Introspice in mentem tuam ipse
Vai kādreiz
dzīvosim laimīgā valstī?
(Kāpēc
mēs esam tur, kur esam?!)
Sabiedrības
nospiedošā vairākuma neizlēmība, pasivitāte, samierināšanās ar apkārtējo
realitāti, piemērošanās tai, cilvēkiem sevi uztverot kā sīku skrūvīti, nevarīgu kaut ko mainīt un, diemžēl, arī nespējīgu
prasīt pilnu atbildību no tiem, kuriem esam deleģējuši pilnvaras pārstāvēt sevi,
rada un nodrošina apstākļus ietrunējušās varas sistēmas saglabāšanā. Gan jau būs labi, gan jau kaut kā
pārdzīvosim, ko nu es viens, vai tad
man vajag vairāk par citiem, kāpēc man jābūt tam aktīvistam, cīņā saucējam, gan
jau atradīsies citi – par mani gudrāki, enerģiskāki … - šādā veidā pasīvi
atbalstām un veicinām amorālo, liekulīgo, bezatbildīgo, populistisko,
demagoģisko varas tradīciju nostiprināšanos, garantējam polittehnologu veiksmi šo
tradīciju tālākajā izsmalcinātībā.
Kāpēc
pašiem sevi jānoniecina, - ka esam mazi, nevarīgi, aprobežoti, ka mums it kā jāsamierinās
ar esošajām reālijām, jāklausa citu „gudrāki padomi”, jāturpina pakļauties
rūdītu politiķu (politikāņu) manipulācijām?! … turpinājums grāmatā “Kā atbrīvoties no totalitārisma skavām. Izaicinājums pārvarēt politisko vientiesību“: https://buki.lv/product/ka-atbrivoties-no-totalitarisma-skavam-e-gramata
