Par sociālās identitātes pases mērķfunkciju

                           

                                                                      Ut ameris, amabilis esto

Par sociālās identitātes pases

                     mērķfunkciju

Laikā, kad pastāv un turpina veidoties kā sociālās, tā arī ekonomiskās disproporcijas, kad amorālā politika un ideoloģiskā apstrāde daudzviet uzkurina cilvēkos zemiskus instinktus un rezultātā briest sociālie konflikti, kuri pāraug vardarbībā, starpvalstu sadursmēs, vairs nav jāapšauba mūsdienu sabiedriskās sistēmas pilnveidošanas un valsts varas struktūru reformēšanas nepieciešamība. Turpinot pakļauties pašplūsmai, atstājot visu pa vecam - tā tiek apdraudēta gan valsts nākotne, sagrautas sociālā progresa perspektīvas, gan arī katra indivīda personīgā dzīve, viņa sūri, grūti pelnītā ģimenes labklājība, tiek būtiski ierobežotas sabiedrības locekļu pašapliecināšanās un personības izpausmes iespējas.

Protams, reformas nevar īstenot, neietekmējot esošos nosacījumus, nemainot pastāvošajiem apstākļiem (kaut arī nelabvēlīgiem, nereti uz izdzīvošanas robežas esošiem) piemērojušos ļaužu dzīves uztveri, viņu pasaules redzējumu. Tas prasa stiprināt viņu morāli, tās garīgo dominanti, veikt atbilstošu motīvu, prioritāro vērtību pārorientāciju. Tādēļ kā demokrātijas pilnveidošanas instrumentu un reālas tautvaldības attīstības līdzekli piedāvāju izmantot publiskas personas sociālās (cilvēciskās) identitātes pasi - personīgo lietu (SIP) … turpinājums grāmatā “Kā atbrīvoties no totalitārisma skavām. Izaicinājums pārvarēt politisko vientiesību“: https://buki.lv/product/ka-atbrivoties-no-totalitarisma-skavam-e-gramata

*     *    *

15.02.2020 

Valsts padome – vai politisko gribu var pakļaut kvalitātes kritērijiem? 

Vilis Seleckis, publicists

Diskusiju centrā izvirzījies Valsts prezidenta piedāvājums dibināt Valsts padomi. Tajā darbotos augsti kvalificēti juristi, kas Saeimas deputātiem dotu rekomendācijas par iecerētajiem, gatavotajiem un, iespējams, jau pieņemtajiem likumiem.

Pirmajā brīdī šķiet, ka nodomi ir cēli un pamatoti. Sabiedrības kritika par Saeimas darbu top aizvien asāka. Tajā darbojas ne tikai juristi, bet arī citu profesiju pārstāvji, un tāpēc liekas, ka vajadzīgi padomdevēji, kas vērtētu likumu kvalitāti un to atbilstību sabiedrības interesēm.

Bet uzreiz rodas virkne jautājumu – kas ir sabiedrības intereses? Vai iespējamas universālas visas sabiedrības intereses? Kas tiesīgs uzskatīt, ka viņš pauž visas sabiedrības intereses?

Pietiek pamest skatu kaut vai uz diskusijām par reģionālo reformu, lai saprastu, ka tie nav tukši jautājumi. Attieksmē pret iecerētajām pārmaiņām pašvaldību darbā virmo kaislības. Pašreizējo vietvaru vadītājiem gribas saglabāt esošo stāvokli, toties daudzi citi apgalvo, ka vajadzīgas lielas pašvaldības ar plašām iespējām. Skan vēl citi viedokļi. Rodas jautājums – kurš pauž sabiedrības intereses? Vai kāds var nešaubīgi pateikt, kādas ir sabiedrības intereses pašvaldību jautājumos?

Nodokļu likums. Atkal interešu dažādība. Darba devēji grib vienu, darba ņēmēji pavisam ko citu, pensionāri vēl kaut ko citu.

Kurš var nešaubīgi definēt, kādas ir sabiedrības intereses nodokļu jautājumā?

To pašu varētu teikt par jebkuru citu likumu, kas top Saeimā. Sabiedrība ir diferencējusies materiālā, sociālā, etniskā un daudzējādā citādā ziņā. Tāpēc intereses katram ir citādas, bet universālas, visiem vienādas nav (?) iespējamas, ja nu vienīgi vēlme stiprināt savu valsti, vairot tās spēku. Taču domas par šo mērķu īstenošanas metodēm katram būs citādas.

Ne velti Latvijā, tāpat kā visā pasaulē, pastāv liberālās, konservatīvās, sociāldemokrātiskās un vēl dažādas citādas partijas, kas pauž dažkārt diametrāli pretējus viedokļus par sabiedriskajiem procesiem. Tāda partija, kas uzdevusies par visas sabiedrības interešu pārstāvi, bijusi tikai viena – komunistiskā. Zinām, kur tā tagad atrodas.

Lai ievērotu katras puses intereses, novērstu to atklātu sadursmi, demokrātiskā valstī notiek vēlēšanas un darbojas parlaments. Tā pieņemtie likumi ir dažādo interešu sadursmes un saskaņošanas rezultāts, kompromiss starp daudzajām un dažādajām interesēm. Ja likums ir kompromisa rezultāts, tad nekad nebūs tā, ka visi to sauks par ideālu un kvalitatīvu. Vienmēr būs neapmierinātie, kas to kritizēs. Nav šaubu, ka arī topošie likumi par pašvaldībām un nodokļiem būs kompromisa rezultāts, vieniem patiks vairāk, citiem mazāk, vieni tos sauks par kvalitatīviem, citi – par galīgu haltūru. Taču demokrātiskā sabiedrībā iespējami tikai šādu cīkstiņu rezultātā tapuši likumi. No augšas nolaistie nav iespējami.

Ja tā, tad acīmredzot nav iespējama (?) pāri Saeimai stāvoša institūcija, kas ienestu it kā objektīvu un pilnīgu skaidrību likumu kvalitātes jautājumos. Tās vērtējums vienmēr būs atkarīgs no tā, kas veidos šo institūciju. Ja Valsts padomi veidotu, piemēram, pašreizējā Zaļo un zemnieku savienība, tā par kvalitatīvu atzītu tikai tādu pašvaldību reformu, kas katrā miestā saglabātu vietvaru. Ja to darītu pašreizējās valdošās partijas –Valsts padomei būtu pavisam citāds verdikts par pašvaldību likuma kvalitāti.

Ja likumiem varētu piemērot kvalitātes prasību kā galveno kritēriju, tad būtu nepieciešama tikai viena partija – Kvalitatīvo likumu partija jeb jauno laiku "gods, prāts un sirdsapziņa". Tad gudru juristu aeropāgs no augšas deputātiem pateiktu priekšā, kas ir kvalitatīvs likums, un viņiem atliktu tikai viens pienākums – nospiest pogas, lai to akceptētu.

Ja 1990. gadā būtu pastāvējusi Valsts padome vai tai līdzīgs veidojums, tad 4. maija deklarācija diezin vai tiktu pieņemta – to nosauktu par brāķi un ieteiktu noraidīt, jo bija pretrunā ar PSRS konstitūciju. Taču deklarācija tika pieņemta. Tas notika tādēļ, ka tādas bija toreizējās sabiedrības vairākuma (ne visas sabiedrības!) politiskās intereses, un Augstākā padome lēma saskaņā ar šīm interesēm.

Izšķirošais spēks likumdošanā nav kaut kāda abstrakta kvalitāte, bet gan politiskās intereses. Ja sabiedrības vairākums pieprasa kādu juridisku aktu, tad tas tiks pieņemts neatkarīgi no tā, kā to vērtēs mākslīgi veidots aeropāgs.

Manuprāt, naivi ir apgalvot, ka Valsts padome būtu glābusi no OIK avantūras un likumiem saistībā ar "Parex" banku. OIK likums tapa ne tāpēc, ka toreizējie likumdevēji neprata izstrādāt kvalitatīvus juridiskos aktus. Manuprāt, taisni otrādi. Viņi prata samunsturēt tik viltīgu likumu, ka to nekādi nav iespējams atcelt līdz pat šim laikam. Jautājums tikai tāds – kā interesēs tas tika darīts? Acīmredzot toreizējās Saeimas mērķis bija aizstāvēt savu sponsoru klaji savtīgās, noziedzīgās intereses, un deputāti lieliski visu paveica. Afēru ietērpa skaistās frāzēs par ekoloģiju un sabiedrības interesēm. Neviens juristu aeropāgs nebūtu varējis apturēt šo blēdību. Materiālās intereses ir spēks, kam nospļauties par tādiem sīkumiem kā kvalitātes vērtējums. To var apturēt vienīgi līdzvērtīgs pretspēks, kas aizstāv citas intereses. Pat visautoritatīvāko juristu ieteikumi šajā sadursmē neko nespētu ietekmēt. Politikā, likumdošanā visu nosaka intereses un tikai intereses. To redzam ik uz soļa, un nav godīgi sabiedrību barot ar naivām runām par to, ka kvalitātes prasības te varētu kaut ko mainīt.

Manuprāt, demokrātiskā sabiedrībā nevienam nav tiesību uzdot sevi par galveno likumdošanas kvalitātes vērtētāju. Nevienam nav tiesību veidot juristu aeropāgu un sludināt, ka tas būs galvenais kvalitātes noteicējs. Mākslīgi ieceltais aeropāgs vienmēr būs subjektīvs veidojums un paudīs tā veidotāju intereses. Ja Saeima grozītu Satversmi un ievēlētu sev pāri stāvošu Valsts padomi, tad tā pārvērstos par kaut ko līdzīgu kritizētajai frakciju sadarbības padomei. Grupiņa izredzēto kādā klusā stūrī noteiktu likumu saturu, deputātiem kā marionetēm atliktu vien nobalsot. Tāda situācija nav pieņemama. Demokrātiska likumu pieņemšana vienīgi iespējama, Saeimas zālē visiem atklāti debatējot un balsojot par katru pantu un priekšlikumu.

Deputāti, protams, var uzklausīt padomdevējus, kas izskaidro topošā likuma pieņemšanas sekas. Bet vai šim nolūkam jādibina jauna institūcija? Vai tagad Saeimā nepastāv Juridiskais birojs? Vai Tieslietu ministrijas darbinieki nesniedz nekādas konsultācijas? Vai deputāti nevar izmantot jebkura cita speciālista pakalpojumus? Vai vajadzīga vēl viena, vēl augstāka, vēl superīgāka iestāde? Ja Latvijā ir atrodami sevišķi kvalificēti juristi, tad kāpēc Saeima nevar šos korifejus pieņemt darbā savā Juridiskajā birojā? Kāpēc viņi, šie superspeci, nevar iesaistīties politikā, tikt ievēlēti Saeimā, ja ir ieinteresēti ar savām zināšanām pilnveidot valsts juridiskos pamatus? Vēlētāji viņus noteikti ar prieku ievēlētu par deputātiem, ja reiz viņi ir tik spoži speci, turklāt zina, kādas ir sabiedrības vairākuma intereses.

Jaunas juridiskas institūcijas veidošana ir apšaubāma arī tāpēc, ka jau tagad likumdošanas procesā ir iesaistīti ne tikai deputāti un viņu palīgi, bet arī milzīga juristu armija.

Saeimā darbojas jau minētais Juridiskais birojs, te ir deputātu veidotā Juridiskā komisija, ar likumdošanu nodarbojas Tieslietu ministrija, arī citās ministrijās ir juridiskie dienesti. Tad vēl ir Satversmes tiesa, Valsts kontrole, Konkurences padome, tiesībsargs... Prezidenta birojā arī darbojas juristi, kas var dot padomus un ietekmēt likumu pieņemšanas gaitu. Ja ar visu šo plašo juristu armiju nepietiek, lai taptu kvalitatīvi likumi, tad, manuprāt, jādomā nevis par vēl vienas institūcijas veidošanu, bet par to, kā nostiprināt pašreizējo sistēmu, pirmkārt uzlabot Saeimas darbu. Lai to izdarītu, iespējams, vajag pilnveidot vēlēšanu likumu.

Jāsekmē augsti kvalificētu cilvēku ienākšana parlamentā. Šinī nolūkā jāceļ deputāta prestižs un alga. Zinu, ka daļa sabiedrības prasa pretējo – samazināt deputātu algas. Manuprāt, tā rīkojoties, nekad nevarēs uzlabot Saeimas darbu un pieņemto likumu kvalitāti. Zaudējumi būs lielāki nekā tie līdzekļi, kas tiktu izlietoti kvalificētu deputātu algošanai. Jāņem vērā, ka mūsu parlamentārajā valstī Saeima ir kungs un ķeizars, no tās lēmumiem atkarīga visas valsts dzīve. Ja šis "ķeizars" ir demences mocīts invalīds, tad... jā, tad negribas tam maksāt nekādu algu un rodas vēlme veidot vēl kādu institūciju, kas gara nabagam palīdzētu pildīt viņa pienākumus. Taču diezin vai tas ir pareizākais ceļš. Mums jādara viss iespējamais, lai vārgulīgais parlaments mainītos un kļūtu par valsts spēcīgāko un viscienījamāko iestādi.

Manuprāt, pašlaik mūsu valsts vadītājiem vajadzētu domāt nevis par to, kā veidot jaunas sabiedrības pārvaldes institūcijas, bet par to, kā samazināt jau esošo skaitu, tāpat kā tagad tiek plānots darīt attiecībā uz pašvaldībām.

Latvijā vairs nav pat divu miljonu iedzīvotāju, nodokļu maksātāju skaits nemitīgi samazinās, ekonomika klunkuro gliemeža gaitā, budžets nepalielinās. Mums katastrofāli trūkst līdzekļu izglītībai, medicīnai, ceļu remontiem. Mūsu skolotāji, mediķi saņem gandrīz uz pusi mazāku algu nekā Igaunijas kolēģi. Slimnīcas jāslēdz, jo nav medmāsu, dakteru, kas tajās strādātu. Valsts centrā, Stradiņa slimnīcas Uzņemšanas nodaļā, sirdzēji tiek turēti gaitenī kā kara lazaretē... Šo uzskaitījumu varētu turpināt un turpināt. Šādos apstākļos domāt par vēl lielākiem izdevumiem valsts pārvaldei, par jaunu institūciju dibināšanu, manuprāt, nevar saukt citādi kā par tuvredzību. Prātā nāk slavenā Francijas karaļnama gudriniece, kas ieteica ēst kūkas, kad tauta prasīja maizi.

Tagad laucinieki kliedz, ka nav ceļu, sirdzēji lādas, ka nav dakteru, bet no valsts visaugstākās institūcijas viņiem atbild – dibināsim Valsts padomi...

Nevajadzētu aizmirst, kādu likteni piedzīvoja Marija Antuanete.

https://www.delfi.lv/news/versijas/vilis-seleckis-valsts-padome-vai-politisko-gribu-var-paklaut-kvalitates-kriterijiem.d?id=51885383

23 июля 2017

Греф заявил, что люди станут "абсолютно прозрачными"

Президент-председатель правления Сбербанка Герман Греф высказал мнение о том, что в будущем "реальный" человек будет интересовать мир все меньше, а значение его цифрового "аватара" станет неуклонно расти, люди будут "абсолютно прозрачными": ничего не удастся скрыть. Обо всем этом он рассказал на лекции в Калининграде.

Греф прочел лекцию в Балтийском федеральном университете имени Канта, входе которой затронул темы о новых технологических трендах, будущем бизнеса, перспективах искусственного разума и о новой цифровой реальности, передает РИА Новости.

По мнению президента Сбербанка, информационная эра сменилась эрой цифровой в 2015 году. Прорыв произошел после появления технологии, позволяющей использовать неограниченное количество необработанных данных в интернете, а также после появления облачных технологий. Со временем всех будет интересовать "ваша цифровая копия, которая хранится на облаках, а не вы", утверждает Греф.

"Ключевым трендом" на ближайшие годы он назвал прозрачность человека для цифрового мира, отметив, что не все готовы смириться с таким положением дел, но деваться будет просто некуда. Даже если человек захочет оставить что-то в тайне, с помощью специальных аналитических систем это можно будет сделать явным, заверил Греф.

По его словам, американец польского происхождения Михаил Косинский научился получать информацию о людях, изучая их лайки в Facebook. Как выяснилось, 11-12 лайков достаточно для того, чтобы узнать человека так, как знают его коллеги; 230 лайков — как супруг или супруга, а 300 лайков позволят исследователю изучить его на уровне родителей.

"Все мы и дальше будем оставлять цифровые следы, по которым нас совсем не сложно найти и сделать о нас далеко идущие выводы", — заключил президент Сбербанка. : http://www.vesti.ru/doc.html?id=2913026&cid=7 

Культурный интеллект

Почему он важен для успешного управления и как его развить

Дэвид Ливермор

 Культурный интеллект (CQ) — это умение, которое нельзя получить автоматически только на основании того, где вы работали, учились и жили. Это индивидуальная способность. Кто-то ею обладает, кто-то нет, но повысить свой уровень культурного интеллекта может каждый. Как можно это сделать? Как измеряется CQ?  : https://www.mann-ivanov-ferber.ru/books/leading-with-cultural-intelligence/

 Leading with Cultural Intelligence 

by David Livermore 

Succeeding in today’s global market requires a new set of skills than it did when the pioneers of the twentieth century were making their mark but don’t let that intimidate you from expanding your business beyond our borders.

In order to negotiate with vendors from other countries, it is not necessary to immerse yourself in the culture for an extended period of time, or take a month-long trip to learn what people are like. As cross-cultural interactions become increasingly virtual, cultural intelligence—or CQ—becomes the key to taking your business global, and doing so effectively.

Having done training and consulting for leaders in more than 100 countries, David Livermore, president and partner at the Cultural Intelligence Center, has detailed a four-step model for improving your CQ and maximizing your impact in managing across cultures.

In Leading with Cultural Intelligence, Livermore will help you learn about:

• Drive--boost your motivation for and confidence in interacting with other cultures
• Knowledge--understand the relevance of differences in religion, values, norms, and languages
• Strategy--plan ahead for unfamiliar cultural settings, but remain flexible if actual experience differs from expectations
• Action--successfully adapt your behavior to each situation

Featuring fresh research, case studies, and statistics on the ROI of improving your CQ, this new edition of Leading with Cultural Intelligence with help you thrive in any business environment--whether it’s across the world or in your own backyard.

https://www.amazon.com/Leading-Cultural-Intelligence-Secret-Success/dp/1400231116