sestdiena, 2021. gada 19. jūnijs

Daiļrunības/daiļrakstīšanas spožums un posts

 

                   Pēc viņu augļiem jūs tos pazīsiet (Mateja evaņģēlijs 7:15-20)

 

      


                   

 

Daiļrunības/daiļrakstīšanas spožums un posts

 

     Ikvienam tautas deleģētajam publiskās varas pārstāvim galu galā vissvarīgākais ir valsts iedzīvotāju pilnvērtīgas dzīves kvalitātes nodrošināšana un labklājības celšana.

     Lai to sekmīgi sasniegtu, valstu vadītājiem, visu rangu politiķiem un ierēdņiem pēc savas kompetences, tikumiskajām īpašībām ir jāatbilst savam statusam.

     Ja līdzšinējie valsts pārvaldības rezultāti nav apmierinoši, tad katrs saprātīgs&rīcībspējīgs cilvēks analizē situāciju, meklē negāciju cēloņus, cenšas pēc iespējas objektīvāk izvērtēt tos un saskatīt pieļautās kļūdas. Uz šāda pamata dara visu nepieciešamo, lai novērstu konstatētās aplamības: koriģē savu rīcību, pārskata attieksmi, uzvedības motīvus, pilnveido darbības metodes un izmantojamos līdzekļus. Nepieciešamības gadījumā arī uzstājot uz vadības nomaiņu.

      Bet šādu mērķtiecīgu, apzinātu un pašsaprotamu rīcību daudzviet joprojām cenšas ierobežot pie varas esošie subjekti:

ar varas režīma kontrolēto mediju palīdzību  vienmēr un visur cildinot jebkādu valsts vadītāju aktivitāti, nemitīgi slavinot ikkatru viņu lēmumu;

uzspiežot varas elites pasūtītus&akceptētus politiķu pieņemto lēmumu skaidrojumus, notikumu versiju izklāstus, interpretācijas;

meklējot un atrodot it kā objektīvus, bet būtībā izdomātus aizbildinājumus vai maznozīmīgus tautai doto solījumu neizpildes iemeslus;

aģitācijas&propagandas vai represīvu normatīvo aktu veidā motivējot pilsoņus bezierunu paklausībai varas piekoptajai politikai;

ierobežojot informācijas pieejamību un to cenzējot;

traucējot veikt notikušā objektīvu analīzi uz patiesības monopolizācijas fona;

drastiski ierobežojot vēlētāju izvēles iespējas;

dažādos veidos manipulējot ar cilvēku prātiem;

ignorējot pilsoņu likumīgās prasības;

novirzot publiskās aktivitātes sev vēlamā virzienā, bet sociāli apzinīgos, ar īstenoto politiku nesamierināmos sabiedrības locekļus - marginalizējot un  pasludinot par ekstrēmistiem, ārvalstu aģentiem.

     Visu to veicina, stimulē, sabiedrisko domu iespaido un ļaužu šablonveida uztveri veido un nostiprina masveidā izplatītā prakse izmantot:

► nekorektus apgalvojumus,

► apšaubāmas analoģijas,

► konkrēto situāciju neadekvātu interpretāciju,

► izdomātas, tendenciozas versijas un nepatiesības.

To dara tautai viegli uztveramā, daiļrunīgā veidā (demagoģijas, populisma, folkloras, sarkasma, ironijas, satīras, absurda vai dēmonizācijas  formā):

 primitivizējot notikušā skaidrojumus,

▼ nivelējot apstākļus,

▼ banalizējot argumentus,

▼ ignorējot dažādo faktoru mijiedarbību un to saistību,

▼ nodarbojoties ar lietu kārtības konstatāciju, spriedelēšanu, situāciju apcerēšanu vai to formālu aprakstu.

Tā faktiski parazitējot uz ļaužu uzticību, viņu emocionālo uztveri un  tradīciju neapšaubīt publicēto & TV sniegto informāciju, kā arī viņu ieradumu nemeklēt alternatīvus informācijas avotus.

       Tas nozīmē notikumu neobjektīvu atspoguļojumu, kad tiek izmantota angažēta argumentācija un profesionāli piemeklēti,  praksē sen pārbaudīti paņēmieni manipulācijām ar sabiedrisko domu,  ar cilvēku prātiem.  Turklāt tā arī  nemēģinot noskaidrot un analizēt notikušā patiesās cēloņsakarības un sekas, meklēt darbojošos personu īstos motīvus un to saknes. Tādā veidā veikli nomaskējot politisko deklarāciju neatbilstību darbiem - kad tiek runāts viens, bet darīts kas cits!  … turpinājums grāmatā “Kā atbrīvoties no totalitārisma skavām. Izaicinājums pārvarēt politisko vientiesību“: https://buki.lv/product/ka-atbrivoties-no-totalitarisma-skavam-e-gramata

      

29.01.2020 11:22
Aktualitātes datu aizsardzībā  
Lāsma Dilba, Datu valsts inspekcijas direktora pienākumu izpildītāja

Datu subjekta sūdzības (…)
Pārkāpumu paziņojumi (…)
Pārbaudes un konstatētie pārkāpumi (…)
Piemērotie naudas sodi un citi korektīvie līdzekļi (…)
"Konsultē vispirms" princips (…)
 Ceļvedis datu apstrādē maziem un vidējiem uzņēmējiem (https://www.dvi.gov.lv/lv/zinas/rekomendacija-celvedis-datu-apstrade-maziem-un-videjiem-uznemejiem/ )
Neskaidrie jautājumi par datu apstrādi un aizsardzību (…)
Pieņemto lēmumu apstrīdēšana Datu valsts inspekcijas direktoram (…)
Nacionālā un starptautiskā sadarbība (…)
Datu valsts inspekcija kā viens no partneriem piedalās arī Eiropas Komisijas pamatprogrammas pētniecībai un inovācijai "Apvārsnis 2020" ("Horizon 2020") 2016.–2017. gada darba programmas projekta Nr. 786741 "Mākoņplatforama mikrouzņēmumiem VDAR atbilstības nodrošināšanai" ("GDPR Compliance Cloud Platform for Micro Enterprises") (akronīms – SMOOTH) īstenošanā. (https://www.dvi.gov.lv/lv/smooth-jaunumi/par-projektu-h2020-ds-08-2017-smooth-nr-786741/ ;https://www.dvi.gov.lv/lv/smooth/https://www.dvi.gov.lv/lv/1-lapa/par-smooth-projekta-makonplatformas-izstradi/ ).
Kas sagaida 2020. gadā?  ...:

https://www.delfi.lv/news/versijas/lasma-dilba-aktualitates-datu-aizsardziba.d?id=51837427

Dzīve bez privātuma.

Eksperimentā izdodas nopirkt datus par 100 000 Rīgas un Pierīgas iedzīvotājiem 

Edvīns Rakickis

 NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra (“Stratcom”) pētījumā par datu brokeriem jeb kompānijām, kas vāc un tālāk pārdod informāciju par personām, ar eksperimenta palīdzību noskaidrots, ka par salīdzinoši nelielu samaksu var iegūt detalizētu informāciju par Latvijas iedzīvotājiem.

Pēdējās desmitgades informācijas tehnoloģiju attīstība ir sniegusi daudz iespēju uzlabot mūsu dzīves gan privātajā, gan profesionālajā sfērā, vienlaikus garantējot, ka, lietojot viedierīces un internetu, aiz sevis atstājam nesalīdzināmi vairāk nospiedumu – personīgas informācijas, kura mūslaikos jau ir kļuvusi par preci.

Šo informāciju kā preci uzlūko un izmanto kompānijas, kuras dēvē par datu brokeriem.

To pamata bizness ir informācijas vākšana par personām no visdažādākajiem avotiem ar mērķi strukturēt, analizēt un dalīties ar to, mārketinga un citām vajadzībām.

“Stratcom” pētījums izdibinājis, cik jāsamaksā, lai iegūtu sīku informāciju par 100 000 konkrēta reģiona – šoreiz Rīgas un Pierīgas – iemītniekiem.

Datus par Latvijas iedzīvotājiem piedāvā ap 300 kompānijas

Pētījuma autori Henriks Tvetmans un Gundars Bergmanis-Korats vēlējušies saprast, kādus datus iespējams iegādāties kādā no mazākām Eiropas valstīm (Latvijā), cik viegli tas izdarāms, cik izmaksā un kā nopirktā informācija tiktu piegādāta.

Lai to paveiktu, pētījuma autori sazinājušies ar vairākiem datu brokeriem Eiropā, noskaidrojot piedāvājumu un pakalpojumu klāstu.

Pētnieki norāda – lai arī pastāv uzskats, ka datu brokeru piedāvājums kopumā ir ļoti plašs un daudzpusīgs, ar mazākiem tirgiem, piemēram, tādām valstīm kā Latvija, mēdz būt pavisam citādi.

Izmantojot specifisku platformu “Datarade platform”, iegūts vispārējs pārskats par to, kāda informācija ir iegūstama par Latvijas iedzīvotājiem un kas to piedāvā – kopumā 82 datu kategorijas, kurās datus pārdod ap 300 dažādām datu brokeru kompānijām.

Minētās kategorijas piedāvā juridisko un fizisko personu adrešu sarakstus, IP adrešu sarakstus, uzņēmumu sarakstus, mārketinga informāciju, nekustamo īpašumu un farmācijas nozaru datus.

Šo konkrēto datu lietderīgums gan ir apšaubāms, jo lielākoties kategorijas saturējušas vien atsevišķas datu kopas. Ja to bijis vairāk, tad tās raksturojis salīdzinoši mazs apjoms.

Daļēji tas skaidrojams ar faktu, ka Latvijā ir salīdzinoši maz unikālo ierīču, kuras lieto specifiskas aplikācijas [kurām tiek dotas tiesības iegūt informāciju par lietotāju].

Informācijas piedāvājums par Latviju ir diezgan knaps

Eksperimenta veicējiem, komunicējot ar datu brokeriem, radies iespaids, ka datu piedāvājums par Latviju nav diez ko plašs.

Kopumā pētījuma autori sazinājušies ar trīs dažādām kompānijām, kuras darbojas Latvijas tirgū.

Atrast iegādājamas datu kopas, kuru saturs ļautu sekot līdzi paradumiem vai identificēt konkrētas personas, izrādījies ļoti grūti.

Daži no piedāvājumiem, kuru saturs to ļautu, izrādījušies pārāk dārgi eksperimenta nolūkam. Pētnieki arī secinājuši, ka cenas datiem par Latvijas iedzīvotājiem ir relatīvi augstas, ņemot vērā pieejamību un kvalitāti (ja salīdzina ar citām valstīm).

Lētākais no eksperimentā uzrunāto datu brokeru datu piedāvājumiem, kurus būtu vērts aplūkot pētījuma ietvaros, bija no kādas Lielbritānijā bāzētas kompānijas. Tā sākumcena – nedaudz zem 3000 britu mārciņām (ap 3380 eiro).

Salīdzinājumam – kāda ASV bāzēta firma par līdzīgu piedāvājumu noteica sākumcenu, kura bijusi teju sešas reizes augstāka.

Pētnieki arī piebilst, ka cenu nosaka vairāki faktori. Tostarp laikaposms, par kuru potenciālajam pircējam ir interese, reģions un citi. Cenas noteikšanas process gan neesot pircējam caurspīdīgs.

Kur strādājam, kur atpūšamies, kur iepērkamies un dzīvojam

Lai novērtētu, cik ekspluatējamas ir iegādājamās datu kopas, kuras satur informāciju par Latviju, eksperimenta veicēji algoja kādu Austrumeiropā bāzētu mārketinga pētījumu kompāniju.

Pētnieki, kuri iegādājās datus, kā viņus interesējošo mērķauditoriju noteica Rīgas iedzīvotājus. Konkrētie dati bija par 2020. gada vasaru un par tiem samaksāta četrciparu summa.

Lai identificētu mērķauditoriju, mārketinga pētījumu kompānija izmantoja "Google Advertising ID" (specifisks "Android" viedierīču identifikators, kurš ļauj reklāmdevējiem anonīmi aplūkot lietotāju uzvedību) un ģeolokācijas datus – GPS koordinātes ierīču lietotājiem, kuri noteiktajā reģionā (Rīga, Latvija) parādījās vismaz trīs reizes vairāku dienu ietvaros.

Rezultātā tika identificēta mērķauditorija, kura sastāvēja no 100 000 individuāliem viedierīču lietotājiem – iedzīvotājiem.

Iegādātā datu analīze pētniekiem deva iespēju tikt pie detalizētas informācijas par mērķauditorijas demogrāfiju (vecums, dzimums, ģimenes stāvoklis utt.) un uzvedību (viedierīču, aplikāciju, interneta banku, dažādu kuponu, lietošanās paradumi, kā arī iepirkšanās, ceļošanas un aktivitāšu piekopšana).

Īsāk sakot – šī informācija ļauj izdarīt secinājumus par to, kur konkrēta mērķauditorija iepērkas, kuros bāros bauda dzērienus, kuras kafejnīcas un izklaides vietas apmeklē.

Pētnieki saņēma arī informāciju par šīs mērķauditorijas pārstāvju visvairāk lietotajām aplikācijām, ļaujot cita starpā, arī uzzināt, kuras saziņas aplikācijas un tīmekļa vietnes visbiežāk tiek lietotas.

Būtiski, ka iegādātā GPS datu analīze saturēja arī informāciju par to, kur mērķauditorijā iekļautie lietotāji uzturas dienā un kur – diennakts tumšajā laikā.

No šīs informācijas, protams, nav pārlieku grūti izdarīt pietiekami precīzus secinājumus, piemēram, par lietotāju iespējamo darbavietu un dzīvesvietu.

Kuram katram datus nepārdod

Par spīti tam, cik satraucoša varētu būt atskārsme, ka kaut kur ir iespējams nopirkt mērķtiecīgi uzkrātu, strukturētu un analizētu informāciju par individuālu personu dzīvi un uzvedību, esot arī labā ziņa.

Firmas, ar kurām komunicējuši “Stratcom” pētnieki, esot ļoti nopietni piegājušas potenciālo pircēju vētīšanai un iespējamo datu izmantošanas, glabāšanas iemeslu noskaidrošanai.

Latvijas gadījumā mierinošs esot arī apstāklis, ka samērā knapais piedāvājums un tā augstā cena, visticamāk, nerosina pārlieku lielu interesi. Gluži pretēji esot ar lielākiem datu tirgiem, piemēram ASV.

Pētnieki attiecīgi secinājuši, ka valstīs, kurās piekļuve dažāda veida informācijai ir salīdzinoši ierobežota, drošības riski, kurus paredz šāda datu tirgošanas industrija, ir ievērojami mazāki nekā lielajās valstīs (piemēram, ASV), kurās mūsdienu tehnoloģiju lietošanas rezultātā uzkrājušos datu apjoms un daudzveidība ir daudz lielāka, un attiecīgā likumdošana ļauj daudz brīvāku piekļuvi tiem.

Nedari internetā ko tādu, ko nedarītu Doma laukumā

Taču, publiski komentējot pētījuma eksperimentu “Stratcom” direktors Jānis Sārts uzsvēra, ka šāda veida datus ir viegli deanonimizēt – arī ļaunprātīgiem nolūkiem –, gūstot piekļuvi konkrētu cilvēku dzīves vissīkākajām detaļām.

Telefonsarunā ar Jauns.lv Sārts uzsvēra, ka ikvienam, kurš savās viedierīcēs ielādē dažādas bezmaksas aplikācijas, vajadzētu apzināties, ka tādējādi aplikācijas izstrādātājiem tiek dota iespēja piekļūt specifiskiem personas datiem.

Modernajam cilvēkam, kurš izmanto it visu, ko vien tehnoloģijas piedāvā, vajadzētu saprast, ka absolūta privātuma vairs nav. Ja tas rūp, ir jāseko līdzi tam, kādas aplikācijas no kādiem izstrādātājiem tiek lietotas. Rūpīgāk jālasa lietošanas noteikumi un iespēju robežās āķeksē ārā punkti, kuri paredz lietotāja GPS datu vākšanu. Līdzīgi ar vietnēm, kuras lietotājs apmeklē – der pievērst sīkāku uzmanību tam, ko šīs vietnes prasa no lietotāja, pirms klikšķināt “OK”, lai logs ātrāk aizveras,” skaidro “Stratcom” direktors.

 “Īsi sakot, ir jāpieturas pie principa – nedari internetā ko tādu, ko nedarītu Doma laukumā, publiskā vietā,” paturpina Sārts, sakot, ka ļaunprātīga aprakstītajā veidā iegūto datu izmantošana nebūt nav attāls un ignorējams risks.

“Stratcom” vadītājs vēl arī piebilst, ka šis pētījums ir tikai daļa no stāsta par to, cik lielā vai mazā drošībā ir mūsu dati, kurus atklājam, ļaujoties moderno tehnoloģiju vilinājumam. Problēma ir arī eksistējošs šāda veida informācijas melnais tirgus.

Pilns “Stratcom” pētījums (angļu valodā) ir pieejams šeit.

https://jauns.lv/raksts/zinas/424428-dzive-bez-privatuma

Krievija un Ķīna izplešas: digitālie apdraudējumi Eiropai

2019. gada 20. aprīlis 00:01
Johana Gutenberga drukas tehnikas izgudrojums 15. gadsimtā pārvērta pasauli līdz nepazīšanai. Ja pirms «iespiešanas revolūcijas» grāmatas tika rakstītas ar roku, veltot tam milzum daudz laika, tad ar drukas palīdzību Bībele varēja uzsākt savu straujo uzvaras gājienu pasaulē, sasniedzot lielu skaitu cilvēku un cita starpā veicinot arī lasītprasmi. Arī interneta izgudrošana ir ietekmējusi gandrīz visas cilvēka darbošanās sfēras, un līdztekus ieguvumiem, nesusi jaunus riskus.
Asimetriskā pieeja
Digitālajā vidē notiek informācijas karadarbība. Krievija un Ķīna te cenšas darboties asimetriski – pie sevis veidojot virtuālu cietoksni, vienlaikus pieprasot pilnīgu atvērtību savām darbībām Rietumos. Kremlis nespēj (vai nevēlas) vadīt savu valsti tā, lai ieguvēju loks no energoresursu, dimantu, metālu un ieroču pārdošanas būtu Krievijā maksimāli plašs. Tā vietā šaurs cilvēku loks kontrolē lielākās finanšu plūsmas un uztur milzīgas atšķirības ienākumu līmenī starp bagātākajiem un nabadzīgajiem. Gudrā ekonomika neattīstās, toties attīstās troļļu un botu karaspēks, algotņu grupas un aug apetīte pēc Arktikas kontroles. Aukstā kara laikā ASV izlūkošanā lika uzsvaru uz tehnoloģiju izmantošanu, tagad arī Krievija un Ķīna cenšas neatpalikt. Krievijas lielie TV kanāli strādā kā informācijas kara platformas, savas un citu valsts iedzīvotāju smadzeņu skalošanai. Ja kādas valstis mēģina ierobežot to darbību tad Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvji saceļ lielu brēku, «mediju” brīvība tiekot ierobežota, redziet… Tas ir kā nozieguma vietā pieķerts bandīts kliegtu: «Policisti nelikumīgi ierobežo manu pārvietošanās brīvību!»
Kontrole
Jau 2014. gadā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nodēvēja internetu par CIP projektu, jau tobrīd signalizējot par Krievijas gatavību atslēgt sevi no globālā tīmekļa un lietot Krievijā izstrādātu ekvivalentu. 2018. gadā Krievijas Valsts dome pieņēma likumu, kas ļauj piemērot naudas sodu interneta vietnēm par «viltus ziņu» izplatīšanu un Krievijas valdības kritizēšanu. Krievijas televīzijas un radio programmas, kā arī laikraksti jau šobrīd ir pakļauti stingram regulējumam, pēc kā mediji var tikt sodīti par nepatiesu ziņu izplatīšanu. Vara nosaka to, kas ir patiess, kas nav. Tagad tiek plānots, ka «Roskomnadzor» būs tiesības uzraudzīt arī interneta vietnēs izplatīto saturu. Demokrātiskās valstīs mediji pilda sargsuņu funkciju – pieskata politiķus un amatpersonas, lai tie nepārkāptu likumus un demokrātijas normas. Kremlim tāda lieta ir tikai traucēklis. Vladimirs Putins jau pirmajā prezidentūras termiņā «sakārtoja» laukumu – pārņēma varas kontrolē visus lielos televīzijas kanālus, daļa to īpašnieku bija spiesti pārcelties uz dzīvi ārvalstīs. Nu ir pienācis laiks uzlikt lāča ķepu arī internetam.
Tiek strādāts pie likuma, kas noteiks, ka jebkurš interneta savienojums tiktu veikts, izmantojot Krievijā izvietotu infrastruktūru, vai arī tas tiktu veikts, izmantojot «Roskomnadzor» uzraudzītus interneta «trafika apmaiņas punktus».
Tas dos iespēju kontrolēt internetā visu un visus.
SORM
Pēdējo gadu laikā turpina pieaugt arī FSB aktivitātes interneta vidē, kur tā ietekmi nodrošināja arī operatīvo un izmeklēšanas pasākumu sistēma SORM (krievu valodā – Система оперативно-разыскных мероприятий). 2018. gadā tika turpināts pilnveidot nākamo SORM attīstības posmu, kura ietvaros lielākajiem Krievijas sociālajiem tīkliem - VKontakte, Odnoklassniki, Yandex, Rambler, Mail.ru ir jāsniedz FSB jebkuri prasītie dati par to lietotājiem. Kremlis ne tikai ierobežo iedzīvotāju brīvību, bet arī vāc datus par cilvēkiem nolūkā identificēt režīmam opozīcijā esošās sabiedrības grupas. Ja no kaut kā baidās Kremļa saimnieks un viņa draugi, tad tās ir politiskās pārmaiņas, kas novestu pie elites piespiedu «rotācijas». Lai nezaudētu miljardieru bez-konkurences dzīvi, ir jāsargā vara no tiem, kuri spēj domāt patstāvīgi.
Lielais Ķīnas mūris
Krievijā mācās no komunistiskās kamiņvalsts sasniegumiem cilvēku kontrolē. Pirms vairākiem gadiem arī Ķīnā tika izstrādāts autonoms internets, valsts mērogs to atļāva izdarīt. 2018. gada septembrī Pekina izstrādāja jaunu interneta rīku «Piyao», ar kā palīdzību varas iestādes var izdzēst baumas un viltus ziņas no Ķīnas interneta ziņu vietnēm. Tātad izdzēst var arī varai netīkamu patiesību. Rīku darbina mākslīgais intelekts, kas ir spējīgs atpazīt internetā nepieciešamo informāciju. Tāpat ar «Piyao» starpniecību Ķīnas sabiedrībai tiks izplatītas «patiesas» ziņas, kuru avoti ir valsts mediji, Komunistiskās partijas laikraksti un valdības aģentūras. Ar to vēl Mao sekotājiem nepietiek.
2018. gadā Ķīnā tika ieviesta īpaša sistēma, pēc kuras tiek vērtēti sociālo tīklu lietotāji, piešķirot «kredītpunktus» atbilstoši viņu politiskajiem uzskatiem.
Ķīnas «Social Media Credit Score» sistēmas pamatā ir mākslīgā intelekta algoritmi un «big data» materiāli, uz kuru pamata sistēma izvērtē sociālo tīklu lietotāja politiskos uzskatus, nosakot tos sabiedrības locekļus, kuri varētu būt potenciālie dumpinieki. Ja tiksi atzīts par potenciālo dumpinieku, tad tev būs grūtāk atrast darbu, iegūt noteiktus amatus. Var tikt noteikts arī ierobežojums ceļot ar lidmašīnu. Pagaidām sistēma strādā pilotprojekta versijā. Paredzams, ka tā pilnībā darbu uzsāks 2020. gadā.
Jaunais Ķīnas mūris tiek būvēts, lai pēc iespējas ierobežotu savu pilsoņu iespējas patērēt Rietumos radītu saturu. Austrumu komunisti turpina darbu, lai izstrādātu komplicētu rīkus, ar ko uzraudzīt interneta vidē notiekošo. Krievijas mēģinājumiem atdarināt Ķīnas interneta ierobežojošos pasākumus, visticamāk, nebūs rezultāta, jo Krievijai trūkst Ķīnai pieejamo resursu, zināšanu un iedzīvotāju skaita. Krievijas digitālais tirgus ir par mazu, lai nodrošinātu patstāvīga interneta darbošanos.
Atšķirība starp demokrātiju un autoritārismu
Tikai demokrātiska valsts ir tiesiska valsts, savukārt autoritāra valsts pēc būtības nevar būt tiesiska. Jā, autoritārās valstīs arī ir konstitūcija, tiek pieņemti normatīvie akti un «uz papīra» tiek ievērotas cilvēka tiesības. Taču, ja autoritārajam režīmam ir nepieciešams izrēķināties ar konkrētu oponentu, tad režīms nevilcinoties pārkāps konstitūciju vai likumus, ko pats ir pieņēmis. Tas tādēļ, ka autoritārismā nedarbojas vispārējie tiesību principi, kam ir augstāks spēks par rakstītajām tiesību normām. Pie principiem pieder: cilvēktiesību ievērošana, valsts atbildība, tiesiskā paļāvība, procesuālais taisnīgums, samērīgums u.c. Principu neesamība ļauj režīmiem piemērot vai ignorēt normas atbilstoši tūlītējām politiskajām vajadzībām.
Piemēram, fiziskā persona nevar iesūdzēt autoritāru valsti tās tiesā par savu tiesību aizskārumu, it sevišķi, ja lietai ir politiska rezonanse, kur nu vēl uzvarēt šādu valsti un saņemt kompensāciju.
Šādu privilēģiju bauda tikai demokrātisko valstu iedzīvotāji. No tā izriet loģisks, bet nepatīkams secinājums, proti, normas par personas datu aizsardzību darbojās tikai demokrātijās, savukārt autoritārajiem režīmiem nav tiesisko ierobežojumu, kas tos atturētu no šādu normu pārkāpuma. Līdz ar to faktiski autoritārajiem režīmiem nekas neliedz izmantot personu datus savām politiskajām vajadzībām. Un pateicoties tehniskajam progresam, autoritārie režīmi tagad var pārkāpt personu tiesības attālināti.
Kas mums daļas par to?
ASV vēstnieks Vācijā Ričards Grenels marta sākumā nosūtīja vēstuli Vācijas ekonomikas ministram Peteram Altmaieram, kurā norādīja uz drošības riskiem, kas saistīti ar Huawei dalību Vācijas stratēģiski svarīgās infrastruktūras (critical infrastructure) veidošanā. Kancleres Angelas Merkeles reakcija bija visai strikta – Vācija pati noteikšot savus drošības standartus jaunajam 5G tīklam.2 Vācijas valdības protams izlems pati, tikai, vai tas jau nav slikts ieradums, ka ASV pirmā reaģē uz apdraudējumiem, kamēr Eiropa snauž un ļauj autoritārām varām izplesties. Šoreiz tas notiek digitālajā vidē, kas ir tikpat reāla, cik konvencionālā kara lauks. Kārtējā Eiropas vieglprātība var nākotnē mums visiem dārgi maksāt.
Lietojot Krievijas sociālos tīklus, personu dati netiek aizsargāti. Līdz ar to arī Latvijas iedzīvotāju, kuri izmanto Krievijas e-pasta servisus un sociālos tīklus, privātums nav nodrošināts. Tie var tikt apstrādāti Krievijas valsts iestāžu interesēs, atbilstoši t.s. Jarovajas likumam, kas nosaka, ka sociālajām platformām Krievijā ir jāsaglabā dati noteiktu laiku un jādod iespēja specdienestiem tiem piekļūt, ja nepieciešams.
Vai lietojat autoritāru valstu anti-vīrusu programmas? Pasūtāt telefonā ielādētā viņu platformā taksi? Pērkat komunistu gudrās ierīces? Iespējams, par jūsu paradumiem, vājībām, uzturēšanās vietām kāds zina vairāk, nekā domājat.

https://www.tvnet.lv/6572715/krievija-un-kina-izplesas-digitalie-apdraudejumi-eiropai  

Geneva: Evolving Censorship Evasion

Join us and learn about our fight against internet censorship around the world.

Automating Evasion

Researchers and censoring regimes have long engaged in a cat-and-mouse game, leading to increasingly sophisticated Internet-scale censorship techniques and methods to evade them. In this work, we take a drastic departure from the previously manual evade/detect cycle by developing techniques to automate the discovery of censorship evasion strategies.

Our Approach

We developed Geneva (Genetic Evasion), a novel experimental genetic algorithm that evolves packet-manipulation-based censorship evasion strategies against nation-state level censors. Geneva re-derived virtually all previously published evasion strategies, and has discovered new ways of circumventing censorship in China, India, Iran, and Kazakhstan.

How it works

Geneva runs exclusively on one side of the connection: it does not require a proxy, bridge, or assistance from outside the censoring regime. It defeats censorship by modifying network traffic on the fly (by injecting traffic, modifying packets, etc) in such a way that censoring middleboxes are unable to interfere with forbidden connections, but without otherwise affecting the flow. Since Geneva works at the network layer, it can be used with any application; with Geneva running in the background, any web browser can become a censorship evasion tool. Geneva cannot be used to circumvent blocking of IP addresses.

Geneva composes four basic packet-level actions (drop, duplicate, fragment, tamper) together to represent censorship evasion strategies. By running directly against real censors, Geneva’s genetic algorithm evolves strategies that evade the censor.

Real World Deployments

Geneva has been deployed against real-world censors in China, India, Iran, and Kazahkstan. It has discovered dozens of strategies to defeat censorship, and found previously unknown bugs in censors.

Note that Geneva is a research prototype, and does not offer anonymization, encryption, or other protection from censors. Understand the risks in your country before trying to run Geneva.

All of these strategies and Geneva’s strategy engine and are open source: check them out on our Github page.

Learn more about how we designed and built Geneva here.

Who We Are

This project is done by students in Breakerspace, a lab at the University of Maryland dedicated to scaling-up undergraduate research in computer and network security.

This work is supported by the Open Technology Fund and the National Science Foundation.

Contact Us

Interested in working with us, learning more, getting Geneva running in your country, or incorporating some of Geneva’s strategies into your tool?

The easiest way to reach us is by email.

  • Dave: dml (at) cs.umd.edu (PGP key here)
  • Kevin: kbock (at) terpmail.umd.edu (PGP key here)

https://geneva.cs.umd.edu/

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru