Mens vertitur cum fortuna
Atslēgas
prātam un sirdij
Bieži esam neapmierināti ar to, kas notiek mums apkārt, kritizējam
ierēdņus, valdību, sūrojamies par dzīvi, grimstam veltīgā apcerē, neauglīgās
diskusijās. Bet ko tad reāli darām, lai novērstu esošās negācijas, lai izlabotu
situāciju?!
Kāpēc jāgrimst bezcerības purvā vai izmisīgi jāpūlas pārvarēt
valsts varas pieļauto aplamību sekas - neefektīvi protestēt, spītīgi izmantojot
laika garam mazatbilstošas politiskās
cīņas formas?! Ja atkal jāpiedzīvo kārtējā vilšanās - donkihotiskā ietiepībā nesekmīgi turpinot cīnīties ar varas mašīnu.
Rezultātā tiekam pakļauti nesaudzīgām represijām, sāpīgi ciešam un beigu galā
kļūstam par upuriem, par zaudētājiem, par neveiksminiekiem.
Cilvēces
evolūcija vienmēr ir saistījusies ar vardarbības piesātinātu cīņu par ikvienas
tautas izdzīvošanu, ar savas valsts ekspansīvas
attīstības tieksmēm - bieži vien
nerēķinoties ar cittautiešiem, apkarojot nepakļāvīgos un svešticīgos. Cenšoties visdažādākajos veidos
esošā sociuma ietvaros nodrošināt savai izdzīvošanai nepieciešamos resursus un
apstākļus. Nekautrējoties no agresīvas rīcības, kad neviens līdzeklis vairs
netiek smādēts, kad tiek izmantotas visas pieejamās metodes. … turpinājums grāmatā “Kā atbrīvoties no totalitārisma skavām. Izaicinājums
pārvarēt politisko vientiesību“: https://buki.lv/product/ka-atbrivoties-no-totalitarisma-skavam-e-gramata
* * *
Kolektīvā amnēzija Krievijā
Andis
Kudors, politologs
2019.
gada pavasarī Krievijā tika fiksēts jaunāko laiku rekords. Ne sporta
sasniegumos, bet cilvēku prāta aptumšošanās izplatībā. Martā Staļina lomu kā
pozitīvu lietu valsts dzīvē atzina 70% aptaujāto. Kam ir jānotiek cilvēka prātā, lai ignorētu tos drausmīgos
noziegumus, ko iniciēja, vadīja un atbalstīja tirāns? Te gan uzreiz
jāpiebilst, ka ne visi lielajā kaimiņvalstī domā vienādi.
Jūlijā
vairākas dienas Maskavas ielas ir pildītas ar cilvēkiem, kuriem ir pašcieņa un
kuri pieprasa cieņpilnu attieksmi arī no valsts varas. Šoreiz cilvēki ir ielās,
jo iestājas pret nedemokrātisku varas attieksmi kandidātu reģistrēšanā pirms
Maskavas pašvaldības vēlēšanām. Levadas centra veiktā aptaujā uz jautājumu –
"Ja notiks masveida protesta akcijas, vai Jūs personīgi piedalīsieties
tajās?" 2019. gada jūnijā 27% atbildēja apstiprinoši, savukārt 69%
teica, ka nepiedalīsies.1
Nevar,
protams, bez atbilstošiem pētījumu datiem viennozīmīgi apgalvot, ka visi, kuri
nevēlas protestēt, pozitīvi spriež par Staļinu, tomēr, puslīdz droši var
pieļaut, ka jaunieši, kuri pārliecības dēļ gatavi riskēt saņemt traumas no
sitieniem ar stekiem, nav nekādi jūsmotāji par "tautu tēvu". 2005.
gadā Vladimirs Putins, vienā no savām uzstāšanās reizēm teica, ka PSRS
sabrukums bija 20. gadsimta lielākā ģeopolitiskā katastrofa. Tā nebija vienkārši
mirkļa atklāsme, bet gan skaidrs uzstādījums vēstures politizācijā
turpmākajiem gadiem. Šoreiz paskatīsimies, ko spriež tie 70% cilvēku par
PSRS un Krievijas vēsturi, kuri piekrīt Kremļa saimniekam.
Atmiņas
traucējumi
Socioloģisko
pētījumu centra Levada 2019. gada maijā publicētie aptauju dati parādīja, ka
Kremļa iniciētā vēsturiskā propaganda ir devusi būtiskus augļus. Salīdzinot
2008. un 2019. gadā Krievijas iedzīvotāju sniegtās atbildes uz vieniem un tiem
pašiem jautājumiem ir skaidri redzama tendence, proti, PSRS negācijas sāk
aizmirsties, tā vietā nostiprinās padomju laika propagandas veidots skatījums.
Mūsdienu Krievijas varas veidotā vēstures specifiskā interpretācija lielā mērā
sakrīt ar padomju pasakām, līdz ar to "jaunais" ir tas pats
"vecais" tikai mūsdienu mērcē. Uz Levadas centra aptaujas jautājumu –
"Kas, jūsuprāt, bija raksturīgs tam vēsturiskajam ceļam, pa kuru mūsu
valsts virzījās padomju varas laikā?" 2008. gadā 29% respondentu
izvēlējās atbildi – "Valsts rūpes par vienkāršajiem cilvēkiem".2
2019.
gadā šo atbildi izvēlējās jau 59%. Tas ir vairāk kā būtisks lēciens! Kas
notika? Vai Krievijas iedzīvotāji piekļuva slepenai informācijai par "labo
dzīvi" Padomju Savienībā, kas pirms tam nebija pieejama? Aptaujā bija
iespējams atzīmēt vairākas atbildes vienlaikus. Variantu – "Pastāvīga
cilvēku dzīves uzlabošana" 2008. gadā atzīmēja 14%, bet 2019. gadā jau 39%
aptaujāto.3 Tas
ir vairāk kā divas reizes salīdzinājumā ar atbildēm pirms vienpadsmit gadiem.
Kolektīvā
amnēzija iet plašumā, ar to saslimst aizvien vairāk Krievijas pilsoņu. REN TV ir aizgājis
līdz tādam absurdam, ka stāsta, ka deficīta apstākļos kaut ko dabūt (dostatj)
veikalos esot bijis pat interesanti... Tauta piebalso – kā PSRS posmu
raksturojošu atbildi "Rindas, deficīts, kartiņas" 2019. gadā
izvēlējās vairs tikai 24 %, iepretim 42% – pirms vienpadsmit
gadiem.4 Kopš
Ņikitas Hruščova valdīšanas perioda viens no PSRS saukļiem attiecībā uz
sacensību ar trūdošā kapitālisma zemēm ekonomiskajā izaugsmē bija dagnatj
i peregnatj (panākt un apdzīt). Jurijs Gagarins gan bija pirmais
cilvēks, kuram izdevās nokļūt kosmosā un atgriezties uz Zemes, tomēr no šāda
sasnieguma tautu cietuma iedzīvotāji netika labāk paēduši.
Tikai
13% aptaujātie 2008. gadā izvēlējās kā PSRS raksturojošu lietu –
"Atpalicību no attīstītajām zemēm ražošanā, produkcijas kvalitātē."
2019. gadā šādu atbildi izvēlējās vēl mazāk – tikai 9 %.5 Lai
arī PSRS plānveida ekonomika saražoja daudz brāķa, nekvalitatīvu preču un
nekādi netika galā ar totālu deficītu (ja bija nauda lai nopirktu automašīnu,
bija jāgaida rindā daži gadi), 2019. gadā 43% lielās kaimiņvalsts
iedzīvotāju padomju saimniekošanas raksturošanai izvēlējās atbildi –
"Veiksmīga ekonomikas attīstība, bezdarba neesamība", ko 2008. gadā
atzīmēja 31% aptaujāto. Šī "veiksmīgā ekonomikas attīstība", starp
citu bija viens no PSRS sabrukuma iemesliem. Bet kam gan tas interesē? Ja
Putins teica, ka katastrofa, tātad katastrofa. Tie kuri uzskata, ka propaganda
un dezinformācija nestrādā un nevienu neietekmē, padomājiet vēlreiz!
Staļins –
"efektīvs menedžeris"
2019.
gada martā Krievijas iedzīvotāju pozitīvā attieksme pret Staļinu sasniedza
visaugstāko punktu Levadas centra aptauju vēsturē. Uz jautājumu – "Kādu
lomu Staļins ir spēlējis valsts dzīvē?" – 70% atbildēja ka
"kopumā pozitīvu" vai "drīzāk pozitīvu". Par savu apbrīnu, cieņu vai simpātijām pret
vadoni ir norādījis katrs otrais aptaujātais (51%). Cieņu Staļinam
šogad pauda 41%, savukārt nepatiku, bailes vai riebumu pret
"tautu vadoni" izjūt 14% respondentu.6
2008.
gadā "cieņu" apliecināja 22%, tātad gandrīz divas reizes mazāk nekā
šogad. V. Putina laika tendence ir skaidri izteikta – gan attieksme pret PSRS,
gan pret diktatoru Staļinu ir kļuvusi labvēlīgāka nekā Borisa Jeļcina laikā.
Aleksandrs Čepurenko Levadas centra Sabiedriskās domas vēstneša 2019. gada
pirmā pusgada izdevumā pauda viedokli, ka Staļina modernizācija radīja daudz grandiozu
projektu un grandiozu solījumu, kas radīja notiekošā racionalitātes ilūziju.7 Pētnieks
atgādināja Jurija Levadas rakstīto par to, ka ar šādiem paņēmieniem
sasniedzamais rezultāts neizbēgami izrādījās īstermiņa, jo "fasādes
nobruka (korupcija), bet reformas dreifēja drudžainas potjomkina sādžu
būvniecības virzienā".8
Līdzīgi
kā Staļina laikā, tagad Soču olimpiāde, futbola čempionāts, Kerčas tilts,
cauruļvadu izbūve un citi lielie projekti ir tēmēti uz režīma leģitimitātes
vairošanu un "izrāviena" uz saulaino nākotni simbolizēšanu.
Vienlaikus A. Čepurenko atgādina, ka 21. gadsimtā Krievijā joprojām 2000 skolu
nav silto tualešu, un aptuveni 20% slimnīcu nav siltā ūdens.9 Putina
runas par ekonomisko un tehnoloģisko izrāvienu nu jau šķiet traģikomiskas,
sevišķi ņemot vērā, cik ilgi viņš jau vada valsti. Hruščovs arī savulaik
solīja, ka 1980. gadā PSRS būs komunisms... Gorbačovs solīja, ka 2000. gadā
katram padomijā būs savs dzīvoklis.
Kolektīvais
Putins
Ņemot
vērā gan minētos aspektus, gan Staļina režīma izlieto asiņu, radīto ciešanu un
salauzto likteņu (gan indivīdu, gan veselu tautu) kopumu, zīmīgas ir Stokholmas
sindroma pārņemtās sabiedrības daļas atbildes sabiedriskās domas aptaujās. Uz
jautājumu "Kā jūs domājat, pa kādu vēsturiskās attīstības ceļu ir jāiet
Krievijai?" 2008. gadā 14% aptaujāto atbildēja – "Jāatgriežas uz ceļa, pa kuru gāja PSRS."10 2019.
gadā līdzīgi domā jau 28% respondentu. Tā ir gandrīz trešdaļa! Bez
Putina mediju politikas skaitļi būtu atšķirīgi, jo vienkārši nebūtu tādu
vēsturiskās propagandas kampaņu, kuru vēstījumi ir sastopami ar kinofilmās. Te
palīdz ar Komunistiskā partija, kura godina "efektīvā menedžera"
piemiņu. Tomēr, runa ir ne tikai par maldinātājiem
un propagandistiem, bet arī par to lielo auditorijas daļu, kas ēd visu, ko tai liek
priekšā. Nevajadzētu domāt, ka ar Vladimira Vladimiroviča aiziešanu
viss ātri un brīnumaini izmainīsies. Ir ne tikai Putins – indivīds, bet arī
"kolektīvais Putins" un liels pulks ļaužu, kam pietiek, ja TV
sejas skaidro, ka lielākais mūsdienu sasniegums ir tas, ka Krievija ir
"piecēlusies no ceļiem." Šie cilvēki ar savu domāšanas veidu
nekur uzreiz neizzudīs. Putinisms, ietērpjoties kādā citā ārējā tērpā, var
pastāvēt arī bez Putina.
1 Протестный потенциал, Levada, 04.06.2019.,
https://www.levada.ru/2019/06/04/protestnyj-potentsial-9/?utm_source=mailpress&utm_medium=email_link&utm_content=twentyten_singlecat_24988&utm_campaign=2019-06-04T07:00:51+00:00
2 Советский Союз, Levada, 24.06.2019.,
https://www.levada.ru/2019/06/24/chernovik/?utm_source=mailpress&utm_medium=email_link&utm_content=twentyten_singlecat_25450&utm_campaign=2019-06-24T07:02:06+00:00
6 Уровень одобрения Сталина россиянами побил
исторический рекорд, RBK, 16.04.2019.,
https://www.rbc.ru/politics/16/04/2019/5cb0bb979a794780a4592d0c
https://www.rbc.ru/politics/16/04/2019/5cb0bb979a794780a4592d0c
7 Вестник общественного мнения 1–2(128), Levada,
2019., 186.lpp., http://www.levada.ru//cp/wp-content/uploads/2019/07/Book-1.pdf
10 Советский Союз, Levada, 24.06.2019.,
https://www.levada.ru/2019/06/24/chernovik/?utm_source=mailpress&utm_medium=email_link&utm_content=twentyten_singlecat_25450&utm_campaign=2019-06-24T07:02:06+00:00
https://www.delfi.lv/news/versijas/andis-kudors-kolektiva-amnezija-krievija.d?id=51331861
Vairs
nekādu “tāpēc, ka es tā teicu” – darbinieki vēlas piedalīties lēmumu pieņemšanā
Žanna Upeniece 5. novembris , 2019 7.00
Ir divi galvenie vadītāju
veidi. Tādi, kuri visus lēmumus
pieņem darbinieku vietā, un tev, kā darbiniekam, ir viegli saprast, kāda ir
tava loma un nozīme uzņēmumā. Un ir tādi,
kuri liek domāt, piedalīties, ierosināt un radīt spožas idejas. Šie,
otrie, sākumā darbiniekam var likt apmulst. Tomēr izrādās, ka tieši šādus
vadītājus darbinieki mūsdienās meklē arvien vairāk.
Abu veidu vadītāji dara
labāko, ko spēj, un pēc labākās sirdsapziņas. Abi ietekmē to, kā viņu
darbinieki attīstās kā profesionāļi. Kādēļ darbinieki vairāk meklē vadītājus,
kuri iedrošina? Un kā kļūst par šādu vadītāju?
Mēs savās komandās daudz
diskutējam – atkal un atkal vēlamies uzzināt viedokļus, ieteikumus un idejas.
Mūsu kolēģi nemaz vairs nebūtu apmierināti ar vadītājiem, kuri vienmēr zina, kā
ir labāk. Viņi meklē vadītājus, kuri iesaista, iedrošina, jautā un –
vissvarīgākais – uzklausa. Tas redzams arī darba intervijās – vienalga,
kāds ir izvēlētais amats, cilvēki vēlas piedalīties arī radīšanas, ne tikai
izpildes procesā. Mūsu uzņēmumā tā jau ir ierasta kārtība, kas sakņojas
ilgstošās Ziemeļvalstu vienlīdzīgas un demokrātiskas darba vides tradīcijās.
Bet ko tas nozīmē citu uzņēmumu vadītājiem?
Galvenokārt tas nozīmē, ka
mainās tendences. Mēs virzāmies prom no “droši” un tuvāk – “aizraujoši”. Darbinieki vairs nevēlas vadītāju, kurš
pasaka, ko darīt, bet gan to, lai viņi kopīgi pieņemtu lēmumus.
Ilgu laiku daudzi uzņēmumi
un arī paši darbinieki uzskatīja, ka šī motivēšana un iesaistīšana ir tikai
tāda “hipsterīga”, bezsaturīga pļāpāšana. Tagad šis uzskats ir vēsture. Ja arī
kāds vēl vēlas uzkavēties pagātnē, jāņem vērā, ka visi citi virzās uz priekšu.
Būt labam vadītājam ir daudz grūtāk
Vai tas nozīmē, ka
vadītājiem vairs nav jāvada, un viņi vienkārši var paļauties, ka viņu komandas
visu izdarīs? Patiesībā ir gluži otrādi. Tas vien, ka ļoti labi dari savu
darbu, tevi vairs nepadara par vadītāju. Tādas
īpašības kā spēja uzklausīt, cienīt, iedrošināt, ievērot un novērtēt dažādus
viedokļus ir vajadzīgo īpašību saraksta tikai pats sākums.
Mani īpaši uzrunāja šie daži
komentāri, ko kolēģi iekšējās aptaujās saka par darbu pie mums: “Ienākot telpā,
kurā notiek komandas sanāksme, būtu grūti pateikt, kurš te ir vadītājs – visiem
ir vienādas iespējas un laiks izteikt savas domas un ieteikt risinājumus”;
“mūsu vadītāji uzklausa līdz viņi sadzird labu ideju – tad mēs to kopīgi
apspriežam, kopīgi izstrādājam un īstenojam”.
Vadība, kas rada un sniedz iespējas, un komandas
darbs ir galvenie iemesli, ko
kolēģi min, kādēļ viņi strādā jau 5, 10 un – daži no viņiem – pat 20 gadus.
Acīmredzami tas darbojas. Tas
motivē cilvēkus, ļauj viņiem justies iesaistītiem un būt daļai no lēmumu
pieņemšanas procesa. Tomēr motivācija un lojalitāte nav vienīgie ieguvumi.
Kāds vēl ir labums no tā, ka esi iemācījies uzklausīt?
Izcili profesionāļi, ko radām mēs paši
Jo cilvēkiem ir vairāk
atbildības jomu, jo vairāk viņi var iemācīties. Ja visiem, arī asistentiem un
jaunākajiem speciālistiem, ir iespēja piedalīties stratēģijas izveidē, ideju
ģenerēšanā un projektu vadītāju sapulcēs, viņi var redzēt, kā viss darbojas. Spēja redzēt kopainu palīdz arī labāk
izprast viņiem piešķirtā uzdevuma jēgu.
Tas ir būtisks veids, kā
uzņēmumā visiem nodrošināt pastāvīgu profesionālu izaugsmi. Protams, jābūt
iekšējām apmācībām, semināriem un citiem atspēriena punktiem, tomēr nekas tā nepaaugstina kompetenci,
kā problēmu risināšana kopā ar pieredzes bagātākiem kolēģiem.
No otras puses, strauji
mainīgajā biznesa vidē kolēģi, kuri pastāvīgi attīstās, nav tikai patīkams
bonuss. Tā ir nepieciešamība. Viens cilvēks gluži fiziski nespēj zināt visu,
tādēļ viņa lēmumi vienmēr būs ierobežoti. Strādāt kā ekspertu komandai un
iekļaut dažādus cilvēkus, nozīmē labākus lēmumus, ātrāku to ieviešanu un
tādējādi arī uzvaru konkurences pilnajā tirgū.
Svaigas idejas un kolēģu iesaiste, kas
uzlabo efektivitāti
Nebaidīšanās no dažādiem
viedokļiem nozīmē, ka mēs iegūstam vairāk jaunu, oriģinālu ideju. Daudzu gadu
darbs vienā nozarē, iespējams, mūs padara par ekspertiem, bet tas arī traucē
mums paraudzīties uz problēmām no neiesaistīta cilvēka skatupunkta. Tieši tāds
arī ir jaunu cilvēku pienesums. Kamēr vien viņiem ir ļauts izteikties, netiekot
nokritizētiem, uzņēmumam ir daudz lielākas iespējas noturēties augstā līmenī.
Darba vidē tas, ka esi daļa
no lēmumu pieņemšanas komandas, tevi sasaista ar lēmumu, ko palīdzēji pieņemt.
Tas nozīmē, ka darbs tiks padarīts labāk, ātrāk un ar daudz lielāku aizrautību.
Iesaiste uzlabo darba efektivitāti; efektivitāte uzlabo darba rezultātus. Un
tas tiek sasniegts, vienkārši lūdzot cilvēkiem izteikt savus viedokļus!
Tātad: ko darīt?
Darba devējiem ir
nepieciešams, lai viņu komandas pieņemtu labus lēmumus, un tādā pat mērā
komandām nepieciešami labi vadītāji.
Labs vadītāja darbs nozīmē,
ka pastāvīgi tiek uzdoti jautājumi, uzklausītas visas atbildes, dzirdētais tiek
izmantots turpmākajā darbā un tiek radītas jaunas iespējas. Kopīgi pasākumi,
kopīga ideju ģenerēšana, dažādu veidu “prāta vētras”, atvērtas durvis
(abstrakti un burtiski) – mēs izmantojam to visu, lai nodrošinātu, ka ikviens
tiek sadzirdēts.
Jūs varat atrast savu,
atšķirīgu veidu, kā kļūt par uzņēmumu, kur ir “normāls darbs” un kurā
darbinieki vēlas strādāt 5, 10 un pat 20 gadus. Jūsu darbinieku un jūsu
uzņēmuma vārdā es aicinu jūs sākt mēģināt to jau šodien.
https://ir.lv/2019/11/05/vairs-nekadu-tapec-ka-es-ta-teicu-darbinieki-velas-piedalities-lemumu-pienemsana/
Šie
profili izmantoti, lai kontaktētos ar vietējiem medijiem un politiķiem,
cenšoties izplatīt viltus ziņas par politiski šķeļošiem jautājumiem, arī
apsūdzībām korupcijā, etnisko spriedzi Krievijas anektētajā Krimā un Malaizijas
pasažieru lidmašīnas notriekšanu virs Krievijas okupētā Donbasa 2014.gadā.
Pieci šķēršļi
datos balstītiem lēmumiem Latvijā
Edgars Lapiņš, argumentācijas un kritiskās domāšanas pasniedzējs Rīgas
Ekonomikas augstskolā
24. februāris , 2020 8.13
Grūtākie
lēmumi ir tie, kas jāpieņem neskaidrības, nenoteiktības apstākļos. Uz kuru no
attīstības tirgiem mēģināt izvērst biznesu? Kādas politikas izmaiņas ātrāk
samazinās aplokšņu algas Latvijā, neapgrūtinot godīgos uzņēmējus? Vai vērts
ieguldīt naudu jaunā digitālā mārketinga kanālā, vai tomēr rīkot ikgadējo
klientu pasākumu?
Šādu
nenoteiktības apstākļos pieņemamu lēmumu daudzums tikai palielināsies, jo mēs
dzīvojam globālās konkurences, savienotas patērētāju pasaules un tehnoloģiju
radītu inovāciju laikmetā. Turklāt mums, Latvijā, ir īpaši apgrūtināti
apstākļi, salīdzinot ar starptautiskiem spēlētājiem. Daudzās nozarēs un reizēm
pat lielākajām organizācijām pietrūkst mēroga vai resursu, lai varētu ievākt un
analizēt, piemēram, nepieciešamos tirgus izpētes datus. Tādēļ mūsdienās
ir kritiski spēt neskaidrības apstākļos veikli atsijāt būtisko
informāciju no nebūtiskā trokšņa, apkopot pieejamo aktuālo informāciju, un šādi
pieņemt uz datiem balstītus lēmumus. Sevišķi vadītājiem Latvijā.
Nesen
vienā no Baltijas lielākajiem uzņēmumiem vidējā līmeņa vadītājiem vadīju
darbnīcu par datos balstītiem lēmumiem un kritisko domāšanu. Vienā no
uzdevumiem kopā ar dalībniekiem aprakstījām biežākās problēmas vai situācijas,
kurās netiek pieņemti datos balstīti lēmumi (gan šajā organizācijā, gan
dalībnieku iepriekšējā pieredzē), kā arī kopīgi identificējām risinājumus.
Šī
un līdzīgas pieredzes, kā arī paša profesionālie iespaidi, iedvesmoja aprakstīt
biežāk sastaptos šķēršļus datos balstītu lēmumu pieņemšanai. Lai nemālētu bildi
pavisam dramatiskos toņos, šeit apskatīšu tikai tos šķēršļus, kurus ir
iespējams novērst īsā vai vidējā termiņā.
Svarīga
piebilde: šis saraksts nebūt nepretendē uz absolūtu patiesību vai statistiski
reprezentatīvu bildi par situāciju Latvijas organizācijās. Šeit apkopoju savus
novērojumus, kas gūti, strādājot ar prāvu skaitu veiksmīgu Latvijas un Baltijas
organizāciju konsultanta, pasniedzēja, vadītāja vai sadarbības partnera lomā.
Mērķi bez
atskaites punkta
Vairumā
lielo Latvijas organizāciju mērķi tiek nolikti uz urrā. Gandrīz
visiem vadītājiem, darbiniekiem un vairumam nodaļu ir uzstādīti relatīvi
skaidri mērķi, kas parādīs, vai darbs veikts labi. Jauniem projektiem tiek
uzstādīti rādītāji, kas būtu jāsasniedz. Taču bieži šiem mērķiem tomēr
pietrūkst vajadzīgais segums jeb atskaites punkts (t.s. benchmark).
Ko
es ar to domāju? Ne velti aizdevumu procentu likmes privātpersonām tiek
piesaistītas starpbanku aizdevumu likmēm. Ne velti, iegādājoties auto, mēs
gribam salīdzināt vidējo degvielas patēriņu ar citiem modeļiem. Ne velti gan
pabalstus, gan algas (labās prakses gadījumos) mēdz piesaistīt inflācijai. Ne
velti uzņēmuma finanšu rādītāji jāskatās konkrētās nozares vidējo rādītāju
kontekstā, kā arī uzņēmuma valsts, reģiona vai tā klientu auditorijas
ekonomisko apstākļu kontekstā.
Ikviens skaitlisks rādītājs, kas tiek
prezentēts bez atskaites punkta, strauji tiecas uz bezjēdzību.
Vai
jums kāds mēģina kaut ko pārdot, minot iespaidīgus skaitļus? Pavaicājiet pēc
skaitliska salīdzinājuma ar konkurentiem. Vai vadības uzstādītais mērķis ar
jauno mārketinga kampaņu par 50% palielināt ceturkšņa pārdošanas apjomu ir
jēgpilns? Jā, ja šo mērķi balstām līdzīgu iepriekšējo kampaņu rezultātu datos.
Kā arī pieņemam, ka neradīsies būtiski ārēji apstākļi, piemēram, jauna
konkurenta ienākšana tirgū. Te jau parādās dažādi iespējamie scenāriji; katram
no tiem vajadzētu savu mērķi un atskaites punktus. Savukārt, ja šī mums ir
pirmā tāda kampaņa, tad mērķi varētu balstīt informācijā par citu uzņēmumu,
iespējams, pat citu nozaru, līdzīgu projektu vai kampaņu rezultātiem. Tādā
gadījumā svarīgi rēķināties, ka mērķis ir indikatīvs un mēs nezinām,
kā sanāks.
Ja tiek izlaists
šis plānošanas process, un mērķu rādītāji tiek ‘parauti no gaisa’, tad
mēs mānām paši sevi, ka mums ir jēgpilns mērķis. Jā, reizēm nebūs datu
un nekas cits neatliks. Reizēm labāk ‘no gaisa parauts’ mērķis, nekā bezmērķīga
darbošanās. Taču tad svarīgi būt par to godīgiem organizācijas ietvaros. Citādi
vienam darbiniekam vai nodaļai paveiksies, un bez īpašas piepūles sanāks
sasniegt “izcilu rezultātu”, kamēr citi, godprātīgi un profesionāli ieguldoties
par 150%, nesasniegs nospraustos mērķus. Tas ir labs veids, kā nodedzināt un
pazaudēt labus darbiniekus.
“Ogošana datos”
Cilvēkiem
lielākoties ir labi nodomi. Arī organizācijās cilvēki lielu daļu no lēmumiem pieņem, labu
nodomu vadīti. Taču ir gadījumi, kad kāds vienkārši grib
pierādīt savu taisnību. Kāds vēlas “pārdot” savu ideju. Ir gadījumi, kad
lēmums no sākta gala nav bijis balstīts datos, piemēram, nav rādītāju un
atskaites punktu, kas definēs panākumus. Tad rodas problēmas.
Tās
ir situācijas, kurās kāds cilvēks izvēlēsies datus stāstam, lai mālētu
labvēlīgu bildi. Nevienam taču nepatīk atzīt savu ideju negatīvos
aspektus. “Idejas pārdošanas” posmā selektīva datu atlase notiek vienmēr.
Tā notiek gandrīz vienmēr, kad pēc projekta kādam jāapkopo dati, lai radītu
ziņojumu, kas parādīs, ka projekts bijis veiksmīgs. Lai kurš to darītu, parasti
cilvēkiem nedz patīk atzīties pašiem savā neizdarībā, nedz arī apkopot
pierādījumus par cita neizdarību. Tā kādam var sagandēt darba
dienu, nedēļu, karjeru vai dzīvi.
Tad
nu šādās situācijās sākas “ogošana datos” (angliski cherry
picking). “Ogošana” datos ir viena no cilvēciskākajām un tāpēc arī
biežākajām pašlabuma nosliecēm (self-serving bias). Šī
problēma sagādā sevišķi lielas galvassāpes, kad trūkst skaidru mērķu ar
skaidriem atskaites punktiem. Lai šo noslieci “atkostu”, nākas iedziļināties
un kritiski vērtēt visus projektu novērtējuma rādītājus. Nākas prasīt
pēc nozarē un pasaulē pieņemtiem salīdzinošiem rādītājiem.
Labākais veids, kā ilgtermiņā
izvairīties no pašlabuma noslieces izpausmēm, ir mērķtiecīgi veidot
uzticību savā organizācijā. Nebūt “skaldi vai valdi” tipa vadītājam un
apzināties, ka darbinieki reizēm pieļaus kļūdas, cietīs neveiksmes. Proti,
apzināties, ka darbinieki ir cilvēki, nevis roboti. Šeit vērts padomāt – cik
izplatīta ir kļūdu pieļaušanas kultūra Latvijas valsts pārvaldē? Iestādēs, no
kurām mēs, nodokļu maksātāji, pieprasām mūsu naudas neizšķērdēšanu, kur par
kļūdām nereti draud ne tikai darba zaudēšana, bet arī kriminālapsūdzības. Cik
bieži valsts pārvaldē šā iemesla dēļ nākas saskarties ar “ogošanu datos”?
Ticība eksperta
(paš)tēlam
Ego ir lielākais vadītāja ienaidnieks. Ekonomistu
un psihologu veiktie pētījumi[1] par ekspertu spriedumiem rāda: jo
ekspertam svarīgāka viņa reputācija (pārsvarā gadījumu, ar dažiem
loģiskiem izņēmumiem, to var reducēt uz “lielāks ego”), jo biežāk šie
eksperti kļūdās. Turklāt slaveno, augstās reputācijas ekspertu kļūdas
ir lielākas. Proti, viņi ne tikai kļūdas biežāk, bet arī pamatīgāk.
Salīdzinājumā tie, kuriem ir mazāka emocionālā piesaiste izteiktajiem
spriedumam, spriedumos kļūdās retāk. Piemēram, mēs visi atceramies, kā
vairākums slaveno ekonomistu vēl neilgi pirms 2008. gada apgalvoja, ka finanšu
krīze drīzumā nebija gaidāma.
Ir
riskanti paļauties uz vadītāja kā eksperta spriedumu. Jo
pašpārliecinātāks vai slavenāks eksperts, jo zemāka viņa/viņas spriedumu
precizitāte.
Datos balstīti lēmumi biežāk sastopami
organizācijās, kuru vadības lokā nepastāv vadītāja kults. Pietiek ar to, ka atsakāmies
no uzskata, ka vadītājs visu zinās labāk kā jebkurš cits. Praktiski tas
nozīmēs ‘saplacināt’ organizācijas hierarhiju. Laba pazīme, kas uz to norāda:
cik bieži ikdienā no vadītājiem dzirdam frāzi “es nezinu”. Tad, kad šis solis
ir sperts, vadītājiem ir vieglāk paļauties uz savu ekspertīzi, izvirzot labas
hipotēzes. Nākamais solis ir atrast datus, ar ko tās pārbaudīt.
Augsta
līmeņa vadītājiem ir svarīgi ne tikai uzmanīties no iebraukšanas eksperta
paštēla grāvī, bet arī pārlieku nepieķerties draugu, paziņu, citu uzņēmuma
vadītāju vai citu “viedokļu līderu” rekomendācijām vai viedokļiem. Es
esmu pārsteigts, cik daudz gadījumu nācies pieredzēt, kuros uzņēmumu vadītāji
Latvijā pieņēmuši būtiskus lēmumus, balstoties uz paziņu, biznesa līderu,
izmestiem viedokļiem par tirgus tendencēm vai biznesa virzieniem. Arī pats
pāris reizes esmu bijis šis paziņa. Kad veiksmīga uzņēmuma vadītājs tev
pusdienās pavaicā viedokli kādā jautājumā, tā taču ir “goda lieta” sniegt
pārliecinošu atbildi, vai ne? Bet varbūt uzticamāk būtu neitrālā kontekstā
pavaicāt viedokli dažiem nejauši izvēlētiem cilvēkiem no uzņēmuma
mērķauditorijas.
Viltus dilemma
starp kvalitatīviem un kvantitatīviem datiem
Latvijā
valda divi galēji, nepamatoti aizspriedumi pret divām galēji atšķirīgām datu
grupām.
Proti,
tipiskākos aizspriedumus pret datiem var iedalīt divās lielās grupās. Pie
pirmās grupas pieder brīži, kad cilvēki dzird “dati”, un nodomā “lielie dati”
jeb “big data” jeb “liela apjoma kvantitatīvo datu statistiskā
analīze” (vai arī Excel, SPSS, R, Python u.tml.).
Pie
otrās grupas pieder brīži, kad cilvēki dzird tādas frāzes, kā ” cilvēciskais
faktors”, “subjektīvs novērtējums”, vai “komunikācijas prasmes”, un
nospriež: “Te nav runa par datiem”, tādējādi liedzot sev iespēju izdarīt
izsvērtus lēmumus par kvalitatīviem datiem.
Abi
izplatītie maldīgie priekšstati, ka (A) “Dati = ‘lielie dati’ vai
‘datu statistiskā analīze’” un (B) ar kvalitatīviem datiem nav
iespējams strādāt sistemātiski, bremzē datos balstītu lēmumu
pieņemšanu.
Kādēļ
tā? No vienas puses, paškritiski jāatzīst, ka nozarēs un nodaļās, kuru darbs
ikdienā norit ar tā saucamajām sociālajām prasmēm (piemēram, personāla vadībā,
mārketingā, projektu vadībā u.c.), salīdzinājumā ar citām jomām pastāv
kompetenču trūkums darbā ar kvantitatīviem datiem. Šīs prasmes netiek
pienācīgi novērtētas, pieņemot darbā jaunus cilvēkus. Turklāt bieži jau studiju
laikā uz šīm jomām novirzās tie, kuriem ar statistiku “uz Jūs”.
Savukārt
nozares un nodaļas, kurās cilvēki īpaši daudz darbojas ar skaitļiem (finanses,
pārdošana, ražošana u.c.), riskē piemirst kvalitatīvos rādītājus jeb datus.
Taču arī kvalitatīvus datus ir iespējams “kvalificēt”, lai ar tiem varētu
strādāt sistemātiski, un, uz tiem balstoties, pieņemtu lēmumus. Piemēram, tādus
faktorus kā intervētāja subjektīvs vērtējums par kandidāta atbilstību amatam ir
iespējams uzlikt uz skalas no 1 līdz 5. Lai klientu konsultants neoptimizētu
veikto pārdošanas zvanu skaitu uz krītošas kvalitātes rēķina, ir iespējams
ieviest klientu atsauksmju funkciju, vai arī veikt nejaušu zvanu ierakstu
auditu. Līdzīgas pieejas kvalitatīvo datu sistematizēšanai ir iespējamas
jebkurā jomā.
Fokuss uz
procesu, nevis rezultātu
“Mēs
vienmēr esam lietas darījuši šādi” ir viena no destruktīvākajām
frāzēm organizāciju darbā.
Augstāk
minēto frāzi parasti nākas dzirdēt kā aizsargmehānismu brīdī,
kad izteikts ieteikums ieviest uzlabojumu procesos, lai sasniegtu labāku
rezultātu. Ja tu kā vadītājs dzirdi šo frāzi, uzreiz vajadzētu saausīties.
Ļoti iespējams, šajā brīdī tiek nogriezti spārni kādai labai idejai.
Manā
pieredzē šāda uz procesu, nevis rezultātu vērsta nosliece iet roku rokā
ar padomju laika un deviņdesmito gadu “vadības skolu”, kā arī darbu valsts
sektorā (lai piedod paziņas valsts struktūrās!). Ja padomājam, kāds
īpatsvars no vidējiem un augstākajiem vadības posteņiem valsts struktūrās vai
kapitālsabiedrībās ir no šī laika posma “skolas”, tad saprotam, ka šis varētu
būt būtisks izaicinājums rezultatīvai valsts pārvaldei. Tas nenozīmē, ka
pieredzējuši vadītāji nav spējīgi pielāgoties, un fokusēties uz
rezultātu. Taču šādi piemēri diemžēl ir gana reti.
Divas
svarīgas piezīmes. Pirmkārt, procesi ir būtiska organizāciju darba sastāvdaļa. Procesi
ir efektīvi īsceļi, iemītas taciņas, kas nodrošina ātrumu bieži veicamos
darbos. Taču zālājā iemītas taciņas esamība nenozīmē, ka blakus nobruģēt
ceļu nebūtu efektīvāk. Rīcība, kad par to kāds uzsāk diskusiju, ir atbalstāma
ikvienā organizācijā.
Otrkārt,
un vēl svarīgāk – cilvēki ir dažādi dažādās situācijās. Pat
konservatīvākais vai slinkākais darbinieks varētu izdomāt efektīvāku, vieglāku
veidu, kā sasniegt rezultātu. Nepastāv “uz procesu orientēti cilvēki” un
“uz rezultātiem orientēti cilvēki”, jo cilvēki nav kastītes. Taču, atkarībā
no tā, kādas ir organizācijas motivācijas shēmas, tās var būtiski
sekmēt orientāciju uz procesu vai uz rezultātiem. Skaidrs, ka “cieta
alga” par 40 darba stundām nedēļām bez papildu motivācijas par labiem
rezultātiem sekmēs pirmo.
Kāds
vaicās: “Kur cepiens?” Sevišķi daudzu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) īpašnieku
un lielo organizāciju augstāko vadītāju vidū ir izplatīts uzskats, ka biznesa
tempa dēļ lēmumus nav iespējams pieņemt, balstoties uz datiem. Gribi vai
negribi, tie jāpieņem uz intuīciju.
Tik
tiešām, tāda mēdz būt daudzu MVU ikdiena. Taču tas, ka bieži nav naudas, lai
iegūtu datus, nenozīmē, ka tas nav iespējams nekad, un ka to nebūtu jāmēģina.
Tas arī nenozīmē, ka nav iespējams pielietot sistemātiskus datos balstītus
lēmumus tādās jomās kā darbinieku pieņemšana darbā un novērtēšana.
“Cepiens”
ir tādēļ, ka Latvijā gan privātajā, gan valsts sektorā pārāk bieži
dati seko lēmumiem, nevis lēmumi seko datiem.
Labi
vadītāji ir kā zinātnieki. Viņi nedomā, ka vienmēr visu zina labāk. Tā vietā
viņiem ir hipotēzes, ko iespējams pārbaudīt. Viņi spēj savas hipotēzes skaidri
formulēt savām komandām. Un viņi zina, kādus datus iespējams iegūt, lai šīs
hipotēzes pārbaudītu.
[1] Pensilvānijas Universitātes profesors
Filips Tetloks aprakstījis šos un citus pētījumus darbā Expert
Political Judgment: How Good Is It? How Can We Know?, kā arī New Yorker rakstā. Pēdējo 10 gadu laikā Tetloks
paplašinājis pētījumu sfēras un konstatējis līdzīgas noslieces arī ekonomikā,
finansēs, biznesā un militārās jomās, kuras aprakstījis grāmatā Superforecasting (2015).
"Facebook"
apturējis Krievijas izlūkdienesta dezinformācijas operāciju pret Ukrainu
Sociālais tīkls "Facebook"
trešdien pavēstīja, ka ir likvidējis profilu tīklu, ko Krievijas militārais
izlūkdienests izmantojis, lai tīmeklī izplatītu melīgu informāciju, vēršoties
pret Ukrainu un citām Austrumeiropas valstīm.
"Kaut arī cilvēki aiz šī tīkla centās noslēpt
savas identitātes un koordināciju, mūsu izmeklēšanā tika konstatēta saistība ar
Krievijas militāro izlūkdienestu," teikts "Facebook"
paziņojumā.
"Facebook", kas jau iepriekš sastapies ar
grūtībām, cenšoties panākt, lai valdības un politiskās organizācijas neizplata
sociālajā tīklā melīgu vai maldinošu informāciju, laiku pa laikam paziņo, ka ir
apturējis vairāku valstu, arī Krievijas, dezinformācijas kampaņas.
Krievijas Aizsardzības ministrija pagaidām uz lūgumiem
komentēt pēdējo "Facebook" paziņojumu nav atbildējusi.
Maskava iepriekš noraidījusi Rietumu pārmetumus par
politisku iejaukšanos, arī ASV īpašā prokurora Roberta Millera izmeklēšanas
komisijas apsūdzības, ka Krievija ir izmantojusi sociālos medijus, lai
ietekmētu ASV 2016.gada prezidenta vēlēšanas.
Krievija
pēdējās operācija ietvaros izmantojusi vairāk nekā 100 profilu sociālajos
tīklos "Facebook" un "Instagram", radot viltus identitātes,
bieži vien mērķvalstīs uzdodoties par žurnālistiem,
pavēstīja "Facebook" kiberdrošības politikas vadītājs Nataniels
Gleihers.
"Mēs jau labu laiku zinām, ka šie cilvēki meklē
autentiskas balsis, lai pastiprinātu savas versijas nozīmi," Gleihers
sacīja ziņu aģentūrai "Reuters". "Tā lielā mērā ir klasiskā
izlūkošanas operācija, cenšoties manipulēt ar stratēģiski svarīgiem indivīdiem,
lai sasniegtu augstākus rezultātus."
Kaut arī Krievijas viltus profilu tīkls spējis
piesaistīt vien dažus tūkstošus sekotāju, tam izdevies panākt, ka vietējie
mediji publicē dažus rakstus, sacīja sociālo
mediju analīzes uzņēmuma "Graphika"
pārstāvis Bens Nimmo.
Cilvēki,
kas slēpušies aiz viltus žurnālistu profiliem, arī intervējuši Kremļa kritiķus,
dažkārt panākot, ka viņi izsakās neuzmanīgi vai kļūmīgi, un tad šos
neveiksmīgos izteikumus izplatījuši tīmeklī.
"Šī
operācija centās saindēt informācijas
akas ūdeni, izmantojot viltus personas, lai tīmeklī un vietējos medijos
ievietotu prokremliskas un pretrietumnieciskas notikumu versijas,"
sacīja Nimmo.
https://www.tvnet.lv/6898471/facebook-apturejis-krievijas-izlukdienesta-dezinformacijas-operaciju-pret-ukrainu
30.04.2020 00:04
Covid-19,
autoritārisms un Krievijas propaganda
Andis Kudors, politologs
…Koronavīruss ir iegansts,
lai Kremļa propagandisti turpinātu iesākto – vēstītu par to, cik slikti ir
Rietumos un cik labi Krievijā. Tie, kuri strādā smalkāk, saka, ka arī Krievijā
ir slikti, bet Rietumos nav labāk, varbūt pat sliktāk. Covid-19 ir tikai
kārtējā tēma, kas tiek izmantota, lai savai un ārvalstu auditorijai
"apstiprinātu": "Mēs taču jums jau teicām!" Noklusēšana un meli ir mūsdienu Krievijas
ārpolitikas un iekšpolitikas rutīna. Kāpēc tā?
Autoritārisms un meli
Viena no Mihaila Gorbačova
uzsāktās astoņdesmito gadu perestroikas jeb pārbūves sadaļām bija
"glasnotj" (atklātība), kuras ietvaros PSRS Tautas deputātu kongresā
1989. gadā tika izgaismots un atzīts par spēkā neesošu 1939. gada
Staļina–Hitlera pakts un tā slepenie protokoli. Tās pašas atklātības ietvaros
1988. gadā uz ekrāniem parādījās kinofilma "Mazā Vera", kura bija
ļoti populāra kopmītnēs notiekošās tuvības ainu dēļ. Šīs ainas varbūt daļai
auditorijas aizēnoja revolucionārās filmas galveno vēstījumu – ne viss Padomju
Savienībā ir kārtībā, tajā ir daudz jo daudz sociālo problēmu. Galvenā varone
Vera kādā epizodē ironizēja par tautas kopējo sapni – komunismu. Daudzas
desmitgades filmu veidotājiem nekas tāds netika atļauts. Kinofilma "Baltā
tuksneša saule" pat ar daudz mērenāku ironijas devu vairākus gadus
nogulēja plauktos kā padomju skatītājam kaitīgs darbs.
Kā
reformēt valsti, ja tiek noklusēta patiesība? Borisa Jeļcina laikā drīkstēja runāt un rakstīt par
reāli notiekošo. Kas ir noticis VDK virsnieka Vladimira Putina valdīšanas
laikā? Kāpēc mūsdienās, ieslēdzot RTR, NTV un citus smadzeņu skalošanas
kanālus, ir jāsaķer galva, jo ilgi neko tādu nav iespējams skatīties un
klausīties? Atbilde ir vienkārša – autoritārisms nevar pastāvēt bez meliem un noklusēšanas. Autoritāra un jo sevišķi totalitāra režīma
līderiem, vadoņiem un tautu tēviem palīdz personības kults, lielāks vai mazāks,
bet kults. Lai tauta skatītos
nacionālajam līderim mutē un mātu ar galvu viņa runu laikā, vajag divas lietas:
melus un represijas. Melus
– naivākajiem un mazāk izglītotajiem, represijas – gudrajiem un drosmīgajiem. Godīgās
vēlēšanās var uzvarēt labākie, savukārt tur, kur informācijas telpa tiek
kontrolēta, uzvar tie, kuri nosaka, kas tautai ir un kas nav jāzina.
Mūsdienu Krievijas "mediji" ir auguši maldināšanas meistarībā, tikai
tas jau nav gods – būt melu lielmeistaram. Vai Latvijas iedzīvotāji ir
pasargāti no viņu ietekmes?
Reklāma, propaganda, informācija un
dezinformācija
Kā darbojas reklāma un
aktīvā pārdošana? Reklamētājs un pārdevējs noklusē par produkta nepilnībām un
izceļ labās īpašības un sniegtās priekšrocības. Ja pircējs saka – cena par
lielu, tad pārdevējs atbild – ieguvums vēl lielāks! Neprofesionāls pārdevējs
sāk strīdēties un saka – nē, cena ir zema, nepadomājot, ka par "zemu"
un "augstu" pircējs visbiežāk domā no savas algas perspektīvas. Ja
esat no tiem, kas saka, ka nekad nav uzķērušies uz aktīvo pārdošanu un reklāmu,
– padomājiet divreiz! Ja pat reklāma var
mūs novest pie cita rezultāta, nekā cerējām, tad vēl jo vairāk mērķtiecīga
maldināšana. Meistarīgi sagatavota propaganda melus nesatur, tā noklusē
un piepucē, līdzīgi kā reklāma. Propagandisti specifiski
iepako informāciju, vedot auditoriju pa koridoru, kas sašaurinās, tuvojoties
vienīgajai "pareizajai" atbildei. Turklāt propaganda bieži operē tā, lai izraisītu afekta
(emocionālu), nevis kognitīvu (racionālu) reakciju.
Atšķirībā no propagandas
informācija jūs nekur "neved", jūs paši nonākat pie vieniem vai
otriem secinājumiem. Te gan jāpiebilst, ka, lietojot informācijas ieguvei tikai
vienu mediju, pakļaujat sevi riskam. Medija redakcija izlemj, kas svarīgs, kas ne, un ar
savas dienaskārtības palīdzību var censties ietekmēt valsts politisko
dienaskārtību. Arī pedagogi "ved" skolniekus noteiktā virzienā, tomēr
propaganda nav tas pats, kas pedagoģija. Pedagogi māca mums, kā meklēt, kā atsijāt vajadzīgo
no nevajadzīgā, kā analizēt iegūtos datus, kā nonākt pie secinājumiem, pie
pareizā risinājuma un patiesības.
Un te atskan postpatiesības
laikmeta indivīda balss: "Kurš vispār zina, kas patiesībā notiek, viss ir
miglā tīts." Pirms šīs rindas lasošie pedagogi un filozofi sāk nervozēt,
apstādināšu sevi un tikai piebildīšu – Krievijas dezinformētāji strādā tieši
šajā virzienā – lai migla būtu
biezāka. Miglas lukturi netiek ieslēgti, vējš nav vēlams. Dezinformācija
ir ļoti bīstama, jo tā nav vienkārši
viltus ziņa jeb meli. Dezinformētājs cenšas atklāt auditorijai ko patiesu, iepriekš nezināmu, tad pievieno
klāt melus, tā, lai jūsu viedoklis un ideālā gadījumā arī turpmākā rīcība
atbilstu viņa mērķiem. Raksta ierobežotā apjoma dēļ te aplūkojam tikai
mazumiņu no minimuma. Kur nu vēl informācijas
kara arsenāls ar refleksīvo kontroli,
psiholoģiskajām un ietekmes operācijām?!
Prakse
Kas notrieca Malaizijas
lidmašīnu MH17, kas lietoja "Novičok" Solsberi, kas radīja
koronavīrusu? Kremlī ieklepojas, aģentūra "Rossija Segodņa" un citi
gaismas nesēji sasparojas un saražo nevis vienu maldinošu versiju, bet
septiņas, un migla sabiezē. Ja būtu tikai viens vēstījums, ko darīt, ja tas
tiek atmaskots? Tāpēc vajag daudz un uzreiz. Lai būtu vieglāk noticēt, tiek
izmantota dezinformācija – daļa
detaļu ir patiesa, daļa – nepatiesa. Vai Kremļa rupori daudz runā par
ES Māršala plānu koronavīrusu ierobežojošo pasākumu negatīvo seku mazināšanai?
Protams, ka ne. Tas atgādina
Irākas karu, kura laikā Huseina propagandists ar iesauku "Bagdādes
Bobs" ar lielu aizrautību stāstīja, ka Irākas spēki veiksmīgi likvidē ASV
karavīrus un tankus. Krievijas mediji to regulāri tiražēja, vienlaikus daudz
neziņojot par ASV un sabiedroto spēku straujo virzīšanos uz mērķi. Kad tas bija
sasniegts un režīms krita, bija īpatnējs vakuums Krievijas medijos. Ja sekotu
tikai Kremļa TV kanāliem, iespējams, pārņemtu dīvaina sajūta, jo kā tad tā –
visu laiku taču tika ziņots par veiksmīgajām irākiešu militārajām darbībām, bet
te pēkšņi – režīms kritis? Līdzīgi bija vīrusa izplatīšanās sākumā, kad Itālija
izmisīgi cīnījās un robustā ES vadība vēl nebija nākusi klajā ar ideju par
jaunu Māršala plānu Eiropai un valstu divpusējie palīdzības soļi vēl netika
sperti. Daudzi steidzās teikt, ka ES brūk, NATO brūk, viss ir slikti utt.
Līdzīgi kā Irākas karā, arī tagad, vīrusa apkarošanas laikā, maldinātāji
darbojas pēc šablona, stāsta pārsvarā tikai par eiropiešu un amerikāņu
problēmām un Krievijas/Ķīnas panākumiem.
Par ES vienotības trūkumu
vīrusa ierobežošanas kontekstā runāja arī viens otrs Latvijas eksperts. Te
jāuzdod jautājums: vai vēlamies federālu Eiropu? Brisele Eiropas Savienībai nav
tas pats, kas Vašingtona Savienotajām Valstīm vai Berlīne federatīvi veidotajai
Vācijai. Te nevēlos teikt, ka ar Eiropas solidaritāti viss ir labi, nebūt ne.
Turklāt kā Latvijas pilsonim man nepatīk daži no vējiem, kas pūš uz mums no
Briseles un citām Eiropas galvaspilsētām. Tomēr, ja kritizējam, tad atbilstoši
tām saistībām, ko katrs ir apņēmies darīt. Atgādināšu, ka ES darbojas uz līgumu
bāzes, kas tiek noslēgti starp dalībvalstīm un kuros ik pa laikam mainīti to
nosacījumi, vai arī slēgti jauni. Vai prasīsim viens no otra vairāk, nekā
Lisabonas līgums paredz? To saku plašāk, ne tikai saistībā ar šo vīrusa
epopeju. Tie, kuri aiz Kremļa sienas lūko, kur ES nav ideāla, redzot, ka
Brisele rīkojas lēni, Maskavā lēma ātri un aizsūtīja Itālijai
"pakazuhas" (izrādīšanās) palīdzību.
Rietumvalstu diskreditēšana
tiek izvērsta, izplatot dezinformāciju par valstu cīņu pret koronavīrusa
izplatību. Martā tika izvērsta dezinformācijas kampaņa pret Poliju, to apsūdzot
Itālijai paredzētu sejas masku nozagšanā un savas gaisa telpas slēgšanā
Krievijas lidmašīnām, ar kurām tika plānots nogādāt humāno palīdzību Itālijai.
Arī Latvijai tiek sava daļa, "Sputnik" stāstīja, ka Krievijas
veselības aprūpe ir laba, bet Latvijas – vāja. Vēl vairāk, maldinātāji pieļāva,
ka vīruss ir izgudrots Latvijā. Tātad vismaz mūsu biologi un farmaceiti ir
labi. Kaimiņzemes maldinātāji ir atvēzējušies: koronavīruss ir radīts NATO
laboratorijās; vīrusa radīšanas mērķis ir dzimumu līdzsvara nodrošināšana, jo,
izradās, vīrieši no tā mirst vairāk; tas ir aizsardzības līdzeklis, lai
neielaistu imigrantus no Turcijas Eiropā; briti iesmērēja Vuhaņā metro rokturi,
līdzīgi kā viņi iesmērēja ar kaut ko Skripaļa durvju rokturi; vīruss tiek
izplatīts, lai novērstu uzmanību no "Brexit" un, svarīgi, lai
samazinātu Itālijas pensiju sistēmas slogu.1 Loģiski...
Krievija – Ķīna – Irāna
Ķīnas Ārlietu ministrijas
runasvīrs Lijan Zhao 13. martā retvītoja Krievijā tapušu rakstu "Covid-19:
jaunākie pierādījumi rāda, ka vīruss ir radies ASV". Tas tika izplatīts
vairāk nekā 60 000 reižu "Facebook", "Twitter" un
"Reddit", un saite uz to izplatīta 116 mājaslapās.2 Gan
Krievija, gan Ķīna un Irāna kopš februāra izplata dezinformāciju par vīrusu. Te
ir jaušama sadarbība, valstis izplata viena otras vēstījumus, sevišķi tos, kas
ziņo par ASV vainu vīrusa radīšanā. ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo 20. martā
teica, ka visas trīs minētās valstis koordinē pūliņus šajā jomā. Ķīnas
pārstāvji izplata divus galvenos vēstījumus: 1) ASV ir atbildīgas par vīrusa
radīšanu; 2) Ķīnas Komunistiskā partija veiksmīgi tiek galā ar problēmu, tas
pierāda Ķīnas sistēmas pārākumu pār citām. Ķīnas propagandisti saudzē Krieviju,
kas savukārt saudzē Ķīnu savos vēstījumos. Bijušais CIP darbinieks Metjū
Kronings (Matthew Kroening) norāda, ka Ķīna ir pārgājusi no sākotnējās
taktikas – savu sasniegumu slavēšanas – uz Krievijas stila dezinformāciju,
aktīvi uzbrūkot citām valstīm.3 Krievijas
maldinātāji saražo vēstījumu, ko Ķīnas un Irānas draugi izplata. Pēc tam
Krievijas maldinātāji pārpublicē irāņu un ķīniešu vēstījumus, kas sākotnēji
radīti Krievijā, bet nu tie tiek pasniegti kā no ārvalstīm nākuši.4 Redz,
ne jau tikai mēs to sakām, arī citi.
Noslēgumā
Covid-19 izmantošana
propagandā un dezinformācijā atgādina ne tikai par Latvijas un citu Eiropas valstu informācijas telpas drošību, bet arī
par sabiedrības veselību kopumā, kas var tikt negatīvi ietekmēta, ja
cilvēki pieņem lēmumus, balstoties maldinātāju vēstījumos.
Dezinformācija par valdības sazvērestību pret tautu ir efektīva tajā
sabiedrības daļā, kura nejūtas tā, ka spētu ietekmēt valdības darbu. Te svarīgs
ir vārds "nejūtas", jo valstīs, kur pastāv politiskās līdzdalības
kanāli, dažkārt indivīdi vienkārši nezina, kā ietekmēt, vai nevēlas uzņemties
atbildību par savā pašvaldībā un valstī kopumā notiekošo. Daļai, pat ja ir
vēlme un zināšanas, nav laika, jo jāstrādā vairākos darbos, šajā gadījumā grūti
ko pārmest.
Politiskā līdzdalība ir ne
tikai biļetena iemešana balsošanas urnā, bet arī dalība partijās, nevalstiskajās
organizācijās, interešu grupās, kuras cenšas ietekmēt politiku. Arī ielas
demonstrācija un pikets ir konvencionāla protesta forma, kas prasa pilsonisku
drosmi. Ērtāk ir sēdēt dīvānā un teikt, ka visi politiķi ir idioti un nelieši,
un pa reizei vēl kaut ko spēcīgu ietvītot vai ierakstīt "Facebook".
Atriebjoties par lielo netaisnību, tā teikt. Politiķi un ierēdņi nav eņģeļi
vai dēmoni, viņi
ir mūsu kaimiņi, skolas vai augstskolas biedri ar savām stiprajām un vājajām
pusēm, kam ir jāatskaitās sabiedrībai par savu darbu. Interneta
troļļi to izmanto, lai grautu, nevis celtu. Ja ir aizliegta vai apgrūtināta
pilsoniskā un politiskā līdzdalība, ja valstī ir ierobežota NVO izveide,
pulcēšanās, protesta īstenošana, ja vēlēšanas ir negodīgas, ja lielajos medijos
priekšvēlēšanu periodā pārsvarā parādās Putins, Žirinovskis un Zjuganovs, tad
sašutumam ir pamats. Savukārt demokrātiskās valstīs vajag mazāk aizrauties ar
sazvērestības teoriju, bet izmantot savas iespējas. Postpadomju domāšana ir laba augsne dezinformācijas izplatīšanai.
1 Russian propaganda spreads conspiracy that
coronavirus could be designed to kill elderly Italians, 30.03.2020., http://euromaidanpress.com/2020/03/30/russian-propaganda-spreads-conspiracy-that-coronavirus-could-be-designed-to-kill-elderly-italians/
2 Russia's top coronavirus 'fakenews' stories,
27.03.2020., https://euobserver.com/coronavirus/147905
3 As Virus Spreads, China and Russia See
Openings for Disinformation, 28.03.2020., www.nytimes.com/2020/03/28/us/politics/china-russia-coronavirus-disinformation.amp.html
https://www.delfi.lv/news/versijas/andis-kudors-covid-19-autoritarisms-un-krievijas-propaganda.d?id=52098817
Dezinformācijas troļļi – savu izplatāmo ideju
meistari
Plaši uzdarbojušies interneta vidē Krimas aneksijas laikā, kā arī 2016.
gada ASV prezidenta vēlēšanu laikā, troļļi jeb personas, kas uzdodas par citām
personām, lai veidotu savu naratīvu, nav reta parādība sociālajos tīklos un
dažādu ziņu portālu komentāru sadaļās. Atsevišķi izceļami ir tieši
dezinformācijas troļļi, kuru galvenais darbības mērķis ir virzīt dezinformāciju.
Kā troļļi spēj darboties ar vairākām sabiedrības grupām vienlaikus, lai radītu
polarizāciju? To šajā projekta "Atmaskots.lv" podkāsta epizodē DELFI žurnālists Ansis
Īvāns noskaidro kopā ar Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieku Mārci
Balodi. DELFI redakcijas veidotos podkāstus vari klausīties arī "Podbean", "Spotify", "Apple Podcasts" un "Google Podcasts".
Pieci Krievijas dezinformācijas pīlāri
Pavisam nesen ASV Valsts departaments publicēja ziņojumu par Krievijas dezinformācijas ekosistēmu, ko
veido pieci pīlāri. Oficiālā
valsts pozīcija, sociālie mediji, valsts amatpersonu paustais ir tikai
viens no šiem pīlāriem. Vai šāda prakse valstu diplomātijā ir ierasta? Un
kādi ir pārējie propagandas pīlāri? Par šo tēmu sīkāk stāsta Austrumeiropas
politikas pētījuma centra pētnieki Mārcis Balodis un Marika Petrovska projekta
"Atmaskots.lv" podkāsta jaunākajā
epizodē. DELFI redakcijas veidotos podkāstus vari klausīties arī "Podbean", "Spotify", "Apple Podcasts" un "Google Podcasts".
Nostalģiskā propaganda – kā vēstures atmiņas
izmanto dezinformatīvos vēstījumos
Atmaskots.lv podkāsta septītajā epizodē
Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece Kristīne Skujiņa-Trokša
stāsta par to, kā propagandas mediji, spēlējot
uz tā patērētāju emocijām, izmanto nostalģiskus vēstījumus par padomju laikiem.
Tāpat pētniece pastāsta par individuālajiem ideoloģistiem, kuru pārdomas pēc
tam pārtver Krievijas propagandas mediji, izmantojot krasi pretējas nokrāsas
viedokļos, salīdzinot situāciju Latvijā
https://www.delfi.lv/podkasti/atmaskots/atmaskots-9-dezinformacijas-trolli
Оруэлловская антиутопия близко. Китай
первым реализует эффективный контроль через соцкредит?
Москва,
12 июля - "Вести.Экономика". В конце марта 2019 г. китайская
компания CY Credit в партнерстве с Центральным комитетом Коммунистической
молодежной лиги и Национальной комиссией по развитию и реформам запустила
социальный рейтинг для молодежи.
Отследить свой социальный рейтинг китайцы смогут в мобильном приложении Unictown, которое разработала компания CY Credit по заказу Коммунистического союза молодежи Китая.
Приложение анализирует "цифровой отпечаток" молодых людей в Китае, присваивая каждому пользователю от 350 до 800 баллов. Любой, кто наберет больше 640 очков, попадет в особую группу и получит доступ к привилегиям. Эта инициатива призвана стимулировать социально полезное поведение
Благонадежные пользователи получают преимущества при собеседовании на работу, льготы по дополнительному обучению, а в целом вознаграждение может включать даже аренду квартир, образование за рубежом и даже выгодный брак.
Приложение собирает, сортирует и анализирует огромное количество данных от уровня образования до покупок в онлайн-магазинах. Социальный рейтинг становится основой для вознаграждения аналогично тому, как банк предлагает более высокие кредитные лимиты с более низкими процентными ставками для клиентов с хорошей репутацией. Однако социальный кредит гораздо шире и включает в себя нефинансовые действия, такие как антиобщественное поведение и волонтерство.
К 2020 г. к системе планируют подключить всех жителей в возрасте от 18 до 45 лет, то есть около 460 млн человек. Как сообщает South China Morning Post, обладателей низкого рейтинга наказывать не планируют. Предполагается, что они сами захотят улучшить свои показатели, чтобы открыть доступ к привилегиям.
"В отличие от других программ, наша система поощряет хорошее поведение. Она помогает молодым людям понять, как вести себя, чтобы стать лидерами и ролевыми моделями для представителей своего поколения", — рассказал SCMP президент CY Credit Ши Яньин.
Как объясняют создатели приложения, в основе Unictown лежит концепция пяти постоянств праведного человека, предложенная Конфуцием. К ним относятся доброжелательность, тяга к справедливости, следование обычаям, рассудительность и искренность. "При оценке человека в Китае задают один главный вопрос — на него можно положиться или нет?" — утверждает Ши.
Правительство начало внедрять систему социального рейтинга в 2014 г. Аналитики полагают, что власти надеялись повысить степень доверия в обществе. Западные активисты обвиняют Компартию в слежке за гражданами и вторжении в частную жизнь, однако сами китайцы поддерживают подобные программы.
В 2018 г. немецкие исследователи опросили 2200 граждан Китая, чтобы узнать их отношение к системам социального рейтинга. Оказалось, что 80% китайцев пользуются коммерческими системами скоринга, например Sesame Credit. При этом лишь 7% знают, что правительство имеет доступ к их персональным данным.
Опрос также показал, что 80% респондентов в какой-то степени или полностью поддерживают рейтинги благонадежности. При этом чаще всего за системы социального скоринга высказывались образованные городские жители более старшего возраста с более высоким уровнем достатка. Это необычно, так как представители этой группы в других странах выше других ценят приватность.
В то же время 76% опрошенных признали, что считают взаимное недоверие главной проблемой китайского общества.
В 2016 г., когда Китайское национальное управление по туризму опубликовало в сети список граждан, которым ограничили доступ к перелетам, пользователи отреагировали позитивно. Новостями регулярно делились в соцсетях, а публикациям щедро ставили лайки. Это еще одно доказательство положительного отношения к системам слежки.
Как именно работает система социальных кредитов, точно не знает никто, но известно, что рейтинги рассчитываются исходя из всего массива информации, который государству удается собрать о гражданине. Для некоторых система социальных кредитов сулит большие возможности, для других - наказание. План Коммунистической партии заключается в том, чтобы следить за своими гражданами 24 часа в сутки и 7 лет и оценивать их поведение, полностью функциональной систему планируют сделать к 2020 г.
По данным Австралийской вещательной корпорации (ABC), запущенная пилотная программа уже оценивает миллионы людей по всей стране. В настоящее время более 200 млн камер наблюдения используют программное обеспечение с искусственным интеллектом и системой распознавания лиц, которое добавляет или вычитает очки рейтинга на основе поведения в реальном или цифровом мире.
Данные, собранные из обширной сети камер, смешиваются с информацией, собранной из правительственных отчетов отдельных лиц, медицинских, финансовых документов и даже интернет-страниц. Рейтинги людей могут меняться в реальном времени в зависимости от поведения человека, но другие люди также могут также влиять на оценки. Например, можно потерять баллы из-за общения с "нежелательными" лицами.
Граждан, которые могут похвастаться наибольшим количеством баллов, ждут приятные бонусы, такие как VIP-обслуживание в аэропортах, возможность получить кредит под меньшую процентную ставку, внеконкурсное зачисление в лучшие университеты государства и др. Те, чей рейтинг окажется самым низким, не смогут претендовать на хорошую работу, будут отключены от скоростного интернета, а их дети не смогут посещать престижные школы. На результат влияют банковские задолженности, дорожные штрафы, предосудительное поведение онлайн и курение в общественных местах. Очки можно поднять, став донором крови или приняв участие в благотворительном проекте.
Разработанная китайским ИТ-гигантом Alibaba система оценки давно вышла за рамки традиционного кредитного скоринга. Она анализирует не только кредитную историю, но также уровень образования, историю покупок и даже контакты пользователя. Более того, компания не скрывает, что передает данные о пользователях правительству.
В "черный список" правительства попадают знаменитости и крупные предприниматели — в основном за неуплату налогов. Рейтинг также понижают за критику властей, нарушение ПДД и другие мелкие проступки, которые отслеживают с помощью информаторов и цифровых сервисов. Одновременно с этим учитываются сведения из государственных баз данных, так что ни один аспект жизни не остается незамеченным.
Социальная кредитная система развернута по меньшей мере в дюжине городов Китая. Несколько технологических компаний работают с правительством над созданием обширной инфраструктуры, настройками технологии и завершения алгоритмов, которые определяют рейтинговую оценку. Это самый крупный проект социальной инженерии в современной истории, а также способ, при помощи которого китайская элита будет иметь возможность контролировать более миллиарда человек.
Подробнее: https://www.vestifinance.ru/articles/122036
Отследить свой социальный рейтинг китайцы смогут в мобильном приложении Unictown, которое разработала компания CY Credit по заказу Коммунистического союза молодежи Китая.
Приложение анализирует "цифровой отпечаток" молодых людей в Китае, присваивая каждому пользователю от 350 до 800 баллов. Любой, кто наберет больше 640 очков, попадет в особую группу и получит доступ к привилегиям. Эта инициатива призвана стимулировать социально полезное поведение
Благонадежные пользователи получают преимущества при собеседовании на работу, льготы по дополнительному обучению, а в целом вознаграждение может включать даже аренду квартир, образование за рубежом и даже выгодный брак.
Приложение собирает, сортирует и анализирует огромное количество данных от уровня образования до покупок в онлайн-магазинах. Социальный рейтинг становится основой для вознаграждения аналогично тому, как банк предлагает более высокие кредитные лимиты с более низкими процентными ставками для клиентов с хорошей репутацией. Однако социальный кредит гораздо шире и включает в себя нефинансовые действия, такие как антиобщественное поведение и волонтерство.
К 2020 г. к системе планируют подключить всех жителей в возрасте от 18 до 45 лет, то есть около 460 млн человек. Как сообщает South China Morning Post, обладателей низкого рейтинга наказывать не планируют. Предполагается, что они сами захотят улучшить свои показатели, чтобы открыть доступ к привилегиям.
"В отличие от других программ, наша система поощряет хорошее поведение. Она помогает молодым людям понять, как вести себя, чтобы стать лидерами и ролевыми моделями для представителей своего поколения", — рассказал SCMP президент CY Credit Ши Яньин.
Как объясняют создатели приложения, в основе Unictown лежит концепция пяти постоянств праведного человека, предложенная Конфуцием. К ним относятся доброжелательность, тяга к справедливости, следование обычаям, рассудительность и искренность. "При оценке человека в Китае задают один главный вопрос — на него можно положиться или нет?" — утверждает Ши.
Правительство начало внедрять систему социального рейтинга в 2014 г. Аналитики полагают, что власти надеялись повысить степень доверия в обществе. Западные активисты обвиняют Компартию в слежке за гражданами и вторжении в частную жизнь, однако сами китайцы поддерживают подобные программы.
В 2018 г. немецкие исследователи опросили 2200 граждан Китая, чтобы узнать их отношение к системам социального рейтинга. Оказалось, что 80% китайцев пользуются коммерческими системами скоринга, например Sesame Credit. При этом лишь 7% знают, что правительство имеет доступ к их персональным данным.
Опрос также показал, что 80% респондентов в какой-то степени или полностью поддерживают рейтинги благонадежности. При этом чаще всего за системы социального скоринга высказывались образованные городские жители более старшего возраста с более высоким уровнем достатка. Это необычно, так как представители этой группы в других странах выше других ценят приватность.
В то же время 76% опрошенных признали, что считают взаимное недоверие главной проблемой китайского общества.
В 2016 г., когда Китайское национальное управление по туризму опубликовало в сети список граждан, которым ограничили доступ к перелетам, пользователи отреагировали позитивно. Новостями регулярно делились в соцсетях, а публикациям щедро ставили лайки. Это еще одно доказательство положительного отношения к системам слежки.
Как именно работает система социальных кредитов, точно не знает никто, но известно, что рейтинги рассчитываются исходя из всего массива информации, который государству удается собрать о гражданине. Для некоторых система социальных кредитов сулит большие возможности, для других - наказание. План Коммунистической партии заключается в том, чтобы следить за своими гражданами 24 часа в сутки и 7 лет и оценивать их поведение, полностью функциональной систему планируют сделать к 2020 г.
По данным Австралийской вещательной корпорации (ABC), запущенная пилотная программа уже оценивает миллионы людей по всей стране. В настоящее время более 200 млн камер наблюдения используют программное обеспечение с искусственным интеллектом и системой распознавания лиц, которое добавляет или вычитает очки рейтинга на основе поведения в реальном или цифровом мире.
Данные, собранные из обширной сети камер, смешиваются с информацией, собранной из правительственных отчетов отдельных лиц, медицинских, финансовых документов и даже интернет-страниц. Рейтинги людей могут меняться в реальном времени в зависимости от поведения человека, но другие люди также могут также влиять на оценки. Например, можно потерять баллы из-за общения с "нежелательными" лицами.
Граждан, которые могут похвастаться наибольшим количеством баллов, ждут приятные бонусы, такие как VIP-обслуживание в аэропортах, возможность получить кредит под меньшую процентную ставку, внеконкурсное зачисление в лучшие университеты государства и др. Те, чей рейтинг окажется самым низким, не смогут претендовать на хорошую работу, будут отключены от скоростного интернета, а их дети не смогут посещать престижные школы. На результат влияют банковские задолженности, дорожные штрафы, предосудительное поведение онлайн и курение в общественных местах. Очки можно поднять, став донором крови или приняв участие в благотворительном проекте.
Разработанная китайским ИТ-гигантом Alibaba система оценки давно вышла за рамки традиционного кредитного скоринга. Она анализирует не только кредитную историю, но также уровень образования, историю покупок и даже контакты пользователя. Более того, компания не скрывает, что передает данные о пользователях правительству.
В "черный список" правительства попадают знаменитости и крупные предприниматели — в основном за неуплату налогов. Рейтинг также понижают за критику властей, нарушение ПДД и другие мелкие проступки, которые отслеживают с помощью информаторов и цифровых сервисов. Одновременно с этим учитываются сведения из государственных баз данных, так что ни один аспект жизни не остается незамеченным.
Социальная кредитная система развернута по меньшей мере в дюжине городов Китая. Несколько технологических компаний работают с правительством над созданием обширной инфраструктуры, настройками технологии и завершения алгоритмов, которые определяют рейтинговую оценку. Это самый крупный проект социальной инженерии в современной истории, а также способ, при помощи которого китайская элита будет иметь возможность контролировать более миллиарда человек.
Подробнее: https://www.vestifinance.ru/articles/122036
03:01,
15 июля 2019
Россия
поддержала китайский метод «перевоспитания» мусульман
Россия, Белоруссия, Таджикистан и еще 34 страны поддержали
в Совете по правам человека ООН политику
Китая по «перевоспитанию» в пенитенциарных учреждениях в
Синьцзян-Уйгурском автономном районе (СУАР) уйгуров. Об этом сообщает
«Коммерсантъ» со ссылкой на источник в российской делегации.
Отмечается,
что эти страны поддержали китайское заявление на сессии Совета ООН по правам
человека после того, как 22 государства (страны-члены ЕС, Япония,
Австралия, Канада, Новая Зеландия) осудили в открытом письме действия Пекина.
Почти
40 делегаций «высоко оценили прогресс, которого Китай достиг в области прав
человека в СУАР», заявил представитель Китая Чэнь Сюй. По его словам, верный
курс государства доказывает отсутствие в регионе терактов за последние три
года.
МАТЕРИАЛЫ ПО
ТЕМЕ
00:01 — 7 октября
2018
Их
сажают в лагеря, разлучают с детьми и убивают. Все ради любви к родине
В
июне власти Китая опровергли информацию о пытках заключенных в лагеря
уйгуров. Ошибка заключается в том, что «центры образования и
профессиональной подготовки» описывают как концентрационные лагеря, пояснил
замглавы МИД Чжан Ханьхуэ.
В августе 2018-го Комиссия ООН по правам человека сообщила, что по
меньшей мере миллион представителей этнических меньшинств содержится в закрытых
лагерях в СУАР, где их якобы перевоспитывают. Людей заставляют петь
революционные песни, изучать идеи председателя КНР Си Цзиньпина,
говорить на неродном для них китайском языке. Существование лагерей официальный
Пекин объясняет профилактикой
террористической деятельности в регионе. В то же время те, кто прошел через
перевоспитание, говорят, что людей в лагерях подвергают пыткам.