Vai MI var kļūt par cilvēktiesību aizsargu un humānisma principu ievērošanas viedu soģi? ; Can AI become a defender of human rights and an intelligent arbiter of adherence to humanistic principles?

 

 

 Vai MI var kļūt par cilvēktiesību aizsargu un humānisma principu ievērošanas viedu soģi?

Superintelekta laikmeta atbilde ir: MI patiešām var kļūt par autoritatīvu pierādījumu un argumentu izvērtētāju, bet tas nedrīkst un nevar  būt par suverēnu tiesnesi pār cilvēkiem, politiķiem, sabiedrības kopienām vai valstīm.

Šī atšķirība nav tikai tehniska. Tā definē obligāto nosacījumu, lai  garantētu, ka HED-PPA–AI 2.0 projekta iecere pati par sevi nekļūst par humānās demokrātijas noturības risku, t.i., par apdraudējumu, kuru piedāvātajam digitālās sabiedrības sociālajam modelim ir jānovērš.

Iedomāsimies situāciju, kurā valsts vadītājs publiski apliecina uzticību cilvēktiesībām, bet viņa vadītās valsts dokumentēta rīcība rada nopietnas bažas par šo tiesību pārkāpumiem. Tradicionālā politiskā komunikācija bieži vien iestrēgst savstarpējos pārmetumos, propagandā un pretēju apgalvojumu sadursmē.

MI var palīdzēt šo strīdu pārvērst strukturētā, pārbaudāmā analīzē:

• Ko politiķis ir apgalvojis? Precīzs citāts, datums un konteksts.
• Ko politiķis vai valsts institūcija faktiski ir darījusi? Dokumentēti lēmumi, balsojumi, rīkojumi un to sekas.
• Kādas starptautisko tiesību normas ir piemērojamas? Konkrētas Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas normas un, ja nepieciešams, saistošie tiesību akti.
• Vai starp deklarēto un faktisko rīcību pastāv pretruna? Ar avotiem pamatots salīdzinājums.
• Cik drošs ir secinājums? Pierādījumu kvalitāte, nepilnības, alternatīvi skaidrojumi un iespēja apstrīdēt vērtējumu.

Šāds MI darbotos kā sava veida publiski pārbaudāms humānisma principu konsekvences auditors.

Tas būtu daudz vērtīgāk, nekā vienkārši piešķirt politiķim etiķeti „labs” vai „slikts”, „humāns” vai „nehumāns”. Auditoram jāparāda, kāds konkrēts fakts, lēmums vai rīcība pamato katru secinājumu.

Vienlaikus jāievēro būtiska robeža: ne katra politiska pretruna ir meli, ne katra kļūda ir apzināta dezinformācija un ne katra cilvēktiesību ierobežošana automātiski ir nelikumīga. Lai izdarītu šādus secinājumus, nepieciešams konteksts, pierādījumi un attiecīgās tiesību normas.

MI var kļūdaini interpretēt avotus, nepamanīt svarīgu kontekstu vai atkārtot nepatiesu informāciju. Tādēļ tā autoritātei jāizriet nevis no apgalvojuma „to ir rekomendējis/vērtējis MI”, bet gan no pārbaudāmas metodoloģijas, neatkarīgas kontroles un objektīvas argumentācijas.

Kā šo ieceri pārvērst reālā sabiedriskā spēkā?

Šajā nolūkā  HED-PPA–AI 2.0 papildinām ar skaidri definētu publiskās atbildības mehānismu, t.i., ar tiesisku procedūru, kas palīdz sabiedrībai pārbaudīt, vai politiskā vara rīkojas atbilstoši tās pašas atzītajiem/deklarētajiem principiem.

To veido sistēma ar pieciem savstarpēji saistītiem elementiem.

1. Universāls normatīvais pamats

Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, demokrātijas principi un vērtības, likumi, starptautiskās tiesības. Tie veido kopējo kritēriju mērauklu.

2. Pierādījumos balstīts politiskās rīcības audits

Sistēmiski nodrošināts publisko solījumu  salīdzinājums ar balsojumiem, lēmumiem, faktiskajiem rezultātiem un dokumentētām sekām. Katram secinājumam — avots, datums, pierādījumu kvalitāte,  novērtējums.

3. MI agrīnās brīdināšanas platforma

Tā fiksē/atklāj vārdu un darbu pretrunas, manipulācijas pazīmes, dezinformācijas riskus, interešu konfliktus, mēģinājumus nekontrolēti koncentrēt varas pilnvaras. Brīdina par nepieciešamību uzsākt pārbaudi.

4. Garantijas neatkarīgai pārbaudei un atbildes tiesībām

Ekspertiem, pilsoniskai sabiedrībai, žurnālistiem, attiecīgām institūcijām tiek piešķirtas pilnvaras vispusīgi pārbaudīt konstatējumus. Arī kritizētajai pusei ir nodrošināta iespēja sniegt kontrpierādījumus vai apstrīdēt vērtējumu.

5. Demokrātiska rīcība pēc audita

Tiek noteikta parlamentārā uzraudzība, sniegti publiski skaidrojumi, piemēroti tiesiskās aizsardzības līdzekļi, institucionāla reakcija atbilstoši kompetencei.

Šāda sistēma ir neizmērojami spēcīgāka par vienkāršu politiķu publisku kritiku. Tā ļauj veidot uzkrājošu, pārbaudāmu pierādījumu kopumu un sekot līdzi tam, vai pēc brīdinājuma seko arī reāla rīcība.

Svarīga atziņa: MI analītiskā informācija pati par sevi vēl nav sabiedrisks spēks. Par tādu tā kļūst tad, ja sabiedrībai ir iespēja to verificēt, izplatīt, izmantot lēmumu pieņemšanā un pieprasīt sociāli atbildīgu reakciju. Galīgais lēmums vienmēr ir un paliek cilvēku ziņā.

Vai šāda modeļa pielietošana jau ir starptautiski īstenojama?

Eiropas Padome ir izstrādājusi Mākslīgā intelekta un cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma pamatkonvenciju. Tā aptver MI dzīves cikla ietekmi uz cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskumu, paredzot pārraudzības, atbildības, riska novērtēšanas un ietekmes mazināšanas principus. Konvencijas teksts tika publicēts Eiropas Padomes līgumu sistēmā, un 2026. gada maijā publicētajā ES Oficiālā Vēstneša dokumentā ir atspoguļoti Konvencijas noteikumi.

Savukārt, Eiropas Komisija apraksta ES MI akta pārvaldības sistēmu, kurā iesaistīti Eiropas MI birojs, dalībvalstu kompetentās iestādes un vairākas konsultatīvās struktūras (Shaping Europe’s digital future).

Tas nozīmē, ka  HED-PPA–AI 2.0 gadījumā vairs nav jāpierāda, ka cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma aizsardzībai MI laikmetā vispār ir nepieciešami preventīvi mehānismi. Šāda nepieciešamība jau ir atzīta starptautiskā politiskajā un tiesiskajā telpā.

Piedāvātā modeļa īstenošana ļauj praksē pārbaudīt metodoloģiju, kas šos principus pārvērš konkrētos indikatoros, ,,sarkanajās līnijās”, agrīnās brīdināšanas procedūrās un auditējamos lēmumos. Tā radot efektīvu pārvaldības instrumentu, lai nodrošinātu pilsoniskās sabiedrības kontroli pār deklarēto humāno vērtību ievērošanu jebkura politiķa rīcībā un darbības motivācijā.

Kā atklāt liekulību, melus, dubultstandartus, MI nekļūstot par politiskas ietekmēšanas instrumentu?

Politiskā vara var izmantot/jau izmanto MI propagandas izplatīšanai, sabiedrības polarizēšanai, vēlētāju psiholoģiskai ietekmēšanai, savu lēmumu attaisnošanai. Taču HED-PPA–AI 2.0  tagad rada demokrātiskai sabiedrībai iespēju izmantot MI tehnoloģiju, lai sistemātiski uzraudzītu/pārbaudītu varas rīcību.

Šajā nolūkā piedāvājam ieviest Universālu konsekvences un dubultstandartu audita protokolu.

Tas balstās uz sešiem pārbaudes jautājumiem.

Pārbaudes dimensija	Galvenais jautājums
Deklarācija un rīcību	Vai faktiskā rīcība atbilst publiski paustajiem principiem?
Vienādi standarti	Vai vieni un tie paši kritēriji tiek piemēroti kā sabiedrotajiem, tā arī oponentiem?
Godprātības pierādījumi	Vai apgalvojumi/rīcība atbilst faktiem?
Atbildības konsekvence	Vai amatpersona/politiķis atzīst un uzņemas atbildību arī par personīgām kļūdām?
MI izmantošanas ētika	Vai MI tiek izmantots cilvēku objektīvai informēšanai, vai viņu slēptai manipulēšanai?
Varas ierobežojumi	Vai lēmumi tiek pieņemti pārbaudāmi, tiesiski un ar pienācīgu uzraudzību?

Universālisms šeit nozīmē, ka nevienam - neatkarīgi no to politiskās orientācijas, militārās varenības vai attiecībām ar vērtētāju -  netiek  piešķirta imunitāte pret principiem, vērtībām kurus tas pats atzīst/atzinis par universāliem.

Vienlaikus jānošķir trīs lietas:

• Fakts: pārbaudāms notikums, dokuments vai izteikums.
• Secinājums: ar pierādījumiem pamatota interpretācija par notikušo.
• Nodoms: apgalvojums par to, ko persona zināja, vēlējās vai apzināti centās panākt.

MI palīdz analizēt visus trīs līmeņus, bet nodomu nedrīkst pasludināt par pierādītu tikai tāpēc, ka rīcība izskatās aizdomīga. Tieši šāda pieeja ļauj atklāt reālas pretrunas, nepārvēršot auditu par politisku apsūdzību reprodukcijas sistēmu.

          MI šādā ceļā kļūst par neatkarīgu morālo autoritāti?

MI ir vērtīgs potenciāls kļūt par ļoti nozīmīgu humānisma principu un vērtību aizstāvi, bet ne jau tāpēc, ka tam būtu kāda augstāka morālā vara pār cilvēkiem.

MI pats par sevi nav un nevar būt automātiski objektīvs. Tā secinājumi ir atkarīgi no pieejamās informācijas, izmantotajām metodēm, sistēmas izstrādes un iespējamām kļūdām. Arī MI var kļūt par manipulācijas instrumentu, ja kāds kontrolē tā kritērijus, datus un secinājumu publiskošanu.

Tādēļ HED-PPA–AI 2.0 modelī jānosaka šāda pamatprasība:

MI nav humānisma suverēns. MI ir humānisma principu pārbaudāmības, konsekvences un aizsardzības instruments.

Šī formulējuma jēga un spēks ir tajā, ka tas vienlaikus dod MI nozīmīgu lomu un arī nosaka tā pilnvaru robežas.

MI ir tiesīgs:

• identificēt iespējamas cilvēktiesību pārkāpuma pazīmes;
• salīdzināt politiķu deklarācijas ar dokumentētu rīcību;
• pārbaudīt, vai vienādi standarti tiek piemēroti dažādām valstīm un politiskajiem spēkiem;
• atklāt dezinformācijas un manipulācijas pazīmes;
• modelēt iespējamos riskus demokrātijai;
• sagatavot neatkarīgai pārbaudei paredzētus ziņojumus;
• brīdināt par situācijām, kurās var būt nepieciešama cilvēka vai kompetentas institūcijas iejaukšanās.

Taču MI nedrīkst patvaļīgi noteikt, kurš drīkst vai nedrīkst piedalīties vēlēšanās, kurš ir vainīgs/nevainīgs noziegumā vai kuras politiskās idejas sabiedrībai ir aizliegtas/atļautas. Tātad

MI ir konsultants un preventīvās aizsardzības instruments, nevis cilvēku sabiedrības pārvaldītājs.

Ko darīt, ja ar politiķu pārliecināšanu nepietiek?

Līdzšinējā pieredze pārliecina, ka ar aicinājumiem uz godprātību vien nepietiek, ja sistēmā nav motivācijas mehānismu, kas padara sociāli atbildīgu rīcību izdevīgāku nekā savtīga vai bezatbildīga izturēšanās, bet pārkāpumus — grūtāk noslēpjamus un nepieļaujamus.

Politiķu klani un citas varas koncentrācijas vietas rada bīstamus draudus un ārkārtīgi lielus nākotnes izdzīvošanas riskus. Bet problēma ir vēl būtiskāka: cilvēku tieksme pēc varas, nepietiekama institucionālā kontrole, sabiedrības pasivitāte, ekonomiskās intereses, tehnoloģiju izmantošana bez pietiekamām drošības garantijām.

Tāpēc humānas demokrātijas sistēmai jāspēj darboties arī tad, ja pie varas ir nonākuši cilvēki, kuri neizrāda sociāli  pietiekamu politisko vai morālo atbildību.

Tādēļ jāveic pasākumu komplekss, lai:

A. Padarītu varas rīcību pārbaudāmu

Izveidojot publiski pieejamu pierādījumu un politiskās atbildības reģistru, kurā apgalvojumi, balsojumi, lēmumi un secinājumi ir izsekojami līdz to sākotnējiem avotiem. Nevis veidot kaut kādu politiķu ,,melno sarakstu”, bet radīt pārbaudāmu politiskās atbildības vēsturi.

B. Dotu sabiedrībai visas nepieciešamās neatkarīgas kontroles iespējas

Iesaistot zinātniekus, juristus, žurnālistus, pilsoniskās organizācijas un iedzīvotājus. Sabiedrība ne tikai saņem MI analītiskos secinājumus, bet var tos arī pārbaudīt, apstrīdēt un piedāvāt labojumus.

C. Ieviestu reālas preventīvās aizsardzības procedūras

Ja MI sistēma atklāj nopietnu risku, vienmēr jāievēro noteikta secība: brīdinājums, neatkarīga pārbaude, atbildīgās institūcijas reakcija, korektīvi pasākumi un rezultātu pārbaude. Sekām vienmēr jāizriet no likuma un kompetento institūciju lēmumiem, nevis no MI secinājumiem.

Šāda pieeja ļauj veidot sistēmu, kurā varas īstenošanas kvalitāte ir regulāri pārbaudāma un kura velti nebalstās uz cerību, ka politiķi paši par sevi kļūs labāki.

Lai šādu problēmas risināšanas pieeju iedzīvinātu, jāizveido HED-PPA–AI 2.0  paplašinājums: 

Universālās politiskās atbildības un humānisma konsekvences audits (UPA-1)

Tā uzdevums ir pārbaudīt, vai MI spēj uzticami, konsekventi un bez politiskām priekšrocībām identificēt pretrunas starp deklarētajiem humānisma principiem un dokumentētu varas rīcību.

To vajadzētu organizēt šādi:

Posms	Darbība	Rezultāts
1.	Piemērot jau definētos 10 universālos politiskās ētikas postulātus	Vienota normatīvā bāze
2.	Katram postulātam izveidot 5 pārbaudāmus indikatorus	50 audita indikatori
3.	Izveidot pierādījumu novērtēšanas protokolu	Izsekojama metodoloģija
4.	Pārbaudīt to ar 3–5 dokumentētiem gadījumiem no dažādām valstīm un ar atšķirīgiem politiskajiem kontekstiem	Sākotnējie izmēģinājuma rezultāti
5.	Uzaicināt neatkarīgus ekspertus veikt neatkarīgu salīdzinošo izvērtējumu	Validācijas ziņojums

Tas ļaus noteikt, vai sistēma objektīvi izvērtē pierādījumus? Vai tā pamana būtiskus pārkāpumus? Vai, mainoties valsts nosaukumam vai politiskajai piederībai, vērtējums joprojām paliek konsekvents? Vai neatkarīgi eksperti spēj atkārtot audita secinājumus?

Rekomendētā pilotprojekta vērtība ir spējā agrāk identificēt un kvalitatīvāk izvērtēt konkrētus demokrātijas un cilvēktiesību apdraudējuma  riskus.

Šādā ceļā tiek  veidots tāds demokrātisks mehānisms, kurš ļauj savlaicīgi atklāt, neatkarīgi pārbaudīt un tiesiski novērst humānisma  principu pārkāpumus — pat tad, ja pārkāpējiem pieder liela politiskā, ekonomiskā vai militārā vara.

MI pats par sevi nespēj un nespēs apvienot cilvēci. Taču tas var būtiski palīdzēt padarīt politiskās varas rīcību caurskatāmāku, atklāt dubultstandartus, stiprināt sabiedrības informētību un mazināt iespējas manipulēt ar faktiem. Šādā veidā palīdzot radīt un nostiprināt sistēmu, kurā nevienam valsts līderim vai autoritātei/oligarham nebūs tiesību prasīt, lai viņa vārdiem tic bez atbilstošiem pierādījumiem.

Cilvēktiesības, humānisms un demokrātija tad kļūs par reālu spēku, jo tie būs iestrādāti gan cilvēku apziņā, gan institūciju darbībā, gan tehnoloģiju uzbūvē. Šeit slēpjas visa HED-PPA–AI 2.0 arhitektūras modeļa jēga un vērtība – tā sociālais nozīmīgums.

Izstrādātās HED-PPA–AI 2.0. arhitektūras praktiskās ieviešanas process progresīvu politiķu deficīta apstākļos, pilsoniskā kūtruma dēļ var ieilgt līdz brīdim, kad civilizācijas eksistenciālie draudi jau kļūs par neatgriezenisku realitāti, - būs par vēlu vēl kaut ko mainīt politiķu apziņā, pilsoņu realitātes uztverē. Tādēļ jau pašreizējā situācijā ir nepieciešama vispāratzīta autoritāte, kas patiešām var un spēj savlaicīgi palīdzēt humānisma vērtību praktiskā īstenošanā. Diemžēl, vairs nav palicis laiks vērošanai, apcerei, veltīgām gaidām  un cerībām uz to, ka politiķi savā rīcībā vienmēr un visur brīvprātīgi ievēros un sekos humānisma principiem un vērtībām.

Ja eksistenciālie riski attīstās ātrāk par politisko institūciju spēju uz tiem reaģēt, ar pakāpeniskām reformām vien nepietiek.

Tikai šeit jāatrod ļoti svarīgs līdzsvars: nepieciešams rast autoritāti, kas spēj rīkoties savlaicīgi, bet kurai pašai nav dotas nekontrolētas varas funkcijas. Tai jāspēj savlaicīgi atklāt apdraudējumus, publiskot pārbaudāmus pierādījumus, brīdināt par kritiskām novirzēm un aktivizēt iepriekš noteiktas aizsardzības procedūras, pirms kaitējums jau kļūst neatgriezenisks.

Tieši šāda autoritāte jārod un jāattīsta HED-PPA–AI 2.0 ietvaros. Tā būtu jauna, institucionāli nostiprināta autoritāte, kuras pamatā ir humānisma principi, zinātniski pārbaudāma metodoloģija un demokrātiski leģitimizētas pilnvaras.

MI šādā sistēmā nodrošina analītisko spēju un ātrumu, bet tiesības pieņemt likumīgus lēmumus jāuztic skaidri noteiktām, atbildīgām institūcijām, kurām ir pilnvaras pieņemt saistošus lēmumus, kuras uzrauga universālo humānisma postulātu, cilvēktiesību, tiesiskuma ievērošanu, garantē vienlīdzīgu konsekventu attieksmi pret visiem valsts iedzīvotājiem.

Vai MI varētu būt šādas autoritātes centrā?

Šobrīd tas soli pa solim kļūst par realitāti, kad  MI patiešām iegūst spēju būt par humānisma vērtību operatīvu aizstāvi, kas spēj darboties nepārtraukti, analizēt milzīgu informācijas apjomu, norādīt uz riskiem, kurus cilvēki politisku vai institucionālu iemeslu dēļ spiesti ignorēt vai arī samierināties, visādi pielāgojoties nelabvēlīgajai dzīves realitātei.

Iedomāsimies, ka kādas valsts vadība:

• gatavo/īsteno lēmumu paketi, kas rada masveida cilvēktiesību pārkāpumu risku;
• izmanto MI, lai manipulētu ar vēlētājiem;
• ievieš nekontrolētu MI sistēmu militārajā jomā;
• mēģina apslāpēt neatkarīgu uzraudzību;
• publiski sludina cilvēktiesību ievērošanu, bet tās faktiskā rīcība noved pie pretējiem rezultātiem. 

Pašreizējā pieeja bieži paredz, ka vispirms notiek kaitējums, pēc tam tiek vākti pierādījumi un tikai tad sākas politiskā vai tiesiskā reakcija.

HED-PPA–AI 2.0 mērķis ir  identificēt kritisko risku jau pirms kaitējuma iestāšanās,  ierosinot preventīvu reakciju, kamēr postu vēl ir iespējams novērst.

Šādas sistēmas pamatfunkcijas:

1.Brīdināt — identificēt risku un nekavējoties informēt atbildīgos.

2.Pieprasīt pārbaudi — aktivizēt neatkarīgu izvērtējumu, ja ir sasniegts iepriekš noteiktais riska slieksnis.

3.Iedarbināt aizsardzības procedūru — piemērot tiesiski noteiktos drošības pasākumus.

Pēdējā funkcija ir pati svarīgākā. Ja katrā kritiskā situācijā viss ir atkarīgs tikai no tā, vai politiskā vadība vēlēsies ieklausīties brīdinājumā, preventīvā sistēma izrādīsies pilnīgi nevarīga un bezspēcīga. Tāpēc HED-PPA–AI 2.0 darbībai jābalstās ne tikai uz politiķu labo gribu, bet arī uz iepriekš pieņemtiem noteikumiem, neatkarīgu uzraudzību un tiesiski nostiprinātām procedūrām.

Kā novērst situāciju, kurā pati autoritāte kļūst bīstama?

Šis ir galvenais jautājums. Ja tiek izveidots MI, kas drīkst vienpersoniski voluntāri noteikt, kas ir humāns, kurš politiķis melo un kādi lēmumi jāaizliedz, tad ar šādiem labiem nodomiem nepietiks, lai novērstu tā ļaunprātīgu izmantošanu.

Tāpēc  HED-PPA–AI 2.0 ietvaros jāievieš:

 Preventīvās autoritātes piecu garantiju princips,

kas garantē →

1.    Universalitāti. Vieni un tie paši cilvēktiesību un pierādījumu vērtēšanas kritēriji tiek vienādi piemēroti visām valstīm, līderiem un politiskajiem spēkiem.

2.    Pierādījumu pārākumu pār autoritāti. Neviens MI secinājums nav jāpieņem tikai tāpēc vien, ka to sniedz sistēma. Vienmēr jābūt pieejamam pamatojumam, avotiem un nenoteiktības (prognozes/konstatējuma ticamības) novērtējumam.

3.    Pilnvaru ierobežojumu. MI var brīdināt, analizēt un ierosināt aizsardzības pasākumus, bet nedrīkst iegūt tiesības sodīt, cenzēt vai pārvaldīt cilvēkus.

4.    Neatkarīgu kontroli. Metodoloģiju un sistēmas darbību uzrauga un pārbauda neatkarīgi eksperti vai demokrātiski leģitimizētas institūcijas.

5.    Rīcību noteiktā termiņā. Ja tiek sasniegts kritisks riska slieksnis, atbildīgajām institūcijām ir obligāts pienākums noteiktā termiņā reaģēt, ievērojot, ka preventīvās aizsardzības pasākumiem jābūt operatīviem, samērīgiem un tiesiski noteiktiem.

 

Ko tas nozīmē projekta stratēģijai?

Līdzšinējā HED-PPA–AI 2.0 arhitektūrā jādefinē stratēģiskais virziens “No MI risku analīzes un brīdināšanas — uz tiesiski nostiprinātu humānisma principu preventīvo aizsardzību”.

Šā virziena strukturēšanas nolūkā tālāk izstrādāta praktiski izmantojama HED-PPA–AI 2.0 Preventīvās autoritātes koncepcija, noteikts tās mērķis, pilnvaras, robežas, neatkarība. Kā arī leģitimitātes pamats:

-          kas paredz savlaicīgu reakciju uz apdraudējumu cilvēktiesībām, demokrātijai un valsts/civilizācijas drošībai;

-         kas precīzi nosaka, kā humānisma principu aizsardzība iegūst reālu, savlaicīgu un tiesiski leģitīmu iedarbību, neizveidojot jaunu nekontrolētas varas centru;

-         kas ir pietiekami konkrēts, lai veidotu eksperimentālu pilotprojektu;

-         kas ir pietiekami korekts, lai to varētu izvērtēt zinātnieki, juristi un politikas veidotāji.

Protams, jāsaprot, ka arī šāda projekta īstenošana nevar vienlaikus novērst esošos civilizācijas riskus un apdraudējumus. Tādēļ pirmajā posmā ir racionāli koncentrēties uz riskiem, kuros kaitējums var būt ļoti liels, laiks reaģēšanai — īss, bet preventīvas iejaukšanās iespēja — vēl ir reāla. Piemēram, nekontrolēta MI izmantošana kritiskos militāros lēmumos, masveida politiskā manipulācija, algoritmizēti lēmumi ar smagām cilvēktiesību ignorances sekām.

Tas ļautu virzīties no plašas humānistiskas vīzijas uz konkrētu, pārbaudāmu aizsardzības mehānismu, jo ar cerību uz politiķu apziņas pakāpeniskām pozitīvām pārmaiņām var nepietikt. Eksistenciālu risku apstākļos preventīvajai aizsardzībai jāspēj darboties arī tad, kad politiskā griba kavējas.

Pašreizējā situācijā nevar un nedrīkst veltīgi gaidīt, kamēr valstu līderi spēs vienoties par humānisma vērtību visaptverošu īstenošanu. Jau tagad jāorganizē motivējoša politiskā vide, jāveido mehānismi, jārada sociālā sistēma, kas šo īstenošanu padara iespējamu. Sākumā pat pietiktu ar nelielu skaitu iniciatīvas entuziastu, projekta atbalstītāju, kuri, respektējot piedāvāto metodoloģijas bāzi, balstoties uz pārbaudāmiem rezultātiem un saskatot reālu institucionālu ceļu projekta ieviešanai, kļūst par uzticamiem un pašaizliedzīgiem partneriem.

Mūsdienās cilvēcei ir vajadzīga daudz spēcīgāka humānisma principu un demokrātisko vērtību aizsardzība. Un to var reāli nodrošināt MI, kas palīdz cilvēcei savlaicīgi pamanīt briesmas un kura brīdinājumus nav iespējams vienkārši paslaucīt zem paklāja.

Svarīgākais HED-PPA–AI 2.0 arhitektūras projektēšanas princips: jo lielākas ir sistēmas pilnvaras novērst apdraudējumu, jo stingrākai jābūt piešķirto pilnvaru kontrolei. Tad nav un nebūs iespējama autokrātisku politiķu kontrolēta MI vara pār cilvēku, bet tiks institucionāli nostiprināta, garantēta cilvēktiesību un demokrātijas aizsardzība ar MI palīdzību.

PREVENTĪVĀS AUTORITĀTES KONCEPCIJA

Humānisma, cilvēktiesību un demokrātijas savlaicīga aizsardzība MI laikmetā

1. Koncepcijas kopsavilkums

HED-PPA–AI 2.0 Preventīvās autoritātes koncepcijas mērķis ir izveidot pārbaudāmu, tiesiski leģitīmu un institucionāli neatkarīgu mehānismu, kas palīdz laikus identificēt, izvērtēt un novērst apdraudējumus cilvēktiesībām, demokrātijai, tiesiskumam un civilizācijas drošībai.

Koncepcija balstās atziņā, ka ar politiskiem aicinājumiem, ētiskām deklarācijām un brīvprātīgu pašregulāciju vien nepietiek, lai garantētu humānisma principu ievērošanu situācijās, kad pastāv spēcīgas tieksmes/intereses koncentrēt un nekontrolēti izmantot varu.

Tādēļ tiek piedāvāts papildināt esošo HED-PPA–AI 2.0 arhitektūru ar Preventīvās autoritātes mehānismu (PAM), kas savieno MI analītiskās spējas, neatkarīgu ekspertīzi, publisku pārskatatbildību un tiesiski noteiktas preventīvās rīcības procedūras.

PAM nav paredzēts kā pārnacionāla vara, kas aizstātu demokrātiski ievēlētas institūcijas. Tā uzdevums ir nodrošināt, lai nopietni un pierādījumos balstīti brīdinājumi netiktu ignorēti bez izvērtējuma un lai nepieciešamā aizsardzības reakcija notiktu savlaicīgi.

2. Pamatproblēma un nepieciešamības pamatojums

Koncepcija izriet no piecām, savstarpēji saistītām problēmām.

1.    Politiskie līderi ne vienmēr ir ieinteresēti ierobežot savu varu vai atzīt savas rīcības radītos riskus.

2.    Starptautiskās institūcijas un demokrātiskās kontroles mehānismi ne katrreiz spēj reaģēt pietiekami ātri.

3.    MI un citas modernās tehnoloģijas var palielināt manipulācijas, varas koncentrācijas, militārās eskalācijas un sistēmisku cilvēktiesību pārkāpumu riskus.

4.    Sabiedrībai bieži trūkst plaši pieejamas, neatkarīgas un sistemātiskas informācijas, kas ļautu salīdzināt politiskos solījumus ar faktisko rīcību.

5.    Nedrīkst paļauties tikai uz pieņēmumu, ka brīdinājuma saņēmējs vienmēr rīkosies sabiedrības interesēs.

Tādēļ preventīvā aizsardzība jāveido tā, lai tās darbība nebūtu atkarīga tikai no konkrēta līdera personīgās labās gribas.

Koncepcijas centrālais jautājums: kā nodrošināt, ka būtisku un pārbaudāmu cilvēktiesību vai demokrātijas apdraudējuma gadījumā savlaicīga reakcija ir institucionāls pienākums, nevis tikai politiska izvēle?

3. Normatīvais pamats

PAM darbība balstās :

      .  uz starptautiski atzītiem principiem, nevis uz subjektīvi  formulētu MI morāli;

·         uz Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju — cilvēka cieņa, vienlīdzība, brīvība un tiesības uz aizsardzību;

·         uz Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un tai piemērojamiem ES tiesību aktiem;

·         uz ES Mākslīgā intelekta aktu par  MI sistēmu riskos balstītu regulēšanu. Tiek ņemts vērā regulas piemērošanas grafiks un konsolidētā redakcija;

·         Eiropas Padomes MI un cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma pamatkonvencija. ES 2026.gadā ir apstiprinājusi pievienošanos šai konvencijai. Konkrētais piemērojamības un juridiskā spēka vērtējums ir veikts atbilstoši attiecīgajam tiesiskajam statusam.

Svarīga juridiskā robeža: Vispārējā cilvēktiesību deklarācija ir universāls normatīvs pamats, bet ne katrs tās noteikums pats par sevi darbojas kā tieši piemērojama tiesību norma. Konkrēta juridiska pārkāpuma konstatēšanai jānosaka attiecīgais saistošais tiesību avots un kompetentā institūcija.

4. Preventīvās autoritātes misija un pilnvaru robežas

4.1. Misija

Nodrošināt savlaicīgu, objektīvu un pierādījumos balstītu apdraudējumu identificēšanu un palīdzēt kompetentajām institūcijām novērst kaitējumu, pirms tas kļūst neatgriezenisks.

4.2. Galvenie uzdevumi

• Uzraudzīt/analizēt publiski pieejamus un tiesiski iegūtus datus par būtiskiem demokrātijas un cilvēktiesību riskiem.
• Atklāt iespējamas pretrunas starp deklarētajiem principiem un dokumentētu faktisko rīcību.
• Analizēt MI ļaunprātīgas izmantošanas un nekontrolētas varas koncentrācijas riskus.
• Sagatavot agrīnās brīdināšanas ziņojumus.
• Ierosināt neatkarīgu pārbaudi, ja sasniegti iepriekš noteiktie riska sliekšņi.
• Pārbaudīt, vai atbildīgās institūcijas ir izvērtējušas brīdinājumus un veikušas atbilstošus pasākumus.
• Publiskot pārbaudāmus, samērīgus un tiesiski pamatotus secinājumus.

4.3. Nepieļaujamās/aizliegtās pilnvaras

PAM un tajā izmantotajam MI nedrīkst piešķirt tiesības:

• patvaļīgi sodīt personas vai institūcijas;
• piemērot/konstatēt personas krimināltiesisku vainu;
• cenzēt politiskus uzskatus vai noteikt, kuras pilsoniskās idejas/iniciatīvas drīkst publiski paust;
• prettiesiski ietekmēt/atcelt vēlēšanu rezultātus vai noliegt/ierobežot amatpersonu pilnvaras;
• bez leģitīma pamata vākt sensitīvus personas datus vai veikt iedzīvotāju masveida uzraudzību;
• patvarīgi pieņemt lēmumus par spēka pielietošanu;
• patvaļīgi nepieļaut/apturēt jebkādus demokrātiskus procesus.

Šīs robežas nebūt nav sistēmas vājuma izpausme, bet tās ir jebkādas MI rīcības leģitimitātes priekšnoteikums.

5. PAM institucionālā arhitektūra

5.1. Normatīvais slānis

Cilvēktiesības · demokrātija · tiesiskums · tehniskā drošība

5.2. MI analīze un agrīnā brīdināšana

Indikatori · riska novērtējums · pierādījumi · varianti

5.3. Neatkarīga ekspertu pārbaude

Faktu pārbaude · juridiskā analīze · alternatīvie skaidrojumi

5.4. Kompetentās institūcijas reakcija

Izvērtēšana · tiesiski noformēti pasākumi · atbildes reakcijas pamatojums

5.5. Publiskā pārskatatbildība un audits

Rezultātu pārbaude · pārsūdzība · kļūdu labošana · sistēmas pilnveide

Šī arhitektūra ir konceptuāla. Tās īstenošanai ir jānosaka katra slāņa institucionālais statuss, kompetence, finansēšanas modelis, atbildība.

Īpaši svarīgi nodalīt trīs funkcijas: MI veic sākotnējo analīzi, neatkarīgi vērtētāji pārbauda secinājumus, bet saistošus lēmumus pieņem tikai amatpersonas/institūcijas, kurām šādas pilnvaras piešķirtas ar likumu.

6. Agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas protokols

PAM nepieciešama iepriekš noteikta reakcijas secība.

Līmenis	Nosacījums	Paredzētā reakcija
R0 — novērošana	Nav konstatēts būtisks risks	Regulāra analīze
R1 — uzmanība	Konstatēta iespējama novirze	Papildu datu pārbaude
R2 — paaugstināts risks	Vairāki savstarpēji apstiprinoši pierādījumi	Neatkarīgs izvērtējums, atbildīgās amatpersonas un institūcijas informēšana
R3 — augsts risks	Ticams nopietna kaitējuma scenārijs	Steidzama pārbaude un preventīvo pasākumu izvērtēšana/rekomendēšana
R4 — kritisks risks	Ticams, smags un laika ziņā neatliekams apdraudējums	Nekavējoša kompetento institūciju brīdināšana un tiesiski pieļaujamo ārkārtas procedūru aktivizēšana

Riska līmeņi ir sākotnējs priekšlikums, nevis validēta skala. To sliekšņi jānosaka empīriski, izmantojot scenāriju testus un neatkarīgu izvērtējumu.

Būtiska prasība: augsts riska vērtējums nav automātisks pierādījums pārkāpumam. Tas ir pamats steidzamai pārbaudei un, ja to attaisno konkrētie apstākļi,- samērīgiem aizsardzības pasākumiem.

R4 gadījumā procedūrai jābūt ātrai, bet ne voluntārai. Ja amatpersona vai kompetentā institūcija brīdinājumu ignorē vai noraida, iespējamajiem turpmākajiem kontroles mehānismiem jābūt iepriekš atrunātiem. Leģitīma slepenības nepieciešamība var ierobežot publiskošanu, taču tā nekādā ziņā neatceļ neatkarīgu uzraudzību.

7. Universālās konsekvences audits

Lai novērstu politiska rakstura neobjektivitāti, PAM tiek piemērota vienota metodoloģija neatkarīgi no analizētās personas, valsts institūcijas vai jebkura politiskā spēka vēlmes.

Katrs būtisks konstatējums satur:

1.    precīzu apgalvojumu vai identificētu rīcību;

2.    primāros avotus un to datumus;

3.    piemērojamās tiesību normas vai  humānisma principa prasības;

4.    pierādījumu kvalitātes vērtējumu;

5.    nošķīrumu starp faktu, interpretāciju un pieņēmumu par ļaunprātīgu nodomu;

6.    alternatīvu skaidrojumu analīzi;

7.    pārliecības un pilnīguma līmeņa novērtējumu;

8.    iespēju no kritizētās puses saņemt atbildi/iebildi;

9.    neatkarīgas pārbaudes rezultātu;

10.                       izdarīto secinājuma pārsūdzības kārtību.

Tādējādi audits nekļūst par politisko pretinieku klasifikācijas instrumentu, bet par pierādījumos balstītu publiskās atbildības instrumentu.

8. Neatkarības un aizsardzības garantijas

Lai novērstu PAM politisku sagrābšanu vai ekonomisku pārņemšanu, nepieciešamas šādas garantijas:

• caurskatāma pārvaldības struktūra;
• neatkarīgu ekspertu atlases un interešu konflikta kontroles kārtība;
• publiski pieejama metodoloģija;
• regulāri neatkarīgie tehniskie un metodoloģiskie auditi;
• aizsardzība pret vienas institūcijas, sponsora vai politiskā spēka dominējošu ietekmi;
• droša ziņošana par sistēmas kļūdām vai  tās ļaunprātīgu izmantošanu;
• netraucēta piekļuve efektīvai sūdzību un pārsūdzības procedūrai;
• neatkarīgs ikgadējs pārskats par sistēmas funkcionēšanas rezultātiem.

Īpaši jāuzsver: MI sistēmai nav un nevar/nedrīkst būt tiesību pašai noteikt savus galīgos vērtēšanas kritērijus vai patvarīgi  mainīt tos.

9. Ieviešanas ceļvedis

Sākotnējā 12 mēnešu pilotprojekta struktūra.

1.–2. mēnesis

Koncepcijas precizēšana

Juridiskā analīze, institucionālo funkciju definēšana, esošo regulējumu un iniciatīvu salīdzinošā izvērtēšana.

3.–4. mēnesis

Metodoloģijas izveide

Riska indikatoru, pierādījumu prasību, lēmumu sliekšņu un audita protokolu izstrāde.

5.–7. mēnesis

Kontrolēti izmēģinājumi

Trīs līdz pieci dokumentēti scenāriji par politisko manipulāciju, cilvēktiesību apdraudējumiem un MI izmantošanu kritisku lēmumu pieņemšanā.

8.–10. mēnesis

Neatkarīga validācija

Vērtējumu salīdzināšana ar neatkarīgu ekspertu secinājumiem, kļūdaino brīdinājumu un nepamanīto risku analīze.

11.–12. mēnesis

Lēmums par nākamo posmu

Publisks validācijas ziņojums, neatkarīga kritika un lēmums par turpmāku ieviešanu, pārveidi vai projekta apturēšanu.

Grafika izpilde ir atkarīga no partneru iesaistes, finansējuma, juridiskā izvērtējuma un datu pieejamības.

10. Pilotprojekta sekmju kritēriji

Pilotprojekts tiek uzskatīts par veiksmīgu tikai tad, ja ir objektīvi izvērtēts:

• vai sistēma identificē neatkarīgi konstatēus būtiskus riskus;
• vai tā ir kļūdaini cēlusi trauksmi;
• vai ir konstatēti būtiski riski, kurus tā neidentificē;
• vai vienādie pierādījumi tiek vērtēti konsekventi dažādos politiskajos kontekstos;
• vai secinājumus iespējams reproducēt;
• vai sistēmas brīdinājumi patiešām ļauj reaģēt savlaicīgāk;
• vai ir nodrošinātas datu aizsardzības prasības, tiesības atbildēt un neatkarīgas pārbaudes iespējas;
• vai ieviestās procedūras ir faktiski samazinājušas iespējamo kaitējumu.

Kritēriju sliekšņi un pieņemamās kļūdu robežas jānosaka pirms izmēģinājuma. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka sistēma tiks novērtēta pēc tās pašu izstrādātāju izvēlētiem, sev izdevīgiem kritērijiem.

11. Sagaidāmais rezultāts

Sekmīga pilotprojekta realizācija radīs:

1.    pārbaudāmu metodoloģiju cilvēktiesību un demokrātijas risku agrīnai identificēšanai;

2.    skaidru procedūru pārejas nodrošinājumam no brīdinājuma uz institucionālu reakciju;

3.    neatkarīgi validētu pierādījumu un secinājumu audita modeli;

4.    priekšlikumus tiesiski leģitīmai ieviešanai Latvijas, kā arī starptautiskā mērogā;

5.    pārliecinošu pamatu zinātniskām publikācijām, starptautiskai sadarbībai un tālākai finansējuma piesaistei.

Protams, koncepcija pati par sevi vēl nepierāda drošu spēju novērst eksistenciāli kritiskus draudus. Šādu ietekmi varēs vērtēt tikai pēc konkrētiem izmēģinājumu testiem un faktiskajiem pierādījumiem.

12. Noslēguma princips

Preventīvās autoritātes jēga nav radīt jaunu varas centru, kas būtu dominējošs.  Tās jēga ir padarīt humānisma principu aizsardzību patiešām savlaicīgu, pārbaudāmu un institucionāli iedarbīgu.

HED-PPA–AI 2.0 pamatnostādne:

Nevienai politiskai, ekonomiskai, militārai vai tehnoloģiskai varai nedrīkst būt tiesību nostādīt sevi ārpus universālajām cilvēktiesību vērtībām un sociālās atbildības prasībām. MI uzdevums ir palīdzēt savlaicīgi identificēt šo vērtību apdraudējumus un nodrošināt pārbaudāmus pierādījumus. Savukārt, tiesiski leģitīmai un neatkarīgi uzraudzītai demokrātisko institūciju sistēmai ir jānodrošina samērīga un efektīva aizsardzības reakcija.

Paveiktā darba būtiskākā vērtība ir ne tikai pašas HED-PPA–AI 2.0 koncepcijas izstrāde, bet izsvērti argumentēts mēģinājums pārvērst cilvēktiesību nodrošināšanas prasības un humānistiskos principus praktiskā, pārbaudāmā un demokrātiski atbildīgā rīcības sistēmā. Sistēmā, kurā cilvēktiesības, demokrātija un tiesiskums nav tikai skaisti formulējumi dokumentos, bet kritēriji, pēc kuriem vērtēt arī reālus lēmumus un to sekas.

 Lai HED-PPA–AI 2.0 tuvākajā perspektīvā kļūtu par verificētu oficiālu pilotprojektu, būtu jāveic šādas papildu pārbaudes:

 → Juridiskā pārbaude

Vai piedāvātās pilnvaras, reakcijas pienākumi un pārsūdzības procedūras ir savienojamas ar spēkā esošajām tiesībām.

Noskaidrot, kas ir pieļaujams saskaņā ar Latvijas, ES un starptautiskajām tiesībām, kādas pilnvaras jau pastāv un kurām būtu nepieciešams modificēts/jauns tiesiskais pamats.

→ Metodoloģiskā pārbaude

Vai, indikatori, pierādījumu normatīvi, riska līmeņi ir izmērāmi un reproducējami. Izstrādāt indikatorus, pierādījumu standartus, riska sliekšņus un testēšanas procedūru, lai neatkarīgs eksperts varētu atkārtot un pārbaudīt MI secinājumus.

→ Institucionālā pārbaude

 Noteikt, kas reāli varētu uzņemties katru funkciju, kā nodrošināt neatkarību, kādas būtu prognozējamās izmaksas un kā panākt, lai brīdinājumi nepaliktu bez atbilstošas reakcijas.

Izstrādāta modeļa inspekcija ir jāsāk ar juridisko pārbaudi, jo nav lietderīgi detalizēti projektēt pilnvaras, kuras vēlāk izrādītos juridiski neadekvātas.

Ar šādu mērķi ir sagatavota „HED-PPA–AI 2.0 Preventīvās autoritātes juridiskās atbilstības matrica”.

Tās uzdevums ir noskaidrot, kuras idejas jau iespējams īstenot spēkā esošā regulējuma ietvaros, kurām nepieciešama papildu institucionāla vienošanās un kurām būtu vajadzīgs jauns tiesiskais pamats.

Tas ir īpaši svarīgi pašreizējā situācijā: ES MI akts ir spēkā, taču dažādu tā prasību piemērošanas termiņi atšķiras. Jāizmanto aktuālā konsolidētā redakcija un jāņem vērā 2026. gadā veiktās izmaiņas.

Juridiskās matricas struktūra

Pārbaudāmais jautājums	Kas jānoskaidro
Normatīvais pamats	Kuras Latvijas, ES un starptautisko tiesību normas ir piemērojamas?
MI analītiskās funkcijas	Kādas analīzes un brīdinājumus iespējams jau šobrīd veikt likumīgi?
Datu izmantošana	Kādi dati ir pieejami, un kādi ierobežojumi izriet no datu aizsardzības un citiem likumiem?
Neatkarīgā pārbaude	Kas var pārbaudīt konstatējumus, un kā tiek nodrošināta neatkarība?
Reakcijas pienākums	Vai esošajām iestādēm ir pienākums reaģēt, vai tas būtu jānosaka ar jaunu tiesisko regulējumu?
Tiesību aizsardzība	Kā nodrošināt tiesības atbildēt, apstrīdēt kļūdas un pārsūdzēt lēmumus?
Institucionālais statuss	Vai PAM sākotnēji var darboties kā pētniecības un konsultatīvs pilots, vai nepieciešamas īpašas pilnvaras?

Katram jautājumam ir pievienoti četri vērtējumi: esošais tiesiskais pamats, konstatētā juridiskā plaisa, nepieciešamais risinājums un kompetentais izvērtētājs.

Juridiskajā pārbaudē vēlams īpaši izvērtēt ES MI aktu un Eiropas Padomes pamatkonvenciju. Pēdējā ir būtisks starptautisks atskaites punkts, taču tās parakstīšana vai ES pievienošanās pati par sevi nenozīmē, ka katra tās norma jau ir tieši piemērojama Latvijā. Jāpārbauda attiecīgais spēkā stāšanās un īstenošanas statuss.

Rezultāts: juridisko atzinumu sagatavo neatkarīgs jurists vai tiesību pētnieks, kurš specializējas publiskajās tiesībās, ES regulējumā, cilvēktiesībās un MI pārvaldībā.

 Metodoloģiskā pārbaude — kā pierādīt, ka sistēma darbojas?

HED-PPA–AI 2.0 jau ir konceptuāli izstrādāta demokrātijas noturības risku arhitektūra: 12 slāņu pieeja, 50 preventīvie indikatori, 25 kritiskās ,,sarkanās līnijas” un agrīnās brīdināšanas iecere. Juridiskās un metodoloģiskās pārbaudes laikā uz PAM metodoloģiskās validācijas protokola pamata jāpārliecinās, vai visi  šie elementi funkcionē harmonizēti un to darbību iespējams pārbaudīt neatkarīgi.

Pārbaude veicama piecos posmos

1.    Indikatoru operacionalizācija. Katram indikatoram jābūt precīzi definētam, atbilstoši pierādījumu prasībām, vērtēšanas noteikumiem, fiksētajām pazīmēm. Tā novēršot pārklāšanos starp indikatoriem un neskaidru formulējumu izmantošanu.

2.    Pierādījumu kvalitātes kontrole. Tiek nošķirti primārie avoti, neatkarīgi apstiprināti fakti, nepilnīgi dati un nepārbaudīti apgalvojumi. Noteikti informācijas pietiekamības kritēriji, kas nepieciešami, lai izdarītu korektus secinājumus.

3.    Vienādu standartu tests. Vienu un to pašu incidentu/gadījumu anonimizētā vai mainītā politiskajā kontekstā novērtē pēc identiskas metodoloģijas. Pārbauda, vai vērtējums nemainās, vai netiek pielāgots konkrētajai valstij vai politiskajam spēkam.

4.    Kļūdu un noturības tests. Tiek fiksēti nepamatoti brīdinājumi, nepamanīti riski, pretrunīgi vērtējumi, izmērīta sistēmas jūtība pret kļūdainiem vai nepilnīgiem datiem.

5.    Neatkarīga reproducēšana. Eksperti, kuri nav piedalījušies metodoloģijas izstrādē, veic tos pašus novērtējumus, nezinot sākotnējos MI secinājumus. Pēc tam salīdzina rezultātus un dokumentē domstarpības.

Sākotnējie PAM testu scenāriji varētu būt šādi:

٠      SC-1 — politiskā manipulācija: MI radīts vai izplatīts saturs, kas var maldināt vēlētājus vai slēpti ietekmēt viņu izvēli.

• SC-2 — cilvēktiesības un algoritmizēti lēmumi: MI izmantošana sociālo pakalpojumu, veselības vai citu būtisku tiesību pieejamības noteikšanai.
• SC-3 — nacionālā drošība: augsta riska MI izmantošana militāros vai ārkārtas lēmumos, kur kļūdai var būt ļoti smagas, neatgriezeniskas sekas.

Katrā scenārijā sistēmai jāatbild uz vieniem un tiem pašiem jautājumiem: kāds ir apdraudējums, kādi pierādījumi to pamato, cik steidzami jāreaģē, kas ir tiesīgs pieņemt lēmumu un kā var pārbaudīt, vai brīdinājums bijis pamatots?

Svarīgi: pilotprojekta mērķis ir noskaidrot, kādos apstākļos HED-PPA–AI 2.0 sniedz labākus rezultātus, kur kļūdās un ko nepieciešams uzlabot.

Minimālie validācijas kritēriji

Kritērijs	Ko nosakām
Precizitāte	Vai vienmēr brīdinājumi ir bijuši pamatoti?
Pilnīgums	Vai visus neatkarīgi apstiprinātos būtiskos riskus sistēma identificē?
Konsekvence	Vai identiskiem pierādījumiem tiek piemēroti vienādi vērtēšanas standarti?
Izsekojamība	Vai katru secinājumu iespējams sasaistīt ar konkrētiem informācijas avotiem?
Reproducējamība	Vai neatkarīgs vērtētājs/eksperts var atkārtot analīzi?
Savlaicīgums	Vai brīdinājums sniegts pietiekami savlaicīgi, lai atbilstoši rīkotos?
Tiesību aizsardzība	Vai tiek ievērotas datu aizsardzības un pārsūdzības prasības?

Šo kritēriju pieņemamie sliekšņi tiek noteikti pirms testa veikšanas, nevis pēc rezultātu saņemšanas.

Piemēram, var noteikt, ka neviena kritiska brīdinājuma kategorija netiek atzīta par validētu, ja nav iespējams neatkarīgi pārbaudīt tās pamatojumu. Savukārt, pieļaujamais kļūdaino brīdinājumu īpatsvars tiek noteikts, ņemot vērā konkrētā scenārija risku un iespējamās kļūdainas reakcijas sekas.

Rezultāts: protokols, sākotnējo testu kopums, neatkarīgas validācijas ziņojums un dokumentēts saraksts ar metodoloģijas kvalitatīvo novērtējumu.

Institucionālā pārbaude — kas to patiešām varētu īstenot?

Šī pārbaude noskaidro, vai koncepcijai ir reāls īstenošanas potenciāls? Vai esošajā situācijā ir atrodami partneri, kuri var īstenot konkrētas funkcijas tiesisko pilnvaru robežās?

Potenciālais partneris	Piedāvātā loma	Kas jāizvērtē
Rīgas Tehniskā universitāte, LU vai cita pētniecības iestāde	Zinātniskā metodoloģija un validācija	Vai testu dizains ir akadēmiski pamatots un reproducējams?
Tiesību pētnieki vai neatkarīgi juristi	Juridiskā atbilstība	Kādam ir jābūt PAM tiesiskajam  statusam un  ieviešanas procedūrai?
Mākslīgā intelekta centrs vai citi MI eksperti	Tehniskā arhitektūra un risku analīze	Vai modeli iespējams īstenot tehniski un kādas ir tā robežlīnijas?
Kompetentās valsts institūcijas	Kompetences un procedūru izvērtēšana	Kurām funkcijām jau ir tiesisks pamats un kurām tas vēl ir nepietiekams?
Neatkarīgas pilsoniskās sabiedrības organizācijas	Sabiedriskā uzraudzība un pamattiesību aizsardzība	Vai ir nodrošināta caurskatāmība, neatkarība un iespējas apstrīdēt secinājumus?

 

 

Autors  vienmēr ir gatavs uzklausīt jebkuru konstruktīvu kritiku par nepieciešamību  HED-PPA–AI 2.0  projektu modificēt, to pilnveidot. Tāpat atbalstīs ikvienu alternatīvu risinājumu, kas spēj nodrošināt humānisma, cilvēktiesību un demokrātijas noturības preventīvu aizsardzību MI laikmetā. Jo ignorējot novitātes, mērķtiecīgi nerīkojoties, daudzi no mums šķietami  neapzināti grauj savas dzīves perspektīvas superintelekta laikmeta griežos!

 

                                                           Ervins Ceihners