Humānās demokrātijas preventīvās pārvaldības arhitektūra (HED-PPA)

 

Humānās demokrātijas preventīvās pārvaldības arhitektūra (HED-PPA)

 

I. PĀRVALDĪBAS SISTĒMAS TRIĀDE

Visa arhitektūra balstās uz savstarpēji integrētu kodolu triādi:

1. Normatīvais kodols

➡ KOIS (Konstitucionālās un ētiskās atbilstības sistēma)

• universiālo cilvēktiesību hartas  ietvaros nosaka “ko drīkst /ko nedrīkst”;
• garantē vispārējo  cilvēktiesību un demokrātijas principu ievērošanu;
• darbojas kā sistēmas “sirdsapziņa”.

2. Analītiskais kodols

➡ SAP–MI (Situācijas analīze un prognozēšana, izmantojot mākslīgo intelektu)

• identificē riskus/draudus pirms tie materializējas,
• analizē sociālās uzvedības, politiskos un institucionālos signālus,
• darbojas kā “agrīnās brīdināšanas nervu sistēma”.

3. Operatīvais kodols

➡ Preventīvās aizsardzības sistēma (MI + CLRI + KOIS)

• nodrošina situācijai atbilstošu racionālu rīcību,
• ietver:
• MI (monitorings),
• CLRI (cilvēktiesību nodrošināšanas instrumenti),
• KOIS validāciju.

II. STRUKTURĀLO MODUĻU INTEGRĀCIJA

1. KOIS paplašinātā struktūra (centrālais rāmis)

KOIS kļūst par virsstruktūru, kurā integrējas:

🔹 HKP (Humānās kompetences platforma)

• politiķu un ierēdņu vērtību/kompetenču audits,
• empātijas, sociālās atbildības, spriestspējas novērtējums,
• sasaiste ar uzvedības risku modeli.

🔹 AAL (Atbildības algoritmiskā loģika)

Katram lēmumam tiek definēts atbildīgais un realizēta lēmuma rezultātu izsekojamība/ietekme. Tādā veidā nodrošinot nenovēršamu atbildību par savu rīcību un tās sekām.

➡ Rezultāts: KOIS kļūst par humānisma vērtībās iedibinātu  ētiski-juridisku operētājsistēmu valstij.

2. SAP–MI sistēma (emocionāli inteliģentais slānis)

SAP–MI integrē:

🔸 Uzvedības risku pārvaldību

• sabiedrības polarizācija,
• manipulatīvā ievainojamība,
• līderu psiholoģiskie predikatīvi profili.

🔸 Politikas risku analīzi

• lēmumu ietekme uz:
• demokrātijas stiprināšanu,
• sociālo  uzticēšanos,
• cilvēktiesību ievērošanu.

🔸 Institucionālo risku monitoringu

• izpildes disciplīna,
• korupcijas signāli,
• atbildības dispersija/izkliede.

➡ SAP–MI ģenerē:

• agrīnos brīdinājumus,
• rīcības scenārijus,
• riska indeksus.

3. Preventīvās aizsardzības sistēma

Šeit notiek pāreja no analīzes uz rīcību:

Komponentes:

• MI monitorings → nepārtraukta datu plūsma,
• CLRI instrumenti → juridiska, politiska, komunikatīva reakcija,
• KOIS validācija → pārbauda atbilstību.,

➡ darbojas kā demokrātijas imūnsistēma

III. VALSTS PREVENT ĪVĀS PĀRVALDES IEKĀRTA

1. Preventīvās pārvaldības modelis

Apvieno trīs dimensijas:

Uzvedības riski

• vēlētāju izvēles kvalitāte,
• politiskās elites/augstāko amatpersonu  motivācijas dominantes,
• dezinformācijas ietekme.

Institucionālie riski

• lēmumu neizpilde,
• koordinācijas trūkums,
• politiskās atbildības vājums.

Normatīvie riski

• novirzes no demokrātijas principiem/vērtībām,
• cilvēktiesību pārkāpumi.

➡ visi šie dati ieplūst SAP–MI sistēmā

2. Institucionālās atbildības platforma

Tā balstās AAL un īsteno atbildības algoritmisko loģiku.

Funkcijas:

• valdības lēmumu izpildes monitorings,
• atbildības kartēšana reāllaikā,
• publiska caurskatāmība.

➡ rezultāts:
novērsti mēģinājumi paslēpties no sociālās atbildības par savas rīcības/bezdarbības sekām

IV. SOCIĀLAIS LĪMENIS

Gudra vēlētāja izvēles ceļakarte integrēta kā sabiedrības interfeiss ar sistēmas komponentēm:

1. Informācijas kvalitātes filtrs

• SAP–MI validēta informācija,
• dezinformācijas detekcija.

2. Pretendentu/kandidātu uz tautas uzticības saņemšanu profils (HKP - humānās kompetences platformas dati)

• kompetence/vadītprasme,
• emocionālā inteliģence,
• empātija,
• līdzšinējā atbildības vēsture.

3. Riska indikatori

• populisma līmenis,
• manipulācijas pazīmes.

➡ rezultāts:
no impulsīva rakstura emocionālas izvēles → uz objektīvā informācijā iedibinātu un vēlētāju patiesajām interesēm atbilstošu izvēli.

V. DATU UN LĒMUMU PLŪSMA

1.    Sabiedrība + institūcijas → droši dati.

2.    SAP–MI → analīze un prognoze.

3.    KOIS → ētiskā/juridiskā validācija.

4.    Preventīvā sistēma → sociāli atbildīga rīcība.

5.    AAL → atbildības fiksācija.

6.    HKP → cilvēkfaktora kvalitātes vērtējums.

7.    Atgriezeniskā saite → sistēmas tālākā pilnveidošana.

➡ rezultātā izveidota humānisma vērtībās sakņota, demokrātiska un organiski vienota valsts pārvaldes sistēma.

VI. ARHITEKTŪRAS KOPSAVILKUMS

Tas reducējams uz 5 slāņiem:

1.    Normatīvais (KOIS).

2.    Analītiskais (SAP–MI).

3.    Operatīvais (MI + CLRI).

4.    Institucionālais (AAL + pārvaldība).

5.    Sabiedriskais (vēlētāja ceļakarte).

 VII. KRITISKAIS VĒRTĒJUMS

Galvenie riski:

• jāpārvar daudzos no mums mītošā neizpratne/aizspriedumainība pret MI pilnvērtīgu ienākšanu dzīvē,
• jāierobežo iepējamās centralizācijas pārmērības,
• jānovērš  jebkuri centieni izmantot MI manipulatīvos nolūkos,
• jāievēro politiskas instrumentalizācijas samērīgums,
• jālikvidē jebkuri pie varas esošo subjektu/diktatoru izsenis lolotie centieni izveidot “vispārējas pārraudzības valsts iekārtu” savas varas saglabāšanas nolūkā.

Obligātie drošības mehānismi:

• neatkarīga KOIS uzraudzība,
• algoritmu auditējamība,
• sabiedrības līdzdalība,
• varas decentralizācija.

VIII. STRATĒĢISKAIS IEGUVUMS

Šāda arhitektūra, korekti/pareizi realizēta, garantē:

• pāreju no formālas, reaktīva darbības rakstura demokrātijas uz preventīvu, humānisma vērtībās dibinātu demokrātiju,
• cilvēkfaktora sekmīgu integrāciju moderno tehnoloģiju vidē
• sociālās atbildības/uzticēšanās strauju kāpumu,
• manipulāciju telpas minimizēšanu.

 

DEMOKRĀTIJAS PREVENTĪVĀS PĀRVALDĪBAS SISTĒMAS ORGANIZĀCIJAS CEĻAKARTE LATVIJAI

 

Piedāvāto sistēmu nevar ieviest ar vienu likumu vai vienu projektu. Ja mēģinās to darīt “vienā rāvienā”, tā izgāzīsies gan politiski, gan institucionāli. Tāpēc piedāvāju pakāpenisku, politiski reālistisku ieviešanas ceļu Latvijai.

Zemāk ir strukturēts 6 fāžu ieviešanas modelis, kur katra nākamā fāze balstās uz iepriekšējās leģitimitāti un sasniegtajiem rezultātiem.

SĀKUMFĀZE — KONCEPTUĀLĀ LEĢITIMĀCIJA (1–6 mēneši)

Šī ir kritiskākā fāze. Ja šeit pieļauj kļūdas, tad viss projekts ir nostopēts, kļūst politiski toksisks.

Mērķis:

Aktīvas, tolerantas, saprātīgas, izsmeļoši izskaidrojošas komunikācijas rezultātā gādāt, lai šis piedāvājums netiek vulgarizēts par “kontroles instrumentu”. Apliecināt/izskaidrot, ka tas ir efektīvs valsts pārvaldes organizācijas mehānisms demokrātijas humāno iezīmju konsolidācijai un cilvēciskā  aspekta stiprināšanai digitalizācijas laikmetā.

Galvenās darbības:

Konceptuālā dokumenta “Demokrātijas preventīvās pārvaldības modelis Latvijā” analītiska iztirzāšana.

• ekspertu grupa:
• juristi,
• sociologi,
• IT/MI speciālisti.
• sabiedriskā apspriešana.

Institucionālais enkurs:

• Inicatīvu atbalsta vairākas/kaut vai kāda no valsts augstākajām amatpersonām  un virza vismaz viena no partijām,
• Saeimas līmenis,
• Ministru Kabinets, Valsts kanceleja,
•  Mediju telpa.    

Rezultāts:

✔ cilvēkiem pievilcīga, politiski interesanta/pieņemama iniciatīva.
✔ pārliecība, ka modelis veido labvēlīgus apstākļus humānās demokrātijas progresam, cilvēku izaugsmei un līdz ar to visas valsts uzplaukumam, neradot apdraudējumu pilsoniskās sabiedrības brīvībām/tiesībām.

1. FĀZE — KOIS PAMATU IZVEIDE (6–18 mēneši)

Bez tās visa pārējā sistēma ir apdraudēta.

Mērķis:

izveidot ētiski-juridisko mugurkaulu.

Galvenās darbības:

• KOIS normatīvais ietvars  ar cilvēktiesību validācijas mehānismu.
• AAL (atbildības loģikas) prototips.
•  Pilotprojekta ralizācija vienā no ministrijām.

Iesaistītās institūcijas:

• Satversmes tiesa,
• Tieslietu ministrija.

Rezultāts:

✔ atbilstoši Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas prasībām noteikts “ko drīkst / ko nedrīkst”,
✔ uzsākta sociālās atbildības digitalizācija.

2. FĀZE — SAP–MI ANALĪTISKĀ SLĀŅA PILOTS (12–24 mēneši)

Te sākas “inteliģences loģika” kontrolētā vidē.

Mērķis:

testēt agrīnās brīdināšanas sistēmu bez politiska riska

Galvenās darbības:

• statistisko un sabiedriskās domas indikatoru datu integrācija,
• uzvedības risku modeļi,
• lokāls pilotprojekts par, piemēram, dezinformācijas analīzi.

Iesaistītie:

• Centrālā statistikas pārvalde,
• Zinātņu akadēmija, Latvijas Universitāte.

Rezultāts:

✔ pirmo riska indikatoru izvērtējums,
✔ apliecinājums, ka sistēma sekmīgi funkcionē.

3. FĀZE — PREVENTĪVĀS AIZSARDZĪBAS SISTĒMAS PILOTS (18–36 mēneši)

No analīzes → uz rīcību.

Mērķis:

izveidot demokrātijas “imūnsistēmu”

Galvenās darbības:

• Vadītprasmes/Līderības Risku Indeksa (CLRI) noteikšanas instrumentu pielietošana:
• juridiskā reakcija,
• komunikācijas reakcija,
• MI asistēta monitoringa sistēma.
• KOIS validācijas slānis reālās situācijās.

Iesaistītie:

• Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
• Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.

Rezultāts:

✔ sistēma spēj adekvāti reaģēt, ne tikai analizēt,
✔ pirmie preventīvie efekti.

4. FĀZE — INSTITUCIONĀLĀS ATBILDĪBAS PLATFORMA (24–42 mēneši)

Šeit sākas sen gaidītās reālpolitikas pārmaiņas, atbilstoši dgitalizācijas laikmeta prasībām.

Mērķis:

Panākt savlaicīgu, sociāli atbildīgu un  vispusīgi argumentētu valdības & valsts institūciju   rīcību.

Galvenās darbības:

·         AAL pilnvērtīga ieviešana, kad katram lēmumam → savs/savi atbildīgie,

·          valdības lēmumu izpildes informācijas panelis (dashboard),

·         publiskā piekļuve oficiālajiem datiem.

Iesaistītie:

• Valsts kontrole.
• Ministru kabinets.

Rezultāts:

✔ “sociāli atbildīgas lēmumkultūras” aizsākums.
✔ politiskās sekas kļūst publiski izsekojamas un minimizējamas/novēršamas.

5. FĀZE — SABIEDRĪBAS INTEGRĀCIJA (36–60 mēneši)

Bez tā visa sistēma riskē saglabāt elitāru raksturu.

Mērķis:

aktivizēt/darīt sabiedrības vairākumu par rīcībspējīgu sistēmas dalībnieku.

Galvenās darbības:

• Gudrā vēlētāja platforma:
• kandidātu profili (HKP dati) ,
• riska indikatori.
• izglītības programmas:
• kritiskā domāšana,
• medijpratība.
• sociālo datu plaša pieejamība.

Iesaistītie:

• Izglītības un zinātnes ministrija.
• Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.

Rezultāts:

✔ informēts vēlētājs,
✔ krasi samazināta manipulējamība.

6. FĀZE — PILNA SISTĒMAS INTEGRĀCIJA (5+ gadi)

Kad viss sāk darboties kā vienots organisms.

Mērķis:

izveidot pašregulējošu humānās demokrātijas ekosistēmu.

Galvenās darbības:

• visu moduļu integrācija,
• starptautiskā sadarbība,
• nepārtraukta MI apmācība/uzraudzība.

Iesaistītie:

• Latvijas Republika.
• Eiropas Savienība.
• OECD, ANO.

Rezultāts:

✔ radīta sociāli atbildīga, loģiski organizēta un sekmīgi funkcionējoša Humānās demokrātijas preventīvās pārvaldības  kompleksa sistēma, 
✔ globāli eksportējams modelis. 

3 soļu plāns

Latvijas virzība uz transformācijas elites dominanci valsts pārvaldē

 

Šāda virzība ir iespējama, ja modernizē/modificē atlases mehānismus, motivācijas sistēmu un lēmumu pieņemšanas vidi.

1. solis — Lēmumu kvalitātes sistēmiska izvērtēšana un rezultātu atklātība

Mērķis:

Pāriet no “viedokļu politikas” uz izmērāmu pārvaldības kvalitāti

Ievieš:

1.1. Valsts institūciju “Lēmumu kvalitātes paneli”:

• ministriju un Saeimas lēmumu ex-post analīze,
• 3 rādītāji katram lēmumam:
• efektivitāte,
• ilgtermiņa ietekme,
• grūti prognozējamu seku risks.

1.2. Politikas rezultātu publiskie KPI

• ne tikai “ko darījām”, bet:
• ko tas uzlaboja sabiedrībā,
• kā no tā mainās/mainījās produktivitāte, uzticība, demogrāfija.

1.3. CLRI institucionālais monitorings

• nevis politiķu “vērtēšana”, bet:
• politiķu uzvedības modeļu analīze,
• agrīnā brīdināšana par sistēmiskiem riskiem.

Efekts:

➡️ politika beidzot kļūst caurskatāma pēc rezultāta (ne tikai retorikas līmenī)

2. solis — Vadītprasmes profesionāļu, pārmaiņu virzītājspēku izvēles sistēmas modernizācija

Mērķis:

Pāriet no “partiju lojalitātes” uz kompetences un uzvedības atlasi.

Ievieš:

2.1. Politiskās karjeras “kompetences sliekšņus”

Pirms augsta amata jāapliecina sava kompetence:

• krīžu simulācijas tests,
• budžeta modelēšanas tests,
• ētikas un interešu konflikta audits,
• komunikācijas un konflikta vadības simulācija.

2.2. “Transformācijas līderu rezerves korpuss”

• valsts mēroga talantu programma, kura iekļauj:
• ekonomistus, sistēmanalītiķus,
• inženierus,
• datu analītiķus,
• drošības ekspertus,
• sociālos inovatorus.

2.3. Rotācijas princips pārvaldē

• ministriju organizēta regulāra profesionāļu savstarpēja plūsma,
• samazina “iesēdēšanās” sekas, rutīnas negatīvo efektu.

Kopefekts:

➡️ elite kļūst mazāk ieciklēta politikā, bet vairāk kompetenču balstīta.

3. solis — Transformācijas stimulēšanas sistēma

Mērķis:

Mainīt motivāciju no “ilgizdzīvošanas politikā” uz “valsts vispusīgas attīstības  nosacījumu radīšanu/nodrošināšanu”.

Ko ievieš:

3.1. “Valsts transformācijas bonusi”

• amatpersonām atalgojuma daļa tiek saistīta ar:
• profesionalitātes kvalitatīvas izaugsmes rezultātiem,
• investīciju pieaugumu,
• demogrāfijas stabilizāciju,
• birokrātijas samazinājumu u.tml.

3.2. Stratēģisko reformu “turbo režīms”

• ātrāks/dinamiskāks likumdošanas process,
• pilotprojektu pielietošana, lai veiktu aprobāciju pirms plaša mēroga ieviešanas,
• sistēmātiska uzraudzība/ikgadēja revīzija.

3.3. “Neveiksmju drošās telpas” princips

• atļaut kontrolētus lokālpolitikas eksperimentus,
• piemērot sankcijas/sodīt nevis par inovatīvu mēģinājumu, bet par:
• caurskatāmības trūkumu,
• iepriekšējās pieredzes ignoranci.

Efekts

➡️ politika kļūst saprātīgi eksperimentāla, nevis konservatīvi stagnējoša

Sistēmiskais rezultāts (CLRI efekts)

Ja visi 3 soļi tiek vienoti īstenoti, tad :

Dimensija	Izmaiņa
Kompetence	↑ būtiski pieaug
Uzticība	↑ pakāpeniski nostiprinās
Stagnācija	↓samazinās
Populisms	↓ zaudē ietekmi
Reformu ātrums	↑strauji pieaug
Sociālā progresa orientācija	↑↑ kļūst par rīcības vadmotīvu

un mērķi

Transformācijas finālrezultāts

Metamorfoze no “politiskās stabilitātes uzturēšanas elites stāvokļa” uz “progresīvas sociālās transformācijas elites statusu”.

Svarīga piebilde

Šis modelis neprasa revolūciju, bet gan tas prasa:

• vadītāju atlases kritēriju modernizāciju,
• sociāli ekonomisko datu plašu izmantošanu politikā,
• motivācijas sistēmas pārbūvi,
• institucionālu drosmi.

Kopsavilkums

Latvijas valsts pārvalde progresa vārdā transformējas, nevis vienkārši nomainot cilvēkus, bet gan mainot kārtību, kā viņi tiek izvēlēti, novērtēti un motivēti teicami darboties varas sistēmā.

 

KOIS + CLRI valsts pārvaldības arhitektūra

     (Humānās demokrātijas digitālās pārvaldības modelis)

Pamatideja

KOIS = sistēma, kas ar MI iesaisti organizē datos balstītu pārliecinoši argumentētu lēmumu telpu

CLRI =analītisko instrumentu kopums, kas objektīvi novērtē vadītprasmes/līderības kvalitātes risku ietekmi

Integrācijas princips

KOIS rekomendē “ko darīt un kā”, CLRI novērtē vadītprasmi, gūtos rezultātus un prognozē nepieciešamās korekcijas.

1. Vadības arhitektūras slāņi

1.1. Stratēģiskais slānis (CLRI + KOIS kodolstruktūra)

Funkcija:

Valsts attīstības perspektīvu definēšana un risku kontrole

Sastāv:

KOIS Stratēģiskais modulis:

• valsts attīstības mērķi (10–25 gadu periodā),
• politiku saskaņošana starp nozarēm,
• scenāriju modelēšana.

CLRI Stratēģiskais modulis:

• vadībprasmes/līderības riska monitorings,
• politiskās uzvedības analītika,
• sistēmisko noviržu detekcija.

Rezultāts:

➡️ sabiedrība/valsts “redz nākotnes perspektīvas” + “objektīvi prognozē līderu rīcības riskus”.

2. Lēmumu slānis (KOIS Decision Engine)

Funkcija:

Optimizēt politikas funkcionālo kapacitāti ar atbilstoši  strukturētu, uzticamu analītisko datu kopumu.

KOIS komponentes:

• politisko lēmumu variantīvas  simulācijas (pirms ieviešanas),
• ietekmes modelēšana (ekonomika, sociālā joma, drošība),
• scenāriju salīdzināšana,
• optimizācijas algoritmi.

CLRI funkcija:

• uzrauga vai īpaši filtrē  augsta sociālā riska politiskos lēmumus, 
• brīdina par impulsīviem vai populistiskiem lēmumiem.

Rezultāts:

➡️ “emocionāla politika” pārtop par “simulācijās testētu, risku drošu, politiku”.

3. Institucionālais slānis (Valsts pārvaldes KOIS)

Funkcija:

Valsts aparāta darbības koordinācija/optimizācija

KOIS moduļi:

• ministriju sniegto datu integrācija un analīze,
• starpnozaru koordinācija,
• budžeta efektivitātes modelēšana,
• publisko projektu izpildes uzraudzība/kontrole.

CLRI funkcija:

• identificē/lokalizē pārvaldības stagnācijas riskus,
• atklāj/analizē birokrātiskās inerces recedīvus,
• signalizē par kompetences izmaiņām/kritumu valsts institūcijās.

Rezultāts:

➡️ Tiek novērsta ministriju funkciju sadrumstalotība/darbības nosķirtība, un valsts pārvalde efektīvi strādā  kā vienota sistēma.

4. Cilvēkfaktora slānis (CLRI centrālais modulis)

Funkcija:

Politiskās un administratīvās elites uzvedības kvalitātes izraudzība/kontrole.

CLRI apakšmoduļi:

4.1. Vadītprasmes/līderības profils

• kompetence,
• empātija,
• kognitīvā elastība,
• integritāte.

4.2. Uzvedības riska modelis

• populisma signāli,
• polarizācijas rādītāji,
• impulsīvu lēmumu biežums.

4.3. Sistēmiskā ietekme

• kā konkrēti līderi ietekmē:
• uzticību valsts institūcijām,
• pārvaldes noturību/rezultativitāti,
• ekonomikas uzplaukumu.

Rezultāts:

➡️ konkrēto personu rīcības riski/rezultāti politiskās un administratīvās pārvaldes iekārtā kļūst objektīvi analizējami.

5. Sabiedrības uztveres slānis (KOIS Atgriezeniskās saites cilpa -  Feedback Loop)

Funkcija:

Sabiedrības reakcijas uzraudzīšana reālajā laikā

KOIS instrumenti:

• uzticības indeksi,
• sabiedriskā noskaņojuma analīze,
• digitālie līdzdalības kanāli,
• reģionālo datu plūsmas.

CLRI funkcija:

• nosaka, vai sabiedrības reakcija ir:
• racionāla,
• emocionāla,
• manipulēta.

Rezultāts:

➡️ pāreja no laikā distancētas  politiskās atbildības (vēlēšanas ik 4 gadus) uz konsekventu, sistēmisku politiķu rīcības uzraudzību un ieteikumiem par nepieciešamām demokrātiskajām korekcijām reāllaikā.

6. Agrīnās brīdināšanas sistēma (KOIS + CLRI)

Funkcija:

Automātiska risku identificēšana

Signāli:

• uzticības dinamikas dati,
• populisma straujš pieaugums,
• pārvaldes institucionālās efektivitātes kritums,
• vadītprasmes/līderības riska eskalācija,
• politikas kļūdu kumulācija.

Rezultāts:

➡️ valsts proaktīvi reaģē pirms krīzes, nevis reaktīvā manierē pēc notikušā fakta.

7. Sistēmas “smadzeņu” modelis

KOIS + CLRI vienoti nodrošina 3 funkciju īstenošanu:

1. Percepcija (informācijas interpretāciju saskaņā ar gūto pieredzi)

• KOIS: dati, realitāte, tautsaimniecība.
• CLRI: cilvēkfaktors, uzvedība.

2. Kognīcija (apmācības, izziņas, iztēles spējas)

• simulācija,
• scenāriji,
• risku analīze.

3. Regulācija

• korekcijas mehānismi,
• institucionālās brīdināšanas sistēmas.

8. Galvenais arhitektūras princips

KOIS optimizē sistēmu, bet CLRI aizsargā sistēmu no cilvēkfaktora kļūdām.

9. Ko tas maina valstī?

No:

• politiskām intuīcijām,
• fragmentētas lēmumu pieņemšanas,
• vēlēšanu cikla dominances.

Uz:

• datos balstītu pārvaldību,
• nepārtrauktu risku monitoringu,
• cilvēkcentrētu empātisku demokrātiju.

10. Galvenā atziņa

KOIS + CLRI ir valsts pārvaldības sistēma, kurā politika tiek kompleksi aplūkota/simulēta kā sarežģīta daudzfaktoru  megasistēma. Tas ļauj šajā sistēmā cilvēkfaktoru empātiski attīstīt, uzpasēt gan kā risku cēloni, gan kā resursu vienlaicīgi.

11. Svarīga robežpiezīme

Šāda arhitektūra:

• neaizstāj demokrātiju,
• paliek caurskatāma un auditējama,
• nav paredzēta publiskās varas centralizācijai ar specifisku algoritmu starpniecību,
• CLRI ir objektīvs politiķu rīcības uzraudzības un konstruktīvu, demokrātiska rakstura korekciju rekomendāciju sagatavošanas instruments, bet nekādā ziņā nav “politiskās sodīšanas rīks”.

LIKUMPROJEKTA koncepts

 

Par integrētas, ilgtspējīgas valsts pārvaldības un lēmumu atbalsta sistēmas ieviešanu (KOIS)

 

Likumprojekta koncepts  ir formulēts kā juridiski korekti strukturēts, demokrātisks ietvars, kas institucionāli pieņemams ES tiesiskajā telpā.

 KOIS nav kaut kāda tehnokrātiska “automātiskās pārvaldes sistēma”, bet ir moderna demokrātiskā pārvaldes centrālā institūcija, kas optimizēta, atbilstoši digitālā laikmeta prasībām, saprātīgi izmantojot MI potenciālu.

I nodaļa — Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir:

1.    uzlabot valsts pārvaldes lēmumu kvalitāti, izmantojot digitālus analītiskus rīkus un piesaistot MI;

2.    veicināt politikas plānošanas/lēmumu pieņemšanas kārtības caurskatamību un objektīvos datos balstītu pārvaldību;

3.    nodrošināt starpnozaru datu integrāciju valsts attīstības efektīvai koordinācijai;

4.    stiprināt sabiedrības uzticību valsts institūciju rīcībspējai.

2.  KOIS definīcija

KOIS (Koordinēta ilgtspējīgas valsts pārvaldības sistēma) ir:

digitāla valsts mēroga lēmumu atbalsta un politikas analītikas sistēma, kas integrē datu avotus, izstrādā simulācijas modeļus un veic prognozēs balstītu analīzi valsts pārvaldes korektu lēmumu pieņemšanas nolūkā.

3. pants. Sistēmas statuss

KOIS:

• nav lēmumu pieņēmējs;
• ir tikai korektu lēmumu atbalsta instruments;
• nekādi neierobežo Satversmē noteikto demokrātisko varas principu īstenošanu.

II nodaļa — KOIS funkcijas

4. pants. Pamatfunkcijas

KOIS nodrošina:

1.    politisko lēmumu ietekmes modelēšanu (ekonomika, sociālā politika, drošība, u.c.);

2.    scenāriju kompleksu izvērtēšanu pirms lēmumu pieņemšanas;

3.    datu integrāciju starp valsts institūcijām;

4.    politisko lēmumu rezultātu monitoringu to īstenošanas gaitā;

5.    risku agrīnās brīdināšanas indikatoru ģenerēšanu.

5. pants. Datu izmantošana

KOIS drīkst apstrādāt:

• anonimizētus oficiālās statistikas datus,
• institucionālas darbības datus,
• starptautisko organizāciju datus,
• sabiedrības aptauju apkopotus rādītājus.

Personu dati tiek apstrādāti tikai saskaņā ar ES Vispārīgo datu aizsardzības regulu (GDPR).

III nodaļa — Institucionālā struktūra

6. pants. KOIS pārvaldība

KOIS darbību nodrošina:

1. Valsts KOIS padome

• Saeimas apstiprināta institūcija, kas īsteno stratēģisko plānošanu un pārrauga ētisko normu ievērošanu.

2. KOIS tehniskais centrs

• datu analītika,
• modeļu izstrāde,
• IT infrastruktūra.

3. Neatkarīgais audits

• akadēmiskās institūcijas,
• datu aizsardzības uzraugi,
• starptautiski eksperti.

7. pants. Lēmumu pieņemšanas princips

KOIS sniedz rekomendācijas, bet neaizvieto politiķus lēmumu pieņemšanā un nepieņem juridiski saistošus aktus.

IV nodaļa — CLRI integrācija (uzraudzības modulis)

8. pants. Vadītprasmes/līderības riska analītiskais modulis (CLRI)

KOIS sistēmā ir integrēts CLRI modulis, kas:

1.    analizē politisko lēmumu realizācijas gaitu;

2.    identificē sistēmiskus riskus pārvaldībā;

3.    veic agregētu institucionālās kvalitātes novērtējumu.

9. pants. CLRI ierobežojumi

CLRI:

• nedrīkst vērtēt personas privātās dzīves aspektus;
• nedrīkst rekomendēt jebkādus “politiskos sodus”;
• darbojas tikai institucionālā līmenī.

V nodaļa — Caurspīdība un ētika

10. pants. Atvērtība

KOIS algoritmi un metodoloģijas:

• publiski pieejamas, ievērojot autortiesības,
• akadēmiski auditējamas,
• regulāri pārskatāmas/koriģējamas.

11. pants. Demokrātiskā kontrole

Saeima:

• apstiprina KOIS stratēģiskos parametrus;
• uzrauga sistēmas izmantošanas robežas;
• tiesīga apturēt atsevišķus moduļus.

12. pants. Aizsardzība pret manipulācijām

Aizliegts:

• izmantot KOIS politiskai aģitācijai vai propagandai,
• manipulēt ar datu ievades avotiem,
• slēpti ietekmēt algoritmu rezultātus.

VI nodaļa — Sistēmas ieviešana

13. pants. Ieviešanas posmi

1. posms (1–2 gadi)

• pilotprojekti ministrijās,
• datu infrastruktūras izveide.

2. posms (3–5 gadi)

• pilna starpministriju integrācija,
• scenāriju modelēšanas ieviešana.

3. posms (5+ gadi)

• pilna valsts mēroga KOIS darbība,
• CLRI pilna integrācija KOIS sistēmā  uzraudzības moduļa statusā.

VII nodaļa — Sabiedrības iesaiste

14. pants. Līdzdalības princips

Sabiedrībai tiek nodrošināts:

• datu caurskatāmības portāls,
• politikas simulācijas scenāriju pieejamība,
• publisko aptauju/konsultāciju integrācija KOIS sistēmā.

VIII nodaļa — Noslēguma noteikumi

15. pants. Sistēmas statuss

KOIS ir un vienmēr būs demokrātijas stiprināšanas instruments, nevis tās aizvietotājs.

Kopsavilkums

KOIS Latvijā īsteno pāreju no intuitīvas/impulsīvas politikas uz simulācijās pārbaudītu/izvērtētu, objektīvos datos balstītu un institucionāli uzraudzītu pārvaldību.

Svarīgākais politiskais princips

Šī likuma būtība nav “algoritmizēt valsti”, bet krasi ierobežot kļūdainu lēmumu pieņemšanas un realizācijas varbūtību, nekādi neietekmējot demokrātisko izvēli.

 

KOIS/HKP PILOTPROJEKTS LATVIJAI

Ieviešanas ceļakarte (2026–2031)

 

Sākumfāze — Politiskās un institucionālās sagatavošanas process (0–6 mēneši)

Mērķis:

radīt juridisku un institucionālu pamatu pilotprojektam.

Darbības:

• Saeimas konceptuāls lēmums par KOIS/HKP pilotprojektu,
• ētikas un datu aizsardzības ietvara definēšana,
• pilotprojekta testēšanas vides (sandbox) izveide,
• neatkarīgas uzraudzības padomes organizācija (akadēmija + valsts + starptautiskie eksperti).

Rezultāts:

➡️ sistēma ir juridiski legalizēta, bet vēl nav sākusi funkcionēt.

1. fāze — Datu integrācijas un infrastruktūras izveide (6–18 mēneši)

Mērķis:

izveidot valsts mērogā “vienotu datu akumulācijas un apstrādes  sistēmu”.

Darbības:

• visu ministriju datu apvienošana (ekonomika, drošība, sociālā politika u.c.),
• reāllaika datu plūsmas izveide,
• anonimizācijas un drošības protokoli,
• pirmie KOIS analītikas modeļi (piemēram, ekonomika + budžets).

Rezultāts:

➡️ valsts pārvalde sāk funkcionēt kā vienota sistēma, nevis kā sadrumstalotas, nosķirtas, atsevišķas institūcijas.

2. fāze — Lēmumu simulācijas pilotprojekti (18–36 mēneši)

Mērķis:

pārbaudīt KOIS lēmumu simulāciju reālpolitikas vidē.

Darbības:

• 3–5 pilotministrijas (piemēram: ekonomika, veselība, iekšējā drošība);
• pirms katra politiska lēmuma: KOIS simulācija;
• alternatīvo scenāriju salīdzināšana;
• lēmumu pēc-analīze (ex post): kas notika vs prognoze.

Rezultāts:

➡️ politika kļūst salīdzināma/izvērtējama ar simulāciju modeļa palīdzību, asistējot MI.

3. fāze — HKP (Hibrīdapdraudējuma koordinācijas platforma) integrācija (24–48 mēneši)

Mērķis:

ieviest krīzes vadības digitālo slāni.

HKP funkcijas:

• dezinformācijas detekcija,
• sociālās spriedzes monitorings,
• kritiskās infrastruktūras risku kartēšana,
• koordinācija starp:
• valsts drošības dienestiem,
• ministrijām,
• NATO/ES partneriem.

Rezultāts:

➡️ Latvija iegūst reāllaika hibrīddraudu situācijas detalizētu ilustrāciju.

4. fāze — Pilotprojekta institucionalizācija (4–5 gadi)

Mērķis:

pāriet no eksperimentālas izmantošanas uz pastāvīgi funkcionējošu sistēmu.

Darbības:

• KOIS/HKP iekļaušana valsts pārvaldē,
• likumdošanas pielāgošana datos balstītai politikai,
• CLRI uzraudzības modulis (institucionālā līmenī),
• visaptverošas starpministriju funkcionalitātes nodrošināšana/integrācija.

5. fāze — Sistēmas pilnvērtīgs darbs (5+ gadi)

Mērķis:

pāreja uz digitalizācijā balstītu, adaptīvu valsts pārvaldību:

• politikas korekcijas reāllaika režīmā,
• automatizēti agrīnie brīdinājumi,
• ar scenāriju simulāciju  testēta/formēta budžeta plānošana,
• sabiedrības digitālās līdzdalības demokrātijas izveide.

 Tā tiek organizēta digitalizēta operacionālā modeļa efektīva integrācija pārvaldības arhitektūrā.

 

Krīzes simulācija hibrīdapdraudējuma situācijā

Kā sistēma darbojos “dzīvajā režīmā”

 

“Hibrīdapdraudējuma diena KOIS centrā”

06:30 — Agrīnais signāls

KOIS/HKP detektē:

• pēkšņu koordinētu dezinformācijas pieaugumu sociālajos tīklos,
• neparastu datu plūsmu par enerģētikas infrastruktūru,
• sabiedrības noskaņojuma strauju polarizāciju.

➡️ sistēma aktivizē Dzeltenā brīdinājuma protokolu.

07:15 — KOIS situācijas telpa aktivizējas

KOIS centrā:

• tiek atvērts tiešraides informācijas panelis,
• tiek aktivizēti scenāriji:
• S1: informatīvs uzbrukums,
• S2: hibrīds ar infrastruktūras traucējumiem,
• S3: koordinēta politiska destabilizācija.

08:00 — HKP koordinācijas režīms

Tiek iesaistīti:

• Iekšlietu ministrija,
• Aizsardzības ministrija,
• CERT.LV,
• SAB (drošības analīze),
• NATO kontaktpunkts.

KOIS piedāvā:

• vairākus rīcības scenārijus ar riska/ieguvuma matricu.

09:30 — Politikas lēmumu simulācija

KOIS simulē:

• mediju reakciju uz valdības paziņojumiem,
• sabiedrības uzticības izmaiņas,
• ekonomisko efektu (tirgus reakcijas).

➡️ redzams:
argumentēts paziņojums/rekomendācija par mērķtiecīgu rīcību, lai  novērstu apdraudējumu.

11:00 — Reālā koordinētā atbilde

Valdība izvēlas:

• mērķētu komunikāciju (ne eskalējošu),
• infrastruktūras aizsardzības pastiprināšanu,
• dezinformācijas avotu tehnisko ierobežošanu.

KOIS reāllaikā prognozē efektu.

14:00 — Situācijas stabilizācija

• dezinformācijas plūsma samazinās,
• sabiedrības noskaņojums stabilizējas,
• infrastruktūras apdraudējuma risks kontrolēts/novērsts.

KOIS atzīmē:

➡️ “krīze ierobežota bez eskalācijas”.

18:00 — Post-krīzes analīze

KOIS ģenerē:

• lēmumu kvalitātes analīzi,
• reakcijas ātruma novērtējumu,
• sabiedrības uzticības izmaiņu karti,
• tālāko uzlabojumu rekomendācijas.

  KOIS centrālā funkcija krīzē

KOIS nevada krīzi — tas novērš/minimizē nepareizu lēmumu pieņemšanas varbūtību krīzes laikā.

HKP centrālā funkcija

HKP nelikvidē draudus — tas saskaņo/optimizē valsts reakciju vienotā koordinētā sistēmā.

CLRI loma krīzē (netieša)

• identificē lēmumu kvalitāti krīzes laikā,
• signalizē par:
• impulsivitātes iezīmēm,
• pārmērīgas eskalācijas nepieļaušanu/novēršanu, 
• komunikācijas kļūdām.

Kopsavilkums

KOIS/HKP pārvērš valsts krīzes vadību no intuitīvas reakcijas par scenāriju simulācijās testētu un operatīvi vadītu, vienoti koordinētu un jēgpilni mērķētu adaptīvu sistēmu.

 

Ko mēs zaudējam, ja neko nedarām?!

 

Pragmatiskā versija skeptiķiem

 

Demokrātijas preventīvās pārvaldības ietvarā, raugoties no KOIS/CLRI skatpunkta, “nekā nedarīšana” nebūt nav neitrāla pozīcija. Tā ir pasīva trajektorija, kur sistēma turpina attīstīties pēc inerces.

Tieši inerce parasti rada lielākos ilgtermiņa zaudējumus:

1. Lēmumu kvalitātes degradāciju (lēna, bet nenovēršama)

Ja netiek ieviesti moderni, mūslaika prasībām atbilstoši, analītiskie un preventīvie mehānismi:

• politiskie lēmumi iegūst un saglabā īstermiņa raksturu,
• pieaug kļūdu recedīvi, tie izraisa paliekošu, kaitīgu ietekmi, 
• izplēn vēlme mācīties no agrākajām politikas neveiksmēm, lai nepieļautu situācijas tālāku pasliktināšanos.

➡️ Rezultāts: valsts politiskā vadība turpina nemācīties no savām kļūdām.

2. Uzticības eroziju

Bez sistēmiskas caurskatamības un atgriezeniskās saites:

• sabiedrība arvien mazāk izprot/atbalsta lēmumus,
• pieaug cinisms pret institūcijām,
• izzūd vēlme līdzdarboties politikā.

➡️ Rezultāts: demokrātija kļūst formāla, farsveidīga, no tautas atrauta.

3. Talantu izaugsmes bremzēšanu  un sociālās kapacitātes graušanu

Ja sistēma pozitīvi neattīstās:

• kvalificēti cilvēki izvēlas privāto sektoru vai emigrāciju,
• politika dienu no dienas kļūst mazāk profesionāla,
• soli pa solim samazinās radošums un inovatīvais pienesums valsts pārvaldes kvalitatīvas modernizācijas veikšanai.

➡️ Rezultāts: valsts zaudē intelektuālo konkurētspēju

4. Secīgus varas koncentrācijas draudus

Tā rezultātā notiek:

• institucionāls pagrimums,
• neformālas ietekmes pieaugums,
• publiskas pārskatāmības krasa samazināšanās.

➡️ Rezultāts: demokrātija degradējas, vara kļūst autokrātiska.

5. Reaktīvi funkcionējošu valsti

Bez agrīnās brīdināšanas sistēmām:

• problēmas, kā ierasts, tiek risinātas krīzes eskalācijas situācijā,
• ievērojami pieaug izmaksas (ekonomiskās, sociālās, politiskās),
• tiek deldēts un zūd savlaicīga manevra laiks. 

➡️ Rezultāts: valsts funkcionē “krīžu režīma apstākļos”.

6. Labvēlīgas nākotnes stratēģiskās perspektīvas

Ja, lēmumus pieņemot,  netiek ņemti vērā  ilgtermiņa ieguvumi/zaudējumi:

• pastiprinās demogrāfijas problēmas,
• ekonomika stagnē,
• pieaug labklājības un inovāciju plaisa ar citām valstīm.

 ➡️ Rezultāts: nākotne kļūst drūmāka, nevis labāka.

7. Sociālās saliedētības vājināšanos

Bez aktīvas uzticības un dialoga mehānismiem:

• pieaug “mēs pret viņiem” domāšana un motivācija,
• reģionālās un sociālās plaisas kļūst dziļākas,
• sabiedrība kļūst sadrumstalotāka.

➡️ Rezultāts: būtiski samazinās valsts rīcībspēja.

8. Tehnoloģiskās atpalicības riska draudu pieaugumu

Ja MI un datu pārvaldība netiek atbildīgi integrēta:

• valsts pārvaldes kapacitāte turpina samazināties, kā rezultātā aktuālo problēmu risinājumi izpaliek,
• digitālos standartus sāk noteikt/uzturēt privātais sektors vai ārvalstis,
• pieaug atkarība no importētām iekārtām/sistēmām.

➡️ Rezultāts: notiek suverenitātes “mīkstā erozija”

9. Galvenais atzinums

No visa iepriekšējā apraksta izriet, ka sociāli atbildīgas rīcības deficīts soli pa solim noved pie valsts pārvaldes nespējas preventīvi nepieļaut kļūdainus lēmumus, savlaicīgi un pareizi koriģēt politiku.

10. Kopsavilkums

Ja mēs neko nedarām, tad pakāpeniski zaudējam spēju savlaicīgi konstatēt sistēmas nepilnības, paškritiski izvērtēt tās un attiecīgi uzlabot sistēmas funkcionalitāti.

Noslēguma doma

KOIS/CLRI tipa pieejas būtība ir atjaunot/uzturēt valsts pārvaldes efektīvas & savlaicīgas reakcijas  spēju — pirms problēmas nav saasinājušās un kļuvušas neatgriezeniskas.

 

Ko mēs iegūstam, ja darām un mērķtiecīgi rīkojamies

(salīdzinājums  “nekā nedarīšanas” ar potenciāliem zaudējumiem)

 

1. Lēmumu kvalitāte

Ja neko nedarām:

·         atkārtojas (vēl smagākā formā) iepriekšējās politiskās kļūdas,

·         lēmumi ir fragmentēti un īstermiņa  rakstura,

·         mācīšanās no pieredzes paliek negatīva.

Ja ieviešam KOIS/CLRI tipa pieeju:

·         lēmumi tiek testēti/simulēti, pirms to realizācijas,

·         kļūdu iespēja tiek minimizēta jau lēmumu sagatavošanas gaitā, 

·         politika kļūst kumulatīvi profesionālāka/viedāka.

➡️ Ieguvums: politiķi iegūst nenovērtējamu pieredzi no  nākotnes scenāriju izvērtēšanas, nevis pārdzīvo un mācās no esošajām krīzēm.

2. Uzticība valstij

Ja neko nedarām:

·         pieaug cinisms/nihilisms,

·         sabiedrība atsvešinās no politikas un politiķiem,

·         vēlētāju aktivitāte un sociālā līdzdalība krasi krītas.

Ja darām:

·         lēmumu pamatojumi kļūst publiski redzami un pārliecinoši argumentēti,

·         sabiedrība saprot “kāpēc tā”, ne tikai “kas atkal”,

·         atgriezeniskā saite kļūst nepārtraukta/konsekventa.

➡️ Ieguvums: valsts pārvalde kļūst saprotama, nevis tikai uzspiesti pastāvoša.

3. Varas kvalitāte

Ja neko nedarām:

·         nostiprinās viduvējība, kas kļūst par normu,

·         sāk dominēt neformālas ietekmes struktūras,

·         līderības/vadītprasmes kvalitāte arvien izteiktāk sāk neatbilst digitalizācijas  laikmeta prasībām.

Ja darām:

·         lēmumu kvalitāte tiek sistēmiski uzraudzīta un pēc nepieciešamības koriģēta,

·         līderība kļūst objektīvi analizējama (CLRI loģika),

·         kompetence kļūst arvien svarīgāka par lojalitāti.

➡️ Ieguvums: varas kvalitāte tiek mērķtiecīgi paaugstināta, lietderīgi/vispusīgi izmantojot MI potenciālu. 

4. Krīžu vadība

Ja neko nedarām:

·         krīzes attīstās stihiski, un problēmas tiek risinātas haotiski,

·         reakcijas uz notikumiem  ir nepiedodami lēnas un dārgas,

·         pieaug sabiedrības neapmierinātība, pastiprinās stress.

Ja darām:

·         agrīnie signāli tiek savlaicīgi uztverti un mērķtiecīgas rīcības rezultātā operatīvi novērsti,

·         notikumu attīstības scenāriji tiek simulēti, pirms krīzes situācijas iestāšanās,

·         racionālas rīcības koordinācija notiek vienotā sistēmā.

➡️ Ieguvums: paveras iespējas krīzes savlaicīgi novērst/saprātīgi pārvaldīt, lai nepieļautu to stihiskumu.

5. Ekonomiskā attīstība

Ja neko nedarām:

·         stagnācijas riski būtiski pieaug,

·         produktivitāte stagnē vai aug ļoti lēni,

·         investīciju efektivitāte/konkurētspēja strauji krītas.

Ja darām:

·         politika tiek optimizēta saskaņā ar tās īstenošanas rezultātiem,

·         ievērojami samazinās neefektīvie izdevumi,

·         strauji pieaug kvalitatīva sistēmiska prognozējamība.

➡️ Ieguvums: tautsaimniecības pārvalde/organizācija kļūst daudz pārdomātāka, aprēķināmāka un vadāmāka.

6. Sociālā saliedētība

Ja neko nedarām:

·         pieaug polarizācija/radikalizācija,

·         sabiedrība sadrumstalojas kopienās/fragmentējas grupās,

·         izplēn uzticība valsts institūcijām. 

Ja darām:

·         preventīvi tiek identificēti spriedzes punkti,

·         komunikācija kļūst adaptīva, situācijai atbilstoša,

·         politika tiek orientēta uz konfliktu agrīnu novēršanu, nepieļaujot to eskalāciju. 

➡️ Ieguvums: sabiedrība integrējas, kļūst  daudz saliedētāka.

7. Demokrātijas noturība

Ja neko nedarām:

·         notiek pakāpeniska institucionālā erozija,

·         progresē “lēna varas degradācija”,

·         izzūd kvalitatīva adaptācijas spēja.

Ja darām:

·         tiek regulāri uzraudzītas un mērķtiecīgi novērstas varas koncentrācijas tendences,

·         lēmumu izstrādes sistēma kļūst patiešām caurspīdīga/atklāta,

·         pieaug sabiedrības aktivitāte/iesaiste valsts pārvaldē. 

➡️ Ieguvums: demokrātija kļūst sociāli un racionāli adaptīva, nevis statiski konservatīva.

8. Stratēģiskā nākotne

Ja neko nedarām:

·         nākotnes perspektīvas ietonējas tumšos toņos,

·         demogrāfijas un inovāciju problēmas uzkrājas,

·         valsts pārvaldes rīcībspēja/lemtspēja turpina saglabāt  reaktīvu raksturu, tā arī nekļūstot proaktīvai.

Ja darām:

·         tiek modelēti verificēti ilgtermiņa attīstības scenāriji, kas ļauj organizēt korektu un sociāli atbildīgu valsts pārvaldi,

·         politikas vadlīnijas tiek saprātīgi pielāgotas/samērotas ar nākotnes riskiem,

·         valsts attīstība kļūst vienoti koordinēta un stratēģiski elastīga.

➡️ Ieguvums: nākotnes izaugsmes perspektīvas kļūst daudzsološas, drošas un  plašas.

Salīdzinājuma kopsavilkums

Joma	·         Ja neko nedarām	·         Ja darām
Lēmumi	·         atkārtojam kļūdas	·         mācāmies no simulācijām
Uzticība	·         krītas	·         stabilizējas/pieaug
Vara	·         vāja kvalitāte	·         izcila, sociāli strukturēta kvalitāte
Krīzes	·         reaktīvas	·         prognozējamas/novēršamas
Ekonomika	·         stagnācijas draudi	·         optimizēta attīstība
Sabiedrība	·         polarizācija	·         saliedētība
Demokrātija	·         lēna erozija	·         adaptīva stabilitāte
Nākotne	·         nelabvēlīga	·         ikvienam daudzsološa, droša un cilvēcīga

Galvenā ideja

“Neko nedarīt” nav viekārši statiska izvēle, bet tā ir postoša izvēle par labu valsts pārvaldes sistēmas pakāpeniskai degradācijai.
Kopsavilkums

Ja neko nedarām, mēs zaudējam spēju pašiem noteikt un vadīt savu ceļu uz labvēlīgu un aizsargātu nākotni.

Vai HED-PPA ir efektīvs demokrātijas aizsardzības instruments vai potenciāli riskants sociālās pārvaldības eksperiments?

1) Vai šī nav maskēta politiskās elites veidota sociālās kontroles sistēma? Jo sākotnēji nav saskatāma robeža starp demokrātijas aizsardzību un ideoloģisku kontroli.

Atbilde: “HED-PPA nebūt nenosaka kādu pareizo ideoloģiju, bet sistēma analizē:

• strukturālus riskus,
• manipulācijas indikatorus,
• empātijas līmeņa izmaiņas varas struktūrās un visā sabiedrībā,
• demokrātiskā līdzsvara dinamiku.

Tā nevērtē:

• politiskos uzskatus,
• partiju piederību,
• ideoloģisko orientāciju.

Svarīgākais princips: sistēma aizsargā varas procedūru sociālo kvalitāti, nevis reaģē uz to ideoloģisko saturu.”

2) Vai MI neiegūst pārāk lielu ietekmi uz politiku? Jo sabiedrībā pastāv bailes, ka MI rekomendācijas pakāpeniski var iegūt prioritāru autoritāti.

Atbilde: Tāpēc jau  HED-PPA ir ieviests kā rekomendējošs,  nevis izpildmodelis. MI nevar:

• pieņemt lēmumus;
• sodīt;
• ierobežot politisko darbību.

Visi gala lēmumi:

• paliek cilvēku organizētu un vadītu institūciju kompetencē;
• tiek publiski auditēti;
• ir juridiski pārsūdzami.

3) Kas notiks, ja sistēmu kontrolēs vai pārņems autoritāra valdība? Jo vēsture rāda, ka pat labi domātas sistēmas var tikt pārvērstas represīvos instrumentos.

Atbilde: Tādēļ HED-PPA arhitektūrā ir iestrādāti:

• decentralizēti kontroles mezgli;
• neatkarīgs starptautisks audits;
• pilsoniskās sabiedrības līdzuzraudzība;
• algoritmu caurskatāmība;
• publiski pieejama metodoloģija.

Turklāt, sistēma automātiski identificē arī valsts varas autoritāras deformācijas riskus.

4) Vai tas nav pārāk psiholoģizēts skatījums uz politiku?

Jo politika vienmēr ir saistīta ar emocijām, ambīcijām un varu. Vai nav riskanti mēģināt to formalizēt algoritmiskā modelī?”

Atbilde: HED-PPA nereducē cilvēku uz algoritmu. Tieši pretēji — sistēma identificē apstākļus, kuros cilvēciskās kļūdas kļūst sistēmiski bīstamas. Mērķis nav ‘automatizēt demokrātiju’, bet gan stiprināt cilvēku rīcībspēju, veicinot paškritisku attieksmi un laikus pamanot degradācijas procesus.

5) “Kas definēs empātiju vai demokrātisko kvalitāti?”

Jo sabiedrībā pastāv ļoti atšķirīgi priekšstati par taisnīgumu un humānismu.

Atbilde: “Tāpēc HED-PPA izmanto/ievēro:

• plurālistisku indikatoru sistēmu;
• daudzdisciplīnu ekspertīzi;
• deliberatīvās demokrātijas mehānismus;
• starptautiskās cilvēktiesību normas.

Tātad sistēma nav  balstīta uz kādas vienas sociālās grupas morāli vai ideoloģiju.

6) Vai sistēma neveicinās pašcenzūru?

Ja politiķi zinās, ka tiek analizēta viņu retorika, vai tas neradīs bailes brīvi runāt?

Atbilde: “HED-PPA neanalizē viedokli kā tādu, bet uzrauga/analizē:

• manipulācijas struktūras,
• dehumanizācijas riskus,
• vardarbības eskalācijas indikatorus,
• koordinētas sociālās destabilizācijas pazīmes.

Demokrātijā objektīva kritika ir normāla un pašsaprotama, bet sistemātiski dehumanizācijas centieni un autoritāra eskalācija ir ļoti būtisks civilizācijas drošības risks, kurš jānovērš tā agrīnā stadijā.

7) Cik tas maksās nodokļu maksātājiem?

Sabiedrība grib zināt — vai tas nav pārāk dārgs un visai utopisks projekts?

Atbilde:  Jautājums būtu jāformulē savādāk. Cik tagad izmaksā:

• sabiedrības polarizācija,
• propagandas kari un militārie konflikti,
• institucionālās kapacitātes erozija,
• demokrātijas degradācija,
• sociālā neuzticēšanās?

Preventīvas sistēmas šķiet dārgas līdz brīdim, kad iestājas krīze un jānovērš tās sekas.

8) Vai šī sistēma var kļūdīties?

Atbilde: Jebkura analītiskā sistēma var radīt neprecīzus signālus par valsts amatpersonu rīcības kvalitāti, bet galvenais jautājums nav, vai cilvēki kļūdīsies? Viņi viemēr savā darbā pieļauj mazākas vai lielākas kļūdas.Tādēļ galvenais jautājums ir, vai funkcionējošajā demokrātiskās valsts iekārtā tās ir iespējams laikus pamanīt:

• varas degradācijas iezīmes,
• manipulatīvu aktivitāšu eskalāciju,
• empātijas eroziju/zudumu,
• institucionālās rīcībspējas vājināšanos, distancējoties no realitātes.

9) Vai HED-PPA kļūs par efektīvu  demokrātijas drošības infrastruktūru?

HED-PPA neaizvieto demokrātiju, bet gan palīdz demokrātijai izdzīvot/nostiprināties mūsdienu eksistenciālo draudu un augstas sarežģītības tehnoloģiju laikmetā. Tāpēc jau  HED-PPA neizmanto automātiskas sankcijas, nepieņem juridiski saistošus spriedumus, bet darbojas kā efektīvs agrīnās risku/draudu brīdināšanas instruments.

HED-PPA atbalstītāju argumenti:

• demokrātijām nepieciešama preventīva noturības/drošības infrastruktūra;
• MI var palīdzēt laikus identificēt/atvairīt destruktīvus procesus;
• politiskās elites/ augstu amatpersonu rīcības motivācijas/psiholoģiskie riski līdz šim palikuši ēnas zonā vai pat ignorēti.

HED-PPA kritiķu argumenti:

• pieaug pārmērīgas sociālās institucionalizācijas risks;
• iespējama politiska instrumentalizācija;
• saglabājas neskaidras robežas starp demokrātijas aizsardzības centieniem un cilvēku uzvedības kontroli.

DEMOKRĀTIJAS PREVENTĪVĀS PĀRVALDĪBAS SISTĒMAS  IEVIEŠANAS LEĢITĪMAIS PAMATS

      Konkrētie likumdošanas soļi

 

Latvijā šādu sistēmu nevar izveidot, tikai balstoties uz atsevišķiem jauniem likumiem. Ir vajadzīga likumu grozījumu, jauna ietvarlikuma un sekundāru normatīvo aktu kombinācija.

Zemāk tiek strukturēta katra ieviešanas fāze ar savu likumdošanas paketi, ar konkrētiem instrumentiem, institucionālo loģiku un secību.

SĀKUMFĀZE — KONCEPTUĀLĀ LEĢITIMĀCIJA

(bez tā neviena nākamā fāze nav politiski izpildāma)

Likumdošanas soļi:

1. Parlamenta akceptēts konceptuālais lēmums

• Saeima formulē nostāju “Par preventīvās demokrātijas attīstības uzsākšanu Latvijā”;
• juridiski tas nav likums, bet gan mērķtiecīgas rīcības mandāts Valdībai.

2. Ministru kabineta rīkojums

• Ministru kabinets izdod rīkojumu par starpdisciplināras darba grupas izveidi.

3. Zaļā grāmata, kas nav likums, bet rīcības politisks instruments, kurš definē:  

• KOIS ideju.
• SAP–MI robežas.
• Cilvēktiesību garantijas.

4. Sabiedriskās līdzdalības regulējuma aktivizācija

• izmanto jau  esošās sabiedrības līdzdalības formas, tās papildinot ar digitālu konsultāciju platformu izmantošanu.

Rezultātā izveidots:

✔ juridiskais pamats sociāli saskaņotam turpmākajam darbam.

Pirmā fāze — KOIS PAMATA IZVEIDE

1. KOIS ietvarlikums

➤ “Konstitucionālās un ētiskās atbilstības likums”

Regulē:

• valsts lēmumu sociāli ētisko izvērtējumu,
• cilvēktiesību ievērošanas preventīvo kontroli,
• algoritmisku atzinumu pārraudzību.

Obligātās sadaļas:

• ietekmes uz cilvēktiesībām novērtējums (obligāts visiem likumprojektiem),
• MI izmantošanas robežas publiskajā pārvaldē,
• neatkarīga uzraudzības institūcija.

2. Grozījumi Satversmes tiesas likumā

Paplašina:

• iespēju tiesiski izvērtēt ne tikai jau pieņemtus likumus, bet arī izstrādāto likumdošanas aktu nelabvēlīgos riskus.

3. Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā

Ievieš:

• pienākumu dokumentēt lēmumu ietekmi, integrējot KOIS validāciju.

4. AAL (atbildības loģikas) normatīvais pamats

• Ministru kabineta noteikumi “Par valsts lēmumu izsekojamību”, kas nosaka - katram lēmumam → atbildīgā amatpersona.

Rezultāts:

✔ izveidots tiesiskais ietvars,
✔ sākas sistēmas juridiskā operacionalizācija.

Otrā fāze: SAP–MI SISTĒMAS REGULĒJUMS

Jābūt ļoti stingrai regulācijai!

1.  Publiskās pārvaldes analītikas un MI izmantošanas likums

Regulē:

• datu izmantošanu,
• algoritmu caurspīdīgumu/pārskatāmību,
• risku modelēšanu.

2. Grozījumi Fizisko personu datu apstrādes likumā

Nosakot:

• amatpersonu rīcības/uzvedības datu izmantošanas robežas,
• anonimizācijas prasības.

3. Obligāts algoritmu audits

• MK noteikumi “MI sistēmu auditēšanas kārtība”, kuri ietver prasības par publiskiem pārskatiem un neatkarīgu auditoru piesaisti.

4. Riska analīzes juridiskais statuss

Nosaka, ka SAP–MI rezultāti NAV automātiski izpildāmi, bet ir tikai lēmumu atbalsta instruments.

Rezultāts:

✔ MI pielietošana tiek ierobežota, nevis palaista brīvplūsmā,
✔ panākta sociālā uzticēšanās.

Trešā fāze — PREVENTĪVĀS AIZSARDZĪBAS SISTĒMA

1. Grozījumi Nacionālās drošības likumā

• paplašina jēdzienu “demokrātijas drošība”, tajā iekļaujot:
• dezinformāciju,
• institucionālo destabilizāciju.

 2. CLRI instrumentu juridiskais ietvars

• jauns likums vai sadaļa, kurā formulēti “Preventīvās reakcijas mehānismi”.

Ietver:

• juridiskos instrumentus,
• komunikācijas intervences,
• institucionālo koordināciju.

3. Grozījumi mediju regulējumā

• Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes kompetences paplašināšana, fokusējoties uz dezinformācijas draudu atvairīšanu.

Rezultāts:

✔ sistēma iegūst “rīcības ieročus”, saglabājot demokrātiskās robežas.

Ceturtā fāze — INSTITUCIONĀLĀ ATBILDĪBA

1. Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā

Tiek ieviesta obligāta un sistēmiska lēmumu izpilddisciplīnas ievērošanas uzskaite ar KPI sistēmu.

2. Jauns regulējums:

➤ “Valsts lēmumu izpildes pārskatāmības likums”

Nosaka:

• publiskus informācijas paneļa pielietošanas nosacījumus un atbildības ķēdes.

3. Grozījumi Valsts kontrole likumā

Paplašina:

• auditu fokusu no finanšu lietderīguma uzraudzības → uz rezultātu un ietekmi.

Rezultāts:

✔ sociālā atbildība tiek konkretizēta un kļūst  sistēmiska, novēršot  mēģinājumus vainu novelt uz citu pleciem vai uz nelabvēlīgu apstākļu neprognozējamību.

Piektā fāze — SABIEDRĪBAS INTEGRĀCIJA

1. Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā

Ievieš:

• datu caurskatāmību,
• algoritmizētas reklāmas kontroli.

2. Jauns regulējums:

➤ “Politisko kandidātu informācijas atklātības likums”

Nosaka kandidātu  kompetences datus un interešu konflikta indikatorus.

3. Grozījumi Izglītības likumā

Ievieš:

• kritiskās domāšanas programmas,
• medijpratību.

Rezultāts:

✔ vēlētājs kļūst par sistēmas aktīvu un viedu elementu

Sestā fāze — PILNA INTEGRĀCIJA

1. Sistēmas kodifikācija

• vienots “Preventīvās demokrātijas kodekss”

2. Starptautiskā harmonizācija

• saskaņošana ar Eiropas Komisija regulām un OECD standartiem.

3. Konsekvents uzraudzības mehānisms

• neatkarīga institūcija “Demokrātijas ilgtspējas padome”.

Rezultāts:

✔ sistēma kļūst stabila un arī eksportējama.

 PROGNOZĒJAMAIS REALITĀTES TESTS

Sagaidamā lielākā pretestība būs politiska, nevis juridiska rakstura.

Kritiskie šķēršļi:

• politiķu nevēlēšanās uzņemties izsekojamu atbildību,
• aizspriedumi/bailes no MI izmantošanas,
• sākotnējais sabiedrības uzticēšanās deficīts.

Tāpēc, lai Latvijā veiksmīgi īstenotu HED-PPA projektu, jāsāk nevis ar MI, bet ar KOIS (morāle/ētika) un sociālās atbildības sistēmu. Tikai pēc tam seko analītika un procesu automatizācija.