GUDRA VĒLĒTĀJA IZVĒLES PLATFORMA (Ⅲ) : DIGITĀLS VĒLĒTĀJA LĒMUMU ATBALSTA MODELIS; "LATVIA'S DEMOCRATIC QUALITY NAVIGATOR 2026" : A digital decision-support model for voters

 

DIGITĀLS VĒLĒTĀJA LĒMUMU ATBALSTA MODELIS

"LATVIJAS DEMOKRĀTISKĀS KVALITĀTES

NAVIGATORS 2026" 

Partiju demokrātiskās kvalitātes karte (PDKK)

 

 GUDRA VĒLĒTĀJA IZVĒLES PLATFORMAS (GVFP) nākamais analītiskais slānis sniedz atbildi uz jautājumu: Vai partijas piedāvātais kandidātu kopums visumā stiprina demokrātiskas valsts institūciju kvalitāti?

 

I Demokrātiskās kvalitātes noteikšanai tiek ņemts vērā:

• Kandidātu profesionālā kapacitāte (KUS).
• Reālā parlamentārā darba kvalitāte (PDI).
• Programmas kvalitāte (PAS).
• Demokrātiskās un konstitucionālās atbildības novērtējums (DKAI).

DKAI paredzēts, lai novērtētu, cik lielā mērā deputāta faktiskā parlamentārā darbība ir sekmējusi demokrātiskas valsts stiprināšanu, Satversmes principu ievērošanu, tiesiskumu, parlamentāro kultūru, sabiedrības saliedētību, valsts drošību.

DKAI nevērtē politisko pārliecību, bet tikai publiski dokumentētu parlamentāro rīcību.

 

II. Papildu partijas kvalitātes indikatori

1. Demokrātiskās kvalitātes dziļums (DKD)

Vai partijai ir pietiekams skaits kvalitatīvu kandidātu, nevis tikai 1–2 spilgti līderi?

Mērījums:

• TOP 5 kandidātu kvalitāte;
• TOP 10 kandidātu kvalitāte;
• saraksta kopējais līmenis.

2. Demokrātiskā riska koncentrācijas indekss (DRKI)

Cik liela ir iespēja, ka partijas ietekmīgākie pārstāvji rada demokrātiskās atbildības riskus?

3. Politiskās stabilitātes indekss (PSI)

Novērtē:

• programmas konsekvenci;
• vērtību stabilitāti;
• prognozējamību.

III. PILOTKARTE

(balstīta uz līdz šim veikto kandidātu profilu analīzi)

Partija / politiskais spēks	KUS	PDI	DKAI	PAS	Demokrātiskās kvalitātes profils
Jaunā VIENOTĪBA	🟢 augsts	🟢 augsts	🟢 augsts	🟢 augsts	Institucionāli spēcīgs profils
Apvienotais saraksts	🟢 augsts	🟢 vidēji augsts	🟢/🟡	🟢 vidēji augsts	Profesionāla pārvaldības orientācija
Progresīvie	🟢 vidēji augsts	🔵 vidējs	🟢 augsts	🟢 augsts	Vērtību orientēts demokrātiskais profils
Nacionālā apvienība	🟢 augsts	🟢 augsts	🟡	🟢 vidējs	Spēcīga identitāte, jāvērtē saliedētības dimensija
Zaļo un Zemnieku savienība	🟢 augsts pieredzes līmenis	🟢 augsts	🟡	🟡	Pieredzējis, bet jāvērtē politiskā kultūra
Latvija Pirmajā Vietā	🟡 augsta līderu aktivitāte	🟢 augsts	🟡/🔴	🟡	Augsta mobilizācija, nepieciešama DKAI kontrole
Stabilitātei!	🟡	🟡	🔴	🟡	Augsts demokrātiskās atbildības riska jautājums
Saskaņas Centrs	🟡	🟡	🟡/🔴	🟡	Nepieciešama īpaša drošības un integrācijas analīze
Latvijas attīstībai	🟡	🔵	🟡	🟢	Programmas potenciāls, jāvērtē kandidātu kapacitāte

 

Vērtējums:

🟢 Demokrātiski un  institucionāli spēcīgas partijas

🟡 Spēcīgas partijas ar zināmām kritiskām iezīmēm

🔵 Attīstības un potenciālas izaugsmes partijas

🔴 Paaugstināta demokrātiskā riska zona

 

IV. Partiju "demokrātiskās noturības profils"

🟢 A grupa

Demokrātiski institucionāli spēcīgas partijas

Raksturo:

• kvalitatīvi kandidāti vairākās jomās;
• augsta institucionālā kompetence;
• zems DKAI risks.

Pašreizējie pārstāvji:

• Jaunā VIENOTĪBA;
• Apvienotais saraksts.

🟡 B grupa

Raksturo:

• augsta pieredze;
• spēcīgi līderi;
• atsevišķi demokrātiskās atbildības jautājumi.

Iespējamie pārstāvji:

• Nacionālā apvienība;
• ZZS;
• LPV.

🔵 C grupa

Attīstības un potenciāla partijas

Raksturo:

• augsta vērtību orientācija;
• mazāka pārvaldības pieredze.

Iespējamie pārstāvji:

• Progresīvie;
• Latvijas attīstībai.

🔴 D grupa

Paaugstināta demokrātiskā riska zona

Raksturo:

• liela emocionalitāte, uzsvars uz protesta mobilizāciju;
• nepietiekama institucionālā atbildība.

Iespējamie pārstāvji:

• Stabilitātei!;
• atsevišķi augstas polarizācijas politiskie projekti.

V. Jaunais GVFP jautājums vēlētājam

Tradicionālais jautājums: "Kura partija man patīkamāka?"

GVFP jautājums: "Kurš politiskais spēks vislabāk saliedē  kompetenci ar programmas kvalitāti un demokrātisku atbildību?"

Lai šo karti padarītu par pilnvērtīgu GVFP produktu, nākamajā solī izveidojam PDKK kvantitatīvo tabulu.

Tas ļauj konstruēt ne tikai kandidātu kvalitātes karti, bet arī noteikt partiju demokrātiskās kapacitātes indeksu un pāriet no kandidātu analīzes uz pilnu Latvijas politiskās sistēmas demokrātiskās noturības diagnostiku.

 

Partiju demokrātiskās kvalitātes kartes kvantitatīvā demoversija

 

Šī tabula balstīta uz līdz šim izstrādātajiem GVFP elementiem:

• kandidātu KUS profiliem;
• PDI pieeju;
• DKAI konceptuālo vērtējumu;
• PAS partiju programmu analīzi;
• PIKI/PSI sākotnējiem novērtējumiem.

Tā ir analītiska demokrātiskās kvalitātes matrica, kuras mērķis ir salīdzināt politisko spēku institucionālo potenciālu.

 

Partiju demokrātiskās kvalitātes kvantitatīvā tabula

 

Indeksu skala:

• 90–100 — ļoti augsta demokrātiskā kvalitāte
• 75–89 — augsta kvalitāte
• 60–74 — vidēja / jaukta kvalitāte
• <60 — paaugstināta riska zona

 

Partija / politiskais spēks	KUS	PDI	DKAI	PAS	PIKI	PSI	PDKI kopā	Zona
Jaunā VIENOTĪBA	86	84	84	82	83	82	84	🟢 Augsta demokrātiskā kapacitāte
Apvienotais saraksts	83	80	80	78	79	80	80	🟢 Spēcīgs institucionālais profils
Progresīvie	78	72	86	84	78	82	80	🟢 Demokrātiski orientēts profils
Nacionālā apvienība	82	80	70	76	77	78	77	🟡 Spēcīgs, bet ar DKAI korekciju
Zaļo un Zemnieku savienība	80	82	72	72	75	76	76	🟡 Pieredzes un stabilitātes profils
Latvija Pirmajā Vietā	70	78	58	65	62	60	66	🟡 Augsta aktivitāte ar demokrātiskās atbildības riskiem
Latvijas attīstībai	72	65	72	80	76	70	72	🟡 Potenciāls, bet nepieciešams stiprāks kandidātu kodols
JKP Jaunā konservatīvā partija	70	62	72	70	68	65	68	🟡 Nepieciešama stabilitātes izvērtēšana
Saskaņas Centrs	68	65	60	65	62	60	63	🟡/🔴 Jautājumi integrācijas un uzticības jomā
Stabilitātei!	65	70	45	60	55	55	58	🔴 Augsts demokrātiskās atbildības risks
SUVERĒNĀ VARA / Apvienība Jaunlatvieši /citi jaunie projekti	55	40	50	55	45	50	49	🔴 Nepietiekams institucionālais nodrošinājums

PDKK vizuālais demokrātiskās kvalitātes sadalījums

🟢 A grupa

Institucionāli demokrātiski spēcīgas partijas

PDKI ≥75

• Jaunā VIENOTĪBA — 84
• Apvienotais saraksts — 80
• Progresīvie — 80
• Nacionālā apvienība — 77
• ZZS — 76

Raksturīgās pazīmes:

• profesionāls kandidātu kodols;
• pierādīta pārvaldības pieredze;
• augsta institucionālā atbildība.

 

🟡 B grupa

Spēcīgi, bet  kritiski vērtējami politiskie spēki

PDKI 60–74

• LPV — 66
• Latvijas attīstībai — 72
• JKP — 68
• Saskaņas Centrs — 63

Galvenais jautājums:

Vai politiskā jauda tiek izmantota demokrātisko institūciju stiprināšanai vai, galvenokārt, politiskai mobilizācijai?

 

🔴 C grupa

Demokrātiskās noturības riska zona

PDKI <60

• Stabilitātei! — 58
• Citi mazāk strukturēti politiskie projekti

Galvenie riska indikatori:

• vājāks institucionālais nodrošinājums/pamatojums;
• augstāka protesta mobilizācijas loma;
• nepietiekami pierādīta ilgtermiņa pārvaldības kapacitāte.

 

Būtisks GVFP secinājums

Ar PDKK palīdzību tradicionālā partiju analīze  "Cik daudz balsu partija var iegūt?" tiek pārorientēta uz GVFP analīzi "Cik lielu demokrātiskās kvalitātes ieguldījumu šī partija spēj dot valstij?"

Tas ļauj no PDKK izveidot "Latvijas demokrātiskās noturības karti 2026", sastāvošu no trim slāņiem:

1.     Partiju demokrātiskās kvalitātes indekss (PDKI).

2.     Koalīciju demokrātiskās stabilitātes simulācija.

3.     Riska scenāriji Latvijas parlamenta sastāvam.

Kā rezultatā GVFP tiek modificēts  un sasniedz nacionālās demokrātiskās arhitektūras analīzes līmeni.

 

GUDRA VĒLĒTĀJA IZVĒLES PLATFORMA

"LATVIJAS DEMOKRĀTISKĀS KVALITĀTES NAVIGATORS 2026"

(GVFP–LDKN)

Digitāls vēlētāja lēmumu atbalsta modelis

 

Tas ir lietotājam ērti uztverams un saprotami izskaidrots digitālās demokrātijas navigācijas instruments.

Ja iepriekšējie dokumenti atbildēja uz jautājumu "Kā mēs profesionāli un objektīvi novērtējam kandidātus, partijas un sistēmu?",

tad "Latvijas demokrātiskās kvalitātes navigators 2026" atbild uz jautājumu: "Kā vēlētājam pieņemt informētu lēmumu, balstoties ne tik daudz emocijās, bet gan pierādījumos?".

Galvenais mērķis:

Palīdzēt vēlētājam izvēlēties kandidātus un politiskos spēkus, analizējot to:

• kompetenci;
• faktisko darbību;
• demokrātisko atbildību;
• programmu kvalitāti;
• iespējamo ietekmi uz Latvijas demokrātisko noturību.

 

II. Platformas pamatstruktūra

 

              VĒLĒTĀJS

 

                  │

 

        "Kas man ir svarīgi?"

 

                  │

 

 ┌────────────────┼────────────────┐

 

KANDIDĀTI      PARTIJAS        SISTĒMA

 

    │              │              │

 

 KUS/PDI       PAS/PIKI       KDNS

 

    │              │              │

 

 DKAI          PDKI           DAWP

 

    │              │              │

 

 └───────────────┼───────────────┘

 

                  │

 

        DEMOKRĀTISKĀS KVALITĀTES

              NAVIGATORS

 

                  │

 

          INFORMĒTS LĒMUMS

 

III. Lietotāja ceļš platformā

1. solis

"Kas man ir svarīgākais?"

Vēlētājs izvēlas prioritātes:

A. Kompetents pārvaldītājs

Svarīgākie kritēriji:

• profesionālā pieredze;
• ekonomikas izpratne;
• vadības spējas.

Svars: KUS ↑

 

B. Demokrātijas aizstāvis

Svarīgākie kritēriji:

• Satversmes vērtības;
• tiesiskums;
• institucionālā atbildība.

Svars: DKAI ↑

 

C. Aktīvs likumdevējs

Svarīgākie kritēriji:

• darbs Saeimā;
• iniciatīvas;
• komisiju darbs.

Svars: PDI ↑

 

D. Programmas realizētājs

Svarīgākie kritēriji:

• konkrēti mērķi;
• finansējuma pamatojums;
• īstenošanas spēja.

Svars: PAS + PIKI ↑

 

IV. Kandidāta digitālā kartīte

Piemērs:

Kandidāts X

 

1. Profesionālā kapacitāte

KUS: 82/100

🟢 Augsta

Pamatojums:

• izglītība;
• profesionālā pieredze;
• vadības pieredze.

 

2. Parlamentārais darbs

PDI: 78/100

🟢 Labs

Pamatojums:

• komisiju darbs;
• likumdošanas iniciatīvas;
• debates.

 

3. Demokrātiskā atbildība

DKAI: 84/100

🟢 Augsta

Pamatojums:

• konstitucionālā orientācija;
• balsojumu konsekvence;
• komunikācijas kultūra.

 

4. Riska faktori

🟡 Brīdinājuma punkti:

• konkrēti dokumentēti gadījumi;
• pretrunas;
• neizpildīti solījumi.

 

5. Integrētais profils

GVFP kvalitātes indekss:

81/100

🟢 Demokrātiski uzticams kandidāts

 

V. Partijas navigācijas panelis

Partijas kartīte

Politiskā partija X

 

Programmas kvalitāte

PAS:

78/100

🟢

 

Kandidātu kapacitāte

KUS:

82/100

🟢

 

Demokrātiskā atbildība

DKAI:

80/100

🟢

 

Realizācijas spēja

PIKI:

75/100

🟡

 

Kopējais profils

PDKI:

79/100

🟢

 

VI. "Demokrātijas drošības filtrs"

Ļoti svarīgs platformas elements.

Pirms gala izvēles vēlētājs redz:

Vai kandidātam/partijai ir:

Jautājums	Signāls
Augsta kompetence?	🟢
Pierādīta atbildība?	🟢
Konsekventa rīcība?	🟡
Sabiedrības saliedēšanas potenciāls?	🟢
Demokrātiskie riski?	🟡

 

VII. "Ne tikai kurš uzvarēs, bet ko tas nozīmē Latvijai"

Platformas īpašais modulis:

Demokrātiskās nākotnes simulators

Vēlētājs var redzēt:

Ja vairākumu veido:

Scenārijs A

Augsts DKAI + augsts KUS

Rezultāts:

🟢

• stabilāka pārvaldība;
• augstāka institūciju kvalitāte.

 

Scenārijs B

Augsta aktivitāte + zems DKAI

Rezultāts:

🟠

• lielāka politiskā spriedze;
• nepieciešami spēcīgāki kontroles mehānismi.

 

VIII. Platformas galvenais ekrāns

=================================

 

LATVIJAS DEMOKRĀTISKĀS KVALITĀTES

NAVIGATORS 2026

 

=================================

 

Kada ir mana prioritāte:

 

☑ Kompetence

☑ Godprātība

☑ Demokrātija

☑ Drošība

☑ Attīstība

 

---------------------------------

 

Labāk atbilstošie kandidāti:

 

1. Kandidāts A     87 🟢

2. Kandidāts B     83 🟢

3. Kandidāts C     79 🟡

 

---------------------------------

 

Partijas profils:

 

Partija X          82 🟢

 

---------------------------------

 

Demokrātijas risks:

 

Zems 🟢

 

=================================

 

IX. Platformas galvenā inovācija

Tradicionāla vēlēšanu izvēle: Par kuru tad partiju balsot?"

GVFP pieeja "Kurš kandidāts un politiskais spēks vislabāk atbilst manām vērtībām un vienlaikus stiprina demokrātisko sistēmu?"

 

X. GVFP–LDKN 2026 kopējā arhitektūra

DATI

 ↓

Pierādījumu bāze

 

 ↓

 

ANALĪZE

KUS

PDI

DKAI

PAS

PIKI

PSI

 

 ↓

 

MODELIS

 

PDKI

DNKI

DAWP

 

 ↓

 

NAVIGATORS

 

Gudra vēlētāja izvēle

 

 ↓

 

DEMOKRĀTISKĀ NOTURĪBA

 

Noslēdzošais konceptuālais secinājums

 

Ar "Latvijas demokrātiskās kvalitātes navigatoru 2026" GVFP iegūst savu sabiedrībai vieglāk uztveramu/saprotamāku formu.

Līdz šim izveidojām:

• mērīšanas sistēmu;
• vērtēšanas metodoloģiju;
• demokrātiskās kvalitātes indeksus;
• riska monitoringu.

Tagad ir radīts praktisks instruments, kas pārvērš sarežģītu politikas analītiku vēlētājam saprotamā izvēles procesā.

 

Formas sākums

 

Formas beigas

"Latvijas demokrātiskās noturības karte 2026" (LDNK–2026)

 

Tā ir sistēmiska diagnostikas karte, kuras pamatjautājums ir:

Cik noturīga būs Latvijas demokrātiskā sistēma pēc vēlēšanām, ņemot vērā ievēlēto politisko spēku kompetenci, atbildību, institucionālo kultūru un sadarbības spēju?

 

I Kartes pamatmodelis

 

             LATVIJAS DEMOKRĀTISKĀ NOTURĪBA

 

                         │

 

        ┌────────────────┼────────────────┐

 

   INSTITŪCIJU          SABIEDRĪBAS       VALSTS

   KVALITĀTE            SALIEDĒTĪBA       SPĒJA

 

        │                   │                │

 

     PDKI               DKAI             KUS/PDI

 

        │                   │                │

 

        └────────────────┬────────────────┘

 

                         │

 

             DEMOKRĀTISKĀS NOTURĪBAS

                  INDEKSS (DNI)

 

II. Demokrātiskās noturības indekss (DNI)

Kur:

Komponents	Jautājums
PDKI	Vai politiskais spēks spēj kvalitatīvi pārvaldīt?
DKAI	Vai vara tiek izmantota demokrātiski atbildīgi?
KUS	Vai ir profesionāla kapacitāte?
PSI	Vai politiskā līnija ir stabila un prognozējama?

 

III. Latvijas demokrātiskās noturības līmeņi

🟢 I līmenis

Stabila demokrātiskā noturība

Raksturo:

• institūcijas tiek respektētas;
• kompetence dominē pār populismu;
• kompromiss tiek uztverts kā demokrātijas instruments.

Potenciālais politiskais pamats:

• Jaunā VIENOTĪBA;
• Apvienotais saraksts;
• Progresīvie;
• daļēji - ZZS.

 

🟡 II līmenis

Darboties spējīga, bet ievainojama demokrātija

Raksturo:

• pietiekama profesionālā kapacitāte;
• pastāv vērtību vai komunikācijas riski;
• nepieciešama spēcīga institucionālā kontrole.

Potenciālie faktori:

• spēcīgi līderi ar atšķirīgiem demokrātiskās atbildības profiliem;
• polarizējoša retorika;
• īstermiņa politiskie stimuli.

 

🟠 III līmenis

Paaugstinātas demokrātiskās spriedzes zona

Raksturo:

• augsta protesta mobilizācija;
• zema uzticēšanās institūcijām;
• "mēs pret viņiem" politiskais modelis.

Riski:

• sabiedrības šķelšanās;
• institucionālās uzticības samazināšanās;
• ārējās ietekmes ievainojamība.

 

🔴 IV līmenis

Demokrātiskās noturības krīzes risks

Raksturo:

• institūciju  deleģitimizācija;
• sistemātiska neuzticības veicināšana;
• vāja pārvaldības kapacitāte.

 

IV. Latvijas politisko spēku izvietojums LDNK kartē

                                (pilotanalītiska versija)

Politiskais spēks	PDKI	DKAI profils	Noturības loma
Jaunā VIENOTĪBA	84	Augsts	🟢 Institucionālais balsts
Apvienotais saraksts	80	Augsts	🟢 Pārvaldības resurss
Progresīvie	80	Augsts	🟢 Demokrātiskās attīstības resurss
Nacionālā apvienība	77	Vidēji augsts	🟡 Identitātes un drošības resurss ar nepieciešamo līdzsvaru
ZZS	76	Vidējs	🟡 Pieredzes resurss ar politiskās reputācijas izvērtējumu
Latvijas attīstībai	72	Vidēji augsts	🟡 Attīstības potenciāls
JKP	68	Vidējs	🟡 Nepieciešama stabilitātes uzraudzība/izvērtējums
LPV	66	Jaukts	🟠 Augsta ietekme, nepieciešama DKAI kontrole
Saskaņas Centrs	63	Jaukts	🟠 Integrācijas un drošības dimensija
Stabilitātei!	58	Zems	🔴 Paaugstināts risks

 

V. Demokrātiskās noturības galvenie balsti

1. Institucionālā kompetence

Galvenais jautājums:

Vai parlamentā ir pietiekams skaits cilvēku, kas spēj kvalitatīvi izstrādāt likumus?

GVFP indikatori:

• KUS;
• PDI.

2. Demokrātiskā atbildība

Galvenais jautājums:

Vai vairākums izmanto varu, respektējot Satversmes garu un demokrātiskās normas?

GVFP indikatori:

• DKAI;
• balsojumu analīze;
• komunikācijas kultūra.

3. Sabiedrības integritāte

Galvenais jautājums:

Vai politiskā konkurence palielina vai samazina sabiedrības saliedētību?

GVFP indikatori:

• polarizācijas risks;
• naida retorikas riski;
• konstitucionālo vērtību ievērošana.

 

VI. Koalīciju demokrātiskās noturības modelis

Svarīgs GVFP princips:

Demokrātijas kvalitāti nosaka ne tikai atsevišķa partija, bet arī koalīcijas kombinācija.

Piemērs:

🟢 Stabilizējoša koalīcija

Augsts:

• PDKI;
• DKAI;
• institucionālā pieredze.

 

🟡 Funkcionāla, bet sarežģīta koalīcija

Ir:

• kompetence, bet atšķirīgas vērtību prioritātes.

Nepieciešami:

• skaidri sadarbības mehānismi.

 

🔴 Riska koalīcija

Raksturīga kombinācija:

• augsta protesta mobilizācija;
• zema demokrātiskā atbildība;
• vāja pārvaldības kompetence.

 

VII. LDNK–2026 galvenais secinājums

GVFP sistēma ļauj pāriet no jautājuma "Kurš uzvarēs vēlēšanās?"

uz daudz būtiskāku jautājumu - "Kāda demokrātiskās kvalitātes konfigurācija Latvijai būs nepieciešama, lai saglabātu noturību nākamajā politiskajā ciklā?"

 

VIII. No šīs kartes var izveidot "Koalīciju demokrātiskās noturības simulatoru 2026",

kur katram iespējamajam valdības modelim aprēķinātu:

• PDKI;
• vidējo DKAI;
• demokrātiskās stabilitātes risku;
• pārvaldības kapacitāti;
• ārējās ietekmes ievainojamību.

Tas ir GVFP sistēmas noslēdzošais — nacionālās demokrātiskās izvēles prognozēšanas slānis.

 

"Koalīciju demokrātiskās noturības simulators 2026" (KDNS–2026)

 

Šis ir loģisks turpinājums, jo demokrātijas kvalitāti nenosaka tikai atsevišķas partijas vai kandidāti, bet gan to, kādu kopējo politisko, institucionālo un vērtību konfigurāciju veido iespējamā valdības koalīcija.

 

Svarīgākais metodoloģiskais princips:

KDNS nav vēlēšanu prognozes instruments.
Tas nav paredzējums, kura koalīcija izveidosies, bet gan scenāriju analīzes instruments, kas ļauj vēlētājam un pētniekiem saprast:

• kādas ir koalīcijas stiprās puses;
• kur rodas demokrātiskās ievainojamības;
• kādi kontroles mehānismi būtu nepieciešami.

 

I. Demokrātiskās noturības koalīcijas indekss (DNKI)

 

Papildu korekcijas faktori

1. Demokrātiskās atbildības riska korekcija (DRK)

Samazina rezultātu, ja koalīcijā ir:

• augsta DKAI riska līderi;
• sistemātiski polarizējoša komunikācija;
• institūciju uzticības vājināšanas pazīmes.

2. Institucionālās sinerģijas bonuss (ISB)

Palielina rezultātu, ja koalīcijā ir:

• papildinošas kompetences;
• pieredze pārvaldībā;
• spēja veidot kompromisus.

 

II. Koalīcijas novērtējuma skala

DNKI	Interpretācija
85–100	🟢 Ļoti augsta demokrātiskā noturība
75–84	🟢 Stabilas demokrātiskās pārvaldības potenciāls
65–74	🟡 Darboties spējīga, bet ar riskiem
50–64	🟠 Paaugstinātas spriedzes zona
<50	🔴 Augsts demokrātiskās nestabilitātes risks

 

III. Pilotkoalīciju scenāriji 2026

(analītiskie scenāriji, nevis politiskās prognozes)

 

SCENĀRIJS A

"Institucionālās stabilitātes koalīcija"

 

Iespējamā konfigurācija:

• Jaunā VIENOTĪBA
• Apvienotais saraksts
• “Progresīvie”

Analītiskais profils

Parametrs	Vērtējums
PDKI	81
DKAI	83
KUS	82
PSI	82

DNKI:

≈ 82 punkti

Zona:

🟢 Stabila demokrātiskā noturība

 

Stiprās puses:

✓ augsta institucionālā kompetence;
✓ profesionāls ministriju pārvaldības potenciāls;
✓ relatīvi zems demokrātiskās atbildības risks.

Iespējamie izaicinājumi:

• vērtību prioritāšu atšķirības;
• nepieciešamība pēc kompromisu kultūras.

 

SCENĀRIJS B

"Pieredzes un drošības koalīcija"

Iespējamā konfigurācija:

• Jaunā VIENOTĪBA
• Apvienotais saraksts
• Nacionālā apvienība
• ZZS

Analītiskais profils

Parametrs	Vērtējums
PDKI	79
DKAI	76
KUS	83
PSI	80

DNKI:

≈ 79 punkti

Zona:

🟢/🟡

Stiprās puses:

✓ liela pārvaldības pieredze;
✓ drošības un valsts interešu prioritāte;
✓ augsta profesionālā kapacitāte.

Riska faktori:

• vērtību jautājumu interpretācijas atšķirības;
• nepieciešams īpaši stiprs Satversmes vērtību filtrs.

 

SCENĀRIJS C

"Plašas mobilizācijas koalīcija"

Iespējamā konfigurācija:

• Jaunā VIENOTĪBA
• LPV
• kāds protestu orientēts spēks

 

Analītiskais profils

Parametrs	Vērtējums
PDKI	68
DKAI	60
KUS	72
PSI	62

DNKI:

≈ 65 punkti

Zona:

🟡/🟠

Stiprās puses:

✓ augsta politiskā mobilizācija;
✓ spēja ātri komunicēt ar vēlētājiem.

Riska faktori:

• atšķirīga demokrātiskās atbildības izpratne;
• iespējama institucionālā spriedze.

 

SCENĀRIJS D

"Protesta dominances koalīcija"

Iespējamā konfigurācija:

Spēki ar:

• zemu DKAI;
• augstu polarizācijas līmeni;
• vāju pārvaldības pieredzi.

Analītiskais profils

Parametrs	Vērtējums
PDKI	55
DKAI	50
KUS	60
PSI	55

DNKI:

≈ 54 punkti

Zona:

🟠/🔴

Galvenie riski:

• institucionālās uzticības mazināšanās;
• īstermiņa politikas dominance;
• sabiedrības šķelšanās.

IV. Koalīcijas "demokrātiskās drošības filtrs"

Pirms jebkuras koalīcijas izveides GVFP jautā:

1. Vai koalīcijai ir pietiekama kompetence?

(KUS)

↓

2. Vai tā spēj kvalitatīvi strādāt parlamentā?

(PDI)

↓

3. Vai tā respektē demokrātiskās spēles noteikumus?

(DKAI)

↓

4. Vai programma ir realizējama?

(PAS + PIKI)

↓

5. Vai tā ir stabila ilgtermiņā?

(PSI)

 

V. Jaunais GVFP politiskās sistēmas modelis

Tradicionāli politikas analīze apstājas pie:

vēlēšanu rezultāts → vietu skaits → koalīcija

GVFP piedāvā:

vēlēšanu rezultāts → kandidātu kvalitāte → partijas kvalitāte → koalīcijas demokrātiskā noturība

 

VI. KDNS–2026 gala struktūra

KANDIDĀTI

    │

    ▼

KUS + PDI + DKAI

    │

    ▼

PARTIJAS

    │

    ▼

PDKI + PAS + PIKI + PSI

    │

    ▼

KOALĪCIJAS

    │

    ▼

DNKI

    │

    ▼

LATVIJAS DEMOKRĀTISKĀS NOTURĪBAS PROGNOZE

 

Secinājums

Šeit ir izveidots GVFP makrolīmenis — veikta pāreja no kandidātu izvērtējuma uz valsts demokrātiskās arhitektūras scenāriju analīzi.

 

Nākamais GVFP  makrolīmeņa papildinājums ir  "GVFP Demokrātiskās agrīnās brīdināšanas paneļa 2026" (DAWP) izveidošana  — sistēmas, kas parāda, kādi signāli pirms un pēc vēlēšanām  liecina par demokrātiskās noturības samazināšanos. Formas sākums

 

 

Šis ir būtisks papildinājums, jo demokrātiskās sistēmas vājināšanās parasti nenotiek vienā dienā. Tā parādās caur agrīniem indikatoriem:

• institucionālās uzticības kritumu;
• tiesisko pārkāpumu normalizāciju;
• sabiedrības polarizāciju;
• profesionālās pārvaldības vājināšanos;
• manipulējošu politisko komunikāciju.

GVFP DAWP mērķis ir savlaicīgi identificēt demokrātiskās kvalitātes samazināšanās riskus, pirms tie kļūst par sistēmisku problēmu.

 

GVFP DEMOKRĀTISKĀS AGRĪNĀS BRĪDINĀŠANAS PANELIS 2026

 

 

I. DAWP pamatmodelis

                 DEMOKRĀTISKĀ SISTĒMA

 

                         │

 

        ┌────────────────┼────────────────┐

 

  INSTITŪCIJAS       SABIEDRĪBA        POLITISKĀ VIDE

 

        │                 │                  │

 

       DKI              SSI                 PRI

 

        │                 │                  │

 

        └────────────────┼────────────────┘

 

                         │

 

          DEMOKRĀTISKĀ RISKA SIGNĀLS

 

                         │

 

                  AGRĪNĀ BRĪDINĀŠANA

 

II. Galvenie DAWP indikatori

1. Institucionālās atbildības indikators (IAI)

Jautājums:

Vai politiskie spēki respektē demokrātiskās institūcijas?

Vērtē:

• Satversmes principu ievērošanu;
• tiesiskuma respektēšanu;
• parlamentārās procedūras;
• neatkarīgu institūciju lomu.

 

Signāli:

🟢 Normāla institucionālā sadarbība
🟡 Atsevišķi konflikti un spiediena mēģinājumi
🔴 Sistemātiska institūciju deleģitimizācija

 

2. Demokrātiskās komunikācijas indikators (DKI)

Jautājums:

Vai politiskā komunikācija veicina dialogu vai šķelšanos?

Analizē:

• publiskos izteikumus;
• Saeimas debates;
• sociālo tīklu komunikāciju;
• pretinieku attēlojumu.

 

Pozitīvie signāli:

✓ argumentēta kritika;
✓ cieņa pret oponentu;
✓ faktos balstīta diskusija.

 

Riska signāli:

⚠ "ienaidnieka" konstrukcija;
⚠ pastāvīga baiļu mobilizācija;
⚠ demokrātisko institūciju noniecināšana.

 

3. Sabiedrības saliedētības indikators (SSI)

Jautājums:

Vai politiskā darbība samazina vai palielina sabiedrības šķelšanos?

Vērtē:

• etnisko spriedzi;
• sociālo grupu pretstatīšanu;
• dezinformācijas izmantošanu;
• kompromisa spēju.

 

4. Politiskās atbildības indikators (PAI)

Jautājums:

Vai politiķi uzņemas atbildību par saviem lēmumiem?

Vērtē:

• solījumu izpildi;
• kļūdu atzīšanu;
• interešu konfliktu pārvaldību;
• caurspīdīgumu.

 

5. Pārvaldības kapacitātes indikators (PKI)

Jautājums:

Vai politiskais spēks spēj pārvērst idejas kvalitatīvā politikā?

Vērtē:

• ekspertīzi;
• likumdošanas kvalitāti;
• ministriju vadības spēju;
• ilgtermiņa plānošanu.

 

III. DAWP riska matrica

Riska līmenis	Raksturojums	Rīcība
🟢 Zems risks	Demokrātiskās normas stabilas	Turpināt uzraudzību
🟡 Vidējs risks	Atsevišķas negatīvas tendences	Pastiprināta analīze
🟠 Augsts risks	Atkārtoti demokrātiskās kultūras pārkāpumi	Sabiedrības īpaša vērība
🔴 Kritiska zona	Sistēmiska institūciju vājināšana	Konstitucionālo mehānismu aizsardzība

 

IV. DAWP piemērošana politiskās vides scenārijiem

Scenārijs 1

Stabilas demokrātijas vide

Raksturo:

🟢 augsts DKAI
🟢 profesionāla pārvaldība
🟢 konstruktīva opozīcija

Indikatori:

• debates balstās argumentos;
• parlamentā darbojas kontroles mehānismi;
• mediju vide ir daudzveidīga.

 

Scenārijs 2

Demokrātiskā spriedze

Raksturo:

🟡 pieaugoša polarizācija
🟡 uzticības kritums
🟡 konflikta retorikas pieaugums

Brīdinājuma signāli:

• arvien biežāka institūciju vainošana;
• atteikšanās no kompromisiem;
• emocionāla mobilizācija.

 

Scenārijs 3

Demokrātiskās noturības samazināšanās

Raksturo:

🟠

• institūciju sistemātiska diskreditācija;
• profesionālisma aizstāšana ar lojalitāti;
• alternatīvu faktu normalizācija.

 

Scenārijs 4

Sistēmisks risks

🔴

• konstitucionālo normu ignorēšana;
• tiesiskuma vājināšana;
• politiskā vara tiek izmantota pret demokrātiskās sistēmas aizsardzības mehānismiem.

 

V. DAWP savienojums ar GVFP indeksiem

GVFP elements	DAWP funkcija
KUS	Vai valstij ir profesionāla kapacitāte?
PDI	Vai deputāti reāli strādā?
DKAI	Vai vara tiek izmantota atbildīgi?
PAS	Vai piedāvātā politika ir realizējama?
PIKI	Vai solījumi rezultējas?
PSI	Vai politiskā sistēma ir stabila?

 

VI. DAWP vizuālais panelis

GVFP DEMOKRĀTISKĀS VESELĪBAS PANELIS

 

Institūcijas:

████████░░  80

 

Demokrātiskā atbildība:

███████░░░  70

 

Sabiedrības saliedētība:

██████░░░░  60

 

Pārvaldības kapacitāte:

████████░░  82

 

Polarizācijas risks:

█████░░░░░  50

 

 

KOPĒJAIS SIGNĀLS:

 

🟡 UZMANĪBAS ZONA

 

VII. DAWP galvenā vērtība

Līdz šim politikas analīze galvenokārt jautāja:

"Kas ir ievēlēts?"

GVFP jautā plašāk:

"Kādā kvalitātē demokrātiskā sistēma funkcionē un kādi riski jānovērš savlaicīgi?"

 

VIII. GVFP pilnā arhitektūra pēc DAWP izveides

                 GUDRAIS VĒLĒTĀJS

 

                        │

 

                  KANDIDĀTI

                        │

              KUS + PDI + DKAI

                        │

 

                    PARTIJAS

                        │

             PDKI + PAS + PIKI + PSI

                        │

 

                  KOALĪCIJAS

                        │

                    DNKI

                        │

 

          DEMOKRĀTISKĀ AGRĪNĀ BRĪDINĀŠANA

                        │

 

              DEMOKRĀTIJAS NOTURĪBA

 

Tagad GVFP sistēma iegūst vēl vienu ļoti svarīgu dimensiju: tā vairs nav tikai vēlēšanu izvēles platforma, bet kļūst par demokrātiskās kvalitātes monitoringa modeli.

 

Uz šāda pamata var izveidot "GVFP Demokrātiskās kvalitātes gada pārskatu 2026"(GDKGP–2026) — metodoloģiju, ar kuru pēc vēlēšanām varētu katru gadu mērīt:

• Saeimas darba kvalitāti;
• Valdības darbības atbildību;
• demokrātiskās uzticības dinamiku;
• risku izmaiņas laikā. Formas sākums

Formas beigas

 

Šis ir būtisks noslēdzošais elements, jo līdzšinējie modeļi (KUS → PDI → DKAI → PDKK → KDNS → DAWP) galvenokārt vērtēja ieejas nosacījumus un riskus, bet gada pārskats ļauj pāriet uz atbildi jautājumam: Kā demokrātiskā sistēma faktiski darbojas pēc vēlēšanām, vai tās kvalitāte uzlabojas vai pasliktinās laikā?

Pārskats būtu nevis politiska kritika, bet regulārs demokrātiskās veselības audits.

 

GVFP DEMOKRĀTISKĀS KVALITĀTES GADA PĀRSKATS 2026

 

Mērķis

Izveidot ikgadēju analītisku dokumentu, kas novērtē:

1.     Saeimas darba kvalitāti;

2.     Valdības pārvaldības kvalitāti;

3.     demokrātiskās atbildības līmeni;

4.     sabiedrības uzticības dinamiku;

5.     demokrātiskās noturības riskus.

 

I. GDKGP struktūra

 

                    │

 

        ┌───────────┼───────────┐

 

   PARLAMENTS   VALDĪBA   SABIEDRĪBA

 

        │          │          │

 

       PDI        PIKI       SSI

 

        │          │          │

 

        └──────────┼──────────┘

 

                   │

 

          DEMOKRĀTISKĀS KVALITĀTES

             GADA INDEKSS (DKGI)

 

II. Demokrātiskās kvalitātes gada indekss (DKGI)

Indeksu interpretācija

DKGI	Demokrātiskās kvalitātes stāvoklis
90–100	🟢 Ļoti augsta kvalitāte
75–89	🟢 Stabilas demokrātiskās institūcijas
60–74	🟡 Funkcionējoša, bet ar riskiem
45–59	🟠 Ievainojama demokrātiskā vide
<45	🔴 Sistēmisks risks

 

III. 1. nodaļa

Latvijas parlamenta kvalitātes audits

Parlamentārās darbības indekss (PDI)

Vērtē:

Kritērijs	Svars
Likumdošanas iniciatīvas	20%
Darbs komisijās	20%
Debašu kvalitāte	15%
Priekšlikumu kvalitāte	20%
Sabiedrības interešu pārstāvība	15%
Atbildīga balsošana	10%

 

Galvenie jautājumi:

• Vai deputāti rada kvalitatīvus likumus?
• Vai debates balstās argumentos?
• Vai opozīcija efektīvi kontrolē varu?
• Vai vairākums respektē mazākuma tiesības?

Saeimas darbības pamatuzdevums ir nodrošināt likumdošanas procesu un parlamenta funkciju īstenošanu.

 

IV. 2. nodaļa

Demokrātiskās atbildības audits

DKAI gada novērtējums

D1. Konstitucionālā atbildība

Jautājums:

Vai vara tiek izmantota Satversmes garā?

Indikatori:

🟢 institūciju respektēšana
🟡 atsevišķi konflikti
🔴 sistemātiska institūciju vājināšana

 

D2. Sabiedrības integritāte

Analizē:

• politisko komunikāciju;
• polarizācijas līmeni;
• spēju veidot dialogu.

 

D3. Rīcības un balsojumu atbildība

Vērtē:

• valstiski nozīmīgus balsojumus;
• atbilstību publiski deklarētām vērtībām;
• lēmumu sekas.

 

V. 3. nodaļaValdības kvalitātes audits

Pārvaldības kapacitātes indekss (PIKI)

Vērtē:

Joma	Jautājums
Stratēģija	Vai Valdībai ir ilgtermiņa redzējums?
Izpilde	Vai solījumi tiek realizēti?
Efektivitāte	Vai resursi tiek izmantoti lietderīgi?
Krīžu vadība	Vai reakcija ir profesionāla?
Atbildība	Vai tiek analizētas kļūdas?

 

VI. 4. nodaļa

Demokrātiskās agrīnās brīdināšanas sadaļa

DAWP gada signāli

Indikators	2026 novērtējums
Institūciju uzticība	🟡/🟢
Politiskā polarizācija	🟡
Dezinformācijas ietekme	🟡
Parlamentārā kultūra	🟡/🟢
Valsts pārvaldības kvalitāte	🟡/🟢

 

VII. Demokrātiskās kvalitātes "informācijas panelis"

 

LATVIJAS DEMOKRĀTISKĀ VESELĪBA

 

Institūciju kvalitāte

████████░░ 80

 

Parlamenta darba kvalitāte

███████░░░ 75

 

Demokrātiskā atbildība

███████░░░ 72

 

Valdības kapacitāte

████████░░ 82

 

Sabiedrības saliedētība

██████░░░░ 65

 

 

KOPĒJAIS DKGI:

 

75 / 100

 

STATUSS:

 

🟢 STABILA, BET UZRAUGĀMA DEMOKRĀTIJA

 

VIII. Gada pārskata "sarkanie karogi"

GDKGP īpašā sadaļa:

Demokrātiskās kvalitātes riska reģistrs

Risks	Agrīnais signāls
Institūciju vājināšana	Uzbrukumi neatkarīgām institūcijām
Populisma pieaugums	Vienkāršoti risinājumi sarežģītām problēmām
Sabiedrības šķelšana	Pastāvīga "mēs–viņi" retorika
Kompetences kritums	Profesionālisma aizstāšana ar lojalitāti
Atbildības trūkums	Vainīgo meklēšana ārpus sistēmas

 

IX. GDKGP ilgtermiņa vērtība

Pēc 5–10 gadiem iespējams salīdzināt:

Gads	DKGI
2026	—
2027	—
2028	—
2029	—
2030	—

Tādējādi rodas:

Latvijas demokrātiskās kvalitātes laika līkne

 

X. GVFP pilnā arhitektūra pēc GDKGP izveides

KANDIDĀTS

   ↓

KUS + PDI + DKAI

 

PARTIJA

   ↓

PDKI + PAS + PIKI + PSI

 

KOALĪCIJA

   ↓

KDNS

 

VALSTS

   ↓

DAWP

 

LAIKS

   ↓

GVFP DEMOKRĀTISKĀS KVALITĀTES GADA PĀRSKATS

  

Secinājums

Šādā veidā GVFP vairs nav tikai vēlētāja izvēles palīgs. Metodoloģiski tas kļūst par demokrātiskās pārvaldības kvalitātes monitoringa sistēmu.

 

Noslēgumā piedāvāju "GVFP metodoloģijas rokasgrāmatu"

— vienotu standartu, kurā apkopots:

• visas formulas;
• indeksu svari;
• pierādījumu standarti;
• vērtēšanas procedūras;
• auditēšanas principi.

 

Šo rokasgrāmatu var uzskatīt par līdz šim izveidotās sistēmas metodoloģisko kodolu.

Svarīgi uzsvērt, ka šis dokuments nav tikai apraksts par indeksiem. Tā funkcija ir nodrošināt, ka jebkurš neatkarīgs pētnieks, institūcija vai sabiedriska organizācija varētu atkārtot vērtēšanas procesu, pārbaudīt izmantotos pierādījumus un saprast gala secinājumu izveides loģiku.

 

GUDRA VĒLĒTĀJA IZVĒLES PLATFORMAS

METODOLOĢIJAS ROKASGRĀMATA

Demokrātiskās kvalitātes, parlamentārās darbības un politiskās atbildības novērtēšanas standarts

 

 

I. GVFP MISIJA UN PAMATPRINCIPI

 

1.1. Mērķis

GVFP mērķis ir nodrošināt vēlētājam objektīvu, strukturētu un pierādījumos balstītu instrumentu politisko kandidātu, partiju un demokrātiskās sistēmas kvalitātes izvērtēšanai.

 

1.2. Pamatprincips

GVFP neizvērtē:

❌ kandidāta popularitāti;
❌ mediju redzamību;
❌ emocionālo pievilcību;
❌ partijas reklāmas kvalitāti.

GVFP izvērtē:

✅ profesionālo kompetenci;
✅ faktiskos darba sasniegumus;
✅ demokrātisko atbildību;
✅ publiskos rezultātus;
✅ institucionālās uzvedības kvalitāti.

 

II. GVFP SISTĒMAS ARHITEKTŪRA

                    VĒLĒTĀJS

 

                       │

 

              KANDIDĀTA PROFILS

 

                       │

 

       ┌───────────────┼───────────────┐

 

      KUS             PDI             DKAI

 

       │               │                │

 

       └───────────────┼───────────────┘

 

                       │

 

              INTEGRĒTAIS PROFILS

 

                       │

 

                     PARTIJA

 

                       │

 

       PAS + PIKI + PSI + PDKI

 

                       │

 

                    KOALĪCIJA

 

                       │

 

                     KDNS

 

                       │

 

                    VALSTS

 

                       │

 

                    DAWP

 

III. INFORMĀCIJAS UN PIERĀDĪJUMU STANDARTS

 

3.1. Avotu hierarhija

A līmenis — primārie avoti

Augstākā uzticamība:

• Saeimas oficiālā informācija;
• CVK dati;
• likumprojekti;
• balsojumu protokoli;
• amatpersonu deklarācijas;
• oficiāli publiskie dokumenti.

 

B līmenis — sekundārie avoti

Izmantojami kontekstam:

• kvalitatīvi mediji;
• ekspertu analīzes;
• akadēmiskie pētījumi.

 

C līmenis — papildinformācija

Izmantojama tikai kā indikators:

• sociālie tīkli;
• publiskie komentāri;
• diskusiju materiāli.

 

3.2. Pierādījuma kvalitātes indekss (PKI)

Katram nozīmīgam secinājumam piešķir:

Vērtība	Nozīme
5	tiešs oficiāls pierādījums
4	vairāki uzticami avoti
3	ticams publisks avots
2	nepilnīga informācija
1	nepārbaudīts signāls

IV. KANDIDĀTU NOVĒRTĒŠANAS SISTĒMA

 

4.1. KUS

Kandidāta profesionālās kompetences indekss

Svars:

Kritērijs	Svars
Izglītība un zināšanas	15%
Profesionālā pieredze	15%
Vadības pieredze	25%
Parlamentārā pieredze	25%
Normatīvo iniciatīvu kvalitāte	20%

 

4.2. PDI

Parlamentārās darbības indekss

Mēra:

Kritērijs	Svars
Komisiju darbs	20%
Likumdošanas aktivitāte	20%
Debašu kvalitāte	15%
Priekšlikumu kvalitāte	20%
Sabiedrības interešu pārstāvība	15%
Atbildīga balsošana	10%

 

4.3. DKAI

Demokrātiskās un konstitucionālās atbildības indekss

Galvenais GVFP filtrs.

 

D1. Konstitucionālā atbildība

Vērtē:

• Satversmes principu ievērošanu;
• tiesiskuma respektēšanu;
• demokrātisko institūciju atbalstu.

 

D2. Sabiedriskā atbildība

Vērtē:

• sabiedrības saliedētību;
• komunikācijas kultūru;
• spēju veidot dialogu.

 

D3. Rīcības un balsojumu atbildība

Vērtē:

• valstiski nozīmīgus balsojumus;
• publisko rīcību;
• politisko konsekvenci.

 

DKAI korekcijas princips

Svarīgs GVFP noteikums:

Augsta aktivitāte nevar pilnībā kompensēt demokrātiskās atbildības trūkumus.

Formula:

Integrētais profils=(PDI+KUS)−DKAI riska korekcija Integrētais\ profils = (PDI + KUS) - DKAI\ riska korekcija\ Integrētais profils = (PDI+KUS) − DKAI riska korekcija

 

V. PARTIJU NOVĒRTĒŠANA

 

5.1. PAS

Programmas kvalitātes indekss

Kritēriji:

Kritērijs
Stratēģiskā skaidrība
Mērķu konkrētība
Rīcības mehānismi
Finanšu pamatojums
Juridiskā realizējamība
Institucionālā realizējamība
Faktu izmantošana
Inovatīvais potenciāls

 

5.2. PIKI

Programmas īstenošanas kapacitātes indekss

Jautājums:

Vai partija spēj realizēt to, ko sola?

Vērtē:

• ekspertīzi;
• cilvēkresursus;
• pārvaldības pieredzi;
• finansējuma realitāti.

 

5.3. PSI

Politiskās stabilitātes indekss

Vērtē:

• vērtību konsekvenci;
• programmas stabilitāti;
• politisko prognozējamību.

 

VI. PARTIJU DEMOKRĀTISKĀS KVALITĀTES INDEKSS

 

PDKI formula:

PDKI=KUS(25%)+PDI(25%)+DKAI(30%)+PAS(20%)PDKI = KUS(25\%) + PDI(25\%) + DKAI(30\%) + PAS(20\%)PDKI=KUS(25%)+PDI(25%)+DKAI(30%)+PAS(20%)

 

VII. KOALĪCIJU ANALĪZE

 

KDNS

Koalīciju demokrātiskās noturības simulators

Vērtē:

• kopējo kompetenci;
• demokrātisko atbildību;
• stabilitāti;
• risku koncentrāciju.

 

VIII. DEMOKRĀTISKĀS AGRĪNĀS BRĪDINĀŠANAS SISTĒMA (DAWP)

Monitorē:

Joma	Indikators
Institūcijas	Uzticība un neatkarība
Komunikācija	Polarizācijas risks
Sabiedrība	Saliedētība
Pārvaldība	Kompetence
Atbildība	Lēmumu kvalitāte

 

IX. GADA DEMOKRĀTISKĀS KVALITĀTES PĀRSKATS (DKGI)

Formula:

DKGI=PDI(20%)+DKAI(30%)+PIKI(20%)+DNI(20%)+SSI(10%)DKGI = PDI(20\%) + DKAI(30\%) + PIKI(20\%) + DNI(20\%) + SSI(10\%)DKGI=PDI(20%)+DKAI(30%)+PIKI(20%)+DNI(20%)+SSI(10%)

 

X. KRĀSU KLASIFIKĀCIJA

Krāsa	Nozīme
🟢	augsta demokrātiskā kvalitāte
🟡	funkcionējoša sistēma ar riskiem
🟠	paaugstināta uzmanības zona
🔴	sistēmisks risks

 

XI. AUDITĒJAMĪBAS PRINCIPS

 

Pie katra gala vērtējuma jābūt:

1.     pierādījumam;

2.     avota norādei;

3.     vērtēšanas kritērijam;

4.     punktu piešķiršanas pamatojumam;

5.     nenoteiktības norādei.

 

XII. GVFP ĒTISKIE IEROBEŽOJUMI

 

GVFP:

✅ speciāli nevērtē personības "morālo seju/vērtību";
✅ nevērtē privāto dzīvi, ja tai nav publiskas nozīmes;
✅ neizdara secinājumus bez pierādījumiem;
✅ atdala faktu no interpretācijas.

 

XIII. GVFP GALVENAIS PRINCIPS

 

Demokrātijas kvalitāti nosaka/raksturo ne tikai tas, kas iegūst/pielieto varas pilnvaras, bet, jo vairāk, tas, kā šī vara tiek izmantota sabiedrības kopējam un katra tās locekļa labumam.

 

XIV. GVFP attīstības ceļakarte

 

GVFP - 2026

✅ kandidātu analīze
✅ partiju analīze
✅ demokrātiskās atbildības filtrs
✅ koalīciju simulācija

GVFP - 2027–2028

Plānotie papildinājumi:

• automatizēta datu ieguve;
• AI atbalstīta pierādījumu klasifikācija;
• starptautisks demokrātijas salīdzinājums;
• Baltijas demokrātiskās kvalitātes indekss.

 

Kopsavilkums

 

Tagad Gudra Vēlētāja Platforma (GVFP) ir ieguvusi metodoloģiskā standarta formu. No konceptuālas idejas tā pārtop par auditējamu demokrātiskās kvalitātes novērtēšanas sistēmu.

Ir noiets komplicēts, garš un sarežģīts ceļš līdz šādai pilnvērtīgai Gudra vēlētāja izvēles platformas konceptuālajai arhitektūrai. Soli pa solim ir  izveidota savstarpēji saistīta sistēma:

1. Kandidāta līmenis

• KUS — profesionālās kapacitātes novērtējums;
• PDI — faktiskās parlamentārās darbības analīze;
• DKAI — demokrātiskās un konstitucionālās atbildības filtrs.

2. Partijas līmenis

• PAS — programmas kvalitāte;
• PIKI — īstenošanas kapacitāte;
• PSI — politiskā stabilitāte;
• PDKI — partijas demokrātiskās kvalitātes indekss.

3. Sistēmas līmenis

• PDKK — partiju demokrātiskās kvalitātes karte;
• KDNS — koalīciju demokrātiskās noturības simulators;
• DAWP — demokrātiskās agrīnās brīdināšanas panelis;
• GDKGP — demokrātiskās kvalitātes gada pārskats.

4. Sabiedrības/vēlētāja pielietojuma līmenis

• "Latvijas demokrātiskās kvalitātes navigators 2026".

 

Viens no būtiskākajiem metodoloģiskajiem sasniegumiem šeit ir tieši tas, ka vairs netiek formāli vērtēta tikai politiskā aktivitāte vai amata statusam un pilnvarām atbilstošā kompetence, bet vērtējuma objektivitātes/patiesuma vārdā tiek izmantots demokrātiskās  un konstitucionālās atbildības filtrs (DKAI).   Jo demokrātiskā sistēmā tomēr vissvarīgākais ir jautājums “Vai konkrētā rīcība/darbība rada apstākļus, nodrošina iespējas cilvēka  personības potenciāla pilnvērtīgai realizācijai un  palielina visas sabiedrības kopējo labumu, veicina demokrātijas noturību!

Autors, radoši izmantojot MI rīkus un sniegtās iespējas, ir pielicis visas pūles, lai racionāli domājošs vēlētājs rastu vispusīgi argumentētu atbildi uz šo jautājumu un izdarītu sociāli atbildīgu izvēli, balsojot par konkrēto partiju/apvienību un tās virzītajiem kandidātiem. Tieši DKAI ieviešana ir ļāvusi papildināt tradicionāli ierasto politiskās darbības efektivitātes vērtējumu ar demokrātiskās atbildības dimensiju.

 

P.S. Saņemot sabiedrības kritiski konstruktīvu vērtējumu/atbalstu, tālākas digitalizācijas un detalizācijas nolūkos ir iespējams arī izveidot "GVFP Tehnisko specifikāciju", kurā būtu aprakstīta datu struktūra, kandidāta kartītes formāts, datubāzes lauki un algoritmiskā aprēķinu loģika. Tas jau būtu pamats digitālas platformas prototipam! 

Publikācijas par šo tematiku:

Ar ko izceļas katrs kandidātu saraksts? 

Artjoms Ļipins , Andrejs Zacarinnijs , Jānis Tereško

 2026. gada 27. jūlijs  

Vīrietis ar augstāko izglītību un pieredzi uzņēmējdarbībā – tāds ir biežāk sastopamais kandidāta profils lielākajā daļā 2026. gada Saeimas vēlēšanu sarakstu. Kamēr vienā sarakstā dominē cilvēki, kuri ministriju un pašvaldību gaiteņus pazīst jau sen, citā pulcējas politikas debitanti. Dažās partijās gados jaunu kandidātu ir daudz – tikai saraksta augšgalā viņi gandrīz nav sastopami.

TVNET izpētīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicēto informāciju par 1433 kandidātiem, lai saprastu, kas īsti 2026. gadā vēlas nonākt Saeimā.

Šajās vēlēšanās izvēle kļuvusi īsāka: uz 100 Saeimas vietām pretendē 14 saraksti – par pieciem mazāk nekā 2022. gadā. Mazāks ir arī kandidātu skaits, taču paši saraksti kļuvuši savstarpēji atšķirīgāki.

Rezultāts ir četrpadsmit dažādi politiķu komplekti.

Šajā publikācijā mēs izskatīsim vairākus svarīgus aspektus, kuros priekšvēlēšanu saraksti atšķiras, un noslēgumā sniegsim vispārīgu pārskatu ar secinājumiem.

Izglītība, dzimums un vecums 

Augstākā izglītība ir norma

Bet sāksim ar to reto rādītāju, kas ir kopīgs visiem sarakstiem, – izglītība. Kandidāti ar augstāko izglītību ir vairākumā visos četrpadsmit sarakstos.

Principiāla atšķirība ir kandidātu izglītības līmenī. Partiju “Jaunā Vienotība”, “Apvienotais saraksts”, “Progresīvie” un “Mēs mainām noteikumus” sarakstos cilvēku ar augstāko izglītību ir vairāk nekā 90%, turpretī, piemēram, partijā “Stabilitātei!” šādu kandidātu ir tikai 51,7%. Nedaudz vairāk ir partijā “Gobzema saraksts” – vien 54,8%.

Jāatzīmē, ka dažos sarakstos ir arī cilvēki ar pamatizglītību. Visvairāk šādu cilvēku ir partijā “Suverēnā vara”/apvienība "Jaunlatvieši" (5,6%), partijā “Stabilitātei!” (5%) un partijā “Saskaņas centrs” (4,8%).

Runājot par augstāko izglītību, ir interesanti paskatīties, tieši kur tā ir iegūta. Lielākā daļa kandidātu priekšroku devuši Latvijai. Taču šajā kontekstā izceļas partija “Progresīvie”, kuras sarakstā gandrīz ceturtdaļa ir ieguvuši augstāko izglītību citās valstīs: Lielbritānijā, Nīderlandē, ASV, Polijā un tā tālāk.

Politiskā un dzīves pieredze

Kas jau zina, kur ministrijā atrodas kafijas automāts?

Taču vecums ir vecums, bet ir arī atšķirības. Kāds politikā debitē 60 gadu vecumā, bet kāds jau 32 gados ir kļuvis par parlamentā pārstāvētas partijas vadītāju. Tāpēc salīdzināsim sarakstus tieši pēc politiskās pieredzes.

Ir svarīgi uzreiz precizēt, ka statistikas nolūkos mēs izmantojam Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) oficiālos datus. Savukārt tajos tiek ņemti vērā tikai tie cilvēki, kuri pēdējos četrus gadus ir aktīvi darbojušies politikā. Tāpēc, piemēram, saskaņā ar šiem datiem Arigo Toro (Aldis Gobzems) nav politiskās pieredzes, neraugoties uz to, ka viņš bija 13. Saeimas deputāts un pat premjerministra amata kandidāts.

Saskaņā ar šiem datiem “Jaunā Vienotība” visvairāk izskatās pēc profesionālās politikas komandas. Tas nav tikai dažu pazīstamu līderu efekts: pieredzējušu cilvēku šajā sarakstā ir salīdzinoši daudz arī ārpus pašas augšdaļas. Daudz pieredzējušu kandidātu ir arī ZZS, “Apvienotajā sarakstā” un Nacionālajā apvienībā.

Pretējā galā atrodas JKP, “Mēs mainām noteikumus” un Gobzema saraksts. “Mēs mainām noteikumus” kandidātu vidū gan ir bijušie “KPV LV” un “Saskaņas” politiķi, kā arī ilggadējais deputāts Aleksandrs Kiršteins, un Gobzema sarakstu, loģiski, vada bijušais Saeimas deputāts Arigo Toro, taču pārsvarā sarakstos nav daudz politisko sirmgalvju.

Vai tas nozīmē svaigas vēsmas vai instrukcijas meklēšanu jau pirmajā darba dienā – tas jāizlemj vēlētājam. Jāpiebilst, ka šeit ņemta vērā tikai publiskajos amatu datos redzamā pieredze, nevis visa cilvēka iespējamā darbība politikā.

Kā jau varētu gaidīt, kad runa ir par sarakstu pirmo piecinieku, pieredzi sāk novērtēt augstāk. Trīspadsmit no 14 partijām redzamākās pozīcijas daudz biežāk uztic cilvēkiem, kuri politikā jau ir darbojušies.

ZZS šādu kandidātu īpatsvars pieaug no 23,2% visā sarakstā līdz 68% pirmajās vietās. “Apvienotajā sarakstā” – no 22,4% līdz 60%, Nacionālajā apvienībā – līdz 56%. Interesanti, ka “Jaunajā Vienotībā” šajā ziņā pieaugums nav tik ievērojams. Tikai no 29,6% līdz 44%.

Nauda, īpašums un dzīvesvieta 

Nauda partiju krāsas neievēro

Sarakstu pirmo numuru deklarācijas rāda ļoti atšķirīgas finanšu pasaules. Vieniem norādīti lieli uzkrājumi un maz parādu, citiem – ievērojamas saistības, bet daļai nav deklarēts ne viens, ne otrs.

Vēl jāatzīmē, ka ne visi politiķi ir aizpildījuši visas ailes. Turklāt daudzi ir pārrakstījuši daļu no saviem īpašumiem uz ģimenes locekļiem. Tāpēc tieša salīdzināšana jāveic piesardzīgi. Tomēr pat šādā gadījumā gribētos izcelt spilgtākos piemērus.

Visvairāk transportlīdzekļu pieder Imantam Konutim (“Latvija pirmajā vietā”) – veseli 25. Otrajā vietā ar 21 transportlīdzekli ir Aleksejs Koteļeņecs (“Saskaņas centrs”), taču viņš ir acīmredzams motociklu entuziasts; galu galā viņam pieder visvairāk motociklu – 14.

Visvairāk nekustamo īpašumu (27) pieder Sandim Bergmanim (“Saskaņas centrs”). Taču ne pārāk tālu no viņa atpaliek Aldis Ločmelis (Nacionālā apvienība) – viņam pieder 25 nekustamie īpašumi. Tikpat daudz dažādu objektu kopā pieder Jūlijai un Vjačeslavam Stepaņenko (“Suverēnā vara”).

Runājot tieši par naudu, vislielākās parādsaistības, vairāk nekā miljons eiro, ir Gintam Vilgertam (“Mēs mainām noteikumus”), savukārt vislielākais līdzekļu pārpalikums salīdzinājumā ar parādsaistībām ir “Jaunās Vienotības” pārstāvim Artūram Tjušam – vairāk nekā 2 miljoni eiro.

Rīdzinieki – nozīmīga nākamo deputātu daļa

Saeimas vēlēšanas notiek visā Latvijā, taču Rīgā dzīvo aptuveni trešdaļa no visas valsts iedzīvotājiem. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka arī kandidātu vidū ir daudz rīdzinieku.

Vislielākais galvaspilsētas iedzīvotāju īpatsvars ir “Stabilitātei!” sarakstā – 63,3% kandidātu ir deklarējuši dzīvesvietu Rīgā. Jāatzīmē, ka par savu dzīvesvietu Rīgu izvēlējies arī Aleksejs Rosļikovs, kurš de facto jau vairākus mēnešus dzīvo Baltkrievijā, bēgot no tiesas prāvas.

Savukārt saraksti, kuros ir vislielākā citu pilsētu un Rīgas rajonu pārstāvju daļa, ir ZZS (28%), “Latvija pirmajā vietā” un “Apvienotais saraksts” (katrs pa 28,8%).

Par katru sarakstu detalizētāk 

Nauda, īpašums un dzīvesvieta

Ar ko izceļas katrs kandidātu saraksts?

Tātad, ar ko katrs saraksts atšķiras no pārējiem? Katram ir sava vizītkarte – un dažkārt tā pasaka vairāk nekā priekšvēlēšanu sauklis.

Mēs centāmies atrast kaut ko īpašu par katru variantu, lai gan tas ne vienmēr bija viegli.

Partija “Mēs mainām noteikumus” izceļas ar nelielu profesionālo politiķu īpatsvaru, savukārt ZZS saraksts ir "visvecākais". “Apvienotajā sarakstā” ir visvairāk valsts pārvaldes pārstāvju, bet JKP sarakstā ir vislielākais uzņēmēju sektora īpatsvars.

Ja visus kandidātus mēģinātu apvienot vienā portretā, pretī skatītos aptuveni 48 gadus vecs vīrietis ar augstāko izglītību un darbu privātajā sektorā. Taču partiju “ģimenes albumi” izskatās diezgan atšķirīgi.

Gobzema saraksts un “Progresīvie” ir jaunākie. ZZS un “Latvija pirmajā vietā” – vecākie. Savukārt “Jaunā Vienotība”, ZZS un “Apvienotais saraksts” visvairāk atgādina profesionālās politikas komandas, kamēr Gobzema sarakstā, JKP un “Mēs mainām noteikumus” politiski pieredzējušu kandidātu ir maz.

Paskatieties uz šīm kartītēm. Par šiem sarakstiem mēs balsosim jau oktobrī. Un, lai gan sausā statistika nav vienīgais lēmumu pieņemšanas veids, tā ir pietiekami svarīga un var ietekmēt jūsu izvēli.

https://www.tvnet.lv/8512830/neiekap-balso-ar-ko-izcelas-katrs-kandidatu-saraksts

 

Informācijas manipulācija vēlētāju maldināšanai bieži balstās uz emociju uzkurināšanu, puspatiesību izplatīšanu un sociālo mediju rīku izmantošanu. Galvenās metodes ietver emociju izmantošanu, melu un viltus ziņu izplatīšanu, kā arī algoritmu kontroli.

Galvenās manipulācijas metodes

• Emociju un baiļu kurināšana: Izmanto dusmas, bailes vai cerības, lai cilvēki rīkotos emociju, nevis loģikas vadīti.
• Viltus ziņas un dziļviltojumi: Rada nepatiesus attēlus, video vai audio ierakstus, lai parādītu politiķus nepatiesās situācijās.
• Puspatiesības un konteksta raušana: Izņem teikumus no konteksta, lai mainītu to jēgu uz pretējo.
• Sociālo tīklu algoritmi: Pielāgo saturu tā, lai tas, izmantojot Facebook un citu platformu datus, nonāktu tikai noteiktu cilvēku redzeslokā.  

Kā manipulēt ar informāciju, lai apjātu vēlētājus

 

Toms LūsisTVNET publicists

2026. gada 3. jūlijs

Nesen jaunais vecais Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) izdeva rīkojumu Kultūras ministrijas (KM) padotības iestādēm no publiskās telpas izslēgt krievu valodas lietojumu. Kas būtībā nozīmē vienkārši nedrukāt svešvalodā reklāmas plakātus un nepublicēt tajā ierakstus sociālajos tīklos. Jo šī tomēr ir Latvijas KM un valoda mums viena. It kā nekā dramatiska vai pārsteidzoša.

Tomēr ir priekšvēlēšanu laiks un politiķiem aktīvi jācenšas uzrunāt savus elektorātus, tāpēc arī šis rīkojums tika interpretēts visnotaļ amizanti. Šī, protams, nav pirmā reize, kad līdzīgā kontekstā izceļas tieši Ainārs Šlesers.

Tātad, vispirms politiķis sociālajos tīklos publicēja video no puertorikāņu repera “Bad Bunny” koncerta Londonā, kuru pats apmeklējis. Iepriekš nebiju Aināru iztēlojies kā latīņamerikāņu repa fanu, jo īpaši tāpēc, ka šī paša mākslinieka uzstāšanos “Super Bowl” vēl ne tik sen kritizēja viņa iecienītais politiķis Donalds Tramps. Toreiz Tramps šovu nosauca par “absolūti briesmīgu” un “vienu no visu laiku sliktākajiem”, kā arī sūdzējās, ka neviens nevar saprast dziesmu tekstus, un dejošanu nosauca par “pretīgu”. Bet lai nu būtu.

Pie video Šlesers bija pievienojis sekojošo tekstu:

“Londonā notiek koncerts spāņu valodā️Nevienam neienāk pat prātā aizliegt šo koncertu️

Angļu valoda ir Lielbritānijas oficiālā valoda, bet cilvēki publiskās vietās var runāt jebkurā valodā.

Starp citu, Lielbritānijā dzīvo vairāk nekā simts tūkstoši Latvijas pilsoņi, kuri arī drīkst publiskās vietās runāt latviešu valodā! Arī Latvijā cilvēkiem ir jābūt tiesībām runāt savā dzimtā valodā! Aicinu necīnīties Latvijā PRET krievu valodu!

Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris ir neatņemama daļa no Rīgas un Latvijas!”

Protams, Ainārs jau vienkārši konstatē faktus. Loģiski, ka nevienam neienāk prātā aizliegt koncertu, angļu ir oficiālā valoda, utt. Tomēr ar šo tiek doti mājieni, ka Latvijā tūdaļ kāds kaut ko aizliegs, cilvēki vairs nedrīkstēs sarunāties citās valodās, atcels koncertus svešvalodās un būtībā aizklapēs Čehova teātri. Un tas viss izzīsts no Puntuļa rīkojuma.

Tas nekas, ka Latvijā burtiski katru otro dienu notiek koncerti krievu valodā, gluži kā jebkurā citā valodā un būtu ne tikai absurds, bet pat pilnīgākais idiotisms iztēloties, ka Latvijā varētu atļaut vienīgi koncertus latviešu valodā.

Vēl tikai ar varu visiem piespiest skatīties “Latvijas Sirdsdziesmu” un dziedāt līdzi dziesmām.

Tas nekas, ka publiskās vietās Latvijā nevienam nav aizliegts runāt jebkurā valodā, kādā vien viņš vēlas. Vienalga – savā dzimtajā valodā, kāda cita dzimtajā valodā, kāda mirstamajā valodā vai kaut vai nesakarīgi buldurējot. Šāds aizliegums demokrātiskā valstī pat nebūtu iespējams.

Un tas nekas, ka Čehova teātri neviens negrasās nedz klapēt ciet, nedz arī kaut ko mainīt tā repertuārā. Tomēr no deputāta rakstītā izlasās, ka šīs visas lietas notiek.

Es un jūs saprotam, kāds sviests tiek kults un kaut kādā mērā tas ir pat visnotaļ komiski. Tomēr, iztēlojoties “Latvija pirmajā vietā” (LPV) elektorātu, tā spēju kritiski izvērtēt uzņemto informāciju un izdarīt secinājumus, vairs nav tik smieklīgi. Jo, ticiet man – būs cilvēki, kuri aizies nobalsot par šo partiju tikai tāpēc, lai netiktu slēgts teātris un savā starpā neaizliegtu sarunāties citās valodās.

Tad Ainārs turpina: “NA ministrs grib demontēt uzrakstus krievu valodā, kuri atrodas uz Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra fasādes! Vai nākamais solis būt demontēt visu teātri? [..] Aicinu, pirmkārt, latviešus aktīvi iestāties PRET Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra iznīcināšanu!”

Šeit kirilicas uzraksta noņemšana jau pārtop teātra demontēšanā, bet soli vēlāk jau visus aicina iestāties pret teātra iznīcināšanu. Tātad nu jau kļuvis pilnīgi nepārprotami, ka teātri plānots iznīcināt, jo pats idejas autors būtībā atsaucas pats uz savu ierakstu, kas to it kā apstiprina.

Jau mirkli vēlāk Šlesers publicē kārtējo video ar pavadtekstu: “Aicinu visus Latvijas un Rīgas patriotus pulcēties 7.jūlijā 17:00 pie Mihaila Čehova Rīgas Krievu Teātra uz protestu, lai aizstāvētu mūsu mīļo teātri, lai šis teātris netiktu iznīcināts!”

Vajadzēja vien divus ierakstus ar pilnīgām muļķībām, lai radītu pilnīgi aplamību, bet nu jau ir pilnīgi skaidrs, ka teātris tiek iznīcināts, tāpēc iedzīvotājiem jāiziet ielās. Kārtējā bezmaksas reklāma izdevusies – LPV dodas glābt Čehova teātri!

Pilnai laimei, protams, arī kārtējais mākslīgā intelekta video. Šajā video gan veidotāji sajaukuši Čehovus un Mihaila Čehova vietā ielikuši Antonu Čehovu, kurš ir pilnīgi cits cilvēks un kuram nav saistības ar konkrēto teātri.

Un pēc šāda notikuma nu jau arī daļa skeptiskāk noskaņoto iedzīvotāju varētu sākt ticēt nepatiesībai. Lai gan patiesībā rīkojums paredz vien KM padotības iestādēm, tostarp Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris”, no publiskās telpas izslēgt svešvalodu lietojumu. No tā tika uzpūsta teātra iznīcināšana.

Kultūras ministrs pat neieminējās par to, ka varētu, piemēram, no teātra nosaukuma izņemt vārdu “krievu”, kā tas paveikts mūsu kaimiņvalstīs. Lietuvā bijušais Lietuvas Krievu drāmas teātris tika pārdēvēts par Viļņas Veco teātri. Bet Igaunijā vienīgais profesionālais krievu teātris Tallinā, kas agrāk bija pazīstams kā Igaunijas Krievu teātris, mainīja nosaukumu uz Sidalinnas teātris (Pilsētas centra teātris). Abos turpina iestudēt izrādes krievu valodā.

Un Puntulis pat nepacēla jautājumu par to, vai valsts iestādēm par valsts naudu tik tiešām vispār vajadzētu turpināt iestudēt lugas svešvalodā, kas patiesībā būtu visnotaļ apspriežams jautājums. Nē – tikai krievu valodas noņemšana no fasādes un plakātiem. Bet pavei, kas no tā tika uzpūsts.

https://www.tvnet.lv/8501454/lusis-komente-ka-manipulet-ar-informaciju-lai-apjatu-veletajus  

Par ko cilvēki balsotu, ja rīt notiktu vēlēšanas? Jaunākie partiju reitingi nesuši pārsteigumus

1. augusts 2026

Jūlijā populārākais politiskais spēks Latvijā bijis premjera Andra Kulberga pārstāvētais “Apvienotais saraksts” (AS), bet Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) reitings turpinājis samazināties, vēsta Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM), atsaucoties uz pētījumu centra SKDS jūlijā veikto aptauju.

AS jūlijā atbalstīja 12,2% aptaujāto salīdzinājumā ar 9,8% jūnijā. Otro vietu ieņēma “Suverēnā vara/Jaunlatvieši”, kuras reitings mēneša laikā pieauga no 8,6% līdz 11,4%.

Tālāk seko “Latvija pirmajā vietā” un “Progresīvie”, kuru reitingi nedaudz palielinājušies.

Nacionālās apvienības reitings palicis nemainīgs – 5,5%, savukārt “Jaunās vienotības” popularitāte pieaugusi no 4,2% jūnijā līdz 4,3% jūlijā.

Tikmēr ZZS reitings samazinājies no 4,4% līdz 2,9%. Aptaujā ZZS seko partijas “Mēs mainām noteikumus”, “Stabilitātei!”, “Latvijas attīstībai”, “Saskaņas centrs”, “Austošā saule Latvijai”, Jaunā konservatīvā partija un “Gobzema saraksts”.

No aptaujātajiem 23,4% vēl nezināja, par kuru politisko spēku balsotu, bet 11,5% norādīja, ka vēlēšanās nepiedalītos.

Pārrēķinot rezultātus starp tiem respondentiem, kuri jau izlēmuši, par ko balsot, un ņemot vērā viņu gatavību piedalīties vēlēšanās, 5% barjeru pārvarētu seši politiskie spēki – AS, “Suverēnā vara/Jaunlatvieši”, “Latvija pirmajā vietā”, “Progresīvie”, Nacionālā apvienība un “Jaunā vienotība”. ZZS paliktu zem 5% barjeras. https://www.la.lv/par-ko-cilveki-balsotu-ja-rit-notiktu-velesanas-jaunakie-partiju-reitingi-nesusi-parsteigumus 

 Suverēno jaunlatviešu skats uz austrumiem: 15. Saeimas vēlēšanu saraksts nr. 1 (“Suverēnā vara”/ “Jaunlatvieši”)

Elmārs Barkāns

“Suverēnās varas” un “Jaunlatviešu” kopsaraksta nosaukums 15. Saeimas vēlēšanās ir vēlētājiem paslēpis vienu būtisku norādi, ka viņi uz Jēkaba ielas namu startē vēl ar trešo partneri – Latvijas Krievu savienību (LKS). Sarakstā čum un mudž ar LKS ļaudīm. Tāpat sarakstā ir arī abi kādreizējā Latvijas PSR kompartijas vadoņa Alfrēda Rubika dēli.

Suverēno jaunlatviešu skats uz austrumiem: 15. Sae...

Jauns.lv lasītājus iepazīstina ar visiem sarakstiem 15. Saeimas vēlēšanās numuru secībā. Pirmais stāsts par “Suverēno varu”/“Jaunlatviešiem”).

15. Saeimas vēlēšanu sarakstā nr. 1 (“Suverēnā vara”/“Jaunlatvieši”) ir arī citas neviennozīmīgi vērtētas personas, kas izcēlušās ar prokremliskiem un eiroskepticiskiem paziņojumiem. Deputātu kandidāti savā programmā īpaši uzsver, ka pašlaik viss ir slikti, un liek domāt, ka viņu vadībā mēs  dzīvosim gluži vai leiputrijā. Viņu nostādnes arī atrod dzirdīgas vēlētāju ausis, jo suverēnie jaunlatvieši grozās partiju priekšvēlēšanu reitingu augšgalā. 

Prokremliskā suverenitāte

Jelgavas domnieks, LKS aktīvists Andrejs Pagors, pēc visa spriežot, vēlas tautu pasargāt no seksuālajām minoritātēm.

LKS sociālajos tīklos paziņojusi: “Saeimas vēlēšanās: mūsu saraksts – nr. 1. Latvijas Krievu savienības komanda piedalās 15. Saeimas vēlēšanās kopā ar “Suverēno varu” un “Jaunlatviešiem”. Jau vairāk nekā gadu veiksmīgi strādājam kopā. Pašvaldību vēlēšanās mūsu kopīgie saraksti guva Rīgas, Jelgavas un Olaines iedzīvotāju atbalstu, un šajās pašvaldībās mēs turpinām kopīgu darbu.”

Rīgas domnieces Jūlijas Stepaņenko vadītās “Suverēnās varas” un apvienības “Jaunlatvieši” priekšvēlēšanu programmas pirmais teikums sola pieņemt ģimenes stiprināšanas likumu un veicināt ģimenes vērtību popularizēšanu. Tomēr šajā programmā nav konkretizēts, kas pēc suverēno jaunlatviešu uzskata ir “ģimenes vērtības”. Tālāk programmas tekstā gan ir minēts, kas sludina ģimenes vērtības graujošu ideoloģiju. Un tā ir Stambulas konvencija, kura savulaik pieņemta, lai izskaustu vardarbību ģimenēs. Iespējams, ka ģimenes vērtības varētu graut arī Pasaules Veselības organizācija (PVO), jo suverēnie jaunlatvieši teic, ka Latvijai esot jāizvērtē iespēja izstāties no šīs organizācijas. PVO dokumentos bieži runāts par tādiem aspektiem kā savstarpēja cieņa, drošība un vardarbības nepieļaušana, bērnu interešu aizsardzība, vienlīdzīga pieeja veselības aprūpei, ģimenes atbalsts bērnu un pieaugušo veselībai.

1. saraksta programmatiskā dokumenta lasītājiem tiek iestāstīti prokremliskie uzstādījumi, ka tagad viss ir slikti un viss ir jāpārtaisa: * Izbeigt Latvijas uzņēmēju ģeopolitisko vajāšanu (respektīvi – atjaunot biznesu ar agresorvalstīm Krieviju un Baltkrieviju); * Nepieļaut esošās dzelzceļa infrastruktūras demontāžu (respektīvi – atjaunot vilcienu satiksmi ar Krieviju); * Atjaunot skolās krievu valodas apguvi izvēles kārtībā; * Atjaunot 5% PVN drukātajiem izdevumiem visās valodās (respektīvi – krievu valodu plašsaziņas līdzekļos pielīdzināt Latvijas valsts valodai); * Nepieļaut Latvijas iesaistīšanos militārajos konfliktos, tai skaitā to finansēšanu (respektīvi – pārtraukt atbalstīt Ukrainu); * Vienkāršot un paātrināt pilsonības iegūšanas procedūru Latvijas nepilsoņiem.

Ārlietu ministrijai aktīvi jāveicina eksports un jāaizstāv Latvijas ražotāju intereses globālajā tirgū, jāpārtrauc finansēt “airBaltic” un “Rail Baltica”, jāsamazina nodokļi un uz pusi jāsamazina Saeimas deputātu skaits, minēts daudzo partijas uzstādījumu sarakstā.

Suverēnā valsts tavā pagalmā

Suverēnie jaunlatvieši sola ar valsts pakalpojumu autobusu iebraukt pat visnomaļākajās Latvijas viensētās.

Lai panāktu daudzo solījumu īstenošanu, ievēlēšanas gadījumā suverēnajiem jaunlatviešiem būtu jāstrādā vaiga sviedros un lielā mērā arī jāmaina viss kurss, pa kuru pašreiz virzās Latvijas valsts. Tomēr viens punkts gan nekādu īpašas pūles neprasītu.

Programmā solīts invaliditātes pensijas atbrīvot no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN). Tā īsti nav skaidrs, kuram elektorātam šis solījums domāts, jo būtībā tie ir “tukši vārdi”. Pašlaik Latvijā ar IIN netiek apliktas pensijas līdz 1000 eiro, bet vidējās invaliditātes pensijas Latvijā pat nesasniedz 350 eiro. Suverēnie jaunlatvieši nolēmuši ķerties klāt ne tikai pie personām ar invaliditāti, bet arī studentijas, jo viņi nolēmuši “nodrošināt kārtību studentu dienesta viesnīcās”.

Visus valsts iedzīvotājus noteikti varētu uzrunāt tas, ka “Suverēnā vara”/“Jaunlatvieši” sola lētāku elektrību, ieviest piecu gadu moratoriju nodokļu paaugstināšanai un jaunu nodokļu ieviešanā, saglabāt lauku skolas, atteikties no zaļā kursa, garantēt skaidras naudas apriti, neatbalstīt pāreju uz digitālo valūtu un tā tālāk. Viens no punktiem arī sola veicināt kooperatīvu izveidi Latvijā ražotās produkcijas realizācijai, kā arī ieviest vienotu valsts pakalpojumu autobusu “Valsts Tev, tavā pagalmā”, kas nodrošinātu atbalstu iedzīvotājiem reģionos.

Suverēnie līderi

“Suverēnās varas” līdere Jūlija Stepaņenko saka: “Mēs esam augoša partija, kura ir atvērta ikvienam, kura vērtības saskan ar mūsējām.“

Rīgas saraksta līdere ir “Suverēnās varas” vadītāja, zvērinātā advokāte un Rīgas domniece, kādreizējā Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko, kura izcēlusies ar daudziem skandaloziem paziņojumiem opozīcijas vārdā. Daudziem joprojām atmiņā viņas kaismīgā iestāšanās pret obligāto vakcināciju Covid-19 pandēmijas laikā. Aiz viņas seko vēl viens galvaspilsētas domnieks, “Jaunlatviešu” līderis, bijušais diplomāts Rūdolfs Brēmanis, kurš apsūdzēts par Latvijas valstij piederošu vairāk nekā 102 000 eiro izkrāpšanu un piesavināšanos laikā, kad pildīja diplomāta pienākumus Apvienotajos Arābu Emirātos, kā arī nonācis uzmanības epicentrā ar neadekvātiem fiziskiem konfliktiem un uzvedību, tostarp ar incidentu skolas salidojumā šī gada martā.

Ceturtā sarakstā ir vēl viena Rīgas domniece, LKS līderes, bijušās Eiropas Parlamenta deputātes Tatjanas Ždanokas palīdze Inna Djeri. Septītā sarakstā ir pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā pazīstamā Latvijas Televīzijas krievu ziņu vadītāja Natālija Ābola. 23. numurs sarakstā ir kādreizējais Eiroskeptiķu partijas vadītājs no 1998. līdz 2016. gadam Normunds Grostiņš, kurš čekas maisos figurēja izslēgto aģentu sarakstā ar segvārdu “Štrilics” (tiesa viņa sadarbību ar VDK gan nekonstatēja). Bet ar 28. numuru ir kādreizējā LPSR kompartijas pirmā sekretāra Alfrēda Rubika dēls Artūrs Rubiks, kurš savulaik jau ir bijis Saeimas deputāts.

Vidzemē sarakstu vada Ādažu novada deputāte un bijusī 13. Saeimas deputāte Karina Sprūde (dzimusi Tinamagomedova). Saeimā viņa bija aktīva KPV LV (tā saucamās “Kaimiņa partijas”) pārstāve un vērtību aizstāve, bet savu politisko pieredzi ieguvusi partijas “Saskaņa” rindās. Pašlaik viņa ir viena no “Suverēnas varas” vadošajām personībām.

Latgales saraksta līderis Jūlijas Stepaņenko dzīvesbiedrs un studiju kursabiedrs, arī Rīgas domnieks un jurists Vjačeslavs Stepaņenko. Savulaik viņš ilgstoši darbojies kā prokūrists un amatpersona vairākos ar “Baltijas Mediju Aliansi”, kas pārraidīja Krievijas televīzijas programmas, saistītos uzņēmumos (piemēram, “Pirmais Baltijas kanāls”, “Ren TV Baltic”, “Pirmais Baltijas muzikālais kanāls”). Kā 6. numurs Latgalē startē vēl viens jurists – Ernests Jurkāns, kurš bijis gan 5. un 6. Saeimas deputāts, kā arī 1994. un 1995. gadā Rēzeknes mērs un pēc tam īpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās un vēlāk pašvaldību lietu valsts ministrs, pārstāvot gan partiju “Saimnieks”, gan “Saskaņu”.

Ar 8. numuru Latgalē startē autovadītājs Raimonda Rubiks, kurš ir LPSR kompartijas kādreizējā līdera Alfrēda Rubika dēls, bet sarakstu noslēdz alus kultūras aktīvists un politiķis Andrejs Šikors, bijušās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Izmeklēšanas nodaļas vadītājas Lienītes Šikores vīrs.

Kurzemes saraksta lokomotīve ir Edgars Dārznieks, kurš ir ne tikai politiskās apvienības valdes loceklis, bet arī Vēstures entuziastu kluba un Vēstures un senatnes pētītāju biedrības dibinātājs un vadītājs (no šīm vēsturnieku entuziastu organizācijām suverēno jaunlatviešu sarakstā kandidē vēl vairāki cilvēki. Jāteic, ka Kurzemes līderis pat nav ieguvis vidējo izglītību, viņam ir tikai pamatizglītība.

Zemgales saraksta līderis ir skandalozu slavu ieguvušais Jelgavas domnieks, LKS aktīvists Andrejs Pagors. Viņš regulāri piesaista uzmanību ar savu prokremlisko un tā saucamo “antifašistisko" aktīvismu, piedalījies dažādos protestos, kas saistīti ar mazākumtautību tiesībām, padomju pieminekļu demontāžu un izglītības reformām Latvijā. Viņa publiskie izteikumi sociālajos tīklos un komentāri saistībā ar karu Ukrainā vai PSRS armijas svētkiem vairākkārt rosinājuši tiesībsargājošo iestāžu un pašvaldības vēršanos policijā.

https://jauns.lv/raksts/zinas/718226-suvereno-jaunlatviesu-skats-uz-austrumiem-15-saeimas-velesanu-saraksts-nr-1-suverena-vara-jaunlatviesi  

“Apdraudēta valsts, tauta un valoda!” 15. Saeimas vēlēšanu saraksts Nr. 2 (“Mēs mainām noteikumus”) Elmārs Barkāns Rīgas Jaunā teātra mākslinieciskā vadītāja, režisora  Alvja Hermaņa izveidotās partijas “Mēs mainām noteikumus” (MMN), kuras nosaukums izkristalizējies  no viņa dibinātās biedrības “Bez partijām” un no partijas “Republika” nosaukuma maiņas, vēlēšanu sarakstos iekļauti vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki, ieskaitot pašu partijas līderi un viņa brāli. “Apdraudēta valsts, tauta un valoda!”. 15. Saeimas... Jauns.lv turpina iepazīstināt ar visiem 15. Saeimas vēlēšanu kandidātu sarakstiem numuru secībā. Otrs stāsts ir par vienu no neparastākajiem jaunajiem politiskajiem spēkiem – “Mēs mainām noteikumus”. Jāatgādina, ka partiju “Republika” savulaik dibināja 11., 12. un 13. Saeimas deputāts un bijušais ekonomikas, kā arī izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, kas sākumā pārstāvēja “Saskaņu”. Partijai pievienojās gan no “Saskaņas”, gan KPV LV (tā sauktās Kaimiņa partijas) pārbēgušie deputāti - Evija Papule, Kaspars Ģirģens un Ēriks Pucens. Arī pašreizējā “Hermaņa partijas” sarakstā ir vairāki no citām partijām pārbēgušie politiķi. Par partijas redzamāko seju kļuvis Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs un viens no starptautiski pazīstamākajiem latviešu režisoriem, ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvotais Alvis Hermanis, kurš līdz šim politikā galvenokārt iesaistījās kā publisks komentētājs, bet tagad pirmoreiz kandidē Saeimas vēlēšanās. Partijas pirmsākumi meklējami partijā “Republika”, kura vairākus gadus tā arī nespējot nostiprināties Latvijas politikā, tika pārdēvēta par “Mēs mainām noteikumus”, tajā integrējot kustības “Bez partijām” idejas. Galvenais tās vēstījums ir – Latvijas politiskā sistēma esot sevi izsmēlusi un nepieciešamas nevis kosmētiskas pārmaiņas, bet pilnīgi jauni spēles noteikumi. Atšķirībā no vairuma partiju, kuru uzmanības centrā ir ekonomika vai nodokļi, MMN viens no galvenajiem uzsvariem ir arī vēlēšanu sistēmas reforma. Partijas izstrādātais modelis paredz ieviest Īrijas tipa pārnesamās balss (Single Transferable Vote) sistēmu, kurā vēlētāji balsotu nevis par vienu partijas sarakstu, bet gan sarindotu sev tīkamākos kandidātus neatkarīgi no partiju piederības. Idejas galvenais autors ir programmētājs Jāzeps Baško, kurš uzskata, ka šāda sistēma samazinātu partiju varu pār deputātiem un dotu lielāku ietekmi pašiem vēlētājiem. Programma – viena no neparastākajām šajās vēlēšanās Partijas programma sākas ar brīdinājumu par Latvijas demogrāfisko situāciju, apgalvojot, ka apdraudēta ir latviešu tautas, valodas un valsts ilgtermiņa pastāvēšana. Starp galvenajiem priekšlikumiem ir: * ieviest pārnesamās balss vēlēšanu sistēmu; * sadalīt Latviju mazākos vēlēšanu apgabalos; * samazināt birokrātiju, nosakot vienu konkrētu amatpersonu atbildīgu par katru valsts lēmumu; * ieviest principu – pieņemot vienu jaunu likumu, atcelt vismaz divus vecos; * izstrādāt bezdeficīta valsts budžetu; * samazināt Rīgas domes deputātu skaitu uz pusi; * ieviest īpašu ekonomisko režīmu Latgalē un Alūksnes novadā; * noteikt ļoti stingrus trešo valstu imigrācijas ierobežojumus; * pastiprināt Zemessardzes un armijas iesaisti robežas apsardzībā; * ieviest 10% mikrouzņēmuma nodokli apgrozījumam līdz 50 000 eiro gadā; * atvieglot privātīpašuma izmantošanas ierobežojumus mežos un lauksaimniecības zemēs; * attīstīt medicīnu un veselības industriju kā vienu no Latvijas eksporta nozarēm. Daļa šo priekšlikumu būtiski atšķiras no citu partiju programmām un rada diskusijas par to praktisko īstenošanu.  Hermanis – kultūras autoritāte, kura kļuvusi par politiķi Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis no provokatīvā režisora kļuvis par provokatīvu politiķi. Alvis Hermanis ilgstoši bijis viens no spilgtākajiem Latvijas kultūras cilvēkiem, vairākkārt publiski iesaistoties politiskās diskusijās. Pēdējo gadu laikā viņš regulāri kritizējis Latvijas birokrātiju, politisko eliti, migrācijas politiku un Eiropas Savienības liberālo kursu, vienlaikus uzsverot, ka Latvijas galvenais izaicinājums ir demogrāfija un valsts pārvaldes neefektivitāte. Sociālajos tīklos Hermanis vairākkārt rakstījis, ka “Latviju var glābt tikai mainot noteikumus”, kas kļuvis arī par partijas galveno saukli. Viņa iesaistīšanās politikā izraisījusi diametrāli pretējas reakcijas – vieni viņu uzskata par intelektuāli, kurš gatavs satricināt stagnējošo politisko sistēmu, bet citi pārmet populismu un pārmērīgi kategorisku retoriku. Kandidāti – daudz sabiedrībā zināmu cilvēku Jūlijā Saldus novada Jaunlutriņos pirmo reizi klātienē pie viena galda sanāca MMN Kurzemes vēlēšanu apgabala kandidāti. Partijas kandidātu sarakstos atrodami gan uzņēmēji un juristi, gan bijušie politiķi, kultūras darbinieki un akadēmiskās vides pārstāvji.   Rīgas saraksta līderis ir programmētājs un partijas vēlēšanu reformas autors Jāzeps Baško, kurš izstrādājis MMN piedāvāto pārnesamās balss modeli. Aiz viņa seko Alvja Hermaņa brālis, ekonomists un ilggadējs Latvijas Darba devēju konfederācijas nodokļu eksperts Jānis Hermanis. Septītais numurs ir viens no pieredzējušākajiem Latvijas politiķiem, septiņu Saeimu deputāts, kurš divreiz vadījis Saeimas Ārlietu komisiju, ieņēmis īpašu uzdevumu ministra amatu Eiropas Savienības lietās un 1990. gada 4. maijā balsojis par Latvijas neatkarības atjaunošanu Aleksandrs Kiršteins (agrāk bijis gan LNNK, gan Tautas partijas biedrs). 22. numurs piešķirts Mikam Rūdolfam Bondaram. Vidzemes saraksta līderis ir pats Alvis Hermanis. Piektais - uzņēmējs, mežsaimnieks un bijušais 13. Saeimas deputāts, kurš parlamentā tika ievēlēts no KPV LV saraksta, Māris Možvillo, septītā – bijusī Saeimas deputāte un izglītības jomas speciāliste, kura iepriekš darbojusies “Saskaņā”, Evija Papule. 18. ir Normunds Orleāns, kurš ir ne tikai antīko automobiļu kolekcionārs, bet plašāk zināms pēc publiskajiem paziņojumiem par iespējamiem finanšu pārkāpumiem (aplokšņu algām) “Jaunajā vienotība”, kurus pati partija ir noliegusi. Šie apgalvojumi kļuva par tiesvedību priekšmetu (Normunds Orleāns savulaik vadīja “Vienotības” biroju). Kurzemes saraksta līderis ir Ēriks Pucens, bijušais Saeimas deputāts un Kuldīgas novada domes deputāts, kurš Covid-19 pandēmijas laikā kļuva plašāk pazīstams ar protestiem pret epidemioloģiskajiem ierobežojumiem, par ko saņēma arī administratīvu sodu. MMN Latgales saraksta līderis Ainars Mielavs pirms 15 gadiem nelāgu slavu ieguva, uzstājoties tā dēvētās Uzvaras dienas saietā pie Pārdaugavas okupekļa. Latgales saraksta līderis ir mūziķis un producents Ainars Mielavs, kurš pirms 15 gadiem apšaubāmu slavu ieguva ar savu dziedāšanu tā dēvētajos “Uzvaras svētkos” pie Pārdaugavas okupekļa. Otrajā vietā kandidē Janīna Kursīte, bijusī 12. un 13. Saeimas deputāte, kura pašlaik strādā labdarības organizācijā “Caritas Latvija” kā Latgales reģionālā koordinatore. Vēlētājiem jāņem vērā, ka viņa nav saistīta ar pazīstamo literatūrzinātnieci, arī kādreizējo Saeimas deputāti Janīnu Kursīti-Pakuli. Zemgales saraksta līderis ir Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Edvarts Krusts, kurš iepriekš strādājis par vēstures skolotāju. Plašāku rezonansi viņš guva pēc aiziešanas no darba skolā, publiski kritizējot pārejas uz mācībām latviešu valodā īstenošanu, jo mazākumtautību skolās ne pedagogi, ne audzēkņi tā īsti nemaz nemākot ne tikai mācīties, bet arī runāt latviski. Ceturtais numurs sarakstā ir bijušajam Ķekavas novada domes priekšsēdētājam, Latvijas Orientēšanās federācijas prezidentam un tūrisma nozares speciālistam Jurim Žilko. Aiz viņa seko vel viena pazīstama personība – Anta Rugāte. Tagad viņa ir pensionāre, bet savulaik bijusi piecu Saeimas sasaukumu (5.-9.) deputāte (pārstāvējusi gan Latvijas kristīgi demokrātisko pariju, gan Tautas partiju), kādreizējā Latvijas Televīzijas diktore un populārā raidījuma “Latgola” vadītāja.  Pārbūves sludinātāji “Mēs mainām noteikumus” vairāk nekā citas partijas koncentrējas nevis uz atsevišķu nozaru reformām, bet uz pašas politiskās sistēmas pārbūvi. Partija sevi pozicionē kā alternatīvu līdzšinējai politiskajai elitei un uzsver, ka tās mērķis ir “mainīt noteikumus”, nevis tikai nomainīt politiķus. MMN sola, ka vairs nebūs jābalso taktiski par “mazāko ļaunumu” un sola visu fundamentāli mainīt. Partijas līdera paziņojumi sociālajos tīklos ir gana kareivīgi, kā tas nesen bija ar atteikšanos piedalīties partiju līderu diskusijā sarunu festivālā “Lampa”: “LTV Ziņu dienests aicināja mani piedalīties īpašā priekšvēlēšanu diskusijā sarunu festivālā LAMPA. Tēma - “Tukša muldēšana jeb kā var nesolīt!”. Viņi tur aicina partiju premjera amata kandidātus. Katram ezītim skaidrs, ka “Lampu” organizē mūsu ideoloģiskie pretinieki un tā pilnīgi noteikti nav politiski neitrāla teritorija. Līdz ar to nevar būt piemērota vieta šādām debatēm.” Viņu nodarbina arī “absolūta latviešu vienaldzība par mūsu valsts nākotni”: “Vismaz kultūras un tautsaimnieku aprindās, bet domāju tas attiecas uz visiem. Jo gandrīz neviens (ieskaitot kritizētājus un soģus) pats nemaz netaisās iesaistīties un kaut ko darīt lietas labā,” “Valsti var glābt tikai mainot noteikumus. Pa īstam, ne tikai vārdos.” https://jauns.lv/raksts/zinas/719045-apdraudeta-valsts-tauta-un-valoda-15-saeimas-velesanu-saraksts-nr-2-mes-mainam-noteikumus    Superraibie saskaņieši: no nacionālistiem līdz Kremļa atbalstītājiem 15. Saeimas vēlēšanu saraksts Nr. 3 - “Saskaņas centrs” Elmārs Barkāns, 10.08.2026. Ar savu veco nosaukumu uz politiskās skatuves atgriezusies “Saskaņa” – “Saskaņas centru” uz vēlēšanām vadīs vispieredzējušākais Latvijas parlamentārietis Jānis Urbanovičs, kuram gan nav izdevies “saskaņiešus” atkal iecelt saulītē pēc partijas sejas – Rīgas eksmēra Nila Ušakova “emigrācijas” uz Eiropas Parlamentu Briselē. Superraibie saskaņieši: no nacionālistiem līdz Kre... Kā būs šoruden, noskaidrosim oktobra sākumā, kad būs saskaitītas 15. Saeimas vēlēšanu biļetenu balsis. Bet uz jauno sasaukumu “Saskaņas centrs” sapulcinājis visnotaļ raibu kompāniju, kurā ir gan savulaik Nacionālās apvienības politiķi, gan proklemliski noskaņoti aktīvisti. Jauns.lv turpina iepazīstināt ar visiem 15. Saeimas vēlēšanu kandidātu sarakstiem to numuru secībā. Trešais stāsts ir par “Saskaņas centru” – politisko apvienību, kas faktiski ir tā pati  “Saskaņa”, tikai ar citu nosaukumu, un kuru vada cilvēks, kurš visilgāk – 28 gadus – bijis Saeimas deputāts, Jānis Urbanovičs. Vecie vēži vecajā kulītē Uz 15. saeimas vēlēšanāms "saskaņieši" atjaunojuši jeb reanimējuši jau kādu laiku piemirsto nosaukumu "Saskaņas centrs". Pēc vairāk nekā desmit gadu pārtraukuma uz Latvijas politiskās skatuves atgriezies “Saskaņas centra” vārds, kurš Latvijas vēlēšanu sarakstos bija lasāms no 2005. līdz 2014. gadam. Apvienība tika izveidota 2005. gadā, apvienojoties Tautas saskaņas partijai, “Jaunajam Centram” un Daugavpils pilsētas partijai. Savukārt 2010. gadā šīs partijas apvienojās vienā sociāldemokrātiskajā partijā “Saskaņa”, kas kopā ar Latvijas Sociālistisko partiju turpināja darboties politisko partiju apvienībā “Saskaņas centrs”. Līdz 2014. gadam apvienība piedalījās visās Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Vēlētājiem, iespējams, nav būtiskas atšķirības, ar kādu nosaukumu šis politiskais spēks startē vēlēšanās, taču dažādu politisku notikumu rezultātā šā gada janvārī “Saskaņas” līderis Jānis Urbanovičs paziņoja par “Saskaņas centra” darbības atjaunošanu. Jauno partiju apvienību veido sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa” un Centra partija. Latvijas Sociālistiskā partija no apvienības izstājās, norādot, ka tās viedoklis par Krievijas karu Ukrainā un notikumiem pasaulē atšķiras no pārējo partneru pozīcijas (šajās Saeimas vēlēšanās Krievu savienības cilvēki startē “Suverēnās varas”/“Jaunlatviešu” sarakstā, bet tas nenozīmē, ka “saskaņiešu” listē nav no sociālistiem tālu stāvošu deputātu kandidātu).  Lai gan “Saskaņas centrs” savā priekšvēlēšanu programmā vairākkārt uzsver atbalstu Ukrainai, deputātu kandidātu vidū ir arī personas, kuru publiski paustie uzskati liecina par pretēju nostāju. Vienlaikus kandidātu sarakstos atrodami arī cilvēki, kuri iepriekš darbojušies Nacionālajā apvienībā. Nepieļaut vēršanos pret Bībeli “Saskaņas centra” Kurzemes sarakstu noslēdz Uldis Ozoliņš, kurš sola darboties tikai Bībeles priekšrakstos balstoties. “Saskaņas centra” Kurzemes sarakstu noslēdz metinātājs Uldis Ozoliņš no Liepājas. Kā saraksta pēdējam numuram viņam nav īpaši lielu izredžu kļūt par parlamenta deputātu, bet viņa vārds pirms mēneša izskanēja plaši. Viņš bija viens no četriem visu partiju 1432 deputātu kandidātiem, kurš sava anketā bija norādījis, ka ir nav sadarbojies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs. Tādējādi sadarbojies ar Latvijai naidīgu aģentūru. Drīz vien gan viņš paziņoja, ka īsti nav sapratis anketas jautājumu un ievilcis ķeksīti nepareizajā vietā. Bet šis misēklis “bezpartejiskajam kandidātam” piesaistīja pastiprinātu uzmanību. Savā “Facebook” profilā viņš publicējis savu individuālo programmu, kurā pausti vairāki radikāli priekšlikumi, kuri nav iekļauti apvienības kopējā priekšvēlēšanu programmā. To vidū ir * aicinājums aizliegt praidus pilsētu ielās, * pārtraukt Latvijas finanšu atbalstu kariem citās valstīs, * nepieļaut rīcību, kas, viņaprāt, ir pretrunā Bībelei un Jaunajai Derībai, * noteikt latviešu valodu par vienīgo valodu valsts iestādēs, vienlaikus atļaujot klientus apkalpot arī citās valodās, ja darbinieks tās pārvalda, kā arī * iestāšanās pret Zaļā kursa politiku, tostarp vēja parku būvniecību. Starp viņa priekšlikumiem ir arī stingrāka elektromagnētiskā starojuma un gaisa kvalitātes kontrole, Satversmes konsolidēta izdevuma sagatavošana visiem iedzīvotājiem, mehānisma izstrāde deputātu atsaukšanai, ja tie nepilda priekšvēlēšanu solījumus, kā arī referenduma rīkošana reizi desmit gados par Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Saeimas ilgdzīvotājs "Saskaņas centru" uz uzvaru vedīs Saeimas deputāta krēslā visilgāk pabijušais tautas priekšstāvis - Jānis Urbanovičs. Bet “Saskaņas centra” Rīgas saraksta pirmais numurs Jānis Urbanovičs ir cilvēks, kurš visilgāk ir pabijis Saeimas deputāta krēslā – 28 no savas dzīves 67 gadiem – deviņu Saeimas sasaukumu deputāts. Padomju laikā Urbanovičs strādāja celtniecībā un ieņēma vadošus amatus komjaunatnē – bija Rēzeknes rajona komjaunatnes komitejas pirmais sekretārs, vēlāk arī Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienības Centrālās komitejas pirmais sekretār (pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, 1990. gada 8. jūnijā, Latvijas komjaunatnes konferencē organizācija tika pārdēvēta par Latvijas Jaunatnes progresa savienību). Līdz ievēlēšanai 5. Saeimā viņš darbojās starptautiskās tirdzniecības biznesā. 2011. gadā Jānis Urbanovičs kopā ar žurnālistu Juri Paideru un toreizējā Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva padomnieku Igoru Jurgenu izdeva neviennozīmīgi vērtēto grāmatu “Nākotnes melnraksts”, kurā bija aplūkoti notikumi Latvijā no 1934. līdz 1941. gadam. Grāmata izraisīja plašas diskusijas, jo tās autori noliedzot Latvijas okupācijas faktu. Savukārt 2013. gadā tie paši autori publicēja turpinājumu par notikumiem Latvijā no 1948. līdz 1955. gadam, kurā atkal bija pausti pretrunīgi vērtējumi par padomju okupācijas laiku. Tāpat Jānis Urbanovičs bija iesaistīts arī bēdīgi slavenajās “Rīdzenes sarunās”. Viņš gan apšaubīja ierakstu autentiskumu, bet vienlaikus atvainojās par tajos lietotajiem rupjajiem izteicieniem. Trīs pamatprincipi saskaņai Šajās vēlēšanās “Saskaņas centra” priekšvēlēšanu programmā atrodami vairāki sociāli orientēti solījumi, kuru īstenošanai gan nav sniegts detalizēts finansiālais pamatojums. Partija sola paaugstināt minimālo pensiju virs nabadzības riska sliekšņa, biežāk indeksēt pensijas un pabalstus, palielināt invaliditātes pabalstus, bērna piedzimšanas pabalstu paaugstināt līdz 1000 eiro, nodrošināt bezmaksas ēdināšanu skolēniem līdz 9. klasei, kā arī pieckāršot pabalstu par otro bērnu. Programmas ievadā teikts: “Pēdējo četru gadu laikā Latvijā ir saasinājušās problēmas ekonomikā, politikā, sociālajā jomā un valsts drošībā. Politiķu pieņemtie lēmumi arvien vairāk attālinās no cilvēku ikdienas vajadzībām un cieņpilnas dzīves. Tādēļ atjaunotais “Saskaņas centrs” uz 15. Saeimas vēlēšanām dodas ar trim pamatprincipiem – taisnīgumu, atbildību un sadarbību.” Taisnīgums - cīņa pret nabadzību un nevienlīdzību; Atbildība - cīņa pret stagnāciju un varas atrautību no sabiedrības; Sadarbība - atteikšanās no šķelšanas politikas. Partijas lokomotīves "Saskaņas centra" Vidzemes sarakstā uz 15. Saeimu kandidē nepilsoņu tiesību aktīviste Elizabete Krivcova. “Saskaņas centra” Rīgas saraksta līderis ir partijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs, bet aiz viņa seko Centra partijas valdes priekšsēdētājs Igors Meļņikovs. Te jāatgādina Centra partija vēsture. Tā dibināta 2005. gadā ar nosaukumu “Vislatvijas partija 21. gadsimts”. Vēlāk tā vairākkārt mainījusi nosaukumu – kļuvusi par Latvijas kustību “Solidaritāte”, pēc tam par Latvijas centrisko partiju, bet kopš 2018. gada darbojas kā Centra partija. Partija sevi raksturo kā patriotisku un kristīgi konservatīvu politisko spēku. Pirms trim gadiem tā kopā ar Latvijas Krievu savienību izveidoja partiju apvienību “Pamats-LV”, kura pastāvēja vien divus gadus. Rīgas sarakstā trešais ir ilggadējs Rīgas domes deputāts un sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa" valdes loceklis Sandris Bergmanis, kas pazīstams arī kā biedrības “Stop Drugs” vadītājs, kas organizē aktivitātes cīņā pret narkotiku izplatību Rīgas apkaimēs. Ar astoto numuru kandidē vairāku Saeimas sasaukumu un Rīgas domes deputāts, kā arī Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas valdes priekšsēdētājs Igors Pimenovs, kurš ilgstoši iestājies par mazākumtautību izglītības jautājumiem un krievu skolu saglabāšanu. Ar 16. numuru kandidē Viktorija Rubika, kurai gan neesot nekāda saistība ar uzvārda brāli, bijušo Latvijas komunistu līderi Alfrēdu Rubiku. Viņa Jelgavā darbojusies kā sabiedriskā aktīviste, organizējusi 9. maija pasākumus un iesaistījusies Padomju armijas karavīru kapu kopšanā. Pirms aktīvās pievēršanās politikai viņai bija modeles karjera. Publiskajā telpā izskanējusi informācija par viņas kontaktiem ar Krievijas vēstniecību un iespējamu iesaisti juridiskās palīdzības organizēšanā Aleksandram Krasnopjorovam, kurš tika aizturēts aizdomās par spiegošanu Krievijas labā. Pati Viktorija Rubika šos apgalvojumus gan noliegusi. Rīgas sarakstu ar 38. numuru noslēdz odiozais uzņēmējs Juris Žuravļovs – 1992. gadā dibinātā valūtas maiņas kantora “Marika" ģenerāldirektors. Viņš ir bijušais Rīgas domes deputāts un vairāku nelielu politisko partiju dibinātājs, kā arī savulaik izveidojis radio “PIK”. Juris Žuravļovs vairākkārt publiski paudis prokremliskus uzskatus. Pret viņu ierosināts kriminālprocess saistībā ar publiskiem aicinājumiem vērsties pret Latvijas Republikas suverenitāti. Plašu rezonansi izraisīja arī viņa Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņas reklāma, kurā viņš pozēja kreklā ar Vladimira Putina attēlu un automātu rokās Vidzemes saraksta līderis ir bijušais PSRS Bruņoto spēku pulkvedis, kurš pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas sāka dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS), bija Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas prorektors mācību un zinātniskajā darbā, bet vēlāk – NBS štāba priekšnieks Kārlis Krēsliņš. Savā politiskajā darbībā viņš vairākkārt mainījis partiju piederību, kandidējis gan no Zaļo un Zemnieku savienības, gan Nacionālās apvienības saraksta, no kura tika ievēlēts 11. Saeimā. 2014. gadā viņš nolika deputāta mandātu pēc tam, kad saistībā ar tā dēvēto legālo narkotiku lietu tika aizturēts viņa dēls. Kādreizējais Nacionālās apvienības biedrs, Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieks Kārlis Krēsliņš nu pievienojies “saskaņiešu” rindām. Ar otro numuru Vidzemes sarakstā kandidē uzņēmējs Valdis Kalnozols, kas arī savulaik pārstāvēja nacionāļus – “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, no kuriem tika ievēlēts Rīgas domē, kur vadīja Vides komiteju. Vēlāk viņš pievienojās Zaļo un Zemnieku savienībai, bija uzņēmuma “Kalnozols celtniecība” valdes priekšsēdētājs un uz laiku kļuva par 12. Saeimas deputātu Māra Kučinska vietā. Trešais sarakstā ir grafiskais dizainers un logotipu autors Oļegs Vasuls, kurš ir Centra partijas valdes loceklis. Ar ceturto numuru kandidē juriste Elizabete Krivcova, kura aktīvi iestājusies pret pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā, pārstāvējusi pieteicējus Satversmes tiesā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā saistībā ar mazākumtautību izglītības reformām. Elizabete Krivcova bija viena no tā dēvētā Nepilsoņu kongresa dibinātājām un aktīvākajām dalībniecēm. Latgales saraksta līderis ir Aivars Smans – politiskais aktīvists un sociālo tīklu satura veidotājs, kādreizējais Aglonas pagasta padomes deputāts, kurš plašāku atpazīstamību ieguva Covid-19 pandēmijas laikā, kritizējot valstī noteiktos ierobežojumus. Pētnieciskās žurnālistikas projektos viņš vairākkārt minēts saistībā ar dezinformācijas izplatīšanu un prokremlisku naratīvu popularizēšanu par Krievijas karu Ukrainā. Aivars Smans organizējis arī vairākas provokatīvas akcijas, tostarp piketu pie Ukrainas vēstniecības, kurā izplatīja nepierādītus apgalvojumus par Ukrainas droniem Latvijas gaisa telpā. Ar 16. numuru Latgales sarakstā kandidē Jānis Urbanovičs juniors (“Saskaņas centra” līdera dēls), kurš sevi pieteicis kā pētnieku un publicistu. Kurzemes saraksta līderis ir Valērijs Agešins – ilggadējs Saeimas deputāts un Liepājas Dzintara vidusskolas skolotājs. Viņš sešu Saeimas sasaukumu laikā bija viens no redzamākajiem “Saskaņas” frakcijas deputātiem un ilgstoši pildīja frakcijas priekšsēdētāja biedra pienākumus. Zemgales saraksta līdere ir juriste Irina Dolgova – kādreizējā Jelgavas novada domes priekšsēdētāja vietniece, kura tagad ir bērnu kopšanas atvaļinājumā. Ar otro numuru kandidē pensionārs Edvīns Puķe. Iepriekš viņš darbojies Centra partijā, kandidējis Eiropas Parlamenta un Saeimas vēlēšanās, bet 2025. gada pašvaldību vēlēšanās startēja no partijas “Latvija pirmajā vietā” saraksta Jelgavas novadā. Edvīns Puķe vairākkārt izcēlies ar skaļiem politiskiem paziņojumiem: Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņas laikā viņš solīja atteikties no eiroparlamentārieša algas un strādāt par minimālo algu, iztiku nodrošinot no sabiedrības ziedojumiem. https://jauns.lv/raksts/zinas/719481-superraibie-saskaniesi-no-nacionalistiem-lidz-kremla-atbalstitajiem-15-saeimas-velesanu-saraksts-nr-3-saskanas-centrs  Politisko veterānu vērtības un ambiciozā ekonomika: 15. Saeimas vēlēšanu saraksts nr. 4 (Zaļo un zemnieku savienība)  Elmārs Barkāns, 12.08.2026. Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir viena no Latvijas politikas ilggadējām smagsvara partijām, kas 15. Saeimas vēlēšanās startē ar saukli “Saimnieki savā zemē!”. Apvienības kodolu veido divas vēsturiski senākās Latvijas politiskās partijas, kas vēl dibinātas pirms Latvijas valsts izveidošanas 1918. gadā. Politisko veterānu vērtības un ambiciozā ekonomika... Visvecākā ir Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija (LSDSP), kas dibināta 1904. gadā. 13 gadus vēlāk dibināta Latvijas Zemnieku savienība (LZS), kuras pirmsākumi meklējami 1917. gadā Valkā dibinātajā Latviešu zemnieku savienībā. Tām pievienojušās jau pēc neatkarības atjaunošanas izveidotās reģionālās partijas “Latvijai un Ventspilij”, kuras ilggadējais līderis ir Aivars Lembergs, un “Gods kalpot Rīgai” (GKR), kuras līderis ir bijušais Rīgas mērs, tagad Saeimas deputāts ir Oļegs Burovs. Pēc tam, kad 2022. gadā Latvijas Zaļā partija Aivara Lemberga ietekmes dēļ pameta ZZS un pievienojās Apvienotajam sarakstam, apvienības nosaukumā ietvertais nosaukums “zaļā” kļuvis diskutabls. Tomēr ZZS joprojām sevi pozicionē kā vienu no ietekmīgākajiem spēkiem Latvijas politikā. Tradicionālās un kristīgās vērtības Savā priekšvēlēšanu programmā ZZS sola īstenot tradicionālajās, latviskajās un kristīgajās vērtībās, kā arī mūsdienīgās zināšanās balstītu politiku, apvienojot konservatīvas vērtības ar moderniem risinājumiem valsts attīstībai. Partija uzsver, ka tās mērķis ir veidot pārtikušu, drošu un par saviem spēkiem pārliecinātu sabiedrību. ZZS izvirza vairākus ekonomiskus un sociālus ambiciozus mērķus, kurus sola sasniegt līdz 2030. gadam. To vidū ir: * panākt, lai Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums būtu vismaz par diviem procentpunktiem augstāks nekā Eiropas Savienības (ES) vidējais, tuvinot Latviju ES pārtikušāko valstu līmenim;  * nodrošināt lauksaimniekiem tiešmaksājumus ES vidējā līmenī; * paaugstināt minimālo algu līdz 1250 eiro, vidējo algu līdz 2500 eiro un vidējo pensiju līdz 1000 eiro. Programma paredz arī palielināt veselības aprūpes finansējumu līdz 6% no IKP, augstākajai izglītībai un zinātnei atvēlēt 2 % no IKP, bet aizsardzībai – vairāk nekā 5 % no IKP. Nodokļu politikā ZZS sola noteikt 5% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi pirmās nepieciešamības pārtikai, 12% PVN ēdināšanas nozarei un atcelt nekustamā īpašuma nodokli primārajam mājoklim. Tāpat paredzēts palielināt bērna piedzimšanas pabalstu līdz 2000 eiro un celt attaisnoto izdevumu slieksni līdz 1800 eiro. Programma strukturēta sešās galvenajās prioritātēs: * Gudri un radoši cilvēki paredz veicināt vienlīdzīgas starta iespējas jauniešiem neatkarīgi no vecāku turības, atbalstīt pirmo darba vietu un mājokļa iegādi, mazināt vardarbību skolās un sporta vidē, attīstīt jauniešu nodarbinātību un vasaras nometnes. * Vesela un droša sabiedrība paredz nodrošināt ātru un kvalitatīvu veselības aprūpi, sociālo aizsardzību, uz kuru iedzīvotāji var paļauties, kā arī stiprināt valsts drošību. Programma sola samazināt rindas pie ārstiem, risināt mediķu trūkumu, turpināt medikamentu cenu reformas un pastiprināt cīņu ar atkarībām. Vienlaikus uzsvērta stabila pensiju sistēma, pabalstu indeksācija atbilstoši inflācijai un bāzes pensijas ieviešana. * Moderni risinājumi ekonomikas izaugsmei balstās uz tehnoloģiju, izglītības, zinātnes un inovāciju attīstību. ZZS sola panākt ražīguma pieaugumu, piesaistīt vismaz vienu miljardu eiro ārvalstu investīciju gadā, veicināt eksportu, stiprināt enerģētisko neatkarību un attīstīt galvaspilsētu kā tehnoloģiju, mākslīgā intelekta, finanšu pakalpojumu un datu centru. * Dzīves kvalitātes uzlabošana un dinamiski augoši reģioni paredz stiprināt pašvaldību finanšu ilgtspēju, atjaunot Ceļu fondu, pabeigt ostu reformu ar caurskatāmu pārvaldību un attīstīt valsts nozīmes infrastruktūras objektus – ostas, lidostas, lielceļus un tiltus. Izglītībā uzsvērta kvalitatīvu pedagogu un mācību resursu pieejamība visos reģionos, kā arī pakāpeniska valsts apmaksātu brīvpusdienu ieviešana līdz 9. klasei. Kultūras jomā ZZS sola palielināt nozarē strādājošo atalgojumu, stiprināt reģionu kultūras infrastruktūru, attīstīt programmu “Latvijas skolas soma”, atbalstīt amatiermākslu un reģionālos medijus. * Efektīva, gudra un atbildīga pārvalde paredz birokrātijas mazināšanu, datos un analītikā balstītu lēmumu pieņemšanu, kā arī valsts funkciju un izdevumu auditu. * Savukārt sadaļā “Pārliecināta valsts sadarbībai ārlietās” ZZS uzsver, ka Latvijai jābūt aktīvai, uzticamai un pārliecinātai partnerei starptautiskajā politikā. Papildus programmā uzsvērta dzimstības veicināšana, pārdomāta migrācijas politika, ģimenes vērtību stiprināšana, gudra imigrācijas politika, kā arī Nacionālo bruņoto spēku, Zemessardzes un iekšlietu sistēmas spēju stiprināšana, nodrošinot nepieciešamās materiālās rezerves un krīzes krājumus. Zaļzemnieku lokomotīves ZZS Rīgas vēlēšanu sarakstā apvienoti gan pieredzējuši politiķi, gan sabiedrībā labi zināmas personības no medicīnas, sporta un tieslietu jomas. Saraksta līderis ir ekonomikas ministrs Viktors Valainis, kurš pēdējos gados kļuvis par vienu no redzamākajiem ZZS politiķiem un ir apvienības premjera amata kandidāts. Ar otro numuru kandidē ilggadējais ZZZS politiķis Augusts Brigmanis, kurš Saeimā tika  ievēlēts jau 1993. gadā un daudzus gadus vadījis ZZS Saeimas frakciju. Trešais numurs ir bijušais Rīgas mērs un pašreizējais Saeimas deputāts Oļegs Burovs, kurš pārstāv partiju GKR. Viņš Rīgas domē darbojies vairāk nekā divdesmit gadus. Ar ceturto numuru kandidē Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents un prezidenta pienākumu izpildītājs Māris Pļaviņš, kurš ir plaši pazīstams veselības aprūpes nozarē. Piektais sarakstā ir bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs un pašreizējais Saeimas deputāts Gunārs Kūtris, kurš Latvijas politikā un tieslietās pazīstams kā viens no pieredzējušākajiem konstitucionālo tiesību ekspertiem (viņš savulaik savu politiķa karjeru gan iesāka bijušās valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas dibinātajā partijā "No sirds Latvijai"). Sestajā vietā ir ārsts un publicists Pēteris Apinis, kurš regulāri iesaistās sabiedriskajās diskusijās par veselības aprūpi un citiem aktuāliem jautājumiem. Sabiedrībā pazīstama personība ZZS Rīgas sarakstā ir arī Latvijas vadošais futbola tiesnesis Andris Treimanis, kurš kandidē ar 23. numuru. Viņš ir FIFA starptautiskās kategorijas arbitrs, tiesājis UEFA Čempionu līgas un citu augstākā līmeņa Eiropas turnīru spēles. Viņš kandidē kā GKR pārstāvis un viņa iekļaušana sarakstā ir viens no pamanāmākajiem sporta pasaules pārstāvju ienākšanas piemēriem šajās Saeimas vēlēšanās. Tāpat Rīgas saraksts ievērojams arī ar to, ka tajā uz politiskās skatuves atgriezies Sandis Ģirģens - bijušais iekšlietu ministrs un partijas "Republika" dibinātājs kā kadidāts ar 14. numuru. Viņa pievienošanās partijai, kuru viņš savulaik no Saeimas tribīnes asi kritizēja, sociālajos tīklos izsaukusi daudz ironisku komentāru Vidzemes vēlēšanu saraksta priekšgalā ir virkne pieredzējušu politiķu un pašvaldību vadītāju. Saraksta līdere ir Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, kura ieņem otro augstāko valsts amatpersonas amatu. Daiga Mieriņa politikā ienāca kā Carnikavas novada pašvaldības vadītāja. Ar otro numuru kandidē zemkopības eksministrs Armands Krauze, kurš iepriekš ilgstoši darbojies arī Saeimā - viens no ZZS galvenajiem lauksaimniecības un reģionālās attīstības politikas veidotājiem. Trešais sarakstā ir Saeimas deputāts, LSDSP līderis Jānis Dinevičs. Viņš Latvijas politikā darbojas jau kopš neatkarības atjaunošanas un iepriekš bijis gan Saeimas deputāts, gan arī Rīgas vicemērs. Ar ceturto numuru kandidē Saeimas deputāts Harijs Rokpelnis, kurš pārstāv jaunāko ZZS politiķu paaudzi. Viņš Saeimā aktīvi strādājis reģionālās attīstības, pašvaldību un ekonomikas jautājumos. Vidzemes sarakstā pārstāvēti arī vairāki pašvaldību līderi. Ar septīto numuru kandidē Andrejs Ceļapīters, kurš iepriekš ilgstoši vadījis Madonas novada pašvaldību un šobrīd ir Saeimas deputāts. Astotajā vietā ir Jūrmalas domes priekšsēdētāja Rita Sproģe, savukārt devītais numurs ir pašreizējam Madonas novada domes priekšsēdētājam Agrim Lungevičam, kurš pārstāv vienu no lielākajām Vidzemes pašvaldībām. Kopumā ZZS Vidzemes saraksts veidots, apvienojot valsts augstākā līmeņa amatpersonas, ilggadējus parlamenta deputātus un pieredzējušus pašvaldību vadītājus, īpašu uzsvaru liekot uz reģionu pārstāvniecību un vietvaru pieredzi. Latgales ZZS vēlēšanu saraksta līderis ir vēl nesenais klimata un enerģētikas ministrs, kādreizējais Rēzeknes novada domes deputāts Kaspars Melnis. Ar otro numuru kandidē Saeimas deputāte un ārste Līga Kozlovska. Trešajā vietā ir Daugavpils Olimpiskā centra valdes loceklis Andris Morozovs, kurš iepriekš bijis arī Rīgas domnieks, pārstāvot partijas "Saskaņa" un "Sarauj, Latgale!". Pirms mēneša viņš nonāca sabiedrības uzmanības centrā pēc tam, kad viņu piemeklēja infarkts un bija nepieciešama steidzama sirds operācija. Pēc ārstēšanās viņš publiski paziņoja, ka bīstamākais jau ir aiz muguras, pateicās Daugavpils reģionālās slimnīcas mediķiem par profesionalitāti un aicināja cilvēkus vairāk rūpēties par savu veselību, uzsverot, ka neviens amats vai darbs nav vērtīgāks par veselību. Ar desmito numuru Latgalē kandidē Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs, kurš ir viens no atpazīstamākajiem uzņēmēju organizāciju pārstāvjiem Latvijā un regulāri komentē ekonomikas, mazumtirdzniecības un nodokļu politikas jautājumus. Latgales sarakstu ar 17. numuru noslēdz kādreizējais zemkopības ministrs, padomju laikā – kolhoza “Piebalga” vadītājs Jānis Dūklavs. Zaļo un zemnieku savienības Kurzemes vēlēšanu saraksta līderis ir zemkopības ministrs Uldis Augulis, kurš ir viens no pieredzējušākajiem ZZS politiķiem, iepriekš ieņēmis arī labklājības “Latvijai un Ventspilij” vadītāja Aivara Lemberga sieva Kristīne Lemberga, kura strādā par Ventspils domes administrācijas Mārketinga un tūrisma nodaļas vadītājas vietnieci un Ventspils pārstāvniecības Rīgā vadītāju. Viņa kandidatūra piesaista pastiprinātu uzmanību, ņemot vērā viņas vīra ilgstošo ietekmi ZZS. Trešais Kurzemes sarakstā ir Saeimas deputāts, matemātiķis Jānis Vucāns, kurš parlamentā darbojas jau vairākus sasaukumus. Viņš parlamentā vada Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju, kā arī Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisiju, un iepriekš ilgstoši bijis arī Ventspils Augstskolas rektors. Ar ceturto numuru kandidē kādreizējais Dienvidkurzemes novada mērs Aivars Priedols. Zemgales saraksta līderis ir labklājības ministrs Reinis Uzulnieks, kurš pārstāv ZZS jauno politiķu paaudzi. Viņš iepriekš ilgstoši strādājis valsts pārvaldē, bijis Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs un ministra padomnieks. Ar otro numuru kandidē Saeimas deputāts Andris Bērziņš. Tā uz Latvijas politiskās skatuves darbojas vairāki viņš vārda un uzvārda brāļi, tad jāpaskaidro, ka šis ir tas Andris Bērziņš, kurš ir vadījis Latvijas Bērnu fondu, bijis vairāku Saeimas sasaukumu deputāts, bet nav bijis ne Valsts prezidents, ne premjers. Trešais sarakstā ir Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis, kurš pārstāv jaunāko ZZS politiķu paaudzi. Saraksta noslēgumā ar 18. numuru kandidē Jelgavas domes deputāts Andris Rāviņš, kurš no 2001. līdz 2025. gada bijis Jelgavas mērs. ZZS sarakstā 15. Saeimas vēlēšanās kandidē Andris Rāviņš (no labās), kurš pēc valsts neatkarības atjaunošanas ir otrais visilgāk mēra amatā (Jelgavā) pabijis pašvaldības vadītājs un joprojām ir vietvaras deputāts (rekordists ir ventspilnieks Aivars Lembergs). Uz citu partiju fona ZZS visvairāk izceļas ar to, ka tās kandidātu sarakstos ir iekļauts rekordliels skaits esošo un bijušo pašvaldību vadītāju (mēru) un viņu vietnieku. ZZS ir veiksmīgi pārvilinājusi reģionālos līderus arī no citiem politiskajiem spēkiem. (piemēram, Latgales saraksta augstajā 3. vietā startē Andris Morozovs, kurš iepriekš bija redzams partijas "Saskaņa" politiķis Rīgas domē). Tai pašā laikā šis priekšvēlēšanu posms zaļzemniekiem ir bijis arī satricinājumiem bagāts. Pēdējā laika lielākais skandāls bija zemkopības ministra Armanda Krauzes atlaišana un tā dēvētā kokrūpnieku lieta. Šī gada maijā tiesībsargājošo iestāžu veiktas izmeklēšanas dēļ toreizējā premjere Evika Siliņa Andri Krauzi atlaida no ministra amata. Lai gan Armands Krauze atgriezās Saeimā un noliedz jebkādu saistību ar pārkāpumiem, opozīcija šo faktu aktīvi izmanto priekšvēlēšanu retorikā, lai mazinātu ZZS reputāciju. Savukārt pēkšņās valdības maiņas pavasarī dēļ ZZS nācās pārdzīvot politisko “turbulenci”. https://jauns.lv/raksts/zinas/720079-politisko-veteranu-vertibas-un-ambicioza-ekonomika-15-saeimas-velesanu-saraksts-nr-4-zalo-un-zemnieku-savieniba  NEIEKĀP. BALSO! ⟩ Kas "apēdis" JV un ZZS vēlētājus, bet "baro" LPV popularitāti? Artūrs Guds | TVNET+ žurnālists ,  Ērika Staškeviča TVNET galvenā redaktore Artjoms ĻipinsRUS TVNET žurnālists 2026. gada 14. augusts 2022. gada Saeimas vēlēšanās "Jaunā Vienotība" (JV) un "Zaļo un Zemnieku savienība" (ZZS) kopā saņēma vairāk nekā 30% balsu, bet šobrīd abu partiju atbalsts katastrofāli sarucis. JV joprojām saglabā izredzes iekļūt parlamentā, savukārt ZZS draud palikšana aiz Saeimas durvīm. Tikmēr "Latvija pirmajā vietā" (LPV) atbalstu audzējusi. Kur palikuši JV un ZZS vēlētāji, un kāpēc opozīcijā dažkārt klājas labāk nekā valdībā? Ko svarīgi zināt par Latvijas politiku priekšvēlēšanu karstumā, netērējot tam pārāk daudz laika? Pirmo epizodi par partiju reitingu līderiem meklē te! Sarunā piedalās TVNET vecākais ziņu redaktors un žurnālists Artūrs Guds, kurš no ziņām atslēdzas tikai tad, kad pazūd internets, RUS TVNET žurnālists Artjoms Ļipins, kuru patiesi interesē politika, un TVNET galvenā redaktore Ērika Staškeviča. Kas veicinājis LPV popularitātes kāpumu? Cik liela nozīme bijusi atrašanās opozīcijā, uz Aināru Šleseru centrētajai kampaņai un partijas aktivitātei sociālajos tīklos, un cik — panākumiem Rīgas domes vēlēšanās? No JV uzvaras Saeimas vēlēšanās līdz Evikas Siliņas mēģinājumam noturēt partiju virs ūdens — kā JV dažu gadu laikā pazaudēja lielu daļu savu vēlētāju, un vai tā joprojām spēj pārliecināt sabiedrību, ka partijai ir ko piedāvāt? Kamēr ZZS līderi cenšas apturēt atbalsta kritumu, "Apvienotais saraksts" arvien pārliecinošāk iespiežas teritorijā, ko ZZS un JV ilgstoši uzskatījusi par savu. Vai ZZS izdosies atgūt zaudēto atbalstu un nepalikt aiz Saeimas durvīm? Meklē mūs arī TVNET YouTube profilā un Spotify!