11.02.2019
Laikmeta
fenomens – dati un to vērtība
Jānis Rozenbergs 19. marts , 2019
Saskaņā ar Eiropas Komisijas aprēķiniem datu ekonomika 2020.gadā
veidos ap 4% no iekšzemes kopprodukta. No pašvaldības vadītāja
skatpunkta tas nozīmē milzīgas iespējas izaugsmei, bet vienlaikus arī tikpat
lielu atbildību nodrošināt datu pieejamību, vidi un sabiedrības prasmes datu
kopas izmantot.
Pašvaldības un valsts iestādes skrupulozi uzkrāj visdažādākos datus
izglītībā, sociālajā un veselības aprūpē, grāmatvedībā, būvvaldē, attīstības
jomā un tā joprojām, kas teorētiski varētu būt noderīgi. Diemžēl mana kā
pašvaldības vadītāja pieredze liecina, ka mēs ieguldām milzīgu darbu datu
savākšanā un uzkrāšanā, bet to izmantošanas iespējas ir niecīgas – dati reti
ir analizējamā un apstrādājamā formātā, tie nav pieejami sabiedrībai, un arī
kolēģi īsti nesaprot, ko ar tiem iesākt un kādu informatīvo vērtību tie glabā.
Ir jāatzīst, ka šobrīd mēs kā sabiedrība kopumā un katrs atsevišķi esam
nedaudz apjukuši datu pārbagātībā.
Teorētiski saprotam datu vērtību, bet faktiski īsti nezinām, kā tos
izmantot – jo dati ir tikai izejmateriāls, īstā vērtība ir tajā, ko mēs varam
iegūt, datus skatot dažādos griezumos, protams, ievērojot visus datus drošības
aspektus.
Tāpēc Cēsu novadā esam sākuši diskusiju par atvērto datu stratēģijas
izveidi. Mūsu mērķis ir pašvaldības rīcībā esošos datus “izvilkt no
atvilktnes”, lai ikviens iedzīvotājs, uzņēmējs, nevalstiskā organizācija varētu
ar šiem datiem strādāt, tos analizēt dažādos šķērsgriezumos un balstīt savus
lēmumus un izvēli patiesā un plašā informācijā.
Esmu pārliecināts, ka datu pieejamība un prasme tos analizēt dažādos
šķērsgriezumos paver pilnīgi jaunus apvāršņus.
Tas vairo atklātību sabiedrības pārvaldībā, atbalsta biznesa attīstību –
labākus lēmumus par cilvēku pārvietošanos, pakalpojumu migrāciju, tūristu
piesaisti, labāko vietu veikalam vai medicīnas iestādei, jaunam mājoklim un
daudz ko citu. Pasaules prakse rāda, ka ar brīvu pieeju datiem privātais bizness bieži
vien nāk ar saviem risinājumiem datu analīzes un izmantošanas jomā, piemēram, Londonā
ir radīts datu analīzes rīks, kas apkopo, kādas prasmes un iemaņas būs
nepieciešamas nākotnē un kādas interešu izglītības iespējas pastāv Londonā.
Lietojot šo risinājumu, cilvēks var atrast visērtāko un praktiskāko
risinājumu savu prasmju pilnveidošanai nākotnes vajadzībām.
Lai spertu soli no skaistās teorijas grūtajā praksē, Cēsīs esam uzsākuši
sadarbību ar Latvijas Datu skolu (
http://eprasmes.lv/latvijas-skolu-atverto-datu-hakatons-2019/
), kas ir daļa no starptautiska tīkla sabiedrības datu pratības
veicināšanai. Vēlamies kļūt par piemēru citām Latvijas pilsētām un novadiem
datu pieejamībā un izmantošanā tā, lai radītu reālu ekonomisko efektu. Kopā ar
Datu skolu iniciatīvu sabiedrības digitālās identitātes stiprināšanai “Valsts #196”
un citiem partneriem aicinām Cēsu novada iedzīvotājus un uzņēmējus ieteikt
idejas un priekšlikumus par to, kādas datu kopas būtu nepieciešamas un kāds
atbalsts vajadzīgs, lai no datiem iegūtu izmantojamu informāciju.
Savukārt 21.martā konferencē “Es. Identitāte. Dati” Cēsīs ikviens ir
aicināts izkāpt no komforta zonas un aizdomāties, kā attīstīt savu digitālo
identitāti un iespējas datu laikmetā.
Latvija pēdējo gadu laikā ir būtiski pavirzījusies uz priekšu atvērto
datu infrastruktūras un tiesiskā ietvara izveidē, tagad laiks valsts atvērto
datu portālu piepildīt ar iedzīvotājiem un uzņēmējiem izmantojamu saturu un
attīstīt prasmes datus pārvērst informācijā un pamatotos, gudros attīstības
lēmumos.
Jānis Rozenbergs ir Cēsu novada domes priekšsēdētājs
Ceļš uz mākslīgo intelektu Latvijā – sākuma stadijā
Par mākslīgā intelekta sniegtajām iespējām un ar to saistītajiem
izaicinājumiem Andis Sedlenieks sarunājas ar uzņēmuma Helve inovāciju vadītāju
Igoru Uhaņu.
Andis Sedlenieks
17. februāris 2025
Mākslīgais intelekts jau pastāv un tiek apspriests salīdzinoši gana ilgu
laiku, tomēr aizvien pret to ir divējāda attieksme – gan saskatot tā sniegtās
lielās iespējas, gan arī uz to raugoties ar bažām. Iesākumā varbūt pastāstiet:
kāda ir jūsu uzņēmuma saistība ar mākslīgo intelektu un kādos virzienos ar to
darbojaties?
Mūsu uzņēmums palīdz citiem uzņēmumiem, kā mēs paši sakām, inovēt. Tas
praksē nozīmē – vai nu pelnīt vairāk, vai arī tērēt mazāk naudas. Pastāv divu
veidu inovācijas – atvērtās un iekšējās. Atvērtās inovācijas ir, piemēram,
lielveikalu pašapkalpošanās kases. Nav neviena lielveikalu tīkla, kuram būtu
pašam sava inženieru komanda, kas šīs kases sistēmas izstrādātu, izgatavotu un
uzstādītu tirdzniecības vietās. Pati ideja par to, ka ir iespējams ietaupīt,
liekot pircējiem pašiem vienlaikus būt arī pārdevējiem, protams, nāk no
lielveikaliem. Tomēr šīs pašapkalpošanās kases tiek izgatavotas ne jau
lielveikalos, ar to nodarbojas uzņēmumi ar attiecīgu specializāciju.
Mēs tikmēr strādājam arī ar otra veida inovācijām. Iekšējās inovācijas
nozīmē, ka uzņēmumam ir iespēja pašam īstenot inovatīvus risinājumus. Ir
informācijas tehnoloģiju pārvalde, mārketinga pārvalde un citas
struktūrvienības, kuru uzdevums ir padarīt uzņēmuma darbību iespējami
efektīvāku. Neatkarīgi no uzņēmuma darbības jomas un industrijas iekšējo
inovāciju ieviešanas process visos gadījumos ir līdzīgs. Tā nosacīti vienā
telpā ir jāsanāk kopā cilvēkiem, kuri ir zinoši par biznesa procesiem,
saistītiem ar uzņēmuma darbību, un tad viņiem tiek uzdots zināmā mērā
standartizētu jautājumu kopums. Tas var sākties, piemēram, ar jautājumu – kas
var kļūt par iemeslu, lai konkrētais cilvēks pirmdien negribētu nākt uz darbu?
Būtībā jautājumi ir par to, kas šo cilvēku skatījumā..: https://www.diena.lv/raksts/viedokli/latvija/cels-uz-maksligo-intelektu-latvija--sakuma-stadija-14331578
'Fintech' un
finanšu sektora uzraudzība Latvijā
Kārlis
Bauze Pasaules Bankas finanšu sektora eksperts
Jau
kādu laiku pasaule un arī Latvija ir apradusi ar jauno "brīnumbērnu"
"fintech", kas saīsinājumā nozīmē – finanšu tehnoloģijas. Šī jaunā
biznesa nozare sacenšas ar jau tradicionāliem finanšu sektora pakalpojumu
sniedzējiem – bankām, maksājumu nodrošinātājiem, aktīvu pārvaldītājiem un
citiem – un izmanto jaunākās tehnoloģijas, lai uzlabotu finanšu sektora
pakalpojumus (lētāk, ātrāk, pievilcīgāk).
Attīstoties
tehnoloģijām, "fintech" sāka savu uzvaras gājienu pēc 2008. gada
pasaules finanšu krīzes. Pēc tās klasiskais finanšu sektors tika arvien ciešāk
uzraudzīts un regulēts, samazinot baņķieru peļņas iespējas un prasot lielākas
kapitāla rezerves, tomēr vienlaikus sniedzot lielākas garantijas noguldītājiem
(100 000 EUR garantētā atlīdzība) un maksājumu veicējiem (vecas, bet stabilas
maksājumu sistēmas).
"Fintech"
Latvijā
Ir
grūti nodalīt "fintech" Latvijā no visas pasaules, jo visa jaunā
tehnoloģija ir mobila un bez robežām. Līdz ar to var tikai runāt par Latvijā operējošām
vai reģistrētām kompānijām, piemēram, "Revolut" maksājumu
kartes ir populāras Latvijā, taču tas nav Latvijas produkts.
"Fintech"
uzņēmumus var iedalīt trīs lielās kategorijās: ātrie kredīti, savstarpējie
maksājumi un citi pakalpojumi. Visticamāk, Latvijas iedzīvotājiem
pazīstamākās ir ātro kredītu kompānijas – "4Finance",
"Twino", "Mintos", "Creamfinance". Starp otrajiem
var minēt "Monea", "Coinfide", "Swipe". Savukārt
citus pakalpojumus sniedz "blockchain" tehnoloģijas kompānijas,
piemēram "BitFury". Pēc "B-Hive" datiem, Latvijas
"fintech" jaunuzņēmumu industrija 2017. gadā bija 878 miljonus ASV
dolāru vērta. Salīdzinājumam – Latvijas banku sektora peļņa 2017. gadā
bija 236 miljoni eiro. Jāatzīmē, ka daudzas no šīm kompānijām joprojām ir
jaunuzņēmumi.
Kā nozare
varētu attīstīties?
Ekspertu
vidū izskan divas versijas par šī sektora tālāko attīstību. Vieni apgalvo, ka
"fintech" "apēdīs" vecās bankas, otri – ka banku koncepts
ir vecs kā pasaule un tās paliks. Patiesība ir kaut kur pa vidu. Jau tagad bankas
ir sapratušas, ka to vecie modeļi vairs nav konkurētspējīgi, peļņas maržas
krītas, daudzās valstīs ir pārāk daudz banku, tāpēc bankas investē
jaunuzņēmumos vai arī cenšas pašas attīstīt savas tehnoloģijas. "Fintech"
ir ļoti labs katalizators, kas stimulē uzlabot
vecos, iesīkstējušos biznesa modeļus.
Negribētos
piekrist viedoklim, ka "fintech" pārņems visu finanšu nozari. Bankas
joprojām būs vajadzīgas, lai korporācijām un sarežģītiem klientiem nodrošinātu
sarežģītus aizdevumu darījumus. Maza apjoma kredīti un maksājumi gan varētu
arvien vairāk pāriet uz "fintech" platformām, kas ir lētākas un
efektīvākas.
Tā
saucamie "Big Tech" ("Amazon", "Google",
"Facebook") gan varētu būt lieli konkurenti klasiskajām bankām, jo
viņiem ir tieša pieeja individuālajiem klientiem un to vajadzībām (pirkumi,
personīgā informācija). Līdz ar to viņi, iespējams, ar laiku būs izdevīgākā
pozīcijā nekā bankas. Tiek pat uzskatīts, ka bankas varētu kļūt tikai par
maksājumu apkalpotājām individuālajiem klientiem, bet saziņu ar klientu veiks
"Big Tech" kompānijas.
Kādi
ir iespējamie "fintech" riski?
Minēšu
tikai dažus no riskiem, kas tuvākā nākotnē varētu rasties:
1.
Ja bankrotē P2P aizdevumu platforma, kā piedzīt aizdoto naudu,
nerunājot par ķīlu, ja tāda ir? Piemēram, Ķīnā 2018. gada jūlijā darbību
pārtrauca 250 P2P aizdevumu platformas, izraisot paniku investoros.
Īpašumtiesību jautājumu risināšana jaunajās platformās ir liels izaicinājums.
2.
Kas notiek ar virtuālo maksājumu karšu atlikumiem, ja kartes operētājs
bankrotē? Šajā gadījumā nedarbojas banku depozītu garantiju shēma, kas kompensē
zināmu summu no konta atlikuma.
3.
Kam pieder dati par darījumiem, kas veikti ar virtuālajām maksājumu
kartēm? Vai tos var tirgot trešajām pusēm?
4.
Kriptovalūtu biržu uzlaušanas vai bankrotu gadījumi raisa daudz
jautājumu. Pēdējos gados ir bijuši vairāki gadījumi, kad biržas tika uzlauztas
vai to operētāji pasludināja maksātnespēju. Ko šādos gadījumos darīt
investoriem?
Tie
ir tikai daži no jautājumiem, par kuriem jau laicīgi būtu jādomā, lai, kādu
glābjot, nevajadzētu tērēt valsts budžeta naudu.
Vai
"fintech" uzraudzīt?
"Fintech"
tirgum attīstoties, rodas jautājums, vai šī joma būtu kaut kādā veidā
jāuzrauga, lai regulācija nebūtu asimetriska (bankām cieša, bet
"fintech" minimāla). Jautājums ir nopietns, tāpēc ir sasniedzis arī
lielo pasaules valstu līderu darba kārtību. Starptautiskais Valūtas fonds un
Pasaules Banka 2018. gada oktobrī savā gada mītiņā Bali pieņēma tā saucamo
"Bali Fintech Agenda", kas ir ceļa karte turpmākai diskusijai par
"fintech" iespējām un iespējamiem riskiem.
Kā
zināms, jaunām lietām ir jārada labvēlīgi attīstības apstākļi, lai tās
attīstītos un nestu augļus, tomēr jau laicīgi ir jādomā arī par to, kā
izvairīties no iespējamām problēmām, kas var rasties pārāk straujas attīstības
rezultātā. Kā piemērs var kalpot straujā ātro kredītu attīstība Latvijā un
nebanku biznesa uzplaukums un noriets. Lai atceramies, cik grūti bija pretoties
ātro kredītu lobijam un iestāties par aizdevumu likmju saprātīgu ierobežošanu,
lai izvairītos no tā, ka daudzi cilvēki tiek ievilkti parādu jūgā. Arī nebanku
bizness Latvijā plauka, līdz, tēlaini izsakoties, to piemeklēja salna vasaras
vidū.
Kā
"fintech" uzraudzīt?
Domāju,
ka jāmācās no mūsu iepriekšējām kļūdām un jāsāk domāt par to, vai šī nozare,
turpmāk strauji attīstoties, radīs kādus draudus Latvijas finanšu stabilitātei
vai tomēr ne. Līdz šim publiski nav nācies dzirdēt diskusijas par šo jautājumu,
bet, cerams, ekspertu vidū šāda diskusija notiek.
Ja
eksperti vienosies, ka uzraudzība būtu vajadzīga, tad jādomā, kura institūcija
to ir spējīga darīt. Redzot, cik lēni un ar kādām problēmām valsts pārvaldē
virzās uz priekšu e-veselība, ir pamats jautāt, vai Latvijā ir kāda
institūcija, kas būtu spējīga veikt "fintech" uzraudzību. Teorētiski P2P
sistēmas būtu jāpārrauga FKTK, bet maksājumu sistēmas – Latvijas Bankai pēc to
likumiskās piederības.
"Fintech"
uzraudzība pasaulē?
Ņemot
vērā, ka par "fintech" uzraudzību pasaulē vēl tikai aktīvi diskutē,
nav daudz piemēru, uz ko atsaukties. Plašāk ir zināms par divām privātām
kompānijām – BFA un R2A, kas konsultē valstu atbildīgās institūcijas
par šīs nozares uzraudzību. Šīm kompānijām ir izstrādāti moduļi (nav lēti),
kas palīdz sekot maksājumiem finanšu sistēmā un identificē "šaurās vietas".
Šīs sistēmas var izmantot arī naudas atmazgāšanas uzraudzības nolūkos.
Iespējams,
kādam no Latvijas jaunuzņēmumiem būtu jāpadomā par iesaistīšanos "regtech"
un "suptech" aplikāciju un modeļu izstrādē. Šis ir
perspektīvs virziens un dotu savu artavu naudas atmazgāšanas risku
samazināšanā, kas Latvijā patlaban ir ļoti aktuāls temats.
Nobeigumā
Lai nebūtu tā, ka vairākas institūcijas Latvijā, kas pašreiz ir
atbildīgas par daļu no "fintech" sektoru uzraudzības, katra pērk vai
pati būvē atsevišķu sistēmu naudas atmazgāšanas identificēšanai vai
"regtech" un/vai "suptech" nolūkos, valstī būtu jārada
viena institūcija vai jādomā par funkciju optimizēšanu. Iespējams,
diskusijas ap "ABLV Bank" kreditoru prasību apmierināšanu būtu
vienkāršākas, ja būtu jau laikus padomāts par modernu banku un maksājumu
uzraudzību, tostarp naudas atmazgāšanas jomā.
May 7, 2025
Global Affairs
Introducing OpenAI
for Countries
A new initiative
to support countries around the world that want to build on democratic AI
rails.
Our Stargate
project, an unprecedented investment in America’s AI infrastructure
announced in January with President Trump and our partners Oracle and SoftBank,
is now underway with our first supercomputing campus in Abilene, Texas, and
more sites to come.
We’ve heard from
many countries asking for help in building out similar AI infrastructure—that
they want their own Stargates and similar projects. It’s clear to everyone now
that this kind of infrastructure is going to be the backbone of future economic
growth and national development. Technological innovation has always driven
growth by helping people do more than they otherwise could—AI will scale human
ingenuity itself and drive more prosperity by scaling our freedoms to learn,
think, create and produce all at once.
We want to help
these countries, and in the process, spread democratic AI, which means the
development, use and deployment of AI that protects and incorporates
long-standing democratic principles. Examples of this include the freedom for
people to choose how they work with and direct AI, the prevention of government
use of AI to amass control, and a free market that ensures free competition.
All these things contribute to broad distribution of the benefits of AI,
discourage the concentration of power, and help advance our mission. Likewise,
we believe that partnering closely with the US government is the best way to
advance democratic AI.
Today, we’re
introducing OpenAI for Countries, a new initiative within the Stargate project.
This is a moment when we need to act to support countries around the world that
would prefer to build on democratic AI rails, and provide a clear alternative
to authoritarian versions of AI that would deploy it to consolidate power.
In response to
these interested governments, OpenAI is offering a new kind of partnership for
the Intelligence Age. Through formalized infrastructure collaborations, and in
coordination with the US government, OpenAI will:
- Partner with countries to help build
in-country data center capacity. These secure data centers will help
support the sovereignty of a country’s data, build new local industries,
and make it easy to customize AI and leverage their data in a private and
compliant way.
- Provide customized ChatGPT to citizens. This
will help deliver improved healthcare and education, more efficient public
services, and more. This will be AI of, by, and for the needs of each
particular country, localized in their language and for their culture and
respecting future global standards.
- Continue evolving security and safety controls
for AI models. As our models become more powerful, we will continue to make
investments in the processes and controls, including the data center and
physical security needed to deploy, operate and protect them. As part of
AI safety, it is critical to respect democratic processes and human
rights; we are excited to collaborate on future directions for global
democratic input to shape AI.
- Together, raise and deploy a national start-up
fund. With local as well as OpenAI capital, together we can seed healthy
national AI ecosystems so the new infrastructure is creating new jobs, new
companies, new revenue, and new communities for each country while also
supporting existing public- and private-sector needs.
- Partner countries also would invest in
expanding the global Stargate Project—and thus in continued
US-led AI leadership and a global, growing network effect for democratic
AI.
As OpenAI moves
forward with OpenAI for Countries, our goal is to pursue 10 projects with
individual countries or regions as the first phase of this initiative, and
expand from there.
We look forward to
engaging with interested countries through their representatives in the US and
through our executives based in our offices around the world.
What is the
Stargate AI project?
The Stargate Project, as the venture is named, is a partnership
between four notable companies: OpenAI, SoftBank, Oracle and MGX. Its goal is
to construct sites throughout the U.S. to develop, power, deploy and maintain
AI technology.
What will the
Stargate Project do?
The Stargate project is a strategic collaboration between industry
giants, aiming to build the next generation of AI infrastructure. This
ambitious initiative will involve building massive data centers, expanding
computing power, and enhancing AI capabilities at an unprecedented scale.
New “OpenAI for
Countries” program reads less like a product launch and more like a handshake
with the future – sovereign AI infrastructure, tailored ChatGPT versions for
citizens, and a clear nudge toward AI that serves people, not power structures.
What’s interesting? They’re offering help with local data centers. Not just for
privacy, but to actually customize AI to the language, services, and values of
each country. 🇱🇻🇺🇦🇩🇰 It’s rare that a
big-tech move makes me think, “Wait, is this what ethical infrastructure might
look like?” Of course, there’s plenty to critique and plenty we still don’t
know. But the intent is crystal: “AI should strengthen democratic institutions,
not replace them.”
https://openai.com/global-affairs/openai-for-countries/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru