrī, norādīts 239 598,05 eiro dāvinājums no tēva. Savukārt deklarācijā par periodu no 2023. gada 1. novembra līdz 2024. gada 31. oktobrim norādīts, ka 2024. gada 12. janvārī no tēva saņemts dzīvoklis Rīgā 180 000 eiro vērtībā. Viņa arī nekomentēja savu finansiālo situāciju. Stājoties Saeimas deputātes amatā 2014. gada 4. novembrī, Stepaņenko bija deklarējusi izsniegtus aizdevumus par kopumā 575 888,42 eiro un parādsaistības 347 479,37 eiro apmērā. Aizdevumu kapitāla izveidi politiķe intervijā neizskaidroja. Deklarācijā par 2025. gadu Stepaņenko norādījusi 66 000 eiro uzkrājumus skaidrā naudā, bet viņas vīrs Vjačeslavs Stepaņenko savā deklarācijā - 57 000 eiro uzkrājumus skaidrā naudā. Skaidras naudas aprites saglabāšanu kā vienu no vēlēšanu solījumiem politiķe pamatoja ar personas brīvību un iespēju norēķināties elektrības pārrāvumu laikā. Viņa noraidīja šā politiskā piedāvājuma sasaistīšanu ar saviem uzkrājumiem. "Kāpēc jūs visu laiku gribat sasaistīt to ar manu dzīvi?" intervijā vaicāja Stepaņenko. https://jauns.lv/raksts/zinas/728872-te-mes-liekam-punktu-stepanenko-neskaidro-no-kurienes-krievija-dzivojosajam-tevam-420-000-eiro-davinajumiem   LŪSIS KOMENTĒ ⟩ Paps no krievijas steidz palīgā trūcīgajai Stepaņenko ģimenei Toms LūsisTVNET publicists  2026. gada 20. septembris Ziņu aģentūras LETA raidierakstā “Politiķi! Kas tas vispār bija?!” Jūlija Stepaņenko bija diezgan izvairīga, saņemot jautājumu par krievijā dzīvojošā tēva dāvinājumiem 420 000 eiro apmērā. Pēc tam gan ļoti ātri saprata, kas briest, un publicēja sociālajos tīklos skaidrojumu. Vienīgi tas skaidrojums neko daudz neizskaidro. Pilnu Jūlijas taisnošanos ielikšu nedaudz zemāk, bet vislabāk no tās man patika šis punkts: “3. Absolūti visi šie fakti ir atrodami manās valsts amatpersonas deklarācijās, tie ir bijuši publiski pieejami un pārbaudāmi. Šādas deklarācijas es sniedzu valstij jau kopš 2014.gada. Tāpat šī informācija ir publiski pieejama lapā www.vid.gov.lv.” Šī informācija tiešām ir pieejama publiski. Un šajās deklarācijās var atrast ļoti daudz interesantu lietu. Piemēram, to, ka pirmo dāvinājumu no krievijā dzīvojošā tēta Jūlija saņēma pēc tam, kad krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, politiķe bija izmesta no “Latvija pirmajā vietā” un kļuvusi par valdes locekli “Suverēnajā varā”. Tās visas, protams, sakritības, nekādas saistības. Tomēr izlasīju pilnīgi visas deklarācijas un zemāk apkopoju interesantāko. Tad nu sākam. Deklarācija, kuru iesniedz, stājoties Saeimas deputātes amatā – 2014. gada 4. novembrī. Īpašumā dzīvoklis un būve Rīgā, kā arī divi zemesgabali un trīs nekustamie īpašumi, kas norādīti kā “pārējie” Rīgā. Īpašumā trīs automašīnas. Parādsaistības – gandrīz 350 tūkstoši eiro, toties citiem aizdevusi 575 888 eiro. Kā māte deklarācijā norādīta TAMĀRA FEDOTOVA, bet tēvs – “NEZINĀMS NEZINĀMS”. Kārtējā gada deklarācija par 2014. gadu. Īpašumā joprojām dzīvoklis un būve Rīgā, bet septiņi zemesgabali Rīgā kopīpašumā ar kādu citu. Arī trīs “pārējie” tagad kopīpašumā. Trīs automašīnas. Deklarācijā norādīts, ka atgūts parāds 13 113,11 eiro vērtībā, bet citiem aizdotā summa ir nevis samazinājusies, bet gan pieaugusi par vēl 1559 eiro. Šeit atcerējusies, ka tēvu tomēr sauc SERGEJS FEDOTOVS. 2015. gadā īpašumos nekādu dižu pārmaiņu, neskaitot jaunu būvi Mārupē, kas ir kopīpašumā. Skaidras naudas uzkrājums 7500 eiro. Veikts aizņēmums 12 897,84 eiro vērtībā, viens pirkums par 103 500, bet otrs – 175 000 eiro. Parādsaistības pieaugušas līdz 357 877 eiro. Deklarācijā nav norādīts, ka atgūts parāds, aizdotās naudas summa samazinājusies līdz 477 949 eiro. 2016. gadā kopīpašumā esošā būve Mārupē ir pārvērtusies par īpašumā esošu zemi Mārupē. Kā līdzaizņēmēja aizņēmusies 191 400 eiro. Parādsaistības pieaugušas līdz 455 668 eiro, bet izsniegtie aizdevumi palielinājušies līdz 478 733. Būtībā sanāk, ka Jūlija ņem kredītus, lai varētu aizdot naudu citiem. 2017. gadā noslēgts cesijas līgums par pusmiljonu eiro. Parādsaistības lēnām turpina palielināties, nevis sarukt, – jau 458 936 eiro. Amizantā kārtā – līdzīgi turpina palielināties arī izsniegtie aizdevumi – tie ir pieci aizdevumi, kas kopā veido 513 863 eiro. 2018. gadā skaidrā naudā izdevies iekrāt 53 900 eiro. Samaksa pēc cesijas līguma – 47 tūkstoši eiro. Izsniegtā aizdevuma atgūšana – 87 500 eiro. Aizdevuma atmaksa – 81 250 eiro. Līdz ar to parādsaistības samazinājušās līdz 374 945 eiro. Izsniegtie aizdevumi – 379 347 eiro. 2019. gadā īpašumā esošā zeme Mārupes novadā kļuvusi par “zeme un ēkas”. Toties kopīpašumā parādījušās veselas septiņas “zeme un ēkas” Rīgā. Veikts pirkums par 65 tūkstošiem. It kā nedaudz par īsu septiņām ēkām ar zemi Rīgā. Atkal jau kādas mahinācijas ar parādu dzēšanām, atgūšanām un atmaksām. Neraugoties uz septiņiem jaunajiem īpašumiem, parādsaistības samazinājušās līdz 373 072 eiro. Izsniegtie aizdevumi – 350 347 eiro. 2020. gadā septiņas kopīpašumā esošās “zeme un ēkas” ir pārvērtušās par “pārējie”. Parādsaistības 363 419 eiro, bet izsniegtie aizdevumi – joprojām 350 347 eiro. 2021. gadā diezgan jautri izskatās ieņemamie amati: valdes loceklis politiskajā partijā "KATRAM UN KATRAI", valdes loceklis LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, izpildinstitūcijas loceklis biedrībā SUVERĒNĀ VARA. Parādsaistības brangi samazinātas līdz 145 932 eiro, bet izsniegtie aizdevumi sarukuši līdz nieka 117 053 eiro. 2022. gadā ir sācies krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, skaidrā naudā iekrāti 72 000, valdes locekļa amats “Latvija pirmajā vietā” tiek nomainīts uz valdes locekļa amatu “Suverēnajā varā”, bet krievijā dzīvojošais tētis Sergejs Fedotovs uzdāvina 239 598 eiro. Līdz ar ko Swedbankā parādās bezskaidras naudas uzkrājums 236 500 eiro vērtībā. Pilnīgi nesaistīti Jūlija šajā gadā savai partijai sešos piegājienos pārskaita 11 000 eiro. Parādsaistības atlikušas vairs tikai 91 530 eiro, bet izsniegtie aizdevumi – 117 053 eiro. 2023. gadā skaidras naudas uzkrājums 75 000, bet bezskaidras – vien 41 tūkstotis eiro. Atkal jauns aizņēmums, kā rezultātā parādsaistības palielinās līdz 237 053 eiro. Toties atkal arī jauni aizdevumi – kopā 220 153 eiro. Man personīgi neliekas kopā – ja tētis tikko uzdāvinājis 240 tūkstošus, tad kāpēc jāpaņem 174 tūkstošus kredītā, bet vēl 100 tūkstošus kādam jāaizdod? 2024. gadā īpašumā parādās jauns dzīvoklis Rīgā. Šeit vērts piezīmēt, ka nu jau deklarācijā norādīto īpašumā vai kopīpašumā esošo nekustamo īpašumu skaits ir 21. Skaidras naudas uzkrājumi samazinājušies līdz 72 000 eiro, bet bezskaidras naudas – atlicis vien tūkstotis. Arī šogad tētis bijis dāsns, un izrādās, ka jaunais dzīvoklis Rīgā ir viņa dāvana meitai. 180 000 eiro vērtībā. Parādsaistības 234 051 eiro, aizdevumi – 217 153 eiro. Nav īsti skaidrs, kur palikusi fātera iepriekš dāvinātā nauda. Droši vien notērēta. 2025. gada 27. jūnija deklarācijā, sākot darbu Rīgas domē, nekas daudz nav mainījies, toties gada beigu deklarācijā gan ir jaunumi. Sešu mēnešu laikā īpašumā vai kopīpašumā esošo nekustamo īpašumu skaits no 21 sarucis līdz nieka 10. Vienpadsmit īpašumi kaut kur pazuduši. Saņemta 16 000 eiro aizdevuma atmaksa, bet pie ienākumiem ar atzīmi “U.c. ienākumi” norādīts ka 16 000 eiro saņemti no vīra Vjačeslava. Tātad viņi viens otram aizdod naudu, forša ģimene. Parādsaistības 212 493 eiro, izsniegtie aizdevumi – 117 053 eiro. Kur izčākstēja 11 nekustamie īpašumi? Nekādas informācijas. Intereses pēc pie viena iemetu aci arī Vjačeslava Stepaņenko deklarācijās. Izrādās, ka arī viņam ļoti patīk aizdot naudu. Piemēram, 2014. gadā tie bija 241 310 eiro. Tātad konkrētajā gadā viņi abi ar sievu kopā bija aizdevuši 817 198 eiro. 2025. gadā, atšķirībā no Jūlijas, kuras īpašumā ir tikai divi dzīvokļi Rīgā, Vjačeslavam pieder trīs. Šī ir tieši tik trūcīga ģimene, lai krievijā dzīvojošajam tēvam, par kuru neviens cits pilnīgi neko nezina un kurš savu ģimeni pametis jau meitas bērnībā, tieši 2022. gadā rastos nepārvarama vēlme palīdzēt finansiāli. Un pēc tam viņš paskatījās – velns, viņiem kopā pieder tika četri dzīvokļi Rīgā? Kaut kādi bomži, jāuzdāvina piektais! Izklausās absolūti ticami. Nav taču rezona melot. Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar TVNET redakcijas nostāju. Intervija pirms 15. Saeimas vēlēšanām. Ministru prezidenta amata kandidāte Jūlija Stepaņenko (SV/AJ) https://www.youtube.com/watch?v=CzbKgylJpU4              “Apdraudēta valsts, tauta un valoda!” 15. Saeimas vēlēšanu saraksts Nr. 2 (“Mēs mainām noteikumus”) Elmārs Barkāns Rīgas Jaunā teātra mākslinieciskā vadītāja, režisora  Alvja Hermaņa izveidotās partijas “Mēs mainām noteikumus” (MMN), kuras nosaukums izkristalizējies  no viņa dibinātās biedrības “Bez partijām” un no partijas “Republika” nosaukuma maiņas, vēlēšanu sarakstos iekļauti vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki, ieskaitot pašu partijas līderi un viņa brāli. “Apdraudēta valsts, tauta un valoda!”. 15. Saeimas... Jauns.lv turpina iepazīstināt ar visiem 15. Saeimas vēlēšanu kandidātu sarakstiem numuru secībā. Otrs stāsts ir par vienu no neparastākajiem jaunajiem politiskajiem spēkiem – “Mēs mainām noteikumus”. Jāatgādina, ka partiju “Republika” savulaik dibināja 11., 12. un 13. Saeimas deputāts un bijušais ekonomikas, kā arī izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, kas sākumā pārstāvēja “Saskaņu”. Partijai pievienojās gan no “Saskaņas”, gan KPV LV (tā sauktās Kaimiņa partijas) pārbēgušie deputāti - Evija Papule, Kaspars Ģirģens un Ēriks Pucens. Arī pašreizējā “Hermaņa partijas” sarakstā ir vairāki no citām partijām pārbēgušie politiķi. Par partijas redzamāko seju kļuvis Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs un viens no starptautiski pazīstamākajiem latviešu režisoriem, ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvotais Alvis Hermanis, kurš līdz šim politikā galvenokārt iesaistījās kā publisks komentētājs, bet tagad pirmoreiz kandidē Saeimas vēlēšanās. Partijas pirmsākumi meklējami partijā “Republika”, kura vairākus gadus tā arī nespējot nostiprināties Latvijas politikā, tika pārdēvēta par “Mēs mainām noteikumus”, tajā integrējot kustības “Bez partijām” idejas. Galvenais tās vēstījums ir – Latvijas politiskā sistēma esot sevi izsmēlusi un nepieciešamas nevis kosmētiskas pārmaiņas, bet pilnīgi jauni spēles noteikumi. Atšķirībā no vairuma partiju, kuru uzmanības centrā ir ekonomika vai nodokļi, MMN viens no galvenajiem uzsvariem ir arī vēlēšanu sistēmas reforma. Partijas izstrādātais modelis paredz ieviest Īrijas tipa pārnesamās balss (Single Transferable Vote) sistēmu, kurā vēlētāji balsotu nevis par vienu partijas sarakstu, bet gan sarindotu sev tīkamākos kandidātus neatkarīgi no partiju piederības. Idejas galvenais autors ir programmētājs Jāzeps Baško, kurš uzskata, ka šāda sistēma samazinātu partiju varu pār deputātiem un dotu lielāku ietekmi pašiem vēlētājiem. Programma – viena no neparastākajām šajās vēlēšanās Partijas programma sākas ar brīdinājumu par Latvijas demogrāfisko situāciju, apgalvojot, ka apdraudēta ir latviešu tautas, valodas un valsts ilgtermiņa pastāvēšana. Starp galvenajiem priekšlikumiem ir: * ieviest pārnesamās balss vēlēšanu sistēmu; * sadalīt Latviju mazākos vēlēšanu apgabalos; * samazināt birokrātiju, nosakot vienu konkrētu amatpersonu atbildīgu par katru valsts lēmumu; * ieviest principu – pieņemot vienu jaunu likumu, atcelt vismaz divus vecos; * izstrādāt bezdeficīta valsts budžetu; * samazināt Rīgas domes deputātu skaitu uz pusi; * ieviest īpašu ekonomisko režīmu Latgalē un Alūksnes novadā; * noteikt ļoti stingrus trešo valstu imigrācijas ierobežojumus; * pastiprināt Zemessardzes un armijas iesaisti robežas apsardzībā; * ieviest 10% mikrouzņēmuma nodokli apgrozījumam līdz 50 000 eiro gadā; * atvieglot privātīpašuma izmantošanas ierobežojumus mežos un lauksaimniecības zemēs; * attīstīt medicīnu un veselības industriju kā vienu no Latvijas eksporta nozarēm. Daļa šo priekšlikumu būtiski atšķiras no citu partiju programmām un rada diskusijas par to praktisko īstenošanu.  Hermanis – kultūras autoritāte, kura kļuvusi par politiķi Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis no provokatīvā režisora kļuvis par provokatīvu politiķi. Alvis Hermanis ilgstoši bijis viens no spilgtākajiem Latvijas kultūras cilvēkiem, vairākkārt publiski iesaistoties politiskās diskusijās. Pēdējo gadu laikā viņš regulāri kritizējis Latvijas birokrātiju, politisko eliti, migrācijas politiku un Eiropas Savienības liberālo kursu, vienlaikus uzsverot, ka Latvijas galvenais izaicinājums ir demogrāfija un valsts pārvaldes neefektivitāte. Sociālajos tīklos Hermanis vairākkārt rakstījis, ka “Latviju var glābt tikai mainot noteikumus”, kas kļuvis arī par partijas galveno saukli. Viņa iesaistīšanās politikā izraisījusi diametrāli pretējas reakcijas – vieni viņu uzskata par intelektuāli, kurš gatavs satricināt stagnējošo politisko sistēmu, bet citi pārmet populismu un pārmērīgi kategorisku retoriku. Kandidāti – daudz sabiedrībā zināmu cilvēku Jūlijā Saldus novada Jaunlutriņos pirmo reizi klātienē pie viena galda sanāca MMN Kurzemes vēlēšanu apgabala kandidāti. Partijas kandidātu sarakstos atrodami gan uzņēmēji un juristi, gan bijušie politiķi, kultūras darbinieki un akadēmiskās vides pārstāvji.   Rīgas saraksta līderis ir programmētājs un partijas vēlēšanu reformas autors Jāzeps Baško, kurš izstrādājis MMN piedāvāto pārnesamās balss modeli. Aiz viņa seko Alvja Hermaņa brālis, ekonomists un ilggadējs Latvijas Darba devēju konfederācijas nodokļu eksperts Jānis Hermanis. Septītais numurs ir viens no pieredzējušākajiem Latvijas politiķiem, septiņu Saeimu deputāts, kurš divreiz vadījis Saeimas Ārlietu komisiju, ieņēmis īpašu uzdevumu ministra amatu Eiropas Savienības lietās un 1990. gada 4. maijā balsojis par Latvijas neatkarības atjaunošanu Aleksandrs Kiršteins (agrāk bijis gan LNNK, gan Tautas partijas biedrs). 22. numurs piešķirts Mikam Rūdolfam Bondaram. Vidzemes saraksta līderis ir pats Alvis Hermanis. Piektais - uzņēmējs, mežsaimnieks un bijušais 13. Saeimas deputāts, kurš parlamentā tika ievēlēts no KPV LV saraksta, Māris Možvillo, septītā – bijusī Saeimas deputāte un izglītības jomas speciāliste, kura iepriekš darbojusies “Saskaņā”, Evija Papule. 18. ir Normunds Orleāns, kurš ir ne tikai antīko automobiļu kolekcionārs, bet plašāk zināms pēc publiskajiem paziņojumiem par iespējamiem finanšu pārkāpumiem (aplokšņu algām) “Jaunajā vienotība”, kurus pati partija ir noliegusi. Šie apgalvojumi kļuva par tiesvedību priekšmetu (Normunds Orleāns savulaik vadīja “Vienotības” biroju). Kurzemes saraksta līderis ir Ēriks Pucens, bijušais Saeimas deputāts un Kuldīgas novada domes deputāts, kurš Covid-19 pandēmijas laikā kļuva plašāk pazīstams ar protestiem pret epidemioloģiskajiem ierobežojumiem, par ko saņēma arī administratīvu sodu. MMN Latgales saraksta līderis Ainars Mielavs pirms 15 gadiem nelāgu slavu ieguva, uzstājoties tā dēvētās Uzvaras dienas saietā pie Pārdaugavas okupekļa. Latgales saraksta līderis ir mūziķis un producents Ainars Mielavs, kurš pirms 15 gadiem apšaubāmu slavu ieguva ar savu dziedāšanu tā dēvētajos “Uzvaras svētkos” pie Pārdaugavas okupekļa. Otrajā vietā kandidē Janīna Kursīte, bijusī 12. un 13. Saeimas deputāte, kura pašlaik strādā labdarības organizācijā “Caritas Latvija” kā Latgales reģionālā koordinatore. Vēlētājiem jāņem vērā, ka viņa nav saistīta ar pazīstamo literatūrzinātnieci, arī kādreizējo Saeimas deputāti Janīnu Kursīti-Pakuli. Zemgales saraksta līderis ir Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Edvarts Krusts, kurš iepriekš strādājis par vēstures skolotāju. Plašāku rezonansi viņš guva pēc aiziešanas no darba skolā, publiski kritizējot pārejas uz mācībām latviešu valodā īstenošanu, jo mazākumtautību skolās ne pedagogi, ne audzēkņi tā īsti nemaz nemākot ne tikai mācīties, bet arī runāt latviski. Ceturtais numurs sarakstā ir bijušajam Ķekavas novada domes priekšsēdētājam, Latvijas Orientēšanās federācijas prezidentam un tūrisma nozares speciālistam Jurim Žilko. Aiz viņa seko vel viena pazīstama personība – Anta Rugāte. Tagad viņa ir pensionāre, bet savulaik bijusi piecu Saeimas sasaukumu (5.-9.) deputāte (pārstāvējusi gan Latvijas kristīgi demokrātisko pariju, gan Tautas partiju), kādreizējā Latvijas Televīzijas diktore un populārā raidījuma “Latgola” vadītāja.  Pārbūves sludinātāji “Mēs mainām noteikumus” vairāk nekā citas partijas koncentrējas nevis uz atsevišķu nozaru reformām, bet uz pašas politiskās sistēmas pārbūvi. Partija sevi pozicionē kā alternatīvu līdzšinējai politiskajai elitei un uzsver, ka tās mērķis ir “mainīt noteikumus”, nevis tikai nomainīt politiķus. MMN sola, ka vairs nebūs jābalso taktiski par “mazāko ļaunumu” un sola visu fundamentāli mainīt. Partijas līdera paziņojumi sociālajos tīklos ir gana kareivīgi, kā tas nesen bija ar atteikšanos piedalīties partiju līderu diskusijā sarunu festivālā “Lampa”: “LTV Ziņu dienests aicināja mani piedalīties īpašā priekšvēlēšanu diskusijā sarunu festivālā LAMPA. Tēma - “Tukša muldēšana jeb kā var nesolīt!”. Viņi tur aicina partiju premjera amata kandidātus. Katram ezītim skaidrs, ka “Lampu” organizē mūsu ideoloģiskie pretinieki un tā pilnīgi noteikti nav politiski neitrāla teritorija. Līdz ar to nevar būt piemērota vieta šādām debatēm.” Viņu nodarbina arī “absolūta latviešu vienaldzība par mūsu valsts nākotni”: “Vismaz kultūras un tautsaimnieku aprindās, bet domāju tas attiecas uz visiem. Jo gandrīz neviens (ieskaitot kritizētājus un soģus) pats nemaz netaisās iesaistīties un kaut ko darīt lietas labā,” “Valsti var glābt tikai mainot noteikumus. Pa īstam, ne tikai vārdos.” https://jauns.lv/raksts/zinas/719045-apdraudeta-valsts-tauta-un-valoda-15-saeimas-velesanu-saraksts-nr-2-mes-mainam-noteikumus   Intervija pirms 15. Saeimas vēlēšanām. Ministru prezidenta amata kandidāts Alvis Hermanis (MMN) Cilvēki dzīvo ilūzijās un nesaprot, ka izšķiras Latvijas valsts liktenis, Alvi Hermanis komentē partiju reitingus.  00:07:05 Ja nerealizēsies iecere par vēlēšanu likuma maiņu, tad Hermanis būs izgāzies.  00:09:00 Kas ir partijas “Mēs mainām noteikumus” līderi? 00:13:30 Grib saistīties tikai ar idejiskajiem cilvēkiem. 00:15:30 “Tas nav nāves grēks”: Hermanis saka par Mielava apsūdzību krāpšanā  00:18:12 Vai parlamentā visi ir mērkaķi? 00:21:29 No kādām aprindām nāk ministru prezidents Andris Kulbergs? 00:25:35 MMN Īrijas modeli nepārkopē, partiju finansējumu grib likvidēt.  00:26:52 Valdība mainījās, lai Edgaram Rinkevičam būtu otrā termiņa cerības, uzskata Hermanis.  00:32:00 Migrācijas politikā piemērs jāņem no Japānas un Dienvidkorejas.  00:35:40 Latvijai jāizvēlas pareizie draugi – Baltija, Somija, Polija, Ukraina. 00:40:35 Mikrouzņēmumiem jānosaka labvēlīgāki nodokļi.  00:48:47 Veselibā nepiedāvā vairāk naudas, bet mainīt finansēšanas notikumus. 00:51:55 “Laukos ir tik daudz cilvēku, kas dzīvo uz pabalstiem, kas ir sliņķi un negrib strādāt”. 00:54:40 Kāds būs Hermaņa ministru kabinets? 00:57:27 “Mūsu krievi uzvedas aizdomīgi,” saka Hermanis. 01:00:42 “Sit nost, nevaru atcerēties,” Hermanis nevar nosaukt nevienu labu politiķu darbu.  01:04:23 Ģenētiski latvieši ir kreisie. 01:07:56 Ko  Hermanis apsolījis sev un ģimenei? https://www.youtube.com/watch?v=DuzXYUk8bYk Superraibie saskaņieši: no nacionālistiem līdz Kremļa atbalstītājiem 15. Saeimas vēlēšanu saraksts Nr. 3 - “Saskaņas centrs” Elmārs Barkāns, 10.08.2026. Ar savu veco nosaukumu uz politiskās skatuves atgriezusies “Saskaņa” – “Saskaņas centru” uz vēlēšanām vadīs vispieredzējušākais Latvijas parlamentārietis Jānis Urbanovičs, kuram gan nav izdevies “saskaņiešus” atkal iecelt saulītē pēc partijas sejas – Rīgas eksmēra Nila Ušakova “emigrācijas” uz Eiropas Parlamentu Briselē. Superraibie saskaņieši: no nacionālistiem līdz Kre... Kā būs šoruden, noskaidrosim oktobra sākumā, kad būs saskaitītas 15. Saeimas vēlēšanu biļetenu balsis. Bet uz jauno sasaukumu “Saskaņas centrs” sapulcinājis visnotaļ raibu kompāniju, kurā ir gan savulaik Nacionālās apvienības politiķi, gan proklemliski noskaņoti aktīvisti. Jauns.lv turpina iepazīstināt ar visiem 15. Saeimas vēlēšanu kandidātu sarakstiem to numuru secībā. Trešais stāsts ir par “Saskaņas centru” – politisko apvienību, kas faktiski ir tā pati  “Saskaņa”, tikai ar citu nosaukumu, un kuru vada cilvēks, kurš visilgāk – 28 gadus – bijis Saeimas deputāts, Jānis Urbanovičs. Vecie vēži vecajā kulītē Uz 15. saeimas vēlēšanāms "saskaņieši" atjaunojuši jeb reanimējuši jau kādu laiku piemirsto nosaukumu "Saskaņas centrs". Pēc vairāk nekā desmit gadu pārtraukuma uz Latvijas politiskās skatuves atgriezies “Saskaņas centra” vārds, kurš Latvijas vēlēšanu sarakstos bija lasāms no 2005. līdz 2014. gadam. Apvienība tika izveidota 2005. gadā, apvienojoties Tautas saskaņas partijai, “Jaunajam Centram” un Daugavpils pilsētas partijai. Savukārt 2010. gadā šīs partijas apvienojās vienā sociāldemokrātiskajā partijā “Saskaņa”, kas kopā ar Latvijas Sociālistisko partiju turpināja darboties politisko partiju apvienībā “Saskaņas centrs”. Līdz 2014. gadam apvienība piedalījās visās Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Vēlētājiem, iespējams, nav būtiskas atšķirības, ar kādu nosaukumu šis politiskais spēks startē vēlēšanās, taču dažādu politisku notikumu rezultātā šā gada janvārī “Saskaņas” līderis Jānis Urbanovičs paziņoja par “Saskaņas centra” darbības atjaunošanu. Jauno partiju apvienību veido sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa” un Centra partija. Latvijas Sociālistiskā partija no apvienības izstājās, norādot, ka tās viedoklis par Krievijas karu Ukrainā un notikumiem pasaulē atšķiras no pārējo partneru pozīcijas (šajās Saeimas vēlēšanās Krievu savienības cilvēki startē “Suverēnās varas”/“Jaunlatviešu” sarakstā, bet tas nenozīmē, ka “saskaņiešu” listē nav no sociālistiem tālu stāvošu deputātu kandidātu).  Lai gan “Saskaņas centrs” savā priekšvēlēšanu programmā vairākkārt uzsver atbalstu Ukrainai, deputātu kandidātu vidū ir arī personas, kuru publiski paustie uzskati liecina par pretēju nostāju. Vienlaikus kandidātu sarakstos atrodami arī cilvēki, kuri iepriekš darbojušies Nacionālajā apvienībā. Nepieļaut vēršanos pret Bībeli “Saskaņas centra” Kurzemes sarakstu noslēdz Uldis Ozoliņš, kurš sola darboties tikai Bībeles priekšrakstos balstoties. “Saskaņas centra” Kurzemes sarakstu noslēdz metinātājs Uldis Ozoliņš no Liepājas. Kā saraksta pēdējam numuram viņam nav īpaši lielu izredžu kļūt par parlamenta deputātu, bet viņa vārds pirms mēneša izskanēja plaši. Viņš bija viens no četriem visu partiju 1432 deputātu kandidātiem, kurš sava anketā bija norādījis, ka ir nav sadarbojies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs. Tādējādi sadarbojies ar Latvijai naidīgu aģentūru. Drīz vien gan viņš paziņoja, ka īsti nav sapratis anketas jautājumu un ievilcis ķeksīti nepareizajā vietā. Bet šis misēklis “bezpartejiskajam kandidātam” piesaistīja pastiprinātu uzmanību. Savā “Facebook” profilā viņš publicējis savu individuālo programmu, kurā pausti vairāki radikāli priekšlikumi, kuri nav iekļauti apvienības kopējā priekšvēlēšanu programmā. To vidū ir * aicinājums aizliegt praidus pilsētu ielās, * pārtraukt Latvijas finanšu atbalstu kariem citās valstīs, * nepieļaut rīcību, kas, viņaprāt, ir pretrunā Bībelei un Jaunajai Derībai, * noteikt latviešu valodu par vienīgo valodu valsts iestādēs, vienlaikus atļaujot klientus apkalpot arī citās valodās, ja darbinieks tās pārvalda, kā arī * iestāšanās pret Zaļā kursa politiku, tostarp vēja parku būvniecību. Starp viņa priekšlikumiem ir arī stingrāka elektromagnētiskā starojuma un gaisa kvalitātes kontrole, Satversmes konsolidēta izdevuma sagatavošana visiem iedzīvotājiem, mehānisma izstrāde deputātu atsaukšanai, ja tie nepilda priekšvēlēšanu solījumus, kā arī referenduma rīkošana reizi desmit gados par Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Saeimas ilgdzīvotājs "Saskaņas centru" uz uzvaru vedīs Saeimas deputāta krēslā visilgāk pabijušais tautas priekšstāvis - Jānis Urbanovičs. Bet “Saskaņas centra” Rīgas saraksta pirmais numurs Jānis Urbanovičs ir cilvēks, kurš visilgāk ir pabijis Saeimas deputāta krēslā – 28 no savas dzīves 67 gadiem – deviņu Saeimas sasaukumu deputāts. Padomju laikā Urbanovičs strādāja celtniecībā un ieņēma vadošus amatus komjaunatnē – bija Rēzeknes rajona komjaunatnes komitejas pirmais sekretārs, vēlāk arī Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienības Centrālās komitejas pirmais sekretār (pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, 1990. gada 8. jūnijā, Latvijas komjaunatnes konferencē organizācija tika pārdēvēta par Latvijas Jaunatnes progresa savienību). Līdz ievēlēšanai 5. Saeimā viņš darbojās starptautiskās tirdzniecības biznesā. 2011. gadā Jānis Urbanovičs kopā ar žurnālistu Juri Paideru un toreizējā Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva padomnieku Igoru Jurgenu izdeva neviennozīmīgi vērtēto grāmatu “Nākotnes melnraksts”, kurā bija aplūkoti notikumi Latvijā no 1934. līdz 1941. gadam. Grāmata izraisīja plašas diskusijas, jo tās autori noliedzot Latvijas okupācijas faktu. Savukārt 2013. gadā tie paši autori publicēja turpinājumu par notikumiem Latvijā no 1948. līdz 1955. gadam, kurā atkal bija pausti pretrunīgi vērtējumi par padomju okupācijas laiku. Tāpat Jānis Urbanovičs bija iesaistīts arī bēdīgi slavenajās “Rīdzenes sarunās”. Viņš gan apšaubīja ierakstu autentiskumu, bet vienlaikus atvainojās par tajos lietotajiem rupjajiem izteicieniem. Trīs pamatprincipi saskaņai Šajās vēlēšanās “Saskaņas centra” priekšvēlēšanu programmā atrodami vairāki sociāli orientēti solījumi, kuru īstenošanai gan nav sniegts detalizēts finansiālais pamatojums. Partija sola paaugstināt minimālo pensiju virs nabadzības riska sliekšņa, biežāk indeksēt pensijas un pabalstus, palielināt invaliditātes pabalstus, bērna piedzimšanas pabalstu paaugstināt līdz 1000 eiro, nodrošināt bezmaksas ēdināšanu skolēniem līdz 9. klasei, kā arī pieckāršot pabalstu par otro bērnu. Programmas ievadā teikts: “Pēdējo četru gadu laikā Latvijā ir saasinājušās problēmas ekonomikā, politikā, sociālajā jomā un valsts drošībā. Politiķu pieņemtie lēmumi arvien vairāk attālinās no cilvēku ikdienas vajadzībām un cieņpilnas dzīves. Tādēļ atjaunotais “Saskaņas centrs” uz 15. Saeimas vēlēšanām dodas ar trim pamatprincipiem – taisnīgumu, atbildību un sadarbību.” Taisnīgums - cīņa pret nabadzību un nevienlīdzību; Atbildība - cīņa pret stagnāciju un varas atrautību no sabiedrības; Sadarbība - atteikšanās no šķelšanas politikas. Partijas lokomotīves "Saskaņas centra" Vidzemes sarakstā uz 15. Saeimu kandidē nepilsoņu tiesību aktīviste Elizabete Krivcova. “Saskaņas centra” Rīgas saraksta līderis ir partijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs, bet aiz viņa seko Centra partijas valdes priekšsēdētājs Igors Meļņikovs. Te jāatgādina Centra partija vēsture. Tā dibināta 2005. gadā ar nosaukumu “Vislatvijas partija 21. gadsimts”. Vēlāk tā vairākkārt mainījusi nosaukumu – kļuvusi par Latvijas kustību “Solidaritāte”, pēc tam par Latvijas centrisko partiju, bet kopš 2018. gada darbojas kā Centra partija. Partija sevi raksturo kā patriotisku un kristīgi konservatīvu politisko spēku. Pirms trim gadiem tā kopā ar Latvijas Krievu savienību izveidoja partiju apvienību “Pamats-LV”, kura pastāvēja vien divus gadus. Rīgas sarakstā trešais ir ilggadējs Rīgas domes deputāts un sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa" valdes loceklis Sandris Bergmanis, kas pazīstams arī kā biedrības “Stop Drugs” vadītājs, kas organizē aktivitātes cīņā pret narkotiku izplatību Rīgas apkaimēs. Ar astoto numuru kandidē vairāku Saeimas sasaukumu un Rīgas domes deputāts, kā arī Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas valdes priekšsēdētājs Igors Pimenovs, kurš ilgstoši iestājies par mazākumtautību izglītības jautājumiem un krievu skolu saglabāšanu. Ar 16. numuru kandidē Viktorija Rubika, kurai gan neesot nekāda saistība ar uzvārda brāli, bijušo Latvijas komunistu līderi Alfrēdu Rubiku. Viņa Jelgavā darbojusies kā sabiedriskā aktīviste, organizējusi 9. maija pasākumus un iesaistījusies Padomju armijas karavīru kapu kopšanā. Pirms aktīvās pievēršanās politikai viņai bija modeles karjera. Publiskajā telpā izskanējusi informācija par viņas kontaktiem ar Krievijas vēstniecību un iespējamu iesaisti juridiskās palīdzības organizēšanā Aleksandram Krasnopjorovam, kurš tika aizturēts aizdomās par spiegošanu Krievijas labā. Pati Viktorija Rubika šos apgalvojumus gan noliegusi. Rīgas sarakstu ar 38. numuru noslēdz odiozais uzņēmējs Juris Žuravļovs – 1992. gadā dibinātā valūtas maiņas kantora “Marika" ģenerāldirektors. Viņš ir bijušais Rīgas domes deputāts un vairāku nelielu politisko partiju dibinātājs, kā arī savulaik izveidojis radio “PIK”. Juris Žuravļovs vairākkārt publiski paudis prokremliskus uzskatus. Pret viņu ierosināts kriminālprocess saistībā ar publiskiem aicinājumiem vērsties pret Latvijas Republikas suverenitāti. Plašu rezonansi izraisīja arī viņa Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņas reklāma, kurā viņš pozēja kreklā ar Vladimira Putina attēlu un automātu rokās Vidzemes saraksta līderis ir bijušais PSRS Bruņoto spēku pulkvedis, kurš pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas sāka dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS), bija Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas prorektors mācību un zinātniskajā darbā, bet vēlāk – NBS štāba priekšnieks Kārlis Krēsliņš. Savā politiskajā darbībā viņš vairākkārt mainījis partiju piederību, kandidējis gan no Zaļo un Zemnieku savienības, gan Nacionālās apvienības saraksta, no kura tika ievēlēts 11. Saeimā. 2014. gadā viņš nolika deputāta mandātu pēc tam, kad saistībā ar tā dēvēto legālo narkotiku lietu tika aizturēts viņa dēls. Kādreizējais Nacionālās apvienības biedrs, Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieks Kārlis Krēsliņš nu pievienojies “saskaņiešu” rindām. Ar otro numuru Vidzemes sarakstā kandidē uzņēmējs Valdis Kalnozols, kas arī savulaik pārstāvēja nacionāļus – “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, no kuriem tika ievēlēts Rīgas domē, kur vadīja Vides komiteju. Vēlāk viņš pievienojās Zaļo un Zemnieku savienībai, bija uzņēmuma “Kalnozols celtniecība” valdes priekšsēdētājs un uz laiku kļuva par 12. Saeimas deputātu Māra Kučinska vietā. Trešais sarakstā ir grafiskais dizainers un logotipu autors Oļegs Vasuls, kurš ir Centra partijas valdes loceklis. Ar ceturto numuru kandidē juriste Elizabete Krivcova, kura aktīvi iestājusies pret pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā, pārstāvējusi pieteicējus Satversmes tiesā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā saistībā ar mazākumtautību izglītības reformām. Elizabete Krivcova bija viena no tā dēvētā Nepilsoņu kongresa dibinātājām un aktīvākajām dalībniecēm. Latgales saraksta līderis ir Aivars Smans – politiskais aktīvists un sociālo tīklu satura veidotājs, kādreizējais Aglonas pagasta padomes deputāts, kurš plašāku atpazīstamību ieguva Covid-19 pandēmijas laikā, kritizējot valstī noteiktos ierobežojumus. Pētnieciskās žurnālistikas projektos viņš vairākkārt minēts saistībā ar dezinformācijas izplatīšanu un prokremlisku naratīvu popularizēšanu par Krievijas karu Ukrainā. Aivars Smans organizējis arī vairākas provokatīvas akcijas, tostarp piketu pie Ukrainas vēstniecības, kurā izplatīja nepierādītus apgalvojumus par Ukrainas droniem Latvijas gaisa telpā. Ar 16. numuru Latgales sarakstā kandidē Jānis Urbanovičs juniors (“Saskaņas centra” līdera dēls), kurš sevi pieteicis kā pētnieku un publicistu. Kurzemes saraksta līderis ir Valērijs Agešins – ilggadējs Saeimas deputāts un Liepājas Dzintara vidusskolas skolotājs. Viņš sešu Saeimas sasaukumu laikā bija viens no redzamākajiem “Saskaņas” frakcijas deputātiem un ilgstoši pildīja frakcijas priekšsēdētāja biedra pienākumus. Zemgales saraksta līdere ir juriste Irina Dolgova – kādreizējā Jelgavas novada domes priekšsēdētāja vietniece, kura tagad ir bērnu kopšanas atvaļinājumā. Ar otro numuru kandidē pensionārs Edvīns Puķe. Iepriekš viņš darbojies Centra partijā, kandidējis Eiropas Parlamenta un Saeimas vēlēšanās, bet 2025. gada pašvaldību vēlēšanās startēja no partijas “Latvija pirmajā vietā” saraksta Jelgavas novadā. Edvīns Puķe vairākkārt izcēlies ar skaļiem politiskiem paziņojumiem: Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņas laikā viņš solīja atteikties no eiroparlamentārieša algas un strādāt par minimālo algu, iztiku nodrošinot no sabiedrības ziedojumiem. https://jauns.lv/raksts/zinas/719481-superraibie-saskaniesi-no-nacionalistiem-lidz-kremla-atbalstitajiem-15-saeimas-velesanu-saraksts-nr-3-saskanas-centrs  Politisko veterānu vērtības un ambiciozā ekonomika: 15. Saeimas vēlēšanu saraksts nr. 4 (Zaļo un zemnieku savienība)  Elmārs Barkāns, 12.08.2026. Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir viena no Latvijas politikas ilggadējām smagsvara partijām, kas 15. Saeimas vēlēšanās startē ar saukli “Saimnieki savā zemē!”. Apvienības kodolu veido divas vēsturiski senākās Latvijas politiskās partijas, kas vēl dibinātas pirms Latvijas valsts izveidošanas 1918. gadā. Politisko veterānu vērtības un ambiciozā ekonomika... Visvecākā ir Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija (LSDSP), kas dibināta 1904. gadā. 13 gadus vēlāk dibināta Latvijas Zemnieku savienība (LZS), kuras pirmsākumi meklējami 1917. gadā Valkā dibinātajā Latviešu zemnieku savienībā. Tām pievienojušās jau pēc neatkarības atjaunošanas izveidotās reģionālās partijas “Latvijai un Ventspilij”, kuras ilggadējais līderis ir Aivars Lembergs, un “Gods kalpot Rīgai” (GKR), kuras līderis ir bijušais Rīgas mērs, tagad Saeimas deputāts ir Oļegs Burovs. Pēc tam, kad 2022. gadā Latvijas Zaļā partija Aivara Lemberga ietekmes dēļ pameta ZZS un pievienojās Apvienotajam sarakstam, apvienības nosaukumā ietvertais nosaukums “zaļā” kļuvis diskutabls. Tomēr ZZS joprojām sevi pozicionē kā vienu no ietekmīgākajiem spēkiem Latvijas politikā. Tradicionālās un kristīgās vērtības Savā priekšvēlēšanu programmā ZZS sola īstenot tradicionālajās, latviskajās un kristīgajās vērtībās, kā arī mūsdienīgās zināšanās balstītu politiku, apvienojot konservatīvas vērtības ar moderniem risinājumiem valsts attīstībai. Partija uzsver, ka tās mērķis ir veidot pārtikušu, drošu un par saviem spēkiem pārliecinātu sabiedrību. ZZS izvirza vairākus ekonomiskus un sociālus ambiciozus mērķus, kurus sola sasniegt līdz 2030. gadam. To vidū ir: * panākt, lai Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums būtu vismaz par diviem procentpunktiem augstāks nekā Eiropas Savienības (ES) vidējais, tuvinot Latviju ES pārtikušāko valstu līmenim;  * nodrošināt lauksaimniekiem tiešmaksājumus ES vidējā līmenī; * paaugstināt minimālo algu līdz 1250 eiro, vidējo algu līdz 2500 eiro un vidējo pensiju līdz 1000 eiro. Programma paredz arī palielināt veselības aprūpes finansējumu līdz 6% no IKP, augstākajai izglītībai un zinātnei atvēlēt 2 % no IKP, bet aizsardzībai – vairāk nekā 5 % no IKP. Nodokļu politikā ZZS sola noteikt 5% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi pirmās nepieciešamības pārtikai, 12% PVN ēdināšanas nozarei un atcelt nekustamā īpašuma nodokli primārajam mājoklim. Tāpat paredzēts palielināt bērna piedzimšanas pabalstu līdz 2000 eiro un celt attaisnoto izdevumu slieksni līdz 1800 eiro. Programma strukturēta sešās galvenajās prioritātēs: * Gudri un radoši cilvēki paredz veicināt vienlīdzīgas starta iespējas jauniešiem neatkarīgi no vecāku turības, atbalstīt pirmo darba vietu un mājokļa iegādi, mazināt vardarbību skolās un sporta vidē, attīstīt jauniešu nodarbinātību un vasaras nometnes. * Vesela un droša sabiedrība paredz nodrošināt ātru un kvalitatīvu veselības aprūpi, sociālo aizsardzību, uz kuru iedzīvotāji var paļauties, kā arī stiprināt valsts drošību. Programma sola samazināt rindas pie ārstiem, risināt mediķu trūkumu, turpināt medikamentu cenu reformas un pastiprināt cīņu ar atkarībām. Vienlaikus uzsvērta stabila pensiju sistēma, pabalstu indeksācija atbilstoši inflācijai un bāzes pensijas ieviešana. * Moderni risinājumi ekonomikas izaugsmei balstās uz tehnoloģiju, izglītības, zinātnes un inovāciju attīstību. ZZS sola panākt ražīguma pieaugumu, piesaistīt vismaz vienu miljardu eiro ārvalstu investīciju gadā, veicināt eksportu, stiprināt enerģētisko neatkarību un attīstīt galvaspilsētu kā tehnoloģiju, mākslīgā intelekta, finanšu pakalpojumu un datu centru. * Dzīves kvalitātes uzlabošana un dinamiski augoši reģioni paredz stiprināt pašvaldību finanšu ilgtspēju, atjaunot Ceļu fondu, pabeigt ostu reformu ar caurskatāmu pārvaldību un attīstīt valsts nozīmes infrastruktūras objektus – ostas, lidostas, lielceļus un tiltus. Izglītībā uzsvērta kvalitatīvu pedagogu un mācību resursu pieejamība visos reģionos, kā arī pakāpeniska valsts apmaksātu brīvpusdienu ieviešana līdz 9. klasei. Kultūras jomā ZZS sola palielināt nozarē strādājošo atalgojumu, stiprināt reģionu kultūras infrastruktūru, attīstīt programmu “Latvijas skolas soma”, atbalstīt amatiermākslu un reģionālos medijus. * Efektīva, gudra un atbildīga pārvalde paredz birokrātijas mazināšanu, datos un analītikā balstītu lēmumu pieņemšanu, kā arī valsts funkciju un izdevumu auditu. * Savukārt sadaļā “Pārliecināta valsts sadarbībai ārlietās” ZZS uzsver, ka Latvijai jābūt aktīvai, uzticamai un pārliecinātai partnerei starptautiskajā politikā. Papildus programmā uzsvērta dzimstības veicināšana, pārdomāta migrācijas politika, ģimenes vērtību stiprināšana, gudra imigrācijas politika, kā arī Nacionālo bruņoto spēku, Zemessardzes un iekšlietu sistēmas spēju stiprināšana, nodrošinot nepieciešamās materiālās rezerves un krīzes krājumus. Zaļzemnieku lokomotīves ZZS Rīgas vēlēšanu sarakstā apvienoti gan pieredzējuši politiķi, gan sabiedrībā labi zināmas personības no medicīnas, sporta un tieslietu jomas. Saraksta līderis ir ekonomikas ministrs Viktors Valainis, kurš pēdējos gados kļuvis par vienu no redzamākajiem ZZS politiķiem un ir apvienības premjera amata kandidāts. Ar otro numuru kandidē ilggadējais ZZZS politiķis Augusts Brigmanis, kurš Saeimā tika  ievēlēts jau 1993. gadā un daudzus gadus vadījis ZZS Saeimas frakciju. Trešais numurs ir bijušais Rīgas mērs un pašreizējais Saeimas deputāts Oļegs Burovs, kurš pārstāv partiju GKR. Viņš Rīgas domē darbojies vairāk nekā divdesmit gadus. Ar ceturto numuru kandidē Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents un prezidenta pienākumu izpildītājs Māris Pļaviņš, kurš ir plaši pazīstams veselības aprūpes nozarē. Piektais sarakstā ir bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs un pašreizējais Saeimas deputāts Gunārs Kūtris, kurš Latvijas politikā un tieslietās pazīstams kā viens no pieredzējušākajiem konstitucionālo tiesību ekspertiem (viņš savulaik savu politiķa karjeru gan iesāka bijušās valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas dibinātajā partijā "No sirds Latvijai"). Sestajā vietā ir ārsts un publicists Pēteris Apinis, kurš regulāri iesaistās sabiedriskajās diskusijās par veselības aprūpi un citiem aktuāliem jautājumiem. Sabiedrībā pazīstama personība ZZS Rīgas sarakstā ir arī Latvijas vadošais futbola tiesnesis Andris Treimanis, kurš kandidē ar 23. numuru. Viņš ir FIFA starptautiskās kategorijas arbitrs, tiesājis UEFA Čempionu līgas un citu augstākā līmeņa Eiropas turnīru spēles. Viņš kandidē kā GKR pārstāvis un viņa iekļaušana sarakstā ir viens no pamanāmākajiem sporta pasaules pārstāvju ienākšanas piemēriem šajās Saeimas vēlēšanās. Tāpat Rīgas saraksts ievērojams arī ar to, ka tajā uz politiskās skatuves atgriezies Sandis Ģirģens - bijušais iekšlietu ministrs un partijas "Republika" dibinātājs kā kadidāts ar 14. numuru. Viņa pievienošanās partijai, kuru viņš savulaik no Saeimas tribīnes asi kritizēja, sociālajos tīklos izsaukusi daudz ironisku komentāru Vidzemes vēlēšanu saraksta priekšgalā ir virkne pieredzējušu politiķu un pašvaldību vadītāju. Saraksta līdere ir Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, kura ieņem otro augstāko valsts amatpersonas amatu. Daiga Mieriņa politikā ienāca kā Carnikavas novada pašvaldības vadītāja. Ar otro numuru kandidē zemkopības eksministrs Armands Krauze, kurš iepriekš ilgstoši darbojies arī Saeimā - viens no ZZS galvenajiem lauksaimniecības un reģionālās attīstības politikas veidotājiem. Trešais sarakstā ir Saeimas deputāts, LSDSP līderis Jānis Dinevičs. Viņš Latvijas politikā darbojas jau kopš neatkarības atjaunošanas un iepriekš bijis gan Saeimas deputāts, gan arī Rīgas vicemērs. Ar ceturto numuru kandidē Saeimas deputāts Harijs Rokpelnis, kurš pārstāv jaunāko ZZS politiķu paaudzi. Viņš Saeimā aktīvi strādājis reģionālās attīstības, pašvaldību un ekonomikas jautājumos. Vidzemes sarakstā pārstāvēti arī vairāki pašvaldību līderi. Ar septīto numuru kandidē Andrejs Ceļapīters, kurš iepriekš ilgstoši vadījis Madonas novada pašvaldību un šobrīd ir Saeimas deputāts. Astotajā vietā ir Jūrmalas domes priekšsēdētāja Rita Sproģe, savukārt devītais numurs ir pašreizējam Madonas novada domes priekšsēdētājam Agrim Lungevičam, kurš pārstāv vienu no lielākajām Vidzemes pašvaldībām. Kopumā ZZS Vidzemes saraksts veidots, apvienojot valsts augstākā līmeņa amatpersonas, ilggadējus parlamenta deputātus un pieredzējušus pašvaldību vadītājus, īpašu uzsvaru liekot uz reģionu pārstāvniecību un vietvaru pieredzi. Latgales ZZS vēlēšanu saraksta līderis ir vēl nesenais klimata un enerģētikas ministrs, kādreizējais Rēzeknes novada domes deputāts Kaspars Melnis. Ar otro numuru kandidē Saeimas deputāte un ārste Līga Kozlovska. Trešajā vietā ir Daugavpils Olimpiskā centra valdes loceklis Andris Morozovs, kurš iepriekš bijis arī Rīgas domnieks, pārstāvot partijas "Saskaņa" un "Sarauj, Latgale!". Pirms mēneša viņš nonāca sabiedrības uzmanības centrā pēc tam, kad viņu piemeklēja infarkts un bija nepieciešama steidzama sirds operācija. Pēc ārstēšanās viņš publiski paziņoja, ka bīstamākais jau ir aiz muguras, pateicās Daugavpils reģionālās slimnīcas mediķiem par profesionalitāti un aicināja cilvēkus vairāk rūpēties par savu veselību, uzsverot, ka neviens amats vai darbs nav vērtīgāks par veselību. Ar desmito numuru Latgalē kandidē Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs, kurš ir viens no atpazīstamākajiem uzņēmēju organizāciju pārstāvjiem Latvijā un regulāri komentē ekonomikas, mazumtirdzniecības un nodokļu politikas jautājumus. Latgales sarakstu ar 17. numuru noslēdz kādreizējais zemkopības ministrs, padomju laikā – kolhoza “Piebalga” vadītājs Jānis Dūklavs. Zaļo un zemnieku savienības Kurzemes vēlēšanu saraksta līderis ir zemkopības ministrs Uldis Augulis, kurš ir viens no pieredzējušākajiem ZZS politiķiem, iepriekš ieņēmis arī labklājības “Latvijai un Ventspilij” vadītāja Aivara Lemberga sieva Kristīne Lemberga, kura strādā par Ventspils domes administrācijas Mārketinga un tūrisma nodaļas vadītājas vietnieci un Ventspils pārstāvniecības Rīgā vadītāju. Viņa kandidatūra piesaista pastiprinātu uzmanību, ņemot vērā viņas vīra ilgstošo ietekmi ZZS. Trešais Kurzemes sarakstā ir Saeimas deputāts, matemātiķis Jānis Vucāns, kurš parlamentā darbojas jau vairākus sasaukumus. Viņš parlamentā vada Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju, kā arī Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisiju, un iepriekš ilgstoši bijis arī Ventspils Augstskolas rektors. Ar ceturto numuru kandidē kādreizējais Dienvidkurzemes novada mērs Aivars Priedols. Zemgales saraksta līderis ir labklājības ministrs Reinis Uzulnieks, kurš pārstāv ZZS jauno politiķu paaudzi. Viņš iepriekš ilgstoši strādājis valsts pārvaldē, bijis Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs un ministra padomnieks. Ar otro numuru kandidē Saeimas deputāts Andris Bērziņš. Tā uz Latvijas politiskās skatuves darbojas vairāki viņš vārda un uzvārda brāļi, tad jāpaskaidro, ka šis ir tas Andris Bērziņš, kurš ir vadījis Latvijas Bērnu fondu, bijis vairāku Saeimas sasaukumu deputāts, bet nav bijis ne Valsts prezidents, ne premjers. Trešais sarakstā ir Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis, kurš pārstāv jaunāko ZZS politiķu paaudzi. Saraksta noslēgumā ar 18. numuru kandidē Jelgavas domes deputāts Andris Rāviņš, kurš no 2001. līdz 2025. gada bijis Jelgavas mērs. ZZS sarakstā 15. Saeimas vēlēšanās kandidē Andris Rāviņš (no labās), kurš pēc valsts neatkarības atjaunošanas ir otrais visilgāk mēra amatā (Jelgavā) pabijis pašvaldības vadītājs un joprojām ir vietvaras deputāts (rekordists ir ventspilnieks Aivars Lembergs). Uz citu partiju fona ZZS visvairāk izceļas ar to, ka tās kandidātu sarakstos ir iekļauts rekordliels skaits esošo un bijušo pašvaldību vadītāju (mēru) un viņu vietnieku. ZZS ir veiksmīgi pārvilinājusi reģionālos līderus arī no citiem politiskajiem spēkiem. (piemēram, Latgales saraksta augstajā 3. vietā startē Andris Morozovs, kurš iepriekš bija redzams partijas "Saskaņa" politiķis Rīgas domē). Tai pašā laikā šis priekšvēlēšanu posms zaļzemniekiem ir bijis arī satricinājumiem bagāts. Pēdējā laika lielākais skandāls bija zemkopības ministra Armanda Krauzes atlaišana un tā dēvētā kokrūpnieku lieta. Šī gada maijā tiesībsargājošo iestāžu veiktas izmeklēšanas dēļ toreizējā premjere Evika Siliņa Andri Krauzi atlaida no ministra amata. Lai gan Armands Krauze atgriezās Saeimā un noliedz jebkādu saistību ar pārkāpumiem, opozīcija šo faktu aktīvi izmanto priekšvēlēšanu retorikā, lai mazinātu ZZS reputāciju. Savukārt pēkšņās valdības maiņas pavasarī dēļ ZZS nācās pārdzīvot politisko “turbulenci”. https://jauns.lv/raksts/zinas/720079-politisko-veteranu-vertibas-un-ambicioza-ekonomika-15-saeimas-velesanu-saraksts-nr-4-zalo-un-zemnieku-savieniba   Politologs: Uzulnieka skandāls vairāk var kaitēt viņam pašam, nevis ZZS Reiņa Uzulnieka (ZZS) braukšana dzērumā varētu būtiski neietekmēt partijas rezultātus Saeimas vēlēšanās, pieļāva politologs Jānis Ikstens. Viņaprāt, Uzulnieks nav pats redzamākais politiskā spēka līderis, izņemot to, ka viņš ir ministrs. Turklāt par ministru viņš kļuva tikai tādēļ, ka, restartējot valdību, no amata atsauca Uldi Auguli (ZZS). "Es nedomāju, ka tas būtiski ietekmēs partijas sniegumu. Var būt jautājums, kā tas ietekmēs viņa individuālo sniegumu," teica Ikstens. Politologs norādīja, ka oktobra sākumā gaidāmās vēlēšanas parādīs, vai vēlētāji ir gatavi atjaunot mandātu Uzulniekam. Kā ziņots, Uzulnieks sestdien pieķerts braucam 3,09 promiļu reibumā. Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) ir izdevis rīkojumu par Uzulnieka atbrīvošanu no labklājības ministra pienākumu pildīšanas. Savukārt par labklājības ministra pienākumu izpildītāju uz šīs valdības pilnvaru laiku ir iecelts zemkopības ministrs Augulis. https://jauns.lv/raksts/zinas/728474-politologs-uzulnieka-skandals-vairak-var-kaitet-vinam-pasam-nevis-zzs https://jauns.lv/tema/15-saeimas-velesanas    Pienākuši grūti brīži, jābūt vienotiem 15. Saeimas vēlēšanu saraksts nr. 5 (Nacionālā apvienība) Elmārs Barkāns Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” 15. Saeimas vēlēšanās vēlētājus uzrunā ar aicinājumu: “Grūtos brīžos mūsu tauta ir spējusi būt vienota. Mēs neesam vienādi, taču šis nav laiks, lai ļautu sīkām domstarpībām mūs šķelt. Aicinām balsot par latvisku, drošu un augošu Latviju.” Pienākuši grūti brīži, jābūt vienotiem: 15. Saeima... Nacionālā apvienība bija pirmā politiskā partija, kas 20. jūnijā iesniedza savus kandidātu sarakstus gaidāmajām 15. Saeimas vēlēšanām un pēcāk izlozē ieguva 5. saraksta numuru. Kopumā partija pieteikusi 125 deputātu kandidātus, kas ir par desmit vairāk nekā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās. Priekšvēlēšanu programma sadalīta četros tematiskajos blokos – “Latviska Latvija”, “Droša Latvija”, “Augoša Latvija” un “Latvija ģimenēm”. Partija uzsver, ka tās mērķis ir nodrošināt latviešu tautas pastāvēšanu cauri paaudzēm, nosargāt no senčiem mantoto tēvzemi un panākt, lai latvieši savā valstī justos kā mājās. Četri pamatakmeņi Programmas sadaļā “Latviska Latvija” uzsvērts, ka latviskas valsts saglabāšana prasa apzinātu izvēli ik dienu – valodas, kultūras, izglītības un informatīvās telpas jomā. Savukārt “Droša Latvija” paredz spēju aizsargāt valsts robežas, nodrošināt sabiedrisko kārtību un garantēt, ka Latvija saglabājas kā latviešu mājas. Partijas ieskatā tas prasa gan militāru gatavību, gan skaidru imigrācijas politiku, gan spēcīgu tiesiskumu. Bloks “Augoša Latvija” veltīts ekonomikas attīstībai. Tajā uzsvērta nepieciešamība radīt darba vietas reģionos, attīstīt modernu infrastruktūru un stiprināt uzņēmējdarbību Latvijā. Nacionālā apvienība izvirzījusi mērķi līdz 2030. gadam panākt, lai Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju sasniegtu 80% no Eiropas Savienības vidējā rādītāja. Sadaļā “Latvija ģimenēm” uzsvērts, ka valsts nākotnes pamats ir stipras ģimenes. Programma paredz atbalstu ģimenēm no bērna gaidīšanas laika līdz pat vecumdienām, piedāvājot konkrētus un finansiāli pamatotus pasākumus. Vienlaikus tiek akcentēta arī individuālā atbildība par savu ģimeni un tautas nākotni. Latviskās identitātes stiprināšana caurvij visu Nacionālās apvienības priekšvēlēšanu programmu. Starp partijas solījumiem ir Latvijas derusifikācijas deklarācijas pieņemšana okupācijas seku novēršanai, stingrāka regulējuma ieviešana un būtiska kontroles pastiprināšana attiecībā uz trešo valstu pilsoņiem, kā arī Latvijai nelojālu personu un Krievijas pilsoņu izceļošanas veicināšana no valsts. Programmā ietverti arī citi priekšlikumi, kas vērsti uz nacionālās identitātes un valsts drošības stiprināšanu. Galvaspilsētas lokomotīves Kampaņas “Atkrievisko Latviju” iniciatore, dzejniece Liāna Langa 15. Saeimas vēlēšanās startē Nacionālās apvienības Rīgas sarakstā kā 6. numurs. Nacionālās apvienības Rīgas vēlēšanu saraksta līdere ir izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone, kura iepriekš ieņēmusi arī ekonomikas ministres amatu un bijusi Saeimas deputāte. Partija viņu izvirzījusi arī par savu Ministru prezidenta amata kandidāti. Ar otro numuru kandidē kultūras ministrs Nauris Puntulis, kurš plašākai sabiedrībai pazīstams ne vien kā politiķis, bet arī kā savulaik leģendārās rokgrupas “Pērkons” vokālists. Trešais Rīgas sarakstā ir Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ivars Āboliņš, kurš no 2019. līdz pat nesenam laikam vadīja Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, bet pirms tam strādāja par žurnālistu un redaktoru vairākos Latvijas drukātajos preses izdevumos, kā arī televīzijā. Ar ceturto numuru kandidē Rīgas domes deputāts Ģirts Lapiņš, bet piektais ir Saeimas deputāts Jurģis Klotiņš – muzikologs, publicists un pazīstamā latviešu mūzikas vēsturnieka un pētnieka Arnolda Laimoņa Klotiņa dēls. Sestajā vietā ir dzejniece un Rīgas domes deputāte Liāna Langa, kura plaši pazīstama kā kustības “Atkrievisko Latviju!” autore un iniciatore, aktīvi iestājoties par Latvijas publiskās telpas derusifikāciju. Ar septīto numuru kandidē kultūras ministra biroja vadītājs, ilggadējais Saeimas deputāts un vēsturnieks Ritvars Jansons, kādreizējās Saeimas priekšsēdētājas un aizsardzības ministres Ināras Mūrnieces vīrs. Desmitais Rīgas sarakstā ir uzņēmējs Lauris Ērenpreiss, kurš pārstāv vēsturiski pazīstamo Ērenpreisu dzimtu un ir leģendārā Latvijas velosipēdu rūpnieka Gustava Ērenpreisa brāļa mazmazdēls. Jāatzīmē, ka Lauris Ērenpreiss devis nozīmīgu ieguldījumu vēsturiskā velosipēdu zīmola “Ērenpreiss” atdzimšanā un velokultūras popularizēšanā Latvijā. Ar 15. numuru kandidē vēstures skolotājs Roberts Ķipurs, kurš 2024. gadā saņēma titulu “Gada vēsturnieks Latvijā”. Balvu viņam piešķīta par izcilu darbu un personīgo ieguldījumu vēstures mācīšanas attīstībā. Tas bija vēsturisks notikums, jo pirmo reizi šo apbalvojumu saņēma skolotājs-praktiķis, nevis akadēmiskais pētnieks. Novadu līderi Nacionāļu Vidzemes saraksta līderis ir iekšlietu ministrs Jānis Dombrava un bijusī Saeimas spīkere Ināra Mūrniece. Vidzemē ar pirmo numuru startēs iekšlietu ministrs Jānis Dombrava, otrā vieta ir Saeimas deputātei Inārai Mūrniecei, kura pirms četriem gadiem bija Rīgas saraksta līdere, bet trešais – Saeimas deputāts Uģis Mitrevics, kurš pirms četriem gadiem bija apvienības premjera amata kandidāts un saraksta pirmais numurs. Nacionāļu saraksta līderis Jānis Dombrava ilgstoši bijis viens no redzamākajiem partijas politiķiem. Pirms darba valdībā viņš vairākus sasaukumus bija Saeimas deputāts, aktīvi darbojoties nacionālās drošības, migrācijas un demogrāfijas jautājumos. Pēc Raivja Dzintara aiziešanas no aktīvās politikas Jānis Dombrava kļuvis par vienu no Nacionālās apvienības redzamākajām sejām. Pēc iecelšanas iekšlietu ministra amatā viņš īpašu ievērību izpelnījās ar to, ka viņa pirmais rīkojums bija norādījums, ka policistiem, pildot darba pienākumus, obligāti jārunā latviski. Drīz vien viņš izbaudīja vēl vairākus ministra dienesta jaukumus: viņam, piemēram, nācās gan taisnoties par nelegāļu tvarstīšanu un situāciju patvēruma meklētāju centrā “Mucenieki”. Skaļākais un nepatīkamākais gadījums, protams, bija jūlija beigās, kad visu sistēmu satricināja gadījums, kad Priekulē zaļumballes laikā piedzēries policists noslepkavoja pazīstamu Liepājas pedagogu.  Arī Ināra Mūrniece ir pieredzējusi nacionāļu politiķe. Viņa bijusi gan Saeimas priekšsēdētāja, gan aizsardzības ministre, bet pašlaik vada Saeimas Ārlietu komisiju. Pirms četriem gadiem Ināra Mūrniece bija Nacionālās apvienības Rīgas saraksta līdere, bet šajās vēlēšanās kandidē Vidzemē. Uģis Mitrevics bija ilggadējais Siguldas novada domes priekšsēdētājs, kurš vadīja vienu no veiksmīgāk pārvaldītajām pašvaldībām Latvijā. Pirms četrām gadiem Uģis Mitrevics bija Nacionālās apvienības Ministru prezidenta amata kandidāts un Vidzemes saraksta līderis. 22. numurs sarakstā ir padomju laika disidents, kurš 1976. gadā bija spiests doties emigrācijā uz Rietumvāciju, Pāvils Brūvers. Rietumos viņš strādāja radiostacijas “Brīvā Eiropa” latviešu redakcijā un ieguva teoloģisko izglītību, bet pēc atgriešanās Latvijā kļuva par Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Liepājas diecēzes bīskapu. Kurzemes diecēzi viņš vadīja no 2006. līdz 2017. gadam. Sarakstu ar 31. numuru noslēdz rakstnieks un žurnālists, dzejnieka Imanta Ziedoņa dēls Rimants Ziedonis. Latgales vēlēšanu saraksta līderis arī šajās Saeimas vēlēšanās ir Edmunds Teirumnieks, kurš parlamentā ievēlēts jau vairākos sasaukumos. Viņš ilgstoši bijis viens no redzamākajiem Nacionālās apvienības politiķiem Latgalē, aktīvi iesaistoties reģionālās attīstības, izglītības un latgaliskās kultūrtelpas jautājumu risināšanā. Edmunds Teirumnieks iepriekš ieņēmis arī Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra amatu. Ar otro numuru Latgalē kandidē Andrejs Zelčs, kurš vada Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Latgales reģionālo pārstāvniecību. Trešajā vietā ir Rolands Keišs, kurš pārstāv vienu no pazīstamākajām Latgales lauksaimniecības saimniecībām – “Kotiņi”, uzņēmumu, kas ir viens no lielākajiem graudkopības un kaņepju produktu ražotājiem Latvijā. Bijušais Saeimas deputāts Imants Parādnieks gaidāmajās Saeimas vēlēšanās vairs būs tikai kā apvienības "veterānu atbalsts", jo viņa vārds noslēdz Zemgales vēlēšanu listi. Kurzemes saraksta līderis 15. Saeimas vēlēšanās ir Artūrs Butāns – Saeimas deputāts un viens no jaunākās paaudzes Nacionālās apvienības politiķiem. Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās viņš Kurzemes sarakstā bija otrais aiz toreizējās saraksta līderes Ilzes Indriksones, bet šoreiz kļuvis par reģiona saraksta pirmo numuru. Ar otro numuru Kurzemē kandidē Vita Hermansone – Ventspils domes deputāte un Ventspils Jaunrades nama direktore. Viņa ir pazīstama kā izglītības un kultūras jomas pārstāve, kura ilgstoši strādā ar bērnu un jauniešu radošās izglītības attīstību. Trešajā vietā ir Vilmārs Vecvagaris – Liepājas domes deputāts un atvaļināts pulkvežleitnants. Starp citiem Kurzemes saraksta kandidātiem izceļams arī saraksta 4. numurs Roberts Sipenieks – Saldus novada domes deputāts un Oskara Kalpaka piemiņas vietas/muzeja “Airītes” vadītājs, kā arī aiz viņa sekojošais Gundars Sebris – Talsu novada domes deputāts un Talsu Valsts ģimnāzijas direktors. Aiz Gundara Sebra seko vēl divi pedagogi – Liepājas Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotājs Normunds Dzintars un Nīcas vidusskolas direktors Mārcis Priedītis. 11. numurs ticis Latvijas “galvenajam līvam” - Līvu (lībiešu) savienība “Līvõd īt” priekšsēdētājam, Salaspils jauktā kora “Lōja” diriģentam Ģirtam Gailītim. Nacionāļu Zemgales saraksta līderis ir klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs. Pirms četriem gadiem viņš Zemgales sarakstā startēja ar otro numuru, bet šoreiz kļuvis par saraksta pirmo numuru. Jānis Vitenbergs ir pieredzējis politiķis, kurš iepriekš ieņēmis arī ekonomikas ministra amatu un Saeimā darbojies tautsaimniecības un enerģētikas jautājumos. Ar otro numuru Zemgales sarakstā kandidē Edvīns Šnore – Saeimas deputāts, vēsturnieks un dokumentālo filmu autors. Viņš plašāk pazīstams ar pētījumiem par Latvijas okupācijas vēsturi, padomju režīma noziegumiem un totalitārisma seku apzināšanu. Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās Edvīns Šnore Zemgalē bija saraksta pirmais numurs. Trešajā vietā sarakstā ir Jelgavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Oskars Cīrulis. Ceturtais ir Bauskas muzeja Vēstures nodaļas vadītājs Raitis Ābelnieks. Septītais ir kādreizējais Jaunjelgavas novada mērs, taga Aizkraukles novada deputāts Guntis Libeks, kurš valsts mērogā lielāku atpazīstamību pirms vairākiem gadiem ieguva ar to, ka kvēli iestājās par to, lai vairs netiktu godināts kolaboranta, “Zaļās zemes” autora Andreja Upīša vārds. Zemgales sarakstā īpaši pamanāms ir arī Imants Parādnieks, kurš kandidē ar pēdējo numuru. Viņš ir ilggadējs Nacionālās apvienības politiķis, bijis vairāku Saeimas sasaukumu deputāts un ilgstoši darbojies partijas vadībā. Derusifikācija bez zvaigznēm Nacionālās apvienības priekšvēlēšanu programmas mugurkauls ir nacionālā stāja par latvisku Latviju. Nacionālās apvienības kandidātu saraksti veidoti, primāri balstoties uz ilgstošu darbu partijā un profesionālajām kvalitātēm, nevis īslaicīgu atpazīstamību, žurnālistiem paudis nacionāļu politiķis Ģirts Lapiņš. Viņš uzsvēris, ka partija nepiekrīt praksei īsi pirms vēlēšanām piesaistīt tā dēvētās “zvaigznes” – aktierus vai sportistus, kuriem pēc ievēlēšanas nereti nav skaidras vietas politiskajā darbā: “Mūsu princips ir citāds – kandidāti sevi pierāda ar ilgstošu un mērķtiecīgu darbu. Tas ir viens no būtiskākajiem kritērijiem, lai gan tas automātiski nenozīmē augstāku vietu sarakstā.” Ja skatās uz Nacionālās apvienības 15. Saeimas vēlēšanu sarakstu un programmu, tad visvairāk uzmanību piesaistījuši ne tikai līderi un pazīstami kandidāti, bet arī vairāki ideoloģiski asi priekšlikumi: * “Atkrievisko Latviju!” un Liānas Langas kandidatūra; * solījums pieņemt “Latvijas derusifikācijas deklarāciju”, kas ir viens no neparastākajiem priekšlikumiem programmā; * trešo valstu pilsoņu kontrole un migrācijas politika Šis jautājums var kļūt par vienu no strīdīgākajiem priekšvēlēšanu tematiem, jo vieni to vērtē kā valsts drošības jautājumu, bet citi – kā pārāk ierobežojošu pieeju.  Zemgales sarakstā uzmanību piesaista arī tas, ka ilggadējais apvienības politiķis Imants Parādnieks kandidē ar pēdējo vietu sarakstā. Latvijas politikā pēdējā vieta sarakstā bieži tiek izmantota kā simbolisks žests – tā var nozīmēt partijas veterāna atbalstu komandai, nevis vēlmi būt priekšgalā.  https://jauns.lv/raksts/zinas/721217-pienakusi-gruti-brizi-jabut-vienotiem-15-saeimas-velesanu-saraksts-nr-5-nacionala-apvieniba  “Sievas, kuras jāsit…”: skandalozu izteikumu dēļ Nacionālā apvienība izslēdz no partijas Saeimas kandidātu Valtu Dalbiņu  Nacionālās apvienības (NA) valde lēmusi no partijas izslēgt 15. Saeimas vēlēšanu deputāta amata kandidātu Valtu Dalbiņu, kurš ierakstos sociālajos tīklos normalizējis vardarbību pret sievietēm un veltījis tām aizspriedumainus pārmetumus. “Sievas, kuras jāsit…”: skandalozu izteikumu dēļ N... NA paziņojumā sociālajos medijos vēsta, ka Dalbiņš publiski paudis uzskatus, kas nav savietojami ar NA vērtībām un partijas valde ir pieņēmusi lēmumu par viņa izslēgšanu no NA. Dalbiņš, piemēram, 2025. gada septembrī vietnē "X" izpaudies, ka esot "sievas, kuras jāsit", bet kādā citā ierakstā sievietes nodēvējis par "garīgi nestabilām būtnēm", kuras ārpus ģimenes dzīves nesot nāvi. Dalbiņš kandidē 15. Saeimas vēlēšanās no NA Vidzemes saraksta ar 27. numuru. Kā liecina informācija Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājaslapā, Dalbiņš ir NA Ķekavas nodaļas vadītājas vietnieks. Vienlaikus Dalbiņa izslēgšana no partijas nenozīmē, ka viņš nevarēs kandidēt Saeimas vēlēšanās. Saeimas vēlēšanu likums paredz, ka reģistrētie kandidātu saraksti nav atsaucami. Grozījumus tajos var izdarīt tikai CVK un tikai likumā noteiktos gadījumos, piemēram, ja personai nav tiesību kandidēt Saeimas vēlēšanās, kandidāts nav noteiktajā kārtībā atstājis ar kandidēšanu nesavienojamu amatu, viena persona pieteikta vairākos kandidātu sarakstos vai kandidāts ir miris. https://jauns.lv/raksts/zinas/729664-sievas-kuras-jasit-skandalozu-izteikumu-del-nacionala-apvieniba-izsledz-no-partijas-saeimas-kandidatu-valtu-dalbinu  Gobzema utopija: mazāk nodokļu, lielāki izdevumi 15. Saeimas vēlēšanu saraksts Nr. 6 (Gobzema saraksts) Elmārs Barkāns Gobzema saraksts ir interesants ar to, ka tajā savienojas divas ļoti atšķirīgas lietas: Alda Gobzema (Arigo Toro) kā skaļi pazīstama politiķa personīgais zīmols un salīdzinoši maz zināmi kandiāti. Tas piedāvā būtisku nodokļu samazināšanu, taču programmā gandrīz nav skaidrots, kā tas tiktu finansēts vai īstenots praksē. Gobzema utopija: mazāk nodokļu, lielāki izdevumi. ... Partijas pamatsolījums vēlētājam ir mazāks valsts aparāts, vairāk brīvības cilvēkam, reāls atbalsts bērniem un miers mūsu mājās: “Mēs iestājamies par klasisku, konservatīvu un savstarpēji cieņpilnu sabiedrību, kurā valsts nejaucas cilvēka privātajā dzīvē, uzņēmējdarbībā un personiskajās izvēlēs. Mūsu kultūras, valodas un identitātes pamatā ir kristīgās un tradicionālās Eiropas vērtības.” Gobzema saraksts 15. Saeimas vēlēšanās nav pilnīgi jauns politisks projekts – tas ir vairāku iepriekšējo partijas līdera politisko veidojumu turpinājums. Partija ir izgājusi cauri vairākiem nosaukumiem un neveiksmēm, sākot ar KPV LV ēru, turpinot ar “Katram un katrai” un “Platformu 21”. Izņemot pašu Aldi Gobzemu, lielākā daļa saraksta līderu sabiedrībai ir maz pazīstami. Atšķirībā no tradicionālām partijām, kurām ir ilgstoša organizācija, reģionālās nodaļas un plaši zināmi līderi, Gobzema saraksta galvenais kapitāls ir paša Gobzema vārds. Gobzema politiskās pārvērtības Alda Gobzema politiskā karjera sākās ar partiju “Kam pieder valsts?” (KPV LV), kas tika izveidota 2016. gadā pēc Artusa Kaimiņa iniciatīvas. Partija 2018. gada Saeimas vēlēšanās piedzīvoja lielus panākumus un ieguva 16 deputātu vietas. Aldis Gobzems kļuva par vienu no redzamākajiem partijas līderiem un viņš tika izvirzīts premjera amata kandidāta lomai.  Tomēr jau drīz pēc vēlēšanām sākās iekšējie konflikti starp Aldi Gobzemu un Artusu Kaimiņu: cīņa par partijas ietekmi; publiski asi izteikumi starp partijas biedriem; jautājumi par partijas reputāciju. 2019. gada februārī KPV LV valde Aldi Gobzemu no partijas izslēdza, pamatojot to ar pārmetumiem par partijas tēla graušanu. Viņš šo lēmumu kritizēja un paziņoja par jauna politiskā projekta veidošanu.  Viņa nākamais projekts bija partija “Likums un kārtība”, kas vēlāk pārtapa par “Katram un katrai”, kura 2022. gada Saeimas vēlēšanās nepārvarēja 5% barjeru iekļūšanai Saeimā. Pēc neveiksmes partija mainīja nosaukumu uz “Platforma 21”, bet vēlāk – pirms 15. Saeimas vēlēšanām – pārtapa par “Gobzema sarakstu”. Pats saraksta līderis skaidrojis, ka nosaukuma maiņa nav personības kults, bet gan praktisks solis, jo viņa vārds sabiedrībā jau ir atpazīstams politisks zīmols. Tomēr vēlēšanu sarakstā Alda Gobzema vārdu neatradīsies, jo 2024. gada nogalē viņš oficiāli nomainīja vārdu un uzvārdu uz Arigo Toro. Iemesls tam esot viņa dzīve Spānijā – latviskais vārds un uzvārds spāniski runājošā vidē radījis praktiskas grūtības, piemēram, izrunā un dokumentu aizpildīšanā. Viņš norādīja, ka jaunais vārds palīdzot vieglāk iekļauties Spānijas sabiedrībā. Tomēr sabiedrībā šis solis izraisīja plašu rezonansi, jo vārda maiņa daudziem šķita neparasta; radās jautājumi, vai tā ir personiska pārmaiņa vai mēģinājums distancēties no iepriekšējās reputācijas. Gobzema skandāli Aldis Gobzems savā politiķa karjerā bijis ierauts ne vienā vien skaļā politiskā skandālā. Arigo Toro (Aldis Gobzems) ir jurists, bijušais advokāts un bijušais 13. Saeimas deputāts, kurš Latvijas politikā ienāca ar ļoti strauju popularitātes kāpumu, kļūstot par vienu no redzamākajiem tā sauktā “protesta balsojuma” politiķiem. Vēlāk viņš pārcēlās uz dzīvi Spānijā. Pirms iesaistīšanās politikā viņš bija galvenokārt pazīstams kā zvērināts advokāts. Viņš strādāja juridiskajā jomā un bija iesaistīts vairākās publiski apspriestās lietās, tostarp kā advokāts Zolitūdes traģēdijas krimināllietā, kuru viņš “uzmeta”. Aldis Gobzems faktiski pameta Zolitūdes traģēdijas upuru tiesisko pārstāvību, un viņa rīcības dēļ tika izbeigta vismaz viena nozīmīga civillieta. 2018. gada nogalē, pēc ievēlēšanas 13. Saeimā, Aldis Gobzems paziņoja par advokāta prakses pārtraukšanu. Viņa pēkšņā izstāšanās no procesa atstāja cietušos un bojāgājušo tuviniekus neziņā, jo citi advokātu biroji nevēlējās tik vēlā stadijā pārņemt viņa iesāktās krimināllietas un civillietas. Kopumā tiesību eksperti un cietušo tiesību aizstāvji viņa rīcību vērtēja kā neprofesionālu, jo personīgās politiskās ambīcijas tika nostādītas augstāk par upuru tiesisko interešu aizstāvību līdz galam. Savukārt ir viņa politiķa karjera saistās ar vairākiem skandāliem. Skaļākie no tiem: * Pēc 13. Saeimas vēlēšanām Aldis Gobzems tika nominēts kā viens no potenciālajiem premjera amata kandidātiem. Viņa piedāvātā valdības veidošanas taktika bija ļoti pretrunīga, un mēģinājums izveidot valdību beidzās neveiksmīgi. Tas kļuva par vienu no pirmajiem lielajiem publiskajiem konfliktiem, kas nostiprināja viņa tēlu kā ļoti “skandalozam” politiķim. * Alda Gobzema politiskais stils bieži izraisījis konfliktus arī paša komandās. Viņa kritiķi pārmet pārāk personificētu politiku, asu retoriku, biežas domstarpības ar sabiedrotajiem. Savukārt atbalstītāji viņu redz kā politiķi, kurš “pasaka to, ko citi baidās pateikt”. * Covid-19 pandēmijas laikā Aldis Gobzems kļuva par vienu no redzamākajiem valdības Covid-19 politikas kritiķiem. Viņš piedalījās un organizēja protesta aktivitātes pret ierobežojumiem un vakcinācijas politiku, kas piesaistīja gan atbalstītājus, gan kritiku.  Dārgie solījumi: lai arī ko tas maksātu Gobzema saraksts ir viens no spilgtākajiem politiskā populisma piemēriem pēdējo gadu laikā. Tā stiprā puse ir skaidrs vēstījums – “mazāka valsts (pārvalde), vairāk naudas cilvēkiem, tradicionālas vērtības”. Taču vājā puse ir ilgstošā politisko projektu maiņas vēsture, konflikti ar bijušajiem sabiedrotajiem un jautājumi par to, cik stabila būtu šāda viena līdera organizācija pēc nonākšanas pie varas. Saraksta programma ir viena no ambiciozākajām un vienlaikus fiskāli visdārgākajām: ļoti dārgi sociālie solījumi vienlaikus ar nodokļu samazināšanu. Programma sola: 5000 eiro par katra bērna piedzimšanu; 1000 eiro mēnesī par bērnu līdz divu gadu vecumam; iedzīvotāju ienākuma nodokļa atcelšanu daudzbērnu ģimenēm; bezmaksas ēdināšanu visiem skolēniem; bezmaksas sabiedrisko transportu pensionāriem; automātisku sociālo pabalstu piešķiršanu; vienīgā mājokļa nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu; PVN samazināšanu pārtikai, elektrībai, gāzei un medikamentiem.   Tajā pašā laikā programma paredz ievērojami samazināt nodokļu ieņēmumus. Tas nozīmē, ka vienlaikus tiek piedāvāts gan strauji palielināt valsts izdevumus, gan samazināt budžeta ienākumus, taču nav izskaidrots, no kādiem avotiem šis iztrūkums tiktu segts. Viens no neparastākajiem formulējumiem programmā ir izglītības sadaļā: “Piesaistīsim spēcīgus ārvalstu mācību spēkus... Lai arī ko tas maksātu.” Politiskajās programmās šāds formulējums ir ļoti netipisks, jo tajā faktiski tiek atzīts, ka izmaksām netiek noteikts ierobežojums. Parasti partijas norāda finansējuma avotus vai prioritātes, nevis sola īstenot ieceri neatkarīgi no cenas. Radikāli priekšlikumi Gobzema partijas prioritātes: Bērni. Ģimene. Nākotne. Latvija. (attēlā - saraksta kandidāte Rīgas vēlēšanu apgabalā Sanita Lemeševska). * Programma skolēniem paredz pilnībā likvidēt mājasdarbus. Tas ir viens no radikālākajiem priekšlikumiem Latvijas izglītības politikā. Starptautiskajā praksē mājasdarbu apjoms tiek samazināts vai diferencēts, taču pilnīga atteikšanās no tiem ir reta. * Programma arī sola atteikties no sistēmas, kas “liedz labot atzīmes”. Tas ir vairāk politisks sauklis nekā konkrēta reforma, jo Latvijas skolās vērtēšanas kārtība dažādās skolās jau šobrīd atšķiras un iespējas uzlabot vērtējumu daudzviet pastāv. * 270 dienu nodokļu brīvdienas visiem jaunajiem uzņēmumiem. Lai gan vairākas valstis piedāvā nodokļu atvieglojumus jaunajiem uzņēmumiem, gandrīz pilnīga nodokļu atlikšana deviņus mēnešus visiem uzņēmumiem būtu ļoti plaša programma, kas varētu radīt arī iespējas ļaunprātīgai izmantošanai. * 2. pensiju līmeni padarīt pilnīgi brīvprātīgu, kas ir viens no strīdīgākajiem ekonomiskajiem priekšlikumiem. Atbalstītāji to argumentē ar cilvēku izvēles brīvību. Savukārt šīs idejas pretinieki norāda, ka tas ilgtermiņā var samazināt nākotnes pensijas un vājināt uzkrājumu sistēmu, jo daļa cilvēku no uzkrāšanas atteiktos. * Programma sola Latviju pārvērst par Eiropas investīciju un nodokļu centru. Šis ir ļoti ambiciozs mērķis, taču programmā nav aprakstīts, kā tas tieši paveicams. * Latvija Ukrainas un Krievijas kara jautājumā neieņems “priekšplānā ejošu pozīciju”; uzsvars būs uz diplomātiju un mieru, uzsver gobzemieši. Tas ievērojami atšķiras no līdzšinējās Latvijas ārpolitikas, kurā konsekventi uzsvērts militārs un politisks atbalsts Ukrainai kopā ar NATO un ES partneriem. * Tautas vēlēts Valsts prezidents. Šis nav jauns priekšlikums Latvijas politikā, tomēr Gobzema programma to pasniedz kā vienu no galvenajiem demokrātijas instrumentiem. Tam būtu nepieciešami Satversmes grozījumi un plaša politiska vienošanās. No fiskālā skatupunkta programma rada vairākus būtiskus jautājumus. Salīdzinoši reāli īstenojami priekšlikumi: tautas vēlēts prezidents (ja izdodas grozīt Satversmi); referenduma sliekšņa samazināšana; Drošības akadēmija; lielāks uzsvars uz dronu tehnoloģijām aizsardzībā. Daļēji izpildāmi, bet ļoti dārgi priekšlikumi: bezmaksas ēdināšana visiem skolēniem; bezmaksas sabiedriskais transports pensionāriem; plaši ģimeņu pabalsti;  PVN samazināšana. Ļoti grūti īstenojami bez milzīgas budžeta pārkārtošanas: vienlaikus būtiski samazināt nodokļus un strauji palielināt sociālos izdevumus; pilnībā atcelt NĪN vienīgajam mājoklim, neparedzot alternatīvu ieņēmumu avotu pašvaldībām; īstenot visus demogrāfijas solījumus esošā budžeta ietvaros. Politologi par populistiskiem parasti uzskata solījumus, kuros tiek piedāvāti ļoti plaši ieguvumi sabiedrībai, bet netiek skaidrots to finansējums. Šajā programmā tādu ir pārpārēm. Gobzemiešu nepazīstamās sejas Rīgas saraksta līderis ir pats Arigo Toro (Aldis Gobzems) un aiz viņa seko nepazīstami vārdi. Otrā – bezdarbniece (pēc tirdzniecības eksperte) Marita Liepiņa, trešā Valsts kases konsultante darba samaksas jautājumos, grāmatvede Sanita Lemeševska. Ar aktīvu darba dzīvi Rīgas gobzemieši nav aizrāvušie, jo no 34 sarakstā iekļautajiem deputātu kandidātiem trīs ir bezdarbnieki, divas mājsaimnieces, viens norādījis ka “nestrādā” un viens ir  pensionārs – 59 gadus vecais Ivars Grauds, kurš vēl nav sasniedzis oficiālo (vispārējo) pensionēšanās vecumu – 65 gadus. Viens no četriem visu partiju 1428 deputātu kandidātiem, iesniedzot anketu, arī pamatīgi saputrojās. Saraksta 20. numurs - Ogres rajona brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības priekšnieks Jāzeps Janiševs vispirms norādīja, ka viņam bijusi saistība ar PSRS vai ārvalstu specdienestiem, ko vēlāk laboja. Vidzemes saraksta līderis ir SIA HEKTO development (būvniecības projektu attīstīšana) valdes priekšsēdētājs Agris Freifalts. Otrais – finanšu institūcijas IT vecākais administrators Roberts Volkovičs, bet trešā – uzkopēja Saulkrastu pašvaldībā Inese Vaska. Latgales sarakstā ir tikai četri kandidāti: Raimonds Nipers no Dagdas - SIA “MĀRA N” (mazumtirdzniecība) valdes loceklis, Sergejs Pirogovs - SIA “Zuchel Kuche”(mēbeļu salons)  valdes loceklis, pašnodarbinātā juriste Viktorija Grafe un Jānis Žukovskis - SIA “T Profile” (griestu uzstādīšanas serviss) projektu vadītājs. Arī Kurzemes saraksts nav dižs – tikai septiņi deputātu kandidāti: Daniels Balika - Ventspils Krišjāņa Valdemāra pamatskolas skolotājs, Laura Kontrauska – pašnodarbinātā māksliniece. Aiz viņiem seko būvniecības biznesa pārstāvji Dainis Grabovskis (“DG-Projects” un Aleksandrs Dupats (“Alex AB Būve”), piektā kroga “Aptieka” īpašniece Anna Ipatova, sestais - SIA “ROCKTEHNIK” darbinieks Jānis Zvejnieks, bet sarakstu noslēdz taksists Kristaps Neimanis. Zemgales saraksta līdere ir sociālā darbiniece no Bauskas Ilze Kalniņa-Molotoka, otrā - SIA "T-System Tyres” (autoserviss) projektu vadītāja Alīna Bondare, bet trešā Rundāles bērnudārza “Mārpuķīte” lietvede Agija Freifelde. Vispazīstamākais šajā sarakstā ir Latvijas Olimpiskā vienības sportists, svarcēlājs Armands Mežinskis, kurš šopavasar Gruzijā notiekošajā Eiropas čempionātā svarcelšanā izcīnīja septīto vietu svara kategorijā līdz 94 kilogramiem. https://jauns.lv/raksts/zinas/721620-gobzema-utopija-mazak-nodoklu-lielaki-izdevumi-15-saeimas-velesanu-saraksts-nr-6-gobzema-saraksts  Apvienotie dūži premjera vadībā: 15. Saeimas vēlēšanu saraksts nr. 7 - Apvienotais saraksts Elmārs Barkāns Pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām izveidotais Apvienotais saraksts (AS), kurā Latvijas Reģionu apvienībai pievienojās no zaļzemniekiem aizmukušās Zaļā partija un Liepājas partija, pēc visa spriežot, iekļūs arī 15. Saeimā, jo tā popularitāte balstās uz hiperaktīvā premjera Andra Kulberga rosīšanos. Tai pašā laikā tam arī jāpiedzīvo milzīgi izaicinājumi un konkurentu uzbrukumi. Apvienotie dūži premjera vadībā: 15. Saeimas vēlēš... Socioloģiskā aptauja liecina, ka AS pagājušajā mēnesī starp partijām bija līderpozīcijā ar12,2% (viņiem sekoja “Suverēnā vara”/Jaunlatvieši, kuri bija ieguvuši 11,4%). Tas visdrīzāk saistīts ar to, ka Andris Kulbergs kā premjers pēc Evikas Siliņas(“Jaunā vienotība”) aiziešanas no valdības mājas šī gada maijā sāka aktīvi izvērst “pārkārtošanos”, ko vēlētāji gribēja pēc “Jaunas vienotības” laikā piedzīvotās “stagnācijas”. Tai pašā laikā AS arī jākonkurē ar programmatiski līdzīgiem spēkiem – Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un Nacionālo apvienību. Viens nepareizs AS solis vai izteikums un AS vēlētājs bez lielām problēmām vēlēšanu sarakstu klāstā var atrast sev idejiski tuvu partiju – vai nu zaļzemniekus, vai arī nacionāļus. Te nu AS ir ko saspringt, lai Andris Kulbergs nekur nepakluptu, jo viņš partijas priekšvēlēšanu programmā pozicionēts kā visu problēmu atrisinājums (“Tad nāca risinājums - Andris Kulbergs”). Sola bezdeficīta budžetu Apvienotais saraksts par visu problēmu risinājumu uzskata Andri Kulbergu. Turpinot iepazīstināšanu ar 15. Saeimas sarakstiem, septītais Jauns.lv stāsts ir par Apvienoto sarakstu, kas sola bezdeficīta bāzes budžetu četru gadu laikā, izveidot Latvijas Attīstības fondu, 10% mikrouzņēmumu nodokli fiziskām personām, kapitāla pieauguma nodokļa samazināšanu, 2 miljardu eiro kreditēšanas pieaugumu reģionu mājokļiem un projektus aizsardzībā, enerģētikā un infrastruktūrā. Programmā gan nav sīkāk rēķināts, kā plašo investīciju programmu īstenot. Šo programmu sola realizēt īstenot sabiedrībā plaši zināmi politiķi un atpazīstamas personības. Uz uzņēmēja Ulda Pīlēna izveidotās biedrības “Apvienotais Latvijas saraksts” bāzes izveidotais politiskais spēks piedāvā “alternatīvu” – kompetentus cilvēkus, kas grib darīt, nevis runāt; izvēli visiem, kas nav mierā ar valdību mazspēju, tiem, kas grib risinājumus un vēlas dzīvot drošā, uz attīstību orientētā valstī: “Esam bijuši gan valdībā, gan opozīcijā, izgājuši pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanu ugunskristības. No tām iznākuši stiprāki, saglabājot savus principus un pārliecību.” AS lepojas ar iepriekšējo pašvaldību vēlēšanām, kur ieguva lielāko deputātu pārstāvniecību vietvarās no visām partijām: “Šie nebija viegli gadi. Karš Ukrainā. Stagnējoša ekonomika. Enerģētikas krīze. Atpalicība no kaimiņiem. Augošs valsts parāds. Un valdība, kas bija atrauta no realitātes – lēmumi nokavēti, atbildība zudusi.” Apvienotie desmit baušļi Apvienotais saraksts desmitniekā grib trāpīt ar desmit baušļiem. AS priekšvēlēšanu programmā izceltas desmit sadaļas jeb baušļi, kas jāievieš dzīvē: * Iekšējai un ārējai drošībai. Partija cita starpā sola paplašināt Valsts aizsardzības dienestu, stiprināt Zemessardzes kaujas spējas, pabeigt austrumu robežas aizsardzības līniju, attīstīt dronu un pretdronu spējas, izveidot patvertņu tīklu, veikt valsts rezervju auditu, stiprināt kritiskās infrastruktūras noturību. * Atbildīgām investīcijām sabiedrības labumam: “Mūsu prioritāte ir ieviest kārtību valsts finansēs, lai sasniegtu bezdeficīta bāzes budžetu. Pārskatīsim “Rail Baltica” apjomu uz minimālo realizējamo, ieviesīsim pilnu finanšu caurredzamību un izmaksu kontroli.” * Ekonomikas izrāvienam. Latvijai ir vajadzīgas ārējas investīcijas, vietējā kapitāla bāzes paplašināšana, produktivitātes, eksporta un algu izrāviens, teikts partijas programmā, kurā solīts: “Stabilizēsim nodokļu politiku. Pārtrauksim nodokļu regulāru pārskatīšanu, kas traucē ilgtermiņa investīciju piesaistei. Ēnu ekonomiku samazināsim ar motivāciju strādāt legāli, ne sodīšanu. Izveidosim valsts garantiju programmu mājokļu būvniecībai reģionos. (..) Samazināsim nesamērīgās prasības kredītņēmējiem un finanšu sektora kapitālā remonta birokrātijas sekas. Kļūsim par vienu no Eiropas līderiem jaunās ekonomikas regulējumu ieviešanā – mākslīgā intelekta, digitālās ekonomikas, kriptoaktīvu un intelektuālā īpašuma jomā.” * Veselības un sociālajai aprūpei: “Sakārtosim veselības aprūpes pārvaldību. Reformēsim kvotu sistēmu, ieviesīsim vienotu pierakstu, samazinot birokrātiju ārstiem un gaidīšanas laiku pacientiem. Novados piesaistīsim mediķus ar mērķstipendijām, mājokļu atbalstu un prakšu programmām.” * Reģionu, infrastruktūras un lauksaimniecības attīstībai: “Izveidosim vienotu valsts un pašvaldību pakalpojumu plānošanas modeli izglītības pakalpojumu, civilās aizsardzības, sabiedriskā transporta, atkritumu pārvaldības un citās jomās.” * Demogrāfijas, ģimeņu un sociālās drošības veicināšanai: “Atbalstīsim jaunās un daudzbērnu ģimenes ar mājokļa grantiem, valsts garantijām un īres mājokļu programmām. Nodrošināsim iespēju strādāt bērna kopšanas laikā, nezaudējot bērna kopšanas pabalstu. Fiskāli atbildīgi atbalstīsim pensiju sistēmas sasaisti ar bērnu audzināšanu, atzīstot vecāku ieguldījumu un vienlaikus nesagraujot sistēmas ilgtspēju. Mērķtiecīgi samazināsim vardarbību ģimenē. Imigrāciju īstenosim kontrolēti, sasaistot uzturēšanās atļaujas ar tiesisku nodarbinātību, integrāciju un latviešu valodas apguvi.” * Izglītībai, kultūrai, jaunatnei un sportam: “Sakārtosim vērtēšanas sistēmu, organizēsim samērīgu eksāmenu norisi. Nodrošināsim iespējas iegūt daudzveidīgu izglītību atbilstoši bērnu un vecāku vajadzībām. Plašāk izmantosim mākslīgā intelekta risinājumus, lai palīdzētu skolotājiem un individualizētu mācību procesu. Pakāpeniski celsim pedagogu atalgojumu, sasaistot to ar slodzes sakārtošanu.” * Enerģētikas un dabas drošībai: “Pārskatīsim zaļā kursa ieviešanu. Klimata mērķiem jābūt savienojamiem ar Latvijas konkurētspēju, enerģētisko un pārtikas drošību un dabas vērtību aizsardzību. Kopā ar enerģētikas industriju meklēsim risinājumus elektrības cenas samazināšanai energoietilpīgiem uzņēmumiem. Sekmēsim augstākas pievienotās vērtības produktu radīšanu Latvijā no Latvijas mežiem. Dabas politikā aizsargāsim mežus, ūdeņus, augsni un bioloģisko daudzveidību, nepieļaujot birokrātisku aizliegumu politiku bez kompensācijām un saimnieciska līdzsvara.” * Jaunai valsts pārvaldei: “Ieviesīsim skaidrus augstāko amatpersonu rezultātu rādītājus un rotāciju. Personiskai atbildībai par pieņemtajiem lēmumiem jākļūst par valsts pārvaldes normu. (..) Birokrātiju samazināsim pēc vienkārša principa: katrai jaunai prasībai jāaizstāj vai jāvienkāršo esošā.” * Latvijas vārdam Eiropā un pasaulē: “Iestājamies par stipru Latviju stiprā NATO un ES, ciešā sadarbībā ar ASV, Apvienoto Karalisti, Ziemeļvalstīm, Baltijas valstīm un demokrātiskajiem sabiedrotajiem. Turpināsim nelokāmu atbalstu Ukrainai, vienlaikus stiprinot Latvijas aizsardzības industriju, militāro mobilitāti un noturību pret Krievijas agresiju un hibrīduzbrukumiem.” Apvienotā saraksta cilvēki teic, ka viņi šeit nav tādēļ, “lai sacenstos ar lielākajiem solītājiem. Gaisā pasviestu ideju un utopisku plānu netrūkst. Trūkst reālu, konkrētu, pabeigtu risinājumu. Tādu, kas tiešām kaut ko maina. Nenākam graut. Nākam labot un celt. Latvijas cilvēki ir pelnījuši līderus, kas strādā un uzņemas atbildību. Līderi, kurus “pelnījuši” Latvijas cilvēki AS vēlēšanu sarakstu augšgalā ir sabiedrībā labi zināmi politiķi, kuru starpā ir arī viena otra slavenība un arī iepriekšminēto radagabals. Smiltēnu pāris uz vietu no 15. Saeimā tēmē no Apvienotā saraksta: Rīgas domes frakcijas referente Kristīne Smiltēna kā 43. Rīgā, bet tieslietu ministrs Eduards Smiltēns kā pirmais Vidzemē. Rīgas saraksta līderis ir pats Andris Kulbergs, kurš nācis no uzņēmēju vides (strādājis par “Lattelekom” mārketinga programmu vadītāju un starptautisko attiecību vadītāju, SIA “Auto Torino” rīkotājdirektoru, SIA “Auto Group Baltic” reģionālo vadītāju un ieņēmis citus amatus). Aiz viņa seko bijusī Ādažu novada domes priekšsēdētāja (tagad – vienkārši vietvaras deputāte) Karīna Miķelsone. Viņa mēres amatu pameta pašā šī gada sākumā, kad domes Finanšu komitejas sēdē vairākums noraidīja sagatavoto novada budžetu. Trešais ir Saeimas deputāts, kādreizējais Rīgas zoodārza runasvīrs Ingmārs Līdaka – viena no leģendārākā un populārākā izteiciena Latvijas politikas vēsturē “Aizver muti!” autors (šo izteicienu Ingmārs Līdaka no Saeimas tribīnes veltīja “kreisajam zvēru un putnu dārzam”, kas ņirgājas par Latviju. Ceturtais ir ziņās bieži vīdošais Latvijas Restorānu biedrības vadītājs Jānis Jenzis, kurš gan līdz šim nebija politikas ziņu varonis, bet gan vairāk saistīts ar nozares vai aprindu hronikām. Nu viņš nolēmis “iesaistīties politikā, lai palīdzētu pieņemt labus, valstiskus lēmumus, lai kalpotu Latvijai, Latvijas attīstībai un vairotu katra tās iedzīvotāja labklājību.” Piektā ir bijusī veselības ministre un kādreizējā Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, kura, pie varas nākot Evijas Siliņas valdībai, atsauca savu pieteikumu iestāties partijā “Vienotība” pēc tam, kad viņai neizdevās vienoties par palikšanu veselības ministres amatā. Vēl starp pazīstamajiem politiķiem jāmin devītais numurs – kādreizējais viens no Atmodas līderiem, Latvijas Tautas frontes vadītājs no 1990. līdz 1992. gadam Romualds Ražuks. 22. ir valsts akadēmiskā kora “Latvija” direktors no 1997. līdz 2025. gadam Māris Ošlejs. Rīgas sarakstu ar 43. numuru noslēdz bijušā Saeimas priekšsēdētāja, tagad tieslietu ministra Edvarda Smiltēna sieva, kura ir Rīgas domes Apvienotā saraksta frakcijas referente Kristīne Smiltēna. Pats Edvards Smiltēns, kurš daudziem atmiņā palicis arī ar savu iefiltrēšanos bronzas medaļas izcīnījušās Latvijas hokeja valstsvienības rindās sportistu sagaidīšanas laikā pie Brīvības pieminekļa 2023. gada maijā, ir AS Vidzemes saraksta līderis. Otrais Vidzemē ir bijušais aizsardzības ministrs, tagad Saeimas deputāts, spēkavīrs Raimonds Bergmanis. Trešā arī ir parlamentāriete, uzņēmēja, biedrības “Līdere” dibinātāja Aiva Vīksna. Tāpat arī viņai sekojošie ir Saeimas deputāti – Česlavs Batņa un kādreizējais Nacionālā botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns. Savukārt sestais ir kādreiz populārā TV24 raidījuma “Preses klubs” vadītājs Aivis Ceriņš. 17. Vidzemes sarakstā ir Vidzemes (Cēsu) koncertzāles mākslinieciskā vadītāja Inese Zagorska, kura pamatīgi izgāzās, jo sākotnēji deputāta kandidāta anketā saputrojās un pievilka ķeksīti, ka reiz sadarbojusies ar PSRS vai ārvalstu specdienestiem. Apvienotā saraksta Latgales sarakstā ar 2. numuru startē kādreizējais Latvijas pirmā amatpersona – Raimonds Vējonis. Latgales saraksta līderis ir Saeimas deputāts, latgalietis ar sirdi un dvēseli, biedrības “Latgolys Saeima” priekšsēdētājs Juris Viļums. Aiz viņa seko vēl viens (tāpat kā Ingmāra Līdakas izteiciena) leģendārā Latvijas politikas sakāmvārda “Laikam no sākuma jāierauj” autors, eksprezidents Raimonds Vējonis, kurša savu slavenāko frāzi teica pēc ievēlēšanas prezidenta amatā. Tāds īsts grādīgo dzērienu ierāvējs gan viņš nav, jo kā jau Latvijas Basketbola savienības prezidents ir draugos ar veselīgu dzīvesveidu. Trešā ir latgaliešu žurnāla “A12” redaktore Ināra Groce. Vēl starp Latgalē atpazīstamajiem ļaudīm AS sarakstā varētu minēt Laimes muzeja Indrā vadītāju Ilonu Kangizeri. Kurzemes saraksta līderis ir finanšu ministrs, ekspremjers Māris Kučinskis. Aiz viņa seko parlamentāriete, Saeimas priekšsēdētājas biedre Linda Matisone un vēl viens Saeimas deputāts – Edgars Putra. Desmitā ir bijusī Saeimas deputāte un kādreizējā Skrundas novada domes priekšsēdētāja, tagad Saldus novada pašvaldības izpilddirektore Nellija Kleinberga. Zemgales saraksta līderis ir Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs un viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars. Otrā - kādreizējā Kandavas novada domes priekšsēdētāja, Saeimas deputāte Inga Priede, kura pirms 12 gadiem par homofobiskiem izteikumiem apturēja darbību partijā “Vienotība”. Trešais - viens Latvijas no vadošajiem sirds un asinsvadu slimību ārstiem Andris Skride, kurš savulaik Saeimā bija ievēlēts no “Attīstībai/Par!”, kā arī dibinājis un vadījis partiju “Izaugsme”. Vēl Zemgalē labi pazīstams ir ceturtais numurs -  Dobeles novada pašvaldības vadītājs Andrejs Spridzāns. Skandalozā kampaņa Apvienotā saraksta autobusa maršruts uz Kurzemi piesaistījis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja uzmanību. Šajā 15. Saeimas priekšvēlēšanu periodā pret AS nav izvirzītas skaļas kriminālapsūdzības vai liela mēroga korupcijas skandāli, taču apvienība ir nonākusi sabiedrības un uzraugošo iestāžu uzmanības lokā saistībā ar vairākiem politiski un taktiski jūtīgiem notikumiem * Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs uzsāka resorisko pārbaudi par premjera un citu AS pārstāvju rīkotajām priekšvēlēšanu aktivitātēm Kurzemē. Izteiktas aizdomas par iespējamu administratīvā resursa izmantošanu vai slēpto aģitāciju, kas saistījās ar partijas “aģitācijas autobusa” reisiem Latvijas rietumos.  * Nepalika nepamanīts arī tas, ka īsi pirms priekšvēlēšanu aģitācijas sākuma valdības “rokādes” laikā notika pēkšņas izmaiņas Ministru kabinetā, kurās AS ieguva nozīmīgus ministru portfeļus. Politisko konkurentu vidū tas tika asi kritizēts kā “krēslu pārbīde” ar mērķi izmantot augstos valsts amatus kā politisko tramplīnu un redzamības platformu vēlēšanu kampaņai. * Diskusijas izraisīja arī AS taktika piesaistīt populārus cilvēkus no malas: Aivis Ceriņš (pazīstamā TV24 raidījuma "Preses klubs" vadītāja pēkšņā aiziešana no medijiem un tūlītēja startēšana vēlēšanās no AS Vidzemes saraksta); Andris Skride (kardiologa un bijušā “Attīstībai/Par!” deputāta iekļaušana sarakstā daļā vēlētāju radīja neizpratni par ideoloģisko konsekvenci); Jānis Jenzis (populāra nozares tēla “izmantošana”0. https://jauns.lv/raksts/zinas/724756-apvienotie-duzi-premjera-vadiba-15-saeimas-velesanu-saraksts-nr-7-apvienotais-saraksts   Kulbergs lielās par padarīto. Lūk, ko tikmēr saka Fiskālās disciplīnas padome Kamēr "Apvienotais saraksts" (AS) apceļo Kurzemi, fotografējas uz Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra kombaina un jūsmīgi vieglajā valodā iepazīstina tautu ar “smago darbu”, reālu vēstuli AS politiskajiem līderiem ir nosūtījusi Fiskālās disciplīnas padome. Lai nebūtu manipulāciju ar kontekstu, pārpublicējam pilnu vēstules tekstu, lai mūsu lasītāji varētu iepazīties ar valsts finansiālo situāciju, kas no mums līdz vēlēšanām tiek slēpta aiz pseidoproblēmām. Kulbergs lielās par padarīto. Lūk, ko tikmēr saka ... Neatbilstības ziņojums par Fiskālās disciplīnas likuma pārkāpumu Saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likuma 28. panta pirmo daļu Fiskālās disciplīnas padome (turpmāk – Padome) uzrauga Fiskālās disciplīnas likumā (turpmāk – FDL) noteikto fiskālo nosacījumu ievērošanu valsts budžeta likumprojekta sagatavošanā, šo likumu izpildē un grozījumu sagatavošanā. Saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likuma 29. panta otro daļu, ja Padome atklāj šā likuma pārkāpumus vai Padomei tie kļūst zināmi, tā sagatavo neatbilstības ziņojumu, kurā ietver rekomendācijas neatbilstību novēršanai. Neatbilstības ziņojumu sagatavo nekavējoties pēc neatbilstības konstatēšanas, iesniedz Ministru kabinetam un Saeimai, kā arī publisko Finanšu ministrijas tīmekļvietnē. 2026.               gada 28. jūlija Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība””¹. Protokollēmuma 6. punktā ir noteikts: “Lai nodrošinātu Veselības ministrijai papildu nepieciešamo finansējumu veselības aprūpei 14 000 000 euro apmērā primāri reģionālai veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai un reģionālo slimnīcu pakalpojumu nodrošināšanai 2027.–2030. gadam, Finanšu ministrijai sadarbībā ar atbildīgajām ministrijām veikt publiskā sektora izdevumu samazinājumu, pārskatot funkcijas un efektivizējot procesus, un iekļaut priekšlikumu likumprojektā “Par valsts budžetu 2027. gadam un budžeta ietvaru 2027., 2028., 2029. un 2030. gadam”.” Ņemot vērā to, ka vienlaikus ar noteikumu projektu netika pieņemts normatīvais akts, kas nodrošinātu izdevumu pieauguma kompensēšanu, bet protokollēmumā Finanšu ministrijai tika dots vienīgi uzdevums sadarbībā ar atbildīgajām ministrijām sagatavot priekšlikumus to iekļaušanai likumprojektā, Padome konstatē Ministru kabineta lēmuma neatbilstību FDL 9. panta otrās daļas prasībām, kas nosaka: “Ja Ministru kabinets pieņem normatīvo aktu, kas izraisa valsts budžeta likumā noteikto ietvara maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu pārsniegumu, kurš nav saistīts ar šā likuma 5. panta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem, vai kas izraisa valsts budžeta likumā plānoto valsts budžeta ieņēmumu samazinājumu, Ministru kabinets nodrošina, ka vienlaikus stājas spēkā arī tāds normatīvais akts vai tādi normatīvie akti, kas kompensē izdevumu pieaugumu vai ieņēmumu samazinājumu. Kompensēšana notiek, palielinot ieņēmumus vai samazinot izdevumus.” Neapstrīdot finansējuma nepieciešamību veselības aprūpes nozarē, Padome norāda, ka ir arī jāievēro Eiropas Savienības un nacionālā fiskālā likumdošana. Šobrīd spēkā ir jaunie Eiropas Savienības fiskālie noteikumi – Stabilitātes un izaugsmes pakta ietvaros. Tie nosaka stingrākas prasības attiecībā uz valsts budžeta izdevumu pieaugumu. ES Padome 2025. gada 21. janvārī apstiprināja Latvijas Fiskāli strukturālo plānu 2025.–2028. gadam², kurā noteikta saistoša neto izdevumu pieauguma trajektorija. Šī trajektorija kopā ar Fiskālās disciplīnas likuma prasībām ir obligāts ietvars valsts budžeta izdevumu plānošanai. Atbilstoši Finanšu ministrijas aktuālajām fiskālo rādītāju prognozēm fiskālā telpa vidējā termiņā ir negatīva: 2027. gadā -28,0 milj. euro, 2028. gadā -279,1 milj. euro, 2029. gadā -237,8 milj. euro un 2030. gadā -936,2 milj. euro³. Ņemot vērā negatīvo fiskālo telpu, fiskāli ietilpīgu reformu īstenošanā nepieciešams savlaicīgi identificēt atbilstošus finansēšanas avotus. Lai nodrošinātu atbilstību fiskālās disciplīnas prasībām, fiskāli ietilpīgas reformas ir jāvērtē budžeta prioritāro pasākumu procesa ietvaros, lai būtu iespējams visaptveroši izvērtēt visu plānoto reformu nepieciešamību, sagaidāmos ieguvumus un fiskālo ietekmi, kā arī salīdzināt tās ar citām valsts attīstības prioritātēm. Padome atkārtoti norāda, ka tādu pasākumu apstiprināšana, kuriem nav pilnībā identificēti un nodrošināti finansējuma avoti, neatbilst ilgtspējīgas budžeta plānošanas principiem. Šobrīd ir uzkrājies fiskāli nozīmīgs tādu pasākumu kopums, kuri ir atbalstīti ar Ministru kabineta lēmumiem, bet kuriem vēl nav rasts finansējuma avots. Saskaņā ar Finanšu ministrijas novērtējumu, kas tika sniegts Padomei š.g. 31. jūlijā, šo pasākumu fiskālā ietekme veido 219,8 milj. euro 2027. gadā, 284,2 milj. euro 2028. gadā, 348,2 milj. euro 2029. gadā un 424,7 milj. euro ik gadu turpmākajos gados. 2026. gadā Ministru kabinetā tika atbalstīti arī citi Ministru kabineta noteikumu projekti un likumprojekti, kuriem netika identificēti konkrēti finansējuma avoti un kuriem bija Fiskālās disciplīnas likuma 9. panta prasību neievērošanas pazīmes. Pie šādiem pasākumiem minami grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 10. septembra noteikumos Nr. 598 “Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas īstenošanas kārtība”⁴, likumprojekts “Valsts sporta fonda likums”⁵ un likumprojekts “Nodibinājuma “Latgales vēstniecība GORS” likums”⁶. Ņemot vērā šo pasākumu salīdzinoši nelielo fiskālo ietekmi, Padome neierosināja sagatavot atsevišķu neatbilstības ziņojumu par Fiskālās disciplīnas likuma neievērošanu. Vienlaikus Padome uzsver, ka neatkarīgi no atsevišķu pasākumu apmēra to apstiprināšana bez pilnībā identificētiem finansējuma avotiem neatbilst ilgtspējīgas budžeta plānošanas principiem un palielina spiedienu uz negatīvo fiskālo telpu. Lai novērstu neatbilstību, kas radās sakarā ar nolemto 2026. gada 28. jūlija Ministru kabineta sēdē, Padome rekomendē: 1.     Ministru kabinetam sagatavot un pieņemt normatīvos aktus, kas nodrošina pilnīgu papildu izdevumu kompensēšanu saistībā ar noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība””, nepārsniedzot maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu apmēru. 2.     Kā alternatīvu iespējams atcelt noteikumu projektu līdz brīdim, kad tiek nodrošināts nepieciešamais finansējums vai politikas iniciatīva tiek apstiprināta budžeta procesa prioritāro pasākumu ietvaros. https://jauns.lv/raksts/zinas/723444-kulbergs-lielas-par-padarito-luk-ko-tikmer-saka-fiskalas-disciplinas-padome Šlesera astotais projekts astotajā vietā: 15. Saeimas vēlēšanu saraksts nr. 8 - “Latvija pirmajā vietā” Elmārs Barkāns Pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām Aināra Šlesera partija “Latvija pirmajā vietā” startē ar ambiciozi populistiskiem solījumiem, savos sarakstos piedāvājot gan agrāk karojošus deputātu kandidātus, gan arī vairākus vienas ģimenes cilvēkus (trīs Šleseri, divi Krištopani un divi Paškeviči), kuri gatavi ne tikai celt Latviju, bet arī aktīvi sadarboties ar Ameriku. Šlesera astotais projekts astotajā vietā: 15. Saei... Turpinot lasītājus iepazīstināt ar 15. Saeimas vēlēšanu sarakstiem, astotais stāsts par “Latvija pirmajā vietā”. 2021. gadā bijušais satiksmes ministrs un Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers pēc astoņu gadu pārtraukuma atgriezās politikā ar savu kārtējo, pēc skaita jau astoto, politisko projektu – partiju „Latvija pirmajā vietā” (LPV). Viņš uz Latvijas politiskās skatuves uzkāpa 28 gadu vecumā, kad kopā ar maestro Raimondu Paulu nodibināja Jauno partiju. Pēc Jaunās partijas sašķelšanās tapa Jaunā kristīgā partija, kas 2001. gadā startēja Rīgas domes vēlēšanās. Vēlāk Šlesers kopā ar luterāņu mācītāju Ēriku Jēkabsonu izveidoja Latvijas Pirmo partiju (LPP), kas 2002. gada Saeimas vēlēšanās ieguva desmit mandātus un nonāca valdošajā koalīcijā. Pēc tam pirms gandrīz katrām jaunām vēlēšanām Šlesers veidoja vai pievienojās jaunam politiskajam spēkam. LPP apvienojās ar „Latvijas ceļu”, izveidojot LPP/LC. 10. Saeimas vēlēšanās LPP/LC kopā ar Tautas partiju izveidoja apvienību „Par labu Latviju”, savukārt 11. Saeimas vēlēšanās tika pieteikts jauns politiskais veidojums – Šlesera Reformu partija. Sagaidot 12. Saeimu, 2014. gadā vairāki tā laika politiskie līderi „reformēja” Rēzeknē dibināto partiju „Vienoti Latvijai”. Tad Ainārs Šlesers uz astoņiem gadiem nozuda no politiskā ringa, kurā sasparojās atgriezties ar „Latvija – pirmajā vietā”. Amerika pirmajā vietā? LPV nosaukums nošpikots no ASV prezidenta Donalda Trampa pirms desmit gadiem izteiktā sakramentālā saukļa „Amerika – pirmajā vietā” („America First”), viņam startējot ASV prezidenta vēlēšanu kampaņā, lai uzsvērtu savu nacionālistisko un protekcionistisko politisko kursu. Atsauce uz ASV ir arī LPV priekšvēlēšanu programmā, kas raisa jautājumu – kas īsti šajā gadījumā ir pirmajā vietā: Latvija vai Amerika? Lūk, LPV priekšvēlēšanu solījumi: * “Veidosim visciešāko aliansi ar ASV – militārajā, ekonomikas un starptautisko attiecību jomā”; * “Panāksim enerģijas diversifikāciju, piesaistot stratēģiskos partnerus no ASV atomelektrostacijas būvniecībai”; * “Pusi no visiem militārajiem iepirkumiem veiksim no ASV, kas ir Latvijas stratēģiskais partneris”; * “Lai veicinātu kravu pārvadājumus no Centrālāzijas un Ķīnas, “Latvijas dzelzceļam” tiks piesaistīts stratēģiskais partneris no ASV, glābjot tūkstošiem darbavietu nozarē.” Bet tā jau nav, ka LPV priekšvēlēšanu programmā ir tikai ASV, ir arī cita ģeogrāfija: LPV atbalsta Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā un sola kopā ar ES un NATO partnervalstīm rūpēties par mieru un stabilitāti Eiropā. Latvijas cēlāji LPV programma sākas un noslēdzas ar vienu un to pašu vēstījumsaukli: „Pacelsim Latviju!”. Partijas mērķis ir “neatkarīga, demokrātiska un bagāta Latvijas valsts, kur labklājībā dzīvo vienota un saliedēta Latvijas tauta. Mēs iestājamies par kristīgajām vērtībām un dabisku ģimeni kā sabiedrības pamatu.” Partija sola nostiprināt Satversmē dabiskas ģimenes definīciju, paredzot, ka tēvs ir vīrietis, bet māte – sieviete. Partijas mērķis ir panākt, lai Latvija kļūtu par attīstītu un bagātu valsti, kurā dzimst daudz bērnu. LPV izvirza vairākus ambiciozus ekonomikas un infrastruktūras mērķus: * Panākt, lai Rīgas lidosta kļūtu par lielāko lidojumu centru Ziemeļeiropā. Attiecībā uz „airBaltic” LPV sola, ka aviokompānija nodrošinās savienojumus tikai uz Rīgu un no tās. Programma paredz Tallinas un Viļņas bāzu slēgšanu, jo tās, pēc partijas teiktā, rada zaudējumus. LPV sola panākt, lai „airBaltic” strādātu bez zaudējumiem. * LPV sola samazināt vairākus nodokļus. PVN likmi apkurei, plašākam pārtikas produktu klāstam, bērnu higiēnas un zīdaiņu precēm, kā arī tūrisma un ēdināšanas nozarēm samazināt līdz 10%. No iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvot mātes, ja ģimenē aug vismaz divi nepilngadīgi bērni, kā arī atcelt nodokļus jauniešu algām pirmajā darba gadā. * Viens no pretrunīgākajiem LPV priekšlikumiem ir „Rail Baltica” projekta apturēšana. Partija uzskata, ka pašreizējais projekts ir ekonomiski neizdevīgs. Partija arī sola samazināt tā dēvētā zaļā kursa prasības, kas esot pretrunā ar Latvijas nacionālajām interesēm un sadārdzina Latvijā ražoto produktu cenas. * Vienlaikus partija sola paplašināt „Via Baltica” līdz četrām joslām, īstenot Rīgas Ziemeļu koridora projektu un izbūvēt arī citas automaģistrāles Latvijā. * Lauksaimniekiem LPV sola panākt būtiski lielākus tiešmaksājumus. * Partijas programmā paredzēts uzbūvēt multifunkcionālu akustisko koncertzāli un multifunkcionālu iekštelpu futbola stadionu. * Tāpat ir solījums denonsēt Stambulas konvenciju: tas nepieciešams, lai pasargātu bērnus no „svešām ideoloģijām” un audzinātu viņus tradicionālajās vērtībās. Galvaspilsētas līderi LPV Rīgas sarakstā uz 15. Seimu startē pazīstamais džeza mūziķu duets Deniss Paškevičs un Jolanta Gulbe-Paškeviča. LPV Rīgas saraksta līderis 15. Saeimas vēlēšanās ir pats partijas vadonis un pašreizējais Rīgas domnieks Ainārs Šlesers. Ar otro numuru Rīgas sarakstā startē vēl viens Rīgas domes deputāts Andrejs Klementjevs, kurš ir pazīstams kā ilggadējs Saeimas deputāts (parlamentā viņš strādāja no 1998. līdz 2022. gadam). Savulaik viņš bija saistīts ar „Līdztiesību” un Tautas saskaņas partiju, kā arī ilgstoši bija partijas “Saskaņa” biedrs. Pēc tam, kad „Saskaņa” neiekļuva 14. Saeimā, Andrejs Klementjevs partiju pameta un iesaistījās kādreizējā Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča izveidotajā politiskajā spēkā „Kopā Latvijai”. Ar trešo numuru startē bijušais īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās un ilggadējais Rīgas Mateja baptistu draudzes mācītājs  Ainars Baštiks. Ceturtā sarakstā ir Regīna Ločmele, kas plaši pazīstama kā ilggadēja partijas „Saskaņa” politiķe un divu Saeimas sasaukumu deputāte, kura 2013. gadā pēc Zolitūdes traģēdijas, kad sabruka lielveikals „Maxima”, nodibināja biedrību „Zolitūde 21.11”, kuru joprojām vada. Starp LPV Rīgas saraksta kandidātiem ir arī citi sabiedrībā zināmi cilvēki. Ar 10. numuru kandidē Normunds Rudevičs, kurš ir Starptautiskās Romu apvienības prezidents. Viņš tiek dēvēts arī par „čigānu baronu” un savulaik Saeimā tika ievēlēts no Tautas saskaņas partijas. Rīgas sarakstā ir arī divu pazīstamu Latvijas politiķu bērni – Ričards Šlesers un Kristaps Krištopans. Ričards Šlesers ir Aināra Šlesera dēls un Saeimas deputāts, savukārt Kristaps Krištopans ir bijušā Ministru prezidenta Viļa Krištopana dēls un arī Saeimas deputāts. LPV Rīgas sarakstā kandidē arī daudz par saviem izteikumiem kritizētais Rīgas domes deputāts un bijušais profesionālais bokseris Mairis Briedis. Ar 26. un 27. numuru Rīgas sarakstā kandidē pazīstamais džeza mūziķu pāris - Jolanta Gulbe-Paškeviča un Deniss Paškevičs, kuri plašāku sabiedrības uzmanību ieguva arī ar savu nostāju Covid-19 pandēmijas laikā un dalību tā pret Covid-19 ierobežojumiem vērstajos pasākumos. Tādējādi LPV Rīgas sarakstā līdzās ilggadējiem politiķiem un pašreizējiem Rīgas domes deputātiem redzami arī sabiedrībā pazīstami cilvēki no dažādām jomām – bijušie ministri, garīdznieks, sportists, mūziķi, kā arī pazīstamu politiķu ģimenes locekļi. Novadu lokomotīves LPV Zemgales saraksta līderis Edmunds Zivtiņš. LPV sarakstos 15. Saeimas vēlēšanām līdzās partijas līderiem un Saeimas deputātiem redzami arī bijušie pašvaldību vadītāji, politiķi ar ilggadēju pieredzi, uzņēmēji un sabiedrībā pazīstamas personas. * Vidzemes saraksta līdere ir pašreizējā Saeimas deputāte Linda Liepiņa. Ar otro numuru startē bijušais Valkas novada domes priekšsēdētājs un Vidzemes partijas vadītājs Vents Armands Krauklis. Viņš ir pieredzējis pašvaldību politiķis, kurš LPV komandā uzņēmies atbildību par partijas reģionālās politikas programmas izstrādi un tās praktisko īstenošanu. Viņš sarakstā sola ienest “veselīga nacionālisma” komponenti. Viņa lēmums startēt no Aināra Šlesera vadītās partijas izraisīja asu reakciju, īpaši viņa reiz vadītajā Valkas novadā. Publiskajā telpā izskanēja ļoti asi komentāri: viņa izvēle tika kritizēta, izmantojot ļoti skarbus apzīmējumus par politiskā kursa maiņu. Trešais Vidzemes sarakstā ir Ringolds Balodis, Rīgas domes deputāts un pieredzējis jurists. Viņš savulaik bijis Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs. Ar ceturto numuru kandidē Līga Krapāne - žurnāliste un sabiedrisko attiecību speciāliste, kura savulaik bijusi vairāku Latvijas augstāko valsts amatpersonu preses sekretāre. Piektais sarakstā ir bijušais Rīgas mērs un pieredzējis pašvaldību politiķis Andris Ārgalis, kurš savulaik pārstāvējis Tautas partiju. 17. sarakstā ir Saeimas deputāta Ričarda Šlesera sieva un LPV līdera Aināra Šlesera vedekla. Bet ar 18. numuru kandidē Sergejs Dolgopolovs, pieredzējis Latvijas politiķis un pašreizējais Rīgas domes deputāts, kurš Latvijas politikā un valsts pārvaldē darbojas jau kopš pagājušā gadsimta un ilgstoši bijis saistīts ar partiju „Saskaņa”. * Latgales saraksta līderis ir bijušais Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs un pašreizējais Rēzeknes domnieks Aleksandrs Bartaševičs. Aiz viņa seko Saeimas deputātes Viktorija Pleškāne  un Jekaterina Drelinga. * Kurzemes saraksta līdere ir Saeimas deputāte un bijusī labklājības ministre Krišjāņa Kariņa valdībā Ramona Petraviča, kura savulaik pārstāvēja toreizējo “Kaimiņa partiju” - KPV LV. Ar otro numuru kandidē bijušā premjera Viļa Krištopana dēls, Saeimas deputāts Kaspars Krištopans. Trešais Kurzemes sarakstā ir finanšu konsultants un pašnodarbināta persona Sandis Pūce, kurš Saeimā veic arī Kurzemes saraksta līderes palīga pienākumus. * LPV Zemgales saraksta līderis ir bijušais Valsts policijas Ceļu policijas biroja priekšnieks, tagad Saeimas deputāts Edmunds Zivtiņš. Ar otro numuru Zemgales sarakstā kandidē Jēkabpils novada domes deputāts un bijušais Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Kraps. Trešā sarakstā ir projektu vadītāja Ligita Kolesnikova. Ceturtais Zemgales sarakstā ir Viktors Valainis, kurš ir tikai pašreizējā ekonomikas vārda un uzvārda brālis. LPV Viktors Valainis ir  Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes docents, bijušais Latvijas Lauksaimniecības universitātes Sporta katedras vadītājs. Aģitācijas dīvainības Šopavasar rīdziniekus krāšņi uzrunāja Aināra Šlesera “privātie” plakāti uz brandmūriem. LPV darbība pirms 15. Saeimas vēlēšanām izcēlusies ar vairākām pretrunīgām un sabiedrības uzmanību piesaistījušām epizodēm. Visvairāk diskusiju raisījusi Aināra Šlesera plašā reklāmas kampaņa pirms oficiālā priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākuma, kā arī ļoti atšķirīgu politisko spēku un personību apvienošana vienā sarakstā. * Viena no skaļākajām bija Aināra Šlesera reklāmas kampaņa pirms oficiālā priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākuma. Viņa dibinātā biedrība „Latvija pirmā” reklāmas izvietošanai bija paredzējusi vismaz 275 000 eiro. Politiķa attēli bija redzami uz Rīgas ēku brandmūriem, sabiedriskā transporta pieturvietās, digitālajos ekrānos, kā arī reklāmas skanēja komerciālajās radiostacijās. Kampaņas mērogs radīja jautājumus par to, vai ar biedrības starpniecību netiek apieta politisko partiju finansēšanas kārtība. Politiķis skaidroja, ka reklāmas neesot partijas kampaņa, bet gan viņa paša personīgā reklāma un viņa grāmatas popularizēšana. Viņš arī uzsvēra, ka reklāmās neesot izmantota LPV simbolika un oficiāli viņš tobrīd vēl neesot bijis 15. Saeimas deputāta kandidāts. Ainārs Šlesers kritizēja arī pašreizējo politiskās aģitācijas regulējumu, norādot, ka tas esot pārāk ierobežojošs un traucējot politiķiem sevi pienācīgi reklamēt. Kampaņa nonāca Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzmanības lokā. Birojs pieprasīja LPV paskaidrojumus par reklāmas kampaņu. KNAB pārbaudīja, vai biedrības apmaksātajā kampaņā nav saskatāma partiju finansēšanas normu apiešana. Viena no galvenajām reklāmas kampaņas pretrunām bija robeža starp politiķa personīgo popularizēšanu un politiskās partijas priekšvēlēšanu aģitāciju. * Otra būtiska LPV īpatnība ir kandidātu sarakstu sastāvs. Partija savā programmā uzsver nacionālās, kristīgās un tradicionālās ģimenes vērtības, tomēr tās sarakstos nonākuši politiķi ar ļoti atšķirīgu politisko pagātni. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Aleksandrs Bartaševičs, bijušais Rēzeknes mērs un ilggadējs „Saskaņas” politiķis, kurš vēlāk dibinājis partiju „Kopā Latvijai”. Aleksandra Bartaševiča nonākšana LPV komandā ir īpaši interesanta tāpēc, ka Aināra Šlesera vadītā partija vienlaikus cenšas sevi pozicionēt kā izteikti nacionāli konservatīvu politisko spēku. Tas rada jautājumu, cik lielā mērā LPV ideoloģija ir konsekventa un cik lielā mērā kandidātu izvēli nosaka vēlme piesaistīt pēc iespējas plašāku protestējošo vēlētāju loku. Līdzīga pretruna redzama arī vairāku bijušo partijas „Stabilitātei!” politiķu nonākšanā LPV sarakstos (Viktorija Pleškāne, Jekaterina Drelinga un Jeļena Kļaviņa). Līdz ar to vienā politiskajā spēkā nonākuši cilvēki ar ļoti atšķirīgu politisko pieredzi. * Vēl viena bieži apspriesta LPV īpatnība ir Aināra Šlesera ģimenes klātbūtne politikā. Kritikas dēļ LPV dažkārt tiek raksturota kā politiska organizācija, kurā būtiska loma ir vienai ģimenei. Šleseru ģimenes vairāku paaudžu iesaiste politikā rada pretiniekiem iespēju partiju dēvēt par sava veida „politisko dinastiju”. https://jauns.lv/raksts/zinas/725475-slesera-astotais-projekts-astotaja-vieta-15-saeimas-velesanu-saraksts-nr-8-latvija-pirmaja-vieta   Pazemo Latvijas karogu un aizstāv okupantu pieminekli - kādi “valstij lojālie” kandidāti slēpjas LPV saraksta dzīlēs? Lielāko uzmanību vēlēšanu tuvumā parasti izpelnās sarakstu augšējie kandidāti, taču visnotaļ vērtīgi ir ieskatīties arī atsevišķu partiju piedāvājuma dzīlēs. “Latvija pirmajā vietā” (LPV) gadījumā šajās dzīlēs peld gana daudz vismaz savulaik rupju, prokremliski noskaņotu “zivju”. Pazemo Latvijas karogu un aizstāv okupantu piemine... Jauns.lv papētīja šos uzvārdus un to nēsātāju iepriekšējos izteikumus un darbus. Saraksts sanāca tik garš, ka būtībā vieglākai uztveršanai nācās to sadalīt divās publikācijās, no kurām šī ir pirmā. Okupeklis – svēts, latvieši – alu cilvēki LPV šobrīd izteikti sevi pozicionē kā patriotiski noskaņotu un sola patriotisku valsts vadību, vienlaikus “nešķeļot iedzīvotājus” krievos un latviešos. Taču virkne šīs partijas 15. Saeimas vēlēšanu sarakstā iekļauto personāžu pagātnes izpausmes, kas pa šiem gadiem sakrājušās sociālajos tīklos, gan liecina kaut ko pavisam citu. Spilgts piemērs ir Jevgēnija Šafraneka, kura uz nākamo parlamentu kandidē ar 7. kārtas numuru no Rīgas. “Mums uzspļāva. Mūs pazemoja. Mums kārtējo reizi parādīja, ka esam šeit otrā šķira!” šādi Šafraneka – bijusī LTV krievu redakcijas pārstāve – savulaik izteicās vietnē “TikTok”, reaģējot uz 2022. gada 10. maija rīta notikumiem, kad, sakopjot teritoriju kā tas ierasts, ar traktoru tika aizstumti ziedi no tā saucamā “uzvaras pieminekļa” pakājes. Jāatgādina, ka togad ierastais 9. maija tracis krievu valodā Uzvaras parkā vēl noritēja, neskatoties uz ziņām par prātam neaptveramajām zvērībām, kuras sarkanarmiešu pēctece - Krievijas armija pastrādāja Bučā un citviet Ukrainā. Papildus šim, Šafranekai ir bijis arī dzēlīgs viedoklis par Latvijā piedāvātajām rehabilitācijas iespējām Ukrainas karavīriem un Navaļniju. Savulaik ar viņu runāja žurnālistiskās pētniecības centrs “Re:Baltica”. Šajā sarunā pašreizējā LPV kandidāte noliedza, ka aizstāvētu Kremļa politiku. Neesot pareizi domāt, ka “visi, kas aizstāvēja [“uzvaras”] pieminekli, uzreiz ir kremlini”. Par Šafraneku pērn pamanāmi izteicās arī bijušais Krievijas propagandas tīkla “Sputnik” darbinieks Marats Kasems. Viņš apgalvoja, ka atceras LPV kandidāti no vizītēm “Sputnik” Maskavas birojā. Taču laikam skaļākais, ko Šafraneka pagātnē ir publiski pateikusi ir saistīts ar latviešu pielīdzināšanu alu cilvēkiem. NRA vēstīja, ka reaģējot uz savulaik 2022. gadā izskanējušo aicinājumu likvidēt Sergeja Eizenšteina ielu Rīgā, Šafraneka teikusi: “Viss, ar ko viņi [latvieši] atšķiras no alu cilvēkiem ir tas, ka zīmējumus uz klintīm ir nomainījusi infografika ar izdomātiem kultūras sasniegumiem!” Kopš 2022. gada, kad Latvijā parādījās tendence atbrīvoties no “krievu pasaules” elementiem, reaģējot uz šīs “pasaules” izpausmēm Ukrainā, šī bija ierasta prokrievisku un prokremlisku elementu pieeja – kritizēt šādu soli, piesaucot “diženās krievu kultūras izdzēšanu”. LPV sarakstā 11. kārtas numurs ir atdots Sergejam Belijam. Viņš savulaik demonstrēja īstena vīrieša, džentlmeņa dabu, sociālajos tīklos Eiropas Komisijas (EK) prezidentes Urzulas fon der Leienas vizīti Latvijā komentējot šādi: “Priekš kam mums tā stulbene ir vajadzīga? Pabučoties ar šmaru Siliņu [bijusī premjere Evika Siliņa]?” Par savu saskarsmi ar Beliju reiz stāstīja arī bijušais žurnālists, aktīvists Krišjānis Kļaviņš, apgalvojot, ka LPV protesta pasākumā viņš stāvējis ar Latvijas valsts karogu un pie viņa Belijs esot pienācis, centies izraisīt fizisku konfliktu un pazemojis Latvijas karogu. Saskaņā ar Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrības mājaslapā pieejamo 2018. gada publikāciju, Belijs tolaik organizēja divu dienu nometni LDz komandai sporta sacensībās Sočos, Krievijā kopā ar Krievijas dzelzceļa arodbiedrības pārstāvjiem. “Uhh, kā mēs dienējām!” LPV sarakstā, izrādās, ir arī vairāki kandidāti, kuri neslēpj nostaļģiju pēc Padomju spēka struktūrām. 23. februāris PSRS laikos oficiāli bija Padomju armijas un Jūras kara flotes diena. Šajā datumā 12. kārtas numura turētājs iekš LPV saraksta – Vladimirs Novikovs – ir dalījies ar melnbaltu fotogrāfiju, kurā redzams PSRS armijas formā, ar Kalašņikova ložmetēju rokās. Klāt pierakstīts teksts “Cik jauni mēs bijām...”. Šī gan nav vienīgā šāda veida bilde, kuru zīmīgajā datumā sociālajos tīklos ielicis Novikovs. 2025. gadā viņš “Facebook” publicējis foto ar PSRS armijas parādes formas frenci kādā birojā. Blakus krievu valodā rakstīts: “Bet mēs dienējām...”. Līdzīgi dara arī LPV kandidāts ar 15. kārtas numuru Henrijs Frīdenbergs. Viņa sociālos tīklus caurvij apsveikumi PSRS ēras svētkos, tostarp Sieviešu dienā, un neizpaliek arī standarta melnbaltais foto Tajā pašā laikā iekš LPV saraksta ir grūti atrast līdzīgu sentimentu par to, kā šobrīd Valsts aizsardzības dienestu (VAD) izdzīvo mūsu jaunieši. Viens no LPV līderiem Edmunds Zivtiņš, kā Jauns.lv jau vēstīja, lielu daļu sava sociālo tīklu “ētera” ir veltījis, lai no dažādiem leņķiem apšaubītu un kritizētu šo 2023. gadā uzsākto obligātā militārā dienesta paveidu. Alkohols, tabaka un rokudzelži Sākumā likās neticami, taču LPV sarakstā pie 33. kārtas numura kaut kā spējis tikt arī Vilnis Visors – uzņēmējs, kurš savulaik sodīts par krāpšanu, alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu nelikumīgu izgatavošanu, pārvietošanu un realizāciju. Arī par dokumentu viltošanu. Sākumā likās neticami, taču LPV sarakstā pie 33. kārtas numura kaut kā spējis tikt arī Vilnis Visors – uzņēmējs, kurš savulaik sodīts par krāpšanu, alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu nelikumīgu izgatavošanu, pārvietošanu un realizāciju. Arī par dokumentu viltošanu. Vēl 2019. gadā Jauns.lv vēstīja par “Centrāltirgus cigarešu mafijas” lietu. Viens no apcietinātajiem šajā sakarā bija Vilnis Visors, kurš, kā liecina "firmas.lv" informācija, tolaik bija valdes loceklis tirgus teritorijas nomniekam "Tirdzniecības nams Latgales priekšpilsētā". Atbilstoši kapitāldaļu turētāja Oļega Burova (tolaik GKR) tā laika rīkojumam, RCT uzteica līgumu "Tirdzniecības nams Latgales priekšpilsētā". https://jauns.lv/raksts/zinas/726905-pazemo-latvijas-karogu-un-aizstav-okupantu-pieminekli-kadi-valstij-lojalie-kandidati-slepjas-lpv-saraksta-dziles  “Karu sāka NATO” un “Kijivas režīma vieplis” - dažu LPV kandidātu retorikas priekšā nobāl Kremļa propagandisti “Latvija pirmajā vietā” šobrīd pozicionē sevi kā konservatīvu, patriotisku spēku, kura nolūks ir “saliedēt” sabiedrību. Taču šī 15. Saeimā iekļūt cerošā saraksta dzīlēs slēpjas kandidāti, kuri vēl ne tik senā pagātnē priecājās par Krievijas gūstā kritušiem ukraiņiem, saskatīja “eņģeli” brūkošā okupantu piemineklī, un dzīvoja valsts maizē, tā īsti negribot pildīt šos pienākumus valsts valodā. “Karu sāka NATO” un “Kijivas režīma vieplis” – daž... Lielāko uzmanību pirms vēlēšanām izpelnās sarakstu augšējie kandidāti, taču visnotaļ vērtīgi ir ieskatīties arī atsevišķu partiju piedāvājuma dzīlēs. “Latvija pirmajā vietā” (LPV) gadījumā šajās dzīlēs peld gana daudz vismaz savulaik rupju, prokremliski noskaņotu “zivju”. Jauns.lv papētīja šos uzvārdus un to nēsātāju iepriekšējos izteikumus un darbus. Saraksts sanāca tik garš, ka būtībā vieglākai uztveršanai nācās to sadalīt divās publikācijās, no kurām šī ir otrā. Re, eņģeļa spārni! LPV kandidātu saraksta 6. numuru Latgalē nes Jeļena Kļaviņa – 14. Saeimas deputāte, kura šī gada februārī tika saukta pie administratīvās atbildības, par nepietiekamu valsts valodas lietošanu. Kā tolaik vēstīja mediji – LPV deputāte Jeļena Kļaviņa pie administratīvās atbildības saukta “par valsts valodas nelietošanu pietiekamā apjomā, kāds nepieciešams amata pienākumu veikšanai, ja normatīvie akti paredz valsts valodas lietošanu.” 2022. gada 26. augustā – laikā, kad pasaule vēl tikai nesen uzzināja par Krievijas armijas zvērībām Bučā, Ukrainā – Kļaviņa labprāt dalījās ar tolaik Kremļa propagandas plaši izmantotu foto, kurā tiek demontēts okupantu piemineklis Uzvaras parkā. Teksts zem bildes, kuru gan rakstījis prokrieviskās partijas “Stabilitātei!” biedrs Arnolds Jancens, krieviski vēsta: “Enņgeļa spārni. Kā zīme visiem, kuri aizgājuši, bet ir mūžīgi piemiņā un pasaules vēsturē.” Togad arī noritēja pēdējais 9. maija “uzvaras svētku” ļembasts, kurš gan, par spīti Krievijas armijas teroram Ukrainā, vilkās divu dienu garumā un neiztika bet epizodēm, kurās nicināta Latvija un Ukrainas upuri. Piemineklis Pārdaugavā tika nojaukts īsi pēc tam – augustā. Vai karu Ukrainā sāka NATO? Nesenā intervijā LPV iecerētais Iekšlietu ministra kandidāts, bijušais Ceļu policijas šefs Edmunds Zivtiņš, komentējot koalīcijas jautājumu, izteicās, ka “partijai nav pa ceļam ar tiem, kuri neatzīst Krievijas agresiju Ukrainā”. Amizanti, taču paša Zivtiņa partijā varētu būt šādas personas. Latgales kandidātu sarakstā ar 10. numuru ir ierakstīts Edgars Kvjatkovskis, kurš burtiski vienu dienu pirms Krievijas masīvā iebrukuma Ukrainā publicēja bildi, kurā notikušajā vaino NATO. Tajā pašā dienā Kvjatkovskis ar citu fotogrāfiju uzsvēra, cik daudz karojusi ir pati ASV, šķietami attaisnojot to, kas tobrīd bija sācies Ukrainā. Tas viss – krievu valodā. Trešā lieta, ar ko 2022. gada 25. februārī “Facebook” padalījās Kvjatkovskis – “svinīga” bilde, kurā redzams, kā ukraiņu karavīri ir nonākuši Donbasa separātistu gūstā. “Kijivas režīma demokrātiskais vieplis” Aiz Kvjatkovska Latgales sarakstā ar 11. numuru ierindojas Aleksandrs Gusevs. Viņš 2022. gadā ar prieku atrādījis, kā Rēzeknē svin 9. maija svētkus, dalījies ar virkni Ukrainu nicinošiem ierakstiem “Facebook” un – LPV vārdā mazgājis, kopis sarkanarmiešu pieminekļus Latgalē. Sarakstu varam noslēgt ar LPV Zemgales kandidātu saraksta 7. numura turētāju – Margitu Kanopku. Zīmīgā datumā – 2025. gada 24. februārī – viņa “Facebook” dalījusies ar ierakstu, kurā teikts “Kijivas režīma “demokrātiskais vieplis” visā savā krāšņumā!”. Ukrainas aizsardzības stiprināšana viņasprāt arī esot nepareiza. “Tad jautājums, kāpēc mēs maksājam kaut kādam NATO nenormālas summas, ja mums palīdzība jāmeklē Ukrainā?” viņa raksta pie “Facebook” publikācijas, kurā teikts, ka Latvija šādam atbalstam ik gadu ziedos 0,25% no IKP. Sociālo tīklu repertuārā neizpaliek arī Kremļa propagandas klasika – ASV saukāšana par “pasaules policistu”, kuram “pašam iecirknī bardaks”. Šķiet, visatbilstošākais veids, kā nobeigt šo sarakstu ir ar partijas līdera Aināra Šlesera izteikumiem nesenā "LETA" intervijā, kur viņam tika norādīts, ka partijā ir biedri (Aleksandrs Bartaševičs), kuri ir bijuši atzīti pārāk radikāli pat krievu aizstāvju partijām. https://jauns.lv/raksts/zinas/727547-karu-saka-nato-un-kijivas-rezima-vieplis-dazu-lpv-kandidatu-retorikas-prieksa-nobal-kremla-propagandisti https://www.youtube.com/watch?v=MvAqBKbY1IU   NEIEKĀP. BALSO! ⟩ Kas "apēdis" JV un ZZS vēlētājus, bet "baro" LPV popularitāti? Artūrs Guds | TVNET+ žurnālists ,  Ērika Staškeviča TVNET galvenā redaktore Artjoms ĻipinsRUS TVNET žurnālists 2026. gada 14. augusts 2022. gada Saeimas vēlēšanās "Jaunā Vienotība" (JV) un "Zaļo un Zemnieku savienība" (ZZS) kopā saņēma vairāk nekā 30% balsu, bet šobrīd abu partiju atbalsts katastrofāli sarucis. JV joprojām saglabā izredzes iekļūt parlamentā, savukārt ZZS draud palikšana aiz Saeimas durvīm. Tikmēr "Latvija pirmajā vietā" (LPV) atbalstu audzējusi. Kur palikuši JV un ZZS vēlētāji, un kāpēc opozīcijā dažkārt klājas labāk nekā valdībā? Ko svarīgi zināt par Latvijas politiku priekšvēlēšanu karstumā, netērējot tam pārāk daudz laika? Pirmo epizodi par partiju reitingu līderiem meklē te! Sarunā piedalās TVNET vecākais ziņu redaktors un žurnālists Artūrs Guds, kurš no ziņām atslēdzas tikai tad, kad pazūd internets, RUS TVNET žurnālists Artjoms Ļipins, kuru patiesi interesē politika, un TVNET galvenā redaktore Ērika Staškeviča. Kas veicinājis LPV popularitātes kāpumu? Cik liela nozīme bijusi atrašanās opozīcijā, uz Aināru Šleseru centrētajai kampaņai un partijas aktivitātei sociālajos tīklos, un cik — panākumiem Rīgas domes vēlēšanās? No JV uzvaras Saeimas vēlēšanās līdz Evikas Siliņas mēģinājumam noturēt partiju virs ūdens — kā JV dažu gadu laikā pazaudēja lielu daļu savu vēlētāju, un vai tā joprojām spēj pārliecināt sabiedrību, ka partijai ir ko piedāvāt? Kamēr ZZS līderi cenšas apturēt atbalsta kritumu, "Apvienotais saraksts" arvien pārliecinošāk iespiežas teritorijā, ko ZZS un JV ilgstoši uzskatījusi par savu. Vai ZZS izdosies atgūt zaudēto atbalstu un nepalikt aiz Saeimas durvīm? Meklē mūs arī TVNET YouTube profilā un Spotify! Puškina, krievu kultūras un kara dziesmu sardzē! No LPV uz Saeimu kandidē Sandris Točs - propagandists, uz kura fona brīžiem nobāl Kremļa skaļākie muldētāji Ziņu nodaļa Jauns.lv Turpinot apskatīt populistisko partiju sarakstus un to piedāvājumu, šoreiz pievēršamies “Latvija pirmajā vietā” odiozajam sociālo tīklu satura veidotājam, bijušajam žurnālistam un dedzīgam Krievijas apoloģētam – Sandrim Točam. Puškina, krievu kultūras un kara dziesmu sardzē! N... Dažs labs Maskavā sēdošs “Rossiya Segodniya” darbonis varētu apskaust to degsmi un vārdu krājumu, ar kādu Krieviju, krievu kultūru un, iespēju robežās, arī agresīvo ārpolitiku jau gadiem intensīvi aizstāv LPV biedrs, 15. Saeimas kandidāts Sandris Točs. Uz parlamentu šis LPV Saeimas deputāta Kristapa Krištopana palīgs kandidē ar 25. kārtas numuru no Rīgas. Latvijas nostājā pret Krieviju Sandrim Točam nepatīk it viss. Viņaprāt esot nepareizi pieņemt ASV ietekmi, bet vairīties no Krievijas ietekmes uz Latviju. Šāda retorika un aktīvisms īsti pat nav rimies arī pēc Krievijas asiņainā iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī – vien palicis viltīgāks un rafinētāks. Apraud Krievijas vēstniecības un Puškina biedrības dāvinājumu Točs vienmēr ir izcēlies ar prokremlisku retoriku un vēstījumiem, kas kopumā liecina par viņa negatīvo noskaņojumu pret Ukrainu. Sociālo tīklu saturam šis deputāta kandidāts regulāri izvēlas dažādus vēstījumus, kas stiprina šo negatīvo noskaņojumu. Visbiežāk tiek izvēlētas ziņas, kas šķietami apliecina Krievijas propagandai vienmēr izdevīgos vēstījumus par korupcijas problēmām Ukrainā. Tāpat Točs izplata citus Krievijas propagandai raksturīgus vēstījumus, kurus sociālo tīklu vidē atbalsta arī citi LPV biedri, 15. Saeimas kandidāti. Vēl pērn 10. februārī Točs “Facebook” sūdzējās par to, ka “lielā dzejnieka” Aleksandra Puškina piemiņas dienā ir jāatceras, kā “tagadējās Latvijas mežoņi” novāca pieminekli Kronvalda parkā. Žēlabās par Puškina pieminekļa demontāžu Točam pievienojas arī citi LPV biedri – Ringolds Balodis (Vidzemes kandidātu saraksts, 3. numurs), Māris Mežals (Rīgas kandidātu saraksts, 9. numurs), Andris Baumanis (Rīgas kandidātu saraksts, 19. numurs), Māris Ruks, Rīgas kandidātu saraksts, 21. numurs). Par Puškina pieminekli ir vēl dažas būtiskas nianses – “Rīgas pieminekļu aģentūras” (RPA) dati liecina, ka tas savulaik tika uzstādīts pēc Latvijas Puškina biedrības iniciatīvas ar Krievijas vēstniecības Latvijā, Maskavas nama Rīgā un Rīgas domes (RD) – konkrēti arī bijušā, tolaik jaunievēlētā mēra Nila Ušakova – atbalstu. Zināms arī tas, ka jau 2009. gadā Maskavas dome šo objektu dāvināja Rīgai, un dome uzdeva SIA “Dārzi un parki” to uzstādīt. “Orbāns malacis!” Starp Eiropas Savienības (ES) politiķiem un amatpersonām nav daudz tādu, kuri ķengu vietā no Toča izpelnītos atzinību. Viens no nedaudzajiem – Vladimiram Putinam allaž draudzīgais un parocīgais bijušais Ungārijas līderis Viktors Orbāns. Orbana vadībā Ungārija faktiski bija pārvērtusies par Eiropas caurajiem griestiem, caur kuriem iekšā sūcas Kremļa ietekme. Orbāna politika tika realizēta gados, kad Krievija īpaši nežēlīgi, faktiski ar teroristiskām metodēm vērsās pret Ukrainas civilo infrastruktūru. “Orbāns malacis! Cerams, ka miers būs,” vēl 2024. gadā rakstīja Točs. Miers, kā zinām, nav. Kopš 2024. gada Putina agresorvalsts ir nonāvējusi ļoti daudz ukraiņus un arvien biežāk Kremļa militārie manevri jau testē arī Eiropas un NATO valstu pacietību. Točam tolaik ar atzīmi “patīk” “Facebook” piekrīt arī citi LPV biedri – jau minētais Ringolds Balodis, Džineta Pētersone (Vidzemes kandidātu saraksts, 28. numurs). Ļaujiet taču dziedāt krievu kara dziesmas! Vēl 2024. gadā Točs publiski izrādīja lielas dusmas par to, ka likumsargi iecerējuši administratīvi sodīt tos, kuri Daugavpilī sabiedriskajā transportā dziedāja Krievijas armiju un agresiju slavinošas dziesmas. Sašutumam tolaik no LPV biedru rindām pievienojās – Ilmārs Vecvanags (Rīgas kandidātu saraksts, 14. numurs), Henrijs Frīdenbergs (Rīgas kandidātu saraksts, 15. numurs), Līga Kremere (Rīgas kandidātu saraksts, 20. numurs), Margita Kanopka (Zemgales kandidātu saraksts, 7. numurs), Džineta Pētersone (Vidzemes kandidātu saraksts, 28. numurs). Vai vajadzēja atzīt Krieviju par teroristisku valsti? Varētu šķist, ka 2022. gada augusts – vien daži mēneši pēc vājprāta, kuru Krievija pastrādāja Bučā, Ukrainā – ir īstais laiks, kad vismaz paklusēt par Saeimas balsojumu, kurā Krieviju nolemts atzīt par teroristisku valsti. Taču Sandrim Točam tobrīd bija kas sakāms arī par šo lēmumu. Viņš izvēlējās netieši kritizēt Saeimas lēmumu atzīt Krieviju par terorismu atbalstošu valsti. Taču vēl lielāku sašutumu komentāru sadaļā pauda LPV biedrs Ilmārs Vecvanags: “Vai tiešām 1. oktobrī kāds vēl taisās balsot par šiem Latvijas iznīcinātājiem??!” Interesanti, ka vēl dažas dienas pirms 2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā Točs paguva kritizēt arī LTV lēmumu iekrāsot “Panorāmas” studiju Ukrainas karoga krāsās. “Bet kā šādā studijā ar žurnālistisko objektivitāti? Tāpat kā ar koronavīrusu?” raksta Točs. Viņam jau tobrīd piekrīt pieminētais Ilmārs Vecvanags, papildus jautājot – cik tad nu nodokļu maksātāju naudas iztērēts, iededzinot zilās un dzeltenās gaismiņas. https://jauns.lv/raksts/zinas/728248-puskina-krievu-kulturas-un-kara-dziesmu-sardze-no-lpv-uz-saeimu-kandide-sandris-tocs-propagandists-uz-kura-fona-briziem-nobal-kremla-skalakie-muldetaji   Vai tu ļautu Aināram Šleseram kļūt par premjerministru? Žurnālists Jānis Domburs 2026. gada 18. aug. Žurnālists ar 30 gadu stāžu, raidījuma "Kas notiek Latvijā" vadītājs Jānis Domburs sarunājas ar Armandu Broku par savu ceļu žurnālistikā, viedokļa brīvību, strādājot Latvijas Sabiedriskajā medijā, Armanda iznācienu politikā utt. https://www.youtube.com/watch?v=I2waalpWoq0  Vēlēšanu intriga: “Vienotības” dzīvības un nāves jautājums. 15. Saeimas vēlēšanu saraksts nr. 9 - “Jaunā vienotība” Elmārs Barkāns “Jaunajai vienotībai” (JV) šīs vēlēšanas varētu būt izšķirošas, lai noturētos virs ūdens un to vēlētāji neieslaucītu vēstures annālēs, kā reiz daudzus gadus valdījušu politisku spēku, bet vēlāk aizgājušu pa “skuju taku”. No valdības stūres līdz cīņai par piecu procentu barjeras pārvarēšanu – tāds ir vienotībnieku izaicinājums 15. Saeimas vēlēšanās. Vēlēšanu intriga: “Vienotības” dzīvības un nāves j... JV sola “stipru Latviju drošā Eiropā”, bet pašai partiju apvienībai priekšā smagākais pārbaudījums – jāpārliecina vēlētāji par savu stiprumu pēc vairākiem gadiem, kuri pavadīti pie varas stūres. JV priekšvēlēšanu sauklis (“Stipra Latvija drošā Eiropā”) priekšplānā izvirza Latvijas drošību, ekonomisko izaugsmi, stipras ģimenes, izglītību, latviešu valodu un Latvijas piederību Eiropas Savienībai. Partija savā programmā sola “runāt skaidrā latviešu valodā” un uzsver, ka stipra valsts pati uzņemas atbildību par savu drošību un labklājību, nevis gaida, kad to paveiks citi. Taču ironiskā kārtā pati JV, salīdzinot ar situāciju vēl pirms pāris gadiem, vairs nebūt nav tik stipra. Politiskajam spēkam, kas ilgstoši atradies valdības vadībā, šajās vēlēšanās jācīnās ne tikai par vietām Saeimā, bet arī par savu politisko izdzīvošanu. Turpinot iepazīstināt ar partijām, kas startē 15. Saeimas vēlēšanās, Jauns.lv devītais stāsts ir par “Jauno vienotību”. No kalna smailes - grāvī Šajās Saeimas vēlēšanās “Jaunajai vienotībai” nākas savas tortes garnējumu “pielabot”, lai nejusto veco pēcgaršu. Partiju apvienībā ietilpst “Vienotība” un reģionālās partijas “Kuldīgas novadam”, “Tukuma pilsētai un novadam”, “Valmierai un Vidzemei” un Jēkabpils reģionālā partija. Daudzus gadus JV un tās priekštece “Vienotība” bijusi viens no Latvijas politikas noteicošajiem spēkiem. No 2019. līdz 2023. gadam Ministru prezidenta amatā bija Krišjānis Kariņš, bet pēc tam, līdz 2026. gada maijam, valdību vadīja Evika Siliņa. Savukārt no 2009. līdz 2016. gadam valdību vadīja “Vienotības” pārstāvji Valdis Dombrovskis un Laimdota Straujuma. Tas nozīmē, ka JV šajās vēlēšanās dodas ar ļoti būtisku politisko bagāžu – tā nevar norobežoties no Latvijas pēdējo gadu valdības darba, jo pati ilgstoši atradusies pie varas.  Pirms 15. Saeimas vēlēšanām JV pozīcijas ir būtiski vājinājušās. 2022. gadā, 14. Saeimas vēlēšanās “Jaunā vienotība” saņēma 18,97% balsu, taču četrus gadus vēlāk partijas reitings ir noslīdējis līdz līmenim, kas tai rada nopietnus draudus palikt ārpus parlamenta. Augustā SKDS socioloģiskā aptaujā JV atbalsts bija noslīdējis zem 5% robežas – līdz 4,2%. Tādējādi JV nākas risināt ļoti neparastu situāciju – partija, kas gadiem ilgi atradusies valdības spicē, nonākusi situācijā, kad tai vispār jācīnās par palikšanu redzamības lokā. Jau pāris gadus JV strauji zaudē sabiedrības uzticību: 2023. gadā JV vēl bija viena no reitingu līderēm, tomēr krituma tendence jau bija acīmredzama. Piemēram, togad aprīlī partiju atbalstīja 11,1%, bet maijā – 10,8% vēlētāju. Savukārt 2026. gads JV izrādījies īpaši smags. Martā partija piedzīvoja vienu no būtiskākajiem kritumiem, bet vasarā jau noslīdēja zem 5%. Desmit baušļi vienotībai Partiju apvienība savu programmu veidojusi ap desmit galvenajiem virzieniem: * “Drošība un aizsardzība”; * “Ārpolitika un latvieši pasaulē”; * “Finanses”; * “Ekonomika, enerģētika un uzņēmējdarbība”; * “Veselība, labklājība un demogrāfija”; * “Valsts pārvalde”; * “Zinātne, inovācijas un tehnoloģijas”; * “Izglītība, latviešu valoda, kultūra un pilsoniskā sabiedrība”; * “Vide, reģioni un infrastruktūra” un * “Tiesiskums”. Partijas programmas centrā ir ideja par valsti, kas ir droša, ekonomiski spēcīga un cieši integrēta Eiropā. JV uzsver: “Mēs gribam ekonomiku, kas pilsoņiem dod pārliecību par nākotni.” Tāpat partija sola taisnīgu finanšu politiku un valsts pārvaldību, kas kalpo cilvēkam. Vienotībnieku politiskajiem uzstādījumiem pēc būtības nav kur piesieties, vienīgais jautājums, vai viņi to spēs īstenot. Ambiciozie skaitļi JV programmā izvirzīti vairāki konkrēti mērķi. Partiju apvienība sola panākt, lai veselības aprūpes finansējums sasniegtu vismaz 6% no IKP, pētniecībai un attīstībai tiktu novirzīti 3% no IKP, bet aizsardzībai – 5% no IKP. Tāpat programmā minētas investīcijas vairāk nekā 30% no IKP un vismaz 3,5% IKP ekonomikas pieaugums gadā. Vienlaikus programmā nav detalizēti izskaidrots, kā šos ambiciozos mērķus finansiāli nodrošināt, īpaši apstākļos, kad vienlaikus paredzēts palielināt finansējumu vairākām lielām nozarēm. JV savā programmā uzsver, ka “stipru valsti veido mūsu cilvēki” – saliedēta nācija ar stiprām saknēm latviešu kultūrā, bagātu latviešu valodu, izglītotiem cilvēkiem un stiprām ģimenēm. Partijas priekšvēlēšanu vēstījuma centrā ir arī Latvijas un Eiropas ciešā saikne. JV uzskata, ka Latvijas drošība un labklājība ir cieši saistīta ar Eiropas Savienību un Latvijas spēks vienlaikus ir arī Eiropas spēks. Noslēgumā partija sola politiku, kas spēj atzīt un labot kļūdas, kā arī izpildīt solīto līdz galam. JV norāda, ka to iespējams panākt, valstij, pašvaldībām, uzņēmējiem, zinātniekiem, nevalstiskajam sektoram un iedzīvotājiem strādājot kopā. Rīga: no ministriem līdz muižkungam JV Rīgas saraksta augšgalā izvirzījusi virkni pieredzējušu politiķu, tostarp ministrus un Saeimas deputātus. Taču saraksta tālākajās pozīcijās atrodami arī sabiedrībā pazīstami cilvēki ar ļoti atšķirīgu profesionālo pieredzi – ar diplomātiskā protokola un vides aizsardzības pieredzi līdz darbībai dokumentālajā kino un kultūras mantojuma saglabāšanai. Ar pirmo numuru Rīgas sarakstā kandidē ārlietu ministre Baiba Braže, kura Latvijas diplomātiskajā dienestā darbojusies vairākus gadu desmitus un ieņēmusi nozīmīgus amatus, tostarp bijusi Latvijas vēstniece un NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos. Otrais numurs ir Saeimas deputātam Arvilam Ašeradenam -  vienam no redzamākajiem vienotībnieku politiķiem. Viņš bijis ekonomikas ministrs, finanšu ministrs un Saeimas deputāts. Arvila Ašeradena loma kļūst īpaši nozīmīga arī tādēļ, ka JV viņu izvirzījusi par savu ministru prezidenta amata kandidātu. Ar trešo numuru kandidē “tiesiskuma seja” - Saeimas deputāte Inese Lībiņa-Egnere, kura ir bijusi tieslietu ministre. Ceturtais  numurs atvēlēts Saeimas deputātam Andrejam Judinam, vienam no atpazīstamākajiem Latvijas politiķiem tieslietu jomā. Ar piekto numuru Rīgas sarakstā kandidē Saeimas deputāte un Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica. Līdzās partijas vadošajiem politiķiem Rīgas sarakstā ir arī virkne personību ar ļoti atšķirīgiem dzīvesstāstiem. Irma Kalniņa, kura kandidē kā septītā, ir dzimusi 1950. gadā Ņujorkā (ASV) latviešu trimdas ģimenē un lielu dzīves daļu pavadījusi ASV. Viņas profesionālā pieredze saistīta ar diplomātisko protokolu, etiķeti un komunikāciju. Latvijā viņa plašāk pazīstama arī kā diplomāta un politiķa Ojāra Ērika Kalniņa (1949-2021) dzīvesbiedre. Pēc vīra nāves Irma Kalniņa pati aktīvāk iesaistījās Latvijas politikā un 2022. gadā kļuva par Saeimas deputāti. Ar 13. numuru kandidē Dzintra Geka-Vaska, kura sabiedrībā pazīstama ne tikai kā politiķe, bet arī kā dokumentālo filmu režisore un producente (ievērojamā komponista Pētera Vaska dzīvesbiedre). Viņa ilgstoši pievērsusies Latvijas vēsturei, īpaši padomju represiju un izsūtīto Latvijas iedzīvotāju likteņu Sibīrijas izsūtījumā dokumentēšanai. Ar 24. numuru startē Uģis Rotbergs - mežsaimniecības un vides aizsardzības jomas speciālists. Viņš ilgstoši darbojies Pasaules Dabas fondā, tostarp bijis tā valdes Latvijā priekšsēdētājs, kā arī iepriekš bijis Saeimas deputāts. Jānis Lazdāns Rīgas sarakstā atrodams ar 29. numuru. Viņš ir Padures muižas valdes priekšsēdētājs un mākslas maģistrs, viņa vārds cieši saistīts ar Padures muižas atjaunošanu un saglabāšanu (Padures muižā ir tapis TV seriāls pēc Anšlava Eglīša romāna “Pansija pilī” motīviem). Reģionālie līderi JV Vidzemes vēlēšanu apgabalā saraksta priekšgalā izvirzījusi trīs labi zināmus politiķus:  bijušo ministru prezidenti Eviku Siliņu, veselības ministru Hosamu Abu Meri un Saeimas deputātu Ainaru Latkovski. Evika Siliņa Saeimas vēlēšanu maratonā piedalās ar būtisku politisko bagāžu – viņa ir premjere, kuras vadītā valdība šā gada maijā krita. Tādēļ viņai vēlēšanu kampaņā jāatbild ne tikai par nākotnes solījumiem, bet arī par iepriekšējās valdības darba rezultātiem. Hosams Abu Meri Latvijā ir pazīstams ne tikai kā politiķis un ārsts, bet arī ar savu etnisko izcelsmi – dzimis Libānā un Latvijā ieradies jaunībā. Viņš ir viens no retajiem Latvijas nacionālās politikas pārstāvjiem ar Tuvo Austrumu izcelsmi. Bet Saeimas deputāta un Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Ainara Latkovska pieredze, ņemot vērā Krievijas karu Ukrainā un drošības jautājumu nozīmes pieaugumu, JV sarakstam ir būtisks trumpis. Savukārt Latgalē JV saraksta priekšgalā ir kandidāti ar ļoti atšķirīgu profesionālo pieredzi: pirmais - satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis, kurš iepriekš bijis arī iekšlietu ministrs; ar otro numuru kandidē Saeimas deputāte Alīna Gendele, bet ar trešo numuru – Saeimas deputāte, dzejniece Anna Rancāne. Viņa ir pavisam cita tipa kandidāte nekā saraksta pirmie divi politiķi. Viņas vārds daudz vairāk saistās ar literatūru, žurnālistiku un Latgales kultūru nekā ar tradicionālo politiku, piemēram, viņas profesionālā dzīve bijusi saistīta ar Daugavpils teātri un laikrakstu “Latgales Laiks”. Latgales sarakstā ir vēl vairāki pazīstami Latgales kultūras darbinieki – Augšdaugavas novada Kultūras centra vadītāja Kristīne Saulīte (nr.8.) un Balvu Tautas teātra režisore Maruta Castrova (nr. 16.). Kurzemes saraksta priekšgalā JV izvirzījusi vairākus reģionā labi pazīstamus cilvēkus. Pirmā ir kādreizējā Kuldīga mēre un ministre, Saeimas deputāte Inga Bērziņa. Pēc ilgākas pauzes lielajā politikā ar 2. numuru atgriežas Ģirts Valdis Kristovskis, kurš Latvijas politikā pazīstams kopš 20. gadsimta deviņdesmitajiem gadiem. Viņš bijis aizsardzības ministrs, ārlietu ministrs, Saeimas deputāts un Eiropas Parlamenta deputāts. Ar trešo numuru kandidē Jānis Neimanis, kurš vada Liepājas sabiedriskā transporta sistēmu. Ceturtais numurs ir Rojas Jūras zvejniecības muzeja vadītājai Evai Kārkliņai. Ar piekto numuru kandidē Liepājas Raiņa vidusskolas direktors Kārlis Strautiņš. Zemgales saraksta īpatnība ir tā, ka tā galvgalī nav neviena ministra, taču tajā ir vairāki cilvēki ar tiešu pieredzi Saeimā un valsts politikā. Ar pirmo numuru kandidē 14. Saeimas deputāts un JV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics. Otrais numurs ir Mārtiņš Limanskis, kura profesionālā darbība saistīta ar uzņēmējdarbību (kandidātu sarakstā viņš norādīts kā pārdošanas konsultants). Ar trešo numuru kandidē Saeimas deputāts Mārtiņš Felss.  Arī ceturtais numurs ir 14. Saeimas deputātam - Mārtiņam Daģim (jelgavniekiem jāņem vērā, ka viņš nav Jelgavas mērs, viņš ir tikai Jelgavas domes priekšsēdētāja vārda un uzvārda brālis)/ Ar piekto numuru kandidē Jānis Reirs, bijušais finanšu un labklājības ministrs, Saeimas deputāts un pašlaik viņš ir Latvijas Airēšanas federācijas prezidents. Vecās varas skandalozā bagāža “Jaunā Vienotība” savā priekšvēlēšanu kampaņā atteikusies likt uzsvaru uz savām bijušajām “sejām” – premjeriem Krišjāni Kariņu un Eviku Siliņu. JV lielākais izaicinājums šajās vēlēšanās būs pārliecināt, ka “vecā vara” var kļūt par “jauno sākumu”. * Viens no nepatīkamākajiem JV mantojumiem ir bijušā ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa speciālo avioreisu lieta. Tā partijai ir īpaši neērta, jo Krišjānis Kariņš ilgstoši bija viena no JV redzamākajām sejām un vairākus gadus vadīja valdību. Tādēļ JV pirms vēlēšanām nākas politiski distancēties no viena no saviem iepriekšējiem līderiem. * Vēl viens priekšvēlēšanu laikā plaši apspriests stāsts ir vairāku JV politiķu brauciens uz Komo ezeru Itālijā, kur notika Konrāda Adenauera fonda organizēts seminārs. Pasākumā piedalījās arī Evika Siliņa un citi JV politiķi. Brauciens notika politiķu atvaļinājuma laikā, un tā organizēšanā iesaistītais fonds sedza ar pasākumu saistītās izmaksas. Šis brauciens piesaistīja arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja uzmanību. Tas kļuva par vienu no politiski neērtākajiem JV kampaņas stāstiem. * Vēl viens interesants kampaņas aspekts ir JV piedāvājums apvienot Veselības ministriju un Labklājības ministriju. Savukārt, kad citi politiskie spēki pirms vēlēšanām piedāvāja savas ministriju apvienošanas reformas, JV politiķi šādus priekšlikumus kritizēja kā priekšvēlēšanu gājienus. Tas rada politiski interesantu pretrunu – kad reformu piedāvā pati JV, tas tiek pasniegts kā risinājums, bet citu partiju līdzīgi priekšlikumi tiek kritizēti kā priekšvēlēšanu populisms. * Vēl viena interesanta lieta ir JV lēmums virzīt Arvilu Ašeradenu kā ministru prezidenta amata kandidātu, lai gan Evika Siliņa pati kandidē vēlēšanās un joprojām ir viena no partijas centrālajām sejām. Tas rada jautājumu, kāpēc partija, kas vēl nesen pilnībā balstīja savu kampaņu uz Eviku Siliņu kā premjeri, vēlēšanu priekšvakarā izvēlas citu premjera kandidātu. Tas nav skandāls, bet politiski tas ir būtisks signāls par JV mēģinājumu mainīt savu tēlu. https://jauns.lv/raksts/zinas/725974-velesanu-intriga-vienotibas-dzivibas-un-naves-jautajums-15-saeimas-velesanu-saraksts-nr-9-jauna-vienotiba   Korupcijas apkarotāju pārsteidzošā atgriešanās 15. Saeimas vēlēšanu saraksts Nr. 10 - Jaunā konservatīvā partija Elmārs Barkāns Jaunā konservatīvā partija (JKP), ko pirms 12 gadiem dibināja kādreizējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns, 15. Saeimas vēlēšanās startē ar 10. numuru. 13. Saeimas vēlēšanās JKP guva ievērojamus panākumus un kļuva par vienu no valdošās koalīcijas partijām, taču 14. Saeimas vēlēšanās tā nepārvarēja 5% barjeru un Saeimā vairs nav pārstāvēta. Tagad JKP mēģina atgriezties parlamentā, taču partijas sastāvs un tās publiski redzamās sejas pa šo laiku ir būtiski mainījušās. Korupcijas apkarotāju pārsteidzošā atgriešanās. 15... JKP tika dibināta ar mērķi piedāvāt konservatīvu politisko alternatīvu, īpaši uzsverot tiesiskumu, cīņu pret korupciju un valsts pārvaldes reformēšanu. Partijai savulaik pievienojās vairāki bijušie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki, tostarp viena no redzamākajām tā laika pretkorupcijas cīņas sejām – bijusī KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe (1970-2020), kā arī Juris Jurašs. Cīņa pret korupciju kļuva par vienu no galvenajiem JKP politiskajiem vēstījumiem. Mainītās sejas JKP premjera kandidāts, kā arī apsūdzētais, bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis pirms tiesas sēdes Rīgas pilsētas tiesā šī gada aprīlī, kur sāka izskatīt krimināllietu par bijušā premjera Krišjāņa Kariņa lidojumiem. Partija sevi pozicionēja kā alternatīvu tā dēvētajām vecajām partijām, solot mazināt oligarhu un ekonomisko interešu grupu ietekmi politikā. Tomēr pēc dažiem skaļiem panākumiem JKP popularitāte būtiski saruka, un 2022. gada Saeimas vēlēšanās partija parlamentā vairs neiekļuva. Līdz ar Jāni Bordānu par JKP dibinātājiem kļuva arī 11. Saeimas deputāts Dāvis Stalts, folkloriste Helmī Stalte, Latvijas Universitātes asociētais profesors Guntars Vaivars, ekonomists un korporatīvās drošības speciālists Krišjānis Feldmans un citi sabiedrībā vairāk vai mazāk zināmi cilvēki. 2020. gada februārī partijas nosaukums tika mainīts uz “Konservatīvie”, bet 2023. gada oktobrī partija nolēma atgriezties pie sava sākotnējā nosaukuma – Jaunā konservatīvā partija. Arī pēc atgriešanās pie vecā nosaukuma JKP nav izdevies atgūt agrāko politisko ietekmi. Līdz ar to 15. Saeimas vēlēšanās JKP startē jau ar būtiski citu komandu. Sarakstā vairs nav vairāku politiķu, kuri savulaik bija partijas atpazīstamākās sejas un palīdzēja tai 2018. gadā iegūt ievērojamu vēlētāju atbalstu. Šoreiz viens no atpazīstamākajiem JKP kandidātiem ir Jānis Citskovskis, bijušais Valsts kancelejas direktors. Viņš ir arī vienīgais JKP saraksta kandidāts, kurš ir apsūdzēts krimināllietā – lietā par iespējamu naudas izšķērdēšanu saistībā ar toreizējā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa komandējumiem izmantotajām privātajām lidmašīnām. Pats Jānis Citskovskis gan savu vainu noliedz. Turpinot iepazīstināt ar partijām, kas startē 15. Saeimas vēlēšanās, Jauns.lv desmitais stāsts ir par Jauno konservatīvo partiju – 10. sarakstu. Par drošu, pārtikušu un latvisku valsti JKP priekšvēlēšanu tūre Kurzemē. JKP 15. Saeimas vēlēšanās startē ar saukli “Godīgi! Drosmīgi! Gudri!”. Partija sola īstenot ilgtermiņa attīstības politiku, kuras pamatā būtu valsts drošība, ekonomiskā izaugsme, stipras ģimenes un attīstīti Latvijas reģioni. JKP savu programmu sadalījusi desmit galvenajos virzienos: * aizsardzība un nacionālā drošība; * iekšējās lietas un sabiedriskā drošība; * ekonomiskās izrāviena politika; * nodokļu politika; * reģioni un infrastruktūra; * laba valsts pārvalde; * veselības aizsardzība; * labklājība, ģimene un demogrāfija; * izglītība un zinātne; kā arī * nacionālā identitāte, kultūra un sports. JKP nav vienīgā partija, kura savu priekšvēlēšanu programmu sadalījusi desmit sadaļās jeb “desmit baušļos” (arī Apvienotais saraksts un “Jaunā vienotība”). Pēc būtības “pa lielam” tajos proponētajās idejās nav kur piesieties – viss vērsts uz to, lai viss būtu labāk.  JKP sola veidot pašpietiekamu un modernu valsts aizsardzības sistēmu, stiprināt Nacionālo bruņoto spēku kaujas spējas un attīstīt Latvijas militāro industriju. Partija vēlas veicināt Latvijas kļūšanu par Baltijas militārās industrijas centru, tādējādi ne tikai stiprinot valsts aizsardzības spējas, bet arī radot jaunas ekonomiskās iespējas. Ekonomikas jomā JKP uzsver nepieciešamību stiprināt mazo uzņēmējdarbību kā reģionu dzīvotspējas pamatu. JKP programmā īpaša uzmanība pievērsta arī enerģētikai - veicināt konkurētspējīgas energoresursu cenas un Latvijas enerģētisko neatkarību. Savukārt lauksaimniecībā JKP sola aizstāvēt Latvijas lauksaimnieku intereses Eiropas Savienībā, panākot taisnīgāku tiešmaksājumu izlīdzināšanu, kā arī stiprinot vietējo pārtikas ražošanu un pārstrādi. Nodokļu politikā JKP rosina atcelt kapitāla pieauguma nodokli mantotam īpašumam, kā arī privātpersonu nekustamā īpašuma atsavināšanai ārpus saimnieciskās darbības. Partija norāda, ka jaunu iniciatīvu finansēšanai nepieciešamie līdzekļi būtu jārod, efektivizējot valsts pārvaldi, veicinot ekonomikas izaugsmi, mazinot birokrātiju un samazinot ēnu ekonomiku. JKP sola veicināt reģionu ekonomisko attīstību un Rīgas starptautisko konkurētspēju, uzskatot to par priekšnoteikumu līdzsvarotai visas Latvijas attīstībai. Partija atbalsta atjaunīgās enerģijas projektus, taču ar nosacījumu, ka tie rada tiešu labumu vietējām kopienām un pašvaldībām. Būtiska vieta programmā atvēlēta arī transporta infrastruktūrai. JKP sola attīstīt stratēģiskus ātrgaitas autoceļu koridorus uz Liepāju, Ventspili, Daugavpili, Alūksni, Lietuvu un Igauniju, izmantojot ES infrastruktūras un militārās mobilitātes finansējumu. Partija arī atbalsta “Rail Baltica” projekta pabeigšanu. Viena no JKP tradicionāli uzsvērtajām prioritātēm ir korupcijas apkarošana. Partija sola stiprināt korupcijas gadījumu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, kā arī paredzēt stingrāku atbildību par publisko līdzekļu izšķērdēšanu, prettiesisku labumu pieņemšanu un slēptu ietekmēšanu. Vienlaikus JKP sola veidot efektīvu, profesionālu un uz rezultātu orientētu valsts pārvaldi, samazinot birokrātiju, izvērtējot valsts iestāžu funkcijas, to apvienošanas iespējas un nepieciešamās strukturālās reformas. Programmā pausta arī nostāja pret legālas skaidras naudas aprites ierobežošanu. Veselības jomā JKP sola palielināt valsts finansējumu veselības aprūpei, tuvinot to Eiropas attīstīto valstu vidējam līmenim. JKP arī iestājas par veselības mācības atjaunošanu izglītības iestādēs, lai bērni un jaunieši jau skolas laikā iegūtu plašākas zināšanas par veselīgu dzīvesveidu un slimību profilaksi. JKP programmas kopējais mērķis ir veidot Latviju par valsti, kurā cilvēki vēlas dzīvot, strādāt un audzināt bērnus. Ģimene, līdzās drošībai un ekonomiskajai izaugsmei, izcelta kā viens no valsts ilgtermiņa attīstības pamatiem. Izglītības jomā JKP sola nodrošināt kvalitatīvu un darba tirgus vajadzībām atbilstošu izglītību visā Latvijā, īpaši stiprinot matemātikas, dabaszinātņu un tehnoloģiju apguvi. JKP programmā būtiska nozīme piešķirta latviešu valodai un nacionālajai identitātei. Partija sola stiprināt latviešu valodas lomu izglītībā, publiskajā telpā un valsts pārvaldē. Interesants solījums ir arī “Latviskās lauku ainavas atjaunotnes valsts programmas” izveide. Tās mērķis būtu atbalstīt tradicionālajā arhitektūrā balstītu mājokļu būvniecību un vēsturiskās lauku apbūves atjaunošanu. Partija uzsver, ka Latvijas nākotni nosaka pašu iedzīvotāju izvēle, griba un atbildība. No bijušā ierēdņa un priestera līdz Atmodas laika mūziķei Viena no pazīstamākajām Latvijas dziedātājam Ieva Akurātere uz Saeimu startē Jaunās konservatīvās partijas Kurzemes sarakstā. JKP 15. Saeimas vēlēšanās startē ar 84 kandidātiem. Sākotnēji JKP sarakstā bija 85 kandidāti, taču Centrālā vēlēšanu komisija no Rīgas saraksta svītroja studentu Renāru Rozi, jo vēlēšanu dienā viņš nebūtu sasniedzis likumā noteikto 21 gada vecumu. JKP sarakstos līdzās pieredzējušiem politiķiem un valsts pārvaldes darbiniekiem atrodami arī cilvēki no kultūras, uzņēmējdarbības, izglītības un citām jomām. Dažiem kandidātiem ir ļoti neparasti dzīvesstāsti. * Rīgas vēlēšanu apgabalā pirmais numurs ir Jānim Citskovskim – bijušajam Valsts kancelejas direktoram, kurš ir arī JKP premjera amata kandidāts. Viņa vārds plašāk izskanējis saistībā ar krimināllietu par iespējamu valsts līdzekļu izšķērdēšanu saistībā ar bijušā premjera Krišjāņa Kariņa lidojumiem ar privātajām lidmašīnām. Pats Jānis Citskovskis apsūdzību noliedz. Otrais numurs ir JKP valdes priekšsēdētājam Sigordam Stradiņam. Politikā viņš nav jaunpienācējs – jau 2002. gada Saeimas vēlēšanās Sigords Stradiņš kandidēja no toreizējās partijas “Jaunais laiks”, kas vēlāk pievienojās “Vienotībai”. saraksta. Trešais ir Mārtiņš Bērziņš - SIA “MBIT” valdes loceklis, kuram ir daudzveidīga izglītība – datorzinātnēs, automehānikā un uzņēmējdarbības vadībā. Rīgas sarakstā ir vēl vairākas sabiedrībā atpazīstamas personas. Sestais - Latvijas Nacionālajā arhīvā par direktora vietnieks Gatis Karlsons. Astotā – rakstniece un publiciste, bijusī Rīgas domniece un Saeimas deputāte Eva Mārtuža. Viņas biogrāfijā īpaši izceļams stāsts par palīdzību represētajai dzejniecei Broņislavai Martuževai (1924-2012). Padomju laikā, kad Broņislavas Martuževas vārdu publicēt nebija iespējams, viņas dzejoļi tika izdoti ar Evas Mārtužas vārdu; dzejas krājumi “Balta puķe ezerā” (1981) un “Rakstītāja” (1987) faktiski bija Broņislavas Martuževas darbi. Tādējādi Eva Mārtuža palīdzēja radinieces dzejai nokļūt pie lasītājiem laikā, kad tās īstā autore bija pakļauta padomju režīma represijām. 13. numurs ir skaņu režisoram Andrim Grīnbergam. Viņa profesionālā darbība saistīta ar ļoti plašu Latvijas populārās mūzikas loku. Andris Grīnbergs strādājis ar grupu “Remix”, Latvijas Radio un studiju “Melodija”, kā arī piedalījies daudzu Latvijā pazīstamu mūziķu ierakstu tapšanā. Viņa profesionālajā biogrāfijā atrodami arī Raimonda Paula, Igo, Ievas Akurateres, Olgas Rajeckas, Arņa Medņa un Ulda Marhileviča vārdi; īpaši nozīmīgs bijis darbs pie Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes rokoperas “Lāčplēsis”, kā arī grupas “Līvi” ierakstiem. * Vidzemes vēlēšanu apgabalā pirmais numurs ir Guntim Bīberam, SIA “Bieber” (ēdināšanas pakalpojumi) valdes loceklim. Otrais numurs - Ēriks Eisaks, SIA “Jauda-koks” rūpnieciskais zinātniskais vadītājs, trešais – Valdis Valters, SIA “Valtera protēžu laboratorija” valdes loceklis. Visatpazīstamākais ir aiz viņiem sekojošais selekcionārs, zemnieku saimniecības “Pulkas” īpašnieks Jānis Rukšāns. Viņa profesionālā dzīve vairāk nekā pusgadsimta garumā saistīta ar dārzkopību, botāniku un selekciju, bet īpaši nozīmīgs ir viņa politiskās darbības posms. 1988. gadā Jānis Rukšāns bija viens no Latvijas Tautas frontes dibinātājiem un viens no pirmajiem, kurš publiski izvirzīja Latvijas neatkarības atjaunošanas mērķi, par to arī iestājoties viņa rediģētajās it kā ar politiku nesaistītajā dārzkopības žurnālā “Dārzs un Drava”. No stipras Latgales katoļu nākušais, kādreizējais klostera priekšnieks Pēteris Aglonietis ir JKP Latgales saraksta lokomotīve. * Latgalē pirmais numurs ir bijušajam katoļu priesterim, tagad Valsts probācijas dienesta vecākajam probācijas speciālistam Pēterim Aglonietim. Viņš nācis no kuplas Latgales katoļu dzimtas un ir viens no četriem brāļiem, kurš kļuvis par garīdznieku. Pēteris Aglonietis 1993. gadā absolvējis Pāvesta teoloģijas akadēmiju Krakovā (Polija), iegūstot teoloģijas maģistra grādu, bet 2005. gadā Latvijas Universitātē ieguvis bakalaura grādu pedagoģijā. Par garīdznieku viņā tika ordinēts 1992. gadā, bijis Svētā Dominika draudzes prāvests un Liepājas Svētā Dominika klostera priekšnieks, kā arī Latvijas armijas kapelāns. Otrais numurs ir Ivetai Šeršņevai, Valsts robežsardzes Personāla pārvaldes Dienvidlatgales reģionālās nodaļas vecākā speciāliste, bet trešais – Sarmītei Barvikai, SIA “Language School” prokūristei. * Kurzemē ar pirmo numuru startē SIA “IB Planning” (elektroinstalācijas, elektromontāža un ēku automatizācija) valdes locekle Daiga Pirogova; otrais numurs – Didzis Zīraps, SIA “Martime industries Ltd” (kuģu personāla komplektēšanu un jūrnieku darbā iekārtošanu) valdes priekšsēdētājs. Visatpazīstamākā ir sarakstā ar trešo numuru startējošā viena no pazīstamākajām Latvijas dziedātājām un Atmodas laika kultūras personībām Ieva Akuratere, kuras vārds Latvijas jaunāko laiku vēsturē īpaši saistās ar Atmodas periodu un dziesmu “Manai tautai”.  * Zemgales vēlēšanu apgabala pirmais numurs ir Jelgavas vicemērs Mārtiņš Štāls, otrais – Aivars Geidāns, viesmīlības biznesa SIA “Welcome stay” valdes loceklis, bet trešā - ģeogrāfisko informācijas sistēmu izstrādātāja Monta Poļakova. Tādējādi JKP 15. Saeimas vēlēšanu sarakstos redzams visai raibs kandidātu loks – no bijušā valsts pārvaldes vadītāja un pieredzējušiem politiķiem līdz uzņēmējiem, zinātniekiem, kultūras jomas pārstāvjiem, bijušajam katoļu priesterim un Atmodas laika mūziķei. Neērti konservatīvās problēmas Viena no skaļākajām un pretrunīgākajām JKP priekšvēlēšanu kampaņas izvēlēm bija partijas premjera amata kandidāts Jānis Citskovskis. JKP 10. jūnijā viņu izvirzīja Ministru prezidenta amata kandidāta statusā, lai gan Citskovskis ir vienīgais apsūdzētais tā dēvētajā Kariņa lidojumu krimināllietā. Šāda izvēle radīja neērtu pretrunu ar pašas JKP kampaņas pamatvēstījumu. Partija sevi gadiem ilgi pozicionējusi kā tiesiskuma, godīgas valsts pārvaldes, cīņas pret korupciju un politiskās atbildības aizstāvi, taču par iespējamo valdības vadītāju izraudzījās cilvēku, kuram pašam izvirzīta apsūdzība kriminālprocesā. Tomēr vienlaikus jāuzsver būtiska juridiska nianse – apsūdzība pati par sevi nenozīmē vainu. Vēl neparasts ir apstāklis, ka brīdī, kad Jānis Citskovskis tika izraudzīts par JKP premjera amata kandidātu, viņš pats vēl nebija partijas biedrs. Viņš skaidroja, ka partijai pievienosies tikai tad, ja vēlēšanu rezultāts un vēlētāju uzticība būs pietiekami liela. Līdz ar to izveidojās gana neparasta situācija: cilvēks, kurš vēl nebija JKP biedrs, tika izraudzīts par partijas kandidātu uz ministru prezidenta amatu. No partijas aizgājušas arī vairākas tās savulaik atpazīstamākās sejas. Tādēļ 15. Saeimas vēlēšanu kampaņā JKP centās sevi pieteikt no jauna – ar citu līderu komandu un jaunu politisko seju. Vēl viena JKP kampaņas īpatnība bija atšķirība starp iepriekš publiski prezentēto kandidātu sastāvu un vēlāk Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) iesniegto sarakstu. Partija savu kandidātu komandu plašāk prezentēja jūnijā, taču 3. jūlijā CVK iesniegtais saraksts vairs nebija pilnībā identisks iepriekš publiskotajam. Tātad vēl pirms oficiālās priekšvēlēšanu cīņas noslēguma JKP kandidātu komandā bija notikušas izmaiņas. Politiski šādas izmaiņas var radīt jautājumus par partijas kandidātu atlases procesu un to, cik stabils bijis sākotnēji publiski pieteiktais sastāvs. https://jauns.lv/raksts/zinas/726778-korupcijas-apkarotaju-parsteidzosa-atgriesanas-15-saeimas-velesanu-saraksts-nr-10-jauna-konservativa-partija  Ambiciozi liberālā attīstība un pārsteigumi 15. Saeimas vēlēšanu sarakstā nr. 11: “Latvijas attīstībai” Elmārs Barkāns Bijušā premjera Eināra Repšes savulaik dibinātā partija “Latvijas attīstībai” 15. Saeimas vēlēšanās startē bez sava “tēva” svētības, jo Einārs Repše Latvijas politikā jau nedarbojas, bet partijā ir daudz citu valstī pazīstamu politiķu. Turpinot iepazīstināt ar partijām, kas startē 15. Saeimas vēlēšanās, Jauns.lv 11. stāsts par “Latvijas attīstībai”. Ambiciozi liberālā attīstība un pārsteigumi 15. Sa... Partijas sarakstos ne tikai labi pazīstami gan valsts, gan reģionālā politikā pierādījuši politiķi, bet arī cilvēki no sporta pasaules, rakstniecības un citām nozarēm. Partijai, kur vēl mazāk nekā pirms desmit gadiem bija viens no vadošajiem politiskajiem spēkiem valstī, nu  vārda tiešā nozīmē vispār jācīnās par palikšanu virs ūdens, jo pēc pēdējās aģentūras “Latvijas fakti” aptaujas “Latvijas attīstībai” ir vien 1,7% vēlētāju atbalsts. Ticība attīstības cilvēkiem “Latvijas attīstībai” sākotne cieši saistīta ar ekspremjera Einara Repšes vārdu. Partija „Latvijas attīstībai” (LA) 15. Saeimas vēlēšanās startē ar 11. kārtas numuru (atsevišķi no kādreizējās politiskās apvienības “Attīstībai/Par!”). Par partijas premjera amata kandidātu izvirzīts eiroparlamentārietis, politikas zinātņu doktors un bijušais Latvijas Universitātes asociētais profesors. LA sevi pozicionē kā liberālu, proeiropeisku un uz ekonomisko izaugsmi orientētu politisko spēku, kura 2026. gada priekšvēlēšanu programmas galvenais uzstādījums ir „Latvija, kas tic saviem cilvēkiem”. Partija savā programmā uzsver, ka Latvija nekad nav kļuvusi stiprāka, izvēloties vieglāko ceļu. Tās ieskatā valsts ir augusi brīžos, kad tā spējusi būt drosmīga, pieņemt gudrus lēmumus un uzticēties saviem cilvēkiem. LA norāda, ka arī šobrīd Latvija atrodas nozīmīgas izvēles priekšā – pasaule kļūst nedrošāka, bet konkurence par investīcijām, tehnoloģijām un talantiem kļūst arvien sīvāka. Vienlaikus, pēc partijas domām, Latvijai ir vairāk iespēju nekā jebkad agrāk. Tāpēc valsts nākotni noteikšot drosmīgi lēmumi, uzticēšanās cilvēkiem un spēja izmantot iespējas, ko sniedz demokrātija, Eiropas Savienība un tehnoloģiju attīstība. Partijas mērķis ir panākt, lai Latvija kļūtu par vienu no konkurētspējīgākajām, drošākajām un labāk pārvaldītajām Eiropas valstīm. Lai šo mērķi sasniegtu, partija savā programmā izvirzījusi vairākus galvenos darbības virzienus. Starp tiem ir drošība kā brīvības priekšnoteikums, ekonomiskā izaugsme kā labākā sociālā politika, valsts pārvalde, kas uzticas cilvēkiem, zināšanas kā Latvijas galvenais kapitāls, veselība ilgākam un kvalitatīvākam mūžam, stipras ģimenes un reģioni, kā arī zaļa izaugsme un moderna infrastruktūra. Partija uzsver, ka Latvijai nav lemts atpalikt. Tāsprāt, valsts galvenā priekšrocība ir gudri, atbildīgi un drosmīgi cilvēki. LA sola savus mērķus vērtēt nevis pēc izteiktajiem solījumiem, bet pēc sasniegtajiem rezultātiem. „Mēs izvēlamies attīstību. Mēs izvēlamies Latviju,” teikts partijas priekšvēlēšanu programmas noslēdzošajā uzstādījumā. „Latvijas attīstībai” vēsture sākās ar biedrību „Latvijas attīstībai”, kas tika nodibināta 2012. gadā. Par politisko partiju tā kļuva 2013. gada decembrī. Tās dibinātāju un pirmajā vadībā iesaistīto politiķu vidū bija bijušais ministru prezidents Einars Repše, kā arī Edgars Jaunups, Dans Titavs, Uldis Osis un citi. Partija sevi pozicionēja kā liberālu politisko spēku, kas īpašu uzmanību pievērš ekonomiskajai izaugsmei, uzņēmējdarbībai, izglītībai un veselības aprūpei. 2014. gada Saeimas vēlēšanās LA 5% vēlēšanu barjeru nepārvarēja. 2015. gada nogalē par partijas valdes priekšsēdētāju kļuva Juris Pūce, kurš vēlāk kļuva par vienu no redzamākajiem LA politiķiem. Rīgas domes vēlēšanās 2016. gadā LA kopā ar Latvijas Reģionu apvienību ieguva pārstāvniecību Rīgas domē. Savukārt 2018. gadā „Latvijas attīstībai” apvienojās ar „Kustību Par!” un partiju „Izaugsme”, izveidojot politisko apvienību „Attīstībai/Par!”. Apvienības redzamāko līderu vidū bija Daniels Pavļuts, Juris Pūce un Artis Pabriks. 13. Saeimas vēlēšanās „Attīstībai/Par!” ieguva 12,04% balsu un 13 deputātu vietas. Juris Pūce kļuva par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru, bet Daniels Pavļuts vēlāk ieņēma veselības ministra amatu. Politiskā ietekme pēc 2018. gada pieauga, taču apvienības darbību pavadīja arī iekšējas pretrunas un atsevišķi reputācijas skandāli. Gatavojoties 15. Saeimas vēlēšanām, „Latvijas attīstībai” startē atsevišķi, nevis „Attīstībai/Par!” sastāvā. Liberālas ambīcijas bez naudas seguma LA 15. Saeimas vēlēšanu programma piedāvā diezgan skaidri formulētu liberālu politisko kursu – mazāk birokrātijas, vairāk ekonomiskās brīvības, plašāku tehnoloģiju izmantošanu, kvalitatīvāku izglītību, kā arī stingru Latvijas orientāciju uz Eiropas Savienību un NATO. Partijas piedāvājumā ir virkne mērķu, kas no pirmā acu uzmetiena izklausās pievilcīgi, tomēr, rūpīgāk vērtējot programmu, rodas arī būtisks jautājums: cik šie solījumi maksās un kā tieši tos būs iespējams īstenot? Viens no programmas būtiskākajiem akcentiem ir mazāka birokrātija un lielāka ekonomiskā brīvība. Programmas pievilcīgākā daļa ir orientācija uz ekonomikas izaugsmi un individuālo brīvību. Taču te parādās arī viena no būtiskākajām programmas pretrunām. Viens no kritiskākajiem jautājumiem LA programmā ir finansējums. Partija izvirza virkni mērķu izglītībā, veselības aprūpē, aizsardzībā, zinātnē, infrastruktūrā, ekonomikā un citās jomās. Vienlaikus tā uzsver nepieciešamību saglabāt sabalansētas publiskās finanses. Tāpēc rodas loģisks jautājums: no kurienes tiks ņemta nauda visu šo mērķu īstenošanai? Programmā ir daudz konkrētu virzienu un vēlamo rezultātu, taču daudz mazāk informācijas par paredzamajām izmaksām un konkrētiem finansējuma avotiem. Tas ir viens no būtiskākajiem LA programmas vājajiem punktiem: programmā ir skaidri pateikts, ko partija vēlētos panākt, taču ne vienmēr tikpat skaidri pateikts, kā tieši tas tiks finansēts. Ambiciozs ir LA solījums attiecībā uz pedagogu atalgojumu. Partija sola, ka pedagoga atalgojums par pilnu slodzi sasniegs vismaz 1,2 valstī noteiktās vidējās darba samaksas līmeni. Skolotājiem šāds solījums, protams, var būt ļoti pievilcīgs. Taču rodas jautājums, cik tas valstij izmaksās? Un vai vienlaikus būs iespējams nodrošināt pietiekamu finansējumu veselības aprūpei, aizsardzībai, zinātnei, sociālajai jomai un infrastruktūrai, saglabājot sabalansētu budžetu? Veselības aprūpē LA izvirza vairākus mērķus, kas pēc būtības ir saprotami un sabiedrībai nozīmīgi. Partija uzsver nepieciešamību nodrošināt ilgāku un kvalitatīvāku mūžu, kā arī uzlabot veselības aprūpes pieejamību. Tomēr arī šajā jomā programmas vājā vieta ir konkrētu īstenošanas mehānismu trūkums. Klimata politikā LA piedāvājums atšķiras no klasiskas „zaļās politikas” pieejas. Partija klimata jautājumus neaplūko tikai caur nepieciešamību samazināt emisijas. Uzsvars vairāk tiek likts uz pragmatisku pieeju, ekonomisko izaugsmi, tehnoloģijām un modernu infrastruktūru, tādējādi mēģinot savienot klimata politiku ar ekonomikas konkurētspēju, nevis pretstatīt šos divus mērķus. Viena no interesantākajām LA programmas iezīmēm ir tās valoda. Tajā ir daudz pozitīvu un ambiciozu formulējumu, piemēram, „valsts, kas uzticas cilvēkiem”, „gudrākā ekonomika Ziemeļeiropā”, „gudrākā un izglītotākā paaudze Latvijas vēsturē”, kā arī „drošākā un noturīgākā valsts Baltijas reģionā”. Šādi saukļi priekšvēlēšanu komunikācijā darbojas labi, taču: kā šos mērķus izmērīt? Piemēram, kā praktiski noteikt, ka Latvija ir kļuvusi par „gudrāko ekonomiku Ziemeļeiropā”? Rīgas lokomotīves LA vēlēšanu apgabalos izveidojusi sarakstus, kuros līdzās pieredzējušiem politiķiem un sabiedrībā zināmiem cilvēkiem atrodami arī kandidāti ar izteikti atšķirīgu profesionālo pieredzi. Pirmajā vietā Rīgas sarakstā ir Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzijas direktore Iveta Ratinīka, kura iepriekš bijusi Rīgas domes deputāte un vadījusi domes Izglītības, kultūras un sporta komiteju. Otro vietu Rīgas sarakstā ieņem SIA „Aspired” (uzņēmums, kas darbojas pētniecības, attīstības un inovāciju jomā) pētniecības un attīstības vadītājs Viesturs Zeps. Viņa politiskā un profesionālā darbība ir bijusi daudzveidīga. Viesturs Zeps bijis Rīgas domes deputāts un LA frakcijas vadītājs, kā arī darbojies Rīgas brīvostas pārvaldē, tostarp bijis tās valdes loceklis un priekšsēdētājs. Īpašu uzmanību izpelnījās viņa konflikts ar valsts varu saistībā ar viņa atbrīvošanu no Rīgas brīvostas valdes locekļa amata. Viesturs Zeps publiski pauda viedokli, ka viņa atbrīvošana notikusi nelikumīgi, jo, viņaprāt, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram neesot bijušas likumā noteiktas tiesības vienpersoniski atbrīvot Rīgas brīvostas valdes locekli. Viņš apsvēra iespēju šo jautājumu risināt arī tiesā. Trešajā vietā Rīgas sarakstā ir Dace Bargā, kura strādā Eiropas Parlamenta deputāta Ivara Ijaba Rīgas birojā par palīgu, bet ceturtais Rīgas saraksta kandidāts ir Radio SWH raidījumu vadītājs, sporta žurnālists Edgars Barbaks. Vidzeme: Lielās Ellītes skandāls un Pūces caurlaides Vidzemes saraksta līderis ir partijas vadītājs Juris Pūce. Visplašāk zināmā Jura Pūces reputācijas krīze saistīta ar Rīgas domes autostāvvietas caurlaidi 2020. gadā. Būdams vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, viņš nonāca skandāla centrā pēc tam, kad bijušais partijas biedrs Māris Mičerevskis publiski apgalvoja, ka ministrs viņam prasījis sagādāt Rīgas domes deputātam paredzēto bezmaksas stāvvietas caurlaidi. Sākotnēji Juris Pūce šādu rīcību noliedza un skaidroja abu saraksti šajā jautājumā kā jokošanos, taču vēlāk atzina, ka par šo jautājumu sabiedrībai bija melojis. 2020. gada 12. novembrī viņš paziņoja par atkāpšanos no ministra amata. Šis gadījums kļuva īpaši neērts tādēļ, ka runa bija ne tikai par stāvvietas izmantošanu. Politiķim, kurš ieņēma ministra amatu un bija atbildīgs arī par pašvaldību politiku, daudz nopietnāks kļuva jautājums par uzticēšanos un politisko atbildību. Otrs būtisks jautājums, kas saistīts ar Juri Pūci, ir administratīvi teritoriālā reforma. Būdams ministrs, viņš bija viens no reformas galvenajiem virzītājiem, kā rezultātā tika būtiski samazināts pašvaldību skaits un izveidoti lielāki novadi. Reforma izraisīja plašus strīdus par novadu robežām, administratīvajiem centriem un valsts attieksmi pret pašvaldībām. Vidzemes sarakstā ar otro numuru startē Elīna Stapulone. Viņa ir - Cēsu novada pašvaldības deputāte, kura bijusi arī Priekuļu novada domes vadītāja. Viņas politiskajā biogrāfijā viena no neparastākajām publiski izskanējušajām epizodēm bija saistīta ar Lielo Ellīti un sikspārņu aizsardzību. Pirms pieciem gadiem sabiedrības uzmanību izpelnījās notikumi pie Priekuļu novadā, Gaujas Nacionālajā parkā, esošās dabas vērtības – 23 metru garās alas ar avotu un unikālu smilšakmens arkādi - Lielās Ellītes. Tolaik pašvaldība bija rīkojusi pasākumus vietā, kur alā ziemoja sikspārņi. Dabas aizsardzības speciālisti norādīja, ka troksnis un gaisma sikspārņiem rada stresu. Tolaik Priekuļu novada domi vadīja tieši Elīna Stapulone. Viņa skaidroja, ka pašvaldībai nebija informācijas par sikspārņu koncentrēšanos alā un ka tā nezināja, ka Lielā Ellīte ir nozīmīga šo dzīvnieku ziemošanas vieta. Šis gadījums pats par sevi nav uzskatāms par pierādītu Elīnas Stapulones personisku pārkāpumu, tomēr tas ir interesants no pašvaldības pārvaldības viedokļa – pasākumi notika dabas objektā, kura ekoloģiskā nozīme vietvarai nebija pietiekami zināma. Saraksta trešais numurs ir Drošas velobraukšanas skolas valdes loceklim Guntim Ruskim. Viņš ir arī Mārupes BMX kluba valdes loceklis un iepriekš bijis Mārupes novada pašvaldības deputāts. Latgale, Kurzeme, Zemgale: basketbols, jaunākais ministrs, rakstniece… “Latvijas attīstībai” Kurzemes sarakstā uz Saeimu ar otro numuru startē kādreizējā viena no Latvijas izcilākajām basketbolistēm Anete Jēkabsone-Žogota. * Atšķirībā no dažiem citiem politiskajiem spēkiem „Latvijas attīstībai” Latgales vēlēšanu apgabalā ar ļoti nelielu komandu – tikai sešiem kandidāti. Saraksta pirmais numurs ir Andris Vaivods, kurš ilgus gadus (2002-2025) bijis Līvānu novada domes priekšsēdētājs, bet pēc 2025. gada pašvaldību vēlēšanām turpina darbu domē kā deputāts. Andris Vaivods vienlaikus ir arī zemnieku saimniecības „Ievas” īpašnieks. Ar otro numuru Latgalē startē Rēzeknes novada veselības un sociālās aprūpes centra vadītāja Jūlija Ņesterova. Trešais numurs ir SIA „SPECMed” (uzņēmums darbojas medicīnas pakalpojumu un specializētā transporta jomā) valdes loceklim Andrim Ondzulim. * LA Kurzemes vēlēšanu apgabalā startē ar 11 kandidātiem. Saraksta priekšgalā ir partijas valdes loceklis, ilggadējais politiķis un basketbola funkcionārs, pēc izglītības jurists Edgars Jaunups. Viņa politiskā karjera aizsākās partijā “Jaunais laiks”, bijis viens no šīs partijas dibinātājiem, no tās kļuva par 8. Saeimas deputātu un vēlāk darbojās arī Rīgas domē (vēlāk “Jaunais laiks” ar citiem partneriem izveidoja partiju “Vienotība”). Viņa politiskās sākotnes biogrāfijā atrodams kāds plašu rezonansi izraisījis gadījums. 2005. gadā Edgars Jaunups nolika Saeimas deputāta mandātu pēc tam, kad viņš bija pieķerts ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumā – atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanā ar tēva dienesta automašīnu. 2013. gadā viņš no “Vienotības” aizgāja un pievienojās Einara Repšes veidotajai kustībai “Latvijas attīstībai”. Partijas dibināšanas kongresā Jaunups tika ievēlēts tās valdē. Edgara Jaunupa darbība nav aprobežojusies tikai ar politiku. Viņš vairākus gadus bijis cieši saistīts ar Latvijas basketbolu, kopā ar domubiedriem piedalījies basketbola kluba “VEF Rīga” atjaunošanā, kļuva par kluba valdes priekšsēdētāju, bet vēlāk ieņēma arī VEF basketbola kluba prezidenta amatu. Ar otro numuru Kurzemes sarakstā kandidē kādreizējā viena no Latvijas izcilākajām basketbolistēm Anete Jēkabsone-Žogota. Šobrīd viņa kā savu darbavietu norādījusi “Accenture Baltics”, kur strādā par projekta vadītāju. Sabiedrībā Anete Jēkabsone-Žogota vispirms kļuva pazīstama kā viena no Latvijas izcilākajām basketbolistēm, kura pārstāvēja Latvijas valstsvienību un spēlēja profesionālajos klubos Eiropā un ASV. Profesionālās basketbolistes karjeru viņa noslēdza 2016. gadā un pēc aiziešanas no profesionālā sporta pievērsās citām profesionālās darbības jomām un vēlāk arī politikai. Trešais Kurzemes saraksta kandidāts ir Kārlis Barančans - biedrības “Latvijas Nākotnes forums” eksperts. Šīs biedrības vēsture ir cieši saistīta ar “Latvijas attīstībai” politiskās kustības pirmsākumiem: biedrību 2012. gadā izveidoja Einars Repše kopā ar domubiedriem (sākotnēji tās nosaukums bija “Latvijas attīstībai”, uz kuras bāzes tika izveidota partija ar tādu pašu nosaukumu). Piektā Kurzemes sarakstā ir novadā labi pazīstamā Loreta Robežniece, kura savulaik bijusi Skrundas novada pašvaldības vadītāja. * Zemgales saraksta līderis ir ilggadējais Aizkraukles novada vadītājs Leons Līdums. Otrais numurs ir 1992. gadā dzimušais Artūrs Toms Plešs, kurš ievērojams ar to, ka 28 gadu vecumā kļuva vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru un kļuva par visjaunāko ministru Latvijas valdībā, kurš dzimis jau pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Pirms tam viņš bija Bauskas novada deputāts. Pēc aiziešanas no aktīvās valdības politikas Artūrs Toms Plešs savu profesionālo darbību saistījis ar atjaunīgās enerģijas nozari. Trešais Zemgales sarakstā ir Aizkraukles novada pašvaldības Komunikācijas nodaļas vadītājs Arvis Upīts. Sabiedrībā pazīstama ir Zemgales sarakstā ar sesto numuru startējošā Ilga Liepiņa – rakstniece, kura pazīstama ar pseidonīmu Nella no Krotes. Viņas bibliogrāfijā ir vairāki romāni un stāstu krājumi (“Kumeļu sauks Delveris”, “Nāve stiprāka par mīlu”, “Mana draudzene ēna”, “Ragana bez diploma”, “Ūdensvīrs ar resno bizi”, “Kapteiņa Zdravko otrā elpa”, “Silmaču Antonijas stāsts”). https://jauns.lv/raksts/zinas/727012-ambiciozi-liberala-attistiba-un-parsteigumi-15-saeimas-velesanu-saraksta-nr-11-latvijas-attistibai Pamatīgais nacionālisms uzņem apgriezienus: 15. Saeimas vēlēšanu saraksts Nr. 12 - “Austošā saule Latvijai” Elmārs Barkāns Šajās 15. Saeimas vēlēšanās “Austošā saule Latvijai” (ASL) ir vienīgā patiešām jaunā politiskā partija. Ar jauniem politiskajiem uzstādījumiem vēlēšanās startē arī “Mēs mainām noteikumus” un Alda Gobzema saraksts, tomēr par pilnīgi jauniem politiskajiem spēkiem tos gluži uzskatīt nevar. “Mēs mainām noteikumus” ir veidots uz partijas “Republika” bāzes, savukārt Gobzema saraksts – uz “Platformas 21” bāzes. Pamatīgais nacionālisms uzņem apgriezienus: 15. Sa... “Austošā saule Latvijai” savā ziņā ir tiešs konkurents Nacionālajai apvienībai, jo abas partijas pretendē uz līdzīgu – nacionāli konservatīvi noskaņotu – vēlētāju loku. Tomēr pagaidām ASL sabiedrības atbalsta ziņā atrodas krietni tālāk no NA. Pēdējās publiski pieejamā socioloģiskā aptauja partijai devusi vien viena procenta atbalstu. Vienlaikus šim politiskajam spēkam ir potenciāls daļu balsu paņemt tieši no jau esošajām nacionāli konservatīvajām partijām. ASL rindās ir cilvēki, kuri iepriekš bijuši saistīti gan ar Nacionālo apvienību, gan Jauno konservatīvo partiju. ASL mēģina nostiprināties tajā politiskā spektra daļā, kur vēlētājiem tiek piedāvāts īpaši uzsvērts latviskās identitātes, tradicionālo vērtību, demogrāfijas, imigrācijas ierobežošanas un nacionālās drošības jautājums. Turpinot iepazīstināt ar 15. Saeimas vēlēšanās startējošām partijām, Jauns.lv 12. stāsts par “Austošo sauli Latvijai”. No biedrības līdz politiskai partijai “Austošā saule Latvijai” dibināta 2025. gada 23. augustā, taču tās saknes meklējamas vairākus gadus senāk. Partija izaugusi no 2020. gada septembrī dibinātās nacionālistu biedrības “Austošā saule”. Biedrība jau pirms partijas izveides bija pazīstama ar aktīvu sabiedrisko darbību un skaļām nacionāli orientētām akcijām. Tās organizēto pasākumu vidū bija 2023. gada septembrī Rīgā notikušais protests ar prasību slēgt “Maskavas namu”, kā arī 2024. gada janvāra akcija pret Krievijas preču importu un tranzītu. Vienlaikus biedrība paudusi stingru atbalstu Ukrainai - 2024. gada jūnijā tā organizēja atbalsta pasākumu “Azovstal” aizstāvjiem. Partijas priekšsēdētājs ir Raivis Zeltīts, kurš Latvijas politikā nav jaunpienācējs. Viņš iepriekš bijis Nacionālās apvienības (NA) ģenerālsekretārs. Tieši viņa darbība Nacionālajā apvienībā ir viens no faktoriem, kas ASL ļauj sevi pozicionēt kā alternatīvu NA vēlētājiem. Vienlaikus tas rada arī būtisku jautājumu: cik lielā mērā jaunā partija patiešām piedāvā jaunu politisko redzējumu un cik lielā mērā tā cenšas pārņemt jau esošo nacionālkonservatīvo vēlētāju bāzi? ASL sevi piesaka kā etnonacionālu un nacionālkonservatīvu politisko spēku. Partija uzskata, ka divas paaudzes pēc neatkarības atjaunošanas Latvija atkal saskaras ar nopietnu demogrāfisko un ekonomisko lejupslīdi - tiek vājinātas vērtības, kas nepieciešamas tautas pastāvēšanai un turpināšanai, bet vienlaikus pieaug ārējie drošības draudi. Īpaši tiek izcelti draudi no austrumiem un jautājums par imigrāciju.  Līdz ar to viens no galvenajiem ASL izaicinājumiem 15. Saeimas vēlēšanās būs pierādīt, ka tā nav tikai vēl viena nacionālkonservatīva partija, bet gan politiskais spēks ar pietiekami atšķirīgu piedāvājumu, lai pārliecinātu vēlētājus mainīt savu ierasto politisko izvēli. Pragmatiskais ducis 68 punktos “Austošās saules Latvijai” sarakstu līderi Raivis Zeltīts un Dace Lindberga 15. Saeimas vēlēšanās izlozējuši 12. numuru. ASL programma veidota pragmatiski – tā sadalīta 12 sadaļās, kurās kopumā ietverti 68 konkrēti punkti. Visu programmu vieno izteikti nacionāls un konservatīvs skatījums uz Latvijas nākotni. Tās virsvēstījums: “Par ģimeni, tautu un valsti! Par latviskās Latvijas atdzimšanu!” Jau programmas struktūra skaidri parāda partijas galvenās prioritātes – imigrācijas ierobežošanu, latviešu valodas un kultūrtelpas stiprināšanu, demogrāfiskās situācijas uzlabošanu, ekonomikas izaugsmi, valsts drošību un tradicionālo vērtību aizsardzību. Programmas pirmā un skaļākā sadaļa ir “Masu imigrācijas apturēšana”, kurai veltīti pieci punkti. ASL sola veicināt trešo valstu imigrantu izceļošanu no Latvijas, izbeigt tā dēvēto “viltus studentu biznesu” un būtiski nostiprināt Latvijas austrumu robežu. Programmā paredzēts, ka uz austrumu robežas tiktu atļauta tikai izbraukšana no Latvijas. Partija sola arī nepieļaut islāmisma izplatīšanos Latvijā. Nākamie četri programmas punkti veltīti rusifikācijas seku novēršanai. ASL piedāvā noteikt termiņu nepilsoņa statusa izbeigšanai, vienlaikus veicinot to, ko partija dēvē par “nelojālo PSRS izcelsmes imigrantu” repatriāciju. Šajā sadaļā īpašs uzsvars likts uz latviešu valodas nostiprināšanu un padomju okupācijas perioda atstātā mantojuma novērtēšanu. Atsevišķa programmas sadaļa veltīta latviskās kultūrtelpas stiprināšanai. Šeit ASL uzsvars likts uz latviešu valodas, kultūras un nacionālās identitātes aizsardzību. Šī tēma turpina iepriekšējās sadaļas par imigrācijas ierobežošanu un rusifikācijas seku novēršanu – Latvijas valstiskuma pamats ir latviešu nācijas pastāvēšana un latviska publiskā telpa. Programmas tautsaimniecības sadaļā ASL izvirza ļoti ambiciozu mērķi – dubultot Latvijas ekonomikas apjomu astoņos gados. Tas ir viens no pamanāmākajiem partijas ekonomiskajiem solījumiem. Vienlaikus būtisks ir jautājums: ar kādiem konkrētiem pasākumiem un finansējuma avotiem šādu ekonomikas dubultošanu paredzēts panākt?  Demogrāfijai programmā atvēlēta atsevišķa sadaļa – “Dzimstības veicināšana”. ASL ieskatā Latvijas ilgtermiņa pastāvēšana nav iespējama bez dzimstības pieauguma un ģimenes stiprināšanas. Izglītības jomas sakārtošanai ASL programmā atvēlēti četri punkti. Partija sola stiprināt lauku skolu tīklu, kas ir īpaši nozīmīgs jautājums reģionos, kur iedzīvotāju skaita samazināšanās un pašvaldību ierobežotās finansiālās iespējas daudzviet noved pie skolu slēgšanas vai reorganizācijas. Vienlaikus viena no pretrunīgākajām idejām paredz, ka bērniem ar mācīšanās grūtībām izglītība tiktu nodrošināta atsevišķās klasēs un skolās. Tas nozīmē, ka ASL izglītības politikā piedāvā ne tikai stiprināt tradicionālo skolu tīklu, bet arī mainīt līdzšinējo pieeju bērnu ar īpašām izglītības vajadzībām integrācijai. Programmas iekšējās drošības blokā nozīmīga vieta atvēlēta iekšējai drošībai. ASL drošības jautājumus saista ne tikai ar militāriem draudiem, bet arī ar valsts spēju kontrolēt savu teritoriju, robežu un iekšējo kārtību. Atsevišķa sadaļa veltīta aizsardzībai. ASL savu drošības politiku veido, ņemot vērā Krievijas radītos militāros draudus un nepieciešamību stiprināt Latvijas aizsardzības spējas. Partijas iepriekšējā sabiedriskā darbība arī bijusi cieši saistīta ar Ukrainas atbalstu un Latvijas drošības jautājumiem. Ārpolitikas sadaļā ASL paredz ciešāku sadarbību starp Skandināvijas un Baltijas valstīm, Poliju un Ukrainu. Vienlaikus partija vēlas stiprināt arī divpusējo sadarbību ar Amerikas Savienotajām Valstīm, īpaši NATO ietvaros. Veselības sadaļā izvirzīts viens no visstrīdīgākajiem programmas priekšlikumiem: valsts apmaksātie medicīnas pakalpojumi būtu pieejami tikai Latvijas pilsoņiem. Šāds piedāvājums skar vienu no būtiskākajiem sociālās politikas jautājumiem – kam pienākas valsts finansēta veselības aprūpe? Tāpēc šis ASL priekšlikums, visticamāk, raisīs diskusijas gan par sociālo solidaritāti, gan par to, kā šāda sistēma būtu īstenojama praksē. Programmā atsevišķs bloks veltīts lauksaimniecībai, videi un enerģētikai. Šie jautājumi ASL skatījumā ir saistīti ar Latvijas ekonomisko pašpietiekamību, lauku attīstību un valsts enerģētisko drošību. Šajā programmas daļā līdz ar ekonomiskajiem jautājumiem parādās arī ilgtermiņa valsts drošības aspekts – spēja pašai nodrošināt būtiskus resursus un mazināt atkarību no ārējiem piegādātājiem. Programmas noslēgumā ASL pievēršas satiksmes politikai. Partija sola pabeigt “Rail Baltica” pamattrasi, vienlaikus izvirzot skarbu nostāju pret turpmāku valsts iesaisti aviokompānijas “airBaltic” finansēšanā. Austošie līderi “Austošā saule Latvijai” deputātu kandidāti TV24 priekšvēlēšanu debatēs. ASL 15. Saeimas vēlēšanās startē ar 75 kandidātiem. Saraksta redzamākie cilvēki lielākoties pārstāv izteikti nacionāli konservatīvu politisko ievirzi, turklāt vairākiem kandidātiem jau ir pieredze citās politiskajās partijās. * Pirmais numurs Rīgas sarakstā un partijas premjera amata kandidāts ir jau pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas – 1992. gadā dzimušais Raivis Zeltīts, kura politiskā karjera sākās nevis ASL, bet gan Nacionālajā apvienībā. No 2014. līdz 2020. gadam viņš bija NA ģenerālsekretārs, kā arī partijas jauniešu organizācijas vadītājs. Tieši Raivja Zeltīta politiskā pagātne ļauj ASL sevi pozicionēt kā alternatīvu Nacionālajai apvienībai. Vienlaikus šeit iezīmējas arī zināma pretruna: partija sevi piesaka kā jaunu politisko spēku, taču tās līderis Latvijas politikā nebūt nav jaunpienācējs. Otrais ASL Rīgas saraksta numurs ir bijušais 13. Saeimas deputāts Sandis Riekstiņš, kurš iepriekš pārstāvēja Jauno konservatīvo partiju. Viņš strādājis arī par Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentāro sekretāru. Sanda Riekstiņa biogrāfijas neparastākā daļa saistīta ar Ukrainu. 2024. gadā viņš kā brīvprātīgais devās uz Ukrainu un piedalījās aktīvā karadarbībā Ukrainas bruņoto spēku sastāvā pret Krieviju.  Trešais Rīgas sarakstā programmēšanas inženieris Andris Velps, kura vārds plaši nav pazīstams. * Ar pirmo numuru ASL Vidzemes sarakstā kandidē partijas valdes locekle Dace Lindberga, bet ar otro – pensionārs Normunds Žunna, kurš bijis 13. Saeimas deputāts no Jaunās konservatīvās partijas. Trešais Vidzemes sarakstā ir biedrības “Gaudeamus” (Rīgas Tehniskās universitātes vīru koris)  valdes loceklis, gaisa balona pilots Mārcis Priede. * Ar pirmo numuru Latgales sarakstā kandidē Rīgas pilsētas tiesas tiesas tulce Aiva Zālīte, ar otro numuru - Rundāles pils muzejā par pētniece Dzintra Spradzenko, bet ar trešo – kuģu operators Āris Pontags. * Kurzemes saraksta līderis ir ASL valdes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Zalāns, otrais – vēl vien partijas funkcionārs - ASL valdes loceklis Viesturs Arklons, kurš vienlaikus ir arī aktīvs mednieks: partija norāda, ka Viesturs Arklons popularizē ētisku medniecību un tehnoloģiju izmantošanu medībās. Trešais Kurzemē ir Valsts darba inspekcijas vecākais inspektors Juris Leimants. * ASL Zemgales saraksta augšgalā ir Gatis Ilgažs - Lietuvā reģistrētajā finanšu tehnoloģiju uzņēmuma “Walletto” darbinieks, kur ieņem vecākā atbilstības nodrošināšanas speciālista amatu. Otrais numurs ir ASL Jelgavas nodaļas vadītājs, Ceļu satiksmes drošības direkcijas eksaminācijas inspektors Edgars Roģis. Trešajā vietā ir Iveta Ziediņa, kura strādā Rīgas Sociālajā dienestā.  Austoši saulainās problēmas Pirms gada biedrība “Austošā saule” pārtapa par politisku partiju. * Viena no interesantākajām ASL pretrunām saistīta ar tās vadītāja Raivja Zeltīša politisko pagātni. Lai gan ASL sevi pozicionē kā jaunu politisko spēku un alternatīvu līdzšinējai nacionālkonservatīvajai politikai, pats partijas līderis Latvijas politikā nav jaunpienācējs. * ASL priekšvēlēšanu retorikā īpaši izceļas ļoti stingra nostāja pret imigrāciju. Partija kritizē ne tikai nelegālo, bet arī legālo imigrāciju, uzsverot nepieciešamību ierobežot ieceļošanu un aizsargāt Latvijas nacionālo identitāti. Šāda nostāja ir daudz kategoriskāka nekā vairumam Latvijas politisko spēku. * Viens no interesantākajiem ASL programmas punktiem ir apņemšanās “nepieļaut islāmisma izplatīšanos”. Problēma ir tā, ka programmā nav pietiekami skaidri paskaidrots, kas tieši tiek saprasts ar “islāmismu” un kādi konkrēti praktiskie pasākumi vai likumu grozījumi būtu nepieciešami šī mērķa īstenošanai. * Vēl viens īpaši radikāls ASL priekšlikums ir “slēgt austrumu robežu”. Šāda pieeja paredz ļoti stingru robežpolitikas modeli, kurā ieceļošana no austrumiem faktiski tiktu aizliegta, vienlaikus saglabājot iespēju personām izbraukt no Latvijas. * ASL programmā atrodams arī priekšlikums, ka valsts apmaksātie medicīnas pakalpojumi būtu pieejami tikai Latvijas pilsoņiem. Šis priekšlikums rada virkni ļoti konkrētu jautājumu: kas notiktu ar nepilsoņiem, ilgstošajiem iedzīvotājiem un citām personu grupām, kurām pašlaik ir tiesības saņemt noteiktus valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus? * Partijai gada sākumā vēl nebija nepieciešamo 500 biedru, lai startētu Saeimas vēlēšanās.  Tas ir zīmīgi, ņemot vērā partijas ambīcijas kļūt par vienu no vadošajiem nacionāli konservatīvās politikas spēkiem Latvijā. https://jauns.lv/raksts/zinas/727541-pamatigais-nacionalisms-uznem-apgriezienus-15-saeimas-velesanu-saraksts-nr-12-austosa-saule-latvijai  Stabilā nestabilitāte: 15. Saeimas vēlēšanu saraksts nr. 13 - “Stabilitātei!” Elmārs Barkāns Partijai, kurai 15. Saeimas vēlēšanās ticis daudziem ar aizspriedumiem saistītais skaitlis 13., tik tiešām varētu būt saistība ar kādiem pārdabiskiem, nelabvēlīgi noskaņotiem spēkiem. Partijas līderis spiests bēguļot ārzemēs, partiju kandidāti nespēj atbildēt uz visnotaļ elementāriem jautājumiem un tā tālāk. Līdz ar to esot jāmaina viss, sākot no pašiem pamatiem… Stabilā nestabilitāte: 15. Saeimas vēlēšanu saraks... “Stabilitātei!”, kuras reitings augustā svārstījās ap trim procentiem, un kura vēlas mainīt visu Latvijas attīstības kursu un politiku, šajās Saeimas vēlēšanās uz īpašu uzrāvienu, pēc visa spriežot, nemaz necer, jo iesniegusi visknapākos vēlēšanu sarakstus – tikai ar 60 vārdiem un uzvārdiem piecos vēlēšanu apgabalos (otrais vismazākais deputātu kandidātu saraksts ir Gobzema sarakstam – 72). Kaut cik solīda liste tai ir tikai galvaspilsētā. Turpinot lasītājus iepazīstināt ar 15. Saeimas vēlēšanās startējošām partijām, Jauns.lv 13. stāsts ir par “Stabilitātei”, kura skaļi paziņo: “Latvija šobrīd atrodas izvēles priekšā - turpināt esošo kursu vai mainīt valsts attīstības virzienu, lai tā kalpotu saviem iedzīvotājiem, nevis ārējiem politiskajiem un ekonomiskajiem interesēm” (šeit saglabāta partijas oficiāli iesniegtās programmas gramatiskā forma, kurā ir putra ar dzimtes un daudzskaitļa datīva formu – Red.).  Pamatu grāvēji Proklemiskā un krievvalodīgo aizstāvju partija, kuras līderis Aleksejs Rosļikovs aizlaidies uz Baltkrieviju, jo pret viņu pēc skandalozās runas Saeimā ierosināts kriminālprocess par nacionālā un etniskā naida izraisīšanu, un viņam piemērots apcietinājums, sola vārda tiešā nozīmē visu apgriezt ar kājām gaiša. Tās uzstādījumu starpā ir * atjaunot ekonomisko sadarbību visās nozarēs ar Krieviju un Baltkrieviju; * atteikšanās no ārvalstu finansēšanas par Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļiem (faktiski tas nozīmē palīdzības pārtraukšanu Ukrainai); * nodrošināt plašākas iespējas krievu valodas lietošanai; * vienkāršot pilsonības iegūšanas kārtību pastāvīgajiem valsts iedzīvotājiem; * nodrošināt iespēju apgūt izglītību krievu valodā. Šie programmatiskie uzstādījumu pēc būtības zem tepiķa paslauka visnotaļ cēli uzrakstītos teikumus (radīt jaunas darba vietas Latvijas iedzīvotājiem, samazināt ierēdņu skaitu, modernizēt medicīnas iestādes, nodrošināt cilvēka cienīgu dzīves līmeni visiem Latvijas iedzīvotājiem un citus). Plašu ievērību un arī uzjautrinājumu izraisīja “Stabilitātei” kandidātes no Zemgales Violetas Drozdovičas  haotiskā rīcība pēc tam, kad žurnālists Guntis Bojārs TV priekšvēlēšanu debatēs uzdeva jautājumu: “Kam pieder Krima?”. Jāpiebilst, ka veids, kā žurnālists jautājumu uzdeva bija īpaši veikls. “Jums programmā ir punkts - atcelt iespēju atturēties no balsojuma. Tad sanāk, ka katram deputātam esot jābalso par vai pret, kas sanāk – tikai “jā” vai “nē”,” diskusijā norādīja Guntis Bojārs. Pēc tam žurnālists piedāvāja deputāta kandidātei pamēģināt to, kā viņas partijas piedāvātais punkts strādātu, norādot, ka viņas priekšā atrodas kartīte, uz kuras vienā pusē uzrakstīts vārds “Jā”, bet otrā – “Nē”. “Apgalvojums šāds: Krima ir Ukrainas teritorija, ko Krievija ir okupējusi. Jā vai nē?" vaicāja žurnālists. Pēc neliela mulsuma brīža Ieva Drozdoviča sāka noliedzoši māt ar galvu un rokā uz visām pusēm grozīt jā-nē kartīti. Līdzīga neskaidrība iepriekš bija vērojama arī partijas vadītājas Svetlanas Čulkovas atbildēs par Krievijas karu pret Ukrainu. Nav arī saprotams, kas notiks ar Alekseju Rosļikovu no vienas puses viņš paziņojis, ka 4. oktobrī, nākamajā dienā pēc 15. Saeimas vēlēšanām, atgriezīsies Latvijā. To apstiprināja arī partijas “Stabilitātei!” vadītāja Svetlana Čulkova, bet tai pašā laikā viņa nespēja konkrēti pateikt, vai tā notiks arī gadījumā, ja “Stabilitāte” nepārvarēs 5% barjeru un Saeimā neiekļus. Kopumā “Stabilitātei!” šīs vēlēšanas kļuvušas par sava veida izturības pārbaudi – partijai jācenšas pierādīt savu stabilitāti laikā, kad tās bijušais līderis atrodas ārpus Latvijas, Saeimas frakcija ir sabrukusi, bet atsevišķu kandidātu publiskās atbildes radījušas nopietnus jautājumus par partijas ārpolitisko pozīciju. Jāatgādina, ka šī gada sākumā no “Stabilitātei!” aizgāja vairāki Saeimas deputāti un tā rezultātā frakcijā vairs nebija nepieciešamo piecu deputātu un tā izjuka. Stabilie līderi Šī gada 9. maijā bijušais Saeimas deputāts Viktors Pučka noliek ziedus Dubrovina parkā Daugavpilī, tā atzīmējot tā dēvēto “Uzvaras dienu”. * Rīgas saraksta līdere ir Saeimas deputāte Svetlana Čulkova, aiz kuras seko no taisnīgas tiesas kaut kur Baltkrievijā bēguļojošais Aleksejs Rosļikovs. Trešais un ceturtais arī Saeimas deputāti Vilis Sruoģis un Jefimijs Klementjevs. Interesanti, ka Vilis Sruoģis par parlamenta deputātu kļuva tad, kad no Saeimas aizgāja un no Rīgas aizmuka bēdīgi slavenais Aleksejs Rosļikovs (viņa vietu taču kādam bija jāieņem). Piektais ir pazīstamais krievu skolu aizstāvis, bijušais Saeimas deputāts, tagad Rīgas domnieks Jakovs Pliners. Tā kā Rīgas saraksta intriga, protams, ir vai bijušais policists un huligāniskais krievvalodīgo tiesību aizstāvis Aleksejs Rosļikovs saņems tādu atbalstu un drosmi, lai šķērsotu robežu un atkal parādītos Latvijā.  * Vidzemes sarakstā “Stabilitātei!” ir tikai četri deputāta kandidāti. Pirmais - Saeimas deputāta palīgs Pāvels Kuzmins, pēc izglītības finansists. Interesanti, ka viņu 2024. gadā “Stabilitātei!” ieteica kā Latvijas Bankas prezidentu. Otrais – SIA “Thor” (nekustamā īpašuma bizness) komercdirektors Arnolds Jancens, trešā – būvkonstruktore Jūlija Zamjatina, bet ceturtā SIA “LAPA” (darbā iekārtošanās aģentūra) inspektore Aleksandra Triguba. * Latgales saraksta līdere ir Saeimas deputāte Nataļja Marčenko-Jodko. Aiz viņas seko SIA “Goodman Group” (darbības sfēra saistīta ar drošības sistēmām, videonovērošanu, IT risinājumiem un tehnoloģijām) projektu vadītājs Dmitrijs Goriņa  un SIA "P.A.D serviss" īpašnieks Dainis Močs, kurš iepriekš darbojies eiroskeptiķu Rīcības partijā. Sarakstu ar septīto numuru noslēdz Viktors Pučka. Viņš ir norādīts, kā bezdarbnieks, bet iepriekš bijis zināms vīrs – gan Daugavpils domnieks, gan Saeimas deputāts. * Kurzemes sarakstā ir tikai pieci cilvēki:  Liepājas tekstiluzņēmuma “Lauma fabrics” Ražošanas plānošanas daļas sagādniece Ludmila Rjazanova, apbedīšanas kantora “Djuma 4” menedžeris Deniss Abramovs, viesmīle Valērija Popikina, studente Kristīne Jankoviča un “Superburger” pārdevēja/kasiere Arina Kuzmenko.  * Arī Zemgales saraksts nav plašs – tajā ir tikai seši kandidāti, no kuriem puse saistīta ar lauku veikalu “Airons” Cenu pagasta Ānē. Sarakstā pirmais numurs ir “Airona” izpilddirektors Igors Orlovs, ceturtā - viņa sieva, “Airona” valdes priekšsēdētāja Juļa Orlova, aiz kuras seko “Airona” grāmatvede Anastasija Butāne. Jāteic, ka Igors Orlovs nav jaunpienācējs politikā – 2021. gadā viņš no “Saskaņas” kļuva par Ozolnieku novada deputātu, bet tolaik viņš bija vienkārši pārdevējs. Zemgales saraksta otrais numurs ir grāmatveža palīdzei Violetai Drozdovičai, trešais numurs Vitālijam Časovam - SIA “CV Line” valdes loceklim, kurš senāk arī bijis “Saskaņas” rindās. Zemgales sarakstu noslēdz pašnodarbinātā persona, drēbniece Svetlana Šumska. https://jauns.lv/raksts/zinas/727692-stabila-nestabilitate-15-saeimas-velesanu-saraksts-nr-13-stabilitatei   “Stabilitātei” neatbild uz “provokatīviem” jautājumiem, jo nevēlas sēdēt cietumā Toms LūsisTVNET publicists  2026. gada 11. septembris Ticu, ka nu jau vairs nebūs tāda cilvēka, kurš nav redzējis leģendāro video no Latvijas Televīzijas priekšvēlēšanu raidījuma “Izvēlies Latvijas nākotni! Priekšvēlēšanu debates reģionos. Jelgava”. Tajā redzams, kā partijas “Stabilitātei” deputāta amata kandidāte Violeta Drozdoviča nespēj atbildēt, vai krievija ir okupējusi Krimu. Pati jaunā politiķe pēc tam sociālajos tīklos meloja, rakstot: “Internetā sacelta liela ažiotāža par to, ka debatēs es it kā nespēju atbildēt uz man uzdoto jautājumu! Bet tā nav taisnība! Es uz jautājumu atbildēju, vienkārši, protams, šo fragmentu IZGRIEZA. Kā tas internetā bieži vien notiek.” Raidījums “Izvēlies Latvijas nākotni!” tika translēts tiešraidē, neviens tur neko neizgrieza un uz jautājumu netika atbildēts, tāpēc – meliem īsas kājas. Pat cits partijas biedrs Pāvels Kuzmins rakstīja: “Kandidāte savās pirmajās debatēs atteicās uz provokatīvu jautājumu atbildēt ar “JĀ” vai “NĒ”.” Izvairīšanās no atbildēšanas nav atbilde. Protams, “Stabilitātei” biedri un fani sociālajos tīklos steidza apsveikt Violetu par viņas apbrīnojamo drosmi: “Violeta, tas bija ļoti drosmīgi un cienīgi, tu esi lieliska.” Jo tas taču ir tik lieliski un drosmīgi – dzīvot Latvijā, būt Latvijas pilsonim un atteikties nosodīt krievijas izvarotāju armijas pastrādātos kara noziegumus pret ukraiņu tautu. Viņi vienmēr uzstāj uz to, ka šis un līdzīgi jautājumi esot provokatīvi. Visapkārt briesmīgās provokācijas un ļaunie provokatori. Provokācija: nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā organizēta izaicināšana, musināšana, kūdīšana (uz kādu darbību), lai kaitētu (tās) veicējam; nevēlamas personīgas situācijas tīša izraisīšana (kādam). Redziet, jautājums par Krimas teritoriālo piederību var būt provokatīvs tikai un vienīgi tad, ja tu nepiekrīti, ka tā ir Ukrainas teritorija, kuru vardarbīgi okupējusi krievija. Un vienīgais veids, kā atbildēšana uz šo jautājumu kādam var kaitēt, ir tad, ja sniegtā atbilde nesakrīt ar to, ko vēlas dzirdēt partijas elektorāts. Savukārt, ja kāds “Stabilitātei” biedrs individuāli vai pat visa partija kopā atbildētu uz šo jautājumu tādu atbildi, kādu vēlas dzirdēt viņu vēlētāji un kas sakrīt ar pašu domām, tad piedodiet, bet: Krimināllikuma 74.1 pants. Genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara nozieguma attaisnošana (1) Par genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma publisku slavināšanu vai īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma, tai skaitā PSRS vai nacistiskās Vācijas īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma pret Latvijas Republiku un tās iedzīvotājiem, publisku slavināšanu, noliegšanu, attaisnošanu vai rupju noniecināšanu — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu. (2) Par tādu pašu darbību, ja to izdarījusi personu grupa vai valsts amatpersona, vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas atbildīgs darbinieks vai ja tā izdarīta, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās. Lūk, šis ir patiesais iemesls, kāpēc no šīs partijas neizskan un turpinās neizskanēt atbildes uz šāda veida jautājumiem. Tāpēc, ka godīga atbilde varētu rezultēties ar kriminālatbildību. Gan jau partijas līderim Aleksejam Rosļikovam pagaidām pietiek arī ar apsūdzību par nacionālā un etniskā naida un nesaticības izraisīšanu. Tā vietā ir vienkāršāk katrā nākamajā diskusijā tēlot absolūtus idiotus un izdomāt arvien jaunus argumentus neatbildēšanai. Piemēram, vēl viena “Stabilitātei” kandidāte Oksana Froļonoka sociālajos tīklos publicēja Violetai Drozdovičai veltītu aizstāvības ierakstu. Tajā lasāmas šādas rindas (tulkots no svešvalodas): “Bet nezinu ,vai pats vadītājs, vai redaktori pakārtoja šķietami acīmredzamu pareizu programmas punktu tam ,kam ,pēc manām un mūsu ZEMGALES kandidātes Violetas Drozdovičas pārstāvētās partijas Stabilitātei domām ,galīgi nav sakara ar Latviju.lv Gribas pajautāt tiem ,kam šis jautājums neliek miera :Vai jūs tiešām satrauc, kā teritorija tā ir? Ārstam ,kurš glābs jūsu vai jūsu tuvinieku dzīvību, jūs uzdosiet šo jautājumu ? Nedomāju.… Bet varbūt referendumu?” Referendums par to, kam pieder Krima? Varbūt pie viena arī uztaisām referendumu, kurā noskaidrosim, cik štatu ir ASV? Zeme atveries! Ikviena deputāta amata kandidāta un ikvienas politiskās partijas viedoklim par karu Ukrainā ir vistiešākais sakars ar Latviju un tās drošību. Un nav runa par “rūp, kuras teritorija tā ir”, jo ikvienam cilvēkam, kuram smadzeņu vietā nav vate, atbilde ir pilnīgi skaidra. Tas, kas patiesībā rūp, – dzirdēt atbildi no cilvēkiem, kas plāno vadīt mūsu valsti – tu esi Latvijai lojāls pilsonis vai tomēr vatņiks, kurš gaida krievu glābēju ierašanos? Ja krievijas vai baltkrievijas pilsoņi vēlas iegūt vai pagarināt uzturēšanās atļauju Latvijā, viņiem jāatbild uz jautājumu par Krimas statusu un nostāju pret krievijas iebrukumu Ukrainā. Bet tikmēr Saeimas vēlēšanās mēs atļaujam kandidēt cilvēkiem, kuri uz šo jautājumu nespēj atbildēt. Mums ir partija, kuras programmā ierakstīts mērķis nekavējoties uz pilnu klapi atsākt ekonomisko sadarbību ar krieviju un baltkrieviju, atgriezt Latvijā valsts apmaksātu izglītību svešvalodā, kā arī piešķirt balsstiesības cilvēkiem, kuri 70 gadu laikā nav spējuši iemācīties latviešu valodu. Partijas programma būtībā paredz atgriezt Latviju krievijas guberņas statusā. Un atgriezt atpakaļ visus tos iemeslus, kuru dēļ pēdējo 35 gadu laikā šeit varēja tik ērti dzīvot, neprotot valsts valodu. Tos pašus iemeslus, kuru dēļ mums ir izaugusi vēl viena paaudze, kura nezina, kurā datumā beidzās Otrais pasaules karš un kuram pateicoties tas vispār beidzās. Paaudze, no kuras daļa neredz krieviju kā kaimiņvalstis iznīcinošu agresoru, bet drīzāk sagaidītu viņu tankus ar puķēm. Labi, saprotu, ka droši vien nav iespējams aizliegt programmās rakstīt pretvalstiskas lietas. Arī visiem partijas biedriem atņemt Latvijas pilsonību diemžēl nav iespējams. Taču tas, ko mēs varētu darīt, – pilnībā pārstāt tolerēt šo te neatbildēšanu uz “provokatīvajiem” jautājumiem. Tu esi ieradies uz politikas raidījumu atbildēt uz žurnālistu uzdotajiem jautājumiem. Atbildi vai vācies prom no studijas. Ideālajā gadījumā – arī no valsts. Kas attiecas uz Violetu Drozdoviču – viņa ir dzimusi 2004. gadā. Tajā pašā gadā, kad Latvija iestājās NATO un Eiropas Savienībā. Kad krievija okupēja Krimu, Violetai bija kādi 10 gadi, bet kopš tā laika pagājuši vēl 12. Respektīvi – lielāko daļu Violetas dzīves Krima bijusi krievijas okupēta. Redziet, mēs šeit vairs nerunājam par to, ka ir tikai kaut kādi no padomju laikiem saglabājušies, veci vateņi. Te ir cilvēks, kurš uzaudzis Latvijā mūsdienu pasaulē, ES un NATO, – jaunā paaudze. Kādā tieši informācijas telpā jādzīvo, lai cilvēks, kurš nupat izkāpis no vidusskolas sola, domātu šādi te? Kādi bijuši viņas vecāki un skolotāji? Šie jautājumi, protams, vairāk retoriski. Violeta pabeigusi Olaines 2. vidusskolu laikā, kad mācības tajā vēl notika krievu valodā un visās Latvijas mazākumtautību skolās vēl nebija notikusi pilnīga pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā. Tas varētu precīzi atbildēt uz jautājumu, no kuriem skolotājiem jaunā politiķe smēlusies savas zināšanas. Un nevis pirms 30 gadiem, bet burtiski nupat. Bet tagad viņa kopā ar partiju vēlas atgriezt šādas skolas ar visiem lieliskajiem skolotājiem atpakaļ, lai izskalotu smadzenes arī nākamajām paaudzēm. Nē, paldies.  Ar ko ievērojams 15. Saeimas vēlēšanu saraksts nr. 14 - “Progresīvie”? Skandāli, dīvainības un progresīvi pret regresu Elmārs Barkāns Partijas “Progresīvie” reitings mēnesi pirms Saeimas vēlēšanām sabiedriskās domas aptaujās svārstījās ap deviņiem procentiem. Tas liecina, ka 15. Saeimas vēlēšanās partija varētu kļūt par trešo vai ceturto populārāko politisko spēku. Tomēr kopš pavasara beigām, kad “Progresīvie” faktiski gāza iepriekšējo valdību, kā arī pēc virknes dažādu skandālu partijas pozīcijas ir pasliktinājušās. Ar ko ievērojams 15. Saeimas vēlēšanu saraksts n14 Progresīvo popularitāte vairs nav tik spīdoša, kā, piemēram, 2024. gada sākumā, kad tā pārsniedza 13%. Tagad galvenais jautājums ir – vai progress oktobra sākumā neizvērtīsies par regresu? Šajā priekšvēlēšanu laikā “Progresīvie” saņēmuši ne vienu vien sāpīgu belzienu – sākot no Rīgas “stabiņu epopejas” un beidzot ar pārmetumiem par haotisko Latvijas aizsardzības sistēmu un “Rail Baltica” pāļiem. Jauns.lv iepazīstināšanu ar 15. Saeimas vēlēšanās startējošiem sarkastiem noslēdz ar "Progresīvajiem". Heiteri, holokausts, okupācija un droni Progresīvais Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (centrā) piedalās šī gada Rīgas praidā. Viņa darbība pilsētas galvas amatā radījusi daudz jautājumu. * Viens no pēdējā laika apspriestākajiem progresīvo klupšanas akmeņiem bija progresīvā Rīgas mēra Viestura Kleinberga “uzbrauciens” Tallinas ielas kvartāla atpūtas pasākumā cilvēkiem, kuri platformā “ManaBalss” savāca vairāk nekā 2000 parakstu, lai no Vārnu ielas Grīziņkalnā aizvāktu stabiņus. Rīgas mērs viņus nodēvēja par heiteriem (cilvēki, kuri pauž nepamatotu, agresīvu kritiku), kuriem nepatīk, kā “mēs uzlabojam satiksmi Rīgā”. Manāmi iereibušais Rīgas galvenais amatvīrs teicās kritiķus “sist ar rungām”. * Nesmukums sanāca arī ar “Progresīvo” deputāta kandidāti no Kurzemes, kultūras eksperti, kā viņa pati sevi nodēvējusi “Facebook”, Daci Bluķi, kura visai divdomīgi argumentēja to, kāpēc progresīvie savās anketās nav norādījuši tautību. To viņa ilustrēja ar holokausta traģēdiju, kad nacisti Šķēdes kāpās apšāva ebrejus: “Šos liepājniekus Šķēdes kāpās nošāva viņu tautības dēļ. Šāvēju vidū bija arī latvieši. Šodien daži zīmē karikatūras, citi pārmet, ka “Progresīvo” kandidāti CVK anketā nav norādījuši savu tautību. Tāpēc gribu pateikt vienu pavisam skaidru lietu. Es lepojos, ka esmu latviete. Man rūp latviešu valoda, kultūra un Latvijas valsts. Taču es nekad negribētu dzīvot valstī, kur cilvēka tautība kļūst par galveno kritēriju, pēc kura viņu vērtē. Arī tad, ja tā ir tikai ailīte Saeimas deputāta kandidāta anketā. Ar savu tautību var lepoties. Bet cilvēkus pēc tautības šķirot nedrīkst.” Internetā tas izraisīja sašutuma vētru - šo progresīvo lēmumu attaisnot, piesaucot ebreju genocīdu, citas tautas nelaimi ir vairāk nekā nepieņemami! * Tāpat “Progresīvajiem” tiek pārmests, ka partija kultūras ministra amatam gatava virzīt cilvēku, kurš iepriekš aicinājis aizmirst okupāciju un Krievijas īstenotos noziegumus Latvijā, kura jau pabijusi šajā amatā - Agnesi Lāci. Ziņu arhīvs liecina, ka Agnese Lāce 2022. gada sarunu festivālā “Lampa” piedalījās diskusijā par totalitārisma mantojumu un politisko nāciju, kurā viņa aicinājusi latviešus “aizmirst pagātni un veidot jaunu politisko nāciju.” * Visiem labā atmiņā ir kādreizējā aizsardzības ministra Andris Sprūda atkāpšanās no amata pēc premjeres Evikas Siliņas pieprasījuma šī gada maijā. Konflikts izcēlās pēc vairākiem dronu incidentiem Latvijas teritorijā, tostarp divu dronu nokrišanas pie naftas infrastruktūras Rēzeknē. Taču ar to krīze nebeidzās. “Progresīvie” atteicās turpināt atbalstīt Evikas Siliņas vadīto valdību, kas galu galā noveda pie valdības krišanas, ko saistīja tieši ar Andra Sprūda demisiju un “Progresīvo” lēmumu atsaukt atbalstu valdībai. Pēc Evikas Siliņas lēmuma “Progresīvie” premjeri kritizēja, apgalvojot, ka viņa aizsardzības ministru padarījusi par “grēkāzi”. Tāpat “Progresīvie” tika vainoti arī nespējā īstenot “Rail Baltica” projektu, jo kādreizējais satiksmes ministrs Kaspars Briškens pirms kļūšanas par ministru bija viens no “Rail Baltica” projekta vadības cilvēkiem.  * Tāpat “stingrās līnijas” piekritēji nav mierā ar “Progresīvo” nostāju ne migrācijas, ne seksuālo minoritāšu aizstāvībā un citos jautājumos. Un visa šī kritika var sāpīgi atspēlēties uz “Progresīvo” startu Saeimas vēlēšanās. Jo tas, kas pie varas Rīgā, it nebūt nenozīmē, ka tiks arī pie varas nacionālā līmenī.  Zaļo sociāldemokrātu programma "Progresīvie" apgalvo, ka sirds centrā un mazliet pa kreisi. „Progresīvie” 15. Saeimas vēlēšanās sevi pozicionē kā sociāldemokrātisku un zaļu politisko spēku, kura priekšvēlēšanu programmā izvirzītas trīs galvenās prioritātes – Latvijas atpalicības mazināšana no pārējām Baltijas valstīm, dzīves dārdzības samazināšana un demokrātijas nosargāšana. Partija sola palielināt ģimenes pabalstus, piesaistīt sociālos pabalstus iedzīvotāju ienākumu mediānai un paaugstināt pensijas. Tāpat programmā paredzēta vienota sabiedriskā transporta mēnešbiļete, gada līdzmaksājumu griesti kompensējamām zālēm un plašāks mājokļu atbalsts. Atšķirībā no vairākiem citiem politiskajiem spēkiem „Progresīvie” programmā nepiedāvā plašus un radikālus nodokļu samazinājumus. Tomēr arī šajā gadījumā ne visiem solījumiem programmā ir skaidri norādīts konkrēts finansējuma avots, kas rada jautājumus par to, kādā apjomā un ar kādiem budžeta līdzekļiem iecerētos pasākumus būtu iespējams īstenot. * Ekonomikas jomā „Progresīvie” sola valsts atbalstu nozarēm ar augstāku pievienoto vērtību, īpaši eksportam un inovācijām. Partija uzsver nepieciešamību stiprināt Latvijas enerģētisko un ekonomisko neatkarību. Būtiska vieta programmā atvēlēta dzīves dārdzības mazināšanai. Partija uzskata, ka izdevumi par mājokli, enerģiju, medikamentiem un transportu nedrīkst radīt iedzīvotājiem nabadzības risku. Tādēļ līdztekus lielākiem pabalstiem un pensijām tiek piedāvāti arī konkrēti atbalsta pasākumi mājokļu un veselības aprūpes jomā. * „Progresīvie” programmā sola lielāku uzmanību pievērst korupcijas apkarošanai un valsts pārvaldes caurskatāmībai. Partija norāda, ka valsts pārvaldei jābalstās skaidros mērķos, caurskatāmā budžetā, datos un publiskā atbildībā par paveikto. Savukārt demokrātijas un cilvēktiesību jomā partija uzsver pilsoniskās sabiedrības, cilvēktiesību un demokrātisko institūciju nozīmi Latvijas drošībā un noturībā. Partija sola stingri iestāties par Latvijas ciešāku integrāciju Eiropas Savienībā, vienlaikus uzsverot nacionālās identitātes, latviešu valodas un kultūras stiprināšanu. * Veselības aprūpē partija sola veidot sistēmu, kurā slimības iespējams atklāt savlaicīgi, bet pieejama diagnostika samazina mirstību, darbspēju zudumu un ārstēšanas izmaksas. Programmā īpaši izcelta arī medikamentu pieejamība, paredzot gada līdzmaksājumu griestus kompensējamām zālēm. * Izglītības jomā „Progresīvie” sola nodrošināt, lai ikviens bērns un jaunietis varētu iegūt kvalitatīvu, drošu un atbalstošu izglītību neatkarīgi no ģimenes ienākumiem vai dzīvesvietas. Partija uzsver arī mūžizglītības nozīmi un tās sasaisti ar tā dēvēto sudraba ekonomiku. * Vides politikā „Progresīvie” iestājas par klimatneitralitāti un pāreju uz ekonomiku, kas respektē planētas resursu ierobežotību un cilvēku tiesības uz veselīgu vidi. Atsevišķa programmas sadaļa veltīta mežiem – partija sola sabiedrībai piederošos mežus pārvaldīt zinātniski pamatoti un sabiedrības interesēs, vienlaikus saglabājot bioloģisko daudzveidību. * Ārpolitikā un drošības jomā „Progresīvie” redz Latviju kā drošu, noturīgu, rīcībspējīgu un dažādām krīzēm sagatavotu valsti, kas arvien ciešāk integrējas Eiropas Savienībā un aktīvi iesaistās reģionālās politikas veidošanā. * Kultūrpolitikas centrā partija izvirza kultūras pieejamību, nozarē strādājošo aizsardzību un māksliniecisko brīvību. Savukārt reģionālajā politikā tiek solīts veidot sistēmu, kuras centrā ir cilvēka iespēja dzīvot, strādāt un saņemt kvalitatīvus pakalpojumus neatkarīgi no dzīvesvietas. Kopumā „Progresīvo” programma ir izteikti orientēta uz sociālo drošību, sabiedrisko pakalpojumu pieejamību, cilvēku dzīves dārdzības mazināšanu, zaļo politiku un ciešāku Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā. Vienlaikus plašais sociālo un publisko pakalpojumu solījumu klāsts aktualizē jautājumu par to, cik lielā mērā partija būtu gatava palielināt valsts izdevumus un kādi būtu konkrētie finansējuma avoti šo ieceru īstenošanai. Progresīvie līderi “Progresīvie” pārstāvji - Saeimas deputāti Atis Švinka (no kreisās) Liene Gātere, Leila Rasima un Andris Sprūds “Xiaomi Arēnā” basketbola sacensībās “Politiķu dribls”. “Progresīvie” 15. Saeimas vēlēšanām startē ar maksimālo kandidātu sarakstu – 125 uzvārdiem, tostarp no kustības “Par!” un reģionālajiem politiskajiem spēkiem. * Rīgas saraksta līderis un partijas Ministru prezidenta amata kandidāts ir Saeimas deputāts, sociālantropologs Andris Šuvajevs -  ekonomists ar sociāldemokrātisku skatījumu. Aiz viņa sarakstā seko izglītības jomas politiķe Antoņina Ņenaševa, kura arī ir 14. Saeimas deputāte un Rīgas domes deputāte Mairita Lūse, kura pirms nonākšanas lielajā politikā bija cieši saistīta ar vides aizsardzības kustību un dabas aizsardzības jautājumiem. Ceturtais numurs ir ““Rail Baltica” ēras” satiksmes ministrs Kaspars Briškens. Viņš bija ministrs laikā, kad “Rail Baltica” problēmas kļuva par vienu no centrālajiem Latvijas politikas jautājumiem. Piektā - jaunās paaudzes politiķe Selma Teodora Levrence, kura bija 14. Saeimas deputāte. CVK viņas pašreizējā nodarbošanās norādīta kā jaunatnes organizācijas “Protests” politikas konsultante. Vienlaikus viņas publiskā darbība ir saistīta arī ar pretrunīgi vērtētiem starptautiskās politikas jautājumiem, tostarp Izraēlas un Palestīnas konfliktu. Viņa ir bijusi saistīta ar Palestīnas atbalsta aktivitātēm un publiski paudusi kritisku nostāju pret Izraēlas rīcību Gazā. Sestā ir kultūras jomas pārstāve Krista Burāne - teātra un kino režisore, fotogrāfe, dramaturģe un Latvijas Kultūras akadēmijas zinātniskā asistente. Kopš 2007. gada viņa ir bijusi dažādu filmu, izrāžu, izstāžu un starpdisciplināru projektu autore vai to veidošanas dalībniece. * Vidzemes saraksta līderis ir bijušais aizsardzības ministrs un Saeimas deputāts Andris Sprūds, kurš pēc 2026. gada pavasarī piedzīvotās dronu incidentu krīzes atkāpās no ministra amata. Pirms politiskās karjeras Sprūds ilgstoši bija saistīts ar Latvijas Ārpolitikas institūtu. Otrais numurs sarakstā ir Saeimas deputātei un vides ekspertei Janai Simanovskai, Viņa plašāku politisku rezonansi ieguva saistībā ar diskusijām par dzimumidentitāti un dzimuma maiņas regulējumu. 2022. gadā viņas dalība LTV raidījumā “Aizliegtais paņēmiens” izraisīja asu reakciju no Nacionālās apvienības politiķiem, kuri viņas pausto nostāju vērtēja kā pārāk liberālu (viņas izteikumi par iespēju vienkāršot dzimuma maiņas regulējumu izraisīja asu reakciju). Bet trešajā vietā ierindota Ropažu novada domes bijusī priekšsēdētāja Signe Grūbe. * Latgales saraksta līdere ir Saeimas deputāte Leila Rasima, kuras profesionālā pieredze ir saistīta ar izglītību, jauniešu darbu un sabiedrības līdzdalību. Sarakstā kandidē ar otro numuru startē Rīgas Stradiņa universitātes lektors Edgars Labsvīrs, kuram ir plaša pieredze veselības aprūpes pārvaldībā – viņš bijis Nacionālā veselības dienesta (NVD) vadītājs, strādājis Vakcinācijas projekta birojā un ieņēmis vadošus amatus slimnīcu pārvaldībā. Viņa profesionālajā biogrāfijā īpaši izceļas darbs NVD Covid-19 pandēmijas sākumā. Edgara Labsvīra vadībā tika veikti aizsargmasku un respiratoru iepirkumi, kurus vēlāk kritizēja Valsts kontrole, norādot uz nepietiekamu lēmumu dokumentēšanu un caurskatāmības problēmām. 2020. gada jūnijā viņš atstāja NVD direktora amatu, un pats tolaik atzina, ka viens no iemesliem bija plašā kritika par masku iepirkumiem. 2025. gadā viņš kļuva par Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas padomes priekšsēdētāju, kad aktuāla bija Latvijas Onkoloģijas centra rekonstrukcija, kuras īstenošanu apgrūtināja finansējuma trūkums. Ar trešo numuru startē Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijas direktore un Preiļu novada pašvaldības deputāte Skaidrīte Ūzuliņa. * Kurzemes saraksta pirmais numurs ir bijušajai kultūras ministrei Agnesei Lācei. Pirms darba valdībā viņa vairākus gadus bija saistīta ar migrācijas, integrācijas un sabiedrības saliedētības jautājumiem. Programmētāja Ilva Norenberga Kurzemes sarakstā ir otrā. Viņas politiskā pieredze nav sākusies ar “Progresīvajiem” – bijusi Talsu novada domes deputāte un darbojusies partijā “Mēs – Talsiem un novadam”. Trešā ir Inese Tauriņa, kura savā CV norādījusi darbu kā Aizputes Renesanses biedrības brīvprātīgā. Tomēr viņas iepriekšējā profesionālā darbība ir daudz plašāka. Viņa vairākus gadus bija viena no Latvijas pretkorupcijas nevalstiskā sektora redzamākajām pārstāvēm – vadīja sabiedrību par atklātību “Delna”, aktīvi komentējot korupcijas apkarošanu un kritizējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbu. Kurzemes saraksta ceturtais numurs Salvis Roga ir Liepājas pašvaldības deputāts, ievēlēts no Latvijas Reģionu Apvienības saraksta. Piektā ir Valsts Kultūrkapitāla fonda priekšsēdētāja vietniece, kā arī Liepājas Karostas Mūzikas skolas pedagoģe Dace Bluķe. * Zemgales saraksta lokomotīve ir Saeimas deputāts, bet bijušais satiksmes ministrs Atis Švinka. Otrā viena no jaunākajām “Progresīvo” politiķēm, “Progresīvo” valdes locekle Marta Bogustova. Ar trešo numuru kandidē Jelgavas domes deputāts Uldis Dūmiņš. Ceturtā - sociālo zinātņu speciāliste, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātē asociētā profesore Līga Rasnača, bet piektā Rīgas domniece Inese Voika, kura ir viena no sabiedrības par atklātību “Delna” dibinātājām. https://jauns.lv/raksts/zinas/727724-ar-ko-ieverojams-15-saeimas-velesanu-saraksts-nr-14-progresivie-skandali-divainibas-un-progresivi-pret-regresu

Partiju premjera amata kandidātu pirmsvēlēšanu diskusija | Krustpunktā

2026. gada 9. sept.

Gaidot Saeimas vēlēšanas, #Krustpunktā veidosim partiju premjera amata kandidātu diskusijas par vīzijām un plāniem nākamā sasaukuma laikā.

 Studijā būs (0:00) Jūlija Stepaņenko no saraksta "Suverēnā vara/Jaunlatvieši" un (27:45) Jāzeps Baško no "Mēs mainām noteikumus".

https://www.youtube.com/watch?v=oC-OG-On4qQ

Partiju premjera amata kandidātu pirmsvēlēšanu diskusija | Krustpunktā

2026. gada 7. sept.

 

Gaidot Saeimas vēlēšanas, #Krustpunktā veidosim partiju premjera amata kandidātu diskusijas par vīzijām un plāniem nākamā sasaukuma laikā. Aicinām to sarakstu pārstāvjus, kuru politiskie spēki pēdējā aptaujā pārsnieguši 2 procentu barjeru un kuru vārdi atrodami deputātu kandidātu sarakstos. Diskutē premjers Andris Kulbergs no "Apvienotā saraksta", līdzšinējais ekonomiskas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība), izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība), Saeimas deputāte Svetlana Čulkova ("Stabilitātei!", šobrīd pie frakcijām nepiederoša deputāte, bet ir ievēlēta no "Stabilitātei!") un Rīgas domes deputāts Ainārs Šlesers (Latvija Pirmajā vietā).

https://www.youtube.com/watch?v=q0bGAX9KpYA

2026. gada 14. sept.

Gaidot Saeimas vēlēšanas, #Krustpunktā veidojam partiju premjera amata kandidātu diskusijas par vīzijām un plāniem nākamā sasaukuma laikā. Aicinām to sarakstu pārstāvjus, kuru politiskie spēki pēdējā aptaujā pārsnieguši 2 procentu barjeru un kuru vārdi atrodami deputātu kandidātu sarakstos. Partijas "Progresīvie", "Jaunās Vienotības" un saraksta "Suverēnā vara/Jaunlatvieši" kandidātu diskusija šajā raidījumā.

https://www.youtube.com/watch?v=ZtX__1jLkn0

#IzvēliesLatvijasNākotni. Tiešraide no Rīgas

2026. gada 10. sept.

Gatavojoties 15. Saeimas vēlēšanām, Latvijas Televīzija rīko plašu priekšvēlēšanu debašu ciklu, dodoties uz visiem vēlēšanu apgabaliem. Rīgas vēlēšanu apgabala debatēs piedalās 10 partiju konkrēto vēlēšanu apgabalu sarakstu līderi. Kandidātiem, kuri gatavi kļūt par jūsu balsi Saeimā, jāskaidro savs redzējums un praktiskie risinājumi tieši vēlētājam svarīgiem jautājumiem. Debates norisinās ar reģionu iedzīvotāju un auditorijas līdzdalību, dodot iespēju uzdot jautājumus un diskutēt par reģionam un valstij kopumā aktuālajiem jautājumiem. Debates vada LTV žurnālists Guntis Bojārs.

https://www.youtube.com/watch?v=Gcp7Iu6dypQ

15. Saeimas vēlēšanu debates #IzvēliesLatvijasNākotni. Tiešraide no Liepājas

2026. gada 17. sept.

Gatavojoties 15. Saeimas vēlēšanām, Latvijas Televīzija rīko plašu priekšvēlēšanu debašu ciklu, dodoties uz visiem vēlēšanu apgabaliem. Kurzemes vēlēšanu apgabala debatēs, kas notiek Liepājā, piedalās 10 partiju konkrēto vēlēšanu apgabalu sarakstu līderi. Kandidātiem, kuri gatavi kļūt par jūsu balsi Saeimā, jāskaidro savs redzējums un praktiskie risinājumi tieši vēlētājam svarīgiem jautājumiem.

https://www.youtube.com/watch?v=jq_z0tAeYso

Iztaujājam partiju līderus | Krustpunktā
15. Saeimas vēlēšanu debates

2026. gada 16. sept.

#Krustpunktā kopā ar Latvijas Radio klausītājiem iztaujājam partiju sarakstu līderus. Studijā (0:00) Ināra Mūrniece no Nacionālās apvienības un (27:43) Agris Freifalts no "Gobzema saraksta".

https://www.youtube.com/watch?v=lGudrOFeVE8    

Kas noticis Andra Kulberga valdības 100 dienās?

https://www.youtube.com/watch?v=7iVls7fLJQ0

Partiju premjera amata kandidātu pirmsvēlēšanu diskusija | Krustpunktā

https://www.youtube.com/watch?v=q0bGAX9KpYA&t=158s

Sankcijas, Ukraina un Latvijas drošība – Saeimas kandidātu Ārpolitikas debates| “Nākamais, lūdzu!”

https://www.youtube.com/watch?v=i1UxbpUalEs

15. Saeimas vēlēšanu debates #IzvēliesLatvijasNākotni. Tiešraide no Rīgas

Diskutē premjers Andris Kulbergs no "Apvienotā saraksta", līdzšinējais ekonomiskas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība), izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība), Saeimas deputāte Svetlana Čulkova ("Stabilitātei!", šobrīd pie frakcijām nepiederoša deputāte, bet ir ievēlēta no "Stabilitātei!") un Rīgas domes deputāts Ainārs Šlesers (Latvija Pirmajā vietā).

https://www.youtube.com/watch?v=Gcp7Iu6dypQ&t=148s  

25.09.2026.

Saeima ceturtdien noteica kriminālatbildību par karteļu veidošanu publiskajos iepirkumos. Pret balsoja tikai LPV frakcijas deputāti un ZZS deputāts Kūtris.

Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā atbalstīja likuma grozījumus, kuri Valsts kontrolei ļautu revidēt Saeimas gada pārskatu, taču nedotu tiesības vērtēt tēriņu lietderību 

Saeima ceturtdien nodeva Juridiskajai komisijai LPV frakcijas piedāvātos Satversmes grozījumus, “ka pastāv tikai divi dzimumi”. Par to balsoja arī AS, NA un ZZS deputāti.

Ir Svarīgākais (info@ir.lv)  

Tēvi un dēli, sievas un vīri, kā arī citi radi Saeimas vēlēšanu sarakstos

Kādas ģimenes kandidē uz 15. Saeimu?

Elmārs Barkāns

Saeimas vēlēšanās par deputātu vietām Jēkaba ielas namā cīnās ne tikai kopīgu politisko uzskatu vienoti kandidāti, bet arī vienas ģimenes locekļi, kuri plecu pie pleca vēlas darboties ne vien ģimenes ikdienā, bet arī parlamentā. Tomēr ir arī viena politikā plaši zināma ģimene, kuras pārstāvji ir naidīgo partiju rindās. Jauns.lv skaidro, kādu dzimtu dinastiju pārstāvji un no kādām partijām nolēmuši līdzdarboties arī mūsu valsts lēmējinstitūcijā.

Tēvi un dēli, sievas un vīri, kā arī citi radi Sae...

* “Suverēnā vara”/“Jaunlatvieši” (saraksts nr.1). Rīgas saraksta līdere ir “Suverēnās varas” vadītāja, zvērinātā advokāte un Rīgas domniece, kādreizējā Saeimas deputāte un partijas premjera amata kandidāte Jūlija Stepaņenko, kura izcēlusies ar daudziem skandaloziem paziņojumiem opozīcijas vārdā un  saņemto “palīdzības naudu” no sava naudīgā Krievijā dzīvojošā “noslēpumainā” tēva – kopumā 419 598,05 eiro. Savukārt partijas Latgales saraksta līderis ir Jūlijas Stepaņenko dzīvesbiedrs, arī Rīgas domnieks un jurists Vjačeslavs Stepaņenko. Viņš ilgstoši darbojies kā prokūrists un amatpersona vairākos ar “Baltijas Mediju Aliansi” saistītos uzņēmumos (piemēram, “Pirmais Baltijas kanāls”, “Ren TV Baltic”, “Pirmais Baltijas muzikālais kanāls”). Abi sapazinās vēl studiju laikā un nu, pateicoties Jūlijas tētukam, kļuvuši stāvus bagāti un savu turību vēlas papildināt, “jaucot gaisu” Saeimā.

Uz 15. Saeimu suverēni jaunlatviski soļo Jūlija un Vjačeslavs Stapaņenko.

Tāpat sarakstā ir abi kādreizējā Latvijas PSR kompartijas vadoņa Alfrēda Rubika dēli. Rīgas sarakstā ar 28. numuru ir Artūrs Rubiks, bet Latgalē ar 8. numuru autovadītājs Raimonds Rubiks. Abiem brāļiem ievēlēšanas gadījumā nebūs īpaši grūti sastrādāties, jo gan viens, gan otrs jau reiz ir bijuši Saeimas deputāti.

* “Mēs mainām noteikumus” (saraksts nr. 2). Rīgas Jaunā teātra mākslinieciskais vadītājs un režisors  Alvis Hermanis savā partijā līdzi paķēris arī savu brāli Jāni. Ja pats Alvis Hermanis ar 1. numuru startē Vidzemē, tad viņa brālis, ekonomists un ilggadējs Latvijas Darba devēju konfederācijas nodokļu eksperts Jānis Hermanis startē galvaspilsētas sarakstā ar otro numuru.

* “Saskaņas centrs” (saraksts nr. 3).  Saskaņiešu līderis un Rīgas saraksta pirmais numurs, kurš visilgāk – 28 gadus – bijis Saeimas deputāts, Jānis Urbanovičs (viņš 28 no savas dzīves 67 gadiem bijis deviņu Saeimas sasaukumu deputāts) sev līdzi pasaucis arī savu dēlu, arī Jāni, kuram atvēlējis ne visai augsto 16. numuru Latgalē. Jānis Urbanovičs juniors sevi pieteicis kā pētnieku un publicistu.

* Zaļo un zemnieku savienība (saraksts nr. 4). Partiju apvienība, kura “cīnās” ar Aivara Lemberga ēnu, no tās tā gluži nav atbrīvojusies, jo reģionālās partijas “Latvijai un Ventspilij” līdera Aivars Lembergs sieva Kristīne Lemberga, kura strādā par Ventspils domes administrācijas Mārketinga un tūrisma nodaļas vadītājas vietnieci un Ventspils pārstāvniecības Rīgā vadītāju r ar 2. numuru.

Nacionālās apvienības sarakstā startē šķirteņi - Ināra Mūrniece un Ritvars Jansons (attēlā – abi XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā 2015. gadā).

* Nacionālā apvienība (saraksts nr. 5). Šeit jau var runāt par bijušo ģimeni. Vidzemē otrā vieta ir Saeimas deputātei Inārai Mūrniecei, kura pirms četriem gadiem bija Rīgas saraksta līdere un kura reiz bijusi arī Saeimas priekšsēdētāja, gan aizsardzības ministre ir saistīta ar saraksta 7. numuru – savu bijušo vīru, kultūras ministra biroja vadītāju, ilggadējo Saeimas deputātu un vēsturnieku Ritvaru Jansonu.

Apvienotajā sarakstā uz Saeimu kopīgi startē tieslietu ministrs Edvards Smiltēns ar sievu Kristīni Smiltēnu.

* Apvienotais saraksts (saraksts nr. 7). Tieslietu ministrs Edvards Smiltēns, kurš daudziem atmiņā palicis arī ar savu iefiltrēšanos bronzas medaļas izcīnījušās Latvijas hokeja valstsvienības rindās sportistu sagaidīšanas laikā pie Brīvības pieminekļa 2023. gada maijā, ir Vidzemes saraksta līderis. Bet Rīgas sarakstu ar 43. numuru noslēdz bijušā Saeimas priekšsēdētāja sieva, kura ir Rīgas domes Apvienotā saraksta frakcijas referente, Kristīne Smiltēna.

Ričards un Dana Šleseri ir kopā ne tikai dzīvē, bet arī politikā.

* “Latvija pirmajā vietā” (saraksts nr. 8). Šis ir saraksts ar vislielāko “dinastijas birumu” (trīs Šleseri, divi Krištopani un divi Paškeviči). Rīgas saraksta līderis ir pats partijas vadonis un pašreizējais Rīgas domnieks Ainārs Šlesers. Viņa atbalsta komandā ir arī viņa dēls, Saeimas deputāts Ričards Šlesers (Rīgas saraksta 22. numurs) un vedekla, partijas projektu vadītāja Dana Šlesere (Vidzemes saraksta 17. numurs).

Bijušā premjera Viļa Krištopana dēli arī “Latvija pirmajā vietā” līstēs: Saeimas deputāts Kristaps Krištopans – Rīgas 23. numurs, bet SIA “Invest” valdes loceklis Kaspars Krištopans – Kurzemes 2. numurs.  Ar 26. un 27. numuru Rīgas sarakstā kandidē pazīstamais džeza mūziķu pāris - Jolanta Gulbe-Paškeviča un Deniss Paškevičs, kuri plašāku sabiedrības uzmanību ieguva arī ar savu nostāju Covid-19 pandēmijas laikā un dalību pret Covid-19 ierobežojumiem vērstajos pasākumos.

* “Jaunā vienotība” (saraksts nr.9). Vienotībnieku saraksts ievērojams ar to, ka tas izjaucis Krištopanu ģimenes vienotību un tā Rīgas saraksta 22. numurs ir Viļa Krištopana meitai, uzņēmējai Nikolai Stefānijai Krištopanei. Viņa “Jaunās vienotības” sarakstā nolēmusi startēt tādēļ, ka ir kategoriski pret sava tēva un brāļu pārstāvētās partijas vēlmi denonsēt Stambulas konvenciju.

* “Stabilitātei!” (saraksts nr. 13). No partijas Zemgales saraksta sešiem cilvēkiem trīs ir saistīti ar lauku veikalu “Airons” Cenu pagasta Ānē. Sarakstā pirmais numurs ir “Airona” izpilddirektors Igors Orlovs, ceturtā - viņa sieva, “Airona” valdes priekšsēdētāja Juļa Orlova, aiz kuras seko “Airona” grāmatvede Anastasija Butāne. Jāteic, ka Igors Orlovs nav jaunpienācējs politikā – 2021. gadā viņš no “Saskaņas” kļuva par Ozolnieku novada deputātu, bet tolaik viņš bija vienkārši pārdevējs. https://jauns.lv/raksts/zinas/729792-tevi-un-deli-sievas-un-viri-ka-ari-citi-radi-saeimas-velesanu-sarakstos-kadas-gimenes-kandide-uz-15-saeimu

Tēmas

Saeimas vēlēšanas15. Saeimas vēlēšanasSaeimaJaunā VienotībaKristīne SmiltēnaVentspilsAinārs ŠlesersJānis UrbanovičsCovid-19Alvis HermanisNacionālā apvienībaJūlija StepaņenkoJānis HermanisLatvijaArtūrs RubiksStabilitāteiEdvards SmiltēnsKristīne LembergaApvienotais sarakstsRičards ŠlesersAivars LembergsZaļo un zemnieku savienībaApvienība JaunlatviešiSuverēnā vara"Vienotība"Stambulas konvencijaZZSRaimonds RubiksAlfrēds RubiksSaskaņaRitvars JansonsInāra MūrnieceLatvija pirmajā vietāVilis Krištopans