Institucionālās atbildības nodrošināšana par Valdības lēmumu izpildi

 

                                    

Institucionālās atbildības nodrošināšana par

Valdības lēmumu izpildi

 

         Latvijā joprojām ir sistēmiski sarežģījumi ar valsts mēroga aktuālo problēmu risināšanas gaitas uzraudzību (tai skaitā ar Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguvi paredzētajā laika periodā). Institucionālā atbildība par valstij nozīmīgu projektu realizāciju un izpildes termiņu ievērošanu ir fragmentēta, kas rada gan koordinācijas pārrāvumus, gan kavējumus, gan Eiropas fondu līdzekļu neapgūšanas riskus.

Tādēļ piedāvāju mūsdienīga, digitalizācijas laikmetam atbilstošu, risinājumu – organizēt digitālu valdības lēmumu izpildes pārvaldību, izveidojot Valdības lēmumu izpildes Uzraudzības vienību” (turpmāk - VLIUV).

Šāds modelis pasaulē pakāpeniski kļūst par “zelta standartu”. Tas apvieno digitālu sistēmu  ar mazu, spēcīgu analītisku vienību, kas strādā tieši Valsts kancelejas vadībā.

Galvenie elementi

1) Vienota digitālā izpildes platforma

– kur visas ministrijas reālā laikā ievada informāciju par:

• progresa %,
• kavējumiem,
• resursiem,
• problēmām,
• risinājumiem.

Šī sistēma automātiski:
✓ signalizē par kavējumiem,
✓ ģenerē risku kartes,
✓ piedāvā optimizācijas soļus,
✓ centralizē datus ES fondu uzraudzībai.

(Līdzīgi strādā “Delivery Unit” platformas Apvienotajā Karalistē un Kanādā.)

2) Neliels, bet ļoti profesionāls “Delivery Unit” Valsts kancelejā

– tie nav birokrāti, bet gan progresa menedžeri:
• analītiķi,
• datu speciālisti,
• procesu koordinatori.

Viņi nevis “aizvieto ministrijas”, bet:
✓ palīdz atrisināt iestrēgušos procesus,
✓ nodrošina starpinstitūciju koordināciju,
✓ sniedz valdībai iknedēļas situācijas pārskatus,
✓ panāk reālu atbildību, nevis formālas atskaites.

3) Stingras izpildes disciplīnas procedūras

– ja ir kavējumi → tiek aktivizēts īpašs “eskalācijas protokols”, kur:
• tiek sasaukti ministriju valsts sekretāri,
• tiek noteikti preventīvi risinājumi,
• nepieciešamības gadījumā — tiek iesaistīts Ministru Kabinets.

Plusi

✔ minimālas izmaksas (nav jāveido jauna liela institūcija),
✔ ātrāka ieviešana,
✔ lielāka elastība,
✔ mazāks politiskais risks uzaudzēt birokrātisko aparātu,
✔ efektīva starptautiskās pieredzes pielietošana (tāda kā UK, NZ, Singapūra).

Iespējamie apgrūtinājumi

• nepieciešama spēcīga Ministru prezidentes politiskā griba un Valsts kancelejas vadītāja mērķtiecīga rīcība;
• ministrijas sākotnēji var nenovērtēt vai pat izrādīt pretestību nepieciešamībai pēc datu atklātības & caurspīdīguma.

      Valdības Lēmumu izpildes uzraudzības Vienība (VLIUV) tiek veidota kā Valsts kancelejas padotībā esoša stratēģiskas nozīmes analītiska un koordinējoša institūcija, integrējot digitālās uzraudzības platformu ar nelielu, bet profesionālu koordinācijas vienību, piešķirot tai mandātu aktīvai rīcībai - ja procesi ieilgst, ja darbu izpildes termiņi netiek ievēroti, ja atklājas kādi pārkāpumi.

Šis modelis:
– neprasa veidot jaunu ierēdnieciska tipa aģentūru,
– ir aprobēts un atzīts kā efektīvs daudzās valstīs,
– nodrošina reālu atbildību, caurspīdīgumu un savlaicīgu rīcību.

Valdības lēmumu izpildes uzraudzības Vienības regulējums

1. Mērķis

Nodrošināt valsts mēroga politisko iniciatīvu iedzīvināšanu, stratēģisko projektu savlaicīgas izpildes kontroli, valdības lēmumu realizācijas gaitas un aktuālo problēmu risināšanas kvalitatīvu koordināciju un caurskatāmu īstenošanu. Kā arī stiprināt valdības spēju operatīvi identificēt un novērst riskus, kas var kavēt politisko lēmumu izpildi.

2. Pamatojums

Latvijā sistemātiski novērojama problēma: kavējumi ES struktūrfondu apguvē, nepietiekama starpsektoru koordinācija, neizpildīti Valdības rīcības plāna uzdevumi, kā arī vāja problēmu agrīna detektēšana. Lai pārvarētu šīs strukturālās nepilnības, nepieciešama mūsdienu prasībām atbilstoša izpildes pārvaldības sistēma.

3. Pamatprincipi

1.    Atbildības caurskatāmība – unificēti, publiski pieejami izpildes rādītāji.

2.    Operativitāte – agrīna problēmu identificēšana un risinājumu aktivizēšana.

3.    Neatkarība – profesionāla analītiska vienība ar aizsardzību pret politisku ietekmi.

4.    Koordinācija – centralizēta starpministriju sadarbība.

5.    Digitalizācija – vienota digitāla platforma procesa pārvaldībai.

4. Politiskais ietvars

VLIUV tiek izveidota Valsts kancelejas padotībā kā stratēģiskas nozīmes analītiska un koordinējoša institūcija, kurai piešķirtas tiesības:

• pieprasīt informāciju no ministrijām;
• veikt progresa analīzi un uzraudzīt izpildes termiņus;
• sniegt valdībai regulārus ziņojumus;
• ierosināt korekcijas politikas īstenošanas procesā.

5. Politiskās atbildības sadalījums

• Ministru kabinets – nosaka prioritātes, apstiprina risku ziņojumus un korektīvos pasākumus.
• Valsts kanceleja – nodrošina LVIPV darbību un administrēšanu. 
• VLIUV – operatīvi koordinē, analizē un ziņo par situācijas dinamiku.
• Ministrijas – ievieš VLIUV rekomendācijas un nodrošina datu ievadi sistēmā.

VLIUV institucionālās struktūras modelis

 Pārvaldes struktūra

1. VLIUV direktors

• Stratēģiskā vadība un institūcijas darbības uzraudzība.
• Ziņojumu sagatavošana Ministru prezidentam un Valsts kancelejas direktoram.
• Tiesības sasaukt starpministriju sanāksmes un pieprasīt informāciju.

2. Stratēģiskās analīzes departaments

• Situācijas dinamisko izmaiņu analītiķi un datu zinātnieki.
• Risku modelēšana un  unificētu indikatoru izstrāde.
•  Valstiska s
  
  varīguma problēmu identificēšana un politiskās ietekmes izvērtēšana.

3. Izpildes uzraudzības un koordinācijas departaments

• Nozaru koordinatori (pa vienam katrai ministrijai).
• Galveno projektu un reformu progresa uzraudzība.
• Izpildes grafiku saskaņošana (izstrāde) un kavējumu risinājumu koordinēšana.

4. Digitālās izpildes platformas pārvaldes centrs

• Sistēmanalītiķi, administratori un datu kvalitātes eksperti.
• Automatizētu brīdinājumu un progresa indikatoru uzturēšana.
• Datu drošības uzraudzība.

5. Komunikācijas un pārskatu nodaļa

• Valdības ceturkšņa un ikmēneša ziņojumu sagatavošana.
• Publiski pieejamo informācijas paneļu izstrāde.
• Sadarbība ar medijiem un sabiedrību.

VLIUV funkciju saraksts

1.    Identificēt valsts mēroga problēmas un iespējamos riskus.

2.    Uzraudzīt Valdības rīcības plāna izpildi.

3.    Izstrādāt progresa mērķrādītājus un indikatorus.

4.    Veikt kavējumu analīzi un sagatavot riska ziņojumus.

5.    Sniegt rekomendācijas par  korektīviem pasākumiem.

6.    Koordinēt starpministriju darba grupas.

7.    Nodrošināt Vienotas digitālās platformas funkcionēšanu.

8.    Organizēt datu apkopošanu un kvalitātes kontroli.

9.    Sagatavot informāciju Saeimai un Ministru kabinetam.

10. Nodrošināt sabiedrības informēšanu. 

VLIUV pilnvaras

1.    Tiesības pieprasīt un saņemt informāciju no visām ministrijām un to padotības iestādēm.

2.    Tiesības sasaukt starpministriju sanāksmes un darba grupas.

3.    Tiesības ierosināt izpildes korekcijas un, kavējumu gadījumā, aktivizēt eskalācijas protokolu.

4.    Tiesības izstrādāt metodiku progresa identifikācijai un noteikt vienotas atskaites prasības ministrijām.

5.    Tiesības iesniegt Ministru kabinetam priekšlikumus par rīcības  korekcijām.

6.    Tiesības pieprasīt paskaidrojumus par kavējumiem un neizpildi.

7.    Tiesības rekomendēt veikt disciplināras vai administratīvas darbības pret amatpersonām, kuras sistemātiski neievēro prasības.

8.    Tiesības sagatavot publiskus pārskatus par valsts izpildes progresu.

9.  Tiesības sadarboties ar starptautiskajām institūcijām.