Respice finem
Ne
no šīs Pasaules
Dalos
ar to, ko pats esmu pārdzīvojis, izjutis, apzinājies, sapratis, lai laikabiedriem
atvieglotu izvēli dzīvē, pasargātu no liktenīgām kļūdām, aplamiem lēmumiem,
palīdzētu atbrīvoties no šabloniskas domāšanas un uztveres stereotipiem,
savlaicīgi brīdinātu par draudiem un briesmām.
Nepretendēju
uz gatavām receptēm, uz neapstrīdamiem aktuālo problēmu risinājumiem, bet
apzinos, ka nekādā gadījumā nedrīkst
samierināties ar ļauno, atzīties bezspēcībā pret represīvo varas mašīnu.
Sistēmu, kas pratusi mūs pakļaut, uzkundzēties visiem, lai gan veidota mūsu
kopējas vainas dēļ. Tās pastāvēšanā šādā formā arī paši esam līdzatbildīgi.
Tādēļ
nav jēgas nevarīgi žēloties, vaimanāt par dzīves grūtībām, bet gan jāmeklē
iedarbīgi līdzekļi situācijas labvēlīgai reformēšanai. Jāmēģina savu spēju
robežās piedāvāt digitālajam laikmetam atbilstošus risinājumus, jāvirza tos
publiskai diskusijai, jāpakļauj konstruktīvai kritikai. Lai gala rezultātā - uz
vienota redzējuma un saskaņotu uzskatu bāzes mobilizētu domubiedrus, konsolidētu
vēlētājus un kopīgiem spēkiem izvēlētos risinājumus īstenotu dzīvē.
Šajā
nolūkā autors piedāvā izvērtēt šādas iniciatīvas un demokrātiskas cīņas paņēmienus:
➤ vēlētāju prasība legalizēt un uzlikt par
pienākumu politiķiem iepazīstināt elektorātu ar objektīvu savas personības raksturojumu un individuālās kompetences izvērtējumu (iespējams, SIP līdzīgā formā). Lai
ikkatrs vēlētājs varētu izdarīt savām vitālajām interesēm atbilstīgu valsts
līderu un politiskās vadības izvēli demokrātiski organizētu, taisnīgu vēlēšanu ceļā. Sk. “Politiķu
kompetences izvērtējuma iespējas” http://ceihners.blogspot.com/
➤ kreatīva audiovizuālās komunikācijas
izmantošana animācijas veidā,
lai vienkāršiem ļaudīm viegli
uztveramā, saprotamā veidā nestu apgaismību sabiedrībā. Tas palīdzētu minimizēt
masveida politiskās vieglprātības recidīvus un motivētu vēlētāju centienus
iegūt imunitāti pret propagandas klišejām, izrauties no aizspriedumu tumsības.
Sk. “Iespēja atradināt no politiskās
lētticības”: http://ceihners.blogspot.com/
➤ efektīvas atgriezeniskās saites veidošana,
kas nodrošinātu pilsoņu aktīvu
līdzdalību valsts pārvaldē, uzraudzību un kontroli par visām publiskās
varas struktūrām, - līdzšinējo, imitēto
demokrātiju soli pa solim pārveidojot par sabiedrības tiešo pašpārvaldi.
Sk. “Varas degradācija: cēloņi un profilakse”: http://ceihners.blogspot.com/
➤ kolektīvā saprāta mobilizēšana,
organizējot un izveidojot valstī
vispāratzītu garīgo līderu, tikumiskiem nopelniem bagātu intelektuāļu,
izcilu profesionāļu, prominentu inteliģences pārstāvju Konsīliju (Arbitrāžu),
kurai - definēto tiesību ietvaros, – droši varētu uzticēt objektīvu, taisnīgu, neapstrīdamu
soģu un viedu ekspertu funkcijas. Zināmā mērā pārņemot un
paplašināti interpretējot līdzšinējās Konstitucionālās tiesas prerogatīvas. Sk. “Kāda būs Nākotnes pasaule?!”: http://ceihners.blogspot.com/
➤ mākslīgā intelekta (MI) sociāli atbildīgas
izmantošanas iniciēšana valsts pārvaldes iekārtas efektīvas reformēšanas un
racionālas reorganizācijas nodrošināšanā. Uzticot MI kompetenta padomdevēja un
asistenta, objektīva eksperta, izcila analītiķa pienākumus. Sk. “Kāda būs
Nākotnes pasaule?!”: http://ceihners.blogspot.com/
➤ nepatiesas informācijas ietekmes un viltus ziņu izplatības ierobežošana,
organizējot medijpratības kampaņas, izmantojot inovatīvas faktu pārbaudes
metodes. Sk. “Patiesības nošķiršana no meliem: mūsdienu iespējas”: http://ceihners.blogspot.com/
* * *
Kā
mēs varam radīt jaunu līderu paaudzi postkapitālisma laikmetam?
Claudio A. Rivera 26. novembris , 2019 7.28
Vai kapitālisma stundas ir
skaitītas? Vai zinām, kas mūs sagaida nākotnē? Vai protam izglītot cilvēkus
postkapitālisma laikmetam? Šajā rakstā dalīšos ar savām domām par šiem
svarīgajiem jautājumiem.
Esam pārmaiņu laikmetā. Mums
nav “planētas B”, un izskatās, ka beidzot sabiedrība to ir sapratusi. Cilvēcei
ir kļuvis skaidrs, ka nepietiek ar “nepārtrauktu progresu”. Tirgus ir pilns ar
produktiem, kurus cilvēkam nevajag, jaunās tehnoloģijas bieži traucē
cilvēka labklājībai, stress un citas ar “moderno dzīvi” saistītās slimības ir
kļuvušas epidēmiskas. Rodas jautājums: “Kāpēc
turpinām patērēt šos produktus un veicinām šo dzīves veidu?” Arī jaunieši
jau kādu laiku pastiprināti interesējas par sarežģītiem, ar pasaules attīstību
saistītiem jautājumiem. Beidzot arī pasaules līderi ir sapratuši, ka tik
liela globālā nevienlīdzība un nestabilitāte nav ilgtspējīgi.
Kas īsti notiek?
Vienkāršojot sabiedrībā esošos procesus, var teikt, ka sabiedrība mēģina
ietekmēt, ierobežot un dažos gadījumos pat aizvietot kapitālisma galveno
līderi, proti – “kapitāldaļu īpašnieku”. Tas nenotiek, noniecinot
privātīpašumu, kā to darītu komunismā. Galvenā doma ir privātīpašuma
sociālfunkcijas atjaunošana. Cilvēce pastiprināti
vēlas “humanizēt kapitālismu”.
Kā minēju, pasaules līderi
ir sadzirdējuši šo vēlmi – ANO ir uzņēmusies izveidot un veicināt
“ilgtspējīgas attīstības mērķus” (sustainability
development goals). Ievērojams skaits korporāciju līderu ir
skaidri norādījuši, ka kapitālismam ir nepieciešama “pārformulēšana.” Arī
politiķi atrodas jaunas pārregulācijas (piemēram, datu aizsardzības regulēšana)
un protekcionisma veicināšanas procesos.
Kas ir postkapitālisma pamats?
Šajā sarežģītajā pārmaiņu
laikmetā, kad tirgus ekonomika sāk ieņemt citādu lomu cilvēku dzīvēs, jāmainās
arī veidam, kā tiek izglītoti nākotnes ekonomikas dalībnieki un veidotāji.
Eksistē dažādi filozofiski domāšanas veidi, caur kuriem varam skatīt pasauli un
veikt secinājumus, vai kaut kas ir labs vai slikts, derīgs vai nederīgs.
Manuprāt, divi domāšanas veidi, kuri
vislabāk ilustrē dilemmu, ar kuru saskaramies šajā pārmaiņu laikmetā, ir utilitārisms
un humanitārisms.
Gan kapitālisma sistēmai, gan šīs sistēmas līderu
izglītībai ideoloģiskais pamats ir bijis viens – utilitārisms. Utilitārisms ir
filozofisks domāšanas veids, kas nosaka, ka galvenais ētikas standarts ir
sasniegt lielāka cilvēku skaita lietderības vai laimes maksimizāciju. Tehniski uzņēmējdarbībā šī paradigma izplatās caur
“uzņēmējdarbības principu”: uzņēmumu vadītājiem jāmaksimizē akcionāru
vērtība. To darīt palīdz “izmaksu
un ieguvumu analīze”, kura iekarojusi popularitāti visdrīzāk savas
vienkāršības dēļ.
Utilitārisms nebalstās uz vērtībām
vai normām, bet vērtē rīcību, pamatojoties uz izmaksu un ieguvumu
analīzi. Jaunajā postkapitālisma laikmetā šī paradigma vairs nav
pieņemama pieaugošā daļā dzīves jomu, arī biznesā. Vēl nesen slavenais
amerikāņu menedžmenta guru Pīters Drukers (Drucker, Peter F.) nopietni kritizēja akcionāru vērtības
maksimizācijas principu: “Apjukumu rada maldīgs uzskats, ka tā sauktais
uzņēmēja peļņas motīvs izskaidro viņa uzvedību vai virzību uz viņaprāt pareizu
rīcību. Apgalvojums, ka šāds peļņas motīvs pastāv, ir ļoti apšaubāms.”
Pretēji utilitārismam humānisma
perspektīva galvenokārt nav vērsta uz rezultātu
un sekām, bet gan uz pašas darbības pareizību vai
nepareizību. Humānismā galvenais ir cilvēks,
utilitārismā cilvēks var būt galvenais tikai tad, ja tas maiksimizē vērtību
lēmuma pieņēmējam. Tāpēc uz
utilitārisma principu balstītā ekonomika mēs turpinām piedāvāt produktus, kas
patērētajam īsti nav vajadzīgi.
Kā varam izglītot līderus postkapitālisma
laikmetam?
Utilitārisms ir ļoti
ietekmējis arī izglītību. Ja svarīgākais princips izglītībā ir
utilitārisms, mēs radām izglītības programmas ar izteiktu specializāciju un
disciplīnu fragmentāciju. Tas diemžēl noved pie liela intelektuālā
sašaurinājuma. Ja svarīgākais
princips izglītībā ir humānisms, mēs radām izglītības programmas, kas veicina
kritisko domāšanu (vai intelektuāli plašu redzes loku) un starpdisciplinaritāti.
Iemesls ir šāds: utilitārisma domāšanas veids – radīt efektivitāti.
Humānisma domāšanas veids – radīt izcilību. Un mēs dzīvojam laikmetā, kur sabiedrībai nepietiek
ar nepārtrauktu efektivitāti un progresu, kas radies no utilitārisma
principiem.
Mūsu nespēja risināt
daudzšķautņainas sabiedrības problēmas konceptuāli radusies no “kastīšu domāšanas”. Finansisti
nesadarbojās ar inženieriem, inženieri nesadarbojās ar māksliniekiem utt.
Reālās problēmas nerespektē utilitārisma izglītībā apgūtās disciplīnu robežas. Spēja efektīvi darboties vienā specifiskā jomā nekorelē ar spēju efektīvi
risināt problēmas, kuras sastāv no neskaitāmi daudziem aspektiem un jomām.
Ja mēs vēlamies radīt jaunu
līderu paaudzi, kura atbilst postkapitālisma laikmeta prasībai skatīties uz
pasauli caur plašāku prizmu kā izmaksu un ieguvumu analīze, mums ir jāpiedāvā
topošajiem līderiem starpdisciplinārās programmas. Tās ir programmas, kurās dalībnieki kritiski meklē visaptverošas
atbildes uz reālām problēmām, izmantojot gan “teorētiskās disciplīnas”
(piemēram, filozofiju, matemātiku), gan “praktiskās disciplīnas” (piemēram,
finanses, inženieriju, medicīnu). Starpdisciplinārajās programmās galvenais nav
efektīvi akumulēt zināšanu blokus. Starpdisciplinārajās programmās galvenais
ir prasmīgi “skatīt realitāti no jauna” caur integrētām zinātnēm.
Redzu, ka jau tuvākajā
nākotnē vadošās izglītības institūcijas būs tādas, kur programmas nebūs
strukturētas pa kursiem, bet ap sabiedrībā svarīgiem jautājumiem.
Pasniedzēji nebūs piesaistīti disciplīnām, mācības vadīs
starpdisciplināras komandas, studenti pavadīs vairāk laika laboratorijās un
kafejnīcās, nevis auditorijās.
Pasaulē jau ir augstskolas,
kuras sāk jaudīgi strādāt tieši šajā – plašu domāšanu attīstošā – virzienā.
Daļa no šīm augstskolām ir tradicionālās Ivy League skolas,
piemēram, Hārvarda Universitāte, bet daļa ir jaunpienācēji – Minerva
at KGI un Quest College. Sekojot šim trendam,
Latvijā radies spilgts starpdisciplinārās izglītības piemērs – starp Latvijas
vadošajām augstskolām nodibinātā Baltijas IT līderu programma (www.bitl.lv).
Postkapitālisma laikmets ir
periods, kur tirgus ekonomikas pieņēmumi ir zem jautājuma zīmes. Taču viena
lieta ir skaidra – no vadošiem
uzņēmumiem tiks prasīta cilvēciskāka attieksme pret
procesiem un lēmumu pieņemšanu. Vairāk tiks prasīti inovatīvi un ilgtspējīgi
risinājumi. Turklāt humānistiskais biznesa redzējums jebkuru uzņēmumu uzskata par vietu, kur caur
kopīgu darbu notiek cilvēka personīgā un sociālā attīstība. Lai
izveidotu šādus biznesus nepieciešami izcili izglītoti līderi,
kuri ir eksperti gan produktu izstrādē, gan cilvēku izpratnē.
Esmu pārliecināts, ka tikai starpdisciplinārā izglītība var veicināt
nepieciešamo līderu kapacitāti, lai veicinātu sabiedrības ilgtermiņa attīstību.
A
letter from Albert Einstein to his daughter: about The Universal Force which is LOVE
April
15, 2015 Ines Radman UncategorizedAlbert
Einstein, love
Reposted from: https://suedreamwalker.wordpress.com/2015/04/15/a-letter-from-albert-einstein-to-his-daughter-about-the-universal-force-which-is-love/
In the late 1980s, Lieserl, the daughter of the
famous genius, donated 1,400 letters, written by Einstein, to the Hebrew
University, with orders not to publish their contents until two decades after
his death. This is one of them, for Lieserl Einstein.More can be found about
Lieserl here
…”When I proposed the theory of relativity, very few understood me, and
what I will reveal now to transmit to mankind will also collide with the
misunderstanding and prejudice in the world.
I ask you to guard the letters as long as necessary, years, decades, until
society is advanced enough to accept what I will explain below.
There is an extremely powerful force that, so far, science has not found a
formal explanation to. It is a force that includes and governs all others, and
is even behind any phenomenon operating in the universe and has not yet been
identified by us.
This
universal force is LOVE.
When scientists looked for a unified theory of the universe they forgot the
most powerful unseen force.
Love is Light, that enlightens those who give and receive it.
Love is gravity, because it makes some people feel attracted to others.
Love is power, because it multiplies the best we have, and allows
humanity not to be extinguished in their blind selfishness. Love unfolds and
reveals.
For love we live and die.
Love is God and God is Love.
This force explains everything and gives meaning to
life. This is the variable that we have ignored for too long, maybe because we
are afraid of love because it is the only energy in the universe that man has
not learned to drive at will.
To give visibility to love, I made a simple
substitution in my most famous equation.
If instead of E = mc2, we accept that the energy to
heal the world can be obtained through love multiplied by the speed of light
squared, we arrive at the conclusion that love is the most powerful force there
is, because it has no limits.
After the failure of humanity in the use and control of the other forces of the
universe that have turned against us, it is urgent that we nourish ourselves
with another kind of energy…
If we want our species to survive, if we are to find
meaning in life, if we want to save the world and every sentient being that
inhabits it, love is the one and only answer.
Perhaps we are not yet ready to make a bomb of love, a device powerful enough
to entirely destroy the hate, selfishness and greed that devastate the planet.
However, each individual carries within them a small
but powerful generator of love whose energy is waiting to be released.
When we learn to give and receive this universal energy, dear Lieserl, we will
have affirmed that love conquers all, is able to transcend everything and
anything, because love is the quintessence of life.
I deeply regret not having been able to express what
is in my heart, which has quietly beaten for you all my life. Maybe it’s too
late to apologize, but as time is relative, I need to tell you that I love you
and thanks to you I have reached the ultimate answer! “.
Your father Albert Einstein
https://offradranch.com/lv/celebrities/3874-lieserl-einstein-bio-age-family-facts-about-albert-einstein8217s-daughter.html ("This document is not by Einstein. The
family letters donated to the Hebrew University - referred to in this rumor -
were not given by Lieserl. They were given by Margot Einstein, who was Albert
Einstein's stepdaughter.) https://www.huffpost.com/entry/the-truth-behind-einsteins-letter-on-the-universal-force-of-love_b_7949032
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru