Garīgā izaugsme: Blokķēdes platforma korupcijas apkarošanai

Viribus unitis res parvae crescunt

Blokķēdes platforma korupcijas apkarošanai

Blokķēdes (blockchain) tehnoloģijas pilnveidošana un arvien daudzpusīgāka izmantošana rada principiāli jaunus sabiedrības attīstības nosacījumus, balstītus decentralizācijā, caurspīdīgumā, atvērtībā, savstarpējās uzticības un kooperācijas biznesā, cilvēku tiešā līdzdalībā ekonomikā un pārvaldē.

Tādēļ ir tik svarīgi nepalikt inertiem vērotājiem, bet aktīvi iesaistīties notiekošo pārmaiņu procesā, vispusīgi izmantot progresīvos jaunievedumus, kļūstot par moderno IT inovāciju pilntiesīgu līdzdalībnieku un arī iniciatoru. … turpinājums grāmatā “Kā atbrīvoties no totalitārisma skavām. Izaicinājums pārvarēt politisko vientiesību“: https://buki.lv/product/ka-atbrivoties-no-totalitarisma-skavam-e-gramata

* * *

Informatīvais ziņojums

“Par blokķēdes tehnoloģijas izmantošanas piemēriem, perspektīvām un tālāko rīcību jomas attīstības veicināšanai”

Lai izpildītu Ministru kabineta (turpmāk - MK) 2018. gada 14. augusta sēdes protokola Nr. 38 48. § 5. punktu, Ekonomikas ministrija (turpmāk – EM) ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu “Par blokķēdes tehnoloģijas izmantošanas piemēriem, perspektīvām un tālāko rīcību jomas attīstības veicināšanai” (turpmāk – informatīvais ziņojums). Tā mērķis ir padziļināti izvērtēt blokķēdes (ang. blockchain) tehnoloģijas izmantošanas perspektīvas publiskajā sektorā, identificēt turpmāko rīcību tās attīstības veicināšanai Latvijā, kā arī izvērtēt ar blokķēdes tehnoloģiju saistītos juridiskos un tehnoloģiskos aspektus un līdz 2019. gada 1.janvārim iesniegt izskatīšanai MK. Lai izpildītu iepriekš minēto un apkopotu priekšlikumus blokķēdes tehnoloģijas izmantošanai publiskajā sektorā, izveidota darba grupa (EM 12.10.2018. rīkojums Nr. 3.7-1_2018_24), kurā pārstāvēti eksperti no EM, Finanšu ministrijas (turpmāk – FM), Latvijas Bankas (turpmāk – LB), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (turpmāk – LIAA), Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM), nepieciešamības gadījumā piesaistot citu atbildīgo ministriju, kā arī nozaru asociāciju un uzņēmumu pārstāvjus. Darba grupas ietvaros sagatavotie priekšlikumi turpmākai rīcībai saistībā ar blokķēdes tehnoloģijas plašākām izmantošanas iespējām valsts pārvaldes pakalpojumu efektivitātes un drošības uzlabošanā, aktivitātēm, kas veicinātu tehnoloģijas izmantošanu privātajā sektorā, kā arī identificētās barjeras un sagatavotie priekšlikumi pasākumiem tehnoloģijas atbalstam apkopoti informatīvajā ziņojumā.

2018.gada 10. aprīlī Eiropas Komisija (turpmāk – EK) Digitalizācijas dienas ietvaros^{^[1]} parakstīja Blokķēdes partnerības deklarāciju, kas paredz sabiedrības informēšanu un sapratnes veicināšanu par blokķēdes tehnoloģiskajām iespējām, lai veicinātu Eiropas Savienības (turpmāk – ES) kā reģiona konkurētspēju. Atbilstoši šīs deklarācijas 3. nodaļas 7. punktam gan EM, gan VARAM ir nominējusi pārstāvjus, kas ir aktīvi piedalījušies pie Eiropas Blokķēdes Pakalpojumu Infrastruktūras (turpmāk - EBPI) pamatprincipu un tehniskās specifikācijas izstrādes, lai atbalstītu blokķēdes tehnoloģijas risinājumu ieviešanu ES dalībvalstīs.

Informatīvajam ziņojumam pastāv sekojoši ierobežojumi: ņemot vērā blokķēdes tehnoloģijas straujo un neprognozējamo attīstību, šobrīd nav iespējams sniegt visaptverošu analīzi par tās izmantošanas perspektīvām un to ietekmi uz sabiedrību, tādēļ informatīvajā ziņojumā sniegts vērtējums par būtiskākajām aktivitātēm un tendencēm kontekstā ar Latvijas normatīvajos aktos jau iekļauto tiesisko regulējumu un pastāvošo blokķēdes ekosistēmas stāvokli, vienlaikus paredzot tālāko rīcību blokķēdes jomas attīstības veicināšanai Latvijā.

1. Blokķēdes tehnoloģijas apraksts un izcelsme

Blockchain jeb blokķēde ir vienots termins tehnoloģijām, kas ir radītas, lai sinhronizētu datus, kas tiek glabāti dažādos datoros vai serveros, jebkurā pasaules vietā, izmantojot tīklu tādā veidā, kas ļauj šiem datiem palikt nemainīgiem. Tehnoloģijas nosaukums definē tās darbības pamatprincipu, sadalot datus blokos, kur katrs bloks ir atkarīgs no iepriekšējiem un secīgiem blokiem, radot caurspīdīgu un pareizu informāciju, ko gandrīz nav iespējams koriģēt nemanīti. Šī izkliedētā datu bāze tiek sinhronizēta vienotā ķēdē, kur katrs datu ieraksts jeb bloks tiek glabāts vairākos datoros vai serveros, saglabājot aktuālās un vēsturiski veiktās izmaiņas katrā blokā. Lai nodrošinātu satura integritāti datos, tiek izmantots vienots protokols, kur liela nozīme ir kriptogrāfijai.

Blokķēdes tehnoloģijas būtība ir tāda, ka sinhronizācija notiek vienādranga jeb koplietošanas veidā, proti, tīklā nav viens vienīgs dators, kas kontrolē visu sistēmu. Atsevišķi uzdevumi, kas ir tā dēvēto uzticamo trešo pušu (ang. trusted third parties) pārziņā (piemēram, zemes kadastra reģistrs), var tikt izstrādāti atšķirīgi vai pat kļūt lieki. Tas galvenokārt attiecināms uz neapgāžamu, konkrētu datu reģistrēšanu un standarta pārbaužu veikšanu.

Svarīgi ir nošķirt divus atšķirīgus terminus– blokķēde un kriptovalūta. Lai gan abi ir savstarpēji saistīti, galvenā atšķirība starp šiem jēdzieniem ir saistīta tehnoloģijas darbības pamatprincipu. Blokķēdes tehnoloģijas pamatā ir izkliedēta (ang. distributed) datubāze (nevis centralizēta vai decentralizēta), kas ir pastāvīgi augošs sakārtotu ierakstu kopums, kurus dēvē par blokiem. Izkliedētās virsgrāmatas tehnoloģija (ang. Distributed ledger technology (DLT)) ir blokķēdes tehnoloģijas pamats. Tā piedāvā konsensa validācijas mehānismu (ang. Consensus validation mechanism), kas tiek izmantots datora un blokķēdes sistēmās, izmantojot datoru tīklu, lai panāktu vajadzīgo vienošanos par vienotu datu vērtību vai tīkla stāvokli starp izkliedētiem darījumiem bez starpnieka un centralizētas iestādes nepieciešamības atjaunināt un uzturēt šo informāciju, kas iegūta no darījumiem. 1. attēls vizualizē datubāžu shēmas un to atšķirības.

1. attēls

Blokķēdes tehnoloģijas datubāzes shēmas

Viena no lietām, kas bieži vien tiek jaukta, ir pati blokķēde un blokķēdes lietošanas gadījumi. Virtuālās valūtas - Bitcoin un Ethereum - ir tehnoloģijas izmantošanas piemēri, kas ir kļuvuši iespējami pateicoties blokķēdes koncepta attīstībai. Blokķēdi būtu jāuztver kā operētājsistēmu, piemēram, MacOS vai Windows, tādejādi Bitcoin pēc būtības ir tikai lietojumprogramma, kas darbojas šajā operētājsistēmā. Bitcoin gadījumā blokķēde ir līdzeklis Bitcoin darījumu saglabāšanai un reģistrēšanai. Katrs darījums ir apstiprināts un kopā ar apstiprinātu darījumu grupu tiek pievienots kā jauns "bloks" jau esošai darījumu ķēdei, tādējādi izveidojot nosaukumu blokķēde (ang. blockchain). Kad ķēdei ir pievienots darījums, tas parasti nevar tikt mainīts vai dzēsts^{^[2]}. 2. attēls vizualizē naudas pārveduma darījumu pēc blokķēdes tehnoloģijas darbības principiem.

2. attēls

Blokķēdes darījuma vizuāla reprezentācija

1.1. Blokķēdi raksturojošās īpašības un sniegtās iespējas

Blokķēdei kā tehnoloģijai ir vairākas priekšrocības, ņemot vērā ka tā vienlaicīgi var tikt klasificēta gan kā pakāpeniskā (ang. incremental), gan kā radikālā inovācija – t.i. atkarībā no izvēlētā pielietojuma veida, tā var gan uzlabot esošus procesus un pakalpojumus, papildinot jau eksistējošus biznesa modeļus, gan arī radīt jaunus biznesa modeļus un struktūras, pārveidojot ne vien pašu organizāciju, bet arī visu attiecīgo nozari. Kā pakāpeniska inovācija blokķēde var tikt izmantota ražošanas, loģistikas, finanšu vai citu procesu optimizēšanā, šādi paaugstinot konkrētā biznesa vai nozares efektivitāti. Analizējot blokķēdes piedāvātas iespējas starpnieku izslēgšanai plašākā nozaru griezumā, tehnoloģija var tikt izmantota kā radikāla jeb revolucionāra inovācija, kas ļauj veidot jaunas organizāciju formas – sākot ar DAO jeb decentralizētās autonomās organizācijas konceptu, kuras pārvalde notiek saskaņā ar blokķēdē ierakstītajiem noteikumiem viedo līgumu veidā, beidzot ar decentralizēto valsts pārvalžu izveidi. Saskaņā ar 2017. gadā veikto Deloitte aptauju starp dažādu jomu lielāko uzņēmumu vadītājiem^{^[3]}, 42% no respondentiem apstiprināja, ka, pēc viņu domām, blokķēde izraisīs krasas pārmaiņas viņu attiecīgajā nozarē.

Būtiska blokķēdes īpašība, kas atšķir to no citām izkliedētām datubāzēm ir tā, ka katrs bloks satur laika zīmogu un norādi uz iepriekšējo bloku. Šī funkcija blokķēdi padara īpaši drošu arī pret ierakstu izmainīšanu — lai izmainītu kādu no senākiem blokiem, ir jāveic izmaiņas arī visos tam sekojošajos blokos. Papildus iepriekšminētajām raksturojošajām īpašībām un iespējām, blokķēdes tehnoloģijas plaša mēroga pielietojumam ir vēl vairākas priekšrocības, kas padara to par nesabojājamu digitālu datu ierakstu virsgrāmatu:

· Konsensa mehānismi: Lai darījums tiktu pieņemts un reģistrēts blokķēdē, visiem dalībniekiem ir jāpiekrīt ievērot tos pašus noteikumus. Tas ir konsenss (ang. consensus). Ja darījums pārkāpj kādu no noteikumiem, par kuriem tīkls ir vienojies, darījums tiks uzskatīts par nederīgu. Konsess ļauj katram dalībniekam uzticēties tīklam, jo viņi zina, ka katrs darījums izpildīs noteikumus, ko tie apstiprināja, kad tīkls tika palaists.

· Pārredzamība: dati par jebkura sistēmā uzskaitīta līdzekļa jeb aktīva pirmavotu, to kustību un ar to saistītiem darījumiem ir pārskatāmi un jebkurā laikā pieejami visiem autorizētajiem lietotājiem;

· Pastāvība: vienreiz ievadītu informāciju nevar izdzēst vai mainīt. Ja notikušais darījums jeb transakcija bija kļūdaina, tā tiek atcelta ar jauno darījumu un informācija par abiem no šiem darījumiem paliek redzama un pieejama^{^[4]};

· Drošība: drošības mērķos tiek izmantota kriptogrāfija un proof-of-work, proof-of-stake u.c. algoritmu mehānismi. Turklāt katrs blokķēdes bloks ir šifrēts - to veido nejaušs ciparu virknējums, ko nav iespējams atšifrēt bez atslēgas. Šo atslēgu blokķēdes īpašnieks var nodot blokķēdes saņēmējam. Tādejādi tiek minimizēti riski nesankcionētai piekļuvei sensitīviem datiem un palielināta tehnoloģijas drošība;

· Uzticēšanas (ang. trust) faktora izslēgšana: darījumus var veikt starp nepazīstamiem dalībniekiem bez starpnieku iesaistīšanos. Blokķēde var nodrošināt uzticamību starp daudziem lietotājiem, kuri savā starpā nav pazīstami. To var ilustrēt ar pūli, kur katram no pūļa dalībniekiem ir vienāds dokuments. Katrs pūļa dalībnieks var patvaļīgi veikt izmaiņas dokumentā, bet viņa darbība būs pamanāma uz pārējā pūļa fona.

2. Blokķēde un tās riski

Šī informatīvā ziņojuma pamatā ir blokķēdes risinājumi, kas spētu tikt pielietoti valsts pārvaldē, tāpēc tā ietvaros netiek apskatīti riski, kas ir raksturīgi privātajiem blokķēdes risinājumiem.

2.1. Tehnoloģiskie riski

Saskaņā ar Nīderlandes daudzpusīgo pieredzi blokķēdes tehnoloģisko risinājumu ieviešanā loģistikas, agrikultūras un riteņbraukšanas jomās, lai tehnoloģija būtu droša, katram risinājumam ir nepieciešami vismaz astoņi mezgli (ang. nodes). Līdz ar to valsts pārvaldē ir nepieciešams nodrošināt atbalstu blokķēdes risinājumiem atbilstoši to pielietojuma būtībai. Turpmāk šis aspekts detalizēti ir izvērtējams, pilnveidojot valsts vienoto IKT arhitektūru. Veicināma arī privāto un NVO uzturēto mezglu darbība, kas palielinās sistēmas uzticamību. Pamatā tehnoloģija būtu potenciāli izmantojama nozarēs, kur šie uzņēmumi darbojas, piemēram, bankas varētu uzturēt mezglu ar kadastra ierakstiem un darījumu apliecinošiem dokumentiem.

Atkarībā no izvēlētā risinājuma, vienošanās par kādas darbības apstiprināšanu var tikt panākts, ja tām piekrīt vismaz puse no mezgliem. Ja tīklā ir pietiekami daudz privāto mezglu, tad teorētiski pastāv iespēja veikt kaitnieciskās darbības. Lai izvairītos no šī riska, būtu jānosaka, ka privāto mezglu funkcijas ir tikai uzraugošas un informatīvas, nevis lēmumu pieņemošas, vai arī iespējams piešķirt tiesības apstiprināt izmaiņas tikai publiskajiem mezgliem.

Blokķēdes tehnoloģijas viens no produktiem ir Viedais līgums (ang. smart contract), kas ir programmas kods, ko pēc publicēšanas var vai nevar mainīt, atkarībā no iestatījumiem. Viedais līgums izpildās vismaz daļēji automatizēti, iestājoties noteiktam notikumam. Piemēram, līdz ar naudas ieskaitīšanu no personas A uz personas B kontu, dzīvokļa īpašumtiesības pāriet no personas B uz personu A. To var izmantot īpašumiem, kuru īpašuma tiesības ir nostiprinātas publiskajos reģistros, piemēram auto vai nekustamā īpašuma reģistros.

Lai viedo līgumu infrastruktūra spētu strādāt ar viedajiem līgumiem, ir nepieciešami pielāgojumi konkrētajā datu bāzē. Iepriekš minētajā piemērā ar dzīvokļa iegādi ir nepieciešams pielāgot Valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu, lai tā veiktu īpašnieka izmaiņas un banku programmatūrā, lai tā automātiski informētu par naudas par darījuma veikšanu.

Šobrīd viedo līgumu tehnoloģija attīstās un tajā ir virkne drošības nepilnību. Tā kā viedais līgums pēc būtības ir programma, tad tajā var tikt iestrādāts kaitīgs kods, kas nav pamanāms, lietotājam, kurš nav jomas speciālists. Kaitīgs kods var veikt vērtību īpašnieka maiņu, nesankcionētās izmaiņas reģistros utt, tādēļ sākotnēji valsts pārvaldē izmantotajos risinājumos būtu atļaujami tikai iepriekš auditētie līgumi, kur parastie lietotāji var aizpildīt tikai datus, nevis rediģēt līguma kodu.

Tāpat kā citi pirmskvantu ēras risinājumi, arī blokķēdes šobrīd nav noturīgas pret kvantu skaitļošanas risinājumiem, līdz ar to nepieciešams strādāt pie kvantu skaitļošanas noturīgajiem risinājumiem gan vietējā, gan globālā mērogā.

Papildus ir jāatzīmē, ka tehnoloģija ir samēra jauna, tāpēc daudz kas nav standartizēts. Blokķēdes risinājumi šobrīd attīstās diezgan fragmentēti – uz blokķēdi balstītos risinājumus visērtāk ir būvēt, izmantojot jau kādu standartizētu ietvaru (analoģiski programmēšanas valodai programmas koda rakstīšanai), tomēr šobrīd ir vairākas ievērojamas platformas, piemēram IBM HyperLedger, Ethereum, R3 Corda un Microsoft Azure Blockchain, kuras savā starpā ir gandrīz nesaderīgas un vienas noteiktās platformas izmantošana veido lielu atkarību no tās sniegtām funkcionālajām iespējām. Lai arī blokķēdes attīstībā piedalās daudzi uzņēmumi ar ilgu vēsturi un reputāciju, virkne jauno uzņēmumu var nebūt ilgtspējīgi un pārvērtēt savas spējas ieviest risinājumus. Arī lielajiem uzņēmumiem trūkst attiecīgās jomas speciālistu.

Blokķēdes tehnoloģijai šobrīd ir problēma ar lielu datu apjoma apstrādi jeb mēroga problēma. Kā zināms, datu bāzēs bieži uztur liela apjoma datus, piemēram, attēlus, dokumentus, u.c. failus. Taču blokķēdes tehnoloģija spēj apstrādāt tikai nelielus datu apjomus. Lielākiem datu apjomiem tehnoloģija nav piemērota, vai arī jāmeklē kāds hibrīdrisinājums. Viens no piemēriem šai mēroga problēmai ir Bitcoin bloķēdes bloka izmērs, kurš ir tikai 1MB liels. Tas nozīmē, ka sekundē Bitcoin spēj veikt tikai 3-4 transakcijas, taču ja Bitcoin popularitāte būtu augusi, tad tehnoloģijai vajadzētu spēt apstrādāt tūkstošiem transakciju sekundē.

2.2. Informācijas drošības riski

Lai arī blokķēdē esošo informāciju ir ievērojami grūtāk nesankcionēti un neiespējami nepamanīti izmainīt, tai ir vieglāk piekļūt, jo tā glabājās vairākās vietās. Līdz ar to pilotprojektus blokķēdes jomā labāk nerealizēt sistēmās, kas paredz sensitīvo datu glabāšanu izkliedēti starp mezgliem. Jāatzīmē, ka blokķēdei, papildus pēc būtības visiem tradicionālajiem informācijas sistēmu riskiem, piemīt arī būtisks risks saistībā ar privātās atslēgas drošību, kas var novest pie uzticamas, bet nesankcionētas informācijas iekļaušanu.

2.3. Citi riski

Papildus iepriekšminētajiem riskiem jāņem vērā arī normatīvā regulējuma un sabiedrības izpratnes riski. Regulējošo normu neesamība, tehnoloģijas izmantošanas kompetence un sabiedrības neizpratne par tehnoloģiju, tehnoloģijas asociēšana vienīgi ar kriptovalūtām (piemēram, bitcoin, Ethereum un Ripple) rada juridiskos un uzticēšanas riskus, kas jāņem vērā veidojot blokķēdes tehnoloģijas pilotprojektus publiskajā sektorā.

3. Tehnoloģijas pielietojums

Blokķēdes tehnoloģija spēj pavērt jaunas biznesa iespējas, radīt efektīvākus risinājumus un nākotnē varētu samazināt starpnieku nozīmi un biznesa apjomus. Šī specifiskā sistēma finanšu un grāmatvedības uzskaites sektorā ļautu novērst iespēju veikt datos jebkāda veida viltojumus, tos mainīt ar atpakaļejošu datumu un pārdot vienu un to pašu aktīvu divas reizes dažādiem pircējiem. Ar blokķēdes palīdzību jebkura transakcija tiek iekodēta noteiktā sistēmā, ko jebkurā laikā ir viegli pārbaudīt un izanalizēt^{^[5]}

Blokķēdes risinājumus primāri iespējams izmantot jomās, kur ir nepieciešamība pēc paaugstinātas drošības reģistriem (zemes, uzņēmumu, licenču, izglītības dokumentu) vai darbību auditēšanas reģistriem (dokumentu aprite, naudas transakcijas, u.c). Blokķēde izslēdz iespēju, ka kādas izmaiņas sistēmā netiks pamanītas, ņemot vērā, ka praktiski izslēgta iespēja veikt nesankcionēto darbību vai iznīcināt datu bāzi, jo uzlauzt var vienu vai dažus mezglus, bet praktiski neiespējami ir uzlauzt visus vai lielāko daļu mezglu. Blokķēde neaizsargā pret autorizēto lietotāju kļūdainām vai kaitnieciskām darbībām, tā tikai palīdz šādas darbības pamanīt, t.i.,. blokķēde nodrošina nemainīgumu nevis patiesumu.

Blokķēde var tikt izmantota kā inovatīvs instruments jebkuras uz vērtīgās informācijas koordinēšanas balstītas centralizētas sistēmas pārveidošanā^{^[6]}. Blokķēdes tehnoloģija šīs sistēmas decentralizē, izslēdzot nepieciešamību pēc uzticamiem starpniekiem (tādiem, kā bankas, valdība u.c.), to vietā nodrošinot pārbaudi un autorizāciju sistēmā īstenotajām darbībām – šiem mērķiem tiek izmantoti efektīvie un augsto drošības pakāpi nodrošinošie konsensa mehānismi. Centralizētajās sistēmās dalībnieki sazinās viens ar otru, izmantojot vienu centrālo datu serveri, kurā tiek uzglabāta visa informācija ( piemēram, uzņēmums, kura visi biroja datori ir savienoti ar centrālo serveri). Šī pieeja nodrošina vieglu datu pārvaldi, bet padara sistēmu atkarīgu no šī viena centrālā elementa. Decentralizētas sistēmas ir sarežģītākas un nodrošina saziņu starp vairākiem serveriem (P2P jeb peer-to-peer komunikācija). Kā piemēru var minēt uzņēmumu, kuram ir vairāki biroji dažādās valstīs, katram no tiem ir savs serveris un tie ir savienoti savā starpā. Izkliedētajās sistēmās saites starp serveriem nepastāv un visi dalībnieki (jeb “mezgli”, no angļu valodas “nodes”) ir neatkarīgas vienības, kas saņem, glabā un rada datus, ka arī tiešajā veidā apmainās ar tiem^{^[7]}.

3.1. Blokķēdes tehnoloģijas potenciālā pielietojuma piemēri un iniciatīvas

EK virzītās iniciatīvas digitālajos jautājumos paver jaunas iespējas blokķēdes tehnoloģijas risinājumu plaša mēroga ieviešanai publiskajā sektorā ES dalībvalstu starpā. Kopš 2018. gada februārī izveidotā ES Blokķēžu novērošanas centra un foruma, kā arī pēc iepriekšminētās ES dalībvalstu atbalstītās Blokķēdes partnerības deklarācijas ir uzsākti pilotprojekti un plānotas darbības valdības līmenī ES mērogā. Šīs darbības mērķtiecīgi tiek veiktas, lai pārredzamā nākotnē tiktu izmantotas daudzās blokķēžu piedāvātās iespējas un lai izvairītos no sadrumstalotas pieejas, veicinot savstarpēji savietojamu infrastruktūru, kas sekmēs uzticamu digitālo pakalpojumu pieejamību. 2018.gada laikā jau ir veikts nozīmīgs darbs identificējot izmantošanas piemērus pārrobežu publiskā sektora digitālo pakalpojumu jomā, kurus varētu uzlabot ar blokķēdes tehnoloģijas sniegtajām iespējām.

3.1.1. Eiropas pašpārvaldes identitātes sistēma

Kā viena no iniciatīvām, kas ir guvusi atzinīgu novērtējumu EK blokķēdes deklarācijas partnerības ietvaros, ir priekšlikums izveidot Eiropas mēroga publisku blokķēdes infrastruktūru, kurā būtu publiski pieejama juridiski saistoša digitālā identitāte. Eiropas pašpārvaldes identitātes sistēma (ang. European Self-Sovereign Identity Framework) paredzētu esošajiem elektroniskajiem parakstiem būt savstarpēji savietojamiem ar pašpārvaldes identitātes modeli, izmantojot decentralizētus identifikatorus (ang. Decentralized Identifiers).

Šī pašpārvaldes identitātes blokķēdes platformas ieviešana tiek plānota kā daļa no kopējas pašpārvaldes identitātes ekosistēmas, kuras pamatā ir sadarboties spējīgi standarti un patiesa konkurence starp risinājumu nodrošinātājiem (piemēram, Uport, Civic un daudzi citi). Identitātes infrastruktūra, kas tiks radīta, ir visprecīzāk skaidrojama kā decentralizēta reģistra infrastruktūra, ko kopīgi ekspluatē visas 28 Eiropas Savienības dalībvalstis.

3.1.2. Pārrobežu blokķēdes izmantošana izglītību apliecinošu dokumentu datiem Eiropas Savienībā

Vairākas ES dalībvalstis un EEZ valstis, tai skaitā Nīderlande, Beļģija, Itālija, Malta, Francija, Norvēģija un Horvātija, ir iesniegušas vienotu pieprasījumu strādāt pie pārrobežu izglītību apliecinošu dokumentu datu apmaiņas platformas izstrādes, kas tiktu īstenota izmantojot blokķēdes tehnoloģiju Izglītības diplomu gadījumā tiek ierosināts izstrādāt sistēmu, kas var pārbaudīt akadēmiskā nosaukuma/iegūtā grāda autentiskumu, saglabājot privātumu.

Pašlaik tiek analizētas dažādas iespējas, tostarp Grieķijas priekšlikums –“Diplomata”. Lai diplomu ieguvēji varētu apliecināt, ka viņiem ir konkrētas augstākās izglītības iestādes piešķirts grāds, “Diplomata” ietver kriptogrāfijas protokolu un pieteikumu, kas pastiprina tā ticamību.

Šī projekta mērķis ir izveidot labu sadarbību ar citām iestādēm un izstrādāt pārliecinošu blokķēdes lietošanas gadījumu valdības iniciatīvai vai sistēmai, kas nodrošina pievienoto vērtību visiem studentiem vai pilsoņiem un iestādēm ES. Students vai pilsonis, kas vēlas turpināt studijas ārvalstu iestādē vai pieteikties uz sev interesējošu darbu ārvalstīs, bieži saskaras ar izaicinājumu - dalīties ar iegūto vai nepieciešamo izglītības dokumentu un tā pieņemšanu kā autentisku dokumentu. Šī līdz šim uz papīra dokumentu sagatavošanu balstītā procedūra rada papildus darbu un neērtības studentiem, darba meklētājiem un iesaistītajai administrācijai, turklāt tā nesniedz uzticību iesniegtajam dokumentam un neierobežo krāpniecisku darbību iespējamību. Šis mērķis tika formulēts Vienotā pētniecības centra (ang. Joint Research Center) ziņojumā par blokķēdi izglītībā ar vairākiem izmantošanas scenārijiem:

· izmantojot blokķēdi pastāvīgi drošiem sertifikātiem;

· izmantojot blokķēdi, lai pārbaudītu daudzpakāpju akreditāciju;

· izmantojot blokķēdi kā mūžīgu iegūtās izglītības uzskaites pasi.^{^[8]}

3.1.3. E-komercijas PVN piemērošana

EK muitu politikas izstrādātājs un īstenotājs DG TAXUD ierosina pārskatāmā nākotnē ieviest IOSS (ang. Import One-Stop-Shop (IOSS) VAT identification) PVN identifikācijas numuru izplatīto reģistru, potenciāli, izmantojot ES mēroga blokķēdes infrastruktūru kā vienu no iespējamajiem risinājumiem. Šis projekts ļautu tirgotājiem, kas reģistrēti ārpus ES, iecelt starpnieku vienā dalībvalstī, ar kuru viņi izpildītu savus PVN nomaksas pienākumus. Papildus IOSS PVN identifikācijas numura validācijai, tas ļautu izvairīties no dubultās PVN iekasēšanas importa darījumos. Tirgotāji, izmantojot savu starpnieku, nodokļu administrācijai piešķirtu IOSS PVN identifikācijas numuru. Lai pareizi tiktu piemērots PVN, importa dalībvalstu muitas iestādēm būtu jāpārbauda IOSS PVN numuru derīgums. Lai to nodrošinātu, dalībvalstu muitas iestādēm būtu jābūt pieejamai datu bāzei ar derīgiem IOSS PVN numuriem, kurus visu dalībvalstu nodokļu iestādes piešķirtu ārvalstu tirgotājiem. Dalībvalstu IOSS PVN identifikācijas numuru pārbaudes biežums ir aptuveni 6 pārbaudes sekundē, ņemot vērā 180 miljonu importa deklarāciju gadā, kas pakļaujas importa shēmai. Ņemot vērā reģistra pieejamību, uzticamību un veiktspējas prasības, šāda shēma varētu tikt izmantota lielākajā daļā dalībvalstu.

Lai gan sākotnēji DG TAXUD apsver iespēju PVN numuru identifikācijai dot priekšroku citiem risinājuma piemēriem, viņu skatījumā šis būtu lielisks projekts priekš EBPI, kas būtu saistīta ar reģistra koplietošanu valsts nodokļu vai muitas iestādēm. Piedāvātajā risinājumā, ieviešot plašu reģistru, tiek nodrošināta reģistrācijas informācijas pārsūtīšana un izslēgšana, kas paredzēta importēšanas sistēmas tiesību aktos. Šī pieeja, galvenokārt, vērsta uz dalībvalstu efektivitāti un izmaksu pieaugumu dalībvalstīm.

3.2. Blokķēdes tehnoloģiju perspektīvas Latvijas publiskajā sektorā

Pieņemot EK virzītās iniciatīvas un Blokķēdes partnerības deklarācijas ietvaros noteikto nodomu uzsākt pārrobežu starpvalstu sadarbību blokķēdes tehnoloģijas potenciālo publiskā sektoru pilotprojektu apskatīšanai un ieviešanai, EM ir uzsākusi sarunas ar nozares ekspertiem, darba grupas un publiskā sektora pārstāvjiem. Sarunu rezultātā šobrīd ir identificēti divi potenciālie pilotprojekti, kas varētu tikt apskatīti tuvāk un pētīti līdz 2019. gada beigām.

3.2.1. Potenciālais pilotprojekts ar Uzņēmumu reģistru

Pateicoties veiksmīgam sarunu procesam, kas ir izveidojies starp valsts sektora blokķēdes tehnoloģijas darbības perspektīvu darba grupu, nozares ekspertiem, Tieslietu ministriju (turpmāk – TM) un Uzņēmumu reģistru (turpmāk – UR) ir izdevies identificēt nākamo attīstības posmu SIA dalībnieku reģistra vešanas kārtībā.

UR saskata iespēju un pievienoto vērtību blokķēdes tehnoloģijas sniegtajam pienesumam attiecībā uz SIA dalībnieku reģistra vešanu. Pašlaik Komerclikums paredz, ka SIA valdei ir pienākums vest dalībnieku reģistru pie katras īpašnieku vai citām izmaiņām attiecībā uz īpašniekiem, kā arī valdei ir jāiesniedz UR aktuālā dalībnieku reģistra versija. Valdei tas ir jāizdara 3 dienu laikā no izmaiņu brīža. Šajā gadījumā Komerclikums jau šobrīd paredz, ka informācija ir jāsniedz valsts institūcijai, kura to pēc tam publisko. Precīza statistika par izmaiņu biežumu un skaitu šobrīd gan nav pieejama, jo bieži vien uzņēmumi ,iesniedzot dalībnieku reģistru, vienlaikus veic vairākas izmaiņas, piemēram, jaunas SIA reģistrācija, pamatkapitāla izmaiņas (pamatkapitāls tiek palielināts vai samazināts) vai izmaiņas dalībnieku sastāvā. Saskaņā ar UR aplēsēm šādi gadījumi varētu būt aptuveni 25-30 tūkstoši/gadā. Vienlaikus, uzlabojot, pilnveidojot un attīstot līdzšinējās procedūras SIA dalībnieku reģistra vešanā, izmantojot blokķēdes tehnoloģijas sniegtās iespējas, jāņem vērā, ka jānodrošina arī patieso labuma guvēju reģistrācijas un atklāšanas nosacījumi

Šajā sakarā EM un UR ir uzsākuši sadarbības sarunas par jauna pilotprojekta risinājuma izstrādi, kas ieviesīs nākamā līmeņa drošību un pielietojumu Valdības nolūkiem, kas ne tikai kalpos Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem, bet arī ES mērogā pozicionēs Latviju kā vienu no vadošajām valstīm blokķēdes tehnoloģijas adaptēšanas ziņā valsts sniegto pakalpojumu jomā.

3.2.2. Potenciālais pilotprojekts ar Valsts ieņēmumu dienestu

Apzinoties kases aparātu reformas nozīmību ēnu ekonomikas izskaušanas veicināšanā, kā arī nepieciešamību nodrošināt uzņēmējdarbības videi labvēlīgus apstākļus, kas ir priekšnoteikums Latvijas tautsaimniecības konkurētspējīgai attīstībai, EM uzskata, ka ir nepieciešams nodrošināt saprātīgu līdzsvaru starp nodokļu politikas veidotāju interesēm, no vienas puses, un uzņēmējdarbībai piemērotu vidi, no otras puses. Šāda samērīga risinājuma izstrāde kases aparātu reformas pirmajam posmam noslēdzoties, neapdraudētu uzņēmējdarbības attīstību, būtu vēlama, lai stiprinātu cīņu par ēnu ekonomikas mazināšanu.

Lai rastu risinājumu iepriekš minētajam izaicinājumam – īstenot kases aparātu reformu, ievērojot visu iesaistīto pušu objektīvās intereses, EM uzskata, ka nepieciešams aktualizēt diskusiju par kases aparātu reformas pielāgošanu 21.gadsimta tehnoloģisko risinājumu iespējām un IT infrastruktūrai, t.i., risinājumiem, kas stiprinātu VID uzraudzības kapacitāti un paredzētu samērīgu finanšu un administratīvo slogu komersantiem tiem noteikto prasību izpildes nodrošināšanai.

EM ieskatā viens no šādiem risinājumiem, pēc kases aparātu reformas pirmā posma noslēgšanās, būtu tehniska risinājuma izstrāde elektroniskajās ierīcēs un iekārtās, lai ieviestu tirdzniecības datu nodošanu VID tiešsaistes režīmā, izmantojot blokķēdes tehnoloģiju. Iepriekš minētais priekšlikums būtu ieviešams kā nākotnes risinājums, ko uzņēmēji pēc savas iniciatīvas varētu izmantot ērtākai un efektīvākai sadarbības veidošanai ar Valsts ieņēmumu dienestu.

FM jau ir norādījusi, ka, Valdības rīcības plānā iekļauto 26.4.pasākumu “Viedkaršu ieviešana kases aparātos” sakarā, 2016.gada nogalē jau tika sagatavots redzējums kases aparātu reformas otrajam posmam. Papildus, FM vērsa uzmanību, ka kases aparātu reformas otro posmu, t.i., elektronisko kases aparātu tiešsaistes sistēmas ieviešanu, bija paredzēts realizēt, pastiprinot elektronisko kases aparātu tehniskās prasības, elektroniskajā kases aparātā integrējot kontroles moduli, kas veiktu kases čeku elektronisku parakstīšanu. Elektroniskā kases aparāta čeka elektroniska parakstīšana nodrošinātu katra kases čeka autentiskumu un kontrolētu čeka identificējošo datu pareizību un saglabāšanu. Atkarībā no izvēlētā konkrētā tehnoloģiskā risinājuma, varētu tikt paredzēta arī elektroniskajā kases aparātā reģistrētās informācijas nosūtīšana VID.

Attiecībā uz turpmāku identificētās problēmas risinājuma virzību, EM ir uzsākusi sarunas ar nozares ekspertiem, kas jau ir praktizējušies blokķēdes tehnoloģijā balstītu risinājumu izstrādē grāmatvedības uzskaites sistēmām, audita un maksājumu nolūkiem un kopumā atbalsta jaunu tehnoloģiju ieviešanu attiecībā uz kases aparātiem. EM tālākos plānos ir turpināt iesāktās sarunas, paralēli veidojot sadarbības platformu hakatona (ang. hackathon) formātā starp valsts sektora pārstāvjiem (VID un FM) un nozares ekspertiem, lai adresētu sociālo partneru radušās bažas un, potenciāli nonāktu līdz uz blokķēdes tehnoloģijas balstīta pilotprojekta izstrādei iepriekšminētajai problēmai. Šī sadarbības platforma nodrošinātu 21. gadsimtam atbilstošu un laikmetīgu pieeju aktīvai problēmas risināšanai, lai veicinātu ātrāku un efektīvāku kases aparātu reformas un jaunajās elektroniskajās ierīcēs un iekārtās reģistrēto ticamo datu nosūtīšanas darbību VID tiešsaistes vai citā režīmā, kas, potenciāli, pildītu reformas papildinošu funkciju.

3.3. Blokķēdes tehnoloģijas ekosistēma Latvijas mērogā

Saskaņā ar EM, šobrīd blokķēdes jomā Latvijā darbojas aptuveni 25 jaunuzņēmumu. Lai pārstāvētu ieinteresētās puses un informētu sabiedrību par tendencēm blokķēdes informācijas tehnoloģijas jomā, kā arī nodrošinātu sadarbību pie blokķēdes tehnoloģijas sniegto attīstības iespēju izpētes un ieviešanas, 2017. gada martā tika reģistrēta “Latvijas Blockchain asociācija”. Asociācija apvieno piecus ar blokķēdes tehnoloģiju saistītus uzņēmumus un kriptovalūtas entuziastus.

Latvijā dibinātie jaunuzņēmumi, kas izstrādā blokķēdes tehnoloģijā balstītus risinājumus jau ir guvuši panākumus globālā tirgū, darbojoties datorspēļu, autentifikācijas un kripto aktīvu jomās. Piemēram, Latvijā dibinātais uzņēmums "BitFury", kas specializējas blokķēdes infrastruktūras un transakciju nodrošināšanā, ir kļuvis par vienu no vadošajiem nozares uzņēmumiem. Jaunuzņēmums “Digipulse” ir piesaistījis investīcijas aptuveni miljona euro vērtībā ICO (ang. Initial Coin Offering) procesā, savukārt uzņēmums "Notakey" piedāvā identitātes un autentifikācijas risinājumus uzņēmumiem. Jaunuzņēmums “Monetizr” ir izstrādājis īpašu IT risinājumu, blokķēdes protokolu un kriptovalūtas atalgojuma sistēmu spēļu izstrādātājiem. “Globitex” ir radījis profesionālu Bitcoin tirgus vietu, lai aizpildītu nepieciešamību priekš valdības līmeņa apmaiņas platformas ar attīstītiem IT risinājumiem, saderīgiem gan priekš individuāliem, gan institucionāliem Bitcoin tirgus dalībniekiem. “AndIT Solutions” ir izstrādājis kriptovalūtu pieņemšanas un apmaiņas platformu, ko izmanto komersanti visā pasaulē, lai pieņemtu kriptovalūtas, kā alternatīvu norēķinu veidu.

Publiskajā sektorā, sākot ar 2014. gadu LB aktīvi informēja Latvijas iedzīvotājus par riskiem, kas saistīti ar Bitcoin pirkšanu un izmantošanu norēķinos, paralēli skaidrojot Latvijas iedzīvotājiem blokķēdes tehnoloģijas īpašības un potenciālu tikt izmantotai ārpus virtuālo valūtu jomas un uzlabot daudzus ekonomiskos procesus. Šobrīd LB piedalās Eiropas centrālo banku projektā, kura ietvaros testē dažādus blokķēdes tehnoloģijā izveidotos maksājumu sistēmas prototipus.

Būtisku lomu blokķēdes ekosistēmā ieņem platformas un atbalsta centri, kas izglīto attīstītājus par risinājumu izmantošanas iespējām. Piemēram, “CryptoLab” apmāca un sniedz dažāda veida konsultācijas saistībā ar investīciju iespējām kriptovalūtās un to ikdienas lietošanu. “Blockvis” ir IT blokķēdes profesionāļu grupa, kas izglīto sabiedrību un izstrādā pielietojumus blockchain tehnoloģijai viedo līgumu jomā. Vienlaikus sabiedrības un IT speciālistu un blokķēdes tehnoloģijas entuziastu izglītošanai tiek rīkotas jaunuzņēmumu nozari pārstāvošu publisku un privātu partneru (Techchill, Startin,.lv, LIAA) organizētas konferences, diskusijas un tīklošanās pasākumi, piemēram, “RIGA COMM”, kuros Baltijas un ārvalstu digitālo pakalpojumu sniedzēju un produktu izstrādātāji diskutē par blokķēdes tehnoloģijas nozīmi un pielietojumu.

Lai attīstītu blokķēdes tehnoloģijā balstītus risinājumus, uzņēmējiem pieejams atbalsts jau esošo valsts atbalsta programmu ietvaros, tai skaitā akcelerācijas un riska kapitāla fondos. Viena no fondu pārvaldniekiem “Overkill Ventures” viena no specializācijas jomām papildus mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās, lietu interneta, paplašinātās un virtuālās realitātes risinājumiem, ir arī blokķēdes tehnoloģija. Tāpat Latvijas Universitātes studentu Biznesa Inkubatora 2018.gada pavasarī un rudenī organizētā jaunuzņēmumu blokķēdes pirms-akcelerācijas programmā ļāva tās dalībniekiem attīstīt pamatzināšanas par blokķēdes tehnoloģiju un tās izmantošanas iespējām, kā arī attīstīt savas biznesa idejas un gūt mentoru padomus un ieteikumus.

Latvijas jaunuzņēmumi spējuši piesaistīt investīcijas ICO procesā vairāk nekā 28 miljonu euro vērtībā. “Digipulse” (0,85 miljoni euro), “HashRush” (1,55 miljoni euro), “Aeternum” (3,05 miljoni euro)” , “ Forty Seven Bank” (10,84 miljoni euro), “Globitex” (9,7 miljoni euro), “Cryder” (29,6 tūkstoši euro).

4. Tālākā rīcība blokķēdes tehnoloģijas adaptēšanā un jomas attīstībā

Ņemot vērā blokķēdes tehnoloģijas potenciālu uzlabot valsts pārvaldes pakalpojumu racionalitāti un drošību, kā arī padarīt daudzus biznesa procesus efektīvākus, tādējādi veicinot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, kā arī tehnoloģijas, kā jaunas IT jomas tālākās attīstības perspektīvu, kas dotu iespēju Latvijas jaunuzņēmumiem iziet globālajā tirgū, ir fundamentāli svarīgi veicināt tehnoloģijas izmantošanu valsts pārvaldē un privātajā sektorā, kā arī sagatavot priekšlikumus pasākumiem tehnoloģijas atbalstam blokķēdes tehnoloģijas darbības perspektīvu darba grupas ietvaros, iesaistot arī privātā sektora pārstāvjus.

Ņemot vērā, ka viena no EM prioritātēm izcilas uzņēmējdarbības veidošanā ir veicināt digiālo risinājumu lietojumu uzņēmējdarbībā, publisko pakalpojumu digitalizācijā, kā arī kopumā sekmēt EM un tās padotības iestāžu un citu institūciju kompetences jomā esošo Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (turpmāk – DESI) komponenšu pilnveidošanu, 2019. un 2020.gadā plānots turpināt aktivitātes, kas saistītas ar blokķēdes tehnoloģijas potenciāla apzināšanu un lietošanu, tai skaitā sarunu ciklus, sabiedrību izglītojošus pasākumus un diskusijas par blokķēdes jomas attīstību. Savukārt, atsaucoties uz šajā informatīvajā ziņojumā minētajām EK virzītajām iniciatīvām un Blokķēdes partnerības deklarācijas ietvaros noteikto nodomu uzsākt pārrobežu starpvalstu sadarbību potenciālo publiskā sektoru pilotprojektu apskatīšanai un ieviešanai EM līdz 2019. gada beigām plāno organizēt un atbalstīt hakatonu, kas būtu vērsts uz blokķēdes tehnoloģijā balstītas pilotprojekta izstrādi publiskajā sektorā, kur tas spētu sniegt papildus pievienoto vērtību konkrētai darbībai vai pakalpojumam.

Lai veicinātu plānoto pilotprojektu realizāciju, sekotu līdzi blokķēdes tehnoloģijas globālajām attīstības tendencēm un ES politikas attīstībai šajā jomā, kā arī efektīvi aizstāvētu Latvijas valsts pozīciju un intereses, nodrošinātu raitu starpinstitucionālo informācijas apmaiņu, koordinēti veicinātu sabiedrības informētības un izglītošanas pasākumus, nodrošinātu sadarbību ar privāto sektoru, kā arī identificētu barjeras tehnoloģijas attīstībai un piedāvātu risinājumus to pārvarēšanai, LB un EM ierosina turpināt izveidotās darba grupas (EM 12.10.2018. rīkojums Nr. 3.7-1_2018_24) darbu vismaz līdz 2019. gada beigām ar vienu no uzdevumiem sagatavot kārtējo darba grupas ziņojumu par paveikto 2019. gadā un priekšlikumus turpmākajiem pasākumiem tehnoloģijas atbalstam. Darba grupas kārtējo ziņojumu līdz 2020. gada 1. janvārim iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē. Papildus tiek aicināts TM izvērtēt un sniegt darba grupai atzinumu par esošā juridiskā ietvara attiecināšanu uz blokķēdē reģistrētiem darījumiem un viedajiem līgumiem, un nepieciešamību veidot jaunu ietvaru Latvijā, lai tie tiktu atzīti par tiesiskiem.

Ekonomikas ministrs R.Nemiro

E.Ozoliņš - Ozols, 67013011

e-pasts: edgars.ozolins-ozols@em.gov.lv

[1]Eiropas Komisija. Deklarācija blokķēžu tehnoloģiju jomā [tiešsaiste]. Pieejams: https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/european-countries-join-blockchain-partnership

[2] STEPTOE & JOHNSON LLP “Blockchain Technology and regulatory investigations”, 2017, pieejams: https://www.steptoe.com/images/content/1/7/v2/171967/LIT-FebMar18-Feature-Blockchain.pdf

[3] Deloitte “Innovation and blochchain surbey”, 2017 Pieejams: https://www2.deloitte.com/us/en/pages/about-deloitte/articles/2017-innovation-blockchain-survey.html

[4] Karim Sultan, Umar Ruhi un Rubina Lakhani, “CONCEPTUALIZING BLOCKCHAINS: CHARACTERISTICS & APPLICATIONS”, 2018. Pieejams: https://arxiv.org/ftp/arxiv/papers/1806/1806.03693.pdf

[5] LAFPA, 2017. pieejams: https://lafpa.lv/content/uploads/2017/02/Fintech_viss-kop%C4%81.pdf

[6] Wright, De Filippi, 2015 [tiešsaiste] https://papers.ssrn.com/sol3/papers.cfm?abstract_id=2580664)

[7] Karibasic, 2016 https://blogs.perficient.com/2016/12/15/how-will-internet-of-things-use-blockchain/

[8] European Commission’s Science for Policy report by the Joint Research Centre, 2017. Pieejams: http://publications.jrc.ec.europa.eu/repository/bitstream/JRC108255/jrc108255_blockchain_in_education(1).pdf

Blokķēde nav informācijas datubāze, attiecīgi tai nav jāpiemēro Datu regula

Ēriks Štegmanis, ZAB PwC Legal vecākais jurists

Šobrīd arvien aktuālākas kļūst diskusijas par Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) attiecināšanu un piemērošanu blokķēdēm, kas ir viena no tehnoloģiju aktualitātēm pēdējos gados, solot arī turpmāk intensīvu tās attīstību.

Publiskajā telpā bieži ir sastopama maldīga informācija par blokķēdē it kā esošiem personas datiem vai jebkādu to daļu, kas, apvienojot ar citu pieejamo informāciju, var tikt klasificēta kā personas dati. Diemžēl pastāv dažādas spekulācijas un hipotēzes blokķēžu sakarā, kas ne tuvu neatbilst reālajai situācijai un tehnoloģiju iespējām. Tāpēc vēlos uzsvērt, ka ir jāspēj nodalīt spekulācijas par tehnoloģijas perspektīvām, realitāte un patiesās šī izgudrojuma iespējas. Tāpat ir strikti jānodala termina "blokķēde" lietošana paplašināti, pat gadījumos, kad ar šo tehnoloģiju ir gaužām maza saistība.

Pirmkārt, vajadzētu saprast, ka blokķēde ir tehnoloģija (nevis produkts), kas ir faktiski neviltojams ierakstu izdarīšanas un reģistrēšanas veids. Tehniski runājot, blokķēde ir protokols, uz kura bāzes tiek būvētas citas aplikācijas un programmas.

Blokķēde ir ierakstu reģistrs, kas sastāv no divām tā sauktajām atslēgas daļām – publiskās un privātās, un nav informācijas datubāze, kā tas bieži kļūdaini tiek pieņemts. Publiskā atslēgas daļa tiek glabāta blokķēdē, bet privātā pie attiecīgā atslēgas turētāja. Vienīgi savienojot publiski esošo atslēgas daļu ar privāto un sekojošo matemātisko algoritmu apstrādes rezultātā, blokķēdē tiek nodrošināta informācijas pieejamība atslēgas turētājam. Šobrīd neeksistē tehnoloģijas, kas, izmantojot saprātīgus līdzekļus un resursus, spētu apdraudēt jebkādu blokķēdē pieejamo datu drošību vai pieejamību. Iegūstot abas atslēgas daļas, atslēgas turētājs iegūst piekļuvi atslēgai piesaistītajai informācijai, nevis personas datiem. Atslēga nav "piesieta" reālai personai, bet gan anonīmai un bez piekrišanas neidentificējamai.

Atsaucoties uz "Gartner, Inc.", kas ir ASV informācijas tehnoloģiju pētījumu un konsultācijas pakalpojumu uzņēmums, sniegto skaidrojumu, blokķēde ir balstīta uz četriem pamata konceptiem:

uzticamības nodrošināšana starp savstarpēji nepazīstamiem un nesaistītiem dalībniekiem;
negrozāms un neviltojams ierakstu reģistrs;
iespēja pievienot dinamiskus risinājumus konkrētās situācijās (piemēram, "smart" kontrakti);
iespēja izveidot alternatīvas aktīvu vērtības un organizēt to apriti.

Būtu jāizdala publiski lietotie termini – decentralizēta un centralizēta blokķēde. Blokķēde būtībā pastāv vienīgi decentralizētā veidā, un tai nav uzraugošas vai lēmējinstitūcijas. Tā ir balstīta uz "consensus" principa, kurš ir iekļauts visiem redzamā un pieejamā informācijas kodā.

Savukārt centralizēta blokķēde, kādu to apraksta plašsaziņas līdzekļos, būtībā ir kā slēgta informācijas sistēma. Vajadzētu būt pietiekami kritiskiem, velkot paralēles, pat neskatoties uz to, ka nosaukumi ir ļoti līdzīgi.

Neskatoties uz dažādām terminu interpretācijām, blokķēdē nav pieejami personas dati vai jebkāda to daļa, jo tas ir pretēji blokķēdes pamatprincipiem un tehnoloģijai kopumā. Blokķēde nodrošina piekļuvi kriptētai publiskai atslēgai. Atbilstoši GDPR 2. panta nosacījumiem regulējums nebūtu attiecināms uz blokķēdi un tajā iekļauto informāciju. Neeksistē tehnoloģija, kas spētu iegūt vai piekļūt personas datiem blokķēdē, kā arī nepastāv pietiekami pamatotas prognozes par šādu iespējamību.

Kā vairākkārt ir norādījusi Datu valsts inspekcija, ne visu personas datu apstrāde un ne visos gadījumos ir pakļauta Vispārīgās personas datu aizsardzības regulas prasībām, bet, neskatoties uz to, katrs gadījums būtu vērtējams individuāli, un par to ir atbildīgs personas datu apstrādātājs.

Jautājumi par personas datu apstrādi, kuriem iespējama piekļuve blokķēdē veikto darbību rezultātā, būtu jārisina attiecīgās situācijas un tiesiskā regulējuma ietvaros. Attiecīgi aplikācijās, datubāzēs, programmās un uz blokķēdes bāzes izveidotā vidē nepieciešamības gadījumā var tikt attiecinātas GDPR prasības, kad minētais risināms atbilstoši situācijai.

Noslēgumā vēlreiz vēlos uzsvērt – blokķēžu gadījumā personas datu apstrāde nenotiek, attiecīgi arī GDPR prasības uz to nebūtu attiecināmas.

Ja jums tomēr joprojām ir kādi jautājumi, rakstiet man uz e-pasta adresi: eriks.stegmanis@pwc.com.

18.01.2020 00:04

Korupcija. Uzņēmuma darbības atbilstības nodrošināšana

Viktorija Jarkina,"Sorainen" vadošā speciāliste, zvērināta advokāte

2019. gadu kopumā varētu dēvēt par "korupcijas medībām", kurās aktīvu lomu ir ieņēmis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

Mediju uzmanība

Gada griezumā presē ar apskaužamu regularitāti parādās ziņas par iespējamām koruptīvajām darbībām un uzsāktajiem kriminālprocesiem. Īpaši tika runāts par korupciju publiskajos iepirkumos, kuru par Latvijas valsts problēmu ir atzinusi arī Eiropas Komisija savā ziņojumā par Latviju.

Starp 2019. gada skaļākām korupcijas lietām jāpiemin "Rīgas satiksmes" korupcijas lietu, "Būvnieku karteļa lietu" un Rīgas Centrāltirgus korupcijas lietu. Visas šis lietas galvenokārt ir saistītas ar publiskiem iepirkumiem. Neskatoties uz to, korupcija neaprobežojas tikai ar publiskiem iepirkumiem un skar ne tikai valsts un pašvaldības kapitālsabiedrības.

Ir vairāki faktori, kas nodrošina labvēlīgu augsni korupcijas attīstībai, īpaši korupcijai publiskajos iepirkumos.

Biznesa attīstības faktors

Publiskie iepirkumi ir joma, kurai valsts un pašvaldību budžetos vienmēr ir atvēlēti naudas līdzekļi. Pilnīgi saprotams ir arī tas, ka publiskie iepirkumi vienmēr būs vajadzīgi un praksē vienmēr būs uzņēmumi, kas galvenokārt "dzīvo" no publiskajiem iepirkumiem.

"Savējo" faktors

Tomēr korupcijā ne mazāk svarīgs "dzinējs"" ir arī cilvēciskais faktors. Radnieciskās attiecības, savstarpējās pazīšanās – vienlaicīgi pasūtītāja un pretendentu frontē – palielina iespēju, ka negodprātīgi cilvēki apzināti rīkosies pretēji likumam, lai saņemtu mantisko labumu.

Nolaidības faktors

Nepietiekama darbinieku informēšana par korupciju, uzņēmuma iekšējā regulējuma neesamība un kontroles trūkums ir ne mazāk svarīgi faktori, kas var novest pie negatīvajām sekām, ieskaitot kriminālatbildību fiziskajām personām un piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu juridiskajām personām.

Atbilstības vairogs uzņēmumam

Tikai daudzpusīgi un kompleksi apkarojot korupciju publiskajos iepirkumos, ieskaitot arī preventīvus pasākumus, ir iespējams sekmīgi ar to cīnīties, kā arī pasargāt juridiskās un fiziskās personas no iespējamas atbildības.

Kā privātajā, tā arī publiskajā sfērā vairākus riskus ir iespējams laicīgi identificēt, mazināt vai pat izslēgt, ko var izdarīt ar uzņēmumu atbilstības nodrošināšanas procedūru ieviešanu un izpildes nodrošināšanu, veicot arī regulāru izpildes kontroli un nepieciešamus uzlabojumus, proti, rūpējoties par sava uzņēmuma korporatīvo atbilstību. Kas nozīmē, ka uzņēmums un darbinieki ikdienas darbā ievēro piemērojamos tiesību aktus, noteikumus, nozares standartus un ētikas normas.

Drosmīga ieskatīšanās spogulī

Vispirms riski ir jāapzina un jāsaprot, kura iepirkuma stadija tieši rada vislielāko risku pretlikumīgām darbībām. To var izdarīt, piemēram, piesaistot speciālistus iekšējā audita veikšanai un konstatējot trūkumus pirms iepirkuma. Tāpat var palīdzēt biežāk sastopamo pārkāpumu analīze. Pretlikumīgu darbību riski var rasties gan pie iepirkuma prasību noteikšanas, gan rezultātu izvērtēšanas, gan arī pie līguma slēgšanas un izpildes.

Konstatējot "vājākas vietas", ir jāveic darbības apzināto risku minimizēšanai. Attiecībā uz pasūtītāju, īpaši svarīgi ir profesionāli sagatavotas iepirkumam piemērojamās prasības un rezultātu vērtēšanas sistēma, kas spēj pēc iespējas samazināt atbildīgo personu rīcības brīvību, pieņemot lēmumus. Tāpat ir rūpīgi jāizvēlas iepirkuma komisijas locekļi un jāvērtē iespējamās interešu konflikta situācijas. Šādās situācijās var palīdzēt profesionāļu piesaiste atlases procesam, dažādu vadlīniju izstrādāšana vai skaidrs atbildības sadalījums personām, kuras pieņem lēmumus. Ne mazāk būtiska nozīme ir profesionāli sagatavotam iepirkuma līgumam un tā izpildes uzraudzībai.

Runājot par pretendentiem, svarīgi nodrošināt atbilstību tiesību aktiem un iekšējiem noteikumiem, kuru ievērošana ir būtiska dalībai publiskajā iepirkumā un uzņēmumam kopumā.

Kas ir atbilstība?

Termins "atbilstība" apzīmē spēju rīkoties atbilstoši tiesību aktu prasībām, likumīgām valsts un iestāžu prasībām un uzņēmuma iekšējām vadlīnijām. Uzņēmuma darbības atbilstības nodrošināšanas pasākumi ir attiecināmi ne tikai uz kukuļdošanas un krāpšanas novēršanu, faktiski tos var attiecināt uz jebkuru jomu, tajā skaitā konkurences tiesību jautājumiem, risku pārvaldību un korporatīvo pārvaldību, darba tiesību ievērošanas pārbaudi, iekšējiem nodokļu auditiem un citām jomām.

Neapšaubāmi, ka uzņēmumiem svarīgi nodrošināt savas darbības un savu darbinieku rīcības atbilstību tiesību aktiem. Lai to varētu izdarīt, jābūt iekšējām vadlīnijām un kontroles mehānismam. Uzņēmums to var darīt pats vai arī aicināt palīgā atbilstības speciālistus, kuru galvenie uzdevumi ir:

1) identificēt riskus, ar ko uzņēmums saskaras, un sniegt konsultācijas par tiem (identifikācija);

2) sagatavot nepieciešamas iekšējās vadlīnijas, izstrādāt un ieviest kontroles pasākumus, lai aizsargātu uzņēmumu no konstatētiem vai iespējamiem riskiem (novēršana);

3) uzraudzīt un ziņot par uzņēmuma riska vadības kontroles pasākumu efektivitāti (uzraudzīšana un konstatēšana);

4) risināt atbilstības problēmas, kad tādas rodas (risināšana);

5) sniegt uzņēmumam konsultācijas par noteikumiem un kontroles pasākumiem (konsultācijas).

https://www.delfi.lv/news/versijas/viktorija-jarkina-korupcija-uznemuma-darbibas-atbilstibas-nodrosinasana.d?id=51804067

Мешала воровать: почему закрыли антикоррупционную программу

Китайцы отказались от антикоррупционной технологии из-за «высокой эффективности»

Маргарита Герасюкова 05.02.2019, 17:38

Китайские власти отказываются от антикоррупционного искусственного интеллекта Zero Trust, который в течение семи лет искал нарушителей в стране. По официальной информации, новая технология доставляла чиновникам «дискомфорт», а по неофициальной — ИИ слишком хорошо справлялся со своей задачей.

Мир оказался не готов

В 2012 году в Китае была запущена система Zero Trust, работающая на базе искусственного интеллекта. Эта технология была специально создана для борьбы с коррупцией среди чиновников в стране.

Что бы сделал китайский коррупционер, который знает, что за его действиями и перемещениями следит искусственный интеллект, способный в любой момент вывести его на чистую воду? Спустя семь лет работы Zero Trust стало известно о том, что в ряде провинций Китая чиновники решили отказаться от этой системы и «отключить» ее.

Как утверждает один из участников проекта Zero Trust, провинциальные чиновники отказались от ИИ, так как эта технология «заставляет их чувствовать дискомфорт». Тем не менее, по информации издания South China Morning Post, система была отключена, так как работала «слишком эффективно».

Этот ИИ анализировал социальные отношения среди государственных служащих, выявляя сходство и различия в поведении людей. При этом он использовал информацию из 150 баз данных, относящихся к центральному и региональным правительствам.

Zero Trust помогал вычислять незаконную передачу имущества, подозрительные приобретения земли и снос домов, инициированных китайскими чиновниками. Даже если они подтасовывали данные, то система обнаруживала несоответствие, так как брала информацию из разных источников.

Кроме того, ИИ мог даже сравнивать фотографии со спутника, чтобы удостовериться, что деньги, выделенные на постройку дороги, действительно ушли по назначению, а не в карман заинтересованного человека.

Система также фиксировала необычные изменения на банковских счетах чиновника, его семьи и близких друзей. Если у ИИ появлялись подозрения, он высчитывал процент вероятности коррумпированной активности. Как только этот процент превышал установленную планку, то Zero Trust направлял соответствующее уведомление властям.

Как рассказал один из создателей системы, на этой стадии с «оступившимся» чиновником связывался представитель власти, который уведомлял его о проверке и помогал ему «избежать дальнейших ошибок».

Разумеется, у алгоритма есть и слабые места. Так, например, система могла быстро вычислить коррупционера, но не могла указать, каким образом она пришла к этому выводу. Несмотря на то, что в большинстве случаев ИИ не ошибался, ему все равно требовалась помощь человека, который проводил полноценное расследование.

Эксперимент с Zero Trust действовал лишь в тридцати районах и городах Китая, то есть затронул всего 1% административного состава страны.

Тем не менее, с 2012 года ИИ удалось выявить 8721 чиновника, замешанного в растратах, злоупотреблении властью и кумовстве.

Некоторые из них были отправлены в тюрьму, другим удалось сохранить работу, получив предупреждение или денежный штраф.

Многие чиновники выступили против использования компьютера для выявления коррупции — ведь в мире не существует идеальной системы, гарантирующей стопроцентный результат, а значит ошибка может привести к наказанию невиновного.

Тем не менее, по словам Чжан И, сотрудника дисциплинарной комиссии при Коммунистической партии Китая, выступающего в поддержку ИИ, главной целью этой системы является не наказание чиновника, а его «спасение на ранней стадии».

«Мы используем анализ машины только как наводку. Нам требуется удостовериться, что она правильная. Компьютер не может взять трубку и позвонить человеку, у которого есть проблемы. Финальное решение все равно остается за человеком», — заявил Чжан И.

Везде роботы

Китай, являющийся одним из лидеров в сфере разработки искусственного интеллекта, старается внедрять новые технологии в самые разные сферы жизни. Так, в ноябре прошлого года китайское новостное агентство «Синьхуа» познакомило телезрителей со своим новым сотрудником — цифровым ведущим, который может вещать круглосуточно на протяжении многих лет.

Ведущего-робота зовут Ки Хао, и его внешность и голос скопированы с настоящего ведущего «Синьхуа». Ки Хао может кивать головой, моргать и двигать бровями.

По мнению создателей ИИ-ведущего, у этой технологии есть огромные перспективы. Компания намеревается и дальше сотрудничать с «Синьхуа», чтобы максимально оптимизировать новостные выпуски по ТВ, в интернете и в мобильных приложениях агентства.

https://www.gazeta.ru/tech/2019/02/05/12165121/zero_trust.shtml

МВФ предлагает обуздать криптовалюты с помощью блокчейна и ИИ

НИКОЛАЙ БЕЛКИН 14.03.2018

Международный валютный фонд — организация, по сути своей являющаяся идеологическим антиподом биткоина и других децентрализованных криптовалют — выступила с идеями по их регулированию. По мнению управляющего директора фонда Кристин Лагард, поставить криптовалюты под контроль следует с помощью той самой технологии, которая лежит в их основе.

В официальном блоге возглавляемой ей организации Лагард изложила тезисы о возможных способах контроля над криптовалютами. Контроль такой, по ее мнению, необходим для предотвращения отмывания криминальных капиталов, финансирования терроризма и т.п. Лагард отметила, что можно было бы "бороться с огнем при помощи огня", использовав для регулирования криптоактивов те же самые инновации, которые обеспечивают их работу.

Например, по мнению Лагард, механизмы обязательной идентификации своих клиентов криптовалютными биржами могут сочетать биометрию, машинное обучение и криптографию. Это позволит полиции "идентифицировать подозрительные транзакции практически в реальном времени" и быстро реагировать, пресекая незаконную деятельность. Лагард также предложила использовать распределенные цифровые реестры для обмена информацией между регуляторами и участниками финансового рынка.

Распределенные цифровые реестры позволяют всем участникам операций записывать и верифицировать информацию без необходимости доверять друг другу, при этом храня всю историю операций с момента создания такого реестра (блокчейна). Участники операций идентифицируются в блокчейне цепочками цифр и букв, известных как адреса, напоминает издание Motherboard. Можно отследить движение средств с адреса на адрес, но (в идеале) нельзя узнать, кто скрывается за тем или иным адресом. Эта особенность блокчейн-технологии и основанных на ней криптовалют сделала их удобным инструментом для преступников.

Если, как предлагает Лагард, обязать биржи сопоставлять с каждым адресом биометрический идентификатор личности, а при помощи машинного обучения моментально выявлять подозрительные операции, анонимность криптовалют будет побеждена. Биткоин, задуманный его анонимным создателем как способ пошатнуть мировое господство международных финансовых организаций и крупных банков, с помощью лежащей в его основе технологии станет антиподом самого себя: идеальным инструментом для отслеживания людей и их финансовых операций. Криптоанархистская утопия превратится в антиутопию

18 января 2018 Евгения Ефимова

Новый метод поможет прогнозировать будущие политические коррупционные скандалы

Коррупционные скандалы, согласно данным Всемирного банка, выкачивают из мировой экономики более двух триллионов долларов США в год. Специалисты называют коррупцию одной из главных причин медленного экономического роста и социально-экономического неравенства. Недавно учёные показали: вполне возможно предсказать, кто станет главным действующим лицом очередного коррупционного скандала. Для этого они построили сети, связывающие разных коррупционеров, уличённых в серьёзных проступках.

Полученные результаты могут стать инструментом для выявления коррупционной практики и уменьшения последствий такой деятельности.

В своей работе учёные построили динамическую сеть по данным о значимых политических коррупционных скандалах в Бразилии. Затем они использовали особый метод анализа, чтобы изучить, как сеть развивалась на протяжении нескольких лет.

Модель включала в себя более 400 узловых пунктов, которые представляют собой отдельных ответственных лиц, а также связи, соединяющие людей, вовлечённых в тот же скандал. В общей сложности были использованы данные о 65 хорошо задокументированных скандалах.

В целом результаты показали, что такие сети раскрывают много информации о различных тонкостях скандалов.

В интервью изданию phys.org исследователь Матьяж Перц (Matjaž Perc) из Мариборского университета (Словения) рассказывает, что, несмотря на все трудности, его группе удалось показать, что применение методов сетевой науки (network science) раскрывает суть политического коррупционного поведения.

Среди выводов следует отметить следующие. Во-первых, количество политических скандалов, как правило, увеличивается и уменьшается в соответствии с избирательными циклами. Во-вторых, скандалы часто связаны с небольшими группами, состоящими из восьми (или около того) человек. Кроме того, вполне возможно выявить людей, которые играли ключевую роль в многих скандалах.

"Мы показали, что коррупция сводится к корыстному поведению в небольших группах, которые существуют в иерархических сетях узкого круга, — говорит Перц. – Мы также обнаружили, что лишь немногие люди доминируют в модульной структуре, которая часто внезапно меняется по мере изменения правительства".

То есть исследование показало: будущие "партнёры по преступлению" могут быть определены с достаточно высокой точностью, если построена динамическая структура коррупционных сетей. "Проще говоря, мы показываем, что политически коррумпированное поведение раскрывается при помощи анализа коррупционных сетей", — говорит Перц.

В будущем учёные планируют применить эти технологии в близкой для них теме: этике финансирования научных исследований, особенно в Словении.

Результаты нынешней работы представлены в недавнем выпуске издания Journal of Complex Networks.

Ранее авторы проекта "Вести.Наука" (nauka.vesti.ru) рассказывали о том, что новая компьютерная программа с лёгкостью подделывает почерк человека, а другой под силу вычислить террориста по фотографии. : https://www.vesti.ru/doc.html?id=2977536&cid=2161

Россия вошла в ассоциацию мировых блокчейн-лидеров

25.01.2018

Центр компетенций блокчейн и цифровой трансформации "Блокчейн-коммуна", созданный "Внешэкономбанком", стал резидентом Crypto Valley, крупнейшего мирового центра развития блокчейн-технологий, и участником независимой ассоциации Crypto Valley.

На встрече Сергея Горькова, председателя "Внешэкономбанка", с основателями ассоциации стороны обсудили рамки и возможности будущего сотрудничества. Встреча состоялась сегодня в кантоне Цуг (Швейцария).

"Цифровая трансформация экономики, общества, государства предполагает значимые изменения инфраструктурной среды. Прорывные технологии, как правило, не вписываются в существующие модели взаимодействия государство-общество-бизнес, например требуют новой регуляторики. России важно быть в мировом тренде. Мы изучаем и учитываем передовой мировой опыт перехода экономик на цифру. В Швейцарии многое сделано в области развития, применения и регулирования блокчейн-технологий, ICO, криптовалют, а Crypto Valley – Мекка криптоэнтузиастов и самая продвинутая в мире экосистема блокчейн- и криптотехнологий. Уверен, что сотрудничество даст дополнительный импульс развитию глобальной экосистемы блокчейн-технологий, а также позволит России войти в мировой топ стран с наиболее развитой цифровой средой", - сказал председатель "Внешэкономбанка" Сергей Горьков.

Центр блокчейн-компетенций и цифровой трансформации, организованный "Внешэкономбанком", - первый в России специализированный центр по внедрению блокчейн-технологий в сфере государственного управления и госкорпораций, объединивший компетенции для реализации блокчейн-проектов в самых разных направлениях бизнеса и технологий: от криптографии и до мониторинга цепочек поставок. На территории более 5 тыс. кв. м располагаются представительства и офисы свыше 20 компаний, среди которых Ethereum, Bitfury, Waves, E&Y, PwC и многие другие.

В рамках сотрудничества предполагается осуществлять двусторонний обмен опытом, прежде всего в области регуляторики всей криптоэкономики. Также планируется интеграция российских партнеров в образовательные программы Crypto Valley, например в контексте обучения профессиям будущего, которые появляются с развитием блокчейн-технологий.

Стороны также рассматривают возможность технологической коллаборации между экспертными командами обеих стран. Специалисты российского центра познакомятся с лучшими мировыми практиками, чтобы применять их в России, а резиденты Crypto Valley получат поддержку при выходе на перспективный российский рынок с высоким внутренним спросом.

Россия и сегодня - заметный игрок глобальной экосистемы блокчейн-технологий. Российские криптоэнтузиасты активны на мировом рынке ICO. По данным аналитиков "Блокчейн-коммуны", в 2017 г. отечественные компании привлекли с помощью ICO $390 млн, тогда как мировой объем привлеченных по ICO средств в 2017 г. составил $1,2 млрд.

Накануне Сергей Горьков принял участие в сессии "Стратегический прогноз: Россия" (Strategic Outlook: Russia) проходящего в Давосе Международного экономического форума. Он отметил необходимость стратегического фокуса на ключевых для России технологических областях - блокчейне, квантовых и конвергентных технологиях.

"Наша задача как института развития - построение цифровой платформы экономики России будущего, ключевыми элементами которой будут прорывные технологии. Скорость их внедрения – важнейшее условие сохранения лидирующих позиций России в построении цифровой экономики будущего", - сказал глава ВЭБ. Он также выступил на панельной сессии в "Русском доме", организованном фондом "Росконгресс": "Россия в глобальной цифровой повестке", где подчеркнул, что блокчейн - это не технология, а часть стратегии развития новой экономики России, и обозначил роль Банка развития как катализатора привлечения капитала в стратегические, приоритетные отрасли и драйвером инноваций.

На пороге четвертой промышленной революции Россия имеет шансы выйти в лидеры по трем приоритетным направлениям: блокчейн-, квантовые и конвергентные технологии. Для достижения этих целей банк создает три центра компетенций мирового уровня, заявил недавно на сессии "Bits + Blocks + Forks" Всемирного экономического форума в Давосе Сергей Горьков, представивший программу внедрения блокчейна в области госуправления.

"Блокчейн - это не технология, это - часть стратегии развития новой экономики России. "Блокчейн-коммуна" уже работает. Как ожидается, еще два центра – по квантовым и конвергентным технологиям - будут открыты в 2018 г. Поддержка и развитие российской системы инноваций, создание национальных чемпионов и их интеграция в мировую систему - стратегический фокус ВЭБа. Эта масштабная работа идет по нескольким направлениям: экспертиза в области законодательного регулирования (уже в этом году мы ждем разработки регуляторики по блокчейну на государственном уровне), создание семейства фондов для привлечения инвестиций в инновации, а также построение эффективной системы "разгона" прорывных стартапов, прежде всего на российском и азиатском рынках", - подчеркнул Сергей Горьков.
Подробнее: http://www.vestifinance.ru/articles/96811

Горьков: блокчейн в госзакупках сэкономит миллиарды

17.05.2018

Москва, 17 мая - "Вести.Экономика". Использование технологии блокчейн при госзакупках сэкономит сотни миллиардов рублей, заявил глава ВЭБ Сергей Горьков в интервью Эвелине Закамской в программе "Мнение".

"Огромных инвестиций использование это не требует. Сама технология не очень капиталоемкая, а эффект от нее может происходить сразу, в моменте. Наша задача на 2018 год - сделать восемь пилотных проектов, которые должны были нам показать эффект от использования блокчейна, - отметил Горьков.

ВЭБ уже внедрил несколько проектов с блокчейном, и "сейчас все эти проекты очень успешно развиваются", подчеркнул он.

ВЭБ в 2017 г. запустил 6 проектов на технологии блокчейн: с Росреестром, с АИЖК, с Пенсионным фондом, с Роспатентом, в деревообрабатывающей промышленности для учета весов, и еще один новый проект – в здравоохранении в Новгородской области по учету лекарств.

Горьков привел пример с проектом в Новгородской области: затраты на внедрение технологии блокчейн составили 100 тыс. руб., а экономия измеряется миллионами рублей. Плюс социальный эффект – распределение лекарств стало четким и быстрым.

"Мы видим, что использование технологии блокчейн в закупках дает очень хороший эффект и он достаточно масштабируемый. Можно говорить о сотнях миллиардов рублей экономии", - заявил глава ВЭБа.

"В этом году мы начали реализацию 50 проектов блокчейна с коммерческими предприятиями. Это разные компании - и транспортные, и торговые компании", - уточнил он. ВЭБ до конца 2018 г. планирует отработать технологию использования блокчейна в госзакупках и начать ее внедрение.
Подробнее: http://www.vestifinance.ru/articles/101558

ВЭБ хочет выработать единый подход к блокчейну

01.03.2018

Центр блокчейн-компетенций ВЭБа совместно с международными партнерами объявил об открытии лаборатории правовой практики Legal Lab. Ее целью станет формирование мирового экспертного сообщества, которое сможет выработать единый подход к регулированию новых финансовых технологий, включая технологию блокчейн, а также предложит консолидированную позицию по ряду вопросов глобального цифрового права.

Важным направлением деятельности Legal lab также станет юридическое консультирование российских компаний с технологиями в области блокчейн по их интеграции в наиболее лояльные криптоэкономике юрисдикции.

В рамках первого международного юридического форума "Криптосреда" Центр блокчейн-компетенций ВЭБа подписал соглашения о сотрудничестве с партнерами из Швейцарии, Казахстана и Беларуси. Партнерство предполагает взаимодействие сторон в области развития новых финансовых технологий. Среди его аспектов предусмотрена совместная научная, аналитическая и образовательная деятельность, а также сотрудничество в области внедрения новых финансовых технологий, в том числе технологии распределенного реестра, в системы государственного управления.

"Россия сегодня интересна мировому сообществу как страна, которая активно поддерживает развитие криптотехнологий. Однако в мире наблюдается общий тренд: технология блокчейн явно уперлась в стену неготовой регуляторики, и все проекты, которые пытаются втиснуться в привычный уклад наших процессов, используют возможности блокчейн на пару процентов, не более. При этом видны попытки изменения регуляторики, но происходит это неуклюже: создаются массы рабочих групп и обсуждения в них ведутся на теоретическом уровне. Выливается это в использование одних и тех же лозунгов. Мы решили созвать практикующих юристов и технологов на одной площадке и выяснить, так сказать, по "гамбургскому счету", что же нужно сделать для реальных изменений, - рассказал о проходящем форуме "Криптосреда" председатель правления Центра блокчейн-компетенций ВЭБа, советник председателя ВЭБа Владимир Демин. - Legal Lab создается для аккумулирования знаний, тестирования различных подходов, аггрегирования данных и прогнозирования последствий. Видно, что такого института не хватало и появление центра полноценной юридической поддержки на площадке коммуны воспринято рынком с энтузиазмом".

"Наша стратегия строится на интеграции России в мировую повестку в области цифрового права и регуляторики новых технологий. Среди первых партнеров - эксперты из стран, где активно идут процессы по поиску и реализации механизмов регулирования новых технологий. В ближайших и среднесрочных планах Legal Lab - создание на базе лаборатории площадки для обсуждения стратегии развития законодательства в сфере цифровой экономки в России, Казахстане, Киргизии и Беларуси, проработка проекта создания межгосударственной регулятивной "песочницы" в сфере сервисного блокчейна, разработка проекта токенизации товарообмена между странами-участницами ЕАЭС, разработка модели цифровизации таможенной системы. Мы также планируем расширение сотрудничества с экспертными группами международных организаций, в частности ОБСЕ, БРИКС, АТЭС", - рассказала руководитель лаборатории правовой практики Legal Lab Элина Сидоренко.

Среди задач "Внешэкономбанка" как института развития - построение цифровой платформы экономики России будущего, ключевыми элементами которой станут прорывные технологии. По словам председателя ВЭБа Сергея Горькова, сегодня стратегически важно развивать ключевые технологических направления, где Россия может добиться мирового лидерства.

К ним относятся блокчейн, квантовые и конвергентные технологии. Для активного внедрения новых технологий ВЭБ создает в России центры компетенций мирового уровня. Центр блокчейн-компетенций ВЭБа был открыт в 2017 г. в рамках реализации стратегии банка развития по поддержке российских инновационных технологий. Открытие еще двух центров – по квантовым и конвергентным технологиям – запланировано на 2018 г.

Скорость внедрения новых технологий – ключевое условие сохранения лидирующих позиций России в построении цифровой экономики будущего. Сегодня важную роль в этом процессе играет развитие правовой базы, регулирующей использование новых технологий. Создание лаборатории правовой практики Legal Lab на базе Центра блокчейн-компетенций – важный шаг в масштабной программе ВЭБа по поддержке экосистемы инноваций в России, который будет способствовать формированию правовых основ для внедрения блокчейна.
Подробнее: http://www.vestifinance.ru/articles/98403

Будущее криптовалют: следующие 20 лет

24.05.2018

Криптовалюты не смогут потеснить традиционные платежные средства в ближайшие 10-15 лет, считает Дмитрий Мариничев. В ходе выступления на форуме Vestifinance интернет-омбудсмен рассказал о том, какой будет криптоэкономика будущего.

Дмитрий Мариничев полагает, что людям привычнее будет использовать классические деньги. С технологической точки зрения блокчейн, на котором основаны криптовалюты, проигрывает централизованным системам: открытый блокчейн менее производительный, достаточно медленный, крайне неповоротливый. Заменить такой системой реальные платежные инструменты, которые сегодня есть в мире, практически невозможно. Есть одно "но": криптовалюты нужны роботам, потому что роботам обыкновенные деньги не подходят. Естественно, процесс эволюции будет менять одно на другое.

Конечно, криптовалюты будут входить в нашу жизнь. Факторы, которые этому способствуют, - это то, что криптовалюты создают доверенную среду. Вы не нуждаетесь в посреднике, в третьем лице, который непосредственно дебетует или кредитует ваш расчетный счет. Вы начинаете апеллировать не в парадигме долгов, а в парадигме безусловной передаче ценностей. Банки должны будут превратиться в посредников, которые дают вам советы относительно того, что делать вам с вашими деньгами. За эти услуги они могут получать свою комиссию. Смысл криптоэкономики заключается в том, что ценность, которой вы обладаете, находится только у вас и ни у кого-либо еще. Весь принцип автоматизации и прихода новых технологий заключается в том, чтобы они стали прозрачными и бесшовными.

Криптоэкономика будет отличаться от обычной экономики примерно так, как социалистическая модель общества отличается от капиталистической. И это будет не плавное изменение, а квантовый скачок для общества с точки зрения перестроения всех социально-экономических связей и укладов внутри общества и между хозяйствующими субъектами.

В экономике будущего основной тезис: посредников не будет, они не нужны. Если мы в это верим так же как в то, что Земля вращается вокруг Солнца, то весь концепт и все мировоззрение у нас меняется. Большая часть сущностей, которые нас окружают, становится ненужной. Большое количество функций государства, финансовая система, система посредническая тоже уходит из жизни.

Криптоэкономика - это математика. В криптоэкономике любой спрос заранее предвосхищен, а по-другому сказать, "посчитан". Мы всегда знаем, какое количество людей закажет новый iPhone, мы можем это предсказать, потому что криптоэкономика подразумевает тотальный подсчет всего и вся. Блокчейн-цепочка есть у каждого ресурса. Она есть у песка, у леса, у водоемов, у нефти, у газа, у каждого человека, у каждой экономической сущности, которая состоит из симбиоза других сущностей или других ресурсов. В итоге все ресурсы человечества либо общества могут быть посчитаны. Мы четко понимаем вклад каждого. Мы можем нормальным образом жить в экономике совместного производства и потребления.

Это все иное, нам непривычное, может быть, нам некомфортное. Поэтому переход в криптоэкономику может случиться не раньше чем через одно поколение - 40 лет. Даже если технологически будет полная готовность для создания утопического общества, мы его не создадим, потому что против каждого тренда всегда работают антитренды - тот стопор, который живет внутри нас, то ретроградство, то более старое поколение, которое не хочет перемен, потому что им и так комфортно.

Сегодня происходит та же самая технологическая революция, как и 150 лет назад, за той лишь разницей, что теперь не человеческая физическая сила увеличивается многократно с помощью машин, а человеческие умственные способности увеличиваются многократно за счет тех же машин, только несколько других.

Сейчас идет забалтывание по всему миру с целью представить эти технологии как некую новую отрасль, которая войдет в нашу жизнь и наступит счастье, если все зарегулировать. Это обман, который продляет агонию классически выстроенного общества. Самые правильные законы, которые могут быть, - это законы, которые позволят пересмотреть саму структуру общества. Примерно точно так же, как когда-то в буржуазной революции предъявляли эти требования монархам.

Государство не обязательно должен быть иерархически выстроено. Оно может быть управляемым с точки зрения общественного консенсуса, базирующегося на технологической доверенности среды, которую опять же создает человек. Все это может работать и без технологий и прекрасно работало 200-300 лет назад в любой классической деревне, хоть в России, хоть в Германии. В классической деревне с количеством жителей до 1 тыс. человек воровства не было, порядки соблюдались, из государственных служащих был поп в церкви, может быть, да заезжий из города жандарм. Однако общество саморегулировалось. Права собственности свято соблюдались. Все знали родственные, наследуемые и прочие связи внутри общества. Это работало.

Сегодня технологии позволяют нам это сделать в рамках мира, в рамках неопределенного круга лиц, незнакомых друг с другом и доверяющих друг другу в отличие от деревни. По сути своей, мы превращаем мир в одну глобальную деревню, в плоскостной мир, который работает на связях peer-to-peer и горизонтальных связях. Нужно понимать долгосрочную перспективу развития и понимать, что нужно из той точки, чтобы отрегулировать сегодняшний день.

Пока все государства регулируют технологию и пытаются технологию внедрить в нашу жизнь. Государство будет стараться блокчейн и криптовалюты сделать банальной отраслью экономики, стоящей рядом, но не базисом, на основе которого должна возникнуть новая модель государственного устройства. Я бы хотел, чтобы появился новый Карл Маркс, который бы смог это объяснить, описать. Тогда бы у человечества появилось четкое понимание того, что есть сегодня и куда мы придем завтра, возможные пути достижения.

Естественно, ни о какой анонимности в долгосрочной перспективе речи быть не может. Внутри социума, который базируется на криптовалютах и базируется на тех технологиях, о которых мы говорим, каждый будет знать каждого и каждый будет знать о каждом все. Право человека на анонимность - неотъемлемое право человека свободного. Человек, находящийся в системе, даже внутри блокчейна, теряет часть своей анонимности, отдавая ее в пользу общественного достояния и получая взамен сервисы от общества, которое его защищает. Мы с вами существа коллективные, стадные, сами по себе мы выжить не можем. Нам только кажется, что можем, потому что мир, в котором мы живем, технологически настолько мощен и настолько большой, что мы в этой замкнутой клетке перемещаемся, как хотим, и кажется, что это так и есть.

Я говорил о том, что блокчейн - это отражение сделанного человеком физического мира. Страх потерять все, находясь внутри какого-то блокчейна, будет непреодолим для человека, он не сможет из него выйти. Это есть та же государственная социально-экономическая функция построения общества, в котором вы находитесь. Но это не значит, что вы не можете построить альтернативную сеть, которая может привлекать других людей, которые будет абсолютно анонимны по отношению к другой сети.

Основная проблема криптовалют - это проникновение общества и понимание, как они работают, что из себя представляют, зачем они нужны. Криптовалюты или блокчейн - это всего лишь база данных. Сами по себе криптовалюты - это ничто, важен симбиоз технологий и возможность его использования большинством внутри социума.

Вы не можете вести бизнес нигде в мире, если вы не зарегистрируете компанию и не оставите номер телефона. Это естественно для нас, потому что мы родились с телефоном. Телефон был при нашей жизни, при нашем рождении. Это кажется абсолютно нормальным. Мы не отдаем себе отчета, что наше с вами современное общество базируется на технологиях и уже невозможно без существования этих технологий. Здесь все то же самое. Основная проблема - это проникновение и возможность использования в обязательном порядке внутри социума, где это принято как норма, технологический базис, то есть абсолютно доминантная технология.

Когда наши дети вырастут, те технологии, с которыми они родились и выросли, войдут в их уклад жизни. И качество жизни резко поменяется благодаря этим технологиям. Сегодня мы пока сделать это не можем. Даже с учетом цифровизации государственной модели, к которой мы сейчас все стремимся, мы делаем оцифровку иерархически выстроенного государства. Но цифровой мир, который будет минимум через 20 лет, подразумевает высвобождение человека из плена государства. Освобождение от цифровой сущности.
Подробнее: http://www.vestifinance.ru/articles/101815

Ten years in, nobody has come up with a use for blockchain

Everyone says the blockchain, the technology underpinning cryptocurrencies such as bitcoin, is going to change EVERYTHING. And yet, after years of tireless effort and billions of dollars invested, nobody has actually come up with a use for the blockchain—besides currency speculation and illegal transactions.

Each purported use case — from payments to legal documents, from escrow to voting systems—amounts to a set of contortions to add a distributed, encrypted, anonymous ledger where none was needed. What if there isn’t actually any use for a distributed ledger at all? What if, ten years after it was invented, the reason nobody has adopted a distributed ledger at scale is because nobody wants it?

Payments and banking

The original intended use of the blockchain was to power currencies like bitcoin — a way to store and exchange value much like any other currency. Visa and MasterCard were dinosaurs, everyone proclaimed, because there was now a costless, instant way to exchange value without the middleman taking a cut. A revolution in banking was just the start… governments, unable to issue currency by fiat anymore, would take a back seat as individual citizens transacted freely outside any national system.

The killer feature: knowing you can get your money back

It didn’t take long for that dream to fall apart. For one thing, there’s already a costless, instant way to exchange value without a middleman: cash. Bitcoins substitute for dollars, but Visa and MasterCard actually sit on top of dollar-based banking transactions, providing a set of value-added services like enabling banks to track fraud disputes, and verifying the identity of the buyer and seller. It turns out that for the person paying for a product, the key feature of a new payment system — think of PayPal in its early days — is the confidence that if the goods aren’t as described you’ll get your money back. And for the person accepting payment, basically the key feature is that their customer has it, and is willing to use it. Add in points, credit lines, and a free checked bag on any United flight and you have something that consumers choose and merchants accept. Nobody actually wants to pay with bitcoin, which is why it hasn’t taken off.

The key feature of a new payment system — think of PayPal in its early days — is the confidence that if the goods aren’t as described you’ll get your money back.

It would take 5,000 nuclear reactors to run Visa on the blockchain.

Plus, it’s not actually that good a payment system — Visa can handle sixty thousand transactions per second, while Bitcoin historically taps out at seven. There are technical modifications going on to improve Bitcoin’s efficiency, but as a starting point, you have something that’s about 0.01% as good at clearing transactions. (And, worth noting, for those seven transactions a second Bitcoin is already estimated to use 35 times as much energy as Visa. If you brought Bitcoin’s transaction volume up to Visa’s it would be using as much electricity as the rest of the world put together.)

Freedom to transact without government supervision

In many countries, and often our own, a little bit of ability to keep a few things private from the authorities probably makes the world a better place. In places like Cuba or Venezuela, many prefer to transact in dollars, and bitcoin could in theory serve a similar function. Yet there are two reasons this hasn’t been the panacea it’s assumed: the advantages of government to the individual, and the advantages of government to society.

The government-backed banking system provides FDIC guarantees, reversibility of ACH, identity verification, audit standards, and an investigation system when things go wrong. Bitcoin, by design, has none of these things. I saw a remarkable message thread by someone whose bitcoin account got drained because their email had been hacked and their password was stolen. They were stunned to have no recourse! And this is widespread — in 2014, the then-#1 bitcoin trader, Mt. Gox, also lost $400m of investor money due to security failures. The subsequent #1 bitcoin trader, Bitfinex, also shut down after a loss of customer funds. Imagine the world if more banks had been drained of customer funds than not. Bitcoin is what banking looked like in the middle ages — “here’s your libertarian paradise, have a nice day.”

Bitcoin is what banking looked like in the middle ages — “here’s your libertarian paradise, have a nice day.

[This issue is particularly near and dear to my heart because my own company, True Link, is designed to help vulnerable seniors — people likely to give out their credit card number over the phone, enter sketchy sweepstakes or donate to sketchy charities, participate in scam investments, or install password-stealing malware. As the people who most need security enhancements in banking and payments, they depend heavily on the existing protections and would absolutely be harmed by many of the proposed changes in favor of private-key authenticated, instant, and irreversible transfers. Someone starting from a human perspective on banking security—who is currently harmed and how can we help them?—would come up with something very different from blockchain!]

Mongolian banks experienced +400% transaction volume with new sanctions against Russia. New slogan –“Bitcoin: less cops than Mongolia.”

Second, government policies are designed to disrupt terrorist financing and organized crime, and prevent traffic in illegal goods like stolen credit card numbers or child pornography. The mainstream preference is to have transactions private but not undiscoverable under warrant — ask “should the government have a list everyone you’ve paid money to,” and most will say no; ask “should the government be able under warrant to get a list everyone a child pornography collector has paid money to,” and most will say yes. Nobody wants bitcoin to 100x the total traffic in goods and services our government defines as illegal — as one bitcoin enthusiast pointed out to me, “If you invented cash today, it would be illegal too.”

Micropayments and bank-to-bank transfers

It’s worth noting two particular payment use cases where people are particularly excited about blockchain-based currencies: micropayments and bank-to-bank transfers. In terms of micropayments, people enthuse that bitcoin transactions are free and instant. Actually, they take about eight minutes to clear and cost about four cents to process. People have proposed that you will use bitcoins for micropayments — for example, paying two cents to a musician to listen to their song on the internet, or four cents to read a newspaper article. Yet the infrastructure to do this — for example, advance authorization with the source of funds so you don’t have to wait eight minutes to read the article you just clicked — actually eliminates the need for bitcoin at all. If you’re happy to pay four cents an article or two cents a song, you can set it up to bill once a month from your bank account and read to your heart’s content. And in practice, people prefer subscription services to micropayments.

Three years in, Ripple is to SWIFT what toothpicks are to the US GDP

In terms of interbank payments, many people mention Ripple as a promising way to transfer money between banks. Over the last 30 days it processed two billion dollars (as of this writing) worth of interbank and interpersonal transactions — about 40 seconds’ worth of volume on the SWIFT interbank network — after three years of being available to banks to trade 90% of the world’s high-volume currencies. This is like the proportion of US GDP comprised by toothpick sales. Why haven’t banks preferred this new technology? The answer is that setting up a Ripple Gateway isn’t actually much different than using the existing corresponding-account system — except that a lost password or security token can lead to much larger and more instant actual losses — which, as a reminder, has happened to more leading bitcoin exchanges than have managed to avoid it. The same features that make the banking system attractive to end users also make it attractive to banks. They already have ledgers, and don’t need to distribute them, anonymize them, encrypt them, publish them, and make them irreversible.

“Smart” contracts

“Smart” contracts are contracts written as software, rather than written as legal text. Because you can encode them directly on the blockchain, they can involve the transfer of value based directly on the cryptographic consent of the parties involved — in other words, they are “self-executing.” And in theory, contracts written in software are cheaper to interpret — because their operation is literally mathematical and automatic, there are no two ways to interpret them, which means there’s no need for expensive legal battles.

And yet the real-world examples show the ways this is problematic. The most prominent and largest smart contract to date, an investment vehicle called the Distributed Autonomous Organization (DAO), enabled its members to invest directly using their private cryptographic keys to vote on what to invest in. No lawyers, no management fees, no opaque boardrooms, the DAO “removes the ability of directors and fund managers to misdirect and waste investor funds.” And yet, due to a software bug, the DAO “voted” to “invest” $50m, a third of its members’ money, into a vehicle controlled by very clever programmers who knew a lot about recursion issues during balance updates. Some said this was a hack or an exploit because the software had not functioned as intended, while others said that there was no such thing as a hack — the whole point was that the software made decisions autonomously and there were no two ways to interpret it, and if you didn’t understand how the software worked you shouldn’t have participated. In the end, everyone got together and voted to retroactively amend the software contract and move the money back to its original owners. What’s the takeaway? Even the most die-hard blockchain enthusiasts actually want a bunch of humans arguing about the underlying intention behind a contract, rather than letting the software self-execute. Maybe the “dumb” way is smart after all?

The DAO was an illustrative experiment, but what about for routine transactions at big companies? The investors and startups in the smart-contract space promise that the block chain will enable super-fast execution and payment — for example that in healthcare applications, “instead of waiting 90–180 days for a claim to be processed, or spending hours on the phone trying to get your bill paid, it can in theory be processed on the spot.” But that’s true for any software-enabled purchasing system. My company’s Amazon servers scale automatically based on website traffic and bill us for how much we use. The idea that smart contracts would change this is a fallacy — it conflates the legal arrangement being put into effect with software with the legal arrangement itself being coded as software. Amazon’s terms of service are not a smart contract, but the billing system that implements those terms is automated. To the extent that health insurance billing, for example, is not automated, the problem isn’t that existing software isn’t “smart” enough to handle submitting claims and paying them electronically, it’s that the insurance company is slow moving, either by accident or because they on-purpose prefer a human review.

In the end, everyone from blockchain enthusiasts to health insurers actually wants to argue out in human language what the business relationship is and interpret it on an ongoing basis, and then to write software that handles the fulfillment and payment. That already exists — it’s the status quo.

Distributed storage, computing, and messaging

Another implausible idea is using the blockchain as a distributed storage mechanism. On its face it makes sense — you break your document up into “blocks”, encrypt them, and put them in a distributed ledger… it’s backed up across multiple locations, it’s secure, and easy to track everything that happened.

Yet there are multiple excellent ways to break up files, encrypt them, and replicate them across multiple storage media in different locations. There is already a company that bills itself as a cheaper, distributed Dropbox, which encrypts and stores files across multiple users’ hard drives and pays them a small fee for the free space on their hard drives. The block chain is just a particularly inefficient and insecure way of doing this.

There are four additional problems with a blockchain-driven approach. First, you’re relying on single-point encryption — your own private keys — rather than a more sophisticated system that might involve two-factor authorization, intrusion detection, volume limits, firewalls, remote IP tracking, and the ability to disconnect the system in an emergency. Second, price tradeoffs are entirely implausible — the bitcoin blockchain has consumed almost a billion dollars worth of electricity to hash an amount of data equivalent to about a sixth of what I get for my ten dollar a month dropbox subscription. Fourth, systematically choosing where and how much to replicate data is an advantage in the long run — the blockchain’s defaults on data replication just aren’t that smart. And finally, Dropbox and Box.com and Google and Microsoft and Apple and Amazon and everyone else provide a set of valuable other features that you don’t actually want to go develop on your own. Analogous to Visa, the problem isn’t storing data, it’s managing permissions, un-sharing what you shared before, getting an easy-to-view document history, syncing it on multiple devices, and so on.

The same argument holds for proposed distributed computing and secure messaging applications. Encrypting it, storing it forever, and replicating it across the entire network is just a ton of overhead relative to what you’re actually trying to accomplish. There are excellent computing, messaging, and storage solutions out there that have all the encryption and replication anyone needs — actually better than blockchain based solutions — and have plenty of other great features in addition.

Stock issuance

It was much-heralded when NASDAQ launched an internal blockchain-driven exchange for privately-held stocks. But wait: correct me if I’m wrong, but the whole purpose of NASDAQ (or the DTCC trade clearing system, for example) is that it has a ledger of who owns what stocks? Were they nervous that their systems, absent blockchain, would soon be unable to keep track of who owns what?

Similar to other transaction-tracking problems such as customer-to-merchant payments, the difference between NASDAQ’s ledger and blockchain’s ledger is that blockchain is distributed — it addresses the problem of lack of a trusted intermediary. And yet (for legal transactions) the company itself, its transfer agent of record, a clearinghouse, or an exchange are all trusted intermediaries and typically provide value-added services in addition. The reason NASDAQ is the right home for a blockchain-driven exchange is that they’re expert in the compliance and security aspects of trading stock. Cut out the middleman (here, NASDAQ itself) and the government and you’ll ultimately be limited to companies that choose to make an end-run around the legal, compliance, and tracking systems common to the mainstream market. As people who trade in unlisted stocks will tell you, that’s a recipe for getting your money stolen.

And we’re already seeing this. New companies have also begun creating blockchain-based “coins” convertible into company stock, and selling them to the public in Initial Coin Offerings, or ICOs, as a cheaper and more flexible way to raise money than a traditional Initial Public Offering of stocks on an exchange. It will be interesting to see how long this craze lasts — among other things, offering tokens convertible to stock counts as a securities offering, and so the SEC rules presumably apply to these securities offerings just like any other. Either the “coins” are just less-secure electronic stock certificates — protected by however carefully you store your password, rather than by the laws and protections of a securities exchange — or it’s another attempt to do an end-run around the law.

Authenticity verification

Another plausible use of the blockchain is that if you want to make a public, unalterable, undeleteable signed statement, you can “publish” it to the block chain — thinking of the distributed ledger as more like a diary than a way to buy and sell. In theory you could use this for recording vote tallies, verifying the origin of diamonds or brand-name gear, verifying people’s identity, resolving the ownership of domain names, keeping items in escrow, disclosing provisional patents under seal, notarizing documents, and so on.

Without diving too thoroughly into the details of each of these, it seems the use cases all fall apart pretty quickly. For voting, the status quo is recording the total number of ballots cast, with the voter dropping a visible paper ballot in a box, and journalists and observers from both sides watching the ballot boxes the whole time. The tough problem in voting is keeping who voted for who anonymous and yet making sure that voters and votes are one to one. Paper does this somuch better than blockchain.

For a public notary or similar, verifying your driver’s license or having witnesses known to you present means that it wasn’t signed with a stolen password or private key — but, if a password or private key is adequate, you can just publish it signed with a PGP key. For establishing the authenticity of brand name goods like watches or handbags, or that a diamond was ethically mined, the ledger being distributed and encrypted doesn’t add any value — the originating company can just include a certificate you can verify online, just as they have done in the past. In cases of escrow, a smart contract can automatically pay for the goods without a need for a third party to verify and hold the funds, but you still need a trusted party to verify that the goods are delivered and as-promised.

And finally, if you want to irrefutably prove that you knew X at time Y without disclosing the actual knowledge publicly, encrypt it and email it to yourself at both a gmail and a hotmail address or post it on bitbucket, or print it out and notarize it, or postmark it by mailing it to yourself, or tweet an md5 of it, or whatever. But then again, how large is the irrefutably-prove-you-knew-X-at-time-Y-without-disclosing-X industry? Can you think of any leading company, or any company at all, that provides this service?

For domain resolution — the process of figuring out whose servers get to see the traffic and respond to your requests when you type a URL into your address bar — it’s promising to imagine that an all-digital record of smart contracts, where the actual act of payment being published to the ledger also updates who the domain resolves to, obviating the need for domain escrow services. Yet in practice, as with the DAO or other smart contracts, if valuable domains change hands due to theft or security issues, you actually need a way to override the ledger — as the result of a court order, for example. Just like with government-backed, law-backed bank accounts, real companies won’t prefer a situation in which a security breach or stolen password could result in someone else permanently and irrevocably owning bankofamerica.com or disney.com or sony.com or whatever. Adopting block chain technology makes theft or impersonation more likely rather than less. It sounds hypothetical until you realize more leading bitcoin exchanges have been hacked than not — something that very rarely happens with the leading domain name providers.

Each of these seems trivial — yes, everyone knows handbags already come with certificates of authenticity with an ID number you can look up online — except that in each case, millions if not tens of millions of dollars have been spent on entire companies dedicated to just that particular use case. And you can get even more esoteric — Second Life on the blockchain, or blockchain-enabled appliances so your washing machine can smart-contract for its own detergent, or a sports league where the coaching decisions are written on the blockchain. (For real!)

In the end, the advantages of the existing human and software systems surrounding transactions — from verifying identity with a driver’s license to calling and clarifying the statements made in a credit disputed transaction to automatically billing your credit card for a newspaper subscription — outweigh the purported benefits, as well as hidden costs, of irrevocable, automated execution. Blockchain enthusiasts often act as if the hard part is getting money from A to B or keeping a record of what happened. In each case, moving money and recording the transaction is actually the cheap, easy, highly-automated part of a much more complex system.

Nobody went out and did a survey about whether most credit card users would be willing to give up their frequent flyer miles in return for also losing the ability to dispute a transaction.

Which leaves us where we started — currency speculation and illegal transactions — along with perhaps a lesson. In conversations with bitcoin entrepreneurs and investors and consultants, there was often a lack of knowledge or even interest in how the jobs were being done today or what the value to the end user was. With all the money spent on bitcoin cash registers, nobody went out and did a survey about whether most credit card users would be willing to give up their frequent flyer miles in return for also losing the ability to dispute a transaction. Presumably, they thought, the reason IPOs are so expensive or venture fund formation paperwork is so onerous is because all those lawyers and accountants are just getting rich sitting around pushing paper… a bunch of smart engineers in their 20s with no industry experience could certainly do their jobs, automatically, in a matter of months, with just a few million bucks of venture capital.

So far, not so much.: https://hackernoon.com/ten-years-in-nobody-has-come-up-with-a-use-case-for-blockchain-ee98c180100

Garīgā izaugsme

piektdiena, 2018. gada 12. janvāris

Blokķēdes platforma korupcijas apkarošanai

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Emuāra arhīvs