sestdiena, 2026. gada 4. aprīlis

Motivācijas ietvars : Kā iedvesmot cilvēkus proaktīvai, mērķtiecīgai rīcībai, lai vienotībā īstenotu tautas varenā spēka potenciālu visas sabiedrības labumam

 



Motivācijas ietvars

Kā iedvesmot cilvēkus proaktīvai, mērķtiecīgai  rīcībai, lai  vienotībā īstenotu tautas varenā spēka potenciālu visas sabiedrības labumam

 


Šajā nolūkā piedāvāju izmantot manā blogā aprakstīto Uzvedības risku preventīvas pārvaldības modeli.

Saskaņā ar šī modeļa arhitektūru:

1) Jānostiprina cilvēku pašapziņa, ticību savām spējām

Daļa sabiedrības uzvedas pasīvi, klusē nevis tāpēc, ka nevēlas rīkoties, bet tāpēc, ka netic, ka viņu rīcība spēj ko mainīt.

Te nepieciešams izmantot  daudzveidīgus sociālos instrumentus, radīt atbilstošus apstākļus, vispusīgi iztirzāt, plaši demonstrēt:

a) Vēsturisko pieredzi -  piemēram, vēstījuma veidā par parastiem cilvēkiem, kuri panākuši lielas pārmaiņas

Tas grauj “mazspējas sindromu” un rāda:
“Ja viņi varēja – arī tu vari.”

b) Lokāli panākumi & Mazas uzvaras kā sociāls rituāls

Iniciatīvas un akcijas, kur rezultāts redzams ātri. Tas rada:
→ emocionālu pacēlumu,
→ spēka izjūtu,
→ motivāciju iesaistīties atkal.

c) “Mentoru–atbalsta ķēdes”

Pieredzējuši brīvprātīgie palīdz jaunpienācējiem.
Šāds atbalsts mazina bailes no aktīvas rīcības un rada personisku drošības sajūtu.

2) Samazināt augstprātību un sociālo aroganci

Izolacionisms, atsvešinātība, lielmanība, cinisms, nihilisms visbiežāk ir aizsargreakcija, nevis iedzimta cilvēciska dziņa. Tāpēc  jāiedarbina:

a) “Kopīgā mērķa” rāmis

Kad cilvēki sajūt un apzinās, “ko nespēj viens pats, to  vienoti var droši paveikt”, tad rodas vadmotīvs nepretenciozai, daudzpusēji izdevīgai, rezultatīvai vienotai rīcībai.

b) Dialoga kultūras standarti

Nevis morāles pamācības, bet cieņpilna, strukturēta saruna, kur katra balss tiek sadzirdēta.
Arogance izzūd tur, kur tiek atzītas dažādās kompetences un atšķirīgi skatpunkti.

c) Psiholoģiskās drošības platformas

Vide, kurā cilvēks jūtās vienlīdzīgs ar citiem, nebaidās kļūdīties vai tikt noniecināts, izsmiets, automātiski samazina vajadzību izrādīties.

3) Izveidot spēcīgu kopības identitāti

Vienotība rodas nevis “aizliedzot individuālismu”, bet radot kopīgas emocionālas saites.

a) Vienojošas simboliskas aktivitātes

Nevis politiski lozungi, bet kopīgi pasākumi, dziesmu svētki, tautiskie rituāli, akcijas, kas rada emocionālu pacēlumu un apziņu “mēs”.

b) Kopīgas vērtības, kas tiek regulāri nostiprinātas, atbalstītas, apbalvotas

  • savstarpējā cieņā iedibinātas saliedētības piemēri,
  • solidaritāte un rūpes par līdzcilvēkiem,
  • atbildība par sociālo vidi,
  • reālas ikdienas empātijas izpausmes.

Vērtības nedrīkst tikai deklarēt — tās konsekventi jāpielieto praksē.

c) Kopienu “mazā loka modelis”

Cilvēki kļūst proaktīvi, ja sāk dedzīgi rīkoties savā tuvākajā lokā:
→ daudzdzīvokļu māja,
→ iela,
→ apkaime.

Kad šo vienotību izjūt lokāli, tā dabiski pārnesas uz lielāku mērogu.

4) Padarīt līdzdalību vienkāršu, skaidru un jēgpilnu

Cilvēki kļūst motivēti tad, kad redz un apzinās:

ko tieši sagaida no manis?
ko tieši es varu darīt?

kādas manas uzvedības paradumi, raksturiezīmes ir sociāli kaitīgas un ir vēlams tās koriģēt,
kā mans ieguldījums ietekmē sociālo kopainu?

Tāpēc nepieciešams:

a) Proaktīvas līdzdalības “ceļa karte”

Īsi, vienkārši punkti, ko ikviens var darīt, lai iesaistītos
1–2–3 soļi uz priekšu”.

b) Digitālās līdzdalības platformas

Kur var ne tikai balsot vai izteikties, bet kur redzami:
rezultāti,
attīstības progress,
kolektīvās idejas.

Tas veido vizuālo sociālo efektu.

c) Kopīgi panākumi & uzvaras

Regulāras komunikatīvas vēstis  par to, kas sabiedrībai kopā ir izdevies.
Mazāk kritikas, bet vairāk pozitīvu piemēru.

5) Izcelt “vienotības spēka” loģiskos un emocionālos pamatus

Vienotība nav lozungs — tā ir sociāla enerģija.

a) Rādīt, kā vienotība risina reālas problēmas

Kad cilvēkiem parāda, ka sadarbība, kooperācija:
→ samazina sociālos riskus,
→ mazina konfliktus,
→ palielina drošību un labklājību,
viņi to sāk uztvert kā reālu instrumentu, nevis kā abstraktu ideoloģiju.

b) Emocionālie vēstījumi

Vienotība tiek iedzīvināta caur:

  • kolektīvu piedzīvojumu,
  • kopējām aktivitātēm un saliedētu cīņu,
  • kopīgiem panākumiem.

c) Vienotības kā goda lietas naratīvs

Nevis kā pienākums, bet kā sabiedrības cieņas, pašcieņas un pašnovērtējuma apliecinājums.

Kopsavilkums

Lai cilvēki kļūtu proaktīvi, mērķtiecīgi un vienoti, nepieciešams:

1.    Spēcināt pašapziņu.

2.    Radīt apstākļus psiholoģiski drošai, cieņpilnai komunikācijai.

3.    Nostiprināt kopības identitāti.

4.    Padarīt līdzdalību sociālajās norisēs vienkāršu un iedvesmojošu.

5.    Demonstrēt vienotības spēku gan emocionāli, gan praktiski.

Tā sabiedrība pārvēršas par konsolidētu, humānu un preventīvu kopienu, kas spēj pati sevi aizsargāt un progresēt.

UZVEDĪBAS RISKU PREVENTĪVĀS PĀRVALDĪBAS MODEĻA  ARHITEKTŪRA

 

I. LĪMENIS —RISKU AGRĪNA IDENTIFIKĀCIJA

1.1. Sociālie un individuālie riska indikatori

  • agresīvas, ļaunprātīgas uzvedības tendences,
  • empātijas samazināšanās,
  • dezinformācijas ietekme,
  • sociālā izolācija,
  • uzticēšanās zudums,
  • kolektīvās kapacitātes izplēnēšana.
  • sabiedrības pašpārliecinātība, pašapziņa,
  • sociālās līdzdalības gatavība,
  • kopienas emocionālā saliedētība,
  • spēja pašorganizēti risināt problēmas,
  • savstarpējā uzticēšanās.

1.2. Agrīnās intervences ar motivācijas komponenti

  • mentoru aktivizēšana,
  • “panākumu un mazo uzvaru” iniciatīvas,
  • emocionālās inteliģences piemēru vizualizācija,
  • kopienas spēka demonstrējumi.

Funkcija:

Šajā posmā motivācija darbojas kā agrīnais drošības buferis, kas noslāpē sociālo un psiholoģisko risku karsto fāzi.

II. LĪMENIS — SOCIĀLĀS VIDES SABALANSĒŠANA UN AIZSARDZĪBA

2.1. Vidējā līmeņa risku amortizācija

  • reakcija uz polarizāciju, ļaunprātībām,
  • konfliktu, ļaunuma izpausmju transformācija,
  • institucionālo procesu caurspīdīgums,
  • sabiedrības uzticības atjaunošana.
  • dialoga platformas,
  • cieņpilnas komunikācijas standarti,
  • konstruktīvas domstarpību risināšanas vadlīnijas,
  • tolarentas psiholoģiskās drošības vide.

2.3. Kopīgā mērķa rāmis

Institūcijas un kopienas motivē izstrādāt, īstenot un demonstrēt:

  • sadarbības ilgtermiņa ieguvumus,
  • situācijas vienotu izvērtējumu  un risku solidāru risinājumu, to novēršanu,
  •  veikto iesaistīto pušu interešu konsolidāciju ļaunprātību, sociālā haosa un polarizācijas novēršanā.

Funkcija:

Motivācija šeit kļūst par sociālās aizsardzības mehānismu, kas krīzes brīžos notur sabiedrību kopā.

III. LĪMENIS — PREVENTĪVĀ PĀRVALDĪBA UN EMPĀTISKĀ DEMOKRĀTIJA

3.1. Empātijā iedibinātu lēmumu pieņemšana

  • cilvēkcentrēti kritēriji,
  • jēgpilns sabiedriskais dialogs pirms lēmumu pieņemšanas,
  • emocionālās ietekmes analīze,
  • sabiedrības pašsajūtas, saliedētības monitorings.
  • skaidri “1–2–3 iesaistes soļi”,
  • vizuāli viegli uztverami, skaidri saprotami politiskie ceļveži,
  • vienota sasniegto pozitīvo rezultātu plaša publiskā komunikācija,
  • līdzdalības barjeru nojaukšana.

3.3. Institucionālais nodrošinājums pašapziņas stiprināšanā

Valsts institūcijas:

  • iedrošina, nevis tikai informē,
  • veic publisku rezultātu dinamikas analīzi,
  • regulāri demonstrē  sabiedrības  vienotības spēka sasniegumus un rezultātus.

Funkcija:

Motivācija šajā līmenī kļūst par pārvaldības instrumentu, kas stiprina empātiju un uzticību valstij.

IV. LĪMENIS — SABIEDRĪBAS AKTIVIZĀCIJA UN KOPIENAS POTENCIĀLA  ATMODA & REALIZĀCIJA

Šajā līmenī motivācijas ietvars izpaužas vispilnīgāk.

4.1. Pašcieņas un pašapziņas stiprināšanas metodes

  • panākumu un mazo uzvaru cildināšana, sociālie rituāli,
  • pieredzes stāsti par parastiem cilvēkiem, kuri veikuši lielas pārmaiņas savā sociālajā vidē,
  • mentoru–atbalsta ķēdes kopienās,
  • vienotības spēka un kolektīvās kompetences piemēru popularizēšana.

Ieguvums: Agrīna destruktīvas uzvedības risku amortizācija un novēršana.

4.2. Metodes sociālās lielmanības, cinisma, ļaunprātību izpausmju pārveidei sadarbības formā

  • dialoga kultūra,
  • sociālās parauguzvedības atdarināšanas piemēri, savstarpējas cieņas nodrošināšanas standarti,
  • atvērtas atsauksmju platformas,
  • no neargumentētas kritikas droša sociālā vide (toleranta kļūdām un lietderīgas mācības apgūšanai).

Ieguvums: Empātijas pieaugums → novērsti konflikti → paaugstināta sabiedriskā drošība.

4.3. Metodes kopības identitātes stiprināšanai :

  • vienotības tradīcijas,  kolektīvi rituāli un pasākumi, kopīgās aktivitātes,
  • lokālās kopienas (iela, māja, rajons) kā saliedētības šūna,
  •  “vienoti mēs  spējam” piemēru plaša publikācija un vizualizācija.

Ieguvums: Spēcīgāka rezistence pret polarizāciju un manipulācijām.

4.4. Vienkāršas, jēgpilnas līdzdalības veicināšanas metodes:

  • 1–2–3 līdzdalības ceļvedis,
  • sociālā progresa izvērsta atspoguļošana digitālajās platformās,
  • kopīgo panākumu & uzvaru komunikatīvās kultūras prakse,
  • kolektīvās pašizpausmes telpu izmantošana.

Ieguvums: Sabiedrība kļūst aktīva, pašuzmundrinoša, ilgtspējīga.

4.5. Vienotības spēka kā stratēģiskas identitātes realizācijas metodes:

  • emocionāli augstvērtīgi vienotības piemēri & pieredze,
  • kopīgs problēmu risināšanas process,
  • vienotība kā goda, pašapliecināšanās un pašcieņas elements,
  • sabiedrības kā vienota organisma naratīvs.

Ieguvums:

Vienotība no lozunga, kļūst par pamatfaktoru, kas spēj progresīvi mainīt valsti un sabiedrību.

V. LĪMENIS —  SOCIĀLĀS AKTIVIZĀCIJAS UN VIENOTĪBAS MOTIVĀCIJAS IETVARS

Šis modulis ir piektais pamatelements, kas caurstrāvo visus iepriekšējos līmeņus.

Šeit galvenie uzdevumi ir:

1.    Aktivizēt cilvēku pašvērtības un spēju apziņu.

2.    Atvērt ceļu proaktīvai līdzdalībai.

3.    Transformēt sociālās barjeras – bailes, lielmanību, cinismu, ļaunumu, apātiju.

4.    Nostiprināt empātiju un savstarpējo uzticēšanos.

5.    Radīt emocionālu un racionālu vienotību sociāli svarīgu, sabiedrībai kritisku lēmumu pieņemšanai.

6.    Nodrošināt nepieciešamos apstākļus, lai ieinteresētu cilvēkus kļūt par kopējā drošības un labklājības attīstības procesa līdzautoriem.

Šis motivācijas ietvars atrodas preventīvās pārvaldības modeļa centrā un savieno visu sistēmu vienotā organismā.

🎯 KOPSAVILKUMS

Tagad Preventīvās Pārvaldības Modelis ir kļuvis:

🔹 analītisks,
🔹 emocionāli un psiholoģiski uzmundrinošs, argumentēts,
🔹 sociāli aktivizējošs,
🔹 empātiski pārvaldīts,
🔹 vienotību stiprinošs.

Kā rezultātā tiek:

nostiprināti drošības buferi,
atmodināts  un apgūts sabiedrības vienotības potenciāls,
novērstas sociāli destruktīvas tendences,
radīta individuālā spēka multiplikācijas iespēja, sadarbojoties vienoti visas sabiedrības labumam.

PREVENTĪVĀS PĀRVALDĪBAS LIKUMPROJEKTS

 

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likumprojekta mērķis

Šā likuma mērķis ir:

1.    nostiprināt sabiedrības sociālās drošības un humānas valsts pārvaldības principus,

2.    noteikt uzvedības risku preventīvās pārvaldības politikas mērķus,

3.    ieviest vienotu preventīvās pārvaldības indikatoru sistēmu,

4.    noteikt valsts un pašvaldību institūciju pienākumus preventīvās pārvaldības īstenošanā,

5.    nodrošināt cieņpilnu un caurskatāmu dialogu starp amatpersonām un sabiedrību,

6.    stiprināt kopienu līmeņa līdzdalību un paredzēt ilgtspējīgu finansēšanas mehānismu.

II nodaļa. Sociālās drošības prasības un indikatori

2. pants. Sociālās drošības prasību saturs

(1) Sociālās drošības prasības ir valstī noteikti minimālie standarti, kas nodrošina sabiedrības noturību pret uzvedības, sociālajiem un emocionālajiem riskiem.
(2) Prasības aptver šādas jomas:

1.    emocionālā drošība,

2.    informācijas higiēna un uzticamība,

3.    kopienu saliedētība un solidaritāte,

4.    valsts pārvaldes empātijā iedibināta organizācija,

5.    sociāli atbildīga, tiesiski nevainojama politiskā vide.

3. pants. Preventīvās pārvaldības indikatori

Valdība apstiprina indikatoru sistēmu, kas ietver:

1.    Empātijas indeksu,

2.    Kopienu saliedētības indeksu,

3.    Sociālās spriedzes prognozēšanas rādītājus,

4.    Publiskās komunikācijas kvalitātes indeksu,

5.    Uzvedības risku monitoringa indikatorus (vardarbība, dezinformācija, pašizolācija, neuzticēšanās u.c.).

Indikatoru metodiku izstrādā un ik gadu aktualizē Valsts kanceleja sadarbībā ar preventīvās pārvaldības ekspertu padomi.

III nodaļa. Preventīvās politikas ieviešanas ceļa karte

4. pants. Ceļa kartes statuss

(1) Ar šā likuma spēkā stāšanos valdība apstiprina Preventīvās pārvaldības modeļa ieviešanas ceļa karti.

(2) Ceļa karte ir valsts politikas īstenošanas vadlīnijas, kas nosaka:

  • īstermiņa (1–3 g.), vidēja termiņa (3–7 g.) un ilgtermiņa (7+ g.) pasākumus,
  • institūciju pienākumus,
  • finansējuma avotus,
  • iesaistīto kopienu un sabiedrisko organizāciju lomu.

5. pants. Ceļa kartes aktualizācija

Valdība vismaz reizi gadā izvērtē un aktualizē ceļa karti, ņemot vērā indikatoru mērījumus un publisko konsultāciju rezultātus.

IV nodaļa. Kopienu padomju  organizēšana un finansējums

6. pants. Kopienu padomju izveide

(1) Pašvaldībās tiek izveidotas kopienu padomes kā institucionāls mehānisms sabiedrības līdzdalības un preventīvās politikas ieviešanai.
(2) Kopienu padomes darbojas kā konsultatīvas, analītiskas un preventīvas funkcijas īstenojošas struktūras.

7. pants. Kopienu padomju finansējuma avoti

Kopienu padomju darbības nodrošināšanai tiek izmantots:

1.    valsts budžeta finansējums,

2.    pašvaldību budžeta finansējums,

3.    sociālās integrācijas fonda līdzekļi,

4.    privāto ziedojumu un partnerību līdzekļi (ar caurskatāmības prasībām),

5.    ES fondu un starptautisko programmu finansējums.

Kopienu padomju pamatfunkciju izpilde ne mazāk kā  33% apmērā tiek segta no valsts budžeta.

V nodaļa. Cieņpilna dialoga standarti valsts pārvaldē

8. pants. Dialoga kvalitātes principi

Valsts un pašvaldību institūciju darbības pamatā ir:

1.    cieņpilns, līdzdalīgs, iekļaujošs un uz konstruktīvu sadarbību vērsts dialogs,

2.    komunikācijas caurskatāmība, skaidrība, saprotamība,

3.    emocionāli atvērta valsts pārvalde,

4.    sabiedrības uzticēšanās nodrošināšana,

5.    valsts amatpersonu atbildība par komunikācijas kvalitāti.

9. pants. Obligātie dialoga standarti

(1) Institūcijām ir pienākums izstrādāt un ievērot Cieņpilna dialoga vadlīnijas, kas ietver:

  • valodas kultūras un komunikācijas ētikas standartus,
  • ierēdņu apmācības prasības,
  • sociāli konsultatīvas un sabiedrības līdzdalības procedūras,
  • publiskās atklātības un informatīvās kvalitātes principus.
    (2) Par šo vadlīniju neievērošu vai to ignorēšanu attiecībā uz valsts iestādes vadību tiek izmantoti korektīvie līdzekļi.

VI nodaļa. Valsts pārvaldes misija preventīvās pārvaldības īstenošanā

10. pants. Valsts institūciju pienākumi

Šā likuma īstenošanu nodrošina:

1.    Valsts kanceleja – koordinē preventīvo politiku un uzrauga indikatoru sistēmu;

2.    Iekšlietu ministrija – nodrošina sabiedrisko risku monitoringu un preventīvo drošības analīzi;

3.    Labklājības ministrija – īsteno kopienu un sociālās drošības atbalsta programmas;

4.    Izglītības un zinātnes ministrija – nodrošina preventīvās izglītības integrāciju;

5.    Kultūras ministrija – uztur informācijas vides higiēnas un medijpratības standartus;

6.    Pašvaldības – izveido kopienu padomes un realizē vietēja līmeņa pasākumus;

7.    Preventīvās pārvaldības ekspertu padome – metodiski uzrauga ieviešanas procesu un sniedz rekomendācijas valdībai.

11. pants. Pārskatu sniegšana

Institūcijas reizi gadā sniedz publisku ziņojumu par preventīvās pārvaldības politikas īstenošanu, indikatoru izmaiņām un riskiem.

VII nodaļa. Noslēguma jautājumi

12. pants. Likumprojekta spēkā stāšanās

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. 



PREVENTĪVĀS PĀRVALDĪBAS LIKUMPROJEKTA

ANOTĀCIJA

1. Likumprojekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Problēmas apraksts

Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, pieaug sociālie, komunikatīvie, emocionālie uzvedības riski, kas apdraud sabiedrības saliedētību, uzticēšanos valsts varai, informācijas telpas stabilitāti, demokrātiskās pārvaldības kvalitāti. Esošā politikas sistēma balstās pārsvarā uz reaktīvu pieeju, kur valsts rosīgi rīkojas jau pēc krīžu iestāšanās.

Trūkst:

  • centralizēta preventīvās politikas ietvara,
  • indikatoru sistēmas sociālās drošības un uzvedības riskiem,
  • institucionāli nostiprinātu dialoga kultūras standartu,
  • kopienu iesaistes mehānismu ar ilgtspējīgu finansējumu,
  • koordinēta ieviešanas plāna (ceļa kartes).

Likumprojekts paredz sistēmiski novērst šīs nepilnības.

1.2. Likumprojekta mērķis

Izveidot uzvedības risku preventīvas pārvaldības sistēmu, kas:

  • stiprina sociālo drošību,
  • mazina sociālos konfliktus un spriedzi,
  • veicina informācijas higiēnu,
  • attīsta un vairo valsts pārvaldes empātiskās raksturiezīmes,
  • paaugstina sabiedrības noturību pret destabilizējošiem procesiem,
  • rada caurspīdīgu un cieņpilnu mijiedarbību starp valsti un sabiedrību,
  • audzē kopienu pašorganizācijas un līdzdalības lomas nozīmīgumu.

2. Likumprojekta būtība

2.1. Galvenie risinājumi

Likumprojekts paredz:

1.    Sociālās drošības prasību noteikšanu valsts mērogā.

2.    Preventīvās pārvaldības indikatoru sistēmas izveidošanu (empātijas indekss, dialoga kvalitātes indekss, sociālās spriedzes prognozes u.c.).

3.    Preventīvās pārvaldības ieviešanas ceļa kartes apstiprināšanu par valsts politikas realizācijas pamatinstrumentu.

4.    Kopienu padomju izveidi pašvaldībās un to finansējuma avotu iezīmēšanu.

5.    Cieņpilna dialoga standartus valsts pārvaldē.

6.    Institūciju funkcijas un pienākumus preventīvās politikas īstenošanā.

7.    Publisku pārskatu sistēmu par politikas rezultātiem.

2.2. Sagaidāmie rezultāti

  • Agrīna sociālo un uzvedības risku identificēšana.
  • Uzticēšanās pieaugums starp sabiedrību un valsti.
  • Krasi samazināts dezinformācijas un agresīvas retorikas ietekmes potenciāls.
  • Pastiprināta sociālā saliedētība un kopienu noturība.
  • Valsts pārvaldes efektivitātes un komunikācijas kvalitātes uzlabošanās.
  • Ilgtspējīgs preventīvās politikas ieviešanas mehānisms visos sociālajos līmeņos.

3. Likumprojekta ietekmes izvērtējums

3.1. Ietekme uz sabiedrību

Pozitīva, jo:

  • uzlabo emocionālo un sociālo drošību,
  • stiprina demokrātiju,
  • veicina dalību kopienas procesos,
  • reducē konfliktsituācijas starp sabiedrības grupām un institūcijām.

3.2. Ietekme uz valsts pārvaldi

  • Nepieciešama institucionālās koordinācijas organizācija ar  Valsts kancelejas starpniecību.
  • Amatpersonu apmācību programmas par komunikācijas   kvalitātes standartu implementāciju.
  • Regulāri sociālo indikatoru mērījumi un publiski ziņojumi.

3.3. Ietekme uz tautsaimniecību

  • Augstvērtīgāka sociālā stabilitāte un prognozējamība.
  • Minimizēts konfliktsituāciju un krīžu izmaksu slogs.
  • Izcilība investīciju drošības laukā.

3.4. Ietekme uz vidi

Netieša pozitīva ietekme saistīta ar stabilāku, zaļā domāšanā ieinteresētu sabiedrību un droši prognozējamu valsts politiku.

4. Finanšu un cilvēkresursu ietekme

4.1. Finansējuma avoti

  • valsts budžets ( bāzes finansējums indikatoru sistēmas ieviešanai un uzraudzībai, atbalsts koordinācijas un apmācību pasākumiem),
  • pašvaldību budžeti (kopienu padomju funkciju izpildes  nodrošināšanai),
  • ES fondi un starptautisko organizāciju programmu finansējuma piesaiste,
  • partnerības un ziedojumi ar caurskatāmības prasībām.

4.2. Izmaksu novērtējums (provizoriski)

  • sistēmas izveide pirmajos 3 gados: 3–5 miljoni EUR,
  • uzturēšana turpmāk: 0.8–1.2 miljoni EUR gadā,
  • apmācību un dialoga kvalitātes programmas: 0.5 miljoni EUR gadā,
  • kopienu padomju bāzes finansējums: aptuveni 4 miljoni EUR gadā (aptuveni 100 padomēm).

4.3. Resursu efektivitāte

Preventīvās politikas ieviešana krasi samazina:

  • krīžu vadības un sociālo konfliktu izmaksas,
  • drošības un kriminālo pārkāpumu novēršanas sistēmas finansēšanas slogu,
  • sabiedrības veselības krīžu apgrūtinājumus.

5. Līdzdalība un sabiedriskā apspriešana

Likumprojekta izstrādes procesā paredzēts:

  • konsultēties ar kopienu organizācijām, ekspertiem, pašvaldībām, NVO,
  • rīkot reģionālās diskusijas,
  • ņemt vērā digitālajās līdzdalības platformās publicētās atziņas un vērtējumus,
  • organizēt sadarbību ar akadēmiskajām institūcijām un sociālās drošības profesionāļiem.

6. Atbilstība starptautiskajām saistībām

Likumprojekts ir izstrādāts saskaņā ar:

  • ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem (SDG 10, 16),
  • ES cilvēkdrošības un sociālās drošības principiem,
  • OECD publiskās pārvaldības standartiem (gov. trust, integrity, inclusive governance).

7. Normatīvo aktu grozījumi

Likumprojekta pieņemšanai nepieciešami grozījumi:

1.    Valsts pārvaldes iekārtas likumā (funkciju sadalījums),

2.    Pašvaldību likumā (kopienu padomes),

3.    Valsts kancelejas nolikumā (koordinācijas funkcijas),

4.    Izglītības, kultūras un iekšlietu nozares noteikumos (indikatori un apmācības).

8. Likumprojekta izpilde un uzraudzība

  • Koordinē: Valsts kanceleja,
  • Monitorings: Tiek organizēts ar Preventīvās pārvaldības indikatoru sistēmas praktiskas pielietošanas palīdzību,
  • Stratēģiskā uzraudzība: Preventīvās pārvaldības ekspertu padome,
  • Pārskati: ikgadējā sabiedriskā ziņojuma formā.

9. Citas piezīmes

Likumprojekts ir pirmais visaptverošais uzvedības risku preventīvas pārvaldības tiesiskais regulējums Latvijā, kas balstās humānisma, demokrātijas un sociālās drošības principos, kuri atspoguļoti metodoloģiskajā Preventīvas pārvaldības modelī


Preventīvas pārvaldības likuma ieviešanas ietekmes izvērtējums

Ietekme uz sabiedrību

Pozitīvie rezultāti

  • Pieaug  uzticēšanās valsts pārvaldei.
  • Samazinās agresīvas un naidīgas komunikācijas gadījumi publiskajā telpā.
  • Uzlabojas kopienu saliedētības indekss.
  • Sabiedrība kļūst emocionāli noturīgāka un mazāk manipulējama.

Ieguvumi iedzīvotājiem

  • Reāla iespēja saņemt agrīno palīdzība konfliktsituācijās.
  • Pieejama empātiska un profesionāla komunikācija ar iestādēm.
  • Pieaug informācijas uzticamība, tās objektivitāte.                 
  • Samazinās sociālā izolācija un sabiedrības fragmentācija.

Ietekme uz valsts pārvaldi

Uzlabojumi

  • Efektīvāk funkcionējoša krīžu novēršanas sistēma.
  • Pilnveidota valsts pārvaldes komunikācijas kultūra.
  • Preventīvi novērstas konfliktsituācijas starp iedzīvotājiem un  iestādēm.
  • Atbildīgāka un caurspīdīgāka lēmumu pieņemšana.

Institucionālais ieguvums

  • Katras ministrijas un pašvaldības funkcijas tiek konkretizētas un precīzi definētas.
  • Mērķu izpilde kļūst izmērāma (indikatoru sistēma).
  • Uzlabojas darba efektivitāte un nodokļu izmantošanas lietderība.

Ietekme uz demokrātiju un politisko vidi

  • Tiek minimizēti populisma un radikalizācijas riski.
  • Diskusijas kļūst argumentētākas, konstruktīvākas, bez liekām emocijām.
  • Valsts un sabiedrības partnerība iegūst izcilu kvalitāti.
  • Noris plaša un vispusīga sabiedrības  iesaiste un līdzdalība lēmumu pieņemšanā.

Ietekme uz informācijas vidi

  • Samazinās dezinformācijas izplatības apjoms.
  • Medijpratība sabiedrībā pieaug (saskaņā ar KM programmu).
  • Veidojas savstarpēji uzticama. emocionāli inteliģenta, vaļsirdīga, sirsnīga  komunikācija.

 KOPĒJAIS SECINĀJUMS

Preventīvās pārvaldības sistēma uzlabo sabiedrības noturību, valsts pārvaldes kvalitāti un demokrātijas stabilitāti, nodrošina tās pilnvērtību.

Ieteikums: Likumprojekts īstenojams pakāpeniski 3 gadu laikā, ar regulāru monitoringu un sabiedrības iesaisti.


 Institūciju Funkciju Matrica Preventīvās Pārvaldības Ieviešanai

Valsts institūciju līmenis

Institūcija

Galvenie pienākumi

Atbildības jomas

Sadarbības partneri

Valsts kanceleja

Koordinē preventīvās pārvaldības politiku; uztur indikatoru sistēmu; sagatavo ikgadējo ziņojumu

Politikas koordinācija; indikatori; ceļa kartes izpildes uzraudzība

Ministrijas, pašvaldības, ekspertu padome

Iekšlietu ministrija

Monitorē sociālos un uzvedības riskus; nodrošina preventīvu drošības analīzi

Sabiedriskā drošība; krīžu agrīnā novēršana

Valsts policija, pašvaldības, NVO

Labklājības ministrija

Īsteno kopienu un sociālās drošības atbalsta programmas

Sociālā politika; atbalsta sistēmas

Pašvaldības, NVO, kopienas

Izglītības un zinātnes ministrija

Integrē preventīvās izglītības programmas; izstrādā metodiku

Izglītības saturs; skolotāju apmācības

Skolas, pašvaldības, pētnieki

Kultūras ministrija

Nodrošina informācijas kvalitātes standartus; veicina medijpratību

Informatīvā vide; sabiedrības izglītošana

Mediji, NVO, bibliotēkas

Tieslietu ministrija

Nodrošina juridiskos pamatus preventīvai pārvaldībai; ētikas standartu ieviešana

Normatīvie akti; tiesiskums

Valsts kanceleja, Saeima

Pašvaldības un kopienu līmenis

Institūcija / struktūra

Galvenie pienākumi

Atbildības jomas

Sadarbības partneri

Pašvaldības

Izveido kopienu padomes; nodrošina vietējo preventīvo programmu, iniciatīvu īstenošanu

Kopienu politika; vietējā koordinācija

Kopienu padomes, NVO, iedzīvotāji

Kopienu padomes

Uzrauga lokālos riskus; sniedz rekomendācijas; īsteno preventīvos projektus

Sociālā saliedētība; līdzdalība

Pašvaldība, vietējās organizācijas

Ekspertu struktūras

Institūcija

Galvenie pienākumi

Atbildības jomas

Sadarbības partneri

Preventīvās pārvaldības ekspertu padome

Metodiski uzrauga sistēmu; sniedz ieteikumus valdībai; izvērtē indikatoru mērījumus

Stratēģiskā vadība; ekspertīze

Valsts kanceleja, ministrijas

Citi partneri

Institūcija

Galvenie pienākumi

Sadarbības jomas

Partneri

NVO

Realizē sociālās un kopienu programmas; iesaistās dialogā

Sabiedrības iesaiste; izglītošana

Pašvaldības, ministrijas

Akadēmiskās institūcijas

Sniedz zinātniski pamatotas atziņas; attīsta indikatoru metodoloģiju

Pētījumi; dati

Ministrijas, ekspertu padome

Mediji

Nodrošina objektīvu informāciju; jēgpilni izskaidro preventīvo politiku

Informatīvā vide

Kultūras ministrija, NVO


PREVENTĪVĀS PĀRVALDĪBAS MODEĻA  IEVIEŠANAS CEĻAKARTE

 

I. STRATĒĢISKAIS POSMS (0–6 mēneši)

Mērķis: nodrošināt politisko pamatu, institucionālo ietvaru un kopīgo izpratni

1. Valstiska līmeņa lēmums par modeļa ieviešanu

Atbildīgie: Ministru kabinets, Tieslietu ministrija, Iekšlietu ministrija, Kultūras ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija
Soļi:

  • pieņemt valdības lēmumu par preventīvās pārvaldības sistēmas izveidi;
  • definēt sabiedrības sociālo stabilitāti & saliedētību kā nacionālās drošības sastāvdaļu;
  • noteikt institucionālo atbildību (galvenais koordinācijas centrs).

Rezultāts:
→ valsts apņemas veidot empātisku, preventīvu un vienotībā balstītu politiku.

2. Starpresoru darba grupas izveide

Atbildīgie: Valsts kanceleja
Soli:

  • piesaistīt psihologus, sociologus, kopienu ekspertus, MI analītiķus,
  • izstrādāt tehniskos standartus un indikatoru sistēmu,
  • definēt risku un kapacitātes mērīšanas rīkus.

Rezultāts:
→ profesionāls rāmis vienotai izpratnei un datu interpretācijai.

3. Vienotības un aktivizācijas komunikācijas satvars

Atbildīgā: Kultūras ministrija, piesaistītie: NVO, Latvijas Sabiedriskā medija ziņu portāls, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, sabiedriskie mediji.
Soļi:

  • izveidot vienotu naratīvu, kas stiprina cilvēcības, savstarpējās cieņas, pašapziņas un kopības sajūtu,
  • izplatīt emocionālās inteliģences izcilības piemērus un formēt sabiedrībā cienījamu cilvēku pieredzes stāstu bibliotēku, vizuāli viegli uztveramas un saprotamas infografikas, video,
  • definēt komunikācijas principus: cieņa, uzticība, labsirdība, empātija, emocionālā inteliģence.

Rezultāts:
→ sabiedrībā parādās skaidrs, vienojošs priekšstats par cilvēku vienotības spēku, par kopīgā sabiedrības labuma  mērķa aprisēm.

II. SISTĒMAS IZVEIDES POSMS (6–18 mēneši)

Mērķis: izveidot praktiskas sistēmas, platformas un rīkus, kas nodrošina preventīvo pārvaldību

4. Digitālās līdzdalības un risku monitoringa platforma

Atbildīgie: VARAM, IZM, tehnoloģiju partneri
Komponentes:

  • kopienu līdzdalības rīks (konstatēt problēmas, piedāvāt risinājumus),
  • sociālās pašapziņas, pašrealizācijas, saliedētības indikatori,
  • sabiedrības progresa atskaites panelis,
  • digitālie “ panākumu & mazo uzvaru” stendi.

Rezultāts:
→ sabiedrība iegūst vienotības izjūtu, apzina savu ietekmi un reālo spēku, uzskatāmi redz kopējos panākumus.

5. Kopienu līmeņa preventīvās pārvaldības padomju izveide

Atbildīgie: Pašvaldības
Uzdevumi:

  • aktivizēt visus rīcībspējīgos iedzīvotājus, ieskaitot seniorus, jauniešus, uzņēmējus,
  • izstrādāt un piedāvāt lokāli sociāli nozīmīgas, bet dinamiskā tempā realizējamas iniciatīvas,
  • ieviest cieņpilna dialoga un empātijas kultūras etalonus vietējā līmenī,
  • kartēt sociālās vides riskus.

Rezultāts:
→ kopienas kļūst par sabiedrības stabilitātes un spēka pamatu.

6. Mentoru–atbalsta ķēžu sistēma

Atbildīgie: pašvaldības, piesaistītas NVO struktūras
Darbības:

  • sagatavot sabiedriskos mentorus (cieņpilnas komunikācijas, empātijas, dialoga kultūras apmācība),
  • iesaistīt mentorus jauno apmācībā,
  • radīt drošu vidi, kas mazina bailes no sociāli atbildīgas rīcības.

Rezultāts:
→ cilvēki jūtas bezbailīgi, atbalstīti, uzmundrināti un iedrošināti iesaistīties sociālās aktivitātēs.

7. Institucionālie priekšnosacījumi empātiskai preventīvajai pārvaldībai

Atbildīgie: Valsts kanceleja, ministrijas        

  • ieviest prasību par 1–2–3 iesaistes ceļvedi (datu analīze un izvērtēšana, stratēģijas izstrāde,  ierosmes ieviešana) visām politikas iniciatīvām,
  • nodrošināt skaidri saprotamas, vizualizētas lēmumu pieņemšanas shēmas,
  • noteikt iedzīvotāju emocionālās reakcijas indikatoru.

Rezultāts:
→ politika kļūst saprotama, cilvēciska, tā uztur un nodrošina sabiedrības uzticību.

III. PILNĀS IEVIEŠANAS POSMS (18–36 mēneši)

Mērķis: iedarbināt modeli visos sabiedrības slāņos un nostiprināt sabiedrības vienotību

8. Humānisma, nacionālās vienotības un pašapziņas kampaņas organizācija

Atbildīgā: Kultūras ministrija; iesaistīti Latvijas Sabiedriskā medija ziņu portāls, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, sabiedriskie mediji.
Saturs:

  • emocionāli pieredzes vēstījumi par vienotībā gūtajiem panākumiem & uzvarām,
  • dokumentāli video par vienotības spēka rezultējošo ietekmi uz valsts progresu,
  • sabiedrības locekļu līdzdalības izcilības & vienotības simbolikas popularizēšana,
  • lokālo kopienu sasniegumu akcentēšana.

Rezultāts:
→ sabiedrība saņem pozitīvu emocionālo impulsu un iegūst pašticību saviem neizsmeļajamiem spēkiem.

9. Vienotībā panākto sasniegumu & uzvaru cildināšana

Atbildīgie: Pašvaldības, ministrijas, Latvijas Sabiedriskā medija ziņu portāls, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, sabiedriskie mediji.
Soļi:

  • regulāri publicēt sociālo aktivitāšu rezultējošo                     sasniegumu infografikas, video, rakstus, intervijas.
  • katrā pašvaldībā nodrošināt uzskatāmu “kolektīvā   darba rezultātu atspoguļojoša skaitītāja” pielietošanu,
  • digitālā platforma, kura attēlo sociālā  progresa indikatorus reāllaikā.

Rezultāts:
→ vienotības spēks kļūst redzams, izmērāms un motivējošs.

10. Risku un kapacitātes cikliskā analīze

Atbildīgie: Valsts kanceleja, piesaistītie pētniecības institūti
Darbības:

  • regulārs iedzīvotāju saliedētības un sociālās psiholoģijas audits,
  • preventīvās politikas novērtējuma ziņojumi,
  • sociālās integrācijas un situatīvo draudu kartēšana reāllaikā.

Rezultāts:
→ valsts spēj laikus novērst gan riskus, gan stagnācijas draudus.

IV. ILGTSPĒJAS POSMS (3 gadu perspektīvā)

Mērķis: padarīt preventīvās pārvaldības modeli par pastāvīgi funkcionējošu humānās demokrātijas valsts iekārtas pamatbalstu.

11. Preventīvās pārvaldības likums:

  • definē sabiedrības sociālās drošības prasības un tām atbilstošos indikatorus;
  • nosaka preventīvās pārvaldības modeļa ieviešanas ceļa karti  par valsts politikas īstenošanas vadlīniju;
  • formulē cieņpilna dialoga standartus valsts pārvaldē un savstarpējā komunikācijā;
  • apstiprina kopienu padomju finansējuma avotus.

12. Integrācija izglītības sistēmā

Soļi:

  • mācību materiāli par dialogu kultūru, par empātijas lomu cilvēku jēgpilnā komunikācijā, par sociālās saliedētības svarīgumu un personisko atbildību par savas rīcības & izvēles sekām;
  • jauniešu iesaiste līdzdalības projektos;
  • kritiskās domāšanas un preventīvo spēju apgūšanas kursi.

13. Pastāvīga sabiedriskās vienotības stiprināšanas programma

Komponentes:

  • regulāri kopības veicināšanas pasākumi & svētki un saliedētības rituāli;
  • tautas vienotības simbolika;
  • cilvēku uzņēmības, mērķtiecības, gribasspēka piemēru, dzīves ceļā gūtās pieredzes stāstu arhīvs;
  • ikgadēja domu biedru tikšanās humānās demokrātijas & empātiskās sabiedrības konferencē.

🌟 CEĻA KARTES KOPSAVILKUMS

Šī ceļa karte piedāvā veicināt un nodrošināt:

politisko gribu
jēgpilnu institucionālo struktūru
sabiedrības iesaistes instrumentus
motivācijas un vienotības mehānismus
preventīvās drošības indikāciju uztveri
nepārtrauktu progresu un  aktuālu atgriezenisko saiti

Tā praktiski materializē ideju par valsts mēroga, cilvēkcentrētu, empātisku un humānismā vienotu pārvaldības sistēmas radīšanu, kur visi  sociāli aktīvie sabiedrības pārstāvji kļūst par pilntiesīgiem savas dzīves vides veidotājiem, pašapzinīgiem pilsoņiem, kuri sekmīgi pārvarējuši   politiskās apātijas & pasivitātes sindromu.


PREVENTĪVĀS PĀRVALDĪBAS MODEĻA IEVIEŠANAS RISKU ANALĪZE

 

 Risku kategorijas

Riski sadalīti 5 grupās:

1.    politiskie,

2.    institucionālie,

3.    finanšu,

4.    sociālie,

5.    tehnoloģiskie un datu drošības.

Katram riskam norādīts:

  • Ietekmes līmenis (I): zems / vidējs / augsts
  • Varbūtība (V): zema / vidēja / augsta
  • Riska līmenis (R): I × V
  • Mazināšanas pasākumi (M)

 

Riska matrica

1. Politiskie riski

Risks

I

V

R

Mazināšanas pasākumi

Politiskās gribas trūkums ilgtermiņa preventīvai politikai

Augsts

Vid.

Augsts

Politiskās komunikācijas stratēģija; regulāri publiskie ziņojumi; starpministriju vienošanās

Valdības maiņa un prioritāšu nobīde

Vidējs

Augsts

Vidēji-augsts

Ceļa karti nostiprināt normatīvajos aktos; Izveidot neatkarīgu uzraudzības padomi

Pretestība no populistiskiem spēkiem, kas uzbrūk „empātiskai politikai”

Vidējs

Vidējs

Vidējs

Sabiedrības izglītošanas kampaņas; skaidrojumi komisijās; atklāta datu publicēšana

 

2. Institucionālie riski

Risks

I

V

R

Mazināšanas pasākumi

Nepietiekamas kapacitātes dažās ministrijās

Vidējs

Augsts

Augsts

Kapacitātes stiprināšanas plāns; apmācības; kopīgi rīcības protokoli

Pašvaldību nevienlīdzīga sagatavotība kopienu padomju ieviešanai

Augsts

Vidējs

Augsts

Detalizēta metodika; reģionālie konsultanti; bāzes finansējums

Valsts pārvaldē saglabājas „reaktīvā domāšana”

Augsts

Vidējs

Augsts

Preventīvās kultūras ieviešanas programma; motivācijas sistēma iestādēm

 

3. Finanšu riski

Risks

I

V

R

Mazināšanas pasākumi

Budžeta samazinājums ekonomisko svārstību dēļ

Vidējs

Vidējs

Vidējs

ES fondu līdzfinansējums; prioritāšu noteikšana Saeimā

Kopienu padomēm piešķirtie līdzekļi netiek izmantoti efektīvi

Vidējs

Vidējs

Vidējs

Caurspīdīguma standarti; ikgadēji auditi; atklāts projektu konkurss

Ilgtermiņa finansējums nav garantēts

Vidējs

Vidējs

Vidējs

Preventīvās sistēmas iekļaušana vidēja termiņa budžetā

 

4. Sociālie un sabiedriskās uzticēšanās riski

Risks

I

V

R

Mazināšanas pasākumi

Sabiedrības daļa neizprot preventīvās politikas būtību

Vidējs

Augsts

Augsts

Vienkārši skaidrojumi, video, infografika pilsoniskās izglītības stiprināšana

Kopienu padomes netiek pietiekami apmeklētas iedzīvotāju pasivitātes dēļ

Vidējs

Vidējs

Vidējs

Motivācijas mehānismi; mikrogranti; publiskā atzinība iesaistītajiem

Dezinformācijas kampaņas mēģina diskreditēt preventīvo modeli

Augsts

Vidējs

Augsts

Proaktīva komunikācija; mierīga, caurspīdīga datu publicēšana

 

5. Tehnoloģiskie un datu drošības riski

Risks

I

V

R

Mazināšanas pasākumi

Digitālās platformas tehniskas kļūdas

Vidējs

Vidējs

Vidējs

Testēšanas cikli; rezerves risinājumi; pakalpojumu līmeņa līgums (SLA)

Datu drošības incidenti

Augsts

Zems–vidējs

Vidējs

GDPR atbilstība; šifrēšana; drošības audits

Indikatoru sistēmas datu nepietiekamība

Vidējs

Vidējs

Vidējs

Datu apmaiņas līgumi; tiešsaistes integrācijas ar nozaru sistēmām

 

 ALTERNATĪVIE IEVIEŠANAS SCENĀRIJI

 

Scenārijs A: Pilna apjoma ieviešana (optimālais)


Laiks: 3 gadi
Raksturojums: Visi preventīvās pārvaldes modeļa elementi tiek ieviesti vienlaikus, pilnā apmērā.

Ieguvumi:

  • Vienota sistēma visā valstī.
  • Maksimāls preventīvais efekts.
  • Spēcīga ietekme uz demokrātisko kultūru.

Riska līmenis:

Vidēji augsts (sistēma ir komplekss projekts)

Nepieciešamais finansējums:

10,2 miljoni EUR (3 gados),

  • 5,7 miljoni gadā uzturēšanai

 

Scenārijs B: Pakāpeniska ieviešana (drošākais)


Laiks: 5 gadi
Raksturojums: Likuma elementi tiek ieviesti trīs kārtās:

1.    Indikatoru sistēma + koordinācijas centrs

2.    Kopienu padomes + izglītības programmas

3.    Digitālā platforma + pilna institucionālā funkciju integrācija

Ieguvumi:

  • Samazina politisko pretestību,
  • Labāka pielāgošanās institūciju kapacitātei,
  • Budžeta izdevumi sadalās vienmērīgāk.

Riska līmenis:

Vidējs (dabiska adaptācija)

Finanses:

  • Pirmie 3 gadi: 6–7 miljoni

5.gads: pilnā apjomā

 

Scenārijs C: Minimālā ieviešana (konservatīvs)


Laiks: 3 gadi
Raksturojums: Tiek ieviesti tikai būtiskākie likuma elementi:

  • Indikatoru sistēma,
  • Valsts amatpersonu apmācības,
  • Preventīvās pārvaldības komunikācijas standarti.

(Tiek atlikta kopienu padomju sistēmas un digitālās platformas izveide.)

Ieguvumi:

  • Minimāli izdevumi.
  • Minimizēta politiskā pretestība.

Riska līmenis:

Vidējs–augsts, jo:

  • zūd kopienu faktiskais spēks,
  • nenotiek iedzīvotāju iesaiste,
  • vairums risinājumu paliek centralizēti.

Finanses:

~3 miljoni EUR ieviešanai

 

Scenārijs D: Pilotprojekts (eksperimentālais)


Laiks: 2 gadi
Raksturojums: Tiek izvēlētas 3 pašvaldības + 2 ministrijas, kurās izmēģina:

  • kopienu padomes izveidošanu un darbību,
  • dialoga standartus,
  • indikatoru mērījumus.

Pēc pilotprojekta pabeigšanas tiek izvērtēti rezultāti un lemts par turpmāko.

Ieguvumi:

  • Elastīgs, drošs, pierādījumos balstīts process.
  • Var koriģēt kļūdas pirms valsts mēroga ieviešanas.

Riska līmenis:

Zems

Finanses:

1–1,5 miljoni EUR

  IETEIKUMS

Ņemot vērā:

  • preventīvās parvaldības modeļa nozīmīgumu un ietekmes mērogu,
  • sabiedrības un institūciju gatavību,
  • ekonomiskos apstākļus,
  • nepieciešamību saglabāt politisko konsensu,

Šobrīd  sociāli mazāk riskantākais ir Scenārijs B (pakāpeniska ieviešana), kas nodrošina optimāli sabalansētu risinājumu.