Kāda būs Nākotnes pasaule?!

                                                                                  Discipulus est prioris posterior dies

        

    

Kāda būs Nākotnes pasaule?!

Par mūsdienu civilizācijas progresa būtisku iezīmi ir kļuvusi sabiedrības digitalizācija un robotizācija ciešā saistībā ar mākslīgā intelekta (AI) straujo attīstību. Tie ir revolucionāri sasniegumi, kas maina sabiedriskās iekārtas pamatus, arī mūs pašus. Liek pārskatīt līdzšinējos priekšstatus par cilvēka lomu modernajā realitātē, pieprasa rūpīgu filozofiska rakstura izvērtējumu.

Šo objektīvo procesu virzību determinē gan novatorisku tehnoloģiju ienākšana mūsu dzīvē, gan valstu politiskās elites tālredzīga rīcība. Kā arī  starptautiskā sadarbība un valdošās globalizācijas tendences.

Tādēļ īpaši svarīga ir zinātniskā un tehnoloģiskā progresa kolosālo potenču, arī iespējamo risku un draudu apzināšana, lai izstrādātu pārdomātu stratēģiju cilvēces radošās domas sasniegumu maksimālai izmantošanai visas sabiedrības interesēs, novērstu to ļaunprātīgu pielietojumu. … turpinājums grāmatā “Kā atbrīvoties no totalitārisma skavām. Izaicinājums pārvarēt politisko vientiesību“: https://buki.lv/product/ka-atbrivoties-no-totalitarisma-skavam-e-gramata

                                                            *   *   *

Viesturs Slaidiņš: Latviski runājoši roboti un mūsu vietā strādājošas programmas

Viesturs Slaidiņš, “Tilde Jumis” biznesa attīstības vadītājs

Kārtējais gads tuvojas noslēgumam, un pienācis laiks atskatīties, kādas bijušas nozīmīgākās informācijas tehnoloģiju tendences biznesa vidē un kas mūs sagaida nākamajā – 2019. gadā.

Kā zināms, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem ir straujāk augošā tautsaimniecības nozare. Tās pakalpojumu apjomi šā gada trešajā ceturksnī bija par 13,7% lielāki nekā pirms gada. No tā varam secināt, ka uzņēmumi turas līdzi laikmeta prasībām un darba efektivitāti uzlabo arī ar labākiem digitālajiem risinājumiem. Kas gan piesaistīja uzņēmumu uzmanību šogad, un kādas iespējas pavērsies nākamgad?

Mākoņpakalpojumi ir tagadne

Gada gaitā iezīmējās vairākas būtiskas tendences. Savulaik par "karstāko" inovāciju nodēvētie mākoņpakalpojumi šogad pa īstam "izkāpa" no jaunuma kategorijas un kļuva par efektīvas prakses sastāvdaļu. Tos pieņēmuši ne vien progresīvie, uz jaunumu ieviešanu orientētie uzņēmumi, bet arī liela daļa konservatīvo beidzot atzinusi lietošanas ērtības un pārliecinājusies par "mākoņu" drošību. Pāriešanu uz mākoņpakalpojumiem diezgan lielā mērā veicināja 25. maijā spēkā stājusies Vispārīgā datu aizsardzības regula. Uzņēmēji ātri atskārta, ka var samazināt datu uzraudzīšanas slogu, daļēji pārliekot to uz mākoņpakalpojumu sniedzēju pleciem.

Strauju migrāciju uz mākoņpakalpojumiem novērojām arī grāmatvedības un uzņēmumu vadības sistēmu lietotāju vidū. Tam pamatā ir dinamiskāks dzīves un darba veids. Uzņēmumu vadītāji tagad vēlas piekļūt finanšu datiem jebkurā laikā un vietā. Aptaujā "Vadītāja digitālais portrets" noskaidrojām, ka šogad jau 52% Latvijas uzņēmumu vadītāju informāciju biznesa lēmumu pieņemšanai iegūst, pieslēdzoties uzņēmuma datorsistēmām no viedtālruņa vai planšetdatora.

Līdz ar to spēkā pieņemas dažādu pakalpojumu mobilo lietotņu izmantošana un pieaug nepieciešamība pēc pārdomāta vizuālā noformējuma, jo nelielā ekrānā jāspēj pārskatāmi parādīt lielu informācijas daudzumu. Liela apjoma datu vizualizācija un pasniegšana būs viens no nākamā gada lielajiem izaicinājumiem.

Atbildēs mašīnas

Ja 2018. gadu varam uzskatīt par senāku jaunievedumu nostabilizēšanās posmu, tad nākamais gads solās biznesa vidē ienest vairākas interesantas inovācijas. Viena no tām ir latviešu valodā runājoši virtuālie asistenti un čatboti, ko izmanto klientu apkalpošanā. Šogad atsevišķi uzņēmumi iemina taku, darbinot šādus robotus eksperimentālā režīmā, apstrādājot datus un mācot asistentiem atbildēt uz visdažādākajiem jautājumiem. Nākamgad runājošās mašīnas jau būs kļuvušas gana gudras, lai tām vairs nebūtu nepieciešams tik liels cilvēku atbalsts kā līdz šim.

Tādējādi čatbotu izstrādātāji varēs piedāvāt šos risinājumus citiem uzņēmumiem, un nākamgad noteikti redzēsim aizvien vairāk biznesa veidu, kuros uz klientu jautājumiem vispirms atbildēs pašmācošas datorsistēmas. Sagaidāms, ka tuvāko trīs gadu laikā čatboti uzņēmējdarbībā ieņems tikpat stabilu vietu kā šodien mākoņpakalpojumi.

Otrā nozīmīgā tendence būs mākslīgā intelekta dziļāka integrēšana ikdienas uzņēmējdarbības operācijās, galvenokārt datu analīžu rīkos. Mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās tehnoloģijas jau ir sasniegušas tādu attīstības līmeni, ka spēs veikt dažādus skaitļošanas un datu apkopošanas uzdevumus bez tiešas cilvēku iesaistes. Galvenās mākslīgā intelekta pielietojuma formas varētu būt mašīnmācīšanās kā pakalpojums, procesu automatizācija un lielo datu apstrāde.

Rutīnas darbi datoriem

Mašīnmācīšanās kā pakalpojums ietver gan jau pieminētos čatbotus, gan citus risinājumus. To galvenā būtība ir tā, ka programmas izstrādātājs sagatavo platformu, ko klients var pielāgot savām biznesa vajadzībām un likt tai mācīties tieši tādas operācijas, kādas viņam nepieciešamas.

Jau šogad biznesa pārstāvju uzmanību piesaistīja procesu automatizācijas risinājumi, kas pārņem laikietilpīgus rutīnas darbus. Tādējādi uzņēmumi var novirzīt darbaspēku virzienos, kur nepieciešama domāšana un radošums, nevis uzdot primitīvus datu ievades vai apstrādāšanas uzdevumus.

Lielie dati kļuvuši par vienu no nezināmās nākotnes atslēgas vārdiem. Uzņēmumu rīcībā nonāk aizvien vairāk dažādu datu, kas, no vienas puses, varētu palīdzēt izprast klientu vēlmes, bet, no otras, ir pārāk sarežģīti strukturizējami, lai iegūtu skaidras atbildes. Tādēļ šeit paveras pamatīgs darba lauks mākslīgajam intelektam, lai apkopotu un salīdzinātu datus, meklējot korelācijas un tendences.

https://www.delfi.lv/news/versijas/viesturs-slaidins-latviski-runajosi-roboti-un-musu-vieta-stradajosas-programmas.d?id=50683373

Džeimijs Saskinds "Nākotnes politika: dzīvojot kopā pasaulē, kuru ir transformējušas tehnoloģijas" stāsta par galvenajiem mūsdienu jautājumiem: kā digitālās tehnoloģijas mainīs politiku un sabiedrību. Jamie Susskind Future Politics: Living Together In A World Transformed By Tech  https://www.goodreads.com/book/show/38819346-future-politics 11.02.2019 00:04 'Fintech' un finanšu sektora uzraudzība Latvijā   Kārlis Bauze Pasaules Bankas finanšu sektora eksperts Jau kādu laiku pasaule un arī Latvija ir apradusi ar jauno "brīnumbērnu" "fintech", kas saīsinājumā nozīmē – finanšu tehnoloģijas. Šī jaunā biznesa nozare sacenšas ar jau tradicionāliem finanšu sektora pakalpojumu sniedzējiem – bankām, maksājumu nodrošinātājiem, aktīvu pārvaldītājiem un citiem – un izmanto jaunākās tehnoloģijas, lai uzlabotu finanšu sektora pakalpojumus (lētāk, ātrāk, pievilcīgāk). Attīstoties tehnoloģijām, "fintech" sāka savu uzvaras gājienu pēc 2008. gada pasaules finanšu krīzes. Pēc tās klasiskais finanšu sektors tika arvien ciešāk uzraudzīts un regulēts, samazinot baņķieru peļņas iespējas un prasot lielākas kapitāla rezerves, tomēr vienlaikus sniedzot lielākas garantijas noguldītājiem (100 000 EUR garantētā atlīdzība) un maksājumu veicējiem (vecas, bet stabilas maksājumu sistēmas). "Fintech" Latvijā Ir grūti nodalīt "fintech" Latvijā no visas pasaules, jo visa jaunā tehnoloģija ir mobila un bez robežām. Līdz ar to var tikai runāt par Latvijā operējošām vai reģistrētām kompānijām, piemēram, "Revolut" maksājumu kartes ir populāras Latvijā, taču tas nav Latvijas produkts. "Fintech" uzņēmumus var iedalīt trīs lielās kategorijās: ātrie kredīti, savstarpējie maksājumi un citi pakalpojumi. Visticamāk, Latvijas iedzīvotājiem pazīstamākās ir ātro kredītu kompānijas – "4Finance", "Twino", "Mintos", "Creamfinance". Starp otrajiem var minēt "Monea", "Coinfide", "Swipe". Savukārt citus pakalpojumus sniedz "blockchain" tehnoloģijas kompānijas, piemēram "BitFury". Pēc "B-Hive" datiem, Latvijas "fintech" jaunuzņēmumu industrija 2017. gadā bija 878 miljonus ASV dolāru vērta. Salīdzinājumam – Latvijas banku sektora peļņa 2017. gadā bija 236 miljoni eiro. Jāatzīmē, ka daudzas no šīm kompānijām joprojām ir jaunuzņēmumi. Kā nozare varētu attīstīties? Ekspertu vidū izskan divas versijas par šī sektora tālāko attīstību. Vieni apgalvo, ka "fintech" "apēdīs" vecās bankas, otri – ka banku koncepts ir vecs kā pasaule un tās paliks. Patiesība ir kaut kur pa vidu. Jau tagad bankas ir sapratušas, ka to vecie modeļi vairs nav konkurētspējīgi, peļņas maržas krītas, daudzās valstīs ir pārāk daudz banku, tāpēc bankas investē jaunuzņēmumos vai arī cenšas pašas attīstīt savas tehnoloģijas. "Fintech" ir ļoti labs katalizators, kas stimulē uzlabot vecos, iesīkstējušos biznesa modeļus. Negribētos piekrist viedoklim, ka "fintech" pārņems visu finanšu nozari. Bankas joprojām būs vajadzīgas, lai korporācijām un sarežģītiem klientiem nodrošinātu sarežģītus aizdevumu darījumus. Maza apjoma kredīti un maksājumi gan varētu arvien vairāk pāriet uz "fintech" platformām, kas ir lētākas un efektīvākas. Tā saucamie "Big Tech" ("Amazon", "Google", "Facebook") gan varētu būt lieli konkurenti klasiskajām bankām, jo viņiem ir tieša pieeja individuālajiem klientiem un to vajadzībām (pirkumi, personīgā informācija). Līdz ar to viņi, iespējams, ar laiku būs izdevīgākā pozīcijā nekā bankas. Tiek pat uzskatīts, ka bankas varētu kļūt tikai par maksājumu apkalpotājām individuālajiem klientiem, bet saziņu ar klientu veiks "Big Tech" kompānijas. Kādi ir iespējamie "fintech" riski? Minēšu tikai dažus no riskiem, kas tuvākā nākotnē varētu rasties: 1.     Ja bankrotē P2P aizdevumu platforma, kā piedzīt aizdoto naudu, nerunājot par ķīlu, ja tāda ir? Piemēram, Ķīnā 2018. gada jūlijā darbību pārtrauca 250 P2P aizdevumu platformas, izraisot paniku investoros. Īpašumtiesību jautājumu risināšana jaunajās platformās ir liels izaicinājums. 2.     Kas notiek ar virtuālo maksājumu karšu atlikumiem, ja kartes operētājs bankrotē? Šajā gadījumā nedarbojas banku depozītu garantiju shēma, kas kompensē zināmu summu no konta atlikuma. 3.     Kam pieder dati par darījumiem, kas veikti ar virtuālajām maksājumu kartēm? Vai tos var tirgot trešajām pusēm? 4.     Kriptovalūtu biržu uzlaušanas vai bankrotu gadījumi raisa daudz jautājumu. Pēdējos gados ir bijuši vairāki gadījumi, kad biržas tika uzlauztas vai to operētāji pasludināja maksātnespēju. Ko šādos gadījumos darīt investoriem? 5.     Kā regulēt virtuālās depozītu platformas (https://www.raisin.com/ un https://likwidity.com/)? Šīs sistēmas lauž līdzšinējos priekšrakstus par likviditātes nodrošināšanu, jo depozīti no vienas valsts brīvi plūst uz citām. Tie ir tikai daži no jautājumiem, par kuriem jau laicīgi būtu jādomā, lai, kādu glābjot, nevajadzētu tērēt valsts budžeta naudu. Vai "fintech" uzraudzīt? "Fintech" tirgum attīstoties, rodas jautājums, vai šī joma būtu kaut kādā veidā jāuzrauga, lai regulācija nebūtu asimetriska (bankām cieša, bet "fintech" minimāla). Jautājums ir nopietns, tāpēc ir sasniedzis arī lielo pasaules valstu līderu darba kārtību. Starptautiskais Valūtas fonds un Pasaules Banka 2018. gada oktobrī savā gada mītiņā Bali pieņēma tā saucamo "Bali Fintech Agenda", kas ir ceļa karte turpmākai diskusijai par "fintech" iespējām un iespējamiem riskiem. Kā zināms, jaunām lietām ir jārada labvēlīgi attīstības apstākļi, lai tās attīstītos un nestu augļus, tomēr jau laicīgi ir jādomā arī par to, kā izvairīties no iespējamām problēmām, kas var rasties pārāk straujas attīstības rezultātā. Kā piemērs var kalpot straujā ātro kredītu attīstība Latvijā un nebanku biznesa uzplaukums un noriets. Lai atceramies, cik grūti bija pretoties ātro kredītu lobijam un iestāties par aizdevumu likmju saprātīgu ierobežošanu, lai izvairītos no tā, ka daudzi cilvēki tiek ievilkti parādu jūgā. Arī nebanku bizness Latvijā plauka, līdz, tēlaini izsakoties, to piemeklēja salna vasaras vidū. Kā "fintech" uzraudzīt? Domāju, ka jāmācās no mūsu iepriekšējām kļūdām un jāsāk domāt par to, vai šī nozare, turpmāk strauji attīstoties, radīs kādus draudus Latvijas finanšu stabilitātei vai tomēr ne. Līdz šim publiski nav nācies dzirdēt diskusijas par šo jautājumu, bet, cerams, ekspertu vidū šāda diskusija notiek. Ja eksperti vienosies, ka uzraudzība būtu vajadzīga, tad jādomā, kura institūcija to ir spējīga darīt. Redzot, cik lēni un ar kādām problēmām valsts pārvaldē virzās uz priekšu e-veselība, ir pamats jautāt, vai Latvijā ir kāda institūcija, kas būtu spējīga veikt "fintech" uzraudzību. Teorētiski P2P sistēmas būtu jāpārrauga FKTK, bet maksājumu sistēmas – Latvijas Bankai pēc to likumiskās piederības. "Fintech" uzraudzība pasaulē? Ņemot vērā, ka par "fintech" uzraudzību pasaulē vēl tikai aktīvi diskutē, nav daudz piemēru, uz ko atsaukties. Plašāk ir zināms par divām privātām kompānijām – BFA un R2A, kas konsultē valstu atbildīgās institūcijas par šīs nozares uzraudzību. Šīm kompānijām ir izstrādāti moduļi (nav lēti), kas palīdz sekot maksājumiem finanšu sistēmā un identificē "šaurās vietas". Šīs sistēmas var izmantot arī naudas atmazgāšanas uzraudzības nolūkos. Iespējams, kādam no Latvijas jaunuzņēmumiem būtu jāpadomā par iesaistīšanos "regtech" un "suptech" aplikāciju un modeļu izstrādē. Šis ir perspektīvs virziens un dotu savu artavu naudas atmazgāšanas risku samazināšanā, kas Latvijā patlaban ir ļoti aktuāls temats. Nobeigumā Lai nebūtu tā, ka vairākas institūcijas Latvijā, kas pašreiz ir atbildīgas par daļu no "fintech" sektoru uzraudzības, katra pērk vai pati būvē atsevišķu sistēmu naudas atmazgāšanas identificēšanai vai "regtech" un/vai "suptech" nolūkos, valstī būtu jārada viena institūcija vai jādomā par funkciju optimizēšanu. Iespējams, diskusijas ap "ABLV Bank" kreditoru prasību apmierināšanu būtu vienkāršākas, ja būtu jau laikus padomāts par modernu banku un maksājumu uzraudzību, tostarp naudas atmazgāšanas jomā. Pētījums: piecas IT tendences, kas mainīs pasauli 2019. gadā 2019. gada 26. marts 00:03 Blokķēde, mākslīgais intelekts, paplašinātā realitāte un kvantu skaitļošana ieņems aizvien lielāku lomu ekonomikā. Minētā tehnoloģiju četrotne, digitālā identitāte, darbinieku-tehnoloģiju mijiedarbības spēks, kiberdrošība un uzņēmumu spēja reaģēt uz mainīgo datu apjomu ir piecas aktuālākās informācijas tehnoloģiju (IT) tendences pasaulē. Tās tuvākajā laikā ietekmēs uzņēmējdarbību, valsts sektoru un sabiedrību kopumā, atklāj šā gada Accenture Technology vision 2019 pētījums Postdigitālā ēra (Post-digital era). Pētījumā galvenā uzmanība tika pievērsta tehnoloģiju izmantošanai jēgpilnā veidā, uzlabojot cilvēku savstarpējo komunikāciju. Viedākas tehnoloģijas prasa viedāku domāšanas veidu. Izprotot tehnoloģiju četrotnes ģenētisko kodu Tehnoloģiju četrotnē ietilpst sadalītās virsgrāmatas, tai skaitā blokķēdes, tehnoloģija (distributed ledger technology), mākslīgais intelekts (artificial intelligence), paplašinātā realitāte (extended reality) un kvantu skaitļošana (quantum computing). Šobrīd 89% aptaujāto uzņēmumu eksperimentē vai investē vienā vai vairākās četrotnes tehnoloģijās. Mākslīgais intelekts ieņem aizvien lielāku lomu dažādu svarīgu procesu optimizēšanā un stratēģisku lēmumu pieņemšanā. Paplašinātā realitāte paver jaunus veidus, kā cilvēks var redzēt un sajust apkārtējo vidi, neatrodoties konkrētajā vietā. Visvairāk sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas ir zināmas saistībā ar kriptovalūtu, tomēr to darbības lauks ir plašāks, aptverot dažādās tautsaimniecības jomas un samazinot iesaistīto starpnieku loku. Lai arī šobrīd kvantu skaitļošana ir viena no eksperimentālajām četrotnes tehnoloģijām, tomēr skaidrs, ka jomas attīstība pavērs jaunus mērogus IT nozarē. Uzņēmumi un organizācijas, izmantojot tehnoloģiju četrotnes spēku, nākotnē varēs saglabāt konkurētspēju tirgū. Lai izmantotu priekšrocības, uzņēmumiem jau šobrīd ir jāsper soļi tehnoloģiju izpētē un lietojumā, iekļaujot tās uzņēmumu stratēģijās. Digitālā identitāte jaunos apvāršņos Pieaugot tehnoloģiju uzvaras gājienam, cilvēka ikdienas paradumi un pieņemtie lēmumi aizvien ciešāk savijas ar digitālo vidi, kas paplašina cilvēka digitālo identitāti jaunos apvāršņos. Uzņēmumi un organizācijas, ņemot vērā cilvēka iepriekš izdarītās izvēles un lēmumus digitālajā vidē, var daudz jēgpilnāk un precīzāk uzrunāt savus klientus, piedāvājot pakalpojumus un servisus, kuros patērētāja vajadzības nav apmierinātas vai piepildītas. Nākotnē iegūtais datu apjoms būs galvenais izziņas avots, lai uzņēmumi labāk izprastu nākamās paaudzes vēlmes un vajadzības. Uzņēmumi un organizācijas, kas to ņems vērā un vienlaikus ievēros datu drošības prasības, spēs piedāvāt daudz plašāku pakalpojumu un servisu loku, veidojot personalizētas un individualizētas attiecības, kas balstās iepriekš uzkrātajā pieredzē. 83% vadītāju piekrita, ka patērētāju paradumu zināšana būs kritiski svarīga, lai saglabātu klientu lojalitāti. Nākotnē iegūtie dati uzņēmumiem un organizācijām pavērs jaunus veidus, kā identificēt iespējas tirgū, ieviešot nebijušus pakalpojumus, un veicinās uzticamu attiecību veidošanu ar klientiem. Prasmju saraksts kļūst daudzveidīgāks Šobrīd prasmju saraksts, ko darbiniekos meklē uzņēmumi un organizācijas, kļūst aizvien daudzveidīgāks. Tautsaimniecībā tehnoloģiju ietekmē parādās jaunas lietas, pakalpojumi un servisi. Mūsdienās cilvēkam ir nepieciešamas ne tikai profesionālās prasmes un pieredze, bet iemaņas darbam ar tehnoloģijām jaunu pienākumu veikšanai. Rodas jaunas profesijas. Nākotnē darbinieka konkurētspēja būs atkarīga no viņa spējas paralēli esošajām prasmēm, pieredzei un zināšanām apgūt jaunas iemaņas. Uzņēmējdarbībā jaunus izaicinājumus rada cilvēki, kas savu dzīvi nespēj iedomāties bez digitālās vides un iespējām. Liela daļa uzņēmumu joprojām darbā pieņem darbiniekus, vadoties pēc pagātnes vajadzībām un pieredzes, līdz ar to veidojas plaisa starp uzņēmumiem un darbaspēku. Uzņēmumiem ir jāizmanto tehnoloģiju sniegtais potenciāls, jāveicina atbilstoša kultūras izveide uzņēmumos, lai darbinieki nepārtraukti mācītos un pilnveidotu savas zināšanas un prasmes. Kiberdrošība ekosistēmas līmenī Uzņēmumu un organizāciju sadarbības partneru skaits palielinās, līdz ar to kiberdrošības jautājumi ir jāskata ne tikai no viena uzņēmuma, bet no ekosistēmas prizmas. Drošības prasības jāievēro visiem ekosistēmas dalībniekiem, veidojot dažādas partnerības un sadarbības formas. Ja iepriekš kiberdrošības incidents pārsvarā ietekmēja tikai konkrēto uzņēmumu, tad mūsdienās apdraudējums var aptvert sadarbības partnerus, nozari, ekonomiku. Veidojot partnerības ar citiem ekosistēmas dalībniekiem, uzņēmumiem kā vienu no pamata sadarbības prasībām ir jāizvirza kiberdrošība. Pasaulē vadošie uzņēmumi atzīst, ka kiberdrošībai ir jābūt prioritātei, ja tie vēlas sadarboties un piedāvāt preces un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, samazinot iespējamos reputācijas un kiberdraudu riskus. 87% vadītāju piekrita, ka ilgtspējas vārdā uzņēmumiem un organizācijām drošības jautājumi ir jāskata ne tikai no sava redzesloka, bet daudz plašāk, no ekosistēmas perspektīvas. Spēja reaģēt uz mainīgo datu apjomu Mūsdienās uzņēmumi vairs nerunā par lielapjoma datu iespējām, bet par to, kā ātri reaģēt uz mainīgo datu apjomu un attiecīgi rīkoties. Uzņēmumi savā starpā sacenšas, kā visātrāk reaģēt uz informācijas izmaiņām. Tādējādi uzņēmums atšķirībā no konkurenta, kurš datus neapskata, var pamanīt lielu cilvēku plūsmu kādā vietā, lai ātri reaģētu un piedāvātu atlaides, un piesaistītu sev klientus. Uzņēmumiem nepietiek tikai izmantot digitālās vides priekšrocības, bet tiem jāspēj notvert īsto brīdi, spēt atbilstoši reaģēt un piegādāt preces un pakalpojumus konkrētajam klientam konkrētajā laikā. Uzņēmumiem radīt īpašus piedāvājumus katram šādam brīdim ir nepraktiski, tāpēc būtiska būs to spēja izvēlēties un izvērtēt dažādas situācijas. Tomēr, lai iespējas varētu izskatīt, sākotnēji uzņēmumiem ir jāapzinās, ka tādas eksistē, lai varētu atbilstoši reaģēt un pieņemt pareizos lēmumus. Accenture Technology vision 2019 pētījumā piedalījās vairāk nekā 6600 vadītāju no 27 pasaules valstīm. https://www.tvnet.lv/6553185/petijums-piecas-it-tendences-kas-mainis-pasauli-2019-gada Biohakeris: čipu implanti būs visiem  Andris Kārkluvalks DELFI žurnālists "Es runāju par tādām pamatlietām kā cilvēces nākotne," par sevi sarunā ar "Delfi" saka biohakeris un uzņēmējs Haness Šublads pēc uzstāšanās "Login" forumā Viļņā. Līdzās regulārai tehnoloģiju izstrādātāju un likumdevēju konsultēšanai viņš paša dibinātajā cilvēku papildinājumu dizaina aģentūrā "DSruptive" strādā pie miniatūru implantu platformu izstrādes. Arī Šublada paša plaukstā starp rādītājpirkstu un īkšķi jau daudzus gadus atrodas zāļu kapsulas izmēra čips. Zviedrs skaidro, ka nemainīga tendence ir tehnoloģiju izmēru un cenu samazināšanās, kas jau pavisam drīz ļaus piedzīvot kārtējo tehnoloģisko revolūciju. Šoreiz lēciens būs bioloģisko teholoģiju nozarē. Jau šobrīd cilvēku spēju uzlabošana ir plaukstoša nozare, bet viņš norāda, ka pēc pieciem līdz desmit gadiem pieprasītāko profesiju galvgalī programmētājus nomainīs biohakeri, kuru uzdevums būs dot cilvēkiem nebijušas spējas. Cilvēku var uzlabot vai papildināt dažādos veidos. Piemēram, jau tagad cilvēka DNS sekvenēšana ļauj noskaidrot, kā mainīt dzīvesveidu, lai dzīvotu ilgāk vai izvairīties no kādām slimībām, bet protēzes un pat mākslīgi orgāni palīdz dzīvi baudīt pilnvērtīgāk. Šublads uzskata, ka ar implantu palīdzību cilvēce spēs ne tikai vēl vairāk attālināt nāves brīdi, bet arī palielināt atmiņu un papildināt maņas. Piemēram, kāds biohakerēšanas entuziasts sevī implantējis ierīci, kas nodreb ikreiz, kad tiešsaistē no datu centra saņem signālu par kaut kur pasaulē notiekošu zemestrīci. Tas ir ekstrēms piemērs, atzīst vizionārs, taču spilgti demonstrē, ka cilvēkiem tehnoloģijas var dot spēju sajust to, kas citādi nav iespējams. Uzstāšanās laikā jūs jautājāt auditorijai, lai paceļ rokas tie, kas nēsā viedpulksteņus, vai arī ir sekvenējuši savu DNS (definējuši DNS secīgumu). Abos gadījumos tādu nebija nemaz tik daudz, jūs taču apzināties, ka jūsu sludinātajām pārmaiņām ir liela pretestība? Es biju pārsteigts, cik maz cilvēku bija veikuši DNS sekvenēšanu. Tas mainīsies…: https://www.delfi.lv/news/arzemes/biohakeris-cipu-implanti-bus-visiem.d?id=51212951 Edita Znutiene: Nākotnes profesijas – virtuālās identitātes sargi un laimes sargi vairs nav aiz kalniem   Edita Znutiene, “Cognizant” direktore personāla jautājumos Ja jūs domājat, ka vēl joprojām ir palicis daudz laika, līdz roboti sāks pārņemt cilvēku darbvietas, jāatzīst – tā nav, roboti un mākslīgais intelekts jau šobrīd strauji kļūst par daļu no mūsu ikdienas dzīves. Šis process pieredz paātrinājumu un vairāk nav novēršams, tāpēc cilvēku profesijas un darbi, kādus mēs zinām šodien, ir pakļauti riskam. Tomēr – vai tas ir kas tāds, par ko būtu jāuztraucas un jākrīt panikā vai jābaidās? Baidīties, protams, nevajadzētu. Mēs varam šo apgalvojumu pamatot ar zinātniskām atziņām un prognozēm. Lai gan daudzi no mums saskarsies ar izmaiņām darba tirgū (neatkarīgi no vecuma), mēs visi vēl varam rīkoties, lai sagatavotos automatizācijas draudiem. "Cognizant" Darba nākotnes centrs (Centre for the Future of Work) sagatavoja ziņojumu par to, kā darba tirgus varētu attīstīties nākamās desmitgades laikā digitalizācijas dēļ. Ziņojumā ar nosaukumu "Cognizant "21 Jobs of the Future Report"" ir izklāstīts, kādas jaunas darbvietas mēs varam gaidīt tuvākajā nākotnē. Roboti un mākslīgais intelekts jau maina mūsu dzīvi Darbaspēka robotizācija mūsu birojos noteikti neizpaudīsies cilvēka veidola robotu iebrukumā. Tas jau notiek gan uzņēmumos, gan ikdienas dzīvē kā daļa no Ceturtās industriālās revolūcijas. Ja jūs runājat ar "Siri" vai "Alexa", jūs jau izmantojat mākslīgo intelektu. Tas drīz pārtaps arī par daļu no fiziska darba strādnieku un biroja darbinieku darba un daļu no katras industrijas visā pasaulē. Ja mašīnas darīs visu, daudziem rodas jautājums: kādi darbi paliks pāri cilvēkiem? Lielākajai daļai cilvēku viņu darba nākotne varētu izskatīties drūma, ar spēcīgu īslaicīguma sajūtu, ko veicina gadījumdarbu ekonomikas izaugsme. Vairums darba tirgus pētījumu liecina, ka nākamajos 10–15 gados 5–15% pašreizējo amatu tiks automatizēti. "Cognizant" eksperti uzskata, ka, visticamāk, šis rādītājs tiks reģistrēts abu ekstrēmu pusceļā. Jebkurā gadījumā tā ietekme būs nozīmīga, jo 12% reprezentē 19 miljonus amerikāņu darbvietu. Protams, dzīve sarežģīsies tiem, kuru profesiju ietekmēs mākslīgais intelekts. Piemēram, "Cognizant" pētnieki paredz, ka Amerikas Savienotajās Valstīs veikala pārdevēju/kasieru darbs drīz izzudīs pavisam. Taču vienlaikus eksperti var mums sniegt arī dažas labas ziņas – sagaidāms, ka mākslīgā intelekta iespaidā zudušās darbvietas aizstās neskaitāms daudzums no jauna radītu darbvietu! Turklāt tiek lēsts, ka nākamo desmit piecpadsmit gadu laikā izveidosies gandrīz 21 miljons jaunu darbvietu – tas ir līdzvērtīgi 13% visa ASV darbaspēka! Jaunas profesijas – no virtuālās identitātes drošības sargiem līdz laimes palīgiem Darba tirgus vienmēr ir mainījies un attīstījies, tādēļ ir skaidrs, ka Ceturtā industriālā revolūcija vecās darbvietas aizstās ar jaunām. Turklāt ir izskanējis, ka veiksmīgākie būs tie darbinieki, kuri nebaidīsies no pārmaiņām un būs gatavi jauniem izaicinājumiem un profesijām savā jomā. Daudzas no šīm profesijām vēl neeksistē, bet dažas jau ir minētas mūsu "21 Jobs of the Future Report". Tātad – kādas ir šīs jaunās profesijas? 2017. gadā "Cognizant Centre for the Future of Work" speciālisti, kas pēta pašreizējās darba tirgus tendences, iepazīstināja ar saviem secinājumiem par profesijām, kas līdz šim nav pastāvējušas, un uzskaitīja 21 darbvietu, kas, pēc viņu domām, parādīsies nākamo 10 gadu laikā. Interesanti, ka vairākas no profesijām, kas tika aprakstītas mūsu ziņojumā, jau ir ieviestas vadošajos pasaules uzņēmumos. Piemēram, digitālā drēbnieka amatu jau ir ieviesis Japānas mazumtirdzniecības līderis "Start Today", piedāvājot klientiem personalizētus individuālo šuvēju pakalpojumus, kas pazīstami kā "zozosuit". Turklāt "Cognizant" eksperti uzsvēra, ka profesijas "atmiņu kurators" un "papildinātās realitātes ceļojumu arhitekts" jau ir iedzīvinātas ar sociālā tīkla giganta "Facebook" palīdzību, vēl vairāk paplašinot sociālo tīklu funkcionalitātes klāstu. Interesanti ir tas, ka ne visas nākotnes darbvietas ir tikai tehnoloģiskas vai uz IT orientētas. Protams, tādu ir ne mazums, bet ir arī daudz sociālo kompetenču, kas balstās tikai uz cilvēciskajām prasmēm, kurām paredz pieaugumu. Viena no tām ir "staigāju/runāju" ("Walker/Talker"), kuras galvenā funkcija ir tikai ieklausīties un komunicēt ar plašu cilvēku loku, piemēram, klientiem, darbiniekiem un darbinieku grupām, nodrošinot īpašu un ļoti personisku uzmanību, kuras mūsdienās, šajā tehnoloģiskajā laikmetā, pietrūkst. Papildus tam tiek paredzētas daudzas citas jaunas nākotnes profesijas, piemēram: virtuālās identitātes drošības eksperts, kiberuzbrukumu speciālists, lidmašīnu veidotājs, mašīnu personības dizaina vadītājs un vispārējo mērķu plānotājs. Šīs ir tikai dažas – visas ir neticami interesantas. Turklāt "Cognizant" eksperti jau ir snieguši potenciālo darba plānu, darba specifikācijas un prognozēto atbilstošo prasmju analīzi, kādas nepieciešamas, lai veiktu katru no šīm lomām, bet tas nozīmē, ka nākotne patiešām nav tik tālu, kā mums šķiet. Kā konkurēt ar robotiem? Kļūt par vēl labākiem cilvēkiem! Paredzamās nākotnes darbavietas jau tagad rada lielu interesi un liek domāt, ka cilvēce netiks atstāta bez mērķa vai pienākumiem, kurus pildīt. Vēstures gaitā cilvēce nekad nav palikusi bez darba, arī pats darbs nav zudis – maz ticams, ka tuvākajā nākotnē tas pazudīs. "Cognizant" eksperti apgalvo, ka Ceturtās industriālās revolūcijas sekas būtiski ietekmēs ne tikai darba saturu, bet arī izraisīs daudzas profesionālas pārmaiņas. Tomēr tiek gaidīts, ka bezdarba līmenis industriāli attīstītajās valstīs paliks tāds pats kā pašlaik visā pasaulē. Taču – kā jūs spēsiet saglabāt savu konkurētspēju? Un ko darīt, lai nodrošinātu, ka jūsu personīgā karjera var izturēt robotu un mākslīgā intelekta iebrukumu darba tirgū? "Cognizant" speciālistiem ir vienkāršs padoms – vienkārši esiet vēl labāki cilvēki. Mašīnas nekad nespēs attīstīt dažas no īpašībām, kādas mums kā cilvēkiem piemīt, un tām vienmēr būs vajadzīgs cilvēks, lai palīdzētu pildīt uzdevumus. Tas var likties neticami, bet tas, ko cilvēki spēj labi paveikt tagad, kļūs vēl svarīgāks tuvāko gadu laikā. Spējas analizēt, komunicēt un sadarboties ar citiem ir prasmes, kas svarīgas katram cilvēkam un jebkuras uzņēmējdarbības dzīvotspējai. Tādēļ mums ir jāstiprina šīs īpašības, kas nevienam datoram nav sasniedzamas, lai saglabātu savas priekšrocības, jo darba tirgus turpina attīstīties. Ir skaidrs, ka šīs izmaiņas neizbēgami ietekmēs arī Latvijas darba ņēmējus, tāpēc "Cognizant", darba devējs, kas Latvijā nodrošina vairāk nekā 300 darbvietas, kā arī ir viens no vadošajiem darba devējiem Lietuvā, sadarbībā ar ISM Vadības un ekonomikas universitāti ir uzsācis jaunu projektu ar nosaukumu "Darba nākotne" ("The Future of Work"). Šī ir bezmaksas pasākumu sērija, kurā mēs aicinām piedalīties visus, kuri vēlas uzzināt vairāk par to, ko piedāvās nākotnes darba pasaule un kā saglabāt konkurētspēju, jo roboti un mākslīgais intelekts turpina aizstāt līdzšinējos darbiniekus. https://www.delfi.lv/news/versijas/edita-znutiene-nakotnes-profesijas-virtualas-identitates-sargi-un-laimes-sargi-vairs-nav-aiz-kalniem.d?id=51296071 Nākotnē cilvēki nestrādās naudas dēļ Toms Rātfelders Kādas izmaiņas sabiedrībā atnesīs informācijas tehnoloģiju attīstība? Vai šīs tehnoloģijas apdraud mūsu privātumu un kā jaunajām tendencēm pielāgosies cilvēka ķermenis? Par šiem un citiem jautājumiem portālam TVNET interviju sniedza IT tehnoloģiju eksperts, uzņēmuma TietoEVRY viceprezidents un māksligā intelekta jautājumu vadītājs Kristians Gutmans. Es nesen Netflix noskatījos filmu «​Sociālā dilemma». Tajā tika pausts tāds diezgan skaudrs ziņojums – mūsdienu sociālo mediju industrija balstās uz cilvēku uzmanību kā pārdodamo preci. Vai jūs tam piekristu? Uzmanība ir ļoti svarīgs cilvēku dzīves ikdienas elements. Mums obligāti dzīves laikā nevajag piedzīvot daudz, taču mums ir svarīgi, lai tās pieredzes, kuras mēs piedzīvojam justos piepildītas un to var panākt tikai tad, ja cilvēks ir uz šīm pieredzēm fokusējies. Turklāt piepildījuma sajūtu mēs varam iegūt arī no mazām lietām. Mums obligāti nevajag doties tālos ceļojumos. Atbildot uz jautājumu par sociālajiem medijiem un cilvēku uzmanību kā pārdodamo preci, es domāju, ka tam varētu piekrist. Tomēr tā noteikti nav vienīgā lieta, kuru sociālie mediji pārdod. Nepieciešamība piesaistīt uzmanību nav nekas jauns un ar to saskaras cilvēki dažādās sfērās – uzņēmējdarbībā, žurnālistikā un citur. Kā jūs redzat IT tehnoloģiju attīstību nākotnē? Vai uzskatāt, ka mēs zaudēsim vēl vairāk privātuma? Šis ir ļoti sarežģīts jautājums, kuru atkal ir padarījis aktuālu Covid-19 pandēmija. Daudzas pasaules valdības ir izlēmušas, ka neskatoties uz to, ka tehnoloģijas būtu spēcīgs instruments slimības izplatības ierobežošanai, privātuma ievērošana tomēr ir daudz svarīgāka. Šeit gan izkristalizējas cita problēma – privātums tiek nodrošināts, bet uz tā pamata tehnoloģijas zaudē savu spēku. Respektīvi – tās vairs tik efektīvi nepilda to funkciju, kuru tām ir paredzēts pildīt. Tāpēc daudzu pasaules valdību un arī eksperta līmeņa diskusijās tiek mēģināts rast atbildi uz jautājumu – kur mums novilkt robežu starp tehnoloģiju izmantošanu sabiedrības labā un privātuma nodrošināšanu? Piemēram, es nesen biju ciemos pie Zviedrijas karaļa un karalienes un mēs spriedām par tehnoloģiju, kura ļautu noteikt cilvēkus ar mērķi tīmeklī rādīt bērniem to vecumam nepiemērotu informāciju. Tomēr šādas tehnoloģijas ieviešana nozīmētu dot papildus varu valdībām, policijai un izmeklēšanas aģentūrām, kura potenciāli varētu arī tikt izmantota, lai izspiegotu sabiedrību. Es kopumā uzskatu, ka IT attīstība palielina novērošanas spēju veikšanu un ļauj labāk paredzēt cilvēku uzvedību. Eiropas līmenī mēs ļoti cenšamies, lai tehnoloģijas netiktu izmantotas šādos nolūkos, taču ir pasaulē tādas valstis, kā Ķīna, Krievija un citas, kuras noteikti būs ieinteresētas attīstīt IT pielietojumu arī novērošanas laukā. Mēs no tā izbēgt nevaram un man liekas, ka valdībām būs ļoti liels izaicinājums izstrādāt normas un regulējumus, kuri neļautu pārkāpt privātuma vērtības. Vai jūs uzskatāt, ka valdībām vispār pietiek kapacitātes, lai ierobežotu tehnoloģiju izmantošanu ar mērķi novērot privātās dzīves? Es domāju, ka nē. Viena lieta ir izstrādāt noteiktus regulējumus un likumus, bet pavisam cita – panākt, lai tie tiktu ievēroti. Parasti ir problēmas tieši saistībā ar otro uzdevumu, jo valsts institūcijās bieži vien trūkst kvalificētu IT speciālistu. Parasti valsts sektors augstas raudzes IT speciālistiem nav pirmā izvēle darba vietai un to nav arī daudz kopumā. Pat ja valdībām būtu pieejamie cilvēkresursi, es tomēr uzskatu, ka efektīvas regulācijas nodrošināšanā būtu jāiesaistās arī sabiedrībai. IT sektors tomēr ir ļoti sarežģīts un tā pārvaldīšanai nepietiek ar tādām pašām metodēm, kuras ir vajadzīgas, lai veiktu organizētas un strukturētas darbības (piemēram, satiksmes plūsmu nodrošināšana). Informācija IT sektora ietvaros izplatās milzīgā ātrumā un to ir praktiski neiespējami izsekot pat gudrākajiem no mums. Es vairāk atbalstītu pieeju, kuras ietvaros cilvēkiem tiek sniegti nepieciešamie instrumenti, lai tie paši varētu spēt sevi interneta vidē pasargāt un arī varētu izvēlēties cik ļoti būt daļai no globālā tīmekļa. Jūs iepriekš pieminējāt pašreizējo Covid-19 krīzi. Vai piekrītat, ka mēs vairs nekad nedzīvosim laikmetā, kurā cilvēku novērošana ar tehnoloģiju palīdzību būtu tik ierobežota kā līdz šim? Es domāju, ka šajā sfērā mēs varam atgriezties pie agrākās situācijas un pat šo situāciju uzlabot. Mēs pagaidām vēl dzīvojam laikmetā, kurā novērošanas tehnoloģijas vēl ir bērnu autiņos un tāpēc ir normāli, ka pastāv tendence eksperimentēt ar tās pielietojumiem. Esmu darbojies arī medicīnas laukā un pagātnē arī šeit pastāvēja mazs regulācijas līmenis un teorētiski bija iespējams cilvēkam nodarīt lielu kaitējumu. Mūsdienās ārstiem ir nepieciešams iegūt īpašus sertifikātus un arī attiecīgo, zinātniskās metodēs balstītu izglītību. Nonākšana līdz šīm atziņām prasīja daudzus neveiksmīgus eksperimentus. Es uzskatu, ka pakāpeniski IT lauks nonāks līdz kam līdzīgam – pastāvēs arvien vairāk regulējumi un arvien vairāk cilvēki liks tam pievērst uzmanību. Es arī nedomāju, ka Covid-19 krīze IT privātuma sfērā ir likusi piedzīvot lielus zaudējumus, taču mēs nedrīkstam atslābt un ir nepieciešams par šiem jautājumiem palielināt izpratni dažādos forumos un sabiedrībā kopumā. Runājot par regulāciju, atsevišķi eksperti ir pauduši viedokli, ka pagaidām populārā valsts pārvaldes forma – demokrātija ir nepietiekama, lai risinātu nākotnes izaicinājumus tehnoloģiju jomā. Vai šādam viedoklim varētu būt pamats? Demokrātijas atšķiras. Piemēram, ir atšķirības starp kontinentālās Eiropas stila demokrātiju un ASV stila demokrātiju. Tomēr tām ir kopīgs tas, ka katram no indivīdiem ir iespējams izteikties un tapt sadzirdētam. Es tomēr pārstāvu viedokli, ka IT attīstība ļaus cilvēkiem tikt sadzirdētiem vēl vairāk. Jau tagad mēs atsevišķās valstīs varam lejupielādēt aplikāciju ar kuras palīdzību piedalīties politisku lēmumu pieņemšanā. Piemēram, IT mums ļauj valstu vadītājiem piegādāt informāciju par viedokli atsevišķos jautājumos pastāvīgi, nevis tikai vienu reizi četros gados. Manuprāt, liela demokrātijas problēma pagaidām ir spēja izvēlēties pārstāvjus tikai pēc noteikta laika sprīža. Informācijas tehnoloģijas ļauj palielināt politiķa un vēlētāja savstarpējo saikni. Vai tiešām vienmēr ir nepieciešams palielināt vēlētāja un politiķa savstarpējo saikni? Dažkārt vārda sniegšana noved pie tādas situācijas, kā ASV, kur pie varas nāca Donalds Tramps. Varbūt mums tomēr vajadzētu lielāku varu dot sabiedrības izglītotākajam slānim? Ļoti sarežģīts jautājums un es vairāk paudīšu savu personīgo viedokli. Iespējams, ka būtu interesanti paeksperimentēt ar sistēmu, kurā katra vēlētāja balsij tiek piešķirts atšķirīgs svars. Piemēram, pilsoņi sākumā varētu izpildīt nelielu testu, kurā tiek pārbaudītas to pamatzināšanas par valsts politisko sistēmu un partiju par kuru grasās balsot. Ja nu gadījumā šajā testā tiek uzrādīti ļoti vāji rezultāti, pilsoņa balss svars varētu tikt samazināts. Iespējams, ka mēs arī varētu IT ļaut izdarīt atsevišķus lēmumus mūsu vietā. Iespējams, ka tas varētu mums palīdzēt noteikt par kuru partiju mums balsot. Vai, jūsuprāt, IT var arī spēt sajust tādas pašas emocijas kā cilvēks? Emocijas un lēmumu pieņemšana, kura ņem vērā cilvēcīgos faktorus ir daļa no IT attīstības. Es neteiktu, ka iemācīt šādām tehnoloģijām sajust emocijas ir kaut kas nereāls. Jau pašreizējie algoritmi, kurus izmanto Amazon un citas tīmeklī atrodamās tirdzniecības platformas ņem vērā cilvēka uzvedību un izceļ preces un pakalpojumus, kuri tam potenciāli varētu interesēt. Protams, ka pagaidām IT vēl īsti nespēj izjust tādas pašas emocijas, kā mēs, bet tas noteikti paliek arvien labāks saistībā ar spēju noteikt cilvēka emocionālo stāvokli. Tas man atgādina apokaliptiskus scenārijus, ka tehnoloģijas eventuāli kļūs labākas par cilvēkiem un varētu mēģināt mūs aizstāt. Pastāv iespēja cilvēka darbības un emocijas ielikt datora programmas veidolā un pēc tam palielināt to jaudu. Tas mums ļauj sasniegt to, ko daudzi sauc par singularitāti. Es domāju, ka tas ir neizbēgami un eventuāli notiks, taču tad ir jautājums – vai mēs spēsim kontrolēt kaut ko tādu, kas ir daudz spēcīgāks par mums pašiem. Man uz to pagaidām nav atbildes un daži pat teiktu, ka tas nav iespējams. Kā ar cilvēku izvēli veikt augmentāciju – savu ķermeņa daļu aizstāšanu ar advancētākām tehnoloģijām? Kādas izmaiņas tā varētu atnest sabiedrībai? Izmaiņas noteikti būs un par šo jautājumu pastāv plašas diskusijas. Piemēram – vai cilvēkiem, kuri nevēlas veikt augmentāciju vajadzētu saglabāt pieeju tādiem pašiem pakalpojumiem, kā cilvēkiem, kuri to vēlas veikt. Tāpat arī ir liels jautājums par darba tirgu. Teiksim daži cilvēki izvēlēsies iegādāties programmu, kura ļauj to galvā lejupielādēt valodu. Tiem tad automātiski būs priekšrocība salīdzinājumā ar tiem cilvēkiem, kuri šādu programmu neiegādājas. Šādi līdzīgi ētiskas dabas jautājumi ir daudz. Vai varētu būt tā, ka šādas tehnoloģijas būs tikai bagātu cilvēku privilēģija un eventuāli palielinās plaisu starp turīgajiem un nabadzīgajiem sabiedrības slāņiem? Es domāju, ka mēs eventuāli dzīvosim pasaulē, kurā ienākumi un finanses vairs nespēlēs lielu lomu. Agrāk nauda bija kā apliecinājums tam, ka tu esi nostrādājis kādu darbu un ieguvis tiesības iegādāties dzīvei nepieciešamās preces. Tomēr tagad visus tradicionālos darbus arvien vairāk dara mašīnas. Visticamāk, ka nākotnē cilvēki vairs nestrādās tāpēc, lai nopelnītu naudu un sadalījums bagātajos un nabagajos vienkārši neeksistēs. Cits gan jautājums kas notiks ar varas sadalījumu? Ja nu tomēr nauda vēl arvien spēlēs būtisku lomu, tad potenciāli lielie tehnoloģiju uzņēmumi varētu iegūt milzīgu peļņu. Mēs jau to redzam pašlaik ar google, facebook un citiem. Interesanti ir tas, ka ir radīts algoritms, kurš ļauj paredzēt ko patērētājs nopirks vēl pirms tas ieies interneta veikalā. Informācija par šo preci tiek iepriekš atsūtīta epastā vai kur citur. Ja mēs visu rezumējam, kāda varētu būt nākotnes pasaule tehnoloģiju jomā? Es piederu mākslīgā intelekta optimistu nometnei. Cilvēce pārsvarā izmanto tehnoloģijas, lai padarītu savu dzīvi labāku – medicīnā, transportā un citur. Es domāju, ka šī tendence saglabāsies un jaunās tehnoloģijas ievedīs cilvēci jaunā attīstības fāzē. Tās palīdzēs atrisināt tādas lielas problēmas, kā vēzis un citas pagaidām neārstējamas slimības. Tāpat arī nākotnē mēs noteikti ceļosim uz Marsu. Kopumā es teiktu, ka nākotne ir gaiša. https://www.tvnet.lv/7095851/nakotne-cilveki-nestradas-naudas-del Lai robots ir draugs, ne drauds   Jānis Krievāns "Junior Achievement Latvia" valdes priekšsēdētājs Jau gadiem ilgi informatīvajā telpā klātesošs ir vēstījums par robotiem, kas tūlīt, tūlīt nāks un atņems cilvēkiem darbvietas. Nenoliedzami, tehnoloģijas progresē, turklāt situācija darba tirgu spiež uzņēmējus meklēt risinājumus, kas kompensētu darbaspēka trūkumu, kā arī reducētu izmaksas vienkāršākajos darbos. Taču neatkarīgi no robotizācijas un automatizācijas pakāpes dažādās nozarēs vienmēr visaugstāk kotēsies tādas spējas kā empātija, radošums un spēja adaptēties dažādos apstākļos. Tās ir svarīgi attīstīt jau kopš bērnības, un nav labākas vietas šādu kognitīvi sociālo spēju attīstīšanai kā skolas ar pārdomātu un uz bērna vispārējo attīstību vērstu mācību programmu. Kā vienu no tādām var minēt uzņēmējdarbības izglītības programmu, kas Latvijā darbojas jau 27 gadus un ir pieejama 220 skolās visā Latvijā. No teorijas uz prasmēm Šīs vasaras sākumā Francijas pilsētā Lillē notika Uzņēmējdarbības izglītības samits, kurā kā Latvijas pārstāvji piedalījāmies arī mēs – lielākā izglītības organizācija "Junior Achievement Latvia" ("JA Latvia"). Secinājumi pēc tā ir skaidri un nepārprotami – skolām, mācību programmām ir jāpārorientējas no tīras teorijas uz dzīves prasmju integrēšanu mācību programmās. Turklāt ieteicams, lai apstākļi skolās sāktu tuvināties reālajai darba videi – no rindā izkārtotiem soliem, kur bērni sēž pa vienam vai divatā, uz darbu grupās brīvākā vidē. Šīs atziņas pauda nevis izglītības sistēmas ierēdņi, bet gan pasaules lielāko kompāniju, tādu kā "FedEx", "Nestle", "Ernst&Young", VISA, "Microsoft", un citu uzņēmumu augstākā līmeņa vadītāji, aplūkojot izglītības programmas no biznesa skatpunkta. Tas šiem secinājumiem piešķir īpašu svaru, jo spriedumi ir balstīti ilggadējos novērojumos darba tirgū un saskan ar nākotnes tirgus prognozēm – sociālās spējas būs vienas no svarīgākajām veiksmīgā nākotnes karjerā. Jādomā plašāk Nereti kā droša izglītības un karjeras izvēle tiek minētas STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātne un matemātika) disciplīnas. Nenoliedzami, Latvijā un arī citur Eiropā trūkst eksakto zinību pārstāvju, jo īpaši informācijas tehnoloģiju (IT) jomā. Taču ir jādomā plašāk – ir nepieciešamas arī tā dēvētās "softskills" jeb dzīves prasmes, lai sabiedrība spētu attīstīties ne tikai lineāri, bet arī plašumā, paverot jaunus apvāršņus turpmākai izaugsmei. Pagājušā gada Pasaules Ekonomikas forumā eksperti mēģināja identificēt prasmes, kas būs svarīgākās nākotnes darba tirgū, un izvēlētā desmitnieka sarakstā ne velti dominē tieši tās, kas vērstas uz sadarbību un spēju domāt līdzi, – kompleksa problēmu risināšana, kritiskā domāšana, radošums, cilvēkresursu vadība, spēja sadarboties un citas. Mūsdienu sabiedrību vada vizionāri, kuru idejas realizē speciālisti un savas jomas eksperti. Lai atklātu un attīstītu jaunietī spēju izdomāt konceptus, radīt idejas un iedvesmot apkārtējos, jau kopš skolas sola ir jādod iespēja sevi atrast un pierādīt dažādās dzīves situācijās. "JA Latvia" īstenotā skolēnu uzņēmējdarbības programma ļauj izpausties visās iespējamās jomās – kļūt par uzņēmuma vadītāju, kuram ir vīzija par sasniedzamajiem mērķiem, mārketinga speciālistu, kurš strādā pie izstrādātā produkta popularitātes, tehnisko direktoru, kurš tur rūpi par izmantojamiem materiāliem, IT speciālistu, kurš saredz iespējas izmantot jaunākās tehnoloģijas... Šādi varētu turpināt bezgalīgi. Te jāatzīmē, ka skolēnu mācību uzņēmumu programma sniedz arī visaptverošas iespējas izmantot citos mācību priekšmetos gūtās zināšanas, papildinot tās ar praksē iegūtajām, tā veidojot skolēnu izpratni par uzņēmējdarbību kopumā. Pat ja visi skolēnu mācību uzņēmumu programmas dalībnieki nekļūs par veiksmīgiem uzņēmējiem, viņiem būs skaidrāks priekšstats par ekonomikas procesiem – gan makro, gan mikro līmenī. Līdz ar to jau tagad tiek veicināta iedzīvotāju izpratne par finanšu līdzekļiem, tā mazinot neapdomīgu aizņēmēju un citas finanšu kļūmes pieļaujošu cilvēku īpatsvaru sabiedrībā. Draugs, ne drauds Un tomēr – kā tur īsti ir ar tiem robotiem? Nenoliedzami, automatizācija un robotizācija arvien spēcīgāk ienāks mūsu visu ikdienā. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) pērn publicēja pētījumu, kas atklāja – "robotu darbaspēka" ietekme uz darba tirgu būs lielāka valstīs, kur mazāk tiek radīti produkti ar pievienoto vērtību. Nav lietderīgi vērtēt automatizācijas risku attiecībā pret profesijām, jo katras profesijas ietvaros specifika atšķiras – cik daudz nepieciešama emocionālā inteliģence, lai veiktu konkrēto darbu, un cik lielā mērā tās ir tehniskas iemaņas. Taču jau tagad ir skaidrs, ka nav apdraudētas profesijas, kuras pieprasa sekojošas prasmes: sociālā inteliģence, tostarp spēja efektīvi vadīt sarunas sociālā saspringuma gaisotnē, ieskaitot spēju rūpēties par citiem vai atpazīt sensitīvus kultūras jautājumus; kognitīvā inteliģence – radošums un spēja kompleksi risināt jautājumus; uztvere un spēja pielāgoties, tostarp spēja veikt fizisku darbu nestrukturētā darba vidē. Līdz ar to šodien mūsu uzdevums ir izstrādāt izglītības pieejas, kas veicinātu šīs spējas un ļautu robotus uztvert kā tehnisko atbalstu, ne kā zināmu apdraudējumu, un skolēnu uzņēmējdarbības izglītības programma ir viena no tādām. https://www.delfi.lv/news/versijas/janis-krievans-lai-robots-ir-draugs-ne-drauds.d?id=51307267 03.10.2019 08:27 Mākslīgais intelekts efektīvākai valsts pārvaldei   Jānis Ziediņš, Kultūras informācijas sistēmu centra projekta “Hugo.lv” vadītājs "Botu treneris" – tas šobrīd vēl skan neierasti, taču tuvāko gadu laikā mēs par šo nodarbošanos dzirdēsim arvien vairāk. Soli pa solim mūsu sadzīvē ienāk sarunu boti jeb čatboti – mākslīgajā intelektā balstīti rīki, kas atvieglo klientu pieprasījumu apstrādi. Tie palīdz rakstveidā atbildēt uz jautājumiem, būtiski atvieglojot klientu apkalpošanā iesaistīto darbinieku ikdienu. Visā pasaulē virtuālie sarunu biedri arvien plašāk tiek iesaistīti gan biznesā, gan arī valsts pārvaldē. Latvijā šobrīd top valsts pārvaldē izmantojama sarunu botu platforma, kurai Eiropā nav analogu. …Kā bots var atvieglot uzņēmumu vai valsts pārvaldes iestāžu darbu? Katrai organizācijai ir virkne tā dēvēto rutīnas jautājumu un klientu pieprasījumu, uz kuriem klientu apkalpošanas personālam ir jāsniedz vienas un tās pašas atbildes. Aptuveni 80% klientu jautājumu atkārtojas. Uzticot rutīnas darbu robotizētam risinājumam, iespējams atvieglot ikdienas darbu klientu apkalpošanā iesaistītajiem darbiniekiem, kuriem komunikācijā ar klientu būs jāiesaistās tikai tad, ja jāatbild uz sarežģītākiem jautājumiem. Tiek lēsts, ka sarunu bots ietaupa vidēji 25% no darbalaika, kas tiek veltīts atbildēm uz klientu rutīnas jautājumiem. Naudas izteiksmē, kopā ņemot valsts un pašvaldības iestādes, Latvijā varētu ietaupīt pat simtiem tūkstošu eiro gadā. …Atšķirībā no citām Eiropas valstīm, kur sarunu botus izmanto atsevišķas valsts pārvaldes iestādes, Latvija ir pirmā valsts Eiropā, kur top inovatīva sarunu botu platforma valsts un pašvaldības iestāžu vajadzībām. To izstrādā Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC), izmantojot valsts pārvaldes valodas tehnoloģiju platformas "Hugo.lv" iestrādnes un resursus. Sarunu boti 60 valsts un pašvaldību iestādēm …"Hugo.lv" nodrošina ne vien sarunu botu darbību, bet ir valsts pārvaldes valodas tehnoloģiju platforma, kas nodrošina automatizētu tulkošanu, runas atpazīšanu un runas sintēzi, kā arī dažādus rīkus daudzvalodu atbalstam e-pakalpojumos. ..: https://www.delfi.lv/news/versijas/janis-ziedins-maksligais-intelekts-efektivakai-valsts-parvaldei.d?id=51514895 Kā mēs varam radīt jaunu līderu paaudzi postkapitālisma laikmetam?  Claudio A. Rivera 26. novembris , 2019 7.28 Vai kapitālisma stundas ir skaitītas? Vai zinām, kas mūs sagaida nākotnē? Vai protam izglītot cilvēkus postkapitālisma laikmetam? Šajā rakstā dalīšos ar savām domām par šiem svarīgajiem jautājumiem. Esam pārmaiņu laikmetā. Mums nav “planētas B”, un izskatās, ka beidzot sabiedrība to ir sapratusi. Cilvēcei ir kļuvis skaidrs, ka nepietiek ar “nepārtrauktu progresu”. Tirgus ir pilns ar produktiem, kurus  cilvēkam nevajag, jaunās tehnoloģijas bieži traucē cilvēka labklājībai, stress un citas ar “moderno dzīvi” saistītās slimības ir kļuvušas epidēmiskas. Rodas jautājums: “Kāpēc turpinām patērēt šos produktus un veicinām šo dzīves veidu?” Arī jaunieši jau kādu laiku pastiprināti interesējas par sarežģītiem, ar pasaules attīstību saistītiem jautājumiem. Beidzot arī pasaules līderi ir sapratuši, ka tik liela globālā nevienlīdzība un nestabilitāte nav ilgtspējīgi. Kas īsti notiek? Vienkāršojot sabiedrībā esošos procesus, var teikt,  ka sabiedrība mēģina ietekmēt, ierobežot un dažos gadījumos pat aizvietot kapitālisma galveno līderi, proti – “kapitāldaļu īpašnieku”. Tas nenotiek, noniecinot privātīpašumu, kā to darītu komunismā. Galvenā doma ir privātīpašuma sociālfunkcijas atjaunošana. Cilvēce pastiprināti vēlas “humanizēt kapitālismu”. Kā minēju, pasaules līderi ir sadzirdējuši šo vēlmi – ANO ir uzņēmusies izveidot un veicināt “ilgtspējīgas attīstības mērķus” (sustainability development goals). Ievērojams skaits korporāciju līderu ir skaidri norādījuši, ka kapitālismam ir nepieciešama “pārformulēšana.” Arī politiķi atrodas jaunas pārregulācijas (piemēram, datu aizsardzības regulēšana) un protekcionisma veicināšanas procesos. Kas ir postkapitālisma pamats? Šajā sarežģītajā pārmaiņu laikmetā, kad tirgus ekonomika sāk ieņemt citādu lomu cilvēku dzīvēs, jāmainās arī veidam, kā tiek izglītoti nākotnes ekonomikas dalībnieki un veidotāji. Eksistē dažādi filozofiski domāšanas veidi, caur kuriem varam skatīt pasauli un veikt secinājumus, vai kaut kas ir labs vai slikts, derīgs vai nederīgs. Manuprāt, divi domāšanas veidi, kuri vislabāk ilustrē dilemmu, ar kuru saskaramies šajā pārmaiņu laikmetā, ir utilitārisms un humanitārisms. Gan kapitālisma sistēmai, gan šīs sistēmas līderu izglītībai ideoloģiskais pamats ir bijis viens – utilitārisms. Utilitārisms ir filozofisks domāšanas veids, kas nosaka, ka galvenais ētikas standarts ir sasniegt lielāka cilvēku skaita lietderības vai laimes maksimizāciju. Tehniski uzņēmējdarbībā šī paradigma izplatās caur  “uzņēmējdarbības principu”: uzņēmumu vadītājiem jāmaksimizē akcionāru vērtība. To darīt palīdz “izmaksu un ieguvumu analīze”, kura iekarojusi popularitāti visdrīzāk savas vienkāršības dēļ. Utilitārisms nebalstās uz vērtībām vai normām, bet vērtē rīcību, pamatojoties uz izmaksu un ieguvumu analīzi.  Jaunajā postkapitālisma laikmetā šī paradigma vairs nav pieņemama pieaugošā daļā dzīves jomu, arī biznesā. Vēl nesen slavenais amerikāņu menedžmenta guru Pīters Drukers (Drucker, Peter F.) nopietni kritizēja akcionāru vērtības maksimizācijas principu: “Apjukumu rada maldīgs uzskats, ka tā sauktais uzņēmēja peļņas motīvs izskaidro viņa uzvedību vai virzību uz viņaprāt pareizu rīcību. Apgalvojums, ka šāds peļņas motīvs pastāv, ir ļoti apšaubāms.” Pretēji utilitārismam humānisma perspektīva galvenokārt nav vērsta uz rezultātu un sekām, bet gan uz pašas darbības pareizību vai nepareizību. Humānismā galvenais ir cilvēks, utilitārismā cilvēks var būt galvenais tikai tad, ja tas maiksimizē vērtību lēmuma pieņēmējam. Tāpēc uz utilitārisma principu balstītā ekonomika mēs turpinām piedāvāt produktus, kas patērētajam īsti nav vajadzīgi. Kā varam izglītot līderus postkapitālisma laikmetam? Utilitārisms ir ļoti ietekmējis arī izglītību. Ja svarīgākais princips izglītībā ir utilitārisms, mēs radām izglītības programmas ar izteiktu specializāciju un disciplīnu fragmentāciju. Tas diemžēl noved pie liela intelektuālā sašaurinājuma. Ja svarīgākais princips izglītībā ir humānisms, mēs radām izglītības programmas, kas veicina kritisko domāšanu (vai intelektuāli plašu redzes loku) un starpdisciplinaritāti. Iemesls ir šāds: utilitārisma domāšanas veids – radīt efektivitāti. Humānisma domāšanas veids – radīt izcilību. Un mēs dzīvojam laikmetā, kur sabiedrībai nepietiek ar nepārtrauktu efektivitāti un progresu, kas radies no utilitārisma principiem. Mūsu nespēja risināt daudzšķautņainas sabiedrības problēmas konceptuāli radusies no  “kastīšu domāšanas”. Finansisti nesadarbojās ar inženieriem, inženieri nesadarbojās ar māksliniekiem utt. Reālās problēmas nerespektē utilitārisma izglītībā apgūtās disciplīnu robežas. Spēja efektīvi darboties vienā specifiskā jomā nekorelē ar spēju efektīvi risināt problēmas, kuras sastāv no neskaitāmi daudziem aspektiem un jomām. Ja mēs vēlamies radīt jaunu līderu paaudzi, kura atbilst postkapitālisma laikmeta prasībai skatīties uz pasauli caur plašāku prizmu kā izmaksu un ieguvumu analīze, mums ir jāpiedāvā topošajiem līderiem starpdisciplinārās programmas. Tās ir programmas, kurās dalībnieki kritiski meklē visaptverošas atbildes uz reālām problēmām, izmantojot gan “teorētiskās disciplīnas” (piemēram, filozofiju, matemātiku), gan “praktiskās disciplīnas” (piemēram, finanses, inženieriju, medicīnu). Starpdisciplinārajās programmās galvenais nav efektīvi akumulēt zināšanu blokus. Starpdisciplinārajās programmās galvenais ir prasmīgi “skatīt realitāti no jauna” caur integrētām zinātnēm. Redzu, ka jau tuvākajā nākotnē vadošās izglītības institūcijas būs tādas, kur programmas nebūs strukturētas pa kursiem, bet ap sabiedrībā svarīgiem jautājumiem.  Pasniedzēji nebūs piesaistīti disciplīnām, mācības vadīs starpdisciplināras komandas, studenti pavadīs vairāk laika laboratorijās un kafejnīcās, nevis auditorijās. Pasaulē jau ir augstskolas, kuras sāk jaudīgi strādāt tieši šajā – plašu domāšanu attīstošā – virzienā. Daļa no šīm augstskolām ir tradicionālās Ivy League skolas, piemēram, Hārvarda Universitāte, bet daļa ir jaunpienācēji  – Minerva at KGI un Quest College. Sekojot šim trendam, Latvijā radies spilgts starpdisciplinārās izglītības piemērs – starp Latvijas vadošajām augstskolām nodibinātā Baltijas IT līderu programma (www.bitl.lv). Postkapitālisma laikmets ir periods, kur tirgus ekonomikas pieņēmumi ir zem jautājuma zīmes.  Taču viena lieta ir skaidra – no vadošiem uzņēmumiem tiks prasīta cilvēciskāka attieksme pret procesiem un lēmumu pieņemšanu. Vairāk tiks prasīti inovatīvi un ilgtspējīgi risinājumi. Turklāt humānistiskais biznesa redzējums jebkuru uzņēmumu uzskata par vietu, kur caur kopīgu darbu notiek cilvēka personīgā un sociālā attīstība. Lai izveidotu šādus biznesus nepieciešami izcili izglītoti līderi, kuri ir eksperti gan produktu izstrādē, gan cilvēku izpratnē. Esmu pārliecināts, ka tikai starpdisciplinārā izglītība var veicināt nepieciešamo līderu kapacitāti, lai veicinātu sabiedrības ilgtermiņa attīstību. https://ir.lv/2019/11/26/ka-mes-varam-radit-jaunu-lideru-paaudzi-postkapitalisma-laikmetam/ Ieskats nākotnē jeb galvenās tendences, kas mainīs pasauli šajā desmitgadē Jaunajā desmitgadē pasauli gaida jauni izaicinājumi, par kuriem pašlaik vēl neko nenojaušam. Tā, piemēram, gaidāma naudas sistēmas vājināšanās, kriptovalūtu un bezpilota lidaparātu bums, maksājumu karšu noriets, paaudžu konflikts un pieaugošs pieprasījums pēc filozofiem. Kas vēl mūs gaida? “Ja iepriekšējā desmitgade mums kaut ko iemācīja, tad tas bija fakts, ka nedrīkst vadīties pēc iepriekšējo gadu tendencēm, ja vēlamies prognozēt kaut ko, kas gaida pasauli nākotnē,” teikts prognožu izlasē “Pasaule 2030. gadā”, ko janvāra beigās publicējis “Deutsche Bank” analītiskais centrs Frankfurtē pie Mainas. Ar šādu secinājumu daudznacionālais analītiķu kolektīvs nolēmis atteikties no agrākās metodikas, kā prognozēt nākotni, tādējādi nākot klajā ar dažādiem “neparastiem secinājumiem” par iespējamajiem pagrieziena punktiem nākotnē, kas skars pasaules iedzīvotājus gan sociālpolitikas, gan ekonomiskās attīstības jomās. Kopumā apkopotas 24 prognozes, kas publicētas uz 80 lappusēm, raksta Vācijas aģentūra “Deutsche Welle”. Atsevišķas prognozes skar tieši finanšu un naudas jomu. Pirmā prognoze analītiķu apkopotajā izlasē liecina – jaunās desmitgades beigās varētu būtiski vājināties spēki, kas atbalsta pašreizējo valūtu sistēmu pasaulē, kā pamatā ir fiduciārā un “fiat” nauda. Tā ir nauda, kas nav ar zelta vai sudraba nodrošinājumu, un tās vērtība tiek noteikta, ņemot vērā konkrētās valūtas izdevējvalsts un centrālās bankas spēju nodrošināt valūtas vērtību, kā arī aizsargāt to pret vērtības krišanos inflācijas gadījumā. Tomēr pasaules valstis ir uzkrājušas milzīgus parādus, kā rezultātā ticība esošajai sistēmai var būtiski kristies. Tieši tāpēc “DB Research” speciālisti prognozē, ka līdz 2030. gadam pieprasījums pēc alternatīvajām valūtām būtiski palielināsies. Ar būtisku pieprasījuma pieaugumu varēs lepoties gan zelts, gan kriptovalūtas. Tieši kriptovalūtām ir atvēlēta atsevišķa prognoze. Šajā desmitgadē notiks masveida kriptovalūtu izplatīšanās, un tās ar laiku pārtrauks būt vien papildinājums pie tradicionālajām naudas vienībām, līdz ar to – kriptovalūtas kļūs par “21. gadsimta skaidro naudu”. Respektīvi – pamata barjeras, ar ko pašlaik saskaras kriptovalūtas, nosaka banku regulatori visā pasaulē. Tomēr tas var mainīties, un izšķiroša nozīme šajā jautājumā būs divām visapdzīvotākajām valstīm pasaulē – Ķīnai un Indijai. 21. gadsimta trešā desmitgade būs nozīmīga arī tehnoloģiju nozarē. “DB Research” analītiķi prognozē, ka jaunajā desmitgadē ļoti strauji attīstīsies elektroautomobiļu nozare, taču – pagaidām vēl uz autonomām vadības sistēmām vēl cerēt nevar. Šīs desmitgades laikā palielināsies pieprasījums pēc elektroautomobiļiem – līdz desmitgades beigām katrs piektais pārdotais transportlīdzeklis būs ar elektrības darbinātu dzinēju, bet 2040. gadā jau puse no pārdotajām mašīnām būs elektromobiļi. Tikmēr bezpilota tehnoloģijas, neraugoties uz pašreizējo “modes kliedzienu”, līdz 2030. gadam vēl nepaspēs pārvarēt neskaitāmos šķēršļus, lai kļūtu par veiksmīgu asistentu uzņēmumiem. Aptuveni ap 2030. gadu var īstenoties gadsimtu ilgs sapnis par lidojošiem automobiļiem, pieļauj “Deutsche Bank” eksperti. Viņi gan ir pilnīgi droši – bezpilota lidaparātu “modes kliedziens turpināsies”, un desmitgades beigās ASV vien ik dienas gaisā pacelsies 6,5 miljoni bezpilota lidaparātu. Vairākās prognozēs tiek runāts par dažādiem efektiem, ko sniegs “diženākās 2020.gadu tehnoloģijas, kas darbosies ar mākslīgā intelekta palīdzību”. Viena no visnegaidītākajām prognozēm ir arvien plašākā tehnoloģiju integrēšanās sabiedrībā, līdz ar to – palielināsies pieprasījums pēc filozofijas un lingvistikas jomu speciālistiem. Tam iemesls ir mākslīgā intelekta vājās spējas lemt ētiski pareizi. Tieši tāpēc gan biznesam, gan likumdevējiem būs nepieciešami humanitāro jomu speciālisti – ar filozofa izglītību un tādu skatījumu uz lietām, kas ļaus veiksmīgi noteikt dažādas valodu un kultūras nianses. Kas attiecas uz sociālpolitikas jomu, arī šeit ir vairākas prognozes. Tā, piemēram, desmitgades laikā aktualizēsies tādi jautājumi, par ko pašlaik netiek runāts. Viena no tēmām, kas varētu kļūt aktuāla tuvāko desmit gadu laikā, ir nekustamā īpašuma nepārtrauktā sadārdzināšanās un cienīgu mājvietu trūkums, kas faktiski grūdīs jaunākās paaudzes populistisku politiķu rokās, kas spēs pārliecināt par savu spēju uzlikt augstus nodokļus bagātajiem, kā arī kontrolēt mājokļu cenas vai pat – nacionalizēt dzīvojamo fondu. Vēl viena pašlaik maz aktualizēta tēma ir arvien pieaugošais uzticības kritums Eiropas Savienībai un tās institūcijai. Tas var radīt situāciju, ka arvien vairāk valstīs pie varas nāks eiroskeptiķi, kas radīs savdabīgu centrbēdzes spēku, kas faktiski palielinās šķelšanos sabiedrībās un pastiprinās separātiskās kustības atsevišķos reģionos. Vēl svarīgi pieminēt ir ekonomisko situāciju Dienvideiropas valstīs. Populisti, kas Grieķijā un Itālijā jau ir izveidojuši valdību, var izrādīties “sākums lielam vilnim, kas ies cauri visai desmitgadei”. Tomēr svarīgāks par sociāli politiskajiem notikumiem attīstītākajās valstīs, pēc “Deutsche Bank” ekspertu domām, būs konflikts starp paaudzēm. Sabiedrības novecošanās radīs situāciju, ka vēlētāju vidū arvien vairāk būs pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēku. Tas nozīmē, ka lielākas izredzes uzvarēt vēlēšanās būs politiskajiem spēkiem, kas solīs dāsnu sociālo atbalstu un solīs parūpēties arī par “skaistām vecumdienām”. Vēl viena prognoze: pakāpenisks algota darbaspēka lomas pieaugums. Tā kā sabiedrībās vērojama novecošanās un palielināsies jaunu un kvalificētu speciālistu trūkums, tas var radīt situāciju, ka 2020. gadu beigās cilvēki strādās nevis astoņu stundu, bet sešu stundu darba dienas. Tas savukārt radīs situāciju, kad ieguvēji būs darba devēji, jo darbinieki mazāk slimos, kā arī palielināsies darba produktivitāte, bet patērētāju apmierinātība ar produktiem un pakalpojumiem vien pieaugs. https://www.tvnet.lv/6888320/ieskats-nakotne-jeb-galvenas-tendences-kas-mainis-pasauli-saja-desmitgade https://www.diena.lv/sestdiena/27.05- 02.06.2022.  Mūsu dzīve pēc Covid-19 pandēmijas. Vai mainīsies līdz nepazīšanai? 2020. gada 29. marts 00:01 Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 pandēmija ir līdz pamatiem satricinājusi ierasto lietu kārtību pasaulē. Vairāk nekā ceturtdaļa no teju astoņiem miljardiem pasaules iedzīvotāju pandēmijas dēļ ir spiesti palikt mājās. Daudzās pasaules valstīs ir slēgtas mācību iestādes, uzņēmumi vai pat valsts robežas. Šie bezprecedenta pasākumi ir mainījuši vairāku sabiedrību sociālo struktūru un dramatiski ietekmējusi ekonomikas, novedot pie reālām bažām par plašu bezdarbu vai pat badu,  vēsta Kataras raidorganizācija “Al Jazeera”.  Pašreizējās situācijas iespējamie attīstības scenāriji pagaidām ir ļoti neskaidri, tomēr eksperti uzsver, ka pandēmija un pasaules centieni to uzveikt var radīt paliekošas izmaiņas tajā, kā mēs nākotnē dzīvosim, strādāsim, praktizēsim reliģiju un izklaidēsimies. Plānojot pēc-pandēmijas pasauli ir ļoti svarīgi, lai pasaule mainās uz labo pusi, nevis otrādāk.  Kāda tad izskatās nākotne? “Al Jazeera” sazinājās ar vairākiem dažādu nozaru ekspertiem un lūdza viņus sniegt savu viedokli par to, kāda, viņuprāt, izskatīsies nākotnes pasaule pēc Covid-19 pandēmijas beigām. Analogās pasaules noriets un vēl lielāka tehnoloģiju nostiprināšanās  Endrū Kīns ir ASV bāzēts “digitālās revolūcijas” norišu komentētājs un vairāku grāmatu autors.  Fiziskā analogā pasaule tiek iznīcināta, krīzē nonākot tradicionāliem analogiem uzņēmējdarbības veidiem, ieskaitot viesnīcas, restorānus un lidsabiedrības. Savukārt digitālā pasaule piedzīvo uzplaukumu. Pandēmiju mēs pārdzīvojam lielā mērā pateicoties tehnoloģijām. Visi sēž mājās un viņu logs uz pasauli ir viedtelefons. Pēc-pandēmijas pasaulē tehnoloģijas būs tikpat nozīmīgas, kā tagad, jā ne vēl nozīmīgākas, bet tehnoloģiju kompānijas vēl vairāk nostiprinās savas dominējošās pozīcijas.  Mēs arī potenciāli varam piedzīvot vēl lielāku valdību īstenotu sabiedrības novērošanu, tādējādi vēl vairāk mazinot individuālo brīvību un privātumu. Tas gan nav nekas jauns. Tomēr pandēmija var paātrināt šo tendenci.  Tajā pašā laikā Covid-19 krīze varētu vēl vairāk vājināt Rietumus un stiprināt Ķīnas pozīcijas. Ķīnas tehnokrātiski-autoritārais modelis sevi labi parādīja cīņā ar vīrusu, veicinot uzskatu, ka tas varētu būt ilgtspējīgāks par Rietumu demokrātiju.  Cilvēkiem, kam rūp brīvība, privātums un cilvēktiesības, pasaule pēc koronavīrusa varētu izskatīties drūmāka nekā pirms epidēmijas.  Mazāk starptautiskās sadarbības; haoss un anarhija trauslākās valstīs  Adreass Krīgs ir Londonas Karaliskās koledžas Drošības pētījumu skolas docents.  Covid-19 paātrinās ceturtās industriālās revolūcijas pienākšanu un visu pakalpojumu digitalizāciju, ieskaitot sabiedriskos pakalpojumus. Attiecības starp sabiedrību un valsti kļūs vēl attālinātākas.  Covid-19 pandēmijas kontekstā privātpersonas būs spiestas upurēt daļu cilvēka brīvību apmaiņā pret drošību, un tas nozīmē sociālo attiecību situācijas izmaiņas liberālajā pasaulē. Solot šo drošību, varas iestādes var izmantot Covid-19 kā ieganstu varas konsolidēšanai un sabiedrības ierobežošanai un kontrolēšanai.   Starptautiskā līmenī būs mazāk sadarbības. Turpināsies nacionālisma un pašpietiekamības tendences izplatība.  Pēc Covid-19 krīzes beigām sagaidāmas ekonomiskās un veselības aprūpes sektoru krīzes, kā arī vispārēja globāla ekonomiskā depresija. Trauslākās valstīs var sākties haoss un anarhija, un pastāv diezgan liela iespējamība, ka vairāku valstu pašreizējie režīmi šo krīzi nepārdzīvos.  Paliekošas izmaiņas mūsu paradumos un vērtībās  Pīts Luns ir Dublinā bāzētā Ekonomisko un sociālo pētījumu institūta Uzvedības pētniecības nodaļas vadītājs.  Daudzi cilvēki uz šo laiku atskatīsies kā brīdi, kad viņu dzīvē sākās būtiskas pārmaiņas.  Lielu daļu no mūsu dzīves veido ieradumi, un tie ļoti efektīvi palīdz mums strādāt, rūpēties par savām ģimenēm un sasniegt izvirzītos mērķus. Sistēmiski satricinājumi rada šo ieradumu izmaiņas. Cilvēki sāk strādāt un ceļot citādākos veidos, mainās viņu ikdienas rutīna un dzīves ritms. Kad cilvēks ir spiests darīt lietas citādāk, mainās viņa ieradumi. Tas notiek diezgan ātri - pat dažu nedēļu vai mēneša laikā.  Šādi satricinājumi arī atstāj paliekošu iespaidu uz cilvēku vērtībām. Mums ir zināms par sabiedrībām, kas pēc kara pārdzīvošanas kļūst saliedētākas. Šī pandēmija nav īsts karš, tomēr arī tā pieprasa sabiedrības vienotību. Kad cilvēki saprot, ko iespējams panākt ar kolektīvu rīcību, tas maina viņu attieksmi pret citiem, kas savukārt veicina lielāku sabiedrības kopības sajūtu.  Revolūcija veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas sistēmā  Vins Gupta ir Vašingtonas Universitātes Medicīnas skolas docents.  Šāda mēroga sabiedriskās veselības krīzi mēs neesam piedzīvojuši gadsimtu. Tā rada smagu psiholoģisko spiedienu uz visiem pasaules iedzīvotājiem, un ir sagaidāms, ka cilvēki daudzviet pasaulē izmantos Covid-19 kā pārliecinošu argumentu, lai pieprasītu vispārēju veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu.  Valstu reakcija uz pandēmiju lielā mērā ir atkarība no valdības principiem un tās caurskatāmības. Cilvēki pieprasīs, lai veselības aprūpes prioritāte tiek pielīdzināta, piemēram, cīņai ar terorismu vai centieniem samazināt kodolieroču skaitu pasaulē.  Tāpat ir sagaidāma revolūcija veidā, kā tiek nodrošināti pamata veselības aprūpes pakalpojumi. Digitālās tehnoloģijas kļūs par arvien nozīmīgāku šīs sistēmas sastāvdaļu, mēs, visticamāk, pieredzēsim arī attālināto medicīnas pakalpojumu uzplaukumu.  Pandēmija uzskatāmi parāda esošās sistēmas trūkumus un kalpo par pamatu, uz ko balstīt izmaiņas un inovācijas.  Tiek apdraudēta pati reliģijas būtība  Mohds Faizals Mūsa ir Malaizijas Universitātes Malajiešu pasaules un civilizācijas institūta pētnieks.  Viens no mūsu dzīves aspektiem, ko pašreizējā pandēmija ir ietekmējusi īpaši smagi, ir reliģija. Vairākās valstīs, piemēram, Dienvidkorejā, Irānā un Malaizijā, Covid-19 izplatību lielā mērā veicināja svētceļojumu vietu apmeklēšana un cilvēku piedalīšanās reliģiskos rituālos.  Modernajā vēsturē nekad iepriekš drošības vai dezinfekcijas nekad nav tikušas slēgtas sunnītu un šiītu musulmaņu svētvietas. Pēc mēneša musulmaņu pasaulē sākas Ramadāns, un nav šaubu, ka tiks nopietni traucētas reliģijas vērtības, kas balstās reliģiskos rituālos.  Tas ir kas tāds, ko nav iespējams aizvietot ar tehnoloģiju palīdzību. Protams, cilvēki varēs baudīt sprediķus tiešraidē, tomēr bez cilvēku klātbūtnes un atmosfēras, kas pieejama vienīgi svētvietās, tiek apdraudēta pati reliģijas būtība. Tas ir ļoti svarīgi, jo reliģiskie rituāli bieži vien simbolizē pašu reliģiju.  Kolektīvie rituāli sniedz ticīgajiem garīgu pieredzi, bet, bez atbilstošas iesaistīšanās, šī pieredze uzskatāma par nepilnīgu. Citiem vārdiem - reliģija vairs nebūs tāda pati, kā iepriekš.  Spēcīgāka globālā tirdzniecība un nevienlīdzības mazināšanās  Šanta Devarjans ir ASV Džordžtaunas Universitātes Ārzemju dienestu skolas profesors.  Covid-19 pandēmija ir smagi skārusi starptautisko tirdzniecību, radot būtiskus zaudējumus globālajai ekonomikai. Tā arī uzskatāmi parāda, cik ļoti mēs visi esam atkarīgi no globālajiem piegādes tīkliem. Visticamāk, ka pēc Covid-19 pandēmijas beigām globālā tirdzniecība atjaunosies un kļūs vēl spēcīgāka, bet traucējumi globālo tirdzniecības tīklu darbībā būs īslaicīgi.   Savukārt nacionālā līmenī šī pandēmija liek daudzām valstīm pārdomāt to sociālās politikas, it īpaši sociālās un veselības aprūpes jautājumos. Ja politikas tiks mainītas, ņemot vērā no pandēmijas gūtās mācības, tas var veicināt vispārējās nevienlīdzības samazināšanos.  https://www.tvnet.lv/6935007/musu-dzive-pec-covid-19-pandemijas-vai-mainisies-lidz-nepazisanai Mēs nekontrolējam digitālās tehnoloģijas - tās kontrolē mūs "Novērošanas kapitālisma" kritiķes viedoklis Annija Vīnkalna  Digitālās tehnoloģijas ietekmē gandrīz katru mūsu ikdienas šķautni, taču šī ienesīgā industrija līdz šim bijusi faktiski neregulēta. Rezultātā tehnoloģijas kontrolē mūs, kļūstot nesavienojamas ar demokrātiju, Dānijas Inženieru biedrības (IDA) videokonferencē norāda pazīstamākā mūsdienu digitālo tehnoloģiju kritiķe Šošana Zubofa. "Mēs esam pakļāvušies sava veida propagandai - ja tev nav, ko slēpt, tad nav arī jābaidās no mūsu sensoriem, ierīcēm, novērošanas," saka Zubofa. "Tā ir autoritārismam raksturīga propaganda." Zubofa norāda, ka demokrātiskā sistēmā indivīdam ir brīvā griba, autonomija un rīcībspēja. Cilvēks tās izmanto, lai, analizējot ārpasauli, izdarītu morālus spriedumus un rīkotos saskaņā ar tiem. Demokrātiska sabiedrība arī ciena cilvēku tiesības uz privāto dzīvi un spēju lietot spriestspēju. "Kad mēs nepretojamies idejai par pilnīgu [privātās dzīves] caurspīdīgumu, viņi piesavinās mūsu sejas, mūsu ķermeņus, mūsu asinsriti un visu pārējo, kas vien ienāk prātā, un izmanto tos datu kopu veidošanā," saka Zubofa, kā piemēru minot "Microsoft" sejas atpazīšanas mācību programmas pārdošanu bruņotajiem spēkiem - tai skaitā arī Ķīnā, kur šādas tehnoloģijas tiek izmantotas uiguru minoritātes novērošanai. Brīva un demokrātiska sabiedrība iespējama tikai tad, ja tiek cienīts indivīds un tā privātums, uzskata Zubofa. Taču mūsdienās tehnoloģija ielaužas teju katrā privātās dzīves aspektā. "Rietumvalstīs novērošanas kapitālisms ir radījis situāciju, ka no tā nav glābiņa. Jūs gribat uzzināt sava bērna atzīmes, savu veselības analīžu rezultātus, norunāt tikšanos ar draugiem - katra no šīm darbībām ved jūs cauri novērošanas kapitālisma piegādes ķēdei. Jūs gribat aiziet mājās un atpūsties, bet tur jūs sagaida viedais televizors un viedā trauku mazgājamā mašīna, matracī ir sensori. Mājas vairs nav nekāds glābiņš. Izbēgt nav iespējams," ieskicē Zubofa.  Viņa norāda, ka Covid-19 pandēmija kalpoja kā "demokrātijas stresa tests" līdzīgi kā 2008.gada finanšu krīze atklāja finanšu sistēmas vājās vietas. Viena no mūsdienu pasaules vājībām, ko atklāja Covid-19 krīze, saistīta ar sabiedrības attiecībām ar digitālajām tehnoloģijām. "Mēs būtībā kaili soļojam iekšā digitālajā gadsimtā - bez tiesību deklarācijām, juridiskajiem ietvariem, regulatoriskajām paradigmām, institucionālajām formām. Bez tādas līderības, kas nepieciešama, lai digitālā nākotne būtu savienojama ar demokrātiju. Un lai tā demokrātiju pastiprinātu un padziļinātu," uzsver Zubofa. "Iedomājieties, ja mēs 20.gadsimtā gadu desmitu pēc gadu desmita būtu dzīvojuši bez likumiem, kas regulē bērnu nodarbināšanu, bez iespējas pievienoties arodbiedrībām, bez kolektīvajām prasībām un iespējas streikot, bez bezdarbnieku pabalstiem, darba apstākļu prasībām, pārtikas un medikamentu drošuma prasībām. Visi tie - un vēl daudzi citi - tiesību akti, juridiskie ietvari un institucionālās formas tika izgudroti 20.gadsimta trešajā, ceturtajā un pat piektajā gadu desmitā." Uzskaitītie jaunievedumi ļāva demokrātijai sadzīvot ar industriālo kapitālismu, argumentē Zubofa. Taču attiecībā uz digitālo jomu šis process vēl nav noticis. Viņa norāda, ka Ķīna šo sakarību sapratusi jau vismaz 2010.gadā un sākusi darbu, lai īstenotu savu vīziju par digitālo nākotni, taču tai, saprotams, nav nekāda sakara ar demokrātiju. Ķīna savu digitālo nākotni veido tā, lai atbalstītu pašreizējo autoritāro režīmu. Savukārt Rietumvalstīm nav vīzijas par demokrātisku digitālo nākotni. Taču Zubofa uzslavē Eiropas Komisiju (EK) un citas Eiropas Savienības (ES) institūcijas, kuras ir sākušas meklēt risinājumus, "bez kuriem mēs nesaglabāsim demokrātiju". Par šo jautājumu domā arī Lielbritānijā un ASV. Kad sākās digitālās novērošanas laikmets? Zubofa norāda, ka problēmas, ar ko saskaramies mūsdienās, aizsākās ar 2001.gada 11.septembra teroraktiem. Pēc uzbrukuma, kurā bojā gāja gandrīz 3000 cilvēki, dramatiski mainījās diskusijas par informācijas atklātību internetā. Sabiedrībā bija pieprasījums pēc lielākas atklātības. Lai arī kompānija "Google" pirms 11.septembra jau bija iekļuvusi ASV Federālās tirdzniecības komisijas "melnajā sarakstā" kā privātuma nosacījumu pārkāpēja, kad tika izsludināts "karš pret terorismu", Vašingtonā radās nerakstīta doktrīna - jaunajām tehnoloģiju kompānijām būs ļauts izveidot savas novērošanas tehnoloģijas bez demokrātiskiem uzraudzības mehānismiem, lai vajadzības gadījumā valdībai būtu pieejams savāktais datu apjoms, uzskata Zubofa. No tā attīstījās ekonomiskā loģika, ko Zubofa savā grāmatā The Age of Surveillance Capitalism: The Fight for a Human Future at the New Frontier of Power nosaukusi par "novērošanas kapitālismu". "Pēdējos divos gadu desmitos esam izvēlējušies būt novērošanas sabiedrības, nevis demokrātiskas sabiedrības," pauž Zubofa, piebilstot, ka nevaram būt abi. "Nespēja izdarīt šo izvēli ir mūs sakompromitējusi, tā vājinājusi pilsoņu uzticēšanos valstij un padarījusi mūs uzņēmīgus pret autoritāru ekonomisko loģiku - novērošanas kapitālismu. Ar to vairs nenodarbojas jaunuzņēmumi-iesācēji, bet milzīgas informācijas impērijas, kurām nevienam nav jāatskaitās." Zubofa aicina sakārtot likumdošanu, kas attiecas uz digitālo lomu, un pielikt punktu "novērošanas kapitālismam, kas ir jauna ekonomiskā autoritārisma forma un kam pašlaik ir hegemoniska ietekme uz sabiedrību". https://www.tvnet.lv/7003993/mes-nekontrolejam-digitalas-tehnologijas-tas-kontrole-mus What are the risks of artificial intelligence? There are a myriad of risks to do with AI that we deal with in our lives today. Not every AI risk is as big and worrisome as killer robots or sentient AI. Some of the biggest risks today include things like consumer privacy, biased programming, danger to humans, and unclear legal regulation. RESEARCHER MEREDITH WHITTAKER SAYS AI’S BIGGEST RISK ISN’T ‘CONSCIOUSNESS’—IT’S THE CORPORATIONS THAT CONTROL THEM Risks of Artificial Intelligence Automation-spurred job loss. Deepfakes. Privacy violations. Algorithmic bias caused by bad data. Socioeconomic inequality. Market volatility. Weapons automatization. Uncontrollable self-aware AI.  https://dukakis.org/shaping-futures/researcher-meredith-whittaker-says-ais-biggest-risk-isnt-consciousness-its-the-corporations-that-control-them/ Latvijas izdevniecība “Jumava” laiž klajā populārā Izraēlas vēstures profesora, viena no mūsdienu spilgtākajiem domātājiem, slaveno dižpārdokļu “Sapiensi: cilvēces īsā vēsture” un “Homo Deus: rītdienas īsā vēsture” autora J.N.Harari (Yuval Noah Harari) jaunāko grāmatu. Grāmata “21 lekcija 21. gadsimtam” veltīta šodienas problēmām: kas notiek modernajā pasaulē un kāda ir šo notikumu dziļākā jēga? Kādēļ liberālā demokrātija pārdzīvo krīzi? Ko darīt ar viltus ziņu epidēmiju? Kā nekļūt par datoru algoritmu vergiem? Galvenās grāmatā apskatītās tēmas uztrauc ikvienu domājošu mūsdienu cilvēku. “Savā jaunākajā grāmatā mēģinu analizēt vispārīgas, globālas problēmas. Pētīt galvenos faktorus, kas šodien nosaka pasaules sabiedrības attīstību un kam, visticamāk, būs ietekme uz mūsu planētas nākotni. Šī grāmata nav vēsturisks naratīvs, tā runā par izaicinājumiem, problēmām un jautājumiem, uz kuriem nav vienkāršu atbilžu. Mans mērķis – likt lasītājam domāt, iesaistīt to mūslaiku svarīgāko tematu apspriešanā,” stāsta pats J.N.Harari.       Autors savā grāmatā piedāvā intelektuālu skatu uz nākotnes jautājumiem, piemēram, uz valsts politiku dažādās jomās, nodarbinātību, klimata, migrācijas jautājumiem. J.N.Harari skaidro lasītājam, ka iepriekš mēs dzīvojām vertikālā informācijas telpā, bet nākotnē situācija mainīsies un tam ir laicīgi jāgatavojas. Autora darbi visā pasaulē pārdoti vairāk nekā 30 miljonos eksemplāru. Rakstnieka – futurologa prognozēs ieklausās Silīcija ielejas labākie vizionāri, un jau vairākus gadus J.N.Harari uzstājas Pasaules ekonomikas forumā Davosā.  Life 2.0 This feature is coming soon.           We’re currently working on it!   Life 2.0 is a high-end documentary series that looks into how human lives are being transformed by incredible new technologies and what that means for us all in the future, that takes a deep and thought-provoking dive into a variety of topics - such as the future of human life extension, breakthroughs in interspecies communication, the rise of “cyborgism”, existing in virtual reality, and more. https://www.xplorationstation.com/show/Life-2.0 AI method generates 3D holograms in real-time For virtual reality, 3D printing, and medical imaging. Even though virtual reality headsets are popular for gaming, they haven’t yet become the go-to device for watching television, shopping, or using software tools for design and modelling. One reason why is because VR can make users feel sick with nausea, imbalance, eye strain, and headaches. This happens because VR creates an illusion of 3D viewing — but the user is actually staring at a fixed-distance 2D display. The solution for better 3D visualization exists in a 60-year-old tech that’s being updated for the digital world — holograms. A new method called tensor holography enables the creation of holograms for virtual reality, 3D printing, medical imaging, and more — and it can run on a smart-phone…: https://www.kurzweilai.net/digest-breakthrough-ai-method-generates-3d-holograms-in-real-time Boston experimented with using generative AI for governing. It went surprisingly well   BY SANTIAGO GARCES AND STEPHEN GOLDSMITH  The recent Biden White House Executive Order on AI  (FACT SHEET: President Biden Issues Executive Order on Safe, Secure, and Trustworthy Artificial Intelligence) addresses important questions. If it’s not implemented in a dynamic and flexible way, however, it runs the risk of impeding the kinds of dramatic improvements in both government and community participation that generative AI stands to offer. Current bureaucratic procedures, developed 150 years ago, need reform, and generative AI presents a unique opportunity to do just that. As two lifelong public servants, we believe that the risk of delaying reform is just as great as the risk of negative impacts. Anxiety around generative AI, which has been spilling across sectors from screenwriting to university education, is understandable. Too often, though, the debate is framed only around how the tools will disrupt us, not how these they might reform systems that have been calcified for too long in regressive and inefficient patterns. OpenAI’s ChatGPT and its competitors are not yet part of the government reform movement, but they should be. Most recent attempts to reinvent government have centered around elevating good people within bad systems, with the hope that this will chip away at the fossilized bad practices. The level of transformative change now will depend on visionary political leaders willing to work through the tangle of outdated procedures, inequitable services, hierarchical practices, and siloed agency verticals that hold back advances in responsive government. New AI tools offer the most hope ever for creating a broadly reformed, citizen-oriented governance. The reforms we propose do not demand reorganization of municipal departments; rather, they require examining the fundamental government operating systems and using generative AI to empower employees to look across agencies for solutions, analyze problems, calculate risk, and respond in record time.  What makes generative AI’s potential so great is its ability to fundamentally change the operations of government.  Bureaucracies rely on paper and routines. The red tape of bureaucracy has been strangling employees and constituents alike. Employees, denied the ability to quickly examine underlying problems or risks, resort to slow-moving approval processes despite knowing, through frontline experience, how systems could be optimized. And the big machine of bureaucracy, unable or unwilling to identify the cause of a prospective problem, resorts to reaction rather than preemption.  Finding patterns of any sort, in everything from crime to waste, fraud to abuse, occurs infrequently and often involves legions of inspectors. Regulators take months to painstakingly look through compliance forms, unable to process a request based on its own distinctive characteristics. Field workers equipped with AI could quickly access the information they need to make a judgment about the cause of a problem or offer a solution to help residents seeking assistance. These new technologies allow workers to quickly review massive amounts of data that are already in city government and find patterns, make predictions, and identify norms in response to well framed inquiries.  Together, we have overseen advancing technology innovation in five cities and worked with chief data officers from 20 other municipalities toward the same goals, and we see the possible advances of generative AI as having the most potential. For example, Boston asked OpenAI to “suggest interesting analyses” after we uploaded 311 data. In response, it suggested two things: time series analysis by case time, and a comparative analysis by neighborhood. This meant that city officials spent less time navigating the mechanics of computing an analysis, and had more time to dive into the patterns of discrepancy in service. The tools make graphs, maps, and other visualizations with a simple prompt. With lower barriers to analyze data, our city officials can formulate more hypotheses and challenge assumptions, resulting in better decisions. Not all city officials have the engineering and web development experience needed to run these tests and code. But this experiment shows that other city employees, without any STEM background, could, with just a bit of training, utilize these generative AI tools to supplement their work. To make this possible, more authority would need to be granted to frontline workers who too often have their hands tied with red tape. Therefore, we encourage government leaders to allow workers more discretion to solve problems, identify risks, and check data. This is not inconsistent with accountability; rather, supervisors can utilize these same generative AI tools, to identify patterns or outliers—say, where race is inappropriately playing a part in decision-making, or where program effectiveness drops off (and why). These new tools will more quickly provide an indication as to which interventions are making a difference, or precisely where a historic barrier is continuing to harm an already marginalized community.   Civic groups will be able to hold government accountable in new ways, too. This is where the linguistic power of large language models really shines: Public employees and community leaders alike can request that tools create visual process maps, build checklists based on a description of a project, or monitor progress compliance. Imagine if people who have a deep understanding of a city—its operations, neighborhoods, history, and hopes for the future—can work toward shared goals, equipped with the most powerful tools of the digital age. Gatekeepers of formerly mysterious processes will lose their stranglehold, and expediters versed in state and local ordinances, codes, and standards, will no longer be necessary to maneuver around things like zoning or permitting processes.  Numerous challenges would remain. Public workforces would still need better data analysis skills in order to verify whether a tool is following the right steps and producing correct information. City and state officials would need technology partners in the private sector to develop and refine the necessary tools, and these relationships raise challenging questions about privacy, security, and algorithmic bias.  However, unlike previous government reforms that merely made a dent in the issue of sprawling, outdated government processes, the use of generative AI will, if broadly, correctly, and fairly incorporated, produce the comprehensive changes necessary to bring residents back to the center of local decision-making—and restore trust in official conduct. https://www.fastcompany.com/90983427/chatgpt-generative-ai-government-reform   The Age of Principled AI: Exploring Risk, Responsibility, and Possibility for Federal AI Use Government and industry experts convene to explore responsible AI in government. https://www.youtube.com/watch?v=OitVuTW4Vpc   Mira Murati explains her vision for AI Humans will not be able to control an ASI. Trying to control an ASI is like trying to control another human being who is more capable than you. https://www.youtube.com/watch?v=Kif9fE2mjYU&t=81s   Civilization: knowledge, institutions, and humanity’s future Insights from technological sociologist Samo Burja. Burja outlines these steps: investigate the landscape, evaluate our odds, then try to plot the best course. He explains: Our civilization is made-up of countless individuals and pieces of material technology — that come together to form institutions and inter-dependent systems of logistics, development, and production. These institutions + systems then store the knowledge required for their own renewal + growth. We pin the hopes of our common human project on this renewal + growth of the whole civilization. Whether this project is going well is a challenging — but vital — question to answer. History shows us we’re not safe from institutional collapse. Advances in technology mitigate some aspects, but produce their own risks. Agile institutions that make use of both social + technical knowledge not only mitigate such risks — but promise unprecedented human flourishing. There has never been an immortal society. No matter how technologically advanced our own society is — it’s unlikely to be an exception. For a good future that defies these odds, we must understand the hidden forces shaping society.…: https://www.kurzweilai.net/digest-civilization-knowledge-institutions-and-humanitys-future The Social Singularity: How decentralization will allow us to transcend politics, create global prosperity, and avoid the robot apocalypse by Max Borders  In this decentralization manifesto, futurist Max Borders shows that humanity is already building systems that will “underthrow” great centers of power. Exploring the promise of a decentralized world, Borders says we will: - Reorganize to collaborate and compete with AI; - Operate within networks of superior collective intelligence; - Rediscover our humanity and embrace values for an age of connection. With lively prose, Borders takes us on a tour of modern pagan festivals, cities of the future, and radically new ways to organize society. In so doing, he examines trends likely to revolutionize the ways we live and work. Although the technological singularity fast approaches, Borders argues, a parallel process of human reorganization will allow us to reap enormous benefits. The paradox? Our billion little acts of subversion will help us lead richer, healthier lives—and avoid the robot apocalypse. …: https://www.goodreads.com/book/show/41031272-the-social-singularity Chasing immortality | The Future is Now https://www.youtube.com/watch?v=P5GntKFGjtE   IMMORTALITY: How close is it? https://www.youtube.com/watch?v=d85q7s3Q1E4

SPEED no limits in the digital era

by Aleksander Poniewierski,

Everything around us is accelerating. Everyone is talking about new technologies, digital transformation and new business models. But does everyone understand what this is all about?

SPEED is an acronym for:

(S)  Security, which is today the basis of new business,

(P) Partnership, without it, is impossible to earn quickly and sustainably in four industrial revolution,

(E) Emerging technologies, thanks to which we can create the business of the future,

(E) Economy, which means to change the current business model to bring true value to shareholders,

(D) Digital transformation, which means everything about the value of the company, the change of organizational culture and the generation of Millennials and Gen Z, which becomes our employees and customers.

"SPEED no limits in the digital era" is the first book to explain the changes that have taken place over the past 250 years in a simple way. Not only by giving examples of Uber, Airbnb but by giving a real recipe for how to do it.

This book which will explain to readers with technical backgrounds the economic aspects and business people the meanders of technology.

SPEED is backed up with insightful guest contributions from senior executives from Google, Cisco Systems, Apple, IBM, EY, the European Commission, NATO, Tribal Planet and Harvard.

And most importantly, it is written by a practitioner with over 20 years of experience working for the largest companies in the world.

How to get your business into the fast lane and leave your competitors behind ... you will know reading SPEED no limits in the digital era.

https://www.goodreads.com/book/show/47584090-speed-no-limits-in-the-digital-era

Top 10 Emerging Technologies of 2020

Experts highlight advances with the potential to revolutionize industry, health care and society

• November 10, 2020 Vanessa Branchi

https://www.scientificamerican.com/report/top-10-emerging-technologies

         

The Future of the Mind: The Scientific Quest to Understand, Enhance, and Empower the Mind 

by Michio Kaku  

The book discusses various possibilities of advanced technology that can alter the brain and mind. Looking into things such as telepathy, telekinesis, consciousness, artificial intelligence, and transhumanism, the book covers a wide range of topics. In it, Kaku proposes a "spacetime theory of consciousness". Similarly to Ray Kurzweil, he believes the advances in silicon computing will serve our needs as opposed to producing a generation of robot overlords.^[4]

The Future of Humanity: Terraforming Mars, Interstellar Travel, Immortality, and Our Destiny Beyond Earth Hardcover 

by Michio Kaku  

We are entering a new Golden Age of space exploration. With irrepressible enthusiasm and a deep understanding of the cutting-edge research in space travel, World-renowned physicist and futurist Dr. Michio Kaku presents a compelling vision of how humanity may develop a sustainable civilization in outer space. He reveals the developments in robotics, nanotechnology, and biotechnology that may allow us to terraform and build habitable cities on Mars and beyond. He then journeys out of our solar system and discusses how new technologies such as nanoships, laser sails, and fusion rockets may actually make interstellar travel a possibility. We travel beyond our galaxy, and even beyond our universe, as Kaku investigates some of the hottest topics in science today, including warp drive, wormholes, hyperspace, parallel universes, and the multiverse. Ultimately, he shows us how humans may someday achieve a form of immortality and be able to leave our bodies entirely, laser porting to new havens in space. https://www.amazon.com/Future-Humanity-Terraforming-Interstellar-Immortality/dp/0385542763

Futurism | Science and Technology News and Videos

Discover the latest science and technology news and videos on breakthroughs that are shaping the world of tomorrow with Futurism.

https://futurism.com/

Top 10 Emerging Technologies Of 2019

World-changing technologies that are poised to rattle the status quo

https://www.scientificamerican.com/article/top-10-emerging-technologies-of-2019/

FTI’s 13th Annual Tech Trends Report: What we found interesting, insightful and surprising…: https://futuretodayinstitute.wetransfer.com/downloads/14f623f321798cdb7a4370c3b140f47920200225171335/6498cf

Smithsonian (США): десять тенденций, которые определят развитие науки в 2020-х годах

16.03.2020

Кэтрин Дж. Ву (Katherine J. Wu), Рэйчел Лалленсак (Rachael Lallensack)

https://inosmi.ru/science/20200316/247059359.html