Kas jādara šodienas saspringtajā starptautiskajā situācijā, lai vismaz kāds no valstu līderiem spertu soli uz humānisma ideāliem atbilstošu sadarbību?!

 

Kas jādara šodienas saspringtajā starptautiskajā situācijā, lai vismaz kāds no valstu līderiem spertu soli uz humānisma ideāliem atbilstošu sadarbību?!

 1. Nepieciešams vismaz viens autoritatīvs celmlauzis, kurš uzņemas  šāda starptautiska procesa iniciatora lomu

Mūsdienu spriedzes laikā patiesībā pat pietiek, ja  viens, ar perfektu reputāciju apveltīts līderis, saņemot iekšpolitisku atbalstu, piedāvā skaidri formulētu, racionālu, humānismā balstītu naratīvu.

Šim iniciatoram politiskā iniciatīva pārliecinoši jāargumentē, parādot:

• reālo ieguvumu no humānismā sakņotās sadarbības,
• minimālo pretdarbības risku no pirmā soļa veikšanas,
• ietvaru, kurā arī skeptiski noskaņoti ārvalstu politiķi nezaudē savas pozīcijas.

Iniciators var būt ne tikai no lielvalstīm — dažkārt tieši vidēja lieluma valsts spēj radīt pārliecinošāku starpnāciju sadarbības  politisko platformu.

 2. Nepieciešama “sākotnēji mazmēroga, bet droša, konsolidējoša tehniskā vienošanās” (Small Safe Agreement)

Šāda rakstura globāla vienošanās šobrīd, diemžēl, ir maz iespējama, taču tehniska, mazpolitizēta vienošanās (piemēram, par drošības protokolu, vienotu datu pārvaldību, krīžu agrīnās brīdināšanas sistēmu, vides jautājumu konkrētu risinājumu, katastrofu prevenciju) ļautu pārvarēt līdzšinējo savstarpējās uzticības deficītu, nodemonstrēt sadarbības savstarpējo izdevīgumu visām valstīm & tautām.

Svarīgi:

• tā nedrīkst būt ideoloģiski iekrāsota,
• tai jānodrošina savstarpēja kontrole un ieguvumi.

Šāds modelis pilnā mērā harmonizē ar blogā izklāstīto uzvedības risku preventīvās pārvaldības arhitektūru.

 3. Jārada “kopējā racionālā telpa” ārpus līdz šim dominējošajām ideoloģiskajām spēlēm

Šobrīd lielvalstu līderi nespēj vienoties, jo dzīvo:

• dažādās informatīvajās realitātēs,
• dažādās uzticības ekosistēmās,
• pašdefinētas valsts suverenitātes & pašpasludināto nacionālo vērtību aizsegā.

Nepieciešams:

• starptautisks ekspertu forums ar metodoloģiski skaidru, pārbaudāmu un uzticamu informācijas platformu,
• algoritmisku caurredzamību,
• verifikācijas protokoliem,
• savstarpējām “koleģiāli kritiskām” uzticības pārbaudēm.

Tieši šāda vide ļauj:

• izvest sarunas no emocionālas retorikas strupceļa uz pragmatisku, vērtējamu un atspēkojamu empīrisku testu diskusijas  maģistrāles.

Tā ir viena no humānās demokrātijas centrālajām idejām.

 4. Nepieciešama “diplomātiskā empātija”, nevis “moralizējoša nostāja”

Mūsdienu politiķi bieži kļūdās, skaidrojot:

• kurš ir vainīgs,
• kuram jāatkāpjas,
• kurš ir morāli pārāks.

Taču šī retorika neved uz konstruktīvu dialogu.

Daudz efektīvāks ir:

• uzvedības cēloņu analīzes rāmis,
• risinājums, kas respektē visu iesaistīto pušu drošības “minimālo robežu”,
• institucionālie drošības mehānismi, kas ļauj izkāpt no eskalācijas spirāles, nezaudējot seju nevienai pusei.

Diplomātiskā empātija nav “pieņemšana”, tā ir strukturēta realitātes izpratne.

 5. Jārada jauns “humanizēts reālpolitikas modelis”

Tas nozīmē:

• reālpolitiku, bet bez cinisma,
• drošības līdzsvaru, bet bez represīva spiediena, 
• pragmatismu, bet ar ilgtermiņa morālu nodrošinājumu.

 6. Nepieciešams pozitīvs naratīvs, ar kuru līderis var tikai iegūt, nevis ko būtisku zaudēt.

Katrs līderis piekritīs vienošanās procesam, ja:

• tas stratēģiski nostiprina viņa pozīcijas,
• tas ļauj demonstrēt spēju risināt globālas krīzes,
• tas rada iespēju atstāt miermīlībā & empātijā bāzētu, racionālu, vēsturē paliekošu mantojumu.

Tieši šāds ir humānās demokrātijas ideālu īstenošanas ceļš.

 Kopsavilkums

Lai mūsdienu pasaules līderi spētu vienoties, vispirms jānotiek šādiem sešiem procesiem:

1.    Viens  godprātīgs, harismātisks iniciators — kurš spēj piedāvāt humanizētas reālpolitikas realizācijas sākotnējo rāmi.

2.    Primāra tehniskā vienošanās — kopīgs racionāls solis, kas neprasa ideoloģisku upuri.

3.    Neitrāla ekspertu telpa — kopīga faktu, risku un scenāriju analīze.

4.    Diplomātiskā empātija — nevis moralizēšana, bet objektīva realitātes izpratne, bez mēģinājumiem izmantot viltību, melus vai falsifikāciju.

5.    Humanizēta reālpolitika — pragmatisms ar cilvēkcentrētu valsts pārvaldi.

6.    Pozitīvs naratīvs — ko līderis spēj pārdot tautai bez reputācijas zaudējuma.

Ja kaut vienas lielvalsts līderis pieņem šādu principu kopumu, tad sāk reāli veidoties jaunās humānās sadarbības telpa.

 

 STARPTAUTISKĀ INICIATĪVA “HUMĀNĀ SADARBĪBA DROŠAI PASAULEI”

Ceļvedis starptautiskam dialogam, uzticības atjaunošanai un preventīvai globālai pārvaldībai

 

1. Iniciatīvas mērķis

Radīt ideoloģiski neitrālu, racionālu, humānismā balstītu sadarbības mehānismu, kas ļautu:

• mazināt starptautisko spriedzi,
• novērst eskalācijas riskus,
• veidot uzticību starp lielvalstīm,
• panākt praktiskas vienošanās par tehniskiem un drošības jautājumiem,
• atbalstīt humāno demokrātiju kā sadarbības normu.

2. Iniciatīvas pamatprincipi

1.    Neitralitāte bez ideoloģiskā zemteksta
Iniciatīva neuzspiež politiskus vai ideoloģiskus noteikumus. Tā piedāvā procedūras, nevis pozīcijas.

2.    Preventīva pieeja
Fokusējas uz cēloņu analīzi, risku agrīnu atklāšanu un uzvedības dinamiku.

3.    Savstarpēja sejas saglabāšana
Nevienai valstij nav jāuzņemas publiska vaina. Visi ieguvumi tiek prezentēti kā kopīgs sasniegums.

4.    Caurredzamība un verifikācija
Dati tiek pārvaldīti starptautiskā ekspertu sistēmā ar zinātniski pamatotu metodoloģiju.

5.    Humanizēta reālpolitika
Praktiski, pragmatiski, bet vienmēr cilvēkcentrēti risinājumi, kas neaizskar valdību drošības intereses.

3. Iniciatīvas piedāvātā struktūra

3.1. Starptautisks Preventīvās Sadarbības Forums

Pastāvīga, bet neliela struktūra (30–50 eksperti), kas:

• analizē globālos sociālās uzvedības, drošības un politiskos riskus,
• sniedz ikmēneša prognožu scenāriju pārskatus,
• izstrādā standartus starpvalstu komunikācijai un krīžu deeskalācijai,
• uzrauga un pārvalda kopīgo datu platformu.

Forums sastāv no:

• akadēmiskajiem ekspertiem,
• tehniskajiem analītiķiem,
• neitrāliem mediatoriem,
• drošības protokolu speciālistiem.

3.2. “Mazmēroga tehniskā vienošanās”

Iniciatīva piedāvā pirmo, droši īstenojamu kopīgo projektu:

Starptautiskā Krīžu Agrīnās Brīdināšanas un Deeskalācijas Platforma
Ietver:

• datu indikatorus,
• eskalācijas risku monitorēšanu,
• neitrālu algoritmu, kas analizē potenciālo krīzes spirāli,
• 24/7 komunikācijas kanālu starp lielvaru drošības struktūrām.

Šī platforma nav politiskas dabas — tā ir tehniska, un tādēļ pieņemama visām sadarbības pusēm.

3.3. “Diplomātiskās empātijas protokols”

Tas ir jauns standarts starptautiskajai komunikācijai, piemērots īpaši spriedzes apstākļos.

Protokols ietver:

• uzvedības cēloņu analīzi,
• eskalācijas motīvu kartēšanu,
• sarkanās (nepieļaujamās) robežas katrai pusei,
• drošības garantiju minimālo kopumu,
•  racionālas sarunas “bez tiesāšanas vai vainas piešķiršanas recidīviem”.

Šāda tipa protokols ļauj valstīm dialogā nezaudēt seju un neupurēt stratēģisko stabilitāti.

3.4. Reģionālās platformas

Lai novērstu pārmērīgu centralizāciju, iniciatīva paredz:

• Eiropas reģionālo grupu,
• Āzijas grupu,
• Āfrikas grupu,
• Latīņamerikas un Klusā okeāna valstu grupu.

Katra grupa apkopo vietējo risku kartes un integrē tās globālajā sistēmā.

3.5. Politiskais ietvars: “Humānās sadarbības deklarācija”

Nevis saistošs līgums, bet konsolidēts vispārcilvēcisko vērtību paziņojums, kas ļauj valstīm piedalīties bez juridiski represīvām barjerām.

Deklarācija paredz:

• konstruktīvas sadarbības principus,
• drošības standartus,
• cilvēkcentrētu pieeju lēmumu pieņemšanā.

4. Kāpēc valstis tam piekristu? (Politiskā loģika)

★ 1. Iniciatīva ļauj valstij parādīt sevi kā miermīlīgu līderi.

★ 2. Netiek prasīta ideoloģiska piekāpšanās vai atteikšanās no pozīcijām.

★ 3. Visi ieguvumi ir redzami un izmērāmi.

★ 4. Tā atbilst reālpolitikas interesēm — stabilitāte palielina ekonomisko potenciālu.

★ 5. Iesaistīšanās demonstrē starptautisku, humānismā bāzētu atbildību — tas ir svarīgs reputācijas pluss.

5. Ieviešanas secība (praktisks 180 dienu plāns)

1.–30. diena

• Paziņojums par iniciatīvas sākšanu.
• Neitrālas ekspertu komandas izveide.
• Diplomatisko kontaktpunktu noteikšana.

30.–90. diena

• Lokāla mēroga tehniskās vienošanās projektēšana.
• Datu indikatoru kopas izstrāde.
• Pirmo valstu pievienošanās sarunām.

90.–150. diena

• Pilotprojekta iedarbināšana 2–3 valstīs.
• Eskalācijas risku monitorēšanas sistēmas testēšana.
• Pirmie prognožu scenāriju ziņojumi.

150.–180. diena

• Starptautiska konference.
• Deklarācijas parakstīšana.
• Reģionālo grupu izveide.

6. Kurš varētu būt iniciators?

Tā varētu būt valsts, kura:

• nav tieši iesaistīta lielvaru konfliktos,
• bauda reputāciju kā uzticama un humāna,
• spēj piedāvāt profesionālus ekspertus.

Tāda var būt kāda:

• Ziemeļvalsts,
• Baltijas valsts (Latvija šeit varētu būt izteikti piemērota),
• Šveice vai Austrija,
• Singapūra,
• Kanāda,

POLITISKĀ ANOTĀCIJA

Starptautiskā iniciatīva “Humānā sadarbība drošai pasaulei”

(Policy Brief)

1. Problēmas definīcija

Starptautiskā sistēma 2020.–2030. gados piedzīvo akūtu spriedzes pieaugumu, ko raksturo:

• lielvaru konfrontāciju, kuru veicina savstarpējā neuzticēšanās,
• dezinformācijas eskalācija,
• ierobežoti & nepietiekami dialoga kanāli,
• augsts akūtu,  grūti prognozējamu & novēršamu incidentu risks,
• militāras un politiskas krasas  eskalācijas iespēja tehnisku kļūdu vai emocionālu, diktatoriska rakstura lēmumu pieņemšanas rezultātā,
• nacionāla egoisma gaisotnē radītu, fragmentētu globālas ietekmes lēmumu pieņemšana.

Esošie mehānismi — ANO, reģionālās organizācijas, divpusējie dialogi — ir novājināti, zaudējuši savu kapacitāti, politiski polarizēti un nespēj nodrošināt preventīvu pieeju.

Pastāv reāls risks, ka vienas valsts kļūdains lēmums, komunikācijas defekts vai politiska interpretācija var radīt nekontrolējamu ķēdes reakciju!

2. Iniciatīvas būtība

Iniciatīva “Humānā sadarbība drošai pasaulei” piedāvā neideoloģizētu, empātisku, racionāli un humāni strukturētu mehānismu, kas ļauj valstīm:

• atjaunot uzticību,
• veidot konstruktīvu dialogu,
• samazināt eskalācijas riskus,
• soli pa solim radīt kopīgu drošības un preventīvās pārvaldības telpu,
• sadarboties daudzās tehniskās jomās, kas nav interpretējamas kā politiski toksiskas.

Tā nav alternatīva esošajām starptautiskajām organizācijām, bet jēgpilns, praktiski orientēts papildinājums, kas konstruktīvi novērš & aizpilda kritisko plaisu starp diplomātiju un stratēģisko drošību.

3. Iniciatīvas mērķis

Nodrošināt līdzsvarotu, pastāvīgi funkcionējošu, uzticībā balstītu preventīvās sadarbības ietvaru, kurā valstis var caurredzami un atbildīgi:

• apmainīties ar informāciju par risku novērtēšanu un to preventīvas novēršanas iespējām,
• sabalansēt & savietot savas drošības vajadzības,
• risināt tehniskas problēmas bez politiskās retorikas piesega,
• radikāli samazināt konfliktu iespējamību,
• izstrādāt kopīgus mehānismus cilvēkcentrētai drošībai.

4. Galvenie komponenti

1. Starptautiskais Preventīvās Sadarbības Forums

Neatkarīgu ekspertu struktūra (30–50 dalībnieki), kas nodrošina:

• uzvedības un drošības risku analīzi,
• iesaistītajām pusēm pieņemamus, vispārcilvēcisko vērtībās balstītu situatīvo scenāriju modeļu izstrādi,
• regulārus brīdinājuma ziņojumus valstīm par esošajiem risku draudiem un to novēršanas iespējām,
• objektīvu & uzticamu datu savākšanas un apstrādes metodoloģiju.

2. Lokāla rakstura tehniskā vienošanās

Pirmais, humānisma vērtībās bāzēts, politiski neitrāla rakstura kopprojekts:

• Krīžu agrīnās brīdināšanas sistēma,
• drošības indikatoru kopa,
• korekta algoritmiskā analīze,
• 24/7 komunikācijas kanāls preventīvai incidentu novēršanai.

3. Diplomātiskās empātijas protokols

Starptautiskās saziņas metodoloģija, kas:

• ļauj veidot konstruktīvu dialogu, nevainojot vienam otru, 
• balstās uz objektīvu, zinātniski pamatotu cēloņu analīzi,
• droši palīdz neitralizēt emocionālo eskalāciju,
• saglabā visu iesaistīto pušu politisko seju.

4. Reģionālās platformas

Četras reģionālās grupas (Eiropas, Āzijas, Āfrikas, Amerikas/Klusā okeāna), kas integrē vietējo risku analīzi globālajā sistēmā.

5. “Humānās sadarbības deklarācija”

Brīvprātīgs politisks ietvars sadarbībai, kas neuzliek papildu juridiskas saistības, bet vispusīgi stiprina uzticību.

5. Ieguvumi dalībvalstīm

Stratēģiskie ieguvumi

✔ drošības incidentu riska radikāla samazināšana,
✔ caurredzama, ekspertu atziņās balstīta informācija,
✔ novatorisks dialoga kanāls ārpus propagandas un ideoloģijas barjerām,
✔ reputācijas grandioza vairošana ikvienam humānisma vērtības baudošam, miermīlīgam līderim.

Politiskie ieguvumi

✔ varas pārstāvju sejas nezaudēšana — nav uzspiestu piekāpšanās prasību,
✔ savstarpēji kontrolēts un pakāpeniski evolucionējošs iesaistes modelis,
✔ iespēja demonstrēt tolerantas  paraugdiplomātijas augļus un gūt  izcilu starptautisko atzinību.

Sabiedrības ieguvumi

✔ cilvēkcentrēta, vispārcilvēciskajās vērtībās iedibināta drošība,
✔ apslāpēti & novērsti eskalācijas risku draudi,
✔ vairāk preventīvi orientēta un mazāk reaktīva politika.

6. Kāpēc šī iniciatīva ir sava laika nepieciešamība?

• Pasaules drošības telpa atrodas kritiskā nākotnes izvēles  punktā.
• Mazākā kļūda var novest pie ķēdveida eskalācijas.
• Uzticības deficīts ir kļuvis vēsturiski augstākais kopš Aukstā kara laikiem.
• Trūkst mehānisma, kas spētu savienot politiku, korektu analītiku un uzvedības risku preventīvo pārvaldību kopējā rāmī.

7. Kāpēc tieši šobrīd?

Tā kā ģeopolitiskā spriedze ir ļoti augsta, bet neviena puse tomēr nevēlas tiešu konfrontāciju, precīzi šobrīd:

• valstis meklē savstarpēji kontrolējamus, neitrāla rakstura, uzticamus,  zema riska sadarbības modeļus,
• sabiedrība  tieši pieprasa konstruktīvas alternatīvas,
• tehnisko jautājumu rezultatīvi risinājumi var kļūt par politiskās normalizācijas sākumpunktu.

Tas ir vienreizējs vēsturiskais moments — aktuālā krīze atvērusi iespēju novatoriska,  starptautiska ietvara radīšanai.

8. Ieviešanas iespējamais iniciators

Ierosmi var piedāvāt valsts, kas:

• bauda reputāciju kā humāna, racionāli pragmatiska un starptautiski uzticama,
• nav tieši iesaistīta lielvaru konfliktos,
• spēj piedāvāt & nodrošināt ekspertu kapacitāti.

Šāda valsts neapšaubāmi kļūst par vēsturiski nozīmīgu humānisma ideālu īstenotāju, starptautiskā miera nesēju un globālās sadarbības pionieri.

9. Secinājums

Iniciatīva “Humānā sadarbība drošai pasaulei” ir:

• politiski droša,
• zinātniski & tehniski pamatota,
• starptautiski pieņemama,
• preventīva,
• cilvēkcentrēta,
• piemērojama tūlīt.

Tā piedāvā jaunu starptautisko sadarbības paradigmu, kas var kļūt par kritiski neaizvietojamu instrumentu globālās drošības stabilizācijai un humānās demokrātijas nostiprināšanai.

POLICY BRIEF

International Initiative “Humanitarian Cooperation for a Safer World”

 

1. Executive Summary

The global security environment is undergoing its most significant stress since the end of the Cold War. Strategic mistrust among major powers, fragmented communication channels, and escalating informational and geopolitical tensions increase the likelihood of unintended incidents with potentially severe consequences.

The proposed international initiative “Humanitarian Cooperation for a Safer World” aims to establish a neutral, pragmatic, and human-centred framework that enables states to cooperate constructively, manage risks preventively, and restore confidence in international dialogue. The initiative complements, rather than replaces, existing global institutions by providing a focused mechanism for practical, non-ideological collaboration.

2. Problem Statement

The current international system is facing:

• Deteriorating trust between major geopolitical actors,
• Increased vulnerability to misinterpretation and misinformation,
• Limited functional channels for crisis prevention,
• A heightened risk of escalation triggered by technical errors or political miscalculations.

Existing structures lack a dedicated, neutral platform capable of integrating behavioural risk analysis, early warning mechanisms, and depoliticized technical cooperation. The absence of such a platform leaves the international community exposed to avoidable instability.

3. Purpose of the Initiative

The initiative seeks to:

• Create a permanent, neutral forum for preventive cooperation,
• Provide shared analytical tools for assessing behavioural and geopolitical risks,
• Establish transparent and verifiable communication channels,
• Reduce the likelihood of crises through technical, depoliticized collaboration,
• Support a broader shift towards human-centred governance and responsible statecraft.

4. Core Components

1. International Forum for Preventive Cooperation

A standing expert body (30–50 members) representing neutrality and multidisciplinary competence. Its mandate includes:

• Regular analysis of behavioural, security, and systemic risks,
• Scenario modelling and dissemination of non-politicized advisories,
• Management of a shared methodological and data platform,
• Development of confidence-building measures.

2. The “Small Safe Agreement”

A politically low-risk, technically focused initial cooperation package, centred on:

• An integrated early-warning system for crisis indicators,
• A neutral analytical algorithm for identifying escalation trajectories,
• A 24/7 communication channel for incident prevention,
• Shared technical standards for cross-border risk monitoring.

3. Diplomatic Empathy Protocol

A procedural framework designed to facilitate constructive dialogue by:

• Avoiding blame-oriented language,
• Prioritizing root-cause analysis of behaviour,
• Mapping each party’s essential security boundaries,
• Ensuring all sides can participate without loss of political face.

4. Regional Cooperation Platforms

Four regional clusters (Europe, Asia, Africa, Americas/Pacific) that contextualize local risks and feed insights into the global forum.

5. “Declaration on Humanitarian Cooperation”

A voluntary political framework expressing shared commitments without imposing legal obligations, thereby enabling broad participation.

5. Benefits for Participating States

Strategic Benefits

• Reduced risk of unintended escalation,
• Access to transparent, expert-driven analyses,
• A stable technical channel independent of ideological tensions,
• Strengthening of national and regional security.

Political Benefits

• Engagement without compromising political positions,
• Enhanced international credibility as a constructive global actor,
• A flexible, phased participation model.

Societal Benefits

• Greater human security,
• More predictable international environment,
• Reduced exposure to geopolitical shocks.

6. Why the Initiative Is Timely

Today's geopolitical landscape features heightened tension but also a widespread reluctance among states to enter direct confrontation. This creates a unique window of opportunity to establish a low-risk, consensus-friendly structure that:

• Supports stabilizing dialogue,
• Enhances transparency,
• Provides practical tools for crisis prevention.

The initiative is aligned with global expectations for responsible leadership and offers states a viable pathway towards cooperative security without ideological concessions.

7. Potential Leadership for Launching the Initiative

The initiative is particularly suitable for countries that:

• Maintain a reputation for neutrality, humanitarian focus, and responsible diplomacy,
• Are not directly involved in major power rivalries,
• Possess credible expert and institutional capacity.

Such a state could play a historic role by catalysing a new, human-centred model of global cooperation.

8. Conclusion

The initiative “Humanitarian Cooperation for a Safer World” provides:

• A feasible, pragmatic, and politically acceptable framework,
• A means of restoring trust through shared technical capability,
• A path towards preventive, human-focused international governance,
• A practical contribution to global stability at a time of heightened uncertainty.

Its strength lies in neutrality, realism, and a constructive vision of international responsibility. With timely leadership, the initiative can become a cornerstone for renewed global dialogue and cooperative security.

 

       DIPLOMĀTISKĀS EMPĀTIJAS MODELIS (DEM)

Structured Framework for Human-Centered International Dialogue

 

1. Modelis: Pamatprincips

Diplomātiskā empātija = Racionāla un strukturēta spēju kombinācija:

1.    Toleranti izprast otra motivācijas un uzvedības cēloņus

2.    Identificēt drošības un reputācijas “slēptās robežas”

3.    Komunicēt tā, lai partneris, nejustos provokatīvi aizskarts savās      jūtās, priekšstatos, tradicionālajās vērtībās

4.    Saglabāt pragmatismu, bet nekad neaizmirst humānisma vērtību prioritāti

5.    Veidot partneriem pieņemamu & komfortablu telpu lēmumu pieņemšanai

2. DEM struktūra

Solis	Darbība	Mērķis / Ieguvums
1. Cēloņu analīze	Identificēt uzvedības primāros iemeslus, motīvus, riskus	Saprast, kāpēc puse rīkojas tieši tā, kā tā rīkojas
2. Drošības robežu kartēšana	Noskaidrot minimālās, savstarpēji pieņemamās drošības un reputācijas prasības	Novērst jebkādu rīcību, kas tieši apdraud partnera politisko vitalitāti
3. Dialoga pārvaldība	Noteikt, kur veidojas  uztveres un interpretāciju atšķirību zona	minimizēt konfliktu un pārpratumu riskus
4. Empātiska komunikācija	Formulēt toleranta rakstura ziņojumus konstruktīvā tonī	Saglabāt tālāka konstruktīva dialoga iespēju un stiprināt uzticību
5. Pragmatisko iespēju realizācija	Piedāvāt racionālus, konkrētus, abpusēji izdevīgus risinājumus	Sarunu virzība uz reāli īstenojamiem mērķiem
6. Konsolidēt atgriezenisko saiti	Analizēt atbildes reakcijas, koriģēt pieeju	Nodrošināt elastību un preventīvu adaptāciju

 

3. Modeļa vizuālizācija (diagramma)

[ Cēloņu analīze ] → [ Drošības robežu kartēšana ] → [ Perspektīvas pārvaldība ]
              ↓
       [ Empātiska komunikācija ]
              ↓
       [ Pragmatiskās iespējas ]
              ↓
  [ Nepārtraukta atgriezeniskā saite → atpakaļ uz Cēloņu analīzi ]

• Modelis ir iteratīvs, ne lineārs – jebkurā brīdī var atgriezties pie iepriekšējā posma.
• Katrā solī tiek izmantoti dati, novērojumi, ekspertu analīze un psiholoģiski droši sarunu mehānismi.

4. DEM principi praktiskai lietošanai

1.    Objektīvos faktos balstīta analīze, kas ļauj izvairīties no subjektīviem spriedumiem.

2.    Savstarpējās uzticības un sapratnes saglabāšana – ikviens priekšlikums jāformulē tā, lai partneris netiktu nostādīts viņam nepieņemamā & neveiklā situācijā.

3.    Lokālas, savstarpēji izdevīgas un auglīgas vienošanās, t.i., sākt ar tehniskām, ērti un viegli īstenojamām, abpusēji rezultatīvām aktivitātēm.

4.    Iteratīva pielāgošanās – nepārtraukti monitorēt atbildes reakcijas un operatīvi koriģēt pieeju.

5.    Humanizēta perspektīva – ikviens solis jāvērtē pēc to pozitīvas ietekmes uz cilvēkiem un sabiedrību kopumā.

5. Piemērs lietošanai starptautiskā dialogā

Situācija: Divas valstis ir tuvu militārai eskalācijai.

DEM piemērošana:

1.    Cēloņu analīze: Katras valsts galvenie stratēģiskie mērķi un paustās bažas.

2.    Drošības robežu kartēšana: Kur iesaistītās puses nedrīkst, nevar piekāpties (suverenitātes saglabāšana, varas zaudēšana, resursu nodrošinājums, kritiskā infrastruktūra u.tml.).

3.    Dialoga pārvaldība: Atšķirīgās uztveres izskaidrošanai un barjeru pārvarēšanai tiek izmantota ekspertu datu bāze.

4.    Empātiska komunikācija: Jebkurš ieteikums tiek formulēts ar mērķi “novērst abpusējo risku draudus”, izskaužot jebkādus mēģinājums turpināt partnerus  vainot pagātnes grēkos.

5.    Pragmatiskās iespējas: Sākotnēji lokāls tehnisks projekts (piemēram, agrīnas brīdināšanas sistēma).

6.    Konsolidēta atgriezeniskā saite, lai novērtētu atbildes reakciju un operatīvi koriģētu komunikāciju, attiecīgi pilnveidotu nākamos priekšlikumus.

6. DEM ieguvumi

• Samazina starptautisko spriedzi.
• Ceļ politisko reputāciju.
• Veicina racionālu, empātiska rakstura dialogu.
• Ļauj veidot pakāpeniski pilnveidojamu, praktiski ērti īstenojamu sadarbību.
• Katalizē un tieši sasaista risku preventīvo pārvaldību ar diplomātijas aktivitātēm.