Ieguldījums cilvēkkapitālā

                                                                 Satius est sero te quam numquam discere

                 Ieguldījums cilvēkkapitālā

                                                                      

Mūsdienu sabiedrības progresīvas attīstības interesēs ir vitāli svarīgi radīt nepieciešamos apstākļus, kas veicinātu cilvēkam kā sociālai būtnei kļūt labākam, palīdzētu harmonizēt viņa attiecības ar apkārtējiem, veicinātu vispusīgi attīstīt personību, lai turpmāk nepaliktu par manipulējamu subjektu polittehnologu rokās.

Jebkurš indivīds iekļaujas un dzīvo sabiedrībā ar tās tradīcijām, dominējošām vērtībām, ar tajā valdošajiem uzskatiem. Viņam ir grūti iebilst, protestēt, noraidīt šeit izplatītās, it kā pašsaprotamās patiesības. Bieži tā arī neuztverot, nesaprotot, ka starp sabiedrībā kultivētajiem priekšstatiem un objektīvo realitāti ir milzīga distance. Distance, kuru politiskā izdevīguma un konjunktūras interesēs joprojām cenšas saglabāt daudzi politiķi, lai turpinātu sekmīgi manipulēt ar tautas vairākuma uzskatiem un pasaules redzējumu, ar labā un ļaunā atpazīšanu un filtrēšanu. … turpinājums grāmatā “Kā atbrīvoties no totalitārisma skavām. Izaicinājums pārvarēt politisko vientiesību“: https://buki.lv/product/ka-atbrivoties-no-totalitarisma-skavam-e-gramata

Explore the Human Capital Index with this interactive map…:

https://www.vsemirnyjbank.org/ru/publication/human-capital#firstLink02641

Edita Znutiene: Nākotnes profesijas – virtuālās identitātes sargi un laimes sargi vairs nav aiz kalniem  

Edita Znutiene, “Cognizant” direktore personāla jautājumos

Ja jūs domājat, ka vēl joprojām ir palicis daudz laika, līdz roboti sāks pārņemt cilvēku darbvietas, jāatzīst – tā nav, roboti un mākslīgais intelekts jau šobrīd strauji kļūst par daļu no mūsu ikdienas dzīves. Šis process pieredz paātrinājumu un vairāk nav novēršams, tāpēc cilvēku profesijas un darbi, kādus mēs zinām šodien, ir pakļauti riskam. Tomēr – vai tas ir kas tāds, par ko būtu jāuztraucas un jākrīt panikā vai jābaidās?

Baidīties, protams, nevajadzētu. Mēs varam šo apgalvojumu pamatot ar zinātniskām atziņām un prognozēm. Lai gan daudzi no mums saskarsies ar izmaiņām darba tirgū (neatkarīgi no vecuma), mēs visi vēl varam rīkoties, lai sagatavotos automatizācijas draudiem. "Cognizant" Darba nākotnes centrs (Centre for the Future of Work) sagatavoja ziņojumu par to, kā darba tirgus varētu attīstīties nākamās desmitgades laikā digitalizācijas dēļ. Ziņojumā ar nosaukumu "Cognizant "21 Jobs of the Future Report"" ir izklāstīts, kādas jaunas darbvietas mēs varam gaidīt tuvākajā nākotnē.

Roboti un mākslīgais intelekts jau maina mūsu dzīvi

Darbaspēka robotizācija mūsu birojos noteikti neizpaudīsies cilvēka veidola robotu iebrukumā. Tas jau notiek gan uzņēmumos, gan ikdienas dzīvē kā daļa no Ceturtās industriālās revolūcijas. Ja jūs runājat ar "Siri" vai "Alexa", jūs jau izmantojat mākslīgo intelektu. Tas drīz pārtaps arī par daļu no fiziska darba strādnieku un biroja darbinieku darba un daļu no katras industrijas visā pasaulē. Ja mašīnas darīs visu, daudziem rodas jautājums: kādi darbi paliks pāri cilvēkiem? Lielākajai daļai cilvēku viņu darba nākotne varētu izskatīties drūma, ar spēcīgu īslaicīguma sajūtu, ko veicina gadījumdarbu ekonomikas izaugsme. Vairums darba tirgus pētījumu liecina, ka nākamajos 10–15 gados 5–15% pašreizējo amatu tiks automatizēti. "Cognizant" eksperti uzskata, ka, visticamāk, šis rādītājs tiks reģistrēts abu ekstrēmu pusceļā. Jebkurā gadījumā tā ietekme būs nozīmīga, jo 12% reprezentē 19 miljonus amerikāņu darbvietu. Protams, dzīve sarežģīsies tiem, kuru profesiju ietekmēs mākslīgais intelekts. Piemēram, "Cognizant" pētnieki paredz, ka Amerikas Savienotajās Valstīs veikala pārdevēju/kasieru darbs drīz izzudīs pavisam.

Taču vienlaikus eksperti var mums sniegt arī dažas labas ziņas – sagaidāms, ka mākslīgā intelekta iespaidā zudušās darbvietas aizstās neskaitāms daudzums no jauna radītu darbvietu!

Turklāt tiek lēsts, ka nākamo desmit piecpadsmit gadu laikā izveidosies gandrīz 21 miljons jaunu darbvietu – tas ir līdzvērtīgi 13% visa ASV darbaspēka!

Jaunas profesijas – no virtuālās identitātes drošības sargiem līdz laimes palīgiem

Darba tirgus vienmēr ir mainījies un attīstījies, tādēļ ir skaidrs, ka Ceturtā industriālā revolūcija vecās darbvietas aizstās ar jaunām. Turklāt ir izskanējis, ka veiksmīgākie būs tie darbinieki, kuri nebaidīsies no pārmaiņām un būs gatavi jauniem izaicinājumiem un profesijām savā jomā. Daudzas no šīm profesijām vēl neeksistē, bet dažas jau ir minētas mūsu "21 Jobs of the Future Report". Tātad – kādas ir šīs jaunās profesijas?

2017. gadā "Cognizant Centre for the Future of Work" speciālisti, kas pēta pašreizējās darba tirgus tendences, iepazīstināja ar saviem secinājumiem par profesijām, kas līdz šim nav pastāvējušas, un uzskaitīja 21 darbvietu, kas, pēc viņu domām, parādīsies nākamo 10 gadu laikā. Interesanti, ka vairākas no profesijām, kas tika aprakstītas mūsu ziņojumā, jau ir ieviestas vadošajos pasaules uzņēmumos. Piemēram, digitālā drēbnieka amatu jau ir ieviesis Japānas mazumtirdzniecības līderis "Start Today", piedāvājot klientiem personalizētus individuālo šuvēju pakalpojumus, kas pazīstami kā "zozosuit". Turklāt "Cognizant" eksperti uzsvēra, ka profesijas "atmiņu kurators" un "papildinātās realitātes ceļojumu arhitekts" jau ir iedzīvinātas ar sociālā tīkla giganta "Facebook" palīdzību, vēl vairāk paplašinot sociālo tīklu funkcionalitātes klāstu.

Interesanti ir tas, ka ne visas nākotnes darbvietas ir tikai tehnoloģiskas vai uz IT orientētas. Protams, tādu ir ne mazums, bet ir arī daudz sociālo kompetenču, kas balstās tikai uz cilvēciskajām prasmēm, kurām paredz pieaugumu. Viena no tām ir "staigāju/runāju" ("Walker/Talker"), kuras galvenā funkcija ir tikai ieklausīties un komunicēt ar plašu cilvēku loku, piemēram, klientiem, darbiniekiem un darbinieku grupām, nodrošinot īpašu un ļoti personisku uzmanību, kuras mūsdienās, šajā tehnoloģiskajā laikmetā, pietrūkst. Papildus tam tiek paredzētas daudzas citas jaunas nākotnes profesijas, piemēram: virtuālās identitātes drošības eksperts, kiberuzbrukumu speciālists, lidmašīnu veidotājs, mašīnu personības dizaina vadītājs un vispārējo mērķu plānotājs. Šīs ir tikai dažas – visas ir neticami interesantas. Turklāt "Cognizant" eksperti jau ir snieguši potenciālo darba plānu, darba specifikācijas un prognozēto atbilstošo prasmju analīzi, kādas nepieciešamas, lai veiktu katru no šīm lomām, bet tas nozīmē, ka nākotne patiešām nav tik tālu, kā mums šķiet.

Kā konkurēt ar robotiem? Kļūt par vēl labākiem cilvēkiem!

Paredzamās nākotnes darbavietas jau tagad rada lielu interesi un liek domāt, ka cilvēce netiks atstāta bez mērķa vai pienākumiem, kurus pildīt. Vēstures gaitā cilvēce nekad nav palikusi bez darba, arī pats darbs nav zudis – maz ticams, ka tuvākajā nākotnē tas pazudīs. "Cognizant" eksperti apgalvo, ka Ceturtās industriālās revolūcijas sekas būtiski ietekmēs ne tikai darba saturu, bet arī izraisīs daudzas profesionālas pārmaiņas. Tomēr tiek gaidīts, ka bezdarba līmenis industriāli attīstītajās valstīs paliks tāds pats kā pašlaik visā pasaulē. Taču – kā jūs spēsiet saglabāt savu konkurētspēju? Un ko darīt, lai nodrošinātu, ka jūsu personīgā karjera var izturēt robotu un mākslīgā intelekta iebrukumu darba tirgū?

"Cognizant" speciālistiem ir vienkāršs padoms – vienkārši esiet vēl labāki cilvēki. Mašīnas nekad nespēs attīstīt dažas no īpašībām, kādas mums kā cilvēkiem piemīt, un tām vienmēr būs vajadzīgs cilvēks, lai palīdzētu pildīt uzdevumus. Tas var likties neticami, bet tas, ko cilvēki spēj labi paveikt tagad, kļūs vēl svarīgāks tuvāko gadu laikā.

Spējas analizēt, komunicēt un sadarboties ar citiem ir prasmes, kas svarīgas katram cilvēkam un jebkuras uzņēmējdarbības dzīvotspējai. Tādēļ mums ir jāstiprina šīs īpašības, kas nevienam datoram nav sasniedzamas, lai saglabātu savas priekšrocības, jo darba tirgus turpina attīstīties.

Ir skaidrs, ka šīs izmaiņas neizbēgami ietekmēs arī Latvijas darba ņēmējus, tāpēc "Cognizant", darba devējs, kas Latvijā nodrošina vairāk nekā 300 darbvietas, kā arī ir viens no vadošajiem darba devējiem Lietuvā, sadarbībā ar ISM Vadības un ekonomikas universitāti ir uzsācis jaunu projektu ar nosaukumu "Darba nākotne" ("The Future of Work"). Šī ir bezmaksas pasākumu sērija, kurā mēs aicinām piedalīties visus, kuri vēlas uzzināt vairāk par to, ko piedāvās nākotnes darba pasaule un kā saglabāt konkurētspēju, jo roboti un mākslīgais intelekts turpina aizstāt līdzšinējos darbiniekus.

https://www.delfi.lv/news/versijas/edita-znutiene-nakotnes-profesijas-virtualas-identitates-sargi-un-laimes-sargi-vairs-nav-aiz-kalniem.d?id=51296071

Tauta, kas grib un prot mainīties, lai stiprinātu Latviju 

Agnis Stibe, #EsiLV Zinātnes, inovāciju un tehnoloģiju domnīcas vēstnieks 

28. jūlijs , 2020 7.00

Tauta un tās valsts ir kā organisms ar miljoniem šūnu. Katra no tām rūpējas par organisma kopējo labsajūtu. Ar vienu ziņu, jo pašai no tā būs labāk. Līdzīgi kā šūnas organismā katrs tautietis, tuvu vai tālu, ir spējīgs radīt pienesumu savai tautai un valstij, ja patiesi to vēlas. Vēl katrā organismā ir saziņas un pārvaldes procesi, kas palīdz šūnām vienoti virzīties izvēlētajā virzienā. Cilvēka organismā par to rūpējas neironu šūnas un tīkli. Valstī tā ir pārvalde. Abos gadījumos, ir spēja klausīties un atspoguļot kopēju vīziju, kurp doties. Viegli tverams un vienots skatījums par to, kā celt un stiprināt kopējo nākotni.

Latvija un latvieši var sasniegt to, ko patiesi vēlas. Tieši tāpat tas ir iespējams jebkurai citai tautai un valstij. Svarīga ir izvēle, virziens un izlēmība turp doties katru brīdi. Latvija var būt pašnoteicoša un atvērta pasaules valsts. Latvieši var būt ilgtspējīga un laimīga pasaules tauta. Vai mēs visi kopā to patiesi vēlamies? Es, jā! Un tu?

Kā to izdarīt?

Apzināties, kas mūsos ir vērtīgs pamats, uz kura varam atsperties. Atsijāt traucējošas domas un apstākļus. Skaidri redzēt vienotu nākotni. Un tad sākt virzību. Kā tas nozīmē? Pārmaiņas! Nevis tādas, ko kurām gribas bēgt. Bet tādas, kuras no sirds vēlies paveikt katru dienu. Un katru vakaru, pirms došanās gulēt, jau domā par to, ko spēsi paveikt rīt.

Latvieša dabā ir dots izturīgums, elastīgums, atsperīgums, inteliģence un daudzas citas lieliskas īpašības. Mēs esam izdarīgi, radoši, amatnieciski un ļoti varoši vēl daudzās citās izpausmēs. Mūsu gēnos ir ierakstīta spēja izdzīvot un plaukt jebkuros apstākļos. Izmantosim to, lai mēs, mūsu bērni un viņu bērni lepotos par savu tautu un valsti, kuru paši veido tādu, kā vēlas.

Labā ziņa it tāda, ka pārmaiņas esam mēs. Dzīve ir pārmaiņas. Paskatāmies katra bērnības foto, dzīves gājumu, darbu, idejas, pārliecības un domas. Tas viss ar laiku ir mainījies. Pat tad, ja kāds to nav pamanījis vai ir piemirsis. Pārmaiņas ir izaugsmes un attīstības pamatā. Tās ir mūsu draugs, kas patiesi jāiepazīst. Laipni jāpieņem ceļabiedra lomā izvēlētās vīzijas virzienā. Kopā ejot, ar laiku apgūstot pārmaiņu viedumu.

Kā kļūt par pārmaiņu meistaru?

Pirmkārt, katrā no mums ir dabā ielikta izpratne par pārmaiņām. Tas ir mūsu evolūcijas pamatā. Cilvēces attīstība kā nepārtrauktu pārmaiņu process. Otrkārt, pārmaiņas sākas no katra paša izvēles un rīcības. Protams, ir ārējie apstākļi, kas var traucēt. Bet tā ir katra paša izvēle ko un kā darīt esošajos apstākļos. Visa pamatā ir vēlēšanās atklāt savu iekšējo pārmaiņu algoritmu. To veidu, kā pārmaiņas notiek un var notikt tieši tevī.

Treškārt, ir svarīgi saprast, ka pārmaiņas nav mistika un maģija. Bet tās ir diezgan vienkārši saprotamas un paveicamas. Sākumā ir jāsaprot, kāda doma visvairāk traucē konkrētai pārmaiņai. Tad ir jāizvēlas to aizvietot ar pilnīgi pretēju domu. Piemēram, traucējošā doma: “Man nav katru dienu vienas stundas, kuru veltīt pašattīstībai.” Pretējā domā: “Man ir katru dienu viena stunda, kuru veltīt pašattīstībai.”

Lai palīdzētu turpināt un nepārtraukt šo domu nomaiņu, var izmantot vektoru transformācijas ceļvedi. Tas attēlo izvēlēto virzienu “man ir viena stunda” kā zaļu bultu, bet pārējos blakus virzienus kā dzeltenas “man ir pusstunda” un sarkanas “man ir desmit minūtes” bultas. Šādu rīku izmantošana palīdz stiprināt apziņu un ceļu līdz sava iekšējā pārmaiņu algoritma atklāšanai. Kad tas ir atrasts, to var sekmīgi pielietot gan mazām ikdienas pārmaiņām, gan kopā ar tautiešiem un atbalstītājiem veicināt būtiskas valsts pārmaiņas.

Ceturtkārt, mēs esam sabiedriskas būtnes, tāpēc mūsu dabai piemīt sociālā spoguļošana. Ko tas nozīmē? Cilvēku mijiedarbībā katrs pamana daļu no sevis apkārtējos cilvēkos. Kaut arī bieži domā, ka tas pamanītais piemīt tiem citiem cilvēkiem. Patiesībā mēs citos pamanām to, kas esam paši. Tādā pašā veidā arī pamanām to, ja kāds ir mainījies. Mēs redzam, ne tikai to, ko kāds ir sasniedzis, bet arī to, par kādu cilvēku kāds ir kļuvis šī mērķa sasniegšanā. Spējam pamanīt, ka cilvēkā ir notikušas iekšējās pārmaiņas, kas deva iespēju šim sasniegumam.

Bieži to nevar precīzi paskaidrot sīkumos, jo tas ir tā cilvēka atklātais pārmaiņu algoritms, kas var atšķirties to tavējā. Bet viens ir ļoti skaidrs, to var sajust. Var sajust, ka pastāv šis iekšējais pārmaiņu viedums, kas dabā dots ikkatram. Tādejādi pārmaiņu meistari spoguļo sabiedrībai ne tikai savu virzību un rezultātu, bet arī šo sajūtu, ka katrs no mums var par tādu kļūt. Tas dabiski atspoguļojas sabiedrībā kā vilnis, kas ceļo cauri tautas apziņai.

Piektkārt, katrā organizācijā, uzņēmumā un pārvaldē ir tās vadība. Līderi, kuri stāsta vīziju, rāda ceļu un iedrošina katru virzīties kopā ar visiem izvēlētajā virzienā. Šie vadoņi ir viens no visspēcīgākajiem atbalstiem mūsu tautas un valsts labesīgai virzībai nākotnē. Ar savu piemēru un iedvesmu šie cilvēki var palīdzēt mainīties ne tikai savai komandai un darbiniekiem, bet arī uzmundrināt citus līdzīgus uzņēmumus un organizācijas Latvijā, kā arī latviešu apvienības un kopienas visā pasaulē. Ļoti praktiski un izdarāmi, piemēram, vadītāji var piedāvāt un iekļaut pārmaiņu apmācības un pašizglītošanās iespējas saviem darbiniekiem. Pārmaiņu izpratni un būtību var arī pieņemt kā daļu no ikdienas būtiskām vērtībām un darbības pamatiem uzņēmumos un organizācijās.

Noslēgumā svarīgi ir uzsvērt to, cik lielā mērā iepriekš aprakstīto gaitu var paātrināt izmantojot tehnoloģijas. Tās var veidot ar nodomu palīdzēt cilvēkiem atklāt savu iekšējo pārmaiņu algoritmu. Tehnoloģiskas inovācijas var papildināt uzņēmumu un organizāciju darba vidi, tādejādi uzmundrinot darbiniekus pievērst uzmanību notiekošajām un nepieciešamajām pārmaiņām. Un tieši tāpat šādas inovācijas var piemērot pilsētvidei, kurā katrs var saņemt tūlītēju ieskatu pārmaiņu gaitā. Kā arī rast iespēju saskatīt sava paša pārmaiņu artavu kopēja virzībā. Šāds tehnoloģisks atbalsts ne tikai veicina izvēlētās pārmaiņas, bet arī pastiprina katra cilvēka pārliecību par notiekošo pārmaiņu realitāti un tās neatraujamo ietekmi un paša dzīves kvalitāti.

Pārmaiņu pieredze?

Nav noslēpums, ka daudzi cilvēki vēlas mainīties. Veikt uzlabojumus dzīves apstākļos un savās izvēlēs. Kā piemērs, par to liecina pirmā janvāra apņemšanās. Mēs zinām, ka ne vienmēr visi spēj viegli un ātri sasniegt izvēlētos mērķus. Tajā pašā laikā ir arī daudz piemēru, kas liecina par cilvēkiem, kuri grib un var pārliecinoši virzīties savos izvēļu virzienos.

Savā dzīvē esmu veicis neskaitāmas paliekošas pārmaiņas, kuras dēvēju par transformācijām. Jaunībā tās darīju, pat īsti nespējot līdz galam saprast, kā un kas notiek. Bet vienmēr zināju, ka ir ceļš. Ir iespēja, kuru vēl neesmu pamēģinājis. Ar gadiem mana ziņkārība pārauga pārmaiņu zinātnē, kuru ikdienā praktizēju, palīdzot uzņēmumiem un organizācijām.

Ilustrācijas nolūkā izstāstīšu nesenu atklāsmi, kas līdzīgā veidā savieno manu bērnības pieredzi ar šībrīža sapratni par cilvēka iekšējo pārmaiņu algoritmu. Vai ir pazīstams Kubiks Rubiks? Šo kubiku izgudroja Ernö Rubik 1974. gadā Budapeštā, Ungārijā. Viņš vēlējās radīt spēli, kas vienlaicīgi palīdzētu izprast trīs dimensiju ģeometriju un radītu pasaulē pārdotāko rotaļlietu. Pēc aptuveni sešiem gadiem šī spēle strauji kļuva populāra un katrs piektais jau bija to pamēģinājis.

Sakritība. Esmu dzimis vienlaikus ar šo spēli. Arī manās rokās tā nonāca manā bērnībā. Man patika ar to spēlēties, bet ne reizi nespēju to pabeigt līdz galam. Lai kā arī centos, tas nebija man pa spēkam. Nesen iegādājāmies šo kubiku maniem bērniem. Šoreiz man par lielu pārsteigumu kopā ar kubiku saņēmu tā salikšanas pamācību. Spēlējot ar to kādu laiku un apgūstot pamācību, tagad varu to salikt trīs minūtēs. Lūk, arī atklāsme par to, ka visam ir savs iekšējais ritms, savas vadlīnijas, savs algoritms. Cilvēkam bez izpratnes par savu iekšējo algoritmu, iespējams, vienmēr būs līdzīgs rezultāts kā man bērnībā ar kubiku rubiku. Tāpēc aicinu apsvērt šo domu un katram paņemt no tās to, kas šķiet noderīgs.

Skats uz Latviju 2040

Latviju pēc vienas paaudzes vēlos redzēt kā pāšnoteicošu un atvērtu pasaules valsti ar tautu, kas grib un stiprina to. Tādu, kas neizšķiež savu inteliģenci nebūtiskos trokšņos, bet stabili balstās uz skaidru apziņu par savām spējām un pārliecinoši virzās uz kopīgu laimi. Mani bērni pašlaik uzaug ārpus Latvijas, bet ļoti iedvesmojošā latviskā vidē. Zinot, ka Latvija ir zeme, kas vienmēr būs atvērta viņu pienesumam. Vieta, kas vienmēr viņus uzskatīs par savējiem un ar lepnumu priecāsies par katru viņu sasniegumu pasaulē. Atvērta domu telpa, kas dos patiesu saskaņu ar mūsu dabu, dvēseles piepildījumu tradīciju bagātībā un to sajūtu, kuru nevar iegūt nekur citur. Atkārtošos — latvietis latvieša sajūtu var iegūt tikai Latvijā.

Ko darīt katru rītu?

Katru rītu ieteicams sev pajautāt un godīgi atbildēt uz šiem diviem vienkāršiem jautājumiem:

— Vai es vēlos laimīgu un jēgpilnu dzīvi?

— Vai es vēlos stipru, ilgtspējīgu un atvērtu tautu un valsti?

https://ir.lv/2020/07/28/tauta-kas-grib-un-prot-mainities-lai-stiprinatu-latviju

SOCIAL IDENTITY

The third edition of Social Identity builds on the international success of previous editions, offering an easy access critical introduction to social science theories of identity, for advanced undergraduates and postgraduates. All of the previous chapters have been updated and extra material has been added where relevant, for example on globalisation. Two new chapters have also been added; one addresses the debate about whether identity matters, discussing, for example, Brubaker; the second reviews the postmodern approach to identity. The text is informed by relevant topical examples throughout and, as with earlier editions, the emphasis is on sociology, anthropology and social psychology; on the interplay between relationships of similarity and difference; on interaction; on the categorisation of others as well as self-identification; and on power, institutions and organisations. Richard Jenkins is Professor of Sociology at the University of Sheffield, UK. Trained as an anthropologist, he has done research in Ireland, Britain and Denmark. Among his other books are Foundations of Sociology (2002), Pierre Bourdieu (second edition 2002) and Rethinking Ethnicity (second edition 2008)

CONTENTS ACKNOWLEDGEMENTS

1 Identity matters 1

2 Similarity and difference 16

3 A sign of the times? 28

4 Understanding identification 37

5 Selfhood and mind 49

6 Embodied selves 60

7 Entering the human world 74

 8 Self-image and public image 90

 9 Groups and categories 102

10 Beyond boundaries 118

11 Symbolising belonging 132

12 Predictability 148

13 Institutionalising identification 156

 14 Organising identification 169

15 Categorisation and consequences 184

16 Identity and modernity revisited

 200 NOTES

207 BIBLIOGRAPHY

213 INDEX 238

SATURA rādītājs

1 Identitātes jautājumi 1

2 Līdzība un atšķirība 16

3 Laika zīme? 28

4 Identifikācijas izpratne 37

5 Pašapziņa un prāts 49

6 Ievietotie paši 60

7 Ieeja cilvēka pasaulē 74

8 Pašattēls un publisks attēls 90

9 Grupas un kategorijas 102

10 Aiz robežām 118

11 Simbolizējot piederību 132

12 Paredzamība 148

13 Identifikācijas institucionalizācija 156

14 Identifikācijas organizēšana 169

15 Klasifikācija un sekas 184

Pārskatīta identitāte un modernitāte 200

PIEZĪMES 207

BIBLIOGRĀFIJA 213

INDEKSS 238