Vis consili expers mole ruit sua
Nākotnes valsts koncepts
Kas jādara, lai to īstenotu
Ikviens
cilvēks jebkurā pasaules valstī vēlas lepoties ar savu zemi, ar piederību
nācijai, ar savu identitāti: kultūru, ticību, mentalitāti, valodu u. tml. Tas
ir pašsaprotami, tas ir civilizācijas kopējs ieguvums, jo mūsu dažādībā
atklājas visas cilvēces daudzveidīgā mentālā, garīgā, kulturālā bagātība.
Bet
kas ir vajadzīgs, kas tad ir jādara, lai šādas izjūtas materializētos reālajā
dzīves kvalitātē, sabiedrības un indivīda harmonijā?!
Lai
mana valsts kļūtu par patiesas lepošanās objekta cienīgu tieši tautsaimniecības
sasniegumu, nācijas labklājības līmeņa, tautas garīgās un materiālās bagātības
ziņā, nevis tikai nacionālpatriotisku jūtu (nereti kultivētu attiecīgo
politisko režīmu interesēs) uzplūdā. Lai būtu objektīvs pamats lepoties ar
valsts vadību, kas pratusi efektīvi mobilizēt, izmantot nācijas intelektuālo un
radošo potenciālu, esošos dabas resursus sabiedrības kopējās interesēs. Spējusi
to visu nodrošināt, gudri pārvaldot savu zemi un tās iedzīvotājus.
* * *
11.02.2019
Laikmeta
fenomens – dati un to vērtība
Jānis Rozenbergs 19. marts , 2019
Saskaņā ar Eiropas Komisijas aprēķiniem datu ekonomika 2020.gadā
veidos ap 4% no iekšzemes kopprodukta. No pašvaldības vadītāja
skatpunkta tas nozīmē milzīgas iespējas izaugsmei, bet vienlaikus arī tikpat
lielu atbildību nodrošināt datu pieejamību, vidi un sabiedrības prasmes datu
kopas izmantot.
Pašvaldības un valsts iestādes skrupulozi uzkrāj visdažādākos datus
izglītībā, sociālajā un veselības aprūpē, grāmatvedībā, būvvaldē, attīstības
jomā un tā joprojām, kas teorētiski varētu būt noderīgi. Diemžēl mana kā
pašvaldības vadītāja pieredze liecina, ka mēs ieguldām milzīgu darbu datu
savākšanā un uzkrāšanā, bet to izmantošanas iespējas ir niecīgas – dati reti
ir analizējamā un apstrādājamā formātā, tie nav pieejami sabiedrībai, un arī
kolēģi īsti nesaprot, ko ar tiem iesākt un kādu informatīvo vērtību tie glabā.
Ir jāatzīst, ka šobrīd mēs kā sabiedrība kopumā un katrs atsevišķi esam
nedaudz apjukuši datu pārbagātībā.
Teorētiski saprotam datu vērtību, bet faktiski īsti nezinām, kā tos
izmantot – jo dati ir tikai izejmateriāls, īstā vērtība ir tajā, ko mēs varam
iegūt, datus skatot dažādos griezumos, protams, ievērojot visus datus drošības
aspektus.
Tāpēc Cēsu novadā esam sākuši diskusiju par atvērto datu stratēģijas
izveidi. Mūsu mērķis ir pašvaldības rīcībā esošos datus “izvilkt no
atvilktnes”, lai ikviens iedzīvotājs, uzņēmējs, nevalstiskā organizācija varētu
ar šiem datiem strādāt, tos analizēt dažādos šķērsgriezumos un balstīt savus
lēmumus un izvēli patiesā un plašā informācijā.
Esmu pārliecināts, ka datu pieejamība un prasme tos analizēt dažādos
šķērsgriezumos paver pilnīgi jaunus apvāršņus.
Tas vairo atklātību sabiedrības pārvaldībā, atbalsta biznesa attīstību –
labākus lēmumus par cilvēku pārvietošanos, pakalpojumu migrāciju, tūristu
piesaisti, labāko vietu veikalam vai medicīnas iestādei, jaunam mājoklim un
daudz ko citu. Pasaules prakse rāda, ka ar brīvu pieeju datiem privātais bizness bieži
vien nāk ar saviem risinājumiem datu analīzes un izmantošanas jomā, piemēram, Londonā
ir radīts datu analīzes rīks, kas apkopo, kādas prasmes un iemaņas būs
nepieciešamas nākotnē un kādas interešu izglītības iespējas pastāv Londonā.
Lietojot šo risinājumu, cilvēks var atrast visērtāko un praktiskāko
risinājumu savu prasmju pilnveidošanai nākotnes vajadzībām.
Lai spertu soli no skaistās teorijas grūtajā praksē, Cēsīs esam uzsākuši
sadarbību ar Latvijas Datu skolu (http://eprasmes.lv/latvijas-skolu-atverto-datu-hakatons-2019/
), kas ir daļa no starptautiska tīkla sabiedrības datu pratības
veicināšanai. Vēlamies kļūt par piemēru citām Latvijas pilsētām un novadiem
datu pieejamībā un izmantošanā tā, lai radītu reālu ekonomisko efektu. Kopā ar
Datu skolu iniciatīvu sabiedrības digitālās identitātes stiprināšanai “Valsts #196”
un citiem partneriem aicinām Cēsu novada iedzīvotājus un uzņēmējus ieteikt
idejas un priekšlikumus par to, kādas datu kopas būtu nepieciešamas un kāds
atbalsts vajadzīgs, lai no datiem iegūtu izmantojamu informāciju.
Savukārt 21.martā konferencē “Es. Identitāte. Dati” Cēsīs ikviens ir
aicināts izkāpt no komforta zonas un aizdomāties, kā attīstīt savu digitālo
identitāti un iespējas datu laikmetā.
Latvija pēdējo gadu laikā ir būtiski pavirzījusies uz priekšu atvērto
datu infrastruktūras un tiesiskā ietvara izveidē, tagad laiks valsts atvērto
datu portālu piepildīt ar iedzīvotājiem un uzņēmējiem izmantojamu saturu un
attīstīt prasmes datus pārvērst informācijā un pamatotos, gudros attīstības
lēmumos.
Jānis Rozenbergs ir Cēsu novada domes priekšsēdētājs
'Fintech' un
finanšu sektora uzraudzība Latvijā
Kārlis
Bauze Pasaules Bankas finanšu sektora eksperts
Jau
kādu laiku pasaule un arī Latvija ir apradusi ar jauno "brīnumbērnu"
"fintech", kas saīsinājumā nozīmē – finanšu tehnoloģijas. Šī jaunā
biznesa nozare sacenšas ar jau tradicionāliem finanšu sektora pakalpojumu
sniedzējiem – bankām, maksājumu nodrošinātājiem, aktīvu pārvaldītājiem un
citiem – un izmanto jaunākās tehnoloģijas, lai uzlabotu finanšu sektora
pakalpojumus (lētāk, ātrāk, pievilcīgāk).
Attīstoties
tehnoloģijām, "fintech" sāka savu uzvaras gājienu pēc 2008. gada
pasaules finanšu krīzes. Pēc tās klasiskais finanšu sektors tika arvien ciešāk
uzraudzīts un regulēts, samazinot baņķieru peļņas iespējas un prasot lielākas
kapitāla rezerves, tomēr vienlaikus sniedzot lielākas garantijas noguldītājiem
(100 000 EUR garantētā atlīdzība) un maksājumu veicējiem (vecas, bet stabilas
maksājumu sistēmas).
"Fintech"
Latvijā
Ir
grūti nodalīt "fintech" Latvijā no visas pasaules, jo visa jaunā
tehnoloģija ir mobila un bez robežām. Līdz ar to var tikai runāt par Latvijā operējošām
vai reģistrētām kompānijām, piemēram, "Revolut" maksājumu
kartes ir populāras Latvijā, taču tas nav Latvijas produkts.
"Fintech"
uzņēmumus var iedalīt trīs lielās kategorijās: ātrie kredīti, savstarpējie
maksājumi un citi pakalpojumi. Visticamāk, Latvijas iedzīvotājiem
pazīstamākās ir ātro kredītu kompānijas – "4Finance",
"Twino", "Mintos", "Creamfinance". Starp otrajiem
var minēt "Monea", "Coinfide", "Swipe". Savukārt
citus pakalpojumus sniedz "blockchain" tehnoloģijas kompānijas,
piemēram "BitFury". Pēc "B-Hive" datiem, Latvijas
"fintech" jaunuzņēmumu industrija 2017. gadā bija 878 miljonus ASV
dolāru vērta. Salīdzinājumam – Latvijas banku sektora peļņa 2017. gadā
bija 236 miljoni eiro. Jāatzīmē, ka daudzas no šīm kompānijām joprojām ir
jaunuzņēmumi.
Kā nozare
varētu attīstīties?
Ekspertu
vidū izskan divas versijas par šī sektora tālāko attīstību. Vieni apgalvo, ka
"fintech" "apēdīs" vecās bankas, otri – ka banku koncepts
ir vecs kā pasaule un tās paliks. Patiesība ir kaut kur pa vidu. Jau tagad bankas
ir sapratušas, ka to vecie modeļi vairs nav konkurētspējīgi, peļņas maržas
krītas, daudzās valstīs ir pārāk daudz banku, tāpēc bankas investē
jaunuzņēmumos vai arī cenšas pašas attīstīt savas tehnoloģijas. "Fintech"
ir ļoti labs katalizators, kas stimulē uzlabot
vecos, iesīkstējušos biznesa modeļus.
Negribētos
piekrist viedoklim, ka "fintech" pārņems visu finanšu nozari. Bankas
joprojām būs vajadzīgas, lai korporācijām un sarežģītiem klientiem nodrošinātu
sarežģītus aizdevumu darījumus. Maza apjoma kredīti un maksājumi gan varētu
arvien vairāk pāriet uz "fintech" platformām, kas ir lētākas un
efektīvākas.
Tā
saucamie "Big Tech" ("Amazon", "Google",
"Facebook") gan varētu būt lieli konkurenti klasiskajām bankām, jo
viņiem ir tieša pieeja individuālajiem klientiem un to vajadzībām (pirkumi,
personīgā informācija). Līdz ar to viņi, iespējams, ar laiku būs izdevīgākā
pozīcijā nekā bankas. Tiek pat uzskatīts, ka bankas varētu kļūt tikai par
maksājumu apkalpotājām individuālajiem klientiem, bet saziņu ar klientu veiks
"Big Tech" kompānijas.
Kādi
ir iespējamie "fintech" riski?
Minēšu
tikai dažus no riskiem, kas tuvākā nākotnē varētu rasties:
1.
Ja bankrotē P2P aizdevumu platforma, kā piedzīt aizdoto naudu,
nerunājot par ķīlu, ja tāda ir? Piemēram, Ķīnā 2018. gada jūlijā darbību
pārtrauca 250 P2P aizdevumu platformas, izraisot paniku investoros.
Īpašumtiesību jautājumu risināšana jaunajās platformās ir liels izaicinājums.
2.
Kas notiek ar virtuālo maksājumu karšu atlikumiem, ja kartes operētājs
bankrotē? Šajā gadījumā nedarbojas banku depozītu garantiju shēma, kas kompensē
zināmu summu no konta atlikuma.
3.
Kam pieder dati par darījumiem, kas veikti ar virtuālajām maksājumu
kartēm? Vai tos var tirgot trešajām pusēm?
4.
Kriptovalūtu biržu uzlaušanas vai bankrotu gadījumi raisa daudz
jautājumu. Pēdējos gados ir bijuši vairāki gadījumi, kad biržas tika uzlauztas
vai to operētāji pasludināja maksātnespēju. Ko šādos gadījumos darīt
investoriem?
5.
Kā regulēt virtuālās depozītu platformas (https://www.raisin.com/ un https://likwidity.com/)?
Šīs sistēmas lauž līdzšinējos priekšrakstus par likviditātes nodrošināšanu, jo
depozīti no vienas valsts brīvi plūst uz citām.
Tie
ir tikai daži no jautājumiem, par kuriem jau laicīgi būtu jādomā, lai, kādu
glābjot, nevajadzētu tērēt valsts budžeta naudu.
Vai
"fintech" uzraudzīt?
"Fintech"
tirgum attīstoties, rodas jautājums, vai šī joma būtu kaut kādā veidā
jāuzrauga, lai regulācija nebūtu asimetriska (bankām cieša, bet
"fintech" minimāla). Jautājums ir nopietns, tāpēc ir sasniedzis arī
lielo pasaules valstu līderu darba kārtību. Starptautiskais Valūtas fonds un
Pasaules Banka 2018. gada oktobrī savā gada mītiņā Bali pieņēma tā saucamo
"Bali Fintech Agenda", kas ir ceļa karte turpmākai diskusijai par
"fintech" iespējām un iespējamiem riskiem.
Kā
zināms, jaunām lietām ir jārada labvēlīgi attīstības apstākļi, lai tās
attīstītos un nestu augļus, tomēr jau laicīgi ir jādomā arī par to, kā
izvairīties no iespējamām problēmām, kas var rasties pārāk straujas attīstības
rezultātā. Kā piemērs var kalpot straujā ātro kredītu attīstība Latvijā un
nebanku biznesa uzplaukums un noriets. Lai atceramies, cik grūti bija pretoties
ātro kredītu lobijam un iestāties par aizdevumu likmju saprātīgu ierobežošanu,
lai izvairītos no tā, ka daudzi cilvēki tiek ievilkti parādu jūgā. Arī nebanku
bizness Latvijā plauka, līdz, tēlaini izsakoties, to piemeklēja salna vasaras
vidū.
Kā
"fintech" uzraudzīt?
Domāju,
ka jāmācās no mūsu iepriekšējām kļūdām un jāsāk domāt par to, vai šī nozare,
turpmāk strauji attīstoties, radīs kādus draudus Latvijas finanšu stabilitātei
vai tomēr ne. Līdz šim publiski nav nācies dzirdēt diskusijas par šo jautājumu,
bet, cerams, ekspertu vidū šāda diskusija notiek.
Ja
eksperti vienosies, ka uzraudzība būtu vajadzīga, tad jādomā, kura institūcija
to ir spējīga darīt. Redzot, cik lēni un ar kādām problēmām valsts pārvaldē
virzās uz priekšu e-veselība, ir pamats jautāt, vai Latvijā ir kāda
institūcija, kas būtu spējīga veikt "fintech" uzraudzību. Teorētiski P2P
sistēmas būtu jāpārrauga FKTK, bet maksājumu sistēmas – Latvijas Bankai pēc to
likumiskās piederības.
"Fintech"
uzraudzība pasaulē?
Ņemot
vērā, ka par "fintech" uzraudzību pasaulē vēl tikai aktīvi diskutē,
nav daudz piemēru, uz ko atsaukties. Plašāk ir zināms par divām privātām
kompānijām – BFA un R2A, kas konsultē valstu atbildīgās institūcijas
par šīs nozares uzraudzību. Šīm kompānijām ir izstrādāti moduļi (nav lēti),
kas palīdz sekot maksājumiem finanšu sistēmā un identificē "šaurās vietas".
Šīs sistēmas var izmantot arī naudas atmazgāšanas uzraudzības nolūkos.
Iespējams,
kādam no Latvijas jaunuzņēmumiem būtu jāpadomā par iesaistīšanos "regtech"
un "suptech" aplikāciju un modeļu izstrādē. Šis ir
perspektīvs virziens un dotu savu artavu naudas atmazgāšanas risku
samazināšanā, kas Latvijā patlaban ir ļoti aktuāls temats.
Nobeigumā
Lai nebūtu tā, ka vairākas institūcijas Latvijā, kas pašreiz ir
atbildīgas par daļu no "fintech" sektoru uzraudzības, katra pērk vai
pati būvē atsevišķu sistēmu naudas atmazgāšanas identificēšanai vai
"regtech" un/vai "suptech" nolūkos, valstī būtu jārada
viena institūcija vai jādomā par funkciju optimizēšanu. Iespējams,
diskusijas ap "ABLV Bank" kreditoru prasību apmierināšanu būtu
vienkāršākas, ja būtu jau laikus padomāts par modernu banku un maksājumu
uzraudzību, tostarp naudas atmazgāšanas jomā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru